Surah Al-Anaam - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi

ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ ٱلظُّلُمَٰتِ وَٱلنُّورَۖ ثُمَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ

ellāp pukaḻum allāhvukkuriyatē! Avaṉē vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittāṉ. Mēlum, iruḷkaḷaiyum, oḷiyaiyum uṇṭākkiṉāṉ. Ivvāṟiruntum nirākarippavarkaḷ (allāhvākiya) taṅkaḷ iṟaivaṉukku (poyyāṉa teyvaṅkaḷai) camamākkukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 1

---

هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن طِينٖ ثُمَّ قَضَىٰٓ أَجَلٗاۖ وَأَجَلٞ مُّسَمًّى عِندَهُۥۖ ثُمَّ أَنتُمۡ تَمۡتَرُونَ

avaṉtāṉ uṅkaḷaik kaḷimaṇṇāl paṭaittu (uṅkaḷukkuriya) vāḻnāḷaik (kuṟippiṭṭu) nirṇayam ceytavaṉ. Avaṉiṭattil (uṅkaḷ vicāraṇaikkākavum) oru kuṟippiṭṭa kālamuṇṭu. Ivvāṟiruntum nīṅkaḷ (avaṉuṭaiya iṟaittaṉmaiyai) cantēkikkiṟīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 2

---

وَهُوَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَفِي ٱلۡأَرۡضِ يَعۡلَمُ سِرَّكُمۡ وَجَهۡرَكُمۡ وَيَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُونَ

vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum (vaṇakkattiṟkuriya) allāh, avaṉtāṉ. Avaṉ uṅkaḷ irakaciyattaiyum veḷippaṭaiyāṉataiyum naṉkaṟivāṉ. (Naṉmaiyō, tīmaiyō) nīṅkaḷ ceyyum aṉaittaiyum naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 3

---

وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ

(ivvāṟiruntum, nirākarippavarkaḷō) taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷil etu vantapōtilum atai avarkaḷ puṟakkaṇikkāmal iruppatillai
Surah Al-Anaam, Verse 4

---

فَقَدۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَسَوۡفَ يَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ

ākavē, avarkaḷiṭam vantirukkum inta cattiya (vēta)ttaiyum avarkaḷ poyyākkukiṉṟaṉar. Āṉāl, evviṣayaṅkaḷ paṟṟi (avai poyyāṉavai eṉa) avarkaḷ parikacittu koṇṭirukkiṉṟaṉarō avai (uṇmaiyākavē) avarkaḷiṭam vantē tīrum
Surah Al-Anaam, Verse 5

---

أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَا لَمۡ نُمَكِّن لَّكُمۡ وَأَرۡسَلۡنَا ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡهِم مِّدۡرَارٗا وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَنۡهَٰرَ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ

Avarkaḷukku muṉṉar ettaṉaiyō kūṭṭattiṉarai nām aḻittirukkiṟōm eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Pūmiyil uṅkaḷukku nām ceytu tarāta vacatikaḷaiyellām avarkaḷukku nām ceytu tantiruntōm. Vāṉattiliruntu tārai tāraiyāka maḻai peyyumpaṭic ceytu, avarkaḷiṉ (ātikkattiṉ) kīḻ nīraruvikaḷum toṭarntu ōṭikkoṇṭirukkumpaṭi ceytōm. (Eṉiṉum avarkaḷ pāvattilēyē āḻntu viṭṭaṉar.) Ākavē, avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka avarkaḷai aḻittuviṭṭōm. Avarkaḷukkup piṉṉar maṟṟoru kūṭṭattārai nām uṟpatti ceytōm
Surah Al-Anaam, Verse 6

---

وَلَوۡ نَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ كِتَٰبٗا فِي قِرۡطَاسٖ فَلَمَسُوهُ بِأَيۡدِيهِمۡ لَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ

kaṭitattil eḻutappaṭṭa oru vētattaiyē nām um'mītu iṟakkivaittu atai avarkaḷ taṅkaḷ kaikaḷāl toṭṭup pārttapōtilum ‘‘itu pakiraṅkamāṉa cūṉiyattait tavira vēṟillai'' eṉṟē innirākarippavarkaḷ niccayam kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 7

---

وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ مَلَكٞۖ وَلَوۡ أَنزَلۡنَا مَلَكٗا لَّقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ثُمَّ لَا يُنظَرُونَ

(‘‘ivar uṇmaiyāṉa tūtartāṉ eṉṟu cāṭci colvataṟku) avarukkāka oru vāṉavar aṉuppappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. (Avarkaḷ virumpukiṟapaṭi) nām oru vāṉavarai aṉuppi vaittiruntāl, (avarkaḷiṉ) kāriyam muṭivu peṟṟirukkum. Piṟaku, (atil) avarkaḷukku avakācam kiṭaittirukkātu. (Uṭaṉē avarkaḷ aḻintiruppārkaḷ)
Surah Al-Anaam, Verse 8

---

وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ مَلَكٗا لَّجَعَلۡنَٰهُ رَجُلٗا وَلَلَبَسۡنَا عَلَيۡهِم مَّا يَلۡبِسُونَ

(allatu nam) tūtarai oru malakkākavē aṉuppuvatāyiṉum (avarkaḷukku vāṉavarkaḷaik kāṇum cakti illātataṉāl) avaraiyum oru maṉitaṉuṭaiya rūpattiltāṉ nām aṉuppuvōm. (Atu camayattil) ippōtu irukkum (atē) cantēkattaiyē avarkaḷukku nām ēṟpaṭutti viṭuvōm
Surah Al-Anaam, Verse 9

---

وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَحَاقَ بِٱلَّذِينَ سَخِرُواْ مِنۡهُم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ

(napiyē!) Umakku muṉṉar vanta (nam maṟṟa) tūtarkaḷum niccayamāka (ivvāṟē) parikacikkappaṭṭaṉar. Muṭivil, avarkaḷil parikacittavarkaḷai avarkaḷ parikacittuk koṇṭiruntatu (vētaṉai) cūḻntu koṇṭatu
Surah Al-Anaam, Verse 10

---

قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ ٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ

(Napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ pūmiyil cuṟṟittirintu (uṅkaḷaip pōl) poyyākkik koṇṭiruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟu āyiṟṟu? Eṉṟu nīṅkaḷ kavaṉittup pāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 11

---

قُل لِّمَن مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُل لِّلَّهِۚ كَتَبَ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ

‘‘vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavai aṉaittum yārukkuriyaṉa?'' Eṉa nīr (avarkaḷaik) kēṭpīrāka. (Itaṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa? Nīrē avarkaḷai nōkki ivai aṉaittum) ‘‘allāhvukkuriyaṉavē!'' Eṉṟu kūṟuvīrāka. Avaṉ karuṇaiyait taṉmītu kaṭamaiyākkik koṇṭirukkiṟāṉ. (Ākavētāṉ, uṅkaḷ kuṟṟattiṟkāka ituvarai uṅkaḷait taṇṭikkātirukkiṟāṉ. Eṉiṉum,) niccayamāka uṅkaḷ aṉaivaraiyum maṟumai nāḷil oṉṟu cērppāṉ. Atil cantēkamēyillai. Evarkaḷ (uṇmaiyai nirākarittu) taṅkaḷukkut tāmē naṣṭattai uṇṭu paṇṇik koṇṭārkaḷō avarkaḷ (itai) nampavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 12

---

۞وَلَهُۥ مَا سَكَنَ فِي ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

(vāṉaṅkaḷilō, pūmiyilō) iravilum, pakalilum vacittiruppavai aṉaittum avaṉukkuriyaṉavē! Avaṉtāṉ naṉku ceviyuṟupavaṉum, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉum āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 13

---

قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَتَّخِذُ وَلِيّٗا فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَهُوَ يُطۡعِمُ وَلَا يُطۡعَمُۗ قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَسۡلَمَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta allāhvait tavirttu (maṟṟevaraiyum eṉ) pātukāvalaṉāka nāṉ eṭuttuk koḷvēṉā? Avaṉtāṉ (namakku) uṇavaḷikkiṟāṉ; avaṉukku yārum uṇavaḷippatillai. (Napiyē! Mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘(Iṟaivaṉukku) iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷuṭaṉ cērātu muṟṟilum avaṉukku paṇintu vaḻippaṭṭavarkaḷil mutaṉmaiyāṉavaṉāka nāṉ irukkumpaṭiyē eṉakkuk kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷatu
Surah Al-Anaam, Verse 14

---

قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ

(napiyē! Mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ iṟaivaṉukku nāṉ māṟuceytāl, makattāṉa nāḷiṉ vētaṉaiyai(yum taṇṭaṉaiyaiyum) niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ
Surah Al-Anaam, Verse 15

---

مَّن يُصۡرَفۡ عَنۡهُ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمَهُۥۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ

Annāḷil evarai viṭṭum vētaṉai taṭukkappaṭukiṟatō avarukku niccayamāka allāh aruḷ purintē viṭṭāṉ. Itutāṉ teḷivāṉa veṟṟiyākum
Surah Al-Anaam, Verse 16

---

وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يَمۡسَسۡكَ بِخَيۡرٖ فَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(napiyē!) Allāh umakku oru tīṅkiḻaittāl, atai nīkkupavar avaṉait tavira vēṟevarumillai. Umakku oru naṉmaiyai avaṉ koṭuttālum (atait taṭuttuviṭak kūṭiyavaṉ evaṉum illai.) Avaṉ aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 17

---

وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ

avaṉē taṉ aṭiyārkaḷai aṭakki āḷkiṟāṉ. Avaṉtāṉ mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 18

---

قُلۡ أَيُّ شَيۡءٍ أَكۡبَرُ شَهَٰدَةٗۖ قُلِ ٱللَّهُۖ شَهِيدُۢ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ وَأُوحِيَ إِلَيَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ لِأُنذِرَكُم بِهِۦ وَمَنۢ بَلَغَۚ أَئِنَّكُمۡ لَتَشۡهَدُونَ أَنَّ مَعَ ٱللَّهِ ءَالِهَةً أُخۡرَىٰۚ قُل لَّآ أَشۡهَدُۚ قُلۡ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَإِنَّنِي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ

(napiyē!) ‘‘Cāṭcikaḷil mikap periyatu etu?'' Eṉa nīr (avarkaḷaik) kēṭpīrāka. (Avar kaḷāl eṉṉa kūṟamuṭiyum? Nīrē avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhvē! (Periyavaṉ. Avaṉē) eṉakkum uṅkaḷukkum iṭaiyil cāṭciyāka(vum) irukkiṟāṉ. Intak kur'āṉaik koṇṭu uṅkaḷukkum, (atu) eṭṭiyavarkaḷukkum nāṉ accamūṭṭi eccarikkai ceyvataṟkākavē itu eṉakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭuḷḷatu eṉṟu kūṟi, niccayamāka vaṇakkattiṟkuriya maṟṟevarum allāhvuṭaṉ iruppatāka, (uṇmaiyākavē) nīṅkaḷ cāṭci kūṟuvīrkaḷā?'' (Eṉṟum avarkaḷai) nīr kēṭpīrāka. (Itaṟkavarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa! ‘‘Avvāṟu) nāṉ cāṭci kūṟamāṭṭēṉ!'' Eṉṟu nīr kūṟiviṭṭu, ‘‘niccayamāka vaṇakkattiṟkuriyavaṉ avaṉ oruvaṉtāṉ; (avaṉukku) nīṅkaḷ iṇaivaippatai viṭṭu meyyākavē nāṉ veṟuttu vilakukiṉṟaṉ'' eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 19

---

ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمُۘ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ

evarum taṅkaḷ kuḻantaikaḷai(c cantēkamaṟa) aṟivataippōla, vētam koṭukkap paṭṭavarkaḷ (nam tūtarākiya) ivarai (ivar iṟaivaṉuṭaiya tūtartāṉ eṉṟu) naṉkaṟivārkaḷ. (Eṉiṉum, avarkaḷil) evarkaḷ (itai maṟaittu) taṅkaḷukkut tāmē naṣṭamiḻaittuk koṇṭaṉarō avarkaḷtāṉ (nam tūtarākiya ivarai iṟaivaṉuṭaiya tūtareṉṟu) nampamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 20

---

وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

Allāhvaip paṟṟik kaṟpaṉaiyākap poy kūṟiyavaṉai viṭavō, avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyākkiyavaṉai viṭavō perum aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka (inta) aniyāyakkārarkaḷ veṟṟi aṭaiya māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 21

---

وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَيۡنَ شُرَكَآؤُكُمُ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ

nām ivarkaḷ aṉaivaraiyum oṉṟu cērkkum nāḷil (ivarkaḷil) iṇaivaittu vaṇaṅkiyavarkaḷai nōkki, ‘‘(allāhviṟku) iṇaiyāṉavai eṉa nīṅkaḷ evaṟṟai eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷō avai eṅkē?'' Eṉṟu nām kēṭpōm
Surah Al-Anaam, Verse 22

---

ثُمَّ لَمۡ تَكُن فِتۡنَتُهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ وَٱللَّهِ رَبِّنَا مَا كُنَّا مُشۡرِكِينَ

(atu camayam) avarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉ allāhtāṉ. Nāṅkaḷ (avaṉukku etaiyum) iṇaivaikka villaiyē!'' Eṉṟu (poy) kūṟuvatait tavira avarkaḷatu kuḻappam vēṟoṉṟum irukkātu
Surah Al-Anaam, Verse 23

---

ٱنظُرۡ كَيۡفَ كَذَبُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡۚ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

taṅkaḷaip paṟṟiyē avarkaḷ evvāṟu poy kūṟukiṉṟaṉar eṉpatai (napiyē!) Kavaṉippīrāka. (Allāhviṟku iṇaiyāṉavai eṉṟu) avarkaḷ poyyākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭiruntavai aṉaittum avarkaḷai viṭṭu maṟaintuviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 24

---

وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَۖ وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوكَ يُجَٰدِلُونَكَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ

(napiyē! Umakku kaṭṭuppaṭukiṟavarkaḷaip pōla pāvaṉai ceytu nīr kūṟuvataik kēṭka) umakku cevi cāyppavarkaḷum avarkaḷil uṇṭu. Eṉiṉum, avarkaḷ (tam tīyac ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) atai viḷaṅkik koḷḷātirukkumpaṭi avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil tiraiyaiyum avarkaḷuṭaiya kātukaḷil ceviṭṭaiyum nām ēṟpaṭuttiviṭṭōm. Ākavē, (ivarkaḷ cattiyattiṟkuriya) attāṭcikaḷ aṉaittaiyum (teḷivākak) kaṇṭapōtilum avaṟṟai avarkaḷ (oru ciṟitum) nampavē māṭṭārkaḷ. (Napiyē!) Avarkaḷ um'miṭam vanta pōtilum, um'muṭaṉ tarkkittu, ‘‘ivai paḻaṅkālattil uḷḷavarkaḷiṉ kaṭṭuk kataikaḷē tavira vēṟillai'' eṉṟē innirākarippavarkaḷ kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 25

---

وَهُمۡ يَنۡهَوۡنَ عَنۡهُ وَيَنۡـَٔوۡنَ عَنۡهُۖ وَإِن يُهۡلِكُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

Avarkaḷ (maṟṟavarkaḷaiyum) i(taikkēṭpa)til iruntu taṭuttut tāṅkaḷum itaiviṭṭu veruṇṭōṭuvārkaḷ. (Itaṉāl) avarkaḷ taṅkaḷaiyē nācamākkik koḷkiṟārkaḷ. (Itai) avarkaḷ uṇarntu koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 26

---

وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَى ٱلنَّارِ فَقَالُواْ يَٰلَيۡتَنَا نُرَدُّ وَلَا نُكَذِّبَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

(naraka) neruppiṉ muṉ avarkaḷ niṟuttappaṭum poḻutu, (napiyē!) Nīr (avarkaḷaip) pārttāl, ‘‘nāṅkaḷ (ulakattiṟku)t tirumpa aṉuppappaṭa vēṇṭumē! (Avvāṟāyiṉ) eṅkaḷ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷai nāṅkaḷ poyyākkāmal, nampikkaiyāḷarkaḷil ākiviṭuvōm'' eṉṟu avarkaḷ pulampuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 27

