Surah Yunus - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
aliḥp, lām, ṟā. Ivai ñāṉam niṟainta vētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Yunus, Verse 1
أَكَانَ لِلنَّاسِ عَجَبًا أَنۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ رَجُلٖ مِّنۡهُمۡ أَنۡ أَنذِرِ ٱلنَّاسَ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنَّ لَهُمۡ قَدَمَ صِدۡقٍ عِندَ رَبِّهِمۡۗ قَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٞ مُّبِينٌ
Maṉitarkaḷai accamūṭṭi eccarippataṟkākavum, īmāṉ koṇṭavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam niccayamākap perum patavi kiṭaikkum eṉṟu naṉmārāyam kūṟuvataṟkākavum, avarkaḷiliruntē nām oru maṉitarukku vahī aruḷkiṟōm eṉpatil makkaḷukku āccariyam ēṟpaṭṭu viṭṭatā? Kāḥpirkaḷō, "niccayamāka ivar pakiraṅkamāṉa cūṉiyakkārarē" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 2
إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۖ مَا مِن شَفِيعٍ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ إِذۡنِهِۦۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ allāhvē; avaṉ vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittāṉ - piṉṉar taṉ āṭciyai arṣiṉ mītu amaittāṉ; (ivai campannappaṭṭa) aṉaittuk kāriyaṅkaḷaiyum avaṉē oḻuṅkupaṭuttukiṉṟāṉ. Avaṉuṭaiya aṉumatikkup piṉṉarēyaṉṟi (avaṉaniṭam) parintu pēcapavar evarumillai. Ittakaiya (māṭcimai mikka) allāhvē uṅkaḷaip paṭaittup paripakkuvap paṭuttupavaṉ, ākavē avaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; (nalluṇarcci peṟa ivai paṟṟi) nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā
Surah Yunus, Verse 3
إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقًّاۚ إِنَّهُۥ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ لِيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
nīṅkaḷ aṉaivarum avaṉiṭamē mīṇṭu cella vēṇṭiyirukkiṟatu; allāhviṉ vākkuṟuti meyyāṉatu - niccayamāka avaṉtāṉ mutal muṟaiyākap paṭaittavaṉ; īmāṉ koṇṭu nērmaiyāṉa muṟaiyil naṟkarumaṅkaḷ ceytavarkaḷukku kūli vaḻaṅkuvataṟkāka paṭaippiṉaṅkaḷai mī; ṇṭum uyirppippāṉ. Yār nirākarittu viṭṭārkaḷō avarkaḷukku avarkaḷ nirākaritta kāraṇattiṉāl kotikkum nīrum nōviṉait tarum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Yunus, Verse 4
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلشَّمۡسَ ضِيَآءٗ وَٱلۡقَمَرَ نُورٗا وَقَدَّرَهُۥ مَنَازِلَ لِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ يُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Avaṉtāṉ cūriyaṉaic (caṭarviṭum) pirakācamākavum, cantiraṇai oḷivuḷḷatākavum ākkiṉāṉ. Āṇṭukaḷiṉ eṇṇikkaiyaiyum, kālakkaṇakkaiyum nīṅkaḷ aṟintu koḷḷum poruṭṭu(c cantiraṉākiya) ataṟku māṟi māṟi varum pala paṭittaraṅkaḷai uṇṭākkiṉāṉ; allāh uṇmai(yāka takka kāraṇam) koṇṭēyallātu ivaṟṟaip paṭaikkavillai - avaṉ (ivvāṟu) aṟivuḷḷa makkaḷukkut taṉ attāṭcikaḷai vivirikkiṉṟāṉ
Surah Yunus, Verse 5
إِنَّ فِي ٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَّقُونَ
niccayamāka iravum, pakalum (oṉṟaṉ piṉ oṉṟāka) māṟi varuvatilum, vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum allāh paṭaittuḷḷa (aṉait)tilum payapaktiyuḷḷa makkaḷukku (nirampa) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Yunus, Verse 6
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا وَرَضُواْ بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَٱطۡمَأَنُّواْ بِهَا وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِنَا غَٰفِلُونَ
niccayamāka evarkaḷ nam'maic cantippatai(c ciṟitum) nampātu, ivvulaka vāḻkkaiyai (mikavum) virumpi, atil tiruptiyaṭaintu koṇṭum iṉṉum evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip puṟakkaṇittuk koṇṭum irukkiṟārkaḷō
Surah Yunus, Verse 7
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
avarkaḷ campātitta (tīmaikaḷiṉ) kāraṇamāka avarkaḷ taṅkumiṭam narakam tāṉ
Surah Yunus, Verse 8
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ يَهۡدِيهِمۡ رَبُّهُم بِإِيمَٰنِهِمۡۖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ فِي جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
niccayamāka evarkaḷ īmāṉ koṇṭu naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷ īmāṉ koṇṭa kāraṇattiṉāl nēr vaḻikāṭṭuvāṉ; iṉpamayamāṉa cavaṉapatikaḷil avarkaḷukkuk kīḻ natikaḷ ōṭik koṇṭirukkum
Surah Yunus, Verse 9
دَعۡوَىٰهُمۡ فِيهَا سُبۡحَٰنَكَ ٱللَّهُمَّ وَتَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٞۚ وَءَاخِرُ دَعۡوَىٰهُمۡ أَنِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
atil avarkaḷ; "(eṅkaḷ) allāhvē! Nī makā paricattamāṉavaṉ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ; atil (tam tōḻarkaḷaic cantikkum pōtu) avarkaḷiṉ mukamaṉ salāmuṉ eṉpatākum. "Ellāp pukaḻum akilaṅkaḷ aṉaittukkum iṟaivaṉākiya allāhvukkē" eṉpatu avarkaḷatu pirārttaṉaiyiṉ muṭivākum irukkum
Surah Yunus, Verse 10
۞وَلَوۡ يُعَجِّلُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ ٱلشَّرَّ ٱسۡتِعۡجَالَهُم بِٱلۡخَيۡرِ لَقُضِيَ إِلَيۡهِمۡ أَجَلُهُمۡۖ فَنَذَرُ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
Naṉmaiyai aṭaiya makkaḷ avacarappaṭuvatu pōṉṟu allāhvum (kuṟṟam purinta) makkaḷukku tīṅkiḻaitakka avacarappaṭṭāl, itaṟkuḷ niccayamāka avarkaḷuṭaiya kālam, avarkaḷukku muṭivu peṟṟēyirukkum; eṉiṉum nam cantippai(c ciṟitum) nampātavarkaḷai, avarkaḷuṭaiya vaḻi kēṭṭilēyē taṭṭaḻintu alaiyumāṟu (ciṟitu kālam im'maiyil) nām viṭṭu vaikkiṟōm
Surah Yunus, Verse 11
وَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ٱلضُّرُّ دَعَانَا لِجَنۢبِهِۦٓ أَوۡ قَاعِدًا أَوۡ قَآئِمٗا فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُ ضُرَّهُۥ مَرَّ كَأَن لَّمۡ يَدۡعُنَآ إِلَىٰ ضُرّٖ مَّسَّهُۥۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡمُسۡرِفِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
maṉitaṉai (ētēṉum oru) tuṉpam tīṇṭumāṉāl avaṉ (oruccāyntu) paṭuttukkoṇṭō, allatu uṭkārntu koṇṭō, allatu niṉṟa nilaiyilō (atai nīkkumāṟu) nam'miṭamē pirārttikkiṉṟāṉ, āṉāl nām avaṉai viṭṭum avaṉuṭaiya tuṉpattai nīkki viṭuvōmāṉāl, avaṉ taṉakku ēṟpaṭṭa tuṉpattai nīkkuvataṟku avaṉ nam'mai aḻaikkakātatu pōlavē (alaṭciyamākac) ceṉṟu viṭukiṟāṉ. Varampu mīṟupavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ (ivvāṟu) aḻakākkappaṭṭu viṭukiṉṟaṉa
Surah Yunus, Verse 12
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷukku muṉṉirunta ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉarkaḷai, avarkaḷ aniyāyam ceyta pōtu niccayamāka nām aḻittirukkiṉṟōm; avarkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya (iṟai) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭu vantārkaḷ; eṉiṉum avarkaḷ nampavillai - kuṟṟam ceyyum makkaḷukku nām ivvāṟu kūli koṭukkiṉṟōm
Surah Yunus, Verse 13
ثُمَّ جَعَلۡنَٰكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لِنَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ
nīṅkaḷ evvāṟu naṭantu koḷkaṟīrkaḷ eṉṟu nām kavaṉippataṟkāka avarkaḷukkup piṉṉāl pūmiyilē uṅkaḷai nām piṉtōṉṟalkaḷāka ākkiṉōm
Surah Yunus, Verse 14
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَاتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا ٱئۡتِ بِقُرۡءَانٍ غَيۡرِ هَٰذَآ أَوۡ بَدِّلۡهُۚ قُلۡ مَا يَكُونُ لِيٓ أَنۡ أُبَدِّلَهُۥ مِن تِلۡقَآيِٕ نَفۡسِيٓۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۖ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
Avarkaḷ mītu teḷivāṉa nam vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, nam'muṭaiya cantippai nampātavarkaḷ, "itu allāta vēṟu oru kur'āṉai nīr koṇṭu vārum; allatu itai māṟṟiviṭum" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Ataṟku"eṉ maṉap pōkkiṉpaṭi atai nām māṟṟiviṭa eṉakku urimaiyillai, eṉ mītu vahīyāka aṟivikkappaṭupavaṟṟait tavira vēṟetaiyum nāṉ piṉpaṟṟuvatillai, eṉ iṟaivaṉukku nāṉ māṟu ceytāl, makattāṉa nāḷiṉ vētaṉaikku (nāṉ āḷāka vēṇṭum eṉpatai) nāṉ niccayamāka payappaṭukiṟēṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 15
قُل لَّوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا تَلَوۡتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَدۡرَىٰكُم بِهِۦۖ فَقَدۡ لَبِثۡتُ فِيكُمۡ عُمُرٗا مِّن قَبۡلِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(itai nāṉ uṅakḷukku ōtik kāṭṭakkūṭātu eṉṟu) allāh nāṭiyiruntāl, itaṉai nāṉ uṅkaḷiṭam ōtik kāṇpittirukka māṭṭēṉ; mēlum ataip paṟṟi uṅkaḷukku avaṉ aṟivittirukkamāṭṭāṉ; niccayamāka nām itaṟku muṉṉar uṅkaḷiṭaiyē nīṇṭa kālam vacittirukkiṟēṉ - itai nīṅkaḷ viḷaṅkik koḷḷa vēṇṭāmā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 16
فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
allāhviṉ mītu poy kūṟupavaṉ allatu avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyppikka muṟpaṭupavaṉ - ivarkaḷaiviṭa mika aniyāyam ceypavar yār? Pāvam ceypavarkaḷ niccayamāka veṟṟiyaṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 17
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡ وَيَقُولُونَ هَـٰٓؤُلَآءِ شُفَعَـٰٓؤُنَا عِندَ ٱللَّهِۚ قُلۡ أَتُنَبِّـُٔونَ ٱللَّهَ بِمَا لَا يَعۡلَمُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
taṅkaḷukku (yātoru) naṉmaiyō tīmaiyō ceyya iyalāta allāh allātavaṟṟai (muṣrikkukaḷ) vaṇaṅkukiṟārkaḷ; iṉṉum avarkaḷ, "ivai eṅkaḷukku allāhviṭam maṉṟāṭṭam ceypavai" eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ; ataṟku nīr; "vāṉaṅkaḷilō, pūmiyilō allāh aṟiyātavai (irukkiṉṟaṉa eṉa eṇṇik koṇṭu) nīṅkaḷ avaṉukku aṟivikkiṉṟīrkaḷā? Avaṉ mikavum paricattamāṉavaṉ. Avarkaḷ iṟaivaippavaṟṟai viṭa mikavum uyarntavaṉ" eṉṟu kūṟum
Surah Yunus, Verse 18
وَمَا كَانَ ٱلنَّاسُ إِلَّآ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَٱخۡتَلَفُواْۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡ فِيمَا فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Maṉitarkaḷ yāvarum (ātiyil) orē iṉattavarākavē aṉṟi vēṟullai; piṉṉar māṟupaṭṭuk koṇṭaṉar. Umatu iṟaivaṉiṭamiruntu (im'maiyiṉ kūli maṟumaiyil pūraṇamākak koṭukkappaṭum eṉṟa) oru vārttai munti ēṟpaṭṭirukkāviṭṭāl avarkaḷ enta viṣayattil māṟupaṭṭirukkiṉṟaṉarō, ataippaṟṟi avarkaḷiṭaiyē (itaṟkuḷ) muṭivu ceyyappaṭṭirukkum
Surah Yunus, Verse 19
وَيَقُولُونَ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۖ فَقُلۡ إِنَّمَا ٱلۡغَيۡبُ لِلَّهِ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
mēlum avarkaḷ, ivar mītu ivaruṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu (nām kōrum ētēṉum) ōr attāṭci iṟakkappaṭa vēṇṭāmā?" Eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Ataṟku"maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷ allāhvukku maṭṭumē (teriyum). Nīṅkaḷ etirpārttiruṅkaḷ. Niccamāka nāṉum uṅkaḷuṭaṉ etir pārttirukkiṟēṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 20
وَإِذَآ أَذَقۡنَا ٱلنَّاسَ رَحۡمَةٗ مِّنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُمۡ إِذَا لَهُم مَّكۡرٞ فِيٓ ءَايَاتِنَاۚ قُلِ ٱللَّهُ أَسۡرَعُ مَكۡرًاۚ إِنَّ رُسُلَنَا يَكۡتُبُونَ مَا تَمۡكُرُونَ
maṉitarkaḷukku ēṟpaṭṭa tuṉpaṅkaḷukkuppiṉ, avarkaḷai (nam rahmattai) kirupaiyai - aṉupavikkumpaṭi nām ceytāl, uṭaṉē avarkaḷ namatu vacaṉaṅkaḷil kēli ceyvatē avarkaḷukku (vaḻakkamāka) irukkiṟatu; "tiṭṭamiṭuvatil allāhvē mikavum tīviramāṉavaṉ" eṉṟu avarkaḷiṭam (napiyē!) Nīr kūṟum; niccayamāka nīṅkaḷ cūḻcci ceytu tiṭṭamiṭuvatai yellām em tūtarkaḷ pativu ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 21
هُوَ ٱلَّذِي يُسَيِّرُكُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا كُنتُمۡ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَرَيۡنَ بِهِم بِرِيحٖ طَيِّبَةٖ وَفَرِحُواْ بِهَا جَآءَتۡهَا رِيحٌ عَاصِفٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡمَوۡجُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ أُحِيطَ بِهِمۡ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ لَئِنۡ أَنجَيۡتَنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
Avaṉē uṅkaḷait taraiyilum, kaṭalilum payaṇam ceyyavaikkiṟāṉ; (cila camayam) nīṅkaḷ kappalil irukkumpōtu - cātakamāṉa nalla kāṟṟiṉāl (kappaliluḷḷa) avarkaḷaik kappalkaḷ (camantu) cellumpōtu avarkaḷ makiḻcciyaṭaikiṟārkaḷ; piṉṉar puyal kāṟṟu vīci ellāppakkaṅkaḷiliruntum alaikaḷ mōtum pōtu, niccayamāka (alaikaḷāl) cūḻappaṭṭōm (tappa vaḻiyillaiyē)" eṉṟu eṇṇukiṟārkaḷ; accamayattil tūya uḷḷattuṭaṉ, "nī eṅkaḷai itiliruntu kāppāṟṟi viṭṭāl, meyyākavē nāṅkaḷ uṉakku naṉṟi celuttupavarkaḷāka iruppōm" eṉṟu allāhviṭam pirārttikkiṉṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 22
فَلَمَّآ أَنجَىٰهُمۡ إِذَا هُمۡ يَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۗ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّمَا بَغۡيُكُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۖ مَّتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُكُمۡ فَنُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avaṉ avarkaḷaik kāppāṟṟi viṭṭatum avarkaḷ pūmiyiṉ mēl niyāyamillātu aḻiccāṭṭiyam ceykiṟārkaḷ; maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ aḻiccāṭṭiyaṅkellām uṅkaḷukkē kēṭākamuṭiyum; ulaka vāḻkkaiyil ciṟutu cakam aṉupavittuk koṇṭirukkiṟīrkaḷ; itaṉ piṉṉar nam'miṭamē nīṅkaḷ tirumpa vara vēṇṭiyatirukkiṟatu. Appōtu nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntatai uṅkaḷukku nām aṟivippōm
