Surah Yusuf - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
aliḥp, lām, ṟā. Ivai teḷivāṉa ivvētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
nīṅkaḷ viḷakkik koḷvataṟkāka, itaṉai arapi moḻiyilāṉa kur'āṉ niccayamāka nāmē iṟakki vaittōm
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
(napiyē!) Nām vahī mūlam um mītu inta kur'āṉai aruḷ ceytatu koṇṭu mika aḻakāṉa varalāṟṟai umakku nām kūṟukiṉṟōm - itaṟkumuṉ (itu kuṟittu) ētam aṟiyātavarkaḷil (oruvarāy) nīr iruntīr
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
yūsuḥp tam tantaiyāriṭam; "eṉ arumait tantaiyē! Patiṉōru naṭcattiraṅkaḷum, cūriyaṉum, cantiraṉum - (ivai yāvum) eṉakkuc ciram paṇivatai meyyākavē (kaṉavil) nāṉ kaṇṭēṉ" eṉṟu kūṟiyapoḻutu
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
Eṉ arumai makaṉē! Umatu kaṉavai uṉ cakōtararkaḷiṭam collik kāṭṭa vēṇṭām; (avvāṟu ceytāl) avarkaḷ, uṉakku(t tīṅkiḻaikka) cati ceyvārkaḷ; ēṉeṉil (avvāṟu cati ceyyat tūṇṭum) ṣaittāṉ, niccayamāka maṉitaṉukkup pakiraṅka virōtiyāka irukkiṉṟāṉ
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
ivvāṟu uṉ iṟaivaṉ uṉṉait tērnteṭuttu kaṉavukaḷiṉ viḷakkattai uṉakkuk kaṟṟukkoṭuttu avaṉuṭaiya aruḷai uṉmītum, yaḥkūpiṉ cantatiyār mītum nirappamākki vaippāṉ - itaṟku muṉṉar uṉṉuṭaiya mūtātaiyarākiya ipṟāhīm, is'hāk (ākiya) iruvar mītum taṉ aruḷai avaṉ nirappamākki vaittatu pōl, niccayamāka um iṟaivaṉ yāvaṟṟaiyum naṉkaṟintōṉum, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
niccayamāka yusuḥpiṭattilum avarkaḷuṭaiya cakōtararkaḷiṭattilum (avarkaḷaip paṟṟi) vicārippavarkaḷukku pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
(yūsuḥpuṭaiya cakōtararkaḷ) kūṟiṉārkaḷ; "yūsuḥpum, avaruṭaiya cakōtararum nam tantaikku nam'maiviṭa atikap piriyamuḷḷavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar - nāmō (palamuḷḷa) kūṭṭatiṉarāka irukkiṉṟōm; niccayamāka nam tantai pakiraṅkamāṉa tavaṟilēyē irukkiṉṟār (eṉṟum)
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
yūsuḥpai' koṉṟuviṭuṅkaḷ, allatu avarai (tolaivāṉa) oru nāṭṭil eṟintuviṭuṅkaḷ (appoḻutu) uṅkaḷ tantaiyiṉ kavaṉam uṅkaḷ pakkamē irukkum; itaṉpiṉ nīṅkaḷ nalla maṉitarkaḷāki viṭuvīrkaḷ" eṉṟum kūṟiyapoḻutu
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
avarkaḷil oruvar; "nīṅkaḷ yūsuḥpai kolai ceyyātīrkaḷ, nīṅkaḷ avarai (ētāvatu) ceytē ākavēṇṭumeṉṟāl - avarai ōr āḻamāṉa kiṇaṟṟil taḷḷiviṭuṅkaḷ; (appōtu avvaḻi cellum) pirayāṇikaḷil cilar avarai eṭuttuk koḷḷakkūṭum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
(Piṟaku tam tantaiyiṭam vantu,)"eṅkaḷ tantaiyē! Yūsuḥpuṭaiya viṣayattil nīṅkaḷ ēṉ eṅkaḷai nampuvatillai? Meyyākavē, nāṅkaḷ avarukku naṉmaiyai nāṭupavarkaḷākavē irukkiṉṟōm
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
nāḷaikku avarai eṅkaḷuṭaṉ aṉuppi vaiyuṅkaḷ. (Kāṭṭiluḷḷa kaṉikaḷaip) pucittuk koṇṭum viḷaiyāṭik koṇṭum iruppār; niccayamāka nāṅkaḷ avaraip pātukāttuk koḷvōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
(ataṟku yaḥkūp,)"nīṅkaḷ avarai aḻaittuc celvatu, niccayamāka eṉṉaik kavalaikkuḷ ākkukiṟatu mēlum, nīṅkaḷ avarai kavaṉiyātu, parāmukamākayirukkumpōtu avarai ōnāy (piṭittut) tiṉṟuviṭumō eṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
(ataṟku) avarkaḷ, "nāṅkaḷ (palacālikaḷāṉa) oru kūṭṭamāka iruntum, avarai ōnāy tiṉṟu viṭumāṉāl, niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭavāḷikaḷāka ākiyiruppōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(ivvāṟāka) avarkaḷ avarai aḻaittuc ceṉṟu āḻamāṉa kiṇaṟṟil taḷḷiviṭa oṉṟu cērttu muṭivu ceyta pōtu, "nīr avarkaḷiṉ icceyalaipṟṟi avarkaḷukku (oru kālattil) uṇarttuvīr. Atu camayam avarkaḷ um'mai aṟintu koḷḷa māṭṭārkaḷ" eṉṟu nām yūsuḥpukku vahī aṟivittōm
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
iṉṉum, avarkaḷ (aṉṟu) poḻutu cāyntatum taṅkaḷuṭaiya tantaiyāriṭam aḻutu koṇṭē vantārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
eṅkaḷ tantaiyē! Nāṅkaḷ yūsuḥpai eṅkaḷuṭaiya cāmāṉkaḷiṭattil viṭṭuviṭṭu, ōṭi(yāṭi viḷaiyāṭik koṇṭē vekutūram) ceṉṟu viṭṭōm; appōtu ōnāy avarai(p piṭittut) tiṉṟu viṭṭatu - āṉāl nāṅkaḷ uṇmaiyē coṉṉa pōtilum, nīṅkaḷ eṅkaḷai nampavē māṭṭīrkaḷ!" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
