Surah Aal-e-Imran - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi

الٓمٓ

aliḥp lām mīm
Surah Aal-e-Imran, Verse 1

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُ

allāh, avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ vēṟu evaṉumillai. Avaṉ nirantaramāṉavaṉ; eṉṟum nilaiyāṉavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 2

---

نَزَّلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَأَنزَلَ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

(Napiyē!) Itaṟku muṉṉuḷḷa (vētaṅkaḷ yā)vaṟṟaiyum uṟutippaṭuttukiṉṟa (muṟṟilum) uṇmaiyaik koṇṭuḷḷa ivvētattai avaṉtāṉ um'mītu iṟakkivaittāṉ. Itaṟku muṉṉarum maṉitarkaḷukku nērvaḻikāṭṭiyāka irunta tavṟāttaiyum iṉjīlaiyum avaṉē iṟakkivaittāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 3

---

مِن قَبۡلُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَأَنزَلَ ٱلۡفُرۡقَانَۗ إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٍ

(mēlum, naṉmai tīmaikaḷaip) piṟittaṟivikkakkūṭiya (maṟṟa)vaṟṟaiyum aruḷ purintirukkiṟāṉ. Ākavē, evarkaḷ allāhvuṭaiya (av)vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku niccayamāka kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyuṇṭu. Allāh (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, (tīyavarkaḷait) taṇṭippavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 4

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَخۡفَىٰ عَلَيۡهِ شَيۡءٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ

niccayamāka pūmiyilō, vāṉattilō (uḷḷa) etuvum allāhvukku maṟaintatalla
Surah Aal-e-Imran, Verse 5

---

هُوَ ٱلَّذِي يُصَوِّرُكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡحَامِ كَيۡفَ يَشَآءُۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

avaṉtāṉ karppappaikaḷil tāṉ virumpiyavāṟu uṅkaḷai (āṇāka, peṇṇākavō) uruvam amaikkiṟāṉ. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉumāṉa avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ vēṟuyārumillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 6

---

هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۡهُ ءَايَٰتٞ مُّحۡكَمَٰتٌ هُنَّ أُمُّ ٱلۡكِتَٰبِ وَأُخَرُ مُتَشَٰبِهَٰتٞۖ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِمۡ زَيۡغٞ فَيَتَّبِعُونَ مَا تَشَٰبَهَ مِنۡهُ ٱبۡتِغَآءَ ٱلۡفِتۡنَةِ وَٱبۡتِغَآءَ تَأۡوِيلِهِۦۖ وَمَا يَعۡلَمُ تَأۡوِيلَهُۥٓ إِلَّا ٱللَّهُۗ وَٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ يَقُولُونَ ءَامَنَّا بِهِۦ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ رَبِّنَاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ

(Napiyē!) Avaṉē ivvētattai(yum) um mītu iṟakkivaittāṉ. Itil muṟṟilum teḷivāṉa poruḷ koṇṭa vacaṉaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa. Ivaitāṉ ivvētattiṉ aṭippaṭaiyākum. Mēlum, (uṅkaḷukku) muḻumaiyāṉa poruḷ teriyamuṭiyāta vacaṉaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa. Evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil māṟupāṭu irukkiṟatō avarkaḷ teḷivaṟṟa poruḷkaḷuṭaiya vacaṉaṅkaḷaiyē tēṭip piṉpaṟṟuvārkaḷ. Kuḻappattai uṇṭupaṇṇak karutiyum atai (taṅkaḷiṉ tavaṟāṉa nōkkattiṟkēṟpa) māṟṟuvataṟkākavum ivvāṟu ceykiṉṟaṉar. Āyiṉum, itaṉ uṇmaik karuttai allāhvait tavira oruvarum aṟiya māṭṭār. Uṟutimikka kalvimāṉkaḷō (ataṉ karuttu taṅkaḷukku muḻumaiyāka viḷaṅkāviṭṭālum) itaiyum nāṅkaḷ nampikkai koṇṭōm. (Ivviruvakai vacaṉaṅkaḷ) aṉaittum eṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vantavaitāṉ eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Aṟivuṭaiyavarkaḷait tavira maṟṟa evarum (ivaṟṟaik koṇṭu) nallupatēcam aṭaiyamāṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 7

---

رَبَّنَا لَا تُزِغۡ قُلُوبَنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَيۡتَنَا وَهَبۡ لَنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةًۚ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ

(mēlum, avarkaḷ) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷukku nērāṉa vaḻiyai aṟivittataṉ piṉṉar eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ (atil iruntu) tavaṟi viṭumāṟu ceyyātē. Uṉ (aṉpāṉa) aruḷaiyum eṅkaḷukku aḷippāyāka! Niccayamāka nīyē perum koṭaiyāḷi
Surah Aal-e-Imran, Verse 8