Surah Yunus, Verse 23
إِنَّمَا مَثَلُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ مِمَّا يَأۡكُلُ ٱلنَّاسُ وَٱلۡأَنۡعَٰمُ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَخَذَتِ ٱلۡأَرۡضُ زُخۡرُفَهَا وَٱزَّيَّنَتۡ وَظَنَّ أَهۡلُهَآ أَنَّهُمۡ قَٰدِرُونَ عَلَيۡهَآ أَتَىٰهَآ أَمۡرُنَا لَيۡلًا أَوۡ نَهَارٗا فَجَعَلۡنَٰهَا حَصِيدٗا كَأَن لَّمۡ تَغۡنَ بِٱلۡأَمۡسِۚ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
Ivvulaka vāḻkkaikku utāraṇam, nām vāṉattiliruntu iṟakkivaikkum nīraip pōṉṟatu; (ataṉ kāraṇamāka) maṉitarkaḷum kālnaṭaikaḷum uṇṇak kūṭiyavaikaḷiliruntu pūmiyiṉ payirkaḷ palvēḷu vakaikaḷākiṉṟaṉar; muṭivil pūmi (anta payirkaḷ mūlam) taṉ alaṅkārattai peṟṟu kavarcciyaṭainta poḻutu ataṉ contakkārarkaḷ; (katirai aṟuvaṭai ceytu koḷḷakkūṭiya) caktiyuṭaiyavarkaḷ eṉṟu taṅkaḷai eṇṇikkoṇṭiruntaṉar; accamayam iravilō pakalilō ataṟku nam kaṭṭaḷai vantu (atai nām aḻittu viṭṭōm). Atu muntiya nāḷ (avviṭattil) illātatu pōṉṟu aṟukkappaṭṭatāka atai ākkiviṭṭōm. Ivvāṟē nām cintaṉai ceyyum makkaḷukku (nam) attāṭcikaḷai vivarikkiṉṟōm
Surah Yunus, Verse 24
وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَىٰ دَارِ ٱلسَّلَٰمِ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
mēlum allāh (uṅkaḷai) tārus salāmai nōkki aḻaikkiṉṟāṉ; avaṉ nāṭiyavarai nēr vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 25
۞لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ ٱلۡحُسۡنَىٰ وَزِيَادَةٞۖ وَلَا يَرۡهَقُ وُجُوهَهُمۡ قَتَرٞ وَلَا ذِلَّةٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
naṉmai purintōrukku (uriya kūli) naṉmaiyum, mēlum ataiviṭa atikamum kiṭaikkum; avarkaḷiṉ mukaṅkaḷai iruḷō, iḻivō cūḻntu irukkātu, avarkaḷ tām cavaṉapatikku uriyavarkaḷ - atilēyē avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppārkaḷ
Surah Yunus, Verse 26
وَٱلَّذِينَ كَسَبُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ جَزَآءُ سَيِّئَةِۭ بِمِثۡلِهَا وَتَرۡهَقُهُمۡ ذِلَّةٞۖ مَّا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِنۡ عَاصِمٖۖ كَأَنَّمَآ أُغۡشِيَتۡ وُجُوهُهُمۡ قِطَعٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِ مُظۡلِمًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
āṉāl tīmaiyaic campātippavarkaḷukku, (avarkaḷ ceyta) tīmaikkuk kūliyāka atupōṉṟa tīmaiyākum! Avarkaḷai iḻivu cūḻntu koḷḷum; avarkaḷai allāhviṉ (taṇṭaṉaiyai) viṭṭuk kāppāṟṟupavar evarumilar; iruṇṭa iruḷaiyuṭaiya iraviṉ orupākam avarkaḷ mukaṅkaḷaic cūḻntu caṟṟik koḷḷappaṭṭatu pōl (avarkaḷiṉ) mukaṅkaḷ kāṇappaṭum. Avarkaḷ naraka neruppukku uriyavarkaḷ. Avarkaḷ aṅkēyē eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ
Surah Yunus, Verse 27
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ مَكَانَكُمۡ أَنتُمۡ وَشُرَكَآؤُكُمۡۚ فَزَيَّلۡنَا بَيۡنَهُمۡۖ وَقَالَ شُرَكَآؤُهُم مَّا كُنتُمۡ إِيَّانَا تَعۡبُدُونَ
(Iṉṉum - vicāraṇaikkāka) nām avarkaḷ aṉaivaraiyum oṉṟu cērkkum nāḷil iṇaivaittavarkaḷai nōkki; "nīṅkaḷum, nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkiyavaiyum uṅkaḷ iṭattilēyē (ciṟitu tāmatittu) iruṅkaḷ" eṉṟu colvōm; piṉpu avarkaḷiṭaiyēyirunta toṭarpai nīkkiviṭuvōm - appōtu avarkaḷāl iṇaivaikkappaṭṭavaikaḷ" nīṅkaḷ eṅkaḷai vaṇaṅkavēyillai" eṉṟu kūṟiviṭum
Surah Yunus, Verse 28
فَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ إِن كُنَّا عَنۡ عِبَادَتِكُمۡ لَغَٰفِلِينَ
namakkum uṅkaḷukkumiṭaiyē cāṭciyāka allāh pōtumāṉavaṉ; nīṅkaḷ eṅkaḷai vaṇaṅkiyataip paṟṟi nāṅkaḷ etuvum aṟiyōm" (eṉṟum avai kūṟum)
Surah Yunus, Verse 29
هُنَالِكَ تَبۡلُواْ كُلُّ نَفۡسٖ مَّآ أَسۡلَفَتۡۚ وَرُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
aṅku ovvōr āṉmāvum tāṉ ceytaṉuppiya ceyalkaḷiṉ payaṉkaḷaic cōtittup pārttuk koḷvar - piṉpu avarkaḷ taṅkaḷ uṇmai iṟaivaṉāṉa allāhviṉ pakkam tirumpak koṇṭu varappaṭuvārkaḷ - avarkaḷ kaṟpaṉai ceytu koṇṭa teyvaṅkaḷ aṉaittum avarkaḷai viṭṭu maṟaintu viṭum
Surah Yunus, Verse 30
قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أَمَّن يَمۡلِكُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَمَن يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَيُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّ وَمَن يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۚ فَسَيَقُولُونَ ٱللَّهُۚ فَقُلۡ أَفَلَا تَتَّقُونَ
uṅkaḷukku vāṉattiliruntum, pūmiyiliruntum uṇavaḷippavaṉ yār? (Uṅkaḷ) cevippulaṉ mītum, (uṅkaḷ) pārvaikaḷiṉ mītum caktiyuṭaiyavaṉ yār? Iṟantavaṟṟiliruntu uyiruḷḷavaṟṟaiyum, uyiruḷḷavaṟṟiliruntu iṟantavaṟṟaiyum veḷippaṭuttupavaṉ yār? (Akilaṅkaḷiṉ amaittuk) kāriyaṅkaḷaiyum tiṭṭamiṭṭuc ceyalpaṭuttupavaṉ yār?" Eṉṟu(napiyē!) Nīr kēḷum. Uṭaṉē avarkaḷ"allāh" eṉa patilaḷippārkaḷ; "avvāṟāyiṉ avaṉiṭam nīṅkaḷ payapaktiyuṭaṉ irukka vēṇṭāmā?" Eṉṟu nīr kēṭpīrāka
Surah Yunus, Verse 31
فَذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَمَاذَا بَعۡدَ ٱلۡحَقِّ إِلَّا ٱلضَّلَٰلُۖ فَأَنَّىٰ تُصۡرَفُونَ
uṇmaiyākavē avaṉ tāṉ uṅkaḷaip paṭaittup pātukākkum allāh; inta uṇmaikkup piṉṉarum (nīṅkaḷ avaṉai vaṇaṅkāviṭṭāl) atu vaḻikēṭṭait tavira vēṟillai; (ippēruṇmaiyai viṭṭu) nīṅḷ eṅku tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Yunus, Verse 32
كَذَٰلِكَ حَقَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ عَلَى ٱلَّذِينَ فَسَقُوٓاْ أَنَّهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Pāvam ceypavarkaḷ mītu umatu iṟaivaṉiṉ vākku ivvāṟē uṟutiyāki viṭṭatu. Ēṉeṉil niccayamāka avarkaḷ īmāṉ koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 33
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۚ قُلِ ٱللَّهُ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
uṅkaḷāl iṇaiyākkappaṭṭavarkaḷil mutaṉ mutalil ciruṣṭikaḷai paṭaippavaṉum piṟaku avaikaḷai tirumpap paṭaippavaṉum irukkiṉṟārkaḷā, eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāk allāhtāṉ mutaṉ mutalil ciruṣṭikaḷai paṭaikkiṟāṉ, piṟaku avaikaḷai mīṇṭum paṭaikkiṟāṉ; nīṅkaḷ eṅkē tiruppappaṭukiṟīrkaḷ eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 34
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّۚ قُلِ ٱللَّهُ يَهۡدِي لِلۡحَقِّۗ أَفَمَن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ أَحَقُّ أَن يُتَّبَعَ أَمَّن لَّا يَهِدِّيٓ إِلَّآ أَن يُهۡدَىٰۖ فَمَا لَكُمۡ كَيۡفَ تَحۡكُمُونَ
uṅkaḷāl iṇaiyākkappaṭṭavarkaḷil cattiyattiṉ pāl vaḻikāṭṭupavaṉ uṇṭā? Eṉṟu kēṭpīrāk allāhtāṉ cattiyattiṟku vaḻikāṭṭukiṟāṉ eṉṟu kūṟuvīrāka. Cattiyattiṟku vaḻikāṭṭupavaṉ piṉpaṟṟappaṭatakkavaṉā? Vaḻikāṭṭappaṭṭālēyaṉṟi nērvaḻiyaṭaiya māṭṭāṉē avaṉ piṉpaṟṟat takkavaṉā? Uṅkaḷukku eṉṉa nērntu viṭṭatu? Evvāṟu tīrppaḷikkiṟīrkaḷ
