Surah Al-Araf - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi

الٓمٓصٓ

aliḥp lām mīm sāt
Surah Al-Araf, Verse 1

---

كِتَٰبٌ أُنزِلَ إِلَيۡكَ فَلَا يَكُن فِي صَدۡرِكَ حَرَجٞ مِّنۡهُ لِتُنذِرَ بِهِۦ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ

(napiyē!) Ivvētam um mītu iṟakkappaṭṭuḷḷatu. Itaippaṟṟi umatu uḷḷattil oru tayakkamum vēṇṭām. Itaik koṇṭu nīr (maṉitarkaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka. Nampikkai koṇṭavarkaḷukku (itu) oru nallupatēcamākum
Surah Al-Araf, Verse 2

---

ٱتَّبِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ وَلَا تَتَّبِعُواْ مِن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَۗ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ

(Maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷukkāka uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu iṟakkappaṭṭataiyē piṉpaṟṟuṅkaḷ. Avaṉaiyaṉṟi (maṟṟevaraiyum uṅkaḷukkup) poṟuppāḷar(kaḷāka ākki, avar)kaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟātīrkaḷ. (Eṉiṉum, itaik koṇṭu) nalluṇarcci peṟupavarkaḷ uṅkaḷil mikak kuṟaivutāṉ
Surah Al-Araf, Verse 3

---

وَكَم مِّن قَرۡيَةٍ أَهۡلَكۡنَٰهَا فَجَآءَهَا بَأۡسُنَا بَيَٰتًا أَوۡ هُمۡ قَآئِلُونَ

(pāvikaḷ vacittirunta) ettaṉaiyō nakaraṅkaḷai nām aḻittirukkiṟōm. Avaṟṟil iruntavarkaḷ iravilō, pakalilō nittiraiyil irukkum poḻutu nam vētaṉai avarkaḷai vantaṭaintatu
Surah Al-Araf, Verse 4

---

فَمَا كَانَ دَعۡوَىٰهُمۡ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَآ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ إِنَّا كُنَّا ظَٰلِمِينَ

avarkaḷiṭam nam vētaṉai vanta camayattil ‘‘niccayamāka eṅkaḷukku nāṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭavarkaḷāki viṭṭōm'' eṉṟu kūṟiyatait tavira vēṟoṉṟum avarkaḷāl kūṟamuṭiyavillai
Surah Al-Araf, Verse 5

---

فَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلَّذِينَ أُرۡسِلَ إِلَيۡهِمۡ وَلَنَسۡـَٔلَنَّ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

ākavē, (itaip paṟṟi nam) tūtarkaḷaiyum, avarkaḷai evarkaḷiṭam aṉuppi vaittōmō avarkaḷaiyum niccayamāka nām vicāraṇai ceyvōm
Surah Al-Araf, Verse 6

---

فَلَنَقُصَّنَّ عَلَيۡهِم بِعِلۡمٖۖ وَمَا كُنَّا غَآئِبِينَ

(appōtu avarkaḷiṉ ceyalkaḷai) nām niccayamāka avarkaḷukku uṟutiyuṭaṉ vivarippōm. Nām maṟaivāṉavarkaḷāka irukkavillai
Surah Al-Araf, Verse 7

---

وَٱلۡوَزۡنُ يَوۡمَئِذٍ ٱلۡحَقُّۚ فَمَن ثَقُلَتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

(ovvoruvariṉ naṉmai tīmaikaḷaiyum) aṉṟaiya tiṉam eṭai pōṭuvatu cattiyam. Ākavē, evarkaḷuṭaiya (naṉmaiyiṉ) eṭai kaṉattatō avarkaḷtāṉ niccayamāka veṟṟi peṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 8

---

وَمَنۡ خَفَّتۡ مَوَٰزِينُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُم بِمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَظۡلِمُونَ

evarkaḷuṭaiya (naṉmaiyiṉ) eṭai (kaṉam kuṟaintu) ilēcāka irukkiṟatō avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷukku māṟuceytu taṅkaḷukkut tāmē naṣṭattai uṇṭupaṇṇik koṇṭavarkaḷ āvar
Surah Al-Araf, Verse 9

---

وَلَقَدۡ مَكَّنَّـٰكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلۡنَا لَكُمۡ فِيهَا مَعَٰيِشَۗ قَلِيلٗا مَّا تَشۡكُرُونَ

(maṉitarkaḷē!) Niccayamāka nām uṅkaḷukkup pūmiyil ellā vacatikaḷaiyum aḷittu, atil (nīṅkaḷ) vāḻvataṟkut tēvaiyāṉa kāraṇaṅkaḷai uṅkaḷukku ēṟpaṭuttiṉōm. (Ivvāṟiruntum) nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvatō mikak kuṟaivu
Surah Al-Araf, Verse 10

---

وَلَقَدۡ خَلَقۡنَٰكُمۡ ثُمَّ صَوَّرۡنَٰكُمۡ ثُمَّ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ لَمۡ يَكُن مِّنَ ٱلسَّـٰجِدِينَ

Niccayamāka nām uṅkaḷai paṭaikka(k karuti) uṅkaḷai (atāvatu uṅkaḷ mutal tantaiyākiya ātamai) uruvamaittōm. Piṉṉar nām vāṉavarkaḷai nōkki ‘‘ātamukku (ciram) paṇiyuṅkaḷ'' eṉak kaṭṭaḷaiyiṭṭōm. Iplīsait tavira (maṟṟa vāṉavarkaḷ aṉaivarum avarukkup) paṇintārkaḷ. Avaṉ paṇiyavillai
Surah Al-Araf, Verse 11

---

قَالَ مَا مَنَعَكَ أَلَّا تَسۡجُدَ إِذۡ أَمَرۡتُكَۖ قَالَ أَنَا۠ خَيۡرٞ مِّنۡهُ خَلَقۡتَنِي مِن نَّارٖ وَخَلَقۡتَهُۥ مِن طِينٖ

(ākavē, iṟaivaṉ iplīsai nōkki) ‘‘nāṉ uṉakkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭa camayattil, nī (ciram) paṇiyātirukkumpaṭi uṉṉait taṭai ceytatu etu?'' Eṉṟu kēṭka, (ataṟku iplīs) ‘‘nāṉ avaraiviṭa mēlāṉavaṉ. (Ēṉeṉṟāl,) nī eṉṉai neruppāl paṭaittāy. Avarai kaḷimaṇṇāl paṭaittirukkiṟāy. (Kaḷimaṇṇaiviṭa neruppu uyarntatu)'' eṉṟu (iṟumāppuṭaṉ) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 12

---

قَالَ فَٱهۡبِطۡ مِنۡهَا فَمَا يَكُونُ لَكَ أَن تَتَكَبَّرَ فِيهَا فَٱخۡرُجۡ إِنَّكَ مِنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ

(ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘itiliruntu nī iṟaṅkiviṭu! Nī perumai koḷvataṟku iṅku iṭamillai. (Uṉ perumaiyiṉ kāraṇamāka) niccayamāka nī ciṟumaippaṭṭavaṉāki viṭṭāy. (Ātalāl, itiliruntu) nī veḷiyēṟi viṭu'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 13

---

قَالَ أَنظِرۡنِيٓ إِلَىٰ يَوۡمِ يُبۡعَثُونَ

(ataṟku iplīsākiya) avaṉ (‘‘iṟantavarkaḷai) eḻuppum nāḷvarai eṉakku avakācam aḷi'' eṉṟu kēṭṭāṉ
Surah Al-Araf, Verse 14

---

قَالَ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡمُنظَرِينَ

(ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘niccayamāka nī (avvāṟē) avakācam aḷikkappaṭṭirukkiṟāy'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 15

---

قَالَ فَبِمَآ أَغۡوَيۡتَنِي لَأَقۡعُدَنَّ لَهُمۡ صِرَٰطَكَ ٱلۡمُسۡتَقِيمَ

(ataṟku iplīs, iṟaivaṉai nōkki) ‘‘nī eṉṉai paṅkappaṭuttiyatāl, (ātamuṭaiya cantatikaḷākiya) avarkaḷ uṉ nērāṉa vaḻiyil cellātu (taṭaiceyya vaḻi maṟittu atil) uṭkārntu koḷvēṉ'' (eṉṟum)
Surah Al-Araf, Verse 16

---

ثُمَّ لَأٓتِيَنَّهُم مِّنۢ بَيۡنِ أَيۡدِيهِمۡ وَمِنۡ خَلۡفِهِمۡ وَعَنۡ أَيۡمَٰنِهِمۡ وَعَن شَمَآئِلِهِمۡۖ وَلَا تَجِدُ أَكۡثَرَهُمۡ شَٰكِرِينَ

‘‘piṟaku, niccayamāka avarkaḷukku muṉṉum, piṉṉum avarkaḷiṉ valatu pakkattilum, iṭatu pakkattilum avarkaḷiṭam vantu (avarkaḷai vaḻi keṭuttuk) koṇṭē iruppēṉ. Ākavē, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷai (uṉakku) naṉṟi celuttupavarkaḷāka nī kāṇamāṭṭāy'' eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 17

---

قَالَ ٱخۡرُجۡ مِنۡهَا مَذۡءُومٗا مَّدۡحُورٗاۖ لَّمَن تَبِعَكَ مِنۡهُمۡ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنكُمۡ أَجۡمَعِينَ

(Ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘nī nintikkappaṭṭavaṉākavum viraṭṭappaṭṭavaṉākavum itiliruntu veḷiyēṟiviṭu. Niccayamāka (uṉṉaiyum) evarkaḷ uṉṉaip piṉpaṟṟiṉārkaḷō avarkaḷaiyum (āka) uṅkaḷ aṉaivaraiyum koṇṭu narakattai nirappuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 18

---

وَيَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ فَكُلَا مِنۡ حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(piṉṉar, iṟaivaṉ ātamai nōkki) ‘‘ātamē! Nīr umatu maṉaiviyuṭaṉ iccōlaiyil vacittirum. Nīṅkaḷ iruvarum virumpiya iṭattilellām (ceṉṟu virumpiyavaṟṟaiyellām) puciyuṅkaḷ. Eṉiṉum, inta marattiṉ camīpattilkūṭa nīṅkaḷ cellātīrkaḷ. (Avvāṟu ceṉṟāl) ataṉāl uṅkaḷukku nīṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭavarkaḷāka ākiviṭuvīrkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 19

---

فَوَسۡوَسَ لَهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ لِيُبۡدِيَ لَهُمَا مَا وُۥرِيَ عَنۡهُمَا مِن سَوۡءَٰتِهِمَا وَقَالَ مَا نَهَىٰكُمَا رَبُّكُمَا عَنۡ هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةِ إِلَّآ أَن تَكُونَا مَلَكَيۡنِ أَوۡ تَكُونَا مِنَ ٱلۡخَٰلِدِينَ

(eṉiṉum) avviruvarukkum maṟaintirunta avarkaḷuṭaiya māṉattai avarkaḷukku veḷippaṭuttuvataṟkāka (iplīsākiya) ṣaittāṉ (tavaṟāṉa eṇṇattai) avarkaḷ maṉatil ūcalāṭac ceytu avarkaḷai nōkki, ‘‘(ataṉ kaṉiyaip pucittāl) nīṅkaḷ iruvarum vāṉavarkaḷākavō allatu maraṇamaṟṟavarkaḷākavō ākiviṭuvīrkaḷ eṉpataṟkākavē tavira (vēṟetaṟkākavum) uṅkaḷ iṟaivaṉ im'marattai viṭṭu uṅkaḷait taṭukkavillai'' eṉṟu kūṟiyatuṭaṉ
Surah Al-Araf, Verse 20

---

وَقَاسَمَهُمَآ إِنِّي لَكُمَا لَمِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

‘‘niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku naṉmaiyaiyē karutukiṟēṉ'' eṉṟu avviruvariṭamum cattiyamum ceytu
Surah Al-Araf, Verse 21

---

فَدَلَّىٰهُمَا بِغُرُورٖۚ فَلَمَّا ذَاقَا ٱلشَّجَرَةَ بَدَتۡ لَهُمَا سَوۡءَٰتُهُمَا وَطَفِقَا يَخۡصِفَانِ عَلَيۡهِمَا مِن وَرَقِ ٱلۡجَنَّةِۖ وَنَادَىٰهُمَا رَبُّهُمَآ أَلَمۡ أَنۡهَكُمَا عَن تِلۡكُمَا ٱلشَّجَرَةِ وَأَقُل لَّكُمَآ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لَكُمَا عَدُوّٞ مُّبِينٞ

Avarkaḷai mayakki, (am'marattiṉ kaṉiyaip pucippataṟkāka) ataṉ pakkam avarkaḷaic cella vaittāṉ. Avviruvarum am'marat(tiṉ paḻat)taic cuvaikkavē, avviruvariṉ marma uṟuppukaḷum avarkaḷukkut terintu, accōlaiyiṉ ilaiyaik koṇṭu taṅkaḷai mūṭikkoḷḷa avarkaḷ muyaṟcittaṉar. Atu camayam iṟaivaṉ ‘‘am'marattai viṭṭum nāṉ uṅkaḷait taṭuttirukkavillaiyā? Niccayamāka ṣaittāṉ uṅkaḷiruvarukkum pakiraṅkamāṉa etiri eṉṟum nāṉ uṅkaḷukkuk kūṟavillaiyā?'' Eṉṟu avviruvaraiyum aḻaittuk kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 22

---

قَالَا رَبَّنَا ظَلَمۡنَآ أَنفُسَنَا وَإِن لَّمۡ تَغۡفِرۡ لَنَا وَتَرۡحَمۡنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

(ataṟku avarkaḷ) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku nāṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭōm. Nī eṅkaḷai maṉṉittu eṅkaḷukku aruḷ puriyāviṭṭāl niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭuvōm'' eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉar
Surah Al-Araf, Verse 23

---

قَالَ ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ

(ataṟku iṟaivaṉ ‘‘itiliruntu) nīṅkaḷ veḷiyēṟi viṭuṅkaḷ. Uṅkaḷil oruvar maṟṟavarukku etiriyāki viṭuvīrkaḷ. Pūmiyiltāṉ uṅkaḷukkut taṅkumiṭam uṇṭu. (Atil) oru kālam varai cukam aṉupavikkalām'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 24

---

قَالَ فِيهَا تَحۡيَوۡنَ وَفِيهَا تَمُوتُونَ وَمِنۡهَا تُخۡرَجُونَ

‘‘atilēyē nīṅkaḷ uyir vāḻvīrkaḷ; atilēyē nīṅkaḷ iṟappīrkaḷ; (piṉṉar oru nāḷil) atiliruntē eḻuppavum paṭuvīrkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 25

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ قَدۡ أَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمۡ لِبَاسٗا يُوَٰرِي سَوۡءَٰتِكُمۡ وَرِيشٗاۖ وَلِبَاسُ ٱلتَّقۡوَىٰ ذَٰلِكَ خَيۡرٞۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

ātamuṭaiya makkaḷē! Uṅkaḷ māṉattai maṟaikkakkūṭiya, (uṅkaḷai) alaṅkarikkakkūṭiya āṭaikaḷai niccayamāka nām uṅkaḷukku aruḷ purintirukkiṟōm. Eṉiṉum, (pāvaṅkaḷai maṟaittu viṭakkūṭiya) iṟaiyaccam eṉum āṭaitāṉ mikka mēlāṉatu. Ivai aṉaittum allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷākum. (Ivaṟṟaik koṇṭu) avarkaḷ nalluṇarcci peṟuvārkaḷāka
Surah Al-Araf, Verse 26

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ لَا يَفۡتِنَنَّكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ كَمَآ أَخۡرَجَ أَبَوَيۡكُم مِّنَ ٱلۡجَنَّةِ يَنزِعُ عَنۡهُمَا لِبَاسَهُمَا لِيُرِيَهُمَا سَوۡءَٰتِهِمَآۚ إِنَّهُۥ يَرَىٰكُمۡ هُوَ وَقَبِيلُهُۥ مِنۡ حَيۡثُ لَا تَرَوۡنَهُمۡۗ إِنَّا جَعَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ لِلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ

Ātamuṭaiya makkaḷē! Ṣaittāṉ uṅkaḷ tāy tantaiyai (avarkaḷ iṉpamuṭaṉ vacittu vanta) corkkattiliruntu veḷiyēṟṟi (tuṉpattiṟkuḷḷākki)yatu pōla uṅkaḷaiyum tuṉpattiṟkuḷḷākkiviṭa vēṇṭām. Avarkaḷuṭaiya māṉattai avarkaḷukkuk kāṇpippataṟkāka avaṉ avarkaḷuṭaiya āṭaiyaik kaḷaintu viṭṭāṉ. Niccayamāka avaṉum avaṉuṭaiya iṉattārum nīṅkaḷ avarkaḷaik kāṇamuṭiyātavāṟu (maṟaivāka iruntukoṇṭu) uṅkaḷai (vaḻi keṭukka camayam) pārttukkoṇṭē irukkiṟārkaḷ. Niccayamāka nampikkai koḷḷātavarkaḷukkuttāṉ anta ṣaittāṉkaḷai nām naṇparkaḷākki irukkiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 27

---

وَإِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةٗ قَالُواْ وَجَدۡنَا عَلَيۡهَآ ءَابَآءَنَا وَٱللَّهُ أَمَرَنَا بِهَاۗ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَأۡمُرُ بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

(nampikkai koḷḷāta) avarkaḷ oru māṉakkēṭāṉa kāriyattaic cey(yum pōtu, ataik kaṇṭa evarum avarkaḷaik kaṇṭit)tāl, avarkaḷ ‘‘eṅkaḷ muṉṉōrkaḷum ivvāṟu ceyyavē nāṅkaḷ kaṇṭōm. Mēlum, ivvāṟu (ceyyumpaṭiyākavē) allāhvum eṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Ataṟku napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka allāh māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyyumpaṭi ēvavē māṭṭāṉ. Allāhviṉ mītu nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai(p poyyāka)kkūṟalāmā?'' Eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 28

---

قُلۡ أَمَرَ رَبِّي بِٱلۡقِسۡطِۖ وَأَقِيمُواْ وُجُوهَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَٱدۡعُوهُ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَۚ كَمَا بَدَأَكُمۡ تَعُودُونَ

‘‘eṉ iṟaivaṉ nītattaiyē kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṟāṉ. Ovvoru toḻukaiyiṉpōtum (maṉatil) avaṉaiyē nīṅkaḷ muṉṉōkkit toḻuṅkaḷ. Nīṅkaḷ avaṉukkē muṟṟilum vaḻippaṭṭu, kalappaṟṟa maṉatōṭu avaṉiṭamē nīṅkaḷ pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ. Avaṉ uṅkaḷai (illāmaiyil iruntu ulakattil) ārampamāka paṭaittatupōl (nīṅkaḷ iṟanta piṉṉar maṟumai nāḷil mīṇṭum uyirppikkappaṭṭu avaṉiṭamē) mīḷvīrkaḷ'' eṉṟum (napiyē nīr) kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 29

