Surah Hud - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓرۚ كِتَٰبٌ أُحۡكِمَتۡ ءَايَٰتُهُۥ ثُمَّ فُصِّلَتۡ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ خَبِيرٍ
Aliḥp, lām, ṟā. (Itu) vētamākum; itaṉ vacaṉaṅkaḷ (palvēṟu attāṭcikaḷāl) uṟutiyākkappaṭṭu piṉṉar teḷivāka vivarikkappaṭṭuḷḷaṉa- mēlum, (ivai yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉum, ñāṉam mikkōṉumākiya(iṟai)vaṉiṭam iruntu(vantu)ḷḷaṉa
Surah Hud, Verse 1
أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۚ إِنَّنِي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ
nīṅkaḷ allāhvaiyaṉṟi (vēṟu etaṉaiyum) vaṇaṅkātīrkaḷ. "Niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarippavaṉākavum, naṉmārāyam kūṟupavaṉākavum, nāṉ avaṉiṭamiruntu (aṉuppappaṭṭu) irukkiṟēṉ" (eṉṟum)
Surah Hud, Verse 2
وَأَنِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُمَتِّعۡكُم مَّتَٰعًا حَسَنًا إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَيُؤۡتِ كُلَّ ذِي فَضۡلٖ فَضۡلَهُۥۖ وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ كَبِيرٍ
nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam maṉṉippait tēṭi (pāvaṅkaḷai viṭṭu) avaṉiṭam tirumpuṅkaḷ; (nīṅkaḷ avvāṟu ceytāl) avaṉ oru kuṟitta tavaṇaivarai uṅkaḷukku vāḻkkai vacatikaḷai ēṟpaṭuttuvāṉ; iṉṉum, aruḷuṭaiya ovvoruvarukkum (maṟumaiyil) taṉ aruḷai (atikamākavē) koṭuppāṉ;. Āṉāl nīṅkaḷ (īmāṉ koḷvataip) puṟakkaṇittāl, māperum nāḷiṉ vētaṉai kuṟittu niccayamāka uṅkaḷukkāka nāṉ payappakiṟēṉ" (eṉṟum)
Surah Hud, Verse 3
إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
allāhviṭamē nīṅkaḷ mīṇṭu varavēṇṭiyuḷḷatu; avaṉ ellāpporuṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ" (eṉṟum napiyē! Nīr kūṟuvīrāka)
Surah Hud, Verse 4
أَلَآ إِنَّهُمۡ يَثۡنُونَ صُدُورَهُمۡ لِيَسۡتَخۡفُواْ مِنۡهُۚ أَلَا حِينَ يَسۡتَغۡشُونَ ثِيَابَهُمۡ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
avarkaḷ taṅkaḷai (allāhviṭamiruntu) maṟaittuk koḷvataṟkākakat taṅkaḷ irutayaṅkaḷai (maṟaittu) mūṭukiṟārkaḷ! Avarkaḷ tam āṭaikaḷāl (tam'maip) pōrttikkoṇṭālum, avarkaḷ maṟaittu vaippataiyum, veḷippaṭaiyākak kāṭṭuvataiyum avaṉ aṟikiṟāṉ - ēṉeṉil niccayamāka avaṉ itayaṅkaḷiṉ (irakaciyaṅkaḷ) yāvaṟṟaiyum naṉkaṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ" (eṉpatai aṟintu koḷvīrkaḷāka)
Surah Hud, Verse 5
۞وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِ رِزۡقُهَا وَيَعۡلَمُ مُسۡتَقَرَّهَا وَمُسۡتَوۡدَعَهَاۚ كُلّٞ فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
Iṉṉum, uṇavaḷikka allāh poṟuppēṟṟuk koḷḷāta enta uyiriṉamum pūmiyil illai; mēlum avai vāḻum iṭattaiyum (irukkum) iṭattaiyum, avai (maṭintu) aṭaṅkum iṭattaiyum avaṉ aṟikiṟāṉ. Ivaiyaṉaittum (lavhul mahḥpūl eṉṉum) teḷivāṉa puttakattil (pativāki) irukkiṉṟaṉa
Surah Hud, Verse 6
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَكَانَ عَرۡشُهُۥ عَلَى ٱلۡمَآءِ لِيَبۡلُوَكُمۡ أَيُّكُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗاۗ وَلَئِن قُلۡتَ إِنَّكُم مَّبۡعُوثُونَ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡمَوۡتِ لَيَقُولَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
mēlum, avaṉtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittāṉ. Avaṉuṭaiya arṣu nīriṉ mēl iruntatu. Uṅkaḷil yār amalil (ceykaiyil) mēlāṉavar eṉpataic cōtikkum poruṭṭu (ivaṟṟaip paṭaittāṉ; iṉṉum napiyē! Avarkaḷiṭam)"niccayamāka nīṅkaḷ maraṇattiṟkup piṉ eḻuppappaṭuvīrkaḷ" eṉṟu nīr kūṟiṉāl, (ataṟku avarkaḷiluḷḷa nirākarippavarkaḷ) kāḥpirkaḷ, "itu teḷivāṉa cūṉiyattait tavira vēṟillai" eṉṟu niccayamākak kūṟuvārkaḷ
Surah Hud, Verse 7
وَلَئِنۡ أَخَّرۡنَا عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابَ إِلَىٰٓ أُمَّةٖ مَّعۡدُودَةٖ لَّيَقُولُنَّ مَا يَحۡبِسُهُۥٓۗ أَلَا يَوۡمَ يَأۡتِيهِمۡ لَيۡسَ مَصۡرُوفًا عَنۡهُمۡ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
(kuḥpriṉ kāraṇamāka avarkaḷukku vitikkappaṭa vēṇṭiya) vētaṉaiyai oru kuṟittakālam varai nām piṟpaṭuttiṉāl"atait taṭuttatu yātu?" Eṉṟu avarkaḷ niccayamāka (ēḷaṉamākak) kēṭpārkaḷ. Avarkaḷukku vētaṉai varum nāḷil avarkaḷai viṭṭum (atu) taṭukkappaṭātu eṉpataiyum, etai avarkaḷ parikācam ceytu koṇṭiruntārkaḷō atu avarkaḷaic cūḻntu koḷḷum eṉpataiyum avarkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Hud, Verse 8
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ ثُمَّ نَزَعۡنَٰهَا مِنۡهُ إِنَّهُۥ لَيَـُٔوسٞ كَفُورٞ
nām nam'miṭamiruntu naṟkirupaiyai maṉitaṉ cuvaikkumpaṭic ceytu, piṉpu ataṉai avaṉai viṭṭum nām nīkki viṭṭāl, niccayamāka avaṉ nirācaippaṭṭu perum naṉṟi keṭṭavaṉāki viṭukiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 9
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ نَعۡمَآءَ بَعۡدَ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ ذَهَبَ ٱلسَّيِّـَٔاتُ عَنِّيٓۚ إِنَّهُۥ لَفَرِحٞ فَخُورٌ
avaṉukku ēṟpaṭṭa tuṉpattiṟkup piṉ, nām aruṭkoṭaikaḷai avaṉ aṉupavikkumpaṭic ceytāl, "eṉṉai viṭṭuk kēṭukaḷ ellām pōyviṭṭaṉa" eṉṟu niccayamākak kūṟuvāṉ. Niccayamāka avaṉ perumakiḻcciyum perumaiyum koḷpavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 10
إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٞ
Āṉāl (tuṉpaṅkaḷaip) poṟumaiyuṭaṉ cakittu evar naṟkarumaṅkaḷ ceykiṉṟārkaḷō, avarkaḷukku maṉṉippum, makattāṉa naṟkūliyum uṇṭu
Surah Hud, Verse 11
فَلَعَلَّكَ تَارِكُۢ بَعۡضَ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَضَآئِقُۢ بِهِۦ صَدۡرُكَ أَن يَقُولُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ جَآءَ مَعَهُۥ مَلَكٌۚ إِنَّمَآ أَنتَ نَذِيرٞۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٌ
(napiyē! Nam vacaṉaṅkaḷai avarkaḷ cevimaṭuppatillaiyē eṉac caṭaintu) vahī mūlam umakku aṟivikkappaṭṭavaṟṟil cilavaṟṟai viṭṭuviṭa eṇṇavō, "avar mītu oru pokkiṣam iṟakkappaṭa vēṇṭāmā? Allatu avaruṭaṉ oru malakku vara vēṇṭāmā?" Eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatiṉāl um itayam (cañcalattāl) iṭuṅkiyirukkavō kūṭum. Niccayamāka nīr accamūṭṭi eccarippavarēyaṉṟi vēṟillai; allāh ellā poruṭkaḷiṉ mītum poṟuppāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Hud, Verse 12
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِعَشۡرِ سُوَرٖ مِّثۡلِهِۦ مُفۡتَرَيَٰتٖ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
allatu"i(v vētat)tai avar poyyākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭār" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷā? "(Appaṭiyāṉāl) nīṅkaḷum itaip pōṉṟa kaṟpaṉai ceyyappaṭṭa pattu attiyāyaṅkaḷai koṇṭu vāruṅkaḷ - nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl! Allāhvait tavirttu uṅkaḷukku cāttiyamāṉa ellōraiyumē (itaṟkut tuṇai ceyya) aḻaittuk koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Hud, Verse 13
فَإِلَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أُنزِلَ بِعِلۡمِ ٱللَّهِ وَأَن لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ
avarkaḷ uṅkaḷukku patilaḷikkā viṭṭāl; "aṟintu koḷḷuṅkaḷ, niccayamāka itu allāhviṉ ñāṉattaik koṇṭē aruḷappaṭṭatu; iṉṉum vaṇakkattiṟkuriyavaṉ avaṉaṉṟi vēṟillai; iṉiyēṉum nīṅkaḷ allāhvukku muṟṟilum vaḻipaṭuvīrkaḷā?" (Eṉṟu kūṟavum)