---

بَلۡ بَدَا لَهُم مَّا كَانُواْ يُخۡفُونَ مِن قَبۡلُۖ وَلَوۡ رُدُّواْ لَعَادُواْ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ

(ituvum avarkaḷ maṉamāṟak kūṟavillai) māṟāka! Itaṟku muṉṉar (avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ) maṟaittu vaittiruntatutāṉ avarkaḷiṭam teṉpaṭṭatu. (Ēṉeṉṟāl,) avarkaḷ (ivvulakattiṟkut) tirumpa aṉuppappaṭṭāl, avarkaḷukkut taṭai ceytiruntavaṟṟiṉ pakkamē mīṇṭum celvārkaḷ. Niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷtāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 28

---

وَقَالُوٓاْ إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ

mēlum, ‘‘ivvulakattil nām vāḻvatait tavira (nām iṟanta piṉ namakku vēṟu vāḻkkai) illai; ākavē, (iṟantapiṉ) nām uyirppikkappaṭa māṭṭōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 29

---

وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ قَالَ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ

(ivvāṟu kūṟum) avarkaḷ (uyirppikkappaṭṭu) taṅkaḷ iṟaivaṉukku muṉ niṟuttappaṭumpoḻutu (napiyē! Nīr avarkaḷaik) kāṇpīrāyiṉ! (Atu camayam iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki, ‘‘vicāraṇai nāḷākiya) itu uṇmaiyallavā?'' Eṉṟu kēṭpāṉ. (Ataṟku) avarkaḷ, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṇmaitāṉ'' eṉak kūṟuvārkaḷ. (Ataṟku) avaṉ ‘‘(itai) nīṅkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka (narakattiṉ) vētaṉaiyai nīṅkaḷ cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 30

---

قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ قَالُواْ يَٰحَسۡرَتَنَا عَلَىٰ مَا فَرَّطۡنَا فِيهَا وَهُمۡ يَحۡمِلُونَ أَوۡزَارَهُمۡ عَلَىٰ ظُهُورِهِمۡۚ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ

(Ākavē,) evarkaḷ allāhvaic cantikka vēṇṭum eṉpataip poyyākkukiṉṟaṉarō avarkaḷ niccayamāka naṣṭamaṭaintavarkaḷāki viṭṭaṉar. (Etirpārātavāṟu) tiṭīreṉa avarkaḷukku (vicāraṇaik) kālam (eṉṟa maṟumai) vantuviṭṭāl, avarkaḷ taṅkaḷ pāvac cumaikaḷait taṅkaḷ mutukukaḷiṉ mītu cumantavarkaḷāka, i(nta vētat)tai nāṅkaḷ nampāta (kuṟṟat)tāl eṅkaḷukku ēṟpaṭṭa tukkamē!'' Eṉṟu pulampuvārkaḷ. Avarkaḷ cumantu koṇṭiruppavai mikak keṭṭavai allavā
Surah Al-Anaam, Verse 31

---

وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۖ وَلَلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

ivvulaka vāḻkkai viḷaiyāṭṭum kēḷikkaiyumē tavira vēṟillai! Eṉiṉum iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku niccayamāka maṟumaiyiṉ vāḻkkaiyē mika mēlāṉatu. (Ivvaḷavukūṭa) nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Anaam, Verse 32

---

قَدۡ نَعۡلَمُ إِنَّهُۥ لَيَحۡزُنُكَ ٱلَّذِي يَقُولُونَۖ فَإِنَّهُمۡ لَا يُكَذِّبُونَكَ وَلَٰكِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ

(napiyē! Um'maip poyyareṉa) avarkaḷ kūṟuvatu, niccayamāka umakkuk kavalaiyait tarukiṟatu eṉpatai uṟutiyāka nām aṟivōm. Niccayamāka avarkaḷ um'maip poyyākkavillai. Āṉāl, inta aniyāyakkārarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaittāṉ (poyyākki) nirākarikkiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 33

---

وَلَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ فَصَبَرُواْ عَلَىٰ مَا كُذِّبُواْ وَأُوذُواْ حَتَّىٰٓ أَتَىٰهُمۡ نَصۡرُنَاۚ وَلَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ وَلَقَدۡ جَآءَكَ مِن نَّبَإِيْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

uṅkaḷukku muṉṉirunta (namatu pala) tūtarkaḷum (ivvāṟu) poyyareṉavē kūṟappaṭṭaṉar. Avarkaḷukku nam utavi varum varai avarkaḷ poyyareṉat tuṉpuṟuttappaṭṭatai avarkaḷ (uṟutiyōṭu) poṟuttuk koṇṭiruntaṉar. (Ākavē, napiyē! Nīrum avvāṟē poṟuttiruppīrāka.) Allāhvuṭaiya vākkukaḷai evarālum māṟṟa muṭiyātu. (Umakku muṉṉirunta nam) tūtarkaḷiṉ (ittakaiya) ceytikaḷ niccayamāka um'miṭam vantē irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 34

---

وَإِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكَ إِعۡرَاضُهُمۡ فَإِنِ ٱسۡتَطَعۡتَ أَن تَبۡتَغِيَ نَفَقٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ سُلَّمٗا فِي ٱلسَّمَآءِ فَتَأۡتِيَهُم بِـَٔايَةٖۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَمَعَهُمۡ عَلَى ٱلۡهُدَىٰۚ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ

(Napiyē!) Avarkaḷ (um'maip) puṟakkaṇippatu umakkup perum ciramamākat tōṉṟiṉāl, um'māl muṭiyumāṉāl pūmiyil curaṅkamiṭṭu(c ceṉṟō) allatu vāṉattil ōr ēṇi vaittu (ēṟiyō avarkaḷ viruppappaṭi) attāṭci oṉṟai nīr avarkaḷukkuk koṇṭu varuvīrāka. (Appoḻutum avarkaḷ um'mai nirākarittuk koṇṭē iruppārkaḷ.) Eṉiṉum, allāh nāṭiṉāl, avarkaḷ aṉaivaraiyum nērāṉa vaḻiyil oṉṟu cērttu viṭuvāṉ. Ākavē, orupōtum nīr aṟiyātavarkaḷuṭaṉ cērntuviṭa vēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 35

---

۞إِنَّمَا يَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ يَسۡمَعُونَۘ وَٱلۡمَوۡتَىٰ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ ثُمَّ إِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ

evarkaḷ (umakkuc) cevicāykkakkūṭiya (uyiruḷḷa)varkaḷāka irukkiṉṟaṉarō avarkaḷtāṉ (um'mai) ēṟṟukkoḷvārkaḷ. (Āṉāl, inta nirākarippāḷarkaḷō cevimaṭukka muṭiyāta iṟantavarkaḷaip pōlavē irukkiṉṟaṉar.) Ākavē, iṟantavarkaḷai (maṟumaiyil tāṉ) allāh uyirppippāṉ. Piṉṉar avaṉiṭamē koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 36

---

وَقَالُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يُنَزِّلَ ءَايَةٗ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ

(‘‘nam viruppappaṭi) ōr attāṭciyai avaruṭaiya iṟaivaṉ avarmītu iṟakkivaikka vēṇṭāmā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: (Attakaiya) ōr attāṭciyai iṟakkivaikka niccayamāka allāh caktiyuṭaiyavaṉtāṉ. (Avvāṟu iṟakkiyum vaittuḷḷāṉ.) Eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr (atai) aṟintu koḷvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 37

---

وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا طَـٰٓئِرٖ يَطِيرُ بِجَنَاحَيۡهِ إِلَّآ أُمَمٌ أَمۡثَالُكُمۚ مَّا فَرَّطۡنَا فِي ٱلۡكِتَٰبِ مِن شَيۡءٖۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يُحۡشَرُونَ

pūmiyil ūrntu tiriyakkūṭiyavaiyum, taṉ iru iṟakkaikaḷāl (ākāyattil) paṟakkak kūṭiyavaiyum uṅkaḷaip pōṉṟa (uyiruḷḷa) paṭaippukaḷē (camutāyaṅkaḷē) tavira vēṟillai. (Ivaṟṟil) oṉṟaiyumē (nam pativup) puttakattil (lavhul mahḥpūḷil) kuṟippiṭātu nām viṭṭuviṭavillai. Piṉṉar, (oru nāḷil) ivaiyum taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam koṇṭu varappaṭum
Surah Al-Anaam, Verse 38

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا صُمّٞ وَبُكۡمٞ فِي ٱلظُّلُمَٰتِۗ مَن يَشَإِ ٱللَّهُ يُضۡلِلۡهُ وَمَن يَشَأۡ يَجۡعَلۡهُ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

Evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷ iruḷkaḷil (taṭṭaḻiyum) ceviṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar. Allāh, tāṉ nāṭiyavarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil cella viṭṭuviṭukiṟāṉ; avaṉ nāṭiyavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 39

---

قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ أَوۡ أَتَتۡكُمُ ٱلسَّاعَةُ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَدۡعُونَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: Uṅkaḷukku allāhvuṭaiya vētaṉai vantuviṭṭāl allatu uṅkaḷukku vicāraṇaikkālam vantuviṭṭāl allāh allāta (i)vaṟṟaiyā nīṅkaḷ (uṅkaḷ utavikku) aḻaippīrkaḷ! Eṉpatai nīṅkaḷ cintittup pārttīrkaḷā? (Inta cilaikaḷai uṅkaḷ teyvaṅkaḷ eṉṟu kūṟukiṉṟa) nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāyiruntāl (avaṟṟaiyē uṅkaḷ utavikku aḻaiyuṅkaḷ)
Surah Al-Anaam, Verse 40

---

بَلۡ إِيَّاهُ تَدۡعُونَ فَيَكۡشِفُ مَا تَدۡعُونَ إِلَيۡهِ إِن شَآءَ وَتَنسَوۡنَ مَا تُشۡرِكُونَ

avvāṟaṉṟu! Nīṅkaḷ iṇaivaittavaṟṟai ellām maṟantuviṭṭu avaṉaiyē aḻaippīrkaḷ. Nīṅkaḷ e(vvētaṉaiyai nīkkuva)taṟkāka avaṉai aḻaippīrkaḷō atai avaṉ virumpiṉāl nīkkiyum viṭuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 41

---

وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَتَضَرَّعُونَ

(napiyē!) Umakku muṉṉirunta pala vakuppiṉarukkum nām (nam tūtarkaḷai) niccayamāka aṉuppi vaittōm. (Eṉiṉum attūtarkaḷai avarkaḷ nirākarittu viṭṭaṉar. Ākavē,) avarkaḷ paṇintu varuvataṟkāka nōyaik koṇṭum, vaṟumaiyaik koṇṭum nām avarkaḷaip piṭittōm
Surah Al-Anaam, Verse 42

---

فَلَوۡلَآ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَا تَضَرَّعُواْ وَلَٰكِن قَسَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

nam vētaṉai avarkaḷiṭam varuvataṟkuḷ avarkaḷ paṇintuviṭa vēṇṭāmā? Āṉāl, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ iṟukiviṭṭaṉa. Avarkaḷ ceytu koṇṭirun tataiyē (-pāvaṅkaḷaiyē) ṣaittāṉ avarkaḷukku aḻakākak kāṇpittu viṭṭāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 43

---

فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَتَحۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَبۡوَٰبَ كُلِّ شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ إِذَا فَرِحُواْ بِمَآ أُوتُوٓاْ أَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ فَإِذَا هُم مُّبۡلِسُونَ

Avarkaḷukkuc ceyyappaṭṭa nallupatēcattai avarkaḷ maṟantu viṭavē (avarkaḷaic cōtippataṟkāka) ovvoru poru(ḷ celvaṅka)ḷiṉ vāyilaiyum nām avarkaḷukkut tiṟantuviṭṭōm. (Avarkaḷukku vēṇṭiyavai ellām tārāḷamāka kiṭaittuk koṇṭiruntaṉa.) Avarkaḷukkuk koṭukkappaṭṭavaṟṟaik koṇṭu avarkaḷ perumaiyuṭaṉ makiḻcci aṭaintu koṇṭirunta camayattil (namatu vētaṉaiyaik koṇṭu) nām avarkaḷait tiṭīreṉa piṭittuk koṇṭōm (taṇṭittōm). Annērattil avarkaḷ nampikkai iḻantu viṭṭaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 44

---

فَقُطِعَ دَابِرُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْۚ وَٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

ākavē, aniyāyam ceytu koṇṭirunta (anta) makkaḷiṉ vēr aṟupaṭṭuviṭṭatu. Ellāp pukaḻum akilattāriṉ iṟaivaṉ allāhvukkē
Surah Al-Anaam, Verse 45

---

قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَخَذَ ٱللَّهُ سَمۡعَكُمۡ وَأَبۡصَٰرَكُمۡ وَخَتَمَ عَلَىٰ قُلُوبِكُم مَّنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِهِۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ هُمۡ يَصۡدِفُونَ

‘‘allāh, uṅkaḷ kēḷvippulaṉaiyum pārvaikaḷaiyum eṭuttu viṭṭu uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷiṉ mītu muttirai vaittuviṭṭāl, allāhvai aṉṟi enta iṟaivaṉ avaṟṟai uṅkaḷukkuk koṭuppāṉ eṉpatai nīṅkaḷ cintittīrkaḷā?'' Eṉṟu (napiyē!) (Avarkaḷaik) kēṭpīrāka. (Nam āṟṟalukkuriya) attāṭcikaḷai evvāṟu (vitavitamāka) vivarikkiṟōm eṉpatai nīr kavaṉippīrāka. (Ivvāṟiruntum) piṉṉum avarkaḷ puṟakkaṇittē varukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 46

---

قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ بَغۡتَةً أَوۡ جَهۡرَةً هَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kēṭpīrāka: ‘‘Tiṭīreṉavō allatu muṉṉeccarik kaiyuṭaṉō allāhvuṭaiya vētaṉai uṅkaḷiṭam vantu viṭṭāl (eṉṉākum eṉpatai) nīṅkaḷ cintittīrkaḷā? (Annērattil inta) aniyāyakkāra makkaḷait tavira (maṟṟevarum) aḻikkappaṭuvārkaḷā
Surah Al-Anaam, Verse 47

---

وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۖ فَمَنۡ ءَامَنَ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

(Naṉmaiyaik koṇṭu) naṟceyti kūṟupavarkaḷākavum, (tīmaiyaip paṟṟi) accamūṭṭi eccarikkai ceypavarkaḷākavumē tavira, (nam) tūtarkaḷai nām aṉuppavillai. Ākavē, evarkaḷ (innapiyai) uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō, avarkaḷukku ettakaiya payamumillai; avarkaḷ kavalaippaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 48

---

وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَمَسُّهُمُ ٱلۡعَذَابُ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

āṉāl, (uṅkaḷil) evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷai, avarkaḷuṭaiya (ip)pāvattiṉ kāraṇamāka vētaṉai piṭittuk koḷḷum
Surah Al-Anaam, Verse 49

---

قُل لَّآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ إِنِّي مَلَكٌۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُۚ أَفَلَا تَتَفَكَّرُونَ

(napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhvuṭaiya pokkiṣaṅkaḷ eṉṉiṭam irukkiṟateṉṟu nāṉ uṅkaḷukkuk kūṟavillai. Maṟaivāṉavaṟṟai nāṉ aṟiyavum māṭṭēṉ. Uṇmaiyākavē nāṉ oru vāṉavar eṉṟu nāṉ uṅkaḷiṭam kūṟavillai. Eṉiṉum, eṉakku vahyiṉ mūlam aṟivikkappaṭṭavaṟṟait tavira (vēṟoṉṟaiyum) nāṉ piṉpaṟṟuvatu illai'' eṉṟu kūṟi, ‘‘kuruṭaṉum, pārvaiyuṭaiyavaṉum camamāvārkaḷā? (Ivvaḷavu kūṭa) nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā?'' Eṉṟum kēṭpīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 50

