Surah An-Nisa - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا
Maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu (naṭantu)koḷḷuṅkaḷ. Avaṉ uṅkaḷ aṉaivaraiyum orē ōr āṉmāvil iruntu uṟpatti ceytāṉ. (Ārampattil anta oruvarai paṭaittu) avariliruntu avaruṭaiya maṉaiviyaip paṭaittāṉ. Piṉpu avviruvariliruntu āṇkaḷ, peṇkaḷ eṉa palarai (ippūmiyil) parappiṉāṉ. Ākavē, (attakaiya) allāhvukku nīṅkaḷ payantu (naṭantu)koḷḷuṅkaḷ. Avaṉaikkoṇṭē nīṅkaḷ (uṅkaḷukkuḷ oruvarukkoruvar vēṇṭiyavaṟṟaik) kēṭṭukkoḷkiṟīrkaḷ. Iṉṉum (allāhvukkup payantu) irattak kalappu uṟaviṉarkaḷiṭamum (aṉpāka naṭantu koḷḷuṅkaḷ). Niccayamāka allāh uṅkaḷaik kavaṉittavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 1
وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا
nīṅkaḷ anātaikaḷiṉ poruḷkaḷai (avarkaḷ paruvamaṭainta piṉ kuṟaiviṉṟi) avarkaḷukkuk koṭuttu viṭuṅkaḷ. (Atiluḷḷa) nallatukkup patilākak keṭṭatai māṟṟi viṭātīrkaḷ. Avarkaḷuṭaiya poruḷkaḷai uṅkaḷ poruḷkaḷuṭaṉ cērttu viḻuṅki viṭātīrkaḷ. Niccayamāka itu perum pāvamākum
Surah An-Nisa, Verse 2
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ
anātai(p peṇkaḷai tirumaṇam ceytukoṇṭu, avar)kaḷ viṣayattil nītamāka naṭakka māṭṭōm eṉa nīṅkaḷ añciṉāl, maṟṟa peṇkaḷil uṅkaḷukku viruppamāṉavarkaḷai iraṇṭiraṇṭākavō, mum'mūṉṟākavō, nāṉku nāṉkākavō nīṅkaḷ tirumaṇam ceytukoḷḷalām. (Avvāṟu palarai tirumaṇam ceytāl appōtum avarkaḷukkiṭaiyil nīṅkaḷ nītamākavē naṭantukoḷḷa vēṇṭum.) Nīṅkaḷ nītamāka naṭakka muṭiyāteṉa payantāl oru peṇṇai (maṭṭum tirumaṇam ceytukoḷḷa vēṇṭum). Allatu nīṅkaḷ vāṅkiya aṭimaip peṇṇaiyē pōtumākkik koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ tavaṟu ceyyāmaliruppataṟku ituvē culapamā(ṉa vaḻiyā)kum
Surah An-Nisa, Verse 3
وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا
Nīṅkaḷ (tirumaṇam ceytukoṇṭa) peṇkaḷukku avarkaḷuṭaiya ‘‘maharai' (tirumaṇak kaṭṭaṇattai)k kaṇṇiyamāṉa muṟaiyil koṭuttu viṭuṅkaḷ. Atiliruntu oru ciṟitai avarkaḷ (taṅkaḷ) maṉamāṟa uṅkaḷukku viṭṭuk koṭuttāl atai nīṅkaḷ makiḻcciyuṭaṉ pucikkalām
Surah An-Nisa, Verse 4
وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
(anātaikaḷiṉ poruḷukkup poṟuppāḷarāṉa nīṅkaḷ anta aṉātaikaḷ) puttik kuṟaivāṉavarkaḷāyiruntāl vāḻkkaikkē ātāramāka allāh amaittirukkum uṅkaḷiṭamuḷḷa (avarkaḷiṉ) poruḷkaḷai avarkaḷiṭam oppaṭaikka vēṇṭām. Eṉiṉum, (avarkaḷukkup pōtumāṉa) uṇavaiyum, avarkaḷukku (vēṇṭiya) āṭaikaḷaiyum, atiliruntu koṭuttu avarkaḷukku aṉpāṉa vārttaikaḷaik kūṟi (nallaṟivaip pukaṭṭi) varuvīrkaḷāka
Surah An-Nisa, Verse 5
وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا
mēlum, anātai(c ciṟuvarkaḷukku nalloḻukkam, kalvi, toḻil tiṟamaikaḷai kaṟpittu avar)kaḷaic cōtittu vāruṅkaḷ. Avarkaḷ tirumaṇa paruvattai aṭainta piṉṉar (taṅkaḷ cottai nirvakikkakkūṭiya) aṟivai (tiṟamaiyai) avarkaḷiṭam nīṅkaḷ kaṇṭāl, avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷai avarkaḷiṭam oppaṭaittu viṭuṅkaḷ. Avarkaḷ periyavarkaḷāki(t taṅkaḷ celvaṅkaḷaip peṟṟukkoṇṭu) viṭuvārkaḷ eṉṟa eṇṇattiṉ mītu, avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷai avacaramākavum aḷavu kaṭantum cāppiṭṭu aḻittu viṭātīrkaḷ. (Anātaikaḷiṉ poṟuppāḷar) paṇakkārarāka iruntāl (anātaiyiṉ celvaṅkaḷiliruntu taṉakkāka etaiyum payaṉpeṟāmal) tavirttuk koḷḷavum. Avar ēḻaiyāka iruntālō muṟaiyāṉa aḷavu (atiliruntu) pucikkalām. Avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷai nīṅkaḷ avarkaḷiṭam oppaṭaittāl ataṟkāka cāṭcikaḷai ēṟpaṭuttik koḷḷuṅkaḷ. (Uṇmaik) kaṇakkai aṟiya allāh pōtumāṉavaṉ. (Ākavē, avarkaḷuṭaiya kaṇakkil ētum mōcam ceyyātīrkaḷ)
Surah An-Nisa, Verse 6
لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
(Iṟantupōṉa) tāyō, tantaiyō, uṟaviṉarkaḷō viṭṭuppōṉa poruḷkaḷil (avai atikamākavō koñcamākavō irunta pōtilum) āṇkaḷukkup pākamuṇṭu. (Avvāṉṟa) tāyō, tantaiyō, uṟaviṉarkaḷō viṭṭuc ceṉṟa poruḷkaḷil, avai atikamākavō koñcamākavō iruntapōtilum peṇkaḷukkum pākamuṇṭu. (Itu allāhviṉāl) ēṟpaṭuttappaṭṭa pākamākum
Surah An-Nisa, Verse 7
وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا
(pākap) piriviṉai ceytukoḷḷum iṭattiṟku (paṅkutārallāta) uṟaviṉarkaḷō, aṉātaikaḷō, ēḻaikaḷō vantuviṭṭāl, avarkaḷukkum atiliruntu (ētum) koṭuttu, avarkaḷukku aṉpāṉa vārttaikaḷaik (koṇṭu āṟutal) kūṟi (aṉuppi)viṭuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 8
وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا
evarkaḷ tāṅkaḷ maraṇittāl taṅkaḷukkuppiṉ uḷḷa palavīṉamāṉa (tamatu) cantatikaḷukku eṉṉa nilaimai ākum eṉṟu payappaṭukiṟārkaḷō atupōṉṟu avarkaḷ piṟa (uṟaviṉarkaḷiṉ) anātaikaḷiṉ viṣayattilum payantu koḷḷaṭṭum. Avarkaḷ allāhvai añcik koḷḷaṭṭum. Mēlum, nērmaiyāṉa vārttaiyai collaṭṭum
Surah An-Nisa, Verse 9
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا
evarkaḷ anātaikaḷiṉ poruḷkaḷai aniyāyamāka viḻuṅkukiṟārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷ vayiṟṟil niccayamāka neruppaiyē koṭṭik koḷkiṟārkaḷ. Piṉṉar (maṟumaiyil) koḻuntuviṭṭeriyum neruppil pukuvārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 10
يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Uṅkaḷ cantatiyil (āṇum, peṇṇum iruntāl) ōr āṇukku iru peṇka ḷukkuriyatu pōṉṟa pākam uṇṭeṉṟu allāh uṅkaḷukku upatēcikkiṟāṉ. (Uṅkaḷ cantatikaḷākiya) avarkaḷ (āṇ iṉṟi) peṇkaḷākavē iruntu avarkaḷ (iruvarākavum allatu) iruvarukku atikamākavum iruntāl (ettaṉai pērkaḷ iruntapōtilum) avar (iṟantavar) viṭṭuc ceṉṟa (cot)til mūṉṟil iraṇṭaiyē (camamāka) aṭaivārkaḷ. Orē oru peṇṇāka iruntāl avaḷukku (iṟantavar viṭṭuc ceṉṟa poruḷil) pāti uṇṭu. (Uṅkaḷil) iṟantavarukku cantatiyumiruntu (tāy tantaiyum iruntāl) tāy, tantai ovvoruvarukkum (iṟantavar) viṭṭucceṉṟa (cot)til āṟil oru pākamuṇṭu. Iṟantavarukku vāricu illāmaliruntu tāy, tantaikaḷē, vāricukkārarkaḷāṉāl tāykku mūṉṟil oru pākamtāṉ. (Maṟṟa iru pākamum tantaiyaic cārum. Ittakaiya nilaimaiyil iṟantavarukku pala) cakōtararkaḷ iruntāl tāykku āṟil oṉṟutāṉ (mītamuḷḷatu tantaiyaic cārum. Oru cakōtaraṉ allatu oru cakōtari maṭṭum iruntāl tāykku mūṉṟil oṉṟu uṇṭu. Ivai aṉaittum vasīyat eṉum) maraṇa cācaṉattaiyum, kaṭaṉaiyum niṟaivēṟṟiya piṉṉarē (mītamuḷḷa cottil paṅku pirikka vēṇṭum). Uṅkaḷ tantaikaḷō allatu uṅkaḷ cantatikaḷō (ivarkaḷil) uṅkaḷukkup palaṉaḷippatil neruṅkiyavarkaḷ yāreṉpatai nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ. (Ākavē, ivai) allāhviṉāl (uṅkaḷ mītu) vitikkappaṭṭuḷḷaṉa. Niccayamāka allāh mika aṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ. (Ākaiyāl avaṉ vitittapaṭi paṅkiṭṭuk koḷḷuṅkaḷ)
Surah An-Nisa, Verse 11
۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ
Uṅkaḷ maṉaivi(kaḷ iṟantu avar)kaḷukkup piḷḷaikaḷum illāviṭṭāl avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟa cottil uṅkaḷukkup pāti uṇṭu. Avarkaḷukkup piḷḷaikaḷ iruntālō avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟatil uṅkaḷukkuk kāl pākamtāṉ (kiṭaikkum). Atuvum avarkaḷuṭaiya maraṇa cācaṉattaiyum, kaṭaṉaiyum niṟaivēṟṟiya piṉṉarē! Uṅkaḷukkup piḷḷaikaḷ illāta nilaimaiyil (nīṅkaḷ iṟantu viṭṭālō) uṅkaḷ maṉaivikaḷukku nīṅkaḷ viṭṭucceṉṟa (cot)til kāl pākamtāṉ (kiṭaikkum). Uṅkaḷukkup piḷḷaikaḷ iruntālō nīṅkaḷ viṭṭuc ceṉṟa cottil eṭṭil oru pākamtāṉ avarkaḷukku uṇṭu. Atuvum (uṅkaḷ) maraṇa cācaṉattaiyum, kaṭaṉaiyum nīṅkaḷ koṭutta piṉṉarē! (Tantai, pāṭṭaṉ, piḷḷai, pēraṉ ākiya) vāricukaḷ illāta ōr āṇō allatu oru peṇṇō iṟantu, (avarkaḷukku) orē oru cakōtaraṉ allatu orē oru cakōtari iruntāl, ovvoruvarukkum (iṟantavar viṭṭuc ceṉṟatil) āṟil oru pākamuṇṭu. Itaṟku atikamāka (atāvatu oruvarukku mēṟpaṭṭu cakōtaraṉum, cakōtariyum allatu iraṇṭu cakōtararkaḷ, cakōtarikaḷ) iruntāl (cottil) mūṉṟil oru pākattil avarkaḷ aṉaivarum camamāṉa paṅkutārarkaḷ. Ituvum (avaruṭaiya) maraṇa cācaṉam, kaṭaṉ ākiyavaṟṟaik koṭutta piṉṉarē! Eṉiṉum, (intak kaṭaṉ, maṟṟum maraṇa cācaṉattāl vāricukaḷil evarukkum) naṣṭam ēṟpaṭuttātavarāka irukkavēṇṭum. (Itu) allāhvuṭaiya nallupatēcamākum. Allāh mika aṟintavaṉ, poṟumaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 12
تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
Ivai allāhviṉ caṭṭavarampukaḷākum. Evarkaḷ (ivviṣayaṅkaḷil) allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻppaṭintu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷai allāh corkkaṅkaḷil cērkkiṟāṉ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭirukkum. Atilēyē avarkaḷ (eṉṟeṉṟum) taṅkiviṭuvārkaḷ. Itutāṉ makattāṉa perum veṟṟiyākum
Surah An-Nisa, Verse 13
وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ
evaṉ (ivviṣayaṅkaḷil) allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum māṟuceytu, avaṉ ēṟpaṭuttiya caṭṭavarampukaḷai mīṟukiṟāṉō avaṉai narakattil pukutti viṭuvāṉ. Atilēyē avaṉ (eṉṟeṉṟum) taṅki viṭuvāṉ. Iḻivupaṭuttum vētaṉaiyum avaṉukku uṇṭu
Surah An-Nisa, Verse 14
وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا
uṅkaḷ peṇkaḷil evaḷēṉum vipacāram ceytu viṭ(ṭatākak kuṟṟam cāṭṭappaṭ)ṭāl (akkuṟṟattai nirūpikka) avaḷukkāka uṅkaḷil nāṉku cāṭcikaḷai aḻaiyuṅkaḷ. Avarkaḷ (atai uṇmaippaṭutti) cāṭciyam kūṟiṉāl maraṇam avaḷuṭaiya kāriyattai muṭittuviṭum varai allatu allāh avaḷukku oru vaḻiyai ēṟpaṭuttum varai avaḷai vīṭṭiṉuḷ taṭuttu vaikkavum
Surah An-Nisa, Verse 15
وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا
uṅkaḷ āṇkaḷil iruvar māṉakkēṭāṉa kāriyattaic ceytuviṭṭāl avviruvaraiyum (nintittu, allatu aṭittut) tuṉpuṟuttuṅkaḷ. Avviruvarum (taṅkaḷ kuṟṟattiṟkāka) varuttappaṭṭu (atiliruntu vilaki) oḻuṅkāka naṭantukoṇṭāl avarkaḷaip puṟakkaṇittu (viṭṭu)viṭuṅkaḷ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉāka, makā karuṇaiyāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 16
إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
evarkaḷ taṅkaḷ aṟiyāmaiyiṉāl pāvattaic ceytu (atai pāvameṉa aṟintu) piṉṉar varuttappaṭṭu aticīkkirattil (atiliruntu) nīṅki viṭukiṟārkaḷō avarkaḷai maṉṉippatutāṉ allāhviṉ mītu kaṭamaiyākum. Ākavē, allāh avarkaḷai maṉṉittu viṭukiṟāṉ. Allāh naṉkaṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 17
وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
Evarkaḷ pāvaṅkaḷaic ceytukoṇṭēyiruntu, avarkaḷukku maraṇam camīpittapōtu ‘‘itō nāṉ (eṉ) pāvaṅkaḷai viṭṭuviṭṭēṉ'' eṉṟu kūṟukiṟārkaḷō avarkaḷukkum, evarkaḷ (nampikkai koḷḷātu nirākarittuviṭṭu) nirākaritta nilaiyilēyē iṟantum viṭukiṟārkaḷō avarkaḷukkum pāvamaṉṉippuk kiṭaiyātu. Ivarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaittāṉ nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah An-Nisa, Verse 18
