Surah At-Taubah - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
بَرَآءَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(muḥmiṉkaḷē!) Muṣrikkukaḷil (iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil) evarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ uṭaṉpaṭikkai ceytuḷḷīrkaḷō, avarkaḷiṭamiruntu allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum vilakik koṇṭaṉar
Surah At-Taubah, Verse 1
فَسِيحُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُخۡزِي ٱلۡكَٰفِرِينَ
nīṅkaḷ nāṉku mātaṅkaḷ (varaiyil) ip pūmiyil cuṟṟit tiriyuṅkaḷ; niccayamāka nīṅkaḷ allāhvait tōṟkaṭikka muṭiyātavarkaḷ eṉpataiyum, niccayamāka allāh kāḥpirkaḷai iḻivu paṭuttuvāṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ (uṟutiyāka) aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 2
وَأَذَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦٓ إِلَى ٱلنَّاسِ يَوۡمَ ٱلۡحَجِّ ٱلۡأَكۡبَرِ أَنَّ ٱللَّهَ بَرِيٓءٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ وَرَسُولُهُۥۚ فَإِن تُبۡتُمۡ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ غَيۡرُ مُعۡجِزِي ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِعَذَابٍ أَلِيمٍ
Allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum muṣrikkukaḷuṭaṉ (ceytirunta uṭaṉpaṭikkaiyai) viṭṭum niccayamāka vilakik koṇṭārkaḷ eṉpatai hajjul akpar (māperum hajjuṭaiya) nāḷil maṉitarkaḷukku allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum veḷippaṭaiyāka aṟivikkiṉṟaṉar; eṉavē nīṅkaḷ (iṇaivaippatiliruntu maṉantirunti) vilakik koṇṭāl atu uṅkaḷukkē nalamākum; nīṅkaḷ (cattiyattai) puṟakkaṇittu viṭṭāl niccayamāka nīṅkaḷ allāhvait tōṟkaṭikka muṭiyātavarkaḷ eṉpatai (uṟutiyāka) aṟintu koḷḷuṅkaḷ. (Napiyē!) Nirākarippōrukku nōviṉai tarum vētaṉai irukkiṟatu eṉṟu nīr naṉmārāyam kūṟuvīrāka
Surah At-Taubah, Verse 3
إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّم مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ثُمَّ لَمۡ يَنقُصُوكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَمۡ يُظَٰهِرُواْ عَلَيۡكُمۡ أَحَدٗا فَأَتِمُّوٓاْ إِلَيۡهِمۡ عَهۡدَهُمۡ إِلَىٰ مُدَّتِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
āṉāl, nīṅkaḷ uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭa inta muṣrikkukaḷil, etaiyum kuṟaittu viṭāmalum, uṅkaḷukku virōtamāka evarukkum utavi ceyyāmalum irukkiṉṟārkaḷō avarkaḷait tavira avarkaḷukku avarkaḷiṉ uṭaṉpaṭikkaiyai avarkaḷiṉ kālak keṭuvaraiyil pūraṇamāka niṟaivēṟṟuṅkaḷ - niccayamāka allāh payapaktiyuṭaiyōrai nēcikkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 4
فَإِذَا ٱنسَلَخَ ٱلۡأَشۡهُرُ ٱلۡحُرُمُ فَٱقۡتُلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡ وَخُذُوهُمۡ وَٱحۡصُرُوهُمۡ وَٱقۡعُدُواْ لَهُمۡ كُلَّ مَرۡصَدٖۚ فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَخَلُّواْ سَبِيلَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(pōr vilakkappaṭṭa tulkaḥtā, tul'hajju, muharram, rajapu ākiya nāṉku) caṅkakaimikka mātaṅkaḷ kaḻintu viṭṭāl muṣrikkukaḷaik kaṇṭa iṭaṅkaḷil veṭṭuṅkaḷ, avarkaḷaip piṭiyuṅkaḷ; avarkaḷai muṟṟukaiyiṭuṅkaḷ, ovvoru patuṅkumiṭattilum avarkaḷaik kuṟivaittu uṭkārntiruṅkaḷ - āṉāl avarkaḷ (maṉattirunti tam pāvaṅkaḷiliruntu) tavpā ceytu mīṇṭu, toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭittu (ēḻaivariyākiya) jakāttum (muṟaippaṭik) koṭuttu varuvārkaḷāṉāl (avarkaḷai) avarkaḷ vaḻiyil viṭṭuviṭuṅkaḷ - niccayamāka allāh mikka maṉṉippōṉākavum, kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 5
وَإِنۡ أَحَدٞ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ ٱسۡتَجَارَكَ فَأَجِرۡهُ حَتَّىٰ يَسۡمَعَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ أَبۡلِغۡهُ مَأۡمَنَهُۥۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡلَمُونَ
(Napiyē!) Muṣrikkukaḷil yārēṉum um'miṭam pukaliṭam tēṭi vantāl, allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai avar ceviyēṟkum varaiyil avarukku apayamaḷippīrāka ataṉ piṉ avarai avarukkup pātukāppuk kiṭaikkum vēṟu iṭattiṟku (pattiramāka) aṉuppuvīrāka - ēṉeṉṟāl avarkaḷ niccayamāka aṟiyāta camūkattiṉarāka irukkiṟārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 6
كَيۡفَ يَكُونُ لِلۡمُشۡرِكِينَ عَهۡدٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعِندَ رَسُولِهِۦٓ إِلَّا ٱلَّذِينَ عَٰهَدتُّمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ فَمَا ٱسۡتَقَٰمُواْ لَكُمۡ فَٱسۡتَقِيمُواْ لَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ
allāhviṭattilum, avaṉuṭaiya tūtariṭattilum muṣrikkukaḷukku eppaṭi uṭaṉpaṭikkai irukka muṭiyum? Āṉāl, nīṅkaḷ masjitul harām (kaḥpattullāh) muṉ (evarkaḷuṭaṉ) uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭīrkaḷō, avarkaḷait tavira avarkaḷ (tam uṭaṉpaṭikkaippaṭi) uṅkaḷuṭaṉ nērmaiyāka naṭantu koḷḷumvarai nīṅkaḷum avarkaḷuṭaṉ nērmaiyāka naṭantukoḷḷuṅkaḷ - niccayamāka allāh payapaktiyuṭaiyōrai nēcikkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 7
كَيۡفَ وَإِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ لَا يَرۡقُبُواْ فِيكُمۡ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ يُرۡضُونَكُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَتَأۡبَىٰ قُلُوبُهُمۡ وَأَكۡثَرُهُمۡ فَٰسِقُونَ
(eṉiṉum avarkaḷuṭaṉ) eppaṭi (uṭaṉpaṭikkai irukka muṭiyum?) Uṅkaḷ mēl avarkaḷ veṟṟi koṇṭāl uṅkaḷiṭaiyē uḷḷa uṟaviṉ muṟaiyaiyum, (uṅkaḷiṭaiyē irukkum) uṭaṉpaṭikkaiyaiyum avarkaḷ poruṭpaṭuttuvatēyillai avarkaḷ tam vāy(moḻi)kaḷaik koṇṭu(tāṉ) uṅkaḷait tiruptipaṭuttukiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ (ataṉai) maṟukkiṉṟaṉa - avarkaḷil perumpālōr pāvikaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah At-Taubah, Verse 8
ٱشۡتَرَوۡاْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلٗا فَصَدُّواْ عَن سَبِيلِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ سَآءَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaic coṟpavilaikku viṟkiṉṟaṉar. Iṉṉum avaṉuṭaiya pātaiyiliruntu (makkaḷait) taṭukkiṟārkaḷ - niccayamāka avarkaḷ ceytu koṇṭirunta kāriyaṅkaḷ mikavum keṭṭavai
Surah At-Taubah, Verse 9
لَا يَرۡقُبُونَ فِي مُؤۡمِنٍ إِلّٗا وَلَا ذِمَّةٗۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُعۡتَدُونَ
avarkaḷ enta muḥmiṉiṉ viṣayattilum uṟavaiyum uṭaṉpaṭikkaiyaiyum poruṭpaṭutta māṭṭārkaḷ; mēlum avarkaḷē varampu mīṟiyavarkaḷ āvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 10
فَإِن تَابُواْ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ فَإِخۡوَٰنُكُمۡ فِي ٱلدِّينِۗ وَنُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Āyiṉum avarkaḷ tavpā ceytu (maṉantirunti tam tavaṟukaḷiliruntu vilaki) toḻukaiyaik kaṭaippaṭittu, jakāttaiyum (muṟaiyāka) koṭuttu varuvārkaḷāṉāl, avarkaḷ uṅkaḷukku mārkkac catōtararkaḷē nām aṟivuḷḷa camūkattiṉarukku (nam) vacaṉaṅkaḷai viḷakkukiṟōm
Surah At-Taubah, Verse 11
وَإِن نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُم مِّنۢ بَعۡدِ عَهۡدِهِمۡ وَطَعَنُواْ فِي دِينِكُمۡ فَقَٰتِلُوٓاْ أَئِمَّةَ ٱلۡكُفۡرِ إِنَّهُمۡ لَآ أَيۡمَٰنَ لَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَنتَهُونَ
avarkaḷuṭaiya uṭaṉpaṭikkaikkuppiṉ, tam cattiyaṅkaḷuṭaiya mārkkattaip paṟṟiyum iḻittuk kuṟai colli koṇṭu iruppārkaḷāṉāl, avarkaḷ (mēṟkūṟiya ceyalkaḷiliruntu) vilakik koḷvataṟkāka nirākarippavarkaḷiṉ talaivarkaḷuṭaṉ pōr puriyuṅkaḷ; ēṉeṉil avarkaḷukku niccayamāka oppantaṅkaḷ (eṉṟu etuvum) illai
Surah At-Taubah, Verse 12
أَلَا تُقَٰتِلُونَ قَوۡمٗا نَّكَثُوٓاْ أَيۡمَٰنَهُمۡ وَهَمُّواْ بِإِخۡرَاجِ ٱلرَّسُولِ وَهُم بَدَءُوكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٍۚ أَتَخۡشَوۡنَهُمۡۚ فَٱللَّهُ أَحَقُّ أَن تَخۡشَوۡهُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
taṅkaḷuṭaiya cattiya uṭaṉpaṭikkaikaḷai muṟittuk koṇṭu, (nam) tūtarai (ūraiviṭṭu) veḷiyēṟṟavum tiṭṭamiṭṭa makkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ pōr puriya vēṇṭāmā? Avarkaḷē (vākkuṟuti mīṟi uṅkaḷait tākka) mutal muṟaiyāka tuvaṅkiṉar; nīṅkaḷ avarkaḷukku añcukiṟīrkaḷā? (Appaṭiyalla!) Nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruppīrkaḷāṉāl, nīṅkaḷ añcuvataṟku takutiyuṭaiyavaṉ allāh oruvaṉētāṉ
Surah At-Taubah, Verse 13
قَٰتِلُوهُمۡ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ بِأَيۡدِيكُمۡ وَيُخۡزِهِمۡ وَيَنصُرۡكُمۡ عَلَيۡهِمۡ وَيَشۡفِ صُدُورَ قَوۡمٖ مُّؤۡمِنِينَ
nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ pōr puriyuṅkaḷ; uṅkaḷuṭaiya kaikaḷaik koṇṭē allāh avarkaḷukku vētaṉaiyaḷittu avarkaḷai iḻivu paṭutti, avarkaḷukketirāka avaṉ uṅkaḷukku utavi (ceytu avarkaḷ mēl veṟṟi koḷḷac) ceyvāṉ. Iṉṉum muḥmiṉkaḷiṉ itayaṅkaḷukku āṟutalum aḷippāṉ
Surah At-Taubah, Verse 14
وَيُذۡهِبۡ غَيۡظَ قُلُوبِهِمۡۗ وَيَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷiluḷḷa kōpattaiyum pōkki viṭuvāṉ; tāṉ nāṭiyavariṉ tavpāvai (maṉṉippuk kōrutalai) ēṟṟuk koḷkiṟāṉ. Allāh (ellām) aṟintavaṉākavum, (pūraṇa) ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 15
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تُتۡرَكُواْ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَلَمۡ يَتَّخِذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَا رَسُولِهِۦ وَلَا ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَلِيجَةٗۚ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
(Muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷil yār (allāhviṉ pātaiyil) pōr ceytaṉar eṉpataiyum; allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum, muḥmiṉkaḷaiyum tavira (vēṟu evaraiyum) antaraṅka naṇparkaḷāka ākkik koḷḷavillai eṉpataiyum, allāh (uṅkaḷaic cōtittu) aṟiyāta nilaiyil, nīṅkaḷ viṭṭuviṭap paṭuvīrkaḷ eṉṟu niṉaikkiṟīrkaḷā? Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai(yellām naṉku) aṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 16
