Surah Al-Anfal - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَنفَالِۖ قُلِ ٱلۡأَنفَالُ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَصۡلِحُواْ ذَاتَ بَيۡنِكُمۡۖ وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥٓ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Pōril kiṭaitta veṟṟipporuḷ(aṉḥpāl)kaḷaip paṟṟi um'miṭam avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka aṉḥpāl allāhvukkum, (avaṉuṭaiya) tūtarukkum contamāṉatākum; ākavē allāhvukku añcik koḷḷuṅkaḷ; uṅkaḷiṭaiyē oḻuṅkuṭaṉ naṭantu koḷḷuṅkaḷ; nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruppiṉ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 1
إِنَّمَا ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلَّذِينَ إِذَا ذُكِرَ ٱللَّهُ وَجِلَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَإِذَا تُلِيَتۡ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُهُۥ زَادَتۡهُمۡ إِيمَٰنٗا وَعَلَىٰ رَبِّهِمۡ يَتَوَكَّلُونَ
uṇmaiyāṉa muḥmiṉkaḷ yār eṉṟāl, allāh(viṉ tirunāmam avarkaḷ muṉ) kūṟappaṭṭāl, avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ payantu naṭuṅkiviṭum; avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ avarkaḷukku ōtikkāṇpikkappaṭṭāl avarkaḷuṭaiya īmāṉ (piṉṉum) atikarikkum; iṉṉum taṉ iṟaivaṉ mītu avarkaḷ muṟṟilum nampikkai vaippārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
avarkaḷ toḻukaiyai nilai niṟuttuvārkaḷ; avarkaḷukku nām aḷitta (celvat)tiliruntu naṉku celavu ceyvārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 3
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ رَبِّهِمۡ وَمَغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
ittakaiyavar tām uṇmaiyāṉa muḥmiṉkaḷ āvārkaḷ; avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam avarkaḷukku uyar patavikaḷum, pāva maṉṉippum caṅkaiyāṉa uṇavum uṇṭu
Surah Al-Anfal, Verse 4
كَمَآ أَخۡرَجَكَ رَبُّكَ مِنۢ بَيۡتِكَ بِٱلۡحَقِّ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ لَكَٰرِهُونَ
(napiyē!) Um iṟaivaṉ um'mai um vīṭṭaiviṭṭu cattiyattaik koṇṭu (patru kaḷam nōkki) veḷiyēṟṟiya pōtu muḥmiṉkaḷil oru piriviṉar (um'muṭaṉ vara iṇakkamillātu) veṟuttuk koṇṭiruntatu pōla
Surah Al-Anfal, Verse 5
يُجَٰدِلُونَكَ فِي ٱلۡحَقِّ بَعۡدَ مَا تَبَيَّنَ كَأَنَّمَا يُسَاقُونَ إِلَى ٱلۡمَوۡتِ وَهُمۡ يَنظُرُونَ
avarkaḷukku teḷivāṉa piṉṉarum cattiyattil avarkaḷ um'muṭaṉ vivātam ceykiṉṟaṉar; avarkaḷ pārttuk koṇṭirukkum pōtē yārō avarkaḷai maraṇattiṉpāl iḻuttuk koṇṭu celvatu pōṉṟu (niṉaikkiṉṟārkaḷ)
Surah Al-Anfal, Verse 6
وَإِذۡ يَعِدُكُمُ ٱللَّهُ إِحۡدَى ٱلطَّآئِفَتَيۡنِ أَنَّهَا لَكُمۡ وَتَوَدُّونَ أَنَّ غَيۡرَ ذَاتِ ٱلشَّوۡكَةِ تَكُونُ لَكُمۡ وَيُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُحِقَّ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَيَقۡطَعَ دَابِرَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(Apūsuḥpyāṉ talaimaiyil varum viyāpārak kūṭṭam apū jahliṉ talaimaiyil varum paṭaiyiṉar ākiya) iru kūṭṭaṅkaḷil (ētēṉum) oru kūṭṭattai (veṟṟi koḷḷum vāyppu) uṅkaḷukku uṇṭu eṉṟu, allāh vākkaḷittatai niṉaivu kūṟuṅkaḷ. Āyuta pāṇikaḷāka illāta (viyāpārak kūṭṭam kiṭaikka vēṇṭumeṉa) nīṅkaḷ virumpiṉīrkaḷ; (āṉāl) allāh taṉ tiruvākkukaḷāl cattiyattai nilaināṭṭavum kāḥpirkaḷai vēraṟukkavumē nāṭukiṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 7
لِيُحِقَّ ٱلۡحَقَّ وَيُبۡطِلَ ٱلۡبَٰطِلَ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
mēlum kuṟṟavāḷikaḷ veṟutta pōtilum, allāh poyyai aḻittu hakkai-uṇmaiyai - nilaināṭṭavē (nāṭukiṟāṉ)
Surah Al-Anfal, Verse 8
إِذۡ تَسۡتَغِيثُونَ رَبَّكُمۡ فَٱسۡتَجَابَ لَكُمۡ أَنِّي مُمِدُّكُم بِأَلۡفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُرۡدِفِينَ
(niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) uṅkaḷai iraṭcikkumāṟu uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ utaviyai nāṭiyapōtu"(aṇi aṇiyāka uṅkaḷaip) piṉpaṟṟi varakkūṭiya ōrāyiram malakkukaḷaik koṇṭu niccayamāka uṅkaḷukku utavi purivēṉ" eṉṟu iṟaivaṉ uṅkaḷukku patilaḷittāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 9
وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ وَلِتَطۡمَئِنَّ بِهِۦ قُلُوبُكُمۡۚ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
uṅkaḷ irutayaṅkaḷ tiruptiyaṭaivataṟkākavum, oru naṉmārāyamākavum (inta veṟṟiyai) allāh ākkiṉāṉ; allāhviṭamiruntē tavira utavi illai niccayamāka allāh mikaittavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 10
إِذۡ يُغَشِّيكُمُ ٱلنُّعَاسَ أَمَنَةٗ مِّنۡهُ وَيُنَزِّلُ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ لِّيُطَهِّرَكُم بِهِۦ وَيُذۡهِبَ عَنكُمۡ رِجۡزَ ٱلشَّيۡطَٰنِ وَلِيَرۡبِطَ عَلَىٰ قُلُوبِكُمۡ وَيُثَبِّتَ بِهِ ٱلۡأَقۡدَامَ
(niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) nīṅkaḷ amaitiyaṭaivataṟkāka avaṉ ciṟiyatoru nittirai uṅkaḷai potintu koḷḷumāṟu ceytāṉ; iṉṉum uṅkaḷai ataṉ mūlam tūymaippaṭuttuvataṟkākavum, ṣaittāṉiṉ tīya eṇṇaṅkaḷai uṅkaḷaiviṭṭu nīkkuvataṟkākavum, uṅkaḷ irutayaṅkaḷaip palappaṭutti, uṅkaḷ pātaṅkaḷai uṟutippaṭuttuvataṟkākavum, avaṉ uṅkaḷ mītu vāṉiliruntu maḻai poḻiyac ceytāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 11
إِذۡ يُوحِي رَبُّكَ إِلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ أَنِّي مَعَكُمۡ فَثَبِّتُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ سَأُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ فَٱضۡرِبُواْ فَوۡقَ ٱلۡأَعۡنَاقِ وَٱضۡرِبُواْ مِنۡهُمۡ كُلَّ بَنَانٖ
(Napiyē!) Um iṟaivaṉ malakkukaḷai nōkki; "niccayamāka nāṉ uṅkaḷuṭaṉ irukkiṟēṉ; ākavē, nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷai uṟutippaṭuttuṅakaḷ; nirākarippōriṉ irutayaṅkaḷil nāṉ tikilai uṇṭākki viṭuvēṉ; nīṅkaḷ avarkaḷ piṭarikaḷiṉ mītu veṭṭuṅkaḷ; avarkaḷuṭaiya viral nuṉikaḷaiyum veṭṭi viṭuṅkaḷ" eṉṟu (vahī mūlam) aṟivittatai niṉaivu kūṟum
Surah Al-Anfal, Verse 12
ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ شَآقُّواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥۚ وَمَن يُشَاقِقِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
itaṟku kāraṇam; niccayamāka avarkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum virōtam ceytārkaḷ. Evar allāhvukkum, avaṉ tūtarukkum virōtam ceyvārō - niccayamāka allāh kaṭiṉamākat taṇṭaṉai ceypavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 13
ذَٰلِكُمۡ فَذُوقُوهُ وَأَنَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابَ ٱلنَّارِ
itai(taṇṭaṉaiyai)c cuvaiyuṅkaḷ; niccayamāka kāḥpirkaḷukku naraka vētaṉaiyuṇṭu" eṉṟu (nirākarippōrukkuk) kūṟappaṭum
Surah Al-Anfal, Verse 14
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ زَحۡفٗا فَلَا تُوَلُّوهُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ
nampikkai koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ nirākarippōraip (pōril) oṉṟu tiraṇṭavarkaḷāka cantittāl avarkaḷukku puṟamutuku kāṭṭātīrkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 15
وَمَن يُوَلِّهِمۡ يَوۡمَئِذٖ دُبُرَهُۥٓ إِلَّا مُتَحَرِّفٗا لِّقِتَالٍ أَوۡ مُتَحَيِّزًا إِلَىٰ فِئَةٖ فَقَدۡ بَآءَ بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(etirikaḷai) veṭṭuvataṟkākavō allatu (tam) kūṭṭattāruṭaṉ cērntu koḷvataṟkākavōyaṉṟi, annāḷil evarēṉum tam puṟamutukaik kāṭṭit tirumpuvārāṉāl, niccayamāka avar allāhviṉ kōpattiṟku uḷḷāki viṭuvār - avar taṅkumiṭam narakamē iṉṉum atu mikavum keṭṭa taṅkumiṭam
Surah Al-Anfal, Verse 16
فَلَمۡ تَقۡتُلُوهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ قَتَلَهُمۡۚ وَمَا رَمَيۡتَ إِذۡ رَمَيۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ رَمَىٰ وَلِيُبۡلِيَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مِنۡهُ بَلَآءً حَسَنًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
(patru pōril) etirikaḷai veṭṭiyavakaḷ nīṅkaḷ alla - allāh tāṉ avarkaḷai veṭṭiṉāṉ; (pakaivarkaḷ mītu maṇṇai) nīr eṟintapōtu ataṉai nīr eṟiyavillai, allāhtāṉ eṟintāṉ; muḥmiṉkaḷai aḻakāṉa muṟaiyil cōtippataṟkākavē allāh ivvāṟu ceytāṉ; niccayamāka allāh (ellāvaṟṟaiyum) cevi ēṟpavaṉākavum, (ellām) aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 17
ذَٰلِكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مُوهِنُ كَيۡدِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
iṉṉum, niccayamāka allāh nirākarippōriṉ cūḻcciyai iḻivākki (caktiyaṟṟatāy) ākkuvataṟkum (ivvāṟu ceytāṉ)
Surah Al-Anfal, Verse 18
إِن تَسۡتَفۡتِحُواْ فَقَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡفَتۡحُۖ وَإِن تَنتَهُواْ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَإِن تَعُودُواْ نَعُدۡ وَلَن تُغۡنِيَ عَنكُمۡ فِئَتُكُمۡ شَيۡـٔٗا وَلَوۡ كَثُرَتۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(Nirākarippavarkaḷē!) Nīṅkaḷ veṟṟi(yiṉ mūlam tīrppait) tēṭik koṇṭiruntāl, niccayamāka avveṟṟi (muḥmiṉkaḷukku) vantu viṭṭatu iṉiyēṉum nīṅkaḷ (tavaṟai viṭṭu) vilakik koṇṭāl atu uṅkaḷukku nalamāka irukkum; nīṅkaḷ mīṇṭum (pōrukku) vantāl nāṅkaḷum varuvōm; uṅkaḷuṭaiya paṭai evvaḷavu atikamāka iruntālum, atu uṅkaḷukku ettakaiya palaṉaiyum aḷikkātu. Meyyākavē allāh muḥmiṉkaḷōṭu tāṉ irukkiṉṟāṉ (eṉṟu muḥmiṉkaḷē kūṟi viṭuṅkaḷ)
Surah Al-Anfal, Verse 19
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَوَلَّوۡاْ عَنۡهُ وَأَنتُمۡ تَسۡمَعُونَ
muḥmiṉkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ; nīṅkaḷ kēṭṭuk koṇṭirukkum nilaiyilēyē avarai puṟakkaṇikkātīrkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 20
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ
(maṉappūrvamākac) ceviyēṟkāmal iruntukoṇṭē, "nāṅkaḷ ceviyuṟṟōm" eṉṟu (nāvāl maṭṭum) colkiṉṟavarkaḷaip pōṉṟu nīṅkaḷ ākiviṭātīrkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 21
۞إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلصُّمُّ ٱلۡبُكۡمُ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
niccayamāka allāhviṭattil uyirppirāṇikaḷil mikka kēvalamāṉavarkaḷ (uṇmaiyai) aṟintu koḷḷāc ceviṭarkaḷum ūmaikaḷum tām
Surah Al-Anfal, Verse 22
وَلَوۡ عَلِمَ ٱللَّهُ فِيهِمۡ خَيۡرٗا لَّأَسۡمَعَهُمۡۖ وَلَوۡ أَسۡمَعَهُمۡ لَتَوَلَّواْ وَّهُم مُّعۡرِضُونَ
avarkaḷiṭattil ētēṉum naṉmai uṇṭu eṉa allāh aṟintiruntāl, avaṉ avarkaḷaic ceviyēṟkumāṟu ceytiruppāṉ; (avarkaḷ irukkum nilaiyil) avaṉ avarkaḷaic ceviyēṟkac ceytālum avarkaḷ puṟakkaṇittu māṟiyiruppārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 23
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَجِيبُواْ لِلَّهِ وَلِلرَّسُولِ إِذَا دَعَاكُمۡ لِمَا يُحۡيِيكُمۡۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَحُولُ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَقَلۡبِهِۦ وَأَنَّهُۥٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Allāhvum, avaṉ tūtarum uṅkaḷai uṅkaḷukku uyir aḷikkakkūṭiya kāriyattiṉpāl aḻaittāl nīṅkaḷ avarkaḷukku patilaḷiyuṅkaḷ; iṉṉum, meyyākavē allāh maṉitaṉukkum avaṉ irutayattiṟkumiṭaiyēyum ātikkam celuttukiṟāṉ eṉpataiyum, avaṉiṭattilēyē nīṅkaḷ oṉṟu cērkkap paṭuvīrkaḷ eṉpataiyum (uṟutiyāka) aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 24
وَٱتَّقُواْ فِتۡنَةٗ لَّا تُصِيبَنَّ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنكُمۡ خَآصَّةٗۖ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Nīṅkaḷ vētaṉaikku payantu koḷḷuṅkaḷ; atu uṅkaḷil aniyāyam ceytavarkaḷai maṭṭumtāṉ kuṟippākap piṭikkum eṉpatillai - niccayamāka allāh taṇṭaṉai aḷippatil kaṭumaiyāṉavaṉ eṉpataiyum naṉku aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 25
وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ أَنتُمۡ قَلِيلٞ مُّسۡتَضۡعَفُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَخَافُونَ أَن يَتَخَطَّفَكُمُ ٱلنَّاسُ فَـَٔاوَىٰكُمۡ وَأَيَّدَكُم بِنَصۡرِهِۦ وَرَزَقَكُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
nīṅkaḷ pūmiyil (makkāvil) ciṟu tokaiyiṉarākavum, palahīṉarkaḷākavum irunta nilaiyil, uṅkaḷai (enta nērattilum) maṉitarkaḷ iṟāñcik koṇṭu ceṉṟu viṭuvārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ payappaṭṭuk koṇṭirunta pōtu avaṉ uṅkaḷukku (matīṉāvil) pukaliṭam aḷittut taṉ utaviyaik koṇṭu uṅkaḷai palappaṭuttiṉāṉ - iṉṉum paricuttamāṉa ākāraṅkaḷaiyum avaṉ uṅkaḷukku aḷittāṉ; ivaṟṟai niṉaivu kūrntu (avaṉukku) nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkāḷāka
Surah Al-Anfal, Verse 26
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَخُونُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ وَتَخُونُوٓاْ أَمَٰنَٰتِكُمۡ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukkum, (avaṉuṭaiya) tūtarukkum mōcam ceyyātīrkaḷ nīṅkaḷ aṟintu koṇṭē, uṅkaḷiṭamuḷḷa amāṉitap poruṭkaḷilum mōcam ceyyātīrkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 27
وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أَمۡوَٰلُكُمۡ وَأَوۡلَٰدُكُمۡ فِتۡنَةٞ وَأَنَّ ٱللَّهَ عِندَهُۥٓ أَجۡرٌ عَظِيمٞ
niccayamāka uṅkaḷ celvamum, uṅkaḷ kuḻantaikaḷum (uṅkaḷukkuc) cōtaṉaiyāka irukkiṉṟaṉa niccayamāka allāhviṭattil tāṉ mikavum uyarnta naṟkūli uṇṭu" eṉpatai nīṅkaḷ naṉku aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تَتَّقُواْ ٱللَّهَ يَجۡعَل لَّكُمۡ فُرۡقَانٗا وَيُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku añci naṭantu koḷvīrkaḷāṉāl avaṉ uṅkaḷukku (naṉmai tīmaiyaip) pirittaṟintu naṭakkakkūṭiya nērvaḻi kāṭṭuvāṉ; iṉṉum uṅkaḷai viṭṭum uṅkaḷ pāvaṅkaḷaip pōkki uṅkaḷai maṉṉippāṉ; ēṉeṉil allāh makattāṉa aruṭkoṭaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 29
وَإِذۡ يَمۡكُرُ بِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِيُثۡبِتُوكَ أَوۡ يَقۡتُلُوكَ أَوۡ يُخۡرِجُوكَۚ وَيَمۡكُرُونَ وَيَمۡكُرُ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ
(Napiyē!) Um'maic ciṟaippaṭuttavō, allatu um'maik kolai ceyyavō allatu um'mai (ūraiviṭṭu) veḷiyēṟṟiviṭavō nirākarippōr cūḻcciceytatai niṉaivu kūṟuvīrāka avarkaḷum cūḻcci ceytu koṇṭiruntaṉar; allāhvum (avarkaḷukku etirākac) cūḻcci ceytu koṇṭiruntāṉ. Cūḻcci ceyvōril ellām allāh mikavum mēṉṉaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 30
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا قَالُواْ قَدۡ سَمِعۡنَا لَوۡ نَشَآءُ لَقُلۡنَا مِثۡلَ هَٰذَآ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
avarkaḷ mītu nam vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl, avarkaḷ, "nām niccayamāka ivaṟṟai (muṉṉarē) kēṭṭirukkiṉṟōm; nāṅkaḷ nāṭiṉāl itaip pōl colliviṭuvōm; itu muṉṉōrkaḷiṉ kaṭṭukkataikaḷēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu colkiṟārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 31