---

فَرِيقًا هَدَىٰ وَفَرِيقًا حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلضَّلَٰلَةُۚ إِنَّهُمُ ٱتَّخَذُواْ ٱلشَّيَٰطِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَيَحۡسَبُونَ أَنَّهُم مُّهۡتَدُونَ

(Uṅkaḷil) cilarai avaṉ nērāṉa vaḻiyil celuttiṉāṉ. Maṟṟōr mītu vaḻikēṭē vitikkappaṭṭatu. Ataṉ kāraṇam, niccayamāka avarkaḷ allāhvaiyaṉṟi ṣaittāṉkaḷaiyē taṅkaḷ tōḻarkaḷāka eṭuttuk koṇṭatuṭaṉ tāṅkaḷ niccayamāka nērāṉa vaḻiyil iruppatākavum eṇṇik koṇṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 30

---

۞يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ خُذُواْ زِينَتَكُمۡ عِندَ كُلِّ مَسۡجِدٖ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ

ātamuṭaiya makkaḷē! Toḻumpōtellām (āṭaikaḷiṉāl) uṅkaḷai alaṅkarittuk koḷḷuṅkaḷ. (Iṟaivaṉ uṅkaḷukku aṉumatittavaṟṟai) nīṅkaḷ (tārāḷamākap) puciyuṅkaḷ; parukuṅkaḷ. Eṉiṉum (avaṟṟil) aḷavu kaṭantu (vīṇ) celavu ceyyātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl, vīṇ celavu ceypavarkaḷai niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah Al-Araf, Verse 31

---

قُلۡ مَنۡ حَرَّمَ زِينَةَ ٱللَّهِ ٱلَّتِيٓ أَخۡرَجَ لِعِبَادِهِۦ وَٱلطَّيِّبَٰتِ مِنَ ٱلرِّزۡقِۚ قُلۡ هِيَ لِلَّذِينَ ءَامَنُواْ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا خَالِصَةٗ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

(napiyē!) Allāh taṉ aṭiyārkaḷukkāka aḷittirukkum (āṭai) alaṅkārattaiyum, nalla (mēlāṉa) uṇavaiyum (ākātavai eṉṟu) taṭuppavar yār?'' Eṉak kēṭṭu, ‘‘atu ivvulakattil nampikkai koṇṭavarkaḷukku(m ākumāṉatē! Eṉiṉum) maṟumai nāḷil (avarkaḷukku maṭṭumē) contamāṉatu'' eṉṟu kūṟuvīrāka. Aṟiyakkūṭiya makkaḷukku (namatu) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu vivarikkiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 32

---

قُلۡ إِنَّمَا حَرَّمَ رَبِّيَ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَ وَٱلۡإِثۡمَ وَٱلۡبَغۡيَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَأَن تُشۡرِكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗا وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ (harām eṉṟu) taṭai ceytiruppatellām: Pakiraṅkamākavō, irakaciyamākavō ceyyappaṭum māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷaiyum, maṟṟa pāvaṅkaḷaiyum, niyāyamiṉṟi oruvar mītu (oruvar) koṭumai ceyvataiyum, allāh etaṟku ātāram iṟakkavillaiyō atai allāhvukku iṇaiyākkuvataiyum, nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai allāhviṉ mītu (poy) kūṟuvataiyumtāṉ (allāh taṭuttirukkiṟāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 33

---

وَلِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٞۖ فَإِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ لَا يَسۡتَأۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ

ovvoru vakuppārukkum (avarkaḷ vāḻavum, aḻiyavum) oru kālamuṇṭu. Avarkaḷuṭaiya tavaṉaik kālam varum pōtu oru viṉāṭi pintavum māṭṭārkaḷ; muntavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 34

---

يَٰبَنِيٓ ءَادَمَ إِمَّا يَأۡتِيَنَّكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي فَمَنِ ٱتَّقَىٰ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

Ātamuṭaiya makkaḷē! (Eṉ) tūtarkaḷ uṅkaḷil iruntē niccayamāka uṅkaḷiṭam vantu eṉ vacaṉaṅkaḷai meyyākavē uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkumpōtu, (avaṟṟai ceviyuṟṟa uṅkaḷil) evarkaḷ allāhvukkup payantu, (pāvaṅkaḷiliruntu) vilaki, naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku ettakaiya payamumillai; avarkaḷ tuyaram aṭaiyavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 35

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

(eṉiṉum) evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki, avaṟṟaip puṟakkaṇittu karvam koḷkiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷē! Atil avarkaḷ (eṉṟeṉṟum) taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 36

---

فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يَنَالُهُمۡ نَصِيبُهُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا يَتَوَفَّوۡنَهُمۡ قَالُوٓاْ أَيۡنَ مَا كُنتُمۡ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالُواْ ضَلُّواْ عَنَّا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ

evaṉ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyākki, allāhviṉ mītu poyyaik kaṟpaṉai ceytum kūṟukiṟāṉō avaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ yār? (Ivvulakil avarkaḷ uyir vāḻum varai) avarkaḷukku vitikkappaṭṭa (uṇavu, poruḷ ākiya)vai avarkaḷukkuk kiṭaittuk koṇṭēyirukkum. (Avarkaḷuṭaiya kālam muṭintu) avarkaḷuṭaiya uyiraik kaippaṟṟa nam vāṉavarkaḷ avarkaḷiṭam varum camayattil (avarkaḷai nōkki) nīṅkaḷ ‘‘kaṭavuḷeṉa aḻaittuk koṇṭirunta allāh allātavai eṅkē?'' Eṉṟu avarkaḷ kēṭpārkaḷ. Ataṟku avarkaḷ, ‘‘(avai aṉaittum) eṅkaḷai viṭṭu (ōṭi) maṟaintuviṭṭaṉa'' eṉṟu kūṟi, meyyākavē avarkaḷ (cattiyattai) nirākarippavarkaḷāka iruntārkaḷ eṉṟu taṅkaḷukku etirākavē cāṭciyam kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 37

---

قَالَ ٱدۡخُلُواْ فِيٓ أُمَمٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُم مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ فِي ٱلنَّارِۖ كُلَّمَا دَخَلَتۡ أُمَّةٞ لَّعَنَتۡ أُخۡتَهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا ٱدَّارَكُواْ فِيهَا جَمِيعٗا قَالَتۡ أُخۡرَىٰهُمۡ لِأُولَىٰهُمۡ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ أَضَلُّونَا فَـَٔاتِهِمۡ عَذَابٗا ضِعۡفٗا مِّنَ ٱلنَّارِۖ قَالَ لِكُلّٖ ضِعۡفٞ وَلَٰكِن لَّا تَعۡلَمُونَ

(Ataṟku iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki) jiṉkaḷilum, maṉitarkaḷilum uṅkaḷukku muṉṉar ceṉṟuviṭṭa (uṅkaḷaip pōṉṟa pāvikaḷāṉa) kūṭṭattiṉaruṭaṉ nīṅkaḷum cērntu narakattiṟkuc ceṉṟu viṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ. Avarkaḷil ovvoru vakuppiṉarum (narakattiṟkuc) ceṉṟapoḻutu (muṉṉar aṅku vantuḷḷa) taṅkaḷ iṉattārai kōpittu capippārkaḷ. (Ivvāṟu) ivarkaḷ aṉaivarum narakattaiyaṭainta piṉṉar, (avarkaḷil) piṉ ceṉṟavarkaḷ (taṅkaḷukku) muṉ ceṉṟavarkaḷaic cuṭṭikkāṭṭi, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Ivarkaḷtāṉ eṅkaḷai vaḻi keṭuttārkaḷ. Ākavē, avarkaḷukku (eṅkaḷaiviṭa) iru maṭaṅku naraka vētaṉaiyaik koṭuppāyāka!'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ataṟku avaṉ, ‘‘uṅkaḷil aṉaivarukkumē iru maṭaṅku vētaṉai uṇṭu. Eṉiṉum (itaṉ kāraṇattai) nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Araf, Verse 38

---

وَقَالَتۡ أُولَىٰهُمۡ لِأُخۡرَىٰهُمۡ فَمَا كَانَ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلٖ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ

avarkaḷil muṉ ceṉṟavarkaḷ, piṉ ceṉṟavarkaḷai nōkki ‘‘eṅkaḷaiviṭa uṅkaḷukku oru mēṉmaiyum kiṭaiyātu. Ātalāl, nīṅkaḷākavē tēṭikkoṇṭa (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka (nīṅkaḷum iru maṭaṅku) vētaṉaiyaic cuvaiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 39

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱسۡتَكۡبَرُواْ عَنۡهَا لَا تُفَتَّحُ لَهُمۡ أَبۡوَٰبُ ٱلسَّمَآءِ وَلَا يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ حَتَّىٰ يَلِجَ ٱلۡجَمَلُ فِي سَمِّ ٱلۡخِيَاطِۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُجۡرِمِينَ

niccayamāka evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki, ataip puṟakkaṇippataip perumaiyākak koṇṭārkaḷō avarkaḷukku (iṟaivaṉiṉ aruḷukkuriya) vāṉattiṉ vāyilkaḷ tiṟakkappaṭa māṭṭātu. Ūciyiṉ kātil oṭṭakam nuḻaiyum varai avarkaḷ corkkattai aṭaiyavē māṭṭārkaḷ. Kuṟṟavāḷikaḷai ivvāṟē nām taṇṭippōm
Surah Al-Araf, Verse 40

---

لَهُم مِّن جَهَنَّمَ مِهَادٞ وَمِن فَوۡقِهِمۡ غَوَاشٖۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ

narakattil avarkaḷukku (neruppālāṉa) virippukaḷum uṇṭu. Avarkaḷ mēl pōrttik koḷvataṟkum (neruppālāṉa) pōrvaikaḷ uṇṭu. Aniyāyakkārarkaḷai ivvāṟē nām taṇṭippōm
Surah Al-Araf, Verse 41

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Evarkaḷ nampikkai koṇṭu (taṅkaḷāl iyaṉṟavarai) naṟkāriyaṅkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷil oruvaraiyum avaratu caktiyiṉ aḷavukkatikamāka nām nirppantippatēyillai. Ivarkaḷ tāṉ corkkavācikaḷ. Atil avarkaḷ (eṉṟeṉṟum) taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 42

---

وَنَزَعۡنَا مَا فِي صُدُورِهِم مِّنۡ غِلّٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ وَقَالُواْ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي هَدَىٰنَا لِهَٰذَا وَمَا كُنَّا لِنَهۡتَدِيَ لَوۡلَآ أَنۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُۖ لَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّۖ وَنُودُوٓاْ أَن تِلۡكُمُ ٱلۡجَنَّةُ أُورِثۡتُمُوهَا بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ

(ivvulakil oruvaraippaṟṟi maṟṟavarukku irunta) kurōtattaiyum avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiliruntu nīkki viṭuvōm. (Ākavē, oruvarukkoruvar mika neruṅkiya tōḻarkaḷāki viṭuvārkaḷ.) Avar(kaḷuṭaiya pātaṅ)kaḷukku arukil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Avarkaḷ ‘‘inta (corkkattai aṭaiyakkūṭiya) nērāṉa vaḻiyil eṅkaḷai celuttiya allāhvukkē ellāp pukaḻum urittākum. Ivvaḻiyil allāh eṅkaḷai celuttiyirukkāviṭṭāl niccayamāka nāṅkaḷ (itai) aṭaintirukkavē māṭṭōm. Eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ (cantēkamaṟa) cattiya (mārkka)ttaiyē (eṅkaḷukkuk) koṇṭu van(tu aṟivit)tārkaḷ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Ataṟkup piratiyāka) ‘‘pūmiyil nīṅkaḷ ceytu koṇṭirunta (naṉmaiyāṉa) kāriyaṅkaḷiṉ kāraṇamākavē inta corkkattiṟku nīṅkaḷ vāricāka ākkappaṭṭuḷḷīrkaḷ'' eṉṟa captattai avarkaḷ kēṭpārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 43

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِ أَصۡحَٰبَ ٱلنَّارِ أَن قَدۡ وَجَدۡنَا مَا وَعَدَنَا رَبُّنَا حَقّٗا فَهَلۡ وَجَدتُّم مَّا وَعَدَ رَبُّكُمۡ حَقّٗاۖ قَالُواْ نَعَمۡۚ فَأَذَّنَ مُؤَذِّنُۢ بَيۡنَهُمۡ أَن لَّعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

(annāḷil) corkkavācikaḷ narakavācikaḷai nōkki, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉ eṅkaḷukku aḷitta vākkuṟutikaḷai niccayamāka nāṅkaḷ peṟṟuk koṇṭōm; nīṅkaḷum uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku aḷitta vākkuṟutikaḷai uṇmaiyākavē peṟṟuk koṇṭīrkaḷā?'' Eṉṟu (captamiṭṭuk) kēṭpārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ ‘‘ām! (Peṟṟuk koṇṭōm)'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Atu camayam avarkaḷukku mattiyil oru muṉāti (aṟivippāḷar) kūṟuvār: ‘‘Niccayamāka allāhvuṭaiya cāpam (varampu mīṟiya) aniyāyakkārarkaḷ mītu uṇṭāvatāka
Surah Al-Araf, Verse 44

---

ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ كَٰفِرُونَ

(Ēṉeṉṟāl,) avarkaḷ allāhviṉ pātaiyait taṭuttu ataik kōṇalākka virumpiṉārkaḷ. Avarkaḷ maṟumaiyaiyum nirākarittuk koṇṭiruntārkaḷ.’
Surah Al-Araf, Verse 45

---

وَبَيۡنَهُمَا حِجَابٞۚ وَعَلَى ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٞ يَعۡرِفُونَ كُلَّۢا بِسِيمَىٰهُمۡۚ وَنَادَوۡاْ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَن سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۚ لَمۡ يَدۡخُلُوهَا وَهُمۡ يَطۡمَعُونَ

(Narakavācikaḷum corkkavācikaḷum ākiya) ivviruvarukkumiṭaiyil oru matil irukkum. Anta matiliṉ cikarattil cila maṉitarkaḷ iruppārkaḷ. (Narakavāci corkkavāciyākiya) ovvoruvaraiyum avarkaḷiṉ (mukak) kuṟiyaik koṇṭē ivarkaḷ aṟintu koḷvārkaḷ. Ivarkaḷ corkkavācikaḷai nōkki ‘‘(iṟaivaṉuṭaiya) cāntiyum camātāṉamum uṅkaḷ mītu uṇṭākuka!'' Eṉṟu captamiṭṭuk kūṟuvārkaḷ. (Cikarattil irukkum) ivarkaḷ (ituvaraiyilum) corkkattil nuḻaiyavillai. Eṉiṉum, avarkaḷ (atil nuḻaivatai) mika āvaluṭaṉ ācaippaṭṭuk koṇṭiruppārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 46

---

۞وَإِذَا صُرِفَتۡ أَبۡصَٰرُهُمۡ تِلۡقَآءَ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِ قَالُواْ رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

ivarkaḷiṉ pārvai narakavācikaḷiṉ pakkam tiruppappaṭṭāl (avarkaḷ paṭum vētaṉaiyaik kaṇṭu tiṭukkiṭṭu) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Inta) aniyāyakkāra makkaḷuṭaṉ (narakattil) eṅkaḷaiyum cērttuviṭātē!'' Eṉṟu (pirārttittuk) kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 47

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلۡأَعۡرَافِ رِجَالٗا يَعۡرِفُونَهُم بِسِيمَىٰهُمۡ قَالُواْ مَآ أَغۡنَىٰ عَنكُمۡ جَمۡعُكُمۡ وَمَا كُنتُمۡ تَسۡتَكۡبِرُونَ

anta cikaraṅkaḷil uḷḷavarkaḷ, muka aṭaiyāḷattaik koṇṭu (taṇṭaṉaik kuḷḷāṉavarkaḷ eṉa) tāṅkaḷ aṟinta cila maṉitarkaḷai kūvi aḻaittu, ‘‘nīṅkaḷ (ulakattil) campātittuc cēkarittu vaittiruntavaiyum, nīṅkaḷ evaṟṟaik koṇṭu perumaiyaṭittuk koṇṭiruntīrkaḷō avaiyum uṅkaḷukkup palaṉaḷikkavillaiyē!'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 48

---

أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمۡتُمۡ لَا يَنَالُهُمُ ٱللَّهُ بِرَحۡمَةٍۚ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَنتُمۡ تَحۡزَنُونَ

(Allāh nirākarittavarkaḷai aḻaittu cikaravācikaḷaic cuṭṭik kāṇpittu,) ‘‘allāh aruḷpuriya māṭṭāṉ eṉṟu nīṅkaḷ cattiyam ceytu kūṟik koṇṭiruntīrkaḷē avarkaḷ (itō cikarattil irukkum) ivarkaḷ allavā?'' (Eṉṟu kūṟuvāṉ). (Piṟaku, cikaravācikaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ corkkam ceṉṟuviṭuṅkaḷ. Uṅkaḷukku evvita payamumillai. Nīṅkaḷ kavalaippaṭavum māṭṭīrkaḷ'' (eṉṟu allāh kūṟuvāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 49

---

وَنَادَىٰٓ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِ أَصۡحَٰبَ ٱلۡجَنَّةِ أَنۡ أَفِيضُواْ عَلَيۡنَا مِنَ ٱلۡمَآءِ أَوۡ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُۚ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَهُمَا عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ

narakavācikaḷ corkkavācikaḷai nōkki ‘‘eṅkaḷ mītu ciṟitu nīraik koṭṭuṅkaḷ. Allatu iṟaivaṉ uṅkaḷukku (pucikka) aḷittiruppavaṟṟil (oru ciṟitēṉum) eṅkaḷukkut tāruṅkaḷ'' eṉṟu (keñcik) kēṭpārkaḷ. Ataṟku avarkaḷ, ‘‘niccayamāka allāh nirākarippavarkaḷukku ivviraṇṭaiyum (vilakki) taṭaiceytu viṭṭāṉ'' eṉṟu patilaḷippārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 50

---

ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَهۡوٗا وَلَعِبٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ فَٱلۡيَوۡمَ نَنسَىٰهُمۡ كَمَا نَسُواْ لِقَآءَ يَوۡمِهِمۡ هَٰذَا وَمَا كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَجۡحَدُونَ

ivarkaḷai ivvulaka vāḻkkai mayakkiviṭṭataṉāl taṅkaḷ mārkkattai vēṭikkai yākavum viḷaiyāṭṭākavum eṭuttuk koṇṭiruntaṉar. Avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nirākarittu innāḷil (nam'maic) cantippataiyum maṟantavāṟē nāmum iṉṟaiya tiṉam avarkaḷai maṟantuviṭuvōm
Surah Al-Araf, Verse 51