مَا كَانَ لِلۡمُشۡرِكِينَ أَن يَعۡمُرُواْ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ شَٰهِدِينَ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِم بِٱلۡكُفۡرِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ وَفِي ٱلنَّارِ هُمۡ خَٰلِدُونَ
kuḥpriṉ' mītu tāṅkaḷē cāṭci collik koṇṭirukkum, inta muṣrikkukaḷukku allāhviṉ masjitukaḷaip paripālaṉam ceyya urimaiyillai avarkaḷuṭaiya (naṟ)karumaṅkaḷ (yāvum palaṉ tarātu) aḻintuviṭṭaṉa - avarkaḷ eṉṟeṉṟum narakattil taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 17
إِنَّمَا يَعۡمُرُ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَلَمۡ يَخۡشَ إِلَّا ٱللَّهَۖ فَعَسَىٰٓ أُوْلَـٰٓئِكَ أَن يَكُونُواْ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
allāhviṉ masjitukaḷaip paripālaṉam ceyyakkūṭiyavarkaḷ, allāhviṉ mītum iṟutināḷ mītum īmāṉ koṇṭu toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu jakkāttai (muṟaiyākak) koṭuttu allāhvait tavira vēṟetaṟkum añcātavarkaḷtām - ittakaiyavarkatām niccayamāka nēr vaḻi peṟṟavarkaḷil āvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 18
۞أَجَعَلۡتُمۡ سِقَايَةَ ٱلۡحَآجِّ وَعِمَارَةَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ كَمَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَجَٰهَدَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ لَا يَسۡتَوُۥنَ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(īmāṉ koḷḷāta nilaiyil) hājikaḷukkut taṇṇīr pukaṭṭuvōraiyum kaḥpattullāvai (puṉitappaḷḷiyai) nirvākam ceyvōraiyum allāhviṉ mītum iṟutināḷ mītum īmāṉ koṇṭu, allāhviṉ pātaiyil aṟappōr purintōrukkuc camamāka ākkiviṭṭīrkaḷā? Allāhviṉ camūkattil (ivviruvarum) camamāka māṭṭārkaḷ - aniyāyakkārarkaḷai allāh nērvaḻiyil celuttamāṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ أَعۡظَمُ دَرَجَةً عِندَ ٱللَّهِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَآئِزُونَ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, tam nāṭṭai viṭṭum veḷiyēṟit tam celvaṅkaḷaiyum uyirkaḷaiyum tiyākam ceytu allāhviṉ pātaiyil aṟappōr ceytārkaḷō, avarkaḷ allāhviṭam pataviyāl makattāṉavarkaḷ mēlum avarkaḷtām veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 20
يُبَشِّرُهُمۡ رَبُّهُم بِرَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَرِضۡوَٰنٖ وَجَنَّـٰتٖ لَّهُمۡ فِيهَا نَعِيمٞ مُّقِيمٌ
Avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ taṉṉuṭaiya kirupaiyaiyum, tirupporuttattaiyum (aḷittu) cuvaṉapatikaḷaiyum (taruvatāka) naṉmārāyam kūṟukiṟāṉ; aṅku avarkaḷukku nirantaramāṉa pākkiyaṅkaḷuṇṭu
Surah At-Taubah, Verse 21
خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkuvārkaḷ, niccayamāka allāhviṭattil (avarkaḷukku) makattāṉa (naṟ) kūli uṇṭu
Surah At-Taubah, Verse 22
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَابَآءَكُمۡ وَإِخۡوَٰنَكُمۡ أَوۡلِيَآءَ إِنِ ٱسۡتَحَبُّواْ ٱلۡكُفۡرَ عَلَى ٱلۡإِيمَٰنِۚ وَمَن يَتَوَلَّهُم مِّنكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷ tantaimārkaḷum uṅkaḷ cakōtararkaḷum, īmāṉai viṭṭu kuḥprai nēcippārkaḷāṉāl, avarkaḷai nīṅkaḷ pātukāppaḷarkaḷāka eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ. Uṅkaḷil yārēṉum avarkaḷai pātukāppāḷarkaḷāka eṭuttuk koṇṭāl, avarkaḷ tāṉ aniyāyakkārarkaḷ āvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 23
قُلۡ إِن كَانَ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ وَإِخۡوَٰنُكُمۡ وَأَزۡوَٰجُكُمۡ وَعَشِيرَتُكُمۡ وَأَمۡوَٰلٌ ٱقۡتَرَفۡتُمُوهَا وَتِجَٰرَةٞ تَخۡشَوۡنَ كَسَادَهَا وَمَسَٰكِنُ تَرۡضَوۡنَهَآ أَحَبَّ إِلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَجِهَادٖ فِي سَبِيلِهِۦ فَتَرَبَّصُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; uṅkaḷuṭaiya tantaimārkaḷum, uṅkaḷuṭaiya piḷḷaikaḷum, uṅkaḷuṭaiya cakōtararkaḷum, uṅkaḷuṭaiya maṉaivimārkaḷum, uṅkaḷuṭaiya kuṭumpattārkaḷum, nīṅkaḷ tiraṭṭiya celvaṅkaḷum, naṣṭam (eṅkē) ēṟpaṭṭu viṭumō eṉṟu nīṅkaḷ añcukiṉṟa (uṅkaḷ) viyāpāramum, nīṅkaḷ viruppattuṭaṉ vacikkum vīṭukaḷum, allāhvaiyum avaṉ tūtaraiyum, avaṉuṭaiya vaḻiyil aṟappōr purivataiyum viṭa uṅkaḷukku piriyamāṉavaiyāka irukkumāṉāl, allāh avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaiyai (vētaṉaiyai)k koṇṭuvaruvatai etirpārttu iruṅkaḷ - allāh pāvikaḷai nērvaḻiyil celuttuvatillai
Surah At-Taubah, Verse 24
لَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ فِي مَوَاطِنَ كَثِيرَةٖ وَيَوۡمَ حُنَيۡنٍ إِذۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡ كَثۡرَتُكُمۡ فَلَمۡ تُغۡنِ عَنكُمۡ شَيۡـٔٗا وَضَاقَتۡ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ ثُمَّ وَلَّيۡتُم مُّدۡبِرِينَ
niccayamāka allāh uṅkaḷukkup pala pōrkkaḷaṅkaḷil utavi ceytirukkiṉṟāṉ; (niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) āṉāl huṉaiṉ (pōr naṭanta) aṉṟu. Uṅkaḷaip perumakiḻcci koḷḷac ceyta uṅkaḷuṭaiya atikamāṉa (makkaḷ) tokai uṅkaḷukku evvitap palaṉum aḷikkavillai, (mikavum) paranta pūmi uṅkaḷukku (appōtu) curukkamākiviṭṭatu. Aṉṟiyum nīṅkaḷ puṟaṅkāṭṭip piṉvāṅkalāṉīrkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 25
ثُمَّ أَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَعَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَأَنزَلَ جُنُودٗا لَّمۡ تَرَوۡهَا وَعَذَّبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Piṉṉar allāh taṉṉuṭaiya tūtar mītum, muḥmiṉkaḷ mītum taṉṉuṭaiya cāntiyai iṟakkiyaruḷiṉāṉ; nīṅkaḷ pārkka muṭiyāp paṭaikaḷaiyum iṟakki vaittāṉ. (Ataṉ mūlam) nirākarippōrai vētaṉaik kuḷḷākkiṉāṉ - iṉṉum ituvē nirākarippōriṉ kūliyākum
Surah At-Taubah, Verse 26
ثُمَّ يَتُوبُ ٱللَّهُ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَلَىٰ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
allāh itaṟkup piṉṉar, tāṉ nāṭiyavarukku (avarkaḷ maṉantirunti maṉṉippuk kōriṉāl) maṉṉippaḷikkiṉṟāṉ; allāh mikka maṉṉippavaṉākavum, kirupai ceypavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 27
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡمُشۡرِكُونَ نَجَسٞ فَلَا يَقۡرَبُواْ ٱلۡمَسۡجِدَ ٱلۡحَرَامَ بَعۡدَ عَامِهِمۡ هَٰذَاۚ وَإِنۡ خِفۡتُمۡ عَيۡلَةٗ فَسَوۡفَ يُغۡنِيكُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦٓ إِن شَآءَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Niccayamāka iṇai vaittu vaṇaṅkuvōr acuttamāṉavarkaḷē ātalāl, avarkaḷiṉ ivvāṇṭiṟkup piṉṉar caṅkai mikunta ip paḷḷiyai (kaḥpattullāhvai) avarkaḷ neruṅkak kūṭātu (ataṉāl uṅkaḷukku) vaṟumai vantu viṭumō eṉṟu nīṅkaḷ payantīrkaḷāyiṉ - allāh nāṭiṉāl - avaṉ ati cīkkiram avaṉ taṉ aruḷāl uṅkaḷaic celvantarkaḷākki viṭuvāṉ - niccayamāka allāh (ellām) aṟintavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 28
قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَلَا يُحَرِّمُونَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَلَا يَدِينُونَ دِينَ ٱلۡحَقِّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ حَتَّىٰ يُعۡطُواْ ٱلۡجِزۡيَةَ عَن يَدٖ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
vētam aruḷappeṟṟavarkaḷil evarkaḷ allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷiṉ mītum īmāṉ keḷa; ḷāmalum, allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum harām ākkiyavaṟṟai harām eṉak karutāmalum, uṇmai mārkkattai oppuk koḷḷāmalum irukkiṟārkaḷō. Avarkaḷ (tam) kaiyāl kīḻppaṭitaluṭaṉ jisyā (eṉṉum kappam) kaṭṭum varaiyil avarkaḷuṭaṉ pōr puriyuṅkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 29
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ عُزَيۡرٌ ٱبۡنُ ٱللَّهِ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَى ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ ٱللَّهِۖ ذَٰلِكَ قَوۡلُهُم بِأَفۡوَٰهِهِمۡۖ يُضَٰهِـُٔونَ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَبۡلُۚ قَٰتَلَهُمُ ٱللَّهُۖ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
yūtarkaḷ (napi) ujairai allāhvuṭaiya makaṉ eḷṟu kūṟukiṟārkaḷ; kiṟistavarkaḷ (īsā) masīhai allāhvuṭaiya makaṉ eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; itu avarkaḷ vāykaḷāl kūṟum kūṟṟēyākum; ivarkaḷukku, muṉṉirunta nirākarippōriṉ kūṟṟukku ivarkaḷ ottuppōkiṟārkaḷ; allāh avarkaḷai aḻippāṉāka! Eṅkē tiruppappaṭukiṟārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 30
ٱتَّخَذُوٓاْ أَحۡبَارَهُمۡ وَرُهۡبَٰنَهُمۡ أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَٱلۡمَسِيحَ ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَمَآ أُمِرُوٓاْ إِلَّا لِيَعۡبُدُوٓاْ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗاۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ سُبۡحَٰنَهُۥ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Avarkaḷ allāhvai viṭṭum tam pātirikaḷaiyum, tam canniyācikaḷaiyum maryamuṭaiya makaṉākiya masīhaiyum teyvaṅkaḷākkik koḷkiṉṟaṉar; āṉāl avarkaḷē orē iṟaivaṉait tavira (vēṟevaraiyum) vaṇaṅkakkūṭāteṉṟē kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷārkaḷ; vaṇakkattiṟkuriyavaṉ avaṉaṉṟi vēṟu iṟaivaṉ illai - avaṉ avarkaḷ iṇaivaippavaṟṟai viṭṭum mikavum paricuttamāṉavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 31
يُرِيدُونَ أَن يُطۡفِـُٔواْ نُورَ ٱللَّهِ بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَيَأۡبَى ٱللَّهُ إِلَّآ أَن يُتِمَّ نُورَهُۥ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡكَٰفِرُونَ
tam vāykaḷaik koṇṭē allāhviṉ oḷiyai (ūti) aṇaittuviṭa avarkaḷ virumpukiṉṟārkaḷ - āṉāl kāḥpirkaḷ veṟutta pōtilum allāh taṉ oḷiyai pūrttiyākki vaikkāmal irukka māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 32
هُوَ ٱلَّذِيٓ أَرۡسَلَ رَسُولَهُۥ بِٱلۡهُدَىٰ وَدِينِ ٱلۡحَقِّ لِيُظۡهِرَهُۥ عَلَى ٱلدِّينِ كُلِّهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُشۡرِكُونَ
avaṉē taṉ tūtarai nēr vaḻiyuṭaṉum, cattiya mārkkattuṭaṉum aṉuppi vaittāṉ - muṣrikkukaḷ (iṇai vaippavarkaḷ, im'mārkkattai) veṟutta pōtilum, ellā mārkkaṅkaḷaiyum itu mikaikkumāṟu ceyyavē (avvāṟu taṉ tūtaraiyaṉuppiṉāṉ)
Surah At-Taubah, Verse 33
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡأَحۡبَارِ وَٱلرُّهۡبَانِ لَيَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۗ وَٱلَّذِينَ يَكۡنِزُونَ ٱلذَّهَبَ وَٱلۡفِضَّةَ وَلَا يُنفِقُونَهَا فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Niccayamāka (avarkaḷuṭaiya) pātirikaḷilum, canniyācikaḷilum anēkar makkaḷiṉ cottukkaḷait tavaṟāṉa muṟaiyila; cāppiṭukiṟārkaḷ; mēlum allāhviṉ pātaiyai viṭṭum (makkaḷait) taṭukkiṟārkaḷ; iṉṉum evarkaḷ poṉṉaiyum, veḷḷiyaiyum cēmittu vaittuk koṇṭu avaṟṟai allāhviṉ pātaiyil celaviṭātirukkiṉṟārkaḷō (napiyē!) Avarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉai uṇṭu eṉṟu naṉmārāyam kūṟuvīrāka
Surah At-Taubah, Verse 34
يَوۡمَ يُحۡمَىٰ عَلَيۡهَا فِي نَارِ جَهَنَّمَ فَتُكۡوَىٰ بِهَا جِبَاهُهُمۡ وَجُنُوبُهُمۡ وَظُهُورُهُمۡۖ هَٰذَا مَا كَنَزۡتُمۡ لِأَنفُسِكُمۡ فَذُوقُواْ مَا كُنتُمۡ تَكۡنِزُونَ
(napiyē! Avarkaḷukku nīr anta nāḷai niṉaivūṭṭuvīrāka!) Anta nāḷil (avarkaḷ cēmittu vaitta celvattai) naraka neruppiliṭṭuk kāycci, ataik koṇṭu avarkaḷuṭaiya neṟṟikaḷilum vilāppuṟaṅkaḷilum, mutukukaḷilum cūṭu pōṭappaṭum - (iṉṉum)"itu tāṉ nīṅkaḷ uṅkaḷukkākac cēmittu vaittatu - ākavē nīṅkaḷ cēmittu vaittataic cuvaittup pāruṅkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah At-Taubah, Verse 35
إِنَّ عِدَّةَ ٱلشُّهُورِ عِندَ ٱللَّهِ ٱثۡنَا عَشَرَ شَهۡرٗا فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِ يَوۡمَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ مِنۡهَآ أَرۡبَعَةٌ حُرُمٞۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُۚ فَلَا تَظۡلِمُواْ فِيهِنَّ أَنفُسَكُمۡۚ وَقَٰتِلُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ كَآفَّةٗ كَمَا يُقَٰتِلُونَكُمۡ كَآفَّةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Niccayamāka allāhviṭattil allāhvuṭaiya (pativup) puttakattil vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta nāḷiliruntē mātaṅkaḷiṉ eṇṇikkai paṉṉiraṇṭu ākum - avaṟṟil nāṉku (mātaṅkaḷ) puṉitamāṉavai itu tāṉ nērāṉa mārkkamākum - ākavē am'mātaṅkaḷil (pōr ceytu) uṅkaḷukku nīṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koḷḷātīrkaḷ; iṇai vaippavarkaḷ uṅkaḷ aṉaivaruṭaṉum pōr purivatu pōl puriyuṅkaḷ. Niccayamāka allāh payapaktiyuṭaiyōruṭaṉēyē irukkiṉṟāṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 36
إِنَّمَا ٱلنَّسِيٓءُ زِيَادَةٞ فِي ٱلۡكُفۡرِۖ يُضَلُّ بِهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُحِلُّونَهُۥ عَامٗا وَيُحَرِّمُونَهُۥ عَامٗا لِّيُوَاطِـُٔواْ عِدَّةَ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُ فَيُحِلُّواْ مَا حَرَّمَ ٱللَّهُۚ زُيِّنَ لَهُمۡ سُوٓءُ أَعۡمَٰلِهِمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(pōr ceyyakkūṭātu eṉṟu taṭukkappaṭṭa im'mātaṅkaḷai avarkaḷ taṅkaḷ viruppappaṭi) muṉṉum piṉṉum ākkuvatellām kuḥprai (nirākarippai)yē atikappaṭuttukiṟatu itaṉāl nirākarippavarkaḷē vaḻi keṭukkap paṭukiṉṟaṉar. Ēṉeṉil oru varuṭattil a(m'mātaṅkaḷil pōr puriva)tai aṉumatikkap paṭṭatākak koḷkiṟārkaḷ;) maṟṟoru varuṭattil atait taṭuttu viṭukiṉṟaṉar. Itaṟku kāraṇam (tāṅkaḷ taṭuttuḷḷa mātaṅkaḷiṉ eṇṇikkaiyai) allāh taṭuttirukkum mātaṅkaḷiṉ eṇṇikkaikkuc cariyākki, allāh taṭuttirukkum mātaṅkaḷai tāṅkaḷ ākumākkik koḷvataṟkākattāṉ. Avarkaḷiṉ (it)tīcceyalkaḷ avarkaḷukku (ṣaittāṉāl) aḻakākkappaṭṭuviṭṭaṉa allāh, kāḥpirkaḷ kūṭṭattai nēr vaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 37
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَا لَكُمۡ إِذَا قِيلَ لَكُمُ ٱنفِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱثَّاقَلۡتُمۡ إِلَى ٱلۡأَرۡضِۚ أَرَضِيتُم بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا مِنَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ فَمَا مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا قَلِيلٌ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Allāhviṉ pātaiyil (pōrukkup puṟappaṭṭuc) celluṅkaḷ eṉṟu uṅkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl, nīṅkaḷ pūmiyiṉ pakkam cāyntu viṭukiṟīrkaḷē uṅkaḷukku uṉṉa nērntu viṭṭatu? Maṟumaiyaiviṭa ivvulaka vāḻkkaiyaik koṇṭē nīṅkaḷ tiruptiyaṭaintu viṭṭīrkaḷā? Maṟumai(yiṉ vāḻkkai)kku muṉpu ivvulaka vāḻkkaiyiṉ iṉpam mikavum aṟpamāṉatu
Surah At-Taubah, Verse 38
إِلَّا تَنفِرُواْ يُعَذِّبۡكُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَيَسۡتَبۡدِلۡ قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّوهُ شَيۡـٔٗاۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Nīṅkaḷ (avvāṟu puṟappaṭṭuc) cellavillaiyāṉāl, (allāh) uṅkaḷukku nōviṉai mikka vētaṉai koṭuppāṉ; nīṅkaḷ allāta vēṟu camūkattai māṟṟi (uṅkaḷiṭattil amaittu) viṭuvāṉ. Nīṅkaḷ avaṉukku yātoru tīṅkum ceyya muṭiyātu - allāh ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟal uṭaiyōṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 39
إِلَّا تَنصُرُوهُ فَقَدۡ نَصَرَهُ ٱللَّهُ إِذۡ أَخۡرَجَهُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ثَانِيَ ٱثۡنَيۡنِ إِذۡ هُمَا فِي ٱلۡغَارِ إِذۡ يَقُولُ لِصَٰحِبِهِۦ لَا تَحۡزَنۡ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَنَاۖ فَأَنزَلَ ٱللَّهُ سَكِينَتَهُۥ عَلَيۡهِ وَأَيَّدَهُۥ بِجُنُودٖ لَّمۡ تَرَوۡهَا وَجَعَلَ كَلِمَةَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلسُّفۡلَىٰۗ وَكَلِمَةُ ٱللَّهِ هِيَ ٱلۡعُلۡيَاۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
(nam tūtarākiya) avarukku nīṅkaḷ utavi ceyyā viṭṭāl, (avarukku yātoru iḻappumillai) nirākarippavarkaḷ avarai ūrai viṭṭu veḷiyēṟṟiyapōtu niccayamāka allāh avarukku utavi ceytē irukkiṉṟāṉ; kukaiyil iruvaril oruvarāka irunta pōtu, (nam tūtar) tam tōḻariṭam, "kavalaippaṭātīrkaḷ; niccayamāka allāh nam'muṭaṉ irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉār. Appōtu avar mītu allāh taṉ cāntiyai iṟakki vaittāṉ; mēlum nīṅkaḷ pārkka muṭiyāp paṭaikaḷaik koṇṭu avaraip palappaṭuttiṉāṉ; nirākarippōriṉ vākkaik kīḻākkiṉāṉ; ēṉeṉil allāhviṉ vākkuttāṉ (eppōtum) mēlōṅkum - allāh mikaittavaṉ, ñāṉamikkavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 40
ٱنفِرُواْ خِفَافٗا وَثِقَالٗا وَجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
nīṅkaḷ coṟpa(māṉa pōrt taḷavāṭa)ṅkaḷaik koṇṭiruntālum cari, niṟaiya(p pōrt taḷavāṭaṅkaḷaik) koṇṭiruntālum cari, nīṅkaḷ puṟappaṭṭu, uṅkaḷ poruṭkaḷaiyum, uyirkaḷaiyum koṇṭu allāhviṉ pātaiyil aṟappōr puriyuṅkaḷ - nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruntāl, ituvē uṅkaḷukku mikavum nallatu
Surah At-Taubah, Verse 41
لَوۡ كَانَ عَرَضٗا قَرِيبٗا وَسَفَرٗا قَاصِدٗا لَّٱتَّبَعُوكَ وَلَٰكِنۢ بَعُدَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلشُّقَّةُۚ وَسَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَوِ ٱسۡتَطَعۡنَا لَخَرَجۡنَا مَعَكُمۡ يُهۡلِكُونَ أَنفُسَهُمۡ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
(Napiyē! Pōrp pirāyāṇam) naṭuttaramāṉa pirayāṇamākavum (atil kiṭaikkum veṟṟip poruḷkaḷ) eḷitil (peṟappaṭum veṟṟip) poruḷākavum iruntāl avarkaḷ um'maip piṉpaṟṟiyiruppārkaḷ. Eṉiṉum (pōrk)kaḷam tūramāka irukkiṉṟatu. Nāṅkaḷ cakti peṟṟiruntāl uṅkaḷuṭaṉ puṟappaṭṭiruppōm" eṉṟu allāhviṉ mītu āṇaiyiṭukiṟārkaḷ. Avarkaḷ taṅkaḷaiyē aḻittuk koḷkiṉṟaṉar, niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷ eṉpatai allāh aṟivāṉ
Surah At-Taubah, Verse 42
عَفَا ٱللَّهُ عَنكَ لِمَ أَذِنتَ لَهُمۡ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْ وَتَعۡلَمَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(napiyē!) Allāh um'mai maṉṉit taruḷvāṉāka! Avarkaḷil uṇmai coṉṉavarkaḷ yār, poyyarkaḷ yār eṉpatai nīr teḷivāka aṟivataṟkumuṉ ēṉ avarkaḷukku (pōrukku puṟappaṭātirukka) aṉumatiyaḷittīrkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 43
لَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ
allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷiṉ mītum īmāṉ koṇṭavarkaḷ, taṅkaḷ poruṭkaḷaiyum uyirkaḷaiyum arppaṇam ceytu, pōr puriyāmalirukka um'miṭam aṉumati kēṭkavēmāṭṭārkaḷ - payapaktiyuṭaiyavarkaḷai allāh naṉku aṟivāṉ
Surah At-Taubah, Verse 44
إِنَّمَا يَسۡتَـٔۡذِنُكَ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱرۡتَابَتۡ قُلُوبُهُمۡ فَهُمۡ فِي رَيۡبِهِمۡ يَتَرَدَّدُونَ
(pōril kalantukoḷḷātirukka) um'miṭam aṉumati kēṭpavarkaḷ ellām allāhviṉ mītum, iṟutināḷ mītum īmāṉ koḷḷātavarkaḷtām; avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ taṅkaḷ cantēkattilēyē irukkiṉṟaṉa ākavē, avarkaḷ tam cantēkaṅkaḷiṉālē (iṅkumaṅkum) uḻalukiṉṟaṉar
Surah At-Taubah, Verse 45
۞وَلَوۡ أَرَادُواْ ٱلۡخُرُوجَ لَأَعَدُّواْ لَهُۥ عُدَّةٗ وَلَٰكِن كَرِهَ ٱللَّهُ ٱنۢبِعَاثَهُمۡ فَثَبَّطَهُمۡ وَقِيلَ ٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
avarkaḷ (pōrukkup) puṟappaṭa nāṭiyiruntāl, ataṟku vēṇṭiya tayārippukaḷaic ceytiruppārkaḷ; eṉiṉum avarkaḷ puṟappaṭuvatai allāh veṟuttu, avarkaḷ puṟappaṭātavāṟu taṭai ceytuviṭṭāṉ; (pōril kalantu koḷḷa muṭiyāp peṇkaḷ, mutiyavarkaḷaippōl)"taṅkupavarkaḷuṭaṉ, nīṅkaḷum taṅkiviṭuṅkaḷ" eṉṟu (avarkaḷukku) kūṟappaṭṭatu
Surah At-Taubah, Verse 46
لَوۡ خَرَجُواْ فِيكُم مَّا زَادُوكُمۡ إِلَّا خَبَالٗا وَلَأَوۡضَعُواْ خِلَٰلَكُمۡ يَبۡغُونَكُمُ ٱلۡفِتۡنَةَ وَفِيكُمۡ سَمَّـٰعُونَ لَهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Uṅkaḷōṭu avarkaḷ puṟappaṭṭiruntāl kuḻappattait tavira (vēṟetaiyum) uṅkaḷukku avarkaḷ atikappaṭuttiyirukka māṭṭārkaḷ, mēlum uṅkaḷukkiṭaiyē kōḷmūṭṭi iruppārkaḷ. Kuḻappattaiyum uṅkaḷukku virumpiyiruppārkaḷ. Avarkaḷiṉ (kūṟṟai) ceviyēṟpavarkaḷum uṅkaḷil irukkiṟārkaḷ; allāh aniyāyakkārarkaḷai aṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 47