Surah Yunus, Verse 35
وَمَا يَتَّبِعُ أَكۡثَرُهُمۡ إِلَّا ظَنًّاۚ إِنَّ ٱلظَّنَّ لَا يُغۡنِي مِنَ ٱلۡحَقِّ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
āṉāl, avarkaḷil perumpālōr (ātāramaṟṟa) yūkaṅkaḷaiyēyaṉṟi (vēṟetaiyum) piṉpaṟṟavillai; niccayamāka (ittakaiya ātāramaṟṟa) yūkaṅkaḷ cattiyattiṟku etirāka enta oru payaṉum tara iyalātu. Niccayamāka allāh avarkaḷ ceypavaṟṟaiyellām naṉku aṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Yunus, Verse 36
وَمَا كَانَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ أَن يُفۡتَرَىٰ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا رَيۡبَ فِيهِ مِن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
inta kur'āṉ allāh allāta vēṟu yārālum kaṟpaṉai ceyyappaṭṭataṉṟu; (allāhvē atai aruḷiṉāṉ.) Aṉṟiyum, atu muṉṉāl aruḷappaṭṭa vētaṅkaḷai meyppittu avaṟṟiliḷḷavaṟṟai vivarippatākavum irukkiṟatu. (Ākavē) itu akilaṅkaḷukkellām (iṟaivaṉākiya) rappiṭamiruntu eṉpatil cantēkamēyillai
Surah Yunus, Verse 37
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Itai (nam tūtarākiya) avar kaṟpaṉai ceytu koṇṭār eṉa avarkaḷ kūṟukiṉṟārkaḷā? (Napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ (uṅkaḷ kūṟṟil) uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl, itiluḷḷataip pōl ōr attiyāttaik koṇṭu vāruṅkaḷ; allāhvaiyaṉṟi uṅkaḷāl cāttiyamāṉarvakaḷai (uṅkaḷukku utavi ceyya) aḻaittuk koḷḷuṅkaḷ!" Eṉṟu
Surah Yunus, Verse 38
بَلۡ كَذَّبُواْ بِمَا لَمۡ يُحِيطُواْ بِعِلۡمِهِۦ وَلَمَّا يَأۡتِهِمۡ تَأۡوِيلُهُۥۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
appaṭiyall avarkaḷ aṟivāl aṟintu koḷḷa iyalātatai ataṉ viḷakkam avarkaḷukku eṭṭāta nilaiyil poyyeṉak kūṟukiṟārkaḷ; ivarkaḷukku muṉ iruntavarkaḷum ivvāṟē (tāṅkaḷ aṟintu koḷḷa muṭiyātavaṟṟai) poyppittārkaḷ. Ākavē anta aniyāyakkārarkaḷiṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr nōkkuvīrāka
Surah Yunus, Verse 39
وَمِنۡهُم مَّن يُؤۡمِنُ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن لَّا يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ
avarkaḷil itaṉ mītu īmāṉ koṇṭavarkaḷum irukkiṉṟaṉar; itaṉ mītu īmāṉ koḷḷātōrum irukkiṉṟaṉar - iṉṉum. Uṅkaḷ iṟaivaṉ viṣamam ceypavarkaḷai naṉṟāṉaka aṟikiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 40
وَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل لِّي عَمَلِي وَلَكُمۡ عَمَلُكُمۡۖ أَنتُم بَرِيٓـُٔونَ مِمَّآ أَعۡمَلُ وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
um'mai avarkaḷ poyppaṭuttiṉāl eṉatu ceyal eṉakku; uṅkaḷ ceyal uṅkaḷukku. Nāṉ ceyvatai viṭṭum nīṅkaḷ vilakiyavarkaḷ; nīṅkaḷ ceyvatai viṭṭum nāṉ vilakiyavaṉ eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 41
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يَعۡقِلُونَ
iṉṉum um vārttaikaḷaik kēṭpavarkaḷ (pōl pāvaṉai) ceypavarkaḷum avarkaḷil irukkiṉṟaṉar - etuvumē viḷaṅkik koḷḷa iyalāc ceviṭarkaḷai nīr kēṭkumpaṭic ceyya muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 42
وَمِنۡهُم مَّن يَنظُرُ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تَهۡدِي ٱلۡعُمۡيَ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يُبۡصِرُونَ
um'maip pārppōrum avarkaḷil irukkiṟārkaḷ - (etuvum) pārkka iyalāta kuruṭarkaḷai nīr nērvaḻiyil celutta muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 43
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ ٱلنَّاسَ شَيۡـٔٗا وَلَٰكِنَّ ٱلنَّاسَ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
niccayamāka allāh maṉitarkaḷukku evvita aniyāyamum ceyvatillai - eṉiṉum maṉitarkaḷ tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koḷkiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 44
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ كَأَن لَّمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّنَ ٱلنَّهَارِ يَتَعَارَفُونَ بَيۡنَهُمۡۚ قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
Avaṉ avarkaḷai oṉṟu cērkkum nāḷil, tāṅkaḷ (oru) pakalil coṟpa kālamē ivvulakil taṅkiyiruntatāka (avarkaḷ eṇṇuvārkaḷ; appōtu) tam'mil oruvarai oruvar aṟintu koḷvārkaḷ. Allāhviṉ cantippaip poyppaṭuttiyavarkaḷ niccayamāka naṣṭam aṭaintu viṭṭārkaḷ; mēlum avarkaḷ nērvaḻi peṟṟirukkavillai
Surah Yunus, Verse 45
وَإِمَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ ٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا يَفۡعَلُونَ
(um vāḻnāḷilēyē) nām avarkaḷukku vākkaḷitta (vētaṉaikaḷil) oru pakuti (campavippatai) nām umakkuk kāṇpittālum, allatu (ataṟku maṉṉamēyē) nām um ātmāvai kaippaṟṟik koṇṭālum - (eppaṭiyiruppiṉum) avarkaḷ nam'miṭamē tirumpi vara vēṇṭiyuḷḷatu; iṟutiyil, avarkaḷ ceyvataṟkellām allāh cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ
Surah Yunus, Verse 46
وَلِكُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولٞۖ فَإِذَا جَآءَ رَسُولُهُمۡ قُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
ovvoru camūkattārukkum (nāmaṉuppiya iṟai) tūtar uṇṭu; avarkaḷuṭaiya tūtar (avarkaḷiṭam) varumpōtu avarkaḷukkiṭaiyil niyāyattuṭaṉēyē tīrppaḷikkappaṭum - avarkaḷ (oru ciṟitum) aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 47
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarāka iruntāl (acca mūṭṭappaṭum vētaṉai paṟṟiya) inta vākkuṟuti eppōtu (amalukku varum)" eṉṟu avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 48
قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي ضَرّٗا وَلَا نَفۡعًا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۗ لِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٌۚ إِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَلَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "allāh nāṭiyatait tavira eṉakku evvitat tīmaiyō, naṉmaiyē, eṉakkē ceytu koḷḷa, nāṉ evvita atikāramum peṟṟirukkavillai; ovvoru camūkattiṉarukkum oru (kuṟippaṭṭa kālat)tavaṇaiyuṇṭu; avarkaḷatu tavaṇai vantu viṭṭāl oru nāḻikai pintavum māṭṭārkaḷ muntavum māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 49
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُهُۥ بَيَٰتًا أَوۡ نَهَارٗا مَّاذَا يَسۡتَعۡجِلُ مِنۡهُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāk"avaṉuṭaiya vētaṉai uṅkaḷukku iravilō pakalilō vantuviṭumāṉāl - (atait taṭuttuviṭa muṭiyumā? Eṉpatai) kavaṉittīrkaḷā? Kuṟṟavāḷikaḷ etai avacaramākat tēṭukiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 50
أَثُمَّ إِذَا مَا وَقَعَ ءَامَنتُم بِهِۦٓۚ ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ كُنتُم بِهِۦ تَسۡتَعۡجِلُونَ