وَإِذۡ قَالُواْ ٱللَّهُمَّ إِن كَانَ هَٰذَا هُوَ ٱلۡحَقَّ مِنۡ عِندِكَ فَأَمۡطِرۡ عَلَيۡنَا حِجَارَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ أَوِ ٱئۡتِنَا بِعَذَابٍ أَلِيمٖ
(iṉṉum nirākarippōr;)"allāhvē! Itu uṉṉiṭamiruntu vanta uṇmaiyāṉāl, eṅkaḷ mītu vāṉattiliruntu kal māri peyyac cey, allatu eṅkaḷukku nōviṉaimikka vētaṉaiyai aṉuppu!" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ (ataiyum napiyē! Nīr niṉaivu kūṟum)
Surah Al-Anfal, Verse 32
وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُعَذِّبَهُمۡ وَأَنتَ فِيهِمۡۚ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ مُعَذِّبَهُمۡ وَهُمۡ يَسۡتَغۡفِرُونَ
āṉāl nīr avarkaḷiṭaiyē irukkum varaiyilum allāh avarkaḷai vētaṉai ceyya māṭṭāṉ; mēlum avarkaḷ pāvamaṉṉippaik kēṭṭuk koṇṭirukkum pōtum allāh avarkaḷai vētaṉai ceypavaṉāka illai
Surah Al-Anfal, Verse 33
وَمَا لَهُمۡ أَلَّا يُعَذِّبَهُمُ ٱللَّهُ وَهُمۡ يَصُدُّونَ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَمَا كَانُوٓاْ أَوۡلِيَآءَهُۥٓۚ إِنۡ أَوۡلِيَآؤُهُۥٓ إِلَّا ٱلۡمُتَّقُونَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(ikkāraṇaṅkaḷ; illātu) allāh avarkaḷai vētaṉai ceyyāmalirukka (vēṟu kāraṇam) eṉṉa irukkiṟatu? Avarkaḷ (kaḥpāviṉ) kāriyastarkaḷāka illāta nilaiyil anta caṅkaiyāṉa paḷḷikku (makkaḷ celvatai)t taṭukkiṉṟaṉar; ataṉ kāriyastarkaḷ payapaktiyuṭaiyavarkaḷēyaṉṟi (vēṟevarum) irukkamuṭiyātu eṉiṉum avarkaḷil perum pālōr (itaṉai) aṟiyamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 34
وَمَا كَانَ صَلَاتُهُمۡ عِندَ ٱلۡبَيۡتِ إِلَّا مُكَآءٗ وَتَصۡدِيَةٗۚ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
appaḷḷiyil avarkaḷuṭaiya toḻukaiyellām cīṭṭiyaṭippatum, kai taṭṭuvatumē tavira vēṟillai. (Ākavē maṟumaiyil avarkaḷukkuk kūṟappaṭum;)"nīṅkaḷ nirākarittatiṉ kāraṇamāka (ippōtu) vētaṉaiyaic cuvaiyuṅkaḷ" (eṉṟu)
Surah Al-Anfal, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ لِيَصُدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَسَيُنفِقُونَهَا ثُمَّ تَكُونُ عَلَيۡهِمۡ حَسۡرَةٗ ثُمَّ يُغۡلَبُونَۗ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ جَهَنَّمَ يُحۡشَرُونَ
Niccayamāka nirākarippavarkaḷ, allāhviṉ pātaiyai viṭṭum taṭuppataṟkāka taṅkaḷ celvaṅkaḷai celavu ceykiṉṟaṉar; (ivvāṟē avarkaḷ toṭarntu) avaṟṟai celavu ceytu koṇṭiruppārkaḷ - muṭivil (atu) avarkaḷukkē tukkamāka amaintuviṭum; piṉṉar avarkaḷ veṟṟi koḷḷappaṭuvārkaḷ; (iṟutiyil) nirākarippavarkaḷ narakattil oṉṟu cērkkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 36
لِيَمِيزَ ٱللَّهُ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِ وَيَجۡعَلَ ٱلۡخَبِيثَ بَعۡضَهُۥ عَلَىٰ بَعۡضٖ فَيَرۡكُمَهُۥ جَمِيعٗا فَيَجۡعَلَهُۥ فِي جَهَنَّمَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
allāh nallavarkaḷaiyum keṭṭavarkaḷaiyum pirippataṟkākavum, keṭṭavarkaḷ oruvar mītu oruvarāka aṭukkappeṟṟu oṉṟu cērkkappaṭṭapiṉ avarkaḷai narakattil pōṭuvataṟkākavumē (ivvāṟu ceykiṟāṉ; eṉavē) ivarkaḷtām naṣṭamaṭaintavarkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 37
قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِن يَنتَهُواْ يُغۡفَرۡ لَهُم مَّا قَدۡ سَلَفَ وَإِن يَعُودُواْ فَقَدۡ مَضَتۡ سُنَّتُ ٱلۡأَوَّلِينَ
nirākarippōrukku (napiyē!) Nīr kūṟum; iṉiyēṉum avarkaḷ (viṣamaṅkaḷai) viṭṭum vilakik koḷvārkaḷāṉāl, (avarkaḷ) muṉpu ceyta (kuṟṟaṅkaḷ) avarkaḷukku maṉṉikkappaṭum. (Āṉāl avarkaḷ muṉpōlavē viṣamaṅkaḷ ceyya) mīṇṭum muṟpaṭuvārkaḷāṉāl, muṉceṉṟavarkaḷukkuc ceytatu niccayamāka naṭantēri irukkiṟatu. (Atuvē ivarkaḷukkum)
Surah Al-Anfal, Verse 38
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ كُلُّهُۥ لِلَّهِۚ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
(muḥmiṉkaḷē! Ivarkaḷuṭaiya) viṣamaṅkaḷ muṟṟilum nīṅki, (allāhviṉ) mārkkam muṟṟilum allāhvukkē ākamvaraiyil avarkaḷuṭaṉ pōr puriyuṅkaḷ; āṉāl avarkaḷ (viṣamaṅkaḷ ceyvatiliruntu) vilakik koṇṭāl - niccayamāka allāh avarkaḷ ceyvatai uṟṟu nōkkiyavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 39
وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَوۡلَىٰكُمۡۚ نِعۡمَ ٱلۡمَوۡلَىٰ وَنِعۡمَ ٱلنَّصِيرُ
avarkaḷ māṟu ceytāl, niccayamāka allāh uṅkaḷuṭaiya pātukāvalaṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ - avaṉ pātukāppatilum mikac ciṟantavaṉ; iṉṉum utavi ceyvatilum mikavum ciṟantavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 40
۞وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا غَنِمۡتُم مِّن شَيۡءٖ فَأَنَّ لِلَّهِ خُمُسَهُۥ وَلِلرَّسُولِ وَلِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ وَمَآ أَنزَلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا يَوۡمَ ٱلۡفُرۡقَانِ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
(Muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷukku(p pōril) kiṭaitta veṟṟip poruḷkiḷiliruntu niccayamāka aintiloru paṅku allāhvukkum, (avaṉ) tūtarukkum; avarkaḷuṭaiya pantukkaḷukkum, anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, vaḻippōkkarkaḷukkum uriyatākum - meyyākavē nīṅkaḷ allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭu, iru paṭaikaḷ cantittut tīrppaḷitta (patru nāḷil) nām nam aṭiyār mītu iṟakki vaitta utaviyai (allāhvē aḷittāṉ eṉpatai)yum nīṅkaḷ nampuvīrkaḷāṉāl (mēlkūṟiyatu paṟṟi) uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ - niccayamāka allāh aṉaittup poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 41
إِذۡ أَنتُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُم بِٱلۡعُدۡوَةِ ٱلۡقُصۡوَىٰ وَٱلرَّكۡبُ أَسۡفَلَ مِنكُمۡۚ وَلَوۡ تَوَاعَدتُّمۡ لَٱخۡتَلَفۡتُمۡ فِي ٱلۡمِيعَٰدِ وَلَٰكِن لِّيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗا لِّيَهۡلِكَ مَنۡ هَلَكَ عَنۢ بَيِّنَةٖ وَيَحۡيَىٰ مَنۡ حَيَّ عَنۢ بَيِّنَةٖۗ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَسَمِيعٌ عَلِيمٌ
(patru pōrkkaḷattil matīṉā pakkam) paḷḷattākkil nīṅkaḷum, (etirikaḷ) tūramāṉa kōṭiyilum, (kuṟaiṣi viyāpārikaḷākiya) vākaṉakkārarkaḷ uṅkaḷ kīḻppuṟattilum iruntīrkaḷ. Nīṅkaḷum avarkaḷum (cantikkum kālam iṭam paṟṟi) vākkuṟuti ceytirunta pōtilum atai niṟaivēṟṟuvatil niccayamākak karuttu vēṟṟumai koṇṭiruppīrkaḷ; āṉāl ceyyappaṭa vēṇṭiya kāriyattai allāh niṟaivēṟṟuvataṟkākavum, aḻintavarkaḷ takka mukāntarattuṭaṉ aḻivataṟkākavum, tappip piḻaittavarkaḷ takka mukāntarattaik koṇṭē tappikkavum (ivvāṟu avaṉ ceytāṉ) - niccayamāka allāh ceviyēṟpavaṉākavum, aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 42
إِذۡ يُرِيكَهُمُ ٱللَّهُ فِي مَنَامِكَ قَلِيلٗاۖ وَلَوۡ أَرَىٰكَهُمۡ كَثِيرٗا لَّفَشِلۡتُمۡ وَلَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ سَلَّمَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(Napiyē!) Um kaṉavil avarkaḷai(t tokaiyil) umakkuk kuṟaivākak kāṇpittataiyum, avarkaḷai umakku atikamākak kāṇpittiruntāl, nīṅkaḷ tairiyam iṟantu (pōr naṭattum) kāriyattil nīṅkaḷ (oruvarukkoruvar piṇaṅkit)tarkkam ceytu koṇṭiruntiruppīrkaḷ eṉpataiyum niṉaivu kūṟuvīrāka! Eṉiṉum (appaṭi naṭantuviṭāmal uṅkaḷai) allāh kāppāṟṟiṉāṉ; niccayamāka avaṉ uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai aṟipavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 43
وَإِذۡ يُرِيكُمُوهُمۡ إِذِ ٱلۡتَقَيۡتُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِكُمۡ قَلِيلٗا وَيُقَلِّلُكُمۡ فِيٓ أَعۡيُنِهِمۡ لِيَقۡضِيَ ٱللَّهُ أَمۡرٗا كَانَ مَفۡعُولٗاۗ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
nīṅkaḷum avarkaḷum (pōril) cantittapōtu avaṉ uṅkaḷuṭaiya pārvaiyil avarkaḷuṭaiya eṇṇikkaiyaik kuṟaivākak kāṇpittāṉ; iṉṉum uṅkaḷ (tokaiyai) avarkaḷuṭaiya pārvaiyil kuṟaivākak kāṇpittāṉ - ivvāṟu avaṉ ceytatu, avaṉ vititta oru kāriyattai avaṉ niṟaivēṟṟuvataṟkākavēyākum - allāhviṭamē ellāk kāriyaṅkaḷum ceṉṟu muṭivaṭaikiṉṟaṉa
Surah Al-Anfal, Verse 44
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا لَقِيتُمۡ فِئَةٗ فَٱثۡبُتُواْ وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَثِيرٗا لَّعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ (pōril etiriyiṉ) kūṭṭattāraic cantippīrkaḷāyiṉ uṟutiyāka iruṅkaḷ - allāhvai atikamāka tiyāṉam ceyyuṅkaḷ - nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 45
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَلَا تَنَٰزَعُواْ فَتَفۡشَلُواْ وَتَذۡهَبَ رِيحُكُمۡۖ وَٱصۡبِرُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
iṉṉum allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ - nīṅkaḷ karuttu vēṟupāṭu koḷḷātīrkaḷ; (avvāṟu koṇṭāl) kōḻaikaḷāki viṭuvīrkaḷ; uṅkaḷ palam kuṉṟiviṭum; (tuṉpaṅkaḷaic cakittuk koṇṭu) nīṅkaḷ poṟumaiyāka iruṅkaḷ - niccayamāka allāh poṟumaiyuṭaiyavarkaḷuṭaṉ irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 46
وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِم بَطَرٗا وَرِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
perumaikkākavum, maṉitarkaḷukkuk kāṇpippataṟkākavum taṅkaḷ vīṭukaḷiliruntuk kiḷampi (muslimkaḷukketirāka patril) makkaḷai allāhvuṭaiya pātaiyai viṭṭut taṭuttārkaḷē avarkaḷaip pōṉṟu nīṅkaḷ ākiviṭātīrkaḷ - avarkaḷ ceyvatai allāh cūḻntu aṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 47