Surah Hud, Verse 14
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا نُوَفِّ إِلَيۡهِمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فِيهَا وَهُمۡ فِيهَا لَا يُبۡخَسُونَ
evarēṉum ivvulaka vāḻkkaiyaiyum, ataṉ alaṅkārattaiyum (maṭṭumē) nāṭiṉāl avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷukkuriya (palaṉkaḷai) ivvulakattilēyē niṟaivēṟṟuvōm; avaṟṟil, avarkaḷ kuṟaivu ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Hud, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَيۡسَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا ٱلنَّارُۖ وَحَبِطَ مَا صَنَعُواْ فِيهَا وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ittakaiyōrukku maṟumaiyil naraka neruppait tavira vēṟetuvumillai, (ivvulakil) ivarkaḷ ceyta yāvum aḻintuviṭṭaṉ avarkaḷ ceytu koṇṭiruppavaiyum vīṇāṉavaiyē
Surah Hud, Verse 16
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ وَيَتۡلُوهُ شَاهِدٞ مِّنۡهُ وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةًۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ مِنَ ٱلۡأَحۡزَابِ فَٱلنَّارُ مَوۡعِدُهُۥۚ فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّنۡهُۚ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
Evar taṉ iṟaivaṉiṭamiruntu (peṟṟa)teḷiviṉ mītu irukkiṟārō mēlum iṟaivaṉiṭamiruntu oru cāṭciyāḷar evariṭam (pakka palamāy) vantirukkiṟārō mēlum itaṟku muṉṉāl mūsāvuṭaiya vētam vaḻikāṭṭiyākavum rahmattākavum irukkiṟatō avarkaḷ tāṉ itaṉai nampuvārkaḷ; āṉāl (ik) kūṭṭatārkaḷil evar itai nirākarikkiṟārō avarukku vākkaḷikkappaṭṭuḷḷa iṭam naraka neruppēyākum. Ātalāl (napiyē!) Itaip paṟṟi nīr cantēkattittilirukka vēṇṭām - i(vvētamāṉa)tu niccayamāka um iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmaiyākum - eṉiṉum maṉitarkaḷil perumpālōr nampikkai koḷvatillai
Surah Hud, Verse 17
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُعۡرَضُونَ عَلَىٰ رَبِّهِمۡ وَيَقُولُ ٱلۡأَشۡهَٰدُ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ أَلَا لَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
allāhviṉ mītu poyyāṉa kaṟpaṉaiyaic colpavaṉaiviṭap perum aniyāyakkāraṉ yār? Attakaiyōr (maṟumaiyil) taṅkaḷ iṟaivaṉmuṉ niṟuttappaṭuvārkaḷ; "ivarkaḷtām taṅkaḷ iṟaivaṉ mītu poy kūṟiyavarkaḷ" eṉṟu cāṭci kūṟuvōr colvārkaḷ; ittakaiya aniyāyakkārarkaḷ mītu allāhviṉ cāpam uṇṭākaṭṭum
Surah Hud, Verse 18
ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
avarkaḷ (maṉitarkaḷai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭut taṭukkiṉṟārkaḷ; mēlum atil kōṇalaiyum uṇṭupaṇṇa virumpukiṟārkaḷ - ivarkaḷ tām maṟumaiyai nirākarippavarkaḷ āvārkaḷ
Surah Hud, Verse 19
أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يَكُونُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَۘ يُضَٰعَفُ لَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ مَا كَانُواْ يَسۡتَطِيعُونَ ٱلسَّمۡعَ وَمَا كَانُواْ يُبۡصِرُونَ
ivarkaḷ pūmiyil (allāh tiṭṭamiṭṭiruppatait) tōṟkaṭittu viṭamuṭiyātu, allāhvait tavira ivarkaḷukku vēṟu pātukāvalarkaḷ illai; ivarkaḷukku vētaṉai iraṭṭippākkappaṭum; avarkaḷ (nallavaṟṟaik) kēṭkum caktiyai iṟantu viṭṭārkaḷ - ivarkaḷ (nērvaḻiyaik) kāṇavum māṭṭārkaḷ
Surah Hud, Verse 20
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
ivarkaḷtām taṅkaḷukku tāṅkaḷē naṣṭam viḷaivittuk koṇṭārkaḷ; ivarkaḷ kaṟpaṉai ceytu koṇṭirunta (teyvaṅkaḷ) yāvum (tīrppu nāḷil) ivarkaḷai viṭṭu maṟaintuviṭum
Surah Hud, Verse 21
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
Niccayamāka ivarkaḷ maṟumaiyil perum naṣṭamaṭaintavarkaḷāka iruppārkaḷ eṉpatil (ciṟitum) cantēkamillai
Surah Hud, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَخۡبَتُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
niccayamāka evarkaḷ nampikkaik koṇṭu naṟkarumaṅkaḷ ceytu iṉṉum taṅkaḷ iṟaivaṉukku muṟṟilum aṭipaṇikiṉṟārkaḷō avarkaḷē cavaṉapatikkuriyavarkaḷ; aṅku avarkaḷ eṉṟeṉṟum nilaittiruppārkaḷ
Surah Hud, Verse 23
۞مَثَلُ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ كَٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡأَصَمِّ وَٱلۡبَصِيرِ وَٱلسَّمِيعِۚ هَلۡ يَسۡتَوِيَانِ مَثَلًاۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
ivviru piriviṉarkaḷukku utāraṇam; (oru piriviṉar) kuruṭar, ceviṭar pōlavum (iṉiyoru piriviṉar nalla) pārvaiyuḷḷavar, (nalla) kēṭkum caktiyuṭaiyavar pōlavum irukkiṉṟaṉar, ivviru piriviṉarum oppuvamaiyil camamāvārā? Nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā
Surah Hud, Verse 24
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦٓ إِنِّي لَكُمۡ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
niccayamāka nām nūhai avaruṭaiya camūkattāriṭam aṉuppi vaittōm; avar (avarkaḷai nōkki)"niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉ
Surah Hud, Verse 25
أَن لَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ أَلِيمٖ
nīṅkaḷ allāhvai aṉṟi (vēṟevaraiyum, etaṉaiyum) vaṇaṅkātīrkaḷ. Niccayamāka nāṉ nōviṉai tarum nāḷiṉ vētaṉaiyai uṅkaḷukku añcakiṟēṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 26
فَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ مَا نَرَىٰكَ إِلَّا بَشَرٗا مِّثۡلَنَا وَمَا نَرَىٰكَ ٱتَّبَعَكَ إِلَّا ٱلَّذِينَ هُمۡ أَرَاذِلُنَا بَادِيَ ٱلرَّأۡيِ وَمَا نَرَىٰ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلِۭ بَلۡ نَظُنُّكُمۡ كَٰذِبِينَ
avarai nirākaritta avaruṭaiya camūkattiṉ talaivarkaḷ (avarai nōkki), "nām um'mai eṅkaḷaip pōṉṟa oru maṉitarākavē aṉṟi (vēṟu vitamākak) kāṇavillai; eṅkaḷukkuḷḷē āḻntu yōcaṉai ceyyāta iḻivāṉarkaḷēyaṉṟi (vēṟevarum) um'maip piṉpaṟṟi naṭappatākavum nām kāṇavillai; eṅkaḷaiviṭa uṅkaḷukku enta vitamāṉa mēṉmai iruppatākavum nām kāṇavillai - māṟāka uṅkaḷai (yellām) poyyarkaḷ eṉṟē nāṅkaḷ eṇṇukiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 27
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِهِۦ فَعُمِّيَتۡ عَلَيۡكُمۡ أَنُلۡزِمُكُمُوهَا وَأَنتُمۡ لَهَا كَٰرِهُونَ
(Ataṟku) avar (makkaḷai nōkki)"eṉ camūkattavarkaḷē! Nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Nāṉ eṉ iṟaivaṉiṭamiruntu (peṟṟa) teḷiviṉ mītu iruntu avaṉiṭamiruntu (napittuvam eṉṉum) ōr aruḷaiyum avaṉ eṉakku tantiruntu atu uṅkaḷukku (aṟiyamuṭiyāmal) maṟaikkappaṭṭu viṭumāṉāl nīṅkaḷ ataṉai veṟuttuk koṇṭirukkum pōtu ataṉai(p piṉpaṟṟumāṟu) nāṉ uṅkaḷai nirpantikka muṭiyumā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 28
وَيَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مَالًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۚ وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْۚ إِنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
aṉṟiyum, eṉ camūkattavarkaḷē! Itaṟkāka (allāhviṉ kaṭṭaḷaiyai eṭuttuc colvataṟkāka) nāṉ uṅkaḷiṭam entap poruḷaiyum kēṭkavillai; eṉṉuṭaiya kūli allāhviṭamēyaṉṟi (uṅkaḷiṭam) illai; eṉavē īmāṉ koṇṭavarkaḷai (avarkaḷ nilai eppaṭi iruppiṉum) nāṉ viraṭṭi viṭupavaṉ allaṉ; niccayamāka avarkaḷ tam iṟaivaṉai (naṉmaiyuṭaṉ) cantippavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar; āṉāl uṅkaḷaiyē aṟivillā camūkattavarkaḷākavē nāṉ kāṇkiṟēṉ