(Mēlum, taṅkaḷ kūṟṟai meyppikka) yūsuḥpuṭaiya caṭṭaiyil poyyāṉa irattattait taṭavikkoṇṭu vantiruntārkaḷ; "illai, uṅkaḷ maṉam oru (tīya) kāriyattai uṅkaḷukku aḻakākak kāṇpittuviṭṭatu eṉavē (eṉakku innilaiyil aḻakiya) poṟumaiyai mēṟkoḷvatē nalamāka irukkum; mēlum, nīṅkaḷ kūṟum viṣayattil allāhvē utavi tēṭappaṭupavaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
piṉṉar (akkiṇaṟṟarukē) oru payaṇakkūṭṭam vantatu avarkaḷil taṇṇīr koṇṭu varupavarai(t taṇṇīrukkāka akkūṭṭattiṉar) aṉuppiṉārkaḷ. Avar tam vāḷiyai(k kiṇaṟṟil) viṭṭār. "Naṟceyti! Itō ōr (aḻakiya) ciṟuvaṉ!" Eṉṟu kūṟiṉār - (yūsuḥpai tūkkiyeṭuttu) avarai oru viyāparap poruḷāka(k karuti) maṟaittu vaittuk koṇṭārkaḷ; avarkaḷ ceytatai ellām allāh naṉkaṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
(itaṟkuḷ avaruṭaiya cakōtararkaḷ ōṭivantu) avarai avarkaḷ (viralviṭṭu) eṇṇakkūṭiya cila veḷḷik kācukaḷukku aṟpamāṉa kirayattiṟku viṟṟuviṭṭārkaḷ. Avar viṣayattil avarkaḷ paṟṟaṟṟavarkaḷāka iruntārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(yūsuḥpai) misru nāṭṭil vāṅkiyavar tam maṉaiviyai nōkki, "ivar (nam'miṭam) taṅkuvatai caṅkaiyāka vaittukkoḷ; oruvēḷai ivar namakku (mikka) naṉmaiyaik koṇṭu varalām; allatu ivarai nām (nam cavīkāra) puttiraṉāka ākkik koḷḷalām" eṉṟu kūṟiṉār. Ivvāṟu nām yūsuḥpukkup pūmiyilē (takka) vacatiyaḷittōm; iṉṉum nām avarukkuk kaṉavukaḷukkup palaṉ kūṟuvataiyum kaṟṟuk koṭuttōm; allāh taṉ kāriyattil veṟṟiyāḷaṉāka irukkiṟāṉ - āṉāl makkaḷil perumpālōr (itaṉai) aṟintu koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Avar tam vālipattai aṭaintatum, avarukku nām ñāṉattaiyum, kalviyaiyum koṭuttōm. Ivvāṟē naṉmai ceyvōrukku nām naṟkūli vaḻaṅkukiṟōm
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
avar entap peṇṇiṉ vīṭṭil iruntārō, avaḷ avarmītu viruppaṅkoṇṭu, katavukaḷait tāḻiṭṭuk koṇṭu (taṉ viruppatiṟku iṇaṅkumāṟu)"vārum" eṉṟu aḻaittāḷ - (ataṟku avar maṟuttu,)"allāh (ittīya ceyaliliruntu) eṉṉaik kāttaruḷvāṉāk niccayamāka (uṉ kaṇavar) eṉ ejamāṉar, eṉ iṭattai aḻakāka (kaṇṇiyamāka) vaittirukkiṟār - aniyāyam ceypavarkaḷ niccayamāka veṟṟi peṟa māṭṭārkaḷ" eṉṟu coṉṉār
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
āṉāl avaḷō avarait tiṭamāka virumpiṉāḷ; avarum tam iṟaivaṉiṉ ātārattaik kaṇṭirāviṭṭāl avaḷ mītu viruppam koṇṭē iruppār; ivvāṟu nām avaraiviṭṭut tīmaiyaiyum māṉakkēṭāṉa ceyalkaḷaiyum tiruppiviṭṭōm - ēṉeṉil niccayamāka avar nam tūymaiyāṉa aṭiyārkaḷil oruvarāka iruntār
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(yūsuḥp avaḷai viṭṭum tappi ōṭa muyaṉṟu) oruvarai oruvar muntik koḷḷa vācaliṉ pakkam ōṭiṉārkaḷ; avaḷ avaruṭaiya caṭṭaiyaip piṉpuṟattil kiḻittu viṭṭāḷ; appōtu avaḷuṭaiya kaṇavarai vācal pakkam iruvarum kaṇṭaṉar. Uṭaṉ (taṉ kuṟṟattai maṟaikka)"um maṉaivikkut tīṅkiḻaikka nāṭiya ivarukkuc ciṟaiyiliṭappaṭuvatō allatu nōviṉai tarum vētaṉaiyait taruvatō aṉṟi vēṟu eṉṉa taṇṭaṉai irukkamuṭiyum?" Eṉṟu kēṭṭāḷ
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(itai maṟuttu yūsīḥp;)"ivaḷ tāṉ eṉṉai vaṟpuṟuttit taṉṉiṭam aḻaittāḷ" eṉṟu kūṟiṉār; (itaṟkiṭaiyil) avaḷ kuṭampattaic cērnta oruvar cāṭci(yākap piṉvarumāṟu) kūṟiṉār; "ivaruṭaiya caṭṭai muṉpuṟattil kiḻintiruntāl, avaḷ uṇmai colkiṟāḷ; ivar poyyarāvār
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Āṉāl ivaruṭaiya caṭṭai piṉpuṟamākak kiḻintiruntāl, avaḷ poy collukiṟāḷ; avar uṇmaiyāḷarkaḷil uḷḷavar
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
(yūsuḥpuṭaiya) caṭṭai piṉpuṟamākak kiḻintiruntatai avar kaṇṭapōtu, niccayamāka itu (peṇkaḷākiya) uṅkaḷ catiyēyākum - niccayamāka uṅkaḷuṭaiya cati makattāṉatē
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
(eṉṟum)"yūsuḥpē! Itaṉai nīr im'maṭṭil viṭṭu viṭum. (Peṇṇē!) Uṉatu pāvattiṟkāka maṉṉipput tēṭik koḷ; niccayamāka nī tavaṟu ceytavarkaḷil oruttiyāka irukkiṉṟāy" eṉṟu: Kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
appaṭṭiṉattil cila peṇkaḷ; "ajīsiṉ maṉaivi taṉṉiṭamuḷḷa ōr iḷaiñarait taṉakku iṇaṅkumpaṭi vaṟpuṟuttiyirukkiṟāḷ; (avar mēluḷḷa) ācai avaḷai mayakki viṭṭatu - niccayamāka nām avaḷai pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil tāṉ kāṇkiṟōm" eṉṟu pēcik koṇṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