---

وَلَقَدۡ جِئۡنَٰهُم بِكِتَٰبٖ فَصَّلۡنَٰهُ عَلَىٰ عِلۡمٍ هُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

niccayamāka nām avarkaḷukku oru vētattaik koṭuttiruntōm. Atil ovvoṉṟaiyum aṟivōṭu vivarittirukkiṟōm. (Atu) nampikkai koṇṭa makkaḷukku nērāṉa vaḻiyākavum aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Al-Araf, Verse 52

---

هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّا تَأۡوِيلَهُۥۚ يَوۡمَ يَأۡتِي تَأۡوِيلُهُۥ يَقُولُ ٱلَّذِينَ نَسُوهُ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُ رَبِّنَا بِٱلۡحَقِّ فَهَل لَّنَا مِن شُفَعَآءَ فَيَشۡفَعُواْ لَنَآ أَوۡ نُرَدُّ فَنَعۡمَلَ غَيۡرَ ٱلَّذِي كُنَّا نَعۡمَلُۚ قَدۡ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

(Makkāvācikaḷākiya) ivarkaḷ (taṅkaḷukku eccarikkappaṭṭu vanta) taṇṭaṉai (nāḷ) varuvatait tavira (vēṟu etaiyum) etirpārkkiṉṟaṉarā? Antat taṇṭaṉai nāḷ vantapoḻutu itaṟku muṉ atai (muṟṟilum) maṟantirunta ivarkaḷ, ‘‘niccayamāka eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ (eṅkaḷiṭam) cattiya (vēta)ttaik koṇṭu vantaṉar. (Iṉṟu) eṅkaḷukkup parintu pēcupavarkaḷ evarum uṇṭā? Avvāṟāyiṉ avarkaḷ eṅkaḷukkup parintu pēcavum allatu eṅkaḷai (ulakattiṟku)t tirumpa aṉuppappaṭṭāl (muṉṉar) nāṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟait tavirttu vēṟu (naṉmaikaḷaiyē) ceyvōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Niccayamāka ivarkaḷ taṅkaḷukkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar. Mēlum, ivarkaḷ (taṅkaḷ teyvaṅkaḷeṉa) poyyākak kūṟik koṇṭiruntavai aṉaittum ivarkaḷai viṭṭu maṟaintu (māyamāki) viṭum
Surah Al-Araf, Verse 53

---

إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَ يَطۡلُبُهُۥ حَثِيثٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ وَٱلنُّجُومَ مُسَخَّرَٰتِۭ بِأَمۡرِهِۦٓۗ أَلَا لَهُ ٱلۡخَلۡقُ وَٱلۡأَمۡرُۗ تَبَارَكَ ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum āṟu nāṭkaḷil paṭaittu, arṣiṉ mītu (taṉ makimaikkut takkavāṟu) uyarntuviṭṭāṉ. Avaṉē iravāl pakalai mūṭukiṟāṉ; (pakalāl iravai mūṭukiṟāṉ.) Atu veku tīviramākavē ataip piṉ toṭarkiṟatu. (Avaṉē) cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum, naṭcattiraṅkaḷaiyum (paṭaittāṉ. Ivai aṉaittum) avaṉatu kaṭṭaḷaikku kaṭṭuppaṭṭavaiyāka paṭaittāṉ. (Paṭaittalum) paṭaippiṉaṅkaḷum (avaṟṟiṉ) āṭciyum avaṉukku uriyatallavā? Aṉaittu ulakaṅkaḷaiyum paṭaittu, vaḷarttu, paripakkuvappaṭuttum allāh mikka pākkiyamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 54

---

ٱدۡعُواْ رَبَّكُمۡ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةًۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ

(ākavē, nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ mikka tāḻmaiyākavum antaraṅkamākavum (attakaiya) uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē (uṅkaḷukku vēṇṭiyavaṟṟaik kōri) pirārttiyuṅkaḷ. Niccayamāka avaṉ varampu mīṟupavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Araf, Verse 55

---

وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَا وَٱدۡعُوهُ خَوۡفٗا وَطَمَعًاۚ إِنَّ رَحۡمَتَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

(Maṉitarkaḷē! Camātāṉamum amaitiyum ēṟpaṭṭu) nāṭu cīrtiruntiya piṉṉar atil viṣamam ceyyātīrkaḷ. (Iṟaivaṉuṭaiya taṇṭaṉaikku) payantum, (avaṉuṭaiya caṉmāṉattai) virumpiyum, avaṉiṭam pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ. Niccayamāka allāhvuṭaiya aruḷ, naṉmai ceyyum aḻakiya kuṇamuṭaiyavarkaḷukku mika camīpattilirukkiṟatu
Surah Al-Araf, Verse 56

---

وَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ

avaṉtāṉ avaṉuṭaiya aruḷmaḻaikku (muṉṉar) naṟceytiyāka kuḷirnta kāṟṟai aṉuppivaikkiṟāṉ. Atu (karukkoṇṭu) kaṉatta mēkaṅkaḷaic cumanta piṉṉar, atai (varaṇṭu) iṟantu viṭṭa pūmiyiṉ pakkam nām ōṭṭic ceṉṟu atiliruntu maḻai peyyac ceykiṟōm. Piṉṉar, ataik koṇṭu ellā vakaik kaṉikaḷaiyum veḷiyākkukiṟōm. Ivvāṟē, maraṇittavarkaḷaiyum (avarkaḷiṉ camātikaḷiliruntu) veḷiyākkuvōm. (Itai aṟintu) nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Araf, Verse 57

---

وَٱلۡبَلَدُ ٱلطَّيِّبُ يَخۡرُجُ نَبَاتُهُۥ بِإِذۡنِ رَبِّهِۦۖ وَٱلَّذِي خَبُثَ لَا يَخۡرُجُ إِلَّا نَكِدٗاۚ كَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَشۡكُرُونَ

(orēvitamāṉa maḻai peytapōtilum) vaḷamāṉa pūmi, taṉ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭē ellā puṟpūṇṭukaḷaiyum veḷiyākkukiṟatu. Eṉiṉum, keṭṭa (vaḷamaṟṟa) pūmiyilō veku coṟpamākavē tavira muḷaippatillai. Naṉṟi celuttum makkaḷukku ivvāṟu pala vakaikaḷilum (nam) vacaṉaṅkaḷai vivarikkiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 58

---

لَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ فَقَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ

niccayamāka nām nūhai avaruṭaiya makkaḷukku (nam) tūtarāka aṉuppi vaittōm. Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ uṅkaḷukkillai. (Itaṟku nīṅkaḷ māṟu ceytāl) uṅkaḷukku (varakkūṭiya) makattāṉatoru nāḷiṉ vētaṉaiyai nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 59

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ

ataṟku avaruṭaiya makkaḷiṉ talaivarkaḷ (avarai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil iruppatai meyyākavē nāṅkaḷ kāṇkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 60

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي ضَلَٰلَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Ataṟkavar (avarkaḷai nōkki), ‘‘eṉ makkaḷē! Nāṉ ettakaiya vaḻikēṭṭilum illai; māṟāka, niccayamāka nāṉ ulakattār aṉaivaraiyum paṭaittu paripālikkiṉṟa iṟaivaṉuṭaiya oru tūtaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 61

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنصَحُ لَكُمۡ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

‘‘nāṉ eṉ iṟaivaṉiṉ tūtukaḷaiyē uṅkaḷukku eṭutturaittu uṅkaḷukku nallupatēcam ceykiṟēṉ. Nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai allāhviṭamiruntu nāṉ aṟikiṟēṉ
Surah Al-Araf, Verse 62

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡ وَلِتَتَّقُواْ وَلَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

uṅkaḷiluḷḷa oru maṉitar mītu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku nallupatēcam varuvataip paṟṟi nīṅkaḷ āccariyappaṭukiṟīrkaḷā? Uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkākavum, nīṅkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka āvataṟkākavum (atu vantirukkiṟatu.) Ataṉāl nīṅkaḷ (iṟaivaṉiṉ) aruḷai aṭaiyalām'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 63

---

فَكَذَّبُوهُ فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمًا عَمِينَ

piṉṉum, avarai avarkaḷ poyyareṉavē kūṟiviṭṭaṉar. Ātalāl, avaraiyum, avaraic cārntavarkaḷaiyum kappalil (ēṟṟi) pātukāttuk koṇṭu, nam vacaṉaṅkaḷ poyyeṉṟu kūṟiyavarkaḷai (veḷḷap piraḷayattil) mūḻkaṭittu viṭṭōm. Niccayamāka avarkaḷ (cattiyattaik kāṇamuṭiyāta) kuruṭarkaḷākavē iruntaṉar
Surah Al-Araf, Verse 64

---

۞وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۚ أَفَلَا تَتَّقُونَ

‘āt' (eṉṉum) makkaḷukku avarkaḷuṭaiya cakōtarar hūtai (nam tūtarāka aṉuppiṉōm). Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira uṅkaḷukku vēṟu iṟaivaṉ illai. (Ākavē,) nīṅkaḷ (avaṉukku) payappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 65

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦٓ إِنَّا لَنَرَىٰكَ فِي سَفَاهَةٖ وَإِنَّا لَنَظُنُّكَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ

ataṟku anta makkaḷilirunta nirākarittavarkaḷiṉ talaivarkaḷ (avarai nōkki) ‘‘niccayamāka nām um'mai maṭamaiyil (āḻntu) kiṭappavarākavē kāṇkiṟōm. Niccayamāka nām um'mai poyyarkaḷil oruvareṉavē karutukiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 66

---

قَالَ يَٰقَوۡمِ لَيۡسَ بِي سَفَاهَةٞ وَلَٰكِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Ataṟku avar ‘‘eṉ makkaḷē! Maṭamai eṉṉiṭam illai. Āṉāl, niccayamāka nāṉ akilattār aṉaivaraiyum paṭaittu paripālikkum iṟaivaṉiṭamiruntu aṉuppappaṭṭa oru tūtarē!'' Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 67

---

أُبَلِّغُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَأَنَا۠ لَكُمۡ نَاصِحٌ أَمِينٌ

‘‘eṉ iṟaivaṉiṉ tūtukaḷaiyē nāṉ uṅkaḷukku eṭutturaikkiṟēṉ. Niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku nampikkaikkuriya upatēciyākavum irukkiṟēṉ
Surah Al-Araf, Verse 68

---

أَوَعَجِبۡتُمۡ أَن جَآءَكُمۡ ذِكۡرٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَلَىٰ رَجُلٖ مِّنكُمۡ لِيُنذِرَكُمۡۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ قَوۡمِ نُوحٖ وَزَادَكُمۡ فِي ٱلۡخَلۡقِ بَصۜۡطَةٗۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkāka uṅkaḷil oruvar mītu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukkāka nallupatēcam varuvataip paṟṟiyā nīṅkaḷ āccariyappaṭukiṟīrkaḷ? Nūhuṭaiya makkaḷukkup piṉṉar avaṉ uṅkaḷai (pūmiyil) atipatikaḷākki vaittu, tēkattilum (valuvilum maṟṟavarkaḷai viṭa) uṅkaḷukku atikamākavē koṭuttataiyum nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Allāhviṉ ivvaruṭkoṭaikaḷai ellām nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ veṟṟi peṟalām'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 69

---

قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِنَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَحۡدَهُۥ وَنَذَرَ مَا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

ataṟkavarkaḷ ‘‘eṅkaḷ mūtātaikaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruntavaṟṟai nāṅkaḷ puṟakkaṇittuviṭṭu allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkumpaṭic ceyyavā nīṅkaḷ nam'miṭam vantīrkaḷ? (Nāṅkaḷ avvāṟu ceyya māṭṭōm.) Meyyākavē nīṅkaḷ uṇmai colpavarāka iruntāl nīṅkaḷ namakku accamūṭṭuvatai nam'miṭam koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 70

---

قَالَ قَدۡ وَقَعَ عَلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡ رِجۡسٞ وَغَضَبٌۖ أَتُجَٰدِلُونَنِي فِيٓ أَسۡمَآءٖ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّا نَزَّلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٖۚ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ

ataṟkavar ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kōpamum, vētaṉaiyum uṅkaḷukku (vitikkappaṭṭu viṭṭaṉa. Atu) niccayamāka vantē tīrum. Nīṅkaḷum uṅkaḷ muṉṉōrkaḷum (kaṭavuḷkaḷeṉa) vaittuk koṇṭavaṟṟiṉ (veṟum) peyarkaḷaip paṟṟiyā nīṅkaḷ eṉṉuṭaṉ tarkkikkiṟīrkaḷ? Ataṟku ōr ātārattaiyum allāh (uṅkaḷukku) iṟakki vaikka villai. Ākavē, (uṅkaḷukku varakkūṭiya vētaṉaiyai) nīṅkaḷ etirpārttiruṅkaḷ; nāṉum uṅkaḷuṭaṉ etirpārttirukkiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 71

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَٱلَّذِينَ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَقَطَعۡنَا دَابِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ وَمَا كَانُواْ مُؤۡمِنِينَ

Ākavē, avaraiyum avaraic cārntavarkaḷaiyum nam aruḷaik koṇṭu nām pātukāttuk koṇṭu nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki, nampikkai koḷḷātiruntavarkaḷai vēraṟuttu viṭṭōm
Surah Al-Araf, Verse 72

---

وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

‘samūt' (eṉṉum) makkaḷiṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar ‘sālihai' (nam tūtarāka aṉuppivaittōm.) Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Uṅkaḷukku avaṉaittavira vaṇakkattiṟkuriya vēṟu iṟaivaṉillai. (Itaṟkāka) uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam iruntu teḷivāṉa ōr attāṭciyum uṅkaḷiṭam vantirukkiṟatu. Itu allāhvuṭaiya oṭṭakamākum. (Itu) uṅkaḷukkōr attāṭciyākavum irukkiṟatu. Ākavē, atai allāhvuṭaiya pūmiyil (eṅkum taṭaiyiṉṟi tārāḷamāka) mēya viṭuṅkaḷ. Ataṟku ettakaiya tīṅkum ceyyātīrkaḷ. (Avvāṟu ceytāl) tuṉpuṟuttum vētaṉai uṅkaḷaip piṭittukkoḷḷum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 73

---

وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ جَعَلَكُمۡ خُلَفَآءَ مِنۢ بَعۡدِ عَادٖ وَبَوَّأَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ تَتَّخِذُونَ مِن سُهُولِهَا قُصُورٗا وَتَنۡحِتُونَ ٱلۡجِبَالَ بُيُوتٗاۖ فَٱذۡكُرُوٓاْ ءَالَآءَ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ

‘āt' (eṉṉum) makkaḷukkup piṉṉar (avarkaḷuṭaiya) pūmiyil uṅkaḷaik kuṭiyēṟacceytu (ataṟku) uṅkaḷai atipatikaḷākki vaittatai nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ ataṉ camaveḷiyil māḷikaikaḷaiyum, malaikaḷaik kuṭaintu vīṭukaḷaiyum amaittuk koḷkiṟīrkaḷ. Ākavē, allāhviṉ ivvaruṭ koṭaikaḷai ellām nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Mēlum, pūmiyil kaṭumaiyāka viṣamam ceytu koṇṭu alaiyātīrkaḷ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 74

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لِلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ لِمَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُمۡ أَتَعۡلَمُونَ أَنَّ صَٰلِحٗا مُّرۡسَلٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قَالُوٓاْ إِنَّا بِمَآ أُرۡسِلَ بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ

ataṟku avaruṭaiya makkaḷil karvam koṇṭirunta talaivarkaḷ, taṅkaḷaiviṭa tāḻntavarkaḷeṉa eṇṇik koṇṭirunta nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki, ‘‘niccayamāka inta sālih tam iṟaivaṉāl aṉuppappaṭṭa oru tūtareṉa nīṅkaḷ uṟutiyāka nampukiṟīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ avar koṇṭuvanta tūtai nampikkai koḷkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 75

---

قَالَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا بِٱلَّذِيٓ ءَامَنتُم بِهِۦ كَٰفِرُونَ

Ataṟku karvamkoṇṭa avarkaḷ (anta nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ nampiyavaṟṟai niccayamāka nāṅkaḷ nirākarikkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉar
Surah Al-Araf, Verse 76

---

فَعَقَرُواْ ٱلنَّاقَةَ وَعَتَوۡاْ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِمۡ وَقَالُواْ يَٰصَٰلِحُ ٱئۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

ākavē, taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaiyai mīṟi, anta oṭṭakattai aṟuttu (sālih napiyai nōkki), ‘‘sālihē! Meyyākavē nīr iṟaivaṉuṭaiya tūtarkaḷil oruvarāka iruntāl nīr accamūṭṭum a(n)ta (vēta)ṉai(yai) eṅkaḷiṭam koṇṭu varuvīrāka'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 77

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

ākavē, (muṉṉar avarkaḷukku eccarikkappaṭṭu vanta) pūkampam avarkaḷaip piṭittuk koṇṭatu. Ataṉāl avarkaḷ taṅkaḷ vīṭukaḷil iruntavāṉṟa iṟantu aḻintuviṭṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 78

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَالَةَ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡ وَلَٰكِن لَّا تُحِبُّونَ ٱلنَّـٰصِحِينَ

(annērattil sālih napi) avarkaḷiliruntu vilakikkoṇṭu (avarkaḷai nōkki,) ‘‘eṉ makkaḷē! Niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku eṉ iṟaivaṉiṉ tūtaiyē eṭutturaittu uṅkaḷukku nallupatēcam ceytēṉ. Eṉiṉum nīṅkaḷō nallupatēcam ceypavarkaḷai nēcikkavillai'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 79

---

وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مَا سَبَقَكُم بِهَا مِنۡ أَحَدٖ مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ

lūttaiyum (nam tūtarāka avaruṭaiya makkaḷukku nām aṉuppivaittōm.) Avar tam makkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷukku muṉṉar ulakattil evarumē ceytirāta māṉakkēṭāṉatoru kāriyattaiyā nīṅkaḷ ceykiṟīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 80

---

إِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ مُّسۡرِفُونَ

niccayamāka nīṅkaḷ peṇkaḷai viṭṭu (viṭṭu) āṇkaḷiṭam kāma iccaiyait taṇittuk koḷḷac celkiṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ mikka varampu mīṟiya makkaḷāka irukkiṟīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 81

---

وَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوهُم مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ

ataṟku avaruṭaiya makkaḷ (taṅkaḷ iṉattārai nōkki, lūt napiyaic cuṭṭik kāṇpittu) ‘‘ivaraiyum ivar kuṭumpattaiyum, uṅkaḷ ūriliruntu appuṟappaṭutti viṭuṅkaḷ. Niccayamāka ivarkaḷ mikap paricuttamāṉa maṉitarkaḷākiviṭalāmeṉap pārkkiṉṟaṉar'' eṉṟutāṉ patil kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 82

---

فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ كَانَتۡ مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ

Ākavē, avaruṭaiya maṉaiviyait tavira, avaraiyum (maṟṟa) avaruṭaiya kuṭumpattiṉaraiyum pātukāttuk koṇṭōm. Avaruṭaiya maṉaivi (avaraip) piṉpaṟṟātavarkaḷuṭaṉ cērntuviṭṭāḷ
Surah Al-Araf, Verse 83

---

وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ

avarkaḷ mītu (kal) maḻaiyai poḻintu (avarkaḷai aḻittu) viṭṭōm. Ākavē, (ik)kuṟṟavāḷikaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Kavaṉippīrāka
Surah Al-Araf, Verse 84

---

وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ قَدۡ جَآءَتۡكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡۖ فَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ بَعۡدَ إِصۡلَٰحِهَاۚ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

‘matyaṉ' (eṉṉum) nakarattāriṭam avarkaḷuṭaiya cakōtarar ‘ṣu'aipai' (nam tūtarāka aṉuppivaittōm.) Avar (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉait tavira uṅkaḷukku vaṇakkattiṟkuriya vēṟu iṟaivaṉillai. Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu niccayamāka uṅkaḷukkut teḷivāṉa attāṭci vantirukkiṟatu. Ākavē, aḷavai muḻumaiyāka aḷantu eṭaiyai cariyāka niṟuṅkaḷ. (Nīṅkaḷ koṭukka vēṇṭiya) maṉitarkaḷuṭaiya poruḷkaḷil etaiyum kuṟaittu viṭātīrkaḷ. Pūmiyil (camātāṉamum amaitiyum ēṟpaṭṭu) cīrtiruntiya piṉṉar atil kuḻappamum kalakamum ceyyātīrkaḷ. Meyyākavē nīṅkaḷ (eṉ vārttaiyai) nampupavarkaḷāka iruntāl ivaitāṉ uṅkaḷukku naṉmai payakkum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 85

---

وَلَا تَقۡعُدُواْ بِكُلِّ صِرَٰطٖ تُوعِدُونَ وَتَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَتَبۡغُونَهَا عِوَجٗاۚ وَٱذۡكُرُوٓاْ إِذۡ كُنتُمۡ قَلِيلٗا فَكَثَّرَكُمۡۖ وَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

‘‘nīṅkaḷ ovvoru vaḻiyilum uṭkārntu koṇṭu allāhvai nampikkai koṇṭavarkaḷaip payamuṟutti, allāhvuṭaiya vaḻiyil avarkaḷ celvatait taṭai ceytu atil kōṇalai uṇṭu paṇṇātīrkaḷ. Veku coṟpa makkaḷāka irunta uṅkaḷai atika tokaiyiṉarāka ākki vaittataiyum eṇṇi (allāhvukku naṉṟi celutti) vāruṅkaḷ. (Pūmiyil) viṣamam ceytukoṇṭu alaintavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpataiyum kavaṉittup pārppīrkaḷāka!'' (Eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 86

---

وَإِن كَانَ طَآئِفَةٞ مِّنكُمۡ ءَامَنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦ وَطَآئِفَةٞ لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ فَٱصۡبِرُواْ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ بَيۡنَنَاۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷ iṉattil oru kūṭṭattiṉar maṭṭum nāṉ aṉuppappaṭṭa tūtuttuvattai nampikkai koṇṭu, maṟṟoru kūṭṭattiṉar atai nampikkai koḷḷātiruntāl (ataip paṟṟi nīṅkaḷ kavalaippaṭātīrkaḷ.) Namakkiṭaiyil allāh tīrppaḷikkum varai nīṅkaḷ poṟuttiruṅkaḷ. Tīrppaḷippavarkaḷilellām avaṉ mikka mēlāṉavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 87

---

۞قَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَنُخۡرِجَنَّكَ يَٰشُعَيۡبُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَكَ مِن قَرۡيَتِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۚ قَالَ أَوَلَوۡ كُنَّا كَٰرِهِينَ

(ṣu'aip napiyai nām nam tūtarāka aṉuppiya poḻutu) avaruṭaiya makkaḷil karvamkoṇṭa talaivarkaḷ (avarai nōkki) ‘‘ṣu'aipē! Nīṅkaḷum uṅkaḷai nampikkai koṇṭavarkaḷum eṅkaḷ mārkkattiṟku tirumpiviṭa vēṇṭum. Illaiyeṉṟāl, niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷai eṅkaḷ ūriliruntu turatti viṭuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟku avar (avarkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷ mārkkattai) nāṅkaḷ veṟuttapōtilumā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Al-Araf, Verse 88

---

قَدِ ٱفۡتَرَيۡنَا عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا إِنۡ عُدۡنَا فِي مِلَّتِكُم بَعۡدَ إِذۡ نَجَّىٰنَا ٱللَّهُ مِنۡهَاۚ وَمَا يَكُونُ لَنَآ أَن نَّعُودَ فِيهَآ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ رَبُّنَاۚ وَسِعَ رَبُّنَا كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَاۚ رَبَّنَا ٱفۡتَحۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ قَوۡمِنَا بِٱلۡحَقِّ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰتِحِينَ

‘‘uṅkaḷ mārkkattiliruntu allāh eṅkaḷai pātukāttuk koṇṭataṉ piṉṉar uṅkaḷ mārkkattiṟku nāṅkaḷ tirumpiṉāl niccayamāka nāṅkaḷ allāhviṉ mītu poyyai iṭṭukkaṭṭiyavarkaḷāvōm. Eṅkaḷ iṟaivaṉākiya allāh nāṭiṉālaṉṟi nāṅkaḷ atil mīḷavē muṭiyātu. Eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kalvi ñāṉam aṉaittaiyum cūḻntirukkiṟatu. Allāhvaiyē nāṅkaḷ nampiṉōm'' (eṉṟum kūṟi, iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukkum eṅkaḷ makkaḷukkum iṭaiyil nī niyāyamāṉa tīrppaḷippāyāka! Niccayamāka nī tīrppaḷippavarkaḷil mikka mēlāṉavaṉ'' (eṉṟum pirārttittār)
Surah Al-Araf, Verse 89

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ لَئِنِ ٱتَّبَعۡتُمۡ شُعَيۡبًا إِنَّكُمۡ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ

(ṣu'aipai) nirākaritta makkaḷiṉ talaivarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ ṣu'aipaip piṉpaṟṟiṉāl niccayamāka naṣṭamaṭaintē tīruvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 90

---

فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دَارِهِمۡ جَٰثِمِينَ

Ākavē, avarkaḷai (mikak koṭūramāṉa) pūkampam piṭittuk koṇṭatu. Avarkaḷ taṅkaḷ vīṭukaḷil iruntavāṟē iṟantu aḻintu viṭṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 91

---

ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَاۚ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ شُعَيۡبٗا كَانُواْ هُمُ ٱلۡخَٰسِرِينَ

ṣu'aipai poyyākkiyavarkaḷ taṅkaḷ ūrkaḷil (aḻintu) ekkālattilumē vacittirātavarkaḷaippōl ākiviṭṭaṉar. Evarkaḷ ṣu'aipai poyyākkiṉārkaḷō avarkaḷtāṉ muṟṟilum naṣṭamaṭaintārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 92

---

فَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَٰقَوۡمِ لَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُمۡ رِسَٰلَٰتِ رَبِّي وَنَصَحۡتُ لَكُمۡۖ فَكَيۡفَ ءَاسَىٰ عَلَىٰ قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ

(atu camayam) ṣu'aip avarkaḷiliruntu vilaki (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Niccayamāka nāṉ iṟaivaṉiṉ tūtu ceytikaḷaittāṉ uṅkaḷukku eṭutturaittu uṅkaḷukku nallupatēcamum ceytēṉ. Ākavē, (atai) nirākaritta makkaḷukkāka nāṉ evvāṟu kavalai koḷvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 93

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِي قَرۡيَةٖ مِّن نَّبِيٍّ إِلَّآ أَخَذۡنَآ أَهۡلَهَا بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَضَّرَّعُونَ

nām napimārkaḷai aṉuppivaitta ovvōr ūr makkaḷaiyum (avarkaḷ napimārkaḷai nirākarittu viṭṭāl) avarkaḷ (nampakkam) paṇintu varuvataṟkāka vaṟumaiyaik koṇṭum, nōyaik koṇṭum nām avarkaḷaip piṭikkāmal irukkavillai
Surah Al-Araf, Verse 94

---

ثُمَّ بَدَّلۡنَا مَكَانَ ٱلسَّيِّئَةِ ٱلۡحَسَنَةَ حَتَّىٰ عَفَواْ وَّقَالُواْ قَدۡ مَسَّ ءَابَآءَنَا ٱلضَّرَّآءُ وَٱلسَّرَّآءُ فَأَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ

piṉṉar, nām avarkaḷuṭaiya tuṉpaṅkaḷukkup patilāka iṉpaṅkaḷai koṭukkavē (ataṉāl) avarkaḷiṉ tokai atikarittu (karvam koṇṭu) ‘‘nam mūtātaikaḷukkumē ittakaiya cuka, tukkam ēṟpaṭṭirukkiṟatu'' eṉṟu (tāṅkaḷ aṉupavitta taṇṭaṉaiyai maṟantu) kūṟa ārampittaṉar. Ātalāl, avarkaḷ (oru ciṟitum) uṇarntukoḷḷāta vitattil nām avarkaḷai (vētaṉaiyaik koṇṭu) tiṭīreṉa piṭittukkoṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 95

---

وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡقُرَىٰٓ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَفَتَحۡنَا عَلَيۡهِم بَرَكَٰتٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَٰكِن كَذَّبُواْ فَأَخَذۡنَٰهُم بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ

avvūrkaḷil iruntavarkaḷ nampikkai koṇṭu (allāhvukkup) payantu naṭantiruntāl, avarkaḷukkāka vāṉattilum, pūmiyilum uḷḷa aruṭkoṭaikaḷiṉ vācalkaḷait tiṟantu viṭṭiruppōm. Eṉiṉum, avarkaḷō (napimārkaḷai nampikkaikoḷḷātu) poyyākkiṉārkaḷ. Ākavē, avarkaḷuṭaiya (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka nām (vētaṉaiyaik koṇṭu) avarkaḷaip piṭittuk koṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 96

---

أَفَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا بَيَٰتٗا وَهُمۡ نَآئِمُونَ

(Napiyē!) Ivvūrār (taṅkaḷ vīṭukaḷil) iravil nittirai ceytu koṇṭirukkum poḻutē nam vētaṉai avarkaḷai vantaṭaiyātu eṉṟu avarkaḷ accamaṟṟirukkiṉṟaṉarā
Surah Al-Araf, Verse 97

---

أَوَأَمِنَ أَهۡلُ ٱلۡقُرَىٰٓ أَن يَأۡتِيَهُم بَأۡسُنَا ضُحٗى وَهُمۡ يَلۡعَبُونَ

allatu ivvūrār (kavalaiyaṟṟu) pakalil viḷaiyāṭik koṇṭu irukkum pōtē nam vētaṉai avarkaḷai vantaṭaiyātu eṉṟu avarkaḷ accamaṟṟu irukkiṉṟaṉarā
Surah Al-Araf, Verse 98

---

أَفَأَمِنُواْ مَكۡرَ ٱللَّهِۚ فَلَا يَأۡمَنُ مَكۡرَ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

allāhviṉ cūḻcciyiliruntu avarkaḷ accamaṟṟu viṭṭaṉarā? (Muṟṟilum) naṣṭamaṭaiyakkūṭiya makkaḷait tavira evarum allāhviṉ cūḻccikku accamaṟṟu irukka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 99

---

أَوَلَمۡ يَهۡدِ لِلَّذِينَ يَرِثُونَ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِ أَهۡلِهَآ أَن لَّوۡ نَشَآءُ أَصَبۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡۚ وَنَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَهُمۡ لَا يَسۡمَعُونَ

pūmiyil (aḻintupōṉa) muṉṉiruntavarkaḷukkup piṉṉar ataṟku vāricāṉa ivarkaḷaiyum nām nāṭiṉāl ivarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka (avvāṟē aḻittu) taṇṭippōm eṉṟa viṣayam ivarkaḷukku nallaṟivait taravillaiyā? Nām ivarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiṉ mītu muttiraiyiṭṭu viṭṭōm. Ākavē, ivarkaḷ (nallupatēcaṅkaḷaic) ceviyuṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 100

---

تِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآئِهَاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ يَطۡبَعُ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

(napiyē!) Ivvūrkaḷiṉ carittirattai nām uṅkaḷukkuk kūṟukiṟōm. (Avaṟṟil vacittirunta) avarkaḷukku aṉuppappaṭṭa tūtarkaḷ niccayamākat teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyē koṇṭu vantaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷō muṉṉar ētāvatu oṉṟai poyyākkiviṭṭāl (piṉṉar atai) orukkālattilum nampikkai koḷḷātavarkaḷākavē iruntaṉar. Ivvāṟē, nirākarippavarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷil allāh muttiraiyiṭṭu viṭukiṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 101

---

وَمَا وَجَدۡنَا لِأَكۡثَرِهِم مِّنۡ عَهۡدٖۖ وَإِن وَجَدۡنَآ أَكۡثَرَهُمۡ لَفَٰسِقِينَ

avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷukku vākkuṟuti(yai niṟaivēṟṟum taṉmai) iruppatākavum nām kāṇavillai. Iṉṉum, nām avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷai pāvikaḷākavē kaṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 102

---

ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَظَلَمُواْ بِهَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

Itaṟkup piṉṉarum mūsāvai nam attāṭcikaḷuṭaṉ ḥpir'avṉiṭamum avaṉuṭaiya talaivarkaḷiṭamum aṉuppivaittōm. Eṉiṉum, avarkaḷō anta attāṭcikaḷai avamatittu (nirākarittu) viṭṭaṉar. (Ittakaiya) viṣamikaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka
Surah Al-Araf, Verse 103

---

وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰفِرۡعَوۡنُ إِنِّي رَسُولٞ مِّن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

mūsā (ḥpir'avṉai nōkki) ‘‘ḥpir'avṉē! Niccayamāka nāṉ akilattār aṉaivariṉ iṟaivaṉāl (uṉṉiṭam) aṉuppappaṭṭa oru tūtar āvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 104

---

حَقِيقٌ عَلَىٰٓ أَن لَّآ أَقُولَ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ قَدۡ جِئۡتُكُم بِبَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَأَرۡسِلۡ مَعِيَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

‘‘nāṉ allāhviṉ mītu uṇmaiyait tavira (vēṟu etaiyum) kūṟāmaliruppatu (eṉmītu) kaṭamaiyākum. Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu teḷivāṉa attāṭciyai niccayamāka nāṉ uṅkaḷiṭam koṇṭu vantirukkiṟēṉ. Ātalāl, (nī aṭimaippaṭutti vaittirukkum) isrāyīliṉ cantatikaḷai eṉṉuṭaṉ aṉuppivai'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 105

---

قَالَ إِن كُنتَ جِئۡتَ بِـَٔايَةٖ فَأۡتِ بِهَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ

ataṟkavaṉ ‘‘nīr attāṭci koṇṭu vantiruppatākak kūṟum umatu kūṟṟil nīr uṇmai colpavarāka iruntāl ataik koṇṭu varuvīrāka'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 106

---

فَأَلۡقَىٰ عَصَاهُ فَإِذَا هِيَ ثُعۡبَانٞ مُّبِينٞ

ākavē, (mūsā) taṉ (kait)taṭiyai eṟintār. Uṭaṉē atu periyatoru malaip pāmpāki viṭṭatu
Surah Al-Araf, Verse 107

---

وَنَزَعَ يَدَهُۥ فَإِذَا هِيَ بَيۡضَآءُ لِلنَّـٰظِرِينَ

mēlum, avar taṉ kaiyai (caṭṭaip paiyiliṭṭu) veḷiyil eṭuttār. Atu pārppavarkaḷukku mika veṇmaiyāṉatāka(vum, mika pirakācamāṉatākavum) iruntatu
Surah Al-Araf, Verse 108

---

قَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٌ عَلِيمٞ

(itaik kaṇṭa) ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷiṉ talaivarkaḷ (ḥpir'avṉai nōkki) ‘‘niccayamāka ivar cūṉiyattil mikka vallavarāka irukkiṟār'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 109

---

يُرِيدُ أَن يُخۡرِجَكُم مِّنۡ أَرۡضِكُمۡۖ فَمَاذَا تَأۡمُرُونَ

(ataṟku ḥpir'avṉ) ‘‘ivar uṅkaḷai uṅkaḷ pūmiyiliruntu veḷiyēṟṟiviṭavē eṇṇukiṟār. Ākavē, itaip paṟṟi uṅkaḷ karuttu eṉṉa?'' (Eṉṟu kēṭṭāṉ)
Surah Al-Araf, Verse 110

---

قَالُوٓاْ أَرۡجِهۡ وَأَخَاهُ وَأَرۡسِلۡ فِي ٱلۡمَدَآئِنِ حَٰشِرِينَ

ataṟkavarkaḷ ‘‘avarukkum avaruṭaiya cakōtararukkum tavaṇai koṭuttuviṭṭu pala paṭṭiṇaṅkaḷukkum tuppaṟipavarkaḷai aṉuppivai
Surah Al-Araf, Verse 111

---

يَأۡتُوكَ بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ

Avarkaḷ cūṉiyattil vallavarkaḷai um'miṭam aḻaittu varuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 112

---

وَجَآءَ ٱلسَّحَرَةُ فِرۡعَوۡنَ قَالُوٓاْ إِنَّ لَنَا لَأَجۡرًا إِن كُنَّا نَحۡنُ ٱلۡغَٰلِبِينَ

(avvāṟu aṉuppiyatil pala ticaikaḷilum irunta) cūṉiyakkārarkaḷ ḥpir'avṉiṭam vantu nāṅkaḷ ‘‘(mūsāvai) jeyittuviṭṭāl niccayamāka eṅkaḷukku (ataṟkuriya) vekumati uṇṭu (allavā?)'' Eṉṟu kēṭṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 113

---

قَالَ نَعَمۡ وَإِنَّكُمۡ لَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

ataṟkavaṉ ‘‘ām! (Uṅkaḷukku vekumati uṇṭu.) Mēlum, niccayamāka nīṅkaḷ (nam aracavaiyilum eṉakku) mikka neruṅkiyavarkaḷāka iruppīrkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 114

---

قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِمَّآ أَن تُلۡقِيَ وَإِمَّآ أَن نَّكُونَ نَحۡنُ ٱلۡمُلۡقِينَ

(piṉṉar, accūṉiyakkārarkaḷ mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! (Mutalil umatu taṭiyai) nīṅkaḷ eṟikiṟīrā? Allatu nām eṟivatā?'' Eṉṟu kēṭṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 115