Surah Hud, Verse 29
وَيَٰقَوۡمِ مَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِن طَرَدتُّهُمۡۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
eṉ camūkattavarkaḷē! Nāṉ avarkaḷai viraṭṭiviṭṭāl, allāhvi(ṉ taṇṭaṉaiyi)lirun eṉakku utavi ceypavar yār? (Itai) nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā
Surah Hud, Verse 30
وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ إِنِّي مَلَكٞ وَلَآ أَقُولُ لِلَّذِينَ تَزۡدَرِيٓ أَعۡيُنُكُمۡ لَن يُؤۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ خَيۡرًاۖ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا فِيٓ أَنفُسِهِمۡ إِنِّيٓ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
allāhvuṭaiya pokkiṣaṅkaḷ eṉṉiṭam irukkiṉṟaṉa eṉṟu nāṉ uṅkaḷiṭam kūṟavillai; maṟaivāṉavaṟṟai nāṉ aṟintavaṉumallaṉ, niccayamāka nāṉ oru malakku eṉṟum nāṉ kūṟavillai; evarkaḷai uṅkaḷuṭaiya kaṇkaḷ iḻivāka nōkkukiṉṟaṉavō, avarkaḷukku allāh yāroru naṉmaiyum aḷikkamāṭṭāṉ eṉṟum nāṉ kūṟavillai; avarkaḷiṉ itayaṅkaḷil uḷḷatai allāhvē naṉku aṟintavaṉ (ivvuṇmaikaḷukku māṟāka nāṉ etuvum ceytāl) niccayamāka nāṉum aniyāyakkārarkaḷil oruvaṉāki viṭuvēṉ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 31
قَالُواْ يَٰنُوحُ قَدۡ جَٰدَلۡتَنَا فَأَكۡثَرۡتَ جِدَٰلَنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(Ataṟku) avarkaḷ, "nūhē! Niccayamāka nīr eṅkaḷuṭaṉ tarkkam ceytīr; atikamākavē nīr eṅkaḷuṭaṉ tarkkam ceytīr. Eṉavē, nīr uṇmaiyāḷarāka iruntāl, eṅkaḷukku nīr vākkaḷippatai eṅkaḷiṭam koṇṭu vārum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 32
قَالَ إِنَّمَا يَأۡتِيكُم بِهِ ٱللَّهُ إِن شَآءَ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
(ataṟku) avar, "niccayamāka allāh nāṭiṉāl, atai uṅkaḷiṭam koṇṭu varupavaṉ avaṉē āvāṉ; atai nīṅkaḷ taṭuttu viṭakkūṭiyavarkaḷum allar" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 33
وَلَا يَنفَعُكُمۡ نُصۡحِيٓ إِنۡ أَرَدتُّ أَنۡ أَنصَحَ لَكُمۡ إِن كَانَ ٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يُغۡوِيَكُمۡۚ هُوَ رَبُّكُمۡ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
nāṉ uṅkaḷukku nallupatēcam ceyyakkarutiṉālum, uṅkaḷai vaḻikēṭṭilēyē viṭṭu vaikka allāh nāṭiyiruntāl, eṉṉuṭaiya nallupatēcam uṅkaḷukku (pātoru) palaṉum aḷikkātu; avaṉtāṉ (uṅkaḷaip paṭaittup paripālikkum) uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ; avaṉiṭamē nīṅkaḷ mīṇṭum koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 34
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَعَلَيَّ إِجۡرَامِي وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُجۡرِمُونَ
(napiyē! Nīr itaik kūṟum pōtu;)"itaṉai ivar iṭṭuk kaṭṭic colkiṟār" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷā? (Ataṟku) nīr kūṟum; "nāṉ itaṉai iṭṭuk kaṭṭic colliyiruntāl, eṉ mītē eṉ kuṟṟam cārum; nīṅkaḷ ceyyum kuṟṟaṅkaḷiliruntu nāṉ nīṅkiyavaṉ āveṉ
Surah Hud, Verse 35
وَأُوحِيَ إِلَىٰ نُوحٍ أَنَّهُۥ لَن يُؤۡمِنَ مِن قَوۡمِكَ إِلَّا مَن قَدۡ ءَامَنَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
mēlum, nūhvukku vahī aṟivikkappaṭṭatu; "(muṉṉar) īmāṉ koṇṭavarkaḷait tavira, (iṉi) um'muṭaiya camūkattāril niccayamāka evarum nampikkai koḷḷamāṭṭār; ātalāl avarkaḷ ceyvataippaṟṟi nīr vicārappaṭātīrrka
Surah Hud, Verse 36
وَٱصۡنَعِ ٱلۡفُلۡكَ بِأَعۡيُنِنَا وَوَحۡيِنَا وَلَا تُخَٰطِبۡنِي فِي ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِنَّهُم مُّغۡرَقُونَ
nam pārvaiyil nam(vahī) aṟivippukku oppa kappalaik kaṭṭum; aniyāyam ceytavarkaḷaip paṟṟi(p parintu iṉi) nīr eṉṉiṭam pēcātīr; niccayamāka avarkaḷ (piraḷayattil) mūḻkaṭikkappaṭuvārkaḷ
Surah Hud, Verse 37
وَيَصۡنَعُ ٱلۡفُلۡكَ وَكُلَّمَا مَرَّ عَلَيۡهِ مَلَأٞ مِّن قَوۡمِهِۦ سَخِرُواْ مِنۡهُۚ قَالَ إِن تَسۡخَرُواْ مِنَّا فَإِنَّا نَسۡخَرُ مِنكُمۡ كَمَا تَسۡخَرُونَ
Avar kappalaik kaṭṭik koṇṭirunta pōtu, avaruṭaiya camūkattiṉ talaivarkaḷ avar pakkamākac ceṉṟapōtellām avaraip parikacittaṉar; (ataṟku) avar; "nīṅkaḷ eṅkaḷaip parikacippīrkaḷāṉāl, niccayamāka nīṅkaḷ parikacippatupōlavē, (aticīkkirattil) nāṅkaḷ uṅkaḷaip parikacippōm" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 38
فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَيَحِلُّ عَلَيۡهِ عَذَابٞ مُّقِيمٌ
aṉṟiyum, evaṉmītu avaṉai iḻivu paṭuttum vētaṉai varumeṉṟum, evaṉmītu nilaittirukkum vētaṉai iṟaṅkum eṉṟum veku viraivil nīṅkaḷ terintu koḷvīrkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 39
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَمۡرُنَا وَفَارَ ٱلتَّنُّورُ قُلۡنَا ٱحۡمِلۡ فِيهَا مِن كُلّٖ زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَأَهۡلَكَ إِلَّا مَن سَبَقَ عَلَيۡهِ ٱلۡقَوۡلُ وَمَنۡ ءَامَنَۚ وَمَآ ءَامَنَ مَعَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٞ
iṟutiyāka, nam uttaravu vantu, aṭuppup poṅkavē, (nām nūhai nōkki;)"uyirp pirāṇikaḷ ovvoru vakaiyiliruntum (āṇ peṇ koṇṭa) ovvoru jōṭiyai (akkappalil) ēṟṟik koḷḷum; (mūḻkaṭikkappaṭuvārkaḷ eṉṟu evarkaḷaik kuṟittu muṉpē nam) vākku ēṟpaṭṭuviṭṭatō avarkaḷait tavir um kuṭumpattāraiyum, īmāṉ koṇṭavarkaḷaiyum ēṟṟikkoḷḷum" eṉṟu nām kūṟiṉōm; veku coṟpa makkaḷait tavira maṟṟavarkaḷ avaruṭaṉ īmāṉ koḷḷavillai
Surah Hud, Verse 40
۞وَقَالَ ٱرۡكَبُواْ فِيهَا بِسۡمِ ٱللَّهِ مَجۡرٜىٰهَا وَمُرۡسَىٰهَآۚ إِنَّ رَبِّي لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
itilē nīṅkaḷ ēṟik koḷḷuṅkaḷ; itu ōṭuvatum niṟpatum allāhviṉ peyarālēyē (nikaḻkiṉṟaṉa). Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ maṉṉippavaṉākavum kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ. Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 41
وَهِيَ تَجۡرِي بِهِمۡ فِي مَوۡجٖ كَٱلۡجِبَالِ وَنَادَىٰ نُوحٌ ٱبۡنَهُۥ وَكَانَ فِي مَعۡزِلٖ يَٰبُنَيَّ ٱرۡكَب مَّعَنَا وَلَا تَكُن مَّعَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
piṉṉar akkappal, malaikaḷaip pōṉṟa alaikaḷukkiṭaiyē avarkaḷai camantu koṇṭu cellalāyiṟṟu; (appōtu tam'mai viṭṭu) vilaki nṉṟa tam makaṉai nōkki"eṉṉarumai makaṉē! Eṅkaḷōṭu nīyum (kappalil) ēṟikkoḷ; kāḥpirkaḷuṭaṉ (cērntu) irātē!" Eṉṟu nūh aḻaittār
Surah Hud, Verse 42
قَالَ سَـَٔاوِيٓ إِلَىٰ جَبَلٖ يَعۡصِمُنِي مِنَ ٱلۡمَآءِۚ قَالَ لَا عَاصِمَ ٱلۡيَوۡمَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِ إِلَّا مَن رَّحِمَۚ وَحَالَ بَيۡنَهُمَا ٱلۡمَوۡجُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡمُغۡرَقِينَ
Ataṟku avaṉ; "eṉṉait taṇṇīriliruntu pātukākkak kūṭiya oru malaiyiṉmēl ceṉṟu nāṉ (tappi) viṭuvēṉ" eṉak kūṟiṉāṉ. Iṉṟaiya tiṉam allāh yārukku aruḷ purintirukkiṟāṉō avarait tavira allāhviṉ kaṭṭaiḷiyiliruntu kāppāṟṟappaṭupavar evarumillai eṉṟu kūṟiṉār. Accamayam avarkaḷiṭaiyē pēralai oṉṟu eḻuntu kuṟukkiṭṭatu; avaṉ mūḻkaṭikkappaṭṭavarkaḷil oruvaṉākavi viṭṭāṉ
Surah Hud, Verse 43
وَقِيلَ يَـٰٓأَرۡضُ ٱبۡلَعِي مَآءَكِ وَيَٰسَمَآءُ أَقۡلِعِي وَغِيضَ ٱلۡمَآءُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَٱسۡتَوَتۡ عَلَى ٱلۡجُودِيِّۖ وَقِيلَ بُعۡدٗا لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
