Surah Yusuf Verse 100 - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
Surah Yusufوَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
iṉṉum, avar tam tāy tantaiyarai ariyācaṉattiṉ mītu uyartti (amartti)ṉār; avarkaḷ (ellōrum) avarukku (mariyātai celuttiyavarkaḷākac) ciram paṇintu vīḻntaṉar; appōtu avar (tam tantaiyai nōkki), "eṉ tantaiyē! Itu tāṉ eṉṉuṭaiya muntaiya kaṉaviṉ viḷakkamākum; ataṉai eṉ iṟaivaṉ uṇmaiyākkiṉāṉ; mēlum, avaṉ eṉṉaic ciṟaiccālaiyiliruntu veḷiyākkiyatuṭaṉ eṉakkum eṉ cakōtararkaḷukkumiṭaiyil ṣaittāṉ piriviṉaiyai uṇṭu paṇṇi viṭṭa piṉṉar uṅkaḷai kirāmattiliruntu koṇṭu vantataṉ mūlam avaṉ niccayamāka eṉakkup pērupakāram ceytuḷḷāṉ; niccayamāka eṉ iṟaivaṉ, tāṉ nāṭiyavaṟṟai mika nuṭpamākac ceykiṟavaṉ, niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉ; mikka ñāṉamuḷḷavaṉ" eṉṟu kūṟiṉār