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ جَامِعُ ٱلنَّاسِ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī oru nāḷil maṉitarkaḷ aṉaivaraiyum oṉṟu cērppāy. A(nnāḷ varuva)til cantēkamēyillai. (Ēṉeṉṟāl) niccayamāka allāh (taṉ) vākkuṟutiyil tavaṟupavaṉalla'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمۡ وَقُودُ ٱلنَّارِ

niccayamāka evarkaḷ (annāḷai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku (annāḷil) avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷum, avarkaḷuṭaiya cantatikaḷum, allāhvi(ṉuṭaiya vētaṉaiyi)liruntu etaiyum aṟavē tavirttuviṭa muṭiyātu. Ivarkaḷtāṉ (uṇmaiyākavē) narakattiṉ erikaṭṭaikaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 10

---

كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ

(Ivarkaḷiṉ nilai) ḥpir'avṉaic cārntavarkaḷ maṟṟum avarkaḷukku muṉ iruntavarkaḷiṉ nilai pōṉṟu uḷḷatu. Avarkaḷum nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkiṉārkaḷ. Ātalāl, allāh avarkaḷiṉ (ip)pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka avarkaḷai taṇṭittāṉ. Allāh taṇṭippatil mikak kaṭumaiyāṉavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 11

---

قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ سَتُغۡلَبُونَ وَتُحۡشَرُونَ إِلَىٰ جَهَنَّمَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

evarkaḷ ivvētattai nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Aticīkkirattil nīṅkaḷ veṟṟi koḷḷappaṭuvīrkaḷ. Mēlum, (maṟumaiyil) narakattil cērkkappaṭuvīrkaḷ. Atu mikakkeṭṭa taṅkumiṭamākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 12

---

قَدۡ كَانَ لَكُمۡ ءَايَةٞ فِي فِئَتَيۡنِ ٱلۡتَقَتَاۖ فِئَةٞ تُقَٰتِلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَأُخۡرَىٰ كَافِرَةٞ يَرَوۡنَهُم مِّثۡلَيۡهِمۡ رَأۡيَ ٱلۡعَيۡنِۚ وَٱللَّهُ يُؤَيِّدُ بِنَصۡرِهِۦ مَن يَشَآءُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ

(patru pōrkkaḷattil) cantitta iru cēṉaikaḷil meyyākavē uṅkaḷukku ōr attāṭci iruntatu. (Oṉṟu) allāhviṉ pātaiyil pōr puriyum kūṭṭam, maṟṟoru kūṭṭattiṉar nirākarippavarkaḷ. (Nirākarippavarkaḷ ākiya) ivarkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōr puripavarkaḷai taṅkaḷaiviṭa iru maṭaṅkāka(t taṅkaḷ) kaṇṇāl kaṇṭaṉar. Allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷait taṉ utaviyaik koṇṭu (ivvāṟu) palappaṭuttukiṟāṉ. (Paṭippiṉai peṟum) pārvaiyuṭaiyavarkaḷukku niccayamāka itil oru (nalla) paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 13

---

زُيِّنَ لِلنَّاسِ حُبُّ ٱلشَّهَوَٰتِ مِنَ ٱلنِّسَآءِ وَٱلۡبَنِينَ وَٱلۡقَنَٰطِيرِ ٱلۡمُقَنطَرَةِ مِنَ ٱلذَّهَبِ وَٱلۡفِضَّةِ وَٱلۡخَيۡلِ ٱلۡمُسَوَّمَةِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ وَٱلۡحَرۡثِۗ ذَٰلِكَ مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلۡمَـَٔابِ

peṇkaḷ, āṇ piḷḷaikaḷ, taṅkam, veḷḷikaḷiṉ perum kuviyalkaḷ, uyarnta kutiraikaḷ (āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiya) kālnaṭaikaḷ, payir nilaṅkaḷ ākiyavaṟṟai virumpuvatu maṉitarkaḷukku aḻakākkappaṭṭuḷḷatu. Eṉiṉum ivai (aṉaittum nilaiyaṟṟa) ivvulaka vāḻkkaiyiṉ (aṟpa) iṉpaṅkaḷē! Allāhviṭattilō (nilaiyāṉa) aḻakiya taṅkumiṭamuṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 14

---

۞قُلۡ أَؤُنَبِّئُكُم بِخَيۡرٖ مِّن ذَٰلِكُمۡۖ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ عِندَ رَبِّهِمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَأَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

(Napiyē! Maṉitarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Ivaṟṟaiviṭa mēlāṉatoṉṟai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikkavā? (Iṟaivaṉukkup) payantu naṭakkiṟavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil corkkaṅkaḷ uṇṭu. Avaṟṟil nīraruvikaḷ (toṭarntu) ōṭikkoṇṭēyirukkum. Avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ. (Aṅku avarkaḷukkup) paricuttamāṉa maṉaivikaḷum uṇṭu. Iṉṉum, allāhviṉ tirupporuttamum kiṭaikkum. Allāh taṉ aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 15