---

وَأَنذِرۡ بِهِ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَن يُحۡشَرُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ لَيۡسَ لَهُم مِّن دُونِهِۦ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

(napiyē!) Evarkaḷ, ‘‘(maṟumaiyil) taṅkaḷ iṟaivaṉiṭam (vicāraṇaikkākak) koṇṭu pōkappaṭuvōm, aṅku avaṉait tavira taṅkaḷukku pātukāvalarō parinturai ceypavarō irukkamāṭṭār'' eṉṟu payappaṭukiṟārkaḷō avarkaḷai itaṉ mūlam nīr eccarippīrāka. Avarkaḷ (pāvattiliruntu vilaki) iṟaivaṉai añcikkoḷvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 51

---

وَلَا تَطۡرُدِ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ مَا عَلَيۡكَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَمَا مِنۡ حِسَابِكَ عَلَيۡهِم مِّن شَيۡءٖ فَتَطۡرُدَهُمۡ فَتَكُونَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(napiyē!) Taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ tirumukattai virumpi kālaiyilum mālaiyilum pirārttittuk koṇṭiruppavarkaḷai nīṅkaḷ viraṭṭi viṭātīr! Avarkaḷuṭaiya kaṇakkiliruntu etuvum umatu poṟuppākātu. Umatu kaṇakkiliruntu etuvum avarkaḷuṭaiya poṟuppākātu. Ākavē, nīr avarkaḷai viraṭṭiṉāl aniyāyakkārarkaḷil nīrum oruvarākiviṭuvīr
Surah Al-Anaam, Verse 52

---

وَكَذَٰلِكَ فَتَنَّا بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لِّيَقُولُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنۢ بَيۡنِنَآۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِٱلشَّـٰكِرِينَ

(Napiyē!) Ivvāṟē avarkaḷil cilarai cilaraik koṇṭu nām cōtittatil ‘‘eṅkaḷai viṭṭu (ēḻaikaḷākiya) ivarkaḷ mītā allāh aruḷ purintu viṭṭāṉ?'' Eṉṟu (paṇakkārarkaḷ) kūṟa muṟpaṭṭaṉar. Naṉṟi celuttupavarkaḷai allāh mika aṟintavaṉāka illaiyā
Surah Al-Anaam, Verse 53

---

وَإِذَا جَآءَكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِنَا فَقُلۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۖ كَتَبَ رَبُّكُمۡ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَ أَنَّهُۥ مَنۡ عَمِلَ مِنكُمۡ سُوٓءَۢا بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَأَنَّهُۥ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(napiyē!) Nam vacaṉaṅkaḷai nampikkai koṇṭavarkaḷ um'miṭam vantāl (nīr avarkaḷai nōkki, ‘‘salāmuṉ alaikkum) uṅkaḷ mītu cāntiyum, camātāṉamum nilavuvatāka! Uṅkaḷ iṟaivaṉ (uṅkaḷukku) aruḷ purivatait taṉmītu kaṭamaiyākkik koṇṭāṉ. Niccayamāka uṅkaḷil evarēṉum aṟiyāmaiyiṉ kāraṇamāka (oru) pāvattaic ceytuviṭṭu, piṉṉar ataṟkāka kaicētappaṭṭu (atil iruntu vilaki) naṟceyalkaḷaic ceytāl (avaruṭaiya kuṟṟaṅkaḷai iṟaivaṉ maṉṉittu viṭuvāṉ. Ēṉeṉṟāl) niccayamāka avaṉ mika maṉṉippavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 54

---

وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِتَسۡتَبِينَ سَبِيلُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ

kuṟṟavāḷikaḷ cellum vaḻi (iṉṉateṉa cantēkamaṟat) teḷivāki viṭuvataṟkāka (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu vivarittirukkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 55

---

قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۚ قُل لَّآ أَتَّبِعُ أَهۡوَآءَكُمۡ قَدۡ ضَلَلۡتُ إِذٗا وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvaiyaṉṟi evaṟṟai nīṅkaḷ (kaṭavuḷkaḷeṉa) aḻaikkiṟīrkaḷō avaṟṟai vaṇaṅkakkūṭāteṉṟu niccayamāka nāṉ taṭukkappaṭṭuḷḷēṉ. Ākavē, uṅkaḷ maṉa viruppaṅkaḷai nāṉ piṉpaṟṟa māṭṭēṉ. Avvāṟāyiṉ, niccayamāka nāṉum vaḻi tavaṟiviṭuvēṉ; nērāṉa vaḻiyai aṭaintavaṉākamāṭṭēṉ
Surah Al-Anaam, Verse 56

---

قُلۡ إِنِّي عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَكَذَّبۡتُم بِهِۦۚ مَا عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦٓۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ يَقُصُّ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰصِلِينَ

(napiyē! Mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘Niccayamāka nāṉ eṉ iṟaivaṉiṉ teḷivāṉa attāṭciyiṉ mītē irukkiṟēṉ. Eṉiṉum, atai nīṅkaḷ poyyākkiṉīrkaḷ. Etaṟku nīṅkaḷ avacarappaṭukiṟīrkaḷō a(nta vētaṉaiyāṉa)tu eṉṉiṭam illai. (Ataṉ) atikāram aṉaittum allāhvukkē tavira (vēṟu) evarukkumillai. Avaṉ uṇmaiyaiyē kūṟukiṟāṉ. Avaṉ tīrppaḷippavarkaḷil mika mēlāṉavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 57

---

قُل لَّوۡ أَنَّ عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦ لَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۗ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِٱلظَّـٰلِمِينَ

‘‘Nīṅkaḷ avacarappaṭuvatu eṉṉiṭam iruntiruntāl, uṅkaḷukkum eṉakkumiṭaiyiluḷḷa vivakāram (ituvarai) tīrkkappaṭṭē irukkum. Allāh, aniyāyakkārarkaḷai naṉkaṟintē irukkiṟāṉ'' eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 58

---

۞وَعِندَهُۥ مَفَاتِحُ ٱلۡغَيۡبِ لَا يَعۡلَمُهَآ إِلَّا هُوَۚ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۚ وَمَا تَسۡقُطُ مِن وَرَقَةٍ إِلَّا يَعۡلَمُهَا وَلَا حَبَّةٖ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡأَرۡضِ وَلَا رَطۡبٖ وَلَا يَابِسٍ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ

maṟaivāṉavaṟṟiṉ cāvikaḷ avaṉiṭamē irukkiṉṟaṉa. Avaṟ(ṟil uḷḷavaṟ)ṟai avaṉait tavira vēṟevarum aṟiyamāṭṭār. Nilattilum, nīrilum uḷḷavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Avaṉ aṟiyāmal ōr ilaiyum utiruvatillai. Pūmiyiṉ (āḻattil) aṭarnta iruḷil (putaintu) kiṭakkum (kaṭuku pōṉṟa ciṟiya) vittum, pacumaiyāṉatum, ularntatum avaṉuṭaiya teḷivāṉa (pativup) puttakattil illāmalillai
Surah Al-Anaam, Verse 59

---

وَهُوَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُم بِٱلَّيۡلِ وَيَعۡلَمُ مَا جَرَحۡتُم بِٱلنَّهَارِ ثُمَّ يَبۡعَثُكُمۡ فِيهِ لِيُقۡضَىٰٓ أَجَلٞ مُّسَمّٗىۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ ثُمَّ يُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ

(maṉitarkaḷē!) Iravil (nīṅkaḷ nittirai ceyyum poḻutu) avaṉtāṉ (uṅkaḷ uṇarcciyai nīkki) uṅkaḷai iṟantavarkaḷukkuc camamākkukiṟāṉ. Nīṅkaḷ pakalil ceypavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟikiṟāṉ. (Uṅkaḷukkuk) kuṟippiṭṭa kālam pūrtti āvataṟkāka itaṟkup piṉṉar (uṇarcciyai uṇṭu paṇṇi) uṅkaḷai eḻuppukiṟāṉ. Piṉṉar, nīṅkaḷ avaṉiṭamtāṉ tirumpappōvīrkaḷ. Nīṅkaḷ (iṅku) ceytu koṇṭiruntavaṟṟai (aṅku) uṅkaḷukku avaṉ aṟivippāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 60

---

وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۖ وَيُرۡسِلُ عَلَيۡكُمۡ حَفَظَةً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ تَوَفَّتۡهُ رُسُلُنَا وَهُمۡ لَا يُفَرِّطُونَ

avaṉ taṉ aṭiyārkaḷai aṭakki āḷukiṟāṉ; mēlum, uṅkaḷukkup pātukāvalarkaḷaiyum ēṟpaṭuttukiṟāṉ. (Maraṇa nēram varumvarai avarkaḷ uṅkaḷai pātukākkiṉṟaṉar,) piṉṉar, uṅkaḷil oruvarukku maraṇam vantāl namatu (vāṉavat) tūtarkaḷ avarai uyir vāṅkukiṉṟaṉar. Avarkaḷ (kuṟitta kālattiṟku muṉṉarō, piṉṉarō uyiraik kaippaṟṟi) ētum tavaṟiḻaippatillai
Surah Al-Anaam, Verse 61

---

ثُمَّ رُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۚ أَلَا لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَهُوَ أَسۡرَعُ ٱلۡحَٰسِبِينَ

(Itaṉ) piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷiṉ uṇmaiyāṉa ejamāṉākiya allāhviṭamē koṇṭu varappaṭuvārkaḷ. (Annērattil) tīrppu kūṟum atikāram avaṉukkē uriyatu eṉpatai avarkaḷ aṟintu koḷḷaṭṭum. Mēlum, kaṇakkait tīrppatilum avaṉ mikat tīviramāṉavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 62

---

قُلۡ مَن يُنَجِّيكُم مِّن ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ تَدۡعُونَهُۥ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةٗ لَّئِنۡ أَنجَىٰنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ

nīṅkaḷ ‘‘taraiyilum, kaṭalilum iruḷkaḷil cikki (mika ciramattiṟkuḷḷākiviṭṭa camayattil) eṅkaḷai itiliruntu pātukāttuk koṇṭāl niccayamāka nāṅkaḷ naṉṟi celuttupavarkaḷāki viṭuvōm eṉṟu maṟaivākavum, paṇivākavum nīṅkaḷ pirārttikkum camayattil uṅkaḷaip pātukāppavaṉ yār?'' Eṉṟu (napiyē!) Nīr (avarkaḷaik) kēṭṭu
Surah Al-Anaam, Verse 63

---

قُلِ ٱللَّهُ يُنَجِّيكُم مِّنۡهَا وَمِن كُلِّ كَرۡبٖ ثُمَّ أَنتُمۡ تُشۡرِكُونَ

‘‘itiliruntum maṟṟa ellā tuṉpaṅkaḷiliruntum uṅkaḷai pātukāppavaṉ allāh tāṉ. (Ivvāṟiruntum) piṉṉum nīṅkaḷ (avaṉukku) iṇai vaikkiṟīrkaḷē!'' Eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 64

---

قُلۡ هُوَ ٱلۡقَادِرُ عَلَىٰٓ أَن يَبۡعَثَ عَلَيۡكُمۡ عَذَابٗا مِّن فَوۡقِكُمۡ أَوۡ مِن تَحۡتِ أَرۡجُلِكُمۡ أَوۡ يَلۡبِسَكُمۡ شِيَعٗا وَيُذِيقَ بَعۡضَكُم بَأۡسَ بَعۡضٍۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَفۡقَهُونَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Uṅka(ḷ talaika)ḷukku mēliruntō allatu uṅkaḷ pātaṅkaḷukkuk kīḻiruntō uṅkaḷukku vētaṉai oṉṟai uṇṭupaṇṇavum allatu uṅkaḷaip pala pirivukaḷākki, uṅkaḷukkuḷ cilar cilaruṭaṉ pōr puriyumpaṭic (ceytu ataṉāl uṇṭākum tuṉpattai nīṅkaḷ aṉupavikkumpaṭic) ceyyavum avaṉ cakti uṭaiyavaṉākavē irukkiṟāṉ.'' Avarkaḷ viḷaṅkik koḷvataṟkāka nām (nam) vacaṉaṅkaḷai, evvāṟu pala vakaikaḷil (teḷivupaṭuttik) kūṟukiṟōm eṉṟu nīr kavaṉippīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 65

---

وَكَذَّبَ بِهِۦ قَوۡمُكَ وَهُوَ ٱلۡحَقُّۚ قُل لَّسۡتُ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ

(napiyē! Tiru kur'āṉākiya) itu muṟṟilum uṇmaiyāyiruntum, umatu makkaḷ itaiyum poyyākkukiṉṟaṉar. Ākavē, (avarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Nāṉ uṅkaḷukku poṟuppāḷarāka illai
Surah Al-Anaam, Verse 66

---

لِّكُلِّ نَبَإٖ مُّسۡتَقَرّٞۚ وَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ

ovvoru viṣayattiṟkum oru kuṟippiṭṭa kālamuṇṭu. (Nāṉ colvataṉ uṇmaiyai) piṉṉar (vētaṉai varumpōtu) nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 67

---

وَإِذَا رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ يَخُوضُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦۚ وَإِمَّا يُنسِيَنَّكَ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَلَا تَقۡعُدۡ بَعۡدَ ٱلذِّكۡرَىٰ مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(Napiyē!) Nam vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi (vīṇ) vivātaṅkaḷil mūḻkupavarkaḷai nīr kaṇṭāl, avarkaḷ atait tavirttu vēṟu viṣayattil piravēcikkum varai nīṅkaḷ avarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭuvīrāka. (Ikkaṭṭaḷaiyai) ṣaittāṉ umakku maṟakkaṭittu (avarkaḷuṭaṉ nīrum iruntu) viṭṭāl, atu niṉaivukku vantataṉ piṉṉar anta aniyāyakkāra makkaḷuṭaṉ nīr amarntirukka vēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 68

---

وَمَا عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَّقُونَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَلَٰكِن ذِكۡرَىٰ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

(vīṇ vivātattil mūḻkik kiṭakkum) avarkaḷuṭaiya (ceykaiyiṉ) kaṇakkiliruntu etuvum iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷiṉ poṟuppākātu. Eṉiṉum, avarkaḷ (itait) tavirttuk koḷvataṟkāka avarkaḷukku nallupatēcam ceyvatu (ivarkaḷ mītu) kaṭamaiyākum
Surah Al-Anaam, Verse 69

---

وَذَرِ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَعِبٗا وَلَهۡوٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ وَذَكِّرۡ بِهِۦٓ أَن تُبۡسَلَ نَفۡسُۢ بِمَا كَسَبَتۡ لَيۡسَ لَهَا مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ وَإِن تَعۡدِلۡ كُلَّ عَدۡلٖ لَّا يُؤۡخَذۡ مِنۡهَآۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أُبۡسِلُواْ بِمَا كَسَبُواْۖ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ

(napiyē!) Evarkaḷ ivvulaka vāḻkkaiyāl mayakkappaṭṭu, taṅkaḷ mārkkattai viḷaiyāṭṭākavum vēṭikkaiyākavum eṭuttuk koṇṭārkaḷō avarkaḷai (avarkaḷ pōkkil) viṭṭuviṭuvīrāka. Eṉiṉum, ovvōr ātmāvum taṉ (tīya) ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka (maṟumai nāḷil) āpattiṟkuḷḷākum eṉṟa uṇmaiyai nīr (avarkaḷukku) ñāpakappaṭuttuvīrāka. (Annāḷil) ataṟkup parintu pēcupavarkaḷō, utavi ceypavarkaḷō allāhvaiyaṉṟi oruvarum irukkamāṭṭār. (Cāttiyamāṉa) aṉaittaiyum (pāvikaḷ taṅkaḷ vētaṉaikkup) piratiyākak koṭuttapōtilum atu aṅkīkarikkappaṭa māṭṭātu. Ivarkaḷ taṅkaḷ (tīya) ceyalkaḷiṉ kāraṇamākavē āpattiṟkuḷḷāṉārkaḷ. Ivarkaḷiṉ nirākarippiṉ kāraṇamāka mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṭaṉ (kuṭippataṟku) kotikkum pāṉamē ivarkaḷukkuk kiṭaikkum
Surah Al-Anaam, Verse 70

