Surah Al-Araf - Tamil Translation by Jan Turst Foundation

الٓمٓصٓ

aliḥp, lām, mīm, sāt
Surah Al-Araf, Verse 1

---

كِتَٰبٌ أُنزِلَ إِلَيۡكَ فَلَا يَكُن فِي صَدۡرِكَ حَرَجٞ مِّنۡهُ لِتُنذِرَ بِهِۦ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ

(napiyē!) Itaṉ mūlam nīr eccarikkai ceyvataṟkākavum muḥmiṉkaḷukku nallupatēcamākavum umakku aruḷappaṭṭa vētamākum(itu). Eṉavē itaṉāl umatu uḷḷattil enta tayakkamum ēṟpaṭa vēṇṭām
Surah Al-Araf, Verse 2

---

ٱتَّبِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ وَلَا تَتَّبِعُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۗ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ

(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu, uṅkaḷukku iṟakkappaṭṭataip piṉpaṟṟuṅkaḷ; avaṉaiyaṉṟi (vēṟevaraiyum) pātukāvalar(kaḷākki koṇṭu avar)kaḷai piṉpaṟṟātīrkaḷ; nīṅkaḷ coṟpamākavē nalluṇarvu peṟukiṟīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 3

---

وَكَم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا فَجَآءَهَا بَأۡسُنَا بَيَٰتًا أَوۡ هُمۡ قَآئِلُونَ

(pāvikaḷ vāḻntu vanta) ettaṉaiyō ūrkaḷai nām aḻittirukkiṟōm; namatu vētaṉai avarkaḷai(t tiṭīreṉa) iravilō allatu (kaḷaippāṟuvataṟkākap) pakalil tūṅkikkoṇṭirukkum pōtō vantaṭaintatu
Surah Al-Araf, Verse 4

---

فَمَا كَانَ دَعۡوَىٰهُمۡ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَآ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ

Namatu vētaṉai avarkaḷukku ēṟpaṭṭapōtu, avarkaḷ; "niccayamāka nām aniyāyakkārarkaḷāka iruntōm" eṉṟu coṉṉatait tavira vēṟoṉṟum kūṟavillai
Surah Al-Araf, Verse 5

---

فَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلَّذِينَ أُرۡسِلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

yārukku (nam) tūtarkaḷ aṉuppappaṭṭārkaḷō avarkaḷait tiṭaṉāka vicāraṇai ceyvōm. Iṉṉum (nam) tūtarkaḷaiyum tiṭaṉāka vicārippōm
Surah Al-Araf, Verse 6

---

فَلَنَقُصَّنَّ عَلَيۡهِم بِعِلۡمٖۖ وَمَا كُنَّا غَآئِبِينَ

ākavē, (pūraṇamāka nām) aṟintirukkiṟapaṭi (atu camayam) avarkaḷiṭam collik kāṇpippōm; (avarkaḷ ceytatai viṭṭum) niccayamāka nām maṟaivāka irukkavillai
Surah Al-Araf, Verse 7

---

وَٱلۡوَزۡنُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّۚ فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

aṉṟaiya tiṉam (avaravariṉ naṉmai tīmaikaḷai) eṭaipōṭuvatu uṟuti; appōtu yāruṭaiya (naṉmaiyiṉ) eṭai kaṉattatō avarkaḷ tām veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 8

---

وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُم بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَظۡلِمُونَ

yāruṭaiya (naṉmaiyiṉ) eṭai (kuṟaintu) ilēcāka irukkiṉṟatō, avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷukku māṟuceyta kāraṇattāl, avarkaḷ tamakku tāmē naṣṭam viḷaivittuk koṇṭavarkaḷ āvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 9

---

وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلۡنَا لَكُمۡ فِيهَا مَعَٰيِشَۗ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ

(maṉitarkaḷē!) Niccayamāka nām uṅkaḷai pūmiyil vacikkac ceytōm; atil uṅkaḷukku vāḻkkai vacatikaḷaiyum ākkittantōm - eṉiṉum nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvatō mikavum coṟpamēyākum
Surah Al-Araf, Verse 10

---

وَلَقَدۡ خَلَقۡنَٰكُمۡ ثُمَّ صَوَّرۡنَٰكُمۡ ثُمَّ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ لَمۡ يَكُن مِّنَ ٱلسَّـٰجِدِينَ

niccayamāka nāmē uṅkaḷaip paṭaittōm; piṉpu uṅkaḷukku urukkoṭuttōm. Ataṉpiṉ, "ātamukku sujutu ceyyuṅkaḷ (ciram paṇiyuṅkaḷ)" eṉṟu malakkukaḷiṭam kūṟiṉōm; iplīsait tavira (maṟṟa malakkukaḷ) yāvarum (avarukkut) talaivaṇakkam ceytārkaḷ; avaṉ (maṭṭum) talaivaṇakkam ceytavarkaḷil oruvaṉāka irukkavillai
Surah Al-Araf, Verse 11

---

قَالَ مَا مَنَعَكَ أَلَّا تَسۡجُدَ إِذۡ أَمَرۡتُكَۖ قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ

nāṉ uṉakkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭa pōtu, nī sajtā ceyyātirukka uṉṉait taṭuttatu yātu?" Eṉṟu allāh kēṭṭāṉ; "nāṉ avarai (ātamai)viṭa mēlāṉavaṉ - eṉṉai nī neruppiṉāl paṭaittāy, avarai kaḷimaṇṇāl paṭaittāy" eṉṟu (iplīs patil) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 12

---

قَالَ فَٱهۡبِطۡ مِنۡهَا فَمَا يَكُونُ لَكَ أَن تَتَكَبَّرَ فِيهَا فَٱخۡرُجۡ إِنَّكَ مِنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ

Itiliruntu nī iṟaṅkiviṭu, nī perumai koḷvataṟku iṅku iṭamillai, ātalāl (iṅkiruntu) nī veḷiyēṟu - niccayamāka nī ciṟumai aṭaintōril oruvaṉāki viṭṭāy" eṉṟu allāh kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 13

---

قَالَ أَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ

(iṟantavar) eḻuppappaṭum nāḷ varai eṉakku avakācam koṭuppāyāka" eṉa avaṉ (iplīs) vēṇṭiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 14

---

قَالَ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ

(ataṟku allāh)"niccayamāka nī avakācam koṭukkappaṭṭavarkaḷil oruvaṉāvāy" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 15

---

قَالَ فَبِمَآ أَغۡوَيۡتَنِي لَأَقۡعُدَنَّ لَهُمۡ صِرَٰطَكَ ٱلۡمُسۡتَقِيمَ

(ataṟku iplīs)"nī eṉṉai vaḻi keṭṭavaṉāka (veḷiyēṟṟi) viṭṭataṉ kāraṇattāl, (ātamuṭaiya cantatiyarāṉa) avarkaḷ uṉṉuṭaiya nērāṉa pātaiyil (cellātu taṭuppataṟkāka avvaḻiyil) uṭkārntu koḷvēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 16

---

ثُمَّ لَأٓتِيَنَّهُم مِّنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ وَعَنۡ أَيۡمَٰنِهِمۡ وَعَن شَمَآئِلِهِمۡۖ وَلَا تَجِدُ أَكۡثَرَهُمۡ شَٰكِرِينَ

piṉ niccayamāka nāṉ avarkaḷ muṉṉum, avarkaḷ piṉṉum, avarkaḷ valappakkattilum, avarkaḷ iṭappakkattilum vantu (avarkaḷai vaḻi keṭuttuk) koṇṭiruppēṉ; ātalāl nī avarkaḷil perumpālōrai (uṉakku) naṉṟi celuttuvōrkaḷākak kāṇamāṭṭāy" (eṉṟum kūṟiṉāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 17

---

قَالَ ٱخۡرُجۡ مِنۡهَا مَذۡءُومٗا مَّدۡحُورٗاۖ لَّمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكُمۡ أَجۡمَعِينَ

ataṟku iṟaivaṉ, "nī nintikkappaṭṭavaṉākavum, veruṭṭappaṭṭavaṉākavum iṅkiruntu veḷiyēṟi viṭu - avarkaḷil uṉṉaip piṉpaṟṟuvōraiyum, uṅkaḷ yāvaraiyum koṇṭu niccayamāka narakattai nirappuvēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 18

---

وَيَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ فَكُلَا مِنۡ حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(piṉpu iṟaivaṉ ātamai nōkki;)"ātamē! Nīrum, um maṉaiviyum cuvarkkattil kuṭiyiruntu, nīṅkaḷ iruvarum uṅkaḷ viruppappirakāram puciyuṅkaḷ; āṉāl inta marattai (maṭṭum) neruṅkātīrkaḷ; (appaṭic ceytāl) nīṅkaḷ iruvarum aniyāyam ceytavarkaḷ āvīrkaḷ" (eṉṟu allāh kūṟiṉāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 19

---

فَوَسۡوَسَ لَهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ لِيُبۡدِيَ لَهُمَا مَا وُۥرِيَ عَنۡهُمَا مِن سَوۡءَٰتِهِمَا وَقَالَ مَا نَهَىٰكُمَا رَبُّكُمَا عَنۡ هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةِ إِلَّآ أَن تَكُونَا مَلَكَيۡنِ أَوۡ تَكُونَا مِنَ ٱلۡخَٰلِدِينَ

Eṉiṉum avviruvarukkum maṟaintirunta avarkaḷuṭaiya (uṭalai) māṉattai avarkaḷukku veḷippaṭuttum poruṭṭu ṣaittāṉ avviruvariṉ uḷḷaṅkaḷil (tavaṟāṉa eṇṇaṅkaḷai) ūcalāṭac ceytāṉ; (avarkaḷai nōkki, "ataṉ kaṉiyai nīṅkaḷ pucittāl) nīṅkaḷ iruvarum malakkukaḷāy viṭuvīrkaḷ, allatu (iccuvaṉapatiyil) eṉṟeṉṉum taṅkiviṭuvīrkaḷ eṉpataṟkākavēyaṉṟi (vēṟetaṟkum,) inta marattai viṭṭum uṅkaḷai uṅkaḷ iṟaivaṉ taṭukkavillai" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 20

---

وَقَاسَمَهُمَآ إِنِّي لَكُمَا لَمِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

niccayamāka nāṉ uṅkaḷiruvarukkum naṟpōtaṉai ceypavaṉāka irukkiṟēṉ" eṉṟu cattiyam ceytu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 21

---

فَدَلَّىٰهُمَا بِغُرُورٖۚ فَلَمَّا ذَاقَا ٱلشَّجَرَةَ بَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَنَادَىٰهُمَا رَبُّهُمَآ أَلَمۡ أَنۡهَكُمَا عَن تِلۡكُمَا ٱلشَّجَرَةِ وَأَقُل لَّكُمَآ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمَا عَدُوّٞ مُّبِينٞ

ivvāṟu, avaṉ avviruvaraiyum ēmāṟṟi, avarkaḷ (taṅkaḷ nilaiyiliruntu) kīḻē iṟaṅkumpaṭic ceytāṉ - avarkaḷiruvarum am'marattiṉai (am'marattiṉ kaṉiyai)c cuvaittapōtu - avarkaḷuṭaiya veṭkattalaṅkaḷ avarkaḷukku veḷiyāyiṟṟu avarkaḷ cuvaṉapatiyiṉ ilaikaḷāl taṅkaḷai mūṭikkoḷḷa muyaṉṟaṉar; (appōtu) avarkaḷai avarkaḷ iṟaivaṉ kūppiṭṭu; "uṅkaḷiruvaraiyum am'marattai viṭṭum nāṉ taṭukkavillaiyā? Niccayamāka ṣaittāṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāṉa pakaivaṉ eṉṟu nāṉ uṅkaḷukku collavillaiyā?" Eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Al-Araf, Verse 22

---

قَالَا رَبَّنَا ظَلَمۡنَآ أَنفُسَنَا وَإِن لَّمۡ تَغۡفِرۡ لَنَا وَتَرۡحَمۡنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

ataṟku avarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku nāṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭōm - nī eṅkaḷai maṉṉittuk kirupai ceyyāviṭṭāl, niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭuvōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 23

---

قَالَ ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ

(ataṟku iṟaivaṉ, "itiliruntu) nīṅkaḷ iṟaṅkuṅkaḷ - uṅkaḷil oruvar maṟṟavarukkup pakaivarāyiruppīrkaḷ; uṅkaḷukku pūmiyil taṅkumiṭam irukkiṟatu atil oru (kuṟippiṭṭa) kālam varai nīṅkaḷ cukam aṉupavittalum uṇṭu" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 24

---

قَالَ فِيهَا تَحۡيَوۡنَ وَفِيهَا تَمُوتُونَ وَمِنۡهَا تُخۡرَجُونَ

Aṅkēyē nīṅkaḷ vāḻntiruppīrkaḷ; aṅkēyē nīṅkaḷ maraṇamaṭaivīrkaḷ; (iṟutiyāka) nīṅkaḷ aṅkiruntē eḻuppappaṭuvīrkaḷ" eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 25

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ قَدۡ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمۡ لِبَاسٗا يُوَٰرِي سَوۡءَٰتِكُمۡ وَرِيشٗاۖ وَلِبَاسُ ٱلتَّقۡوَىٰ ذَٰلِكَ خَيۡرٞۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

ātamuṭaiya makkaḷē! Meyyākavē, nām uṅkaḷukku uṅkaḷuṭaiya māṉattai maṟaikkavum, uṅkaḷukku alaṅkāramākavum, āṭaiyai aḷittuḷḷōm. Āyiṉum takvā (payapakti) eṉum āṭaiyē (ataiviṭa) mēlāṉatu. Itu allāhvuṭaiya (aruḷiṉ) aṭaiyāḷaṅkaḷil (oṉṟāka) uḷḷatākum - (itaik koṇṭu) nalluṇarvu peṟuvārkaḷāka
Surah Al-Araf, Verse 26

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ لَا يَفۡتِنَنَّكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ كَمَآ أَخۡرَجَ أَبَوَيۡكُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ يَنزِعُ عَنۡهُمَا لِبَاسَهُمَا لِيُرِيَهُمَا سَوۡءَٰتِهِمَآۚ إِنَّهُۥ يَرَىٰكُمۡ هُوَ وَقَبِيلُهُۥ مِنۡ حَيۡثُ لَا تَرَوۡنَهُمۡۗ إِنَّا جَعَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ

ātamuṭaiya makkaḷē! Ṣaittāṉ uṅkaḷ peṟṟōr iruvaraiyum, avarkaḷuṭaiya māṉattai avarkaḷ pārkkumāṟu avarkaḷuṭaiya āṭaiyai avarkaḷai viṭṭum, kaḷaintu, cuvaṉapatiyai viṭṭu veḷiyēṟṟiyatu pōl avaṉ uṅkaḷai (ēmāṟṟic) cōtaṉaikkuḷḷākka vēṇṭām; niccayamāka avaṉum, avaṉ kūṭṭattārum uṅkaḷaik kavaṉittuk koṇṭirukkiṟārkaḷ - nīṅkaḷ avarkaḷaip pārkka muṭiyātavāṟu meyyākavē nām ṣaittāṉkaḷai nampikkaiyillātavariṉ naṇparkaḷākki irukkiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 27

---

وَإِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةٗ قَالُواْ وَجَدۡنَا عَلَيۡهَآ ءَابَآءَنَا وَٱللَّهُ أَمَرَنَا بِهَاۗ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

(nampikkaiyillāta) avarkaḷ oru māṉakkēṭāṉa kāriyattaic ceytu viṭṭāl, "eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷai itaṉ mītē kaṇṭōm; iṉṉum allāh eṅkaḷai ataikkoṇṭē ēviṉāṉ" eṉṟu colkiṟārkaḷ. "(Appaṭiyalla!) Niccayamāka allāh māṉakkēṭāṉa ceyalkaḷaic ceyyak kaṭṭaḷaiyiṭamāṭṭāṉ - nīṅkaḷ aṟiyātatai allāhviṉ mītu poyyākak kūṟukiṟīrkaḷā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka
Surah Al-Araf, Verse 28

---

قُلۡ أَمَرَ رَبِّي بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَقِيمُواْ وُجُوهَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۚ كَمَا بَدَأَكُمۡ تَعُودُونَ

eṉ iṟaivaṉ, nītattaik koṇṭē ēviyuḷḷāṉ; ovvoru toḻukaiyiṉ pōtum uṅkaḷ mukaṅkaḷai avaṉ pakkamē nilaippaṭuttikkoḷḷuṅkaḷ; vaṇakkattai avaṉukkē tūymaiyākkiyavarkaḷāka avaṉai aḻaiyuṅkaḷ; uṅkaḷai avaṉ tuvakkiyatu pōlavē (avaṉiṭam) nīṅkaḷ mīḷuvīrkaḷ" eṉṟu nīr kūṟum
Surah Al-Araf, Verse 29