piṉṉar; "pūmiyē! Nī uṉ nīrai viḻuṅki viṭu! Vāṉamē! (Maḻaiyai) niṟuttikkoḷ" eṉṟu collappaṭṭatu; nīrum kuṟaikkappaṭṭatu; (itaṟkuḷ nirākarittōr nīril mūḻki avarkaḷ) kāriyamum muṭintu viṭṭatu; (kappal) jūti malaimītu taṅkiyatu - aniyāyam ceyta makkaḷukku (ittakaiya) aḻivutāṉ eṉṟu kūṟappaṭṭatu
Surah Hud, Verse 44
وَنَادَىٰ نُوحٞ رَّبَّهُۥ فَقَالَ رَبِّ إِنَّ ٱبۡنِي مِنۡ أَهۡلِي وَإِنَّ وَعۡدَكَ ٱلۡحَقُّ وَأَنتَ أَحۡكَمُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
nūh taṉ iṟaivaṉiṭam"eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka eṉ makaṉ eṉ kuṭumpattaic cērntavaṉē; uṉ vākkuṟuti niccayamāka uṇmaiyāṉatu; nīti vaḻaṅkuvōrkaḷilellām mēlāṉa nītipatiyāy nī irukkiṟāy" eṉak kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 45
قَالَ يَٰنُوحُ إِنَّهُۥ لَيۡسَ مِنۡ أَهۡلِكَۖ إِنَّهُۥ عَمَلٌ غَيۡرُ صَٰلِحٖۖ فَلَا تَسۡـَٔلۡنِ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۖ إِنِّيٓ أَعِظُكَ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
a(taṟku iṟai)vaṉ kūṟiṉāṉ; "nūhē! Uṇmaiyākavē avaṉ um kuṭumpattaic cērntavaṉ allaṉ; niccayamāka avaṉ oḻukkamillāc ceyalkaḷaiyē ceytu koṇṭiruntāṉ; ākavē nīr aṟiyāta viṣayattaip paṟṟi eṉṉiṭam kēṭka vēṇṭām; nīr aṟiyātavarkaḷil oruvarāki viṭavēṇṭām eṉṟu tiṭamāka nāṉ umakku upatēcam ceykiṟēṉ
Surah Hud, Verse 46
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِكَ أَنۡ أَسۡـَٔلَكَ مَا لَيۡسَ لِي بِهِۦ عِلۡمٞۖ وَإِلَّا تَغۡفِرۡ لِي وَتَرۡحَمۡنِيٓ أَكُن مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
eṉ iṟaivā! Eṉakku etai paṟṟi ñāṉam illaiyō atai uṉṉiṭattilē kēṭpatai viṭṭum uṉṉiṭam nāṉ pātukāppu tēṭukiṟēṉ; nī eṉṉai maṉṉittu eṉakku aruḷ puriyavillaiyāṉāl naṣṭa maṭaintōril nāṉ ākiviṭuvēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 47
قِيلَ يَٰنُوحُ ٱهۡبِطۡ بِسَلَٰمٖ مِّنَّا وَبَرَكَٰتٍ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ أُمَمٖ مِّمَّن مَّعَكَۚ وَأُمَمٞ سَنُمَتِّعُهُمۡ ثُمَّ يَمَسُّهُم مِّنَّا عَذَابٌ أَلِيمٞ
Nūhē! Um mītum um'mōṭu irukkiṉṟa makkaḷ mītum namatu pātukāppuṭaṉum apiviruttikaḷuṭaṉum nīr iṟaṅkuvīrāk iṉṉum cilamakkaḷukku nām cakam aṉupavikkac ceytu, piṉṉar nam'miṭamiruntu nōviṉai tarum vētaṉai avarkaḷai tīṇṭum" eṉṟu kūṟappaṭṭatu
Surah Hud, Verse 48
تِلۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهَآ إِلَيۡكَۖ مَا كُنتَ تَعۡلَمُهَآ أَنتَ وَلَا قَوۡمُكَ مِن قَبۡلِ هَٰذَاۖ فَٱصۡبِرۡۖ إِنَّ ٱلۡعَٰقِبَةَ لِلۡمُتَّقِينَ
(napiyē! Umakku) itu maṟaivāṉa nikaḻccikaḷil uḷḷatākum; nām itaṉai umakku (vahī mūlam) aṟivittōm, nīrō allatu um'muṭaiya kūṭṭattiṉarō itaṟku muṉ itaṉai aṟintirukkavillai; nīrum poṟumaiyaik kaik koḷvīrāka! Niccayamāka iṟutiyil (nalla) muṭivu payapakti uṭaiyavarkaḷukkut tāṉ (kiṭṭum)
Surah Hud, Verse 49
وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۖ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا مُفۡتَرُونَ
ātu' camūkattāriṭam, avarkaḷuṭaiya cakōtarar hūtai (nam tūtarāka aṉuppi vaittōm); avar coṉṉār; "eṉṉuṭaiya camūkattārē! Allāhvaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ, avaṉaṉṟi (vēṟu) iṟaivaṉ uṅkaḷukku illai; nīṅkaḷ poyyarkaḷākavē tavira vēṟillai
Surah Hud, Verse 50
يَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱلَّذِي فَطَرَنِيٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
eṉ camūkattārkaḷē! Itaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam oru kūliyum kēṭkavillai; eṉakkuriya kūli ellām eṉṉaippaṭaitta allāhviṭamē irukkiṟatu. Nīṅkaḷ itai viḷaṅkik koḷḷa māṭṭīrkaḷā? (Eṉṟum)
Surah Hud, Verse 51
وَيَٰقَوۡمِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُرۡسِلِ ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡكُم مِّدۡرَارٗا وَيَزِدۡكُمۡ قُوَّةً إِلَىٰ قُوَّتِكُمۡ وَلَا تَتَوَلَّوۡاْ مُجۡرِمِينَ
eṉṉuṭaiya camūkattārkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam piḻai poḷukkut tēṭuṅkaḷ; iṉṉum (tavpā ceytu) avaṉ pakkamē mīḷuṅkaḷ; avaṉ uṅkaḷ mītu vāṉattiliruntu toṭarāka maḻaiyai aṉuppuvāṉ; mēlum uṅkaḷuṭaiya valimaiyuṭaṉ mēlum valimai perukac ceyvāṉ - iṉṉum nīṅkaḷ (avaṉaip) puṟakkaṇittuk kuṟṟavāḷikaḷāki viṭātīrkaḷ" (eṉṟum eccarittuk kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 52
قَالُواْ يَٰهُودُ مَا جِئۡتَنَا بِبَيِّنَةٖ وَمَا نَحۡنُ بِتَارِكِيٓ ءَالِهَتِنَا عَن قَوۡلِكَ وَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ
(Ataṟku) avarkaḷ; "hūtē! Nīr eṅkaḷiṭam evvita attāṭciyum koṇṭu varavillai; um'muṭaiya collukkāka eṅkaḷ teyvaṅkaḷai nāṅkaḷ viṭṭu viṭupavarkaḷum allar - nāṅkaḷ um mēl (īmāṉ) koḷkiṟavarkaḷum allar" eṉṟu (patil) kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 53
إِن نَّقُولُ إِلَّا ٱعۡتَرَىٰكَ بَعۡضُ ءَالِهَتِنَا بِسُوٓءٖۗ قَالَ إِنِّيٓ أُشۡهِدُ ٱللَّهَ وَٱشۡهَدُوٓاْ أَنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
eṅkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷil cilakēṭṭaik koṇṭum um'maip piṭittuk koṇṭaṉa eṉpatait tavira nāṅkaḷ (vēṟu etuvum) kūṟuvataṟkillai" (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ; ataṟku) avar, "niccayamāka nāṉ allāhvaic cāṭciyākkukiṟēṉ; nīṅkaḷ iṇai vaippavaṟṟai viṭṭum niccayamāka nāṉ vilakik koṇṭēṉ eṉpataṟku nīṅkaḷum cāṭciyāy iruṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 54
مِن دُونِهِۦۖ فَكِيدُونِي جَمِيعٗا ثُمَّ لَا تُنظِرُونِ
(ākavē) avaṉaiyaṉṟi nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu eṉakkuc cūḻcciyaic ceytu pāruṅkaḷ; (itil) nīṅkaḷ eṉakku enta avakācamum koṭukka vēṇṭām" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 55
إِنِّي تَوَكَّلۡتُ عَلَى ٱللَّهِ رَبِّي وَرَبِّكُمۚ مَّا مِن دَآبَّةٍ إِلَّا هُوَ ءَاخِذُۢ بِنَاصِيَتِهَآۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
niccayamāka nāṉ, eṉakkum uṅkaḷukku iṟaivaṉāka irukkum allāhviṭamē poṟuppai oppaṭaittu viṭṭēṉ; enta uyirp pirāṇiyāyiṉum ataṉ muṉneṟṟi urōmattai avaṉ piṭittavaṉākavē irukkiṉṟāṉ; niccayamāka eṉ iṟaivaṉ nērāṉa vaḻipyalirukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 56
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَيَسۡتَخۡلِفُ رَبِّي قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّونَهُۥ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
nīṅkaḷ (ivvupatēcattaip) puṟakkaṇippīrkaḷāyiṉ eṉaṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam aṉuppap paṭṭēṉō ataṉai niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam cērppittuviṭṭēṉ; iṉṉum eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ nīṅkaḷ allāta (vēṟu) oru camūkattai uṅkaḷukku patilāka vaittuviṭuvāṉ; avaṉukku ep poruḷaiyum koṇṭu nīṅkaḷ avaṉukku yātoru tīṅkum ceyya muṭiyātu. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ yāvaṟṟaiyum pātukāppavaṉāka irukkiṉṟāṉ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 57
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا هُودٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَنَجَّيۡنَٰهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