---

قَالَ أَلۡقُواْۖ فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ سَحَرُوٓاْ أَعۡيُنَ ٱلنَّاسِ وَٱسۡتَرۡهَبُوهُمۡ وَجَآءُو بِسِحۡرٍ عَظِيمٖ

ataṟku mūsā ‘‘nīṅkaḷē (mutalil) eṟiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. Avvāṟu avarkaḷ eṟintu makkaḷuṭaiya kaṇkaḷaik kaṭṭi avarkaḷ tiṭukkiṭumpaṭiyāṉa makattāṉa cūṉiyattaic ceytaṉar
Surah Al-Araf, Verse 116

---

۞وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۖ فَإِذَا هِيَ تَلۡقَفُ مَا يَأۡفِكُونَ

atucamayam nām ‘‘mūsāvē! Nīr umatu taṭiyai eṟivīrāka'' eṉṟu avarukku vahyi aṟivittōm. Avvāṟu avar eṟiyavē (atu periyatoru pāmpāki) avarkaḷ (cūṉiyattāl) kaṟpaṉai ceyta yāvaiyum viḻuṅkiviṭṭatu
Surah Al-Araf, Verse 117

---

فَوَقَعَ ٱلۡحَقُّ وَبَطَلَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

ivvāṟu avarkaḷ ceyta aṉaittum vīṇāki uṇmai uṟutiyāyiṟṟu
Surah Al-Araf, Verse 118

---

فَغُلِبُواْ هُنَالِكَ وَٱنقَلَبُواْ صَٰغِرِينَ

ākavē, (karvam koṇṭirunta) avarkaḷ, aṅku tōlviyuṟṟu ciṟumaippaṭṭa varkaḷāka māṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 119

---

وَأُلۡقِيَ ٱلسَّحَرَةُ سَٰجِدِينَ

accūṉiyakkārarkaḷ ciram paṇintu viḻuntaṉar
Surah Al-Araf, Verse 120

---

قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

‘‘akilattār aṉaivariṉ iṟaivaṉākiya allāhvaiyē nāṅkaḷ īmāṉ (nampikkai) koṇṭu viṭṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 121

---

رَبِّ مُوسَىٰ وَهَٰرُونَ

mūsā, hārūṉuṭaiya iṟaivaṉai nāṅkaḷum (nampikkai koṇṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Al-Araf, Verse 122

---

قَالَ فِرۡعَوۡنُ ءَامَنتُم بِهِۦ قَبۡلَ أَنۡ ءَاذَنَ لَكُمۡۖ إِنَّ هَٰذَا لَمَكۡرٞ مَّكَرۡتُمُوهُ فِي ٱلۡمَدِينَةِ لِتُخۡرِجُواْ مِنۡهَآ أَهۡلَهَاۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ

Ataṟku ḥpir'avṉ (avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷukku nāṉ aṉumatiyaḷippataṟku muṉṉatākavē nīṅkaḷ avarai nampikkai koṇṭu viṭṭīrkaḷ. Niccayamāka innakaravācikaḷai atiliruntu veḷiyēṟṟuvataṟkāka (mūsāvuṭaṉ kalantu) nīṅkaḷ ceyta catiyākum itu. (Iccatiyiṉ palaṉai) aticīkkirattil nīṅkaḷ terintu koḷvīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 123

---

لَأُقَطِّعَنَّ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَرۡجُلَكُم مِّنۡ خِلَٰفٖ ثُمَّ لَأُصَلِّبَنَّكُمۡ أَجۡمَعِينَ

niccayamāka nāṉ uṅkaḷai māṟu kai, māṟu kāl veṭṭi uṅkaḷ aṉaivaraiyum ciluvaiyil aṟaintu viṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 124

---

قَالُوٓاْ إِنَّآ إِلَىٰ رَبِّنَا مُنقَلِبُونَ

ataṟkavarkaḷ ‘‘(avvāṟāyiṉ) niccayamāka nāṅkaḷ eṅkaḷ iṟaivaṉiṭamtāṉ tirumpic celvōm. (Ataippaṟṟi eṅkaḷukkuk kavalai illai)'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 125

---

وَمَا تَنقِمُ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا لَمَّا جَآءَتۡنَاۚ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَتَوَفَّنَا مُسۡلِمِينَ

‘‘iṉṉum, eṅkaḷiṭam vanta iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷai nāṅkaḷ nampikkai koṇṭatait tavira vēṟu etaṟkākavum nī eṅkaḷai paḻivāṅkavillai'' (eṉṟu ḥpir'avṉiṭam kūṟiya piṟaku) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ mītu poṟumaiyaic corivāyāka! (Uṉakku) muṟṟilum vaḻippaṭṭavarkaḷāka (eṅkaḷai ākki) eṅkaḷai nī kaippaṟṟik koḷvāyāka!'' (Eṉṟu pirārttittārkaḷ)
Surah Al-Araf, Verse 126

---

وَقَالَ ٱلۡمَلَأُ مِن قَوۡمِ فِرۡعَوۡنَ أَتَذَرُ مُوسَىٰ وَقَوۡمَهُۥ لِيُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَيَذَرَكَ وَءَالِهَتَكَۚ قَالَ سَنُقَتِّلُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَنَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡ وَإِنَّا فَوۡقَهُمۡ قَٰهِرُونَ

ataṟku ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷiluḷḷa talaivarkaḷ (ḥpir'avṉai nōkki) ‘‘mūsāvum avaruṭaiya makkaḷum pūmiyil viṣamam ceytu uṉṉaiyum, uṉatu teyvaṅkaḷaiyum puṟakkaṇittu viṭumpaṭi nī avarkaḷai viṭṭu vaippāyā?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ. Ataṟkavaṉ (alla!) Avarkaḷuṭaiya āṇ makkaḷai veṭṭiviṭṭu (avarkaḷai iḻivupaṭuttuvataṟkāka) avarkaḷuṭaiya peṇ makkaḷai (maṭṭum) uyiruṭaṉ vāḻaviṭuvōm. Niccayamāka nām avarkaḷ mītu ātikkam vakittirukkiṟōm. (Ākavē, nām virumpiyavāṟellām ceyyalām)'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 127

---

قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱللَّهِ وَٱصۡبِرُوٓاْۖ إِنَّ ٱلۡأَرۡضَ لِلَّهِ يُورِثُهَا مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ

(Ataṟku) mūsā taṉ iṉattārai nōkki ‘‘nīṅkaḷ allāhviṭam utavi tēṭi (ḥpir'avṉāl uṅkaḷukku ēṟpaṭum tuṉpaṅkaḷai) poṟumaiyuṭaṉ cakittiruṅkaḷ. Niccayamāka inta pūmi allāhvukkuriyatē! Atai avaṉ taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷukkuc contamākki viṭuvāṉ. (Allāhvukku) payappaṭukiṟavarkaḷē muṭivil veṟṟi peṟuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 128

---

قَالُوٓاْ أُوذِينَا مِن قَبۡلِ أَن تَأۡتِيَنَا وَمِنۢ بَعۡدِ مَا جِئۡتَنَاۚ قَالَ عَسَىٰ رَبُّكُمۡ أَن يُهۡلِكَ عَدُوَّكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ

(ataṟku mūsāvuṭaiya makkaḷ avarai nōkki) nīṅkaḷ nam'miṭam varuvataṟku muṉṉarum nāṅkaḷ tuṉpuṟuttappaṭṭōm; nīṅkaḷ vantataṉ piṉṉarum (tuṉpuṟuttappaṭṭē varukiṟōm. Nīṅkaḷ vantatāl eṅkaḷukku oṉṟum payaṉēṟpaṭavillai) eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. (Ataṟku mūsā) ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷ etirikaḷai aḻittu (avarkaḷuṭaiya) pūmikku uṅkaḷai atipatiyākki vaikkakkūṭum. Uṅkaḷ naṭattai evvāṟu irukkiṟatu eṉpatai avaṉ kavaṉittuk koṇṭu irukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 129

---

وَلَقَدۡ أَخَذۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ بِٱلسِّنِينَ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَذَّكَّرُونَ

piṉṉar, ḥpir'avṉuṭaiya makkaḷaip pañcattaik koṇṭum (avarkaḷuṭaiya vivacāya) viḷaiccalkaḷil naṣṭattaik koṇṭum taṇṭittōm. (Itaṉāl) avarkaḷ nalluṇarccip peṟṟirukkalām
Surah Al-Araf, Verse 130

---

فَإِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡحَسَنَةُ قَالُواْ لَنَا هَٰذِهِۦۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَطَّيَّرُواْ بِمُوسَىٰ وَمَن مَّعَهُۥٓۗ أَلَآ إِنَّمَا طَـٰٓئِرُهُمۡ عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ

eṉiṉum avarkaḷō, avarkaḷukku (oru) naṉmai varum camayattil eṅkaḷukku (varavēṇṭiyatu)tāṉ vantatu eṉṟum, oru tīṅkēṟpaṭum camayattil ‘‘(itu eṅkaḷukku varavēṇṭiyatalla. Eṉiṉum pīṭai piṭitta inta) mūsāvālum, avaruṭaiya makkaḷālumē vantatu'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ. Avarkaḷukku ēṟpaṭṭa (it)turppākkiyam allāhviṭam iruntē vantatu eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Eṉiṉum avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟintu koḷvatillai
Surah Al-Araf, Verse 131

---

وَقَالُواْ مَهۡمَا تَأۡتِنَا بِهِۦ مِنۡ ءَايَةٖ لِّتَسۡحَرَنَا بِهَا فَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ

Iṉṉum, avarkaḷ (mūsāvai nōkki) ‘‘nīr eṅkaḷai vacappaṭuttuvataṟkāka evvaḷavō (aṟputamāṉa) cūṉiyattai eṅkaḷ muṉ ceyta pōtilum nāṅkaḷ um'mai nampikkai koḷḷavē māṭṭōm'' eṉṟu kūṟiviṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 132

---

فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلطُّوفَانَ وَٱلۡجَرَادَ وَٱلۡقُمَّلَ وَٱلضَّفَادِعَ وَٱلدَّمَ ءَايَٰتٖ مُّفَصَّلَٰتٖ فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ

ākavē, avarkaḷ mītu (maḻaiyuṭaṉ kūṭiya) puyal kāṟṟu, veṭṭukkiḷi, pēṉ, tavaḷai, irattam ākiya teḷivāṉa ivvattāṭcikaḷai (oṉṟaṉ piṉ oṉṟāka) nām aṉuppivaittōm. (Itaṉ) piṉṉarum avarkaḷ karvamkoṇṭu kuṟṟam ceyyum makkaḷākavē iruntārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 133

---

وَلَمَّا وَقَعَ عَلَيۡهِمُ ٱلرِّجۡزُ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ بِمَا عَهِدَ عِندَكَۖ لَئِن كَشَفۡتَ عَنَّا ٱلرِّجۡزَ لَنُؤۡمِنَنَّ لَكَ وَلَنُرۡسِلَنَّ مَعَكَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ

avarkaḷ mītu (ivaṟṟil oru) vētaṉai varumpōtellām avarkaḷ (mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! Um iṟaivaṉ (uṅkaḷ pirārttaṉaiyai aṅkīkarippatāka) umakku aḷittirukkum vākkuṟutiyiṉpaṭi (inta ciramattai nīkkumpaṭi) namakkāka nīr pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ. Namatu ciramattai nīṅkaḷ nīkkiṉāl niccayamāka nāṅkaḷ um'mai nampikkai koṇṭu isrāyīliṉ cantatikaḷaiyum niccayamāka nām um'muṭaṉ aṉuppi viṭukiṟōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 134

---

فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُمُ ٱلرِّجۡزَ إِلَىٰٓ أَجَلٍ هُم بَٰلِغُوهُ إِذَا هُمۡ يَنكُثُونَ

nām avarkaḷuṭaiya vētaṉaiyai nīkkiyapōtellām (avarkaḷ taṅkaḷ vākkuṟutikku māṟuceytukoṇṭē vantārkaḷ.) Ivvāṟu avarkaḷukku ēṟpaṭṭa (iṟuti) tavaṇaiyai avarkaḷ aṭaiyumvarai (toṭarntu) māṟu ceytē vantaṉar
Surah Al-Araf, Verse 135

---

فَٱنتَقَمۡنَا مِنۡهُمۡ فَأَغۡرَقۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

ākavē, avarkaḷ nam attāṭcikaḷaip poruṭpaṭuttātu (ivvāṟu) avaṟṟaip poyyākkik koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka avarkaḷai kaṭalil mūḻkaṭittu avarkaḷiṭam nām paḻi vāṅkiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 136

---

وَأَوۡرَثۡنَا ٱلۡقَوۡمَ ٱلَّذِينَ كَانُواْ يُسۡتَضۡعَفُونَ مَشَٰرِقَ ٱلۡأَرۡضِ وَمَغَٰرِبَهَا ٱلَّتِي بَٰرَكۡنَا فِيهَاۖ وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ ٱلۡحُسۡنَىٰ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ بِمَا صَبَرُواْۖ وَدَمَّرۡنَا مَا كَانَ يَصۡنَعُ فِرۡعَوۡنُ وَقَوۡمُهُۥ وَمَا كَانُواْ يَعۡرِشُونَ

Iṉṉum, evarkaḷai ivarkaḷ palavīṉamāṉavarkaḷeṉṟu (kēvalamāka) eṇṇik koṇṭiruntārkaḷō anta makkaḷukkē mikka pākkiyamuḷḷa (avarkaḷuṭaiya) pūmiyiṉ kiḻakkup pākaṅkaḷaiyum, mēṟkup pākaṅkaḷaiyum contamākkik koṭuttōm. Ākavē, isrāyīliṉ cantatikaḷ (ḥpir'avṉāl ēṟpaṭṭa kaṣṭaṅkaḷai) poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka (avarkaḷukku) uṅkaḷ iṟaivaṉ koṭutta vākku mika nalla vitamākavē niṟaivēṟiṟṟu. Ḥpir'avṉum avaṉuṭaiya makkaḷum kaṭṭiyirunta māṭa māḷikaikaḷaiyum (uṟpatti ceytirunta tōṭṭam tuṟavukaḷaiyum) nām taraimaṭṭamākki viṭṭōm
Surah Al-Araf, Verse 137

---

وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتَوۡاْ عَلَىٰ قَوۡمٖ يَعۡكُفُونَ عَلَىٰٓ أَصۡنَامٖ لَّهُمۡۚ قَالُواْ يَٰمُوسَى ٱجۡعَل لَّنَآ إِلَٰهٗا كَمَا لَهُمۡ ءَالِهَةٞۚ قَالَ إِنَّكُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ

nām isrāyīliṉ cantatikaḷai kaṭalaik kaṭatti (aḻaittu)c ceṉṟa camayam cilaikaḷai vaṇaṅkik koṇṭirunta oru camūkattiṉar arukil avarkaḷ ceṉṟapoḻutu, (ataik kaṇṇuṟṟa avarkaḷ mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! Avarkaḷ vaittirukkum cilaikaḷaip pōl eṅkaḷukkum oru cilaiyai (nāṅkaḷ vaṇaṅkuvataṟku) ākkivaippīrāka!'' Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟku (mūsā avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka nīṅkaḷ aṟivillāta makkaḷāka irukkiṟīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 138

---

إِنَّ هَـٰٓؤُلَآءِ مُتَبَّرٞ مَّا هُمۡ فِيهِ وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(anta cilaivaṇaṅkikaḷaic cuṭṭik kāṇpittu,) ‘‘niccayamāka inta makkaḷ irukkiṉṟa mārkkam aḻintuviṭakkūṭiyatu. Avarkaḷ ceypavai aṉaittum vīṇāṉavai. (Avarkaḷukku oru palaṉaiyum aḷikkātu'' eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Araf, Verse 139

---

قَالَ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِيكُمۡ إِلَٰهٗا وَهُوَ فَضَّلَكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

(tavira) ‘‘allāh allātataiyā nāṉ uṅkaḷukku iṟaivaṉāka ākkivaippēṉ? Avaṉtāṉ uṅkaḷai ulakattār aṉaivaraiyum viṭa mēṉmaiyākki vaittāṉ'' eṉṟum avar kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 140

---

وَإِذۡ أَنجَيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُقَتِّلُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ

(Isrāyīliṉ cantatikaḷē!) Uṅkaḷukku mikak koṭiya tuṉpaṅkaḷai viḷaivittuk koṇṭirunta ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāriṭamiruntu nām uṅkaḷai pātukāttuk koṇṭatai nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Avarkaḷ uṅkaḷ āṇ piḷḷaikaḷaik kolai ceytuviṭṭu uṅkaḷ peṇ piḷḷaikaḷai (maṭṭum) uyiruṭaṉ vāḻaviṭṭu vantārkaḷ. Itil uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉāl periyatoru cōtaṉai ēṟpaṭṭiruntatu
Surah Al-Araf, Verse 141

---

۞وَوَٰعَدۡنَا مُوسَىٰ ثَلَٰثِينَ لَيۡلَةٗ وَأَتۡمَمۡنَٰهَا بِعَشۡرٖ فَتَمَّ مِيقَٰتُ رَبِّهِۦٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗۚ وَقَالَ مُوسَىٰ لِأَخِيهِ هَٰرُونَ ٱخۡلُفۡنِي فِي قَوۡمِي وَأَصۡلِحۡ وَلَا تَتَّبِعۡ سَبِيلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ

mūsāvukku nām muppatu iravukaḷai vākkaḷittiruntōm. Piṉṉar attuṭaṉ pattu (iravukaḷaic) cērttōm. Ākavē, avaruṭaiya iṟaivaṉiṉ vākkuṟuti nāṟpatu iravukaḷākap pūrttiyāyiṟṟu. Ākavē, atucamayam mūsā taṉ cakōtarar hārūṉai nōkki ‘‘nīr eṉatu makkaḷiṭaiyē eṉ iṭattiliruntu avarkaḷaic cīrtiruttuvīrāka. Mēlum, viṣamikaḷuṭaiya vaḻiyai nīr piṉpaṟṟātīr'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 142

