Surah Al-Maeda - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَوۡفُواْ بِٱلۡعُقُودِۚ أُحِلَّتۡ لَكُم بَهِيمَةُ ٱلۡأَنۡعَٰمِ إِلَّا مَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ غَيۡرَ مُحِلِّي ٱلصَّيۡدِ وَأَنتُمۡ حُرُمٌۗ إِنَّ ٱللَّهَ يَحۡكُمُ مَا يُرِيدُ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (uṅkaḷ) uṭaṉpaṭikkaikaḷai muḻumaiyāka niṟaivēṟṟuṅkaḷ. Mēlum, uṅkaḷukku (piṉvarum 3ām vacaṉattil) ōti kāṭṭappaṭupavaṟṟait tavira (maṟṟa) kālnaṭaikaḷ aṉaittum uṅkaḷukku ākumākkap paṭṭirukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟai ennērattilum pucikkalām; vēṭṭaiyāṭalām. Eṉiṉum) nīṅkaḷ ihrām (haj, umrāvil) uṭaiyavarkaḷāka irukkum camayattil (ivaṟṟai) vēṭṭaiyāṭuvatu uṅkaḷukku ākumāṉatalla. Niccayamāka allāh, tāṉ nāṭiyatai (uṅkaḷukkuk) kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 1
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُحِلُّواْ شَعَـٰٓئِرَ ٱللَّهِ وَلَا ٱلشَّهۡرَ ٱلۡحَرَامَ وَلَا ٱلۡهَدۡيَ وَلَا ٱلۡقَلَـٰٓئِدَ وَلَآ ءَآمِّينَ ٱلۡبَيۡتَ ٱلۡحَرَامَ يَبۡتَغُونَ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّهِمۡ وَرِضۡوَٰنٗاۚ وَإِذَا حَلَلۡتُمۡ فَٱصۡطَادُواْۚ وَلَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شَنَـَٔانُ قَوۡمٍ أَن صَدُّوكُمۡ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ أَن تَعۡتَدُواْۘ وَتَعَاوَنُواْ عَلَى ٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَلَا تَعَاوَنُواْ عَلَى ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhviṉ mārkka aṭaiyāḷaṅkaḷaiyum (rajap, tulka'atā, tul'haj, muharram ākiya) ciṟappuṟṟa puṉita mātaṅkaḷaiyum, (hajjiṉ) kurpāṉikaḷaiyum, (kurpāṉikaḷukkāka) mālai kaṭṭappaṭṭavaṟṟaiyum, taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ aruḷaiyum, tirupporuttattaiyum aṭaiyakkaruti kaṇṇiyamāṉa avaṉuṭaiya ālayattai nāṭic celpavarkaḷaiyum (avamatippatai) nīṅkaḷ ākumākkik koḷḷātīrkaḷ. Nīṅkaḷ uṅkaḷ ihrāmai nīkkiviṭṭāl (aṉumatikkappaṭṭavaṟṟai) nīṅkaḷ vēṭṭaiyāṭalām. Kaṇṇiyamāṉa masjitai viṭṭu uṅkaḷait taṭutta vakuppār mītu (uṅkaḷukku)ḷḷa tuvēṣam (avarkaḷmītu) nīṅkaḷ varampu mīṟumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭātirukkavum. Mēlum, naṉmaikkum allāhvuṭaiya iṟaiyaccattiṟkum nīṅkaḷ oruvarukkoruvar utaviyāka iruṅkaḷ. Pāvattiṟkum attumīṟuvataṟkum (aniyāyattiṟkum) nīṅkaḷ oruvarukkoruvar utaviyāka irukka vēṇṭām. Allāhvukkē nīṅkaḷ payappaṭuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh, vētaṉai ceyvatil mikak kaṭumaiyāṉavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 2
حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةُ وَٱلدَّمُ وَلَحۡمُ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦ وَٱلۡمُنۡخَنِقَةُ وَٱلۡمَوۡقُوذَةُ وَٱلۡمُتَرَدِّيَةُ وَٱلنَّطِيحَةُ وَمَآ أَكَلَ ٱلسَّبُعُ إِلَّا مَا ذَكَّيۡتُمۡ وَمَا ذُبِحَ عَلَى ٱلنُّصُبِ وَأَن تَسۡتَقۡسِمُواْ بِٱلۡأَزۡلَٰمِۚ ذَٰلِكُمۡ فِسۡقٌۗ ٱلۡيَوۡمَ يَئِسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن دِينِكُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِۚ ٱلۡيَوۡمَ أَكۡمَلۡتُ لَكُمۡ دِينَكُمۡ وَأَتۡمَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ نِعۡمَتِي وَرَضِيتُ لَكُمُ ٱلۡإِسۡلَٰمَ دِينٗاۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ فِي مَخۡمَصَةٍ غَيۡرَ مُتَجَانِفٖ لِّإِثۡمٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(Nampikkaiyāḷarkaḷē! Tāṉāka) cettatu, irattam, paṉṟi iṟaicci, allāh allātavaṟṟiṉ peyar kūṟappaṭṭavai ākiyavaiyum, aṭippaṭṭuc cettatum, (mēliruntu) viḻuntu cettatum, kaḻuttu nerukkic cettatum, kompāl kuttappaṭṭuc cettatum, (ciṅkap pallum, vīra nakamumuḷḷa māmicam tiṉṉum mirukaṅkaḷākiya ciṅkam, puli, ciṟuttai pōṉṟa) aivāy mirukaṅkaḷ kaṭit(tuc cet)tavaiyum uṅkaḷukku vilakkappaṭṭirukkiṉṟaṉa. (Eṉiṉum, im'mirukaṅkaḷ vēṭṭaiyāṭiya) avaṟṟil (uyirōṭiruppavaṟṟil) muṟaippaṭi (pismillāh colli) aṟukkappaṭṭavaṟṟait tavira. (Avvāṟu aṟukkappaṭṭavaṟṟaip pucikkalām. Pūjai ceyvataṟkāka) naṭappaṭṭa (stampam, koṭi, pāvaṭṭā, cilai pōṉṟa)vaṟṟukkāka aṟukkappaṭṭavaiyum, ampu eytu (kuṟi kēṭṭup) pākam pirittuk koḷvatum (uṅkaḷukku vilakkappaṭṭirukkiṉṟaṉa). Ivai aṉaittum pāvaṅkaḷākum. Nirākarippavarkaḷ uṅkaḷ mārkkattai (aḻittuviṭalām eṉpatai)p paṟṟiya nampikkaiyai iṉṟaiya tiṉam iḻantuviṭṭārkaḷ. Ākavē, avarkaḷukku nīṅkaḷ (oru ciṟitum) payappaṭa vēṇṭām. Eṉakkē payappaṭuṅkaḷ. Iṉṟaiya tiṉam nāṉ uṅkaḷukku uṅkaḷ mārkkattai muḻumaiyākki vaittu eṉ aruḷaiyum uṅkaḷ mītu muḻumaiyākki vaittuviṭṭēṉ. Uṅkaḷukkāka inta islāmai mārkkamāka tiruptiyaṭaintēṉ (aṅkīkarittuk koṇṭēṉ). Evarēṉum, pāvam ceyyum eṇṇamiṉṟi paciyiṉ koṭumaiyiṉāl nirppantikkappaṭṭu (mēlē kūṟappaṭṭa vilakkappaṭṭavaṟṟaip pucittu) viṭṭāl (atu kuṟṟamākātu. Ēṉeṉṟāl), niccayamāka allāh (nirppantattiṟkuḷḷāṉa avaruṭaiya kuṟṟaṅkaḷai) mikavum maṉṉippavaṉ, (avar mītu) perum karuṇai kāṭṭupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 3
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَآ أُحِلَّ لَهُمۡۖ قُلۡ أُحِلَّ لَكُمُ ٱلطَّيِّبَٰتُ وَمَا عَلَّمۡتُم مِّنَ ٱلۡجَوَارِحِ مُكَلِّبِينَ تُعَلِّمُونَهُنَّ مِمَّا عَلَّمَكُمُ ٱللَّهُۖ فَكُلُواْ مِمَّآ أَمۡسَكۡنَ عَلَيۡكُمۡ وَٱذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
(Napiyē! Pucikka) taṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭavai evai eṉṟu avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘(Cuttamāṉa) nallavai allāh uṅkaḷukkuk kaṟpittirukkiṟapaṭi vēṭṭaiyāṭum (nāy, ciṟuttai pōṉṟa) mirukaṅkaḷukku(m, rājāḷi pōṉṟa paṟavaikaḷukkum) nīṅkaḷ vēṭṭaiyāṭak kaṟpittu avai (vēṭṭaiyāṭi,) uṅkaḷukkākat taṭut(tu vait)tiruppavaṟṟai, (avai iṟantuviṭṭapōtilum) nīṅkaḷ pucikkalām. (Avaiyum uṅkaḷukku ākumākkappaṭṭuḷḷaṉa.) (Eṉiṉum, avaṟṟai vēṭṭaikku viṭum poḻutu ‘pismillāh' eṉṟu) allāhviṉ peyaraik kūṟuṅkaḷ. Allāhvukkup payantukoḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil mikat tīviramāṉavaṉ
Surah Al-Maeda, Verse 4
ٱلۡيَوۡمَ أُحِلَّ لَكُمُ ٱلطَّيِّبَٰتُۖ وَطَعَامُ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ حِلّٞ لَّكُمۡ وَطَعَامُكُمۡ حِلّٞ لَّهُمۡۖ وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ إِذَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ مُحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَ وَلَا مُتَّخِذِيٓ أَخۡدَانٖۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ حَبِطَ عَمَلُهُۥ وَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Iṉṟumutal nallavai aṉaittum uṅkaḷukku (uṇpataṟku) ākumākkappaṭṭu viṭṭaṉa. Vētattai uṭaiyavarkaḷiṉ uṇavum uṅkaḷukku ākumāṉatē! Uṅkaḷ uṇavum avarkaḷukku ākumāṉatē! Nampikkai koṇṭa kaṟpuṭaiya peṇkaḷaiyum, uṅkaḷukku muṉṉar vētam koṭukkappaṭṭa kaṟpuṭaiya peṇkaḷaiyum, vipaccārikaḷākavō vaippāṭṭikaḷākavō koḷḷāmal, avarkaḷukkuk koṭukka vēṇṭiya maharkaḷaiyum koṭuttu (tirumaṇam ceytu) koḷvatu (uṅkaḷukku ākum). Evaṉ nampikkai koṇṭataṉ piṉṉar (inta caṭṭaṅkaḷai) nirākarikkiṟāṉō avaṉuṭaiya naṟceyalkaḷ niccayamāka aḻintuviṭum. Maṟumaiyilō avaṉ (muṟṟilum) naṣṭamaṭaintavarkaḷiltāṉ iruppāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 5
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قُمۡتُمۡ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ فَٱغۡسِلُواْ وُجُوهَكُمۡ وَأَيۡدِيَكُمۡ إِلَى ٱلۡمَرَافِقِ وَٱمۡسَحُواْ بِرُءُوسِكُمۡ وَأَرۡجُلَكُمۡ إِلَى ٱلۡكَعۡبَيۡنِۚ وَإِن كُنتُمۡ جُنُبٗا فَٱطَّهَّرُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُم مِّنۡهُۚ مَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيَجۡعَلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ حَرَجٖ وَلَٰكِن يُرِيدُ لِيُطَهِّرَكُمۡ وَلِيُتِمَّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ toḻukaikkuc ceṉṟāl (ataṟku muṉṉar) uṅkaḷ mukaṅkaḷaiyum, muḻaṅkaikaḷ varai uṅkaḷ kaikaḷaiyum, kaṇukkālkaḷ varai uṅkaḷ iru pātaṅkaḷaiyum kaḻuvikkoḷḷuṅkaḷ. (Uṅkaḷ kaiyil nīrait toṭṭu) uṅkaḷ talaiyai(t taṭavi) ‘masahu' ceytukoḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ muḻukkuṭaiyavarkaḷāka iruntāl (kai kālkaḷai maṭṭum kaḻuviṉāl pōtātu. Uṭal muḻuvataiyum kaḻuvi) tūymaiyākkik koḷḷuṅkaḷ. Aṉṟi, nīṅkaḷ nōyāḷikaḷāka iruntāl allatu payaṇattil iruntāl allatu uṅkaḷil evarum malajala pātaikkuc ceṉṟu vantiruntāl allatu nīṅkaḷ peṇkaḷait tīṇṭiyiruntāl, (toḻukaiyiṉ nēram vantu uṅkaḷaic cuttam ceytu koḷvataṟku vēṇṭiya) taṇṇīrai nīṅkaḷ peṟavillaiyeṉil (tayam'mum ceytu koḷḷuṅkaḷ. Atāvatu) cuttamāṉa maṇṇai (uṅkaḷ kaikaḷāl toṭṭu atai)kkoṇṭu uṅkaḷ mukaṅkaḷaiyum, kaikaḷaiyum tuṭaittuk koḷḷuṅkaḷ. Uṅkaḷukkuk kaṣṭattait tara allāh virumpavillai. Eṉiṉum, avaṉ uṅkaḷaip paricuttamākki vaikkavum, taṉ aruṭkoṭaiyai uṅkaḷ mītu muḻumaiyākki vaikkavumē virumpukiṟāṉ. (Itaṟkāka) nīṅkaḷ avaṉukku naṉṟi celuttuvīrkaḷāka
Surah Al-Maeda, Verse 6
وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمِيثَٰقَهُ ٱلَّذِي وَاثَقَكُم بِهِۦٓ إِذۡ قُلۡتُمۡ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
(yūtarkaḷē!) Uṅkaḷ mītuḷḷa allāhviṉ aruḷaiyum, avaṉ (uṅkaḷiṭam) vākkuṟuti vāṅkiya poḻutu atai nīṅkaḷ uṟutippaṭutti ‘‘nāṅkaḷ cevicāyttōm. (Uṉakku) kaṭṭuppaṭṭōm'' eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiyataiyum ñāpakappaṭuttik koṇṭu allāhvukkup payappaṭuṅkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka allāh (uṅkaḷ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 7
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ لِلَّهِ شُهَدَآءَ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَلَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شَنَـَٔانُ قَوۡمٍ عَلَىٰٓ أَلَّا تَعۡدِلُواْۚ ٱعۡدِلُواْ هُوَ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvukkāka nītivāṉkaḷāka nītattiṟku cāṭci colpavarkaḷāka iruṅkaḷ. Oru vakuppār mītuḷḷa tuvēṣam avarkaḷukku aniyāyam ceyyumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭātirukkaṭṭum. (Pakaimai iruntālum) nīṅkaḷ nītiyē celuttuṅkaḷ. Atutāṉ iṟaiyaccattiṟku mika neruṅkiyatu. (Eppōtum) nīṅkaḷ allāhvukkē payappaṭuṅkaḷ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 8
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٌ عَظِيمٞ
evarkaḷ, nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku pāvamaṉṉippum, makattāṉa (naṟ) kūliyum uṇṭu eṉa allāh vākkaḷittirukkiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 9
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākki nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷtāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ هَمَّ قَوۡمٌ أَن يَبۡسُطُوٓاْ إِلَيۡكُمۡ أَيۡدِيَهُمۡ فَكَفَّ أَيۡدِيَهُمۡ عَنكُمۡۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Oru vakuppār uṅkaḷukkut tīṅkiḻaikkat tīrmāṉittu taṅkaḷ kaikaḷai uṅkaḷaḷavil nīṭṭiyapoḻutu, allāh avarkaḷatu kaikaḷai uṅkaḷai viṭṭut taṭuttu uṅkaḷukkup purinta aruḷai nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Ākavē, allāhvukkē payappaṭuṅkaḷ. Mēlum, nampikkaikoṇṭavarkaḷ allāhviṭamē poṟuppai oppaṭaikkavum
Surah Al-Maeda, Verse 11