---

قُلۡ أَنَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُنَا وَلَا يَضُرُّنَا وَنُرَدُّ عَلَىٰٓ أَعۡقَابِنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ كَٱلَّذِي ٱسۡتَهۡوَتۡهُ ٱلشَّيَٰطِينُ فِي ٱلۡأَرۡضِ حَيۡرَانَ لَهُۥٓ أَصۡحَٰبٞ يَدۡعُونَهُۥٓ إِلَى ٱلۡهُدَى ٱئۡتِنَاۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۖ وَأُمِرۡنَا لِنُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

(Napiyē!) Nīr kēṭpīrāka: ‘‘Allāhvai viṭṭu viṭṭu namakku oru naṉmaiyum, tīmaiyum ceyya cakti aṟṟavaṟṟaiyā nām aḻaippōm? Allāh nam'mai nērāṉa vaḻiyil celuttiya piṉṉarum (nām) nam piṉpuṟamē tirumpi viṭuvōmā? (Avvāṟāyiṉ,) oruvaṉukku nērāṉa vaḻiyil aḻaikkakkūṭiya naṇparkaḷ iruntu avaṉai avarkaḷ ‘tam'miṭam vā' eṉa aḻaittuk koṇṭirukka, avaṉ (avvaḻiyil cellātu) ṣaittāṉuṭaiya ēmāṟṟattil cikki, pūmiyil taṭṭaḻintu tiripavaṉāka ākiviṭṭāṉō avaṉukku oppāṉavarkaḷāki viṭuvōm.'' (Mēlum,) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Niccayamāka allāhviṉ vaḻitāṉ nērāṉa vaḻi. Ulakattār aṉaivariṉ iṟaivaṉākiya avaṉukkē muṟṟilum talaicāykka vēṇṭum eṉa nāṅkaḷ kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷōm
Surah Al-Anaam, Verse 71

---

وَأَنۡ أَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّقُوهُۚ وَهُوَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ

toḻukaiyaik kaṭaippiṭikkumpaṭiyum, avaṉukkē payappaṭumpaṭiyum (ēvappaṭ ṭuḷḷōm). Avaṉiṭamtāṉ nīṅkaḷ oṉṟu cērkkappaṭuvīrkaḷ'' (eṉṟum kūṟuvīrāka)
Surah Al-Anaam, Verse 72

---

وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ وَيَوۡمَ يَقُولُ كُن فَيَكُونُۚ قَوۡلُهُ ٱلۡحَقُّۚ وَلَهُ ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ

vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittavaṉ uṇmaiyākavē avaṉtāṉ. (Avaṉ etaiyum paṭaikkak karutumpōtu) ‘ākuka!' Eṉa avaṉ kūṟuvatutāṉ (tāmatam.) Uṭaṉē (atu) ākiviṭum.Avaṉuṭaiya coltāṉ uṇmai cūr (ekkāḷam) ūtappaṭum nāḷil atikāram avaṉ oruvaṉuṭaiyatākavē irukkum. Maṟaivāṉavaṟṟaiyum veḷippaṭaiyāṉavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Avaṉ ñāṉamuṭaiyavaṉākavum (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 73

---

۞وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ لِأَبِيهِ ءَازَرَ أَتَتَّخِذُ أَصۡنَامًا ءَالِهَةً إِنِّيٓ أَرَىٰكَ وَقَوۡمَكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ

ipṟāhīm taṉ tantaiyākiya ājarai nōkki, ‘‘nīr cilaikaḷait teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koṇṭīrā?'' Eṉṟu kēṭṭu, ‘‘niccayamāka nīrum umatu makkaḷum pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭil iruppatai nāṉ kāṇkiṉṟaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Anaam, Verse 74

---

وَكَذَٰلِكَ نُرِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ مَلَكُوتَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلِيَكُونَ مِنَ ٱلۡمُوقِنِينَ

ipṟāhīm uṟutiyāṉa nampikkaiyuṭaiyavarkaḷil āvataṟkāka vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa (nam) āṭcikaḷai nām avarukku ivvāṟu kāṇpittu vantōm
Surah Al-Anaam, Verse 75

---

فَلَمَّا جَنَّ عَلَيۡهِ ٱلَّيۡلُ رَءَا كَوۡكَبٗاۖ قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَآ أُحِبُّ ٱلۡأٓفِلِينَ

(Oru nāḷ) iruḷ cūḻnta iravil avar (miṉṉik koṇṭirunta) oru naṭcattirattaik kaṇṭu, ‘‘itu eṉ iṟaivaṉ (ākumā?)'' Eṉa (tam makkaḷaik) kēṭṭu, atu maṟaiyavē, ‘‘maṟaiyakkūṭiyavaṟṟai (iṟaivaṉāka eṭuttuk koḷḷa) nāṉ virumpamāṭṭēṉ'' eṉak kūṟiviṭṭār
Surah Al-Anaam, Verse 76

---

فَلَمَّا رَءَا ٱلۡقَمَرَ بَازِغٗا قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَئِن لَّمۡ يَهۡدِنِي رَبِّي لَأَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلضَّآلِّينَ

piṉṉar, utayamāṉa cantiraṉaik kāṇavē ‘‘itu eṉ iṟaivaṉ (ākumā?)'' Eṉak kēṭṭu, atuvum astamittu maṟaiyavē (ataiyum nirākarittuviṭṭu), ‘‘eṉatu iṟaivaṉ eṉakku nērāṉa vaḻiyai aṟivikkāviṭṭāl vaḻi tavaṟiya makkaḷil niccayamāka nāṉum oruvaṉākiviṭuvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Anaam, Verse 77

---

فَلَمَّا رَءَا ٱلشَّمۡسَ بَازِغَةٗ قَالَ هَٰذَا رَبِّي هَٰذَآ أَكۡبَرُۖ فَلَمَّآ أَفَلَتۡ قَالَ يَٰقَوۡمِ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ

piṉṉar, utayamāṉa (paḷicceṉṟu naṉku oḷirum) cūriyaṉaik kaṇṭapoḻutu ‘‘itu mikapperiyatāyirukkiṟatu. Itu eṉ iṟaivaṉ (ākumā?)'' Eṉak kēṭṭu, atuvum astamittu maṟaiyavē, avar (tam makkaḷai nōkki), ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ (iṟaivaṉukku) iṇaiyākkum (ivai) ovvoṉṟiliruntum niccayamāka nāṉ veṟuttu vilakikkoṇṭēṉ'' eṉṟu kūṟiviṭṭu
Surah Al-Anaam, Verse 78

---

إِنِّي وَجَّهۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّذِي فَطَرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ حَنِيفٗاۖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

‘‘vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum evaṉ paṭaittāṉō a(nta oru)vaṉiṉ pakkamē niccayamāka nāṉ muṟṟilum nōkkukiṉṟaṉ. Nāṉ (avaṉukku etaiyum) iṇaivaippavaṉ alla'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Anaam, Verse 79

---

وَحَآجَّهُۥ قَوۡمُهُۥۚ قَالَ أَتُحَـٰٓجُّوٓنِّي فِي ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنِۚ وَلَآ أَخَافُ مَا تُشۡرِكُونَ بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَشَآءَ رَبِّي شَيۡـٔٗاۚ وَسِعَ رَبِّي كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ

(itaip paṟṟi) avaruṭaṉ avaruṭaiya makkaḷ tarkkittārkaḷ. Ataṟku (am'makkaḷai nōkki) avar kūṟiṉār: ‘‘Nīṅkaḷ, (paṭaippavaṉākiya) allāhvaip paṟṟiyā eṉṉuṭaṉ tarkkikkiṟīrkaḷ? Niccayamāka avaṉ eṉakku nērāṉa vaḻiyai aṟivittuviṭṭāṉ. Eṉ iṟaivaṉ etaiyum virumpiṉālaṉṟi nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkupavai(kaḷ eṉakku oru tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Ākavē, avai)kaḷukku nāṉ payappaṭamāṭṭēṉ. Eṉ iṟaivaṉ aṉaivaraiyumviṭa kalviyil mikka vicālamāṉavaṉ. (Ivvaḷavukūṭa) nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā
Surah Al-Anaam, Verse 80

---

وَكَيۡفَ أَخَافُ مَآ أَشۡرَكۡتُمۡ وَلَا تَخَافُونَ أَنَّكُمۡ أَشۡرَكۡتُم بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗاۚ فَأَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ أَحَقُّ بِٱلۡأَمۡنِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

Uṅkaḷukku allāh etaṟku attāṭciyai iṟakkavillaiyō atai nīṅkaḷ allāhvukku iṇaiyākkiyataip paṟṟi oru ciṟitum nīṅkaḷ payappaṭātirukka, nīṅkaḷ iṇaivaittavaṟṟai nāṉ evvāṟu payappaṭuvēṉ. Accamaṟṟirukka nam'miru piriviṉaril mikat takutiyuṭaiyavarkaḷ yār? Eṉpatai nīṅkaḷ aṟivuṭaiyavarkaḷāka iruntāl (kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Anaam, Verse 81

---

ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يَلۡبِسُوٓاْ إِيمَٰنَهُم بِظُلۡمٍ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡأَمۡنُ وَهُم مُّهۡتَدُونَ

evarkaḷ nampikkai koṇṭu, taṅkaḷ nampikkaiyuṭaṉ (iṇaivaittal eṉṉum) aniyāyattaiyum kalantu viṭavillaiyō avarkaḷukkē niccayamāka pātukāppu uṇṭu. Avarkaḷtāṉ nērvaḻiyāḷarkaḷ (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Anaam, Verse 82

---

وَتِلۡكَ حُجَّتُنَآ ءَاتَيۡنَٰهَآ إِبۡرَٰهِيمَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ

(mēṟkūṟappaṭṭa) ivai namatu uṟutimikka ātāraṅkaḷākum. Ipṟāhīm taṉ makkaḷait (tarkkattil) velvataṟkāka, nām ivaṟṟai avarukkuk (kaṟṟuk) koṭuttōm. Nām virumpiyavarkaḷiṉ patavikaḷai nām evvaḷavō uyartti viṭukiṟōm. (Napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ mika ñāṉamuṭaiyavaṉ, mikunta aṟivuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 83

---

وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ كُلًّا هَدَيۡنَاۚ وَنُوحًا هَدَيۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَمِن ذُرِّيَّتِهِۦ دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ وَأَيُّوبَ وَيُوسُفَ وَمُوسَىٰ وَهَٰرُونَۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ

nām (iprāhīmākiya) avarukku is'hākkaiyum (avaruṭaiya makaṉ) ya'akūpaiyum (cantatikaḷākat) tantaruḷ purintōm. Ivarkaḷ aṉaivaraiyum nām nērāṉa vaḻiyil celuttiṉōm. Itaṟku muṉṉar nūhaiyum, avaruṭaiya cantatikaḷākiya tāvūt, sulaimāṉ, aiyūp, yūsuḥp, mūsā, hārūṉ ākiyōraiyum nām nērāṉa vaḻiyil celuttiṉōm. Naṉmai ceypavarkaḷukku ivvāṟē nām (naṟ)kūli aḷikkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 84

---

وَزَكَرِيَّا وَيَحۡيَىٰ وَعِيسَىٰ وَإِلۡيَاسَۖ كُلّٞ مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

jakariyyā, yahyā, īsā, ilyās (ākiyōraiyum nērāṉa vaḻiyil celuttiṉōm). Ivarkaḷ aṉaivarum naṉṉaṭattai uṭaiyavarkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 85

---

وَإِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَيُونُسَ وَلُوطٗاۚ وَكُلّٗا فَضَّلۡنَا عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

ismāyīl, alyasa'u (elisē,) yūṉus, lūt (ivarkaḷaiyum nērāṉa vaḻiyil celuttiṉōm.) Ivarkaḷ aṉaivaraiyum ulakattiluḷḷa aṉaivariṉ mītum mēṉmaiyākkiyum vaittōm
Surah Al-Anaam, Verse 86

---

وَمِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡ وَإِخۡوَٰنِهِمۡۖ وَٱجۡتَبَيۡنَٰهُمۡ وَهَدَيۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

Ivarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷilum, ivarkaḷuṭaiya cantatikaḷilum, ivarkaḷuṭaiya cakōtararkaḷilum (palarai) mēṉmaiyākki vaittatuṭaṉ ivarkaḷ aṉaivaraiyum tērnteṭuttu nērāṉa vaḻiyilum celuttiṉōm
Surah Al-Anaam, Verse 87

---

ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَلَوۡ أَشۡرَكُواْ لَحَبِطَ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(ivarkaḷ aṉaivarum ceṉṟa) ituvē allāhvuṭaiya nērāṉa vaḻiyākum. Taṉ aṭiyārkaḷil avaṉ virumpiyavarkaḷai atil celuttukiṟāṉ. Avarkaḷ (itait tavirttu allāhvukku) iṇaivaittālō avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (naṉmaiyāṉa) kāriyaṅkaḷ aṉaittum aḻintuviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 88

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَۚ فَإِن يَكۡفُرۡ بِهَا هَـٰٓؤُلَآءِ فَقَدۡ وَكَّلۡنَا بِهَا قَوۡمٗا لَّيۡسُواْ بِهَا بِكَٰفِرِينَ

ivarkaḷukkuttāṉ vētattaiyum, atikārattaiyum, napittuvattaiyum nām koṭuttiruntōm. Ākavē, avaṟṟai (makkāvācikaḷākiya) ivarkaḷ nirākarittu viṭṭāl (ivarkaḷukkup patilāka) nirākarikkāta (uṇmai muslimkaḷāṉa) makkaḷai niccayamāka nām ēṟpaṭutti viṭuvōm
Surah Al-Anaam, Verse 89

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۖ فَبِهُدَىٰهُمُ ٱقۡتَدِهۡۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرَىٰ لِلۡعَٰلَمِينَ

(napiyē!) Ivarkaḷ aṉaivaraiyum allāh nērāṉa vaḻiyil celuttiṉāṉ. Ākavē, avarkaḷuṭaiya nērāṉa vaḻiyai nīrum piṉpaṟṟuvīrāka. Mēlum, ‘‘i(ntak kur'āṉai uṅkaḷukku aṟivippa)taṟkāka nāṉ uṅkaḷiṭam oru kūliyaiyum kēṭkavillai. Ulakattār aṉaivarukkum itu oru nallupatēcamākum'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 90

---

وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓ إِذۡ قَالُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ بَشَرٖ مِّن شَيۡءٖۗ قُلۡ مَنۡ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِي جَآءَ بِهِۦ مُوسَىٰ نُورٗا وَهُدٗى لِّلنَّاسِۖ تَجۡعَلُونَهُۥ قَرَاطِيسَ تُبۡدُونَهَا وَتُخۡفُونَ كَثِيرٗاۖ وَعُلِّمۡتُم مَّا لَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنتُمۡ وَلَآ ءَابَآؤُكُمۡۖ قُلِ ٱللَّهُۖ ثُمَّ ذَرۡهُمۡ فِي خَوۡضِهِمۡ يَلۡعَبُونَ

Allāhviṉ takutiyai aṟiya vēṇṭiyavāṟu avarkaḷ aṟiyavillai. Ēṉeṉṟāl, ‘‘maṉitarkaḷil evarukkum (vētattil) etaiyum allāh aruḷavē illai'' eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ākavē, (napiyē! Avarkaḷai nōkki) nīr kēṭpīrāka: ‘‘Maṉitarkaḷukku oḷiyaiyum nērvaḻiyaiyum tarakkūṭiya (‘‘tavṟāt' eṉṉum) vētattai napi mūsāvukku aruḷiyatu yār? Nīṅkaḷ avvētattait taṉittaṉi ēṭukaḷākap pirittu (avaṟṟil) cilavaṟṟai veḷippaṭuttukiṟīrkaḷ. (Uṅkaḷ nōkkattiṟku māṟāṉa) perumpālāṉavaṟṟai nīṅkaḷ maṟaittu viṭukiṟīrkaḷ. (Ataṉ mūlamākavē) nīṅkaḷum uṅkaḷ mūtātaikaḷum aṟiyāmal iruntavai uṅkaḷukku kaṟpikkappaṭṭaṉa. (Ittakaiya vētattai uṅkaḷukku aruḷiyatu yār?'' Itaṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa! Nīrē avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhtāṉ (iṟakki vaittāṉ)'' eṉṟu kūṟi avarkaḷ (taṅkaḷ) vīṇ tarkkattilēyē viḷaiyāṭik koṇṭirukkumpaṭiyum viṭṭuviṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 91