---

فَرِيقًا هَدَىٰ وَفَرِيقًا حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلضَّلَٰلَةُۚ إِنَّهُمُ ٱتَّخَذُواْ ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُم مُّهۡتَدُونَ

Oru kūṭṭattārai avaṉ nēr vaḻiyilākkiṉāṉ; iṉṉoru kūṭṭatārukku vaḻikēṭu uṟutiyāki viṭṭatu ēṉeṉil niccayamāka avarkaḷ allāhvai viṭṭu ṣaittāṉkaḷai pātukāvalarkaḷākkik koṇṭārkaḷ - eṉiṉum tāṅkaḷ nērvaḻi peṟṟavarkaḷ eṉṟu eṇṇukiṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 30

---

۞يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ خُذُواْ زِينَتَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ

ātamuṭaiya makkaḷē! Ovvoru masjitilum toḻuṅkālam uṅkaḷai āṭaikaḷāl aḻakākkik koḷḷuṅkaḷ; uṇṇuṅkaḷ, parukuṅkaḷ; eṉiṉum vīṇ virayam ceyyātīrkaḷ. Ēṉeṉil allāh aḷavu kaṭantu (vīṇ) virayam ceypavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Araf, Verse 31

---

قُلۡ مَنۡ حَرَّمَ زِينَةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَ لِعِبَادِهِۦ وَٱلطَّيِّبَٰتِ مِنَ ٱلرِّزۡقِۚ قُلۡ هِيَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا خَالِصَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

(napiyē!) Nīr kēṭpīrāka"allāh taṉ aṭiyārkaḷukkāka veḷippaṭuttiyuḷḷa (āṭai) aḻakaiyum, uṇavu vakaikaḷil tūymaiyāṉavaṟṟaiyum taṭuttatu yār?" Iṉṉum kūṟum; "avai ivvulaka vāḻkkaiyil nampikkaiyāḷarkaḷukku (aṉumatikkappaṭṭavaiyē, eṉiṉum maṟumaiyil) avarkaḷukku maṭṭumē contamāṉavaiyākavum irukkum" ivvāṟu nām nam vacaṉaṅkaḷai aṟiyakkūṭiya makkaḷukku vivarikkiṉṟōm
Surah Al-Araf, Verse 32

---

قُلۡ إِنَّمَا حَرَّمَ رَبِّيَ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَ وَٱلۡإِثۡمَ وَٱلۡبَغۡيَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَأَن تُشۡرِكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

eṉ iṟaivaṉ harām eṉat taṭuttiruppavaiyellām, veḷippaṭaiyāṉa allatu antaraṅkamāṉa, māṉakkēṭāṉa ceyalkaḷ, pāvaṅkaḷ;, niyāyamiṉṟi (oruvarukkoruvar) koṭumai ceyvatu ātāramillāmalirukkum pōtē nīṅkaḷ allāhvukku iṇaikaṟpittal, nīṅkaḷ aṟiyāvaṟṟai allāhviṉ mītu (poyyākak) kūṟuvatu (ākiya ivaiyē eṉṟu napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 33

---

وَلِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٞۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَأۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ

ovvōru kūṭṭatārukkum (vāḻvukkum, vīḻvukkum) oru kālakkeṭu uṇṭu, avarkaḷuṭaiya keṭu vantuviṭṭāl avarkaḷ orukaṇap poḻutēṉum pintavum māṭṭārkaḷ; muntavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 34

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ إِمَّا يَأۡتِيَنَّكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي فَمَنِ ٱتَّقَىٰ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

Ātamuṭaiya makkaḷē! Uṅkaḷiṭam uṅkaḷiliruntē (nam) tūtarkaḷ vantu, eṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku viḷakkiṉāl, appōtu evarkaḷ payapakti koṇṭu (tam vāḻkkaiyil) tiruntik koṇṭārkaḷō avarkaḷukku accamumillai avarkaḷ tukkappaṭavumāṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 35

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

āṉāl nam vacaṉaṅkaḷai poypittu (avaṟṟaip puṟakkaṇittup) perumaiyaṭittārvaḷō avarkaḷ narakavācikaḷēyāvārkaḷ - atil avarkaḷ (eṉṟeṉṟum) taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 36

---

فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يَنَالُهُمۡ نَصِيبُهُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا يَتَوَفَّوۡنَهُمۡ قَالُوٓاْ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ

evaṉ allāhviṉ mītu poykkaṟpaṉai ceytu avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaiyum nirākarikkiṟāṉō, avaṉaiviṭa mika aniyāyakkāraṉ yār? Eṉiṉum attakaiyavarkaḷukku avarkaḷukku vitikkappaṭṭa (uṇavum, poruḷkaḷiluḷḷa) paṅku (ivvulakil) kiṭaittukkoṇṭē irukkum; nam'muṭaiya (vāṉa) tūtarkaḷ avarkaḷiṭam vantu, avar(kaḷuṭaiya uyir)kaḷaik kaippaṟṟum pōtu (avvāṉa tūtarkaḷ)"allāhvai viṭṭu evarkaḷai aḻaittuk koṇṭu iruntīrkaḷō, avarkaḷ eṅkē?" Eṉak kēṭpārkaḷ; (ataṟku)"avarkaḷ eṅkaḷai viṭṭuk kāṇāmal (maṟaintu pōy) viṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟi meyyākavē tām nirākarippavarkaḷāka - iruntatākat taṅkaḷukku etirākavē avarkaḷ cāṭci kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 37

---

قَالَ ٱدۡخُلُواْ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ فِي ٱلنَّارِۖ كُلَّمَا دَخَلَتۡ أُمَّةٞ لَّعَنَتۡ أُخۡتَهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا ٱدَّارَكُواْ فِيهَا جَمِيعٗا قَالَتۡ أُخۡرَىٰهُمۡ لِأُولَىٰهُمۡ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ أَضَلُّونَا فَـَٔاتِهِمۡ عَذَابٗا ضِعۡفٗا مِّنَ ٱلنَّارِۖ قَالَ لِكُلّٖ ضِعۡفٞ وَلَٰكِن لَّا تَعۡلَمُونَ

(Allāh) kūṟuvāṉ; "jiṉkaḷ, maṉitarkaḷ kūṭṭattārkaḷiliruntu uṅkaḷukku muṉ ceṉṟavarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷum (naraka) neruppil nuḻaiyuṅkaḷ." Ovvoru kūṭṭattārum, narakattil nuḻaiyumpōtellām, (taṅkaḷukku muṉ, aṅku vantuḷḷa) tam iṉattāraic capippārkaḷ; avarkaḷ yāvarum narakattaiyaṭaintu viṭṭa piṉṉar, piṉ vantavarkaḷ muṉ vantavarkaḷaippaṟṟi, "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Ivarkaḷ tāṉ eṅkaḷai vaḻi keṭuttārkaḷ; ātalāl ivarkaḷukku narakattil iru maṭaṅku vētaṉaiyaik koṭu" eṉṟu colvārkaḷ. Avaṉ kūṟuvāṉ; "uṅkaḷil ovvoruvarukkum iraṭṭippu (vētaṉai) uṇṭu - āṉāl nīṅkaḷ atai aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 38

---

وَقَالَتۡ أُولَىٰهُمۡ لِأُخۡرَىٰهُمۡ فَمَا كَانَ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلٖ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ

avarkaḷil muṉ vantavarkaḷ, piṉ vantavarkaḷai nōkki, "eṅkaḷaiviṭa uṅkaḷukku yātoru mēṉmaiyum kiṭaiyātu, ātalāl nīṅkaḷākavē campātittuk koṇṭa (tī) viṉaiyiṉ kāraṇamāka nīṅkaḷum (irumaṭaṅku) vētaṉaiyai aṉupaviyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 39

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَا لَا تُفَتَّحُ لَهُمۡ أَبۡوَٰبُ ٱلسَّمَآءِ وَلَا يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ حَتَّىٰ يَلِجَ ٱلۡجَمَلُ فِي سَمِّ ٱلۡخِيَاطِۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُجۡرِمِينَ

evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai poyppittu iṉṉum (avaṟṟaip puṟakkaṇittu) perumaiyaṭittārkaḷō niccayamāka avarkaḷukku vāṉattiṉ (aruḷ) vāyilkaḷ tiṟakkappaṭa māṭṭā - mēlum ūciyiṉ kātil oṭṭakam nuḻaiyum varaiyil avarkaḷ cuvaṉapatiyil nuḻaiya māṭṭārkaḷ - ivvāṟē kuṟṟam ceypavarkaḷukku kūli koṭuppōm
Surah Al-Araf, Verse 40

---

لَهُم مِّن جَهَنَّمَ مِهَادٞ وَمِن فَوۡقِهِمۡ غَوَاشٖۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ

avarkaḷukku narakattil (neruppu) virippukaḷum, (pōrttik koḷvataṟku) avarkaḷukku mēlē neruppup pōrvaikaḷum uṇṭu - iṉṉum ivvāṟē aniyāyam ceypavarkaḷukku nām kūli koṭuppōm
Surah Al-Araf, Verse 41

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

āṉāl, evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟārkaḷō - enta ōr ātmāvaiyum ataṉ caktikkumīṟi nām ciramappaṭutta māṭṭōm; avarkaḷ cuvaṉavācikaḷāka iruppārkaḷ - avarkaḷ atilēyē eṉṟeṉṟum taṅkiyiruppārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 42

---

وَنَزَعۡنَا مَا فِي صُدُورِهِم مِّنۡ غِلّٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي هَدَىٰنَا لِهَٰذَا وَمَا كُنَّا لِنَهۡتَدِيَ لَوۡلَآ أَنۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُۖ لَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّۖ وَنُودُوٓاْ أَن تِلۡكُمُ ٱلۡجَنَّةُ أُورِثۡتُمُوهَا بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ

Tavira (ivvulakil oruvar mītu oruvar koṇṭirunta) kurōtattaiyum avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷiliruntu nīkki viṭuvōm; avarkaḷukku arukil āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkum; iṉṉum avarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "i(nta pākkiyattaip peṟuva)taṟkuriya nērvaḻiyai eṅkaḷukkuk kāṭṭiya allāhvukkē ellāppukaḻum uriyatākum; allāh eṅkaḷukku nēr vaḻi kāṭṭiyirāviṭṭāl, orukkālum nāṅkaḷ nērvaḻi aṭaintirukkamāṭṭōm - niccayamāka eṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya tūtarkaḷ uṇmai (mārkkattai)yē (nam'miṭam) koṇṭu vantārkaḷ" (itaṟku patilāka, "pūmiyil) nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta (naṉmaiyāṉa) kāriyaṅkaḷiṉ kāraṇamākavē nīṅkaḷ inta cuvaṉapatiyiṉ vāricukaḷākkappaṭṭu irukkiṟīrkaḷ" eṉṟu aḻaikkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 43

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ أَن قَدۡ وَجَدۡنَا مَا وَعَدَنَا رَبُّنَا حَقّٗا فَهَلۡ وَجَدتُّم مَّا وَعَدَ رَبُّكُمۡ حَقّٗاۖ قَالُواْ نَعَمۡۚ فَأَذَّنَ مُؤَذِّنُۢ بَيۡنَهُمۡ أَن لَّعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

cuvarkka vācikaḷ, naraka vācikaḷai aḻaittu, "eṅkaḷukku eṅkaḷ iṟaivaṉ aḷittirunta vākkuṟutiyai niccayamākavum, uṇmaiyākavum peṟṟuk koṇṭōm; uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉ aḷitta vākkuṟutiyai nīṅkaḷ uṇmaiyil peṟṟuk koṇṭīrkaḷā?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ataṟku avarkaḷ, "ām (peṟṟuk koṇṭōm" eṉpārkaḷ. Appōtu avarkaḷukkiṭaiyē aṟivippavar oruvar, "akkiramakkārarkaḷiṉ mītu allāhviṉ cāpam uṇṭāvatāka!" Eṉṟu aṟivippār)
Surah Al-Araf, Verse 44

---

ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ كَٰفِرُونَ

(ēṉeṉil) avarkaḷ allāhviṉ (nēr)vaḻiyaiviṭṭu (maṉitarkaḷait) taṭuttu, ataik kōṇalākkavum virumpiṉar; mēlum avarkaḷ maṟumaiyaiyum (nampātu) maṟuttaṉar
Surah Al-Araf, Verse 45

---

وَبَيۡنَهُمَا حِجَابٞۚ وَعَلَى ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٞ يَعۡرِفُونَ كُلَّۢا بِسِيمَىٰهُمۡۚ وَنَادَوۡاْ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَن سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۚ لَمۡ يَدۡخُلُوهَا وَهُمۡ يَطۡمَعُونَ

(Narakavācikaḷ, cuvarkka vācikaḷ ākiya) ivarkaḷukkiṭaiyē oru tirai(yāṉa matil) irukkum; ataṉ cikaraṅkaḷil anēka maṉitarkaḷ iruppārkaḷ; (naraka vācikaḷ, cuvarkka vācikaḷ) ovvoruvaraiyum avarkaḷuṭaiya aṭaiyāḷaṅkaḷaik koṇṭu aṟintu koḷvārkaḷ; avarkaḷ cuvarkka vācikaḷai aḻaittu"salāmuṉ alaikkum (uṅkaḷ mītu cāntiyum camātāṉamum uṇṭākuka!)" Eṉṟu kūṟuvārkaḷ; avarkaḷ iṉṉum cuvarkkattil nuḻaiyavillai - avarkaḷ (atil nuḻaiya) āvaluṭaṉ irukkiṉṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 46

---

۞وَإِذَا صُرِفَتۡ أَبۡصَٰرُهُمۡ تِلۡقَآءَ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ قَالُواْ رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

avarkaḷuṭaiya pārvaikaḷ narakavācikaḷiṉ pakkam tiruppappaṭṭāl, avarkaḷ"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷai (inta) akkaramakkārarkaḷuṭaṉē ākki viṭātē" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 47

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٗا يَعۡرِفُونَهُم بِسِيمَىٰهُمۡ قَالُواْ مَآ أَغۡنَىٰ عَنكُمۡ جَمۡعُكُمۡ وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ

cikaraṅkaḷiliruppavarkaḷ, cila maṉitarkaḷai - avarkaḷ aṭaiyāḷaṅkaḷāl aṟintu koṇṭu - avarkaḷaik kūppiṭṭuk kūṟuvārkaḷ; "nīṅkaḷ ulakattil cēmittu vaittiruntavaiyum, nīṅkaḷ perumaiyaṭittuk koṇṭiruntavaiyum, uṅkaḷukkup palaṉaḷikkavillaiyē
Surah Al-Araf, Verse 48

---

أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمۡتُمۡ لَا يَنَالُهُمُ ٱللَّهُ بِرَحۡمَةٍۚ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَنتُمۡ تَحۡزَنُونَ

allāh ivarkaḷukku aruḷpuriya māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ cattiyam ceytu kūṟikkoṇṭiruntīrkaḷē avarkaḷ ivarkaḷ tāṉē? (Eṉṟu cuvaṉavācikaḷaic cuṭṭik kāṇpittu,) nīṅkaḷ cuvaṉapatiyil nuḻaiyuṅkaḷ; uṅkaḷukku evvita payamumillai nīṅkaḷ tukkappaṭavum māṭṭīrkaḷ" eṉṟum kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 49

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَنۡ أَفِيضُواْ عَلَيۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ أَوۡ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُۚ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَهُمَا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ

narakavācikaḷ, cuvarkkavācikaḷai aḻaittu, "taṇṇīril koñcamēṉum allatu allāh uṅkaḷukku aḷittuḷḷa uṇavil ciṟitēṉum eṅkaḷukkuk koṭuṅkaḷ" eṉak kēṭpārkaḷ; ataṟku avarkaḷ; "niccayamāka allāh ivviraṇṭaiyum kāḥpirkaḷ mītu taṭuttu (harām ākki) viṭṭāṉ" eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 50

---

ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَهۡوٗا وَلَعِبٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰهُمۡ كَمَا نَسُواْ لِقَآءَ يَوۡمِهِمۡ هَٰذَا وَمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ

(Ēṉeṉṟāl) avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya mārkkattai vīṇākavum, viḷaiyāṭṭākavum eṭuttuk koṇṭārkaḷ; iṉṉum avarkaḷai ivvulaka vāḻkkai mayakki viṭṭatu eṉavē avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nirākarittu inta iṟuti nāḷiṉ cantippai maṟantu viṭṭatu pōṉṟu, iṉṟu nām avarkaḷai maṟantu viṭukiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 51