۞وَلَقَدۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَبَعَثۡنَا مِنۡهُمُ ٱثۡنَيۡ عَشَرَ نَقِيبٗاۖ وَقَالَ ٱللَّهُ إِنِّي مَعَكُمۡۖ لَئِنۡ أَقَمۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَيۡتُمُ ٱلزَّكَوٰةَ وَءَامَنتُم بِرُسُلِي وَعَزَّرۡتُمُوهُمۡ وَأَقۡرَضۡتُمُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا لَّأُكَفِّرَنَّ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَلَأُدۡخِلَنَّكُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ فَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
Niccayamāka isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam allāh uṟutimoḻi vāṅkiyirukkiṟāṉ. Iṉṉum, avarkaḷiliruntē paṉṉiraṇṭu talaivarkaḷai (appōstalarkaḷai) nām aṉuppi irukkiṟōm. (Avvāṟu uṟutimoḻi vāṅkiya camayattil avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka nāṉ uṅkaḷuṭaṉēyē irukkiṟēṉ. Nīṅkaḷ toḻukaiyai(t tavaṟātu) kaṭaippiṭittu, jakāttum koṭuttu, eṉ tūtarkaḷai nampikkaikoṇṭu, avarkaḷukku utaviyum purintu, allāhvuk(kāka ciramattil iruppavarkaḷuk)ku aḻakāṉa muṟaiyil kaṭaṉ koṭuttāl, niccayamāka nāṉ (ivaṟṟai) uṅkaḷ pāvaṅkaḷukkup parikāramākki vaittu, toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum corkkaṅkaḷilum uṅkaḷai nuḻaiya vaippēṉ'' eṉṟu allāh kūṟiṉāṉ. Ākavē, uṅkaḷil evarēṉum itaṟkup piṟakum, nirākarippavarāka ākiviṭṭāl niccayamāka avar nērāṉa vaḻiyil iruntu tavaṟiviṭṭār
Surah Al-Maeda, Verse 12
فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ لَعَنَّـٰهُمۡ وَجَعَلۡنَا قُلُوبَهُمۡ قَٰسِيَةٗۖ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَنَسُواْ حَظّٗا مِّمَّا ذُكِّرُواْ بِهِۦۚ وَلَا تَزَالُ تَطَّلِعُ عَلَىٰ خَآئِنَةٖ مِّنۡهُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۖ فَٱعۡفُ عَنۡهُمۡ وَٱصۡفَحۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avarkaḷ taṅkaḷ uṟutimoḻikku māṟu ceytataṉ kāraṇamāka nām avarkaḷaic capittu, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷai iṟukacceytu viṭṭōm. Avarkaḷ (taṅkaḷ vēta) vacaṉaṅkaḷai avaṟṟiṉ (uṇmai) arttaṅkaḷiliruntu puraṭṭukiṟārkaḷ. (Namatu innapiyaip paṟṟi) atil avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭirunta pākattaiyum maṟantu viṭṭārkaḷ. Ākavē, (napiyē!) Cilarait tavira avarkaḷi(l perumpālōri)ṉ mōcaṭiyai(p paṟṟiya ceytiyai) nīr aṭikkaṭi kēḷvippaṭṭu varuvīr. Ākavē, ivarkaḷai nīr maṉṉittup puṟakkaṇittu varuvīrāka. Niccayamāka allāh aḻakiya paṇpuṭaiyavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 13
وَمِنَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّا نَصَٰرَىٰٓ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَهُمۡ فَنَسُواْ حَظّٗا مِّمَّا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَأَغۡرَيۡنَا بَيۡنَهُمُ ٱلۡعَدَاوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَسَوۡفَ يُنَبِّئُهُمُ ٱللَّهُ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Evarkaḷ taṅkaḷai ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ kiṟistavarkaḷ'' eṉak kūṟukiṟārkaḷō avarkaḷiṭamum (ivvāṟē) nām uṟutimoḻi vāṅkiyirukkiṟōm. Eṉiṉum, avarkaḷum (innapiyaip paṟṟi taṅkaḷ vētattil) taṅkaḷukkuk kūṟappaṭṭirunta pākattai maṟantu viṭṭārkaḷ. Ātalāl, avarkaḷukkuḷ pakaimaiyaiyum kōpattaiyum maṟumai nāḷ varai (nīṅkātirukkumpaṭi) mūṭṭiviṭṭōm. (Ivvulakil) avarkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntārkaḷ eṉpatai (maṟumaiyil) allāh avarkaḷukku eṭuttuk kāṇpippāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 14
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ قَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولُنَا يُبَيِّنُ لَكُمۡ كَثِيرٗا مِّمَّا كُنتُمۡ تُخۡفُونَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَعۡفُواْ عَن كَثِيرٖۚ قَدۡ جَآءَكُم مِّنَ ٱللَّهِ نُورٞ وَكِتَٰبٞ مُّبِينٞ
vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Uṅkaḷiṭam niccayamāka nam tūtar vantirukkiṟār. Vētattil nīṅkaḷ maṟaittukkoṇṭirunta pala viṣayaṅkaḷai avar uṅkaḷukkut teḷivāka eṭuttuk kāṇpikkiṟār. Maṟṟum pala viṣayaṅkaḷai (avar aṟintiruntum uṅkaḷukku kēvalam uṇṭākakkūṭātu eṉpataṟkāka avaṟṟaik kūṟātu) viṭṭuviṭukiṟār. Niccayamāka, allāhviṭamiruntu oḷiyum mikatteḷivāṉa oru vētam (ippōtu) uṅkaḷiṭam vantirukkiṟatu
Surah Al-Maeda, Verse 15
يَهۡدِي بِهِ ٱللَّهُ مَنِ ٱتَّبَعَ رِضۡوَٰنَهُۥ سُبُلَ ٱلسَّلَٰمِ وَيُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِهِۦ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(uṅkaḷil) evarkaḷ allāhviṉ tirupporuttattaip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷai ataṉ mūlamāka allāh camātāṉattiṟkuriya vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Iṉṉum, iruḷkaḷil iruntum veḷiyēṟṟit taṉ aruḷaik koṇṭu oḷiyiṉ pakkam koṇṭu varukiṟāṉ. Mēlum, avarkaḷai nērāṉa vaḻiyil cellumpaṭiyum ceykiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 16
لَّقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَۚ قُلۡ فَمَن يَمۡلِكُ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔا إِنۡ أَرَادَ أَن يُهۡلِكَ ٱلۡمَسِيحَ ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَأُمَّهُۥ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗاۗ وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۚ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Evarkaḷ, maryamuṭaiya makaṉ masīhai allāhtāṉ eṉṟu kūṟukiṉṟaṉarō avarkaḷ niccayamāka nirākarippavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar. Ākavē, (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Maryamuṭaiya makaṉ masīhaiyum, avaruṭaiya tāyaiyum, ulakattiluḷḷa (maṟṟa) aṉaivaraiyum allāh aḻittuviṭak karutiṉāl (avaṉait taṭukka) evaṉtāṉ ciṟitēṉum cakti peṟuvāṉ? (Ēṉeṉṟāl,) vāṉaṅkaḷ, pūmi iṉṉum ivaṟṟukku mattiyiluḷḷa aṉaittiṉ āṭci allāhvukkuriyatē! Avaṉ virumpiyatai (virumpiyapaṭi) paṭaikkiṟāṉ. Allāh aṉaittiṉ mītum mika pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Maeda, Verse 17
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ وَٱلنَّصَٰرَىٰ نَحۡنُ أَبۡنَـٰٓؤُاْ ٱللَّهِ وَأَحِبَّـٰٓؤُهُۥۚ قُلۡ فَلِمَ يُعَذِّبُكُم بِذُنُوبِكُمۖ بَلۡ أَنتُم بَشَرٞ مِّمَّنۡ خَلَقَۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
yūtarkaḷum, kiṟistavarkaḷum ‘‘nāṅkaḷ allāhvuṭaiya piḷḷaikaḷ, avaṉuṭaiya aṉpiṟkuriyavarkaḷ'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Ākavē, napiyē! Avarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Avvāṟāyiṉ, uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷukkāka (iṟaivaṉ) uṅkaḷai ēṉ (aṭikkaṭi tuṉpuṟuttit) taṇṭikkiṟāṉ? (Uṇmai) avvāṟaṉṟu. Nīṅkaḷum avaṉāl paṭaikkappaṭṭa (maṟṟa) maṉitarkaḷ (pōṉṟu)tāṉ. (Nīṅkaḷ avaṉuṭaiya piḷḷaikaḷalla. Ākavē, uṅkaḷilum) avaṉ nāṭiyavarkaḷai maṉṉikkiṟāṉ; avaṉ nāṭiyavarkaḷai vētaṉai ceykiṟāṉ. Vāṉaṅkaḷ, pūmi ivaṟṟukku mattiyiluḷḷa aṉaittiṉ āṭci allāhvuk kuriyatē! Avaṉaḷaviltāṉ (aṉaivarum) cella vēṇṭiyatāka irukkiṟatu
Surah Al-Maeda, Verse 18
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ قَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولُنَا يُبَيِّنُ لَكُمۡ عَلَىٰ فَتۡرَةٖ مِّنَ ٱلرُّسُلِ أَن تَقُولُواْ مَا جَآءَنَا مِنۢ بَشِيرٖ وَلَا نَذِيرٖۖ فَقَدۡ جَآءَكُم بَشِيرٞ وَنَذِيرٞۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! (Īsāvukkup piṉṉar ituvarai) tūtarkaḷ varātu taṭaippaṭṭirunta kālattil ‘‘naṟceyti kūṟupavar, accamūṭṭi eccarippavar eṅkaḷiṭam varavēyillai'' eṉṟu nīṅkaḷ (kuṟai) kūṟātirukka, (mārkkak kaṭṭaḷaikaḷai) uṅkaḷukkut teḷivāka aṟivikkakkūṭiya namatu (it)tūtar niccayamāka uṅkaḷiṭam vantuviṭṭār. Ākavē, accamūṭṭi eccarippavar, naṟceyti kūṟupavar uṅkaḷiṭam vantirukkiṟār. Allāh, aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 19
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَعَلَ فِيكُمۡ أَنۢبِيَآءَ وَجَعَلَكُم مُّلُوكٗا وَءَاتَىٰكُم مَّا لَمۡ يُؤۡتِ أَحَدٗا مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Mūsā taṉ camūkattārai nōkki ‘‘eṉ camūkattārē! Uṅkaḷ mītu allāh purintirukkum aruṭkoṭaiyai nīṅkaḷ niṉaittup pāruṅkaḷ. Avaṉ uṅkaḷukkuḷ (mūsā, hārūṉ pōṉṟa) napimārkaḷai ēṟpaṭutti (ekiptiyariṭam aṭimaikaḷāy irunta) uṅkaḷai aracarkaḷākavum ākki, ulakattil maṟṟa evarukkumē aḷikkāta (aṟputaṅkaḷākiya kaṭalaip piḷantu cellutal, ‘maṉṉu salvā' eṉṟa uṇavu pōṉṟa)vaṟṟaiyum uṅkaḷukku aḷittirukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiyatai (napiyē! Nīr avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 20
يَٰقَوۡمِ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡأَرۡضَ ٱلۡمُقَدَّسَةَ ٱلَّتِي كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡ وَلَا تَرۡتَدُّواْ عَلَىٰٓ أَدۡبَارِكُمۡ فَتَنقَلِبُواْ خَٰسِرِينَ
(tavira, avar) ‘‘eṉ camūkattārē! Allāh uṅkaḷukkeṉa vititta paricuttamāṉa pūmiyil (irukkum uṅkaḷ etiriyuṭaṉ pōr purintu atil) nuḻaiyuṅkaḷ. (Avarkaḷukku) nīṅkaḷ puṟaṅkāṭṭit tirumpātīrkaḷ. (Puṟam kāṭṭiṉāl) nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷākavē tirumpuvīrkaḷ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Al-Maeda, Verse 21
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّ فِيهَا قَوۡمٗا جَبَّارِينَ وَإِنَّا لَن نَّدۡخُلَهَا حَتَّىٰ يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا فَإِن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا فَإِنَّا دَٰخِلُونَ
(ataṟku) avarkaḷ (mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! Niccayamāka atil mika palacālikaḷāṉa makkaḷ irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ, ataiviṭṭu veḷiyēṟum varai nāṅkaḷ ataṉuḷ nuḻaiyavē māṭṭōm. Avarkaḷ ataiviṭṭu veḷiyēṟi viṭṭāl nāṅkaḷ tavaṟāmal nuḻaintuviṭuvōm'' eṉṟaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 22
قَالَ رَجُلَانِ مِنَ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمَا ٱدۡخُلُواْ عَلَيۡهِمُ ٱلۡبَابَ فَإِذَا دَخَلۡتُمُوهُ فَإِنَّكُمۡ غَٰلِبُونَۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَتَوَكَّلُوٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
(ivvāṟu) payantavarkaḷil (jōṣuva, kālep eṉṟa) iruvarmītu allāh aruḷpurintiruntāṉ. Avarkaḷ (maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (avarkaḷ palattaippaṟṟi payappaṭavēṇṭām.) Avarkaḷai etirttu (an nakarattiṉ) vāyil varai ceṉṟuviṭuṅkaḷ. Atil nīṅkaḷ nuḻaintu viṭṭāl niccayamāka nīṅkaḷ veṟṟi peṟṟu viṭuvīrkaḷ. Nīṅkaḷ (uṇmai) nampikkaiyāḷarkaḷāka iruntāl allāhviṭamē poṟuppai cāṭṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 23
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّا لَن نَّدۡخُلَهَآ أَبَدٗا مَّا دَامُواْ فِيهَا فَٱذۡهَبۡ أَنتَ وَرَبُّكَ فَقَٰتِلَآ إِنَّا هَٰهُنَا قَٰعِدُونَ
(Itaṉ piṟakum avarkaḷ mūsāvai nōkki) ‘‘mūsāvē! Avarkaḷ atilirukkum varai orukkālum nāṅkaḷ atil cellavē māṭṭōm. Nīrum, umatu iṟaivaṉum (aṅku) ceṉṟu (avarkaḷuṭaṉ) pōr puriyuṅkaḷ. Niccayamāka nāṅkaḷ iṅkēyē uṭkārntu (kavaṉittuk) koṇṭiruppōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 24
قَالَ رَبِّ إِنِّي لَآ أَمۡلِكُ إِلَّا نَفۡسِي وَأَخِيۖ فَٱفۡرُقۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
(ataṟku mūsā) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka eṉ mītum, eṉ cakōtarar mītum tavira, (maṟṟa evar mītum) eṉakku atikāram illai. Ākavē, pāvikaḷāṉa (inta) makkaḷiliruntu nī eṅkaḷaip pirittu viṭuvāyāka!'' Eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah Al-Maeda, Verse 25