ap peṇkaḷiṉ pēccakkaḷai (ajīsiṉ maṉaivi) kēṭṭapōtu (viruntiṟkākac) cāymāṉaṅkaḷ cittam ceytu ap peṇkaḷukku aḻaippaṉuppiṉāḷ; (viruntiṟku vanta) ap peṇkaḷila ovvoruttikkum (paḻaṅkaḷai naṟukkit tiṉpataṟkāka) oru kattiyum koṭuttāḷ. "Ip peṇkaḷ etirē cellum" eṉṟu (yūsuḥpiṭam) kūṟiṉāḷ; ap peṇkaḷ avaraip pārttatum (avaraḻakil mayaṅki) avarai mika mēṉmaiyākak kaṇṭārkaḷ. (Avar aḻakil mey maṟantu) tam kaikaḷaiyum veṭṭikkoṇṭaṉar; "allāhvē periyavaṉ; ivar maṉitarē allar! Ivar mēṉmaikkuriya oru malakkēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
Ataṟkavaḷ"nīṅkaḷ evar campantamāka eṉṉai nintittīrḷō, avartām ivar; niccayamāka nāṉ avarai eṉ viruppattiṟku iṇaṅkumpaṭi vaṟpuṟuttiṉēṉ - āṉāl avar (maṉa uṟutiyuṭaṉ) tam'maik kāttuk koṇṭār. Iṉiyum avar nāṉ iṭum kaṭṭaḷaikkiṇaṅki naṭantu koḷḷāviṭṭāl ciṟaiyil taḷḷappaṭuvār; mēlum avar ciṟumai aṭaintavarkaḷil oruvarākavum ākiviṭuvār" eṉṟu coṉṉāḷ
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
(ataṟku) avar, "eṉ iṟaivaṉē! Ivarkaḷ eṉṉai etaṉ pakkam aḻaikkiṟārkaḷō, a(ttīya)tai viṭac ciṟaikkūṭamē eṉakku atika viruppamuṭaiyatākum; ivarkaḷiṉ catiyai viṭṭu nī eṉṉaik kāppāṟṟavillaiyāṉāl, nāṉ ivarkaḷ pāl cāyntu (pāvattāl) aṟivillātavarkaḷil oruvaṉākiviṭuvēṉ" eṉṟu (pirārttittavarāka) kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
eṉavē avaruṭaiya iṟaivaṉ avaruṭaiya pirārttaṉaiyai ēṟṟuk koṇṭāṉ; appeṇkaḷuṭaiya catiyai avarai viṭṭu nīkkiviṭṭāṉ; niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
(yūsuḥp kuṟṟamaṟṟavar eṉpataṟkup pala) attāṭcikaḷai avarkaḷ pārtta piṉṉarum, oru kālam varai avar ciṟaiyiliṭappaṭa vēṇṭum eṉṟē avarkaḷukkut tōṉṟiyatu
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avaruṭaṉ iraṇṭu vāliparkaḷum ciṟaiyil pukuntaṉar; avviruvaril oruvaṉ, "nāṉ tirāṭcai matu piḻivatāka niccayamāka oru kaṉavu kaṇṭēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ. Maṟṟavaṉ, "nāṉ eṉ talaimītu roṭṭi cumappatākavum, atiliruntu paṟavaikaḷ tiṉpatākavum kaṉavu kaṇṭēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ. (Piṉ iruvarum"yūsuḥpē!) Eṅkaḷukku ivaṟṟiṉ viḷakkattai aṟivivappīrāka meyyāka nāṅkaḷ um'mai (ñāṉamuḷḷa muhsiṉkaḷil) - naṉmai ceypavarkaḷil oruvarākak kāṇkiṟōṉ" (eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
Ataṟku avar kūṟiṉār; "uṅkaḷiruvarukkum aḷikkakkūṭiya uṇavu uṅkaḷiṭam va(ntu cē)ruvataṟku muṉṉarum - (ikkaṉavukaḷiṉ) palaṉai nīṅkaḷiruvarum aṭaivataṟku muṉṉarum - ivaṟṟiṉ viḷakkattai uṅkaḷiliruvarukkum kūṟiviṭukiṟēṉ. Itu eṉ iṟaivaṉ eṉakkuk kaṟṟuk koṭuttavaṟṟiliruntum uḷḷavai allāhviṉ mītu nampikkai koḷḷātavarkaḷum, maṟumaiyai nirākarippavarkaḷumāṉa camūkattāriṉ mārkkattai nāṉ niccayamāka viṭṭu viṭṭēṉ
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
nāṉ eṉ mūtātaiyarkaḷāṉa ipṟāhīm, is'hāk, yaḥkūp ākiyōriṉ mārkkattaip piṉpaṟṟukiṟēṉ; allāhvukku etaiyum nāṅkaḷ iṇaivaippatu eṅkaḷukku takumāṉatalla, itu eṅkaḷ mītum (itara) makkaḷ mītum allāh purinta aruḷākum - eṉiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr (allāhvukku) naṉṟi celuttuvatillai
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
ciṟaiyilirukkum eṉ iru tōḻarkaḷē! Veḷa; vēṟāṉa pala teyvaṅkaḷ iruppatu nallatā? Allatu (yāvaraiyum) aṭakki āḷakiṉṟa oruvaṉāṉa allāhvā
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
avaṉaiyaṉṟi nīṅkaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruppavai yāvum nīṅkaḷ uṅkaḷ mūtātaiyarum vaittuk koṇṭa (veṟum kaṟpaṉaip) peyarkaḷēyaṉṟi vēṟillai avaṟṟukku allāh yātoru ātārattaiyum iṟakki vaikkavillai allāh oruvaṉukkē aṉṟi (vēṟevarkkum) atikāram illai. Avaṉaiyaṉṟi (vēṟu evaraiyum) nīṅkaḷ vaṇaṅkak kūṭātu eṉṟu avaṉ (uṅkaḷukkuk) kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṉṟāṉ. Ituvē nērāṉa mārkkamākum; āṉāl maṉitarkaḷil perumpālōr itaṉai aṟintu koḷvatillai
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
Ciṟaiyilirukkum eṉ iru tōḻarkaḷē! (Uṅkaḷ kaṉavukaḷiṉ palaṉkaḷāvaṉa) uṅkaḷiruvaril oruvar tam ejamāṉaṉukku tirāṭcai matuvaip pukaṭṭik koṇṭiruppār; maṟṟavarō ciluvaiyil aṟaiyappaṭṭu, avar talaiyiliruntu paṟavaikaḷ kottit tiṉṉum; nīṅkaḷiruvarum viḷakkam kōriya kāriyam (kaṉaviṉ palaṉ) vitikkappaṭṭuviṭṭatu" (eṉṟu yūsuḥp kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
avviruvaril yār viṭutalai aṭaivār eṉṟu eṇṇiṉārō avariṭam, "eṉṉaip paṟṟi um ejamāṉaṉiṭam kūṟuvīrāka!" Eṉṟum coṉṉār; āṉāl (ciṟaiyiliruntu viṭutavaiyākiya) avar tam ejamāṉaṉiṭam (itaip paṟṟik) kūṟuvatiliruntu ṣaittāṉ avarai maṟakkaṭittu viṭṭāṉ; ākavē avar ciṟaikkūṭattil (piṉṉum) cila āṇṭukaḷ irukka vēṇṭiyāvarāṉār
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