---

وَلَقَدۡ جِئۡنَٰهُم بِكِتَٰبٖ فَصَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ عِلۡمٍ هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

niccayamāka nām avarkaḷukku oru vētattai koṭuttōm. Atai nām pūraṇa ñāṉattaik koṇṭu viḷakkiyuḷḷōm; atu nampikkai koḷḷum makkaḷukku nēr vaḻiyākavum, aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Al-Araf, Verse 52

---

هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا تَأۡوِيلَهُۥۚ يَوۡمَ يَأۡتِي تَأۡوِيلُهُۥ يَقُولُ ٱلَّذِينَ نَسُوهُ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّ فَهَل لَّنَا مِن شُفَعَآءَ فَيَشۡفَعُواْ لَنَآ أَوۡ نُرَدُّ فَنَعۡمَلَ غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ قَدۡ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

ivarkaḷ (taṅkaḷukku eccarikkai ceyyappaṭṭu vanta) iṟutiyaiyaṉṟi vēṟu etaiyum etirpārkkiṟārkaḷā? Antat taṇṭaṉai nāḷ vantapoḻutu, itaṟkumuṉ ataṉai muṟṟilum maṟantirunta ivarkaḷ, "niccayamāka eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ cattiya(vēta)ttaiyē koṇṭu vantaṉar, eṅkaḷukkup parintu pēcakkūṭiyavarkaḷ evarum irukkiṉṟaṉarā? Avvāṟāyiṉ avarkaḷ eṅkaḷukkākap parintu pēcaṭṭum; allatu nāṅkaḷ (ulakattiṟkut) tiruppi aṉuppappaṭuvōmā? Appaṭiyāyiṉ, nāṅkaḷ muṉceytu koṇṭirunta (tīya)vaṟṟai viṭṭu vēṟu (naṉmaikaḷaiyē) ceyvōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ - niccayamāka avarkaḷ tamakkut tāmē iḻappukku āḷākkik koṇṭārkaḷ, avarkaḷ kaṟpaṉai ceytu vantavai avarkaḷai viṭṭu maṟaintu viṭum
Surah Al-Araf, Verse 53

---

إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَ يَطۡلُبُهُۥ حَثِيثٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ وَٱلنُّجُومَ مُسَخَّرَٰتِۭ بِأَمۡرِهِۦٓۗ أَلَا لَهُ ٱلۡخَلۡقُ وَٱلۡأَمۡرُۗ تَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāh tāṉ āṟu nāṭkaḷil vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittup piṉ arṣiṉ mītu taṉ āṭciyai amaittāṉ - avaṉē iravaik koṇṭu pakalai mūṭukiṟāṉ; avviravu pakalai veku viraivāka piṉ toṭarkiṟatu iṉṉum cūriyaṉaiyum; cantiraṉaiyum, naṭcattiraṅkaḷaiyum taṉ kaṭṭaḷaikku - āṭcikkuk - kīḻpaṭintavaiyāka(p paṭaittāṉ); paṭaippum, āṭciyum avaṉukkē contamallavā? Akilaṅkaḷukkellām iṟaivaṉākiya (avaṟṟaip paṭaittu, paripālittup paripakkuvappaṭuttum) allāhvē mikavum pākkiyamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 54

---

ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةًۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ

(ākavē, muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam paṇivākavum, antaraṅkamākavum pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ - varampu mīṟiyavarkavaḷai niccayamāka avaṉ nēcippatillai
Surah Al-Araf, Verse 55

---

وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَا وَٱدۡعُوهُ خَوۡفٗا وَطَمَعًاۚ إِنَّ رَحۡمَتَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

(mēlum,) pūmiyil (amaiti uṇṭāki) cīrtiruttam ēṟpaṭṭa piṉṉar atil kuḻappam uṇṭākkātīrkaḷ; accattōṭum ācaiyōṭum avaṉai pirārttiyuṅkaḷ - niccayamāka allāhviṉ aruḷ naṉmai ceyvōrukku mika camīpattil irukkiṟatu
Surah Al-Araf, Verse 56

---

وَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ

avaṉ tāṉ, taṉṉuṭaiya aruḷ (mārik)ku muṉ, naṟceytiyāka (kuḷirnta) kāṟṟukaḷai aṉuppivaikkiṟāṉ avai kaṉatta mēkaṅkaḷaic cumakkalāṉatum nām avaṟṟai iṟantu kiṭakkum (varaṇṭa) pūmiyiṉ pakkam ōṭṭic ceṉṟu, atiliruntu maḻaiyaip poḻiyac ceykiṉṟōm; piṉṉar ataik koṇṭu ellāvitamāṉa kaṉivakai (viḷaiccal)kaḷaiyum veḷippaṭuttukiṉṟōm - ivvāṟē nām iṟantavarkaḷaiyum eḻuppuvōm. (Eṉavē ivaṟṟai yellām cintittu) nīṅkaḷ nalluṇarvu peṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Araf, Verse 57

---

وَٱلۡبَلَدُ ٱلطَّيِّبُ يَخۡرُجُ نَبَاتُهُۥ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَٱلَّذِي خَبُثَ لَا يَخۡرُجُ إِلَّا نَكِدٗاۚ كَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَشۡكُرُونَ

(Orē vitamāṉa maḻaiyaik koṇṭē) vaḷamāṉa pūmi taṉ iṟaivaṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu (ceḻumaiyākap) payir (paccai)kaḷai veḷippaṭuttukiṟatu āṉāl keṭṭa kaḷar nilam coṟpamāṉa viḷaiccalaiyē veḷippaṭuttukiṟatu naṉṟi celuttum makkaḷukku ivvāṟē nām vacaṉaṅkaḷai vivarikkiṉṟōm
Surah Al-Araf, Verse 58

---

لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ

niccayamāka nām nūhai avaruṭaiya kūṭṭattāriṭam aṉuppi vaittōm; avar(tam kūṭṭattāriṭam), "eṉ kūṭṭattārē! Allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ, uṅkaḷukku avaṉaṉṟi vēṟu nāyaṉillai niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku vara irukkum makattāṉa oru nāḷiṉ vētaṉaippaṟṟi añcukiṟēṉ eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 59

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ

avaruṭaiya kūṭṭattāriluḷḷa talaivarkaḷ, "meyyākavē, nāṅkaḷ um'mai pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil tāṉ tiṭamāka pārkkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 60

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي ضَلَٰلَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

ataṟku (nūhu)"eṉ kūṭṭattārkaḷē! Eṉṉiṭam enta vaḻikēṭum illai māṟāka akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉākiya (allāhviṉ) tūtaṉākavē nāṉ irukkiṉṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 61

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنصَحُ لَكُمۡ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

nāṉ eṉ iṟaivaṉuṭaiya tūtaiyē uṅkaḷukku eṭuttuk kūṟi; uṅkaḷukku naṟpōtaṉaiyum ceykiṉṟēṉ - mēlum nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai allāhviṭamiruntu nāṉ aṟikiṟēṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 62

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡ وَلِتَتَّقُواْ وَلَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

uṅkaḷai eccarippataṟkākavum nīṅkaḷ añci naṭappataṟkākavum uṅkaḷukku aruḷ puriyappaṭa vēṇṭumeṉpataṟkākavum uṅkaḷaic cērnta oru maṉitar mītu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu naṟpōtaṉai uṅkaḷukku varuvataip paṟṟi nīṅkaḷ āccariyappaṭuvīrkaḷā
Surah Al-Araf, Verse 63

---

فَكَذَّبُوهُ فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمًا عَمِينَ

appōtum avarkaḷ avaraip poyyareṉavē kūṟiṉar; eṉavē, nām avaraiyum avaruṭaṉ iruntavarkaḷaiyum kappalil (ēṟṟik) kāppāṟṟiṉōm; iṉṉum nam vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉak kūṟiyavarkaḷai (piraḷayattil) mūḻkaṭittōm; niccayamāka avarkaḷ (uṇmai kāṇa muṭiyā) kuruṭṭuk kūṭṭatārākavē iruntaṉar
Surah Al-Araf, Verse 64

---

۞وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ

Iṉṉum, ātu kūṭṭattāriṭam avarkaḷuṭaiya catōrar hūtai (napiyāka aṉuppi vaittōm;) avar, "eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉaiyaṉṟi uṅkaḷukku vēṟu nāyaṉillai - nīṅkaḷ (avaṉukku) añci(p pēṇi) naṭakka vēṇṭāmā?" Eṉṟu kēṭṭār
Surah Al-Araf, Verse 65

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي سَفَاهَةٖ وَإِنَّا لَنَظُنُّكَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ

avaruṭaiya camūkattāril nirākarittavarkaḷiṉ talaivarkaḷ, (avarai nōkki)"niccayamāka nāṅkaḷ um'mai maṭamaiyil (mūḻkikkiṭappavarākavē) kāṇkiṉṟōm; mēlum niccayamāka nām um'maip poyyarkaḷil oruvarākak karutukiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 66

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي سَفَاهَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

ataṟku avar? "Eṉ camūkattārē! Enta maṭamaiyum eṉṉiṭam illai - māṟāka, akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉākiya - (allāhviṉ) tūtaṉ āvēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 67

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنَا۠ لَكُمۡ نَاصِحٌ أَمِينٌ

nāṉ eṉ iṟaivaṉuṭaiya tūtaiyē uṅkaḷiṭam eṭuttuk kūṟukiṉṟēṉ. Mēlum nāṉ uṅkaḷukku nampikkaiyāṉa upatēciyākavum irukkiṉṟēṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 68

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ قَوۡمِ نُوحٖ وَزَادَكُمۡ فِي ٱلۡخَلۡقِ بَصۜۡطَةٗۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka uṅkaḷiluḷḷa oru maṉitarukku uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu naṟpōtaṉai vantuḷḷatu paṟṟi nīṅkaḷ āccariyappaṭukiṟīrkaḷā? Nūhuṭaiya camūkattārukkup piṉṉar avaṉ uṅkaḷaip pūmiyil piṉtōṉṟalkaḷākki vaittu, uṅkaḷ uṭalil palattaiyum atikamākkiyatai niṉaivu kūṟuṅkaḷ - eṉavē allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷai ellām niṉaittup pāruṅkaḷ; nīṅkaḷ veṟṟi peṟuvīrkaḷ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 69

---

قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِنَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَحۡدَهُۥ وَنَذَرَ مَا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

ataṟku avarkaḷ" eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷ vaḻipaṭṭa teyvaṅkaḷai viṭṭu viṭṭu; allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅka vēṇṭum eṉpataṟkākavā nīr eṅkaḷiṭam vantirukkiṟīr? Nīr uṇmaiyāḷarāka iruntāl, nīr accuṟuttuvatai em'miṭam koṇṭuvārum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 70

---

قَالَ قَدۡ وَقَعَ عَلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ رِجۡسٞ وَغَضَبٌۖ أَتُجَٰدِلُونَنِي فِيٓ أَسۡمَآءٖ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّا نَزَّلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٖۚ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ

Ataṟku avar, "uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ kōpamum, vētaṉaiyum uṅkaḷukku ēṟpaṭṭuviṭṭaṉa allāh entavōr ātārattaiyum iṟakki vaikkāta nīṅkaḷum uṅkaḷuṭaiya muṉṉōrkaḷum peyar cūṭṭik koṇṭīrkaḷē anta peyarkaḷ viṣayattilēyā eṉṉiṭattilē nīṅkaḷ tarkkam ceykiṟīrkaḷ; (eṉavē uṅkaḷ vētaṉaiyai) nīṅkaḷ etirpārttuk koṇṭiruṅkaḷ; niccayamāka nāṉum uṅkaḷōṭu etirpārttuk koṇṭirukkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 71

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَقَطَعۡنَا دَابِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ وَمَا كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ

ākavē, nām avaraiyum avaruṭaṉ iruntavarkaḷaiyum, nam'muṭaiya aruḷaikkoṇṭu kāppaṟṟiṉōm; nam vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉakkūṟi, nampikkai koḷḷāmal iruntavarkaḷai nām vēraṟuttu viṭṭōm
Surah Al-Araf, Verse 72

---

وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

samūtu' kūṭṭatāriṭam, avarkaḷ cakōtararākiya sālihai (nam tūtarāka aṉuppi vaittōm); avar (avarkaḷai nōkki)"eṉ camūkattārkaḷē! Allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉaṉṟi uṅkaḷukku vēṟu nāyaṉillai itaṟkāka, niccayamāka uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu oru teḷivāṉa attāṭciyum vantuḷḷatu allāhvuṭaiya inta oṭṭakamāṉatu uṅkaḷukku ōr attāṭciyāka vantuḷḷatu eṉavē itai allāhviṉ pūmiyil (taṭaiyētumiṉṟi) mēya viṭuṅkaḷ - atai ettakaiya tīṅkum koṇṭu tīṇṭātīrkaḷ, appaṭicceytāl uṅkaḷai nōviṉai ceyyum kaṭum vētaṉai piṭittuk koḷḷum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 73

---

وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ عَادٖ وَبَوَّأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَتَّخِذُونَ مِن سُهُولِهَا قُصُورٗا وَتَنۡحِتُونَ ٱلۡجِبَالَ بُيُوتٗاۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ

iṉṉum niṉaivu kūṟuṅkaḷ; 'ātu' kūṭṭattārukkup piṉ uṅkaḷaip pūmiyil piṉ tōṉṟalkaḷākki vaittāṉ; pūmiyil uṅkaḷai vacikkac ceytāṉ. Ataṉ camaveḷikaḷil nīṅkaḷ māḷikaikaḷaik kaṭṭiyum, malaikaḷaik kuṭaintu vīṭakaḷai amaittum koḷkiṟīrkaḷ; ākavē nīṅkaḷ allāhviṉ inta aruṭkoṭaikaḷai niṉaivu kūṟuṅkaḷ. Pūmiyil kuḻappam ceypavarkaḷākak keṭṭu alaiyātīrkaḷ" (eṉṟuma kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 74

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِمَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُمۡ أَتَعۡلَمُونَ أَنَّ صَٰلِحٗا مُّرۡسَلٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قَالُوٓاْ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلَ بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ

Avaruṭaiya camūkattāril, (īmāṉ koḷḷāmal) perumaiyaṭittuk koṇṭirunta talaivarkaḷ palahīṉarkaḷāka karutappaṭṭa īmāṉ koṇṭavarkaḷai nōkki; "niccayamāka sālih avaruṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu aṉuppappaṭṭa tūtareṉa nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟivīrkaḷō?" Eṉak kēṭṭārkaḷ - ataṟku avarkaḷ, "niccayamāka nāṅkaḷ avar mūlam aṉuppappaṭṭa tūtai nampukiṟōm" eṉṟu (patil) kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 75

---

قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا بِٱلَّذِيٓ ءَامَنتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ

ataṟku perumaiyaṭittuk koṇṭiruntavarkaḷ; "nīṅkaḷ etai nampukiṉṟīrkaḷō, atai niccayamāka nāṅkaḷ nirākarikkiṉṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 76

---

فَعَقَرُواْ ٱلنَّاقَةَ وَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ وَقَالُواْ يَٰصَٰلِحُ ٱئۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

piṉṉar, avarkaḷ anta oṭṭakattai aṟuttu tam iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyai mīṟiṉar; iṉṉum avarkaḷ (sālihai nōkki); "sālihē nīr (iṟaivaṉiṉ) tūtarāka iruntāl, nīr accaṟuttuvatai em'miṭam koṇṭu vārum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 77

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

eṉavē, (muṉṉar eccarikkappaṭṭavāṟu) avarkaḷai pūkampam piṭittuk koṇṭatu ataṉāl avarkaḷ (kālaiyil) tam vīṭukaḷilēyē iṟantaḻintu kiṭantaṉar
Surah Al-Araf, Verse 78

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَالَةَ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡ وَلَٰكِن لَّا تُحِبُّونَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

appoḻutu, (sālih) avarkaḷai viṭṭu vilakikkoṇṭār; mēlum"eṉṉuṭaiya camūkattārē! Meyyākavē nāṉ uṅkaḷukku eṉ iṟaivaṉuṭaiya tūtai eṭuttuk kūṟi, "uṅkaḷukku naṟpōtaṉaiyum ceytēṉ; āṉāl nīṅkaḷ naṟpōtaṉaiyāḷarkaḷai nēcippavarkaḷāka illai" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 79

---

وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ

mēlum lūttai (avar camūkattāriṭaiyē napiyāka aṉuppiṉōm;) avar tam camūkattāriṭam kūṟiṉār; ulakattil evarumē uṅkaḷukku muṉ ceytirāta māṉakkēṭāṉa oru ceyalaic ceyyavō muṉaintīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 80