قَالَ فَإِنَّهَا مُحَرَّمَةٌ عَلَيۡهِمۡۛ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗۛ يَتِيهُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ فَلَا تَأۡسَ عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
(ataṟku iṟaivaṉ, avvāṟāyiṉ avarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa) ‘‘anta iṭam nāṟpatu varuṭaṅkaḷ varai avarkaḷukku niccayamākat taṭukkappaṭṭu viṭṭatu. (Atuvarai) avarkaḷ pūmiyil taṭṭaḻi(ntu keṭṭalai)vārkaḷ. Ākavē, (intap) pāvikaḷāṉa makkaḷaip paṟṟi nīr kavalai koḷḷātīr!'' Eṉṟu (mūsāvukkuk) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 26
۞وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱبۡنَيۡ ءَادَمَ بِٱلۡحَقِّ إِذۡ قَرَّبَا قُرۡبَانٗا فَتُقُبِّلَ مِنۡ أَحَدِهِمَا وَلَمۡ يُتَقَبَّلۡ مِنَ ٱلۡأٓخَرِ قَالَ لَأَقۡتُلَنَّكَۖ قَالَ إِنَّمَا يَتَقَبَّلُ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡمُتَّقِينَ
(napiyē!) Ātamuṭaiya (hāpīl, kāpīl eṉṉum) iru makaṉkaḷiṉ uṇmaic ceytikaḷai nīr avarkaḷukku ōtik kāṇpippīrāka. Iruvarum ‘‘kurpāṉi' (pali) koṭuttapōtu, avviruvaril oruttaruṭaiya (kurpāṉi yāṉa)tu ēṟṟuk koḷḷappaṭṭatu. Maṟṟavaruṭaiyatu ēṟkappaṭavillai. Ātalāl, ‘‘niccayam nāṉ uṉṉaik koṉṟuviṭuvēṉ'' eṉṟār. Uṭaṉē (kurpāṉi ēṟṟuk koḷḷappaṭṭa nallavar) ‘‘allāh (kurpāṉiyai) ēṟṟuk koḷvatellām iṟaiyaccamuḷḷavarkaḷiṭamiruntutāṉ'' eṉṟu patil kūṟiṉār
Surah Al-Maeda, Verse 27
لَئِنۢ بَسَطتَ إِلَيَّ يَدَكَ لِتَقۡتُلَنِي مَآ أَنَا۠ بِبَاسِطٖ يَدِيَ إِلَيۡكَ لِأَقۡتُلَكَۖ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَ رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘‘nī eṉṉai veṭṭuvataṟkāka uṉ kaiyai eṉṉaḷavil nīṭṭiṉā(l, annēratti)lum nāṉ uṉṉai veṭṭuvataṟkāka eṉ kaiyai uṉṉaḷavil nīṭṭavē māṭṭēṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka nāṉ ulakattār aṉaivaraiyum paṭaittu vaḷarttu pātukāppavaṉākiya allāhvukku añcukiṉṟaṉ
Surah Al-Maeda, Verse 28
إِنِّيٓ أُرِيدُ أَن تَبُوٓأَ بِإِثۡمِي وَإِثۡمِكَ فَتَكُونَ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِۚ وَذَٰلِكَ جَزَـٰٓؤُاْ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Eṉ pāvac cumaiyaiyum, uṉ pāvac cumaiyuṭaṉ nī cumantukoṇṭu (iṟaivaṉiṭam) varuvataiyē nāṉ virumpukiṉṟaṉ. Avvāṟu nī vantāl narakavāciyāki viṭuvāy itutāṉ aniyāyakkārarkaḷukkuriya kūliyākum'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Al-Maeda, Verse 29
فَطَوَّعَتۡ لَهُۥ نَفۡسُهُۥ قَتۡلَ أَخِيهِ فَقَتَلَهُۥ فَأَصۡبَحَ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(itaṉ piṉṉarum) avar taṉ cakōtararai veṭṭiviṭumpaṭiyāka avaruṭaiya maṉam avarait tūṇṭavē, avar avarai veṭṭiviṭṭār. Ataṉāl avar naṣṭamaṭaintavarāṉār
Surah Al-Maeda, Verse 30
فَبَعَثَ ٱللَّهُ غُرَابٗا يَبۡحَثُ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُرِيَهُۥ كَيۡفَ يُوَٰرِي سَوۡءَةَ أَخِيهِۚ قَالَ يَٰوَيۡلَتَىٰٓ أَعَجَزۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِثۡلَ هَٰذَا ٱلۡغُرَابِ فَأُوَٰرِيَ سَوۡءَةَ أَخِيۖ فَأَصۡبَحَ مِنَ ٱلنَّـٰدِمِينَ
piṉṉar taṉ cakōtarariṉ pirētattai evvāṟu maṟaikka vēṇṭum eṉpatai avarukku aṟivippataṟkāka allāh oru kākattai aṉuppivaittāṉ. Atu (avaruṭaiya cakōtarariṉ uṭalai evvāṟu maṟaippatu eṉpatai avarukkuk kāṇpippataṟkākap) pūmiyait tōṇṭiṟṟu. (Itaik kaṇṭa) avar ‘‘antō! Intak kākattaippōl (coṟpa aṟivuṭaiyavaṉāka) nāṉ iruntālum eṉ cakōtarariṉ cavattai nāṉ maṟaittiruppēṉē! (Atuvum) eṉṉāl muṭiyāmal pōy viṭṭatē!'' Eṉṟu (aḻutu) kūṟit tukkattil āḻntuviṭṭār
Surah Al-Maeda, Verse 31
مِنۡ أَجۡلِ ذَٰلِكَ كَتَبۡنَا عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَنَّهُۥ مَن قَتَلَ نَفۡسَۢا بِغَيۡرِ نَفۡسٍ أَوۡ فَسَادٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَكَأَنَّمَا قَتَلَ ٱلنَّاسَ جَمِيعٗا وَمَنۡ أَحۡيَاهَا فَكَأَنَّمَآ أَحۡيَا ٱلنَّاسَ جَمِيعٗاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ إِنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم بَعۡدَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡأَرۡضِ لَمُسۡرِفُونَ
itaṉ kāraṇamākavē ‘‘evaṉoruvaṉ maṟṟōr ātmāvaik kolaikkup patilāka allatu pūmiyil kuḻappattait taṭai ceyvataṟkākavē tavira (aniyāyamākak) kolai ceykiṟāṉō avaṉ maṉitarkaḷ aṉaivaraiyumē kolai ceytavaṉ pōlāvāṉ. Mēlum, evaṉ ōr ātmāvai vāḻa vaikkiṟāṉō avaṉ maṉitarkaḷ aṉaivaraiyum vāḻavaittavaṉ pōlāvāṉ'' eṉṟu isrāyīliṉ cantatikaḷukku (aḷitta kaṟpalakaiyil) nām varaintu viṭṭōm. Mēlum, avarkaḷiṭam namatu pala tūtarkaḷ niccayamākat teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum koṇṭu vantiruntārkaḷ. Itaṟkup piṉṉarum, avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ pūmiyil varampu kaṭantē vantaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 32
إِنَّمَا جَزَـٰٓؤُاْ ٱلَّذِينَ يُحَارِبُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَسۡعَوۡنَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَسَادًا أَن يُقَتَّلُوٓاْ أَوۡ يُصَلَّبُوٓاْ أَوۡ تُقَطَّعَ أَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم مِّنۡ خِلَٰفٍ أَوۡ يُنفَوۡاْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِۚ ذَٰلِكَ لَهُمۡ خِزۡيٞ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
Evarkaḷ allāhvuṭaṉum avaṉuṭaiya tūtaruṭaṉum pōr toṭuttum, pūmiyil viṣamam ceytu koṇṭum tirikiṟārkaḷō, avarkaḷukkuriya taṇṭaṉai (avarkaḷai) koṉṟuviṭuvatu allatu ciluvaiyil aṟaivatu allatu māṟu kai(kaḷ, māṟu) kālkaḷait tuṇṭippatu allatu (kaitu ceyvatu allatu) nāṭu kaṭatti viṭuvatutāṉ. Itu im'maiyil avarkaḷukku iḻivu (tarum taṇṭaṉai) ākum. Mēlum, maṟumaiyilō makattāṉa vētaṉaiyum avarkaḷukkuṇṭu
Surah Al-Maeda, Verse 33
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِن قَبۡلِ أَن تَقۡدِرُواْ عَلَيۡهِمۡۖ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
eṉiṉum, avarkaḷ mītu nīṅkaḷ ātikkam celuttuvataṟku muṉṉatākavē kaicētappaṭ(ṭu, taṅkaḷ viṣamattil iruntu vilakikkoṇ)ṭavarkaḷait tavira niccayamāka allāh (avarkaḷai) mika maṉṉippavaṉ perum karuṇai puripavaṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 34
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱبۡتَغُوٓاْ إِلَيۡهِ ٱلۡوَسِيلَةَ وَجَٰهِدُواْ فِي سَبِيلِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvai añcuṅkaḷ; avaṉiṭam celvataṟkuriya vaḻiyait tēṭikkoḷḷuṅkaḷ. Avaṉuṭaiya pātaiyil (pōr ceyya) perum muyaṟci eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ. Ataṉāl nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaiyalām
Surah Al-Maeda, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ أَنَّ لَهُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لِيَفۡتَدُواْ بِهِۦ مِنۡ عَذَابِ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا تُقُبِّلَ مِنۡهُمۡۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
niccayamāka nirākarippavarkaḷukku ippūmiyil uḷḷa aṉaittum, attuṭaṉ ataippōṉṟa oru pākamum (contamāka) iruntu, avarkaḷ ivai aṉaittaiyum tāṅkaḷ maṟumai nāḷiṉ vētaṉaiyiliruntu tappikka piratiyākak koṭuttālum avarkaḷiṭamiruntu (atu) aṅkīkarikkappaṭa māṭṭātu. Mēlum, avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyē kiṭaikkum
Surah Al-Maeda, Verse 36
يُرِيدُونَ أَن يَخۡرُجُواْ مِنَ ٱلنَّارِ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنۡهَاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّقِيمٞ
avarkaḷ (naraka) neruppiliruntu veḷiyēṟavē virumpuvārkaḷ. Eṉiṉum, atiliruntu veḷiyēṟa avarkaḷāl (muṭiyavē) muṭiyātu. Avarkaḷukku vētaṉai (eṉṟeṉṟumē) nilaittirukkum
Surah Al-Maeda, Verse 37
وَٱلسَّارِقُ وَٱلسَّارِقَةُ فَٱقۡطَعُوٓاْ أَيۡدِيَهُمَا جَزَآءَۢ بِمَا كَسَبَا نَكَٰلٗا مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
āṇō, peṇṇō evar tiruṭiṉālum (it) tīyac ceyalukkut taṇṭaṉaiyāka avarkaḷiṉ kaikaḷait tuṇṭittu viṭuṅkaḷ. (Itu) allāhviṉāl ēṟpaṭuttappaṭṭa taṇṭaṉai ākum. Allāh mikaittavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 38
فَمَن تَابَ مِنۢ بَعۡدِ ظُلۡمِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَتُوبُ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Evarēṉum taṉ (it) tīyac ceyalukkup piṉṉar (kaicētappaṭṭu taṉ kuṟṟattai) cīrtiruttikkoṇṭāl niccayamāka allāh avaruṭaiya pāvaṅkaḷai maṉṉittu viṭuvāṉ. (Ēṉeṉṟāl) niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 39
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يُعَذِّبُ مَن يَشَآءُ وَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(napiyē!) Niccayamāka vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci allāhvukkē uriyatu eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā? Ākavē, avaṉ nāṭiyavarkaḷai vētaṉai ceyvāṉ. Avaṉ virumpiyavarkaḷai maṉṉippaḷippāṉ. Allāh aṉaittiṉ mītum mikka pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 40
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرَّسُولُ لَا يَحۡزُنكَ ٱلَّذِينَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡكُفۡرِ مِنَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَلَمۡ تُؤۡمِن قُلُوبُهُمۡۛ وَمِنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْۛ سَمَّـٰعُونَ لِلۡكَذِبِ سَمَّـٰعُونَ لِقَوۡمٍ ءَاخَرِينَ لَمۡ يَأۡتُوكَۖ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ مِنۢ بَعۡدِ مَوَاضِعِهِۦۖ يَقُولُونَ إِنۡ أُوتِيتُمۡ هَٰذَا فَخُذُوهُ وَإِن لَّمۡ تُؤۡتَوۡهُ فَٱحۡذَرُواْۚ وَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ فِتۡنَتَهُۥ فَلَن تَمۡلِكَ لَهُۥ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَمۡ يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يُطَهِّرَ قُلُوبَهُمۡۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
(nam) tūtarē! Cilar nirākarippiṉ pakkam viraintōṭuvatu umakkuk kavalaiyait taravēṇṭām. Ēṉeṉṟāl, avarkaḷ taṅkaḷ vāyiṉāl maṭṭum ‘‘nampikkai koṇṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷē tavira, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ (atai) oppuk koḷḷavillai. (Avvāṟē) yūtar(kaḷilum cilaruṇṭu. Avar)kaḷ poy(yāṉa viṣayaṅ)kaḷaiyē (āvalōṭu) atikamākak kēṭkiṉṟaṉar. Mēlum, (ituvarai) uṅkaḷiṭam varāta maṟṟoru kūṭṭattiṉaruk(ku ivaṟṟai aṟivippataṟ)kākavum, (viṣamattaṉamāṉa vārttaikaḷaiyē) atikamākak kēṭkiṉṟaṉar. Avarkaḷ (vēta) vacaṉaṅkaḷai avaṟṟiṉ (uṇmai) arttattiliruntu puraṭṭi (ivarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷukku (inta napiyiṭamiruntu) iṉṉa kaṭṭaḷaik kiṭaittāl atai eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ. Atu uṅkaḷukkuk kiṭaikkā viṭṭāl (atiliruntu) vilakik koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Allāh evaraiyum kaṣṭattiṟkuḷḷākka virumpiṉāl avarukkāka allāhviṭam etaiyum ceyya nīr āṟṟal peṟamāṭṭīr. Ivarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷaip paricuttamākki vaikka allāh virumpavēyillai. Ivarkaḷukku, im'maiyil iḻivum maṟumaiyil makattāṉa vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Maeda, Verse 41