nāṉ. Ēḻu koḻutta pacakkaḷai, ēḻu melinta pacakkaḷ tiṉpataiyum; ēḻu pacamaiyāṉa katirkaḷaiyum, vēṟu (ēḻu) kāyntu (cāviyāki viṭṭa) katirkaḷaiyum tiṭamāka nāṉ kaṉavil kaṇṭēṉ; piratāṉikaḷē! Nīṅkaḷ kaṉavu viḷakkam kūṟak kūṭiyavarkaḷāka iruntāl, eṉṉuṭaiya (ik)kaṉaviṉ palaṉai eṉakku aṟiviyuṅkaḷ" eṉṟu (tam piratāṉikaḷaiyaḻaittu ekiptu nāṭṭu) aracar kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
(ivai) kuḻappamāṉa kaṉavukaḷēyākum, eṉavē nāṅkaḷ (ik) kaṉavukaḷukku viḷakkaṅ kūṟa aṟintavarkaḷ allar" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
avviruvaril (ciṟaiyiliruntu) viṭutalaiyaṭaintiruntavar, nīṇṭa kālattiṟkup piṉṉar, (yūsuḥpai) niṉaivu kūrntu"ikkaṉaviṉ viḷakkattai nāṉ uṅkaḷukku aṟivippēṉ, eṉṉai (yūsuḥpiṭam) aṉuppi vaiyuṅkaḷ" eṉṟu coṉṉār
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(Ciṟaiyil yūsuḥpai kaṇṭa) avar, "yūsuḥpē! Uṇmaiyāḷarē! Ēḻu koḻutta pacakkaḷai, ēḻu melinta pacakkaḷ tiṉpataiyum; pacumaiyāṉa ēḻu katirkaḷaiyum vēṟu (ēḻu) kāyntu (cāviyākiviṭṭa) katirkaḷaiyum (kaṉavil kaṇṭāl akkaṉavukkup palaṉ eṉṉa eṉpatai) eṉakku aṟivippīrāka makkaḷ aṟintu koḷvataṟkāka avarkaḷiṭam tirumpip pōy(c colla) vēṇṭiyirukkiṟatu" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
nīṅkaḷ toṭarntu ēḻu āṇṭukaḷukku (nallapaṭiyāka) vivacāyam ceyvīrkaḷ; piṟaku nīṅkaḷ aṟuvaṭai ceyta - (viḷaicca)lil, nīṅkaḷ uṇpataṟku vēṇṭiya oru ciṟiya aḷavaittavira, ataṉai ataṟkuriya katirkaḷilēyē viṭṭu vaiyuṅkaḷ
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
piṉṉum, ataṟkappāl kaṭiṉamāṉa (pañcattaiyuṭai varuṭaṅkaḷ) ēḻu varum; nīṅkaḷ pañcamāṉa āṇṭukaḷukkāka pattirappaṭutti muṉṉamēyē vaittiruppatil coṟpa (aḷavai)t tavira maṟṟatai avai (anta pañca āṇṭukaḷ) tiṉṟuviṭum
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
piṉṉum, ataṟkappāl ōrāṇṭu varum, atil makkaḷukku nalla maḻai peyyum; atil (viḷaiyum kaṉikaḷiliruntu) avarkaḷ paḻaracaṅkaḷ piḻintu (cakamāka) iruppārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
(ivvivaram aracarukku aṟivikkappaṭṭatum) avarai eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ" eṉṟu aracar kūṟiṉār; (avaruṭaiya) tūtar yūsuḥpiṭam vantapōtu avar, "nīr um ejamāṉariṭam tirumpic ceṉṟu, 'tam kaikaḷai veṭṭikkoṇṭa peṇkaḷiṉ uṇmai nilai eṉṉa?' Eṉṟu avariṭam kēḷum. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ appeṇkaḷiṉ catiyai naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟaṉāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(Ivvivaram aṟinta aracar ap peṇkaḷai aḻaittu)"nīṅkaḷ yūsīḥpai uṅkaḷ viruppattiṟku iṇaṅkumāṟu aḻaittapōtu uṅkaḷukku nērntatu eṉṉa?" Eṉṟu kēṭṭār; (ataṟku) ap peṇkaḷ, "allāh eṅkaḷai kāppāṉāka! Nāṅkaḷ avariṭattil yātoru keṭutiyaiyum aṟiyavillai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; ajīsuṭaiya maṉaivi, "ippoḻutu (ellōrukkum) uṇmai veḷippaṭṭu viṭṭatu. Nāṉ tāṉ ivarai eṉ viruppattiṟku iṇaṅkumāṟu vaṟpuṟuttiṉēṉ. Niccamayāka avar uṇmaiyāḷarkaḷil uḷḷavar" eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
i(v vicāraṇaiyai nāṉ virumpiya)taṉ kāraṇam; "niccayamāka avar (eṉ ejamāṉar) illāta pōtu avarukku nāṉ turokam ceyyavillai eṉpatai avar aṟintu koḷvatuṭaṉ, niccayamāka allāh turokikaḷiṉ catiyai naṭaipeṟa viṭuvatillai eṉpatai aṟivippataṟkākavumēyākum
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
aṉṟiyum, nāṉ eṉ maṉataip pāvattaiviṭṭum paricattamākki viṭṭatākavum (kūṟa) illai, ēṉeṉil maṉa iccaiyāṉatu tīmaiyait tūṇṭakkūṭiyatāka irukkiṟatu - eṉ iṟaivaṉ aruḷpurintālaṉṟi; niccayamāka eṉ iṟaivaṉ mikka maṉṉippavaṉākavum, aruḷāṉaṉākavum irukkiṉṟāṉ" (eṉṟuṅ kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
iṉṉum, aracar kūṟiṉār; "avarai eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ; avarai nāṉ eṉ neruṅkiya - (ālocaka)rāka amarttik koḷvēṉ;" (ivvāṟu aracariṭam yūsuḥpu vantatum) avariṭam vēci (avar ñāṉattai naṉkaṟinta poḻutu)"niccayamāka nīr iṉṟiliruntu nam'miṭam perum antastuḷḷavarākavum nampikkaikkuriyavarākavum (uyarntu) irukkiṟīr" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
(yūsuḥp) kūṟiṉār; "(inta) pūmiyiṉ kaḷañciyaṅkaḷukku eṉṉai (atikāriyāy) ākkiviṭuvīrāka niccayamāka nāṉ (avaṟṟaip) pātukākka naṉkaṟintavaṉ
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Yūsuḥp tāṉ virumpiya vitattila kāriyaṅkaḷ ceytu vara anta nāṭṭil yūsuḥpukku nām ivvāṟē vāyppai ēṟpaṭuttik koṭuttōm; ivvāṟē nām nāṭiyavarukku namatu aruḷ kiṭaikkum paṭic ceykiṉṟōm. Naṉmai ceypavarkaḷiṉ kūliyai nām vīṇākka māṭṭōm
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
mēlum, payapaktiyuṭaiyavarkaḷāka muḥmiṉkaḷukku maṟumaiyiṉ kūli mikac ciṟantatāka irukkum
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
piṉṉar yūsuḥpuṭaiya cakōtararkaḷ (misru nāṭṭukku) vantu, avariṭam nuḻainta pōtu yūsuḥp avarkaḷai aṟintu koṇṭār; āṉāl avarkaḷō avarai aṟiyātavarkaḷāka iruntaṉar
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
(yūsuḥp) avarkaḷukku vēṇṭiya poruḷ (tāṉiyaṅkaḷaic) cittam ceytu koṭutta pōtu, (avarkaḷai nōkki)"uṅkaḷ tantai vaḻic cakōtaraṉai (maṟumuṟai nīṅkaḷ iṅku varumpōtu) eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ. Niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku (tāṉiyaṅkaḷai nirappamāka) aḷantu koṭuttataiyum, viruntupacāram ceyvatil nāṉ"ciṟantavaṉ" eṉpataiyum nīṅkaḷ pārkkavillaiyā
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
ākavē, nīṅkaḷ avarai eṉṉiṭam aḻaittu varāviṭṭāl, eṉṉiṭamiruntu uṅkaḷukku (tāṉiya) aḷavaiyum (iṉi) illai nīṅkaḷ eṉṉai neruṅkavum kūṭātu" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
avaratu tantaiyiṭattil avar viṣayamāka nām ōr upāyattai mēṟkoḷvōm. Mēlum niccayamāka nām atai ceypavarkaḷtāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
(piṉṉar yūsuḥp) tam paṇiyāṭkaḷai nōkki, "avarkaḷ kirayamākak koṭutta poruḷai avarkaḷuṭaiya mūṭṭaikaḷilē vaittu viṭuṅkaḷ; avarkaḷ tam kuṭampattāriṭam ceṉṟa piṟaku itai aṟintāl, (nam'miṭam ataic cērppikka) avarkaḷ tirumpi varakkūṭum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
Avarkaḷ tam tantaiyāriṭam tirumpiya pōtu, avarai nōkki; "eṅkaḷ tantaiyē! (Nāṅkaḷ nam catōtararai aḻaittuc cellāviṭṭāl) namakku(t tāṉiyam) aḷantu koṭuppatu taṭukkappaṭṭuviṭum; ākavē eṅkaḷuṭaṉ eṅkaḷuṭaiya cakōtaraṉaiyum aṉuppivaiyuṅkaḷ. Nāṅkaḷ (tāṉiyam) aḷantu vāṅkik koṇṭu varuvōm; niccayamāka nāṅkaḷ ivarai mikavum kavaṉamāka pātukāttum varuvōm" eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
ataṟku (yaḥkūp; "itaṟku) muṉṉar ivaruṭaiya cakōtarar viṣayattil uṅkaḷai nampiyatu pōṉṟu, ivar viṣayattilum nāṉ uṅkaḷai nampuvatā? (Atu muṭiyātu.) Pātukāppavarkaḷil allāhvē mikavum mēlāṉavaṉ; kirupaiyāḷarkaḷil avaṉē ellōraiyumviṭa mikka kirupaiyāḷaṉāvāṉ" eṉṟu kūṟiviṭṭār
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
avarkaḷ taṅkaḷ (cāmāṉ) mūṭṭaikaḷai aviḻttapōtu, avarkaḷuṭaiya kirayapporuḷ (yāvum) avarkaḷiṭam tiruppap paṭṭiruppataik kaṇṭārkaḷ; avarkaḷ, "eṅkaḷ tantaiyē! (Itaṟku mēl) nām etait tēṭuvōm? Itō, nam'muṭaiya (kirayap) poruḷkaḷ nam'miṭamē tiruppappaṭṭuviṭṭaṉa ākavē nam kuṭumpattiṟku (vēṇṭiya) tāṉiyaṅkaḷai nāṅkaḷ vāṅki varuvōm; eṅkaḷ cakōtararaiyum nāṅkaḷ pātukāttukkoḷvōm; mēlum, (avarukkāka) ōr oṭṭakai(c camai) tāṉiyattai atikamākak koṇṭu varuvōm; itu (anta maṉṉaraip poṟutta varai) cātāraṇamāṉa aḷavutāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
Ataṟku yaḥkūp"uṅkaḷ yāvaraiyumē (ētāvatōr āpattu) cūḻntu (uṅkaḷaic caktiyaṟṟavarkaḷāka ākkik) koṇṭālaṉṟi, niccayamāka nīṅkaḷ avarai eṉṉiṭam koṇṭu varuvīrkaḷeṉṟu allāhviṉ mītu nīṅkaḷ eṉakkuc cattiyamceytu (vākkuṟuti) koṭuttālaṉṟi, nāṉ avarai uṅkaḷuṭaṉ aṉuppavē māṭṭēṉ" eṉṟu kūṟiṉār; avarkaḷ (avvāṟu) avarukkuc cattiyam ceytu (vākkuṟuti) koṭuttatum avar"nām pēcikkoṇṭataṟku allāhvē kāvalaṉāka irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
(piṉṉum) avar, "eṉ (arumai) makkaḷē! Nīṅkaḷ (misrukkuḷ) orē vācal vaḻiyāka nuḻaiyātīrkaḷ; veḷa; vēṟu vācalkaḷiṉ vaḻiyāka nuḻaiyuṅkaḷ; allāhviṉ vitikaḷil yātoṉṟaiyum nāṉ uṅkaḷai viṭṭuttaṭuttu viṭa muṭiyātu (ēṉeṉṟāl) atikāramellām allāhvukkēyaṉṟi (vēṟu evarukkum) illai avaṉ mītē nāṉ muḻamaiyāka nampikkai koṇṭuḷḷēṉ. Eṉavē, muḻamaiyāka nampikkai vaippavarkaḷ avaṉ mītē muḻu nampikkaivaippārkaḷāka!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(misru ceṉṟa) avarkaḷ tam tantai taṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭa paṭi nuḻaintataṉāl yaḥkūpuṭaiya maṉatiliruntu oru nāṭṭattai avarkaḷ niṟaivēṟṟi vaittārkaḷē tavira, allāhviṭamiruntu (varakkūṭiya) etaṉaiyum atu avarkaḷai viṭṭum taṭukkakkūṭiyatāka irukkavillai nām avarukku aṟivittuk koṭuttavaṟṟil niccayamāka avar aṟivu(t tērcci) peṟṟavarāka irukkiṉṟār; eṉiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr itai aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(Piṉṉar) avarkaḷ yāvarum yūsuḥpiṉ pāl piravēcitta pōtu avar tam cakōtara(ṉ puṉyāmī)ṉait tam'muṭaṉ amarac ceytu"niccayamāka nām um'muṭaiya cakōtaraṉ (yūsuḥp) avarkaḷ (namakkuc) ceytavai paṟṟi(yellām) vicārappaṭātīr" eṉṟu (irakaciyamākak) kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
