Surah Al-Anaam - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ ٱلظُّلُمَٰتِ وَٱلنُّورَۖ ثُمَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
ellāp pukaḻum allāhvukkē uriyatu. Avaṉē vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittāṉ;, iruḷkaḷaiyum, oḷiyaiyum avaṉē uṇṭākkiṉāṉ;, appaṭiyiruntum nirākarippavarkaḷ tam iṟaivaṉukku(p piṟa poruṭkaḷaic) camamākkukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن طِينٖ ثُمَّ قَضَىٰٓ أَجَلٗاۖ وَأَجَلٞ مُّسَمًّى عِندَهُۥۖ ثُمَّ أَنتُمۡ تَمۡتَرُونَ
avaṉtāṉ, uṅkaḷaik kaḷimaṇṇiliruntu paṭaittup piṉṉar (uṅkaḷukku oru kuṟippiṭṭa) tavaṇaiyaiyum ēṟpaṭuttiyuḷḷāṉ;, iṉṉum, (uṅkaḷaik kēḷvikaṇakkiṟku eḻuppuvataṟkākak) kuṟikkappaṭṭa tavaṇaiyum avaṉiṭamē uḷḷatu. Appaṭiyiruntum nīṅkaḷ cantēkappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 2
وَهُوَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَفِي ٱلۡأَرۡضِ يَعۡلَمُ سِرَّكُمۡ وَجَهۡرَكُمۡ وَيَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُونَ
iṉṉum vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum avaṉē (ēka nāyaṉākiya) allāh; uṅkaḷ irakaciyattaiyum, uṅkaḷ parakaciyattaiyum avaṉ aṟivāṉ; iṉṉum nīṅkaḷ (naṉmaiyō tīmaiyō) campātippatai ellām avaṉ aṟivāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 3
وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ
(avvāṟu iruntum,) taṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya tiruvacaṉaṅkaḷiliruntu enta vacaṉam avarkaḷiṭam vantapōtilum atai avarkaḷ puṟakkaṇikkavē ceykiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 4
فَقَدۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَسَوۡفَ يَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
eṉavē, cattiya (vēta)m avarkaḷiṭam vantirukkum pōtum ataṉaip poyppikkiṉṟaṉar; āṉāl, enta viṣayaṅkaḷaip (poyyeṉṟu) parikacittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō, avai avarkaḷukku vantē tīrum
Surah Al-Anaam, Verse 5
أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَا لَمۡ نُمَكِّن لَّكُمۡ وَأَرۡسَلۡنَا ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡهِم مِّدۡرَارٗا وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَنۡهَٰرَ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ
Avarkaḷukku muṉṉar nām ettaṉaiyō talaimuṟaiyiṉarai aḻittirukkiṟōm eṉpatai avarkaḷ pārkkavillaiyā? Pūmiyil nām uṅkaḷukku ceytu tarāta vacatikaḷaiyellām avarkaḷukkuc ceytu koṭuttiruntōm; avarkaḷ mītu nām vāṉam tārai taraiyāka maḻai peyyumāṟu ceytu, avarkaḷukkuk kīḻē āṟukaḷ ceḻittōṭumpaṭic ceytōm; piṟaku avarkaḷiṉ pāvaṅkaḷiṉ kāraṇattāl avarkaḷai aḻittu viṭṭōm; avarkaḷukkup piṉ vēṟu talaimuṟaikaḷai uṇṭākkiṉōm
Surah Al-Anaam, Verse 6
وَلَوۡ نَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ كِتَٰبٗا فِي قِرۡطَاسٖ فَلَمَسُوهُ بِأَيۡدِيهِمۡ لَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
kākitattil (eḻutappaṭṭa) oru vētattaiyē nām um mītu iṟakki vaittu, ataṉai avarkaḷ tam kaikaḷāl toṭṭup pārttapōtilum, "itu pakiraṅkamāṉa cūṉiyattaittavira vēṟillai eṉṟu annirākarippōr niccayamāka colvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 7
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ مَلَكٞۖ وَلَوۡ أَنزَلۡنَا مَلَكٗا لَّقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ثُمَّ لَا يُنظَرُونَ
(ivar uṇmaiyāṉa tūtar eṉṟu cāṭci kūṟa) ivar mītu oru malakku iṟakkappaṭa vēṇṭāmā? Eṉa avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar; (avvāṟu) nām oru malakkai iṟakki vaippōmāṉāl (avarkaḷuṭaiya) kāriyam muṭikkappaṭṭirukkum; piṟaku avarkaḷukkuc ciṟitum avakācam koṭukkappaṭamāṭṭātu
Surah Al-Anaam, Verse 8
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ مَلَكٗا لَّجَعَلۡنَٰهُ رَجُلٗا وَلَلَبَسۡنَا عَلَيۡهِم مَّا يَلۡبِسُونَ
nam tūtarai oru malakkākavē aṉuppuvatāyiṉum (avarkaḷ malakkai kāṇuñ caktiyillātavarkaḷ; ātalāl) avaraiyum nām maṉita uruvattilēyē ākki(aṉuppi)yiruppōm, (appoḻutum,) anta iṭattil avarkaḷ (ippoḻutu) kuḻampik koḷvatu pōl (appoḻutum) nām kuḻappattai ēṟpaṭuttiyiruppōm
Surah Al-Anaam, Verse 9
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَحَاقَ بِٱلَّذِينَ سَخِرُواْ مِنۡهُم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
(napiyē!) Umakku muṉṉar vanta tūtarkaḷum niccayamāka (ivvāṟē) parikacikkappaṭṭaṉar; muṭivil avarkaḷ etaip parikacittuk koṇṭiruntaṉarō atuvē parikacittavarkaḷai vantu cūḻntukoṇṭatu
Surah Al-Anaam, Verse 10
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ ٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
Pūmiyil nīṅkaḷ cuṟṟi vantu, (allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaip) poyppittavarkaḷiṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpatai nīṅkaḷ kavaṉittup pāruṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 11
قُل لِّمَن مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُل لِّلَّهِۚ كَتَبَ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷavai yārukkuc contam" eṉṟu (napiyē!) Nīr (avarkaḷaik) kēḷum; (avarkaḷ eṉṉa patil kūṟamuṭiyum? Eṉavē)"ellām allāhvukkē contam" eṉṟu kūṟuvīrāka avaṉ taṉ mītu karuṇaiyai kaṭamaiyākkik koṇṭāṉ; niccayamāka iṟuti nāḷil uṅkaḷaiyellām avaṉ oṉṟu cērppāṉ; itil evvita cantēkamum illai evarkaḷ tamakkut tāmē naṣṭattai uṇṭupaṇṇik koṇṭārkaḷō, avarkaḷ īmāṉ koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 12
۞وَلَهُۥ مَا سَكَنَ فِي ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
iravilum pakalilum vacittiruppavai ellām avaṉukkē contam; avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 13
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَتَّخِذُ وَلِيّٗا فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَهُوَ يُطۡعِمُ وَلَا يُطۡعَمُۗ قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَسۡلَمَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta allāhvaiyaṉṟi vēṟu evaraiyum eṉ pātukāvalaṉāka eṭuttuk koḷvēṉā? Avaṉē (yāvarukkum) uṇavaḷikkiṟāṉ; avaṉukku evarālum uṇavaḷikkap paṭuvatillai" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka iṉṉum (allāhvukku vaḻipaṭupavarkaḷil mutaṉmaiyāṉavaṉāka, irukkumpaṭi nāṉ kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷēṉ) eṉṟu kūṟuvīrāka. Iṉṉum nīr orukkālum iṇaivaippōril oruvarākiviṭa vēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 14
قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
nāṉ eṉ iṟaivaṉukku māṟu ceytāl, makattāṉa nāḷil (ēṟpaṭum) vētaṉaiyai nāṉ niccayamāka payappaṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 15
مَّن يُصۡرَفۡ عَنۡهُ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمَهُۥۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ
antāḷil evaroruvar anta vētaṉaiyai viṭṭum vilakkappaṭuvārō, niccayamāka (allāh) avarmītu kirupai purintuviṭṭāṉ. Itu mikat teḷivāṉa veṟṟiyākum" (eṉṟu kūṟuvīrāka)
Surah Al-Anaam, Verse 16
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يَمۡسَسۡكَ بِخَيۡرٖ فَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(Napiyē!) Allāh umakku ētāvatoru tuṉpattai ēṟpaṭuttiviṭṭāl avaṉait tavira (vēṟu yārum) atai nīkka muṭiyātu. Iṉṉum avaṉ oru naṉmaiyai uṇṭākkiviṭṭāl, (atai evarum taṭukka muṭiyātu.) Avaṉ ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 17
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
avaṉē taṉ aṭiyārkaḷai aṭakkiyāḷpavaṉ, iṉṉum avaṉē pūraṉa ñāṉamuḷḷavaṉ; (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 18
قُلۡ أَيُّ شَيۡءٍ أَكۡبَرُ شَهَٰدَةٗۖ قُلِ ٱللَّهُۖ شَهِيدُۢ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ وَأُوحِيَ إِلَيَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ لِأُنذِرَكُم بِهِۦ وَمَنۢ بَلَغَۚ أَئِنَّكُمۡ لَتَشۡهَدُونَ أَنَّ مَعَ ٱللَّهِ ءَالِهَةً أُخۡرَىٰۚ قُل لَّآ أَشۡهَدُۚ قُلۡ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَإِنَّنِي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
(napiyē!)"Cāṭciyattil mikavum periyatu etu?" Eṉak kēḷum; "allāhvē eṉakkum uṅkaḷukkumiṭaiyē cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ; inta kur'āṉ eṉakku vahīyāka aruḷappaṭṭuḷḷatu. Itaik koṇṭu uṅkaḷaiyum, (itai aṭaintavarkaḷaiyum nāṉ accamūṭṭi eccarippataṟkāka niccayamāka vaṇakkattiṟkuriya vēṟu teyvaṅkaḷum allāhvuṭaṉ iruppatāka nīṅkaḷ cāṭci kūṟamuṭiyumā? (Eṉṟu avariṭam kēṭpīrāka)"illai! Nāṉ (avvāṟu) cāṭci colla muṭiyātu eṉṟum kūṟuvīrāka vaṇakkattiṟkuriyavaṉ niccayamāka avaṉ oruvaṉ tāṉ; avaṉukku nīṅkaḷ iṇaivaippatiliruntu nāṉ niccayamāka vilakik koṇṭavaṉē" eṉṟu kūṟiviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمُۘ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
evarum tam kuḻantaikaḷai (cantēkamillāmal aṟivataip pōl, vētaṅ koṭukkap peṟṟavarkaḷ, (nam tūtarākiya ivarai, iṟaivaṉuṭaiya tūtar tām) eṉṟu naṉkaṟivārkaḷ. Evarkaḷ tamakkut tāmē naṣṭamiḻaittuk koṇṭārkaḷō avarkaḷ tām ivarai nampamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 20
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
allāh mītu poyyaik kaṟpaṉai ceykiṟavaṉai viṭa, allatu avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟavaṉai viṭa aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka aniyāyakkārarkaḷ veṟṟi peṟavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 21
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَيۡنَ شُرَكَآؤُكُمُ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
avarkaḷ aṉaivaraiyum nām oṉṟu cērkkum nāḷil namakku iṇaivaittavarkaḷai nōkki, "nīṅkaḷ (allāhvukku iṇaiyāka vaitta) uṅkaḷuṭaiya antak kūṭṭāḷikaḷ eṅkē" eṉṟu kēṭpōm
Surah Al-Anaam, Verse 22
ثُمَّ لَمۡ تَكُن فِتۡنَتُهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ وَٱللَّهِ رَبِّنَا مَا كُنَّا مُشۡرِكِينَ
Eṅkaḷ rappākiya allāhviṉ mītu āṇaiyāka, nāṅkaḷ iṇaivaippavarkaḷāka iruntatillai" eṉṟu kūṟuvatait tavira vēṟu avarkaḷuṭaiya patil etuvum irātu
Surah Al-Anaam, Verse 23
ٱنظُرۡ كَيۡفَ كَذَبُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡۚ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(napiyē!) Avarkaḷ taṅkaḷukku etirāka evvāṟu poy kūṟik koṇṭārkaḷ eṉpataip pārum; āṉāl (iṟaivaṉukku iṇaiyāṉavai eṉṟu avarkaḷ poyyākak) kaṟpaṉai ceytatellām (avarkaḷukku utaviṭātu) maṟaintuviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 24
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَۖ وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوكَ يُجَٰدِلُونَكَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
avarkaḷil cilar um pēccaik kēṭ(patu pōl pāvaṉai cey)kiṉṟaṉar; nām avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil atai viḷaṅkik koḷḷātu irukkumāṟu tiraikaḷaiyum iṉṉum avarkaḷ kātukaḷil ceviṭṭut taṉmaiyum ēṟpaṭuttiṉōm; iṉṉum avarkaḷ ellā attāṭcikaḷaiyum pārttālum avaṟṟai nampamāṭṭārkaḷ; iṉṉum ivarkaḷ um'miṭam vantāl um'mōṭu vātāṭuvārkaḷ; "ivaiyellām muṉṉōrkaḷuṭaiya kaṭṭuk kataikaḷēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu innirākarippōr kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 25
وَهُمۡ يَنۡهَوۡنَ عَنۡهُ وَيَنۡـَٔوۡنَ عَنۡهُۖ وَإِن يُهۡلِكُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
mēlum avarkaḷ (piṟaraiyum) atai (kēṭkaviṭātu) taṭukkiṟārkaḷ; ivarkaḷum ataiviṭṭu otuṅkik koḷkiṟārkaḷ; avarkaḷ taṅkaḷait tāṅkaḷē nācamākkik koḷkiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷ (itaip) purintu koḷvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 26