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا
nampikkaiyāḷarkaḷē! Oru peṇṇai (avaḷ uṅkaḷai virumpātu veṟukka, iṟantavaṉuṭaiya poruḷāka matittu avaḷaip) palavantamāka aṭaivatu uṅkaḷukku ākumāṉatalla. Mēlum, pakiraṅkamāka oru māṉakkēṭāṉa kāriyattaic ceytālaṉṟi (uṅkaḷ maṉaiviyāka vanta) peṇkaḷukku nīṅkaḷ koṭuttatil cilavaṟṟai eṭuttuk koḷvataṟkāka avarkaḷai (uṅkaḷ vīṭṭil) nīṅkaḷ taṭuttum vaikkātīrkaḷ. Mēlum, avarkaḷuṭaṉ kaṇṇiyamāṉa muṟaiyilum (cakipput taṉmaiyuṭaṉum) naṭantukoḷḷuṅkaḷ. Avarkaḷai nīṅkaḷ veṟuttapōtilum cariyē! Ēṉeṉṟāl, nīṅkaḷ veṟukkum oṉṟil allāh pala naṉmaikaḷai vaittirukkalām
Surah An-Nisa, Verse 19
وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
oru maṉaivi(yai nīkkiviṭṭu avaḷu)kkup patilāka maṟṟoru peṇṇai (maṇantukoḷḷa) nīṅkaḷ karutiṉāl (nīkkiviṭa virumpum) anta muntiya maṉaivikku nīṅkaḷ oru (poṟ)kuviyalaik koṭuttirunta pōtilum atiliruntu etaiyum nīṅkaḷ eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ. Apāṇṭamākavum pakiraṅkamākavum oru kuṟṟattaic cumatti a(vaḷukku nīṅkaḷ koṭutta)tai nīṅkaḷ paṟittuk koḷḷalāmā
Surah An-Nisa, Verse 20
وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
atai nīṅkaḷ evvāṟu eṭuttuk koḷḷalām. Uṅkaḷiṭamiruntu avaḷ uṟutiyāṉa vākkuṟutiyai (palarum aṟiya) peṟṟu uṅkaḷil oruvar maṟṟoruvaruṭaṉ (cērntu) kalantu viṭṭīrkaḷē
Surah An-Nisa, Verse 21
وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا
Muṉṉar naṭantupōṉa campavaṅkaḷait tavira uṅkaḷ tantaikaḷ tirumaṇam ceytukoṇṭa peṇkaḷil evaraiyum (avarkaḷ iṟanta piṉṉar iṉi) nīṅkaḷ tirumaṇam ceytu koḷḷātīrkaḷ. Niccayamāka itu māṉakkēṭāṉatākavum, veṟukkakkūṭiyatākavum, tīya vaḻiyākavum irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 22
حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
uṅkaḷ tāymārkaḷum, uṅkaḷ peṇpiḷḷaikaḷum, uṅkaḷ cakōtarikaḷum, uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtarikaḷum, uṅkaḷ tāyiṉ cakōtarikaḷum, uṅkaḷ cakōtaraṉiṉ peṇpiḷḷaikaḷum, uṅkaḷ cakōtariyiṉ peṇpiḷḷaikaḷum, uṅkaḷukkup pālūṭṭiya (cevilit) tāymārkaḷum, pālkuṭi cakōtarikaḷum, uṅkaḷ maṉaiviyiṉ tāymārkaḷum (ākiya ivarkaḷai nīṅkaḷ tirumaṇam ceytu koḷvatu) uṅkaḷukku vilakkappaṭṭuḷḷatu. Avvāṟē nīṅkaḷ oru peṇṇai tirumaṇam ceytu avaḷuṭaṉ nīṅkaḷ vīṭu kūṭiviṭṭāl avaḷukku muntiya kaṇavaṉāl piṟanta makaḷaiyum (nīṅkaḷ tirumaṇam ceyvatu kūṭātu). Avaḷait tirumaṇam ceyta piṉṉar avaḷuṭaṉ vīṭu kūṭātiruntālō (avaḷai nīkkiviṭṭu avaḷukku muntiya kaṇavaṉāl piṟanta makaḷai tirumaṇam ceytu koḷvatil) uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Uṅkaḷukkup piṟanta āṇmakkaḷiṉ maṉaivikaḷaiyum (nīṅkaḷ tirumaṇam ceyvatu taṭukkappaṭṭirukkiṟatu). Iru cakōtarikaḷai (orē kālattil maṉaivikaḷāka) oṉṟu cērttu vaippatum kūṭātu. Itaṟku muṉṉar naṭantuviṭṭavaṟṟait tavira (aṟiyāta nilaimaiyil muṉṉar nīṅkaḷ ceytuviṭṭatai allāh maṉṉittuviṭuvāṉ. Ēṉeṉil) niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉāka, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 23
۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Kaṇavaṉuḷḷa peṇkaḷaiyum (nīṅkaḷ tirumaṇam ceytukoḷvatu vilakkap paṭṭuḷḷatu). (Eṉiṉum, nirākarippavarkaḷuṭaṉ nikaḻnta pōril piṭikkappaṭṭu uṅkaḷ ātikkattil irukkum) aṭimaip peṇkaḷait tavira. (Ivarkaḷai nīṅkaḷ tirumaṇam ceytukoḷḷalām.) Ivai uṅkaḷ mītu vitikkappaṭṭa allāhviṉ kaṭṭaḷaiyākum. Mēṟkūṟappaṭṭa peṇkaḷait tavira maṟṟa peṇkaḷai uṅkaḷ celvaṅkaḷiṉ mūlam (tirumaṇak kaṭṭaṇamākiya ‘maharaik' koṭuttu caṭṭarītiyāka tirumaṇam ceyyat) tēṭikkoḷvatu uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭuḷḷatu. Nīṅkaḷ pattiṉittaṉam uḷḷavarkaḷāka irukkavēṇṭum, vipacārarkaḷāka irukkak kūṭātu. Nīṅkaḷ tirumaṇam ceytukoṇṭa peṇkaḷil evarkaḷōṭu vīṭu kūṭiviṭṭīrkaḷō avarkaḷukku kuṟippiṭṭa ‘maharai' avarkaḷiṭam (kuṟaiviṉṟi kaṇṭippāka) nīṅkaḷ koṭuttuviṭuṅkaḷ. Eṉiṉum, maharaik kuṟippiṭṭataṉ piṉṉar (ataik kuṟaikkavō kūṭṭavō) nīṅkaḷ iruvarum cam'matappaṭṭāl ataṉāl uṅkaḷ mītu oru kuṟṟamillai. Niccayamāka allāh, (uṅkaḷ ceyalai) naṉkaṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 24
وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Uṅkaḷil evarukkuc cutantiramāṉa muslim peṇkaḷai tirumaṇam ceytu koḷḷa caktiyillaiyō, avar nampikkai koṇṭa aṭimaip peṇkaḷiliruntu tirumaṇam ceytu koḷḷalām. Allāh uṅkaḷ nampikkaiyai naṉkaṟintē irukkiṟāṉ. (Ivvaṭimaip peṇkaḷaik kēvalamāka eṇṇātīrkaḷ. Nampikkaiyāḷarkaḷākiya) uṅkaḷil evarum maṟṟavarukkuc camamtāṉ. Ākavē, (nampikkai koṇṭa aṭimaip peṇkaḷaiyum) avarkaḷuṭaiya ejamāṉaṉiṉ aṉumatiyaip peṟṟu caṭṭappaṭi avarkaḷukkuriya maharaiyum koṭuttē nīṅkaḷ avarkaḷai tirumaṇam ceytu koḷḷavēṇṭum. (Appeṇkaḷ) pattiṉikaḷāka irukka vēṇṭum. Vipacārikaḷākavō allatu kaḷḷa naṭpuk koḷpavarkaḷākavō irukkakkūṭātu. Tirumaṇam ceytukoḷḷappaṭṭa (aṭimaip) peṇ vipacāram ceytu viṭṭāl avaḷukku (ittakaiya kuṟṟam ceyta aṭimaiyallāta) tirumaṇamāṉa cutantiramāṉa peṇṇukku vitikkappaṭum taṇṭaṉaiyil pāti vitikkappaṭum. Tavira, uṅkaḷil evar taṉṉāl pāvam ēṟpaṭṭuviṭumeṉa payappaṭukiṟārō avarukkuttāṉ inta aṉumati (atāvatu aṭimaip peṇṇai tirumaṇam ceytu koḷḷalām eṉpatu.) Eṉiṉum, nīṅkaḷ cakittukkoṇṭu poṟuttiruppatu (muṭiyumāyiṉ atuvē) uṅkaḷukku naṉṟu. Allāh mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 25
يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
allāh (taṉ kaṭṭaḷaikaḷai) uṅkaḷukkut teḷivākki uṅkaḷukku muṉṉirunta (nalla)varkaḷ ceṉṟa nērāṉa vaḻikaḷil uṅkaḷaiyum celutti uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippatai(yum uṅkaḷ mītu aṉpu celuttuvataiyum) virumpukiṟāṉ. Allāh naṉkaṟintavaṉ, mika ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 26
وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا
Allāhvō, (nīṅkaḷ pāvattiliruntu mīṇṭa piṉ) uṅkaḷai maṉṉippataiyē virumpukiṟāṉ. (Eṉiṉum) muṟṟilum (carīra) iccaikaḷai piṉpaṟṟi naṭappavarkaḷō (nērāṉa vaḻiyiliruntu) nīṅkaḷ muṟṟilum cāyntu (pāvattil āḻntu) viṭuvataiyē virumpukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 27
يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا
allāh (taṉ kaṭṭaḷaikaḷai) uṅkaḷukku ilakuvākkavē virumpukiṟāṉ. Maṉitaṉ palavīṉamāṉavaṉākavē paṭaikkappaṭṭuḷḷāṉ
Surah An-Nisa, Verse 28
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا
nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷukkuḷ cam'matattiṉ pēril naṭaipeṟum varttaka mūlamākavēyaṉṟi uṅkaḷil oruvar maṟṟavariṉ poruḷkaḷait tavaṟāṉa muṟaiyil viḻuṅkiviṭa vēṇṭām. (Itaṟkāka) uṅkaḷil oruvarukkoruvar (caccaraviṭṭu) veṭṭikkoḷḷa vēṇṭām. Niccayamāka allāh uṅkaḷ mītu mikak karuṇaiyāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 29
وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا
evarēṉum (allāhviṉ) varampai mīṟi aniyāyamāka ivvāṟu ceytāl, nām avarai (maṟumaiyil) narakattil cērttu viṭuvōm. Ivvāṟu ceyvatu allāhvukku mikac culapamāṉatāka irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 30
إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا
uṅkaḷukku vilakkappaṭṭa perum pāvamāṉa kāriyaṅkaḷil iruntu nīṅkaḷ vilakikkoṇṭāl, uṅkaḷ (maṟṟa) ciṟiya pāvaṅkaḷukku (atai) nām parikāramākki uṅkaḷai (mikka) kaṇṇiyamāṉa iṭaṅkaḷilum nuḻaivippōm
Surah An-Nisa, Verse 31
وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا
uṅkaḷil cilarai cilar mītu allāh mēṉmaiyākki (aruḷpurintu) iruppataip paṟṟi pērācai koḷḷātīrkaḷ. Āṇkaḷ campātittavai āṇkaḷukkuriyaṉavē. (Avvāṟē) peṇkaḷ campātittavaiyum peṇkaḷukkuriyaṉavē. Ākavē, (āṇ peṇ ovvoruvarum uḻaippiṉ mūlam) allāhvuṭaiya aruḷaik kōruṅkaḷ. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 32
وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا
Tāy, tantai, uṟaviṉarkaḷ allatu nīṅkaḷ uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭavarkaḷ viṭṭuc cellum ovvoru poruḷukkum (vikitappaṭi avarkaḷuṭaiya cottai aṭaiyakkūṭiya) vāricukaḷai nām kuṟippiṭṭē irukkiṟōm. Ākavē, avarkaḷuṭaiya pākattai avarkaḷukkuk koṭuttuviṭavum. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum (naṉkaṟinta) cāṭciyāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 33
ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا
(āṇ, peṇ iru pālāril) āṇ pālārai(p peṇpālār mītu) allāh mēṉmaiyākki vaittiruppatuṭaṉ (āṇpālār) taṅkaḷ poruḷkaḷai(p peṇ pālārukku)c celavu ceyvataṉālum āṇkaḷtāṉ peṇkaḷai nirvakikkak kūṭiyavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Ākavē, nalloḻukkamuḷḷa peṇkaḷ (allāhvukkum taṅkaḷ kaṇavaṉukkum) paṇintē naṭappārkaḷ. (Taṅkaḷ kaṇavaṉ) maṟaivāka uḷḷa camayattil allāhviṉ pātukāppaikkoṇṭu (taṅkaḷaiyum kaṇavaṉiṉ maṟṟa poruḷkaḷaiyum) pēṇikkāttuk koḷvārkaḷ. Evaḷum kaṇavaṉukku māṟu ceyvāḷeṉṟu nīṅkaḷ añciṉāl avaḷukku nallupatēcam ceyyuṅkaḷ. (Avaḷ tiruntāviṭil) paṭukkaiyil iruntu avaḷai appuṟappaṭutti vaiyuṅkaḷ. (Atilum avaḷ tiruntāviṭṭāl) avaḷai (ilēcāka) aṭiyuṅkaḷ. Ataṉāl avaḷ uṅkaḷukku kaṭṭuppaṭṭuviṭṭāl avaḷ mītu (vēṟu kuṟṟaṅkaḷaic cumatta) oru vaḻiyaiyum tēṭātīrkaḷ. Niccayamāka allāh mika mēlāṉavaṉāka, mikap periyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 34
وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا
(Kaṇavaṉ maṉaiviyākiya) iruvarukkuḷ (piṇakku ēṟpaṭṭu) piriviṉai ēṟpaṭṭuviṭumō eṉṟu nīṅkaḷ añciṉāl avaṉuṭaiya uṟaviṉarkaḷil oruvaraiyum, avaḷuṭaiya uṟaviṉarkaḷil oruvaraiyum naṭuvarkaḷāka nīṅkaḷ ēṟpaṭuttuṅkaḷ. (Naṭuvarkaḷākiya) avviruvarum camātāṉam ēṟpaṭutta virumpiṉāl kaṇavaṉ maṉaivi ivviruvaraiyum allāh oṟṟumaiyākki viṭuvāṉ. Niccayamāka allāh (aṉaivaraiyum) naṉkaṟintavaṉāka, naṉku kavaṉippavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 35
۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا
allāh oruvaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Avaṉukku etaiyum iṇaiyākkātīrkaḷ. Tāy, tantaikku naṉṟi ceyyuṅkaḷ. (Avvāṟē) uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, aṇṭai vīṭṭiluḷḷa uṟaviṉarkaḷukkum, anniya aṇṭai vīṭṭārukkum, (eppoḻutum) uṅkaḷuṭaṉ irukkakkūṭiya naṇparkaḷukkum, payaṇikaḷukkum, uṅkaḷiṭam uḷḷa aṭimaikaḷukkum, (aṉpuṭaṉ naṉṟi ceyyuṅkaḷ). Evaṉ karvam koṇṭavaṉāka, perumai aṭippavaṉāka irukkiṟāṉō avaṉai niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah An-Nisa, Verse 36
ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
avarkaḷ (tāṅkaḷ) kañcattaṉam ceyvatuṭaṉ (maṟṟa) maṉitarkaḷaiyum kañcattaṉam ceyyumpaṭit tūṇṭi, allāh taṉ aruḷāl avarkaḷukkuk koṭuttataiyum (piṟarukkuk koṭukkāmal) maṟaittuk koḷkiṟārkaḷ. Anta naṉṟikeṭṭōrukku iḻivupaṭuttum vētaṉaiyaiyē nām tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah An-Nisa, Verse 37
وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا
evarkaḷ maṉitarkaḷukkuk kāṇpippataṟkākavē (perumaikkākat) taṅkaḷ poruḷkaḷaic celavu ceyvatuṭaṉ allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum nampikkai koḷḷātirukkiṉṟaṉarō (avarkaḷukku ṣaittāṉtāṉ naṇpaṉ. Ākavē,) evaṉukku ṣaittāṉ naṇpaṉāka irukkiṟāṉō avaṉ naṇparkaḷilellām mikak keṭṭavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 38
وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا
Allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭu, allāh ivarkaḷukku aḷittavaṟṟaiyum tāṉam ceytu vantāl ataṉāl ivarkaḷukku eṉṉatāṉ naṣṭamēṟpaṭṭu viṭum? Allāh ivarkaḷai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 39
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا
niccayamāka allāh (yārukkum avarkaḷuṭaiya pāvattiṟku atikamāṉa taṇṭaṉaiyaik koṭuttu) ōr aṇuvaḷavum aniyāyam ceyvatillai. Āyiṉum, (ōr aṇuvaḷavu) naṉmai iruntāl (kūṭa) atai iraṭṭippākkit taṉ aruḷāl mēlum, ataṟku makattāṉa kūliyaik koṭukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 40
فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا
(napiyē!) Ovvoru camūkattiṉarum (taṅkaḷ) cāṭci(kaḷākiya taṅkaḷ napimār)kaḷuṭaṉ nam'miṭam varum camayattil um'mai ivarkaḷ aṉaivarukkum cāṭciyāka nām koṇṭu vantāl (um'mai nirākaritta ivarkaḷuṭaiya nilaimai) eppaṭi irukkum
Surah An-Nisa, Verse 41
يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا
(ivvāṟu allāhvai) nirākarittu, (allāhvuṭaiya) tūtarukku māṟuceytavarkaḷ, pūmi taṅkaḷai jīraṇittuviṭa vēṇṭumē? Eṉṟu annāḷil virumpuvārkaḷ. (Ivarkaḷ) allāhviṭattil oru viṣayattaiyum maṟaittuviṭa muṭiyātu
Surah An-Nisa, Verse 42
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ kūṟuvatu iṉṉateṉṟu nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa muṭiyātavāṟu nīṅkaḷ pōtaiyāyirukkum camayattil toḻukaikkuc cellātīrkaḷ. Tavira, nīṅkaḷ muḻukkāyiruntāl kuḷikkum varaiyilum (toḻukaikkuc cellātīrkaḷ). Āyiṉum, pirayāṇattil iruntālē tavira. Ākavē, nīṅkaḷ nōyāḷikaḷākavō, pirayāṇattilō, malajala upātaik kaḻittō, peṇkaḷait tīṇṭi(c cērntu) iruntō, (piṟaku, cuttam ceytukoḷḷa) nīṅkaḷ taṇṇīraiyum peṟṟukkoḷḷāta camayattil (toḻukaiyiṉ nēram vantuviṭumēyāṉāl ataṟkāka nīṅkaḷ toḻukaiyaip piṟpaṭutta vēṇṭiyatillai.) Cuttamāṉa maṇṇait toṭṭu uṅkaḷ mukaṅkaḷaiyum uṅkaḷ kaikaḷaiyum tuṭaittu ‘‘tayam'mum' ceytukoḷḷuṅkaḷ. (Piṟaku, toḻuṅkaḷ.) Niccayamāka allāh piḻai poṟuppavaṉāka, kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 43
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ
(napiyē!) Vētattiloru pākam koṭukkappaṭṭavarkaḷai nīṅkaḷ kavaṉikka villaiyā? Avarkaḷ, vaḻikēṭṭai vilaikku vāṅkik koṇṭatuṭaṉ nīṅkaḷum vaḻikeṭṭuviṭa vēṇṭumeṉṟē virumpukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 44
وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا
uṅkaḷ (inta) etirikaḷai allāh mika aṟivāṉ. (Uṅkaḷai) kāppataṟku allāh pōtumāṉavaṉ. (Uṅkaḷukku) utavi ceyyavum allāh pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 45
مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
Yūtarkaḷil cilar (vēta) vacaṉaṅkaḷaik karuttu vēṟupaṭumpaṭip puraṭṭi varuvatuṭaṉ (uṅkaḷai nōkki ‘‘napiyē! Nīr coṉṉatai) nām ceviyuṟṟōm. Eṉiṉum nām (ataṟku) māṟu ceyvōm'' eṉṟu kūṟi (umatu) mārkkattil kuṟṟam collavum karuti (‘‘napiyē! Nām colvatai) nīr kēṭpīrāka. (Iṉi vēṟu etaiyum) nīr kēṭkātīr'' eṉṟum kūṟi ‘rāyiṉā' eṉṟu nāvaik kōṇi uḷaṟukiṉṟaṉar. (‘Rāyiṉā' eṉṉum patattiṟku arapi moḻiyil ‘eṅkaḷaik kavaṉippīrāka' eṉpatu arttam. Eṉiṉum yūtarkaḷuṭaiya moḻiyilō ‘mūṭaṉē!' Eṉpatu arttamākum. Eṉiṉum avarkaḷ um'mai nōkki ‘‘napiyē! Nīr coṉṉataṟku) nām cevicāyttōm. (Umakku) nām kaṭṭuppaṭṭōm. (Nām colvatai) nīr kēṭpīrāka (eṉṟu kūṟi ‘rāyiṉā' eṉṉum patattiṟkup patilāka ‘uṉḷurṉā') ‘eṅkaḷai aṉpāka nōkkuvīrāka' eṉṟum kūṟiyiruntāl atu avarkaḷukkē mika naṉṟākavum, nērmaiyāṉatākavum iruntirukkum. Eṉiṉum, avarkaḷuṭaiya nirākarippiṉ kāraṇamāka allāh avarkaḷaic capittuviṭṭāṉ. Ātalāl, avarkaḷil cilarait tavira (perumpālāṉavarkaḷ) nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 46
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا
vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷē! Nām iṟakkiya (ivvētat)tai nampikkai koḷḷuṅkaḷ. (Ituvō) uṅkaḷiṭamuḷḷa (vētat)taiyum uṇmaiyākki vaikkiṟatu. Iṉṟēl (uṅkaḷ) mukaṅkaḷai māṟṟi ataip piṉpuṟamākat tiruppiviṭuvōm. Allatu (caṉikkiḻamaikaḷil varampu mīṟiyavarkaḷāṉa) ‘as'hāpus sapttai' nām capittavāṟu uṅkaḷaiyum nām capittu viṭuvōm. Allāhvuṭaiya kaṭṭaḷai naṭaipeṟṟē tīrum
Surah An-Nisa, Verse 47
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا
Niccayamāka allāh taṉakku iṇaivaikkappaṭuvatai maṉṉikkavē māṭṭāṉ. Itait tavira (maṟṟa) etaiyum tāṉ nāṭiyavarkaḷukku maṉṉippāṉ. Evarkaḷ allāhvukku iṇaivaikkiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka mikapperum pāvattaiyē kaṟpaṉai ceykiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 48
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
(napiyē!) Paricuttavāṉkaḷeṉṟu evarkaḷ tam'mait tāmē paricuttappaṭuttik koḷkiṟārkaḷō avarkaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? (Avarkaḷ kūṟuvatu cariyaṉṟu.) Allāh, tāṉ virumpiya (nalla)varkaḷaittāṉ paricuttamākki vaippāṉ. (Ivviṣayattil evarum) ōr aṇuvaḷavum anīti ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 49
ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا
(napiyē!) Allāhvukku (iṇaiyuṇṭeṉṟu) evvāṟu avarkaḷ apāṇṭamāṉa poyyaik kaṟpaṉai ceykiṉṟaṉar eṉpatai nīr kavaṉippīrāka. Pakiraṅkamāṉa pāvattiṟku ituvē pōtumā(ṉa utāraṇamā)ka irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 50
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا
(napiyē!) Vētattil oru pākam koṭukkappaṭṭavarkaḷai nīr pārkkavillaiyā? Avarkaḷ cilaikaḷaiyum, ṣaittāṉkaḷaiyum nampikkaikoṇṭu (maṟṟa) nirākarippavar kaḷaic cuṭṭik kāṇpittu ‘‘ivarkaḷtāṉ uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷaiviṭa mikavum nērāṉa pātaiyil irukkiṉṟaṉar'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 51
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا
ivarkaḷaittāṉ allāh capikkiṟāṉ. Evarkaḷai allāh capittu viṭukiṟāṉō avarkaḷukku utavi ceyyum oruvaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 52
أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا
ivarkaḷukku ivvulaka āṭciyil coṟpa paṅkāvatu irukkiṟatā? Avvāṟiruntāl maṉitarkaḷukku ōr eḷḷaḷavum koṭukka māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 53
أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا
allāh maṉitarkaḷil cilarukku taṉ aruḷai vaḻaṅkiyuḷḷataip paṟṟi ivarkaḷ poṟāmai koḷkiṉṟārkaḷā? Niccayamāka nām iprāhīmuṭaiya cantatikaḷukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum koṭuttu, attuṭaṉ māperum aracāṅkattaiyum avarkaḷukkuk koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 54
فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا
Avvāṟiruntum avarkaḷil cilartāṉ avvētattai nampikkai koṇṭārkaḷ. Maṟṟavarkaḷ atai nirākarittu viṭṭārkaḷ. (Nirākaritta avarkaḷukku) koḻuntu viṭṭeriyum narakamē takumā(ṉa kūliyā)kum
Surah An-Nisa, Verse 55
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا
evarkaḷ nam (ivvēta) vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka nām (maṟumaiyil) narakattil cērttu viṭuvōm. Avarkaḷ vētaṉaiyait toṭarntu aṉupavippataṟkāka avarkaḷuṭaiya tōlkaḷ karuki viṭumpōtellām vēṟu putiya tōlkaḷai māṟṟikkoṇṭē iruppōm. Niccayamāka allāh mikaittavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 56
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا
(avarkaḷil) evarkaḷ meyyākavē nampikkai koṇṭu, naṉmaikaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷai corkkaṅkaḷil pukuttuvōm. Atil toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭē irukkum. Avarkaḷ atil eṉṟeṉṟumē taṅki viṭuvārkaḷ. Paricuttamāṉa maṉaivikaḷum aṅku avarkaḷukku uṇṭu. Aṭarnta (nīṅkāta) niḻalilum avarkaḷai nām amarttuvōm
Surah An-Nisa, Verse 57
۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷiṭam nampi oppaṭaikkappaṭṭa) amāṉitap poruḷkaḷai ataṉ urimaiyāḷarkaḷiṭam nīṅkaḷ oppaṭaittu viṭumpaṭiyum, maṉitarkaḷukkiṭaiyil nīṅkaḷ tīrppuk kūṟiṉāl (pārapaṭcamiṉṟi) nītamākavē tīrppaḷikkumpaṭiyum niccayamāka allāh uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ. Uṅkaḷukku allāh ceyyum ivvupatēcam meyyākavē evvaḷavu ciṟantatu! Niccayamāka allāh ceviyuṟupavaṉāka, uṟṟu nōkkupavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 58
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvukku kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ. (Avvāṟē allāhvuṭaiya) tūtarukkum, uṅkaḷ atiparkaḷukkum kaṭṭuppaṭṭu naṭaṅkaḷ. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷukkuḷ oru viṣayattil piṇakku ēṟpaṭṭāl meyyākavē nīṅkaḷ allāhvaiyum, iṟutināḷaiyum nampikkai koṇṭavarkaḷāyiruntāl atai allāhviṭamum (avaṉuṭaiya) tūtariṭamum oppaṭaittuviṭuṅkaḷ. (Avarkaḷuṭaiya tīrppai nīṅkaḷ maṉatiruptiyuṭaṉ oppuk koḷḷuṅkaḷ.) Itutāṉ uṅkaḷukku naṉmaiyum, aḻakāṉa muṭivum ākum
Surah An-Nisa, Verse 59
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا
(napiyē!) Um mītu iṟakkappaṭṭa (ivvētat)taiyum, umakku muṉṉar iṟakkappaṭṭuḷḷa (vētaṅkaḷ yā)vaṟṟaiyum niccayamākat tāṅkaḷ nampikkai koṇṭiruppatāka evarkaḷ cātikkiṉṟaṉarō avarkaḷai nīr pārkkavillaiyā? Puṟakkaṇikkappaṭa vēṇṭumeṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭa oru viṣamiyaiyē avarkaḷ (taṅkaḷukkut) tīrppuk kūṟupavaṉāka ākkikkoḷḷa virumpukiṉṟaṉar. (Viṣamiyākiya) anta ṣaittāṉō avarkaḷai veku tūramāṉa vaḻikēṭṭil celuttavē virumpukiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 60
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا
‘‘(niyāyam peṟa) allāh iṟakkiya (vētat)tiṉ pakkam, (avaṉatu) tūtariṉ pakkam nīṅkaḷ vāruṅkaḷ. (Anta ṣaittāṉiṭam cellātīrkaḷ.)'' Eṉṟu avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl annayavañcakarkaḷ um'mai viṭṭu muṟṟilum vilaki viṭuvataiyē nīr kāṇpīr
Surah An-Nisa, Verse 61
فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا
(Napiyē!) Avarkaḷiṉ karaṅkaḷ tēṭikkoṇṭa (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka avarkaḷukku oru kaṣṭam ēṟpaṭṭa camayattil (ataṟkup parikāram tēṭikkoḷḷa muṭiyāmalākiviṭṭa avarkaḷiṉ iḻinilaimai) evvāṟu iruntatu (eṉpatai nīr kavaṉippīrāka)! Piṉṉar, avarkaḷ um'miṭamē vantu ‘‘(anta ṣaittāṉiṭam nāṅkaḷ ceṉṟatellām) naṉmaiyaiyum oṟṟumaiyaiyum virumpiyē tavira, vēṟoṉṟaiyum nāṅkaḷ virumpavillai'' eṉṟu allāhviṉ peyarāl cattiyam ceykiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 62