---

وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ مُّصَدِّقُ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَلِتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَاۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَهُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ

(napiyē!) Itu nām um mītu iṟakkiya mikka pākkiyamuṭaiya oru vētamākum.Itu taṉakku muṉṉuḷḷa (avarkaḷuṭaiya vētat)taiyum uṇmaip paṭuttukiṟatu. Ākavē,nīr (itaik koṇṭu tāynāṭṭiṉarākiya) makkāvācikaḷukkum, ataic cuṟṟi uḷḷavarkaḷukkum accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka. Evarkaḷ maṟumaiyai nampukiṟārkaḷō avarkaḷ ivvētattaiyum (avaciyam) nampuvārkaḷ. Avarkaḷ tavaṟātu toḻutum varuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 92

---

وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ قَالَ أُوحِيَ إِلَيَّ وَلَمۡ يُوحَ إِلَيۡهِ شَيۡءٞ وَمَن قَالَ سَأُنزِلُ مِثۡلَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي غَمَرَٰتِ ٱلۡمَوۡتِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَاسِطُوٓاْ أَيۡدِيهِمۡ أَخۡرِجُوٓاْ أَنفُسَكُمُۖ ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَكُنتُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِهِۦ تَسۡتَكۡبِرُونَ

(Napiyē!) Kaṟpaṉaiyāka allāhviṉ mītu poy kūṟupavaṉaiviṭa allatu vahyi mūlam avaṉukku etuvum aṟivikkappaṭāmalirukka ‘‘taṉakkum vahyi vantatu'' eṉṟu kūṟupavaṉaiviṭa allatu ‘‘allāh iṟakkiya i(vvētat)taip pōl nāṉum iṟakkuvēṉ'' eṉṟu kūṟupavaṉaiviṭa makā aniyāyakkāraṉ yār? Ivvakkiramakkārarkaḷ maraṇa vētaṉaiyil irukkum camayattil nīr avarkaḷaip pārppīrāyiṉ, vāṉavarkaḷ taṅkaḷ kaikaḷai nīṭṭi (avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷ uyirkaḷaik koṭuṅkaḷ. Iṉṟaiya tiṉam iḻivu tarum vētaṉaiyē uṅkaḷukkuk kūliyākak koṭukkappaṭum. Nīṅkaḷ uṇmaiyallātatai allāhviṉ mītu (poyyākak) kūṟi, nīṅkaḷ avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai perumai koṇṭu puṟakkaṇittatuvē itaṟkuk kāraṇamākum'' (eṉṟu kūṟuvatai nīr kāṇpīr)
Surah Al-Anaam, Verse 93

---

وَلَقَدۡ جِئۡتُمُونَا فُرَٰدَىٰ كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَتَرَكۡتُم مَّا خَوَّلۡنَٰكُمۡ وَرَآءَ ظُهُورِكُمۡۖ وَمَا نَرَىٰ مَعَكُمۡ شُفَعَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ أَنَّهُمۡ فِيكُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْۚ لَقَد تَّقَطَّعَ بَيۡنَكُمۡ وَضَلَّ عَنكُم مَّا كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ

(iṟaivaṉ maṟumaiyil avarkaḷai nōkki) ‘‘muṉṉar nām uṅkaḷaip paṭaittavāṟē (uṅkaḷuṭaṉ oṉṟumillātu) niccayamāka nīṅkaḷ taṉiyākavē nam'miṭam vantu cērntīrkaḷ. Nām uṅkaḷukkuk koṭuttiruntavaṟṟaiyum uṅkaḷ mutukuppuṟamākavē viṭṭuviṭṭīrkaḷ. (Uṅkaḷaip paṭaippatilum vaḷarppatilum iṟaivaṉukkut) tuṇaiyāṉavarkaḷeṉa nīṅkaḷ evarkaḷai eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷō avarkaḷ uṅkaḷukkup parintu pēca ivviṭattil irukkavillaiyē! (Avarkaḷukkum) uṅkaḷukku(m) iṭaiyil irunta campantaṅkaḷ ellām nīṅki, uṅkaḷ nampikkaikaḷ ellām tavaṟiviṭṭaṉa'' (eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Al-Anaam, Verse 94

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ فَالِقُ ٱلۡحَبِّ وَٱلنَّوَىٰۖ يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَمُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتِ مِنَ ٱلۡحَيِّۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ

vittukkaḷaiyum, koṭṭaikaḷaiyum niccayamāka allāhtāṉ veṭi(ttu muḷai)kkacceykiṟāṉ. Iṟantavaṟṟil iruntu uyiruḷḷavaṟṟaiyum, uyiruḷḷavaṟṟiliruntu iṟantavaṟṟaiyum avaṉē veḷiyākkukiṟāṉ. (Ivvāṟu ceykiṉṟa) avaṉtāṉ uṅkaḷ allāh. Ākavē, nīṅkaḷ (avaṉai viṭṭu) eṅku veruṇṭōṭukiṟīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 95

---

فَالِقُ ٱلۡإِصۡبَاحِ وَجَعَلَ ٱلَّيۡلَ سَكَنٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ حُسۡبَانٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ

Avaṉē (poḻutai) viṭiyac ceypavaṉ. Avaṉē (nittirai ceytu nīṅkaḷ) cukamaṭaivataṟkāka iravai ākkiṉāṉ. (Nīṅkaḷ kālattiṉ) kaṇakkai aṟivataṟkāka cantiraṉaiyum cūriyaṉaiyum ākkiṉāṉ. Ivai aṉaittum mikaittavaṉ, mikka aṟintavaṉ (ākiya allāh) uṭaiya ēṟpāṭākum
Surah Al-Anaam, Verse 96

---

وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلنُّجُومَ لِتَهۡتَدُواْ بِهَا فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

uṅkaḷukkāka naṭcattiraṅkaḷai amaittavaṉum avaṉē. Taraiyilum kaṭalilum uḷḷa iruḷkaḷil avaṟṟaik koṇṭu nīṅkaḷ vaḻiyaṟintu celkiṟīrkaḷ. (Uṇmaiyai) aṟiyakkūṭiya makkaḷukku (nam) vacaṉaṅkaḷai niccayamāka (ivvāṟu) vivarikkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 97

---

وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ فَمُسۡتَقَرّٞ وَمُسۡتَوۡدَعٞۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَفۡقَهُونَ

(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷ aṉaivaraiyum orē ōr ātmāvil iruntu uṟpatti ceytu piṉṉar (uṅkaḷ tantaiyiṭam) tarittirukkac ceytu (uṅkaḷ tāyiṉ karppattil) oppaṭaippavaṉum avaṉē! Cintittu uṇarakkūṭiya makkaḷukku (nam) vacaṉaṅkaḷai niccayamāka vivarittōm
Surah Al-Anaam, Verse 98

---

وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ نَبَاتَ كُلِّ شَيۡءٖ فَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهُ خَضِرٗا نُّخۡرِجُ مِنۡهُ حَبّٗا مُّتَرَاكِبٗا وَمِنَ ٱلنَّخۡلِ مِن طَلۡعِهَا قِنۡوَانٞ دَانِيَةٞ وَجَنَّـٰتٖ مِّنۡ أَعۡنَابٖ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُشۡتَبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٍۗ ٱنظُرُوٓاْ إِلَىٰ ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَيَنۡعِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكُمۡ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ

avaṉtāṉ mēkattiliruntu maḻaiyai iṟakkivaikkiṟāṉ. Ataik koṇṭē cakala vakaip puṟpūṇṭukaḷaiyum nām muḷaikka vaittu, atil iruntu pacumaiyāṉa taḻaikaḷaiyum nām veḷiyākkukiṟōm. Atiliruntē aṭarnta vittukkaḷai(yuṭaiya katirkaḷai)yum nām veḷiyākkukiṟōm. Pērīcca marattiṉ pāḷaikaḷil vaḷaintu toṅkum paḻakkulaikaḷum irukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟaiyum nāmē veḷiyākkukiṟōm.) Tirāṭcait tōṭṭaṅkaḷaiyum, (pārvaikku) oṉṟupōlum (racaṉaiyil) vevvēṟākavum uḷḷa mātuḷai, jeyttūṉ (olivam) ākiyavaṟṟaiyum (nāmē veḷiyākkukiṟōm). Avai (pūttuk) kāyppataiyum, piṉṉar kaṉintu paḻamākum vitattaiyum (makkaḷē!) Uṟṟu nōkkuṅkaḷ. Nampikkai koḷḷum makkaḷukku niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 99

---

وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ ٱلۡجِنَّ وَخَلَقَهُمۡۖ وَخَرَقُواْ لَهُۥ بَنِينَ وَبَنَٰتِۭ بِغَيۡرِ عِلۡمٖۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَصِفُونَ

(Ivvāṟellāmiruntum) avarkaḷ jiṉkaḷil palarai allāhvukku iṇaiyākkukiṉṟaṉar. Eṉiṉum, anta jiṉkaḷaiyum avaṉē paṭaittirukkiṟāṉ. Ivarkaḷ (taṅkaḷ) aṟivīṉattāl allāhvukku āṇ, peṇ cantatikaḷaiyum kaṟpikkiṉṟaṉar. Avaṉō, ivarkaḷ (ivvāṟu) varṇippavaṟṟil iruntu mikka paricuttamāṉavaṉākavum uyarntavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 100

---

بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ صَٰحِبَةٞۖ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ

muṉmātiriyiṉṟiyē vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum avaṉ paṭaittāṉ avaṉukku evvāṟu cantatiyēṟpaṭum? Avaṉukku maṉaivi kiṭaiyātē! Aṉaittaiyum avaṉē paṭaittirukkiṟāṉ. Mēlum, avaṉ aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 101

---

ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ فَٱعۡبُدُوهُۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ

ittakaiya allāhtāṉ uṅkaḷaip paṭaittu vaḷarttu paripakkuvappaṭuttum iṟaivaṉ. Vaṇakkattiṟkuriyavaṉ avaṉait tavira vēṟu oruvarumillai. Avaṉē aṉaittiṉ paṭaippāḷaṉ. Ākavē, a(vaṉ oruva)ṉaiyē nīṅkaḷ (aṉaivarum) vaṇaṅkuṅkaḷ. Ellā kāriyaṅkaḷaiyum kaṇkāṇippavaṉum avaṉē
Surah Al-Anaam, Verse 102

---

لَّا تُدۡرِكُهُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَهُوَ يُدۡرِكُ ٱلۡأَبۡصَٰرَۖ وَهُوَ ٱللَّطِيفُ ٱلۡخَبِيرُ

pārvaikaḷ avaṉai aṭaiyamuṭiyātu. Avaṉō pārvaikaḷ aṉaittaiyum aṟintu koḷkiṟāṉ. Avaṉ (evariṉ pārvaikkum akappaṭāta) mika nuṭpamāṉavaṉ; mikka aṟintavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 103

---

قَدۡ جَآءَكُم بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنۡ أَبۡصَرَ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ عَمِيَ فَعَلَيۡهَاۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ

uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (cattiyattiṟkuriya pala) ātāraṅkaḷ uṅkaḷiṭam vantirukkiṉṟaṉa. Evaṉ (avaṟṟaik kavaṉittu) pārkkiṟāṉō (atu) avaṉukkē naṉṟu. Evaṉ (avaṟṟaip pārkkātu) kaṇṇai mūṭikkoḷkiṟāṉō (atu) avaṉukkē kēṭākum. (Napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘nāṉ uṅkaḷaik kāppavaṉ alla'' (eṉṟu kūṟiviṭuvīrāka)
Surah Al-Anaam, Verse 104

---

وَكَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِيَقُولُواْ دَرَسۡتَ وَلِنُبَيِّنَهُۥ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

(itai) nīr (eṅkaḷukku) naṉku ōtik kāṇpit(tu aṟivit)tīr eṉṟu avarkaḷ colvataṟkākavum, aṟiyakkūṭiya makkaḷukku nām itait teḷivākkuvataṟkākavum, (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu palavāṟāka (aṭikkaṭi) vivarikkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 105

---

ٱتَّبِعۡ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

(Napiyē!) Umatu iṟaivaṉāl umakku vahyi mūlam aṟivikkappaṭṭavaṟṟaiyē nīr piṉpaṟṟuvīrāka. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ vēṟuyārum illavē illai. Ākavē, (avaṉukku) iṇaivaippavarkaḷai nīr puṟakkaṇittu viṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 106

---

وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكُواْۗ وَمَا جَعَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ

allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ iṇaivaittirukkavē māṭṭārkaḷ. Avarkaḷ mītu kāppāḷarāka nām um'mai ēṟpaṭuttavillai. Nīr avarkaḷaik kaṇkāṇikka vēṇṭiya poṟuppuṭaiyavarumalla
Surah Al-Anaam, Verse 107

---

وَلَا تَسُبُّواْ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَسُبُّواْ ٱللَّهَ عَدۡوَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖۗ كَذَٰلِكَ زَيَّنَّا لِكُلِّ أُمَّةٍ عَمَلَهُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِم مَّرۡجِعُهُمۡ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāh allāta evaṟṟai avarkaḷ (teyvam eṉa) aḻaikkiṟārkaḷō avaṟṟai nīṅkaḷ tiṭṭātīrkaḷ. Ataṉāl, avarkaḷ aṟiyāmaiyiṉ kāraṇamāka varampu mīṟi allāhvai tiṭṭuvārkaḷ. Ivvāṟē ovvoru vakuppiṉarukkum avarkaḷuṭaiya ceyalai nām aḻakākki vaittirukkiṟōm. Piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē celvārkaḷ. Avarkaḷ ceytu koṇṭirunta ceyalaippaṟṟi (avaṟṟil naṉmai evai, tīmai evai eṉpatai) avaṉ avarkaḷukku aṟivittuviṭuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 108

---

وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ لَّيُؤۡمِنُنَّ بِهَاۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِۖ وَمَا يُشۡعِرُكُمۡ أَنَّهَآ إِذَا جَآءَتۡ لَا يُؤۡمِنُونَ

(avarkaḷ viruppappaṭi) ōr attāṭci eṅkaḷukkāka varum camayattil, ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ atai nampuvōm'' eṉa avarkaḷ allāhviṉ mītu uṟutiyāṉa cattiyam ceytu kūṟukiṉṟaṉar. (Ataṟku napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka attāṭcikaḷ aṉaittum allāhviṭamē irukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟai avaṉ virumpiyavāṟē veḷiyākkuvāṉ. Nīṅkaḷ virumpuvatu pōṉṟalla) eṉṟu kūṟuvīrāka. (Avvāṟu) avarkaḷiṭam (avarkaḷ virumpiyavāṟē) attāṭci vantālum atai avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ eṉpatai (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ aṟivīrkaḷā
Surah Al-Anaam, Verse 109

---

وَنُقَلِّبُ أَفۡـِٔدَتَهُمۡ وَأَبۡصَٰرَهُمۡ كَمَا لَمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهِۦٓ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَنَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ

Muṉṉar avarkaḷ i(vvētat)tai nampikkai koḷḷāmal iruntapaṭiyē (ippoḻutum nampikkai koḷḷātu iruppataṟkāka) nām avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷaiyum pārvaikaḷaiyum puraṭṭi avarkaḷuṭaiya vaḻikēṭṭilēyē avarkaḷai taṭṭaḻintu tiriyumpaṭi viṭṭirukkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 110