لَقَدِ ٱبۡتَغَوُاْ ٱلۡفِتۡنَةَ مِن قَبۡلُ وَقَلَّبُواْ لَكَ ٱلۡأُمُورَ حَتَّىٰ جَآءَ ٱلۡحَقُّ وَظَهَرَ أَمۡرُ ٱللَّهِ وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
niccayamāka itaṟku muṉṉarum avarkaḷ kuḻappattai virumpiyirukkiṟārkaḷ. Umatu kāriyaṅkaḷai puraṭṭiyum irukkiṟārkaḷ. Muṭivil cattiyam vantatu. Avarkaḷ veṟukkak kūṭiyavarkaḷāka uḷḷa nilaiyil allāhvuṭaiya kāriyam (mārkkam) mēlōṅkiyatu
Surah At-Taubah, Verse 48
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ ٱئۡذَن لِّي وَلَا تَفۡتِنِّيٓۚ أَلَا فِي ٱلۡفِتۡنَةِ سَقَطُواْۗ وَإِنَّ جَهَنَّمَ لَمُحِيطَةُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
(vīṭṭilēyē taṅkiyirukka) eṉakku aṉumati tāruṅkaḷ; eṉṉai cōtaṉaikku uḷḷākkātīrkaḷ" eṉṟu colvōrum avarkaḷiṭaiyē irukkiṟārkaḷ; avarkaḷ cōtaṉaiyilaṉṟō vīḻntuviṭṭārkaḷ. Mēlum niccayamāka narakam kāḥpirkaḷai (ellāp pakkaṅkaḷiliruntum) cuṟṟi vaḷaittuk koḷḷum
Surah At-Taubah, Verse 49
إِن تُصِبۡكَ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡۖ وَإِن تُصِبۡكَ مُصِيبَةٞ يَقُولُواْ قَدۡ أَخَذۡنَآ أَمۡرَنَا مِن قَبۡلُ وَيَتَوَلَّواْ وَّهُمۡ فَرِحُونَ
umakku ētāvatu oru naṉmai ēṟpaṭṭāl, atu avarkaḷukkut tukkattait tarukiṉṟatu umakku ētāvatu tuṉpam ēṟpaṭṭāl, avarkaḷ"niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷuṭaiya kāriyattil muṉṉarē eccarikkaiyāka iruntu koṇṭōm" eṉṟu kūṟiviṭṭu mikka makiḻcciyuṭaṉ (um'mai viṭṭuc) ceṉṟu viṭukiṟārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 50
قُل لَّن يُصِيبَنَآ إِلَّا مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَنَا هُوَ مَوۡلَىٰنَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
orupōtum allāh vitittatait tavira (vēṟu oṉṟum) eṅkaḷai aṇukātu avaṉ tāṉ eṅkaḷuṭaiya pātukāvalaṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum; muḥmiṉkaḷ allāhviṉ mītē pūraṇa nampikkai vaippārkaḷāka
Surah At-Taubah, Verse 51
قُلۡ هَلۡ تَرَبَّصُونَ بِنَآ إِلَّآ إِحۡدَى ٱلۡحُسۡنَيَيۡنِۖ وَنَحۡنُ نَتَرَبَّصُ بِكُمۡ أَن يُصِيبَكُمُ ٱللَّهُ بِعَذَابٖ مِّنۡ عِندِهِۦٓ أَوۡ بِأَيۡدِينَاۖ فَتَرَبَّصُوٓاْ إِنَّا مَعَكُم مُّتَرَبِّصُونَ
(Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"(veṟṟi allatu vīra maraṇam ākiya) iru aḻakiya naṉmaikaḷil oṉṟait tavira vēṟu etaiyum nīṅkaḷ eṅkaḷukkāka etirpārkka muṭiyumā?" Āṉāl uṅkaḷukkō allāh taṉṉiṭattiliruntō allatu eṅkaḷ kaikaḷiṉālō vētaṉaiyai aḷippāṉ eḷṟu nāṅkaḷ etirpārkkiṟōm - ākavē nīṅkaḷ etirpārttiruṅkaḷ, nāṅkaḷum uṅkaḷōṭu etirpārttirukkiṉṟōm
Surah At-Taubah, Verse 52
قُلۡ أَنفِقُواْ طَوۡعًا أَوۡ كَرۡهٗا لَّن يُتَقَبَّلَ مِنكُمۡ إِنَّكُمۡ كُنتُمۡ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ viruppuṭaṉō, allatu veṟuppuṭaṉō (tarmattiṟkuc) celavu ceytālum atu uṅkaḷiṭamiruntu ēṟṟuk koḷḷappaṭamāṭṭātu - ēṉeṉil niccayamāka nīṅkaḷ pāvam ceyyum kūṭṭattārākavē irukkiṉṟīrkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 53
وَمَا مَنَعَهُمۡ أَن تُقۡبَلَ مِنۡهُمۡ نَفَقَٰتُهُمۡ إِلَّآ أَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَبِرَسُولِهِۦ وَلَا يَأۡتُونَ ٱلصَّلَوٰةَ إِلَّا وَهُمۡ كُسَالَىٰ وَلَا يُنفِقُونَ إِلَّا وَهُمۡ كَٰرِهُونَ
avarkaḷuṭaiya tāṉaṅkaḷ ēṟṟuk koḷḷappaṭātu eṉṟu (allāh) taṭuttiruppataṟkuk kāraṇam yāteṉil; avarkaḷ allāhvaiyum, avaṉ tūtaraiyum nirākarittārkaḷ; mēlum mikac caṭaintavarkaḷākavēyaṉṟi toḻukaikku avarkaḷ varuvatillai. Iṉṉum avarkaḷ veṟuppuṭaṉēyaṉṟi tāṉaṅkaḷ ceyvatillai
Surah At-Taubah, Verse 54
فَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷum, avarkaḷuṭaiya makkaḷ (perukkamum) um'mai āccariyappaṭutta vēṇṭām; allāh avaṟṟaik koṇṭu ivvulaka vāḻkkaiyilēyē avarkaḷai vētaṉai ceyyavum, avarkaḷ kāḥpirkaḷāka irukkiṟa nilaiyil avarkaḷuṭaiya uyirkaḷ pirivataiyum nāṭukiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 55
وَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنَّهُمۡ لَمِنكُمۡ وَمَا هُم مِّنكُمۡ وَلَٰكِنَّهُمۡ قَوۡمٞ يَفۡرَقُونَ
niccayamākat tāṅkaḷum uṅkaḷaic cārntavarkaḷē eṉṟu allāhviṉmītu cattiyam ceytu colkiṉṟaṉar; avarkaḷ uṅkaḷaic cārntavarkaḷ allar; eṉṟālum avarkaḷ payanta kūṭṭattiṉartāṉ
Surah At-Taubah, Verse 56
لَوۡ يَجِدُونَ مَلۡجَـًٔا أَوۡ مَغَٰرَٰتٍ أَوۡ مُدَّخَلٗا لَّوَلَّوۡاْ إِلَيۡهِ وَهُمۡ يَجۡمَحُونَ
ōr otuṅkum iṭattaiyō, allatu kukaikaḷaiyō, allatu oru curaṅkattaiyō avarkaḷ kāṇpārkaḷāyiṉ (um'mai viṭṭu) ataṉ pakkam viraintu ōṭiviṭuvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 57
وَمِنۡهُم مَّن يَلۡمِزُكَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ فَإِنۡ أُعۡطُواْ مِنۡهَا رَضُواْ وَإِن لَّمۡ يُعۡطَوۡاْ مِنۡهَآ إِذَا هُمۡ يَسۡخَطُونَ
(Napiyē!) Tāṉaṅkaḷ viṣayattil (pārapaṭcam uṭaiyavar) eṉṟu um'maik kuṟai kūṟupavarum avarkaḷil irukkiṟārkaḷ; āṉāl avaṟṟiliruntu avarkaḷukkum oru paṅku koṭukkappaṭṭāl tiruptiyaṭaikiṉṟārkaḷ - appaṭi avaṟṟiliruntu koṭukkappaṭavillaiyāṉāl, avarkaḷ āttiram koḷkiṟārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 58
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ رَضُواْ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ سَيُؤۡتِينَا ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَرَسُولُهُۥٓ إِنَّآ إِلَى ٱللَّهِ رَٰغِبُونَ
allāhvum avaṉuṭaiya tūrum avarkaḷukkuk koṭuttataik koṇṭu tiruptiyaṭaintu, "allāh namakkup pōtumāṉavaṉ! Allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum avaṉ aruṭkoṭaiyiliruntu namakku mēlum aḷippārkaḷ; niccayamāka nām allāhvaiyē virumpakkūṭiyavarkaḷ" eṉṟu kūṟiyiruppārkaḷāṉāl (atu avarkaḷukku naṉmaiyāka irukkum)
Surah At-Taubah, Verse 59
۞إِنَّمَا ٱلصَّدَقَٰتُ لِلۡفُقَرَآءِ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡعَٰمِلِينَ عَلَيۡهَا وَٱلۡمُؤَلَّفَةِ قُلُوبُهُمۡ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَٱلۡغَٰرِمِينَ وَفِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۖ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
(jakāt eṉṉum) tāṉaṅkaḷ tarittirarkaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, tāṉattai vacūl ceyyum ūḻiyarkaḷukkum, islāttiṉ pāl avarkaḷ uḷḷaṅkaḷ īrkkappaṭuvataṟkākavum, aṭimaikaḷai viṭutalai ceyvataṟkākavum, kaṭaṉ paṭṭiruppavarkaḷukkum, allāhviṉ pātaiyil (pōr purivōrukkum), vaḻippōkkarkaḷukkumē uriyavai. (Itu) allāh vititta kaṭamaiyākum - allāh (yāvum) aṟipavaṉ, mikka ñāṉamuṭaiyōṉ
Surah At-Taubah, Verse 60
وَمِنۡهُمُ ٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ ٱلنَّبِيَّ وَيَقُولُونَ هُوَ أُذُنٞۚ قُلۡ أُذُنُ خَيۡرٖ لَّكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَيُؤۡمِنُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنكُمۡۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡذُونَ رَسُولَ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(inta napiyiṭam yār etaic coṉṉālum) avar kēṭṭuk koḷpavarākavē irukkiṟār eṉakkūṟi napiyaittuṉpuṟuttuvōrum avarkaḷil irukkiṟārkaḷ; (napiyē!) Nīr kūṟum; "(napi avvāṟu) ceviyēṟpatu uṅkaḷukkē naṉmaiyākum. Avar allāhvai nampukiṟār; muḥmiṉkaḷaiyum nampukiṟār; aṉṟiyum uṅkaḷil īmāṉ koṇṭavarkaḷ mītu avar karuṇaiyuṭaiyōrākavum irukkiṉṟār." Eṉavē evarkaḷ allāhviṉ tūtarai tuṉpuṟuttukiṟārkaḷō, avarkaḷukku nōviṉai tarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah At-Taubah, Verse 61
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ لِيُرۡضُوكُمۡ وَٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥٓ أَحَقُّ أَن يُرۡضُوهُ إِن كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ
(Muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷait tiruptippaṭuttuvataṟkāka uṅkaḷiṭattil avarkaḷ allāhviṉ mītu cattiyam ceykiṟārkaḷ; avarkaḷ (uṇmaiyākavē) muḥmiṉkaḷāka iruntāl, avarkaḷ tiruptip paṭutta mikavum takutiyuṭaiyavarkaḷ allāhvum, avaṉuṭaiya rasūlum tāṉ
Surah At-Taubah, Verse 62
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّهُۥ مَن يُحَادِدِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَأَنَّ لَهُۥ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدٗا فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡخِزۡيُ ٱلۡعَظِيمُ
evar allāhvukkum avaṉatu rasūlukkum virōtam ceykiṉṟārō niccayamāka avarukkuttāṉ naraka neruppu irukkiṟatu eṉpatai avar aṟintu koḷḷavilalaiyā? Avar atil eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppār - itu perum iḻivākum
Surah At-Taubah, Verse 63
يَحۡذَرُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ أَن تُنَزَّلَ عَلَيۡهِمۡ سُورَةٞ تُنَبِّئُهُم بِمَا فِي قُلُوبِهِمۡۚ قُلِ ٱسۡتَهۡزِءُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ مُخۡرِجٞ مَّا تَحۡذَرُونَ
muṉāḥpikkukaḷ (nayavañcakarkaḷ) tam uḷḷaṅkaḷil maṟaittu vaittiruppavaṟṟai avarkaḷukku uṇarttiviṭakkūṭiya ōr attiyāyam iṟakki vaikkappaṭumō eṉa añcukiṟārkaḷ - (napiyē!) Nīr kūṟum; " nīṅkaḷ parikācam ceytu koṇṭē iruṅkaḷ. Nīṅkaḷ añcik koṇṭiruppatai niccayamāka allāh veḷippaṭuttupavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 64
وَلَئِن سَأَلۡتَهُمۡ لَيَقُولُنَّ إِنَّمَا كُنَّا نَخُوضُ وَنَلۡعَبُۚ قُلۡ أَبِٱللَّهِ وَءَايَٰتِهِۦ وَرَسُولِهِۦ كُنتُمۡ تَسۡتَهۡزِءُونَ
(itaippaṟṟi) nīr avarkaḷaik kēṭṭāl, avarkaḷ, "nāṅkaḷ veṟumaṉē vivātittuk koṇṭum, viḷaiyāṭikkoṇṭumtāṉ iruntōm" eṉṟu niccayamākak kūṟuvārkaḷ. "Allāhvaiyum, avaṉ vacaṉaṅkaḷaiyum, avaṉ tūtaraiyumā nīṅkaḷ parikacittuk koṇṭu iruntīrkaḷ?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka
Surah At-Taubah, Verse 65
لَا تَعۡتَذِرُواْ قَدۡ كَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡۚ إِن نَّعۡفُ عَن طَآئِفَةٖ مِّنكُمۡ نُعَذِّبۡ طَآئِفَةَۢ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ مُجۡرِمِينَ
pukaḻ kūṟa vēṇṭām, nīṅkaḷ īmāṉ koṇṭapiṉ niccayamāka nirākarippōrāy viṭṭīrkaḷ, nām uṅkaḷil oru kūṭṭattārai maṉṉittapōtilum, maṟṟoru kūṭṭattārai avarkaḷ kuṟṟavāḷikaḷākavē iruppatāl nām vētaṉai ceyvōm