Atu vantataṉ piṉṉarā atai nīṅkaḷ nampuvīrkaḷ? (Avvētaṉai vantatum) itō! Nīṅkaḷ etu (vara vēṇṭum eṉṟu avacarappaṭṭuk koṇṭiruntīrkaḷō atu vantu viṭṭatu" (eṉṟu tāṉ kūṟappaṭum)
Surah Yunus, Verse 51
ثُمَّ قِيلَ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡخُلۡدِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
aṉṟiyum, anta aniyāyakkārarkaḷai nōkki; "eṉṟeṉṟum nilaittirukkak kūṭiya ivvētaṉaiyaic cavaittuk koṇṭiruṅkaḷ - nīṅkaḷ campātittatait tavira (vēṟu) kūli koṭukkappaṭuvīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟappaṭum
Surah Yunus, Verse 52
۞وَيَسۡتَنۢبِـُٔونَكَ أَحَقٌّ هُوَۖ قُلۡ إِي وَرَبِّيٓ إِنَّهُۥ لَحَقّٞۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
mēlum"atu uṇmai tāṉā?" Eṉṟu (napiyē! Avarkaḷ) um'miṭam viṉavukiṟārkaḷ; "ām! Eṉ iṟaivaṉ mītu cattiyamāy niccayamāka atu uṇmaiyē. (Atai) nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyātu" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 53
وَلَوۡ أَنَّ لِكُلِّ نَفۡسٖ ظَلَمَتۡ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ لَٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۖ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
(anta nāḷiṉ) vētaṉaiyaik kāṇumpōtukaḷrrkaḷṟa aniyāyam ceyta ovvōr ātmāvum, ataṉiṭam ulakattiluḷḷa poruṭkaḷ ellāmē iruntiruntālum avai aṉaittaiyumē (taṉakkup) parikāramākak koṭuttuviṭa nāṭum; taṉ kaicētattaiyum, kaḻivirakkattaiyum veḷippaṭuttum; āṉāl (annāḷil) avaiyiṭaiyē niyāyamākavē tīrppaḷikkappaṭum - (oru ciṟitum) avaṟṟukku aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭātu
Surah Yunus, Verse 54
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavai aṉaittum allāhvukkē contamāṉavai eṉpatait tiṭamāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ; allāhviṉ vākkuṟutiyum niccayamākavē uṇmaiyāṉatu eṉpataiyum aṟintu koḷḷuṅkaḷ - eṉiṉum avarkaḷil perumpārōr (itai) aṟintu koḷvatillai
Surah Yunus, Verse 55
هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
avaṉē uyir koṭukkiṉṟāṉ; iṉṉum, (avaṉē) marikkac ceykiṉṟāṉ - piṉṉar avaṉiṭamē (maṟumaiyil) tirumpak koṇṭu cellappaṭavīrkaḷ
Surah Yunus, Verse 56
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَتۡكُم مَّوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَشِفَآءٞ لِّمَا فِي ٱلصُّدُورِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
Maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku niccayamāka oru nallupatēcamum vantuḷḷatu. (Uṅkaḷ) itayaṅkaḷiluḷḷa nōykaḷukku arumaruntum (vantirukkiṟatu;) mēlum (atu) muḥmiṉkaḷukku nērvaḻikāṭṭiyākavum, nallaruḷākavum uḷḷatu
Surah Yunus, Verse 57
قُلۡ بِفَضۡلِ ٱللَّهِ وَبِرَحۡمَتِهِۦ فَبِذَٰلِكَ فَلۡيَفۡرَحُواْ هُوَ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ
allāhviṉ aruṭkoṭaiyiṉālum, avaṉuṭaiya peruṅkirupaiyiṉālumē (itu vantuḷḷatu, eṉavē) - itil avarkaḷ makiḻcciṭaiyaṭṭum, avarkaḷ tiraṭṭi vaittirukkum (celvaṅkaḷai) viṭa itu mikka mēlāṉatu" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Yunus, Verse 58
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ لَكُم مِّن رِّزۡقٖ فَجَعَلۡتُم مِّنۡهُ حَرَامٗا وَحَلَٰلٗا قُلۡ ءَآللَّهُ أَذِنَ لَكُمۡۖ أَمۡ عَلَى ٱللَّهِ تَفۡتَرُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "allāh uṅkaḷukku iṟakkivaitta ākāraṅkaḷai nīṅkaḷ kavaṉittīrkaḷā? Avaṟṟil cilavaṟṟai harāmākavum, cilavaṟṟai halālākavum nīṅkaḷē ākkik koḷkaṟīrkaḷ; (ippaṭit tīrmāṉittuk koḷḷa) allāh uṅkaḷukku aṉumati aḷittuḷḷāṉā? Allatu allāhviṉ mītu nīṅkaḷ poykkaṟpaṉai ceykiṉṟīrkaḷā
Surah Yunus, Verse 59
وَمَا ظَنُّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
allāhviṉ mītu poyyāṉa kaṟpaṉai ceypavarkaḷ, maṟumai ṟāḷaippaṟṟi eṉṉa niṉaikkiṟārkaḷ? Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu peruṅkirupaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ. Eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr naṉṟi celuttuvatillai
Surah Yunus, Verse 60
وَمَا تَكُونُ فِي شَأۡنٖ وَمَا تَتۡلُواْ مِنۡهُ مِن قُرۡءَانٖ وَلَا تَعۡمَلُونَ مِنۡ عَمَلٍ إِلَّا كُنَّا عَلَيۡكُمۡ شُهُودًا إِذۡ تُفِيضُونَ فِيهِۚ وَمَا يَعۡزُبُ عَن رَّبِّكَ مِن مِّثۡقَالِ ذَرَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَآ أَصۡغَرَ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرَ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
nīṅkaḷ enta nilaiyil iruntālum, "kur'āṉiliruntu nīṅkaḷ etai ōtiṉālum, nīṅkaḷ entak kāriyattai ceytālum, nīṅkaḷ avaṟṟil īṭupaṭṭirukkumpōtu nām kavaṉikkāmal iruppatillai. Pūmiyilō, vāṉattilō uḷḷavaṟṟil ōr aṇuvaḷavum (napiyē!) Um iṟaivaṉukkut (teriyāmal) maṟaittu viṭuvatillai. Itai viṭac ciṟayatāyiṉum allatu peritāyiṉum viḷakkamāṉa avaṉ puttakattil pativu ceyyappaṭāmal illai
Surah Yunus, Verse 61
أَلَآ إِنَّ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهِ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(muḥmiṉkaḷē!) Aṟintu koḷḷuṅkaḷ; niccayamāka allāhviṉ nēyarkaḷukku evvita accamum illai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 62
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Avarkaḷ īmāṉ koṇṭu (allāhviṭam) payapaktiyuṭaṉ naṭantu koḷvārkaḷ
Surah Yunus, Verse 63
لَهُمُ ٱلۡبُشۡرَىٰ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ لَا تَبۡدِيلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
avarkaḷukku ivvulaka vāḻkkaiyilum, maṟumaiyilum naṉmārāyamuṇṭu; allāhviṉ vākku(ṟuti)kaḷil evvita māṟṟamumillai - ituve makattāṉa porum veṟṟi ākam
Surah Yunus, Verse 64
وَلَا يَحۡزُنكَ قَوۡلُهُمۡۘ إِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعًاۚ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(napiyē!) Avarkaḷuṭaiya (virōtamāṉa) vēcca um'mai cañcalappaṭutta vēṇṭām; ēṉeṉil niccayamāka aṉaittu (vallaṉaiyum) kaṇṇiyamum allāhvukkē uriyatu; avaṉē (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟupavaṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Yunus, Verse 65
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا يَتَّبِعُ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ شُرَكَآءَۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
aṟintu koḷḷuṅkaḷ vāṉaṅkiḷal iruppavaiyum, pūmiyil iruppavaiyum (aṉaittum) niccayamāka allāhvukkē uriyaṉa. Allāh allāta vēṟu (avarkaḷ iṇai vaikkum teyvaṅkaḷil) etaṉaip piṉpaṟṟukiṟārkaḷ? Avarkaḷ piṉ paṟṟuvatu veṟum yūkamēyaṉṟi vēṟoṉṟum illai - iṉṉum, avarkaḷ veṟum kaṟpaṉai ceypavarkaḷē
Surah Yunus, Verse 66
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