سَمَّـٰعُونَ لِلۡكَذِبِ أَكَّـٰلُونَ لِلسُّحۡتِۚ فَإِن جَآءُوكَ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُمۡ أَوۡ أَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡۖ وَإِن تُعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ فَلَن يَضُرُّوكَ شَيۡـٔٗاۖ وَإِنۡ حَكَمۡتَ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُقۡسِطِينَ
Ivarkaḷ poyyaiyē atikamākak kēṭkiṉṟaṉar (poyyāṉa viṣayaṅkaḷaiyē atikam piṉpaṟṟukiṉṟaṉar). Ākāta poruḷkaḷaiyē atikamāka viḻuṅkik koṇṭirukkiṉṟaṉar. Ivarkaḷ (oru niyāyattiṟkāka) um'miṭam varum camayattil avarkaḷukkiṭaiyil nīṅkaḷ (nītamāka) tīrppaḷippīrāka allatu (tīrppaḷikkātu) avarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭuvīrāka. Nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu viṭṭālum, avarkaḷ umakku oru tīṅkum ceyya muṭiyātu. Avarkaḷukku iṭaiyil nīr tīrppaḷittāl, nītamākavē tīrppaḷippīrāka. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh nītavāṉkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 42
وَكَيۡفَ يُحَكِّمُونَكَ وَعِندَهُمُ ٱلتَّوۡرَىٰةُ فِيهَا حُكۡمُ ٱللَّهِ ثُمَّ يَتَوَلَّوۡنَ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(eṉiṉum napiyē!) Ivarkaḷ um'mai (taṅkaḷukkut) tīrppu kūṟupavarāka evvāṟu eṭuttuk koḷvārkaḷ? (Ēṉeṉṟāl,) ivarkaḷiṭattilō tavṟāt eṉṉum vētam irukkiṟatu. Atil allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyum irukkiṟatu. Avvāṟiruntum atai ivarkaḷ puṟakkaṇittuviṭṭaṉar. Ākavē, (ataiyum) ivarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷ allar
Surah Al-Maeda, Verse 43
إِنَّآ أَنزَلۡنَا ٱلتَّوۡرَىٰةَ فِيهَا هُدٗى وَنُورٞۚ يَحۡكُمُ بِهَا ٱلنَّبِيُّونَ ٱلَّذِينَ أَسۡلَمُواْ لِلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلرَّبَّـٰنِيُّونَ وَٱلۡأَحۡبَارُ بِمَا ٱسۡتُحۡفِظُواْ مِن كِتَٰبِ ٱللَّهِ وَكَانُواْ عَلَيۡهِ شُهَدَآءَۚ فَلَا تَخۡشَوُاْ ٱلنَّاسَ وَٱخۡشَوۡنِ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗاۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
‘Tavṟāt' (eṉṉum vētat)taiyum niccayamāka nāmtāṉ iṟakkivaittōm. Atil nērvaḻiyum irukkiṟatu; oḷiyum irukkiṟatu. (Allāhvukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭu naṭanta napimārkaḷ ataik koṇṭē yūtarkaḷukku (mārkka)k kaṭṭaḷaiyiṭṭu vantārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya (paṇṭitarkaḷākiya) rippiyyūṉkaḷum, (kurumārkaḷākiya) ahpārkaḷum, allāhvuṭaiya vētattaik kāppavarkaḷ eṉṟa muṟaiyil (ataik koṇṭē tīrppaḷittu vantārkaḷ. Mēlum, avarkaḷ)ataṟku cāṭcikaḷākavum iruntārkaḷ. (Avvitamiruntum yūtarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭaṉar. Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ maṉitarkaḷukku añca vēṇṭām; eṉakkē añcik koḷḷuṅkaḷ. Eṉ vacaṉaṅkaḷai oru coṟpa vilaikku viṟṟu viṭātīrkaḷ. Evarkaḷ allāh iṟakki vaittavaṟṟaik koṇṭu tīrppaḷikkavillaiyō avarkaḷ niccayamāka nirākarippavarkaḷē
Surah Al-Maeda, Verse 44
وَكَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيهَآ أَنَّ ٱلنَّفۡسَ بِٱلنَّفۡسِ وَٱلۡعَيۡنَ بِٱلۡعَيۡنِ وَٱلۡأَنفَ بِٱلۡأَنفِ وَٱلۡأُذُنَ بِٱلۡأُذُنِ وَٱلسِّنَّ بِٱلسِّنِّ وَٱلۡجُرُوحَ قِصَاصٞۚ فَمَن تَصَدَّقَ بِهِۦ فَهُوَ كَفَّارَةٞ لَّهُۥۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
avarkaḷukkāka a(varkaḷuṭaiya vētamākiya tavṟāt)til nām kaṭṭaḷaiyiṭṭiruntōm: ‘‘Uyirukku uyir, kaṇṇukkuk kaṇ, mūkkukku mūkku, kātukkuk kātu, pallukkup pal, kāyaṅkaḷukkum (kāyamāka) niccayamāka paḻi vāṅkappaṭum'' eṉpatāka. Eṉiṉum, evarēṉum paḻivāṅkuvatai (maṉṉittu) naṉmaikkāka viṭṭuviṭṭāl atu avaru(ṭaiya tīya ceyalu)kkup parikāramākiviṭum. Evarkaḷ, allāh iṟakki vaittavaṟṟaikkoṇṭu tīrppaḷikkavillaiyō avarkaḷ niccayamāka aniyāyakkārarkaḷtāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 45
وَقَفَّيۡنَا عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِم بِعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡإِنجِيلَ فِيهِ هُدٗى وَنُورٞ وَمُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَهُدٗى وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
(Muṉṉirunta napimārkaḷākiya) avarkaḷuṭaiya aṭiccuvaṭukaḷilēyē maryamuṭaiya makaṉ īsāvaiyum nām aṉuppivaittōm. Avar taṉmuṉṉirunta tavṟāttai uṇmaiyākki vaippavarāka iruntār. Avarukku ‘iṉjīl' eṉṉum vētattaiyum nām aruḷiṉōm. Atilum nērvaḻiyum oḷiyum irukkiṉṟaṉa. Atu taṉ muṉṉuḷḷa tavṟāttai uṇmaiyākki vaikkiṟatu. Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku atu oru nallupatēcamākavum, nērāṉa vaḻiyākavum irukkiṟatu
Surah Al-Maeda, Verse 46
وَلۡيَحۡكُمۡ أَهۡلُ ٱلۡإِنجِيلِ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فِيهِۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
ākavē, iṉjīlai uṭaiyavarkaḷ atil allāh iṟakkiya (kaṭṭaḷaikaḷiṉ)paṭiyē tīrppaḷikkavum. Evarkaḷ, allāh iṟakkiya (kaṭṭaḷaikaḷiṉ)paṭi tīrppaḷikkavillaiyō avarkaḷ niccayamāka pāvikaḷtāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 47
وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَمُهَيۡمِنًا عَلَيۡهِۖ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۖ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡ عَمَّا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ لِكُلّٖ جَعَلۡنَا مِنكُمۡ شِرۡعَةٗ وَمِنۡهَاجٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
(Napiyē! Muṟṟilum) uṇmaiyaik koṇṭuḷḷa ivvētattaiyum nāmē um mītu iṟakkiṉōm. Itu taṉakku muṉṉuḷḷa (maṟṟa) vētaṅkaḷaiyum uṇmaiyākki vaikkiṟatu. Avaṟṟaip pātukāppatākavum irukkiṟatu. Ākavē, (napiyē!) Nīr allāh (umakku) iṟakkiya itaikkoṇṭē avarkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippīrāka. Umakku vanta uṇmaiyaip puṟakkaṇittuviṭṭu avarkaḷuṭaiya maṇa viruppaṅkaḷai nīr piṉpaṟṟātīr. Uṅkaḷil ovvoru va(kuppā)rukkum ovvoru mārkkattaiyum, vaḻiyaiyum nāmē ēṟpaṭuttiṉōm. Allāh virumpiṉāl uṅkaḷ aṉaivaraiyum orē (mārkkattaip piṉpaṟṟum) orē vakuppāka ākkiyirukka muṭiyum. Eṉiṉum, uṅkaḷukku avaṉ koṭuttavaṟṟil (eppaṭi naṭantu koḷkiṟīrkaḷ eṉṟu) uṅkaḷaic cōtippataṟkākavē (ivvāṟu ceytirukkiṟāṉ). Ākavē, (ivaṟṟil uyarvāṉa islām kūṟukiṉṟa) naṉmaikaḷukku viraintu celluṅkaḷ. Allāhviṉ pakkamtāṉ nīṅkaḷ aṉaivarum cella vēṇṭiyatirukkiṟatu. Nīṅkaḷ etil (apippirāya pētappaṭṭut) tarkkittuk koṇṭiruntīrkaḷō atai avaṉ uṅkaḷukku naṉkaṟivittu viṭuvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 48
وَأَنِ ٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡ وَٱحۡذَرۡهُمۡ أَن يَفۡتِنُوكَ عَنۢ بَعۡضِ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ إِلَيۡكَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمۡ أَنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُصِيبَهُم بِبَعۡضِ ذُنُوبِهِمۡۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِ لَفَٰسِقُونَ
(napiyē!) Allāh iṟakkivaittavaṟṟaik koṇṭē nīr avarkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippīrāka. Nīr avarkaḷuṭaiya maṉa viruppaṅkaḷaip piṉpaṟṟātīr. Umakku allāh iṟakkivaittavaṟṟil etiliruntum um'mai avarkaḷ tiruppiviṭātapaṭiyum nīr avarkaḷaip paṟṟi eccarikkaiyāy iruppīrāka. (Umatu tīrppai) avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl niccayamāka nīr aṟintukoḷvīrāka, avarkaḷiṉ cila (koṭiya) pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka allāh (avarkaḷait taṇṭikka) avarkaḷukkuk kaṣṭattait tara virumpukiṟāṉ. Niccayamāka, maṉitarkaḷil perumpālōr pāvikaḷtāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 49
أَفَحُكۡمَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ يَبۡغُونَۚ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ حُكۡمٗا لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
Aṟiyāmaik kālattiṉ caṭṭa (tiṭṭa)ṅkaḷaiyā ivarkaḷ virumpukiṉṟaṉar? Meyyākavē, (maṟumaiyai) uṟuti koṇṭa makkaḷukku allāhvaiviṭa aḻakāṉa tīrppaḷippavar yār
Surah Al-Maeda, Verse 50
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡيَهُودَ وَٱلنَّصَٰرَىٰٓ أَوۡلِيَآءَۘ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَمَن يَتَوَلَّهُم مِّنكُمۡ فَإِنَّهُۥ مِنۡهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Yūtarkaḷaiyum, kiṟistavarkaḷaiyum (uṅkaḷukku) naṇparkaḷāka eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ. (Uṅkaḷai pakaippatil) avarkaḷ oruvar maṟṟoruvarukkut tuṇaiyāka irukkiṉṟaṉar. Uṅkaḷil evarum avarkaḷil evaraiyum (taṉakku) naṇparākkik koṇṭāl, niccayamāka avaṉum avarkaḷil uḷḷavaṉtāṉ. Niccayamāka allāh (inta) aniyāyakkāra makkaḷai (avarkaḷiṉ tīya ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) nērāṉa vaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 51
فَتَرَى ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ يُسَٰرِعُونَ فِيهِمۡ يَقُولُونَ نَخۡشَىٰٓ أَن تُصِيبَنَا دَآئِرَةٞۚ فَعَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَ بِٱلۡفَتۡحِ أَوۡ أَمۡرٖ مِّنۡ عِندِهِۦ فَيُصۡبِحُواْ عَلَىٰ مَآ أَسَرُّواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ نَٰدِمِينَ
(napiyē!) Uḷḷaṅkaḷil (nayavañcaka) nōy uḷḷavarkaḷ avarkaḷiṭam (tōḻamai koḷḷavē) viraintu celvatai nīr kāṇpīr! Mēlum, ‘‘(nāṅkaḷ avarkaḷai pakaittuk koṇṭāl) eṅkaḷukku ōr āpattu ēṟpaṭṭuviṭumeṉṟu nāṅkaḷ payappaṭukiṟōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Allāh taṉṉiṭamiruntu veṟṟiyaiyō allatu oru (naṟ)kāriyattaiyō (aticīkkirattil uṅkaḷukku) aḷikkak kūṭum. Atu camayam avarkaḷ taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷukkuḷ maṟaittu vaittirunta (mōcamāṉa eṉṉat)taip paṟṟi kavalai aṭaivārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 52
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ إِنَّهُمۡ لَمَعَكُمۡۚ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَأَصۡبَحُواْ خَٰسِرِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷ (maṟumaiyil) ivarkaḷaic cuṭṭik kāṇpittu ‘‘niccayamāka nāṅkaḷum uṅkaḷuṭaṉ irukkiṟōm eṉṟu allāhviṉ mītu uṟutiyāṉa cattiyam ceytu koṇṭiruntavarkaḷ ivarkaḷtāṉā?'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ivarkaḷuṭaiya naṉmaikaḷ aṉaittum aḻintu viṭṭaṉa. Ākavē, (ivarkaḷ) naṣṭamaṭaintavarkaḷākavē ākiviṭṭaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 53
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَن يَرۡتَدَّ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَسَوۡفَ يَأۡتِي ٱللَّهُ بِقَوۡمٖ يُحِبُّهُمۡ وَيُحِبُّونَهُۥٓ أَذِلَّةٍ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَعِزَّةٍ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ يُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا يَخَافُونَ لَوۡمَةَ لَآئِمٖۚ ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷil evarēṉum taṅkaḷ mārkkattil iruntu māṟiviṭṭāl (ataṉāl allāhvukku naṣṭamoṉṟumillai. Uṅkaḷaip pōkki) vēṟu makkaḷai allāh koṇṭu varuvāṉ. Avaṉ avarkaḷai nēcippāṉ; avarkaḷum avaṉai nēcippārkaḷ. Avarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷiṭam paṇivāka naṭantukoḷvārkaḷ; nirākarippavarkaḷiṭam kaṇṭippuṭaiyavarkaḷāka iruppārkaḷ; allāhviṉ pātaiyil pōr purivārkaḷ. Paḻippavaṉiṉ paḻippai avarkaḷ añcamāṭṭārkaḷ. Itu allāhviṉ aruḷākum. Avaṉ virumpiyavarkaḷukkuttāṉ itai aḷikkiṟāṉ. Allāh mika vicālamāṉavaṉ, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 54