Surah At-Taubah, Verse 66
ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتُ بَعۡضُهُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمُنكَرِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَقۡبِضُونَ أَيۡدِيَهُمۡۚ نَسُواْ ٱللَّهَ فَنَسِيَهُمۡۚ إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
Nayavañcakarkaḷāṉa āṭavarum, nayavañcakarkaḷāṉa peṇṭirum avarkaḷil cilar cilaraic cērntavarkaḷ, avarkaḷ pāvaṅkaḷai tūṇṭi, naṉmaikaḷai viṭṭum taṭuppārkaḷ. (Allāhviṉ pātaiyil celavu ceyyāmal) tam kaikaḷai mūṭik koḷvārkaḷ; avarkaḷ allāhvai maṟantu viṭṭārkaḷ; ākavē avaṉ avarkaḷai maṟantu viṭṭāṉ - niccayamāka nayavañcakarkaḷ pāvikaḷē āvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 67
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡمُنَٰفِقَٰتِ وَٱلۡكُفَّارَ نَارَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ هِيَ حَسۡبُهُمۡۚ وَلَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّقِيمٞ
nayavañcarkaḷāṉa āṭavarukkum, nayavañcakarkaḷāṉa peṇṭirukkum, kāḥpirkaḷukkum allāh naraka neruppaiyē vākkaḷittuḷḷāṉ; atil avarkaḷ nilaiyākat taṅki viṭuvārkaḷ; atuvē avarkaḷukkup pōtumāṉatākum; iṉṉum allāh avarkaḷaic capittuḷḷāṉ - avarkaḷukku nirantarāmāṉa vētaṉaiyumuṇṭu
Surah At-Taubah, Verse 68
كَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ كَانُوٓاْ أَشَدَّ مِنكُمۡ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرَ أَمۡوَٰلٗا وَأَوۡلَٰدٗا فَٱسۡتَمۡتَعُواْ بِخَلَٰقِهِمۡ فَٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِخَلَٰقِكُمۡ كَمَا ٱسۡتَمۡتَعَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُم بِخَلَٰقِهِمۡ وَخُضۡتُمۡ كَٱلَّذِي خَاضُوٓاْۚ أُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
(muṉāḥpikkukaḷē! Uṅkaḷuṭaiya nilaimai) uṅkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ nilaimaiyai ottirukkiṟatu avarkaḷ uṅkaḷaiviṭa valimai mikkavarkaḷākavum, celvaṅkaḷilum, makkaḷilum mikaittavarkaḷākavum iruntārkaḷ; (ivvulakil) taṅkaḷukkuk kiṭaitta pākkiyaṅkaḷaik koṇṭu avarkaḷ cukamaṭaintārkaḷ; uṅkaḷukku muṉ iruntavarkaḷ avarkaḷukkuriya pākkiyaṅkaḷāl cukam peṟṟatu pōṉṟu, nīṅkaḷum uṅkaḷukkuk kiṭaitta pākkiyaṅkaḷāl cukam peṟṟīrkaḷ. Avarkaḷ (vīṇ vivātaṅkaḷil) mūḻkikkiṭantavāṟē nīṅkaḷum mūḻki viṭṭīrkaḷ; im'maiyilum, maṟumaiyilum avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ yāvum (palaṉillāmal) aḻintu viṭṭaṉa - avarkaḷtāṉ naṣṭavāḷikaḷ
Surah At-Taubah, Verse 69
أَلَمۡ يَأۡتِهِمۡ نَبَأُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَقَوۡمِ إِبۡرَٰهِيمَ وَأَصۡحَٰبِ مَدۡيَنَ وَٱلۡمُؤۡتَفِكَٰتِۚ أَتَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِۖ فَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيَظۡلِمَهُمۡ وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Ivarkaḷukku muṉṉirunta nūhvuṭaiya camutāyam, ātu, samūtuṭaiya camutāyam ipṟāhīm uṭaiya camutāyam matyaṉ vācikaḷ, talaikīḻāyp puraṇṭupōṉa ūrār ākiyavarkaḷiṉ varalāṟu avarkaḷiṭam varavillaiyā? Avarkaḷukku (nām aṉuppiya) avarkaḷukkuriya (iṟai) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷai koṇṭu vantārkaḷ; (tūtarkaḷai nirākarittatiṉāl avarkaḷ aḻintaṉar.) Allāh avarkaḷukku oru tīṅkum iḻaikkavillai eṉiṉum avarkaḷ tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 70
وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتُ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَيُطِيعُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ سَيَرۡحَمُهُمُ ٱللَّهُۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
muḥmiṉāṉa āṇkaḷum muḥmiṉāṉa peṇkaḷum oruvarukkoruvar uṟṟa tuṇaivarkaḷāka irukkiṉṟaṉar; avarkaḷ nallataic ceyya tuṇṭukiṟārkaḷ; tīyatai viṭṭum vilakkukiṟārkaḷ; toḻukaiyaik kaṭaippaṭikkiṟārkaḷ; (ēḻai variyākiya) jakāttai (muṟaiyākak) koṭuttuvarukiṟārkaḷ; allāhvukkum avaṉ tūtarukkum vaḻip paṭukiṟārkaḷ; avarkaḷukku allāh cīkkirattil karuṇai purivāṉ - niccayamāka allāh mikaittavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 71
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَمَسَٰكِنَ طَيِّبَةٗ فِي جَنَّـٰتِ عَدۡنٖۚ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِ أَكۡبَرُۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
muḥmiṉāṉa āṇkaḷum muḥmiṉāṉa peṇkaḷukkum allāh cuvaṉapatikaḷai vākkaḷittuḷḷāṉ - avaṟṟiṉ kaḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkiṉṟaṉa avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ. (Anta) nittiya cuvaṉapatikaḷil avarkaḷukku uṉṉata māḷikaikaḷ uṇṭu - allāhviṉ tirupti tāṉ mikapperiyatu - atutāṉ makattāṉa veṟṟi
Surah At-Taubah, Verse 72
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ جَٰهِدِ ٱلۡكُفَّارَ وَٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱغۡلُظۡ عَلَيۡهِمۡۚ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
napiyē! Kāḥpirkaḷuṭaṉum, muṉāḥpikkukaḷuṭaṉum nīr aṟappōr ceyvīrāka mēlum avarkaḷai kaṇṭippāka naṭattuvīrāka (maṟumaiyil) avarkaḷuṭaiya pukaliṭam narakamē - taṅkumiṭaṅkaḷilellām atu mikavum keṭṭatu
Surah At-Taubah, Verse 73
يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ مَا قَالُواْ وَلَقَدۡ قَالُواْ كَلِمَةَ ٱلۡكُفۡرِ وَكَفَرُواْ بَعۡدَ إِسۡلَٰمِهِمۡ وَهَمُّواْ بِمَا لَمۡ يَنَالُواْۚ وَمَا نَقَمُوٓاْ إِلَّآ أَنۡ أَغۡنَىٰهُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ مِن فَضۡلِهِۦۚ فَإِن يَتُوبُواْ يَكُ خَيۡرٗا لَّهُمۡۖ وَإِن يَتَوَلَّوۡاْ يُعَذِّبۡهُمُ ٱللَّهُ عَذَابًا أَلِيمٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَا لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
Ivarkaḷ niccamayāka'kuḥpruṭaiya' collaic colliviṭṭu ataic collavē illai eṉṟu allāhviṉ mītu cattiyam ceykiṟārkaḷ; avarkaḷ islām mārkkattai ēṟṟukkoṇṭapiṉ nirākarittum irukkiṉṟaṉar, (avarkaḷ uṅkaḷukkut tīṅkiḻaikkak karutit) taṅkaḷāl aṭaiya muṭiyātataiyum (aṭaintuviṭa) muyaṉṟaṉar; allāhvum avaṉuṭaiya tūtarum avaṉuṭaiya aruṭkoṭaiyiṉāl avarkaḷaic cīmāṉkaḷākkiyataṟkākavā (ivvāṟu) paḻivāṅka muṟpaṭṭaṉar? Eṉavē avarkaḷ (tam tavaṟiliruntu) mīḷvārkaḷāṉāl, avarkaḷukku naṉmaiyāka irukkum; āṉāl avarkaḷ puṟakkaṇittāl, allāh avarkaḷai nōviṉai mikka vētaṉai koṇṭu im'maiyilum, maṟumaiyilum vētaṉai ceyvāṉ; avarkaḷukkup pātukāvalaṉō, utaviyāḷaṉō ivvulakil evarum illai
Surah At-Taubah, Verse 74
۞وَمِنۡهُم مَّنۡ عَٰهَدَ ٱللَّهَ لَئِنۡ ءَاتَىٰنَا مِن فَضۡلِهِۦ لَنَصَّدَّقَنَّ وَلَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
avarkaḷil cilar, "allāh taṉ aruṭkoṭaiyiliruntu namakku(c celvattai) aḷittatāl meyyākavē nām (tārāḷamāṉa tāṉa) tarmaṅkaḷ ceytu, nallaṭiyārkaḷākavum ākiviṭuvōm" eṉṟu allāhviṭam vākkuṟuti ceytārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 75
فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُم مِّن فَضۡلِهِۦ بَخِلُواْ بِهِۦ وَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
(avvāṟē) avaṉ avarkaḷukkut taṉ aruṭkoṭaiyiliruntu vaḻaṅkiyapōtu, atil avarkaḷ ulōpittaṉam ceytu, avarkaḷ puṟakkaṇittavarkaḷāka piṉ vāṅkiviṭṭaṉar
Surah At-Taubah, Verse 76
فَأَعۡقَبَهُمۡ نِفَاقٗا فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ يَلۡقَوۡنَهُۥ بِمَآ أَخۡلَفُواْ ٱللَّهَ مَا وَعَدُوهُ وَبِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
eṉavē, avarkaḷ allāhviṭam ceyta vākkuṟutikku māṟu ceytatālum; avarkaḷ poy collik koṇṭē iruntatiṉālum allāh, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil taṉṉaic cantikkum (iṟuti) nāḷ varaiyil nayavañcakattaip pōṭṭuviṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 77
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ سِرَّهُمۡ وَنَجۡوَىٰهُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
avarkaḷuṭaiya irakaciya eṇṇaṅkaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya antaraṅka ālōcaṉaikaḷaiyum allāh aṟivāṉ eṉpataiyum; iṉṉum, maṟaivāṉavaṟṟai ellām niccayamāka allāh naṉku aṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ eṉpataiyum avarkaḷ aṟiyavillaiyā
Surah At-Taubah, Verse 78
ٱلَّذِينَ يَلۡمِزُونَ ٱلۡمُطَّوِّعِينَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ فِي ٱلصَّدَقَٰتِ وَٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ إِلَّا جُهۡدَهُمۡ فَيَسۡخَرُونَ مِنۡهُمۡ سَخِرَ ٱللَّهُ مِنۡهُمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
I(m muṉāḥpikkāṉa)varkaḷ muḥmiṉkaḷil tārāḷamāka tarmam ceypavarkaḷaiyum (vēṟu poruḷ etuvumillātatāl) taṅkaḷ uḻaippai tāṉamākak koṭuppavarkaḷaiyum kuṟai kūṟi, ēḷaṉamum ceykiṟārkaḷ. Ivarkaḷai allāh ēḷaṉam ceykiṟāṉ. Ivarkaḷukku nōviṉai tarum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah At-Taubah, Verse 79
ٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ أَوۡ لَا تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ إِن تَسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ سَبۡعِينَ مَرَّةٗ فَلَن يَغۡفِرَ ٱللَّهُ لَهُمۡۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
ēṉeṉṟāl ivarkaḷ allāhvaiyum, avaṉ tūtaraiyum nirākarittārkaḷ - ittakaiya pāvikaḷiṉ kūṭṭattai allāh nērvaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 80
فَرِحَ ٱلۡمُخَلَّفُونَ بِمَقۡعَدِهِمۡ خِلَٰفَ رَسُولِ ٱللَّهِ وَكَرِهُوٓاْ أَن يُجَٰهِدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَالُواْ لَا تَنفِرُواْ فِي ٱلۡحَرِّۗ قُلۡ نَارُ جَهَنَّمَ أَشَدُّ حَرّٗاۚ لَّوۡ كَانُواْ يَفۡقَهُونَ
(tapūk pōril kalantu koḷḷāmal) piṉtaṅkiviṭṭavarkaḷ allāhviṉ tūtarukku virōtamāka(t tam vīṭukaḷil) iruntu koṇṭataip paṟṟi makiḻcciyaṭaikiṉṟaṉar; aṉṟiyum allāhviṉ pātaiyil taṅkaḷ poruṭkaḷaiyum, uyirkaḷaiyum arppaṇam ceytu pōr purivataiyum veṟuttu (maṟṟavarkaḷai nōkki); "inta veppa (kāla)ttil nīṅkaḷ (pōrukkuc) cellātīrkaḷ" eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷiṭam"naraka neruppu iṉṉum kaṭumaiyāṉa veppamuṭaiyatu" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka. (Itai) avarkaḷ viḷaṅkiyiruntāl (piṉ taṅkiyirukka māṭṭārkaḷ)