---

إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ

meyyākavē nīṅkaḷ peṇkaḷai viṭṭu viṭṭu, āṇkaḷiṭam kāma iccaiyait taṇittuk koḷḷa varukiṟīrkaḷ - nīṅkaḷ varampu mīṟum camūkattārākavē irukkiṉṟīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 81

---

وَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوهُم مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ

Niccayamāka ivarkaḷ tūymaiyāṉa maṉitarkaḷāka irukkiṟārkaḷ. Ivarkaḷai uṅkaḷ ūraiviṭṭum veḷiyēṟṟi viṭuṅkaḷ eṉṟu avarkaḷ kūṟiyatait tavira (vēṟetuvum) avaratu camutāyattiṉ patilāka irukkavillai
Surah Al-Araf, Verse 82

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ

eṉavē, nām avaraiyum, avaruṭaiya maṉaiviyaittavira, avar kuṭumpattāraiyum kāppāṟṟiṉōm. Avaḷ aḻintu pōvōril oruttiyāka piṉ taṅki viṭṭāḷ
Surah Al-Araf, Verse 83

---

وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ

iṉṉum nām avarkaḷ mītu (kal) māriyaip poḻiyac cey(tu avarkaḷai aḻit)tōm, ākavē, kuṟṟavāḷikaḷiṉ iṟuti muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉṟu (napiyē!) Nīr nōkkuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 84

---

وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ فَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

matyaṉ nakaravācikaḷiṭam avarkaḷuṭai cakōtararākiya ṣu'aipai (nam tūtarāka aṉuppivaittōm) avar (tam kūṭṭattārai nōkki,)"eṉ camūkattārkaḷē! Allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ; avaṉaṉṟi uṅkaḷukku vēṟu nāyaṉillai niccayamāka uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu oru teḷivāṉa (attāṭci) vantuḷḷatu aḷavai muḻumaiyāka aḷantu, eṭaiyaic cariyāka niṟuttuk koṭuṅkaḷ. Maṉitarkaḷukku avarkaḷukku uriya poruṭkaḷai (koṭuppatil) kuṟaittu viṭātīrkaḷ; pūmiyil cīr tiruttam ēṟpaṭṭa piṉṉar, atil kuḻappam uṇṭākkātīrkaḷ, nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruntāl, ituvē uṅkaḷukku naṉmaiyāka irukkum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 85

---

وَلَا تَقۡعُدُواْ بِكُلِّ صِرَٰطٖ تُوعِدُونَ وَتَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَتَبۡغُونَهَا عِوَجٗاۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ كُنتُمۡ قَلِيلٗا فَكَثَّرَكُمۡۖ وَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

mēlum, nīṅkaḷ ovvoru vaḻiyilum uṭkārntu koṇṭu, allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭavarkaḷai payamuṟutti, (avarkaḷai) allāhviṉ pātaiyai viṭṭuttaṭuttu, atil kōṇalai uṇṭu paṇṇātīrkaḷ; nīṅkaḷ coṟpat tokaiyiṉarāka iruntīrkaḷ; avaṉ uṅkaḷai atika tokaiyiṉarākkiṉāṉ eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ - kuḻappam ceytu koṇṭiruntōriṉ muṭivu eṉṉuvāyiṟṟu eṉpataik kavaṉippīrkaḷāka" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 86

---

وَإِن كَانَ طَآئِفَةٞ مِّنكُمۡ ءَامَنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَطَآئِفَةٞ لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ فَٱصۡبِرُواْ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ بَيۡنَنَاۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ

Uṅkaḷil oru piriviṉar, etaṉuṭaṉ nāṉ aṉuppappaṭṭuḷḷēṉō atai nampukiṟārkaḷ; iṉṉum maṟṟōr piriviṉar (atai) nampavillai - allāh nam'miṭaiyē tīrppuk kūṟum varai poṟumaiyāka iruṅkaḷ - avaṉē tīrppaḷippavarkaḷil mikavum mēlāṉavaṉ" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 87

---

۞قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَنُخۡرِجَنَّكَ يَٰشُعَيۡبُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَكَ مِن قَرۡيَتِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۚ قَالَ أَوَلَوۡ كُنَّا كَٰرِهِينَ

avaruṭaiya camūkattiṉaril perumai aṭittuk koṇṭirunta talaivarkaḷ (avarai nōkki), "ṣu'aipē! Um'maiyum um'muṭaṉ īmāṉ koṇṭavarkaḷaiyum, niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ ūraiviṭṭē veḷiyēṟṟi viṭuvōm; allatu nīr eṅkaḷ mārkkattiṟkut tirumpi viṭavēṇṭum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ - ataṟkavar, "nāṅkaḷ (uṅkaḷ mārkkattai) veṟuppavarkaḷāka iruntālumā?" Eṉṟu kēṭṭār
Surah Al-Araf, Verse 88

---

قَدِ ٱفۡتَرَيۡنَا عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا إِنۡ عُدۡنَا فِي مِلَّتِكُم بَعۡدَ إِذۡ نَجَّىٰنَا ٱللَّهُ مِنۡهَاۚ وَمَا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّعُودَ فِيهَآ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ رَبُّنَاۚ وَسِعَ رَبُّنَا كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَاۚ رَبَّنَا ٱفۡتَحۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ قَوۡمِنَا بِٱلۡحَقِّ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰتِحِينَ

uṅkaḷ mārkkattai viṭṭu; alalāh eṅkaḷaik kāppāṟṟi viṭṭapiṉ, uṅkaḷ mārkkattiṟku nāṅkaḷ tīrumpiṉāl, niccayamāka nāṅkaḷ allāhviṉ mītu poykkaṟpaṉai ceytavarkaḷāki viṭuvōm; eṅkaḷ iṟaivaṉ (taṉ) ñāṉattāl ellāp poruṭkaḷaiyum cūḻntirukkiṉṟāṉ- allāhviṉ mītē nāṅkaḷ paripūraṇa nampikkai vaittuḷḷōm" (eṉṟu kūṟi), "eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷukkum, eṅkaḷ kūṭṭattārukkumiṭaiyē niyāyamāṉa tīrppu vaḻaṅkuvāyāka - tīrppaḷippavarkaḷil nīyē mikavum mēlāṉavaṉ" (eṉṟum pirārttittār)
Surah Al-Araf, Verse 89

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَئِنِ ٱتَّبَعۡتُمۡ شُعَيۡبًا إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ

avaruṭaiya camukattāril kāḥpirākayiruntavarkaḷiṉ talaivarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki), "nī; ṅkaḷ ṣu'aipai piṉ paṟṟuvīrkaḷāṉāl niccayamāka nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭuvīrkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 90

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

ākavē avarkaḷai pūkampam piṭittuk koṇṭatu ataṉāl avarkaḷ (kālaiyil) tam vīṭukaḷil, iṟantaḻintu kiṭantaṉar
Surah Al-Araf, Verse 91

---

ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَاۚ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَانُواْ هُمُ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Ṣu'aipai poyppittavarkaḷ tam vīṭukaḷil (oru poḻutum) vāḻntirākavarkaḷaip pōl ākiviṭṭaṉar - ṣu'aipai poyppittavarkaḷ - (muṟṟilum) naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 92

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡۖ فَكَيۡفَ ءَاسَىٰ عَلَىٰ قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ

itaṉāl (ṣu'aipu) avarkaḷai viṭṭu vilakikkoṇṭār; mēlum, "eṉ camūkattavarkaḷē! Meyyākavē nāṉ uṅkaḷukku eṉ iṟaivaṉuṭaiya tūtai eṭuttuk kūṟi vantēṉ, uṅkaḷukku naṟpōtaṉaiyum ceytēṉ - āṉāl nirākarikkum makkaḷukkāka nāṉ evvāṟu kavalaippaṭuvēṉ" eṉṟu avar kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 93

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّبِيٍّ إِلَّآ أَخَذۡنَآ أَهۡلَهَا بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَضَّرَّعُونَ

nām napimārkaḷai aṉuppi vaitta ovvōr ūriluḷḷa makkaḷaiyum, (am makkaḷ) paṇintu naṭappataṟkāka, nām avarkaḷai vaṟumaiyālum, piṇiyālum piṭikkāmal (cōtikkāmal) iruntatillai
Surah Al-Araf, Verse 94

---

ثُمَّ بَدَّلۡنَا مَكَانَ ٱلسَّيِّئَةِ ٱلۡحَسَنَةَ حَتَّىٰ عَفَواْ وَّقَالُواْ قَدۡ مَسَّ ءَابَآءَنَا ٱلضَّرَّآءُ وَٱلسَّرَّآءُ فَأَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ

piṉṉar nām (avarkaḷuṭaiya) tuṉpa nilaikkup patilāka (vacatikaḷuḷḷa) nalla nilaiyil māṟṟiyamaittōm. Atil avarkaḷ (ceḻittup palkip) perukiya pōtu, avarkaḷ; nam'muṭaiya mūtātaiyarkaḷukkum tāṉ ittakaiya tukkamum cukamum ēṟpaṭṭiruntaṉa" eṉṟu (alaṭciyamākak) kūṟiṉārkaḷ - ākaiyāl avarkaḷ uṇarntu koḷḷāta nilaiyil avarkaḷait tiṭīreṉa (vētaṉaiyaik koṇṭu) piṭittōm
Surah Al-Araf, Verse 95

---

وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡقُرَىٰٓ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَفَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَرَكَٰتٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن كَذَّبُواْ فَأَخَذۡنَٰهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ

niccayamāka avvūrvācikaḷ īmāṉ koṇṭu allāhvukku añci naṭantiruntāl, nām avarkaḷukku vāṉattiliruntum pūmiyiliruntum - parakattukaḷai - pākkiyaṅkaḷait tiṟantu viṭṭiruppōm; āṉāl avarkaḷ (napimārkaḷai nampātu) poyppittaṉar, ākavē avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (pāvat)tiṉ kāraṇamāka nām avarkaḷaip piṭittōm
Surah Al-Araf, Verse 96

---

أَفَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا بَيَٰتٗا وَهُمۡ نَآئِمُونَ

avvūrvācikaḷ iravil nittirai ceytu koṇṭirukkum pōtē, namatu vētaṉai avarkaḷai vantu aṭaiyātu eṉa payamillāmal irukkiṉṟārkaḷā
Surah Al-Araf, Verse 97

---

أَوَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا ضُحٗى وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ

Allatu avvūr vācikaḷ (kavalaiyillātu) pakalil viḷaiyāṭikkoṇṭirukkum pōtē, namatu vētaṉai avarkaḷaiyaṭaiyātu eṉa payamillāmal irukkiṉṟārkaḷā
Surah Al-Araf, Verse 98

---

أَفَأَمِنُواْ مَكۡرَ ٱللَّهِۚ فَلَا يَأۡمَنُ مَكۡرَ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

allāhviṉ cūḻcciyiliruntu avarkaḷ accam tīrntu viṭṭārkaḷā? Naṣṭa vāḷikaḷāṉa makkaḷai tavira, vēṟu evarum allāhviṉ cūḻcciyiliruntu accam tīrntu irukka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 99

---

أَوَلَمۡ يَهۡدِ لِلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ أَهۡلِهَآ أَن لَّوۡ نَشَآءُ أَصَبۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡۚ وَنَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ

pūmiyil (vāḻntu pōṉavarkaḷukkup piṉṉāl), ataṉai vāricākap peṟṟa ivarkaḷaiyum, nām nāṭiṉāl, ivarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇattāl (avvāṟē) taṇṭippōm eṉpatu ivarkaḷukku teḷivākavillaiyā? Nām ivarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷiṉ mītu muttiraiyiṭṭu viṭṭōm; eṉavē ivarkaḷ (naṟpōtaṉaikaḷukkuc) cevicāykka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 100

---

تِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآئِهَاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

(napiyē!) Ivvūrārkaḷiṉ varalāṟṟai nām umakkuk kūṟukiṟōm; niccayamāka avarkaḷiṉ tūtarkaḷ avarkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭu vantārkaḷ, eṉiṉum avarkaḷ muṉṉāl poyyākkik koṇṭirunta kāraṇattiṉāl nampikkai koḷpavarkaḷāka illai - ivvāṟē allāh kāḥpirkaḷiṉ itayaṅkaḷ mītu muttiraiyiṭṭu viṭukiṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 101

---

وَمَا وَجَدۡنَا لِأَكۡثَرِهِم مِّنۡ عَهۡدٖۖ وَإِن وَجَدۡنَآ أَكۡثَرَهُمۡ لَفَٰسِقِينَ

avarkaḷil perumpālōrukku vākkuṟutiyai (niṟaivēṟṟum taṉmai iruppatāka) nām kāṇavillai - aṉṟiyum avarkaḷil perumpārōraip pāvikaḷākavē kaṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 102

---

ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَظَلَمُواْ بِهَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

avarkaḷukkup piṟaku, mūsāvai nam attāṭcikaḷuṭaṉ ḥpir'avṉiṭattilum avaṉuṭaiya talaivarkaḷiṭattilum nām aṉuppivaittōm; appōtu avarkaḷ avaṟṟai (nirākarittu) aniyāyam ceytu viṭṭārkaḷ; ittakaiya kuḻappakkārarkaḷiṉ muṭivu eppaṭiyiruntatu eṉpatai kavaṉippīrāka
Surah Al-Araf, Verse 103

---

وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰفِرۡعَوۡنُ إِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

ḥpir'avṉē! Niccayamāka nāṉ akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉāl aṉuppappaṭṭa tūtaṉ āvēṉ" eṉṟu mūsā kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 104

---

حَقِيقٌ عَلَىٰٓ أَن لَّآ أَقُولَ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ قَدۡ جِئۡتُكُم بِبَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَرۡسِلۡ مَعِيَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

Allāhviṉ mītu uṇmaiyait tavira (vēṟetuvum) kūṟāmaliruppatu eṉmītu kaṭamaiyākum; uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukkut teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭu vantirukkiṟēṉ - ākavē isravēlarkaḷai eṉṉuṭaṉ aṉuppivai" (eṉṟum avar kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 105

---

قَالَ إِن كُنتَ جِئۡتَ بِـَٔايَةٖ فَأۡتِ بِهَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

ataṟku avaṉ, "nīr attāṭcikaḷaik koṇṭu vantiruppīrāṉāl - nīr uṇmaiyāḷarāka iruppiṉ ataik koṇṭuvārum" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 106

---

فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ

appōtu (mūsā) tam kaittaṭiyai eṟintār - uṭaṉē atu oru periya pāmpāki viṭṭatu
Surah Al-Araf, Verse 107

---

وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ

mēlum avar tam kaiyai veḷiyil eṭuttār - uṭaṉē atu pārppavarkaḷukkup paḷicciṭum veṇmaiyāṉatāka iruntatu
Surah Al-Araf, Verse 108

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ

ḥpir'avṉiṉ camūkattāraic cērnta talaivarkaḷ, "ivar niccayamāka tiṟamaimikka cūṉiyakkārarē!" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 109

---

يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُمۡۖ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ

(ataṟku, ḥpir'avṉ), "ivar uṅkaḷai, uṅkaḷuṭaiya nāṭṭai viṭṭum veḷiyēṟṟa nāṭukiṟār; eṉavē (itaippaṟṟi) nīṅkaḷ kūṟum yōcaṉai yātu?" (Eṉṟu kēṭṭāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 110

---

قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَأَرۡسِلۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ

ataṟkavarkaḷ, "avarukkum avaruṭaiya cakōtararukkum ciṟitu tavaṇaiyaik koṭuttu viṭṭu, pala paṭṭiṉaṅkaḷukkuc (cūṉiyakkārarkaḷait) tiraṭṭikkoṇṭu varuvōrai aṉuppi vaippīrāka
Surah Al-Araf, Verse 111

---

يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ

avarkaḷ ceṉṟu cūṉiyattil vallavarkaḷaiyellām um'miṭam koṇṭu varuvārkaḷ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 112

---

وَجَآءَ ٱلسَّحَرَةُ فِرۡعَوۡنَ قَالُوٓاْ إِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ

avvāṟē ḥpir'avṉiṭattil cūṉiyakkārarkaḷ vantārkaḷ. Avarkaḷ, "nāṅkaḷ (mūsāvai) veṉṟuviṭṭāl, niccayamāka eṅkaḷukku ataṟkuriya vekumati kiṭaikkumallavā?" Eṉ; ṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 113