إِنَّمَا وَلِيُّكُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُمۡ رَٰكِعُونَ
allāh, avaṉuṭaiya tūtar, iṉṉum evarkaḷ uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu, toḻukaiyaik kaṭaippiṭittu, jakāttum koṭuttu, (allāhviṉ kaṭṭaḷaikku ennēramum) talai cāyttum varukiṉṟaṉarō ivarkaḷtāṉ niccayamāka uṅkaḷ (uṇmaiyāṉa) tōḻarkaḷ āvar
Surah Al-Maeda, Verse 55
وَمَن يَتَوَلَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَإِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
evarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum, nampikkai koṇṭavarkaḷaiyum (taṅkaḷukkut) tōḻarkaḷāka eṭuttuk koḷkiṟārkaḷō (avarkaḷtāṉ niccayamāka ‘hispullākkaḷ' eṉṉum) allāhviṉ kūṭṭattiṉar (āvārkaḷ). Avarkaḷtāṉ niccayamāka veṟṟi peṟuvārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 56
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَكُمۡ هُزُوٗا وَلَعِبٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَٱلۡكُفَّارَ أَوۡلِيَآءَۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷukku muṉ vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷil, evarkaḷ uṅkaḷ mārkkattaip parikācamākavum, (vīṇ) viḷaiyāṭṭākavum eṭuttuk koṇṭirukkiṉṟaṉarō avarkaḷaiyum, nirākarippavarkaḷaiyum (uṅkaḷukkut) tōḻarkaḷāka(vum, pātukāvalar kaḷākavum) eṭuttukkoḷḷa vēṇṭām. Nīṅkaḷ uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷāka iruntāl allāhvukkē payantu (naṭantu)koḷḷuṅkaḷ. (Ivarkaḷil evarukkum añcātīrkaḷ)
Surah Al-Maeda, Verse 57
وَإِذَا نَادَيۡتُمۡ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ ٱتَّخَذُوهَا هُزُوٗا وَلَعِبٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡقِلُونَ
Nīṅkaḷ (makkaḷait) toḻukaikku (allāhvai vaṇaṅkuvataṟku)aḻaittāl atai avarkaḷ parikācamākavum, viḷaiyāṭṭākavum eṭuttuk koḷkiṉṟaṉar. Meyyākavē avarkaḷ (muṟṟilum) aṟivillāta makkaḷāka iruppatutāṉ itaṟkuriya kāraṇamākum
Surah Al-Maeda, Verse 58
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ هَلۡ تَنقِمُونَ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلُ وَأَنَّ أَكۡثَرَكُمۡ فَٰسِقُونَ
‘‘vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Allāhvaiyum, eṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa (ivvētat)taiyum, itaṟku muṉ (uṅkaḷukku) iṟakkappaṭṭavaṟṟaiyum nāṅkaḷ nampikkai koṇṭataṟkākavā nīṅkaḷ eṅkaḷai taṇṭikkiṟīrkaḷ? (Eṉṟu napiyē! Nīr avarkaḷaik kēṭṭu) niccayamāka uṅkaḷil atikamāṉavarkaḷ pāvikaḷ (uṅkaḷukkut takutiyāṉa kūli narakamtāṉ)'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 59
قُلۡ هَلۡ أُنَبِّئُكُم بِشَرّٖ مِّن ذَٰلِكَ مَثُوبَةً عِندَ ٱللَّهِۚ مَن لَّعَنَهُ ٱللَّهُ وَغَضِبَ عَلَيۡهِ وَجَعَلَ مِنۡهُمُ ٱلۡقِرَدَةَ وَٱلۡخَنَازِيرَ وَعَبَدَ ٱلطَّـٰغُوتَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ عَن سَوَآءِ ٱلسَّبِيلِ
“allāhviṭam itaiviṭak keṭṭatoru taṇṭaṉai aṭaintavarkaḷai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavā?'' (Eṉṟu napiyē! Nīr avarkaḷiṭam kēṭṭu) allāh evarkaḷaic capittu, avarkaḷ mītu kōpamkoṇṭu, avarkaḷil cilaraik kuraṅkukaḷākavum paṉṟikaḷākavum ākkiṉāṉō avarkaḷum; evarkaḷ ṣaittāṉai vaṇaṅkiṉārkaḷō avarkaḷumtāṉ mikat tāḻnta rakattiṉar. Nērāṉa vaḻiyiliruntu muṟṟilum vaḻi tavaṟiyavarkaḷ'' eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 60
وَإِذَا جَآءُوكُمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَقَد دَّخَلُواْ بِٱلۡكُفۡرِ وَهُمۡ قَدۡ خَرَجُواْ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا كَانُواْ يَكۡتُمُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ivarkaḷ uṅkaḷiṭam vantāl ‘‘nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Eṉiṉum niccayamāka avarkaḷ nirākarippai (maṉatil vaittu)k koṇṭē (uṅkaḷiṭam) vantārkaḷ. Niccayamāka attuṭaṉēyē (uṅkaḷiṭamiruntu) avarkaḷ veḷiyēṟiṉārkaḷ. Avarkaḷ (taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷukkuḷ) maṟaittuk koṇṭiruppavaṟṟai allāhtāṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 61
وَتَرَىٰ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَأَكۡلِهِمُ ٱلسُّحۡتَۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar pāvattiṟkum, aniyāyattiṟkum, vilakkappaṭṭa poruḷkaḷai viḻuṅkuvataṟkum (mikat tīviramāka) viraintu celvatai nīr kāṇpīr! Avarkaḷ ceypavai mikat tīyavaiyē
Surah Al-Maeda, Verse 62
لَوۡلَا يَنۡهَىٰهُمُ ٱلرَّبَّـٰنِيُّونَ وَٱلۡأَحۡبَارُ عَن قَوۡلِهِمُ ٱلۡإِثۡمَ وَأَكۡلِهِمُ ٱلسُّحۡتَۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Avarkaḷ (poy colli) pāvamāṉa vārttaikaḷ kūṟuvataiyum, vilakkappaṭṭavaṟṟai viḻuṅkuvataiyum, avarkaḷuṭaiya (paṇṭitarkaḷākiya) rippiyūṉkaḷēṉum avarkaḷuṭaiya (pātirikaḷākiya) ahpārkaḷēṉum taṭai ceyya vēṇṭāmā? Ivarkaḷuṭaiya ceyalum mikak keṭṭatuvē
Surah Al-Maeda, Verse 63
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ يَدُ ٱللَّهِ مَغۡلُولَةٌۚ غُلَّتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَلُعِنُواْ بِمَا قَالُواْۘ بَلۡ يَدَاهُ مَبۡسُوطَتَانِ يُنفِقُ كَيۡفَ يَشَآءُۚ وَلَيَزِيدَنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم مَّآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗاۚ وَأَلۡقَيۡنَا بَيۡنَهُمُ ٱلۡعَدَٰوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ كُلَّمَآ أَوۡقَدُواْ نَارٗا لِّلۡحَرۡبِ أَطۡفَأَهَا ٱللَّهُۚ وَيَسۡعَوۡنَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَسَادٗاۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
‘‘allāhvuṭaiya kai kaṭṭappaṭṭirukkiṟatu'' eṉṟu inta yūtarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. (Avvāṟaṉṟu) avarkaḷuṭaiya kaikaḷtāṉ kaṭṭappaṭṭirukkiṉṟaṉa. Mēlum, ivvāṟu avarkaḷ kūṟiyataṉ kāraṇamāka avarkaḷ capikkappaṭṭum viṭṭaṉar. Māṟāka, allāhvuṭaiya iru kaikaḷō (eppoḻutum) virintē irukkiṉṟaṉa. Avaṉ virumpiyavāṟellām (aḷḷi) aḷḷik koṭukkiṟāṉ. Umatu iṟaivaṉāl umakku iṟakkappaṭṭa ivvētam avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉarukku poṟāmaiyaiyum, nirākarippaiyumē atikappaṭutti viṭukiṟatu. Ākavē, nām avarkaḷukkiṭaiyil pakaimaiyai, veṟuppai iṟutināḷ varai (irukkumpaṭi) vitaittu viṭṭōm. Avarkaḷ (nampikkaiyāḷarkaḷukkiṭaiyil) pōr neruppai mūṭṭum pōtellām allāh atai aṇaittu viṭukiṟāṉ. Āṉāl, (iṉṉum) avarkaḷ pūmiyil viṣamam ceytukoṇṭē alaikiṟārkaḷ. Allāh, viṣamam ceypavarkaḷai nēcippatē illai
Surah Al-Maeda, Verse 64
وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَكَفَّرۡنَا عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَأَدۡخَلۡنَٰهُمۡ جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
vētattaiyuṭaiya ivarkaḷ meyyākavē nampikkai koṇṭu (allāhvukkup) payantu (naṭantu) koṇṭāl (atai) avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷukkup parikāramākki, ellā iṉpaṅkaḷumuḷḷa corkkaṅkaḷil niccayamāka nām avarkaḷai nuḻaivippōm
Surah Al-Maeda, Verse 65
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ أَقَامُواْ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِم مِّن رَّبِّهِمۡ لَأَكَلُواْ مِن فَوۡقِهِمۡ وَمِن تَحۡتِ أَرۡجُلِهِمۚ مِّنۡهُمۡ أُمَّةٞ مُّقۡتَصِدَةٞۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ سَآءَ مَا يَعۡمَلُونَ
Tavṟāttaiyum, iṉjīlaiyum, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu avarkaḷukku iṟakkappaṭṭa (maṟṟa)vaṟṟaiyum (uṇmaiyākavē) avarkaḷ piṉpaṟṟi nilainiṟutti vantāl (evvitak kaṣṭamumiṉṟi,) avarkaḷukku mē(l vāṉatti)liruntum, avarkaḷuṭaiya pātaṅkaḷiṉ kīḻ (pūmiyil) iruntum pucippārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷil cilartāṉ nērmaiyāṉa kūṭṭattiṉarāka irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar ceyyum kāriyaṅkaḷ (mikak) keṭṭavaiyāka irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Maeda, Verse 66
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرَّسُولُ بَلِّغۡ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ وَإِن لَّمۡ تَفۡعَلۡ فَمَا بَلَّغۡتَ رِسَالَتَهُۥۚ وَٱللَّهُ يَعۡصِمُكَ مِنَ ٱلنَّاسِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(nam) tūtarē! Umatu iṟaivaṉiṭamiruntu umakku iṟakkappaṭṭatai ellām (oru kuṟaivumiṉṟi avarkaḷukku) eṭutturaippīrāka!. Nīr avvāṟu ceyyāviṭil avaṉuṭaiya tūtai nīr niṟaivēṟṟiyavarāka āka māṭṭīr. (Itil evarukkum añcātīr!) Maṉitar(kaḷiṉ tīṅku)kaḷil iruntu, allāh um'maik kāppāṟṟik koḷvāṉ. Niccayamāka allāh nirākarikkum makkaḷai nērāṉa vaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 67
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَسۡتُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍ حَتَّىٰ تُقِيمُواْ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡۗ وَلَيَزِيدَنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم مَّآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗاۖ فَلَا تَأۡسَ عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Nīṅkaḷ tavṟāttaiyum, iṉjīlaiyum, uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa (maṟṟa)vaṟṟaiyum (uṇmaiyākavē) nīṅkaḷ kaṭaippiṭikkātavarai nīṅkaḷ etilum cērntavarkaḷalla'' eṉṟu nīr kūṟuvīrāka. Umatu iṟaivaṉiṭamiruntu umakku iṟakkappaṭṭavai avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷukku poṟāmaiyaiyum, nirākarippaiyumē niccayamāka atikappaṭutti varum. Ākavē, innirākarippavarkaḷaip paṟṟi nīr kavalai koḷḷātīr
Surah Al-Maeda, Verse 68
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلصَّـٰبِـُٔونَ وَٱلنَّصَٰرَىٰ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
nampikkai koṇṭavarkaḷilum, yūtarkaḷilum, cāpiyīṉkaḷilum, kiṟistavarkaḷilum evarkaḷ (inta tūtar kūṟukiṟapaṭi) allāhvaiyum, iṟutināḷaiyum nampikkai koṇṭu (avar kaṟpitta vaḻiyil) naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku niccayamāka oru payamumillai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 69
لَقَدۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَأَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمۡ رُسُلٗاۖ كُلَّمَا جَآءَهُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُهُمۡ فَرِيقٗا كَذَّبُواْ وَفَرِيقٗا يَقۡتُلُونَ
Niccayamāka nām isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam (nam tūtarkaḷaip piṉpaṟṟumpaṭi) uṟutimoḻi vāṅki, avarkaḷiṭam nam pala tūtarkaḷai aṉuppivaittōm. (Eṉiṉum) avarkaḷuṭaiya maṉam virumpāta oṉṟai (kaṭṭaḷaiyai nam) tūtar avarkaḷiṭam koṇṭu vantapōtellām (attūtarkaḷil) cilaraip poyyareṉak kūṟiyum, cilaraik kolai ceytu koṇṭumē iruntārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 70
وَحَسِبُوٓاْ أَلَّا تَكُونَ فِتۡنَةٞ فَعَمُواْ وَصَمُّواْ ثُمَّ تَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ ثُمَّ عَمُواْ وَصَمُّواْ كَثِيرٞ مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
(itaṉāl taṅkaḷukku) ōr āpattum ēṟpaṭātu eṉṟu avarkaḷ eṇṇik koṇṭaṉar. Ātalāl, avarkaḷ (uṇmaiyaik kāṇa muṭiyāta) kuruṭarkaḷākavum, (ataik kēṭka muṭiyāta) ceviṭarkaḷākavum ākiviṭṭaṉar. Itaṉ piṉṉarum, allāh avarkaḷai maṉṉittāṉ. Eṉiṉum, avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar piṟakum kuruṭarkaḷākavum, ceviṭarkaḷākavumē irukkiṉṟaṉar. Āṉāl, allāh avarkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 71
لَقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَۖ وَقَالَ ٱلۡمَسِيحُ يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبَّكُمۡۖ إِنَّهُۥ مَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ حَرَّمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ ٱلۡجَنَّةَ وَمَأۡوَىٰهُ ٱلنَّارُۖ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٖ
‘‘niccayamāka maryamuṭaiya makaṉ masīh allāhtāṉ'' eṉṟu kūṟiyavarkaḷum uṇmaiyākavē nirākarippāḷarkaḷāki viṭṭārkaḷ. Eṉiṉum anta masīhō ‘‘isrāyīliṉ cantatikaḷē! Eṉ iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉumākiya allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ'' eṉṟē kūṟiṉār. Evaṉ allāhvukku iṇaivaikkiṟāṉō avaṉukku niccayamāka allāh corkkattait taṭuttu viṭukiṟāṉ. Avaṉ cellum iṭam narakamtāṉ. (Ittakaiya) aniyāyakkārarkaḷukku (maṟumaiyil) utavi ceypavarkaḷ oruvarumillai
Surah Al-Maeda, Verse 72
لَّقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ ثَالِثُ ثَلَٰثَةٖۘ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّآ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ وَإِن لَّمۡ يَنتَهُواْ عَمَّا يَقُولُونَ لَيَمَسَّنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
‘‘niccayamāka allāh (pitā, cutaṉ, paricutta āvi ākiya im)mūvaril oruvaṉtāṉ'' eṉṟu kūṟiyavarkaḷum meyyākavē nirākarippāḷarkaḷāki viṭṭārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, orē ōr iṟaivaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ illavē illai. (Ākavē, ivvāṟu) avarkaḷ kūṟuvatiliruntu vilakik koḷḷāviṭṭāl avarkaḷil (allāhvai) nirākarippavarkaḷai tuṉpuṟuttum vētaṉai niccayamāka vantaṭaiyum
Surah Al-Maeda, Verse 73
أَفَلَا يَتُوبُونَ إِلَى ٱللَّهِ وَيَسۡتَغۡفِرُونَهُۥۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Ivarkaḷ allāhviṉ pakkam tirumpi, avaṉiṭam taṅkaḷ kuṟṟattai maṉṉikkap pirārttikka māṭṭārkaḷā? Allāhvō, mika maṉṉippavaṉ mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 74
مَّا ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَ إِلَّا رَسُولٞ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِ ٱلرُّسُلُ وَأُمُّهُۥ صِدِّيقَةٞۖ كَانَا يَأۡكُلَانِ ٱلطَّعَامَۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُبَيِّنُ لَهُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ ٱنظُرۡ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
maryamiṉ makaṉ masīh oru tūtarē! Tavira (iṟaivaṉō iṟaivaṉuṭaiya makaṉō) alla. Ivarukku muṉṉarum (ivaraip pōl) pala tūtarkaḷ (vantu) ceṉṟuviṭṭaṉar. Avaruṭaiya tāyum (kaṭavuḷ alla. Avar) mikka uṇmaiyāṉa oru cattiyavātiyākattāṉ iruntār. Ivviruvarum (ivvulakilirunta kālamellām maṟṟa maṉitarkaḷaippōla) uṇavu uṭkoṇṭu (vāḻntu) vantaṉar. (Ākavē, ivviruvarum evvāṟu iṟaivaṉāka āvārkaḷ? Itai) nām pala attāṭcikaḷaik koṇṭu avarkaḷukku evvāṟu teḷivākki vaittirukkiṟōm eṉpatai (napiyē!) Nīr kavaṉippīrāka. (Uṇmaiyil iruntu) avarkaḷ evvaḷavu tūram vilakic ceṉṟuviṭṭaṉar eṉpataiyum nīr kavaṉippīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 75
قُلۡ أَتَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَكُمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗاۚ وَٱللَّهُ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(aṉṟi avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷukku oru naṉmaiyō tīmaiyō ceyyac caktiyaṟṟa allāh allātavaṟṟaiyā nīṅkaḷ vaṇaṅkukiṟīrkaḷ?'' Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka. Allāhtāṉ naṉku ceviyuṟupavaṉ, (aṉaittaiyum) mika aṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 76
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعُوٓاْ أَهۡوَآءَ قَوۡمٖ قَدۡ ضَلُّواْ مِن قَبۡلُ وَأَضَلُّواْ كَثِيرٗا وَضَلُّواْ عَن سَوَآءِ ٱلسَّبِيلِ
‘‘vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ mārkkattil (etaiyum) mikaipaṭak kūṟi varampu mīṟātīrkaḷ. Mēlum, itaṟku muṉṉar (ivvāṟu) vaḻi tavaṟiya makkaḷiṉ viruppaṅkaḷaiyum nīṅkaḷ piṉpaṟṟātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) avarkaḷ nērāṉa vaḻiyil iruntu tavaṟiviṭṭatuṭaṉ (maṟṟum) palarai vaḻi keṭuttum irukkiṉṟaṉar'' eṉṟum (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 77
لُعِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ لِسَانِ دَاوُۥدَ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
isrāyīliṉ cantatikaḷil evarkaḷ (ivvētattai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷ tāvūt maṟṟum maryamiṉ makaṉ īsā ākiya ivarkaḷ nāvālum capikkappaṭṭē irukkiṉṟaṉar. Ēṉeṉṟāl, avarkaḷ (akkālattilum) varampu kaṭantē pāvam ceytu vantaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 78
كَانُواْ لَا يَتَنَاهَوۡنَ عَن مُّنكَرٖ فَعَلُوهُۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
Avarkaḷ ceytu vanta pāvattai viṭṭum vilakik koḷḷātavarkaḷāka(vum, oruvar maṟṟavarai atiliruntu taṭukkātavarkaḷākavum) iruntu vantaṉar. Avarkaḷ ceytu koṇṭiruntavaiyum mikat tīyavaiyē
Surah Al-Maeda, Verse 79
تَرَىٰ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ يَتَوَلَّوۡنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ لَبِئۡسَ مَا قَدَّمَتۡ لَهُمۡ أَنفُسُهُمۡ أَن سَخِطَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَفِي ٱلۡعَذَابِ هُمۡ خَٰلِدُونَ
avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar nirākarippavarkaḷai tōḻamai koḷvatai (napiyē!) Nīr kāṇpīr! Allāh avarkaḷ mītu kōpikkumpaṭi avarkaḷ tāmākavē tēṭik koṇṭatu mikak keṭṭatu. Avarkaḷ (naraka) vētaṉaiyil eṉṟeṉṟumē taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 80
وَلَوۡ كَانُواْ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلنَّبِيِّ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَا ٱتَّخَذُوهُمۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
avarkaḷ allāhvaiyum, inta napiyaiyum avarukku iṟakkappaṭṭa (vētat)taiyum uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭiruntāl (nirākaritta) avarkaḷait (taṅkaḷukkut) tōḻarkaḷāka eṭuttuk koṇṭirukka māṭṭārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷil perumpāṉmaiyiṉar pāvikaḷ āvar
Surah Al-Maeda, Verse 81
۞لَتَجِدَنَّ أَشَدَّ ٱلنَّاسِ عَدَٰوَةٗ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلۡيَهُودَ وَٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۖ وَلَتَجِدَنَّ أَقۡرَبَهُم مَّوَدَّةٗ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّا نَصَٰرَىٰۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّ مِنۡهُمۡ قِسِّيسِينَ وَرُهۡبَانٗا وَأَنَّهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
(napiyē!) Yūtarkaḷum, iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷum nampikkaiyāḷarkaḷukku maṉitarkaḷ aṉaivarilum koṭiya etirikaḷāka iruppatai niccayamāka nīr kāṇpīr! Evarkaḷ taṅkaḷaik kiṟistavarkaḷ eṉṟu kūṟukiṉṟaṉarō avarkaḷai nampikkaiyāḷarkaḷukku (maṟṟavarkaḷai viṭa) naṭpil mika neruṅkiyavarkaḷāka nīr kāṇpīr! Ēṉeṉṟāl, avarkaḷil (kaṟṟaṟinta) kurukkaḷum, tuṟavikaḷum irukkiṉṟaṉar. Mēlum, niccayamāka avarkaḷ iṟumāppu koḷvatumillai
Surah Al-Maeda, Verse 82
وَإِذَا سَمِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَى ٱلرَّسُولِ تَرَىٰٓ أَعۡيُنَهُمۡ تَفِيضُ مِنَ ٱلدَّمۡعِ مِمَّا عَرَفُواْ مِنَ ٱلۡحَقِّۖ يَقُولُونَ رَبَّنَآ ءَامَنَّا فَٱكۡتُبۡنَا مَعَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
tavira, (ivarkaḷil palar nam) tūtar mītu aruḷappaṭṭavaṟṟai ceviyuṟṟāl, uṇmaiyai avarkaḷ uṇarvataṉ kāraṇamāka avarkaḷiṉ kaṇkaḷ (tārai tāraiyāka) kaṇṇīr vaṭippataik kāṇpīr “eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Ivvētattai) nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm. Ākavē, (ivvētam uṇmaiyāṉateṉa) cāṭci kūṟupavarkaḷuṭaṉ eṅkaḷaiyum nī pativu ceytu koḷvāyāka!'' Eṉṟum (pirārttittuk) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 83
وَمَا لَنَا لَا نُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَمَا جَآءَنَا مِنَ ٱلۡحَقِّ وَنَطۡمَعُ أَن يُدۡخِلَنَا رَبُّنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Allāhvaiyum (avaṉiṭamiruntu) namakku vanta cattiya (vēta)ttaiyum nāṅkaḷ nampikkai koḷḷāmalirukka eṅkaḷukkeṉṉa nērntatu? (Naṟceyalkaḷ ceyta) nallavarkaḷuṭaṉ eṅkaḷaiyum eṅkaḷ iṟaivaṉ cērttu vaikkavē nāṅkaḷ ācaippaṭukiṟōm'' eṉṟum (kūṟukiṉṟaṉar)
Surah Al-Maeda, Verse 84
فَأَثَٰبَهُمُ ٱللَّهُ بِمَا قَالُواْ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avarkaḷ ivvāṟu kūṟuvataṉ kāraṇamāka, toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭik koṇṭirukkum corkkaṅkaḷai allāh avarkaḷukkup piratipalaṉāka aḷippāṉ. Avaṟṟil avarkaḷ (eṉṟeṉṟum) taṅkiviṭuvārkaḷ. Ituvē naṉmai ceypavarkaḷukkuriya kūliyākum
Surah Al-Maeda, Verse 85
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
evarkaḷ (nam tūtarai) nirākarittu, nam vacaṉaṅkaḷaiyum poyyākkukiṉṟaṉarō avarkaḷ narakavācikaḷē
Surah Al-Maeda, Verse 86
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُحَرِّمُواْ طَيِّبَٰتِ مَآ أَحَلَّ ٱللَّهُ لَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāh uṅkaḷukku ākumākki vaittirukkum nallavaṟṟai nīṅkaḷ ākātavaiyāka ākkik koḷḷātīrkaḷ. Nīṅkaḷ varampu mīṟiyum cellātīrkaḷ. Niccayamāka allāh, varampu mīṟupavarkaḷai nēcippatēyillai
Surah Al-Maeda, Verse 87
وَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ أَنتُم بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ
allāh uṅkaḷukku aḷittavaṟṟil (nīṅkaḷ pucikka) aṉumatikkappaṭṭa nallavaṟṟaiyē puciyuṅkaḷ. Nīṅkaḷ nampikkai koṇṭirukkum allāhvukkē payappaṭuṅkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 88
لَا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا عَقَّدتُّمُ ٱلۡأَيۡمَٰنَۖ فَكَفَّـٰرَتُهُۥٓ إِطۡعَامُ عَشَرَةِ مَسَٰكِينَ مِنۡ أَوۡسَطِ مَا تُطۡعِمُونَ أَهۡلِيكُمۡ أَوۡ كِسۡوَتُهُمۡ أَوۡ تَحۡرِيرُ رَقَبَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖۚ ذَٰلِكَ كَفَّـٰرَةُ أَيۡمَٰنِكُمۡ إِذَا حَلَفۡتُمۡۚ وَٱحۡفَظُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Uṅkaḷ vīṇāṉa cattiyaṅkaḷaik koṇṭu allāh uṅkaḷai(k kuṟṟam) piṭippatillai. Eṉiṉum, (etaiyum) uṟutippaṭutta nīṅkaḷ ceykiṉṟa cattiyattaip paṟṟi (atil tavaṟu ceytāl) uṅkaḷaip piṭippāṉ. (Atil tavaṟu ēṟpaṭṭuviṭṭāl) ataṟkup parikāramāvatu: Nīṅkaḷ uṅkaḷ kuṭumpattiṉarukkuk koṭuttu varum uṇavil mattiya taramāṉa uṇavai pattu ēḻaikaḷukku aḷikka vēṇṭum; allatu (avvāṟē) avarkaḷukku āṭaiyaḷikka vēṇṭum. Allatu ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyya vēṇṭum. (Parikāramākak koṭukkakkūṭiya ivaṟṟil etaiyum) evar peṟavillaiyō avar mūṉṟu nāṭkaḷ nōṉpu nōṟka vēṇṭum. (Uṅkaḷ cattiyattai niṟaivēṟṟa muṭiyāviṭṭāl) nīṅkaḷ ceyta cattiyattiṟkuriya parikāram itutāṉ. Eṉiṉum, nīṅkaḷ uṅkaḷ cattiyaṅkaḷai (mika eccarikkaiyuṭaṉ pēṇi)k kāppāṟṟik koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ allāhvukku naṉṟi celuttuvataṟkāka avaṉ taṉ vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu uṅkaḷukku vivarittuk kūṟukiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 89