Surah At-Taubah, Verse 81
فَلۡيَضۡحَكُواْ قَلِيلٗا وَلۡيَبۡكُواْ كَثِيرٗا جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
eṉavē avarkaḷ campātittuk koṇṭiruntataṟkuk kūliyākak kuṟaivākavē cirikkaṭṭum, atikamāka aḻaṭṭum
Surah At-Taubah, Verse 82
فَإِن رَّجَعَكَ ٱللَّهُ إِلَىٰ طَآئِفَةٖ مِّنۡهُمۡ فَٱسۡتَـٔۡذَنُوكَ لِلۡخُرُوجِ فَقُل لَّن تَخۡرُجُواْ مَعِيَ أَبَدٗا وَلَن تُقَٰتِلُواْ مَعِيَ عَدُوًّاۖ إِنَّكُمۡ رَضِيتُم بِٱلۡقُعُودِ أَوَّلَ مَرَّةٖ فَٱقۡعُدُواْ مَعَ ٱلۡخَٰلِفِينَ
(Napiyē!) Um'mai allāh avarkaḷil oru kūṭṭattāriṭam tirumpi varumāṟu ceytu (um veṟṟiyaiyum, poruṭkaḷaiyum pārttuviṭṭu maṟu yuttattiṟkup) puṟappaṭṭu vara um'miṭam aṉumati kōriṉāl, nīr avarkaḷiṭam"nīṅkaḷ orukkālum eṉṉuṭaṉ puṟappaṭātīrkaḷ; iṉṉum eṉṉuṭaṉ cērntu enna virōtiyuṭaṉum nīṅkaḷ pōr ceyyātīrkaḷ. Ēṉeṉil nīṅkaḷ mutaṉ muṟaiyil (pōrukkup puṟappaṭāmal taṉ vīṭukaḷil) uṭkārntiruppatait tāṉ poruttameṉakkoṇṭīrkaḷ - eṉavē (ippoḻutum tam illaṅkaḷil) taṅkiyavarkaḷuṭaṉēyē iruntu viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah At-Taubah, Verse 83
وَلَا تُصَلِّ عَلَىٰٓ أَحَدٖ مِّنۡهُم مَّاتَ أَبَدٗا وَلَا تَقُمۡ عَلَىٰ قَبۡرِهِۦٓۖ إِنَّهُمۡ كَفَرُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَمَاتُواْ وَهُمۡ فَٰسِقُونَ
avarkaḷil yārāvatu oruvar iṟantu viṭṭāl avarukkāka nīr orukkālum (jaṉāsā) toḻukai toḻavēṇṭām; iṉṉum avar kapril (pirārttaṉaikkāka) niṟka vēṇṭām; ēṉeṉṟāl niccayamāka avarkaḷ allāhvaiyum, avaṉ tūtaraiyum nirākarittup pāvikaḷākavē iṟantārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 84
وَلَا تُعۡجِبۡكَ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَأَوۡلَٰدُهُمۡۚ إِنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُعَذِّبَهُم بِهَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَتَزۡهَقَ أَنفُسُهُمۡ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
iṉṉum avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷum, piḷḷaikaḷum um'mai āccariyappaṭutta vēṇṭām; niccayamāka ivaṟṟaik koṇṭu avarkaḷai ivvulakattilēyē vētaṉai ceyyavum, avarkaḷ kāḥpirkaḷāka irukkum nilaiyilēyē avarkaḷiṉ uyir pōvataiyum allāh virumpukiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 85
وَإِذَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٌ أَنۡ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَجَٰهِدُواْ مَعَ رَسُولِهِ ٱسۡتَـٔۡذَنَكَ أُوْلُواْ ٱلطَّوۡلِ مِنۡهُمۡ وَقَالُواْ ذَرۡنَا نَكُن مَّعَ ٱلۡقَٰعِدِينَ
mēlum, allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭu, avaṉuṭaiya tūtaruṭaṉ cērntu pōr puriyuṅkaḷ" eṉṟu ētāvatu ōr attiyāyam iṟakkappaṭṭāl, avarkaḷil vacatipaṭaitta celvantarkaḷ; "eṅkaḷai viṭṭu viṭuṅkaḷ; nāṅkaḷ (pōrukku varāmal) taṅkiyiruppōruṭaṉ iruntu koḷkiṉṟōm" eṉṟu um'miṭam aṉumati kōrukiṉṟaṉar
Surah At-Taubah, Verse 86
رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطُبِعَ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَفۡقَهُونَ
(Pōril kalantukakoḷḷa muṭiyāp peṇkaḷ, mutiyavarkaḷaippōl) piṉ taṅkiyavarkaḷuṭaṉ irukkavē avarkaḷ virumpukiṟārkaḷ; avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷmītu muttiraiyiṭappaṭṭu viṭṭatu. Ākavē (itaṉ iḻivai) avarkaḷ viḷaṅkik koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 87
لَٰكِنِ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ جَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡخَيۡرَٰتُۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
eṉiṉum, (allāhviṉ) tūrum, avaruṭaṉ irukkum muḥmiṉkaḷum, taṅkaḷ celvaṅkaḷaiyum, taṅkaḷ uyirkaḷaiyum arppaṇam ceytu pōr purikiṟārkaḷ; avarkaḷukkē ellā naṉmaikaḷum uṇṭu - iṉṉum avarkaḷ tām veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 88
أَعَدَّ ٱللَّهُ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
avarkaḷukku allāh cuvaṉapatikaḷaic cittam ceytu vaittirukkiṉṟāṉ; avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkiṉṟaṉa. Avaṟṟil avarkaḷ ennāḷum iruppārkaḷ. Ituvē makattāṉa perum veṟṟiyākum
Surah At-Taubah, Verse 89
وَجَآءَ ٱلۡمُعَذِّرُونَ مِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ لِيُؤۡذَنَ لَهُمۡ وَقَعَدَ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
kirāma vācikaḷil cilar um'miṭam pukaḻ collik koṇṭu, (pōril kalantu koḷḷāmalirukkat) taṅkaḷukku aṉumati aḷikkappaṭa vēṇṭumeṉṟu kēṭka vantaṉar; iṉṉum allāhviṭamum, avaṉ tūtariṭamum poyyuraittavarkaḷ (aṉumati kēṭkāmalē vīṭukaḷil) uṭkārntu koṇṭārkaḷ - avarkaḷil nirākarittavarkaḷai veku viraivil nōviṉai ceyyum vētaṉai vantaṭaiyum
Surah At-Taubah, Verse 90
لَّيۡسَ عَلَى ٱلضُّعَفَآءِ وَلَا عَلَى ٱلۡمَرۡضَىٰ وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَجِدُونَ مَا يُنفِقُونَ حَرَجٌ إِذَا نَصَحُواْ لِلَّهِ وَرَسُولِهِۦۚ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ مِن سَبِيلٖۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
palahīṉarkaḷum, nōyāḷikaḷum, (allāhviṉ vaḻiyil) celavu ceyya vacatiyillātavarkaḷum, allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum uṇmaiyuṭaṉ iruppārkaḷāṉāl, (ittakaiya) nallōrkaḷ mītu enta kuṟṟamum illai. Allāh maṉṉippavaṉ; kirupaiyuḷḷavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 91
وَلَا عَلَى ٱلَّذِينَ إِذَا مَآ أَتَوۡكَ لِتَحۡمِلَهُمۡ قُلۡتَ لَآ أَجِدُ مَآ أَحۡمِلُكُمۡ عَلَيۡهِ تَوَلَّواْ وَّأَعۡيُنُهُمۡ تَفِيضُ مِنَ ٱلدَّمۡعِ حَزَنًا أَلَّا يَجِدُواْ مَا يُنفِقُونَ
Pōrukkuc cellat taṅkaḷukku vākaṉam tēvaippaṭṭu um'miṭam vantavarkaḷiṭam"uṅkaḷai nāṉ ēṟṟi viṭakkūṭiya vākaṉaṅkaḷ eṉṉiṭam illaiyē" eṉṟu nīr kūṟiya pōtu, (pōrukkākat) tāṅkaḷē celavu ceytu koḷḷa vacatiyillaiyē eṉṟu eṇṇit tukkattāl taṅkaḷiṉ kaṇkaḷil kaṇṇīr vaṭittavarkaḷākat tirumpic ceṉṟu viṭṭārkaḷē avarkaḷ mītum (pōrukkuc cellātatu paṟṟi) evvita kuṟṟamum illai
Surah At-Taubah, Verse 92
۞إِنَّمَا ٱلسَّبِيلُ عَلَى ٱلَّذِينَ يَسۡتَـٔۡذِنُونَكَ وَهُمۡ أَغۡنِيَآءُۚ رَضُواْ بِأَن يَكُونُواْ مَعَ ٱلۡخَوَالِفِ وَطَبَعَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
kuṟṟam piṭikkappaṭa vēṇṭiyavarkaḷ (yāreṉil, tām) celvantarkaḷāka iruntum, (pōrukkuc cellātirukka) um'miṭam aṉumatikōri, piṉ taṅkiyiruppavarkaḷuṭaṉ tāṅkaḷum iruntuviṭa virumpiṉārkaḷē avarkaḷ tām; avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ mītu allāh muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ - ākavē avarkaḷ (itaṉ iḻivai) aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 93
يَعۡتَذِرُونَ إِلَيۡكُمۡ إِذَا رَجَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡۚ قُل لَّا تَعۡتَذِرُواْ لَن نُّؤۡمِنَ لَكُمۡ قَدۡ نَبَّأَنَا ٱللَّهُ مِنۡ أَخۡبَارِكُمۡۚ وَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ ثُمَّ تُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(muḥmiṉkaḷē! Pōriliruntu veṟṟiyōṭu) nīṅkaḷ avarkaḷiṭam tirumpi pōtu, (pōrukku varāmaliruntatu paṟṟi) uṅkaḷiṭam vantu pukaḻ kūṟukiṉṟaṉar; "pukaḻ kūṟātīrkaḷ; niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷai nampa māṭṭōm; niccayamāka uṅkaḷaip paṟṟiya ceytikaḷai eṅkaḷukku allāh (muṉṉamēyē) aṟivittu viṭṭāṉ; cīkkiramē allāhvum, avaṉuṭaiya tūtarum uṅkaḷ ceyalkaḷaik kavaṉippārkaḷ; maṟaivāṉavaṟṟaiyum, veḷippaṭaiyāṉavaṟṟaiyum naṉkaṟiyum avaṉiṭattil piṉṉar nīṅkaḷ koṇṭuvarappaṭuvīrkaḷ; appōtu avaṉ nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntataiyellām uṅkaḷukku aṟivippāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah At-Taubah, Verse 94
سَيَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ لَكُمۡ إِذَا ٱنقَلَبۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ لِتُعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمۡۖ إِنَّهُمۡ رِجۡسٞۖ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ جَزَآءَۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
(Pōriliruntu veṟṟiyuṭaṉ) avarkaḷiṭam nīṅkaḷ tirumpi varuṅkāl, nīṅkaḷ avarkaḷaik(kuṟṟam piṭikkātu) puṟakkaṇittu viṭṭuviṭa vēṇṭumeṉṟu allāhviṉ mītu avarkaḷ cattiyam ceyvārkaḷ; ākavē nīṅkaḷum avarkaḷaip puṟakkaṇittuviṭṭu viṭuṅkaḷ - avarkaḷ niccayamāka acuttamāṉavarkaḷ; avarkaḷukkup pukaliṭam narakamē atuvē avarkaḷ tīviṉaikkuriya (cariyāṉa) kūliyākum
Surah At-Taubah, Verse 95
يَحۡلِفُونَ لَكُمۡ لِتَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡۖ فَإِن تَرۡضَوۡاْ عَنۡهُمۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يَرۡضَىٰ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
avarkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ tiruptiyaṭaiyum poruṭṭu avarkaḷ uṅkaḷiṭam ivvāṟu cattiyam ceykiṟārkaḷ; nīṅkaḷ avarkaḷaip paṟṟit tiruptiyaṭaintālum meyyāka allāh pāvikaḷāṉa (ik) kūṭṭattāraip paṟṟit tiruptiyaṭaiya māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 96
ٱلۡأَعۡرَابُ أَشَدُّ كُفۡرٗا وَنِفَاقٗا وَأَجۡدَرُ أَلَّا يَعۡلَمُواْ حُدُودَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ رَسُولِهِۦۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
kāṭṭarapikaḷ kuḥpirilum (nirākarippilum) nayavañcattilum mikavum koṭiyavarkaḷ; allāh taṉṉuṭaiya tūtar mītu aruḷiyirukkum vētattiṉ varampukaḷai avarkaḷ aṟiyātirukkavē takutiyāṉavarkaḷ. Iṉṉum allāh (ellām) aṟintavaṉākavum; ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 97
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ مَغۡرَمٗا وَيَتَرَبَّصُ بِكُمُ ٱلدَّوَآئِرَۚ عَلَيۡهِمۡ دَآئِرَةُ ٱلسَّوۡءِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
kirāmappuṟattavarkaḷil cilar (tarmattiṟkākac) celavu ceyvatai naṣṭamākak karutupavarkaḷum irukkiṟārkaḷ; nīṅkaḷ (kālac cuḻalil cikkit) tuṉpam aṭaiya vēṇṭumeṉṟum etirpārkṟārkaḷ āṉāl avarkaḷ mītutāṉ keṭṭakālam cuḻaṉṟu koṇṭu irukkiṟatu - iṉṉum, allāh (ellāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum(yāvaṟṟaiyam) naṉku aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 98
وَمِنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَتَّخِذُ مَا يُنفِقُ قُرُبَٰتٍ عِندَ ٱللَّهِ وَصَلَوَٰتِ ٱلرَّسُولِۚ أَلَآ إِنَّهَا قُرۡبَةٞ لَّهُمۡۚ سَيُدۡخِلُهُمُ ٱللَّهُ فِي رَحۡمَتِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Kirāmappuṟattavarkaḷil allāhviṉ mītum, iṟutināḷ nampikkai koḷpavarkaḷum irukkiṉṟārkaḷ; tām (tarmattiṟkākac) celavu ceyvatu taṅkaḷukku allāhviṉ nerukkattaiyum, iṟai tūtariṉ pirārttaṉaiyum (taṅkaḷukkup) peṟṟuttarum eṉa nampukiṟārkaḷ; niccayamāka atu avarkaḷai (allāhviṉ) aṇmaiyil koṇṭu cērppatutāṉ; ati cīkkirattil allāh avarkaḷait taṉ rahmattil (pēraruḷil) pukuttuvāṉ - niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum peruṅ kirupaiyāḷaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 99
وَٱلسَّـٰبِقُونَ ٱلۡأَوَّلُونَ مِنَ ٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ وَٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُم بِإِحۡسَٰنٖ رَّضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُ وَأَعَدَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي تَحۡتَهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
iṉṉum muhājirkaḷilum, aṉsārkaḷilum, mutalāvatāka (īmāṉ koḷvatil) muntikkoṇṭavarkaḷilum piṉ toṭarntavarkaḷum irukkiṉṟārkaḷē avarkaḷ mītu allāh tirupti aṭaikiṟāṉ; avarkaḷum avaṉiṭam tiruptiyaṭaikiṉṟārkaḷ; aṉṟiyum avarkaḷukkāka, cuvaṉapatikaḷaic cittappaṭuttiyirukkiṉṟāṉ, avaṟṟiṉ kīNḻu āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkum, avarkaḷ aṅkē eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppārkaḷ - ituvē makattāṉa veṟṟiyākum
Surah At-Taubah, Verse 100
وَمِمَّنۡ حَوۡلَكُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ مُنَٰفِقُونَۖ وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ مَرَدُواْ عَلَى ٱلنِّفَاقِ لَا تَعۡلَمُهُمۡۖ نَحۡنُ نَعۡلَمُهُمۡۚ سَنُعَذِّبُهُم مَّرَّتَيۡنِ ثُمَّ يُرَدُّونَ إِلَىٰ عَذَابٍ عَظِيمٖ
uṅkaḷaic cuṟṟiyuḷḷa kirāmappuṟattavarkaḷil nayavañcakarkaḷum irukkiṟārkaḷ; iṉṉum matīṉāvil uḷḷavarkaḷilum nayavañcakattil nilaipeṟṟuviṭṭavarkaḷum irukkiṟārkaḷ - (napiyē!) Avarkaḷai nīr aṟiya māṭṭīr, nām avarkaḷai naṉkaṟivōm; vekucīkkirattil nām avarkaḷai irumuṟai vētaṉai ceyvōm - piṉṉar avarkaḷ kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyiṉpāl taḷḷappaṭuvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 101
وَءَاخَرُونَ ٱعۡتَرَفُواْ بِذُنُوبِهِمۡ خَلَطُواْ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَءَاخَرَ سَيِّئًا عَسَى ٱللَّهُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
vēṟu cilar tam kuṟṟaṅkaḷai oppukkoḷkiṉṟaṉar; āṉāl avarkaḷ (aṟiyātu nalla) sālihāṉa kāriyattaik keṭṭakāriyattuṭaṉ cērttu viṭukiṟārkaḷ. Oru vēḷai allāh avarkaḷiṉ (tavpāvai ēṟṟu) maṉṉikkap pōtum, niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum, peruṅ kirupaiyāḷaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 102
خُذۡ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡ صَدَقَةٗ تُطَهِّرُهُمۡ وَتُزَكِّيهِم بِهَا وَصَلِّ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّ صَلَوٰتَكَ سَكَنٞ لَّهُمۡۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
(Napiyē!) Avarkaḷuṭaiya celvattiliruntu tarmattiṟkāṉatai eṭuttuk koṇṭu, ataṉāl avarkaḷai uḷḷum puṟamum tūymaiyākkuvīrāka, iṉṉum avarkaḷukkākap pirārttaṉai ceyvīrāka niccayamāka um'muṭaiya pirārttaṉai avarkaḷukku (cāntiyum), āṟutalum aḷikkum; allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉakavum, aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 103
أَلَمۡ يَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ هُوَ يَقۡبَلُ ٱلتَّوۡبَةَ عَنۡ عِبَادِهِۦ وَيَأۡخُذُ ٱلصَّدَقَٰتِ وَأَنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷiṭamiruntu tavpāvai - maṉṉippuk kōrutalai - oppukkoḷkiṟāṉ eṉpataiyum, (avarkaḷuṭaiya) tarmaṅkaḷai aṅkīkarikkiṟāṉ eṉpataiyum avarkaḷ aṟiyavillaiyā? Meyyākavē allāh tavpāvai ēṟṟu aruḷ puripavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 104
وَقُلِ ٱعۡمَلُواْ فَسَيَرَى ٱللَّهُ عَمَلَكُمۡ وَرَسُولُهُۥ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۖ وَسَتُرَدُّونَ إِلَىٰ عَٰلِمِ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
(napiyē! Avarkaḷiṭam;)"naṟ ceyalkaḷaic ceyyuṅkaḷ; tiṭaṉāka uṅkaḷ ceyalkaḷai allāhvum avaṉ tūtarum, muḥmiṉkaḷum pārttuk koṇṭutāṉiruppārkaḷ; mēlum, irakaciyaṅkaḷaiyum, parakaciṅkaḷaiyum aṟiyum iṟaivaṉiṭattil nīṅkaḷ mīṭṭappaṭuvīrkaḷ - appoḻutu, avaṉ nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntatai uṅkaḷukku aṟivippāṉ" eṉṟu kūṟum
Surah At-Taubah, Verse 105
وَءَاخَرُونَ مُرۡجَوۡنَ لِأَمۡرِ ٱللَّهِ إِمَّا يُعَذِّبُهُمۡ وَإِمَّا يَتُوبُ عَلَيۡهِمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
allāhviṉ uttaravai etirpparkkappaṭukiṉṟa maṟṟum cilarum irukkiṟārkaḷ. (Allāh) avarkaḷai taṇṭikkalām allatu avarkaḷai maṉṉikkalām. Allāh aṟintavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 106
وَٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ مَسۡجِدٗا ضِرَارٗا وَكُفۡرٗا وَتَفۡرِيقَۢا بَيۡنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ وَإِرۡصَادٗا لِّمَنۡ حَارَبَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ مِن قَبۡلُۚ وَلَيَحۡلِفُنَّ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّا ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَٱللَّهُ يَشۡهَدُ إِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
iṉṉum (islām mārkkattiṟkut) tīṅkiḻaikkavum, kuḥprukku (nirākarippukku) utavi ceyyavum, muḥmiṉkaḷiṭaiyē piḷavu uṇṭupaṉṉavum, allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum virōtamāyp pōrpurintavarkaḷukku pukaliṭamākavum ākka oru masjitai muṉṉar niṟuviyavarkaḷ; "nāṅkaḷ nallataiyē yaṉṟi (vēṟoṉṟum) virumpavillai" eṉṟu niccayamākac cattiyam ceyvārkaḷ - āṉāl avarkaḷ niccayamākap poyyarkaḷ eṉpataṟku allāhvē cāṭciyam kūṟukiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 107
لَا تَقُمۡ فِيهِ أَبَدٗاۚ لَّمَسۡجِدٌ أُسِّسَ عَلَى ٱلتَّقۡوَىٰ مِنۡ أَوَّلِ يَوۡمٍ أَحَقُّ أَن تَقُومَ فِيهِۚ فِيهِ رِجَالٞ يُحِبُّونَ أَن يَتَطَهَّرُواْۚ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُطَّهِّرِينَ
Ākavē, (napiyē!) Aṅku nīr toḻukaikkāka orukkālum niṟka vēṇṭām - niccayamāka ārampa tiṉattilēyē payapaktiyiṉ mītu aṭikōlappaṭṭa masjitu uḷḷatu atil nīr niṉṟu (toḻavum, toḻa vaikkavum) mikavum takutiyāṉatu āṅkirukkum maṉitarkaḷ tūymaiyuṭaiyōrāka iruppataiyē virumpukiṟārkaḷ. Allāh tūymaiyuṭaiyōraiyē virumpukiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 108
أَفَمَنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ تَقۡوَىٰ مِنَ ٱللَّهِ وَرِضۡوَٰنٍ خَيۡرٌ أَم مَّنۡ أَسَّسَ بُنۡيَٰنَهُۥ عَلَىٰ شَفَا جُرُفٍ هَارٖ فَٱنۡهَارَ بِهِۦ فِي نَارِ جَهَنَّمَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
yār mēlāṉavar? Payapaktiyuṭaṉ allāhviṉ tirupporuttattai nāṭi oru kaṭṭaṭattiṉ aṭippaṭaiyai amaittavarā? Allatu (tāṉē carintuviṭakkūṭiya) pūmiyai oṭṭi aṭippaṭaiyiṭṭu (anta aṭippaṭaiyil) kaṭṭaṭattai - atuvum carintu poṭippoṭiyāka noṟuṅki avaruṭaṉ naraka neruppil viḻuntu viṭum (kaṭṭaṭattai amaittavarā?) Allāh aniyāyakkāra makkaḷai nēr vaḻiyil naṭatta māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 109
لَا يَزَالُ بُنۡيَٰنُهُمُ ٱلَّذِي بَنَوۡاْ رِيبَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡ إِلَّآ أَن تَقَطَّعَ قُلُوبُهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
avarkaḷ eḻuppiya avarkaḷuṭaiya kaṭṭaṭam (iṭikkappaṭṭatu); avarkaḷ uḷḷaṅkaḷilē oruvaṭuvāka iruntuk koṇṭē irukkum. Avarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ tuṇṭu tuṇṭāka ākumvarai (atāvatu maraṇikkum varai). Allāh naṉkaṟintavaṉ; ñāṉamikkavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 110
۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱشۡتَرَىٰ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَنفُسَهُمۡ وَأَمۡوَٰلَهُم بِأَنَّ لَهُمُ ٱلۡجَنَّةَۚ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيَقۡتُلُونَ وَيُقۡتَلُونَۖ وَعۡدًا عَلَيۡهِ حَقّٗا فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ وَٱلۡقُرۡءَانِۚ وَمَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ مِنَ ٱللَّهِۚ فَٱسۡتَبۡشِرُواْ بِبَيۡعِكُمُ ٱلَّذِي بَايَعۡتُم بِهِۦۚ وَذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
niccayamāka allāh muḥmiṉkaḷiṉ uyirkaḷaiyum, poruḷkaḷaiyum niccayamāka avarkaḷukku cuvaṉam irukkiṟatu eṉṟa (aṭippaṭaiyil) vilaikku vāṅkik koṇṭāṉ; avarkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōriṭuvārkaḷ - appōtu avarkaḷ (etirikaḷai), veṭṭukiṟārkaḷ; (etirikaḷāl) veṭṭavum paṭukiṟārkaḷ. Tavrāttilum, iṉjīlilum, kur'āṉilum itait tiṭṭamākkiya nilaiyil vākkaḷittuḷḷāṉ. Allāhvai viṭa vākkuṟutiyaip pūraṇamāka niṟaivēṟṟupavar yār? Ākavē, nīṅkaḷ avaṉuṭaṉ ceytu koṇṭa ivvāṇipattaip paṟṟi makiḻcci aṭaiyuṅkaḷ - ituvē makattāṉa veṟṟiyākum
Surah At-Taubah, Verse 111
ٱلتَّـٰٓئِبُونَ ٱلۡعَٰبِدُونَ ٱلۡحَٰمِدُونَ ٱلسَّـٰٓئِحُونَ ٱلرَّـٰكِعُونَ ٱلسَّـٰجِدُونَ ٱلۡأٓمِرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَٱلنَّاهُونَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَٱلۡحَٰفِظُونَ لِحُدُودِ ٱللَّهِۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Maṉṉippukkōri mīṇṭavarkaḷ, (avaṉai) vaṇaṅkupavarkaḷ, (avaṉaip) pukaḻpavarkaḷ, nōṉpu nōṟpavarkaḷ, rukūḥ ceypavarkaḷ, sujūtu ceypavarkaḷ (toḻupavarkaḷ), naṉmai ceyya ēvupavarkaḷ, tīmaiyai viṭṭuvilakkupavarkaḷ. Allāhviṉ varampukaḷaip pēṇip pātukāppavarkaḷ - ittakaiya (uṇmai) muḥmiṉkaḷukku (napiyē!) Nīr naṉmārāyam kūṟuvīrāka
Surah At-Taubah, Verse 112