Nam'muṭaiya (taṇṭaṉaikkāṉa) uttaravu vantapōtu, hūtaiyum avaruṭaṉ īmāṉ koṇṭavarkaḷaiyum nam rahmattai (kirupaiyaik) koṇṭu kāppāṟṟiṉōm - iṉṉum kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyai viṭṭum avarkaḷai īṭēṟṟiṉōm
Surah Hud, Verse 58
وَتِلۡكَ عَادٞۖ جَحَدُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَعَصَوۡاْ رُسُلَهُۥ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ كُلِّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
(napiyē!) Itō ātu kūṭṭattiṉar - avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷai nirākarittu, avaṉuṭaiya tūtarkaḷukkum māṟu ceytārkaḷ. Ovvoru piṭivātak kāra vamparkaḷiṉ kaṭṭaḷaiyaiyum piṉpaṟṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 59
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ عَادٗا كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّعَادٖ قَوۡمِ هُودٖ
eṉavē, avarkaḷ ivvulakilum, niyāyat tīrppu nāḷilum (allāhviṉ) cāpattiṉāl toṭarappeṟṟaṉar; aṟintu koḷvīrkaḷāka! Niccayamāka'ātu' kūṭṭattār taṅkaḷ iṟaivaṉukku māṟu ceytārkaḷ; iṉṉum aṟintu koḷvīrkaḷāka! Hūtuṭaiya camutāyamāṉa'ātu' kūṭṭattārukku kēṭutāṉ
Surah Hud, Verse 60
۞وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ هُوَ أَنشَأَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱسۡتَعۡمَرَكُمۡ فِيهَا فَٱسۡتَغۡفِرُوهُ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي قَرِيبٞ مُّجِيبٞ
iṉṉum, samutu (kūṭṭattiṉar) pāl avarkaḷ cakōtarar sālihai (nam tūtarāka aṉuppiṉōm). Avar coṉṉār; "eṉ camūkattārē! Allāhvaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira uṅkaḷukku vēṟu nāyaṉ illai. Avaṉē uṅkaḷaip pūmiyiliruntu uṇṭākki, atilēyē uṅkaḷai vacikkavum vaittāṉ. Eṉavē, avaṉiṭamē piḻai poṟukkat tēṭuṅkaḷ; iṉṉum tavpā ceytu avaṉ pakkamē mīḷuṅkaḷ. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ (uṅkaḷukku) mika arukil irukkiṉṟāṉ; (nam pirārttaṉaikaḷai) ēṟpavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 61
قَالُواْ يَٰصَٰلِحُ قَدۡ كُنتَ فِينَا مَرۡجُوّٗا قَبۡلَ هَٰذَآۖ أَتَنۡهَىٰنَآ أَن نَّعۡبُدَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا وَإِنَّنَا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
ataṟku avarkaḷ, "sālihē! Itaṟku muṉṉarellām nīr eṅkaḷiṭaiyē nampikkaik kuriyavarāka iruntīr; eṅkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷ etai vaṇaṅkiṉārkaḷō atai vaṇaṅkuvataiviṭṭu eṅkaḷai vilakkukiṉṟīrā? Mēlum nīr eṅkaḷai etaṉ pakkam aḻaikkiṟīrō ataippaṟṟi niccayamāka nāṅkaḷ peruñ cantēkattilirukkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 62
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي مِنۡهُ رَحۡمَةٗ فَمَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِنۡ عَصَيۡتُهُۥۖ فَمَا تَزِيدُونَنِي غَيۡرَ تَخۡسِيرٖ
Eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Nāṉ eṉ iṟaivaṉiṭattiliruntu teḷivāṉa attāṭciyaip peṟṟirukka, avaṉ taṉṉiṭamiruntu eṉakku rahmattum (aruḷum) vaḻaṅkiyirukka nāṉ avaṉukku māṟu ceytāl, allāhvai viṭṭum eṉakku utavi ceypavar yār? Nīṅkaḷō, eṉakku iḻappait tavira vēṟu etaiyum atikamākki viṭamāṭṭīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 63
وَيَٰقَوۡمِ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٞ قَرِيبٞ
aṉṟiyum, eṉ camūkattārē! Uṅkaḷukku ōr attāṭciyāka, itō itu allāhvuṭaiya (oru) peṇ oṭṭakam; ākavē, allāhviṉ pūmiyil (etēccaiyāka) atai mēya viṭṭu viṭuṅkaḷ; enta vitamāṉa tīṅkum ceyyakkaruti atait tīṇṭātīrkaḷ; (appaṭi nīṅkaḷ ceytāl) aticīkkirattil uṅkaḷai vētaṉai piṭittuk koḷḷum" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 64
فَعَقَرُوهَا فَقَالَ تَمَتَّعُواْ فِي دَارِكُمۡ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٖۖ ذَٰلِكَ وَعۡدٌ غَيۡرُ مَكۡذُوبٖ
āṉāl avarkaḷ ataṉai koṉṟu viṭṭārkaḷ; ākavē avar (am'makkaḷiṭam); "nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya vīṭukaḷil mūṉṟu nāḷkaḷukku cakamaṉupaviyuṅkaḷ; (piṉṉar uṅkaḷukku aḻivu vantuviṭum.) Itu poyppikka muṭiyāta vākkuṟutiyākum eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 65
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا صَٰلِحٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَمِنۡ خِزۡيِ يَوۡمِئِذٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
namatu kaṭṭaḷai vanta pōtu sālihaiyum avarōṭu īmāṉ koṇṭavarkaḷaiyum namatu aruḷāl kāppāṟṟiṉōm. Mēlum aṉṟaiya nāḷiṉ iḻiviliruntum (kāppāṟṟiṉōm,) niccayamāka umatu iṟaivaṉ vallamai mikkavaṉ; mikaittavaṉ
Surah Hud, Verse 66
وَأَخَذَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
aniyāyam ceytu koṇṭiruntavarkaḷai (payaṅkaramāṉa) pēriṭi muḻakkam piṭittuk koṇṭatu. Ataṉāl avarkaḷ taṅkaḷ vīṭukaḷilēyē aḻintu pōyk kiṭantaṉar
Surah Hud, Verse 67
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَآ إِنَّ ثَمُودَاْ كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّثَمُودَ
(ataṟkumuṉ) avarkaḷ avaṟṟil (oru kālattilum) vacittirukkātataip pōl (aḻikkappaṭṭaṉar). Niccayamāka samūtu kūṭṭatiṉar taṅkaḷ iṟaivaṉai nirākarittaṉar aṟintu koḷvīrkaḷāka! 'Samūtu' (kūṭṭattiṉar)kku nācamtāṉ
Surah Hud, Verse 68
وَلَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُواْ سَلَٰمٗاۖ قَالَ سَلَٰمٞۖ فَمَا لَبِثَ أَن جَآءَ بِعِجۡلٍ حَنِيذٖ
Niccayamāka nam tūtarkaḷ (vāṉavarkaḷ) ipṟāhīmukku naṟceyti (koṇṭu vantu)'salām' (coṉṉārkaḷ; ipṟāhīmum"salām" (eṉṟu patil) coṉṉār; (ataṉ piṉṉar avarkaḷ uṇpataṟkāka) poritta kaṉṟiṉ (iṟaicciyaik) koṇṭu varuvatil tāmatikkavillai
Surah Hud, Verse 69
فَلَمَّا رَءَآ أَيۡدِيَهُمۡ لَا تَصِلُ إِلَيۡهِ نَكِرَهُمۡ وَأَوۡجَسَ مِنۡهُمۡ خِيفَةٗۚ قَالُواْ لَا تَخَفۡ إِنَّآ أُرۡسِلۡنَآ إِلَىٰ قَوۡمِ لُوطٖ
āṉāl, avarkaḷuṭaiya kaikaḷ ataṉ (uṇaviṉ) pakkam cellātataik kaṇṭu, avar avarkaḷaip paṟṟi aiyappaṭṭār, avarkaḷ mītu avarukkup payamum ēṟpaṭṭuviṭṭatu; (āṉāl) avarkaḷō (avaraip pārttu)"payappaṭātīr! Niccayamāka nāṅkaḷ lūttuṭaiya camūkattārpāl aṉuppappaṭṭirukkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 70
وَٱمۡرَأَتُهُۥ قَآئِمَةٞ فَضَحِكَتۡ فَبَشَّرۡنَٰهَا بِإِسۡحَٰقَ وَمِن وَرَآءِ إِسۡحَٰقَ يَعۡقُوبَ
appōtu, avaruṭaiya maṉaiviyum (aṅku) niṉṟu koṇṭiruntār; iṉṉum avar cirittār. Avarukku nām is'hākkaip paṟṟiyum, is'hāḥkkukkup piṉ yaḥkūpai paṟṟiyum naṉmārāyaṅ kūṟiṉōm
Surah Hud, Verse 71
قَالَتۡ يَٰوَيۡلَتَىٰٓ ءَأَلِدُ وَأَنَا۠ عَجُوزٞ وَهَٰذَا بَعۡلِي شَيۡخًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عَجِيبٞ
ataṟku avar kūṟiṉār; "ā kaicētamē! Nāṉ mutiyavaḷākavum, itō eṉ kaṇavar mutiyavarākavum irukkum nilaiyil nāṉ kuḻantai peṟuvēṉā? Niccayamāka itu āccariyamāṉa viṣayamtāṉ
Surah Hud, Verse 72
قَالُوٓاْ أَتَعۡجَبِينَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِۖ رَحۡمَتُ ٱللَّهِ وَبَرَكَٰتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِۚ إِنَّهُۥ حَمِيدٞ مَّجِيدٞ
(ataṟku) avarkaḷ, "allāhviṉ kaṭṭaḷaiyaip paṟṟi āccariyappaṭukiṟīrā? Allāhviṉ rahmattum, avaṉuṭaiya parakkattum (aruḷum, pākkiyamum) ivvīṭṭiluḷḷa uṅkaḷ mītu uṇṭāvatāka! Niccayamāka avaṉ pukaḻuṭaiyavaṉākavum, makimai vāyntavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" eṉṟu patilaḷittārkaḷ
Surah Hud, Verse 73