nīṅkaḷ atil cakam peṟuvataṟkāka iravaiyum, (poruṭkaḷaip) pārppataṟku ēṟṟavāṟu pakalaiyum uṅkaḷukkāka avaṉē uṇṭākkiṉāṉ; niccayamāka itil (avaṉ vacaṉaṅkaḷaic) cevicāyttuk (kavaṉamākak) kēṭkum makkaḷukku (nirampa) attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Yunus, Verse 67
قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ هُوَ ٱلۡغَنِيُّۖ لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنۡ عِندَكُم مِّن سُلۡطَٰنِۭ بِهَٰذَآۚ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
allāh oru cantatiyai ēṟpaṭuttik koṇṭāṉ eṉṟu avarkaḷ colkiṟārkaḷ; (avarkaḷiṉ ikkaṟpaṉaiyai viṭṭum) allāh mikattūymaiyāṉavaṉ; avaṉ evvitat tēvaiyumillātavaṉ. Vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum yāvum avaṉukkē uriyaṉ (eṉavē avaṉ cantati ēṟpaṭuttik koṇṭāṉ eṉpataṟku) uṅkaḷiṭam itaṟku enta ātāramum illai; nīṅkaḷ aṟiyātatai allāhviṉ mītu (ivvāṟu poyyākak) kūṟukiṟīrkaḷā
Surah Yunus, Verse 68
قُلۡ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
allāhviṉ mītu (ivvāṟu) poyyai iṭṭuk kaṭṭupavarkaḷ niccayamāka veṟṟi peṟa māṭṭārkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Kūṟiviṭum
Surah Yunus, Verse 69
مَتَٰعٞ فِي ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ نُذِيقُهُمُ ٱلۡعَذَابَ ٱلشَّدِيدَ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
Ulakattil (avarkaḷ aṉupavippatu) ciṟu cakamē yākum; piṉṉar avarkaḷ nam'miṭamē mīṇṭum vara vēṇṭiyirukkiṟatu; appoḻutu, avārkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntatiṉ kāraṇamāka, nām avarkaḷaik kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyaic cavaikkac ceyvōm
Surah Yunus, Verse 70
۞وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ نُوحٍ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكُم مَّقَامِي وَتَذۡكِيرِي بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَعَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡتُ فَأَجۡمِعُوٓاْ أَمۡرَكُمۡ وَشُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُنۡ أَمۡرُكُمۡ عَلَيۡكُمۡ غُمَّةٗ ثُمَّ ٱقۡضُوٓاْ إِلَيَّ وَلَا تُنظِرُونِ
mēlum (napiyē!) Nīr avarkaḷukku nūhviṉ carittirattai ōtikkāṇpippīrāka! Avar tam camūkattātai nōkki, "eṉ camūkattārē! Nāṉ (uṅkaḷiṭaiyē) iruppatum nāṉ (uṅkaḷukku) allāhviṉ attāṭcikaḷai niṉaivūṭṭuvatum uṅkaḷukkup paḷuvāka irukkumāṉāl - nāṉ allāhviṉ mītē muḻu nampikkai vaittuḷḷēṉ; (uṅkaḷ muyaṟciyil ētēṉum) kuṟaivu ceytu viṭṭatākap piṉṉar uṅkaḷukku aiyam ēṟpaṭātavāṟu, nīṅkaḷ iṇai vaippavaṟṟaiyum oṉṟu cērttuk koṇṭu, nīṅkaḷ yāvarum cērntu uṅkaḷ kāriyattai muṭivu ceyyuṅkaḷ - piṉṉar (eṉakketirāka) nīṅkaḷ tiṭṭamiṭuvatai eṉṉil niṟaivēṟṟuṅkaḷ; itil nīṅkaḷ tāmatamceyya vēṇṭām" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 71
فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَمَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
āṉāl, niṅkaḷ (eṉ upatēcattaip) puṟakkaṇittu viṭṭāl, (eṉakku evvita iḻappumillai.) Ēṉeṉil (itaṟkāka) nāṉ uṅkaḷiṭam yātoru kūliyum kēṭkavillai; eṉakkuriya kūli allāhviṭamēyaṉṟi (vēṟevariṭattum) illai. Nāṉ avaṉukku (muṟṟilum vaḻippaṭṭa) muslīmkaḷil (oruvaṉāka) irukkumāṟē nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yunus, Verse 72
فَكَذَّبُوهُ فَنَجَّيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ خَلَـٰٓئِفَ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُنذَرِينَ
Appoḻutum avarkaḷ avaraip poyyareṉavē kūṟiṉārkaḷ; ākavē, nām avaraiyum, avaruṭaṉ iruntavarkaḷaiyum kappalil (ēṟṟik) kāppāṟṟiṉōm - mēlum avarkaḷaip (pūmikku) atipatikaḷākavum ākkiṉōm - nam'muṭaiya attāṭcikaḷaip poyyeṉak kūṟiyavarkaḷai mūḻkaṭittōm. Accamūṭṭi eccarikkai ceyyappaṭ; ṭa avarkaḷiṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka
Surah Yunus, Verse 73
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ رُسُلًا إِلَىٰ قَوۡمِهِمۡ فَجَآءُوهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ نَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
avarukku piṉ, ava(rava)r camūkattiṉarukkut tūtuvarkaḷai aṉuppivaittōm; avarkaḷum teḷivāṉa attāṭcikaḷai a(ccamūkatta)varkaḷiṭam koṇṭu vantārkaḷ; eṉiṉum, muṉṉar iruntavarkaḷ enta (uṇmaiyaip) poyyeṉak kūṟik koṇṭiruntārkaḷō, (anta uṇmaiyai) ivarkaḷum nampavillai - varampu mīṟum ittakaiyavarkaḷiṉ neñcaṅkaḷ mītu ivhvaṟē nām muttiraiyiṭukiṟōm
Surah Yunus, Verse 74
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ وَهَٰرُونَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ بِـَٔايَٰتِنَا فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
itaṉ piṉṉar mūsāvaiyum, hārūṉaiyum ḥpir'avṉiṭamum, avaṉ talaivarkaḷiṭamum nam'muṭaiya attāṭcikaḷuṭaṉ aṉuppiṉōm; āṉāl ivarkaḷum āṇavam koṇṭu kuṟṟavāḷikaḷāṉa makkaḷākavē āṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 75
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُوٓاْ إِنَّ هَٰذَا لَسِحۡرٞ مُّبِينٞ
nam'miṭamiruntu avarkaḷukkuc cattiyam vanta pōtu, "niccayamāka itu teḷivāṉa cūṉiyamē yākum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 76
قَالَ مُوسَىٰٓ أَتَقُولُونَ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَكُمۡۖ أَسِحۡرٌ هَٰذَا وَلَا يُفۡلِحُ ٱلسَّـٰحِرُونَ
ataṟku mūsar"uṅkaḷiṭam cattiyamē vanta pōtu, ataippaṟṟiyō nīṅkaḷ ivvāṟu kūṟukiṟīrkaḷ? Ituvā cūṉiyam? Cūṉiyakkārarkaḷ veṟṟi peṟavē māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 77
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَلۡفِتَنَا عَمَّا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَا وَتَكُونَ لَكُمَا ٱلۡكِبۡرِيَآءُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا نَحۡنُ لَكُمَا بِمُؤۡمِنِينَ
(ataṟku) avarkaḷ; eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷai etaṉ mītu nāṅkaḷ kaṇṭōmō atiliruntu eṅkaḷait tiruppiviṭavum, inta pūmiyil uṅkaḷ iruvarukkum perumaiyai uṇṭākkik koḷvataṟkumā nīṅkaḷ eṅkaḷiṭam vantīrkaḷ? Āṉāl nāṅkaḷ uṅkaḷiruvar mītum nampikkai koḷpavarkaḷallar" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 78
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ ٱئۡتُونِي بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ
Ḥpir'avṉ (taṉ kūṭṭattāriṭam)"tērcci peṟṟa cūṉiyakkārar ovvoru varaiyum eṉṉiṭam koṇṭu vāruṅkaḷ" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Yunus, Verse 79
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
ataṉpaṭi, cūṉiyakkārarkaḷ vantatum, "nīṅkaḷ (cūṉiyam ceyya) eṟiya virumpuvatai eṟiyuṅkaḷ" eṉṟu mūsā avarkaḷiṭam kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 80
فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ قَالَ مُوسَىٰ مَا جِئۡتُم بِهِ ٱلسِّحۡرُۖ إِنَّ ٱللَّهَ سَيُبۡطِلُهُۥٓ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُصۡلِحُ عَمَلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