piṉṉar, avarkaḷuṭaiya poruḷkaḷaic cittam ceytu koṭutta pōtu, tam cakōtarar (puṉyāmīṉ) uṭaiya camaiyil (pāṉaṅkaḷ parukuvataṟkāṉa oru poṟ)kuvaḷaiyai (evarum aṟiyātu) vaittu viṭṭār; (avarkaḷ puṟappaṭṭuc cellalāṉatum aracāṅka) aṟivippāḷar oruvar, "ō! Oṭṭakak kūṭṭattārkaḷē! Niccayamāka nīṅkaḷ tiruṭarkaḷē!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
(ataṟku) avarkaḷ ivarkaḷai muṉṉōkki vantu, "nīṅkaḷ etaṉai iḻantu viṭṭīrkaḷ" eṉak kēṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
nāṅkaḷ aracaruṭaiya (aḷavu) marakkālai iḻantu viṭṭōm; ataṉai evarkoṇṭu vantālum, avarukku ōr oṭṭakac camai (tāṉiyam caṉmāṉamāka) uṇṭu; itaṟku nāṉē poṟuppāḷi" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
(ataṟku) avarkaḷ, "allāhviṉ mītu cattiyamāka, nāṅkaḷ nāṭṭilē kuḻappam uṇṭākka varavillai eṉpatai nīṅkaḷ niccayamāka aṟivīrkaḷ; nāṅkaḷ tiruṭarkaḷumallar" eṉṟārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
(ataṟku) avarkaḷ, "nīṅkaḷ poyyarkaḷāka iruntāl, ataṟkuriya taṇṭaṉai eṉṉa?" Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ataṟkuriya taṇṭaṉaiyāvatu, "evaruṭaiya camaiyil atu kāṇappaṭukiṟatō (avarai piṭittu vaittuk koḷvatē) ataṟkut taṇṭaṉai; aniyāyam ceyvōrai ivvāṟē nāṅkaḷ taṇṭikkiṟōm" eṉṟu (anta cakōtararkaḷ) kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
Ākavē avar tam cakōtara(ṉ puṉyāmī)ṉiṉ poti(yaic cōti)kku muṉṉē, avarkaḷuṭaiya kotikaḷai (cōtikka) ārampittār; piṉpu ataṉai tam(conta) cakōtaraṉiṉ potiyiliruntu veḷippaṭuttiṉār; ivvāṟāka yūsuḥpukkāka nām ōr upāyam ceytu koṭuttōm; allāh nāṭiṉālaṉṟi, avar tam cakōtaraṉai eṭuttuk koḷḷa aracariṉ caṭṭappaṭi iyalātiruntār - nām nāṭiyavarkaḷiṉ patavikaḷai nām uyarttukiṉṟōm; kalvi aṟivuṭaiya ovvoruvarukkum mēlāṉa aṟinta oruvaṉ irukkavē ceykiṟāṉ
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
(appōtu) avarkaḷ, "ivaṉ (atait) tiruṭiyiruntāl ivaṉuṭaiya cakōtaraṉ (yūsuḥpum) muṉṉāl niccayamāka tiruṭiyirukkiṟāṉ" eṉṟu (taṅkaḷukkuḷ) kūṟikkoṇṭārkaḷ; (icceytikaḷaic ceviyēṟṟum) avarkaḷiṭam veḷiyiṭātu yūsuḥp tam maṉatukkuḷ maṟaittu vaittuk koṇṭār; avar"nīṅkaḷ tarattil iṉṉum tīyavarkaḷ; (ivar cakōtararum tiruṭiyiruppār eṉṟu) nīṅkaḷ varṇikkiṟīrkaḷē atai allāh naṉṟāka aṟivāṉ" eṉṟu (tamakkuḷḷē) collik koṇṭār
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avarkaḷ (yūsuḥpai nōkki), (innāṭṭiṉ atipati) ajīsē! Niccayamāka ivarukku mutircciyaṭaintuḷḷa vayōtikat tantai irukkiṟār. Eṉavē avaruṭaiya iṭattil eṅkaḷil oruvarai nīr eṭuttuk koḷḷum, niccayamāka nāṅkaḷ um'maip parōpakāram ceyvōril oruvarākavē kāṇkiṟōm' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
ataṟkavar, 'eṅkaḷ poruṟai evariṭam nāṅkaḷ kaṇṭōmō, avaraiyaṉṟi (vēṟu oruvarai) nām eṭuttuk koḷvatiliruntu allāh kāppāṟṟuvāṉāka! (Appaṭic ceytāl) niccamayāka nāṅkaḷ aniyāyakkārarkaḷāki viṭuvōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
Eṉavē avariṭam avarkaḷ nampikkai iḻantu viṭavē, avarkaḷ (tamakkuḷ) taṉittu ālocaṉai ceytārkaḷ. Avarkaḷuḷ periyavar coṉṉār; niccayamāka uṅkaḷuṭaiya tantai uṅkaḷiṭamiruntu allāhviṉ mītu (āṇaiyiṭṭu) vākkuṟuti vāṅkiyirukkiṟār eṉpataiyum muṉṉar yūsuḥp campantamāka nīṅkaḷ peruṅkuṟai ceytu viṭṭīrkaḷ eṉpataiyum nīṅkaḷ aṟiyavillaiyā? Ākavē, eṉ tantai eṉakku aṉumati aḷikkum varai, allatu allāh eṉakku (itu paṟṟi) ētāvatu tīrppuc ceyyum varai nāṉ inta pūmiyai viṭṭu oru pōtum akalavē māṭṭēṉ; tīrppaḷippōril avaṉ tāṉ mikavum mēlāṉavaṉ
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
ākavē, "nīṅkaḷ uṅkaḷ tantaiyāriṭam tirumpic ceṉṟu, 'eṅkaḷuṭaiya tantaiyē! Uṅkaḷ makaṉ niccayamāka tiruṭiyirukkiṟāṉ; nāṅkaḷ uṟutiyāka aṟintatait tavira (vēṟetaiyum) kūṟavillai mēlum, nāṅkaḷ maṟaivāṉavaṟṟiṉ kāvalarkaḷākavum irukkavillai eṉṟu kūṟuṅkaḷ
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
nāṅkaḷ taṅkiyirunta ūr vācikaḷaiyum, nāṅkaḷ muṉṉōkki(c cērntu) vanta oṭṭakak kūṭṭattiṉaraiyum nīṅkaḷ kēṭṭuk koḷḷuṅkaḷ - niccayamāka nāṅkaḷ uṇmaiyē collukiṉṟōm' (eṉṟum colluṅkaḷ" eṉṟu kūṟit tantaiyāriṭam aṉuppi vaittār)
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