فَلَمَّا ذَهَبَ عَنۡ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلرَّوۡعُ وَجَآءَتۡهُ ٱلۡبُشۡرَىٰ يُجَٰدِلُنَا فِي قَوۡمِ لُوطٍ
(itu kēṭṭu) ipṟāhīmai viṭṭup payam nīṅki, naṉmārāyam avarukku vantatum lūttuṭaiya camūkattāraip paṟṟi nam'miṭam vātiṭalāṉār
Surah Hud, Verse 74
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَحَلِيمٌ أَوَّـٰهٞ مُّنِيبٞ
niccayamāka ipṟāhīmai cakipput taṉmai uṭaiyavarākavum, (etaṟkum) iṟaivaṉ pāl mukam tirumpupavarākavum iruntār
Surah Hud, Verse 75
يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَآۖ إِنَّهُۥ قَدۡ جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَإِنَّهُمۡ ءَاتِيهِمۡ عَذَابٌ غَيۡرُ مَرۡدُودٖ
Ipṟāhīmē! (Am'makkaḷ mītu koṇṭa irakkattāl itaip paṟṟi vātiṭātu) i(vviṣayat)tai nīr puṟakkaṇiyum; ēṉeṉil um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷai niccayamāka vantuviṭṭatu - mēlum, avarkaḷukkut tavirkkamuṭiyāta vētaṉai niccayamāka varakkūṭiyatēyākum
Surah Hud, Verse 76
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗا وَقَالَ هَٰذَا يَوۡمٌ عَصِيبٞ
nam tūtarkaḷ (vāṉavarkaḷ) luttiṭam vantapōtu, (tam) makkaḷukku avar peritum vicaṉamaṭaintār; (ataṉ kāraṇamāka) uḷḷam caraṅkiyavarāk"itu nerukkaṭi mikka nāḷākum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 77
وَجَآءَهُۥ قَوۡمُهُۥ يُهۡرَعُونَ إِلَيۡهِ وَمِن قَبۡلُ كَانُواْ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ هَـٰٓؤُلَآءِ بَنَاتِي هُنَّ أَطۡهَرُ لَكُمۡۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُخۡزُونِ فِي ضَيۡفِيٓۖ أَلَيۡسَ مِنكُمۡ رَجُلٞ رَّشِيدٞ
avaruṭaiya camūkattār avariṭam viraintōṭi vantārkaḷ; iṉṉum muṉṉiruntē avarkaḷ tīya ceyalkaḷē ceytu koṇṭiruntārkaḷ. (Avarkaḷai nōkki lūt)"eṉ camūkattārkaḷē! Itō ivarkaḷ eṉ putalvikaḷ; ivarkaḷ uṅkaḷukku(t tirumaṇattiṟku)p paricattamāṉavarkaḷ; eṉavē nīṅkaḷ allāhvukku añcaṅkaḷ; iṉṉum eṉ viruntiṉar viṣayattil eṉṉai nīṅkaḷ avamāṉap paṭuttātīrkaḷ; nalla maṉitar oruvar (kūṭa) uṅkaḷil illaiyā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 78
قَالُواْ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَا لَنَا فِي بَنَاتِكَ مِنۡ حَقّٖ وَإِنَّكَ لَتَعۡلَمُ مَا نُرِيدُ
(ataṟku) avarkaḷ"um'muṭaiya putalviyaril eṅkaḷukku enta pāttiyataiyumillai eṉpatait tiṭamāka nīr aṟintirukkiṟīr; niccayamāka nāṅkaḷ virumpuvatu eṉṉa eṉpataiyum nīr aṟivīr" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 79
قَالَ لَوۡ أَنَّ لِي بِكُمۡ قُوَّةً أَوۡ ءَاوِيٓ إِلَىٰ رُكۡنٖ شَدِيدٖ
ataṟku avar"uṅkaḷait taṭukka pōtumāṉa palam eṉakku irukkavēṇṭumē! Allatu (uṅkaḷait taṭukkap pōtumāṉa) valimaiyuḷḷa ātaraviṉpāl nāṉ otuṅkavēṇṭumē" eṉṟu (vicaṉattuṭaṉ) kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 80
قَالُواْ يَٰلُوطُ إِنَّا رُسُلُ رَبِّكَ لَن يَصِلُوٓاْ إِلَيۡكَۖ فَأَسۡرِ بِأَهۡلِكَ بِقِطۡعٖ مِّنَ ٱلَّيۡلِ وَلَا يَلۡتَفِتۡ مِنكُمۡ أَحَدٌ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَۖ إِنَّهُۥ مُصِيبُهَا مَآ أَصَابَهُمۡۚ إِنَّ مَوۡعِدَهُمُ ٱلصُّبۡحُۚ أَلَيۡسَ ٱلصُّبۡحُ بِقَرِيبٖ
(Viruntiṉarāka vanta vāṉavarkaḷ) kūṟiṉārkaḷ; "meyyākavē nām um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷākavē irukkiṉṟōm; niccayamāka avarkaḷ um'mai vantaṭaiya muṭiyātu; eṉavē iraviṉ oru pakuti irukkumpōtē um kuṭumpattuṭaṉ (ivvūrai viṭṭuc) ceṉṟuviṭum! Um'muṭaiya maṉaiviyait tavira, uṅkaḷil yārum tirumpiyum pārkka vēṇṭām. Niccayamāka avarkaḷukku varakkūṭiya āpattu avaḷaiyum piṭittuk koḷḷum. (Vētaṉai vara) avarkaḷukku niccayamāka vākkaḷikkappaṭṭa nēram viṭiyaṟkālaiyākum; viṭiyaṟkālai camīpittu viṭavillaiyā
Surah Hud, Verse 81
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا جَعَلۡنَا عَٰلِيَهَا سَافِلَهَا وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهَا حِجَارَةٗ مِّن سِجِّيلٖ مَّنضُودٖ
eṉavē (taṇṭaṉai paṟṟiya) nam kaṭṭaḷai vantuviṭṭapōtu, nām (avvūriṉ) ataṉ mēltaṭṭaik kīḻtaṭṭākki viṭṭōm; iṉṉum ataṉmītu caṭappaṭṭa ceṅkaṟkaḷai maḻaipōl poḻiyavaittōm
Surah Hud, Verse 82
مُّسَوَّمَةً عِندَ رَبِّكَۖ وَمَا هِيَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِبَعِيدٖ
akkaṟkaḷ um iṟaivaṉiṭamiruntu aṭaiyāḷam iṭappaṭṭiruntaṉ (avvūr) inta aniyāyakkārarkaḷukku veku tolaivilum illai
Surah Hud, Verse 83
۞وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ وَلَا تَنقُصُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَۖ إِنِّيٓ أَرَىٰكُم بِخَيۡرٖ وَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ مُّحِيطٖ
matyaṉi (nakaratti)luḷḷavarkaḷukku, avarkaḷuṭaiya cakōtararākiya ṣu'aipai (nam tūtarāka) aṉuppivaittōm. Avar (avarkaḷiṭam; "eṉ) camūkattavarkaḷē! Allāh (oruvaṉaiyē) niṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉaittavira uṅkaḷukku vēṟu nāyaṉillai; aḷavaiyilum niṟuvaiyilum nīṅkaḷ kuṟaivu ceyyātīrkaḷ; nīṅkaḷ nalla nilaiyaiyiliruppatai (ippoḻutu) nāṉ kāṇkiṉṟēṉ; āṉāl (aḷavilum, niṟuvaiyilum nīṅkaḷ mōcam ceytāl) niccayamāka uṅkaḷaic cūḻntu koḷḷakkūṭiya vētaṉai oru nāḷ uṅkaḷai vantaṭaiyum eṉṟu nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Hud, Verse 84
وَيَٰقَوۡمِ أَوۡفُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
(eṉ) camūkattavarkaḷē! Aḷavaiyilum niṟuvaiyilum, nītiyaik koṇṭu nīṅkaḷ pūrtti ceyyuṅkaḷ. (Makkaḷukkuk koṭukka vēṇṭiya) avarkaḷuṭaiya poruṭkaḷaik kuṟaittu viṭātīrkaḷ. Pūmiyil viṣamam ceytukoṇṭu (varampu mīṟi) alaiyātīrkaḷ
Surah Hud, Verse 85
بَقِيَّتُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
Nīṅkaḷ uṇmai muḥmiṉkaḷāka iruntāl, allāh mītappaṭuttuvatē uṅkaḷukku naṉmaiyuṭaiyatākum; nāṉ uṅkaḷaik kaṇkāṇippavaṉum allaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Hud, Verse 86
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ أَصَلَوٰتُكَ تَأۡمُرُكَ أَن نَّتۡرُكَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَآ أَوۡ أَن نَّفۡعَلَ فِيٓ أَمۡوَٰلِنَا مَا نَشَـٰٓؤُاْۖ إِنَّكَ لَأَنتَ ٱلۡحَلِيمُ ٱلرَّشِيدُ
(ataṟku) avarkaḷ"ṣu'aipe! Nāṅkaḷ eṅkaḷ mūtātaiyar vaṇaṅkiya teyvaṅkaḷai viṭṭu viṭumāṟum, nāṅkaḷ eṅkaḷ poruṭkaḷai eṅkaḷ viruppappaṭic celavu ceyvatai viṭṭuviṭumāṟum um'muṭaiya (mārkkat) toḻukaiyā um'mai ēvukiṟatu? Niccayamāka nīr kirupaiyuḷḷavarum nērmaiyāṉavarum tāṉ" eṉṟu (ēḷaṉāmāka) kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 87
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَرَزَقَنِي مِنۡهُ رِزۡقًا حَسَنٗاۚ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أُخَالِفَكُمۡ إِلَىٰ مَآ أَنۡهَىٰكُمۡ عَنۡهُۚ إِنۡ أُرِيدُ إِلَّا ٱلۡإِصۡلَٰحَ مَا ٱسۡتَطَعۡتُۚ وَمَا تَوۡفِيقِيٓ إِلَّا بِٱللَّهِۚ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
(ataṟku) avar kūṟiṉār; "(eṉṉuṭaiya) camūkattavarkaḷē! Nāṉ eṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ teḷivāṉa attāṭci mītu iruppataiyum, avaṉ taṉṉiṭamiruntu eṉakku aḻakāṉa ākāra vacatikaḷai aḷittu iruppataiyum nīṅkaḷ aṟivīrkaḷā? (Ākavēkarka yār,) nāṉ etai viṭṭu uṅkaḷai vilakkukiṉṟēṉō, (ataiyē nāṉum ceytu uṅkaḷ nalaṉukku) māṟu ceyya nāṉ virumpavillai. Eṉṉāl iyaṉṟa varaiyil (uṅkaḷiṉ) cīr tiruttattaiyēyaṉṟi vēṟetaiyum nāṉ nāṭavillai; mēlum, nāṉ utavi peṟuvatu allāhvaik koṇṭallātu vēṟillai, avaṉiṭamē poṟuppuk koṭuttirukkiṟēṉ; iṉṉum avaṉ pālē mīḷukiṟēṉ