---

قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ لَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

avaṉ kūṟiṉāṉ; "ām (uṅkaḷukku vekumati kiṭaikkum). Iṉṉum niccayamāka nīṅkaḷ (eṉakku) nerukkamāṉavarkaḷāki viṭuvīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 114

---

قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ نَحۡنُ ٱلۡمُلۡقِينَ

mūsāvē! Mutalil nīr eṟikiṟīrā? Allatu nāṅkaḷ eṟiyaṭṭumā?" Eṉṟu (cūṉiyakkārarkaḷ) kēṭṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 115

---

قَالَ أَلۡقُواْۖ فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ سَحَرُوٓاْ أَعۡيُنَ ٱلنَّاسِ وَٱسۡتَرۡهَبُوهُمۡ وَجَآءُو بِسِحۡرٍ عَظِيمٖ

Ataṟku (mūsā), "nīṅkaḷ (mutalil) eṟiyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉār. Avvāṟē avarkaḷ (tam kaittaṭikaḷai) eṟintārkaḷ; makkaḷiṉ kaṇkaḷai maruṭṭi avarkaḷ tiṭukkiṭumpaṭiyāṉa maktāṉa cūṉiyattai ceytaṉar
Surah Al-Araf, Verse 116

---

۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۖ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ

appoḻutu nām"mūsāvē! (Ippoḻutu) nīr um kaittaṭiyai eṟiyum" eṉa avarukku vahī aṟivittōm; avvāṟu avar eṟiyavē (atu periya pāmpāki) avarkaḷ (cūṉiyattāl) kaṟpaṉai ceyta yāvaṟṟaiyum viḻuṅki viṭṭatu
Surah Al-Araf, Verse 117

---

فَوَقَعَ ٱلۡحَقُّ وَبَطَلَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

ivvāṟu uṇmai uṟutiyāyiṟṟu, avarkaḷ ceyta (cūṉiyaṅkaḷ) yāvum vīṇāki viṭṭaṉa
Surah Al-Araf, Verse 118

---

فَغُلِبُواْ هُنَالِكَ وَٱنقَلَبُواْ صَٰغِرِينَ

aṅkēyē tōṟkaṭikkappaṭṭārkaḷ; ataṉāl avarkaḷ ciṟumaippaṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 119

---

وَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ

aṉṟiyum antac cūṉiyakkārarkaḷ ciram paṇintu
Surah Al-Araf, Verse 120

---

قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉ mītu niccayamāka nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 121

---

رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ

avaṉē mūsāvukkum hārūṉukkum iṟaivaṉāvāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 122

---

قَالَ فِرۡعَوۡنُ ءَامَنتُم بِهِۦ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَمَكۡرٞ مَّكَرۡتُمُوهُ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لِتُخۡرِجُواْ مِنۡهَآ أَهۡلَهَاۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ

ataṟku ḥpir'avṉ (avarkaḷai nōkki)"uṅkaḷukku nāṉ aṉumati koṭuppataṟku muṉṉarē nīṅkaḷ avar mēl īmāṉ koṇṭu viṭṭīrkaḷā? Niccayamāka itu oru cūḻcciyākum - innakaravācikaḷai atiliruntu veḷiyēṟṟuvataṟkāka mūsāvuṭaṉ cērntu nīṅkaḷ ceyta cūḻcciyēyākum - itaṉ viḷaivai nīṅkaḷ aticīkkiram aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 123

---

لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ ثُمَّ لَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ

niccayamāka nāṉ uṅkaḷ kaikaḷaiyum, kālkaḷaiyum māṟukai, māṟukāl vāṅki uṅkaḷ yāvaraiyum ciluvaiyil aṟaintu (koṉṟu) viṭuvēṉ" eṉṟa kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 124

---

قَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ

ataṟku avarkaḷ"(avvāṟāyiṉ) niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉiṭam tāṉ tirumpic celvōm; (eṉavē itaip paṟṟi eṅkaḷukkuk kavalaiyillai)" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 125

---

وَمَا تَنقِمُ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا لَمَّا جَآءَتۡنَاۚ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَتَوَفَّنَا مُسۡلِمِينَ

Eṅkaḷukku eṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu entuḷḷa attāṭcikaḷai nāṅkaḷ nampiṉōm eṉpataṟkākavē nī eṅkaḷaip paḻi vāṅkukiṟāy?" Eṉṟu kūṟi"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ mītu poṟumaiyaiyum (uṟutiyaiyum) poḻivāyāka muslīmkaḷāka (uṉakku muṟṟilum vaḻippaṭṭavarkaḷāka eṅkaḷai ākki), eṅka(ḷ ātmākka)ḷaik kaippaṟṟik koḷvāyāka!" (Eṉap pirārtittaṉar)
Surah Al-Araf, Verse 126

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ أَتَذَرُ مُوسَىٰ وَقَوۡمَهُۥ لِيُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَيَذَرَكَ وَءَالِهَتَكَۚ قَالَ سَنُقَتِّلُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَنَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡ وَإِنَّا فَوۡقَهُمۡ قَٰهِرُونَ

ataṟku, ḥpir'avṉiṉ camūkat talaivarkaḷ (avaṉai nōkki)"mūsāvum avaruṭaiya camūkattārum pūmiyil kuḻappam uṇṭākki, um'maiyum um teyvaṅkaḷaiyum puṟakkaṇittu viṭumpaṭi nīr avarkaḷai viṭṭu vaippīrā?" Eṉṟu kēṭṭārkaḷ. Ataṟku avaṉ, "(avvāṟaṉṟu!) Nām avarkaḷuṭaiya āṇ makkaḷai veṭṭik koṇṟuviṭṭu, (avarkaḷaic ciṟumaip paṭuttuvataṟkāka) avarkaḷuṭaiya peṇ makkaḷai maṭṭum uyiruṭaṉ vāḻaviṭuvōm - niccayamāka nām avarkaḷ mītu pūraṇa ākikkam peṟṟuḷḷōm" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 127

---

قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱللَّهِ وَٱصۡبِرُوٓاْۖ إِنَّ ٱلۡأَرۡضَ لِلَّهِ يُورِثُهَا مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ

mūsā tam camūkattāriṭam; "allāhviṭam utavi tēṭuṅkaḷ; iṉṉum poṟumaiyākavum iruṅkaḷ; niccayamāka (inta) pūmi allāhvukkē contam - taṉ aṭiyārkaḷil, tāṉ nāṭiyavarkaḷukku avaṉ atai uriyatākki viṭukiṉṟāṉ - iṟuti veṟṟi, payapaktiyuṭaiyavarkaḷukkē kiṭaikkum" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 128

---

قَالُوٓاْ أُوذِينَا مِن قَبۡلِ أَن تَأۡتِيَنَا وَمِنۢ بَعۡدِ مَا جِئۡتَنَاۚ قَالَ عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُهۡلِكَ عَدُوَّكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ

nīr eṅkaḷiṭam varuvataṟku muṉṉarum (tuṉpappaṭṭōm;) nīr vanta piṉṉarum tuṉpappaṭukiṟōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ. Ataṟkavar kūṟiṉār; "uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷuṭaiya pakaivarkaḷai aḻittu, uṅkaḷaip pūmiyil piṉtōṉṟalkaḷākki vaikkakkūṭum; nīṅkaḷ evvāṟu naṭantu koḷkiṟīrkaḷ eṉpatai avaṉ kavaṉittuk koṇṭirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 129

---

وَلَقَدۡ أَخَذۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ بِٱلسِّنِينَ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

Piṉṉar nām ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāraip pañcam piṭikkac ceytu, vivacāyap palaṉkaḷaik kuṟaittut taṇṭittōm - avarkaḷ nalluṇarvu peṟuvataṟkāka
Surah Al-Araf, Verse 130

---

فَإِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡحَسَنَةُ قَالُواْ لَنَا هَٰذِهِۦۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَطَّيَّرُواْ بِمُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓۗ أَلَآ إِنَّمَا طَـٰٓئِرُهُمۡ عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ

avarkaḷukku oru naṉmai varumāṉāl, "atu namakku (urimaiyāka) varavēṇṭiyatu tāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; āṉāl avarkaḷukku oru keṭuti ēṟpaṭumāṉāl, atu mūsāviṉālum, avaruṭaṉiruppavarkaḷālum vanta pīṭaiyeṉpārkaḷ; aṟintu koḷḷuṅkaḷ; avarkaḷuṭaiya inta turpākkiyamellām allāhviṭamiruntē vantuḷḷatu - eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr itaṉai aṟintu koḷvatillai
Surah Al-Araf, Verse 131

---

وَقَالُواْ مَهۡمَا تَأۡتِنَا بِهِۦ مِنۡ ءَايَةٖ لِّتَسۡحَرَنَا بِهَا فَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ

avarkaḷ mūsāviṭam, "nīr eṅkaḷai vaciyappaṭutta evvaḷavu attāṭcikaḷaik koṇṭu vanta pōtilum, nāṅkaḷ um'mai nampakkūṭiyavarkaḷāka illai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 132

---

فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلطُّوفَانَ وَٱلۡجَرَادَ وَٱلۡقُمَّلَ وَٱلضَّفَادِعَ وَٱلدَّمَ ءَايَٰتٖ مُّفَصَّلَٰتٖ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ

ākavē avarkaḷ mītu, kaṉamaḻaiyaiyum, veṭṭukkiḷiyaiyum, pēṉaiyum, tavaḷaikaḷaiyum, irattattaiyum teḷivāṉa attāṭcikaḷāka (oṉṟaṉpiṉ oṉṟāka) aṉuppi vaittōm - āṉāl avarkaḷ perumaiyaṭittu kuṟṟam puriyum camūkattārākavē ākiyiruntaṉar
Surah Al-Araf, Verse 133

---

وَلَمَّا وَقَعَ عَلَيۡهِمُ ٱلرِّجۡزُ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ بِمَا عَهِدَ عِندَكَۖ لَئِن كَشَفۡتَ عَنَّا ٱلرِّجۡزَ لَنُؤۡمِنَنَّ لَكَ وَلَنُرۡسِلَنَّ مَعَكَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

taṅkaḷ mītu vētaṉai ēṟpaṭṭa pōtellām avarkaḷ"mūsāvē! Um iṟaivaṉ umakku aḷittirukkum vākkuṟutiyiṉpaṭi eṅkaḷukkākap pirārttaṉai ceyvīrāka! Eṅkaḷai viṭṭum iv vētaṉaiyai nīr nīkki viṭṭāl, niccayamāka nāṅkaḷ um'mītu nampikkai koṇṭu isravēlarkaḷai um'muṭaṉ mēlum niccayamāka aṉuppi viṭukiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷa
Surah Al-Araf, Verse 134

---

فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُمُ ٱلرِّجۡزَ إِلَىٰٓ أَجَلٍ هُم بَٰلِغُوهُ إِذَا هُمۡ يَنكُثُونَ

avarkaḷ aṭaintuviṭakkūṭiya oru tavaṇai varai vētaṉaiyai avarkaḷai viṭṭum nām nīkkiyapōtu avarkaḷ māṟu ceytē vantaṉar
Surah Al-Araf, Verse 135

---

فَٱنتَقَمۡنَا مِنۡهُمۡ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

ākavē, avarkaḷ nam attāṭcikaḷaip poruṭpaṭuttāmal; avaṟṟaip poyppittuk koṇṭu iruntatāl, avarkaḷaik kaṭalil mūḻkaṭittu avarkaḷiṭam nām paḻivāṅkiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 136

---

وَأَوۡرَثۡنَا ٱلۡقَوۡمَ ٱلَّذِينَ كَانُواْ يُسۡتَضۡعَفُونَ مَشَٰرِقَ ٱلۡأَرۡضِ وَمَغَٰرِبَهَا ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۖ وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ ٱلۡحُسۡنَىٰ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ بِمَا صَبَرُواْۖ وَدَمَّرۡنَا مَا كَانَ يَصۡنَعُ فِرۡعَوۡنُ وَقَوۡمُهُۥ وَمَا كَانُواْ يَعۡرِشُونَ

Eṉavē, evarkaḷ cakti kuṟaintavarkaḷākak karutappaṭṭārkaḷō anta isravēlarkaḷaik kiḻakkilum mēṟkilumuḷḷa nilappakutikaḷiṉ atipatikaḷākkiṉōm; iṉṉum avaṟṟilē perum pākkiyaṅkaḷaiyum aḷittōm. Isrāyīliṉ makkaḷ poṟumaiyākavum, uṟutiyākavum irunta kāraṇattāl, avarkaḷ mītu um iṟaivaṉuṭaiya aḻakiya vākkup paripūraṇamāki niṟaivēṟiṟṟu mēlum ḥpir'avṉum avaṉuṭaiya camūkattārum uṇṭupaṇṇiyiruntavaṟṟaiyum, kaṭṭiyirunta māṭamāḷikaikaḷaiyum nām taraimaṭṭamākki viṭṭōm
Surah Al-Araf, Verse 137

---

وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتَوۡاْ عَلَىٰ قَوۡمٖ يَعۡكُفُونَ عَلَىٰٓ أَصۡنَامٖ لَّهُمۡۚ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱجۡعَل لَّنَآ إِلَٰهٗا كَمَا لَهُمۡ ءَالِهَةٞۚ قَالَ إِنَّكُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ

nām isrāyīliṉ cantatiyiṉaraik kaṭalaikkaṭantu (aḻaittuc) ceṉṟapōtu, taṅkaḷukkuriya vikkirakaṅkaḷai ārātaṉai ceytu koṇṭirunta oru kūṭṭattār arukē (avarkaḷ) ceṉṟārkaḷ. Uṭaṉē avarkaḷ, "mūsāvē! Avarkaḷiṭamirukkum kaṭavuḷkaḷaip pōl namakkum nīṅkaḷ oru kaṭavuḷai ākkittaruvīrkaḷāka!" Eṉṟu vēṇṭiṉar; "niccayamāka nīṅkaḷ ōr aṟivillāta kūṭṭattārāka irukkiṉṟīrkaḷ" eṉṟu mūsā (avarkaḷiṭam) kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 138

---

إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ مُتَبَّرٞ مَّا هُمۡ فِيهِ وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

niccayamāka inta makkaḷ īṭupaṭṭirukkum mārkkam aḻiyak kūṭiyatu iṉṉum avarkaḷ ceypavai yāvum (muṟṟilum) vīṇāṉavaiyē" (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 139

---

قَالَ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِيكُمۡ إِلَٰهٗا وَهُوَ فَضَّلَكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

aṉṟiyum, allāh allāta oṉṟaiyā nāṉ uṅkaḷukku iṟaivaṉāka tēṭi vaippēṉ? Avaṉō uṅkaḷai ulakattiluḷḷa ellā makkaḷaiyumviṭa mēṉmaiyākki vaittuḷḷāṉ" eṉṟum avar kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 140

---

وَإِذۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُقَتِّلُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ

Iṉṉum niṉaivu kūṟuṅkaḷ; ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattāriṭamiruntu nām uṅkaḷaik kāppāṟṟiṉōm; avarkaḷ uṅkaḷukkuk koṭiya vētaṉaikaḷaik koṭuttuk koṇṭiruntārkaḷ; avarkaḷ uṅkaḷ āṇ makkaḷaik kolai ceytuviṭṭu, (uṅkaḷaic ciṟumaippaṭuttuvataṟkāka) uṅkaḷ peṇ makkaḷai uyiruṭaṉ vāḻaviṭṭārkaḷ; itil uṅkaḷukku uṅakaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu oru perum cōtaṉai ēṟpaṭṭiruntatu
Surah Al-Araf, Verse 141

---

۞وَوَٰعَدۡنَا مُوسَىٰ ثَلَٰثِينَ لَيۡلَةٗ وَأَتۡمَمۡنَٰهَا بِعَشۡرٖ فَتَمَّ مِيقَٰتُ رَبِّهِۦٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗۚ وَقَالَ مُوسَىٰ لِأَخِيهِ هَٰرُونَ ٱخۡلُفۡنِي فِي قَوۡمِي وَأَصۡلِحۡ وَلَا تَتَّبِعۡ سَبِيلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

mūsāvukku nām muppatu iravukaḷai vākkaḷittōm; piṉṉar, mēlum atai pattu (iravukaḷaik) koṇṭu pūrttiyākkiṉōm; ivhvaṟāka avaruṭaiya iṟaivaṉ (vākkaḷitta) kālakkeṭu nāṟpatu iravukaḷāka muḻamai peṟṟatu. Appōtu mūsā tam catōtarar hārūṉai nōkki, "nīṅkaḷ eṉṉuṭaiya camūkattārukku, eṉ kalīḥpāvāka iruntu, (avarkaḷait) tiruttuvīrkaḷāka! Kuḻappamuṇṭākkupavariṉ vaḻiyaip piṉ paṟṟātiruppīrkaḷāka!" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 142