(ūr tirumpiyavarkaḷ tam tantaiyiṭam avvāṟē collavum)"illai! Uṅkaḷuṭaiya maṉaṅkaḷ (ivvāṟē oru tavaṟāṉa) viṣayattaic ceyyumpaṭit tūṇṭi viṭṭirukkiṉṟaṉa āyiṉum, aḻakāṉa poṟumaiyē (eṉakku ukantatākum); allāh avarkaḷaṉaivaraiyum eṉṉiṭam koṇṭu vantu cērkkap pōtumāṉavaṉ; niccayamāka avaṉ mikavum aṟintavaṉākavum, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
Piṉṉar avarkaḷai viṭṭut tirumpi"yūsuḥpaip paṟṟi (eṉakku ēṟpaṭṭuḷḷa) tukkamē!" Eṉṟu (viyākūlappaṭṭuk) kūṟiṉār; tukkattāl (aḻutu aḻutu) avaruṭaiya iraṇṭu kaṇkaḷum veḷuttu(p pañcaṭaintu) viṭṭaṉa - piṟaku avar (tam tukkattai) viḻuṅki aṭakkik koṇṭār
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
(itaik kaṇṇuṟṟa avaruṭaiya makkaḷ; tantaiyē!)"Allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nīṅkaḷ yūsuḥpai niṉaittu (niṉaittu aḻutu, nōyuṟṟu,) iḷaittu maṭintu pōkum varai (avar eṇṇattai viṭṭum) nīṅka māṭṭīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
ataṟkavar, "eṉṉuṭaiya cañcalattaiyum kavalaiyaiyum allāhviṭamē muṟaiyiṭukiṉṟēṉ; allāhviṭamiruntu, nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai nāṉ aṟivēṉ (eṉṟum)
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
eṉ makkaḷē! (Mīṇṭum misrukku) nīṅkaḷ celluṅkaḷ! Yūsuḥpaiyum avaruṭaiya cakōtararaiyum tēṭi vicāriyuṅkaḷ; (nam'mait tēṟṟum) allāhviṉ aruḷaip paṟṟi nampikkai iḻakkātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl niccayamāka kāḥpirkaḷiṉ kūṭṭattait tavira (vēṟuyārum) allāhviṉ aruḷaippaṟṟi nampikkai iḻakkamāṭṭārkaḷ" eṉṟum kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
avvāṟē avarkaḷ (misraiyaṭaintu) yūsuḥp muṉṉilaiyil vantu avariṭam; "ajīsē! Eṅkaḷaiyum eṅkaḷ kuṭumpattiluḷḷavarkaḷaiyum peruntuyar paṟṟikkoṇṭatu nāṅkaḷ coṟpamāṉa poruḷaiyē koṇṭuvantirukkiṉṟōm; eṅkaḷukku nirappamākat (tāṉiyam) aḷantu koṭuṅkaḷ; eṅkaḷukku (mēṟkoṇṭu) tāṉamākavum koṭuṅkaḷ. Niccayamāka allāh tāṉam ceypavarkaḷukku naṟkūli vaḻaṅkukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
(ataṟku avar?)"Nīṅkaḷ aṟivīṉarkaḷāka irunta pōtu, yūsuḥpukkum avar cakōtararukkum nīṅkaḷ eṉṉa ceytīrkaḷ eṉpatai nīṅkaḷ aṟivīrkaḷā?" Eṉṟu viṉaviṉār
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(Appōtu avarkaḷ)"niccayamāka nīr tām yūsuḥpō? Eṉṟu kēṭṭārkaḷ; (ām!) Nāṉ tām yūsuḥpu (itō!) Ivar eṉṉuṭaiya cakōtararāvar; niccayamāka allāh eṅkaḷ mītu aruḷ purintirukkiṉṟāṉ; evar (avaṉiṭam payapaktiyuṭaṉ irukkiṟārkaḷō, iṉṉum poṟumaiyum mēṟkoṇṭirukkiṟārō (attataiya) naṉmai ceyvōr kūliyai niccayamāka allāh vīṇākkiviṭamāṭṭāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
ataṟvarkaḷ"allāhviṉ mītu āṇaiyāka! Nāṅkaḷ umakkut tavaṟu iḻaittavarkaḷāka iruntum, niccayamāka allāh eṅkaḷai viṭa um'mai mēṉmaiyuṭaiyavarākat terivu ceytirukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
ataṟvar, "iṉṟu uṅkaḷ mītu evvitak kuṟṟaccāṭṭum illai allāh uṅkaḷai maṉṉittaruḷvāṉāka! Avaṉē kirupaiyāḷarkaḷilellām mikka kirupaiyāḷaṉāka irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
eṉṉuṭaiya intac caṭṭaiyai nīṅkaḷ eṭuttuk koṇṭu ceṉṟu, eṉ tantaiyāriṉ mukattil pōṭuṅkaḷ; avarukkuk kaṇpārvai vantuviṭum; iṉṉum uṅkaḷuṭaiya kuṭumpattār aṉaivaraiyum eṉṉiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
(avarkaḷuṭaiya) oṭṭaka vākaṉaṅkaḷ (misrai viṭṭup) pirinta nērattil, avarkaḷuṭaiya tantai, "niccayamāka nāṉ yūsuḥpiṉ vāṭaiyai nukarkiṟēṉ; (itaṉ kāraṇamāka) eṉṉai nīṅkaḷ paittiyakkāraṉ eṉṟu eṇṇāmal irukka vēṇṭumē!" Eṉṟār
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
(ataṟkavarkaḷ)"allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya paḻaiya tavaṟiṉālēyē irukkiṉṟīrkaḷ" eṉṟu coṉṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
piṟaku, naṉmārāyaṅ kūṟupavar vantu, (caṭṭaiyai) avar mukattil pōṭṭapōtu avar mīṇṭum pārvaiyuṭaiyōrāṉār; "nīṅkaḷ aṟiyātataiyellām allāhviṭamiruntu niccayamāka nāṉ aṟivēṉ eṉṟu uṅkaḷiṭam kūṟavillaiyā?" Eṉṟu (avarkaḷai nōkkik) kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
(Ataṟku avarkaḷ)"eṅkaḷuṭaiya tantaiyē! Eṅkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷai maṉṉikkumāṟu eṅkaḷukkāka (iṟaivaṉiṭam) pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ, niccayamāka nāṅkaḷ tavaṟu ceytavarkaḷāka irukkiṉṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