Surah Hud, Verse 88
وَيَٰقَوۡمِ لَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شِقَاقِيٓ أَن يُصِيبَكُم مِّثۡلُ مَآ أَصَابَ قَوۡمَ نُوحٍ أَوۡ قَوۡمَ هُودٍ أَوۡ قَوۡمَ صَٰلِحٖۚ وَمَا قَوۡمُ لُوطٖ مِّنكُم بِبَعِيدٖ
eṉ camūkattavarkaḷē! Eṉṉuṭaṉ nīṅkaḷ pakaimai koṇṭiruppatu nūhvuṭaiya camūkattavaraiyum, hūtuṭaiya camūkattavaraiyum, sālihu camūkattavaraiyum piṭittuk koṇṭatu pōṉṟa (vētaṉai) uṅkaḷaiyum piṭittuk koḷḷumpaṭic ceytu viṭa vēṇṭām - lūttuṭaiya camūkattavarkaḷ uṅkaḷukkut tolaivil illai
Surah Hud, Verse 89
وَٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي رَحِيمٞ وَدُودٞ
ākavē uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam nīṅkaḷ maṉṉippuk kōri iṉṉum avaṉiṭamē tavpā ceytu (avaṉ pakkamē) mīḷuṅkaḷ; niccayamāka eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavum, piriyamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 90
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ مَا نَفۡقَهُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَقُولُ وَإِنَّا لَنَرَىٰكَ فِينَا ضَعِيفٗاۖ وَلَوۡلَا رَهۡطُكَ لَرَجَمۡنَٰكَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡنَا بِعَزِيزٖ
(Ataṟku) avarkaḷ"ṣu'aipē! Nīr colpavaṟṟil perumpālāṉatai nāṅkaḷ purintu koḷḷa muṭiyavillai; niccayamāka um'mai eṅkaḷiṭaiyē palahīṉarākavē nāṅkaḷ kāṇkiṟōm; um kulattār illai eṉṟāl um'maik kallāleṟintē nāṅkaḷ (koṉṟiruppōm); nīr eṅkaḷil matippukkuriyavarum allar" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Hud, Verse 91
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَهۡطِيٓ أَعَزُّ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَٱتَّخَذۡتُمُوهُ وَرَآءَكُمۡ ظِهۡرِيًّاۖ إِنَّ رَبِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
(ataṟku) avar kūṟiṉār; "(eṉ) camūkattavarkaḷē! Allāhvaiviṭa uṅkaḷukku eṉṉuṭaiya kuṭumpattār atika matippuṭaiyavarkaḷāy viṭṭārkaḷā? Nīṅkaḷ avaṉai mutukukkup piṉ taḷḷip (puṟakkaṇittu) viṭṭīrkaḷ. Niccayamāka eṉṉuṭaiya iṟaivaṉ nīṅkaḷ ceyyum ceyalkaḷai (ellāp pakkaṅkaḷilum) cūḻntu (aṟintu) koṇṭutāṉirukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 92
وَيَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَٰمِلٞۖ سَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَمَنۡ هُوَ كَٰذِبٞۖ وَٱرۡتَقِبُوٓاْ إِنِّي مَعَكُمۡ رَقِيبٞ
eṉ camūkattavarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷukku icaintavāṟu ceytu kōṇṭiruṅkaḷ! Nāṉum (eṉakku icaintavāṟu) ceytu koṇṭirukkiṟēṉ iḻivu tarum vētaṉai yārai vantaṭaiyum eṉpataiyum, poyyar yār eṉpataiyum cīkkiramē nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ; (annērattai) nīṅkaḷ etir pārttuk koṇṭiruṅkaḷ; niccayamāka nāṉum uṅkaḷuṭaṉ etir pārttuk koṇṭirukkiṟēṉ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Hud, Verse 93
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا شُعَيۡبٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَأَخَذَتِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
(taṇṭaṉaikkuriya) nam kaṭṭaḷai vanta pōtu, ṣu'aipaiyum avaruṭaṉ īmāṉ koṇṭavarkaḷaiyum namatu rahmattai koṇṭu nām kāppāṟṟiṉōm; aniyāyam ceytavarkaḷai (pēriṭiyiṉ) muḻakkam piṭittuk koṇṭatu; avarkaḷ tam vīṭukaḷil iruntavāṟē kālaiyil (iṟantu) kiṭantaṉar
Surah Hud, Verse 94
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّمَدۡيَنَ كَمَا بَعِدَتۡ ثَمُودُ
avvīṭukaḷil avarkaḷ (oru kālattalum) vāḻntirātavarkaḷ pōl ākiviṭṭaṉar. Terintu koḷḷuṅkaḷ; samūtu (kūṭṭattār cāpakkēṭṭiṉāl) nācamāṉatu pōṉṟu, matyaṉukkum nācamtāṉ
Surah Hud, Verse 95
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
niccayamāka nām mūsāvai nam vacaṉaṅkaḷuṭaṉ, teḷivāṉa attāṭciyuṭaṉum, aṉuppivaittōm
Surah Hud, Verse 96
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ فِرۡعَوۡنَۖ وَمَآ أَمۡرُ فِرۡعَوۡنَ بِرَشِيدٖ
(Avaṟṟuṭaṉ avar) ḥpir'avṉiṭamum avaṉuṭaiya piramukarkaḷiṭamum (vantār). Appōtu ḥpir'avṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyai (avaṉuṭaiya camūkattār) piṉpaṟṟi vantārkaḷ; ḥpir'avṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyō nērmaiyāṉatāka irukkavillai
Surah Hud, Verse 97
يَقۡدُمُ قَوۡمَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَأَوۡرَدَهُمُ ٱلنَّارَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡوِرۡدُ ٱلۡمَوۡرُودُ
avaṉ (-ḥpir'avṉ) maṟumai ṟāṉil taṉ camūkattārukku muṉ ceṉṟu avarkaḷai narakattil cērppāṉ; (avarkaḷaik) koṇṭu pōyc cērkkumiṭam mikavum keṭṭatu
Surah Hud, Verse 98
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِۦ لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ بِئۡسَ ٱلرِّفۡدُ ٱلۡمَرۡفُودُ
i(vvulakat)tilum, kiyāma nāḷilum avarkaḷ cāpattāl piṉtoṭarappaṭṭaṉar; avarkaḷukku kiṭaikkum (inta) caṉmāṉam mikavum keṭṭatu
Surah Hud, Verse 99
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّهُۥ عَلَيۡكَۖ مِنۡهَا قَآئِمٞ وَحَصِيدٞ
(napiyē! Mēṟkūṟappaṭṭa) ivai (ciṟ) cila ūhkaḷil varalāṟukaḷ ākum; ivaṟṟai nām umakku eṭutturaittōm. Ivaṟṟil cila (ippōtum) uḷḷaṉ cila (aṟuvaṭai ceyyappaṭṭavai pōl) aḻipaṭṭum pōyiṉa
Surah Hud, Verse 100
وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡۖ فَمَآ أَغۡنَتۡ عَنۡهُمۡ ءَالِهَتُهُمُ ٱلَّتِي يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ لَّمَّا جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَمَا زَادُوهُمۡ غَيۡرَ تَتۡبِيبٖ
avarkaḷukku nām aniyāyam ceyyavillai; eṉiṉum avarkaḷ tamakkuttāmē aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷ. Um iṟaivaṉiṭamiruntu kaṭṭaḷai vanta pōtu, allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ aḻaittuk koṇṭirunta avarkaḷiṉ teyvaṅkaḷ etuvum avarkaḷukku evvitappalaṉum aḷikkavillai; mēlum avai avarkaḷukku naṣṭattai tavira (vēṟetaiyum) atikarikkac ceyyavillai
Surah Hud, Verse 101
وَكَذَٰلِكَ أَخۡذُ رَبِّكَ إِذَآ أَخَذَ ٱلۡقُرَىٰ وَهِيَ ظَٰلِمَةٌۚ إِنَّ أَخۡذَهُۥٓ أَلِيمٞ شَدِيدٌ
aniyāyam ceyyum ū(rā)rai (um iṟaivaṉ) piṭippāṉēyāṉāl, ippaṭittāṉ um iṟaivaṉuṭaiya piṭi irukkum - niccayamāka avaṉuṭaiya piṭi vētaṉai mikkatākavam mikak kaṭiṉāmāṉatākavum irukkum
Surah Hud, Verse 102
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّمَنۡ خَافَ عَذَابَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّجۡمُوعٞ لَّهُ ٱلنَّاسُ وَذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّشۡهُودٞ
niccayamāka maṟumai nāḷiṉ vētaṉaiyaip payappaṭukiṟavarkaḷukku itil (takka) attāṭci irukkiṟatu; atu maṉitarkaḷ yāvarum oṉṟu cērkkappaṭum nāḷākum - aṉṟiyum avarkaḷ yāvarum (iṟaivaṉ muṉṉilaiyil) koṇṭuvarappaṭum nāḷākum
Surah Hud, Verse 103
وَمَا نُؤَخِّرُهُۥٓ إِلَّا لِأَجَلٖ مَّعۡدُودٖ
kuṟippiṭṭa tavaṇaikkākavē tavira ataṉai nām piṟpaṭuttavillai
Surah Hud, Verse 104
يَوۡمَ يَأۡتِ لَا تَكَلَّمُ نَفۡسٌ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ فَمِنۡهُمۡ شَقِيّٞ وَسَعِيدٞ
Annāḷ varumpōtu avaṉuṭaiya aṉumatiyiṉṟi evarum pēca iyalātu; iṉṉum, avarkaḷir tūpākkiya cālikaḷum iruppar; naṟpākki cālikaḷum iruppar