---

وَلَمَّا جَآءَ مُوسَىٰ لِمِيقَٰتِنَا وَكَلَّمَهُۥ رَبُّهُۥ قَالَ رَبِّ أَرِنِيٓ أَنظُرۡ إِلَيۡكَۚ قَالَ لَن تَرَىٰنِي وَلَٰكِنِ ٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡجَبَلِ فَإِنِ ٱسۡتَقَرَّ مَكَانَهُۥ فَسَوۡفَ تَرَىٰنِيۚ فَلَمَّا تَجَلَّىٰ رَبُّهُۥ لِلۡجَبَلِ جَعَلَهُۥ دَكّٗا وَخَرَّ مُوسَىٰ صَعِقٗاۚ فَلَمَّآ أَفَاقَ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

nām kuṟitta kālattil (kuṟippiṭṭa iṭattil) mūsā vanta pōtu, avaruṭaiya iṟaivaṉ avaruṭaṉ pēciṉāṉ; appōtu mūsā"eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ uṉṉaip pārkka vēṇṭum; eṉakku uṉṉaik kāṇpippāyāka! Eṉṟu vēṇṭiṉār. Ataṟku avaṉ, "mūsāvē! Nīr eṉṉai orukkālum pārkka muṭiyātu, eṉiṉum nīr inta malaiyaip pārttuk koṇṭirum. Atu taṉ iṭattil nilaittiruntāl, appōtu nīr eṉṉaip pārppīr!" Eṉṟu kūṟiṉāṉ. Ākavē avaruṭaiya iṟaivaṉ am'malai mītu taṉṉuṭaiya pēroḷiyait tōṟṟuvitta pōtu, avaṉ am'malaiyai noṟukkit tūḷākki viṭṭāṉ; appōtu mūsā mūrccaiyākik kīḻē viḻuntu viṭṭār. Avar teḷivaṭaintatum, "(iṟaivā!) Nī mikavum paricattamāṉavaṉ; nāṉ uṉṉiṭam maṉṉippu kōrukiṟēṉ. Īmāṉ koṇṭavarkaḷil nāṉ mutaṉmaiyāṉavaṉāka irukkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 143

---

قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّي ٱصۡطَفَيۡتُكَ عَلَى ٱلنَّاسِ بِرِسَٰلَٰتِي وَبِكَلَٰمِي فَخُذۡ مَآ ءَاتَيۡتُكَ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

Ataṟku avaṉ, "mūsāvē! Niccayamāka nāṉ um'mai eṉ tūtuvattaik koṇṭum (um'muṭaṉ nēril) nāṉ pēciyataik koṇṭum, (um'mai) maṉitarkaḷiliruntu (mēlāṉavarāka ikkālai) tērntu eṭuttuḷḷēṉ - ākavē nāṉ umakkuk koṭuttatai (uṟutiyākap) piṭittuk koḷḷum; (eṉakku) naṉṟi celuttupavarkaḷil (oruvarākavum) iruppīrāka" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 144

---

وَكَتَبۡنَا لَهُۥ فِي ٱلۡأَلۡوَاحِ مِن كُلِّ شَيۡءٖ مَّوۡعِظَةٗ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ فَخُذۡهَا بِقُوَّةٖ وَأۡمُرۡ قَوۡمَكَ يَأۡخُذُواْ بِأَحۡسَنِهَاۚ سَأُوْرِيكُمۡ دَارَ ٱلۡفَٰسِقِينَ

mēlum nām avarukku palakaikaḷil, ovvoru viṣayam paṟṟiya nallupatēcaṅkaḷaiyum, (kaṭṭaḷaikaḷaiyum,) ovvoṉṟaip paṟṟiya viḷakkaṅkaḷaiyum eḻuti; "avaṟṟai uṟutiyākap paṟṟip piṭippīrāka! Iṉṉum um'muṭaiya camūkattārai avaṟṟil aḻakāṉavaṟṟai eṭuttuk koḷḷumāṟu kaṭṭaḷaiyiṭuvīrāka! Aticīkkiram pāvikaḷiṉ taṅkumiṭattai nāṉ uṅkaḷukku kāṭṭuvēṉ" (eṉṟu kūṟiṉāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 145

---

سَأَصۡرِفُ عَنۡ ءَايَٰتِيَ ٱلَّذِينَ يَتَكَبَّرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلرُّشۡدِ لَا يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلۡغَيِّ يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

evvita niyāyamumiṉṟi, pūmiyil perumaiyaṭittu naṭappavarkaḷai, eṉ kaṭṭaḷaikaḷai viṭṭum tiruppi vaittu viṭuvēṉ; avarkaḷ ellā attāṭcikaḷaiyum kaṇṭa pōtilum avaṟṟai nampa māṭṭārkaḷ; avarkaḷ nēr vaḻiyaik kaṇṭāl ataṉait (taṅkaḷukkuriya) vaḻiyeṉa ēṟṟuk koḷḷa māṭṭārkaḷ - āṉāl tavaṟāṉa vaḻiyaik kaṇṭāl, ataṉai(t taṅkaḷukku nēr) vaḻiyeṉa eṭuttuk koḷvārkaḷ; ēṉeṉil avarkaḷ nam attāṭcikaḷaip poyyeṉak kūṟiṉārkaḷ. Iṉṉum avaṟṟaip puṟakkaṇittum iruntārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 146

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡۚ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaiyum, (attāṭcikaḷaiyum) maṟumaiyil (nam'maic) cantippataiyum poyyeṉak kūṟukiṉṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya naṟkarumaṅkaḷ yāvum aḻintuviṭum; avarkaḷ evvāṟu ceyalpaṭṭārkaḷō ataṟkuttakunta kūliyait tavira vēṟu etaip peṟa muṭiyum
Surah Al-Araf, Verse 147

---

وَٱتَّخَذَ قَوۡمُ مُوسَىٰ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِنۡ حُلِيِّهِمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٌۚ أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّهُۥ لَا يُكَلِّمُهُمۡ وَلَا يَهۡدِيهِمۡ سَبِيلًاۘ ٱتَّخَذُوهُ وَكَانُواْ ظَٰلِمِينَ

Mūsāviṉ camūkattār avar (ceṉṟa) piṉ taṅkaḷ nakaikaḷaik koṇṭu oru kāḷaik kaṉṟiṉ cilaiyai(c ceytu atait teyvamāka) ākkik koṇṭārkaḷ; ataṟku (māṭṭiṉ captattaip pōl veṟum) captamiruntatu niccayamāka atu avarkaḷiṭam pēcavum māṭṭātu, iṉṉum avarkaḷukku (nēr) vaḻi kāṭṭavum ceyyātu eṉpatai avarkaḷ kavaṉittirukka vēṇṭāmā, avarkaḷ ataṉaiyē (teyvamāka) ākkik koṇṭārkaḷ - iṉṉum avarkaḷ (tamakkut tāmē) aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 148

---

وَلَمَّا سُقِطَ فِيٓ أَيۡدِيهِمۡ وَرَأَوۡاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ ضَلُّواْ قَالُواْ لَئِن لَّمۡ يَرۡحَمۡنَا رَبُّنَا وَيَغۡفِرۡ لَنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

avarkaḷ ceytuviṭṭa tavaṟu paṟṟi kaicētap paṭṭu, niccayamāka tāṅkaḷē vaḻi tavaṟi viṭṭatai aṟintu koṇṭa pōtu, avarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivaṉ eṅkaḷukkuk kirupai ceytu eṅkaḷai maṉṉikkā viṭṭāl, niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭuvōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 149

---

وَلَمَّا رَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗا قَالَ بِئۡسَمَا خَلَفۡتُمُونِي مِنۢ بَعۡدِيٓۖ أَعَجِلۡتُمۡ أَمۡرَ رَبِّكُمۡۖ وَأَلۡقَى ٱلۡأَلۡوَاحَ وَأَخَذَ بِرَأۡسِ أَخِيهِ يَجُرُّهُۥٓ إِلَيۡهِۚ قَالَ ٱبۡنَ أُمَّ إِنَّ ٱلۡقَوۡمَ ٱسۡتَضۡعَفُونِي وَكَادُواْ يَقۡتُلُونَنِي فَلَا تُشۡمِتۡ بِيَ ٱلۡأَعۡدَآءَ وَلَا تَجۡعَلۡنِي مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(itaṉaiyaṟinta) mūsā taṉ camūkattāriṭam kōpattuṭaṉ, vicaṉattuṭaṉ tirumpi vanta pōtu; (avarkaḷai nōkki)"nāṉ illāta camayattil nīṅkaḷ ceyta ikkāriyam mikavum keṭṭatu uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya kaṭṭaḷai (vētaṉai)yaik (koṇṭu vara) avacarappaṭukiṟīrkaḷā?" Eṉṟu kūṟiṉār; piṉṉar vētam varaiyap (peṟṟirunta) palakaikaḷai eṟintu viṭṭu, tam catōtarar (hārūṉ) uṭaiya talai(muṭi)yaip piṭittut tam pakkam iḻuttār. Appōtu (hārūṉ)"eṉ tāyiṉ makaṉē! Inta makkaḷ eṉṉai palahīṉappaṭutti eṉṉai kolai ceyyavum muṟpaṭṭaṉar. Ākavē (eṉṉuṭaiya)"pakaivarkaḷukku eṉmūlam makiḻcciyai ēṟpaṭutti viṭātīr" iṉṉum eṉṉai aniyāyak kārak kūṭṭattāruṭaṉ cērttuviṭātīr" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 150

---

قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَلِأَخِي وَأَدۡخِلۡنَا فِي رَحۡمَتِكَۖ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ

Eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉaiyum eṉ cakōtararaiyum maṉṉippāyāka! Uṉ rahmattil (naṟkirupaiyil) - piravēcikkac ceyvāyāka! Ēṉeṉil, nīyē kirupaiyāḷarkaḷilellām, mikka kirupaiyāḷaṉ" eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 151

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ سَيَنَالُهُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَذِلَّةٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُفۡتَرِينَ

niccayamāka evarkaḷ kāḷaik kaṉṟai (iṟaivaṉāka) ākkik koṇṭārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu kōpamum, ivvulaka vāḻkkaiyil iḻivum cīkkiramē vantu cērum;. Poyk kaṟpaṉai ceypavarkaḷukku nām ivvāṟē kūli koṭuppōm
Surah Al-Araf, Verse 152

---

وَٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِهَا وَءَامَنُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

āṉāl tīya ceyalkaḷ ceytu koṇṭiruntōr (maṉantirunti), tavpā ceytu (pāvaṅkaḷiliruntu vilaki uṇmaiyāka) nampikkai koṇṭāl - niccayamāka ataṉpiṉ um'muṭaiya iṟaivaṉ maṉṉippavaṉākavum, mikka kirupai ceypavaṉākavumirukkiṉṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 153

---

وَلَمَّا سَكَتَ عَن مُّوسَى ٱلۡغَضَبُ أَخَذَ ٱلۡأَلۡوَاحَۖ وَفِي نُسۡخَتِهَا هُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ هُمۡ لِرَبِّهِمۡ يَرۡهَبُونَ

mūsāvai viṭṭum kōpam taṉinta pōtu, (avar eṟintu viṭṭa) palakaikaḷai eṭuttuk koṇṭār - avaṟṟil varaiyappeṟṟa kuṟippukaḷil tam iṟaivaṉukkup payappaṭupavarkaḷukku nēr vaḻiyum, (iṟai) kirupaiyum iruntaṉa
Surah Al-Araf, Verse 154

---

وَٱخۡتَارَ مُوسَىٰ قَوۡمَهُۥ سَبۡعِينَ رَجُلٗا لِّمِيقَٰتِنَاۖ فَلَمَّآ أَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ قَالَ رَبِّ لَوۡ شِئۡتَ أَهۡلَكۡتَهُم مِّن قَبۡلُ وَإِيَّـٰيَۖ أَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَّآۖ إِنۡ هِيَ إِلَّا فِتۡنَتُكَ تُضِلُّ بِهَا مَن تَشَآءُ وَتَهۡدِي مَن تَشَآءُۖ أَنتَ وَلِيُّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَاۖ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡغَٰفِرِينَ

Iṉṉum mūsā nām kuṟippiṭṭa nērattil (tūr malaiyil) nam'maic cantippataṟkāka, tam camūkattāriliruntu eḻupatu āṇkaḷait tērnteṭuttār; avarkaḷaip pūkampam paṟṟikkoṇṭapōtu, avar, "eṉ iṟaivaṉē! Nī karutiyiruntāl, itaṟku muṉṉarē avarkaḷaiyum eṉṉaiyum nī aḻittirukkalāmē! Eṅkaḷiluḷḷa aṟivilikaḷ ceyta (kuṟṟat)tiṟkāka, eṅkaḷ yāvaraiyum nī aḻittuviṭukiṟāyā? Itu uṉṉuṭaiya cōtaṉaiyēyaṉṟi vēṟillai itaikkoṇṭu nī nāṭiyavarkaḷai vaḻitavaṟa viṭukiṟāy; iṉṉum nī nāṭiyavarkaḷai nēr vaḻiyil naṭattukiṟāy. Nī tāṉ eṅkaḷuṭaiya pātukāvalaṉ. Ākavē eṅkaḷukku maṉṉippu aḷippāyāka! Eṅkaḷukku kirupai ceyvāyāka. Maṉṉippavarkaḷilellām nī tāṉ mikka mēṉmaiyāṉavaṉ" eṉṟu pirārttittār
Surah Al-Araf, Verse 155

---

۞وَٱكۡتُبۡ لَنَا فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِنَّا هُدۡنَآ إِلَيۡكَۚ قَالَ عَذَابِيٓ أُصِيبُ بِهِۦ مَنۡ أَشَآءُۖ وَرَحۡمَتِي وَسِعَتۡ كُلَّ شَيۡءٖۚ فَسَأَكۡتُبُهَا لِلَّذِينَ يَتَّقُونَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِنَا يُؤۡمِنُونَ

iṉṉum ivvulakattilum, maṟumaiyilum eṅkaḷukku (aḻakiya) naṉmaikaḷaiyē vitittaruḷvāyāka! Niccayamāka nāṅkaḷ uṉṉaiyē muṉṉōkkukiṟōm" (eṉṟum pirārttittār). Ataṟku iṟaivaṉ, "eṉṉuṭaiya aruḷāṉatu ellāp poruḷkaḷilum (virintu, parantu) cūḻntu niṟkiṟatu eṉiṉum ataṉai payapaktiyuṭaṉ (pēṇi) naṭappōrukkum, (muṟaiyāka) jakāttu koṭuttu varuvōrukkum nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷai nampukiṟavarkaḷukkum nāṉ vitittaruḷ ceyvēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 156

---

ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلرَّسُولَ ٱلنَّبِيَّ ٱلۡأُمِّيَّ ٱلَّذِي يَجِدُونَهُۥ مَكۡتُوبًا عِندَهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ يَأۡمُرُهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَىٰهُمۡ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُحِلُّ لَهُمُ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَيُحَرِّمُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَ وَيَضَعُ عَنۡهُمۡ إِصۡرَهُمۡ وَٱلۡأَغۡلَٰلَ ٱلَّتِي كَانَتۡ عَلَيۡهِمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِهِۦ وَعَزَّرُوهُ وَنَصَرُوهُ وَٱتَّبَعُواْ ٱلنُّورَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ مَعَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

Evarkaḷ eḻutappaṭikkat teriyāta napiyākiya nam tūtaraip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō - avarkaḷ taṅkaḷiṭamuḷḷa tavrāttilum iṉjīlilum ivaraip paṟṟi eḻutap paṭṭiruppataik kāṇpārkaḷ; avar, avarkaḷai naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷ ceyyumāṟu ēvuvār; pāvamāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu vilakkuvār; tūymaiyāṉa ākāraṅkaḷaiyē avarkaḷukku ākumākkuvār; keṭṭavaṟṟai avarkaḷukkut taṭuttu viṭuvār; avarkaḷuṭaiya paḷuvāṉa cumaikaḷaiyum, avarkaḷ mītu irunta vilaṅkukaḷaiyum, (kaṭiṉamāṉa kaṭṭaḷaikaḷaiyum) iṟakkiviṭuvār; eṉavē evarkaḷ avarai meyyākavē nampi, avaraik kaṇṇiyappaṭutti, avarukku utavi ceytu, avaruṭaṉ aruḷappaṭṭirukkum oḷimayamāṉa (vētat)taiyum piṉ paṟṟukiṟārkaḷō, avarkaḷ tām veṟṟi peṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 157