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَى ٱلنَّارِ فَقَالُواْ يَٰلَيۡتَنَا نُرَدُّ وَلَا نُكَذِّبَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
naraka neruppiṉmuṉ avarkaḷ niṟuttappaṭumpōtu (napiyē!) Nīr avarkaḷaip pārppīrāyiṉ, "eṅkaḷ kēṭē! Nāṅkaḷ tirumpa (ulakattiṟku) aṉuppappaṭṭāl (nalamāka irukkumē) appoḻutu nāṅkaḷ eṅkaḷiṉ iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷaip poyppikka māṭṭōm; nāṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruppōm" eṉak kūṟuvataik kāṇpīr
Surah Al-Anaam, Verse 27
بَلۡ بَدَا لَهُم مَّا كَانُواْ يُخۡفُونَ مِن قَبۡلُۖ وَلَوۡ رُدُّواْ لَعَادُواْ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
eṉiṉum, etai ivarkaḷ muṉpu maṟaittiruntārkaḷō atu ivarkaḷukku veḷippaṭṭu viṭṭatu ivarkaḷ (ulakattiṟkut) tiruppi aṉuppappaṭṭālum etai viṭṭu avarkaḷ taṭukkappaṭṭārkaḷō ataṟkē mīḷuvārkaḷ; niccayamāka avarkaḷ poyyarkaḷē
Surah Al-Anaam, Verse 28
وَقَالُوٓاْ إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ
Aṉṟiyum, "ivvulakattil nām vāḻntiruppatait tavira (appāl maṟumai vāḻvu eṉṟu) oṉṟum illai nām (maraṇattiṟkup piṉ maṟupaṭiyum) eḻuppap paṭa māṭṭōm" eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 29
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ قَالَ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
ivarkaḷ (uyirppikkappaṭṭu) ivarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ muṉ niṟuttappaṭumpōtu ivarkaḷai nīr kāṇpīrāyiṉ (atu camayam iṟaivaṉ kēṭpāṉ) itu uṇmaiyallavā? Eṉṟu"ām! Eṅkaḷuṭaiya rappiṉ mītu āṇaiyāka (meytāṉ)" eṉṟu ivarkaḷ kūṟuvārkaḷ; appōtu, "nīṅkaḷ nirākarittuk koṇṭirunta kāraṇattāl vētaṉaiyai aṉupaviyuṅkaḷ" eṉṟu allāh kūṟuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 30
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ قَالُواْ يَٰحَسۡرَتَنَا عَلَىٰ مَا فَرَّطۡنَا فِيهَا وَهُمۡ يَحۡمِلُونَ أَوۡزَارَهُمۡ عَلَىٰ ظُهُورِهِمۡۚ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
ākavē, (maṟumai nāḷil) allāhvaic cantippataip poy eṉṟu kūṟiyavarkaḷ niccayamāka naṣṭam aṭaintavarkaḷāki viṭṭaṉar; avarkaḷiṭam maṟumai nāḷ tiṭīreṉa varumpoḻutu ulakil nāṅkaḷ alaṭciyamāy iruntataṟkāka eṅkaḷukku ēṟpaṭṭa kai cētamē eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Mēlum avarkaḷ taṅkaḷ (pāvac) cumaikaḷai taṅkaḷ mutukukaḷiṉ mēl cumappārkaḷ; avarkaḷ cumappatu mikavum keṭṭatu eṉpatai aṟintuk koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 31
وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۖ وَلَلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
ulaka vāḻkkai vīṇum viḷaiyāṭṭumēyaṉṟi vēṟillai payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku niccayamāka maṟumai vīṭē mikavum mēlāṉatākum; nīṅkaḷ itaip purintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Anaam, Verse 32
قَدۡ نَعۡلَمُ إِنَّهُۥ لَيَحۡزُنُكَ ٱلَّذِي يَقُولُونَۖ فَإِنَّهُمۡ لَا يُكَذِّبُونَكَ وَلَٰكِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
(napiyē!) Avarkaḷ (um'maip poyyareṉak) kūṟuvatu niccayamāka um'maik kavalaiyil āḻttukiṟatu eṉpatai nām aṟivōm; avarkaḷ um'maip poyyākkavillai āṉāl inta aniyāyakkārarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaiyallalavā maṟuttuk koṇṭirukkiṟārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 33
وَلَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ فَصَبَرُواْ عَلَىٰ مَا كُذِّبُواْ وَأُوذُواْ حَتَّىٰٓ أَتَىٰهُمۡ نَصۡرُنَاۚ وَلَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ وَلَقَدۡ جَآءَكَ مِن نَّبَإِيْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Umakku muṉṉirunta (nam) tūtarkaḷum poyppikkappaṭṭaṉar; avarkaḷukku nam utavi varumvarai, tām poyppikkappaṭṭataiyum, tuṉpuṟuttappaṭṭataiyum, avarkaḷ poṟuttuk koṇṭaṉar; allāhviṉ vākkukaḷai yārālum māṟṟa muṭiyātu (uṅkaḷukku muṉṉirunta) tūtarkaḷiṉ ittakaiya ceytikaḷ um'miṭam vantēyirukkiṉṟaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 34
وَإِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكَ إِعۡرَاضُهُمۡ فَإِنِ ٱسۡتَطَعۡتَ أَن تَبۡتَغِيَ نَفَقٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ سُلَّمٗا فِي ٱلسَّمَآءِ فَتَأۡتِيَهُم بِـَٔايَةٖۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَمَعَهُمۡ عَلَى ٱلۡهُدَىٰۚ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
(napiyē!) Avarkaḷiṉ puṟakkaṇippu umakku peruṅ kaṣṭamāka iruntāl, um'māl muṭiyumāṉāl pūmiyil curaṅkam vaittu allatu vāṉattilē ōr ēṇi vaittu (ēṟicceṉṟu avarkaḷ viruppappaṭi) ōr attāṭciyai avarkaḷiṭam koṇṭuvārum; (appoḻutum avarkaḷ um'mai nirākarittuk koṇṭu tāṉiruppārkaḷ.) Aṉṟiyum allāh nāṭiṉāl avarkaḷ aṉaivaraiyum nēr vaḻiyil oṉṟu cērttu viṭuvāṉ; ākavē aṟivillātavarkaḷil oruvarāka nīr ākiviṭavēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 35
۞إِنَّمَا يَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ يَسۡمَعُونَۘ وَٱلۡمَوۡتَىٰ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ ثُمَّ إِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ
(cattiyattiṟku) cevicāyppōrtām niccayamāka um upatēcattai ēṟṟuk koḷvārkaḷ; (maṟṟavarkaḷ uyiraṟṟavarkaḷaip pōṉṟōrē!) Iṟantavarkaḷai allāh uyirppittu eḻuppuvāṉ; piṉṉar avaṉiṭamē avarkaḷ mīṭṭappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 36
وَقَالُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يُنَزِّلَ ءَايَةٗ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(namatu viruppam pōl) ōr attāṭci avaruṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu avar mītu iṟakkappaṭa vēṇṭāmā? Eṉṟu avarkaḷ kēṭkiṟārkaḷ; (napiyē!) Nīr kūṟum; "niccayamāka allāh (attakaiya) ōr attāṭciyai iṟakki vaikka vallamaiyuṭaiyavaṉē eṉiṉum avarkaḷil perumpālōr atai aṟintu koḷvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 37
وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا طَـٰٓئِرٖ يَطِيرُ بِجَنَاحَيۡهِ إِلَّآ أُمَمٌ أَمۡثَالُكُمۚ مَّا فَرَّطۡنَا فِي ٱلۡكِتَٰبِ مِن شَيۡءٖۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يُحۡشَرُونَ
pūmiyil ūrntu tiriyum pirāṇikaḷum, tam iru iṟakkaikaḷāl paṟakkum paṟavaikaḷum uṅkaḷaip pōṉṟa iṉamēyaṉṟi vēṟillai (ivaṟṟil) etaiyum (nam pativup) puttakattil nām kuṟippiṭāmal viṭṭu viṭavillai iṉṉum avai yāvum avaṟṟiṉ iṟaivaṉiṭam oṉṟucērkkappaṭum
Surah Al-Anaam, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا صُمّٞ وَبُكۡمٞ فِي ٱلظُّلُمَٰتِۗ مَن يَشَإِ ٱللَّهُ يُضۡلِلۡهُ وَمَن يَشَأۡ يَجۡعَلۡهُ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyppippavarkaḷ (kuḥpru eṉṉum) iruḷkaḷil ceviṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar; allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil cella viṭṭu viṭukiṟāṉ; iṉṉum avaṉ nāṭiyavarai nērvaḻiyil celuttukiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ أَوۡ أَتَتۡكُمُ ٱلسَّاعَةُ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَدۡعُونَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(napiyē! Avarkaḷiṭam) nīr kūṟum; "allāhvuṭaiya vētaṉai uṅkaḷiṭam vantu viṭṭāl, allatu (nīṅkaḷ añcum) anta (vicāraṇaik) kālam vantuviṭṭāl (atiliruntu uṅkaḷaik kāppāṟṟa) allāhvaiyaṉṟi (vēṟu yāraiyāvatu) nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl - aḻaippīrkaḷā?" Eṉpatai (nīṅkaḷ cintittup) pārttīrkaḷā
Surah Al-Anaam, Verse 40
بَلۡ إِيَّاهُ تَدۡعُونَ فَيَكۡشِفُ مَا تَدۡعُونَ إِلَيۡهِ إِن شَآءَ وَتَنسَوۡنَ مَا تُشۡرِكُونَ
appaṭiyalla! - Avaṉaiyē nīṅkaḷ aḻaippīrkaḷ; appōtu avaṉ etaṟkāka avaṉai aḻaittīrkaḷō a(t tuṉpat)tai tāṉ nāṭiṉāl nīkkiviṭuvāṉ, iṉṉum (avaṉuṭaṉ) iṇai vaittiruntavaṟṟai nīṅkaḷ maṟantu viṭuvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 41
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَتَضَرَّعُونَ
(napiyē!) Umakku muṉṉar irunta camūkattārukkum nām (nam) tūtarkaḷai aṉuppiṉōm; accamūkattārai nōyaik koṇṭum vaṟumaiyaik koṇṭum piṭittōm - avarkaḷ paṇintu varum poruṭṭu
Surah Al-Anaam, Verse 42
فَلَوۡلَآ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَا تَضَرَّعُواْ وَلَٰكِن قَسَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
nam'miṭamiruntu avarkaḷukku vētaṉai vantapōtu avarkaḷ paṇintirukka vēṇṭāmā? Ataṟku māṟāka avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ iṟukiviṭṭaṉa avarkaḷ ceytu koṇṭiruntataiyē, ṣaittāṉ avarkaḷukku aḻakākak kāṭṭiviṭṭāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 43
فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَتَحۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَبۡوَٰبَ كُلِّ شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ إِذَا فَرِحُواْ بِمَآ أُوتُوٓاْ أَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ فَإِذَا هُم مُّبۡلِسُونَ
avarkaḷukku niṉaivūṭṭappaṭṭa naṟpōtaṉaikaḷai avarkaḷ maṟantuviṭṭa pōtu, avarkaḷukku (mutalil) ellāp poruṭkaḷiṉ vāyilkaḷaiyum nām tiṟantu viṭṭōm - piṉṉar, avarkaḷukku koṭukkappaṭṭataik koṇṭu avarkaḷ makiḻcciyaṭaintu koṇṭirunta vēḷai (nam vētaṉaiyaik koṇṭu) avarkaḷai tiṭīreṉap piṭittuk koṇṭōm; appōtu avarkaḷ nampikkai iḻantavarkaḷāka ākiviṭṭaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 44
فَقُطِعَ دَابِرُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْۚ وَٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Eṉavē, akkiramam ceytu koṇṭirunta akkūṭṭattār vēraṟukkappaṭṭaṉar; "ellāp pukaḻum ulakaṅkaḷ yāvaṟṟukkum iraṭcakaṉāṉa allāhvukkē ākum
Surah Al-Anaam, Verse 45
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَخَذَ ٱللَّهُ سَمۡعَكُمۡ وَأَبۡصَٰرَكُمۡ وَخَتَمَ عَلَىٰ قُلُوبِكُم مَّنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِهِۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ هُمۡ يَصۡدِفُونَ
allāh uṅkaḷuṭaiya cevippulaṉaiyum, pārkkum caktiyaiyum eṭuttuviṭṭu, uṅkaḷ irutayaṅkaḷiṉ mītu muttiraiyiṭṭu viṭuvāṉāṉāl - atai uṅkaḷukku allāhvaiyaṉṟi vēṟu enta iṟaivaṉ koṭuppāṉ? Eṉṟu nīṅkaḷ (cintittup) pārttīrkaḷā?" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka, (nam) attāṭcikaḷai evvāṟu vivarikkiṉṟōm eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrrāka (ivvāṟu iruntuma); piṉṉarum avarkaḷ puṟakkaṇittē varukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 46
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ بَغۡتَةً أَوۡ جَهۡرَةً هَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
tiṭīreṉṟō, allatu muṉ eccarikkaiyākavō allāhviṉ vētaṉai uṅkaḷiṭam vantu viṭṭāl (eṉṉa nilai ēṟpaṭum eṉpatai nīṅkaḷ cintittīrkaḷā?) Accamayam akkiramakkārarkaḷ tavira vēṟu yārum aḻikkappaṭuvārkaḷā? Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēḷum
Surah Al-Anaam, Verse 47
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۖ فَمَنۡ ءَامَنَ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(naṉmaiyaik koṇṭu) naṉmārāyam kūṟuvōrākavum, (tīmaiyai viṭṭu) eccarikkai ceyvōrākavumēyaṉṟi nām tūtarkaḷai aṉuppavillai eṉavē evar nampi, cīrtirunti naṭantārkaḷō, avarkaḷukku accamumillai avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 48
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَمَسُّهُمُ ٱلۡعَذَابُ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
āṉāl evar nam tiruvacaṉaṅkaḷaip poyppikkiṟārkaḷō avarkaḷai avarkaḷ ceytu varum pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka vētaṉaip piṭittuk koḷḷum