Surah Hud, Verse 105
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ شَقُواْ فَفِي ٱلنَّارِ لَهُمۡ فِيهَا زَفِيرٞ وَشَهِيقٌ
tūpāppiya cālikaḷ (naraka) neruppil (eṟiyappaṭṭu) iruppārkaḷ. Atil avarkaḷukku peruṅkūccalum, muṇakkamum(tāṉ) irukkum
Surah Hud, Verse 106
خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۚ إِنَّ رَبَّكَ فَعَّالٞ لِّمَا يُرِيدُ
um iṟaivaṉ nāṭiṉālaṉṟi, vāṉaṅkaḷum pūmiyum nīṭikkum kālamellām avarkaḷ a(nnarakat)tilēyē nilaipeṟṟu viṭuvārkaḷ; niccayamāka um iṟaivaṉ tāṉ nāṭiyataic ceytu muṭippavaṉ
Surah Hud, Verse 107
۞وَأَمَّا ٱلَّذِينَ سُعِدُواْ فَفِي ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۖ عَطَآءً غَيۡرَ مَجۡذُوذٖ
naṟpākkiya cālikaḷō cavaṉapatiyil iruppārkaḷ; um iṟaivaṉ nāṭiṉālaṉṟi, vāṉaṅkaḷum pūmiyum nilaittirukkum kālamellām avarkaḷ a(ccavaṉat)tilēyē nilaipeṟṟu viṭuvārkaḷ - itu muṭivuṟāta aruṭ koṭaiyākum
Surah Hud, Verse 108
فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّمَّا يَعۡبُدُ هَـٰٓؤُلَآءِۚ مَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا كَمَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُهُم مِّن قَبۡلُۚ وَإِنَّا لَمُوَفُّوهُمۡ نَصِيبَهُمۡ غَيۡرَ مَنقُوصٖ
(napiyē!) Ivarkaḷ vaṇaṅkupavai paṟṟi nīr cantēkappaṭa vēṇṭām; (ivarkaḷukku) muṉ ivarkaḷuṭaiya mūtātaiyar vaṇaṅki vanta pirakāramē tāṉ ivarkaḷukkum vaṇaṅkukiṟārkaḷ; niccayamāka (taṇṭaṉaikkuriya) ivarkaḷiṉ paṅkaik kuṟaiviṉṟi, muḻamaiyāka nām ivarkaḷukkuk koṭuppōm
Surah Hud, Verse 109
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
niccayamāka nām mūsāvukku vētattai koṭuttōm. Atil karuttu vēṟupāṭu koḷḷappaṭṭatu; umatu iṟaivaṉiṭamiruntu munti viṭ vākku illai eṉṟāl ivarkaḷ mattiyilē muṭivu ceyyappaṭṭirukkum. Niccayamāka ivarkaḷ itai (kur'āṉai)p paṟṟi cantēkattilēyē irukkiṉṟaṉar
Surah Hud, Verse 110
وَإِنَّ كُلّٗا لَّمَّا لَيُوَفِّيَنَّهُمۡ رَبُّكَ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ إِنَّهُۥ بِمَا يَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
niccayamāka avarkaḷ ovvoruvarukkum um'muṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷukku uriya kūliyai muḻamaiyākak koṭuppāṉ - niccayamāka avaṉ avarkaḷ ceyvatai aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 111
فَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَ وَمَن تَابَ مَعَكَ وَلَا تَطۡغَوۡاْۚ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
nīrum um'mōṭu tiruntiyavarum ēvappaṭṭavāṟē uṟutiyāka iruppīrkaḷāk varampu mīṟi viṭātīrkaḷ. Niccayamāka avaṉ nīṅkaḷ ceyvatai kavaṉittavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Hud, Verse 112
وَلَا تَرۡكَنُوٓاْ إِلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ فَتَمَسَّكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ ثُمَّ لَا تُنصَرُونَ
Iṉṉum, yār aniyāyam ceykiṟārkaḷō avarkaḷiṉ pakkam nīṅkaḷ cāyntu viṭātīrkaḷ - appaṭic ceytāl naraka neruppu uṅkaḷaip piṭittukkoḷḷum; allāhvai aṉṟi uṅkaḷaik kāppāṟṟuvōr evarumillai; mēlum (nīṅkaḷ avaṉukketirāka vēraṟavarālum) utavi ceyyappaṭavum māṭṭīrkaḷ
Surah Hud, Verse 113
وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ طَرَفَيِ ٱلنَّهَارِ وَزُلَفٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِۚ إِنَّ ٱلۡحَسَنَٰتِ يُذۡهِبۡنَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ ذَٰلِكَ ذِكۡرَىٰ لِلذَّـٰكِرِينَ
pakaliṉ (kālai, mālai ākiya) irumuṉaikaḷilum, iraviṉ pakutiyilum nīṅkaḷ toḻukaiyai nilaippaṭuttuvīrāka - niccayamāka naṟceyalkaḷ, tīcceyalkaḷaip pōkkiviṭum - (iṟaivaṉai) niṉaivu kūṟuvōrukku itu nallupatēcamāka irukkum
Surah Hud, Verse 114
وَٱصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(napiyē! Ennilaiyilum) poṟumaiyaik kaṭaippiṭippīrāka! Niccayamāka allāh aḻakiya ceyalkaḷ ceyvōriṉ kūliyai vīṇākki viṭamāṭṭāṉ
Surah Hud, Verse 115
فَلَوۡلَا كَانَ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِن قَبۡلِكُمۡ أُوْلُواْ بَقِيَّةٖ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡفَسَادِ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّنۡ أَنجَيۡنَا مِنۡهُمۡۗ وَٱتَّبَعَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مَآ أُتۡرِفُواْ فِيهِ وَكَانُواْ مُجۡرِمِينَ
uṅkaḷukku muṉṉāl irunta camutāyaṅkaḷil inta pūmiyil kuḻappaṅkaḷai taṭukkak kūṭiya aṟivuṭaiyōr iruntirukkak kūṭātā? Mikak kuṟaivākavē tavira (avvāṟu irukkavillai.) Avarkaḷai nām kāppāṟṟiṉōm. Yār aniyāyam ceytārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷ cellac cerukkaiyē piṉpaṟṟukiṟārkaḷ; mēlum kuṟṟavāḷikaḷākavum iruntārkaḷ
Surah Hud, Verse 116
وَمَا كَانَ رَبُّكَ لِيُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا مُصۡلِحُونَ
(napiyē!) Ōr ūrārai, avvūrār cīrtiruntik koṇṭirukkum nilaiyil - aniyāyamāka um iṟaivaṉ aḻikkappaṭamāṭṭāṉ
Surah Hud, Verse 117
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَجَعَلَ ٱلنَّاسَ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗۖ وَلَا يَزَالُونَ مُخۡتَلِفِينَ
um iṟaivaṉ nāṭiyiruntāl maṉitarkaḷ aṉaivaraiyum orē camutāyattavarāka ākkiyiruppāṉ; (avaṉ appaṭi ākkavillai.) Eṉavē, avarkaḷ eppōtum pētappaṭṭuk koṇṭē iruppārkaḷ
Surah Hud, Verse 118
إِلَّا مَن رَّحِمَ رَبُّكَۚ وَلِذَٰلِكَ خَلَقَهُمۡۗ وَتَمَّتۡ كَلِمَةُ رَبِّكَ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنَ ٱلۡجِنَّةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
(avarkaḷil) um'muṭaiya iṟaivaṉ aruḷ purintavarkaḷait tavir itaṟkākavē avarkaḷaip paṭaittirukkiṟāṉ; "niccayamāka nāṉ jiṉkaḷ, maṉitarkaḷ ākiya yāvaraikkoṇṭum narakattai nirappuvēṉ" eṉṟa um iṟaivaṉuṭaiya vākkum pūrttiyākiviṭum
Surah Hud, Verse 119
وَكُلّٗا نَّقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلرُّسُلِ مَا نُثَبِّتُ بِهِۦ فُؤَادَكَۚ وَجَآءَكَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَقُّ وَمَوۡعِظَةٞ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(Nam) tūtarkaḷiṉ varalāṟukaḷiliruntu (ivai) yāvaṟṟaiyum um itayattait tiṭappaṭuttuvataṟkāka umakkuk kūṟiṉōm. Ivaṟṟil umakkuc cattiyamum nallupatēcamum, muḥmiṉkaḷukku niṉaivūṭṭalum vantu irukkiṉṟaṉa
Surah Hud, Verse 120
وَقُل لِّلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنَّا عَٰمِلُونَ
nampikkai koḷḷātavarkaḷiṭam (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāk"nīṅkaḷ uṅkaḷ pōkkil naṭantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka nāṅkaḷum (eṅkaḷ pōkkil) ceyalpaṭukiṟōm
Surah Hud, Verse 121
وَٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
nīṅkaḷum (uṅkaḷ pōkkiṉ muṭivai) etir pārttuk koṇṭiruṅkaḷ; nāṅkaḷum (avvāṟē) etir pārttuk koṇṭirukkiṟōm
Surah Hud, Verse 122
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُ ٱلۡأَمۡرُ كُلُّهُۥ فَٱعۡبُدۡهُ وَتَوَكَّلۡ عَلَيۡهِۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa maṟaiporuḷkaḷ (irakaciyaṅkaḷ paṟṟiya ñāṉam) allāhvukkē uriyatu; avaṉiṭamē ellāk karumaṅkaḷum (muṭivu kāṇa) mīḷum. Ākavē avaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉ mītē (pārañcāṭṭi) uṟutiyāṉa nampikkai vaiyuṅkaḷ - nīṅkaḷ ceypavai kuṟittu um iṟaivaṉ parāmukamāka illai
Surah Hud, Verse 123