---

قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡ جَمِيعًا ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِ ٱلنَّبِيِّ ٱلۡأُمِّيِّ ٱلَّذِي يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَكَلِمَٰتِهِۦ وَٱتَّبِعُوهُ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"maṉitarkaḷē! Meyyāka nāṉ uṅkaḷ aṉaivarukkum allāhviṉ tūtarāka irukkiṟēṉ; vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟiṉ āṭci avaṉukkē uriyatu, avaṉaittavira (vaṇakkattiṟkuriya) nāyaṉ vēṟuyārumillai - avaṉē uyirppikkiṉṟāṉ; avaṉē maraṇam aṭaiyumpaṭiyum ceykiṉṟāṉ - ākavē, allāhviṉ mītum, eḻutappaṭikkatteriyā napiyākiya avaṉ tūtariṉ mītum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ, avarum allāhviṉ mītum avaṉ vacaṉaṅkaḷiṉ mītum īmāṉ koḷkiṟār - avaraiyē piṉpaṟṟuṅkaḷ; nīṅkaḷ nērvaḻi peṟuvīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 158

---

وَمِن قَوۡمِ مُوسَىٰٓ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

uṇmaiyaik koṇṭu nērvaḻi peṟṟu ataṉ mūlam nītiyum celuttukiṉṟavarkaḷum mūsāviṉ camutāyattil uḷḷaṉar
Surah Al-Araf, Verse 159

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمُ ٱثۡنَتَيۡ عَشۡرَةَ أَسۡبَاطًا أُمَمٗاۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ إِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰهُ قَوۡمُهُۥٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنۢبَجَسَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۚ وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡغَمَٰمَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

salvāvaiyum (mēlāṉa uṇavāka) iṟakkivaittu"nām uṅkaḷukku aḷittuḷḷa tūyavaṟṟiliruntu puciyuṅkaḷ" (eṉṟu coṉṉōm; avvāṟu iruntum avarkaḷ allāhvukku māṟu ceytārkaḷ), avarkaḷ namakku oṉṟum tīṅkiḻaikkavilalai taṅkaḷukkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 160

---

وَإِذۡ قِيلَ لَهُمُ ٱسۡكُنُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ وَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ وَقُولُواْ حِطَّةٞ وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطِيٓـَٰٔتِكُمۡۚ سَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Iṉṉum avarkaḷai nōkki; "nīṅkaḷ ivvūril vacittiruṅkaḷ, itil nīṅkaḷ virumpiya iṭattilellām (nīṅkaḷ nāṭiya poruṭkaḷaip) pucittuk koḷḷuṅkaḷ; 'hittatuṉ' (eṅkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷ maṉṉikkappaṭuvatāka,) eṉṟu kūṟiyāvāṟu (ataṉ) vāyilil (paṇivōṭu) talaitāḻttiyavarkaḷāka nuḻaiyuṅkaḷ; nām uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippōm. Naṉmai ceypavarkaḷukku nām atikamākavē (kūli) koṭuppōm" eṉṟu kūṟappaṭṭapōtu
Surah Al-Araf, Verse 161

---

فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

avarkaḷil aniyāyam ceytavarkaḷ avarkaḷukku kūṟappaṭṭatai veṟoru collāka māṟṟi viṭṭārkaḷ; eṉavē avarkaḷ aniyāyam ceytatiṉ kāraṇamāka avarkaḷ mītu nām vāṉattiliruntu vētaṉaiyai iṟakkiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 162

---

وَسۡـَٔلۡهُمۡ عَنِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَتۡ حَاضِرَةَ ٱلۡبَحۡرِ إِذۡ يَعۡدُونَ فِي ٱلسَّبۡتِ إِذۡ تَأۡتِيهِمۡ حِيتَانُهُمۡ يَوۡمَ سَبۡتِهِمۡ شُرَّعٗا وَيَوۡمَ لَا يَسۡبِتُونَ لَا تَأۡتِيهِمۡۚ كَذَٰلِكَ نَبۡلُوهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

(napiyē!) Kaṭaṟkaraiyilirunta (ōr) ūr makkaḷaippaṟṟi nīr avarkaḷaik kēḷum - avarkaḷ (taṭukkappaṭṭa saptu) caṉikkiḻamaiyaṉṟu varampai mīṟi (mīṉ vēṭṭaiyāṭi)k koṇṭiruntārkaḷ; ēṉeṉṟāl avarkaḷuṭaiya caṉikkiḻamaiyaṉṟu (kaṭal) mīṉkaḷ, avarkaḷukku(t taṇṇīrukku mēlē talaikaḷai veḷiyākki)k koṇṭu vantaṉa - āṉāl caṉikkiḻamaiyallāta nāṭkaḷil avarkaḷiṭam (avvāṟu veḷiyākki) varuvatillai - avarkaḷ ceytu koṇṭirunta pāvattiṉ kāraṇamāka avarkaḷai nām ivvāṟu cōtaṉaik kuḷḷākkiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 163

---

وَإِذۡ قَالَتۡ أُمَّةٞ مِّنۡهُمۡ لِمَ تَعِظُونَ قَوۡمًا ٱللَّهُ مُهۡلِكُهُمۡ أَوۡ مُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ قَالُواْ مَعۡذِرَةً إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

(Avvūrilirunta nallaṭiyār cilar aṟivurai coṉṉa pōtu) avarkaḷil cilar, "allāh evarkaḷai aḻikkavō, allatu kaṭiṉamāṉa vētaṉaikkuḷḷākkavō nāṭiyirukkiṟāṉō, anta kūṭṭattārkaḷukku nīṅkaḷ ēṉ upatēcam ceykiṟīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭṭārkaḷ; ataṟku (anta nallaṭiyārkaḷ); "eṅkaḷ iṟaivaṉiṭam (nam) poṟuppiliruntu nīṅki viṭuvataṟkākavum iṉṉum avarkaḷ (oruvēḷai tāṅkaḷ ceytu varuvatiliruntu) vilakiviṭalām eṉpataṟkākavum (nāṅkaḷ upatēcam ceykiṟōm) eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 164

---

فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦٓ أَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلسُّوٓءِ وَأَخَذۡنَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ بِعَذَابِۭ بَـِٔيسِۭ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

avarkaḷ etu kuṟittu upatēcikkap paṭṭārkaḷō, ataṉai avarkaḷ maṟantu viṭṭapōtu, avarkaḷait tīmaiyaiviṭṭu vilakkik koṇṭiruntavarkaḷai nām kāppāṟṟiṉōm; varampu mīṟi akkiramam ceytu koṇṭiruntavarkaḷukku, avarkaḷ ceytu vanta pāvattiṉ kāraṇamāka kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyaik koṭuttōm
Surah Al-Araf, Verse 165

---

فَلَمَّا عَتَوۡاْ عَن مَّا نُهُواْ عَنۡهُ قُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ

taṭukkappaṭṭirunta varampai avarkaḷ mīṟiviṭavē, "nīṅkaḷ iḻivaṭainta kuraṅkukaḷāki viṭuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷukku nām kūṟiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 166

---

وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكَ لَيَبۡعَثَنَّ عَلَيۡهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَن يَسُومُهُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِۗ إِنَّ رَبَّكَ لَسَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

(napiyē!) Avarkaḷukkuk koṭiya vētaṉai koṭukka kūṭiyavarkaḷaiyē, avarkaḷ mītu ātikkam celuttumāṟu kiyāma nāḷ varai nām ceyvōmeṉṟu uṅkaḷ iṟaivaṉ aṟivittatai (avarkaḷukku niṉaivūṭṭuvīrāka) - niccayamāka um iṟaivaṉ taṇṭaṉaiyaḷippatil tīviramāṉavaṉ - āṉāl niccayamāka avaṉ mikavum maṉṉippavaṉākavum, kirupaiyāḷaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 167

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُمَمٗاۖ مِّنۡهُمُ ٱلصَّـٰلِحُونَ وَمِنۡهُمۡ دُونَ ذَٰلِكَۖ وَبَلَوۡنَٰهُم بِٱلۡحَسَنَٰتِ وَٱلسَّيِّـَٔاتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

avarkaḷai nām pūmiyil pala piriviṉarākac (citaṟittiriyumāṟu) ākki viṭṭōm; avarkaḷil nallavarkaḷumirukkiṉṟārkaḷ. Atuvallāta keṭṭavarkaḷum irukkiṉṟārkaḷ - avarkaḷ (naṉmaiyiṉ pāl) tirumpum poruṭṭu avarkaḷai naṉmaikaḷaik koṇṭum, tīmaikaḷaik koṇṭum cōtittōm
Surah Al-Araf, Verse 168

---

فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٞ وَرِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَأۡخُذُونَ عَرَضَ هَٰذَا ٱلۡأَدۡنَىٰ وَيَقُولُونَ سَيُغۡفَرُ لَنَا وَإِن يَأۡتِهِمۡ عَرَضٞ مِّثۡلُهُۥ يَأۡخُذُوهُۚ أَلَمۡ يُؤۡخَذۡ عَلَيۡهِم مِّيثَٰقُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن لَّا يَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّ وَدَرَسُواْ مَا فِيهِۗ وَٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

Avarkaḷukkup piṉ avarkaḷuṭaiya iṭattai (takutiyaṟṟa) oru piriviṉar aṭaintaṉar; avarkaḷ vētattiṟkum vāricukaḷ āṉārkaḷ;. Ivvulakiṉ aṟpap poruṭkaḷaip peṟṟuk koṇṭu (ataṟku takuntapaṭi vētattai māṟṟi koṇṭārkaḷ). 'Eṅkaḷukku maṉṉippu aḷikkappaṭum' eṉṟum kūṟikkoḷkiṟārkaḷ. Itupōṉṟu vēṟōr aṟpapporuḷ avarkaḷukku vantu viṭṭāl, ataiyum eṭuttuk koḷvārkaḷ, "allāhviṉ mītu uṇmaiyēyaṉṟi vēṟu oṉṟum kūṟalākātu eṉṟu vētattiṉ mūlam avarkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkap paṭavillaiyā?" (Iṉṉum) atiluḷḷavai (pōtaṉaikaḷai) avarkaḷ ōtiyum varukiṉṟārkaḷ; (ataiyellām avarkaḷ poruṭpaṭuttuvatillai) payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku maṟumaiyiṉ vīṭē mēlāṉatākum. Nīṅkaḷ (nallavitamāka) aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Araf, Verse 169

---

وَٱلَّذِينَ يُمَسِّكُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ

evarkaḷ vētattai uṟutiyākap paṟṟippiṭittuk koṇṭu, toḻukaiyaiyum nilainiṟuttukiṟārkaḷō (attakaiya) nallōrkaḷiṉ kūliyai nām niccayamāka vīṇākka māṭṭōm
Surah Al-Araf, Verse 170

---

۞وَإِذۡ نَتَقۡنَا ٱلۡجَبَلَ فَوۡقَهُمۡ كَأَنَّهُۥ ظُلَّةٞ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُۥ وَاقِعُۢ بِهِمۡ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

nām (siṉāy) malaiyai avarkaḷukku mēl mukaṭṭaippōl uyarttiṉōm; appōtu avarkaḷ atu taṅkaḷ mītu viḻuntu viṭumō eṉṟu eṇṇiyapōtu, nām avarkaḷai nōkki, "nām uṅkaḷukkuk koṭutta (vētat)taip palamākap piṭittuk koḷḷuṅkaḷ; atiluḷḷavaṟṟaic cintiyuṅkaḷ; nīṅkaḷ payapaktiyuṭaiyōr ākalām" (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Al-Araf, Verse 171

---

وَإِذۡ أَخَذَ رَبُّكَ مِنۢ بَنِيٓ ءَادَمَ مِن ظُهُورِهِمۡ ذُرِّيَّتَهُمۡ وَأَشۡهَدَهُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَلَسۡتُ بِرَبِّكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ شَهِدۡنَآۚ أَن تَقُولُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ إِنَّا كُنَّا عَنۡ هَٰذَا غَٰفِلِينَ

Um iṟaivaṉ ātamuṭaiya makkaḷiṉ mutukukaḷiliruntu avarkaḷuṭaiya cantatikaḷai veḷiyākki, avarkaḷait taṅkaḷukkē cāṭciyāka vaittu"nāṉ uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ allavā?" Eṉṟu kēṭṭataṟku, avarkaḷ"mey tāṉ. Nāṅkaḷ cāṭci kūṟukiṟōm" eṉṟu kūṟiyatai (avarkaḷukku) niṉaivūṭṭuvīrāka (ēṉeṉil itu niṉaivūṭṭappaṭātataṉāl) niccayamāka itaṉai (maṟantu) viṭṭup parāmukamāka iruntu viṭṭōm eṉṟu maṟumai nāḷil nīṅkaḷ (yārumē) collātirukkavum
Surah Al-Araf, Verse 172

---

أَوۡ تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أَشۡرَكَ ءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ وَكُنَّا ذُرِّيَّةٗ مِّنۢ بَعۡدِهِمۡۖ أَفَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ

allatu, "iṇaivaittavarkaḷ ellām eṅkaḷukku muṉ irunta eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷē nāṅkaḷō avarkaḷukkup piṉ vanta (avarkaḷuṭaiya) cantatikaḷ - anta vaḻikeṭṭōriṉ ceyalukkāka nī eṅkaḷai aḻittu viṭalāmā?" Eṉṟu kūṟātirukkavumē! (Itaṉai niṉaivūṭṭukiṟōm eṉṟu napiyē! Nīr kūṟuvīrāka)
Surah Al-Araf, Verse 173

---

وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

avarkaḷ (pāvaṅkaḷiliruntu) viṭupaṭṭu (nam'miṭam) tirumpuvataṟkāka nām (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu viḷakkik kūṟukiṉṟōm
Surah Al-Araf, Verse 174

---

وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱلَّذِيٓ ءَاتَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا فَٱنسَلَخَ مِنۡهَا فَأَتۡبَعَهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡغَاوِينَ

(napiyē!) Nīr avarkaḷukku oru maṉitaṉuṭaiya varalāṟṟai ōtikkāṭṭuvīrāka! Avaṉukku nām nam attāṭcikaḷaik koṭuttiruntōm; eṉiṉum avaṉ avaṟṟai viṭṭu muṟṟilum naḻuviviṭṭāṉ; appōtu avaṉai ṣaittāṉ piṉ toṭarntāṉ - ataṉāl avaṉ vaḻi tavaṟiyavarkaḷil oruvaṉāki viṭṭāṉ
Surah Al-Araf, Verse 175

---

وَلَوۡ شِئۡنَا لَرَفَعۡنَٰهُ بِهَا وَلَٰكِنَّهُۥٓ أَخۡلَدَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُۚ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ ٱلۡكَلۡبِ إِن تَحۡمِلۡ عَلَيۡهِ يَلۡهَثۡ أَوۡ تَتۡرُكۡهُ يَلۡهَثۚ ذَّـٰلِكَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۚ فَٱقۡصُصِ ٱلۡقَصَصَ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ

Nām nāṭiyiruntāl, nam attāṭcikaḷaik koṇṭu avaṉai uyarttiyiruppōm; eṉiṉum avaṉ ivvulaka vāḻvai(yē catameṉa) matittu, taṉṉuṭaiya iccaikaḷaiyē piṉpaṟṟiṉāṉ; avaṉukku utāraṇam nāyaip pōṉṟu, atai nīr viraṭṭiṉālum nākkait toṅka viṭukiṟatu, allatu atai nīr viṭṭu viṭṭālum nākkait toṅka viṭukiṟatu - ituvē nam vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉak kūṟum kūṭṭattārukkum utāraṇamākum - ākavē avarkaḷ cintittu nalluṇarvu peṟum poruṭṭu (ittakaiya) varalāṟukaḷaik kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 176

---

سَآءَ مَثَلًا ٱلۡقَوۡمُ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَأَنفُسَهُمۡ كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉak kūṟiya makkaḷiṉ utāraṇam mikavum keṭṭatākum; avarkaḷ tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 177

---

مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِيۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

allāh evarukku nērvaḻi kāṭṭukiṉṟāṉō avar nērvaḻiyai aṭaintavar āvār;. Yārait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭṭāṉō, attakaiyavarkaḷ muṟṟilum naṣṭam aṭaintavarkaḷē
Surah Al-Araf, Verse 178