nāṉ uṅkaḷukkāka eṉ iṟaivaṉiṭam pāvamaṉṉipput tēṭuvēṉ. Niccayāka avaṉ maṉṉippavaṉākavum kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
(piṉṉar kuṭumpattuṭaṉ) avarkaḷ yūsuḥpiṭam vantapōtu, avar tam tāy tantaiyarai (kaṇṇiyattuṭaṉ varavēṟṟut) tam'muṭaṉ vaittuk koṇṭār; iṉṉum"allāh nāṭiṉāl nīṅkaḷ misrukkuḷ acca maṟṟavarkaḷākap piravēciyuṅkaḷ" eṉṟum kuṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
iṉṉum, avar tam tāy tantaiyarai ariyācaṉattiṉ mītu uyartti (amartti)ṉār; avarkaḷ (ellōrum) avarukku (mariyātai celuttiyavarkaḷākac) ciram paṇintu vīḻntaṉar; appōtu avar (tam tantaiyai nōkki), "eṉ tantaiyē! Itu tāṉ eṉṉuṭaiya muntaiya kaṉaviṉ viḷakkamākum; ataṉai eṉ iṟaivaṉ uṇmaiyākkiṉāṉ; mēlum, avaṉ eṉṉaic ciṟaiccālaiyiliruntu veḷiyākkiyatuṭaṉ eṉakkum eṉ cakōtararkaḷukkumiṭaiyil ṣaittāṉ piriviṉaiyai uṇṭu paṇṇi viṭṭa piṉṉar uṅkaḷai kirāmattiliruntu koṇṭu vantataṉ mūlam avaṉ niccayamāka eṉakkup pērupakāram ceytuḷḷāṉ; niccayamāka eṉ iṟaivaṉ, tāṉ nāṭiyavaṟṟai mika nuṭpamākac ceykiṟavaṉ, niccayamāka avaṉ (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉ; mikka ñāṉamuḷḷavaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
Eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī eṉakku aracāṭciyait tantu, kaṉavukaḷiṉ viḷakkaṅkaḷaiyum eṉakku kaṟṟuttantāy; vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉē! Im'maiyilum maṟumaiyilum nīyē eṉ pātukāvalaṉ; muslīmāka (uṉakku muṟṟilum vaḻipaṭṭavaṉāka irukkum nilaiyil) eṉṉai nī kaippaṟaṟik koḷvāyāka! Iṉṉum nallaṭiyār kūṭṭattil eṉṉaic cērttiṭuvāyāka!' (Eṉṟu avar pirārttittār)
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
(napiyē!) Itu (nīr aṟiyāta) maṟaivāṉa ceytikaḷil uḷḷatākum; itaṉai nām umakku vahī mūlam aṟivittōm; avarkaḷ (kūṭic) cati ceytu nam tiṭṭattil avarkaḷ oṉṟu cērnta poḻutu nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
āṉāl nīr evvaḷavu atikamāka virumpiṉālum (am) maṉitarkaḷil perum pālōr (um'mai napi eṉa) nampamāṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nīr avarkaḷiṭattil entak kūliyum kēṭpatillai. Iḥtu akilattār aṉaivarukkum niṉaivūṭṭum nallupatēcamē aṉṟi vēṟillai
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
iṉṉum vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum ettaṉaiyō attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa, āṉāl avaṟṟai avarkaḷ puṟakkaṇittavarkaḷākavē avaṟṟiṉarukē naṭantu celkiṉṟaṉar
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
mēlum avarkaḷ iṇaivaipparkaḷāka irukkiṟa nilaiyilallāmal avarkaḷil perumpālōr allāhviṉ mītu nampikkai koḷvatillai
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(avarkaḷaic) cūḻntu koḷḷakkūṭiya allāhviṉ vētaṉai avarkaḷukku vantuviṭuvataip paṟṟiyum allatu avarkaḷ aṟiyātirukkum pōtu tiṭīreṉa muṭivu kālam vantu viṭuvataippaṟṟiyum avarkaḷ accamaṟṟu irukkiṉṟārkaḷā
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(Napiyē!) Nīr colvīrāka! "Ituvē eṉṉuṭaiya (nēriya) vaḻiyākum; nāṉ allāhviṉ pāl (uṅkaḷai) aḻaikkiṉṟēṉ; nāṉum eṉṉaip piṉpaṟṟiyavarkaḷum teḷivāṉa ñāṉattiṉ mītē irukkiṉṟōm; allāh mikat tūymaiyāṉavaṉ; ākavē, avaṉukku iṇaivaippōril nāṉum oruvaṉallaṉ
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(napiyē!) Umakku muṉṉar (paṟpala camūkaṅkaḷukkum) nām aṉuppiya tūtarkaḷ (antanta camūkaṅkaḷiṉ) ūrkaḷilirunta maṉitarkaḷēyaṉṟi vēṟillai avarkaḷukku nām vahī mūlam (nam kaṭṭaḷaikaḷai) aṟivittōm - ivarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceytu ivarkaḷukku muṉ iruntavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭiyiruntatu eṉpataip pārkka villaiyā? Maṟumai vīṭutāṉ payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku mikavum mēlāṉatākum; (itaṉai) nīṅkaḷ (cintittu) viḷaṅkikkoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(nam) tūtarkaḷ niccayamāka poyppaṭuttappaṭṭu viṭṭārkaḷ eṉṟu eṇṇi nampikkai iḻantu viṭum poḻutu namatu utavi avarkaḷukku vantatu nām nāṭiyavarkaḷ kāppāṟṟappaṭṭaṉar. Namatu taṇṭaṉai kuṟṟam purinta kūṭṭattāraiviṭṭum nīkkappaṭātu
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
(niccayamāka) avarkaḷiṉ varalāṟukaḷil aṟivuṭaiyōrukku (nalla) paṭippiṉai irukkiṟatu itu iṭṭukkaṭṭappaṭṭa ceytiyāka irukkavillai, māṟāka itaṟku muṉ uḷḷa (vētat)taiyum itu uṇmaiyākki vaikkiṟatu. Ovvoru viṣayattaiyum itu vivarittuk kāṭṭuvatākavum, nampikkai koṇṭa camūkattavarukku nērvaḻiyākavum, rahmattākavum irukkiṟatu
Surah Yusuf, Verse 111