وَإِذۡ زَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ وَقَالَ لَا غَالِبَ لَكُمُ ٱلۡيَوۡمَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَإِنِّي جَارٞ لَّكُمۡۖ فَلَمَّا تَرَآءَتِ ٱلۡفِئَتَانِ نَكَصَ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ وَقَالَ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّنكُمۡ إِنِّيٓ أَرَىٰ مَا لَا تَرَوۡنَ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَۚ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Ṣaittāṉ avarkaḷuṭaiya (pāvac)ceyalkaḷai avarkaḷukku aḻakākak kāṇpittu, "iṉṟu maṉitarkaḷil uṅkaḷai veṟṟi koḷvōr evarumillai meyyāka nāṉ uṅkaḷukku tuṇaiyāka irukkiṉṟēṉ!" Eṉṟu kūṟiṉāṉ; iru paṭaikaḷum nērukku nēr cantittapōtu avaṉ puṟaṅkāṭṭip piṉceṉṟu, " meyyāka nāṉ uṅkaḷai viṭṭu vilakik koṇṭēṉ; nīṅkaḷ pārkka muṭiyātatai nāṉ pārkkiṉṟēṉ; niccayamāka nāṉ allāhvukku payappaṭukiṟēṉ; allāh taṇṭaṉai koṭuppatil kaṭiṉamāṉavaṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 48
إِذۡ يَقُولُ ٱلۡمُنَٰفِقُونَ وَٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٌ غَرَّ هَـٰٓؤُلَآءِ دِينُهُمۡۗ وَمَن يَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
nayavañcakarkaḷum tam irutayaṅkaḷil nōy uḷḷavarkaḷum (muslīmkaḷaic cuṭṭikkāṭṭi)'ivarkaḷai ivarkaḷuiṭaiya mārkkam mayakki (ēmāṟṟi) viṭṭatu' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ - allāhvai evar muṟṟilum nampukiṟārō, niccayamāka allāh (caktiyil) mikaittavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ (eṉpatil uṟuti koḷvārkaḷāka)
Surah Al-Anfal, Verse 49
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ يَتَوَفَّى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَضۡرِبُونَ وُجُوهَهُمۡ وَأَدۡبَٰرَهُمۡ وَذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ
malakkukaḷ nirākarippōriṉ uyirkaḷaik kaippaṟṟum pōtu nīṅkaḷ pārppīrkaḷāṉāl, malakkukaḷ avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷilum, mutukukaḷilum aṭittuk kūṟuvārkaḷ; "erikkum naraka vētaṉaiyaic cuvaiyuṅkaḷ" eṉṟu
Surah Al-Anfal, Verse 50
ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّـٰمٖ لِّلۡعَبِيدِ
itaṟku kāraṇam, uṅkaḷ kaikaḷ muṉṉamēyē ceytaṉuppiya (pāvac)ceyalkaḷēyām - niccayamāka allāh(taṉ) aṭiyārkaḷukku oru ciṟitum aniyāyam ceyyamāṭṭāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 51
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ قَوِيّٞ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(ivarkaḷiṉ nilaiyai) ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattārkaḷuṭaiyatākum, avarkaḷukku muṉpu iruntavarkaḷuṭaiyavum nilaiyaippōṉṟatēyākum; (ivarkaḷaip pōlavē) avarkaḷum allāhviṉ attāṭcikaḷai nirākarittaṉar; avākaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka allāh avarkaḷaip piṭittuk koṇṭāṉ; niccayamāka allāh pērāṟṟaluṭaiyōṉ, taṇṭippatil kaṭumaiyāṉavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 52
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ لَمۡ يَكُ مُغَيِّرٗا نِّعۡمَةً أَنۡعَمَهَا عَلَىٰ قَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Ēṉeṉil, enta oru camutāyamum taṉ uḷḷattiluḷḷa (pōkkukaḷai) māṟṟik koḷḷāta varaiyil, allāh avarkaḷukku vaḻaṅkiya aruṭkoṭaikaḷai māṟṟiviṭuvatillai - niccayamāka allāh (ellāvaṟṟaiyum) ceviyuṟupavaṉākavum, (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 53
كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَۚ وَكُلّٞ كَانُواْ ظَٰلِمِينَ
ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattārkaḷuṭaiyavum, avarkaḷukku muṉpu iruntavarkaḷuṭaiyavum nilaimaiyaip pōṉṟatēyākum; avarkaḷum (ivarkaḷaip pōlavē tam) iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷaip poyppittārkaḷ - ākavē nām avarkaḷai avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka aḻittōm; iṉṉum ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattārai mūḻkaṭittōm - avarkaḷ aṉaivarum aniyāyakkārarkaḷāka iruntārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 54
إِنَّ شَرَّ ٱلدَّوَآبِّ عِندَ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
niccayamāka allāhviṭattil uyiriṉaṅkaḷil mikavum keṭṭavarkaḷ, nirākarippavarkaḷ tām - avarkaḷ nampikkai koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anfal, Verse 55
ٱلَّذِينَ عَٰهَدتَّ مِنۡهُمۡ ثُمَّ يَنقُضُونَ عَهۡدَهُمۡ فِي كُلِّ مَرَّةٖ وَهُمۡ لَا يَتَّقُونَ
(napiyē!) Ivarkaḷil nīr evaruṭaṉ uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭālum, ovvoru taṭavaiyum avarkaḷ tam uṭaṉpaṭikkaiyai muṟittē varukiṉṟaṉar; avarkaḷ (allāhvukku) añcuvatēyillai
Surah Al-Anfal, Verse 56
فَإِمَّا تَثۡقَفَنَّهُمۡ فِي ٱلۡحَرۡبِ فَشَرِّدۡ بِهِم مَّنۡ خَلۡفَهُمۡ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ
eṉavē pōril nīr avarkaḷmītu vāyppaip peṟṟu viṭṭāl, avarkaḷukkup piṉṉāl uḷḷavarkaḷum payantōṭumpaṭi citaṟaṭittu viṭuvīrāka - itaṉāl avarkaḷ nallaṟivu peṟaṭṭum
Surah Al-Anfal, Verse 57
وَإِمَّا تَخَافَنَّ مِن قَوۡمٍ خِيَانَةٗ فَٱنۢبِذۡ إِلَيۡهِمۡ عَلَىٰ سَوَآءٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡخَآئِنِينَ
(um'muṭaṉ uṭaṉpaṭikkai ceytirukkum) entak kūṭṭattārum mōcam ceyvārkaḷ eṉa nīr payantāl. (Ataṟkuc) camamākavē (avvuṭaṉpaṭikkaiyai) avarkaḷiṭam eṟintuviṭum; niccayamāka allāh mōcam ceypavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Anfal, Verse 58
وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَبَقُوٓاْۚ إِنَّهُمۡ لَا يُعۡجِزُونَ
nirākarippavarkaḷ tāṅkaḷ (taṇṭaṉaiyiliruntu) tappittuk koṇṭatāka eṇṇavēṇṭām; niccayamāka avarkaḷ (iṟaiyaccamuṭaiyōrait) tōṟkaṭikkavē muṭiyātu
Surah Al-Anfal, Verse 59
وَأَعِدُّواْ لَهُم مَّا ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن قُوَّةٖ وَمِن رِّبَاطِ ٱلۡخَيۡلِ تُرۡهِبُونَ بِهِۦ عَدُوَّ ٱللَّهِ وَعَدُوَّكُمۡ وَءَاخَرِينَ مِن دُونِهِمۡ لَا تَعۡلَمُونَهُمُ ٱللَّهُ يَعۡلَمُهُمۡۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
Avar (nirākarippavar)kaḷai etirppataṟkāka uṅkaḷāl iyaṉṟa aḷavu palattaiyum, tiṟamaiyāṉa pōrk kutiraikaḷaiyum āyattappaṭuttik koḷḷuṅkaḷ; itaṉāl nīṅkaḷ allāhviṉ etiriyaiyum, uṅkaḷuṭaiya etiriyaiyum accamaṭaiyac ceyyalām; avarkaḷ allāta vēṟu cilaraiyum (nīṅkaḷ accamaṭaiyac ceyyalām); avarkaḷai nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ - allāh avarkaḷai aṟivāṉ; allāhvuṭaiya vaḻiyil nīṅkaḷ etaic celavu ceytālum, (ataṟkāṉa naṟkūli) uṅkaḷukku pūraṇamākavē vaḻaṅkappaṭum; (atil) uṅkaḷukku oru ciṟitum anītam ceyyappaṭa māṭṭātu
Surah Al-Anfal, Verse 60
۞وَإِن جَنَحُواْ لِلسَّلۡمِ فَٱجۡنَحۡ لَهَا وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
avarkaḷ camātāṉattiṉ pakkam cāyntu (iṇaṅki) vantāl, nīṅkaḷum ataṉ pakkam cāyvīrāka! Allāhviṉ mītē uṟutiyāṉa nampikkai vaippīrāka - niccayamāka avaṉ (ellāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 61
وَإِن يُرِيدُوٓاْ أَن يَخۡدَعُوكَ فَإِنَّ حَسۡبَكَ ٱللَّهُۚ هُوَ ٱلَّذِيٓ أَيَّدَكَ بِنَصۡرِهِۦ وَبِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
avarkaḷ um'mai ēmāṟṟa eṇṇiṉāl - niccayamāka allāh umakkup pōtumāṉavaṉ - avaṉ tāṉ um'mait taṉ utaviyaik koṇṭum, muḥmiṉkaḷaik koṇṭum palappaṭuttiṉāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 62
وَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡۚ لَوۡ أَنفَقۡتَ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا مَّآ أَلَّفۡتَ بَيۡنَ قُلُوبِهِمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ أَلَّفَ بَيۡنَهُمۡۚ إِنَّهُۥ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
mēlum, (muḥmiṉkaḷākiya) avarkaḷ uḷḷaṅkaḷukkiṭaiyil (aṉpiṉ) piṇaippai uṇṭākkiṉāṉ; pūmiyiluḷḷa (celvaṅkaḷ) aṉaittaiyum nīr celavu ceyta pōtilum, avarkaḷ uḷḷaṅkaḷukkiṭaiyē attakaiya (aṉpiṉ) piṇaippai uṇṭākkiyirukka muṭiyātu - āṉāl niccayamāka allāh avarkaḷiṭaiyē appiṇaippai ēṟpaṭuttiyuḷḷāṉ; meyyākavē avaṉ mikaittavaṉākavum, ñāṉamuḷḷavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 63
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَسۡبُكَ ٱللَّهُ وَمَنِ ٱتَّبَعَكَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
napiyē! Umakkum, muḥmiṉkaḷil um'maip piṉpaṟṟuvōrukkum allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah Al-Anfal, Verse 64
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ حَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَى ٱلۡقِتَالِۚ إِن يَكُن مِّنكُمۡ عِشۡرُونَ صَٰبِرُونَ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَفۡقَهُونَ
Napiyē! Nīr muḥmiṉkaḷai pōrukku ārva mūṭṭuvīrāka uṅkaḷil poṟumaiyuṭaiyavarkaḷ irupatu pēr iruntāl, irunūṟu pērkaḷai veṟṟi koḷvārkaḷ. Iṉṉum uṅkaḷil nūṟu pēr iruntāl avarkaḷ kāḥpirkaḷil āyiram pērai veṟṟi koḷvārkaḷ; ēṉeṉil (muḥmiṉkaḷai etirppōr) niccayamāka aṟivillāta makkaḷāka iruppatu tāṉ (kāraṇam)
Surah Al-Anfal, Verse 65
ٱلۡـَٰٔنَ خَفَّفَ ٱللَّهُ عَنكُمۡ وَعَلِمَ أَنَّ فِيكُمۡ ضَعۡفٗاۚ فَإِن يَكُن مِّنكُم مِّاْئَةٞ صَابِرَةٞ يَغۡلِبُواْ مِاْئَتَيۡنِۚ وَإِن يَكُن مِّنكُمۡ أَلۡفٞ يَغۡلِبُوٓاْ أَلۡفَيۡنِ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
niccayamāka uṅkaḷil palavīṉam irukkiṉṟatu eṉpatai aṟintu, taṟcamayam allāh (ataṉai) uṅkaḷukku ilakuvākki viṭṭāṉ - eṉavē uṅkaḷil poṟumaiyum (cakipput taṉmaiyum) uṭaiya nūṟu pēr iruntāl avarkaḷ irunūṟu pēr mītu veṟṟik koḷvārkaḷ; uṅkaḷil (ittataiyōr) āyiram pēr iruntāl allāhviṉ uttiravu koṇṭu avarkaḷil iraṇṭāyiram pēr mītu veṟṟik koḷvārkaḷ - (ēṉeṉil) allāh poṟumaiyāḷarkaḷuṭaṉ irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 66
مَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَكُونَ لَهُۥٓ أَسۡرَىٰ حَتَّىٰ يُثۡخِنَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ تُرِيدُونَ عَرَضَ ٱلدُّنۡيَا وَٱللَّهُ يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
(viṣamaṅkaḷ aṭaṅka) pūmiyil irattattai ōṭṭāta varaiyil (virōtikaḷai uyiruṭaṉ) ciṟaipiṭippatu enta napikkum takutiyillai nīṅkaḷ ivvulakattiṉ (nilaiyillā) poruḷkaḷai virumpukiṟīrkaḷ. Allāhvō maṟumaiyil (uṅkaḷ nalattai) nāṭukiṟāṉ. Allāh (āṟṟalil) mikaittōṉum, ñāṉamuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 67