Surah Al-Anaam, Verse 49
قُل لَّآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ إِنِّي مَلَكٌۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُۚ أَفَلَا تَتَفَكَّرُونَ
(Napiyē!) Nīr kūṟum; "eṉṉiṭattil allāhviṉ pokkiṣaṅkaḷ irukkiṉṟaṉa eṉṟu nāṉ uṅkaḷiṭam kūṟavillai. Maṟaivāṉavaṟṟai nāṉ aṟiyamāṭṭēṉ; niccayamāka nāṉ oru malakkāka irukkiṉṟēṉ eṉṟum nāṉ uṅkaḷiṭam collavillai eṉakku (vahīyāka) aṟivikkappaṭṭatait tavira (vēṟu etaiyum) nāṉ piṉpaṟṟavillai." Iṉṉum nīr kūṟum; "kuruṭaṉum pārvaiyuṭaivaṉum camamāvārā? Nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā
Surah Al-Anaam, Verse 50
وَأَنذِرۡ بِهِ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَن يُحۡشَرُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ لَيۡسَ لَهُم مِّن دُونِهِۦ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
iṉṉum evar taṅkaḷ iṟaivaṉ muṉ (maṟumaiyil) koṇṭu varappaṭuvatu paṟṟi payappaṭukiṟārkaḷō avarkaḷukku (ivvētattaik koṇṭu) eccarikkai ceyyum - (pāvattiliruntu nīṅki) avarkaḷ payapaktiyuṭaiyōrākum poruṭṭu; avaṉait tavira avarkaḷukkup pātukāppaḷippavarō, parintu pēcupavarō vēṟu yārum illai
Surah Al-Anaam, Verse 51
وَلَا تَطۡرُدِ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ مَا عَلَيۡكَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَمَا مِنۡ حِسَابِكَ عَلَيۡهِم مِّن شَيۡءٖ فَتَطۡرُدَهُمۡ فَتَكُونَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(nayiyē!) Taṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya tirup poruttattai nāṭi, evar kālaiyilum mālaiyilum, avaṉai(p pirārttittu) aḻaittuk koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷai nīr viraṭṭi viṭātīr; avarkaḷuṭaiya kēḷvi kaṇakkup paṟṟi um'mītu poṟuppillai, um'muṭaiya kēḷvi kaṇakkup paṟṟi avarkaḷ mītum yātoru poṟuppumillai - eṉavē nīr avarkaḷai viraṭṭi viṭṭāl, nīrum aniyāyam ceypavarkaḷil oruvarāki viṭuvīr
Surah Al-Anaam, Verse 52
وَكَذَٰلِكَ فَتَنَّا بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لِّيَقُولُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنۢ بَيۡنِنَآۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِٱلشَّـٰكِرِينَ
namakkiṭaiyil (ēḻaikaḷākiya) ivarkaḷ mītā allāh aruḷpurintu viṭṭāṉ? Eṉṟu (celvantarkaḷ) kūṟa vēṇṭumeṉpataṟkāka avarkaḷil cilarai cilaraikkoṇṭu nām ivvāṟu cōtittōm. Naṉṟi celuttupavarkaḷai allāh mika aṟintavaṉillaiyā
Surah Al-Anaam, Verse 53
وَإِذَا جَآءَكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِنَا فَقُلۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۖ كَتَبَ رَبُّكُمۡ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَ أَنَّهُۥ مَنۡ عَمِلَ مِنكُمۡ سُوٓءَۢا بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَأَنَّهُۥ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Nam vacaṉaṅkaḷai nampiyavarkaḷ um'miṭam vantāl, "salāmuṉ alaikkum (uṅkaḷ mītu cāntiyum camātāṉamum uṇṭāvatāka)" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum, uṅkaḷ iṟaivaṉ kirupai ceyvatait taṉ mītu kaṭamaiyākkik koṇṭāṉ; uṅkaḷil evarēṉum aṟiyāmaiyiṉāl oru tīmaiyaic ceytu viṭṭu ataṟkup piṉ, pāvattai viṭṭum tirumpi, tiruttik koṇṭāl, niccayamāka avaṉ (allāh) maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 54
وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِتَسۡتَبِينَ سَبِيلُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
kuṟṟavāḷikaḷiṉ vaḻi (iṉṉateṉṟu cantēkamiṉṟit) teḷivākuvataṟkāka nām (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu vivarikkiṉṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 55
قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۚ قُل لَّآ أَتَّبِعُ أَهۡوَآءَكُمۡ قَدۡ ضَلَلۡتُ إِذٗا وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
nīṅkaḷ allāhvaiyaṉṟi vēṟu evarkaḷai(k kaṭavuḷarkaḷāka) aḻaikkiṉṟīrkaḷō avarkaḷai vaṇaṅkak kūṭāteṉṟu nāṉ niccayamāka taṭukkappaṭṭu uḷḷēṉ" (eṉṟu napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"uṅkaḷuṭaiya maṉa iccaikaḷai nāṉ piṉpaṟṟa māṭṭēṉ; (nāṉ appaṭic ceytāl) nāṉ niccayamāka vaḻi tavaṟi viṭuvēṉ; mēlum nāṉ nērvaḻi peṟṟavarkaḷilum irukkamāṭṭēṉ" eṉṟum (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 56
قُلۡ إِنِّي عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَكَذَّبۡتُم بِهِۦۚ مَا عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦٓۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ يَقُصُّ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰصِلِينَ
piṉṉum nīr kūṟum; "nāṉ eṉṉuṭaiya rappiṉ teḷivāṉa attāṭciyiṉ mītē irukkiṉṟēṉ; āṉāl nīṅkaḷō ataip poyppikkiṉṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ etaṟku avacarappaṭukiṉṟīrkaḷō a(vvētaṉaiyāṉa)tu eṉ atikārattil illai atikāram aṉaittum allāhviṭamēyaṉṟi vēṟillai cattiyattaiyē avaṉ kūṟukiṉṟāṉ, tīrppu vaḻaṅkuvōril avaṉē mikavum mēlāṉavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 57
قُل لَّوۡ أَنَّ عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦ لَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۗ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ etaṟku acavarappaṭukiṉṟīrkaḷō atu eṉ atikārattil iruntirukkumāṉāl, uṅkaḷukkum eṉakkumiṭaiyēyuḷḷa vivakāram uṭaṉē tīrkkappaṭṭēyirukkum; mēlum, allāh aniyāyam ceyvōrai naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 58
۞وَعِندَهُۥ مَفَاتِحُ ٱلۡغَيۡبِ لَا يَعۡلَمُهَآ إِلَّا هُوَۚ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۚ وَمَا تَسۡقُطُ مِن وَرَقَةٍ إِلَّا يَعۡلَمُهَا وَلَا حَبَّةٖ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡأَرۡضِ وَلَا رَطۡبٖ وَلَا يَابِسٍ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
Avaṉiṭamē maṟaivāṉavaṟṟiṉ tiṟavukōlkaḷ irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟai avaṉaṉṟi evarum aṟiyār. Mēlum karaiyilum kaṭalilum uḷḷavaṟṟaiyellām avaṉ aṟivāṉ; avaṉ aṟiyāmal ōr ilaiyum utirvatillai. Pūmiyiṉ (āḻattil aṭarnta) iruḷkaḷil kiṭakkum ciṟu vittum, pacumaiyāṉatum, ularntatum (entap poruḷum) teḷivāṉa (avaṉuṭaiya) pativēṭṭil illāmalillai
Surah Al-Anaam, Verse 59
وَهُوَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُم بِٱلَّيۡلِ وَيَعۡلَمُ مَا جَرَحۡتُم بِٱلنَّهَارِ ثُمَّ يَبۡعَثُكُمۡ فِيهِ لِيُقۡضَىٰٓ أَجَلٞ مُّسَمّٗىۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ ثُمَّ يُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avaṉ tāṉ iravil uṅkaḷai marikkac ceykiṟāṉ; iṉṉum nīṅkaḷ pakalil ceytavaṟṟaiyellām aṟikiṟāṉ; mīṇṭum uṅkaḷaik kuṟippiṭṭatavaṇai muṭippataṟkāka pakalil eḻuppukiṟāṉ; piṉṉar uṅkaḷuṭaiya (iṟuti) mīṭci avaṉiṭamē irukkiṟatu appāl nīṅkaḷ (ivvulakil) ceytu koṇṭiruntatai avaṉ uṅkaḷukku aṟivippāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 60
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۖ وَيُرۡسِلُ عَلَيۡكُمۡ حَفَظَةً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ تَوَفَّتۡهُ رُسُلُنَا وَهُمۡ لَا يُفَرِّطُونَ
avaṉ taṉ aṭiyārkaḷai aṭakkiyāḷupavaṉāka irukkiṟāṉ; aṉṟiyum, uṅkaḷ mītu pātukāppāḷarkaḷaiyum aṉuppukiṟāṉ; uṅkaḷil oruvarukku maraṇam vantuviṭumāṉāl, nam amararkaḷ avar ātmāvai eṭuttuk koḷkiṟārkaḷ - avarkaḷ (tam kaṭamaiyil) tavaṟuvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 61
ثُمَّ رُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۚ أَلَا لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَهُوَ أَسۡرَعُ ٱلۡحَٰسِبِينَ
piṉṉar avarkaḷ taṅkaḷiṉ uṇmaiyāṉa pātukāvalaṉāṉa allāhviṭam koṇṭuvarappaṭuvārkaḷ; (appōtu tīrppu kūṟum) atikāram avaṉukkē uṇṭu eṉpatai avarkaḷ aṟintu koḷḷaṭṭum, avaṉ kaṇakku vāṅkuvatil mikavum viraivāṉavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 62
قُلۡ مَن يُنَجِّيكُم مِّن ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ تَدۡعُونَهُۥ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةٗ لَّئِنۡ أَنجَىٰنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; nīṅkaḷ karaiyilum kaṭalilum uḷḷa iruḷkaḷil (cikkit tavikkum camayattil)"eṅkaḷai itaiviṭṭuk kāppāṟṟiviṭṭāl, niccayamāka nāṅkaḷ naṉṟi celuttuvōril āki viṭuvōm eṉṟu paṇivākavum, maṟaivākavum nīṅkaḷ avaṉiṭam pirārttikkiṉṟīrkaḷē appōtu uṅkaḷai kāppāṟṟukiṟavaṉ yār
Surah Al-Anaam, Verse 63
قُلِ ٱللَّهُ يُنَجِّيكُم مِّنۡهَا وَمِن كُلِّ كَرۡبٖ ثُمَّ أَنتُمۡ تُشۡرِكُونَ
Itiliruntum, iṉṉum maṟṟellāt tuṉpaṅkaḷiliruntum uṅkaḷaik kāppāṟṟupavaṉ allāhvē piṉṉar nīṅkaḷ (avaṉukku) iṇai vaikkiṉṟīrkaḷē" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 64
قُلۡ هُوَ ٱلۡقَادِرُ عَلَىٰٓ أَن يَبۡعَثَ عَلَيۡكُمۡ عَذَابٗا مِّن فَوۡقِكُمۡ أَوۡ مِن تَحۡتِ أَرۡجُلِكُمۡ أَوۡ يَلۡبِسَكُمۡ شِيَعٗا وَيُذِيقَ بَعۡضَكُم بَأۡسَ بَعۡضٍۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَفۡقَهُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "uṅkaḷ (talaikku) mēliruntō allatu uṅkaḷuṭaiya kālkaḷukkuk kīḻiruntō uṅkaḷukkut tuṉpam ēṟpaṭumpaṭi ceyyavum; allatu uṅkaḷaip pala pirivukaḷākki uṅkaḷil cilar cilaruṭaiya koṭumaiyai aṉupavikkumpaṭic ceyyavum avaṉ āṟṟaluḷḷavaṉāka irukkiṉṟāṉ." Avarkaḷ viḷaṅkik koḷvataṟkāka (nam)vacaṉaṅkaḷai evvāṟu (palavakaikaḷil teḷivākki) vivarikkiṉṟōm eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 65
وَكَذَّبَ بِهِۦ قَوۡمُكَ وَهُوَ ٱلۡحَقُّۚ قُل لَّسۡتُ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
(napiyē! Tirukkur'āṉākiya) itu muṟṟilum uṇmaiyāka iruntum, um camūkattār itai nirākarikkiṉṟaṉar; eṉavē, "nāṉ uṅkaḷ mītu poruppāḷaṉ alla" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟiviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 66
لِّكُلِّ نَبَإٖ مُّسۡتَقَرّٞۚ وَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
ovvoru kāriyattiṟkum oru kuṟippiṭṭa kālamuṇṭu; (ataṉai) cīkkaramē nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 67
وَإِذَا رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ يَخُوضُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦۚ وَإِمَّا يُنسِيَنَّكَ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَلَا تَقۡعُدۡ بَعۡدَ ٱلذِّكۡرَىٰ مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(napiyē!) Nam vacaṉaṅkaḷaip paṟṟi vīṇ vivātam ceytu koṇṭiruppōrai nīr kaṇṭāl, avarkaḷ ataiviṭṭu vēṟu viṣayaṅkaḷil kavaṉam celuttum varaiyil nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭum; (ikkaṭṭaḷaiyaiviṭṭu) ṣaittāṉ um'mai maṟakkumpaṭic ceytuviṭṭāl, niṉaivu vantatum, anta aniyāyakkāra kūṭṭattiṉaruṭaṉ nīr amarntirukka vēṇṭām
Surah Al-Anaam, Verse 68
وَمَا عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَّقُونَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَلَٰكِن ذِكۡرَىٰ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
(vīṇ vivātattil īṭupaṭṭuk koṇṭirukkum) avarkaḷuṭaiya (ceykaikaḷiṉ) kaṇakkil payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku yātoru poṟuppum illai eṉiṉum avarkaḷ payapaktiyuṭaiyavarkaḷākum poruṭṭu, avarkaḷukku nallupatēcam ceyvatu poruppākum
Surah Al-Anaam, Verse 69
وَذَرِ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَعِبٗا وَلَهۡوٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ وَذَكِّرۡ بِهِۦٓ أَن تُبۡسَلَ نَفۡسُۢ بِمَا كَسَبَتۡ لَيۡسَ لَهَا مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ وَإِن تَعۡدِلۡ كُلَّ عَدۡلٖ لَّا يُؤۡخَذۡ مِنۡهَآۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أُبۡسِلُواْ بِمَا كَسَبُواْۖ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