---

وَلَمَّا جَآءَ مُوسَىٰ لِمِيقَٰتِنَا وَكَلَّمَهُۥ رَبُّهُۥ قَالَ رَبِّ أَرِنِيٓ أَنظُرۡ إِلَيۡكَۚ قَالَ لَن تَرَىٰنِي وَلَٰكِنِ ٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡجَبَلِ فَإِنِ ٱسۡتَقَرَّ مَكَانَهُۥ فَسَوۡفَ تَرَىٰنِيۚ فَلَمَّا تَجَلَّىٰ رَبُّهُۥ لِلۡجَبَلِ جَعَلَهُۥ دَكّٗا وَخَرَّ مُوسَىٰ صَعِقٗاۚ فَلَمَّآ أَفَاقَ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ تُبۡتُ إِلَيۡكَ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

nām (kuṟippiṭṭa iṭattiṟku) kuṟippiṭṭa nērattil mūsā vanta poḻutu avaruṭaiya iṟaivaṉ avaruṭaṉ pēciṉāṉ. (Appoḻutu mūsā taṉ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ uṉṉai (eṉ kaṇṇāl) pārkka (virumpukiṟēṉ.) Nī uṉṉai eṉakku kāṇpi'' eṉṟu kūṟiṉār. (Ataṟku iṟaivaṉ ‘‘nērmukamāka) eṉṉaik kāṇa um'māl orukkālum muṭiyātu. Eṉiṉum im'malaiyai nīr nōkkuvīrāka. Atu taṉ iṭattil nilaittiruntāl piṉṉar nīr eṉṉaik kāṇpīr'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. Avaruṭaiya iṟaivaṉ am'malai mītu tōṟṟamaḷikkavē atu taviṭu poṭiyāyiṟṟu. Mūsā tiṭukkiṭṭu (mūrccaiyāki) viḻuntār. Avar teḷivu peṟavē (iṟaivaṉai nōkki) ‘‘nī mikap paricuttamāṉavaṉ. Nāṉ (uṉṉaip pārkkak kōriya kuṟṟattiliruntu vilaki) uṉṉiṭam maṉṉippuk kōrukiṟēṉ. Aṉṟi, uṉṉai nampikkai koḷpavarkaḷil nāṉ mutaṉmaiyāṉavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 143

---

قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّي ٱصۡطَفَيۡتُكَ عَلَى ٱلنَّاسِ بِرِسَٰلَٰتِي وَبِكَلَٰمِي فَخُذۡ مَآ ءَاتَيۡتُكَ وَكُن مِّنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

(Ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘mūsāvē! Eṉ tūtarāka aṉuppuvataṟkum, eṉṉuṭaṉ pēcuvataṟkum (uṅkaḷ kālattil uḷḷa) maṉitarkaḷ aṉaivariliruntum niccayamāka nāṉ um'mait tērnteṭuttu irukkiṟēṉ. Ākavē, nāṉ umakkuk koṭuppatai (palamāka)p paṟṟip piṭittuk koḷvīrāka! Mēlum, (ataṟkāka) naṉṟi celuttupavarkaḷil (oruvarāka) nīrum iruppīrāka'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 144

---

وَكَتَبۡنَا لَهُۥ فِي ٱلۡأَلۡوَاحِ مِن كُلِّ شَيۡءٖ مَّوۡعِظَةٗ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ فَخُذۡهَا بِقُوَّةٖ وَأۡمُرۡ قَوۡمَكَ يَأۡخُذُواْ بِأَحۡسَنِهَاۚ سَأُوْرِيكُمۡ دَارَ ٱلۡفَٰسِقِينَ

(nām avarukkuk koṭutta kaṟ)palakaikaḷil nallupatēcaṅkaḷ aṉaittaiyum, ovvoru kaṭṭaḷaiyiṉ vivarattaiyum avarukkāka nām eḻuti ‘‘nīr itaip palamākap paṟṟip piṭittukkoṇṭu atilirukkum mika aḻakiyavaṟṟai eṭuttu naṭakkum paṭi um makkaḷukku nīr kaṭṭaḷaiyiṭuṅkaḷ. (Umakku māṟu ceyyum) pāvikaḷ taṅkum iṭattai aticīkkirattil nām uṅkaḷukkuk kāṇpippōm'' (eṉṟum nām mūsāvukkuk kūṟiṉōm)
Surah Al-Araf, Verse 145

---

سَأَصۡرِفُ عَنۡ ءَايَٰتِيَ ٱلَّذِينَ يَتَكَبَّرُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلرُّشۡدِ لَا يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗا وَإِن يَرَوۡاْ سَبِيلَ ٱلۡغَيِّ يَتَّخِذُوهُ سَبِيلٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَكَانُواْ عَنۡهَا غَٰفِلِينَ

niyāyamiṉṟi pūmiyil karvam koṇṭalaipavarkaḷ nam kaṭṭaḷaikaḷaip puṟakkaṇikkumpaṭic ceytu viṭuvōm. Ākavē, avarkaḷ nam attāṭcikaḷ aṉaittaiyum (taṅkaḷ kaṇṇāl) kaṇṭapōtilum avaṟṟai nampavē māṭṭārkaḷ. Avvāṟē nērāṉa vaḻiyai avarkaḷ kaṇṭapōtilum avarkaḷ atai (tāṅkaḷ) cellum vaḻiyāka eṭuttukkoḷḷa māṭṭārkaḷ. Eṉiṉum, tavaṟāṉa vaḻiyaik kaṇṭālō ataiyē (tāṅkaḷ) cellum vaḻiyāka eṭuttuk koḷvārkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki, avaṟṟaip puṟakkaṇittu parāmukamāyiruntatē itaṟkuriya kāraṇamākum
Surah Al-Araf, Verse 146

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَلِقَآءِ ٱلۡأٓخِرَةِ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡۚ هَلۡ يُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

ākavē, evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaiyum, maṟumaiyil (nam'maic) cantippataiyum poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya (naṟ)kāriyaṅkaḷ aṉaittum aḻintu viṭum. (Nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki) avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya) ceyalkaḷukkut tavira (vēṟetaṟkum) kūli koṭukkappaṭuvārkaḷā
Surah Al-Araf, Verse 147

---

وَٱتَّخَذَ قَوۡمُ مُوسَىٰ مِنۢ بَعۡدِهِۦ مِنۡ حُلِيِّهِمۡ عِجۡلٗا جَسَدٗا لَّهُۥ خُوَارٌۚ أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّهُۥ لَا يُكَلِّمُهُمۡ وَلَا يَهۡدِيهِمۡ سَبِيلًاۘ ٱتَّخَذُوهُ وَكَانُواْ ظَٰلِمِينَ

(Taṉ iṟaivaṉiṭam uraiyāṭa mūsā ceṉṟataṟkup) piṉṉar mūsāvuṭaiya makkaḷ taṅkaḷ āparaṇaṅkaḷaik koṇ(ṭu ceyyappaṭ)ṭa kaṉṟuk kuṭṭiyiṉ cilaiyai(t teyvamāka) eṭuttuk koṇṭārkaḷ. Ataṟku (māṭṭiṉ captattaip pōṉṟa) captamiruntatu. Eṉiṉum (atu uyiraṟṟa veṟum cilai.) Niccayamāka atu avarkaḷuṭaṉ pēcuvatumillai; avarkaḷukku oru vaḻiyai aṟivippatumillai eṉpataiyum avarkaḷ kavaṉittirukka vēṇṭāmā? Eṉiṉum, avarkaḷ ataiyē (teyvamāka) eṭuttuk koṇṭu (ataṉāl taṅkaḷukkuttāmē) tīṅkiḻaittuk koṇṭavarkaḷāka ākiviṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 148

---

وَلَمَّا سُقِطَ فِيٓ أَيۡدِيهِمۡ وَرَأَوۡاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ ضَلُّواْ قَالُواْ لَئِن لَّمۡ يَرۡحَمۡنَا رَبُّنَا وَيَغۡفِرۡ لَنَا لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

avarkaḷ niccayamākat tāṅkaḷ vaḻikeṭṭu viṭṭōm eṉpataik kaṇṭu kaicētappaṭṭapoḻutu ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉ eṅkaḷukku aruḷ purintu eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉikkāviṭṭāl niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 149

---

وَلَمَّا رَجَعَ مُوسَىٰٓ إِلَىٰ قَوۡمِهِۦ غَضۡبَٰنَ أَسِفٗا قَالَ بِئۡسَمَا خَلَفۡتُمُونِي مِنۢ بَعۡدِيٓۖ أَعَجِلۡتُمۡ أَمۡرَ رَبِّكُمۡۖ وَأَلۡقَى ٱلۡأَلۡوَاحَ وَأَخَذَ بِرَأۡسِ أَخِيهِ يَجُرُّهُۥٓ إِلَيۡهِۚ قَالَ ٱبۡنَ أُمَّ إِنَّ ٱلۡقَوۡمَ ٱسۡتَضۡعَفُونِي وَكَادُواْ يَقۡتُلُونَنِي فَلَا تُشۡمِتۡ بِيَ ٱلۡأَعۡدَآءَ وَلَا تَجۡعَلۡنِي مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(itaik kēḷviyuṟṟa) mūsā kōpattuṭaṉum tukkattuṭaṉum taṉ makkaḷiṭam tirumpi vantapoḻutu (avarkaḷai nōkki) ‘‘nāṉ illāta camayattil nīṅkaḷ ceyta ikkāriyam mikak keṭṭatu. Uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷai(yākiya vētaṉai)yai nīṅkaḷ avacarappaṭuttukiṟīrkaḷā?'' Eṉṟu kūṟi (iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaikaḷ eḻutappaṭṭa kaṟ)palakaikaḷai eṟintu viṭṭu taṉ cakōtarariṉ talai (muṭi)yaip piṭittut taṉ pakkam iḻuttār. A(taṟka)var ‘‘eṉ tāyiṉ makaṉē! Inta makkaḷ niccayamāka eṉṉai palavīṉappaṭutti eṉṉaik kolai ceytuviṭavum muṟpaṭṭaṉar. (Ātalāl, nāṉ oṉṟum ceyya muṭiyāmalākiviṭṭatu. Ākavē, eṉṉai avamāṉappaṭutti) etirikaḷ cantōṣappaṭumāṟu nīr ceytu viṭātīr. (Inta) aniyāyakkāra makkaḷuṭaṉum eṉṉai cērttu viṭātīr'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 150

---

قَالَ رَبِّ ٱغۡفِرۡ لِي وَلِأَخِي وَأَدۡخِلۡنَا فِي رَحۡمَتِكَۖ وَأَنتَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ

(Piṟaku mūsā iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉakkum eṉ cakōtararukkum nī piḻai poruttaruḷvāyāka! Uṉ aṉpilum eṅkaḷai cērttuk koḷvāyāka! Nī kirupai ceypavarkaḷil ellām mikka kirupaiyāḷaṉ'' eṉṟu (pirārttaṉai ceytu) kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 151

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ سَيَنَالُهُمۡ غَضَبٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَذِلَّةٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُفۡتَرِينَ

(piṉṉar iṟaivaṉ mūsāvai nōkkik kūṟiṉāṉ:) ‘‘Evarkaḷ kāḷaikkaṉṟai (teyvamāka) eṭuttuk koṇṭārkaḷō avarkaḷai niccayamāka iṟaivaṉiṉ kōpamum iḻivum ivvulaka vāḻkkaiyilēyē aticīkkirattil vantaṭaiyum. Poyyaik kaṟpaṉai ceypavarkaḷukku ivvāṟē nām kūli koṭuppōm
Surah Al-Araf, Verse 152

---

وَٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ ثُمَّ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِهَا وَءَامَنُوٓاْ إِنَّ رَبَّكَ مِنۢ بَعۡدِهَا لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

(eṉiṉum ittakaiya) pāvaṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavarkaḷilum evarkaḷ kaicētappaṭṭu atiliruntu vilaki uṇmaiyākavē nampikkai koḷkiṟārkaḷō (avarkaḷai), ataṟkup piṉṉar niccayamāka umatu iṟaivaṉ maṉṉittuk karuṇai ceypavaṉ āvāṉ
Surah Al-Araf, Verse 153

---

وَلَمَّا سَكَتَ عَن مُّوسَى ٱلۡغَضَبُ أَخَذَ ٱلۡأَلۡوَاحَۖ وَفِي نُسۡخَتِهَا هُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلَّذِينَ هُمۡ لِرَبِّهِمۡ يَرۡهَبُونَ

mūsāvuṭaiya kōpam taṇinta piṉṉar avar(akkaṟ) palakaikaḷai eṭuttuk koṇṭār. Ataṉ ēṭukaḷil taṅkaḷ iṟaivaṉai añcupavarkaḷukku nērāṉa vaḻiyum aruḷum iruntaṉa
Surah Al-Araf, Verse 154

---

وَٱخۡتَارَ مُوسَىٰ قَوۡمَهُۥ سَبۡعِينَ رَجُلٗا لِّمِيقَٰتِنَاۖ فَلَمَّآ أَخَذَتۡهُمُ ٱلرَّجۡفَةُ قَالَ رَبِّ لَوۡ شِئۡتَ أَهۡلَكۡتَهُم مِّن قَبۡلُ وَإِيَّـٰيَۖ أَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَّآۖ إِنۡ هِيَ إِلَّا فِتۡنَتُكَ تُضِلُّ بِهَا مَن تَشَآءُ وَتَهۡدِي مَن تَشَآءُۖ أَنتَ وَلِيُّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَاۖ وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلۡغَٰفِرِينَ

Mūsā, nām kuṟitta nēratti(l ‘‘tūr' eṉṉum malaikkut tam'muṭaṉ varuvata)ṟkāka tam makkaḷil eḻupatu āṇkaḷait tērnteṭuttār. Avarkaḷai pūkampam piṭit(tu mūrccaiyāki viḻun)tatum avar (taṉ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Eṅkaḷai aḻittuviṭa vēṇṭumeṉṟu) nī karutiyiruntāl itaṟku muṉṉatākavē eṉṉaiyum ivarkaḷaiyum nī aḻittirukkalām. Eṅkaḷiluḷḷa cila aṟivīṉarkaḷ ceyta (kuṟṟat)tiṟkāka eṅkaḷ aṉaivaraiyum nī aḻittu viṭukiṟāyā? Itu uṉ cōtaṉaiyē tavira vēṟillai. Itaik koṇṭu nī nāṭiyavarkaḷai vaḻi tavaṟa viṭukiṟāy; nī nāṭiyavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāy. Nītāṉ eṅkaḷ iṟaivaṉ. Nī eṅkaḷai maṉṉittu eṅkaḷukku nī aruḷ purivāyāka! Maṉṉippavarkaḷ aṉaivarilum nī mikka mēlāṉavaṉ'' eṉṟu(m pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah Al-Araf, Verse 155

---

۞وَٱكۡتُبۡ لَنَا فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِنَّا هُدۡنَآ إِلَيۡكَۚ قَالَ عَذَابِيٓ أُصِيبُ بِهِۦ مَنۡ أَشَآءُۖ وَرَحۡمَتِي وَسِعَتۡ كُلَّ شَيۡءٖۚ فَسَأَكۡتُبُهَا لِلَّذِينَ يَتَّقُونَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلَّذِينَ هُم بِـَٔايَٰتِنَا يُؤۡمِنُونَ

mēlum, ‘‘(iṟaivaṉē!) Im'maiyil nī eṅkaḷukku naṉmaiyai muṭivu ceyvāyāka! (Avvāṟē) maṟumaiyilum (ceyvāyāka)! Niccayamāka nāṅkaḷ uṉ pakkamē muṉṉōkkiṉōm'' (eṉṟum pirārttittār). A(taṟku iṟai)vaṉ ‘‘nāṉ nāṭiyavarkaḷai eṉ vētaṉai vantaṭaiyum. Eṉiṉum, eṉ aruṭkoṭai aṉaittaiyumviṭa mika virivāṉatu. Ākavē, evarkaḷ (eṉakkup) payantu jakāttum koṭuttu varukiṟārkaḷō avarkaḷukkum, evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai nampikkai koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukkum (eṉ aruḷai) nāṉ muṭivu ceyvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Araf, Verse 156

---

ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلرَّسُولَ ٱلنَّبِيَّ ٱلۡأُمِّيَّ ٱلَّذِي يَجِدُونَهُۥ مَكۡتُوبًا عِندَهُمۡ فِي ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَٱلۡإِنجِيلِ يَأۡمُرُهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَىٰهُمۡ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُحِلُّ لَهُمُ ٱلطَّيِّبَٰتِ وَيُحَرِّمُ عَلَيۡهِمُ ٱلۡخَبَـٰٓئِثَ وَيَضَعُ عَنۡهُمۡ إِصۡرَهُمۡ وَٱلۡأَغۡلَٰلَ ٱلَّتِي كَانَتۡ عَلَيۡهِمۡۚ فَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِهِۦ وَعَزَّرُوهُ وَنَصَرُوهُ وَٱتَّبَعُواْ ٱلنُّورَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ مَعَهُۥٓ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

(Ākavē, avarkaḷil) evarkaḷ eḻutap paṭikkat teriyāta (nam) tūtarākiya inta napiyaip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷiṭamuḷḷa tavṟāttilum, iṉjīlilum ivaruṭaiya peyar eḻutappaṭṭiruppataik kāṇpārkaḷ. (Ittūtarō) avarkaḷai naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyyumpaṭi ēvi, pāvamāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu vilakkuvār. Nallavaṟṟaiyē avarkaḷukku ākumākki vaippār. Keṭṭavaṟṟai avarkaḷukkut taṭuttu viṭuvār. Mēlum, avarkaḷatu cumaiyaiyum avarkaḷ mītirunta (kaṭiṉamāṉa caṭṭa) vilaṅkukaḷaiyum (iṟaivaṉiṉ aṉumati koṇṭu) nīkkiviṭuvār. Ākavē, evarkaḷ avarai uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu, avarai palappaṭutti avarukku utavi ceytu, avarukku iṟakkappaṭṭa pirakācamāṉa (ivvētat)taip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷtāṉ veṟṟi peṟṟavarkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 157

---

قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنِّي رَسُولُ ٱللَّهِ إِلَيۡكُمۡ جَمِيعًا ٱلَّذِي لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِ ٱلنَّبِيِّ ٱلۡأُمِّيِّ ٱلَّذِي يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَكَلِمَٰتِهِۦ وَٱتَّبِعُوهُ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Maṉitarkaḷē! (Nīṅkaḷ enta nāṭṭavar āyiṉum evvakuppārāyiṉum) niccayamāka nāṉ uṅkaḷ aṉaivarukkum allāhviṉāl aṉuppappaṭṭa tūtar āvēṉ. Vāṉaṅkaḷ pūmiyiṉ āṭci avaṉukkuriyatē! (Vaṇakkattiṟkuriya) iṟaivaṉ avaṉaittavira vēṟu oruvarumillai. Avaṉē uyirppikkiṟāṉ; maraṇikkumpaṭi ceykiṟāṉ. Ākavē, anta allāhvaiyum, eḻutap paṭikka aṟiyāta avaṉuṭaiya ittūtaraiyum nīṅkaḷ nampikkai koḷvīrkaḷāka! Avarum allāhvaiyum, avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaiyum nampikkai koḷkiṟār. Ākavē, nīṅkaḷ nērāṉa vaḻiyai aṭaiya avaraiyē nīṅkaḷ piṉpaṟṟuṅkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 158

---

وَمِن قَوۡمِ مُوسَىٰٓ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

mūsāvuṭaiya makkaḷil palar irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ (tāṅkaḷ cattiya vaḻiyil celvatuṭaṉ, makkaḷukkum) cattiya vaḻiyai aṟivittu, ataṉpaṭi nītamākavum naṭakkiṉṟaṉar
Surah Al-Araf, Verse 159