avarkaḷ (eṟiyak kūṭiya kaittaṭikaḷai) eṟintapōtu, mūsar"nīṅkaḷ koṇṭu vantavai (aṉaittum) cūṉiyamē; niccayamāka allāh viraivilēyē ivaṟṟai aḻittuviṭuvāṉ - allāh viṣamikaḷiṉ ceyalai niccayamāka cīrpaṭac ceyyamāṭṭāṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 81
وَيُحِقُّ ٱللَّهُ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
iṉṉum, kuṟṟavāḷikaḷ veṟutta pōtilum, allāh taṉ vākkukaḷaik koṇṭu cattiyattai nilai nāṭṭiyē tīruvāṉ (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Yunus, Verse 82
فَمَآ ءَامَنَ لِمُوسَىٰٓ إِلَّا ذُرِّيَّةٞ مِّن قَوۡمِهِۦ عَلَىٰ خَوۡفٖ مِّن فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِمۡ أَن يَفۡتِنَهُمۡۚ وَإِنَّ فِرۡعَوۡنَ لَعَالٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
ḥpir'avṉum, avaṉuṭaiya piramukarkaḷum taṅkaḷait tuṉpuṟuttuvārkaḷē eṉṟa payattiṉ kāraṇamāka, mūsāviṉ mītu avaruṭaiya camūkattāriṉ cantatiyiṉar cilarait tavira (vēṟu) īmāṉ koḷḷavillai, ēṉeṉil, niccayamāka ḥpir'avṉ anta pūmiyil valimai mikkavaṉāka iruntāṉ; varampu mīṟik (koṭumai ceypavaṉākavum) iruntāṉ
Surah Yunus, Verse 83
وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰقَوۡمِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ فَعَلَيۡهِ تَوَكَّلُوٓاْ إِن كُنتُم مُّسۡلِمِينَ
mūsā (tam camūkattavariṭam); "eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ allāhviṉ mītu īmāṉ koḷpavarkaḷāka iruntu, nīṅkaḷ meyyākavē avaṉai muṟṟilum vaḻipaṭupavarkaḷākavē (muslīmkaḷāka) iruntāl avaṉaiyē pūraṇamāka nampi (uṅkaḷ kāriyaṅkaḷai oppaṭaittu) viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 84
فَقَالُواْ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَا رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا فِتۡنَةٗ لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(ataṟku) avarkaḷ; "nāṅkaḷ allāhvaiyē pūraṇamāka nampi (avaṉiṭamē eṅkaḷ kāriyaṅkaḷai oppaṭaittu)k koṇṭōm (eṉṟu kūṟi) eṅkaḷ iṟaivaṉē! Aniyāyam ceyyum makkaḷiṉ cōtaṉaikku eṅkaḷai āḷākkiviṭātē!" Eṉṟu pirārttittārkaḷ
Surah Yunus, Verse 85
وَنَجِّنَا بِرَحۡمَتِكَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Inta kāḥpirkaḷāṉa makkaḷiṭamiruntu uṉ aruḷiṉāl eṅkaḷai nī kāppāṟṟuvāyāka!" (Eṉṟum pirārttittārkaḷ)
Surah Yunus, Verse 86
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰ وَأَخِيهِ أَن تَبَوَّءَا لِقَوۡمِكُمَا بِمِصۡرَ بُيُوتٗا وَٱجۡعَلُواْ بُيُوتَكُمۡ قِبۡلَةٗ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Ākavē, mūsāvukkum, avaruṭaiya cakōtararukkum; "nīṅkaḷ iruvarum uṅkaḷ camūkattārukkāka paṭṭiṇattil vīṭukaḷai amaittuk koṭuṅkaḷ; uṅkaḷuṭaiya avvīṭukaḷaiyē paḷḷikaḷāka (ḥkiplāvāka) ākkik avaṟṟil tavaṟāmal toḻukaiyai nilainiṟuttuṅkaḷ - mēlum, nampikkai koṇṭavarkaḷukku naṟceytikaḷum kūṟuvīrāka!" Eṉṟu vahī aṟivittōm
Surah Yunus, Verse 87
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبَّنَآ إِنَّكَ ءَاتَيۡتَ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَأَهُۥ زِينَةٗ وَأَمۡوَٰلٗا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا رَبَّنَا لِيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِكَۖ رَبَّنَا ٱطۡمِسۡ عَلَىٰٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ وَٱشۡدُدۡ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُواْ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
iṉṉum; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī ḥpir'avṉukkum avaṉuṭaiya piramukarkaḷukkum alaṅkārattaiyum, ivvulaka vāḻkkaiyiṉ celvaṅkaḷaiyum koṭuttirukkiṟāy; eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Avaṟṟaik koṇṭu) avarkaḷ uṉ pātaiyai viṭṭu vaḻi keṭukkiṟārkaḷ; eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷai aḻittu, avarkaḷuṭaiya neñcaṅkaḷaiyum kaṭiṉamākki viṭuvāyāka! Nōviṉai tarum vētaṉaiyai avarkaḷ pārkkātavaraiyil, avarkaḷ īmāṉ koḷḷamāṭṭārkaḷ" eṉṟu mūsā kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 88
قَالَ قَدۡ أُجِيبَت دَّعۡوَتُكُمَا فَٱسۡتَقِيمَا وَلَا تَتَّبِعَآنِّ سَبِيلَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ; "uṅkaḷ iruvariṉ pirārttaṉai ēṟṟuk koḷḷappaṭṭatu; eṉavē nīṅkaḷ uṟutiyāka iruṅkaḷ. Aṟiyātavarkaḷāka irukkiṟārkaḷē avarkaḷiṉ vaḻiyai nīṅkaḷ iruvarum (orupōtumu;) piṉ paṟṟātīrkaḷ" eṉṟu
Surah Yunus, Verse 89
۞وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتۡبَعَهُمۡ فِرۡعَوۡنُ وَجُنُودُهُۥ بَغۡيٗا وَعَدۡوًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَدۡرَكَهُ ٱلۡغَرَقُ قَالَ ءَامَنتُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱلَّذِيٓ ءَامَنَتۡ بِهِۦ بَنُوٓاْ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَأَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
mēlum, isrāyīliṉ cantatiyiṉarai nām kaṭalaik kaṭakka vaittōm; appōtu, ḥpir'avṉum, avaṉuṭaiya paṭaikaḷum, (aḷavu kaṭantu) koṭumaiyum, pakaimaiyum koṇṭu avarkaḷaip piṉ toṭarntārkaḷ; (avaṉai mūḻkaṭikka vēṇṭiya nēram neruṅki) avaṉ mūḻka ārampittatum avaṉ; isrāyīliṉ cantatiyiṉar enta nāyaṉ mītu īmāṉ koṇṭuḷḷārkaḷō, avaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ illaiyeṉṟu nāṉum īmāṉ koḷkiṟēṉ; iṉṉum nāṉ avaṉukkē muṟṟum vaḻipaṭupavarkaḷil (muslimkaḷil) oruvaṉāka irukkiṉṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Yunus, Verse 90
ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ عَصَيۡتَ قَبۡلُ وَكُنتَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
Inta nērattil tāṉā (nī nampukiṟāy)? Caṟṟu muṉ varaiyil tiṭaṉāka nī māṟu ceytu koṇṭiruntāy; iṉṉum, kuḻappam ceypavarkaḷil oruvaṉākavum iruntāy
Surah Yunus, Verse 91
فَٱلۡيَوۡمَ نُنَجِّيكَ بِبَدَنِكَ لِتَكُونَ لِمَنۡ خَلۡفَكَ ءَايَةٗۚ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِ عَنۡ ءَايَٰتِنَا لَغَٰفِلُونَ
eṉiṉum uṉakkup piṉṉuḷḷavarkaḷukku ōr attāṭciyāka iṉṟaiya tiṉam nām um uṭalaip pātukāppōm; niccayamāka makkaḷil perumpālōr nam attāṭcikaḷaippaṟṟi alaṭciyamāka irukkiṉṟārkaḷ" (eṉṟu avaṉiṭam kūṟappaṭṭatu)
Surah Yunus, Verse 92
وَلَقَدۡ بَوَّأۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مُبَوَّأَ صِدۡقٖ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ فَمَا ٱخۡتَلَفُواْ حَتَّىٰ جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُۚ إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
niccayamāka nām isrāyīliṉ cantatiyaṉarai, takunta iruppiṭattil irutti, nalla uṇavukaḷaiyum koṭuttu vantōm; eṉiṉum uṇmaiyāṉa ñāṉam avarkaḷiṭam varum varaiyil avarkaḷ māṟupāṭu ceyyavillai niccayamāka um iṟaivaṉ avarkaḷ eta paṟṟi māṟupāṭu ceytu koṇṭiruntārkaḷō a(tu viṣayat)til iṟuti nāḷil avarkaḷiṭaiyē tīrppaḷippāṉ