---

۞وَلَوۡ أَنَّنَا نَزَّلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَكَلَّمَهُمُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَحَشَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ كُلَّ شَيۡءٖ قُبُلٗا مَّا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَجۡهَلُونَ

(avarkaḷ virumpukiṉṟavāṟu) meyyākavē nām avarkaḷiṭam vāṉavarkaḷai iṟakkivaittālum, iṟantavarkaḷai (eḻuppi) avarkaḷiṭam pēcumpaṭic ceytālum, (maṟaivāyirukkum) aṉaittaiyum avarkaḷ (kaṇ) muṉ koṇṭu vantu cērttālum avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ, āṉāl allāh nāṭiṉālē tavira. Avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar (aṟivillāta) mūṭarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 111

---

وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا شَيَٰطِينَ ٱلۡإِنسِ وَٱلۡجِنِّ يُوحِي بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ زُخۡرُفَ ٱلۡقَوۡلِ غُرُورٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ

ivvāṟē, ovvoru napikkum maṉitarilum, jiṉṉilumuḷḷa ṣaittāṉkaḷai nām etirikaḷākki iruntōm. Avarkaḷil cilar cilarai ēmāṟṟuvataṟkāka aḻakāṉa vārttaikaḷai (kātil) irakaciyamākak kūṟik (kalaittuk) koṇṭiruntārkaḷ. Umatu iṟaivaṉ nāṭiyiruntāl ivvāṟu avarkaḷ ceytirukka māṭṭārkaḷ. Ākavē, (napiyē!) Nīr avarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya poyk kūṟṟukaḷaiyum viṭṭuviṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 112

---

وَلِتَصۡغَىٰٓ إِلَيۡهِ أَفۡـِٔدَةُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَلِيَرۡضَوۡهُ وَلِيَقۡتَرِفُواْ مَا هُم مُّقۡتَرِفُونَ

maṟumaiyai nampātavarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ (ṣaittāṉākiya) avarkaḷukku cevicāyttu atai avarkaḷ poruntik koḷvataṟkākavum, avarkaḷ ceyyum tīya ceyalkaḷai ivarkaḷum ceyvataṟkākavum (ivvāṟu ivarkaḷai avarkaḷ mayakki vantaṉar)
Surah Al-Anaam, Verse 113

---

أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡتَغِي حَكَمٗا وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مُفَصَّلٗاۚ وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡلَمُونَ أَنَّهُۥ مُنَزَّلٞ مِّن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ

‘‘Allāhvait tavira maṟṟavaraiyā (eṅkaḷukkum uṅkaḷukkum iṭaiyil) tīrppaḷikkum atipatiyāka nāṉ eṭuttukkoḷvēṉ? Avaṉtāṉ ellā viparaṅkaḷumuḷḷa ivvētattai uṅkaḷukku aruḷ purintirukkiṉṟāṉ'' (eṉṟu napiyē! Nīr kūṟuvīrāka. Itaṟku muṉṉar) evarkaḷukku nām vētam koṭuttirukkiṉṟōmō avarkaḷ, itu meyyākavē umatu iṟaivaṉiṭamiruntu uṇmaiyaik koṇṭē aruḷappaṭṭuḷḷatu eṉpatai uṟutiyāka aṟivārkaḷ. Ākavē, cantēkappaṭupavarkaḷil nīrum oruvarāka orupōtum ākiviṭavēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 114

---

وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ صِدۡقٗا وَعَدۡلٗاۚ لَّا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

(napiyē!) Umatu iṟaivaṉiṉ vākku uṇmaiyākavum nītamākavum muḻumaiyāki viṭṭatu. Avaṉuṭaiya vākkukaḷai māṟṟupavaṉ yārumillai. Avaṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 115

---

وَإِن تُطِعۡ أَكۡثَرَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ يُضِلُّوكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ

ippuviyiliruppavarkaḷil palar (ivvāṟē) irukkiṉṟaṉar. Nīr avarkaḷaip piṉpaṟṟuvīrāṉāl avarkaḷ um'mai allāhvuṭaiya pātaiyiliruntu tiruppi viṭuvārkaḷ. (Ātāramaṟṟa) veṟum yūkaṅkaḷait tavira (uṇmaiyai) avarkaḷ piṉpaṟṟuvatillai. Mēlum, (veṟum poyyāṉa) kaṟpaṉaiyiltāṉ avarkaḷ mūḻkiyirukkiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 116

---

إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ مَن يَضِلُّ عَن سَبِيلِهِۦۖ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ

(napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ, taṉ vaḻiyil iruntu tavaṟiyavarkaḷ yār? Eṉpatai naṉkaṟivāṉ. (Avvāṟē) nērāṉa vaḻiyil iruppavarkaḷaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 117

---

فَكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كُنتُم بِـَٔايَٰتِهِۦ مُؤۡمِنِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ uṇmaiyākavē allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nampikkai koḷpavarkaḷāyiruntāl allāhvuṭaiya peyar kūṟappaṭ(ṭu aṟukkappaṭ)ṭavaṟṟaiyē puciyuṅkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 118

---

وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تَأۡكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَقَدۡ فَصَّلَ لَكُم مَّا حَرَّمَ عَلَيۡكُمۡ إِلَّا مَا ٱضۡطُرِرۡتُمۡ إِلَيۡهِۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا لَّيُضِلُّونَ بِأَهۡوَآئِهِم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُعۡتَدِينَ

(Uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavaṟṟai aṟukkum poḻutu) allāhviṉ peyar kūṟappaṭ(ṭu aṟukkappaṭ)ṭavaṟṟai nīṅkaḷ pucikkātirukka uṅkaḷukku eṉṉa (taṭai)? Nīṅkaḷ nirpantikkappaṭṭālaṉṟi (pucikka) uṅkaḷukkut taṭukkappaṭṭavai evaiyeṉa avaṉ uṅkaḷukku vivarittuk kūṟiyē irukkiṟāṉ. (Avaṟṟait tavira uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavaṟṟil allāhviṉ peyar kūṟi aṟukkappaṭṭa aṉaittaiyum nīṅkaḷ pucikkalām.) Eṉiṉum, perumpāṉmaiyiṉar aṟiyāmaiyiṉ kāraṇamāka taṅkaḷ iṣṭappaṭiyellām (makkaḷai) vaḻi keṭukkiṉṟaṉar. (Napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ varampu mīṟupavarkaḷai naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 119

---

وَذَرُواْ ظَٰهِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَبَاطِنَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡسِبُونَ ٱلۡإِثۡمَ سَيُجۡزَوۡنَ بِمَا كَانُواْ يَقۡتَرِفُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ pakiraṅkamāṉa pāvattaiyum rakaciyamāṉa pāvattaiyum viṭṭuviṭuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl, evarkaḷ pāvattai campātikkiṉṟaṉarō avarkaḷ tāṅkaḷ ceyyum tīya ceyalukkut takka palaṉai aṭaintē tīruvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 120

---

وَلَا تَأۡكُلُواْ مِمَّا لَمۡ يُذۡكَرِ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَإِنَّهُۥ لَفِسۡقٞۗ وَإِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ لَيُوحُونَ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِهِمۡ لِيُجَٰدِلُوكُمۡۖ وَإِنۡ أَطَعۡتُمُوهُمۡ إِنَّكُمۡ لَمُشۡرِكُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē! Aṟukkumpōtu) allāhvuṭaiya peyar kūṟappaṭāta vaṟṟai nīṅkaḷ pucikkātīrkaḷ. Niccayamāka atu perum pāvamākum. (Itil) uṅkaḷuṭaṉ tarkkikkumāṟu niccayamāka ṣaittāṉkaḷ taṅkaḷ naṇparkaḷait tūṇṭukiṉṟaṉar. Nīṅkaḷ avarkaḷukku kīḻppaṭintāl niccayamāka nīṅkaḷ (avarkaḷaip pōl) iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷtāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 121

---

أَوَمَن كَانَ مَيۡتٗا فَأَحۡيَيۡنَٰهُ وَجَعَلۡنَا لَهُۥ نُورٗا يَمۡشِي بِهِۦ فِي ٱلنَّاسِ كَمَن مَّثَلُهُۥ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ لَيۡسَ بِخَارِجٖ مِّنۡهَاۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡكَٰفِرِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(vīḻcci aṭaintu) maraṇittavarkaḷāka iruntavarkaḷil evarai nām uyirppittu maṉitarkaḷukkiṭaiyil naṭamāṭuvataṟkuriya oḷiyaiyum koṭuttirukkiṉṟōmō avar, iruḷil cikki atiliruntu veḷiyēṟa muṭiyāmaliruppavaṉukkuc camamāvārā? Ivvāṟē nirākarippavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya (tīya)ceyalkaḷ aḻakākkappaṭṭu viṭṭaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 122

---

وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٍ أَكَٰبِرَ مُجۡرِمِيهَا لِيَمۡكُرُواْ فِيهَاۖ وَمَا يَمۡكُرُونَ إِلَّا بِأَنفُسِهِمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

Ivvāṟē, ovvoru ūrilum āṅkāṅkuḷḷa pāvikaḷai nām talaivarkaḷākki irukkiṟōm. Aṅku avarkaḷ viṣamam (ceyya cati) ceytu koṇṭiruppārkaḷ. Eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷukkē tavira, (maṟṟevarukkum) cati ceytuviṭa muṭiyātu. (Itai) avarkaḷ uṇarntu koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 123

---

وَإِذَا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ قَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ حَتَّىٰ نُؤۡتَىٰ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ رُسُلُ ٱللَّهِۘ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ حَيۡثُ يَجۡعَلُ رِسَالَتَهُۥۗ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ أَجۡرَمُواْ صَغَارٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا كَانُواْ يَمۡكُرُونَ

avarkaḷiṭam oru vacaṉam vantāl ‘‘allāhvuṭaiya tūtarkaḷukkuk koṭukkappaṭṭatu pōṉṟa (napittuvat)tai eṅkaḷukkum koṭukkappaṭāta varai nāṅkaḷ (atai) nampikkai koḷḷavē māṭṭōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Napittuvattai eṅku (evarukku) aḷippatu eṉpatai allāhtāṉ naṉkaṟivāṉ. Kuṟṟam ceyyum ivarkaḷai ivarkaḷ ceyyum catiyiṉ kāraṇamāka allāhviṭamiruntu ciṟumaiyum, koṭiya vētaṉaiyum aticīkkirattil vantaṭaiyum
Surah Al-Anaam, Verse 124

---

فَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يَهۡدِيَهُۥ يَشۡرَحۡ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِۖ وَمَن يُرِدۡ أَن يُضِلَّهُۥ يَجۡعَلۡ صَدۡرَهُۥ ضَيِّقًا حَرَجٗا كَأَنَّمَا يَصَّعَّدُ فِي ٱلسَّمَآءِۚ كَذَٰلِكَ يَجۡعَلُ ٱللَّهُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ

allāh evarkaḷukku nērvaḻi kāṇpikka virumpukiṟāṉō avarkaḷuṭaiya uḷḷattai islāmiṉ pakkam (cella) virivākkukiṟāṉ. Evarkaḷai, avarkaḷuṭaiya vaḻikēṭṭilēyē viṭṭuviṭa virumpukiṟāṉō avarkaḷuṭaiya uḷḷattai (nirppantattāl) vāṉattil ēṟupava(ṉi)ṉ (uḷḷam) pōl kaṣṭappaṭṭu curuṅkumpaṭiyākki viṭukiṟāṉ. Ivvāṟē, nampikkai koḷḷātavarkaḷukku allāh taṇṭaṉai koṭukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 125

---

وَهَٰذَا صِرَٰطُ رَبِّكَ مُسۡتَقِيمٗاۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ

(napiyē!) Ituvē umatu iṟaivaṉiṉ nērāṉa vaḻiyākum. Nalluṇarcci peṟum makkaḷukku nām (nam) vacaṉaṅkaḷai niccayamāka vivarittirukkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 126

---

۞لَهُمۡ دَارُ ٱلسَّلَٰمِ عِندَ رَبِّهِمۡۖ وَهُوَ وَلِيُّهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil cāntiyum camātāṉamum uḷḷa corkkamuṇṭu. Avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (naṟ)ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka avaṉ avarkaḷuṭaiya nēcaṉ āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 127

---

وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ قَدِ ٱسۡتَكۡثَرۡتُم مِّنَ ٱلۡإِنسِۖ وَقَالَ أَوۡلِيَآؤُهُم مِّنَ ٱلۡإِنسِ رَبَّنَا ٱسۡتَمۡتَعَ بَعۡضُنَا بِبَعۡضٖ وَبَلَغۡنَآ أَجَلَنَا ٱلَّذِيٓ أَجَّلۡتَ لَنَاۚ قَالَ ٱلنَّارُ مَثۡوَىٰكُمۡ خَٰلِدِينَ فِيهَآ إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ

(Iṟaivaṉ) avarkaḷ aṉaivaraiyum oṉṟu cērkkum (maṟumai) nāḷil, (jiṉ iṉattārai nōkki) ‘‘jiṉ iṉattōrē! Nīṅkaḷ maṉitarkaḷil palarai(k keṭuttu) uṅkaḷuṭaṉ cērttuk koṇṭīrkaḷ (allavā)'' eṉ(ṟu kēṭ)pāṉ. Ataṟku maṉitarkaḷil uḷḷa avarkaḷiṉ naṇparkaḷ ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷil cilar (māṟu ceyta) cilaraikkoṇṭu payaṉaṭaintu irukkiṉṟaṉar. Eṅkaḷukku nī ēṟpaṭuttiya kālattai nāṅkaḷ aṭaintu viṭṭōm. (Eṅkaḷukku eṉṉa kaṭṭaḷai?)'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. (Ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘narakamtāṉ uṅkaḷ taṅkumiṭam. (Uṅkaḷil) allāh (maṉṉikka) nāṭiyavarkaḷait tavira (maṟṟa aṉaivarum eṉṟeṉṟumē) atil taṅki viṭuvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ. (Napiyē!) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 128

---

وَكَذَٰلِكَ نُوَلِّي بَعۡضَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ

ivvāṟu ivvakkiramakkārarkaḷ ceyta (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka avarkaḷil ovvoruvaraiyum (aniyāyakkārarkaḷākiya) maṟṟavarkaḷuṭaṉ (narakattil) oṉṟu cērttuviṭuvōm
Surah Al-Anaam, Verse 129

---

يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ شَهِدۡنَا عَلَىٰٓ أَنفُسِنَاۖ وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ

(iṟaivaṉ maṟumaiyil maṉitarkaḷaiyum jiṉkaḷaiyum nōkki) ‘‘maṉita, jiṉ kūṭṭattārkaḷē! Uṅkaḷil tōṉṟiya (nam) tūtarkaḷ uṅkaḷiṭam vantu nam vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku ōtik kāṇpittu nīṅkaḷ nam'maic cantikkum innāḷaip paṟṟiyum uṅkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyavillaiyā?'' Eṉ(ṟu kēṭ)pāṉ. Ataṟkavarkaḷ ‘‘(eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṇmaitāṉ) ivvulaka vāḻkkai eṅkaḷai mayakkiviṭṭatu'' eṉṟu taṅkaḷukku etirāka cāṭciyam kūṟuvatuṭaṉ, niccayamāka tāṅkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntatākavum taṅkaḷukkut tāmē etirāka avarkaḷ cāṭciyam kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 130

---

ذَٰلِكَ أَن لَّمۡ يَكُن رَّبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا غَٰفِلُونَ

(Napiyē!) I(vvāṟu napimārkaḷai aṉuppuva)taṉ kāraṇamellām aniyāyam ceyta evvūrāraiyum avarkaḷ ajākkirataiyāka irukkum camayattil (eccarikkai ceyyāmal) avarkaḷai aḻippavaṉāka umatu iṟaivaṉ irukkavillai eṉpatutāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 131

---

وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ

(napiyē! Avarkaḷ) aṉaivarukkum avarkaḷiṉ ceyalkaḷukkuttakka patavikaḷ uṇṭu. Avarkaḷ ceykiṉṟa ceyalkaḷaip paṟṟi umatu iṟaivaṉ parāmukamāyillai
Surah Al-Anaam, Verse 132