---

وَلَقَدۡ ذَرَأۡنَا لِجَهَنَّمَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ لَهُمۡ قُلُوبٞ لَّا يَفۡقَهُونَ بِهَا وَلَهُمۡ أَعۡيُنٞ لَّا يُبۡصِرُونَ بِهَا وَلَهُمۡ ءَاذَانٞ لَّا يَسۡمَعُونَ بِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ

niccayamāka nām jiṉkaḷiliruntum, maṉitarkaḷiliruntum anēkarai narakattiṟkeṉṟē paṭaittuḷḷōm; avarkaḷukku irutayaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa - āṉāl avaṟṟaik koṇṭu avarkaḷ nalluṇarvu peṟa māṭṭārkaḷ; avarkaḷukkuk kaṇkaḷ uṇṭu; āṉāl, avaṟṟaik koṇṭu avarkaḷ (iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷaip) pārppatillai avarkaḷukkuk kātukaḷ uṇṭu. Āṉāl avaṟṟaik koṇṭu avarkaḷ (naṟpōtaṉaiyaik) kēṭkamāṭṭārkaḷ - ittakaiyōr kālnaṭaikaḷaip pōṉṟavarkaḷ. Illai! Avaṟṟai viṭavum vaḻi kēṭarkaḷ; ivarkaḷ tām (namvacaṉaṅkaḷai) alaṭciyam ceytavarkaḷāvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 179

---

وَلِلَّهِ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ فَٱدۡعُوهُ بِهَاۖ وَذَرُواْ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ أَسۡمَـٰٓئِهِۦۚ سَيُجۡزَوۡنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

allāhvukku aḻakiya tirunāmaṅkaḷ irukkiṉṟaṉ avaṟṟaik koṇṭē nīṅkaḷ avaṉaip pirārttiyuṅkaḷ, avaṉuṭaiya tirunāmaṅkaḷai tavaṟāka payaṉpaṭuttuvōrkaḷai (puṟakkaṇittu) viṭṭu viṭuṅkaḷ - avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷukkāka avarkaḷ (takka) kūli koṭukkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 180

---

وَمِمَّنۡ خَلَقۡنَآ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

Nām paṭaittavarkaḷil oru kūṭṭattār irukkiṉṟārkaḷ. Avarkaḷ cattiya vaḻiyaik kāṭṭukiṟārkaḷ; ataik koṇṭu nītiyum celuttukiṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 181

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَنَسۡتَدۡرِجُهُم مِّنۡ حَيۡثُ لَا يَعۡلَمُونَ

evar nam vacaṉaṅkaḷaip poyyeṉak kūṟukiṟārkaḷō avarkaḷaip paṭippaṭiyāka avarkaḷ aṟiyā vaṇṇam piṭippōm
Surah Al-Araf, Verse 182

---

وَأُمۡلِي لَهُمۡۚ إِنَّ كَيۡدِي مَتِينٌ

(ivvulakil) nāṉ avarkaḷukku avakācam koṭukkiṉṟēṉ; niccayamāka eṉatu tiṭṭam mikavum uṟutiyāṉatu
Surah Al-Araf, Verse 183

---

أَوَلَمۡ يَتَفَكَّرُواْۗ مَا بِصَاحِبِهِم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٌ

avarkaḷ cintikkavillaiyā? (Nam tūtarākiya) avarkaḷuṭaiya tōḻarukku evvita paittiyamumillai. Avar pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceypavarēyaṉṟi vēṟillai
Surah Al-Araf, Verse 184

---

أَوَلَمۡ يَنظُرُواْ فِي مَلَكُوتِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ وَأَنۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَدِ ٱقۡتَرَبَ أَجَلُهُمۡۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَهُۥ يُؤۡمِنُونَ

vāṉaṅkaḷ, pūmi, ivaṟṟiṉ āṭciyaiyum allāh paṭaittirukkum maṟṟap poruḷkaḷaiyum avarkaḷ nōṭṭamiṭavillaiyā? Avarkaḷuṭaiya (maraṇa) tavaṇai neruṅkiyirukkakkūṭum eṉpataiyum (avarkaḷ cintikkavillaiyā?) Itaṟkup piṉṉar enta viṣayattait tāṉ avarkaḷ īmāṉ koḷḷappōkiṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 185

---

مَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَا هَادِيَ لَهُۥۚ وَيَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ

evarkaḷai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭukiṟāṉō avarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celutta evarālum muṭiyātu. Avaṉ avarkaḷai tavaṟāṉa vaḻiyilēyē taṭṭaḻiyumāṟu viṭṭuviṭukiṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 186

---

يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّيۖ لَا يُجَلِّيهَا لِوَقۡتِهَآ إِلَّا هُوَۚ ثَقُلَتۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا تَأۡتِيكُمۡ إِلَّا بَغۡتَةٗۗ يَسۡـَٔلُونَكَ كَأَنَّكَ حَفِيٌّ عَنۡهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ

avarkaḷ um'miṭam iṟutit tīrppu nāḷ eppoḻutu varum eṉṟu viṉavukiṟārkaḷ; nīr kūṟum; "ataṉ aṟivu eṉ iṟaivaṉiṭattil tāṉ irukkiṟatu atu varum nērattai avaṉait tavira vēṟu evarum veḷippaṭutta iyalātu - atu vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum perum paḷuvāṉa campavamāka nikaḻum; tiṭukūṟāka atu uṅkaḷiṭam varum; atai muṟṟilum aṟintu koṇṭavarāka um'maik karutiyē avarkaḷ um'maik kēṭkiṟārkaḷ; ataṉ aṟivu niccayamāka allāhviṭamē irukkiṉṟatu - eṉiṉum maṉitarkaḷil perum pālōr atai aṟiya māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 187

---

قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي نَفۡعٗا وَلَا ضَرًّا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ وَلَوۡ كُنتُ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ لَٱسۡتَكۡثَرۡتُ مِنَ ٱلۡخَيۡرِ وَمَا مَسَّنِيَ ٱلسُّوٓءُۚ إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

(Napiyē!) Nīr kūṟum; "allāh nāṭiṉālaṉṟi nāṉ eṉakkē yātoru naṉmaiyō allatu tīmaiyō ceytu koḷḷa caktiyillātavaṉ; maṟaintiruppavaṟṟai nāṉ aṟipavaṉāka iruntāl nam'maikaḷai atikamākat tēṭikkoṇṭiruppēṉ; (annilaiyil evvitamāṉa) tīṅkum eṉṉait tīṇṭiyirātu - nampikkai koḷḷum makkaḷukku nāṉ accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉum, naṉmārāyam kūṟupavaṉumēyaṉṟi vēṟillai
Surah Al-Araf, Verse 188

---

۞هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَجَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا لِيَسۡكُنَ إِلَيۡهَاۖ فَلَمَّا تَغَشَّىٰهَا حَمَلَتۡ حَمۡلًا خَفِيفٗا فَمَرَّتۡ بِهِۦۖ فَلَمَّآ أَثۡقَلَت دَّعَوَا ٱللَّهَ رَبَّهُمَا لَئِنۡ ءَاتَيۡتَنَا صَٰلِحٗا لَّنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

avaṉē, uṅkaḷai orē maṉitariliruntu paṭaittāṉ, avaruṭaṉ kūṭi (iṇaintu) vāḻvataṟkāka avaruṭaiya tuṇaiviyai (avariliruntē) paṭaittāṉ - avaṉ avaḷai neruṅkiya pōtu avaḷ ilēcāṉa karppavatiyāṉāḷ; piṉpu ataṉaic cumantu naṭamāṭik koṇṭiruntāḷ; piṉpu atu paḷuvākavē, avarkaḷiruvarum tam'miruvariṉ iṟaivaṉiṭam, "(iṟaivaṉē!) Eṅkaḷukku nī nalla (cantatiyaik) koṭuttāl, niccayamāka nāṅkaḷ iruvarum naṉṟiyuḷḷavarkaḷāka iruppōm" eṉṟu pirārttittuk koṇṭiruntaṉar
Surah Al-Araf, Verse 189

---

فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُمَا صَٰلِحٗا جَعَلَا لَهُۥ شُرَكَآءَ فِيمَآ ءَاتَىٰهُمَاۚ فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ

avarkaḷukku (avarkaḷ viruppappaṭi) nalla kuḻantaiyai avaṉ koṭuttavuṭaṉ, avarkaḷukku avaṉ koṭuttatil avviruvarum avaṉukku iṇaikaḷaik kaṟpikkiṉṟaṉar - ivarkaḷ iṇai vaippatai viṭṭum allāh tūymaiyāṉavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 190

---

أَيُشۡرِكُونَ مَا لَا يَخۡلُقُ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ

entap poruḷaiyum paṭaikka iyalātavaṟṟaiyā ivarkaḷ (allāhvukku) iṇaiyākkukiṟārkaḷ? Iṉṉum, avarkaḷō (allāhviṉālēyē) paṭaikkappaṭṭavarkaḷāyiṟṟē
Surah Al-Araf, Verse 191

---

وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ لَهُمۡ نَصۡرٗا وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

avarkaḷ ivarkaḷukku ettakaiya utaviyum ceyya caktiyaṟṟavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar; (atu māttiramalla) avarkaḷ tamakkut tāmē utavi ceytu koḷḷavum caktiyaṟṟavarkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 192

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَتَّبِعُوكُمۡۚ سَوَآءٌ عَلَيۡكُمۡ أَدَعَوۡتُمُوهُمۡ أَمۡ أَنتُمۡ صَٰمِتُونَ

(inta muṣrikkukaḷai) nīṅkaḷ nērvaḻikku aḻaittālum, uṅkaḷai avarkaḷ piṉpaṟṟa māṭṭārkaḷ; nīṅkaḷ avarkaḷai aḻaippatum allatu (aḻaiyātu) vāymūṭiyiruppatum uṅkaḷukkuc camamēyākum
Surah Al-Araf, Verse 193

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ عِبَادٌ أَمۡثَالُكُمۡۖ فَٱدۡعُوهُمۡ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Niccayamāka allāhvaiyaṉṟi evarkaḷai nīṅkaḷ aḻaikkiṉṟīrkaḷō, avarkaḷum uṅkaḷaip pōṉṟa aṭimaikaḷē nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl nīṅkaḷ avarkaḷai aḻaittup pāruṅkaḷ - avarkaḷ uṅkaḷukku patil aḷikkaṭṭum
Surah Al-Araf, Verse 194

---

أَلَهُمۡ أَرۡجُلٞ يَمۡشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَيۡدٖ يَبۡطِشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَعۡيُنٞ يُبۡصِرُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۗ قُلِ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ كِيدُونِ فَلَا تُنظِرُونِ

avarkaḷukku naṭakkakkūṭiya kālkaḷ uṇṭā? Allatu avarkaḷukku piṭippataṟkuriya kaikaḷ uṇṭā? Allatu avarkaḷukkup pārkkak kūṭiya kaṇkaḷ uṇṭā? Allatu avarkaḷukkuk kēṭkak kūṭiya kātukaḷ uṇṭā? (Napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ iṇai vaittu vaṇaṅkum (uṅkaḷ) teyvaṅkaḷai (ellām) aḻaittu, eṉakku(t tīṅku ceytiṭa) cūḻcci ceytu pāruṅkaḷ - (itil) eṉakkuc ciṟitum avakācam koṭukkātīrkaḷ" eṉṟu
Surah Al-Araf, Verse 195

---

إِنَّ وَلِـِّۧيَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَۖ وَهُوَ يَتَوَلَّى ٱلصَّـٰلِحِينَ

niccayamāka eṉ pātukāvalaṉ allāhvē. Avaṉē vētattai iṟakki vaittāṉ. Avaṉē nallaṭiyārkaḷaip pātukāppavaṉ āvāṉ
Surah Al-Araf, Verse 196

---

وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَكُمۡ وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

avaṉaiyaṉṟi nīṅkaḷ yārai pirārttikkiṟīrkaḷō avarkaḷ uṅkaḷukku utavi ceyyavum taṅkaḷukkut tāṅkaḷē utavi ceytu koḷḷavum cakti peṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 197

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَسۡمَعُواْۖ وَتَرَىٰهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ وَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ

nīṅkaḷ avarkaḷai nēr vaḻiyiṉ pakkam aḻaippīrkaḷāṉāl, avarkaḷ kēṭkamāṭṭārkaḷ. (Napiyē!) Avarkaḷ um'maip pārppatu pōl umakkut tōṉṟum; āṉāl avarkaḷ (um'maip)pārppatillai
Surah Al-Araf, Verse 198

---

خُذِ ٱلۡعَفۡوَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡعُرۡفِ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡجَٰهِلِينَ

eṉiṉum (napiyē) maṉṉippaik kaik koḷvīrāka! Naṉmaiyaik kaṭaipiṭikkumāṟu (makkaḷai) ēvuvīrāka mēlum aṟivīṉarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭum
Surah Al-Araf, Verse 199

---

وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

ṣaittāṉ ētāvatoru (tavaṟāṉa) eṇṇattai um maṉattil ūcalāṭac ceytu (tavaṟu ceyya um'mait) tūṇṭiṉāl, appōtu allāhviṭam pātukāpput tēṭuvīrāka! Meyyākavē avaṉ ceviyēṟpavaṉākavum, (yāvaṟṟaiyum naṉku) aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 200

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ إِذَا مَسَّهُمۡ طَـٰٓئِفٞ مِّنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ تَذَكَّرُواْ فَإِذَا هُم مُّبۡصِرُونَ

Niccayamāka evarkaḷ (allāhvukku) añcukiṟārkaḷō, avarkaḷukkuḷ ṣaittāṉiliruntu tavaṟāṉa eṇṇam ūcalāṭiṉāl, avarkaḷ (allāhvai) niṉaikkiṉṟārkaḷ - avarkaḷ tiṭīreṉa viḻippaṭaintu (ṣaittāṉiṉ cūḻcciyaik) kāṇkiṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 201

---

وَإِخۡوَٰنُهُمۡ يَمُدُّونَهُمۡ فِي ٱلۡغَيِّ ثُمَّ لَا يُقۡصِرُونَ

āṉāl ṣaittāṉkaḷiṉ catōtararkaḷō avarkaḷai vaḻi kēṭṭilēyē iḻuttuc celvārkaḷ - avarkaḷ (pāvattiṉ pātaiyilāṉa tam muyaṟciyil) yātoru kuṟaiyum ceyya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 202

---

وَإِذَا لَمۡ تَأۡتِهِم بِـَٔايَةٖ قَالُواْ لَوۡلَا ٱجۡتَبَيۡتَهَاۚ قُلۡ إِنَّمَآ أَتَّبِعُ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ مِن رَّبِّيۚ هَٰذَا بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

nīr (avarkaḷiṉ viruppappaṭi) avarkaḷiṭam ōr attāṭciyaik koṇṭu varāviṭṭāl, "nīr inta attāṭciyai ēṉ koṇṭu varavillai?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ; (nīr kūṟum;) nāṉ piṉpaṟṟuvatellām eṉ iṟaivaṉiṭamiruntu eṉakku aṟivikkappaṭuvataittāṉ; (tirukkur'āṉ ākiya) itu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vanta aṟivoḷiyākavum, nērvaḻiyākavum, nallaruḷākavum irukkiṉṟatu - nampikkai koṇṭa makkaḷukku
Surah Al-Araf, Verse 203

---

وَإِذَا قُرِئَ ٱلۡقُرۡءَانُ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥ وَأَنصِتُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

kur'āṉ ōtappaṭumpōtu ataṉai nīṅkaḷ cevitāḻtti (kavaṉamākak) kēḷuṅkaḷ; appoḻutu nicaptamāka iruṅkaḷ - (itaṉāl) nīṅkaḷ kirupai ceyyappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 204

---

وَٱذۡكُر رَّبَّكَ فِي نَفۡسِكَ تَضَرُّعٗا وَخِيفَةٗ وَدُونَ ٱلۡجَهۡرِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ وَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ

(napiyē!) Nīr um maṉatiṟkuḷ mikka paṇivōṭum, accattōṭum (metuvāka) uratta captamiṉṟi kālaiyilum, mālaiyilum um iṟaivaṉiṉ (tirunāmattai) tikru ceytu koṇṭu iruppīrāka! (Avaṉai) maṟantu viṭṭiruppōril oruvarāka nīr irukka vēṇṭām
Surah Al-Araf, Verse 205

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيُسَبِّحُونَهُۥ وَلَهُۥ يَسۡجُدُونَۤ۩

evarkaḷ umatu iṟaivaṉiṭattil (neruṅki) irukkiṟārkaḷēr avarkaḷ niccayamāka perumai koṇṭu avaṉai vaṇaṅkāmal iruppatillai. Mēlum avaṉuṭaiya (pukaḻaik kūṟit) tutittukkoṇṭum, avaṉukkuc ciravaṇakkam (sajtā) ceytu koṇṭum irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Araf, Verse 206

---

Author: Jan Turst Foundation

---