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا
ivarkaḷiṉ uḷḷaṅkaḷil iruppavaṟṟai allāh naṉkaṟintē irukkiṟāṉ. Ākavē, (napiyē!) Nīr avar(kaḷiṉ kuṟṟaṅ)kaḷaip puṟakkaṇittu avarkaḷukku nallupatēcam ceyvīrāka. Mēlum, (avarkaḷiṭam uḷḷa keṭutalkaḷai) avarkaḷukku maṉatil paṭumpaṭit teḷivāka eṭuttuk kūṟuvīrāka
Surah An-Nisa, Verse 63
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا
allāhvuṭaiya aṉumatikoṇṭu (makkaḷ) avarukku kīḻppaṭintu naṭakka vēṇṭum eṉpataṟkākavē tavira vēṟu etaṟkākavum nām enta tūtaraiyum aṉuppavillai. Ākavē, avarkaḷil (evarum itaṟku māṟu ceytu) tamakkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭa camayattilum, (napiyē!) Um'miṭam vantu allāhviṭam (taṅkaḷ) pāvamaṉṉippaik kōriṉāl, attuṭaṉ avarkaḷukkāka allāhvuṭaiya tūta(rākiya nī)rum pāvamaṉṉippuk kōriṉāl piḻaipoṟuttalai aṅkīkarippavaṉāka mikak karuṇaiyāḷaṉāka avarkaḷ allāhvaik kāṇpārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 64
فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا
umatu iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ ēṟpaṭṭa caccaravil um'mai nītipatiyāka niyamittu nīr ceyyum tīrppai taṅkaḷ maṉatil ettakaiya atiruptiyumiṉṟi muṟṟilumāka ēṟkātavarai avarkaḷ (uṇmai) nampikkaiyāḷarkaḷāka ākamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 65
وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا
Nām avarkaḷai nōkki ‘‘(nirākarikkum) uṅ(kaḷ mak)kaḷai nīṅkaḷ veṭṭuṅkaḷ. Allatu uṅkaḷ illaṅkaḷai viṭṭu (vēṟu nāṭṭukkup) puṟappaṭṭuviṭuṅkaḷ'' eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭiruntāl avarkaḷil cilarait tavira (perumpāṉmaiyiṉar ivvāṟu) ceyyavē māṭṭārkaḷ. Eṉiṉum, aṉaivarum taṅkaḷukku aṟivuṟuttiyapaṭi ceytiruppārkaḷēyāṉāl atu avarkaḷukkē mikka naṉṟāy iruntirukkum. Mēlum, (nampikkaiyil avarkaḷai) mika uṟutippaṭuttiyum irukkum
Surah An-Nisa, Verse 66
وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا
atu camayam avarkaḷukku nam'miṭamiruntu mēlum, makattāṉa kūliyai niccayamāka nām koṭuttiruppōm
Surah An-Nisa, Verse 67
وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
mēlum, avarkaḷai nām nērāṉa vaḻiyil celuttiyiruppōm
Surah An-Nisa, Verse 68
وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا
evarkaḷ allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarukkum kīḻppaṭintu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷ allāh aruḷceyta napimārkaḷ, cattiyavāṉkaḷ, caṉmārkkap pōril uyirnītta tiyākikaḷ, nalloḻukkam uṭaiyavarkaḷ ākiyavarkaḷuṭaṉ (maṟumaiyil) vacippārkaḷ. Ivarkaḷtāṉ mika aḻakāṉa tōḻarkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 69
ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا
itu allāhviṉ makattāṉa aruṭkoṭaiyākum. Allāhtāṉ niṟaivāṉa aṟiñaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 70
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا
nampikkaiyāḷarkaḷē! (Etirikaḷiṭam eppoḻutum) eccarikkaiyākavē iruṅkaḷ uṅkaḷiṉ taṟkāppu cātaṉaṅkaḷai uṅkaḷuṭaṉ eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ. Ciṟu ciṟu kūṭṭaṅkaḷākavō allatu aṉaivarum oṉṟu cērntō pōrukku puṟappaṭuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 71
وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا
(pōrukku varātu) piṉtaṅki viṭupavarkaḷum niccayamāka uṅkaḷil cilar irukkiṉṟaṉar. (Avarkaḷ nayavañcakarkaḷē! Ēṉeṉil, pōrukkuc ceṉṟa) uṅkaḷukku oru kaṣṭamēṟpaṭṭālō (avarkaḷ) ‘‘nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉ varāmal iruntatu allāh eṅkaḷ mītu purinta aruḷtāṉ'' eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 72
وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا
Allāhvuṭaiya aruḷ uṅkaḷukkuk kiṭaittālō ‘‘nāṉum uṅkaḷuṭaṉ iruntirukka vēṇṭāmā? Avvāṟu iruntiruntāl perum pākkiyattai nāṉum aṭaintiruppēṉē!'' Eṉṟu uṅkaḷuṭaṉ naṭpu(m nēcamum) illātavarkaḷ kūṟuvataippōl avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 73
۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
maṟumai (vāḻkkai)kkāka ivvulaka vāḻkkaiyait tuṟappavarkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōr ceyyaṭṭum. Evarēṉum allāhviṉ pātaiyil pōr purintu veṭṭappaṭṭālum allatu veṟṟi peṟṟālum nām avarukku aticīkkirattil makattāṉa kūliyaik koṭuppōm
Surah An-Nisa, Verse 74
وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا
palavīṉamāṉa āṇkaḷaiyum, peṇkaḷaiyum, ciṟu kuḻantaikaḷaiyum pātukāppataṟkāka allāhvuṭaiya pātaiyil nīṅkaḷ pōrpuriyātirukka nērnta kāraṇam eṉṉa? Avarkaḷō (iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Aniyāyakkārarkaḷ vacikkum ivvūriliruntu eṅkaḷai veḷiyēṟṟu! Nī eṅkaḷukku uṉṉiṭamiruntu pātukāvalaraiyum ēṟpaṭuttu! Nī eṅkaḷukku uṉṉiṭamiruntu utavi ceypavaraiyum ēṟpaṭuttu!'' Eṉṟu pirārttaṉai ceyta vaṇṇamāy irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 75
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا
(ākavē, ittakaiya camayattil) uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷ allāhviṉ vaḻiyil (avaciyam) pōrpurivārkaḷ. Nirākarippavarkaḷō (ivarkaḷukku etirāka) ṣaittāṉuṭaiya vaḻiyiltāṉ pōrpurivārkaḷ. Ākavē, ṣaittāṉuṭaiya naṇparkaḷiṭam nīṅkaḷ pōrpuriyuṅkaḷ. (Avarkaḷiṉ eṉṉikkaiyaip pārttu tayaṅki viṭātīrkaḷ.) Niccayamāka ṣaittāṉuṭaiya cūḻcci mikavum palavīṉamāṉatākavē irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 76
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا
Uṅkaḷ kaikaḷait (taṟcamayam pōrpuriyātu) taṭuttuk koḷḷavum, toḻukaiyai uṟutiyākak kaṭaippiṭikkavum, jakāttaik koṭuttuvaravum eṉṟu evarkaḷukkuk kūṟappaṭṭatō avarkaḷai nīr pārkkavillaiyā? Pōrpuriya avarkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭapoḻutu avarkaḷil oru piriviṉarō allāhvukkup payappaṭuvataippōl allatu ataiviṭa atikamākavē maṉitarkaḷukkup payantu ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Ēṉ eṅkaḷ mītu pōraik kaṭamaiyākkiṉāy? Iṉṉum ciṟitu kālattiṟku itaip piṟpaṭutta vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟa ārampittu viṭṭārkaḷ. (Itaṟku napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Ivvulaka vāḻkkai veku aṟpamāṉatē! Evaṉ (allāhvukkup) payantu naṭakkiṟāṉō avaṉukku maṟumai(yiṉ vāḻkkai)tāṉ mika mēlāṉatu. (Uṅkaḷ naṉmaiyaik kuṟaittō, pāvattaik kūṭṭiyō) nīṅkaḷ oru nūlaḷavum aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 77
أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا
nīṅkaḷ eṅkiruntapōtilum maraṇam uṅkaḷai aṭaintē tīrum; mikap palamāṉa uyarnta (kōṭṭai) kottaḷattiṉ mītu nīṅkaḷ iruntapōtilum cariyē! (Napiyē! Umatu kaṭṭaḷaippaṭi pōrukkuc ceṉṟa) avarkaḷai oru naṉmai aṭaiyum paṭcattil ‘‘itu allāhviṭamiruntu (eṅkaḷukkuk) kiṭaittatu'' eṉak kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷukku oru tīṅku ēṟpaṭṭu viṭṭālō ‘‘(napiyē!) Itu um'māltāṉ (eṅkaḷukku ēṟpaṭṭatu)'' eṉak kūṟukiṉṟaṉar. (Ākavē,) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘(Nāṉāka eṉ iṣṭappaṭi uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭavillai. Allāh aṟivittapaṭiyē nāṉ uṅkaḷukku kaṭṭaḷaiyiṭṭēṉ. Ākavē,) aṉaittum allāhviṭamiruntē kiṭaikkiṉṟaṉa. Ivarkaḷukku eṉṉa nērntuviṭṭatu? Evviṣayattaiyumē ivarkaḷ aṟintu koḷvatillaiyē
Surah An-Nisa, Verse 78
مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا
Mēlum, (ivvāṟu kūṟukiṉṟavaṉai nōkki) ‘‘uṉakku oru naṉmai ēṟpaṭṭāl atu allāhviṉāl ēṟpaṭṭatu'' eṉṟum ‘‘uṉakku oru tīṅkēṟpaṭṭāl atu (nī iḻaitta kuṟṟattiṉ kāraṇamāka) uṉṉāltāṉ vantatu'' (eṉṟum kūṟuvīrāka. Napiyē!) Nām um'mai oru tūtarākavē maṉitarkaḷukku aṉuppiyirukkiṟōm. (Itaṟku) allāhvē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 79
مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا
evar (allāhvuṭaiya) tūtarukku (muṟṟilum) kaṭṭuppaṭṭu naṭakkiṟārō avartāṉ niccayamāka allāhvukkē kaṭṭuppaṭṭār.Ākavē, (napiyē! Um'mai) evarkaḷum puṟakkaṇittāl (ataṟkāka nīr kavalaippaṭa vēṇṭām.) Avarkaḷai kaṇkāṇippavarāka um'mai nām aṉuppavillai
Surah An-Nisa, Verse 80
وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
(napiyē! ‘‘Umakku nām muṟṟilum) kaṭṭuppaṭṭōm'' eṉa avarkaḷ (taṅkaḷ vāyāl) kūṟukiṉṟaṉar. (Eṉiṉum,) avarkaḷ umatu camūkattil iruntu ceṉṟuviṭṭālō avarkaḷil oru kūṭṭattiṉar (taṅkaḷ vāyāl) kūṟiyataṟku māṟāka iravellām cati ālōcaṉai ceytu koṇṭē irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ iravellām cati ālōcaṉai ceypavaṟṟai allāh pativu ceytu koḷkiṟāṉ. Ātalāl, nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu allāhvaiyē nampuvīrāka. (Uṅkaḷukku) poṟuppēṟka allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 81
أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا
inta kur'āṉai avarkaḷ āḻntu kavaṉikka vēṇṭāmā? Itu allāh allātavariṭamiruntu vantiruntāl itil pala (tavaṟukaḷaiyum) muraṇpāṭukaḷai(yum) avarkaḷ kaṇṭiruppārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 82
وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا
Payattaiyō (potu makkaḷiṉ) pātukāppaiyō paṟṟiya oru ceyti avarkaḷukku eṭṭiṉāl (uṭaṉē) atai (veḷiyil) kūṟa ārampittu viṭukiṉṟaṉar. (Avvāṟu ceyyātu) atai (allāhvuṭaiya) tūtariṭamum, taṅkaḷ atikārikaḷiṭamum (maṭṭum) terivittāl avarkaḷil ūkikkakkūṭiya (ārāyakkūṭiya a)varkaḷ uṇmaiyai naṉkaṟintu (takka naṭavaṭikkaikaḷai eṭuttuk) koḷvārkaḷ. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāhvuṭaiya aruḷum, avaṉuṭaiya karuṇaiyum uṅkaḷmītu illaiyeṉṟāl (uṅkaḷil) cilarait tavira nīṅkaḷ aṉaivarum ṣaittāṉaiyē piṉpaṟṟiyiruppīrkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 83
فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا
(napiyē!) Nīr allāhvuṭaiya pātaiyil pōr purivīrāka. Nīr um'mait tavira (maṟṟevaraiyum pōrukkuc cellumpaṭi) nirppantippataṟkillai. (Āyiṉum,) nampikkaiyāḷarkaḷai (pōrukkuc cella) tūṇṭuvīrāka. Nirākarippavarkaḷiṉ etirppai allāh taṭuttuviṭuvāṉ. (Ēṉeṉṟāl) allāh pōr ceyvatil mika vallavaṉ, taṇṭippatil mikak kaṭumaiyāṉavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 84
مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا
evarēṉum oru naṉmaiyāṉavaṟṟukku cipāricu ceytāl anta naṉmaiyil oru paṅku avarukkuṇṭu. (Avvāṟē) oru tīya viṣayattiṟku yārum cipāricu ceytāl attīmaiyil iruntum avarukkoru pākam uṇṭu. Allāh aṉaittaiyum muṟaippaṭi kavaṉippavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 85
وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا
(evarēṉum) uṅkaḷukku ‘salām' kūṟiṉāl (ataṟkup piratiyāka) ataiviṭa aḻakāṉa (vākkiyat)taik kūṟuṅkaḷ. Allatu ataiyē tiruppik kūṟuṅkaḷ. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum kaṇakkeṭuppavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 86
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا
allāhvait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ aṟavē illai. Avaṉ niccayamāka uṅkaḷ aṉaivaraiyum maṟumaināḷil oṉṟu cērppāṉ. Itil cantēkamēyillai. Allāhvaiviṭa uṇmai colpavar yār
Surah An-Nisa, Verse 87
۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nayavañcakarkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ ēṉ iruvakai karuttuk koḷkiṟīrkaḷ? Avarkaḷ ceyta tīṅkiṉ kāraṇamāka allāh avarkaḷait talai kuṉiyumpaṭi ceytāṉ. Evarkaḷai allāh tavaṟāṉa vaḻiyil cella viṭṭuviṭṭāṉō avarkaḷai nīṅkaḷ nērāṉa vaḻiyil celutta virumpukiṟīrkaḷō? (Atu muṭiyāta kāriyam! Ēṉeṉṟāl napiyē!) Evarai allāh vaḻitavaṟa viṭṭu viṭṭāṉō avarukku (mīṭci peṟṟut tara) oru vaḻiyaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 88
وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Avarkaḷ nirākarippavarkaḷāki viṭṭapaṭiyē nīṅkaḷum nirākarippavarkaḷāki avarkaḷukku camamākiviṭuvatai avarkaḷ virumpukiṟārkaḷ. Ākavē, (taṅkaḷ illaṅkaḷaiviṭṭu) allāhvuṭaiya pātaiyil avarkaḷ veḷiyē puṟappaṭum varai nīṅkaḷ avarkaḷai naṇparkaḷāka eṭuttukkoḷḷa vēṇṭām. (Illaṅkaḷaiviṭṭu veḷiyēṟa vēṇṭumeṉṟa kaṭṭaḷaiyai) avarkaḷ puṟakkaṇittuviṭṭāl kaṇṭa iṭamellām avarkaḷai(k kaitiyāka)p piṭittukkoḷḷuṅkaḷ; (kaitiyākātu tappa muyaṟcippavarai) kolluṅkaḷ. Tavira, avarkaḷil evaraiyumē (uṅkaḷukku) naṇparkaḷākavum, utaviyāḷarkaḷākavum eṭuttukkoḷḷātīrkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 89
إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا
(Āyiṉum) uṅkaḷuṭaṉ (camātāṉa) uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭavarkaḷiṭam ceṉṟu viṭṭavarkaḷaiyum, uṅkaḷai etirttu pōrpuriya maṉam oppātu (uṅkaḷ etirikaḷai viṭṭuppirintu) uṅkaḷiṭam vantavarkaḷaiyum, taṅkaḷ iṉattārai etirttuc caṇṭai cey(ya maṉam oppātu uṅkaḷiṭamiruntu pirin)tavarkaḷaiyum (veṭṭātīrkaḷ; ciṟai piṭikkātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl,) allāh nāṭiṉāl uṅkaḷai avarkaḷ veṟṟikoṇṭu (avarkaḷ) uṅkaḷai veṭṭumpaṭic ceytiruppāṉ. Ākavē, (ivarkaḷ) uṅkaḷuṭaṉ pōrpuriyātu vilakiyiruntu camātāṉattaik kōriṉāl (atai ēṟṟukkoḷḷuṅkaḷ. Ēṉeṉil,) ivarkaḷ mītu (pōrpuriya) allāh uṅkaḷukku oru vaḻiyaiyum vaikkavillai
Surah An-Nisa, Verse 90
سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Vēṟucilaraiyum nīṅkaḷ kāṇpīrkaḷ. Avarkaḷ uṅkaḷiṭam pātukāppu peṟṟukkoḷvatuṭaṉ (uṅkaḷ etirikaḷākiya) taṅkaḷ iṉattāriṭamum pātukāppu peṟṟirukka virumpuvārkaḷ. Eṉiṉum, viṣamattiṟku ivarkaḷ aḻaikkappaṭṭāl atil (kaṇmūṭi mukaṅ)kuppuṟa viḻuntu viṭuvārkaḷ. Ivarkaḷ uṅkaḷai etirppatiliruntu vilakāmalum, uṅkaḷiṭam camātāṉattaik kōrāmalum, taṅkaḷ kaikaḷai (uṅkaḷukkut tīṅkiḻaippatiliruntu) taṭuttuk koḷḷāmalum iruntāl, ivarkaḷai nīṅkaḷ kaṇṭa iṭamellām (ciṟai piṭiyuṅkaḷ. Tappi ōṭukiṟavarkaḷai) veṭṭicāyuṅkaḷ. Ivarkaḷiṭam (pōrpuriya) uṅkaḷukkut teḷivāṉa aṉumati koṭuttuviṭṭōm
Surah An-Nisa, Verse 91
وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
Tavaṟutalākavē tavira, ōr iṟai nampikkaiyāḷarai (muḥmiṉai) kolai ceyvatu vēṟu enta iṟai nampikkaiyāḷarukkum ākumāṉatalla. (Uṅkaḷil) evarēṉum ōr iṟai nampikkaiyāḷarai tavaṟutalākak kolai ceytu viṭṭāl (ataṟkup parikāramāka) iṟai nampikkaiyāḷarākiya ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyya vēṇṭum. Attuṭaṉ iṟantavaruṭaiya vāricukaḷ (maṉṉittut) tāṉamāka viṭṭālē tavira, ataṟkuriya naṣṭa īṭṭaiyum avarkaḷiṭam celutta vēṇṭum. (Iṟanta) avaṉ uṅkaḷ etiri iṉattavaṉāka iruntu nampikkaiyāḷarākavum iruntāl nampikkaiyāḷarākiya ōr aṭimaiyai viṭutalai ceytāl pōtum. (Naṣṭa īṭu koṭukka vēṇṭiyatillai. Iṟanta) avaṉ uṅkaḷuṭaṉ uṭaṉpaṭikkai ceytukoṇṭa vakuppāril uḷḷavaṉāka iruntāl avaṉuṭaiya vāricukaḷukku naṣṭa'īṭṭaic celuttuvatuṭaṉ nampikkaiyāḷarāṉa ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyyavēṇṭum. (Ivvāṟu parikāram ceyvataṟkuriya poruḷai) evarēṉum aṭaiyāviṭṭāl avaṉ allāhviṭam (taṉ kuṟṟattai) maṉṉikkak kōri iraṇṭu mātam toṭarcciyāka nōṉpu nōṟka vēṇṭum. Allāh naṉkaṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 92
وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا
evaṉēṉum oru muslimai (naṉkaṟintu) vēṇṭumeṉṟē kolai ceytāl avaṉukkuriya taṇṭaṉai narakamtāṉ. Atil avaṉ nīṇṭa kālam taṅki viṭuvāṉ. Avaṉmītu allāh kōpamkoṇṭu avaṉai capittuviṭuvāṉ. Iṉṉum makattāṉa vētaṉaiyaiyum avaṉukku tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 93
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvuṭaiya pātaiyil (pōrukkāka) nīṅkaḷ ceṉṟāl (pōrmuṉaiyil etirpaṭupavarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷā? Nirākarippavarkaḷā? Eṉpatait) teḷivāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ. (Avarkaḷil evarēṉum tam'mai nampikkaiyāḷar eṉṟu uṅkaḷukku aṟivippataṟkāka) uṅkaḷukku salām kūṟiṉāl (avarkaḷiṭamiruntu) ivvulaka vāḻkkaikkuriya (aṟpap) poruḷai nīṅkaḷ aṭaiyakkaruti ‘‘nī nampikkaiyāḷaralla'' eṉṟu avaraik kūṟi (veṭṭi) viṭātīrkaḷ. Allāhviṭattil ērāḷamāṉa poruḷkaḷ irukkiṉṟaṉa. (Avaṟṟai nīṅkaḷ aṭaiyalām.) Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷum ivvāṟē (payantu payantu islāmai veḷiyiṭṭuk koṇṭu) iruntīrkaḷ. Allāh uṅkaḷ mītu aruḷpurintāṉ. (Ataṉ piṉṉarē nīṅkaḷ uṇmai nampikkaiyāḷarāka āṉīrkaḷ.) Ākavē, (pōrpurivataṟku muṉṉatākavē uṅkaḷ muṉ iruppavarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷā? Illaiyā? Eṉpatait tīra vicārittut) terintukoḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 94
لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
nampikkaiyāḷarkaḷil nōy pōṉṟa (cariyāṉa) kāraṇaṅkaḷiṉṟi (pōrukkuc cellātu) iruntu koṇṭavarkaḷ taṅkaḷ poruḷkaḷaiyum, uyirkaḷaiyum, allāhvuṭaiya pātaiyil tiyākam ceytu pōrpuripavarkaḷukkuc camamāka māṭṭārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) taṅkaḷ poruḷkaḷaiyum uyirkaḷaiyum tiyākam ceytu pōrpurintavarkaḷiṉ pataviyai (pōrukkuc cellātu) taṅki viṭṭavarkaḷaiviṭa allāh mēṉmaiyākki vaittirukkiṟāṉ. Eṉiṉum ivarkaḷ aṉaivarukkum (ivarkaḷiṭam iṟainampikkai iruppatāl) naṉmaiyaiyē allāh vākkaḷittirukkiṟāṉ. Āyiṉum, pōr ceytavarkaḷukku makattāṉa kūliyaiyum aruḷpurintu, taṅki viṭṭōraiviṭa mēṉmaiyākki vaikkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 95
دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا
(Iṉṉum, avarkaḷukkut) taṉṉiṭamuḷḷa (makattāṉa) patavikaḷaiyum, maṉṉippaiyum, aṉpaiyum aruḷukiṟāṉ. (Ēṉeṉil) allāh, mika maṉṉippavaṉāka mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 96
إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
evarkaḷ (taṅkaḷ mārkkak kaṭṭaḷaiyai carivara niṟaivēṟṟa muṭiyāmal nirākarippavarkaḷiṉ nāṭṭil iruntu koṇṭu) taṅkaḷukkut tāmē tīṅkiḻaittuk koḷkiṉṟaṉarō avarkaḷiṉ uyirai vāṉavarkaḷ kaippaṟṟumpoḻutu (avarkaḷai nōkki ‘‘mārkkak kaṭṭaḷaiyai niṟaivēṟṟātu) nīṅkaḷ evvāṟu iruntīrkaḷ'' eṉṟu kēṭpārkaḷ. A(taṟka)varkaḷ ‘‘antap pūmiyil nāṅkaḷ ciṟupāṉmaiyiṉarkaḷākavē iruntōm'' eṉṟu (patil) kūṟuvārkaḷ. (Ataṟku vāṉavarkaḷ) allāhvuṭaiya pūmi vicālamāṉatallavā? Nīṅkaḷ (irunta) avviṭattai viṭṭu veḷiyēṟi irukkavēṇṭāmā?'' Eṉṟu kēṭpārkaḷ. Ivarkaḷiṉ otuṅkumiṭam narakamtāṉ. Atu otuṅkum iṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah An-Nisa, Verse 97
إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا
eṉiṉum āṇ, peṇ, ciṟiyōr, periyōr ākiyōrkaḷil (uṇmaiyil) palavīṉamāṉavarkaḷ oru parikāramum tēṭikkoḷḷa caktiyaṟṟu (ataiviṭṭu veḷiyēṟa) vaḻi kāṇātiruntāl
Surah An-Nisa, Verse 98
فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا
avarkaḷai allāh maṉṉittu viṭakkūṭum. Ēṉeṉṟāl, allāh mika maṉṉippavaṉāka, piḻai poṟuppavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 99
۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(ittakaiya nilaimaiyil) allāhvuṭaiya pātaiyil (tāṉ irunta iṭattaiviṭṭu) evar veḷiyēṟi viṭukiṟārō, avar pūmiyil vacatiyāṉa pala iṭaṅkaḷaiyum, caukariyattaiyum aṭaivār. Evarēṉum taṉ illattai viṭṭu veḷiyēṟi allāhviṉ pakkamum, avaṉuṭaiya tūtariṉ pakkamum hijrat cellum vaḻiyil iṟantuviṭṭāl avaruṭaiya vekumati niccayamāka allāhviṉ mītu kaṭamaiyāki viṭukiṟatu. (Ēṉeṉil,) allāh mika maṉṉippavaṉāka, mikak karuṇaiyāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 100
وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا
(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ pūmiyil payaṇam ceytāl (nīṅkaḷ toḻutu koṇṭirukkum pōtu) nirākarippavarkaḷ uṅkaḷait tuṉpuṟuttuvārkaḷ eṉa payantāl nīṅkaḷ toḻukaiyai ‘kasr' ceyvatu (curukkik koḷvatu) uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. Ēṉeṉil, nirākarippavarkaḷ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa etirikaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 101
وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
(napiyē! Pōr muṉaiyil) nīrum avarkaḷuṭaṉ iruntu avarkaḷukku toḻa vaikka nīr (imāmāka) muṉṉiṉṟāl, avarkaḷil oru piriviṉar (maṭṭum taṅkaḷ kaikaḷil) taṅkaḷ āyutaṅkaḷaip piṭittukkoṇṭē uṅkaḷuṭaṉ toḻavum. Ivarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ (toḻutu) ‘sajtā' ceytuviṭṭāl (aṇiyiliruntu vilaki) uṅkaḷ piṉpuṟam (uṅkaḷaik kāttu) niṟkavum. (Atu camayam) toḻāmalirunta maṟṟoru kūṭṭattiṉar vantu uṅkaḷuṭaṉ cērntu toḻavum. Eṉiṉum avarkaḷum taṅkaḷ (kaikaḷil) āyutaṅkaḷaip piṭitta vaṇṇam avarkaḷaip paṟṟi eccarikkaiyāy irukkavum. Ēṉeṉṟāl, nīṅkaḷ uṅkaḷ poruḷkaḷiliruntum, uṅkaḷ āyutaṅkaḷiliruntum parāmukamākiviṭṭāl uṅkaḷ mītu orēyaṭiyāka pāyntu tākkutal naṭattiṭa vēṇṭumeṉṟu annirākarippavarkaḷ virumpukiṉṟaṉar. Innilaimaiyil, maḻaiyiṉ tontaraviṉāl allatu nīṅkaḷ nōyāḷikaḷākavō iruntāl uṅkaḷ āyutaṅkaḷaik (kaikaḷil piṭikka muṭiyāviṭṭāl) kīḻē vaittu viṭuvatil uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Eṉiṉum nīṅkaḷ (avarkaḷaip paṟṟi) eccarikkaiyākavē iruṅkaḷ. Niccayamāka allāh nirākarippavarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyai tayārpaṭutti vaittirukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 102
فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا
(Nampikkaiyāḷarkaḷē! Ivvāṟu) nīṅkaḷ (toḻutu) toḻukaiyai muṭittuk koṇṭāl uṅkaḷ nilaiyilum, iruppilum, paṭukkaiyilum allāhviṉ peyaraik kūṟi ‘tikru' ceytukoṇṭē iruṅkaḷ. (Etiriyiṉ tākkutaliliruntu) nīṅkaḷ accamaṟṟavarkaḷāki viṭṭāl (muṟaippaṭi) toḻukaiyai nilainiṟuttuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamākat toḻukaiyō kuṟippiṭṭa nērattil (tavaṟāmal) nampikkaiyāḷarkaḷ niṟaivēṟṟa vēṇṭiya kaṭamaiyākavē irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 103
وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا
etirikaḷait tēṭic celvatil nīṅkaḷ (ciṟitum) cōrvaṭaiyātīrkaḷ. (Ataṉāl) uṅkaḷukku vali ēṟpaṭṭāl (poruṭpaṭuttātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl) nīṅkaḷ valiyai aṉupavippataip pōlavē avarkaḷum valiyai aṉupavippatuṭaṉ avarkaḷ etirpārkka muṭiyāta (veṟṟi, naṟkūli aṉait)taiyum allāhviṭamiruntu nīṅkaḷ etirpārttirukkiṟīrkaḷ. Allāh mika aṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 104
إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا
(napiyē!) Allāh umakku aṟivittavaṟṟaik koṇṭu maṉitarkaḷukkiṭaiyil nīr tīrppaḷippataṟkāka muṟṟilum uṇmaiyuṭaṉ kūṭiya ivvētattai nāmē um mītu iṟakkiṉōm. (Ākavē,) nīr mōcaṭikkārarkaḷukku tarkkippavarāka irukkātīr
Surah An-Nisa, Verse 105
وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(itil ētum tavaṟēṟpaṭṭuviṭṭāl ataṟkāka) nīṅkaḷ allāhviṭam maṉṉippaik kōruṅkaḷ. Niccayamāka allāh mikka piḻaipoṟuppavaṉāka mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 106
وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا
(napiyē!) Evarkaḷ (maṉitarkaḷukkut tīṅkiḻaittu) taṅkaḷukkuttāmē cati ceytukoṇṭārkaḷō avarkaḷukkāka (eṉṉiṭam maṉṉippaik kōri) nīr tarkkikka vēṇṭām. Ēṉeṉṟāl, evaṉ caticeyyum pāviyāka irukkiṟāṉō avaṉai niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah An-Nisa, Verse 107
يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا
Ivarkaḷ (cati ceyyum taṅkaḷ kuṟṟattai) maṉitarkaḷukku maṟaikkiṟārkaḷ. Eṉiṉum, (atai) allāhvukku maṟaittuviṭa muṭiyātu. (Allāh) virumpāta viṣayaṅkaḷaikkoṇṭu ivarkaḷ iravellām pēci cati ālōcaṉai ceyyum pōtu avaṉ avarkaḷuṭaṉtāṉ irukkiṟāṉ. Allāh avarkaḷuṭaiya (catic) ceyalai(t taṉ ñāṉattāl) cūḻntukoṇṭum irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 108
هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا
nampikkaiyāḷarkaḷē! Ivarkaḷuk(ku utavuvataṟ)kākavā nīṅkaḷ ivvulakattil tarkikkiṟīrkaḷ? Maṟumaināḷil ivarkaḷukkāka allāhviṭam tarkkippavaṉ yār? Iṉṉum, (annāḷil) ivarkaḷukkup parintu pēcupavaṉ yār
Surah An-Nisa, Verse 109
وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
evarēṉum, oru pāvattaic ceytuviṭṭu allatu taṉakkuttāṉē tīṅkiḻait tukkoṇṭu, piṉṉar (atiliruntu vilaki, uṇmaiyākavē kaicētappaṭṭu) avaṉ allāhviṭam pāvamaṉṉippuk kōriṉāl allāhvai (avaṉuṭaiya kuṟṟaṅkaḷai) mika maṉṉippavaṉākavum, (avaṉ mītu) mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum kāṇpāṉ
Surah An-Nisa, Verse 110
وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
evaṉ pāvattaic campātikkiṟāṉō avaṉ niccayamākat taṉakkuk kēṭākavē ataic campātikkiṟāṉ. Allāh (aṉaittaiyum) mika aṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 111
وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا
evarēṉum, oru kuṟṟattaiyō allatu pāvattaiyō ceytu atai(t tāṉ ceyyavillaiyeṉṟu maṟaittu) kuṟṟamaṟṟa (maṟṟoru)var mītu cumattiṉāl niccayamāka avaṉ apāṇṭamāṉa poyyaiyum pakiraṅkamāṉa pāvattaiyumē cumantu koḷkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 112
وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا
(Napiyē!) Allāhviṉ aruḷum, avaṉatu kirupaiyum um mītu illātiruntāl (nīr tavaṟiḻaittirukkak kūṭum. Ēṉeṉṟāl, entavitattilum) um'mai vaḻi keṭuttuviṭa vēṇṭumeṉṟu avarkaḷil oru kūṭṭattiṉar muṭivu kaṭṭiyiruntaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷaiyē aṉṟi (um'mai) vaḻikeṭukkavillai. Avarkaḷ umakku koñcamum tīṅkiḻaittuviṭa muṭiyātu. Allāh ivvētattaiyum, ñāṉattaiyum um mītu iṟakki nīṅkaḷ aṟiyāta aṉaittaiyum umakkuk kaṟpittirukkiṟāṉ. Um mītu allāhvuṭaiya aruḷ makattāṉatākavē irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 113
۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا
(napiyē!) Avarkaḷ (um'muṭaṉ) pēcum irakaciyaṅkaḷil perumpālāṉavaṟṟil oru naṉmaiyumillai. Āyiṉum, tāṉam koṭuppataip paṟṟiyō, naṉmaiyāṉavaṟṟaip paṟṟiyō, maṉitarkaḷukkiṭaiyil camātāṉam ēṟpaṭuttuvataip paṟṟiyō pēcupavaṟṟait tavira. Ākavē, evarēṉum allāhviṉ tirupporuttattai nāṭi ivvāṟu (irakaciyam) pēciṉāl (maṟumaiyil) nām avarkaḷukku makattāṉa (naṟ) kūliyait taruvōm
Surah An-Nisa, Verse 114
وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا
evar nērāṉa vaḻi iṉṉateṉṟu taṉakkut teḷivāṉataṉ piṉṉarum (allāhvuṭaiya) ittūtarai viṭṭup pirintu nampikkaiyāḷarkaḷiṉ vaḻi allātatil celkiṟārō avarai nām avar cellum (tavaṟāṉa) vaḻiyilēyē cellaviṭṭu (piṉṉar) avarai narakattil cērttu viṭuvōm. Atu cellum iṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah An-Nisa, Verse 115
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
niccayamāka allāh taṉakku iṇaivaippatai maṉṉikkavē māṭṭāṉ. Itai allāta (kuṟṟat)tai (atuvum) tāṉ virumpiyavarkaḷukkē maṉṉippāṉ. Ākavē, evarēṉum allāhvukku iṇaivaittāl avar vekutūramāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṟār
Surah An-Nisa, Verse 116
إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا
allāhvaiyaṉṟi avarkaḷ (teyvaṅkaḷāka) aḻaippavaikaḷ peṇ (peyaruṭaiyavai)kaḷēyaṉṟi vēṟillai. Tuṣṭa ṣaittāṉai aṉṟi (maṟṟetaiyum) avarkaḷ aḻaikkavillai
Surah An-Nisa, Verse 117
لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا
Anta ṣaittāṉai allāh kōpittu capittāṉ. Ataṟkavaṉ ‘‘uṉ aṭiyārkaḷil oru kuṟippiṭṭa tokaiyiṉarai niccayamāka nāṉ eṭuttuk koḷvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah An-Nisa, Verse 118
وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا
aṉṟi ‘‘niccayamāka nāṉ avarkaḷai vaḻikeṭuppēṉ. Avarkaḷukku vīṇ nampikkaikaḷai uṇṭu paṇṇi (picācukaḷukkāka pirārttaṉai ceytuviṭappaṭṭa) āṭu, māṭukaḷiṉ kātukaḷai aṟuttu viṭumpaṭiyum avarkaḷai ēvuvēṉ. Allāhviṉ paṭaippiṉaṅ(kaḷiṉ kōlaṅ)kaḷai māṟṟumpaṭiyākavum niccayamāka nāṉ avarkaḷai ēvuvēṉ'' (eṉṟu kūṟiṉāṉ.) Ākavē, evaṉ allāhvaiyaṉṟi ṣaittāṉai (taṉakku) pātukāvalaṉāka eṭuttuk koḷkiṟāṉō avaṉ niccayamāka pakiraṅkamāṉa naṣṭattaiyē aṭaintuviṭuvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 119
يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا
(ṣaittāṉ) avarkaḷukku vākkaḷikkiṟāṉ. Avarkaḷukkup poy nampikkaiyum ūṭṭukiṟāṉ. Eṉiṉum, ēmāṟṟuvataṟkē tavira ṣaittāṉ avarkaḷukku vākkaḷippatillai
Surah An-Nisa, Verse 120
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا
ivarkaḷiṉ cellumiṭam narakamtāṉ. Avarkaḷ atiliruntu tappa oru vaḻiyaiyum kāṇamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 121
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا
evarkaḷ (ṣaittāṉai nirākarittu viṭṭu allāhvai) nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai (maṟumaiyil) nām corkkaṅkaḷil pukuttuvōm. Avaṟṟil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Avarkaḷ avaṟṟil eṉṟeṉṟumē taṅkiviṭuvārkaḷ. Allāhvuṭaiya (iv)vākkuṟuti (muṟṟilum) uṇmaiyāṉatē! Allāhvaiviṭa uṇmai colpavar yār
Surah An-Nisa, Verse 122
لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Maṟumaiyil) uṅkaḷ viruppappaṭiyō, vētattaiyuṭai yavarkaḷiṉ viruppappaṭiyō (kāriyam naṭappatu) illai. Āyiṉum, evaṉ pāvam ceykiṟāṉō avaṉ ataṟkuriya taṇṭaṉaiyai aṭaintē tīruvāṉ. Avaṉ allāhvaiyaṉṟi taṉakku utavi ceypavaraiyō allatu tuṇai puripavaraiyō (aṅku) kāṇamāṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 123
وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا
Ākavē, āṇāyiṉum peṇṇāyiṉum evarkaḷ meyyākavē nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷtāṉ corkkam celvārkaḷ. Avarkaḷ aṟpa aḷavum anīti iḻaikkappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 124
وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا
evar allāhvukku muṟṟilum taṉmukattai paṇiyavaittu islāmil uṟutiyāṉavarāka iruntu, naṉmaiyumceytu, ipṟāhīmuṭaiya (nērāṉa) mārkkattaiyum piṉpaṟṟukiṟārō avaraiviṭa aḻakāṉa mārkkattai uṭaiyavar yār? Allāh ipṟāhīmai(t taṉ) uṇmai naṇparāka eṭuttuk koṇṭirukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 125
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē! Allāh aṉaittaiyum (taṉ ñāṉattaik koṇṭu) cūḻntaṟipavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 126
وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا
(napiyē!) Avarkaḷ um'miṭam peṇkaḷaip paṟṟiya mārkkak kaṭṭaḷaiyaik kēṭkiṉṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: Avarkaḷaip paṟṟi allāh uṅkaḷukku (aṭutta vacaṉattiliruntu) kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ. Itaṟku muṉṉar (peṇkaḷaip paṟṟi) vētattil uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭṭatu anātaip peṇkaḷaip paṟṟiyatākum. Avarkaḷukkuk kuṟippiṭṭuḷḷa maharai nīṅkaḷ koṭukkāmal avarkaḷai tirumaṇam ceytukoḷḷa virumpuvataip paṟṟiyum (avarkaḷiluḷḷa) vivaramaṟiyā kuḻantaikaḷaip paṟṟiyum (atil kūṟi) ‘‘anātaikaḷ viṣayattil nīṅkaḷ nītamāka naṭantu koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟum kūṟappaṭṭuḷḷatu. Ākavē, (avarkaḷukku) nīṅkaḷ eṉṉa naṉmai ceyta pōtilum niccayamāka allāh atai aṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 127
وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
Enta oru peṇṇāvatu taṉ kaṇavaṉ (taṉakku) kaṭumaiyāka iṭaiyūṟaḷippāṉ eṉṟō allatu puṟakkaṇittu viṭuvāṉ eṉṟō payantāl, avarkaḷiruvarum (cam'matittu) taṅkaḷukkuḷ oru camātāṉa muṭivai ēṟpaṭuttik koḷvatil avarkaḷ mītu kuṟṟamillai. (Evvitattilum iruvarum cam'matitta) camātāṉamē mika mēlāṉatu. (Ittakaiya cantarppaṅkaḷil ētum poruḷ koṭukkumpaṭi nēriṭṭāl potuvāka) ovvoru ātmāvum kañcattaṉattiṟku uṭpaṭṭu viṭukiṟatu. Ākavē, nīṅkaḷ (kañcattaṉattiṟku uṭpaṭāmal) ovvoruvarum maṟṟavarukku naṉmai ceypavarāka iruntu allāhvukkum payantu naṭantu koṇṭāl (atu mika nallatu.) Niccayamāka allāh uṅkaḷ ceyalai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 128
وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷukkup pala maṉaivikaḷiruntu) nīṅkaḷ (uṅkaḷ) maṉaivikaḷukkiṭaiyil aṉpukāṭṭuvatil nītamāka naṭakka vēṇṭumeṉṟu virumpiyapōtilum (atu) uṅkaḷāl cāttiyappaṭātu. Eṉṟālum, (orē maṉaiviyiṉ pakkam) nīṅkaḷ muṟṟilum cāyntu maṟṟavaḷai (antarattil) toṅkiyavaḷāka viṭṭuviṭātīrkaḷ! Nīṅkaḷ allāhvukkup payantu (uṅkaḷukkiṭaiyil) camātāṉamāka naṭantu koṇṭāl niccayamāka allāh (uṅkaḷ) kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittuk karuṇai puripavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 129
وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا
(camātāṉattuṭaṉ cērntu vāḻa muṭiyāmal) avviruvarum pirintu viṭṭālō allāh taṉ (aruṭ)koṭaiyaik koṇṭu (ovvoruvaraiyum maṟṟavariliruntu) muṟṟilum tēvaiyaṟṟavarāka ākkiviṭuvāṉ. (Vaḻaṅkuvatil) allāh mika vicālamāṉavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 130
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا
(Ēṉeṉṟāl) vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum, allāhvukkuriyaṉavē! (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷukku muṉṉar vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷukkum, uṅkaḷukkum ‘‘allāh oruvaṉaiyē payappaṭuṅkaḷ'' eṉṟē nallupatēcam ceytirukkiṟōm. Ākavē, (avaṉukku) nīṅkaḷ māṟuceytāl (ataṉāl avaṉukkoṉṟum naṣṭamillai.) Niccayamāka vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum avaṉukkuriyaṉavē. Allāh tēvaiyaṟṟavaṉāka, (aṉaivarālum) pukaḻappaṭṭavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 131
وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا
vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum allāhvukku uriyaṉavē! (Ivaṟṟiluḷḷa etaik koṇṭum uṅkaḷukku utavi ceyya) allāh (oruvaṉē) pōtumāṉa poṟuppāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 132
إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا
maṉitarkaḷē! Avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷai aḻittu (uṅkaḷukkup patilāka) vēṟu maṉitarkaḷaik koṇṭuvantu viṭuvāṉ. Allāh ivvāṟu ceyya pērāṟṟaluṭaiyavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 133
مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Im'maiyiṉ palaṉai maṭṭum evaṉ virumpuvāṉ? Allāhviṭattilō im'mai maṟṟum maṟumaiyiṉ palaṉ irukkiṟatu. Allāh (ovvoruvariṉ pirārttaṉaiyaiyum) ceviyuṟupavaṉāka, (ovvoruvariṉ uḷḷattaiyum) uṟṟu nōkkupavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 134
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا
Nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ nītattiṉ mītē uṟutiyāka nilaittiruṅkaḷ. (Nīṅkaḷ cāṭci kūṟiṉāl atu) uṅkaḷukkō, uṅkaḷ tāy, tantaikkō allatu uṅkaḷ uṟaviṉarkaḷukkō pātakamāka iruntapōtilum allāhvukkāka (uṇmaiyaiyē) cāṭci kūṟupavarkaḷāka iruṅkaḷ. (Nīṅkaḷ yārukkāka cāṭci kūṟukiṟīrkaḷō) avar paṇakkārarāyiṉum ēḻaiyāyiṉum (uṇmaiyaiyē kūṟuṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl) allāh avviruvarukkumē (utavi ceyya) mikat takutiyāṉavaṉ. Ākavē, nīṅkaḷ (uṅkaḷ) ācai (apilāṣai)kaḷaip piṉpaṟṟi varampu mīṟātīrkaḷ! (Parivu allatu kurōtattai muṉṉiṭṭu) nīṅkaḷ tavaṟāka (cāṭci) kūṟiṉālum allatu (cāṭci) kūṟa maṟuttālum niccayamāka allāh uṅkaḷ (ittavaṟāṉa) ceyalai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 135
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtaraiyum, avaṉ taṉtūtar mītu aruḷiya ivvētattaiyum, itaṟku muṉṉar avaṉ aruḷiya vētaṅkaḷaiyum nampikkai koḷḷuṅkaḷ. Evaṉ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya vāṉavarkaḷaiyum, avaṉuṭaiya vētaṅkaḷaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum, iṟuti nāḷaiyum nirākarikkiṟāṉō avaṉ niccayamāka veku tūramāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ celkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 136
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا
evarkaḷ, nampikkai koṇṭataṉ piṉṉar nirākarittu, piṉṉar nampikkai koṇṭu (ataṉ) piṉṉarum nirākarittu (anta) nirākarippaiyē meṉmēlum atikarikkiṟārkaḷō avar(kaḷiṉ kuṟṟaṅ)kaḷai niccayamāka allāh maṉṉippatillai. Aṉṟi, (avarkaḷiṉ tīyaceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) avarkaḷai nērāṉa pātaiyil celuttavumāṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 137
بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا
(napiyē!) ‘‘Nayavañcakarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉai niccayamāka uṇṭu'' eṉṟu nīr avarkaḷukku naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah An-Nisa, Verse 138
ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا
Ivarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai viṭuttu nirākarippavarkaḷaiyē (taṅkaḷ) naṇparkaḷākavum eṭuttuk koṇṭārkaḷ. Ivarkaḷ avarkaḷiṭattil kaṇṇiyattai (peṟa) virumpukiṟārkaḷā? Niccayamāka kaṇṇiyaṅkaḷ aṉaittum allāhvukkē uriyaṉa. (Avarkaḷukkuriyavai alla)
Surah An-Nisa, Verse 139
وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا
niccayamāka (allāh) ivvētattiṉ mūlam uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ: Allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai (evarum) nirākarippataiyō allatu parikacippataiyō nīṅkaḷ ceviyuṟṟāl avarkaḷ itait tavirttu vēṟu viṣayattil īṭupaṭum varai nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ uṭkāra vēṇṭām. (Avvāṟu uṭkārntāl) annērattil niccayamāka nīṅkaḷum avarkaḷaip pōṉṟutāṉ (āvīrkaḷ). Niccayamāka allāh innayavañcakarkaḷaiyum annirākarippavarkaḷuṭaṉ narakattil oṉṟu cērttuviṭuvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 140
ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا
(nayavañcakarkaḷākiya) ivarkaḷ uṅkaḷaik kavaṉitta vaṇṇam irukkiṉṟaṉar. Allāhvi(ṉ utaviyi)ṉāl uṅkaḷukku veṟṟi kiṭaittāl (uṅkaḷiṭam vantu) nāṅkaḷum uṅkaḷuṭaṉ irukkavillaiyā? Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Nirākarippavarkaḷukku ētum veṟṟi kiṭaittuviṭṭāl (avarkaḷiṭam ceṉṟu) ‘‘nāṅkaḷ (nampikkai koṇṭavarkaḷukku utavi purintu) uṅkaḷai veṟṟi koḷḷak kūṭumāyiruntum nampikkaikoṇṭa avarkaḷiṭamiruntu nām uṅkaḷaip pātukākkavillaiyā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Uṅkaḷukkum a(nnaya)va(ñcaka)rkaḷukkum iṭaiyil allāh maṟumai nāḷil tīrppaḷippāṉ. Annirākarippavarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷai veṟṟikoḷḷa allāh oru vaḻiyaiyum vaikkamāṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 141
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا
Niccayamāka (nirākarikkum) innayavañcakarkaḷ allāhvai vañcik(kak karutu)kiṉṟaṉar. Eṉiṉum, allāhvō avarkaḷai vañcittu viṭukiṟāṉ. Avarkaḷ toḻukaiyil niṉṟālō cōmpēṟikaḷāka niṉṟu maṉitarkaḷukkuk kāṇpik(ka virumpu)kiṟārkaḷ. Avarkaḷ veku coṟpamākavē tavira allāhvai tiyāṉippatillai
Surah An-Nisa, Verse 142
مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا
ivarkaḷ (nirākarippavarkaḷākiya) avarkaḷuṭaṉumillai. (Vañcakarkaḷākiya) ivarkaḷuṭaṉumillai. Mattiyil tattaḷittuk koṇṭirukkiṉṟaṉar. Evarkaḷai allāh vaḻitavaṟaviṭṭu viṭṭāṉō avarkaḷukku nīr oru vaḻiyaiyum kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 143
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا
nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷaiyaṉṟi nirākarippavarkaḷai (uṅkaḷukkup) pātukāvalarkaḷāka ākkik koḷḷātīrkaḷ. (Itaṉ mūlam uṅkaḷait taṇṭikka) allāhvukku oru teḷivāṉa attāṭciyai ēṟpaṭuttiviṭa nīṅkaḷ virumpukiṟīrkaḷā
Surah An-Nisa, Verse 144
إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا
niccayamāka innayavañcakarkaḷ narakattilum kīḻppākattiltāṉ iruppārkaḷ. (Aṅku) avarkaḷukku utavi ceyyum evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 145
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا
eṉiṉum evarkaḷ (taṅkaḷ pāvattiṟkāka kaicētappaṭṭu atiliruntu) vilaki, naṟceyalkaḷaiyum ceytu, allāhvai (avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikaḷai) uṟutiyākap piṭittuk koṇṭu, taṅkaḷ mārkkattai allāhvukkākak kalappaṟṟatākavum ākki vaikkiṟārkaḷō avarkaḷ uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷuṭaṉtāṉ (nēcamāka) iruppārkaḷ. Uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷukku (maṟumaiyil) allāh makattāṉa (naṟ)kūliyai aḷippāṉ
Surah An-Nisa, Verse 146
مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا
nīṅkaḷ (ivvāṟu) allāhvai nampikkai koṇṭum, avaṉukku naṉṟi celuttik koṇṭumiruntāl uṅkaḷukku vētaṉai ceytu avaṉ eṉṉa (lāpam) aṭaiyappōkiṟāṉ? Allāhvō (nīṅkaḷ ceyyum oru coṟpa) naṉṟikkum kūlikoṭuppavaṉāka, yāvaṟṟaiyum naṉkaṟintavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 147
۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا
Aniyāyattiṟku uḷḷāṉavarkaḷait tavira (maṟṟevarum yāraip paṟṟiyum) pakiraṅkamākak (kūccaliṭṭuk) kuṟṟam kūṟuvatai allāh virumpuvatē illai. Allāh ceviyuṟupavaṉāka naṉkaṟipavaṉāka, irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 148
إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا
(oruvarukkuc ceyyum) naṉmaiyai nīṅkaḷ veḷiyākkiṉālum allatu atai maṟaittuk koṇṭālum allatu (oruvar uṅkaḷukkuc ceyta) tīṅkai nīṅkaḷ maṉṉittuviṭṭālum (atu uṅkaḷukkē mika naṉṟu. Ēṉeṉṟāl) niccayamāka allāh (kuṟṟaṅkaḷai) mika maṉṉippavaṉāka, pērāṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 149
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا
niccayamāka evarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nirākarittuviṭṭu, allāhvukkum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷukkum iṭaiyil piriviṉai ceytuviṭak karuti (tūtarkaḷil) ‘‘cilarai nampikkai koḷvōm; cilarai nirākarippōm'' eṉavum kūṟi (nirākarippukkum nampikkaikkum) mattiyil oru pātaiyai ēṟpaṭutta virumpukiṟārkaḷō
Surah An-Nisa, Verse 150
أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا
avarkaḷtāṉ uṇmaiyil nirākarippavarkaḷ. Nām nirākarippavarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyaiyē cittappaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah An-Nisa, Verse 151
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا
evarkaḷ allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nampikkai koṇṭu, avarkaḷukkiṭaiyil piriviṉai ceyyāmal irukkiṟārkaḷō avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya kūlikaḷai (allāh maṟumaiyil) koṭuppāṉ. Allāh mikka piḻaipoṟuppavaṉāka, mikak karuṇai kāṭṭupavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 152
يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا
(Napiyē!) Vētattaiyuṭaiyavarkaḷ (avarkaḷ virumpukiṟapaṭi) vāṉattiliruntu avarkaḷ mītu oru vētattai iṟakkivaikkumāṟu um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. Niccayamāka itaiviṭap periyatoṉṟaiyē mūsāviṭam avarkaḷ kēṭṭu ‘‘allāhvai eṅkaḷukkuk kaṇkūṭākak kāṇpippīrāka'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ.Ākavē, avarkaḷiṉ aniyāyattiṉ kāraṇamāka avarkaḷai iṭi muḻakkam piṭittukkoṇṭatu. (Itumaṭṭumā?) Avarkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷ vantataṉ piṉṉarum kāḷaikkaṉṟai(t teyvamāka) eṭuttuk koṇṭaṉar. Itaiyum nām maṉṉittu (avarkaḷuṭaiya napi) mūsāvukku teḷivāṉa attāṭciyaik koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 153
وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا
avarkaḷiṭam vākkuṟuti vāṅkuvataṟkākat ‘tūr' (sīṉāy) eṉṉum malaiyai avarkaḷ mītu uyarttiya camayattil ‘‘(innakarattiṉ) vāyilil talaikuṉintu vaṇaṅkiyavarkaḷākavē celluṅkaḷ'' eṉṟu nām avarkaḷukku kūṟiṉōm. (Mīṉ vēṭṭaiyāṭa) caṉikkiḻamaiyil nīṅkaḷ varampu mīṟātīrkaḷ eṉṟum avarkaḷukkuk kūṟi (ivaṟṟiṟkākavum) uṟutiyāṉa vākkuṟutiyai nām avarkaḷiṭam peṟṟiruntōm. (Eṉiṉum avarkaḷ māṟiviṭṭaṉar)
Surah An-Nisa, Verse 154
فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا
ākavē, avarkaḷ taṅkaḷ vākkuṟutikaḷukku māṟu ceytatiṉālum, allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai avarkaḷ nirākarittatālum, niyāyamiṉṟi napimārkaḷaik kolai ceytu koṇṭiruntatālum, ‘‘eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ tiraiyiṭappaṭṭu viṭṭaṉa. (Ākavē, evaruṭaiya upatēcamum palaṉaḷikkātu) eṉṟu avarkaḷ kūṟivantatālum (nām avarkaḷaic capittu viṭṭōm). Avarkaḷ kūṟiyataip pōl alla! Māṟāka, allāhtāṉ avarkaḷuṭaiya nirākarippiṉ kāraṇamāka avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiṉ mītu muttiraiyiṭṭuviṭṭāṉ. Ātalāl, (avarkaḷil nallōr) cilarait tavira (maṟṟavarkaḷ) nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 155
وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا
Avarkaḷiṉ (ittakaiya) nirākarippiṉālum, maryamiṉ mītu apāṇṭamāṉa avatūṟaik kūṟiyataṉālum (avarkaḷai nām capittōm)
Surah An-Nisa, Verse 156
وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا
mēlum, ‘‘allāhvuṭaiya tūtar, maryamuṭaiya makaṉ īsā masīhai niccayamāka nām (ciluvaiyil aṟaintu) kolai ceytuviṭṭōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟiyataṉālum (avarkaḷaic capittōm). Avarai avarkaḷ kolai ceyyavum illai. Avarai avarkaḷ ciluvaiyil aṟaiyavum illai. (Avar irunta aṟaikkuḷ avarait tēṭic ceṉṟavaṉ avaraippōl ākkappaṭṭu viṭṭāṉ. Tēṭicceṉṟa maṟṟavarkaḷ avaṉaiyē ciluvaiyil aṟaintaṉar. Itaṉāl) avarkaḷ cantēkattiṟkuḷḷākkappaṭṭu viṭṭaṉar. Ākavē, evarkaḷ itaṟku māṟāṉa apippirāyam koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷ vīṇ cantēkattilēyē āḻntuviṭṭaṉar. Vīṇ cantēkattaip piṉpaṟṟuvatait tavira atil avarkaḷukku uṇmaiyāṉa ñāṉa (ātāra)m kiṭaiyātu. Niccayamāka avarkaḷ avaraik kolai ceyyavē illai
Surah An-Nisa, Verse 157
بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
eṉiṉum, allāh avarait taṉ aḷavil uyarttikkoṇṭāṉ. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 158
وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا
vētattaiyuṭaiyavarkaḷil ovvoruvarum avar iṟappataṟku muṉṉatāka avarai nampikkai koḷḷāmal iruppatillai. Eṉiṉum, maṟumai nāḷil ivarkaḷukku etirākavē avar cāṭciyam kūṟuvār
Surah An-Nisa, Verse 159
فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا
ākavē, yūtarkaḷiṉ (ittakaiya) aniyāyaṅkaḷiṉ kāraṇamākavum, (avvāṟē) allāhviṉ pātaiyai viṭṭu palarait taṭuttuk koṇṭiruntatiṉ kāraṇamākavum avarkaḷukku aṉumatikkap paṭṭiruntavaṟṟil nallavaṟṟai nām avarkaḷukku vilakkiviṭṭōm
Surah An-Nisa, Verse 160
وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا
Avarkaḷukku vaṭṭi vilakkappaṭṭiruntum, atai vāṅki vantatiṉālum, maṉitarkaḷiṉ poruḷkaḷai avarkaḷ niyāyamiṉṟi viḻuṅki vantatiṉālum (nām avarkaḷaic capittōm). Avarkaḷil (ittakaiya) nirākarippavarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai maṟumaiyil tayārpaṭutti vaittirukkiṟōm
Surah An-Nisa, Verse 161
لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا
eṉiṉum (napiyē!) Avarkaḷil kalviyil uṟuti mikkavarkaḷum, uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷum, um mītu aruḷappaṭṭa (ivvētat)taiyum, umakku muṉṉar aruḷappaṭṭirunta (vētaṅkaḷ yā)vaṟṟaiyum meyyākavē nampikkai koḷvārkaḷ toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭittut toḻupavarkaḷ; jakāttum koṭuttu varupavarkaḷ; allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭavarkaḷ. Ākiya ivarkaḷukku (maṟumaiyil) makattāṉa kūliyai nām koṭuppōm
Surah An-Nisa, Verse 162
۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا
(napiyē!) Nūhukkum, avarukkup piṉṉar vanta napimārkaḷukkum nām vahyi aṟivittavāṟē umakkum niccayamāka nām vahyi aṟivittōm. Mēlum, ipṟāhīm, ismāyīl, is'hāk, ya'akūp ākiyavarkaḷukkum, avarkaḷuṭaiya cantatikaḷukkum, īsā, aiyūp, yūṉus, hārūṉ, sulaimāṉ ākiyavarkaḷukkum (ivvāṟē) nām vahyi aṟivittirukkiṟōm. Tāvūtukku ‘japūr' eṉṉum vētattai nāmē koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 163
وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا
(ivarkaḷaippōl iṉṉum vēṟu) pala napimārkaḷaiyum (nām aṉuppi vaittōm). Avarkaḷuṭaiya carittiraṅkaḷaiyum itaṟku muṉṉar nām umakkuk kūṟiyirukkiṟōm. Vēṟu pala napimārkaḷaiyum (nām aṉuppiyirukkiṟōm. Eṉiṉum) avarkaḷuṭaiya carittiraṅkaḷai nām umakkuk kūṟavillai. Mūsāvu(kku vahyi aṟivittatu)ṭaṉ allāh pēciyum irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 164
رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا
Allāhviṉ mītu (kuṟṟam kūṟa) maṉitarkaḷukku ōr ātāramum illātirukka ittūtarkaḷukkup piṉṉarum (yahyā pōṉṟa vēṟu) pala tūtarkaḷai (corkkat taikkoṇṭu) naṟceyti kūṟukiṟavarkaḷākavum, (narakattaik koṇṭu) accamūṭṭi eccarikkiṟavarkaḷākavum (nām aṉuppivaittōm). Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 165
لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا
(napiyē! Ivarkaḷ um'mai nirākarittu viṭṭataṉāl āvateṉṉa?) Um'mītu aruḷappaṭṭa vētam uṇmaiyāṉateṉṟum (umatu mēlāṉa takutiyai) aṟintē atai (um'mītu avaṉ) iṟakkivaittāṉ eṉṟum allāhvē cāṭciyam kūṟukiṟāṉ. (Avvāṟē) vāṉavarkaḷum cāṭci kūṟukiṉṟaṉar. Allāhvē pōtumāṉa cāṭci āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 166
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا
(napiyē! Um'mai) evarkaḷ nirākarittu (maṟṟavarkaḷaiyum) allāhvuṭaiya vaḻiyiliruntu makkaḷai taṭuttārkaḷō avarkaḷ niccayamāka vekutūramāṉa oru vaḻikēṭṭiltāṉ ceṉṟu viṭṭaṉar
Surah An-Nisa, Verse 167
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا
(napiyē!) Evarkaḷ (um'mai) nirākarittuviṭṭu aniyāyam ceykiṟārkaḷō avarkaḷai allāh maṉṉippavaṉāka illai. (Nērāṉa) oru vaḻiyil avarkaḷaic celuttavum māṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 168
إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا
narakattiṉ vaḻiyaittavira (atiltāṉ avarkaḷai celuttuvāṉ.) A(nta narakat)tiltāṉ avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiyum viṭuvārkaḷ. Ivvāṟu ceyvatu allāhvukku mikac culapamē
Surah An-Nisa, Verse 169
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا
maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉāl muṟṟilum uṇmaiyaik koṇṭē aṉuppappaṭṭa tūtar niccayamāka uṅkaḷiṭam vantirukkiṟār. Ākavē, nīṅkaḷ avarai nampikkaikoḷḷuṅkaḷ. (Atu) uṅkaḷukkē mikka naṉṟu. Nīṅkaḷ (avarai) nirākarittuviṭṭāl (allāhvukku oṉṟum kuṟaintu viṭātu. Ēṉeṉṟāl) vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilumuḷḷa aṉaittum niccayamāka allāhvukkuriyaṉavē! Allāh (aṉaivaraiyum) naṉkaṟintavaṉāka, ñāṉamuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 170
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا
Vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Uṅkaḷ mārkkattil nīṅkaḷ aḷavu kaṭantu ceṉṟuviṭātīrkaḷ. Mēlum, allāhvaip paṟṟi uṇmaiyait tavira (vēṟetuvum) kūṟātīrkaḷ. Niccayamāka maryamuṭaiya makaṉ īsā masīh, allāhvuṭaiya oru tūtartāṉ. (Avaṉuṭaiya makaṉalla.) Avaṉuṭaiya (‘kuṉ' eṉṟa) vākkā(l piṟantavarā)kavum irukkiṟār. Allāh (taṉ) vākkai maryamukku aḷittāṉ. (Maṟṟa ātmākkaḷaip pōṉṟu avarum) avaṉāl paṭaikkappaṭṭa ōr ātmāvē. Ākavē, allāhvaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nīṅkaḷ nampikkai koḷḷuṅkaḷ. (Kaṭavuḷkaḷ) ‘mūvar' eṉṟum kūṟātīrkaḷ. (Ivvāṟu kūṟuvatai) viṭṭuviṭuṅkaḷ. (Atu) uṅkaḷukkuttāṉ mika naṉṟu. Ēṉeṉṟāl, allāh oruvaṉtāṉ vaṇakkattiṟkuriyavaṉ. Avaṉ cantatikaḷai viṭṭum mikap paricuttamāṉavaṉ. Vāṉaṅkaḷ, pūmiyil iruppavai aṉaittum avaṉukku uriyavaiyē! (Uṅkaḷ aṉaivaraiyum) pātukākka allāh (oruvaṉē) pōtumāṉavaṉ. (Īsā avaciyamillai)
Surah An-Nisa, Verse 171
لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا
īsāvum, ciṟappu vāynta vāṉavarkaḷum allāhvukku aṭimaiyāy iruppataippaṟṟi kuṟaivākak karuta māṭṭārkaḷ. Evarkaḷ karvam koṇṭu allāhvukku aṭimaiyāyiruppataik kuṟaivākak kāṇkiṉṟaṉarō avarkaḷ aṉaivaraiyum (maṟumaiyil) avaṉ taṉṉiṭamē koṇṭuvarac ceyvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 172
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا
ākavē, evarkaḷ uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu, naṟ ceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya kūlikaḷai avaṉ avarkaḷukku muḻumaiyāka aḷittu, taṉ aruḷāl meṉmēlum, avarkaḷukku atikappaṭuttuvāṉ. Evarkaḷ karvam koṇṭu (allāhvukku aṭimaiyāy iruppataik) kuṟaivākak kāṇkiṉṟaṉarō avarkaḷait tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaik koṇṭu vētaṉai ceyvāṉ. Allāhvait tavira taṅkaḷukkut tuṇai puripavarkaḷaiyum utavi puripavarkaḷaiyum (aṅku) avarkaḷ kāṇamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 173
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا
Maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (pōtumāṉa) attāṭciyāḷar niccayamāka uṅkaḷiṭam vantuviṭṭār. (Avaruṭaṉ) mikatteḷivāṉa (vētameṉṉum) oḷiyai nām uṅkaḷukku iṟakkiyirukkiṟōm
Surah An-Nisa, Verse 174
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا
ākavē, evarkaḷ allāhvai uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu, a(nta vētat)taip palamākap paṟṟip piṭittuk koḷkiṟārkaḷō avarkaḷai avaṉ taṉ aṉpilum, aruḷilum celutti viṭukiṟāṉ. Taṉṉiṭam varuvataṟkuriya nērāṉa vaḻiyilum avarkaḷaic celuttukiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 175
يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ
(napiyē!) ‘Kalālā' paṟṟiya (atāvatu tantai, pāṭṭaṉ, piḷḷai, pēraṉ ākiya vāricukaḷ illāta poruḷaip paṟṟiya) mārkkak kaṭṭaḷaiyai avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ. Cantatiyillāta oru maṉitaṉ iṟantu avaṉukku (orē) oru cakōtari (maṭṭum) iruntāl avaḷukku avaṉ viṭṭuc ceṉṟa (cot)til pāti kiṭaikkum. (Itaṟku māṟāka oru peṇ iṟantu) avaḷukkuc cantati illāmalirun(tu orē oru cakōtaraṉ maṭṭum irun)tāl avaḷ viṭṭucceṉṟa aṉaittaiyum avaṉ aṭaivāṉ. Āṇiṉṟi iru peṇkaḷ (maṭṭum) iruntāl, avaḷ viṭṭuc ceṉṟatil mūṉṟil iru pākattai ivviruvarum aṭaivārkaḷ. Mēlum, āṇum peṇṇum (ākap palar) cakōtararkaḷāyiruntāl, (iṟantavar viṭṭucceṉṟatil) āṇukkup peṇṇukkiruppataip pōla iraṇṭu paṅku uṇṭu. (Atāvatu peṇṇukku oru paṅkum āṇukku iru paṅkukaḷum kiṭaikkum.) Nīṅkaḷ vaḻi tavaṟāmal iruppataṟkāka (ivaṟṟai) allāh uṅkaḷukku (ivvāṟu) teḷivāka vivarikkiṟāṉ. Allāh aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 176