Surah Yunus, Verse 93
فَإِن كُنتَ فِي شَكّٖ مِّمَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ فَسۡـَٔلِ ٱلَّذِينَ يَقۡرَءُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكَۚ لَقَدۡ جَآءَكَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(napiyē!) Nām um mītu iṟakkiyuḷḷa i(vvētat)til cantēkam koḷivīrāyiṉ, umakku muṉṉar uḷḷa vētattai ōtukiṟārkaḷē avarkaḷiṭam kēṭṭup pārppīrāk niccayamāka um iṟaivaṉiṭamiruntu umakkuc cattiya (vēta)m vantuḷḷatu - eṉavē cantēkam koḷpavarkaḷil nīrum oruvarāki viṭa vēṇṭām
Surah Yunus, Verse 94
وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
aṉṟiyum allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai poyppippōrkaḷil oruvarāka nīrum ākiviṭa vēṇṭām; avvāṟāyiṉ naṣṭamaṭaivōril nīrum oruvarāvīr
Surah Yunus, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ حَقَّتۡ عَلَيۡهِمۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ
niccayamāka evarkaḷ mītu (pāvikaḷ eṉṟu) um iṟaivaṉuṭaiya vākku meyyākiviṭṭatō, avarkaḷ īmāṉ koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 96
وَلَوۡ جَآءَتۡهُمۡ كُلُّ ءَايَةٍ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
nōviṉai tarum vētaṉaiyai avarkaḷ kāṇum varaiyil avarkaḷiṭam ellā attāṭciḷum vantālum (avarkaḷ īmāṉ keḷa; ḷa māṭṭārkaḷ)
Surah Yunus, Verse 97
فَلَوۡلَا كَانَتۡ قَرۡيَةٌ ءَامَنَتۡ فَنَفَعَهَآ إِيمَٰنُهَآ إِلَّا قَوۡمَ يُونُسَ لَمَّآ ءَامَنُواْ كَشَفۡنَا عَنۡهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَمَتَّعۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ حِينٖ
Taṅkaḷuṭaiya īmāṉ palaṉaḷikku māṟu (nampikkai koṇṭu vētaṉaiyiliruntu tappittuk koṇṭa) yūṉusuṭaiya camūkattāraippōl, maṟṟōr ūrār ēṉ īmāṉ koḷḷāmal irukkavillai? Avarkaḷ (yūṉusuṭaiya camūkattār) īmāṉ koṇṭatum im'maiyil iḻivupaṭuttum vētaṉaiyai avarkaḷai viṭṭum nām akaṟṟiṉōm; aṉṟi, ciṟitu kālam cakam aṉupavikkum paṭiyum vaittōm
Surah Yunus, Verse 98
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَأٓمَنَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ كُلُّهُمۡ جَمِيعًاۚ أَفَأَنتَ تُكۡرِهُ ٱلنَّاسَ حَتَّىٰ يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
mēlum, um iṟaivaṉ nāṭiyiruntāl, pūmiyiluḷḷa yāvarumē īmāṉ koṇṭiruppārkaḷ; eṉavē, maṉitarkaḷ yāvarum muḥmiṉkaḷāka (nampikkai koṇṭōrāka) ākiviṭavēṇṭumeṉṟu avarkaḷai nīr kaṭṭāyappaṭutta muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 99
وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تُؤۡمِنَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَجۡعَلُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
enta ōr ātmāvum, allāhviṉ kaṭṭaḷaiyiṉṟi īmāṉ koḷḷa muṭiyātu - mēlum (itaṉai) viḷaṅkātavarkaḷ mītu vētaṉaiyai allāh ēṟpaṭuttukiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 100
قُلِ ٱنظُرُواْ مَاذَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَا تُغۡنِي ٱلۡأٓيَٰتُ وَٱلنُّذُرُ عَن قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavaṟṟaik kavaṉittup pāruṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Avarkaḷiṭam kūṟuvīrāk eṉiṉum īmāṉ koḷḷāta makkaḷukku (nam) attāṭcikaḷum, eccarikkaikaḷum palaṉaḷik māṭṭā
Surah Yunus, Verse 101
فَهَلۡ يَنتَظِرُونَ إِلَّا مِثۡلَ أَيَّامِ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِهِمۡۚ قُلۡ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
taṅkaḷukkumuṉ ceṉṟu viṭṭārkaḷē avarkaḷukku ēṟpaṭṭa nāḷkaḷaip pōṉṟataiyēyaṉṟi, avarkaḷ (vēṟu etaṉaiyum) etirpārkkiṉṟaṉarā? (Appaṭiyāṉāl anta kaṣṭakālattai) nīṅkaḷum etirpārtiruṅkaḷ - niccayamāka nāṉum uṅkaḷuṭaṉ etirpārttukkoṇṭirukkiṟēṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 102
ثُمَّ نُنَجِّي رُسُلَنَا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ كَذَٰلِكَ حَقًّا عَلَيۡنَا نُنجِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(avvāṟu vētaṉai varuṅkālattil) nam tūtarkaḷaiyum, īmāṉ koṇṭavākaḷaiyum nām ivvāṟē kāppāṟṟuvōm - (ēṉeṉil) īmāṉ koṇṭavarkaḷaik kāppāṟṟuvatu namatu kaṭamaiyākum
Surah Yunus, Verse 103
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِن كُنتُمۡ فِي شَكّٖ مِّن دِينِي فَلَآ أَعۡبُدُ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِنۡ أَعۡبُدُ ٱللَّهَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُمۡۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ eṉ mārkkattil cantēkam koṇṭiruntāl, allāhvaiyaṉṟi nīṅkaḷ vaṇaṅkupavarkaḷai nāṉ vaṇaṅkamāṭṭēṉ; āṉāl uṅkaḷai marikkac ceyyum allāhvaiyē nāṉ vaṇaṅkukiṟēṉ, nāṉ muḥmiṉkaḷil oruvaṉāka irukkumāṟu ēvappaṭṭuḷḷēm" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 104
وَأَنۡ أَقِمۡ وَجۡهَكَ لِلدِّينِ حَنِيفٗا وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
nērmaiyāṉa mārkkattiṉpālē um mukattai nilaipeṟac ceyya vēṇṭum; muṣrikkukaḷil oruvarāka nīr ākiviṭavēṇṭām
Surah Yunus, Verse 105
وَلَا تَدۡعُ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُكَ وَلَا يَضُرُّكَۖ فَإِن فَعَلۡتَ فَإِنَّكَ إِذٗا مِّنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
umakku (evvita) naṉmaiyaiyō, tīmaiyaiyō ceyya iyalāta allāh allātatai etaṉaiyum nīr pirārttikka vēṇṭām; (avvāṟu) ceyvīrāyiṉ niccayamāka nīr aniyāyakkārarkaḷil oruvarākiviṭavīr
Surah Yunus, Verse 106
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يُرِدۡكَ بِخَيۡرٖ فَلَا رَآدَّ لِفَضۡلِهِۦۚ يُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
allāh oru tīmaiyai um'mait tīṇṭumpaṭi ceytāl atai avaṉait tavira (vēṟu evarum) nīkka muṭiyātu; avaṉ umakku oru naṉmai ceyya nāṭiviṭṭāl avaṉatu aruḷait taṭuppavar evarumillai taṉ aṭiyārkaḷil avaṉ nāṭiyavarukkē ataṉai aḷikkiṉṟāṉ - avaṉ mikavum maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum uḷḷāṉ
Surah Yunus, Verse 107
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۖ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāk"maṉitarkaḷē! Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku cattiya(vēta)m vantuviṭṭatu; eṉavē yār (ataip piṉpaṟṟi) nērāṉa vaḻiyil celkiṟārō avar tam naṉmaikkākavē annērvaḻiyil celkiṉṟār; evar (atai ēṟka maṟuttu) vaḻi tavaṟiṉārō, niccayamāka avarka tamakkuk kēṭāṉa vaḻiyilē celkiṟār; nāṉ (uṅkaḷaik kaṭṭāyappaṭutti) uṅkaḷ kāriyaṅkaḷai nirvakikka atikāram peṟṟavaṉallaṉ
Surah Yunus, Verse 108
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَٱصۡبِرۡ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
(napiyē!) Uṅkaḷukku vahī mūlam aṟivikkappaṭṭataiyē piṉpaṟṟi naṭantu koḷvīrāk allāh tīrppaḷikkum varaiyil poṟumaiyākavum, uṟutiyākavum iruppīrāka! Avaṉē tīrppaḷippavarkaḷil mikavum mēlāṉavaṉ
Surah Yunus, Verse 109