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡخَمۡرُ وَٱلۡمَيۡسِرُ وَٱلۡأَنصَابُ وَٱلۡأَزۡلَٰمُ رِجۡسٞ مِّنۡ عَمَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَٱجۡتَنِبُوهُ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Niccayamāka matu, cūtāṭṭam, cilai vaṇakkam, ampeṟintu kuṟi kēṭpatu ākiya ivai ṣaittāṉuṭaiya aruvarukkattakka vēlaikaḷil uḷḷavaiyākum. Ākavē, ivaṟṟil iruntu nīṅkaḷ vilakikkoḷḷuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 90
إِنَّمَا يُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُوقِعَ بَيۡنَكُمُ ٱلۡعَدَٰوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ فِي ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِ وَيَصُدَّكُمۡ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَعَنِ ٱلصَّلَوٰةِۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّنتَهُونَ
matuvālum cūtāṭṭattālum uṅkaḷukkiṭaiyil pakaimaiyaiyum poṟāmaiyaiyum uṇṭupaṇṇi allāhviṉ ñāpakattiliruntum, toḻukaiyiliruntum uṅkaḷait taṭuttu viṭavumē niccayamāka ṣaittāṉ virumpukiṟāṉ. (Ākavē, avaṟṟiliruntu) nīṅkaḷ vilakik koḷvīrkaḷā? (Māṭṭīrkaḷā)
Surah Al-Maeda, Verse 91
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَٱحۡذَرُواْۚ فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا عَلَىٰ رَسُولِنَا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
Allāhvukku kaṭṭuppaṭuṅkaḷ; (allāhvuṭaiya) tūtarukkum kaṭṭuppaṭuṅkaḷ. (Avarkaḷukku māṟu ceyyātu) eccarikkaiyāka iruṅkaḷ. (Itai) nīṅkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl (nam kaṭṭaḷaikaḷai, uṅkaḷukkut) teḷivāka eṭutturaippatu maṭṭumē nam tūtarmītu kaṭamaiyākum eṉpatai niccayamāka nīṅkaḷ aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 92
لَيۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جُنَاحٞ فِيمَا طَعِمُوٓاْ إِذَا مَا ٱتَّقَواْ وَّءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ ثُمَّ ٱتَّقَواْ وَّءَامَنُواْ ثُمَّ ٱتَّقَواْ وَّأَحۡسَنُواْۚ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟavarkaḷ (taṭukkappaṭṭa uṇavil) etaiyum (atu taṭai ceyyappaṭuvataṟku muṉṉar) pucittiruntāl (atu) avarkaḷiṉ mītu kuṟṟamākātu, (taṭukkappaṭṭapiṉ avaṟṟiliruntu) avarkaḷ vilaki, nampikkaiyiṉ mītē uṟutiyāka iruntu, naṟceyalkaḷaiyum ceytu, (maṟṟa pāvaṅkaḷiliruntum) vilaki, nampikkaiyai uṟutippaṭutti, (allāhvukkup) payantu, (piṟarukku) naṉmaiyum ceytu koṇṭiruntāl (pōtumāṉatu. Ākavē, taṭukkappaṭṭavaṟṟai muṉṉar pucittuviṭṭatu paṟṟik kuṟṟam piṭikkappaṭa māṭṭātu.) Allāh (ittakaiya) nallavarkaḷaiyē nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 93
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَيَبۡلُوَنَّكُمُ ٱللَّهُ بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلصَّيۡدِ تَنَالُهُۥٓ أَيۡدِيكُمۡ وَرِمَاحُكُمۡ لِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ مَن يَخَافُهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvaip pārkkāmalē avaṉai añcupavar yār eṉpatai avaṉ aṟi(vittu viṭu)vataṟkāka (nīṅkaḷ ihrām aṇintirukkum camayattil) uṅkaḷ kaikaḷum, ampukaḷum (eḷitil) aṭaiyakkūṭiya oru vēṭṭaip poruḷaik koṇṭu niccayamāka allāh uṅkaḷaic cōtippāṉ. Itaṟkup piṉṉar evarēṉum (allāhviṉ kaṭṭaḷaiyai) mīṟiṉāl avarukku tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Maeda, Verse 94
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡتُلُواْ ٱلصَّيۡدَ وَأَنتُمۡ حُرُمٞۚ وَمَن قَتَلَهُۥ مِنكُم مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآءٞ مِّثۡلُ مَا قَتَلَ مِنَ ٱلنَّعَمِ يَحۡكُمُ بِهِۦ ذَوَا عَدۡلٖ مِّنكُمۡ هَدۡيَۢا بَٰلِغَ ٱلۡكَعۡبَةِ أَوۡ كَفَّـٰرَةٞ طَعَامُ مَسَٰكِينَ أَوۡ عَدۡلُ ذَٰلِكَ صِيَامٗا لِّيَذُوقَ وَبَالَ أَمۡرِهِۦۗ عَفَا ٱللَّهُ عَمَّا سَلَفَۚ وَمَنۡ عَادَ فَيَنتَقِمُ ٱللَّهُ مِنۡهُۚ وَٱللَّهُ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٍ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ ihrām aṇintirukkum camayattil vēṭṭaiyāṭi mirukaṅkaḷaik kollātīrkaḷ. Uṅkaḷil evarēṉum, atai vēṇṭumeṉṉṟa koṉṟuviṭṭāl āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiyavaṟṟil ataṟkuc camamāṉatai (parikāramāka) īṭu koṭukka vēṇṭum. Uṅkaḷil nērmaiyāṉa iruvar nīṅkaḷ (īṭākak) koṭukkum poruḷ ataṟkuc camameṉat tīrppaḷikka vēṇṭum. Itaik kāṇikkaiyāka ka'apāvukku aṉuppiviṭa vēṇṭum. Allatu (ataṉ matippukku) ēḻaikaḷukku uṇavu aḷippatu koṇṭu parikāram ceyya vēṇṭum. (Parikāramaḷikkap poruḷ illātavaṉ) tāṉ ceyta kuṟṟattiṉ palaṉai aṉupavippataṟkāka (eṇṇikkaiyil) ataṟkuc camamāṉa nōṉpukaḷ nōṟka vēṇṭum. (Itaṟku) muṉ naṭantavaṟṟai allāh maṉṉittu viṭṭāṉ. Evarēṉum (ittakaiya kuṟṟam ceyya) mīṇṭum tirumpi viṭṭāl allāh avaṉai taṇṭippāṉ. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, (kuṟṟavāḷikaḷai) taṇṭippavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 95
أُحِلَّ لَكُمۡ صَيۡدُ ٱلۡبَحۡرِ وَطَعَامُهُۥ مَتَٰعٗا لَّكُمۡ وَلِلسَّيَّارَةِۖ وَحُرِّمَ عَلَيۡكُمۡ صَيۡدُ ٱلۡبَرِّ مَا دُمۡتُمۡ حُرُمٗاۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīril vēṭṭaiyāṭuvatum, atai iṉpamāka pucippatum (ihrām aṇintuḷḷa) uṅkaḷukkum (maṟṟa) pirayāṇikaḷukkum aṉumatikkappaṭṭuḷḷaṉa. Eṉiṉum, nīṅkaḷ ihrām aṇintirukkum varai (nīr nilaiyillāmal) taraiyil vēṭṭaiyāṭuvatu uṅkaḷukku vilakkappaṭṭuḷḷatu. Ākavē, allāhvukkup payantu naṭa(ntu koḷḷu)ṅkaḷ. Avaṉiṭamē nīṅkaḷ koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 96
۞جَعَلَ ٱللَّهُ ٱلۡكَعۡبَةَ ٱلۡبَيۡتَ ٱلۡحَرَامَ قِيَٰمٗا لِّلنَّاسِ وَٱلشَّهۡرَ ٱلۡحَرَامَ وَٱلۡهَدۡيَ وَٱلۡقَلَـٰٓئِدَۚ ذَٰلِكَ لِتَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَأَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
Ciṟappuṟṟa vīṭākiya ka'apāvai maṉitarkaḷukku pātukāppu aḷikkakkūṭiya iṭamāka allāh ākkiyirukkiṟāṉ. (Avvāṟē tulka'atā, tul'haj, muharram, rajap ākiya innāṉku) ciṟappuṟṟa mātaṅkaḷaiyum, (hajjiṉ) kurpāṉikaḷaiyum, (allāhvuṭaiya kāṇikkai eṉpataṟkāka) aṭaiyāḷam iṭappaṭṭa kālnaṭaikaḷaiyum (pātukāppu peṟṟavaiyāka ākkiyirukkiṟāṉ). Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa aṉaittaiyum niccayamāka allāh naṉkaṟikiṟāṉ; mēlum, niccayamāka allāh aṉaittaiyum naṉkaṟipavaṉ eṉpatai nīṅkaḷ aṟivataṟkākavē (ivvāṟu ceytāṉ)
Surah Al-Maeda, Verse 97
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ وَأَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
niccayamāka allāh taṇṭippatil kaṭumaiyāṉavaṉ; (attuṭaṉ) niccayamāka allāh mikka piḻai poṟuttu perum karuṇai kāṭṭupavaṉ eṉpatai nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 98
مَّا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
nam tūtaruṭaiya kaṭamai (nam) tūtai eṭutturaippatē tavira (avvāṟē naṭakkumpaṭi uṅkaḷai nirppantippatu) alla. Nīṅkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum, nīṅkaḷ maṟaippataiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 99
قُل لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡخَبِيثُ وَٱلطَّيِّبُ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ كَثۡرَةُ ٱلۡخَبِيثِۚ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki ‘‘eṅkum) tīyavai atikarittiruppatu uṅkaḷai āccariyappaṭuttiya pōtilum, nallatum tīyatum camamākātu. Ākavē, aṟivāḷikaḷē! Allāhvukkup payantu (tīyavaṟṟiliruntu vilakik) koḷḷuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ veṟṟi aṭaivīrkaḷ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 100
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَسۡـَٔلُواْ عَنۡ أَشۡيَآءَ إِن تُبۡدَ لَكُمۡ تَسُؤۡكُمۡ وَإِن تَسۡـَٔلُواْ عَنۡهَا حِينَ يُنَزَّلُ ٱلۡقُرۡءَانُ تُبۡدَ لَكُمۡ عَفَا ٱللَّهُ عَنۡهَاۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! (Napiyiṭam avaciyamiṉṟi) ovvoru viṣayattaip paṟṟiyum (turuvit turuvik) kēṭṭuk koṇṭirukkātīrkaḷ. (Pala viṣayaṅkaḷ) uṅkaḷukku aṟivikkappaṭṭāl (avai) uṅkaḷukku varuttam tarakkūṭum. Atilum intak kur'āṉ iṟakkappaṭum camayattil, attakaiya viṣayaṅkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ kēṭṭukkoṇṭiruntāl avai uṅkaḷukku teḷivākkappaṭṭu (kaṭamaiyāki)viṭum. (Ataṉāl nīṅkaḷ ciramattiṟkuḷḷāki viṭalām. Eṉiṉum, itucamayam) ataip paṟṟi allāh uṅkaḷai maṉṉittu viṭṭāṉ. Ēṉeṉṟāl, allāh mikavum maṉṉippavaṉ, atikam cakittukkoḷpavaṉ āvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 101
قَدۡ سَأَلَهَا قَوۡمٞ مِّن قَبۡلِكُمۡ ثُمَّ أَصۡبَحُواْ بِهَا كَٰفِرِينَ
uṅkaḷukku muṉṉirunta makkaḷum (avarkaḷuṭaiya napiyiṭam ittakaiya) kēḷvikaḷaiyē kēṭṭuk koṇṭiruntaṉar. (Avai avarkaḷukku aṟivikkappaṭṭa) piṉṉar avarkaḷ avaṟṟai nirākarippavarkaḷāka(ttāṉ) māṟiviṭṭārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 102
مَا جَعَلَ ٱللَّهُ مِنۢ بَحِيرَةٖ وَلَا سَآئِبَةٖ وَلَا وَصِيلَةٖ وَلَا حَامٖ وَلَٰكِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَأَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
pahīrā, sāyipā, vasīlā, hām (pōṉṟa) ivaiyellām allāh ēṟpaṭut tiyavaiyalla. Eṉiṉum, nirākarippavarkaḷtāṉ (ivai allāh ēṟpaṭuttiyavai eṉa) allāhviṉ mītu poyyāṉa kaṟpaṉai cey(tu kūṟu)kiṉṟaṉar. Avarkaḷil palar (uṇmaiyai) viḷaṅkātavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Maeda, Verse 103
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ قَالُواْ حَسۡبُنَا مَا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
“allāh iṟakkivaitta (vētat)tiṉ pakkamum, (avaṉuṭaiya) tūtariṉ pakkamum vāruṅkaḷ'' eṉa avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl, “eṅkaḷ mūtātaikaḷ etaṉ mītirukka nāṅkaḷ kaṇṭōmō atuvē (nāṅkaḷ piṉpaṟṟa) eṅkaḷukku pōtum'' eṉak kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷ etaiyum aṟintu koḷḷāmalum, nērāṉa vaḻiyil illāmalum iruntālumā (avarkaḷ taṅkaḷ mūtātaikaḷaip piṉpaṟṟuvārkaḷ)
Surah Al-Maeda, Verse 104
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ عَلَيۡكُمۡ أَنفُسَكُمۡۖ لَا يَضُرُّكُم مَّن ضَلَّ إِذَا ٱهۡتَدَيۡتُمۡۚ إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (tavaṟāṉa vaḻiyil cellātu) uṅkaḷaip pātukāttuk koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ nērāṉa vaḻiyil ceṉṟāl vaḻi tavaṟiya evaṉuṭaiya tīṅkum uṅkaḷai pātikkātu. Nīṅkaḷ aṉaivarum allāhviṭamē cella vēṇṭiyirukkiṟatu. Nīṅkaḷ (iṅku) ceytu koṇṭiruppavaṟṟaip paṟṟi (atu camayam) avaṉ uṅkaḷukku aṟivittuviṭuvāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 105
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ شَهَٰدَةُ بَيۡنِكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ حِينَ ٱلۡوَصِيَّةِ ٱثۡنَانِ ذَوَا عَدۡلٖ مِّنكُمۡ أَوۡ ءَاخَرَانِ مِنۡ غَيۡرِكُمۡ إِنۡ أَنتُمۡ ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَأَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةُ ٱلۡمَوۡتِۚ تَحۡبِسُونَهُمَا مِنۢ بَعۡدِ ٱلصَّلَوٰةِ فَيُقۡسِمَانِ بِٱللَّهِ إِنِ ٱرۡتَبۡتُمۡ لَا نَشۡتَرِي بِهِۦ ثَمَنٗا وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰ وَلَا نَكۡتُمُ شَهَٰدَةَ ٱللَّهِ إِنَّآ إِذٗا لَّمِنَ ٱلۡأٓثِمِينَ