(Napiyē!) Yār taṅkaḷ mārkkattai viḷaiyāṭṭākavum veṟum vēṭikkaiyākavum eṭuttuk koṇṭārkaḷō, iṉṉum yārai ivvulaka vāḻkkai ēmāṟṟi viṭṭatō avarkaḷai viṭṭuviṭum. Eṉiṉum avarkaḷukku ovvōr āṉmāvum tāṉ ceyta ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka āpattil cikkikkoḷḷum (eṉum uṇmaiyai) kur'āṉaik koṇṭu niṉaivuṟuttum. Anta ātmāvukku allāhvaittavira vēṟu pātukāvalarō, parintu pēcupavarō illai (tāṅkaḷ ceyta pāvattiṟku) īṭāka (taṅkaḷāl iyaṉṟa) attaṉaiyum koṭuttālum, atu avarkaḷiṭamiruntu oppukkoḷḷap paṭa māṭṭātu ivarkaḷ tāṅkaḷ ceyta ceykaikaḷālēyē taṅkaḷai nācamākkik koṇṭārkaḷ;, ivarkaḷ nirākarittuk koṇṭirunta kāraṇattāl ivarkaḷukkuk kotikkum nīrum tuṉpuṟuttum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Anaam, Verse 70
قُلۡ أَنَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُنَا وَلَا يَضُرُّنَا وَنُرَدُّ عَلَىٰٓ أَعۡقَابِنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ كَٱلَّذِي ٱسۡتَهۡوَتۡهُ ٱلشَّيَٰطِينُ فِي ٱلۡأَرۡضِ حَيۡرَانَ لَهُۥٓ أَصۡحَٰبٞ يَدۡعُونَهُۥٓ إِلَى ٱلۡهُدَى ٱئۡتِنَاۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۖ وَأُمِرۡنَا لِنُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "namakku yātoru naṉmaiyum, tīmaiyum ceyya iyalāta allāh allātavaṟṟaiyā nām aḻaippōm? Allāh namakku nēr vaḻi kāṭṭiyapiṉṉarum (nām vaḻitavaṟi) nam piṉpuṟamē tiruppappaṭṭuviṭuvōmā? Avvāṟāyiṉ oruvaṉukku naṇparkaḷ iruntu avaṉai, avarkaḷ"eṅkaḷ iṭam vantu viṭu" eṉa nērvaḻi kāṭṭi aḻaittuk koṇṭirukkum pōtu ṣaittāṉ avaṉai vaḻitavaṟac ceytatāl pūmiyilē taṭṭaḻintu tirikiṟāṉē avaṉaip pōṉṟu ākiviṭuvōm." Iṉṉum kūṟum; "niccayamāka allāh kāṭṭum nērvaḻiyē nēr vaḻiyākum; akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉukkē vaḻipaṭumāṟu nāṅkaḷ ēvappaṭṭuḷḷōm
Surah Al-Anaam, Verse 71
وَأَنۡ أَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّقُوهُۚ وَهُوَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
toḻukaiyai nīṅkaḷ nilaināṭṭuṅkaḷ; avaṉukkē añci naṭaṅkaḷ; avaṉiṭam tāṉ nīṅkaḷ oṉṟu cērkkappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 72
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ وَيَوۡمَ يَقُولُ كُن فَيَكُونُۚ قَوۡلُهُ ٱلۡحَقُّۚ وَلَهُ ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
Avaṉ tāṉ vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum uṇmaiyākavē paṭaittāṉ; avaṉ"ākuka!" Eṉṟu collum nāḷil, atu (uṭaṉē) ākiviṭum. Avaṉuṭaiya vākku uṇmaiyāṉatu ekkāḷam (sūr) ūtappaṭum nāḷil, āṭci (atikāram) avaṉuṭaiyatākavē irukkum; avaṉ maṟaivāṉavaṟṟaiyum, pakiraṅkamāṉavaṟṟaiyum aṟintavaṉāka irukkiṟāṉ; avaṉē pūraṇa ñāṉamuṭaiyōṉ; (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintōṉ
Surah Al-Anaam, Verse 73
۞وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ لِأَبِيهِ ءَازَرَ أَتَتَّخِذُ أَصۡنَامًا ءَالِهَةً إِنِّيٓ أَرَىٰكَ وَقَوۡمَكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
ipṟāhīm tam takappaṉār ājariṭam, "vikkirakaṅkaḷaiyā nīr teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koḷkiṟīr? Nāṉ um'maiyum um camūkattāraiyum, pakiraṅkamāṉa vaḻi kēṭṭil iruppatai niccayamāka pārkkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiyatai niṉaittuppārum
Surah Al-Anaam, Verse 74
وَكَذَٰلِكَ نُرِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ مَلَكُوتَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلِيَكُونَ مِنَ ٱلۡمُوقِنِينَ
avar uṟutiyāṉa nampikkaiyuṭaiyavarāy ākum poruṭṭu vāṉaṅkaḷ, pūmi ivaṟṟiṉ āṭciyai ipṟāhīmukku ivvāṟu kāṇpittōm
Surah Al-Anaam, Verse 75
فَلَمَّا جَنَّ عَلَيۡهِ ٱلَّيۡلُ رَءَا كَوۡكَبٗاۖ قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَآ أُحِبُّ ٱلۡأٓفِلِينَ
ākavē avarai iravu mūṭik koṇṭapōtu avar oru naṭcattirattaip pārttār; "itutāṉ eṉ iṟaivaṉ!" Eṉṟu kūṟiṉār; āṉāl atu maṟainta pōtu avar, "nāṉ maṟaiyak kūṭiyavaṟṟai nēcikka māṭṭēṉ" eṉṟu coṉṉār
Surah Al-Anaam, Verse 76
فَلَمَّا رَءَا ٱلۡقَمَرَ بَازِغٗا قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَئِن لَّمۡ يَهۡدِنِي رَبِّي لَأَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلضَّآلِّينَ
piṉṉar cantiraṉ (pirakācattuṭaṉ) utayamāvataik kaṇṭu, avar, "ituvē eṉ iṟaivaṉ" eṉṟu kūṟiṉār. Āṉāl atu maṟainta pōtu avar, "eṉ iṟaivaṉ eṉakku nērvaḻi kāṭṭavillaiyāṉāl, nāṉ niccayamāka vaḻi tavaṟiyavarkaḷ kūṭṭattil (oruvaṉāka) ākiviṭuvēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Anaam, Verse 77
فَلَمَّا رَءَا ٱلشَّمۡسَ بَازِغَةٗ قَالَ هَٰذَا رَبِّي هَٰذَآ أَكۡبَرُۖ فَلَمَّآ أَفَلَتۡ قَالَ يَٰقَوۡمِ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
piṉ cūriyaṉ (mikka oḷiyuṭaṉ) utayamāvataik kaṇṭapōtu"ituvē eṉ iṟaivaṉ; itu ellāvaṟṟilum periyatu" eṉṟu avar kūṟiṉār. Atuvum astamikkavē, avar, "eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ (āṇṭavaṉukku) iṇaivaikkum (ovvoṉṟaiyum) viṭṭu niccayamāka nāṉ vilaki viṭṭēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Anaam, Verse 78
إِنِّي وَجَّهۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّذِي فَطَرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ حَنِيفٗاۖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ pakkamē nāṉ uṟutiyāka eṉ mukattait tiruppik koṇṭēṉ; nāṉ muṣrikkāṉavaṉāka - (iṇaivaip pōril oruvaṉāka) irukka māṭṭēṉ" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Anaam, Verse 79
وَحَآجَّهُۥ قَوۡمُهُۥۚ قَالَ أَتُحَـٰٓجُّوٓنِّي فِي ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنِۚ وَلَآ أَخَافُ مَا تُشۡرِكُونَ بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَشَآءَ رَبِّي شَيۡـٔٗاۚ وَسِعَ رَبِّي كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ
avaruṭaṉ avaruṭaiya kūṭṭattār vivātittārkaḷ; ataṟkavar"allāhvaip paṟṟiyā eṉṉiṭam tarkkam ceykiṟīrkaḷ? Avaṉ niccayamāka eṉakku nērvaḻi kāṭṭiviṭṭāṉ; nīṅkaḷ avaṉukku iṇaiyākkupavaṟṟaip paṟṟi nāṉ payappaṭamāṭṭēṉ; eṉ iṟaivaṉ etaiyāvatu nāṭiṉālaṉṟi (etuvum nikaḻntu viṭātu); eṉ iṟaivaṉ (taṉ) ñāṉattāl ellāp poruṭkaḷaiyum cūḻntirukkiṉṟāṉ; itai nīṅkaḷ cintikka vēṇṭāmā?" Eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Anaam, Verse 80
وَكَيۡفَ أَخَافُ مَآ أَشۡرَكۡتُمۡ وَلَا تَخَافُونَ أَنَّكُمۡ أَشۡرَكۡتُم بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗاۚ فَأَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ أَحَقُّ بِٱلۡأَمۡنِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
uṅkaḷukku avaṉ enta attāṭciyum iṟakki vaikkāmalirukkumpōtu nīṅkaḷ allāhvukku iṇaivaippatu paṟṟi payappaṭavillai - appaṭiyirukka nīṅkaḷ (avaṉukku) iṇaivaippavaṟṟukku nāṉ eppaṭi payappaṭuvēṉ? Nam irupiriviṉaril accamiṉṟi irukkattakuti uṭaiyavar yār? Nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruntāl, (kūṟuṅkaḷ eṉavum kēṭṭār)
Surah Al-Anaam, Verse 81
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يَلۡبِسُوٓاْ إِيمَٰنَهُم بِظُلۡمٍ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡأَمۡنُ وَهُم مُّهۡتَدُونَ
evar īmāṉ koṇṭu ataṉ piṉṉar tam'muṭaiya īmāṉai (iṇai vaittal eṉṉum) anītiyaik koṇṭu kaḷaṅkappaṭuttavillaiyō, avarkaḷukkē apayamuṇṭu; iṉṉum avarkaḷē nērvaḻiyaip peṟṟuk koṇṭavarkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 82
وَتِلۡكَ حُجَّتُنَآ ءَاتَيۡنَٰهَآ إِبۡرَٰهِيمَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
ivai nam'muṭaiya ātāraṅkaḷākum, nām ivaṟṟai ipṟāhīmukku avaruṭaiya kūṭṭattiṟku etirākak koṭuttōm; nām virumpuvōrukku patavikaḷai (mēlum mēlum) uyarttukiṟōm; niccayamāka um'muṭaiya iṟaivaṉ pūraṇa ñāṉamum pēraṟivum uḷḷavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 83
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ كُلًّا هَدَيۡنَاۚ وَنُوحًا هَدَيۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَمِن ذُرِّيَّتِهِۦ دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ وَأَيُّوبَ وَيُوسُفَ وَمُوسَىٰ وَهَٰرُونَۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Nām avarukku is'hākkaiyum, yaḥkūpaiyum (cantatiyākak) koṭuttaruḷiṉōm, ivarkaḷ aṉaivaraiyum nām nērvaḻiyil celuttiṉōm; itaṟku muṉṉar nām nūhaiyum avaruṭaiya cantatiyiliruntu tāvūtu, sulaimāṉ, ayyūp, yūsup, mūsā, hārūṉ ākiyōraiyum nērvaḻiyil celuttiṉōm; ippaṭiyē nām naṉmai purivōrukku naṟkūli vaḻaṅkukiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 84
وَزَكَرِيَّا وَيَحۡيَىٰ وَعِيسَىٰ وَإِلۡيَاسَۖ كُلّٞ مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
iṉṉum, jakariyyā, yahyā, īsā, ilyās - ivarkaḷ yāvarum (nēr vaḻicārnta) sālihāṉavarkaḷil niṉṟumuḷḷavarkaḷē
Surah Al-Anaam, Verse 85
وَإِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَيُونُسَ وَلُوطٗاۚ وَكُلّٗا فَضَّلۡنَا عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
iṉṉum ismāyīl, alyasa'u, yūṉus, lūt - ivarkaḷ yāvaraiyum ulakattiluḷḷa aṉaivarilum mēṉmaiyākkiṉōm
Surah Al-Anaam, Verse 86
وَمِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡ وَإِخۡوَٰنِهِمۡۖ وَٱجۡتَبَيۡنَٰهُمۡ وَهَدَيۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
ivarkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷiliruntum, ivarkaḷuṭaiya cantatikaḷiliruntum, ivarkaḷuṭaiya catōtararkaḷiliruntum (palarai) nām tērnteṭuttu, avarkaḷai nēr vaḻiyil celuttiṉōm
Surah Al-Anaam, Verse 87
ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَلَوۡ أَشۡرَكُواْ لَحَبِطَ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
ituvē allāhviṉ nēr vaḻiyākum, taṉ aṭiyārkaḷil avaṉ yārai virumpukiṟāṉō, avarkaḷukku itaṉmūlam nērvaḻi kāṭṭukiṟāṉ; (piṉṉar) avarkaḷ iṇaivaippārkaḷāṉāl, avarkaḷ ceytu vantatellām, avarkaḷai viṭṭu aḻintuviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 88
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَۚ فَإِن يَكۡفُرۡ بِهَا هَـٰٓؤُلَآءِ فَقَدۡ وَكَّلۡنَا بِهَا قَوۡمٗا لَّيۡسُواْ بِهَا بِكَٰفِرِينَ
ivarkaḷukkuttāṉ nām vētattaiyum, atikārattaiyum, napittuvattaiyum koṭuttōm; ākavē ivaṟṟai ivarkaḷ nirākarittāl itaṉai nirākarikkāta oru camutāyattiṉarai itaṟku nām niccayamāka poṟuppākkuvōm
Surah Al-Anaam, Verse 89
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۖ فَبِهُدَىٰهُمُ ٱقۡتَدِهۡۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرَىٰ لِلۡعَٰلَمِينَ
ivarkaḷ yāvaraiyum allāh nērvaḻiyil celuttiṉāṉ; ātalāl, ivarkaḷuṭaiya nērvaḻiyaiyē nīrum piṉpaṟṟuvīrāka"itaṟkāka nām uṅkaḷiṭam evvita piratipalaṉaiyum kēṭkavillai itu (ikkur'āṉ) ulaka makkaḷ yāvarukkum nallupatēcamēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟuṅ kūṟuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 90
وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓ إِذۡ قَالُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ بَشَرٖ مِّن شَيۡءٖۗ قُلۡ مَنۡ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِي جَآءَ بِهِۦ مُوسَىٰ نُورٗا وَهُدٗى لِّلنَّاسِۖ تَجۡعَلُونَهُۥ قَرَاطِيسَ تُبۡدُونَهَا وَتُخۡفُونَ كَثِيرٗاۖ وَعُلِّمۡتُم مَّا لَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنتُمۡ وَلَآ ءَابَآؤُكُمۡۖ قُلِ ٱللَّهُۖ ثُمَّ ذَرۡهُمۡ فِي خَوۡضِهِمۡ يَلۡعَبُونَ