مَا كَانَ لِلنَّبِيِّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن يَسۡتَغۡفِرُواْ لِلۡمُشۡرِكِينَ وَلَوۡ كَانُوٓاْ أُوْلِي قُرۡبَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمۡ أَنَّهُمۡ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
muṣrikkukaḷ (iṇaivaippavarkaḷ) tam neruṅkiya uṟaviṉarkaḷāka iruppiṉum, niccayamāka avarkaḷ narakavātikaḷ eṉṟu teḷivākkappaṭṭa piṉ avarkaḷukkāka maṉṉippukkōruvatu napikkum, īmāṉ koṇṭavarkaḷukkum takutiyāṉatalla
Surah At-Taubah, Verse 113
وَمَا كَانَ ٱسۡتِغۡفَارُ إِبۡرَٰهِيمَ لِأَبِيهِ إِلَّا عَن مَّوۡعِدَةٖ وَعَدَهَآ إِيَّاهُ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥٓ أَنَّهُۥ عَدُوّٞ لِّلَّهِ تَبَرَّأَ مِنۡهُۚ إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَأَوَّـٰهٌ حَلِيمٞ
ipṟāhīm (napi) tam tantaikkāka maṉṉippuk kōriyatellām, avar tam tantaikkuc ceytirunta oru vākkuṟutikkākavēyaṉṟi vēṟilalai meyyākavē, avar (tantai) allāhvukku virōti eṉpatu teḷivākiyatum atiliruntu avar vilakik koṇṭār - niccayamāka iprāhīm poṟumaiyuṭaiyavarākavum irakkamuḷḷavarākavum iruntār
Surah At-Taubah, Verse 114
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِلَّ قَوۡمَۢا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰهُمۡ حَتَّىٰ يُبَيِّنَ لَهُم مَّا يَتَّقُونَۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
entavoru camutāyattiṟkum allāh nērvaḻi kāṭṭiya piṉ avarkaḷ tavirntu koḷḷa vēṇṭiyavaikaḷai avarkaḷukku teḷivupaṭuttum varai avarkaḷai avaṉ vaḻi keṭuppavaṉāka illai. Niccayamāka allāh ellāp poruḷkaḷaiyum aṟintavaṉ
Surah At-Taubah, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۚ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٖ
vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟiṉ āṭci niccayamāka allāhvukkē uriyatu (avaṉē) uyir koṭukkiṟāṉ; (avaṉē) marikkumpaṭiyum ceykiṟāṉ - allāhvait tavira uṅkaḷukku vēṟu pātukāvalarum illai, utaviyāḷarum illai
Surah At-Taubah, Verse 116
لَّقَد تَّابَ ٱللَّهُ عَلَى ٱلنَّبِيِّ وَٱلۡمُهَٰجِرِينَ وَٱلۡأَنصَارِ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ فِي سَاعَةِ ٱلۡعُسۡرَةِ مِنۢ بَعۡدِ مَا كَادَ يَزِيغُ قُلُوبُ فَرِيقٖ مِّنۡهُمۡ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡۚ إِنَّهُۥ بِهِمۡ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Niccayamāka allāh napiyaiyum kaṣṭa kālattil avaraip piṉpaṟṟiya muhājirkaḷaiyum, aṉsārikaḷaiyum maṉṉittāṉ avarkaḷil oru piriviṉaruṭaiya neñcaṅkaḷ taṭumāṟat tuvaṅkiya piṉṉar, avarkaḷai maṉṉit(tu aruḷ purin)tāṉ - niccayamāka avaṉ avarkaḷ mītu mikka karuṇaiyum, kirupaiyum uṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 117
وَعَلَى ٱلثَّلَٰثَةِ ٱلَّذِينَ خُلِّفُواْ حَتَّىٰٓ إِذَا ضَاقَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَرۡضُ بِمَا رَحُبَتۡ وَضَاقَتۡ عَلَيۡهِمۡ أَنفُسُهُمۡ وَظَنُّوٓاْ أَن لَّا مَلۡجَأَ مِنَ ٱللَّهِ إِلَّآ إِلَيۡهِ ثُمَّ تَابَ عَلَيۡهِمۡ لِيَتُوبُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
(allāhviṉ uttaravai etirpārttu) viṭṭu vaikkappaṭṭirunta mūvaraiyum, (allāh maṉṉittu viṭṭāṉ;) pūmi ivvaḷavu vicālamāka iruntum, atu avarkaḷukku nerukkamāki avarkaḷ uyir vāḻvatum kaṣṭamāki viṭṭatu - allāh(viṉ pukaḻ) aṉṟi avaṉaiviṭṭut tappumiṭam vēṟu avarkaḷukku illaiyeṉpataiyum avarkaḷ uṇarntu koṇṭārkaḷ - ākavē, avarkaḷ pāvattiliruntu avarkaḷ vilakik koḷḷum poruṭṭu, avarkaḷai allāh maṉṉittāṉ; niccayamāka allāh (tavpāvai ēṟṟu) maṉṉippavaṉākavum, mikka kirupaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 118
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَكُونُواْ مَعَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Allāhvukku añcuṅkaḷ; mēlum uṇmaiyāḷarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷum ākiviṭuṅkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 119
مَا كَانَ لِأَهۡلِ ٱلۡمَدِينَةِ وَمَنۡ حَوۡلَهُم مِّنَ ٱلۡأَعۡرَابِ أَن يَتَخَلَّفُواْ عَن رَّسُولِ ٱللَّهِ وَلَا يَرۡغَبُواْ بِأَنفُسِهِمۡ عَن نَّفۡسِهِۦۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ لَا يُصِيبُهُمۡ ظَمَأٞ وَلَا نَصَبٞ وَلَا مَخۡمَصَةٞ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا يَطَـُٔونَ مَوۡطِئٗا يَغِيظُ ٱلۡكُفَّارَ وَلَا يَنَالُونَ مِنۡ عَدُوّٖ نَّيۡلًا إِلَّا كُتِبَ لَهُم بِهِۦ عَمَلٞ صَٰلِحٌۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
matīṉā vācikaḷāṉālum cari, allatu avarkaḷaic cūḻntirukkum kirāmavācikaḷāṉālum cari, avarkaḷ allāhviṉ tūtaraippirintu piṉ taṅkuvatum, allāhviṉ tūtariṉ uyiraiviṭat tam uyiraiyē peritākak karutuvatum takutiyuṭaiyatalla ēṉeṉṟāl allāhviṉ pātaiyil ivarkaḷukku ēṟpaṭum tākam, kaḷaippu (tuyar) paci, kāḥpirkaḷai āttiramūṭṭumpaṭiyāṉa iṭattil kālvaittu ataṉāl pakaivaṉiṭamiruntu tuṉpattaiyaṭaital ākiya ivaiyāvum ivarkaḷukku naṟkarumaṅkaḷākavē pativu ceyyappaṭukiṉṟaṉa - niccayamāka allāh naṉmai ceyvōriṉ kūliyai vīṇākka māṭṭāṉ
Surah At-Taubah, Verse 120
وَلَا يُنفِقُونَ نَفَقَةٗ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةٗ وَلَا يَقۡطَعُونَ وَادِيًا إِلَّا كُتِبَ لَهُمۡ لِيَجۡزِيَهُمُ ٱللَّهُ أَحۡسَنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Ivarkaḷ ciṟiya aḷavilō allatu periya aḷavilō, (enta aḷavu) allāhviṉ vaḻiyil celavu ceytālum, allatu (allāhvukkāka) entappaḷḷattākkai kaṭantu ceṉṟālum, atu avarkaḷukkāka (naṟkarumaṅkaḷāy) pativu ceyyappaṭāmal iruppatillai avarkaḷ ceyta kāriyaṅkaḷukku, mikavum aḻakāṉa kūliyai allāh avarkaḷukkuk koṭukkiṟāṉ
Surah At-Taubah, Verse 121
۞وَمَا كَانَ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ لِيَنفِرُواْ كَآفَّةٗۚ فَلَوۡلَا نَفَرَ مِن كُلِّ فِرۡقَةٖ مِّنۡهُمۡ طَآئِفَةٞ لِّيَتَفَقَّهُواْ فِي ٱلدِّينِ وَلِيُنذِرُواْ قَوۡمَهُمۡ إِذَا رَجَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَحۡذَرُونَ
muḥmiṉkaḷ oṭṭu mottamāka puṟappaṭṭuc cellalākātu. Āṉāl avarkaḷil ovvoru varkkattāriliruntum oru ciṟiya kūṭṭattār caṉmārkka (ñāṉattaik) kaṟṟuk koḷvataṟkākavum, (veṟiyēṟi ceṉṟa avarkaḷ piṉṉē taṅkiyavarkaḷiṭam) tirumpi vantāl avarkaḷukku accamūṭṭi eccarippataṟkākavum puṟappaṭa vēṇṭāmā? Itaik koṇṭē avarkaḷ taṅkaḷai(t tīmaiyiṉiṉṟum) pātukāttuk koḷvārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 122
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَٰتِلُواْ ٱلَّذِينَ يَلُونَكُم مِّنَ ٱلۡكُفَّارِ وَلۡيَجِدُواْ فِيكُمۡ غِلۡظَةٗۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
nampikkai koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷai aṭuttirukkum (tollai viḷaivikkum) kāḥpirkaḷuṭaṉ pōr puriyuṅkaḷ; uṅkaḷiṭam kaṭumaiyai avarkaḷ kāṇaṭṭum - niccayamāka allāh payapaktiyuṭaiyavarkaḷuṭaṉ irukkiṟaṉ. Eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 123
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ فَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ أَيُّكُمۡ زَادَتۡهُ هَٰذِهِۦٓ إِيمَٰنٗاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَزَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَهُمۡ يَسۡتَبۡشِرُونَ
ētēṉum ōr attiyāyam iṟakkappaṭṭāl, "itu uṅkaḷil yāruṭaiya īmāṉai (nampikkaiyai) atikappaṭutti viṭṭatu?" Eṉṟu kēṭpavarkaḷum avarkaḷil irukkiṉṟaṉar; yār īmāṉ koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya nampikkaiyai itu (meyyākavē) atikappaṭuttiviṭṭatu iṉṉum avarkaḷ (itu kuṟittu) makiḻcci aṭaikiṟārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 124
وَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَتۡهُمۡ رِجۡسًا إِلَىٰ رِجۡسِهِمۡ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كَٰفِرُونَ
āṉāl, evarkaḷuṭaiya neñcaṅkaḷil nōy irukkiṟatō, avarkaḷuṭaiya (neñcaṅkaḷiluḷḷa) acuttattuṭaṉ mēlum acuttattaiyē (atu) avarkaḷukku atikappaṭutti viṭṭatu avarkaḷ kāḥpirkaḷāka irukkum nilaiyilēyē marippārkaḷ
Surah At-Taubah, Verse 125
أَوَلَا يَرَوۡنَ أَنَّهُمۡ يُفۡتَنُونَ فِي كُلِّ عَامٖ مَّرَّةً أَوۡ مَرَّتَيۡنِ ثُمَّ لَا يَتُوبُونَ وَلَا هُمۡ يَذَّكَّرُونَ
Ovvōr āṇṭilum, oru muṟaiyō, iru muṟaiyō avarkaḷ cōtikkappaṭukiṟārkaḷ" eṉpatai avarkaḷ kāṇavillaiyā? Appaṭiyiruntum avarkaḷ tavpā ceytu mīḷvatumillai (atu paṟṟi) niṉaivu kūrntu nalluṇarcci peṟuvatumillai
Surah At-Taubah, Verse 126
وَإِذَا مَآ أُنزِلَتۡ سُورَةٞ نَّظَرَ بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٍ هَلۡ يَرَىٰكُم مِّنۡ أَحَدٖ ثُمَّ ٱنصَرَفُواْۚ صَرَفَ ٱللَّهُ قُلُوبَهُم بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
yātoru (putiya) attiyāyam iṟakkappaṭṭāl avarkaḷ oruvaraiyoruvar nōkki' "uṅkaḷai yārāvatu pārttu viṭṭārkaḷō?" Eṉṟu kēṭṭuk koṇṭē tirumpi(p pōy) viṭukiṉṟaṉar; allāh avarkaḷuṭaiya neñcaṅkaḷai (oḷiyiṉ pakkattiliruntu) tiruppi viṭṭāṉ - (kāraṇameṉṉaveṉil) avarkaḷ cattiyattai aṟintu koḷḷa muṭiyāta makkaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah At-Taubah, Verse 127
لَقَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ أَنفُسِكُمۡ عَزِيزٌ عَلَيۡهِ مَا عَنِتُّمۡ حَرِيصٌ عَلَيۡكُم بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ رَءُوفٞ رَّحِيمٞ
(muḥmiṉkaḷē!) Niccayamāka uṅkaḷiliruntē oru tūtar uṅkaḷiṭam vantirukkiṉṟār; nīṅkaḷ tuṉpattiṟkuḷḷāki viṭṭāl, atu avarukku mikka varuttattaik koṭukkiṉṟatu aṉṟi, uṅ(kaḷ naṉmai)kaḷaiyē avar peritum virumpukiṟār; iṉṉum muḥmiṉkaḷ mītu mikka karuṇaiyum kirupaiyum uṭaiyavarāka irukkiṉṟār
Surah At-Taubah, Verse 128
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُلۡ حَسۡبِيَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَهُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ
(napiyē! Itaṉ) piṉṉarum, avarkaḷ (uṅkaḷai viṭṭu) vilaki viṭṭāl (avarkaḷai nōkki,)"eṉakku allāhvē pōtumāṉavaṉ. (Vaḻipaṭuvataṟkuriya) nāyaṉ avaṉaiyaṉṟi (vēṟuyārum) illai avaṉ mītē nāṉ paripūraṇa nampikkai koṇṭuḷḷēṉ - avaṉ tāṉ makattāṉa ariyācaṉattiṉ (arṣiṉ) atipati" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah At-Taubah, Verse 129