لَّوۡلَا كِتَٰبٞ مِّنَ ٱللَّهِ سَبَقَ لَمَسَّكُمۡ فِيمَآ أَخَذۡتُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
allāhviṭam (uṅkaḷuṭaiya maṉṉippu) ēṟkaṉavē eḻutappaṭāmaliruntāl nīṅkaḷ (pōrk kaitikaḷiṭam patril īṭṭup paṇattai) eṭuttuk koṇṭataṉ kāraṇamāka uṅkaḷai oru periya vētaṉai piṭittirukkum
Surah Al-Anfal, Verse 68
فَكُلُواْ مِمَّا غَنِمۡتُمۡ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ākavē, etirikaḷiṭamiruntu uṅkaḷukkup pōril kiṭaitta poruḷkaḷai tūymaiyāṉa - halālāṉa-vaiyākak karuti puciyuṅkaḷ; allāhvukkē añcuṅkaḷ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippōṉākavum, kirupaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 69
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّبِيُّ قُل لِّمَن فِيٓ أَيۡدِيكُم مِّنَ ٱلۡأَسۡرَىٰٓ إِن يَعۡلَمِ ٱللَّهُ فِي قُلُوبِكُمۡ خَيۡرٗا يُؤۡتِكُمۡ خَيۡرٗا مِّمَّآ أُخِذَ مِنكُمۡ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Napiyē! Uṅkaḷ vacattil irukkum kaitikaḷai nōkkik kūṟuvīrāka"uṅkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil ētāvatu oru naṉmai iruppatāka allāh aṟintāl, uṅkaḷiṭamiruntu (īṭṭuttokaiyāka) eṭuttuk koḷḷappaṭṭataiviṭa (ivvulakil) mēlāṉatai uṅkaḷukku avaṉ koṭuppāṉ; (maṟumaiyil) uṅkaḷ pāvaṅkaḷaiyum maṉṉippāṉ - allāh maṉṉippōṉākavum, kirupai uṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 70
وَإِن يُرِيدُواْ خِيَانَتَكَ فَقَدۡ خَانُواْ ٱللَّهَ مِن قَبۡلُ فَأَمۡكَنَ مِنۡهُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٌ
(napiyē!) Avarkaḷ umakku mōcam ceyya nāṭiṉāl (kavalaippaṭātīr); itaṟku muṉṉar avarkaḷ allāhvukkē mōcam ceyyak karutiṉārkaḷ; (ātalāl tāṉ avarkaḷaic ciṟai piṭikka) avarkaḷ mītu umakku caktiyai avaṉ aḷittāṉ. Allāh (ellām) aṟipavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 71
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يُهَاجِرُواْ مَا لَكُم مِّن وَلَٰيَتِهِم مِّن شَيۡءٍ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْۚ وَإِنِ ٱسۡتَنصَرُوكُمۡ فِي ٱلدِّينِ فَعَلَيۡكُمُ ٱلنَّصۡرُ إِلَّا عَلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
niccayamāka evar īmāṉ koṇṭu, tam ūraiviṭṭu veḷiyēṟi, tam celvaṅkaḷaiyum, uyirkaḷaiyum allāhviṉ pātaiyil tiyākam ceytārkaḷō, avarkaḷum evar ittakaiyōrukkup pukaliṭam koṭuttu utaviyum ceytārkaḷō, avarkaḷum; oruvarukkoruvar uṟṟa naṇparkaḷ āvārkaḷ - evar īmāṉ koṇṭu (iṉṉum tam) ūraiviṭṭu veḷiyēṟavillaiyō, avarkaḷ nāṭutuṟakkum varaiyil, nīṅkaḷ avarkaḷuṭaiya evviṣayattilum poṟuppāḷiyalla eṉiṉum avarkaḷ mārkka viṣayattil uṅkaḷiṭam utavi tēṭiṉāl, utavi purivatu uṅkaḷ mītu kaṭamaiyākum - āṉāl uṅkaḷiṭam uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭirukkum oru camūkattiṟku virōtamāka (avarkaḷukku utavi ceyvatu) kūṭātu - allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉku kavaṉittuk koṇṭē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 72
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٍۚ إِلَّا تَفۡعَلُوهُ تَكُن فِتۡنَةٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَفَسَادٞ كَبِيرٞ
Nirākarippavarkaḷil cilarukkuc cilar pātukāvalarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Nīṅkaḷ itaic ceyyāviṭṭāl atāvatu oruvarukkoruvar pātukāvalarāka irukkāviṭṭāl pūmiyil kuḻappamum, peruṅkalakamum ēṟpaṭṭu irukkum
Surah Al-Anfal, Verse 73
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلَّذِينَ ءَاوَواْ وَّنَصَرُوٓاْ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ حَقّٗاۚ لَّهُم مَّغۡفِرَةٞ وَرِزۡقٞ كَرِيمٞ
evarkaḷ īmāṉ koṇṭu (tam) ūraittuṟantu allāhviṉ pātaiyil pōr purikiṉṟārō a(ttakaiya)varum evar a(ttakaiya)varkaḷukkup pukaliṭam koṭuttu, utavi ceykiṉṟārkaḷō avarkaḷumtāṉ uṇmaiyāṉa muḥmiṉkaḷ āvārkaḷ-avarkaḷukku maṉṉippu uṇṭu. Kaṇṇiyamāṉa uṇavum uṇṭu
Surah Al-Anfal, Verse 74
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مِنۢ بَعۡدُ وَهَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ مَعَكُمۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنكُمۡۚ وَأُوْلُواْ ٱلۡأَرۡحَامِ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلَىٰ بِبَعۡضٖ فِي كِتَٰبِ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
itaṉ piṉṉarum, evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, tam ūraittuṟantu, uṅkaḷuṭaṉ cērntu (māhkkattiṟkākap) pōr purikiṉṟārkaḷō, avarkaḷum uṅkaḷai cērntavarkaḷē. Iṉṉum allāhviṉ vētavitippaṭi uṅkaḷ uṟaviṉarkaḷē. Oruvar maṟṟoruvarukku mika nerukkamuṭaiyavarkaḷum āvārkaḷ - niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷaiyum naṉkaṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anfal, Verse 75