Ivarkaḷ allāhvai matikka vēṇṭiya muṟaiyil matikkavillai ēṉeṉil avarkaḷ, "allāh enta oru maṉitar mītum e(nta vētat)taiyum iṟakkavillai" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar; avarkaḷiṭattil nīr kūṟum; "pirakācamāṉatākavum, maṉitarkaḷukku vaḻikāṭṭiyākavum mūsā koṇṭuvantārē anta vēttai iṟakkiyavaṉ yār? Ataṉai nīṅkaḷ taṉittaṉi ēṭukaḷāka ākki, avaṟṟil cilavaṟṟai veḷippaṭuttukiṟīrkaḷ; perumpālāṉavaṟṟai maṟaittum viṭukiṟīrkaḷ; (avvētattiṉ mūlamākavē) nīṅkaḷum uṅkaḷ mūtātaiyarkaḷum aṟiyāmal iruntavaikaḷaiyellām kaṟṟukkoṭukkappaṭṭīrkaḷ." (Napiyē! Mēlum) nīr kūṟuvīrāka"allāhtāṉ (atai iṟakkivaittāṉ)" piṉpu avarkaḷait tam vīṇāṉa (tarkkat)til viḷaiyāṭikkoṇṭirukkumāṟu viṭṭuviṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 91
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ مُّصَدِّقُ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَلِتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَاۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَهُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
inta vētattai - apivirutti niṟaintatākavum, itaṟkumuṉ vanta (vētaṅkaḷai) meyppaṭuttuvatākavum nām iṟakki vaittuḷḷōm; (itaikkoṇṭu) nīr (nakaraṅkaḷiṉ tāyākiya) makkāvil uḷḷavarkaḷaiyum, ataṉaic cuṟṟiyuḷḷavarkaḷaiyum eccarikkai ceyvataṟkākavum, (nām itaṉai aruḷiṉōm.) Evarkaḷ maṟumaiyai nampukiṟārkaḷō avarkaḷ itai nampuvārkaḷ. Iṉṉum avarkaḷ toḻukaiyaip pēṇuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 92
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ قَالَ أُوحِيَ إِلَيَّ وَلَمۡ يُوحَ إِلَيۡهِ شَيۡءٞ وَمَن قَالَ سَأُنزِلُ مِثۡلَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي غَمَرَٰتِ ٱلۡمَوۡتِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَاسِطُوٓاْ أَيۡدِيهِمۡ أَخۡرِجُوٓاْ أَنفُسَكُمُۖ ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَكُنتُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِهِۦ تَسۡتَكۡبِرُونَ
Allāhviṉ mītu poyk kaṟpaṉai ceypavaṉ, allatu vahīyiṉ mūlam taṉakku oṉṟumē aṟivikkappaṭāmalirukka, "eṉakku vahī vantatu" eṉṟu kūṟupavaṉ; allatu"allāh iṟakkivaitta i(vvētat)taip pōl nāṉum iṟakkivaippēṉ" eṉṟu kūṟupavaṉ, ākiya ivarkaḷai viṭap periya aniyāyakkāraṉ yār irukka muṭiyum? Inta aniyāyakkārarkaḷ maraṇa vētaṉaiyil irukkum pōtu nīṅkaḷ avarkaḷaip pārttāl, malakkukaḷ tam kaikaḷai nīṭṭi (ivarkaḷiṭam)"uṅkaḷuṭaiya uyirkaḷai veḷiyēṟṟuṅkaḷ; iṉṟaiya tiṉam nīṅkaḷ iḻivutarum vētaṉaiyaik kūliyākak koṭukkappaṭuvīrkaḷ. Ēṉeṉil, nīṅkaḷ uṇmaiyallātatai allāhviṉ mītu kūṟik koṇṭiruntīrkaḷ; iṉṉum, avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai (nampātu nirākarittup) perumaiyaṭittuk koṇṭiruntīrkaḷ" (eṉṟu kūṟuvatai nīr kāṇpīr)
Surah Al-Anaam, Verse 93
وَلَقَدۡ جِئۡتُمُونَا فُرَٰدَىٰ كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَتَرَكۡتُم مَّا خَوَّلۡنَٰكُمۡ وَرَآءَ ظُهُورِكُمۡۖ وَمَا نَرَىٰ مَعَكُمۡ شُفَعَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ أَنَّهُمۡ فِيكُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْۚ لَقَد تَّقَطَّعَ بَيۡنَكُمۡ وَضَلَّ عَنكُم مَّا كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
aṉṟiyum (maṟumaiyil allāh ivarkaḷai nōkki), "nām uṅkaḷai mutal muṟaiyākap paṭaittōmē atupōṉṟu nīṅkaḷ (etuvumillāmal) taṉiyē em'miṭam vantuviṭṭīrkaḷ; iṉṉum; nām uṅkaḷukku aḷittavaṟṟaiyellām uṅkaḷ mutukukaḷukkup piṉṉāl viṭṭu viṭṭīrkaḷ; evarkaḷai nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya kūṭṭāḷikaḷ eṉṟu eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷō, uṅkaḷukkup parintu pēcuvārkaḷ (eṉṟu eṇṇik koṇṭiruntīrkaḷō) avarkaḷai nām uṅkaḷuṭaṉiruppataik kāṇavillai, uṅkaḷukkiṭaiyē irunta toṭarpum aṟuntu viṭṭatu, uṅkaḷuṭaiya nampikkaikaḷ ellām tavaṟiviṭṭaṉa" (eṉṟu kūṟuvāṉ)
Surah Al-Anaam, Verse 94
۞إِنَّ ٱللَّهَ فَالِقُ ٱلۡحَبِّ وَٱلنَّوَىٰۖ يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَمُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتِ مِنَ ٱلۡحَيِّۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
Niccayamāka allāhtāṉ, vittukaḷaiyum, koṭṭaikaḷaiyum veṭi(ttu muḷai)kkac ceykiṟāṉ iṟantavaṟṟiliruntu uyiruḷḷavaṟṟai veḷippaṭuttukiṟāṉ, uyiruḷḷavaṟṟiliruntu iṟantavaṟṟaiyum avaṉē veḷippaṭuttukiṟāṉ; avaṉē uṅkaḷ allāh - eppaṭi nīṅkaḷ ticai tiruppappaṭukiṟīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 95
فَالِقُ ٱلۡإِصۡبَاحِ وَجَعَلَ ٱلَّيۡلَ سَكَنٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ حُسۡبَانٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
avaṉē poḻutu viṭiyac ceypavaṉ; (nīṅkaḷ kaḷaippāṟi) amaitipeṟa avaṉē iravaiyum kālak kaṇakkiṉai aṟivataṟkākac cūriyaṉaiyum, cantiraṉaiyum uṇṭākkiṉāṉ - ivaiyāvum vallamaiyil mikaittōṉum, ellām aṟintōṉumākiya (iṟaivaṉiṉ) ēṟpāṭākum
Surah Al-Anaam, Verse 96
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلنُّجُومَ لِتَهۡتَدُواْ بِهَا فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
avaṉē uṅkaḷukkāka naṭcattiraṅkaḷai uṇṭākkiṉāṉ; avaṟṟaik koṇṭu nīṅkaḷ karaiyilum, kaṭalilum uḷḷa iruḷkaḷil nīṅkaḷ vaḻiyaṟintu celkiṟīrkaḷ - aṟiyakkūṭiya makkaḷukku niccayamāka (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu vivarikkiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 97
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ فَمُسۡتَقَرّٞ وَمُسۡتَوۡدَعٞۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَفۡقَهُونَ
uṅkaḷ aṉaivaraiyum orē ātmāviliruntu uṇṭākkippiṉ (uṅkaḷ tantaiyiṭam) taṅka vaittu, (piṉṉar karppattil) oppaṭaippavaṉum avaṉē. Cintittu viḷaṅkik koḷḷak kūṭiya makkaḷukku niccayamāka nam vacaṉaṅkaḷai vivarittuḷḷōm
Surah Al-Anaam, Verse 98
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ نَبَاتَ كُلِّ شَيۡءٖ فَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهُ خَضِرٗا نُّخۡرِجُ مِنۡهُ حَبّٗا مُّتَرَاكِبٗا وَمِنَ ٱلنَّخۡلِ مِن طَلۡعِهَا قِنۡوَانٞ دَانِيَةٞ وَجَنَّـٰتٖ مِّنۡ أَعۡنَابٖ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُشۡتَبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٍۗ ٱنظُرُوٓاْ إِلَىٰ ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَيَنۡعِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكُمۡ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Avaṉē vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakkiṉāṉ. Ataik koṇṭu ellā vakaiyāṉa puṟpūṇṭukaḷaiyum nām veḷiyākkiṉōm; atiliruntu paccai(t taḻai)kaḷai veḷippaṭuttukiṟōm;;. Atiliruntu nām vittukkaḷai aṭarttiyāṉa katirkaḷāka veḷippaṭuttukiṟōm. Pērītta marattiṉ pāḷaiyiliruntu vaḷaintu toṅkum paḻakkulaikaḷum irukkiṉṟaṉa tirāṭcait tōṭṭaṅkaḷaiyum, (pārvaikku) oṉṟu pōlavum (cuvaikku) veḷa; vēṟākavum uḷḷa mātuḷai, jaittūṉ (olivam) ākiyavaṟṟaiyum (nām veḷippaṭuttiyirukkiṟōm); avai (pūttuk) kāyppataiyum, piṉṉar kaṉintu paḻamāvataiyum nīṅkaḷ uṟṟu nōkkuvīrkaḷāka - īmāṉ koḷḷum makkaḷukku niccayamāka ivaṟṟil attāṭcikaḷ amaintuḷḷaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 99
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ ٱلۡجِنَّ وَخَلَقَهُمۡۖ وَخَرَقُواْ لَهُۥ بَنِينَ وَبَنَٰتِۭ بِغَيۡرِ عِلۡمٖۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَصِفُونَ
ivvāṟiruntum avarkaḷ jiṉkaḷai allāhvukku iṇaiyāṉavarkaḷāka ākkukiṟārkaḷ; allāhvē anta jiṉkaḷaiyum paṭaittāṉ; iruntum aṟivillāta kāraṇattāl iṇaivaippōr avaṉukkup putalvarkaḷaiyum, putalvikaḷaiyum kaṟpaṉai ceytu koṇṭārkaḷ - avaṉō ivarkaḷ ivvāṟu varṇippatiliruntu tūyavaṉākavum, uyarntavaṉumāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 100
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ صَٰحِبَةٞۖ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
avaṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum muṉ mātiriyiṉṟip paṭaittavaṉ. Avaṉukku maṉaivi, evarum illātirukka, avaṉukku evvāṟu piḷḷai irukka muṭiyum? Avaṉē ellāp poruṭkaḷaiyum paṭaittāṉ. Iṉṉum avaṉ ellāp poruṭkaḷaiyum naṉkaṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 101
ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ فَٱعۡبُدُوهُۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ
avaṉtāṉ allāh - uṅkaḷ iṟaivaṉ;, avaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ illai ellāp poruṭkaḷiṉ paṭaippāḷaṉ avaṉē āvāṉ; ākavē, avaṉaiyē vaḻipaṭuṅkaḷ - iṉṉum avaṉē ellāk kāriyaṅkaḷaiyum kaṇkāṇippavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 102
لَّا تُدۡرِكُهُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَهُوَ يُدۡرِكُ ٱلۡأَبۡصَٰرَۖ وَهُوَ ٱللَّطِيفُ ٱلۡخَبِيرُ
Pārvaikaḷ avaṉai aṭaiya muṭiyā āṉāl avaṉē ellōruṭaiya (ellāp) pārvaikaḷaiyum (cūḻntu) aṭaikiṟāṉ. Avaṉ nuṭpamāṉavaṉ; teḷivāṉa ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 103
قَدۡ جَآءَكُم بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنۡ أَبۡصَرَ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ عَمِيَ فَعَلَيۡهَاۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
niccayamāka uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu ātāraṅkaḷ vantuḷḷaṉa evar avaṟṟai (kavaṉittu)p pārkkiṟārō atu avarukkē naṉmaiyākum, evar (avaṟṟaip) pārkkātu kaṇṇai mūṭikkoḷkiṟārō atu avarukkē kēṭākum'nāṉ uṅkaḷaik kāppavaṉ alla' (eṉṟu napiyē! Nīr kūṟum)
Surah Al-Anaam, Verse 104
وَكَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِيَقُولُواْ دَرَسۡتَ وَلِنُبَيِّنَهُۥ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
nīr (pala vētaṅkaḷiliruntu) kāppi aṭittu irukkiṟīr eṉṟu avarkaḷ kūṟuvataṟkākavum aṟiyakkūṭiya makkaḷukku ataṉai nām teḷivu paṭuttuvataṟkākavum (namatu) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟē viḷakkukiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 105
ٱتَّبِعۡ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(napiyē!) Um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu umakku vahī mūlam aṟivikkappaṭṭataiyē nīr piṉpaṟṟuvīrāka - avaṉait tavira (vaṇakkattiṟkuriya) iṟaivaṉ vēṟillai, iṇai vaippōrai nīr puṟakkaṇittuviṭum
Surah Al-Anaam, Verse 106
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكُواْۗ وَمَا جَعَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ iṇai vaittirukkavē māṭṭārkaḷ; nām um'mai avarkaḷ mītu kāppāḷarāka ēṟpaṭuttavillai - iṉṉum nīr avarkaḷ (kāriyaṅkaḷai nirvakikkum) poṟuppāḷarum allar
Surah Al-Anaam, Verse 107
وَلَا تَسُبُّواْ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَسُبُّواْ ٱللَّهَ عَدۡوَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖۗ كَذَٰلِكَ زَيَّنَّا لِكُلِّ أُمَّةٍ عَمَلَهُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِم مَّرۡجِعُهُمۡ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ aḻaikkum allāh allātavaṟṟai nīṅkaḷ tiṭṭātīrkaḷ; (appaṭit tiṭṭiṉāl) avarkaḷ aṟivillāmal, varampai mīṟi allāhvait tiṭṭuvārkaḷ - ivvāṟē ovvoru camūkattārukkum avarkaḷuṭaiya ceyalai nām aḻakāka ākkiyuḷḷōm - piṉpu avarkaḷuṭaiya mīṭci avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamē irukkiṟatu. Appōtu avarkaḷ ceytatai avarkaḷukku avaṉ aṟivippāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 108
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ لَّيُؤۡمِنُنَّ بِهَاۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِۖ وَمَا يُشۡعِرُكُمۡ أَنَّهَآ إِذَا جَآءَتۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
(Nirākarittuk koṇṭirukkum) avarkaḷ, allāhviṉ mītu uṟutiyāṉa cattiyam ceytu, taṅkaḷukku ōr attāṭci vantuviṭumāṉāl tām niccayamāka ataik koṇṭu īmāṉ koḷvatāka kūṟukiṟārkaḷ. (Napiyē!) Avarkaḷiṭam) nīr kūṟum; attāṭcikaḷ yāvum allāhviṭamē irukkiṉṟaṉa. Anta attāṭcikaḷ varumpoḻutu niccayamāka avarkaḷ īmāṉ koḷḷamāṭṭārkaḷ eṉpatai uṅkaḷukku etu aṟivittatu
Surah Al-Anaam, Verse 109