---

وَرَبُّكَ ٱلۡغَنِيُّ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفۡ مِنۢ بَعۡدِكُم مَّا يَشَآءُ كَمَآ أَنشَأَكُم مِّن ذُرِّيَّةِ قَوۡمٍ ءَاخَرِينَ

(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ tēvaiyaṟṟavaṉ, aṉpuṭaiyavaṉ. (Maṉitarkaḷē!) Avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷaip pōkki, tāṉ nāṭiya evaraiyum uṅkaḷ iṭattil amartti viṭuvāṉ. Ivvāṟē (ceṉṟu pōṉa) maṟṟa makkaḷiṉ cantatikaḷiliruntu uṅkaḷai uṟpatti ceytirukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 133

---

إِنَّ مَا تُوعَدُونَ لَأٓتٖۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ

uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa (anta iṟuti) nāḷ niccayamāka vantē tīrum. Atai nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyātu
Surah Al-Anaam, Verse 134

---

قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَامِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ pōkkil (uṅkaḷ) kāriyaṅkaḷaic ceytukoṇṭē iruṅkaḷ. Niccayamāka nāṉum (eṉ pōkkil eṉ) kāriyaṅkaḷaic ceytu koṇṭiruppēṉ. Im'maiyiṉ muṭivu evarukkuc cātakamāka irukkiṟatu eṉpatai piṉṉar nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ. Niccayamāka aniyāyakkārarkaḷ veṟṟi peṟamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 135

---

وَجَعَلُواْ لِلَّهِ مِمَّا ذَرَأَ مِنَ ٱلۡحَرۡثِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ نَصِيبٗا فَقَالُواْ هَٰذَا لِلَّهِ بِزَعۡمِهِمۡ وَهَٰذَا لِشُرَكَآئِنَاۖ فَمَا كَانَ لِشُرَكَآئِهِمۡ فَلَا يَصِلُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَا كَانَ لِلَّهِ فَهُوَ يَصِلُ إِلَىٰ شُرَكَآئِهِمۡۗ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ

vivacāyam, āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa allāh uṟpatti ceypavaṟṟil oru pākattai taṅkaḷ viruppappaṭi kuṟippiṭṭu, ‘‘itu allāhvukku eṉṟum (maṟṟoru pākattai) itu eṅkaḷ teyvaṅkaḷukku'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷ taṅkaḷ teyvaṅkaḷukkeṉa kuṟippiṭṭa pākattil etuvum allāhvukkuc cēruvatillai. Eṉiṉum, allāhvukkeṉa kuṟippiṭṭavai (nallavaiyāka iruntāl) avarkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷukkē cērntu viṭukiṉṟaṉa! Avarkaḷ ceyyum ittīrmāṉam mikak keṭṭatu
Surah Al-Anaam, Verse 136

---

وَكَذَٰلِكَ زَيَّنَ لِكَثِيرٖ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ قَتۡلَ أَوۡلَٰدِهِمۡ شُرَكَآؤُهُمۡ لِيُرۡدُوهُمۡ وَلِيَلۡبِسُواْ عَلَيۡهِمۡ دِينَهُمۡۖ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ

Ivvāṟē, iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil palar (tāṅkaḷē) taṅkaḷ kuḻantaikaḷaik kolai ceyvatai avarkaḷ aḻakākak kāṇumpaṭi avarkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷ ceytu avarkaḷaip paṭukuḻiyil taḷḷi, avarkaḷuṭaiya mārkkattaiyum kuḻappamākkiviṭṭaṉa. Allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ ivvāṟu ceytirukka māṭṭārkaḷ. Ākavē, (napiyē!) Nīr avarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya poyk kūṟṟukaḷaiyum viṭṭu viṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 137

---

وَقَالُواْ هَٰذِهِۦٓ أَنۡعَٰمٞ وَحَرۡثٌ حِجۡرٞ لَّا يَطۡعَمُهَآ إِلَّا مَن نَّشَآءُ بِزَعۡمِهِمۡ وَأَنۡعَٰمٌ حُرِّمَتۡ ظُهُورُهَا وَأَنۡعَٰمٞ لَّا يَذۡكُرُونَ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا ٱفۡتِرَآءً عَلَيۡهِۚ سَيَجۡزِيهِم بِمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

(mēlum, avarkaḷ taṅkaḷ) āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiyavaṟṟilum, vivacāyattilum (cilavaṟṟaik kuṟippiṭṭu) ‘‘itu taṭukkappaṭṭirukkiṟatu. Eṅkaḷ koḷkaippaṭi nāṅkaḷ virumpukiṟa (purōkitar, tuṟavi ākiya)varkaḷait tavira (maṟṟevarum) ataip pucikkakkūṭātu'' eṉṟu (taṅkaḷ mūṭak koḷkaiyiṉpaṭi) avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Tavira, avvāṟē vēṟu cila) āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷiṉ mutukukaḷ taṭukkappaṭṭirukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟiṉ mītu ēṟuvatum, cumaiyēṟṟuvatum kūṭātu) eṉṟum, (vēṟu) cila āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷai(k kuṟippiṭṭu avaṟṟai aṟukkumpoḻutu) avaṟṟiṉ mītu allāhviṉ tiruppeyaraik kūṟakkūṭātu eṉṟum (allāh kaṭṭaḷaiyiṭṭiruppatāka) allāhviṉ mītu poyyākak kaṟpaṉai cey(tu kūṟu)kiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya ippoyk kūṟṟukkuttakka kūliyai (taṇṭaṉaiyai, iṟaivaṉ) piṉṉar avarkaḷukkuk koṭuppāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 138

---

وَقَالُواْ مَا فِي بُطُونِ هَٰذِهِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ خَالِصَةٞ لِّذُكُورِنَا وَمُحَرَّمٌ عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِنَاۖ وَإِن يَكُن مَّيۡتَةٗ فَهُمۡ فِيهِ شُرَكَآءُۚ سَيَجۡزِيهِمۡ وَصۡفَهُمۡۚ إِنَّهُۥ حَكِيمٌ عَلِيمٞ

Mēlum, avarkaḷ (vēṟu cilavaṟṟaik kuṟippiṭṭu) ‘‘inta āṭu, māṭu, oṭṭakaṅkaḷiṉ vayiṟṟiliruppavai eṅkaḷ āṇkaḷukku (maṭṭum) contamāṉavai. Eṅkaḷ peṇkaḷukku avai taṭukkappaṭṭu irukkiṉṟaṉa. Avai cettup piṟantāl avaṟṟil avarkaḷukkum paṅkuṇṭu'' (appōtu peṇkaḷum pucikkalām) eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Ākavē, avarkaḷuṭaiya ikkūṟṟiṟkuriya taṇṭaṉaiyai (allāh) avarkaḷukkuk koṭuttē tīruvāṉ. Niccayamāka avaṉ mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ, (aṉaivaraiyum) naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 139

---

قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ قَتَلُوٓاْ أَوۡلَٰدَهُمۡ سَفَهَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَحَرَّمُواْ مَا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُ ٱفۡتِرَآءً عَلَى ٱللَّهِۚ قَدۡ ضَلُّواْ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ

evarkaḷ aṟiviṉṟi mūṭattaṉattāl taṅkaḷ kuḻantaikaḷaik kolai ceytārkaḷō avarkaḷum, evarkaḷ allāh (pucikkak) koṭuttirunta (nalla)vaṟṟai (ākāteṉa) allāhviṉ mītu poy kūṟit taṭuttuk koṇṭārkaḷō avarkaḷum niccayamāka naṣṭamaṭaintu viṭṭārkaḷ. Ākavē, avarkaḷ nērvaḻi peṟṟavarkaḷāka irukkavillai; niccayamāka tīya vaḻiyilēyē ceṉṟu viṭṭaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 140

---

۞وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ جَنَّـٰتٖ مَّعۡرُوشَٰتٖ وَغَيۡرَ مَعۡرُوشَٰتٖ وَٱلنَّخۡلَ وَٱلزَّرۡعَ مُخۡتَلِفًا أُكُلُهُۥ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُتَشَٰبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٖۚ كُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَءَاتُواْ حَقَّهُۥ يَوۡمَ حَصَادِهِۦۖ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ

(pantalil) paṭarnta koṭikaḷum, paṭarāta ceṭikaḷum, pērītta maraṅkaḷ uḷḷa cōlaikaḷaiyum, pucikkakkūṭiya vitavitamāṉa (payirkaḷaiyum) tāṉiyaṅkaḷaiyum, (pārvaikku) oṉṟupōlum vevvēṟākavum tōṉṟakkūṭiya olivam, mātuḷai (maṟṟum palavakai kaṉivarkkaṅkaḷ) ākiyavaṟṟaiyum avaṉē paṭaittirukkiṟāṉ. Ākavē, avai kāyttup paḻuttāl avaṟṟai (tārāḷamākap) puciyuṅkaḷ. Avaṟṟai aṟuvaṭai ceyyumpōtu (iṟaivaṉukku naṉṟi celuttuvataṟkāka) atil avaṉuṭaiya pākattaiyum (jakāttai) koṭuttu viṭuṅkaḷ. Aḷavu kaṭantu (vīṇ) celavu ceyyātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl, aḷavu kaṭantu (vīṇ) celavu ceypavarkaḷai niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah Al-Anaam, Verse 141

---

وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ حَمُولَةٗ وَفَرۡشٗاۚ كُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ

(Āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa periya) kālnaṭaikaḷil, cumai cumakkakkūṭiya vaṟṟaiyum, (cumai cumakka muṭiyāta) ciṟiya kālnaṭaikaḷaiyum (avaṉē paṭaittirukkiṟāṉ. Ākavē,) allāh uṅkaḷukku aḷittirukkum ivaṟṟil (pucikkak kūṭiyavaṟṟai) nīṅkaḷ puciyuṅkaḷ. (Itil) ṣaittāṉuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟātīrkaḷ. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa etiriyāvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 142

---

ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۖ مِّنَ ٱلضَّأۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡمَعۡزِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ نَبِّـُٔونِي بِعِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

(napiyē! Anta mūṭarkaḷai nōkki nīr kēṭpīrāka: ‘‘Pucikkakkūṭiya āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiyavaṟṟil) eṭṭu vakaikaḷ irukkiṉṟaṉa. (Avaiyāvaṉa:) Cem'maṟi āṭṭil (āṇ, peṇ) iruvakai; veḷḷāṭṭil (āṇ, peṇ) iru vakai (uṇṭu). Ivviru vakai āṇkaḷaiyā allatu peṇkaḷaiyā allatu ivviru vakaikaḷiluḷḷa peṇkaḷiṉ karppaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyā (iṟaivaṉ) taṭai ceytirukkiṟāṉ? Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl ātārattuṭaṉ itai nīṅkaḷ eṉakku aṟiviyuṅkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 143

---

وَمِنَ ٱلۡإِبِلِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ وَصَّىٰكُمُ ٱللَّهُ بِهَٰذَاۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا لِّيُضِلَّ ٱلنَّاسَ بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

oṭṭakaiyilum (āṇ, peṇ) iruvakai, pacuvilum iruvakai (uṇṭu. Ivviruvakaikaḷiluḷḷa) āṇkaḷaiyā? (Allatu ivviru vakaikaḷiluḷḷa) peṇkaḷaiyā? Allatu ivviru vakaikaḷiluḷḷa peṇkaḷiṉ karppaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyā (iṟaivaṉ) taṭai ceytirukkiṟāṉ? Ivvāṟu (taṭuttu) allāh uṅkaḷukkuk (kaṭṭaḷaiyiṭṭatākak kūṟukiṟīrkaḷē, avvāṟu avaṉ) kaṭṭaḷaiyiṭṭapōtu nīṅkaḷum muṉṉāl iruntīrkaḷā?'' Eṉṟum napiyē! Nīr avarkaḷaik kēṭpīrāka. Kaṟpaṉaiyāka allāhviṉ mītu poy kūṟi, ātāramiṉṟiyē (aṟivillāta) makkaḷai vaḻi keṭuppavaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka allāh (ittakaiya) aniyāyakkāra makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 144

---

قُل لَّآ أَجِدُ فِي مَآ أُوحِيَ إِلَيَّ مُحَرَّمًا عَلَىٰ طَاعِمٖ يَطۡعَمُهُۥٓ إِلَّآ أَن يَكُونَ مَيۡتَةً أَوۡ دَمٗا مَّسۡفُوحًا أَوۡ لَحۡمَ خِنزِيرٖ فَإِنَّهُۥ رِجۡسٌ أَوۡ فِسۡقًا أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ رَبَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Maṉitaṉ pucikkakkūṭiyavaṟṟil etuvum taṭukkappaṭṭu viṭṭatāka eṉakku aṟivikkappaṭṭa vahyil nāṉ kāṇavillai. Āyiṉum, cettavai, vaṭiyakkūṭiya irattam, paṉṟiyiṉ māmicam ākiyavai niccayamāka acuttamāka iruppataṉāl ivaiyum, allāh allātavaṟṟiṉ peyar kūṟuvatu pāvamāy iruppataṉāl avvāṟu kūṟappaṭṭavaiyum (taṭai ceyyappaṭṭuḷḷaṉa.)'' Tavira varampu mīṟi pāvam ceyyum nōkkamiṉṟi evarēṉum nirppantikkappaṭṭu (ivaṟṟai pucittu) viṭṭāl, (atu avarkaḷ mītu kuṟṟamākātu.) Niccayamāka umatu iṟaivaṉ mikka maṉṉippavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ. (Ākavē, maṉṉittu viṭuvāṉ)
Surah Al-Anaam, Verse 145

---

وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا كُلَّ ذِي ظُفُرٖۖ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ وَٱلۡغَنَمِ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ شُحُومَهُمَآ إِلَّا مَا حَمَلَتۡ ظُهُورُهُمَآ أَوِ ٱلۡحَوَايَآ أَوۡ مَا ٱخۡتَلَطَ بِعَظۡمٖۚ ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِبَغۡيِهِمۡۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ

(napiyē!) Nakattaiyuṭaiya pirāṇikaḷ (piḷavillāta kuḷampukaḷai uṭaiya oṭṭakai, tīppaṟavai, vāttu pōṉṟa) aṉaittaiyum (pucikkak kūṭātu eṉṟu) yūtarkaḷukku nām taṭuttiruntōm. Mēlum, āṭu, māṭu ākiyavaṟṟilum, avaṟṟiṉ mutukilō allatu vayiṟṟilō allatu elumpuṭaṉ kalantō uḷḷavaṟṟait tavira (maṟṟa pākaṅkaḷil uḷḷa) koḻuppukkaḷaiyum nām avarkaḷukku vilakkiyē iruntōm. Avarkaḷ (namakku) māṟu ceytataṟkut taṇṭaṉaiyāka ivvāṟu (taṭuttut) taṇṭittu iruntōm. Niccayamāka nāmtāṉ uṇmai kūṟukiṟōm. (Itaṟku māṟākak kūṟum yūtarkaḷ poyyarkaḷē)
Surah Al-Anaam, Verse 146

---

فَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل رَّبُّكُمۡ ذُو رَحۡمَةٖ وَٰسِعَةٖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُهُۥ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ

(napiyē! Itaṟkup) piṉṉarum avarkaḷ um'maip poyyareṉak kūṟiṉāl (avarkaḷai nōkki), ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉ mika vicālamāṉa aṉpuṭaiyavaṉtāṉ. Eṉiṉum avaṉatu taṇṭaṉai, kuṟṟavāḷikaḷai viṭṭum orukkālum akaṟṟappaṭa māṭṭātu'' eṉṟu kūṟiviṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 147

---

سَيَقُولُ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكۡنَا وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ حَتَّىٰ ذَاقُواْ بَأۡسَنَاۗ قُلۡ هَلۡ عِندَكُم مِّنۡ عِلۡمٖ فَتُخۡرِجُوهُ لَنَآۖ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَخۡرُصُونَ

‘‘Allāh nāṭiyiruntāl nāṅkaḷum eṅkaḷ mūtātaikaḷum, (allāhvukku etaiyum) iṇai vaittirukka māṭṭōm; (pucikkak kūṭiya) etaiyum (ākāteṉa) nāṅkaḷ taṭai ceytirukka māṭṭōm'' eṉṟu iṇaivaittu vaṇaṅkum ivarkaḷ kūṟakkūṭum. (Napiyē! Ivarkaḷ parikacikkum) ivvāṟē ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum nam vētaṉaiyaic cuvaikkum varai (napimārkaḷaip) poyyākkiyē vantaṉar. Ākavē, (nīr avarkaḷai nōkki ‘‘itaṟku) uṅkaḷiṭam ētum ātāramuṇṭā? (Iruntāl) atai nam'miṭam koṇṭu vāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ cuyamākavē kaṟpaṉai ceytukoṇṭa (uṅkaḷ) vīṇ eṇṇattil mūḻkik kiṭappavarkaḷē tavira, vēṟillai'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 148

---

قُلۡ فَلِلَّهِ ٱلۡحُجَّةُ ٱلۡبَٰلِغَةُۖ فَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Maṟukka muṭiyāta) muḻumaiyāṉa ātāram allāhvuṭaiyatē! (Avarkaḷuṭaiya ātāram muṟṟilum tavaṟāṉatu.) Avaṉ nāṭiyiruntāl uṅkaḷ aṉaivaraiyum nērāṉa vaḻiyil celuttiyiruppāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 149

---

قُلۡ هَلُمَّ شُهَدَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ يَشۡهَدُونَ أَنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَ هَٰذَاۖ فَإِن شَهِدُواْ فَلَا تَشۡهَدۡ مَعَهُمۡۚ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَهُم بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ

(mēlum, avarkaḷai nōkki) niccayamāka allāh itait taṭai ceytāṉ eṉṟu nīṅkaḷ uṟutippaṭuttuvataṟkāka uṅkaḷ cāṭcikaḷai aḻaittu vāruṅkaḷ'' eṉṟu nīr kūṟuvīrāka. (Avvāṟu avarkaḷai aḻaittu vantu) avarkaḷum (avvāṟē poy) cāṭci kūṟiyapōtilum (ataṟkāka) nīrum avarkaḷuṭaṉ cērntu (avvāṟu) cāṭci kūṟavēṇṭām. Mēlum, nam vacaṉaṅkaḷ poyyeṉak kūṟiyavarkaḷ maṟṟum iṟuti nāḷai nampikkai koḷḷātavarkaḷuṭaiya maṉa viruppaṅkaḷai nīr piṉpaṟṟātīr. Avarkaḷtāṉ taṅkaḷ iṟaivaṉukku (palavaṟṟai) iṇaiyākkukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 150

---

۞قُلۡ تَعَالَوۡاْ أَتۡلُ مَا حَرَّمَ رَبُّكُمۡ عَلَيۡكُمۡۖ أَلَّا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗاۖ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُم مِّنۡ إِمۡلَٰقٖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكُمۡ وَإِيَّاهُمۡۖ وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَۖ وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ

(Napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Vāruṅkaḷ! Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukkut taṭai ceytavaṟṟai(yum ēviyiruppavaṟṟaiyum) nāṉ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkiṟēṉ. (Avaiyāvaṉa:) Avaṉukku etaiyum nīṅkaḷ iṇaiyākkātīrkaḷ. (Uṅkaḷ) tāy tantaiyuṭaṉ mika aḻakiya muṟaiyil naṭantu koḷḷuṅkaḷ (avarkaḷukku utavi ceyyuṅkaḷ). Vaṟumaikkup payantu uṅkaḷ piḷḷaikaḷai nīṅkaḷ kolai ceyyātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) uṅkaḷukkum avarkaḷukkum nāmē uṇavaḷikkiṟōm. Irakaciyamākavō, pakiraṅkamākavō uḷḷa māṉakkēṭāṉa viṣayaṅkaḷil etaṟkum neruṅkātīrkaḷ. (Kolai ceyyakkūṭāteṉṟu) allāh taṭai ceytuḷḷa enta maṉitaṉaiyum niyāyamiṉṟi kolai ceyyātīrkaḷ. Nīṅkaḷ (tavaṟu ceyyātu) uṇarntu koḷvataṟkāka (iṟaivaṉ) uṅkaḷukku ivaṟṟai (vivarittu) upatēcikkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 151

---

وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۖ وَإِذَا قُلۡتُمۡ فَٱعۡدِلُواْ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰۖ وَبِعَهۡدِ ٱللَّهِ أَوۡفُواْۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ

‘‘anātaikaḷiṉ poruḷai avarkaḷ paruvamaṭaiyum varai niyāyamāṉa muṟaiyil tavira neruṅkātīrkaḷ. Aḷavai (cariyāṉa aḷavu koṇṭu) muḻumaiyāka aḷaṅkaḷ. Eṭaiyai nītamāka niṟuṅkaḷ. Ōr ātmāvai ataṉ caktikku mēl nām nirppantippatēyillai. Nīṅkaḷ etaik kūṟiyapōtilum (ataṉāl pātikkappaṭupavarkaḷ) uṅkaḷ uṟaviṉarkaḷ āyiṉum (cariyē!) Nītattaiyē kūṟuṅkaḷ. Nīṅkaḷ allāhviṭam ceyta vākkuṟutiyai muḻumaiyāka niṟaivēṟṟuṅkaḷ. Nīṅkaḷ nalluṇarcci peṟuvataṟkākavē ivaṟṟai (uṅkaḷ iṟaivaṉ) uṅkaḷukku upatēcikkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 152

---

وَأَنَّ هَٰذَا صِرَٰطِي مُسۡتَقِيمٗا فَٱتَّبِعُوهُۖ وَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلسُّبُلَ فَتَفَرَّقَ بِكُمۡ عَن سَبِيلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

‘‘niccayamāka itutāṉ eṉ nērāṉa vaḻiyākum. Ataiyē nīṅkaḷ piṉpaṟṟuṅkaḷ; maṟṟa vaḻikaḷaip piṉpaṟṟātīrkaḷ. Avai allāhvuṭaiya vaḻiyiliruntu uṅkaḷaip pirittuviṭum. Nīṅkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka āvataṟkāka (uṅkaḷ iṟaivaṉ) ivaṟṟai uṅkaḷukku upatēcikkiṟāṉ'' (eṉṟu kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Anaam, Verse 153

---

ثُمَّ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ تَمَامًا عَلَى ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ

(Taṅkaḷiṉ ceyalkaḷaiyum paṇpukaḷaiyum) aḻakupaṭuttik koṇṭavar mītu (nam aruṭkoṭaiyai) muḻumaippaṭutti vaippataṟkāka itaṟku piṟakum nām mūsāvukku oru vētattaik koṭuttōm. Atil ovvoru viṣayamum teḷivāka vivarikkappaṭṭuḷḷatu. (Atu) nērāṉa vaḻiyākavum (iṟaivaṉiṉ) aruḷākavum irukkiṟatu. Avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai cantippōmeṉṟu uṟuti koḷḷum poruṭṭē (ataik koṭuttōm)
Surah Al-Anaam, Verse 154

---

وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ فَٱتَّبِعُوهُ وَٱتَّقُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

(maṉitarkaḷē!) Ituvum vēta nūlākum. Itai nāmē iṟakkivaittōm. (Itu) mikka pākkiyamuṭaiyatu. Ākavē, itaiyē nīṅkaḷ piṉpaṟṟuṅkaḷ. (Avaṉukkup) payantu (pāvattiliruntu vilakik) koḷḷuṅkaḷ. Ataṉāl avaṉatu aruḷukkuḷḷāvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 155

---

أَن تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أُنزِلَ ٱلۡكِتَٰبُ عَلَىٰ طَآئِفَتَيۡنِ مِن قَبۡلِنَا وَإِن كُنَّا عَن دِرَاسَتِهِمۡ لَغَٰفِلِينَ

(iṇaivaittu vaṇaṅkum arapikaḷē!) ‘‘Namakku muṉṉar (yūtarkaḷ, kiṟistavarkaḷ ākiya) iru kūṭṭattiṉar mītu (maṭṭumē) vētam aruḷappaṭṭatu. Ākavē, (avarkaḷuṭaiya moḻi eṅkaḷukkut teriyātatāl) nāṅkaḷ avarkaḷiṭam ataip paṭikkavum, paṭittuk kēṭkavum muṭiyāmal parāmukamāki viṭṭōm'' eṉṟu nīṅkaḷ kūṟātiruppataṟkākavum
Surah Al-Anaam, Verse 156

---

أَوۡ تَقُولُواْ لَوۡ أَنَّآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡكِتَٰبُ لَكُنَّآ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمۡۚ فَقَدۡ جَآءَكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَصَدَفَ عَنۡهَاۗ سَنَجۡزِي ٱلَّذِينَ يَصۡدِفُونَ عَنۡ ءَايَٰتِنَا سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يَصۡدِفُونَ

allatu ‘‘niccayamāka namakkāka oru vētam aruḷappaṭṭiruntāl niccayamāka nāṅkaḷ avarkaḷaiviṭa mikka nērmaiyāka naṭantiruppōm'' eṉṟu nīṅkaḷ kūṟātiruppataṟkākavum (inta vētattai aruḷiṉōm. Ākavē,) uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam iruntu, mikat teḷivāṉa (vacaṉaṅkaḷaiyuṭaiya) vētam uṅkaḷiṭam vantuviṭṭatu. (Atu) nērāṉa vaḻiyākavum (iṟaivaṉuṭaiya) aruḷākavum irukkiṟatu. Ākavē, evaṉ allāhvuṭaiya (ittakaiya) vacaṉaṅkaḷaip poyyākki avaṟṟiliruntu vilakik koḷkiṟāṉō avaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ yār? Nam vacaṉaṅkaḷiliruntu (ivvāṟu) vilakik koṇṭavarkaḷukku avarkaḷ vilakik koṇṭataṉ kāraṇamāka nām koṭiya vētaṉaiyaik kūliyākak koṭuppōm
Surah Al-Anaam, Verse 157

---

هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ رَبُّكَ أَوۡ يَأۡتِيَ بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَۗ يَوۡمَ يَأۡتِي بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَ لَا يَنفَعُ نَفۡسًا إِيمَٰنُهَا لَمۡ تَكُنۡ ءَامَنَتۡ مِن قَبۡلُ أَوۡ كَسَبَتۡ فِيٓ إِيمَٰنِهَا خَيۡرٗاۗ قُلِ ٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ

Vāṉavarkaḷ avarkaḷiṭam (nēril) varuvataiyō allatu uṅkaḷ iṟaivaṉē (avarkaḷiṭam) varuvataiyō allatu uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ periyatōr attāṭci varuvataiyō tavira, (vēṟetaṉaiyum) avarkaḷ etir pārkkiṉṟaṉarā? Uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ periyatōr attāṭci(yākiya iṟuti nāḷ) varuvataṟku muṉṉar nampikkai koḷḷātiruntu allatu nampikkai koṇṭiruntum oru naṟceyalum ceyyātiruntuviṭṭu annāḷil avarkaḷ koḷḷum nampikkai oru palaṉaiyum aḷikkātu. Ākavē, (avarkaḷai nōkki ‘‘apperiya attāṭcikaḷai) nīṅkaḷum etirpārttiruṅkaḷ; niccayamāka nāmum etirpārttirukkiṟōm'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 158

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ فَرَّقُواْ دِينَهُمۡ وَكَانُواْ شِيَعٗا لَّسۡتَ مِنۡهُمۡ فِي شَيۡءٍۚ إِنَّمَآ أَمۡرُهُمۡ إِلَى ٱللَّهِ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ

evarkaḷ taṅkaḷ mārkkattai (taṅkaḷ iṣṭappaṭi palavāṟāka)p pirittu (avarkaḷum) pala piriviṉarākap pirintu viṭṭaṉarō avarkaḷuṭaṉ uṅkaḷukku oru campantamum illai. Avarkaḷuṭaiya viṣayamellām allāhviṭamē irukkiṟatu. Avarkaḷ ceytu koṇṭirunta (ittīya)vaṟṟaip paṟṟi piṉṉar avaṉ avarkaḷukku aṟivittuviṭuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 159

---

مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ عَشۡرُ أَمۡثَالِهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَا وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

evarēṉum oru naṉmaiyaic ceytāl avarukku ataippōl pattu paṅku (naṉmai) uṇṭu. Evarēṉum oru tīmaiyaic ceytāl ataip pōṉṟatē aṉṟi (atikamāka) avarukkuk kūli koṭukkappaṭa māṭṭātu. (Kuṟṟattiṟku atikamāṉa taṇṭaṉaiyaik koṭuttō allatu naṉmaikkuriya kūliyaik kuṟaittō) avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 160

---

قُلۡ إِنَّنِي هَدَىٰنِي رَبِّيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ دِينٗا قِيَمٗا مِّلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۚ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

‘‘niccayamāka eṉ iṟaivaṉ eṉakku nērāṉa pātaiyai aṟivittu viṭṭāṉ. (Atu) mikka uṟutiyāṉa mārkkamākum, iprāhīmuṭaiya nērāṉa mārkkamākum. Avar iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil (oruvarāka) irukkavillai'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 161

---

قُلۡ إِنَّ صَلَاتِي وَنُسُكِي وَمَحۡيَايَ وَمَمَاتِي لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Nīṅkaḷ kūṟuṅkaḷ: ‘‘Niccayamāka eṉ toḻukaiyum, eṉ (maṟṟa) vaṇakkaṅkaḷum, eṉ vāḻvum, eṉ maraṇamum ulakattārai paṭaittu vaḷarttu paripakkuvappaṭuttum allāhvukkē urittāṉavai
Surah Al-Anaam, Verse 162

---

لَا شَرِيكَ لَهُۥۖ وَبِذَٰلِكَ أُمِرۡتُ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ

avaṉukku oru iṇaiyumillai; (tuṇaiyumillai.) Ivvāṟē, nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ. Ākavē, avaṉukku paṇintu vaḻippaṭṭavarkaḷil nāṉ mutaṉmaiyāṉavaṉ'' (eṉṟum kūṟuvīrāka)
Surah Al-Anaam, Verse 163

---

قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِي رَبّٗا وَهُوَ رَبُّ كُلِّ شَيۡءٖۚ وَلَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٍ إِلَّا عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ

‘‘allāhvē aṉaivaraiyum paṭaittu paripālikka avaṉaiyaṉṟi maṟṟevaraiyum eṉakku iṟaivaṉāka nāṉeṭuttuk koḷvēṉā? Pāvam ceyyum ovvoru ātmāvum taṉakkē kēṭṭait tēṭik koḷkiṟatu. Ākavē, ōr ātmāviṉ (pāvac) cumaiyai maṟṟōr ātmā cumakkātu. (Iṟanta) piṉṉar nīṅkaḷ aṉaivarum uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamē celvīrkaḷ. Nīṅkaḷ karuttu vēṟṟumai koṇṭiruntataip paṟṟi (avaṟṟil etu tavaṟu, etu cari eṉpatai atu camayam) avaṉ uṅkaḷukku aṟivippāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 164

---

وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ ٱلۡأَرۡضِ وَرَفَعَ بَعۡضَكُمۡ فَوۡقَ بَعۡضٖ دَرَجَٰتٖ لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ إِنَّ رَبَّكَ سَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمُۢ

avaṉtāṉ uṅkaḷai pūmiyil muṉ ceṉṟavarkaḷiṉ iṭattil vaittāṉ. Uṅkaḷil cilarai maṟṟavarkaḷaiviṭa antastil uyarttiyum irukkiṟāṉ. (Itaṉ mūlam) uṅkaḷukkuk koṭuttavaṟṟil (nīṅkaḷ evvāṟu naṭantu koḷkiṟīrkaḷ eṉṟu) uṅkaḷaic cōtikkiṟāṉ. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ taṇṭippatil mikat tīviramāṉavaṉ. Āyiṉum, niccayamāka avaṉ mikka piḻai poṟuppavaṉ, perum karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 165

---

Author: Abdulhameed Baqavi

---