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷil evarukkum maraṇam camīpittu (avar maraṇa cācaṉam kūṟa virumpiṉāl) avar maraṇa cācaṉam (vasīyat) kūṟum camayattil uṅkaḷil nampikkaikkuriya (nērmaiyāṉa) iruvar cāṭciyāka irukkavēṇṭum. Allatu uṅkaḷil evarum pūmiyil payaṇam ceytukoṇṭu irukkumpoḻutu maraṇam camīpittāl (atu camayam cācaṉattiṉ cāṭcikkāka muslimkaḷākiya iruvar kiṭaikkāviṭil) nīṅkaḷ allāta vēṟiruvar (cāṭciyāka) irukkavum. (Intac cāṭcikaḷ kūṟum viṣayattil) uṅkaḷukkuc cantēkamēṟpaṭṭāl avviruvaraiyum (asar) toḻukaikkuppiṉ taṭuttu vaittukkoḷḷavum. Avviruvarum ‘‘nāṅkaḷ kūṟiya (cāṭciyat)taik koṇṭu oru poruḷaiyum ataṟkāka nāṅkaḷ aṭaiyavirumpavillai. Avarkaḷ eṅkaḷ uṟaviṉarkaḷāka iruntapōtilum nāṅkaḷ allāhvukkāka cāṭci kūṟiyatil etaiyum maṟaikkavē illai. Avvāṟu ceytiruntāl niccayamāka nāṅkaḷ pāvikaḷāki viṭuvōm'' eṉṟu allāhviṉ mītu cattiyam ceytu kūṟavēṇṭum
Surah Al-Maeda, Verse 106
فَإِنۡ عُثِرَ عَلَىٰٓ أَنَّهُمَا ٱسۡتَحَقَّآ إِثۡمٗا فَـَٔاخَرَانِ يَقُومَانِ مَقَامَهُمَا مِنَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَوۡلَيَٰنِ فَيُقۡسِمَانِ بِٱللَّهِ لَشَهَٰدَتُنَآ أَحَقُّ مِن شَهَٰدَتِهِمَا وَمَا ٱعۡتَدَيۡنَآ إِنَّآ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(Ivvāṟu avarkaḷ cattiyam ceytu kūṟiyatilum) avarkaḷ poyyē kūṟiṉārkaḷ eṉṟu niccayamāka teriyavantāl (intap poy cāṭciyattiṉāl) evarukku naṣṭamēṟpaṭṭatō avar cārpil vēṟu iruvar, (muṉpu cattiyam ceyta) avarkaḷuṭaiya iṭattil niṉṟu, ‘‘avarkaḷuṭaiya cāṭciyattai viṭa eṅkaḷ cāṭciyamtāṉ uṇmaiyāṉatu (eṉa uṟuti kūṟukiṟōm), nāṅkaḷ tavaṟāka ētum kūṟavillai. Avvāṟu kūṟiṉāl niccayamāka nāṅkaḷ aniyāyakkārarkaḷāki viṭuvōm'' eṉṟu avviruvarum allāhviṉ mītu cattiyam ceytu kūṟavēṇṭum
Surah Al-Maeda, Verse 107
ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يَأۡتُواْ بِٱلشَّهَٰدَةِ عَلَىٰ وَجۡهِهَآ أَوۡ يَخَافُوٓاْ أَن تُرَدَّ أَيۡمَٰنُۢ بَعۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡمَعُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
uḷḷatai uḷḷavāṟu avarkaḷ cāṭciyam kūṟumpaṭi ceyvataṟku itu mikka culapamāṉa vaḻiyākum, avarkaḷ (poy) cattiyam ceytālum, maṟṟavariṉ cattiyam atait taṭuttuviṭum eṉṟu avarkaḷ payappaṭuvataṟkum itu mikka culapamāṉa vaḻi. Ākavē, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu (avaṉ kaṭṭaḷaikkē) nīṅkaḷ cevicāyuṅkaḷ. (Itaṟku māṟu ceyyum) pāvikaḷai allāh nērāṉa vaḻiyil celutta māṭṭāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 108
۞يَوۡمَ يَجۡمَعُ ٱللَّهُ ٱلرُّسُلَ فَيَقُولُ مَاذَآ أُجِبۡتُمۡۖ قَالُواْ لَا عِلۡمَ لَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
(napiyē!) Oru nāḷil allāh, (taṉ) tūtarkaḷai oṉṟu cērttu ‘‘nīṅkaḷ eṉatu tūtai makkaḷiṭam eṭutturaitta camayattil) avarkaḷ uṅkaḷukku eṉṉa patil kūṟiṉārkaḷ?'' Eṉṟu kēṭpāṉ. Ataṟkavarkaḷ, (‘‘nāṅkaḷ uyiruṭaṉ irunta varai avarkaḷuṭaiya veḷikkōlattaiyē nāṅkaḷ aṟivōm. Ataṟku māṟāka uḷḷattil uḷḷataiyō, nāṅkaḷ iṟantapiṉ avarkaḷ ceytataiyō) nāṅkaḷ aṟiyamāṭṭōm. Niccayamāka nītāṉ maṟaivāṉa aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 109
إِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱذۡكُرۡ نِعۡمَتِي عَلَيۡكَ وَعَلَىٰ وَٰلِدَتِكَ إِذۡ أَيَّدتُّكَ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِ تُكَلِّمُ ٱلنَّاسَ فِي ٱلۡمَهۡدِ وَكَهۡلٗاۖ وَإِذۡ عَلَّمۡتُكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَۖ وَإِذۡ تَخۡلُقُ مِنَ ٱلطِّينِ كَهَيۡـَٔةِ ٱلطَّيۡرِ بِإِذۡنِي فَتَنفُخُ فِيهَا فَتَكُونُ طَيۡرَۢا بِإِذۡنِيۖ وَتُبۡرِئُ ٱلۡأَكۡمَهَ وَٱلۡأَبۡرَصَ بِإِذۡنِيۖ وَإِذۡ تُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ بِإِذۡنِيۖ وَإِذۡ كَفَفۡتُ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَنكَ إِذۡ جِئۡتَهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Piṟaku allāh (īsāvai nōkkik) kūṟuvāṉ: ‘‘Maryamuṭaiya makaṉ īsāvē! Um mītum, umatu tāy mītu(m nāṉ purintu)ḷḷa eṉ aruḷai niṉaittup pārppīrāka. Paricutta ātmāvaik koṇṭu umakku utavi purintu (umatu tāyiṉ paricuttat taṉmaiyaip paṟṟi) nīr toṭṭil kuḻantaiyāka irunta camayattilum (umatu tīrkka taricaṉattaip paṟṟi) vālipattilum um'maip pēcac ceytataiyum, (niṉaittup pārppīrāka.) Vētattaiyum, ñāṉattaiyum, tavṟāttaiyum, iṉjīlaiyum nāṉ umakkuk kaṟpittataiyum (niṉaittup pārppīrāka). Mēlum, nīr eṉ kaṭṭaḷaippaṭi kaḷimaṇṇāl paṟavaiyiṉ uruvattaip pōl ceytu atil nīr ūtiya camayattil, atu eṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu paṟavaiyāka māṟiyataiyum, piṟavik kuruṭaṉaiyum, veṇ kuṣṭarōkiyaiyum eṉ utaviyiṉāl nīr cukamākkiyataiyum (niṉaittup pārppīrāka). Nīr eṉ aruḷaikkoṇṭu maraṇittavarkaḷai (kallaṟaiyiliruntu uyirkoṭuttu) puṟappaṭac ceytataiyum (niṉaittup pārppīrāka). Isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam nīr teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭu vantapōtu avarkaḷil nirākarittavarkaḷ niccayamāka itu cantēkamaṟṟa cūṉiyattait tavira vēṟalla eṉṟu kūṟiya(tuṭaṉ umakkut tīṅkiḻaikka muyaṟcitta) camayattil avar(kaḷuṭaiya tīṅku)kaḷiliruntu nāṉ um'mai taṭuttuk koṇṭataiyum niṉaittup pārppīrāka
Surah Al-Maeda, Verse 110
وَإِذۡ أَوۡحَيۡتُ إِلَى ٱلۡحَوَارِيِّـۧنَ أَنۡ ءَامِنُواْ بِي وَبِرَسُولِي قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَٱشۡهَدۡ بِأَنَّنَا مُسۡلِمُونَ
Eṉṉaiyum, eṉ tūtaraiyum (atāvatu um'maiyum) nampikkai koḷḷumpaṭi (appōstalarkaḷ eṉṉum umatu) ciṣyarkaḷukku nāṉ vahyiṉ mūlam terivitta camayattil, avarkaḷ (avvāṟē) nāṅkaḷ nampiṉōm; niccayamāka nāṅkaḷ (iṟaivaṉukku muṟṟilum kīḻppaṭinta) muslimkaḷ eṉpataṟku nīr cāṭciyāka irukkavum! Eṉṟu kūṟiyataiyum niṉaittup pārppīrāka (eṉṟum annāḷil kūṟuvāṉ)
Surah Al-Maeda, Verse 111
إِذۡ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ هَلۡ يَسۡتَطِيعُ رَبُّكَ أَن يُنَزِّلَ عَلَيۡنَا مَآئِدَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِۖ قَالَ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
tavira, (napiyē! Nīr avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka:) Anta ciṣyarkaḷ (īsāvai nōkki) ‘‘maryamuṭaiya makaṉ īsāvē! Umatu iṟaivaṉ, vāṉattiliruntu eṅkaḷukkāka ōr uṇavu(p poruḷkaḷ nirampiya) taṭṭai iṟakki vaikka muṭiyumā?'' Eṉṟu kēṭṭataṟku (īsā, avarkaḷai nōkki) ‘‘meyyākavē nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl (ittakaiya kēḷvi kēṭpataip paṟṟi) allāhvukku nīṅkaḷ payantu koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Maeda, Verse 112
قَالُواْ نُرِيدُ أَن نَّأۡكُلَ مِنۡهَا وَتَطۡمَئِنَّ قُلُوبُنَا وَنَعۡلَمَ أَن قَدۡ صَدَقۡتَنَا وَنَكُونَ عَلَيۡهَا مِنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘atiliruntu nāṅkaḷ pucittu, eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ tiruptiyaṭaiyavum, nīr (umatu tūtaip paṟṟi) meyyākavē uṇmai kūṟiṉīr eṉṟu nāṅkaḷ aṟintu koṇṭu ataṟku nāṅkaḷum cāṭciyāka irukkavumē virumpukiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Maeda, Verse 113
قَالَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ ٱللَّهُمَّ رَبَّنَآ أَنزِلۡ عَلَيۡنَا مَآئِدَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ تَكُونُ لَنَا عِيدٗا لِّأَوَّلِنَا وَءَاخِرِنَا وَءَايَةٗ مِّنكَۖ وَٱرۡزُقۡنَا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
ataṟku maryamuṭaiya makaṉ īsā ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Vāṉattil iruntu ōr uṇavut taṭṭai eṅkaḷukku nī iṟakkivaippāyāka! Eṅkaḷukkum, eṅkaḷ muṉ iruppavarkaḷukkum, eṅkaḷukkup piṉ varupavarkaḷukkum atu oru perunāḷākavum, uṉ (vallamaikku) ōr attāṭciyākavum irukkum. Ākavē, (avvāṟē) eṅkaḷukkum uṇavai aḷippāyāka! Nīyō uṇavaḷippatil mikac ciṟantavaṉ'' eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiṉār
Surah Al-Maeda, Verse 114
قَالَ ٱللَّهُ إِنِّي مُنَزِّلُهَا عَلَيۡكُمۡۖ فَمَن يَكۡفُرۡ بَعۡدُ مِنكُمۡ فَإِنِّيٓ أُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا لَّآ أُعَذِّبُهُۥٓ أَحَدٗا مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Ataṟku allāh ‘‘niccayamāka nāṉ (nīṅkaḷ kēṭṭavāṟu) atai uṅkaḷukku iṟakkivaippēṉ. (Eṉiṉum) itaṟkup piṉṉar uṅkaḷil evarēṉum (eṉ kaṭṭaḷaikku) māṟu ceytāl, avarai ulakattil evarukkum ceytirāta avvaḷavu koṭiyatoru vētaṉaiyaik koṇṭu niccayamāka nāṉ taṇṭippēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Maeda, Verse 115
وَإِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ءَأَنتَ قُلۡتَ لِلنَّاسِ ٱتَّخِذُونِي وَأُمِّيَ إِلَٰهَيۡنِ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ مَا يَكُونُ لِيٓ أَنۡ أَقُولَ مَا لَيۡسَ لِي بِحَقٍّۚ إِن كُنتُ قُلۡتُهُۥ فَقَدۡ عَلِمۡتَهُۥۚ تَعۡلَمُ مَا فِي نَفۡسِي وَلَآ أَعۡلَمُ مَا فِي نَفۡسِكَۚ إِنَّكَ أَنتَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
allāh (maṟumai nāḷil īsāvai nōkki), ‘‘maryamuṭaiya makaṉ īsāvē! Allāhvuṭaṉ eṉṉaiyum, eṉ tāyaiyum iru kaṭavuḷkaḷāka eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ eṉṟu maṉitarkaḷai nōkki nīr kūṟiṉīrā?'' Eṉṟu kēṭpāṉ eṉpataiyum ñāpakamūṭṭuvīrāka. Ataṟku avar kūṟuvār: ‘‘Nī mikap paricuttamāṉavaṉ. Eṉakku oru ciṟitum takātatai nāṉ orupōtum kūṟamāṭṭēṉ. Avvāṟu nāṉ kūṟiyiruntāl niccayamāka nī atai aṟintiruppāyē! Eṉ uḷḷattiluḷḷatai nī naṉkaṟivāy. Uṉ uḷḷattiluḷḷatai nāṉ aṟiyamāṭṭēṉ. Niccayamāka nītāṉ maṟaivāṉavai aṉaittaiyum naṉkaṟipavaṉ
Surah Al-Maeda, Verse 116
مَا قُلۡتُ لَهُمۡ إِلَّا مَآ أَمَرۡتَنِي بِهِۦٓ أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبَّكُمۡۚ وَكُنتُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا مَّا دُمۡتُ فِيهِمۡۖ فَلَمَّا تَوَفَّيۡتَنِي كُنتَ أَنتَ ٱلرَّقِيبَ عَلَيۡهِمۡۚ وَأَنتَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
nī eṉakku ēviyapaṭiyē nāṉ (avarkaḷai nōkki), ‘‘nīṅkaḷ eṉakkum uṅkaḷukkum iṟaivaṉākiya allāhvaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ'' eṉṟutāṉ kūṟiṉēṉ. Tavira, vēṟoṉṟaiyum (orupōtum) nāṉ kūṟavillai. Nāṉ avarkaḷuṭaṉ irunta varai avarkaḷiṉ ceyalai nāṉ pārttukkoṇṭiruntēṉ. Nī eṉṉaik kaippaṟṟiya piṉṉar nītāṉ avarkaḷaik kavaṉittavaṉāka iruntāy. Aṉaittiṟkum nīyē cāṭci
Surah Al-Maeda, Verse 117
إِن تُعَذِّبۡهُمۡ فَإِنَّهُمۡ عِبَادُكَۖ وَإِن تَغۡفِرۡ لَهُمۡ فَإِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
avarkaḷai nī vētaṉai ceytāl niccayamāka avarkaḷ uṉ aṭiyārkaḷē! (Uṉ aṭiyārkaḷai uṉ iṣṭappaṭic ceyya uṉakku urimaiyuṇṭu.) Avarkaḷai nī maṉṉittuviṭṭālō (atait taṭai ceyya evarālum muṭiyātu. Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka nītāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ'' (eṉṟu kūṟuvār)
Surah Al-Maeda, Verse 118
قَالَ ٱللَّهُ هَٰذَا يَوۡمُ يَنفَعُ ٱلصَّـٰدِقِينَ صِدۡقُهُمۡۚ لَهُمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ رَّضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Ataṟku allāh “uṇmai collum cattiyavāṉkaḷukku avarkaḷuṭaiya uṇmai palaṉaḷikkakkūṭiya nāḷ itutāṉ. Toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭik koṇṭirukkum corkkaṅkaḷum avarkaḷukku uṇṭu. Atil avarkaḷ eṉṟeṉṟumē taṅkiviṭuvārkaḷ'' eṉṟu kūṟuvāṉ. (Annāḷil) avarkaḷaip paṟṟi allāhvum makiḻcciyaṭaivāṉ. Avarkaḷum avaṉaip paṟṟi makiḻcciyaṭaivārkaḷ. Itu mikka makattāṉa perum pākkiyam ākum
Surah Al-Maeda, Verse 119
لِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا فِيهِنَّۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرُۢ
vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum, ivaṟṟil uḷḷa aṉaittiṉ āṭci allāhvukkuriyatē! Avaṉ (ivai) aṉaittiṉ mītum mikka pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Al-Maeda, Verse 120