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمُ ٱثۡنَتَيۡ عَشۡرَةَ أَسۡبَاطًا أُمَمٗاۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰٓ إِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰهُ قَوۡمُهُۥٓ أَنِ ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنۢبَجَسَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۚ وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡغَمَٰمَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

Mūsāviṉ makkaḷaip paṉṉireṇṭu kūṭṭaṅkaḷākap pirittōm. Mūsāviṭam avarkaḷ kuṭitaṇṇīr kēṭṭapōtu (nām avarai nōkki) ‘‘uṅkaḷ (kait) taṭiyaik koṇṭu ikkallai aṭiyuṅkaḷ!'' Eṉṟu avarukku vahyi aṟivittōm. (Avvāṟu avar aṭikkavē) atiliruntu paṉṉireṇṭu ūṟṟukkaḷ pīṟiṭṭōṭiṉa. (Paṉṉireṇṭu vakuppiṉaril) ovvoru vakuppiṉarum (avaṟṟil) tāṅkaḷ aruntum ūṟṟai (kuṟippāka) aṟintu koṇṭaṉar. Aṉṟi, avarkaḷ mītu mēkam niḻaliṭumpaṭic ceytōm. Avarkaḷukkāka ‘maṉṉu salvā'vaiyum iṟakkivaittu ‘‘uṅkaḷukkuk koṭukkum inta nalla uṇavukaḷai (aṉṟāṭam) pucittu vāruṅkaḷ. (Atil etaiyum nāḷaikku eṉṟu cēkarittu vaikkātīrkaḷ'' eṉak kūṟiṉōm. Avvāṟiruntum avarkaḷ namakku māṟuceytaṉar. Itaṉāl) avarkaḷ namakku tīṅkiḻaittu viṭavillai. Eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷukkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 160

---

وَإِذۡ قِيلَ لَهُمُ ٱسۡكُنُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ وَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ وَقُولُواْ حِطَّةٞ وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطِيٓـَٰٔتِكُمۡۚ سَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

(mēlum, avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ ivvūril vacittiruṅkaḷ. Itil nīṅkaḷ virumpiya iṭattilellām (virumpiya poruḷkaḷaip) pucittuk koḷḷuṅkaḷ. Aṉṟi ‘hittatuṉ' (eṅkaḷ pāvaccumaiyai akaṟṟuvāyāka!) Eṉṟu kūṟikkoṇṭē talai kuṉintavarkaḷāka ataṉ vāyilil nuḻaiyuṅkaḷ. Nām uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittuviṭuvōm. Naṉmai ceypavarkaḷukku mēlum, atikamākavē nām (naṟ)kūli koṭuppōm eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭataṟku
Surah Al-Araf, Verse 161

---

فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَرۡسَلۡنَا عَلَيۡهِمۡ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

avarkaḷil varampu mīṟiyavarkaḷō, avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭa (‘hittatuṉ' eṉpa)tai māṟṟi (‘hiṉttatuṉ' kōtumai eṉṟu) kūṟiṉārkaḷ. Ākavē, (ivvāṟu) avarkaḷ aniyāyam ceytataṉ kāraṇamāka nām avarkaḷ mītu vāṉattiliruntu vētaṉaiyai iṟakkivaittōm
Surah Al-Araf, Verse 162

---

وَسۡـَٔلۡهُمۡ عَنِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلَّتِي كَانَتۡ حَاضِرَةَ ٱلۡبَحۡرِ إِذۡ يَعۡدُونَ فِي ٱلسَّبۡتِ إِذۡ تَأۡتِيهِمۡ حِيتَانُهُمۡ يَوۡمَ سَبۡتِهِمۡ شُرَّعٗا وَيَوۡمَ لَا يَسۡبِتُونَ لَا تَأۡتِيهِمۡۚ كَذَٰلِكَ نَبۡلُوهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

(Napiyē) kaṭaṟkaraiyilirunta ūr (makkaḷaip) paṟṟi nīr avarkaḷaik kēṭpīrāka. (Ōyvu nāḷākiya) caṉikkiḻamaiyaṉṟu (mīṉ vēṭṭaiyāṭak kūṭāteṉṟu taṭukkappaṭṭiruntum) avarkaḷ varampu mīṟi (mīṉ vēṭṭaiyāṭi)k koṇṭiruntārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, caṉikkiḻamaiyaṉṟu (akkaṭalil uḷḷa) mīṉkaḷ avarkaḷ muṉ vantu (nīr maṭṭattiṟkut) talaikaḷai nīṭṭik koṇṭiruntaṉa. Caṉikkiḻamaiyallāta nāḷkaḷil avarkaḷiṭam avai varuvatillai. Avarkaḷ pāvam ceytu koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka avarkaḷai ivvāṟu (mikak kaṭiṉamāṉa) cōtaṉaikku uḷḷākkiṉōm
Surah Al-Araf, Verse 163

---

وَإِذۡ قَالَتۡ أُمَّةٞ مِّنۡهُمۡ لِمَ تَعِظُونَ قَوۡمًا ٱللَّهُ مُهۡلِكُهُمۡ أَوۡ مُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗاۖ قَالُواْ مَعۡذِرَةً إِلَىٰ رَبِّكُمۡ وَلَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

(itai avvūrilirunta nallōr avarkaḷukku nallupatēcam ceytu taṭai ceytārkaḷ. Itaik kaṇṭa vēṟu) oru kūṭṭattiṉar (avarkaḷai nōkki) ‘‘allāh evarkaḷai aḻittuviṭa vēṇṭumeṉṟō, kaṭiṉamāṉa vētaṉaikkuḷḷākka vēṇṭumeṉṟō nāṭiyirukkiṟāṉō anta makkaḷukku nīṅkaḷ ēṉ nallupatēcam ceykiṟīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ ‘‘itaṉāl nām uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam nam poṟuppiliruntu nīṅki viṭuvataṟkāka (nāṅkaḷ nallupatēcam ceykiṟōm eṉṟum, itaṉāl mīṉ piṭikkum) avarkaḷ (orukkāl) vilakiviṭalām'' eṉṟum patil kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 164

---

فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦٓ أَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلسُّوٓءِ وَأَخَذۡنَا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ بِعَذَابِۭ بَـِٔيسِۭ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

avarkaḷukku eccarikkappaṭṭatai avarkaḷ (poruṭpaṭuttātu) maṟantu (toṭarntu mīṉ piṭikka muṟpaṭṭu)viṭavē, pāvattiliruntu vilakki vantavarkaḷai nām pātukāttuk koṇṭu varampu mīṟiyavarkaḷai avarkaḷ ceytu koṇṭirunta pāvattiṉ kāraṇamāka koṭiya vētaṉaiyaik koṇṭu nām piṭittuk koṇṭōm
Surah Al-Araf, Verse 165

---

فَلَمَّا عَتَوۡاْ عَن مَّا نُهُواْ عَنۡهُ قُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ

ākavē taṭukkappaṭṭirunta varampai avarkaḷ mīṟavē, avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ ciṟumaippaṭṭa kuraṅkukaḷāki viṭuṅkaḷ'' eṉṟu (capittuk) kūṟiṉōm. (Avvāṟē avarkaḷ ākiviṭṭaṉar)
Surah Al-Araf, Verse 166

---

وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكَ لَيَبۡعَثَنَّ عَلَيۡهِمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَن يَسُومُهُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِۗ إِنَّ رَبَّكَ لَسَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ

(Napiyē!) Avarkaḷukkuk koṭiya nōviṉai ceyyakkūṭiyavarkaḷaiyē avarkaḷ mītu ātikkam celuttumpaṭi iṟutināḷ varai nām ceytu varuvōm eṉṟu umatu iṟaivaṉ avarkaḷukku aṟikkai iṭṭatai (nīṅkaḷ avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ vētaṉai ceyvatil mikat tīviramāṉavaṉ. Mēlum, niccayamāka avaṉ mika maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Araf, Verse 167

---

وَقَطَّعۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُمَمٗاۖ مِّنۡهُمُ ٱلصَّـٰلِحُونَ وَمِنۡهُمۡ دُونَ ذَٰلِكَۖ وَبَلَوۡنَٰهُم بِٱلۡحَسَنَٰتِ وَٱلسَّيِّـَٔاتِ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

avarkaḷai ippuviyil pala pirivukaḷākap pirittu (pūmiyiṉ pala pākaṅkaḷilum citaṟaṭittu) viṭṭōm. Avarkaḷil nallavarkaḷum irukkiṉṟaṉar; itu allāta (pollāta)varkaḷum avarkaḷil irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ (pāvattiliruntu) mīḷvataṟkāka iṉpaṅkaḷaik koṇṭum, tuṉpaṅkaḷaik koṇṭum nām avarkaḷaic cōtittōm
Surah Al-Araf, Verse 168

---

فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٞ وَرِثُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَأۡخُذُونَ عَرَضَ هَٰذَا ٱلۡأَدۡنَىٰ وَيَقُولُونَ سَيُغۡفَرُ لَنَا وَإِن يَأۡتِهِمۡ عَرَضٞ مِّثۡلُهُۥ يَأۡخُذُوهُۚ أَلَمۡ يُؤۡخَذۡ عَلَيۡهِم مِّيثَٰقُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن لَّا يَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّ وَدَرَسُواْ مَا فِيهِۗ وَٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

avarkaḷukkup piṉṉar avarkaḷuṭaiya iṭattai (ciṟitum takutiyaṟṟa) palar aṭaintaṉar. Avarkaḷ, (tāṅkaḷtāṉ) vētattiṟkuc contakkārarkaḷ eṉa(k kūṟi), ivvaṟpa (ulakiṉ) poruḷaip peṟṟukkoṇṭu (ataṟkēṟṟavāṟu vēta vacaṉaṅkaḷaip puraṭṭukiṉṟaṉar. Mēlum, ikkuṟṟattaip paṟṟi) ‘‘nāṅkaḷ maṉṉikkappaṭuvōm'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. (Vētattil ivarkaḷ puraṭṭiyatai toṭarntu muṉpu pōl puraṭṭuvataṟkāka) itēpōṉṟa aṟpap poruḷkaḷ piṉṉarum avarkaḷiṭam varum camayattil ataiyum peṟṟukkoḷvārkaḷ. Avarkaḷ allāhviṉ mītu uṇmaiyait tavira (vēṟu etaiyum) kūṟakkūṭātu eṉṟu (avarkaḷuṭaiya) vētattiṉ mūlam avarkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkappaṭavillaiyā? Atai avarkaḷum paṭittu (aṟintu vaittu)ḷḷaṉar. (Eṉiṉum atiluḷḷavaṟṟaip poruṭpaṭuttuvatu illai.) Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku maṟumaiyiṉ vīṭē mika mēlāṉatu. (Yūtarkaḷē! Ivvaḷavu kūṭa) nīṅkaḷ uṇarntukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Araf, Verse 169

---

وَٱلَّذِينَ يُمَسِّكُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ

Evarkaḷ ivvētattai(c ciṟitum māṟṟātu) palamākap paṟṟip piṭittuk koṇṭu toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭittu niṟaivēṟṟi varukiṟārkaḷō attakaiya cīrtiruttavātikaḷāṉa nallavarkaḷiṉ kūliyai niccayamāka nām vīṇākkuvatillai
Surah Al-Araf, Verse 170

---

۞وَإِذۡ نَتَقۡنَا ٱلۡجَبَلَ فَوۡقَهُمۡ كَأَنَّهُۥ ظُلَّةٞ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُۥ وَاقِعُۢ بِهِمۡ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

taṅkaḷ mītu viḻuntu viṭumeṉṟu avarkaḷ eṇṇakkūṭiyavāṟu (cīṉāy) malaiyai avarkaḷukku mēl mukaṭṭaippōl niṟutti (avarkaḷai nōkki) ‘‘nām uṅkaḷukkuk koṭutta (vētat)taip palamākap piṭittuk koḷḷuṅkaḷ; atiluḷḷavaṟṟai (eppoḻutum) kavaṉattil vaiyuṅkaḷ; (ataṉāl) nīṅkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāki viṭalām'' (eṉṟu nām avarkaḷukkuk kūṟiyatai napiyē!) Nīr avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 171

---

وَإِذۡ أَخَذَ رَبُّكَ مِنۢ بَنِيٓ ءَادَمَ مِن ظُهُورِهِمۡ ذُرِّيَّتَهُمۡ وَأَشۡهَدَهُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَلَسۡتُ بِرَبِّكُمۡۖ قَالُواْ بَلَىٰ شَهِدۡنَآۚ أَن تَقُولُواْ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ إِنَّا كُنَّا عَنۡ هَٰذَا غَٰفِلِينَ

(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ ātamuṭaiya makkaḷai avarkaḷuṭaiya (tantaikaḷiṉ) mutukukaḷiliruntu avarkaḷuṭaiya cantatikaḷāka veḷiyākki, avarkaḷaiyē avarkaḷukku cāṭciyākavum vaittu (avarkaḷai nōkki) ‘‘nāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉāka illaiyā?'' Eṉṟu kēṭṭataṟku, ‘‘ēṉ illai (nītāṉ eṅkaḷ iṟaivaṉ! Eṉṟu) nāṅkaḷ cāṭci kūṟukiṟōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟiyatai (nīr'avarkaḷukku) ñāpaka mūṭṭuvīrāka. Ēṉeṉṟāl (itai oruvarum eṅkaḷukku ñāpakamūṭṭātatāl) niccayamāka nāṅkaḷ itai (maṟantu) viṭṭup parāmukamāki iruntōm'' eṉṟu maṟumai nāḷil collāmal iruppataṟkākavum
Surah Al-Araf, Verse 172

---

أَوۡ تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أَشۡرَكَ ءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ وَكُنَّا ذُرِّيَّةٗ مِّنۢ بَعۡدِهِمۡۖ أَفَتُهۡلِكُنَا بِمَا فَعَلَ ٱلۡمُبۡطِلُونَ

allatu (poyyāṉa teyvaṅkaḷai) iṇaiyākkiyatellām (nāṅkaḷalla;) eṅkaḷukku muṉ ceṉṟupōṉa eṅkaḷ mūtātaikaḷtāṉ. Nāṅkaḷō avarkaḷukkup piṉṉar vanta avarkaḷuṭaiya cantatikaḷ. Ākavē, (avarkaḷai nāṅkaḷ piṉpaṟṟiṉōm.) Avarkaḷ ceyta takāta kāriyaṅkaḷukkāka nī eṅkaḷai aḻittu viṭalāmā?'' Eṉṟu kūṟātiruppataṟkākavē (itai nām ñāpaka mūṭṭukiṟōm eṉṟu napiyē! Nīr kūṟuvīrāka)
Surah Al-Araf, Verse 173

---

وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

Avarkaḷ (pāvaṅkaḷiliruntu) mīḷvataṟkāka (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu (teḷivāka) vivarittuk kūṟukiṟōm
Surah Al-Araf, Verse 174

---

وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱلَّذِيٓ ءَاتَيۡنَٰهُ ءَايَٰتِنَا فَٱنسَلَخَ مِنۡهَا فَأَتۡبَعَهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡغَاوِينَ

(napiyē!) Nīr avarkaḷukku (‘palām ipṉu pā'ūr' eṉṉum) oruvaṉuṭaiya carittirattai ōtik kāṇpippīrāka. Avaṉukku nām nam attāṭcikaḷaik koṭut(tu kaṇṇiyamākki vait)tiruntōm. Eṉiṉum avaṉ ‘‘(pāmpu taṉ caṭṭaiyai viṭṭu veḷiyēṟuvataip pōla) atiliruntu muṟṟilum veḷiyēṟiviṭṭāṉ. Ākavē, ṣaittāṉ avaṉaip piṉtoṭarntu ceṉṟāṉ; (avaṉuṭaiya cūḻccikkuḷ cikki) avaṉ vaḻitavaṟi viṭṭāṉ
Surah Al-Araf, Verse 175

---

وَلَوۡ شِئۡنَا لَرَفَعۡنَٰهُ بِهَا وَلَٰكِنَّهُۥٓ أَخۡلَدَ إِلَى ٱلۡأَرۡضِ وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُۚ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ ٱلۡكَلۡبِ إِن تَحۡمِلۡ عَلَيۡهِ يَلۡهَثۡ أَوۡ تَتۡرُكۡهُ يَلۡهَثۚ ذَّـٰلِكَ مَثَلُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۚ فَٱقۡصُصِ ٱلۡقَصَصَ لَعَلَّهُمۡ يَتَفَكَّرُونَ

nām eṇṇiyiruntāl (nam) attāṭcikaḷiṉ kāraṇamāka avaṉai nām uyarttiyiruppōm. Eṉiṉum, avaṉ ivvulaka vāḻkkaiyai nirantaram eṉa eṇṇi taṉ (carīra) iccaiyaip piṉpaṟṟiviṭṭāṉ. Avaṉuṭaiya utāraṇam oru nāyiṉ utāraṇattai ottirukkiṟatu. Nīṅkaḷ atait turattiṉālum nākkait toṅkaviṭṭuk koḷkiṟatu. Atai(t turattātu) viṭṭuviṭṭālum nākkait toṅkaviṭṭuk koḷkiṟatu. Ituvē, nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkum (maṟṟa) makkaḷukkum utāraṇamākum. Ākavē, avarkaḷ cintittu nalluṇarcci peṟuvataṟkāka iccarittirattai (aṭikkaṭi) ōtik kāṇpiyuṅkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 176

---

سَآءَ مَثَلًا ٱلۡقَوۡمُ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَأَنفُسَهُمۡ كَانُواْ يَظۡلِمُونَ

nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkiya makkaḷiṉ ivvutāraṇam mikak kēvalamāṉatu; avarkaḷ taṅkaḷukkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah Al-Araf, Verse 177

---

مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِيۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

allāh evarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉō avarkaḷē nērāṉa vaḻiyai aṭaintavarkaḷ; evarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭṭāṉō avarkaḷ muṟṟilum naṣṭamaṭaintavarkaḷē
Surah Al-Araf, Verse 178

---

وَلَقَدۡ ذَرَأۡنَا لِجَهَنَّمَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِۖ لَهُمۡ قُلُوبٞ لَّا يَفۡقَهُونَ بِهَا وَلَهُمۡ أَعۡيُنٞ لَّا يُبۡصِرُونَ بِهَا وَلَهُمۡ ءَاذَانٞ لَّا يَسۡمَعُونَ بِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ كَٱلۡأَنۡعَٰمِ بَلۡ هُمۡ أَضَلُّۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡغَٰفِلُونَ

Niccayamāka maṉitarkaḷilum, jiṉkaḷilum palarai narakattiṟkākavē nām paṭaittirukkiṟōm. (Avarkaḷ ettakaiyavarkaḷ eṉṟāl) avarkaḷukku uḷḷaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa; eṉiṉum avaṟṟaik koṇṭu (nallupatēcaṅkaḷai) avarkaḷ uṇarntukoḷḷa māṭṭārkaḷ. Avarkaḷukku kaṇkaḷumuṇṭu; eṉiṉum, avaṟṟaikkoṇṭu (ivvulakiluḷḷa iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷai) avarkaḷ pārkka māṭṭārkaḷ. Avarkaḷukku cevikaḷumuṇṭu; eṉiṉum, avaṟṟaik koṇṭu avarkaḷ (nallupatēcaṅkaḷukku) cevicāykka māṭṭārkaḷ. Ivarkaḷ mirukaṅkaḷaip pōl allatu avaṟṟaiviṭa atikamāka vaḻi keṭṭavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar. Ivarkaḷtāṉ (nam vacaṉaṅkaḷai) alaṭciyam ceytavarkaḷ āvār
Surah Al-Araf, Verse 179

---

وَلِلَّهِ ٱلۡأَسۡمَآءُ ٱلۡحُسۡنَىٰ فَٱدۡعُوهُ بِهَاۖ وَذَرُواْ ٱلَّذِينَ يُلۡحِدُونَ فِيٓ أَسۡمَـٰٓئِهِۦۚ سَيُجۡزَوۡنَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

allāhvukku mika aḻakāṉa tiruppeyarkaḷ irukkiṉṟaṉa. Ākavē, avaṟṟaik koṇṭē nīṅkaḷ avaṉai aḻaiyuṅkaḷ. (Avaṉiṭam tu'ā kēḷuṅkaḷ.) Avaṉuṭaiya tiruppeyarkaḷil tavaṟiḻaippavarkaḷai nīṅkaḷ viṭṭu viṭuṅkaḷ; ivarkaḷ taṅkaḷ ceyalukkut takka kūliyai viraivil koṭukkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 180

---

وَمِمَّنۡ خَلَقۡنَآ أُمَّةٞ يَهۡدُونَ بِٱلۡحَقِّ وَبِهِۦ يَعۡدِلُونَ

nām paṭaittavarkaḷil cilaruṇṭu; avarkaḷ cattiya vaḻiyai(p piṉpaṟṟuvatuṭaṉ, maṟṟa makkaḷukkum) aṟivittu ataik koṇṭē nītiyum ceykiṉṟaṉar
Surah Al-Araf, Verse 181

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَنَسۡتَدۡرِجُهُم مِّنۡ حَيۡثُ لَا يَعۡلَمُونَ

evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷai avarkaḷ uṇarntukoḷḷāta vitattil nām paṭippaṭiyāka (kīḻ nilaikku iṟakki narakattilum) pukutti viṭuvōm
Surah Al-Araf, Verse 182

---

وَأُمۡلِي لَهُمۡۚ إِنَّ كَيۡدِي مَتِينٌ

(ivvulakil) nāṉ avarkaḷukku (nīṇṭa) avakācam aḷikkiṟēṉ. Niccayamāka eṉ cūḻcci (tiṭṭam) mikka uṟutiyāṉatu; (tappikka muṭiyātatu)
Surah Al-Araf, Verse 183

---

أَوَلَمۡ يَتَفَكَّرُواْۗ مَا بِصَاحِبِهِم مِّن جِنَّةٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا نَذِيرٞ مُّبِينٌ

(nam tūtarākiya) avarkaḷuṭaiya (it)tōḻarukku evvita paittiyamum illai eṉpatai avarkaḷ cintittu uṇarntu koḷḷa vēṇṭāmā? Avar pakiraṅkamāka accamūṭṭi eccarikkai ceykiṉṟavarē aṉṟi vēṟillai
Surah Al-Araf, Verse 184

---

أَوَلَمۡ يَنظُرُواْ فِي مَلَكُوتِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ مِن شَيۡءٖ وَأَنۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ قَدِ ٱقۡتَرَبَ أَجَلُهُمۡۖ فَبِأَيِّ حَدِيثِۭ بَعۡدَهُۥ يُؤۡمِنُونَ

Vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉuṭaiya āṭciyaiyum allāh paṭaittirukkum maṟṟa poruḷkaḷaiyum avarkaḷ pārkkavillaiyā? Avarkaḷuṭaiya (maraṇa) tavaṇai neruṅki irukkak kūṭum eṉpataiyum (avarkaḷ eṇṇavillaiyā?) Ivvētattiṟkup piṉṉar etaittāṉ avarkaḷ nampikkai koḷvārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 185

---

مَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَا هَادِيَ لَهُۥۚ وَيَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ

evarkaḷai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭu viṭukiṟāṉō avarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celutta oruvarālum muṭiyātu; avarkaḷ taṅkaḷ vaḻikēṭṭilēyē taṭṭaḻi(ntu keṭṭalai)yumpaṭi viṭṭuviṭukiṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 186

---

يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلسَّاعَةِ أَيَّانَ مُرۡسَىٰهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ رَبِّيۖ لَا يُجَلِّيهَا لِوَقۡتِهَآ إِلَّا هُوَۚ ثَقُلَتۡ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ لَا تَأۡتِيكُمۡ إِلَّا بَغۡتَةٗۗ يَسۡـَٔلُونَكَ كَأَنَّكَ حَفِيٌّ عَنۡهَاۖ قُلۡ إِنَّمَا عِلۡمُهَا عِندَ ٱللَّهِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ

(napiyē!) Iṟuti nāḷaip paṟṟi - atu eppoḻutu varum eṉa avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Ataṉ aṟivu eṉ iṟaivaṉiṭattiltāṉ irukkiṟatu. Atu varum nērattai avaṉait tavira maṟṟevarum teḷivākka muṭiyātu. (Atu camayam) vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum makattāṉa campavaṅkaḷ nikaḻum. Tiṭīreṉṟē tavira (atu) uṅkaḷiṭam varātu. Atai muṟṟilum aṟintu koṇṭavarāka um'mai avarkaḷ eṇṇi, (ataip paṟṟi) um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Ataṉ aṟivu allāhviṭattiltāṉ irukkiṟatu; maṉitaril perumpālāṉavarkaḷ itai aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 187

---

قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي نَفۡعٗا وَلَا ضَرًّا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ وَلَوۡ كُنتُ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ لَٱسۡتَكۡثَرۡتُ مِنَ ٱلۡخَيۡرِ وَمَا مَسَّنِيَ ٱلسُّوٓءُۚ إِنۡ أَنَا۠ إِلَّا نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

(mēlum,) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh nāṭiṉālē tavira nāṉ eṉakku oru naṉmaiyaiyō tīmaiyaiyō ceytu koḷḷa cakti peṟamāṭṭēṉ. Nāṉ maṟaivāṉavaṟṟai aṟiyakkūṭumāyiṉ naṉmaikaḷaiyē atikamākat tēṭik koṇṭiruppēṉ; oru tīṅkumē eṉṉai aṇuki irukkātu. Nāṉ (pāvikaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceypavaṉum, nampikkai koḷpavarkaḷukku naṟceyti kūṟupavaṉumē tavira vēṟillai
Surah Al-Araf, Verse 188

---

۞هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَجَعَلَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا لِيَسۡكُنَ إِلَيۡهَاۖ فَلَمَّا تَغَشَّىٰهَا حَمَلَتۡ حَمۡلًا خَفِيفٗا فَمَرَّتۡ بِهِۦۖ فَلَمَّآ أَثۡقَلَت دَّعَوَا ٱللَّهَ رَبَّهُمَا لَئِنۡ ءَاتَيۡتَنَا صَٰلِحٗا لَّنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

Orē maṉitariliruntu uṅkaḷai paṭaittavaṉ avaṉtāṉ; avaruṭaṉ (cukamākak) kūṭi vacippataṟkāka avaruṭaiya maṉaiviyai avariliruntē uṟpatti ceytāṉ. Avaḷai avar (taṉ tēkattaik koṇṭu) mūṭik koṇṭapōtu avaḷ ilēcāṉa karppamāṉāḷ. Piṉṉar atai(c cumantu) koṇṭu tirintāḷ. Avaḷ cumai paḷuvākavē ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷukku nallatoru cantatiyai aḷittāl niccayamāka nāṅkaḷ uṉakku naṉṟi celuttik koṇṭiruppōm'' eṉṟu avviruvarum pirārttittuk koṇṭiruntārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 189

---

فَلَمَّآ ءَاتَىٰهُمَا صَٰلِحٗا جَعَلَا لَهُۥ شُرَكَآءَ فِيمَآ ءَاتَىٰهُمَاۚ فَتَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ

(avarkaḷ pirārttaṉaiyiṉpaṭi) avarkaḷukku (iṟaivaṉ) nallatōr cantatiyai aḷittālō atai avarkaḷukku aḷittatil (avarkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷum tuṇaiyāy iruntaṉa eṉa avaṟṟai iṟaivaṉukkuk) kūṭṭākkukiṉṟaṉar. (Avarkaḷ kūṟum) iṇai tuṇaikaḷiliruntu allāh mika uyarntavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 190

---

أَيُشۡرِكُونَ مَا لَا يَخۡلُقُ شَيۡـٔٗا وَهُمۡ يُخۡلَقُونَ

oru poruḷaiyum paṭaikka caktiyaṟṟavaṟṟai avarkaḷ (avaṉukku) iṇaiyākkukiṉṟaṉarā? Avaiyō (avaṉāl) paṭaikkappaṭṭavaitāṉ
Surah Al-Araf, Verse 191

---

وَلَا يَسۡتَطِيعُونَ لَهُمۡ نَصۡرٗا وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

avai ivarkaḷukku ettakaiya utaviyum ceyya caktiyaṟṟavaiyāka iruppatuṭaṉ, taṅkaḷukkuttāmē ētum utavi ceytukoḷḷavum caktiyaṟṟavaiyāka irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Araf, Verse 192

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَتَّبِعُوكُمۡۚ سَوَآءٌ عَلَيۡكُمۡ أَدَعَوۡتُمُوهُمۡ أَمۡ أَنتُمۡ صَٰمِتُونَ

nīṅkaḷ avaṟṟai nērāṉa vaḻikku aḻaittapōtilum uṅkaḷai avai piṉpaṟṟātu. Nīṅkaḷ avaṟṟai aḻaippatum allatu aḻaikkātu vāymūṭik koṇṭiruppatum camamē
Surah Al-Araf, Verse 193

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ عِبَادٌ أَمۡثَالُكُمۡۖ فَٱدۡعُوهُمۡ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

niccayamāka allāhvait tavira evarkaḷai nīṅkaḷ (iṟaivaṉeṉa) aḻaikkiṟīrkaḷō avarkaḷ uṅkaḷaip pōṉṟa aṭiyārkaḷē! (Uṅkaḷ kōrikkaikaḷai avarkaḷ niṟaivēṟṟukiṟārkaḷ eṉṟu kūṟuvatil) nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl avarkaḷai nīṅkaḷ aḻaiyuṅkaḷ; uṅkaḷukku avarkaḷ patilaḷikkaṭṭum
Surah Al-Araf, Verse 194

---

أَلَهُمۡ أَرۡجُلٞ يَمۡشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَيۡدٖ يَبۡطِشُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ أَعۡيُنٞ يُبۡصِرُونَ بِهَآۖ أَمۡ لَهُمۡ ءَاذَانٞ يَسۡمَعُونَ بِهَاۗ قُلِ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ كِيدُونِ فَلَا تُنظِرُونِ

(Cilai vaṇaṅkikaḷē! Nīṅkaḷ vaṇaṅkum) avaṟṟukkuk kālkaḷ irukkiṉṟaṉavē; avaṟṟaik koṇṭu naṭakkiṉṟaṉavā? Avaṟṟukkuk kaikaḷ irukkiṉṟaṉavē; avaṟṟaik koṇṭu piṭikkiṉṟaṉavā? Avaṟṟukkuk kaṇkaḷ irukkiṉṟaṉavē; avaṟṟaik koṇṭu pārkkiṉṟaṉavā? Avaṟṟukkuk kātukaḷ irukkiṉṟaṉavē; avaṟṟaik koṇṭu kēṭkiṉṟaṉavā? (Avvāṟāyiṉ) ‘‘nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkum (at)teyvaṅkaḷai (uṅkaḷukku utaviyāka) aḻaittuk koṇṭu (nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu eṉakku oru iṭaiyūṟai uṇṭupaṇṇa) eṉakku cūḻcci ceyyuṅkaḷ. (Itil) nīṅkaḷ ciṟitum eṉakku avakācam aḷikka vēṇṭām'' eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 195

---

إِنَّ وَلِـِّۧيَ ٱللَّهُ ٱلَّذِي نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَۖ وَهُوَ يَتَوَلَّى ٱلصَّـٰلِحِينَ

‘‘niccayamāka eṉ pātukāvalaṉ allāhtāṉ; avaṉē ivvētattai iṟakkiṉāṉ. Avaṉē nallaṭiyārkaḷai pātukākkiṟāṉ
Surah Al-Araf, Verse 196

---

وَٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَطِيعُونَ نَصۡرَكُمۡ وَلَآ أَنفُسَهُمۡ يَنصُرُونَ

ākavē, (iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷē!) Allāhvait tavira evaṟṟai (iṟaivaṉeṉa) nīṅkaḷ aḻaikkiṟīrkaḷō avai uṅkaḷukku ettakaiya utaviyum ceyya caktiyaṟṟavaiyāka iruppatuṭaṉ, tamakkuttāmē utavi ceytu koḷḷavum caktiyaṟṟavaiyāka irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Araf, Verse 197

---

وَإِن تَدۡعُوهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ لَا يَسۡمَعُواْۖ وَتَرَىٰهُمۡ يَنظُرُونَ إِلَيۡكَ وَهُمۡ لَا يُبۡصِرُونَ

nīṅkaḷ avaṟṟai nērāṉa pātaiyil aḻaitta pōtilum (nīṅkaḷ kūṟuvatai) avai ceviyuṟātu. (Napiyē!) Avai um'maip pārppataippōla umakkut tōṉṟukiṟatu. Uṇmaiyil avai (um'maip) pārppatē illai
Surah Al-Araf, Verse 198

---

خُذِ ٱلۡعَفۡوَ وَأۡمُرۡ بِٱلۡعُرۡفِ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡجَٰهِلِينَ

(napiyē!) Ivvaṟivīṉar(kaḷiṉ ceyal)kaḷai nīr maṉṉittup puṟakkaṇittu viṭṭu (poṟumaiyaiyum kaikkoṇṭu, maṟṟavarkaḷai) naṉmai (ceyyumpaṭi) ēvi varuvīrāka
Surah Al-Araf, Verse 199

---

وَإِمَّا يَنزَغَنَّكَ مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ نَزۡغٞ فَٱسۡتَعِذۡ بِٱللَّهِۚ إِنَّهُۥ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

ṣaittāṉ oru (tavaṟāṉa) eṇṇattai umatu maṉatil ūcalāṭac ceytu (takātatoru kāriyattaic ceyyumpaṭi um'mait tūṇṭiṉāl uṭaṉē nīr um'mai kāppāṟṟumpaṭi allāhviṭam kōruvīrāka. Niccayamāka avaṉ naṉku ceviyuṟupavaṉ, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Araf, Verse 200

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ إِذَا مَسَّهُمۡ طَـٰٓئِفٞ مِّنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ تَذَكَّرُواْ فَإِذَا هُم مُّبۡصِرُونَ

Niccayamāka evarkaḷ (allāhvukkup) payappaṭukiṟārkaḷō, avarkaḷukkuḷ ṣaittāṉuṭaiya (tavaṟāṉa) eṇṇam ūcalāṭiṉāl avarkaḷ (allāhvai) niṉaikkiṟārkaḷ; atu camayam avarkaḷuṭaiya (aṟivuk) kaṇ tiṟantu viḻippaṭaintu viṭukiṟārkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 201

---

وَإِخۡوَٰنُهُمۡ يَمُدُّونَهُمۡ فِي ٱلۡغَيِّ ثُمَّ لَا يُقۡصِرُونَ

eṉiṉum ṣaittāṉuṭaiya cakōtararkaḷō avarkaḷai vaḻi kēṭṭilēyē iḻuttuc celvārkaḷ. (Avarkaḷukkut tīṅkiḻaippatil) oru kuṟaivum ceyvatillai
Surah Al-Araf, Verse 202

---

وَإِذَا لَمۡ تَأۡتِهِم بِـَٔايَةٖ قَالُواْ لَوۡلَا ٱجۡتَبَيۡتَهَاۚ قُلۡ إِنَّمَآ أَتَّبِعُ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّ مِن رَّبِّيۚ هَٰذَا بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

(avarkaḷ viruppappaṭi) oru vacaṉattai nīr avarkaḷiṭam koṇṭu varāviṭṭāl (ataṟkup patilākat taṅkaḷ viruppappaṭi kaṟpaṉaiyāka oru vacaṉattai amaittu) ‘‘itai nīr vacaṉamāka eṭuttukkoḷḷa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu (parikācamākak) kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉāl eṉakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭavaṟṟaiyē nāṉ piṉpaṟṟukiṟēṉ. Ituvō uṅkaḷ iṟaivaṉāl (uṅkaḷukku) aḷikkappaṭṭa nallaṟivākavum, nampikkai koṇṭa makkaḷukku nērvaḻiyākavum, (iṟaivaṉiṉ) aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Al-Araf, Verse 203

---

وَإِذَا قُرِئَ ٱلۡقُرۡءَانُ فَٱسۡتَمِعُواْ لَهُۥ وَأَنصِتُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

(maṉitarkaḷē!) Tiru kur'āṉ ōtappaṭṭāl vāymūṭi, cevitāḻtti ataik kēḷuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ (iṟaivaṉiṉ) aruḷai aṭaivīrkaḷ
Surah Al-Araf, Verse 204

---

وَٱذۡكُر رَّبَّكَ فِي نَفۡسِكَ تَضَرُّعٗا وَخِيفَةٗ وَدُونَ ٱلۡجَهۡرِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ وَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ

(napiyē!) Umatu maṉatiṟkuḷ mikap paṇivōṭu, uratta captamiṉṟi payattōṭu, metuvāka kālaiyilum, mālaiyilum umatu iṟaivaṉai niṉaivu ceytu koṇṭiruppīrāka! Avaṉai maṟantavarkaḷil nīr ākiviṭātīr
Surah Al-Araf, Verse 205

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ عِندَ رَبِّكَ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيُسَبِّحُونَهُۥ وَلَهُۥ يَسۡجُدُونَۤ۩

evarkaḷ niccayamāka umatu iṟaivaṉiṭattil irukkiṟārkaḷō avarkaḷ (vāṉavarkaḷ) iṟumāppu koṇṭu avaṉai vaṇaṅkātiruppatillai. Eṉiṉum ‘‘(nī mikap paricuttamāṉavaṉ; nī mikap paricuttamāṉavaṉ'' eṉṟu) avaṉai (eppoḻutum) niṉaivu ceytu koṇṭum, avaṉukku ciram paṇintu (vaṇaṅkik) koṇṭum irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Araf, Verse 206

---

Author: Abdulhameed Baqavi

---