Surah Al-Araf Verse 57 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Al-Arafوَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
avaṉtāṉ avaṉuṭaiya aruḷmaḻaikku (muṉṉar) naṟceytiyāka kuḷirnta kāṟṟai aṉuppivaikkiṟāṉ. Atu (karukkoṇṭu) kaṉatta mēkaṅkaḷaic cumanta piṉṉar, atai (varaṇṭu) iṟantu viṭṭa pūmiyiṉ pakkam nām ōṭṭic ceṉṟu atiliruntu maḻai peyyac ceykiṟōm. Piṉṉar, ataik koṇṭu ellā vakaik kaṉikaḷaiyum veḷiyākkukiṟōm. Ivvāṟē, maraṇittavarkaḷaiyum (avarkaḷiṉ camātikaḷiliruntu) veḷiyākkuvōm. (Itai aṟintu) nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟuvīrkaḷāka