Surah Al-Araf Verse 57 - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
Surah Al-Arafوَهُوَ ٱلَّذِي يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَقَلَّتۡ سَحَابٗا ثِقَالٗا سُقۡنَٰهُ لِبَلَدٖ مَّيِّتٖ فَأَنزَلۡنَا بِهِ ٱلۡمَآءَ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِۚ كَذَٰلِكَ نُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
avaṉ tāṉ, taṉṉuṭaiya aruḷ (mārik)ku muṉ, naṟceytiyāka (kuḷirnta) kāṟṟukaḷai aṉuppivaikkiṟāṉ avai kaṉatta mēkaṅkaḷaic cumakkalāṉatum nām avaṟṟai iṟantu kiṭakkum (varaṇṭa) pūmiyiṉ pakkam ōṭṭic ceṉṟu, atiliruntu maḻaiyaip poḻiyac ceykiṉṟōm; piṉṉar ataik koṇṭu ellāvitamāṉa kaṉivakai (viḷaiccal)kaḷaiyum veḷippaṭuttukiṉṟōm - ivvāṟē nām iṟantavarkaḷaiyum eḻuppuvōm. (Eṉavē ivaṟṟai yellām cintittu) nīṅkaḷ nalluṇarvu peṟuvīrkaḷāka