وَنُقَلِّبُ أَفۡـِٔدَتَهُمۡ وَأَبۡصَٰرَهُمۡ كَمَا لَمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهِۦٓ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَنَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
mēlum, nām avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya pārvaikaḷaiyum tiruppiviṭuvōm - avarkaḷ mutalil itai nampāmal iruntatu pōlavē iṉṉum avarkaḷ taṅkaḷuṭaiya vaḻi kēṭṭilēyē taṭṭaḻintu tiriyumāṟu avarkaḷai nām viṭṭuviṭuvōm
Surah Al-Anaam, Verse 110
۞وَلَوۡ أَنَّنَا نَزَّلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَكَلَّمَهُمُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَحَشَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ كُلَّ شَيۡءٖ قُبُلٗا مَّا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَجۡهَلُونَ
niccayamāka nām avarkaḷiṭam malakkukaḷai iṟakkivaittālum, iṟantavarkaḷai avarkaḷiṭam pēcumpaṭic ceytālum, iṉṉum ellāp poruṭkaḷaiyum avarkaḷiṭam nērukkunēr koṇṭuvantu oṉṟu cērttālum - allāh nāṭiṉālaṉṟi avarkaḷ īmāṉ koḷḷa māṭṭārkaḷ - avarkaḷil perumpālōr mūṭarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 111
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا شَيَٰطِينَ ٱلۡإِنسِ وَٱلۡجِنِّ يُوحِي بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ زُخۡرُفَ ٱلۡقَوۡلِ غُرُورٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
ivvāṟē ovvoru napikkum, maṉitarilum jiṉkaḷilum uḷḷa ṣaittāṉkaḷai virōtikaḷāka nām ākkiyiruntōm; avarkaḷil cilar maṟṟavarai ēmāṟṟum poruṭṭu, alaṅkāramāṉa vārttaikaḷai irakaciyamākac collikkoṇṭiruntārkaḷ; (napiyē!) Um'muṭaiya iṟaivaṉ nāṭiyiruntāl ivvāṟu avarkaḷ ceytirukka māṭṭārkaḷ - eṉavē avarkaḷaiyum avarkaḷ kūṟum poykkaṟpaṉaikaḷaiyum viṭṭuviṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 112
وَلِتَصۡغَىٰٓ إِلَيۡهِ أَفۡـِٔدَةُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَلِيَرۡضَوۡهُ وَلِيَقۡتَرِفُواْ مَا هُم مُّقۡتَرِفُونَ
(ṣaittāṉkaḷiṉ alaṅkāramāṉa pēccai) maṟumaiyai nampātavarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷ cevimaṭuppataṟkākavum atai tirupti koḷvataṟkākavum avarkaḷ ceytu vantataiyē toṭarntu ceyvataṟkākavum (ivvāṟu ṣaittāṉkaḷ mayakkiṉar)
Surah Al-Anaam, Verse 113
أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡتَغِي حَكَمٗا وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مُفَصَّلٗاۚ وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡلَمُونَ أَنَّهُۥ مُنَزَّلٞ مِّن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(Napiyē! Kūṟum;)"allāh allātavaṉaiyā (tīrppaḷikkum) nītipatiyāka nāṉ tēṭuvēṉ? Avaṉtāṉ uṅkaḷukku (virivāṉa) viḷakkamāṉa vētattai iṟakkiyuḷḷāṉ; evarkaḷukku nām vētattaik koṭuttirukkiṉṟōmō avarkaḷ niccayamāka itu (kur'āṉ) um'muṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu uṇmaiyāka iṟakkappaṭṭuḷḷatu eṉpatai naṉku aṟivārkaḷ. Eṉavē nīr cantēkam koḷpavarkaḷil oruvarāki viṭātīr
Surah Al-Anaam, Verse 114
وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ صِدۡقٗا وَعَدۡلٗاۚ لَّا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
mēlum um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ vārttai uṇmaiyālum niyāyattālum muḻumaiyākiviṭṭatu - avaṉuṭaiya vārttaikaḷai māṟṟuvōr evarum illai - avaṉ (ellāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum, (yāvaṟṟaiyum) aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 115
وَإِن تُطِعۡ أَكۡثَرَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ يُضِلُّوكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
pūmiyil uḷḷavarkaḷil perum pālōrai nīr piṉpaṟṟuvīrāṉāl avarkaḷ um'mai allāhviṉ pātaiyai viṭṭu vaḻikeṭuttu viṭuvārkaḷ. (Ātāramaṟṟa) veṟum yūkaṅkaḷaittāṉ avarkaḷ piṉpaṟṟukiṟārkaḷ - iṉṉum avarkaḷ (poyyāṉa) kaṟpaṉaiyilēyē mūḻkikkiṭakkiṟārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 116
إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ مَن يَضِلُّ عَن سَبِيلِهِۦۖ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
niccayamāka taṉṉuṭaiya nalvaḻiyai viṭṭuttavaṟiyavaṉ yār eṉpatai um iṟaivaṉ naṉku aṟivāṉ - avvāṟē nalvaḻiyil celpavarkaḷ yār eṉpataiyum avaṉ naṉku aṟivāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 117
فَكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كُنتُم بِـَٔايَٰتِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
(muḥmiṉkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nampuvōrāka iruppiṉ allāhviṉ peyar kūṟappaṭṭu (aṟukkappaṭṭavaṟṟiṉ māmicattaiyē) puciyuṅkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 118
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تَأۡكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَقَدۡ فَصَّلَ لَكُم مَّا حَرَّمَ عَلَيۡكُمۡ إِلَّا مَا ٱضۡطُرِرۡتُمۡ إِلَيۡهِۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا لَّيُضِلُّونَ بِأَهۡوَآئِهِم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُعۡتَدِينَ
Allāhviṉ peyar kūṟi (uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavaṟṟil) aṟukkappaṭṭatai nīṅkaḷ cāppiṭāmalirukka eṉṉa (taṭai) irukkiṟatu? Nīṅkaḷ nirppantikkappaṭṭālaṉṟi cāppiṭa uṅkaḷukku vilakkappaṭṭavai evai eṉpatai allāh vivarittuk kūṟiyuḷḷāṉ - āṉāl perumpālōr, aṟiyāmaiyiṉ kāraṇamākat taṅkaḷuṭaiya maṉa iccaikaḷiṉ pirakāram (maṉitarkaḷai) vaḻi keṭukkiṟārkaḷ; varampu mīṟiccelpavarkaḷai niccayamāka um iṟaivaṉ naṉku aṟikiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 119
وَذَرُواْ ظَٰهِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَبَاطِنَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡسِبُونَ ٱلۡإِثۡمَ سَيُجۡزَوۡنَ بِمَا كَانُواْ يَقۡتَرِفُونَ
(muḥmiṉkaḷē!)"Veḷippaṭaiyāṉa pāvattaiyum, antaraṅkamāṉa pāvattaiyum viṭṭuviṭuṅkaḷ. Niccayamāka evarkaḷ pāvattaic campātikkiṉṟaṉarō, avarkaḷ campātittavaṟṟukkuk kūli koṭukkappaṭuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 120
وَلَا تَأۡكُلُواْ مِمَّا لَمۡ يُذۡكَرِ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَإِنَّهُۥ لَفِسۡقٞۗ وَإِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ لَيُوحُونَ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِهِمۡ لِيُجَٰدِلُوكُمۡۖ وَإِنۡ أَطَعۡتُمُوهُمۡ إِنَّكُمۡ لَمُشۡرِكُونَ
etaṉmītu. (Aṟukkumpōtu) allāhviṉ peyar kūṟappaṭavillaiyō ataip puciyātīrkaḷ - niccayamāka atu pāvamākum; niccayamāka ṣaittāṉkaḷ taṅkaḷ naṇparkaḷai uṅkaḷōṭu (vīṇ) tarkkam ceyyumāṟu tūṇṭukiṟārkaḷ - nīṅkaḷ avarkaḷukku vaḻipaṭṭāl, niccayamāka nīṅkaḷum muṣrikkukaḷ (iṇaivaippōr) āvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 121
أَوَمَن كَانَ مَيۡتٗا فَأَحۡيَيۡنَٰهُ وَجَعَلۡنَا لَهُۥ نُورٗا يَمۡشِي بِهِۦ فِي ٱلنَّاسِ كَمَن مَّثَلُهُۥ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ لَيۡسَ بِخَارِجٖ مِّنۡهَاۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡكَٰفِرِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
maraṇam aṭainta oruvaṉai nām uyirppittu eḻuppiṉōm - iṉṉum avaṉukku ōr oḷiyaiyum koṭuttōm. Ataikkoṇṭu avaṉ maṉitarkaḷiṭaiyē naṭamāṭukiṟāṉ. Maṟṟoruvaṉ iruḷkaḷil cikkikkiṭakkiṟāṉ; ataiviṭṭu avaṉ veḷiyēṟavē muṭiyātu - ivviruvarum camamāvārā? Ivvāṟu kāḥpirkaḷukku avarkaḷ ceyyakkūṭiya (pāvac)ceyalkaḷ aḻakākkappaṭṭuḷḷaṉa
Surah Al-Anaam, Verse 122
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٍ أَكَٰبِرَ مُجۡرِمِيهَا لِيَمۡكُرُواْ فِيهَاۖ وَمَا يَمۡكُرُونَ إِلَّا بِأَنفُسِهِمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
mēlum ivvāṟē ovvōr ūrilum kuṟṟavāḷikaḷiṉ talaivarkaḷai nām ēṟpaṭuttiyirukkiṟōm. Atil avarkaḷ cūḻcci ceyvataṟkāka, āyiṉum avarkaḷ taṅkaḷukkē cūḻcci ceytu koḷkiṟārkaḷ. (Itai) avarkaḷ uṇaruvatillai
Surah Al-Anaam, Verse 123
وَإِذَا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ قَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ حَتَّىٰ نُؤۡتَىٰ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ رُسُلُ ٱللَّهِۘ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ حَيۡثُ يَجۡعَلُ رِسَالَتَهُۥۗ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ أَجۡرَمُواْ صَغَارٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا كَانُواْ يَمۡكُرُونَ
Avarkaḷukku ētāvatu ōr attāṭci vantāl, avarkaḷ, "allāhviṉ tūtarkaḷukkuk koṭukkappaṭṭatu pōl eṅkaḷukkum koṭukkappaṭāta varaiyil nāṅkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; allāh taṉatu tūtai eṅku, amaikka vēṇṭumeṉpatai naṉku aṟivāṉ; kuṟṟam ceytu koṇṭiruppōrukku avarkaḷ ceyyum catiyiṉ kāraṇamāka allāhviṭam ciṟumaiyum, koṭiya vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Anaam, Verse 124
فَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يَهۡدِيَهُۥ يَشۡرَحۡ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِۖ وَمَن يُرِدۡ أَن يُضِلَّهُۥ يَجۡعَلۡ صَدۡرَهُۥ ضَيِّقًا حَرَجٗا كَأَنَّمَا يَصَّعَّدُ فِي ٱلسَّمَآءِۚ كَذَٰلِكَ يَجۡعَلُ ٱللَّهُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ
allāh yārukku nērvaḻi kāṭṭa nāṭukiṟāṉō avaruṭaiya neñcai islāttai ēṟṟukkoḷvataṟkāka vicālamākkukiṟāṉ - yārai avaṉ vaḻi keṭukka nāṭukiṟāṉō, avaruṭaiya neñcai, vāṉattil ēṟupavaṉ neñcaip pōl iṟukic curuṅkumpaṭic ceykiṟāṉ - ivvāṟē īmāṉ koḷḷātavarkaḷukku allāh taṇṭaṉaiyai ēṟpaṭuttukiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 125
وَهَٰذَا صِرَٰطُ رَبِّكَ مُسۡتَقِيمٗاۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
(napiyē!) Ituvē um iṟaivaṉiṉ nērāṉa vaḻiyākum - cintaṉaiyuḷḷa makkaḷukku (nam) vacaṉaṅkaḷai niccayamāka vivarittirukkiṉṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 126
۞لَهُمۡ دَارُ ٱلسَّلَٰمِ عِندَ رَبِّهِمۡۖ وَهُوَ وَلِيُّهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam (cāntiyum) camātāṉamumuḷḷa vīṭu(cuvarkkam) uṇṭu - avarkaḷ ceyta (naṉmaikaḷiṉ) kāraṇamāka avaṉ avarkaḷuṭaiya uṟṟa nēcaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 127
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ قَدِ ٱسۡتَكۡثَرۡتُم مِّنَ ٱلۡإِنسِۖ وَقَالَ أَوۡلِيَآؤُهُم مِّنَ ٱلۡإِنسِ رَبَّنَا ٱسۡتَمۡتَعَ بَعۡضُنَا بِبَعۡضٖ وَبَلَغۡنَآ أَجَلَنَا ٱلَّذِيٓ أَجَّلۡتَ لَنَاۚ قَالَ ٱلنَّارُ مَثۡوَىٰكُمۡ خَٰلِدِينَ فِيهَآ إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
Avarkaḷ yāvaraiyum oṉṟu cērkkum (maṟumai) nāḷil, avaṉ (jiṉkaḷai nōkki)"ō! Jiṉkaḷiṉ kūṭṭattārē! Nīṅkaḷ maṉitarkaḷil anēkarai (vaḻikeṭuttu) uṅkaḷuṭaṉ cērttuk koṇṭīrkaḷallavā?" Eṉṟu kēṭpāṉ. Ataṟku maṉitarkaḷiliruntu avarkaḷuṭaiya naṇparkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷil cilar cilaraikkoṇṭu palaṉ aṭaintirukkiṉṟōm. Nī eṅkaḷukku nirṇayitta tavaṉaiyai nāṅkaḷ aṭaintu viṭṭōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ; ataṟku avaṉ, "narakam tāṉ nīṅkaḷ taṅkumiṭamākum - allāh nāṭiṉālaṉṟi nīṅkaḷ atil eṉṟeṉṟum iruppīrkaḷ - niccayamāka umatu iṟaivaṉ mikka ñāṉamuṭaiyōṉākavum, (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 128
وَكَذَٰلِكَ نُوَلِّي بَعۡضَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
ivvāṟē aniyāyakkārarkaḷil cilarai maṟṟum cilaruṭaṉ - avarkaḷ ceytu koṇṭirukkum (pāvac) ceyalkaḷiṉ kāraṇattāl - neruṅkiyavarkaḷāka ākkukiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 129
يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ شَهِدۡنَا عَلَىٰٓ أَنفُسِنَاۖ وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ
(maṟumai nāḷil iṟaivaṉ jiṉkaḷaiyum maṉitarkaḷaiyum nōkki)"jiṉkaḷ, maṉitarkaḷ kūṭṭattārē! Uṅkaḷukku eṉ vacaṉaṅkaḷai (aṟivittu) ōtikkāṭṭavum, inta nāḷil (ēṟpaṭappōkum) cantippaip paṟṟi uṅkaḷukku eccarikkai ceyyavum uṅkaḷiliruntē uṅkaḷiṭam tūtarkaḷ varavillaiyā?" (Eṉṟu kēṭpāṉ), ataṟku avarkaḷ, "nāṅkaḷē eṅkaḷ (pāvattiṉ) mītu cāṭci kūṟukiṟōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ; itaṟkukkāraṇam ulaka vāḻkkai avarkaḷai mayakkiviṭṭatu - avarkaḷ kāḥpirkaḷāka iruntatāka avarkaḷ taṅkaḷukku etirākavē cāṭci kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 130
ذَٰلِكَ أَن لَّمۡ يَكُن رَّبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا غَٰفِلُونَ
(ivvāṟu tūtarkaḷai avaṉ aṉuppiyataṟkuk) kāraṇam yāteṉil, aniyāyam ceypavarkaḷiṉ ūrai, atiliruppōr eccarikkai illātirukkum nilaiyil avarkaḷ ceytuviṭṭa aniyāyattiṉ kāraṇamāka um iṟaivaṉ aḻippatillai eṉpatēyākum
Surah Al-Anaam, Verse 131
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
Ovvorukkum avarkaḷ naṭantu koṇṭataṟkut takkavāṟu uyarnilaikaḷ uṇṭu; um iṟaivaṉ avarkaḷ ceyvataip paṟṟi parāmukamāka illai
Surah Al-Anaam, Verse 132
وَرَبُّكَ ٱلۡغَنِيُّ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفۡ مِنۢ بَعۡدِكُم مَّا يَشَآءُ كَمَآ أَنشَأَكُم مِّن ذُرِّيَّةِ قَوۡمٍ ءَاخَرِينَ
um iṟaivaṉ tēvaikaḷaṟṟavaṉ; mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ - avaṉ nāṭiṉāl uṅkaḷaipōkki uṅkaḷukku piṟaku, uṅkaḷai avaṉ itara makkaḷiṉ cantatiyiliruntu uṟpatti ceytatu pōṉṟē - tāṉ nāṭiyavarai uṅkaḷukku patilāka ākki viṭuvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 133
إِنَّ مَا تُوعَدُونَ لَأٓتٖۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
niccayamāka uṅkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa(kiyāmat)tu vantu viṭum. (Atai) nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyātu
Surah Al-Anaam, Verse 134
قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَامِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "eṉṉuṭaiya kūṭṭattārē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ nilaimaik koppa kāriyaṅkaḷaic ceytu koṇṭiruṅkaḷ; nāṉum (kāriyaṅkaḷ) ceytu koṇṭiruppavaṉē, appāl, ivvulakattiṉ iṟuti muṭivu yārukku nalamāka irukkum eṉpatai nīṅkaḷ aṟintu koḷvīrkaḷ - niccayamāka aniyāyakkārarkaḷ veṟṟipeṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 135
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ مِمَّا ذَرَأَ مِنَ ٱلۡحَرۡثِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ نَصِيبٗا فَقَالُواْ هَٰذَا لِلَّهِ بِزَعۡمِهِمۡ وَهَٰذَا لِشُرَكَآئِنَاۖ فَمَا كَانَ لِشُرَكَآئِهِمۡ فَلَا يَصِلُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَا كَانَ لِلَّهِ فَهُوَ يَصِلُ إِلَىٰ شُرَكَآئِهِمۡۗ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
allāh uṇṭākkiya viḷaiccaliliruntum, kālnaṭaikaḷiliruntum allāhvukkeṉa oru pākattai ēṟpaṭuttiṉārkaḷ; iṉṉum avarkaḷiṉ eṇṇappaṭi itu allāhvukku eṉṟum, itu eṅkaḷuṭaiya iṇai teyvaṅkaḷukku eṉṟum colkiṟārkaḷ - avarkaḷ taṅkaḷ teyvaṅkaḷukkeṉṟu kuṟippiṭṭa pākattil etuvum allāhvukkuc cērvatillai allāhvukku ākiyiruppatu avarkaḷ teyvaṅkaḷukkuc cērum eṉṟum colkiṟārkaḷ. Avarkaḷ ceyyum im'muṭivu mikavum keṭṭatākum
Surah Al-Anaam, Verse 136
وَكَذَٰلِكَ زَيَّنَ لِكَثِيرٖ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ قَتۡلَ أَوۡلَٰدِهِمۡ شُرَكَآؤُهُمۡ لِيُرۡدُوهُمۡ وَلِيَلۡبِسُواْ عَلَيۡهِمۡ دِينَهُمۡۖ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
Ivvāṟē iṇai vaippōril perumpālōrukku, avarkaḷuṭaiya kuḻantaikaḷaiyē kolai ceyvatai avarkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷ aḻakākki vaittuḷḷaṉa. Avarkaḷai nācappaṭutti, avarkaḷuṭaiya mārkkattaiyum kuḻappattilākkiviṭṭaṉa. Allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ appaṭic ceytirukka māṭṭārkaḷ. Eṉavē (napiyē!) Nīr avarkaḷaiyum, avarkaḷuṭaiya poyyāṉa kūṟṟukkaḷaiyum viṭṭu vilaki viṭuvīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 137
وَقَالُواْ هَٰذِهِۦٓ أَنۡعَٰمٞ وَحَرۡثٌ حِجۡرٞ لَّا يَطۡعَمُهَآ إِلَّا مَن نَّشَآءُ بِزَعۡمِهِمۡ وَأَنۡعَٰمٌ حُرِّمَتۡ ظُهُورُهَا وَأَنۡعَٰمٞ لَّا يَذۡكُرُونَ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا ٱفۡتِرَآءً عَلَيۡهِۚ سَيَجۡزِيهِم بِمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
iṉṉum avarkaḷ (tam kālnaṭaikaḷaik kuṟippiṭṭu)"āṭu, māṭu, oṭṭakam; vivacāyattil kāṇum inta viḷaiccal ākiyavaṟṟai nām virumpupavarkaḷait tavira vēṟu yārum pucippatu taṭukkappaṭṭuḷḷatu" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar; mēlum cila kālnaṭaikaḷaic cavāri ceyyavum, cumaikaḷaic cumantu cellavum payaṉ paṭuttuvatu taṭukkappaṭṭuḷḷatu eṉṟum; iṉṉum cila kālnaṭaikaḷai aṟukkumpōtu allāhviṉ peyaraik kūṟakkūṭāteṉṟum; allāhviṉ mītu poyyākak kaṟpaṉai ceytu colkiṟārkaḷ. (Allāh) avarkaḷuṭaiya poyk kūṟṟukaḷukkāka avarkaḷukkuk kūli koṭuppāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 138
وَقَالُواْ مَا فِي بُطُونِ هَٰذِهِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ خَالِصَةٞ لِّذُكُورِنَا وَمُحَرَّمٌ عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِنَاۖ وَإِن يَكُن مَّيۡتَةٗ فَهُمۡ فِيهِ شُرَكَآءُۚ سَيَجۡزِيهِمۡ وَصۡفَهُمۡۚ إِنَّهُۥ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
mēlum avarkaḷ, "intak kāl naṭaikaḷiṉ vayiṟṟil irukkum kuṭṭikaḷ eṅkaḷ āṇkaḷukku maṭṭumē contam. Avai eṅkaḷ peṇkaḷukkut taṭukkappaṭṭuḷḷaṉa - avai cettup piṟantāl, avaṟṟil avarkaḷukkum paṅku uṇṭu" eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ; avarkaḷuṭaiya (intap poyyāṉa) kūṟṟukku avaṉ takka kūli koṭuppāṉ - niccayamāka avaṉ pūraṇa ñāṉamuṭaiyōṉum, (yāvaṟṟaiyum) anintavaṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 139
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ قَتَلُوٓاْ أَوۡلَٰدَهُمۡ سَفَهَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَحَرَّمُواْ مَا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُ ٱفۡتِرَآءً عَلَى ٱللَّهِۚ قَدۡ ضَلُّواْ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
evarkaḷ aṟivillāmal mūṭattaṉamāka tam kuḻantaikaḷaik kolai ceytārkaḷō iṉṉum taṅkaḷukku allāh uṇṇa aṉumatittiruntatai allāhviṉ mītu poy kūṟi (ākāteṉṟu) taṭuttuk koṇṭārkaḷō, avarkaḷ vaḻikeṭṭu viṭṭaṉar, nērvaḻi peṟṟavarkaḷāka illai
Surah Al-Anaam, Verse 140
۞وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ جَنَّـٰتٖ مَّعۡرُوشَٰتٖ وَغَيۡرَ مَعۡرُوشَٰتٖ وَٱلنَّخۡلَ وَٱلزَّرۡعَ مُخۡتَلِفًا أُكُلُهُۥ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُتَشَٰبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٖۚ كُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَءَاتُواْ حَقَّهُۥ يَوۡمَ حَصَادِهِۦۖ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
Pantalkaḷil paṭaraviṭappaṭṭa koṭikaḷum, paṭaraviṭappaṭāta ceṭikaḷum, pērītta maraṅkaḷum uḷḷa cōlaikaḷaiyum, pucikkattakka vitavitamāṉa kāy, kaṟi, tāṉiyaṅkaḷaiyum, oṉṟupōlum veḷa; vēṟākavum tōṟṟamaḷikkum jaittūṉ (olivam) mātuḷai ākiyavaṟṟaiyum, avaṉē paṭaittāṉ. Ākavē avai palaṉaḷittāl avaṟṟiṉ palaṉiliruntu puciyuṅkaḷ. Avaṟṟai aṟuvaṭai ceyyum kālattil ataṟkuriya (kaṭamaiyāṉa) pākattaik koṭuttu viṭuṅkaḷ. Vīṇ virayam ceyyātīrkaḷ- niccayamāka avaṉ (allāh) vīṇ virayam ceypavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Anaam, Verse 141
وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ حَمُولَةٗ وَفَرۡشٗاۚ كُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
iṉṉum kālnaṭaikaḷil cila cumai cumappataṟkum, cila uṇavukkākavum uḷḷaṉa. Allāh uṅkaḷukku aḷittatiliruntu uṇṇuṅkaḷ - nīṅkaḷ ṣaittāṉiṉ aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟātīrkaḷ- niccayamāka avaṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāṉa pakaivaṉāvāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 142
ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۖ مِّنَ ٱلضَّأۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡمَعۡزِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ نَبِّـُٔونِي بِعِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(napiyē! Am'makkaḷiṭam)"kālnaṭaikaḷil eṭṭu vakaikaḷ uḷḷaṉa - cem'maṟi āṭṭil (āṇ, peṇ) iru vakai, veḷḷāṭṭil (āṇ, peṇ) iru vakai, avaṉ (allāh) āṇ iraṇṭaiyum harāmākki viṭṭāṉā? Allatu peṭṭai iraṇṭaiyum harāmākki viṭṭāṉā? Allatu avviru vakaikaḷilumuḷḷa peṇkaḷiṉ karppaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyā (avaṉ taṭuttirukkiṟāṉ?) Nīṅkaḷ uṇmai kūṟupavarkaḷāka iruntāl, (itaṉai) ātārattuṭaṉ eṉakku aṟiviyuṅkaḷ" eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Al-Anaam, Verse 143
وَمِنَ ٱلۡإِبِلِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ وَصَّىٰكُمُ ٱللَّهُ بِهَٰذَاۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا لِّيُضِلَّ ٱلنَّاسَ بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Iṉṉum, "oṭṭakaiyil (āṇ, peṇ) iru vakai, māṭṭilum (pacu, kāḷai) iru vakaiyuṇṭu - ivviru vakaikaḷiluḷḷa āṇkaḷaiyā allatu peṭṭaikaḷaiyā allatu ivviru vakaiyiluḷḷa peṭṭaikaḷiṉ karppaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyā (iṟaivaṉ) taṭuttirukkiṟāṉ. Ivvāṟu allāh kaṭṭaḷaiyiṭṭa(tākak kūṟukiṟīrkaḷē, ac)camayam nīṅkaḷ cāṭciyāka iruntīrkaḷā?" Eṉṟum (napiyē!) Nīr kēḷum - makkaḷai vaḻi keṭuppataṟkāka aṟivillāmal allāhviṉ mītu poyk kaṟpaṉai ceypavaṉaiviṭa atika aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka allāh ittakaiya aniyāyakkārak kūṭṭattiṉarukku nērvaḻi kāṭṭamāṭṭāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 144
قُل لَّآ أَجِدُ فِي مَآ أُوحِيَ إِلَيَّ مُحَرَّمًا عَلَىٰ طَاعِمٖ يَطۡعَمُهُۥٓ إِلَّآ أَن يَكُونَ مَيۡتَةً أَوۡ دَمٗا مَّسۡفُوحًا أَوۡ لَحۡمَ خِنزِيرٖ فَإِنَّهُۥ رِجۡسٌ أَوۡ فِسۡقًا أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ رَبَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "tāṉāka iṟantavaikaḷaiyum vaṭiyum irattattaiyum paṉṟiyiṉ māmicattaiyum tavira uṇpavarkaḷ pucikkak kūṭiyavaṟṟil etuvum taṭukkappaṭṭatāka eṉakku aṟivikkappaṭṭatil nāṉ kāṇavillai" - ēṉeṉil ivai niccayamāka acuttamāka irukkiṉṟaṉa. Allatu allāh allātavaṟṟiṉ peyar colli aṟukkappaṭṭatu pāvamāyiruppataṉāl - (atuvum taṭukkappaṭṭuḷḷatu) - āṉāl evarēṉum nirppantikkapaṭṭu, varampai mīṟāmalum pāvam ceyya niṉaikkāmalum pucittuviṭṭāl - (avarmītu kuṟṟamākātu ēṉeṉil) niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉ mikka maṉṉippōṉākavum, peruṅ karuṇaiyuṭaiyōṉumākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 145
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا كُلَّ ذِي ظُفُرٖۖ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ وَٱلۡغَنَمِ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ شُحُومَهُمَآ إِلَّا مَا حَمَلَتۡ ظُهُورُهُمَآ أَوِ ٱلۡحَوَايَآ أَوۡ مَا ٱخۡتَلَطَ بِعَظۡمٖۚ ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِبَغۡيِهِمۡۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
nakattaiyuṭaiya aṉaittaiyum yūtarkaḷukku nām harāmākkiyiruntōm; āṭu, māṭu ākiyavaṟṟil - avaṟṟiṉ mutukukaḷilō allatu vayiṟukaḷilō allatu elumpukaḷuṭaṉ kalantō irukkum koḻuppait tavira maṟṟa avaṟṟiṉ koḻuppaiyum harāmākkiṉōm - avarkaḷ akkiramam ceyta kāraṇattiṉāl avarkaḷukku itaṉai nām kūliyāka koṭuttōm - niccayamāka nām uṇmaiyē kūṟukiṟōm
Surah Al-Anaam, Verse 146
فَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل رَّبُّكُمۡ ذُو رَحۡمَةٖ وَٰسِعَةٖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُهُۥ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(Napiyē!) Ivarkaḷ um'maip poyppippārkaḷāṉāl, "uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉ vicālamāṉa karuṇaiyuṭaiyavaṉtāṉ; (eṉiṉum) kuṟṟam ceyta kūṭṭattāraiviṭṭu avaṉ taṇṭaṉai taṭukkappaṭamāṭṭātu
Surah Al-Anaam, Verse 147
سَيَقُولُ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكۡنَا وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ حَتَّىٰ ذَاقُواْ بَأۡسَنَاۗ قُلۡ هَلۡ عِندَكُم مِّنۡ عِلۡمٖ فَتُخۡرِجُوهُ لَنَآۖ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَخۡرُصُونَ
(allāhvukku iṇai vaikkum) muṣrikkukaḷ"allāh nāṭiyiruntāl, nāṅkaḷum eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷum iṇai vaittirukka māṭṭōm; nāṅkaḷ entap poruḷaiyum (eṅkaḷ viruppappaṭi) harāmākkiyirukkavum māṭṭōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ - ippaṭittāṉ ivarkaḷukku muṉ iruntavarkaḷum namatu taṇṭaṉaiyai aṉupavikkum varai poyppittuk koṇṭiruntārkaḷ; (ākavē avarkaḷai nōkki,) itaṟku uṅkaḷiṭam ētāvatu ātāram uṇṭā? Iruntāl atai emakku veḷippaṭuttuṅkaḷ; (uṅkaḷuṭaiya vīṇāṉa) eṇṇaṅkaḷait tavira vēṟetaiyum nīṅkaḷ piṉpaṟṟavillai nīṅkaḷ poy vātamē purikiṉṟīrkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Anaam, Verse 148
قُلۡ فَلِلَّهِ ٱلۡحُجَّةُ ٱلۡبَٰلِغَةُۖ فَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
nirappamāṉa attāṭci allāh viṭamēyuḷḷatu, avaṉ nāṭiyiruntāl uṅkaḷ yāvaraiyum avaṉ nalvaḻiyil celuttiyiruppāṉ" eṉṟu nīr kūṟum
Surah Al-Anaam, Verse 149
قُلۡ هَلُمَّ شُهَدَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ يَشۡهَدُونَ أَنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَ هَٰذَاۖ فَإِن شَهِدُواْ فَلَا تَشۡهَدۡ مَعَهُمۡۚ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَهُم بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
niccayamāka allāh tāṉ itaṉai harāmākkiṉāṉ eṉa cāṭci collakkūṭiya uṅkaḷ cāṭcikaḷaik koṇṭu vāruṅkaḷ" eṉṟu kūṟum; avarkaḷ cāṭci kūṟiṉāl, (avarkaḷ poyyarākavēyiruppar) avarkaḷuṭaṉ cērntu nīr cāṭci colla vēṇṭām - nam vacaṉaṅkaḷaip poyppikkiṉṟavarkaḷ, maṟumaiyai nampātavarkaḷ ākiyōriṉ vīṇāṉa maṉa iccaikaḷai nīr piṉpaṟṟa vēṇṭām - ēṉeṉil avarkaḷ tām taṅkaḷ iṟaivaṉukkup pala teyvaṅkaḷai iṇaiyākkukiṉṟaṉar
Surah Al-Anaam, Verse 150
۞قُلۡ تَعَالَوۡاْ أَتۡلُ مَا حَرَّمَ رَبُّكُمۡ عَلَيۡكُمۡۖ أَلَّا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗاۖ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُم مِّنۡ إِمۡلَٰقٖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكُمۡ وَإِيَّاهُمۡۖ وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَۖ وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Vāruṅkaḷ! Uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷ mītu vilakkiyiruppavaṟṟaiyum (ēviyiruppavaṟṟaiyum) nām ōtik kāṇpikkiṟēṉ; epporuḷaiyum avaṉukku iṇaiyāka vaikkātīrkaḷ; peṟṟōrkaḷukku naṉmai ceyyuṅkaḷ; vaṟumaikkup payantu uṅkaḷ kuḻantaikaḷaik kollātīrkaḷ - ēṉeṉil uṅkaḷukkum, avarkaḷukkum nāmē uṇavaḷikkiṉṟōm; veḷipṭaiyāṉa irakaciyamāṉa māṉakkēṭāṉa kāriyaṅkaḷai nīṅkaḷ neruṅkātīrkaḷ; allāh taṭuttuḷḷa enta ōr ātmāvaiyum niyāyamāṉataṟku allāmal - kolai ceyyātīrkaḷ - ivaṟṟai nīṅkaḷ uṇarntu koḷvataṟkāka (iṟaivaṉ) uṅkaḷukku (ivvāṟu) pōtikkiṉṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 151
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۖ وَإِذَا قُلۡتُمۡ فَٱعۡدِلُواْ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰۖ وَبِعَهۡدِ ٱللَّهِ أَوۡفُواْۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
anātaiyiṉ poruḷiṉ pakkam avaṉ pirāyattai aṭaiyum varaiyil aḻakāṉa muṟaiyilaṉṟi nīṅkaḷ neruṅkātīrkaḷ; aḷavaiyum, niṟuvaiyaiyum nītattaik koṇṭu nirappamākkuṅkaḷ; nām enta ātmāvaiyum ataṉ caktikku mīṟi kaṣṭappaṭuttuvatillai. Nīṅkaḷ pēcumpoḻutu ataṉāl pātikkappaṭupavar neruṅkiya uṟaviṉarāka irunta pōtilum - niyāyamē pēcuṅkaḷ; allāhvukku (nīṅkaḷ koṭutta) uṟuti moḻiyai niṟaivēṟṟuṅkaḷ. Nīṅkaḷ niṉaivu (kūrntu naṭantu) koḷḷum poruṭṭē allāh uṅkaḷukku (ivvāṟu) pōtikkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 152
وَأَنَّ هَٰذَا صِرَٰطِي مُسۡتَقِيمٗا فَٱتَّبِعُوهُۖ وَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلسُّبُلَ فَتَفَرَّقَ بِكُمۡ عَن سَبِيلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
niccayamāka ituvē eṉṉuṭaiya nērāṉa vaḻiyākum; ākavē itaṉaiyē piṉpaṟṟuṅkaḷ - itara vaḻikaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟa vēṇṭām - avai uṅkaḷai avaṉuṭaiya vaḻiyaiviṭṭup pirittuviṭum; nīṅkaḷ (nēr vaḻiyaip piṉpaṟṟi) payapaktiyuṭaiyavarkaḷāka iruppataṟku ivvāṟu avaṉ uṅkaḷukku pōtikkiṟāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 153
ثُمَّ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ تَمَامًا عَلَى ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ
Naṉmai ceypavarkaḷiṉ mītu (namatu aruḷaip) pūrttiyākkum poruṭṭu piṉṉar mūsāvukku nām oru vētattaik koṭuttōm - atil ovvoru viṣayamum teḷivāka vivarikkappaṭṭuḷḷatu atu nēr vaḻiyākavum aruḷākavum irukkiṟatu. Avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai cantippōm eṉṟu uṟuti koḷḷum poruṭṭē (ataik koṭuttōm)
Surah Al-Anaam, Verse 154
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ فَٱتَّبِعُوهُ وَٱتَّقُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(maṉitarkaḷē!) Ituvum vētamākum; itaṉai nāmē iṟakkivaittuḷḷōm - (itu) mikka pākkiyam vāyntatu ākavē itaṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ - iṉṉum (avaṉai) añci (pāvattai viṭṭu vilaki)k koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ (iṟaivaṉāl) kirupai ceyyappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 155
أَن تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أُنزِلَ ٱلۡكِتَٰبُ عَلَىٰ طَآئِفَتَيۡنِ مِن قَبۡلِنَا وَإِن كُنَّا عَن دِرَاسَتِهِمۡ لَغَٰفِلِينَ
namakku muṉ iru kūṭṭattiṉar mītu maṭṭumē vētam iṟakkappaṭṭatu - ākavē nāṅkaḷ ataṉaip paṭikkavum kēṭkavum muṭiyāmal parāmukamāki viṭṭōm eṉṟu nīṅkaḷ kūṟātirukkavum
Surah Al-Anaam, Verse 156
أَوۡ تَقُولُواْ لَوۡ أَنَّآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡكِتَٰبُ لَكُنَّآ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمۡۚ فَقَدۡ جَآءَكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَصَدَفَ عَنۡهَاۗ سَنَجۡزِي ٱلَّذِينَ يَصۡدِفُونَ عَنۡ ءَايَٰتِنَا سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يَصۡدِفُونَ
allatu meyyākavē eṅkaḷ mītu oru vētam aruḷappaṭṭiruntāl, niccayamāka nāṅkaḷ avarkaḷaiviṭa mikka nērmaiyāka naṭantiruppōm eṉṟu nīṅkaḷ kūṟātirukkum poruṭṭum (ivvētattai aruḷiṉōm); ākavē uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntum mikatteḷivāṉa vētamum, nērvaḻiyum, aruḷum vantuviṭṭatu - evaṉoruvaṉ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaip puṟakkaṇittu, avaṟṟaiviṭṭu vilakiviṭukiṉṟāṉō avaṉaiviṭa atika aniyāyakkāraṉ yār? Nam'muṭaiya vacaṉaṅkaḷai viṭṭuvilakik koḷkiṟavarkaḷukku, avarkaḷ vilakik koṇṭa kāraṇattāl koṭiya vētaṉaiyaik kūliyākak koṭuppōm
Surah Al-Anaam, Verse 157
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ رَبُّكَ أَوۡ يَأۡتِيَ بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَۗ يَوۡمَ يَأۡتِي بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَ لَا يَنفَعُ نَفۡسًا إِيمَٰنُهَا لَمۡ تَكُنۡ ءَامَنَتۡ مِن قَبۡلُ أَوۡ كَسَبَتۡ فِيٓ إِيمَٰنِهَا خَيۡرٗاۗ قُلِ ٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
Malakkukaḷ avarkaḷiṭam (nēril) varuvataiyō allatu um iṟaivaṉē (avarkaḷiṭam) varuvataiyō allatu um iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷil cila varuvataiyō aṉṟi (vēṟetaṉaiyum) avarkaḷ etirpārkkiṉṟaṉarā? Um'muṭaiya iṟaivaṉiṉ attāṭcikaḷil cila varum annāḷil, itaṟku muṉṉāl nampikkai koḷḷāmalum, allatu nampikkaik koṇṭiruntum yātoru naṉmaiyaiyum campātikkāmalumiruntu viṭṭu, annāḷil avarkaḷ koḷḷum nampikkai evvita palaṉaiyum avarkaḷukku aḷikkātu - ākavē avarkaḷai nōkki"(anta attāṭcikaḷai) nīṅkaḷum etirpāruṅkaḷ; nāmum etirp pārkkiṉṟōm" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Anaam, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ فَرَّقُواْ دِينَهُمۡ وَكَانُواْ شِيَعٗا لَّسۡتَ مِنۡهُمۡ فِي شَيۡءٍۚ إِنَّمَآ أَمۡرُهُمۡ إِلَى ٱللَّهِ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
niccayamāka evarkaḷ taṅkaḷuṭaiya mārkkattai (tam viruppappaṭi palavāṟākap) pirittu, pala piriviṉarkaḷākap pirintu viṭṭaṉarō avarkaḷuṭaṉ (napiyē!) Umakku evvita campantamumillai avarkaḷuṭaiya viṣayamellām allāhviṭamē uḷḷatu - avarkaḷ ceytu koṇṭiruntavaṟṟaip paṟṟi muṭivil avaṉē avarkaḷukku aṟivippāṉ
Surah Al-Anaam, Verse 159
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ عَشۡرُ أَمۡثَالِهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَا وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
var oruvar (oru) naṉmaiyaic ceykiṟārō avarukku atupōl pattup paṅku (naṉmai) uṇṭu; evar oruvar (oru) tīmaiyaic ceykiṟārō ataippōṉṟa aḷavuṭaiya kūliyē koṭukkappaṭuvār - avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Anaam, Verse 160
قُلۡ إِنَّنِي هَدَىٰنِي رَبِّيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ دِينٗا قِيَمٗا مِّلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۚ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(napiyē!) Nīr kūṟum; "meyyākavē eṉ iṟaivaṉ eṉakku nērāṉa pātaiyiṉ pāl vaḻi kāṭṭiṉāṉ - atu mikka uṟutiyāṉa mārkkamākum; ipṟāhīmiṉ nērmaiyāṉa mārkkamumākum, avar iṇaivaipvarkaḷil oruvarāka irukkavillai
Surah Al-Anaam, Verse 161
قُلۡ إِنَّ صَلَاتِي وَنُسُكِي وَمَحۡيَايَ وَمَمَاتِي لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
nīr kūṟum; "meyyāka eṉṉuṭaiya toḻukaiyum, eṉṉuṭaiya kurpāṉiyum, eṉṉuṭaiya vāḻvum, eṉṉuṭaiya maraṇamum ellāmē akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉākiya allāhvukkē contamākum
Surah Al-Anaam, Verse 162
لَا شَرِيكَ لَهُۥۖ وَبِذَٰلِكَ أُمِرۡتُ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Avaṉukku yātōr iṇaiyumillai - itaik koṇṭē nāṉ ēvappaṭṭuḷḷēṉ - (avaṉukku) vaḻippaṭṭavarkaḷil - muslīmkaḷil - nāṉ mutaṉmaiyāṉavaṉ (eṉṟum kūṟum)
Surah Al-Anaam, Verse 163
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِي رَبّٗا وَهُوَ رَبُّ كُلِّ شَيۡءٖۚ وَلَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٍ إِلَّا عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
allāhvai aṉṟi maṟṟevaraiyāvatu nāṉ iṟaivaṉāka eṭuttuk koḷvēṉā? Ellāp poruḷkaḷukkum avaṉē iṟaivaṉāka irukkiṉṟāṉ - pāvam ceyyum ovvōr ātmāvum taṉakkē, kēṭṭait tēṭikkoḷkiṟatu ōr ātmāviṉ (pāvac)cumaiyai maṟṟōr ātmā cumakkātu. Piṉṉar, nīṅkaḷ (aṉaivarum) uṅkaḷ iṟaivaṉ pakkamē tirumpic cella vēṇṭiyatirukkiṟatu appōtu nīṅkaḷ piṇaṅki vivātam ceytu koṇṭiruntavai paṟṟi avaṉ uṅkaḷukku aṟivippāṉ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Anaam, Verse 164
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ ٱلۡأَرۡضِ وَرَفَعَ بَعۡضَكُمۡ فَوۡقَ بَعۡضٖ دَرَجَٰتٖ لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ إِنَّ رَبَّكَ سَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمُۢ
avaṉ tāṉ uṅkaḷaip pūmiyil piṉtōṉṟalkaḷāka ākkiṉāṉ; avaṉ uṅkaḷukkuk koṭuttuḷḷavaṟṟil uṅkaḷaic cōtippataṟkāka, uṅkaḷil cilaraic cilaraiviṭap patavikaḷil uyarttiṉāṉ - niccayamāka um iṟaivaṉ taṇṭippatil viraivāṉavaṉ. Mēlum avaṉ niccayamāka maṉṉippavaṉ; mikka karuṇaiyuṭayavaṉ
Surah Al-Anaam, Verse 165