---

ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ إِنَّنَآ ءَامَنَّا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

ivarkaḷ (taṅkaḷ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṅkaḷ (uṉṉai) nampikkai koḷkiṟōm. Ātalāl, nī eṅkaḷ pāvaṅkaḷai maṉṉittu (aruḷ purintu, naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiliruntum eṅkaḷai kāppāṟṟuvāyāka!'' Eṉṟum (toṭarntu) pirārttittuk koṇṭiruppārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 16

---

ٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡمُنفِقِينَ وَٱلۡمُسۡتَغۡفِرِينَ بِٱلۡأَسۡحَارِ

(avarkaḷ) poṟumaiyāḷarkaḷākavum, uṇmai pēcukiṟavarkaḷākavum, (iṟaivaṉukku) muṟṟilum vaḻippaṭṭu naṭappavarkaḷākavum, tāṉam ceykiṟavarkaḷākavum, ‘sahar' nēraṅkaḷil (vaikaṟaip poḻutil allāhviṭam) maṉṉippuk kōrukiṟavarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 17

---

شَهِدَ ٱللَّهُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَأُوْلُواْ ٱلۡعِلۡمِ قَآئِمَۢا بِٱلۡقِسۡطِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

(napiyē! Nītavāṉākiya) allāh cāṭci kūṟukiṟāṉ: ‘‘Niccayamāka allāhvait tavira vaṇakkattiṟkut takutiyāṉa iṟaivaṉ vēṟuyārum (illavē) illai.'' Appaṭiyē vāṉavarkaḷum (vētattai kaṟṟut tērnta) kalviyāḷarkaḷum cāṭci kūṟukiṉṟaṉar; (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum ñāṉamuṭaiyavaṉumāṉa avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ vēṟuyārumillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 18

---

إِنَّ ٱلدِّينَ عِندَ ٱللَّهِ ٱلۡإِسۡلَٰمُۗ وَمَا ٱخۡتَلَفَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

Niccayamāka allāhviṭattil (aṅkīkarikkappaṭṭa) mārkkam islāmtāṉ. Vētam aḷikkappaṭṭavarkaḷ (‘itutāṉ uṇmaiyāṉa vētam' eṉṟa) ñāṉam avarkaḷukku kiṭaitta piṉṉar taṅkaḷukkiṭaiyē uḷḷa poṟāmaiyiṉ kāraṇamākavē (itaṟku) māṟupaṭṭaṉar. Ākavē, evarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya kaṇakkai niccayamāka allāh veku cīkkirattil eṭuppāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 19

---

فَإِنۡ حَآجُّوكَ فَقُلۡ أَسۡلَمۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّهِ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِۗ وَقُل لِّلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡأُمِّيِّـۧنَ ءَأَسۡلَمۡتُمۡۚ فَإِنۡ أَسۡلَمُواْ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

(napiyē!) Itaṟkup piṉṉum avarkaḷ um'muṭaṉ tarkkittāl (avarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka nāṉum eṉṉaip piṉpaṟṟiyavarkaḷum allāhvu(ṭaiya kaṭṭaḷaikaḷu)kku muṟṟilum talai cāyttuviṭṭōm eṉṟu kūṟi vētamaḷikkappaṭṭavarkaḷaiyum, (cilaiyai vaṇaṅkum) pāmararkaḷaiyum nōkki ‘‘nīṅkaḷum (avvāṟē) allāhvukkut talai cāykkiṟīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭpīrāka. (Avvāṟē) avarkaḷum talaicāyttāl niccayamāka avarkaḷ nērāṉa pātaiyai aṭaintu viṭṭārkaḷ. Avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl (ataṟkāka nīr kavalaippaṭātīr. Nam tūtai avarkaḷukkut) terivippatutāṉ um mītu kaṭamaiyāka irukkiṟatu. Allāh (taṉ) aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 20

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَيَقۡتُلُونَ ٱلَّذِينَ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡقِسۡطِ مِنَ ٱلنَّاسِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٍ

niccayamāka evarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittu, niyāyamiṉṟi iṟaittūtarkaḷaiyum, nītattai ēvukiṉṟa (maṟṟa) maṉitarkaḷaiyum kolai ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku tuṉpuṟuttum vētaṉaiyaikkoṇṭu (napiyē!) Naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 21

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

ivarkaḷ ceyta (naṟ) ceyalkaḷ (aṉaittum) im'maiyilum maṟumaiyilum (ettakaiya palaṉumiṉṟi, muṟṟilum) aḻintuviṭṭaṉa. (Maṟumaiyil) ivarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ oruvarumillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 22

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُدۡعَوۡنَ إِلَىٰ كِتَٰبِ ٱللَّهِ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ وَهُم مُّعۡرِضُونَ

(Napiyē!) Vētattil oru pākam koṭukkappaṭṭa (yūtarkaḷākiya i)varkaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? (Avarkaḷukkuḷ ēṟpaṭṭa vivakārattait tīrttu vaikka avarkaḷiṭamuḷḷa) allāhviṉ vētattiṉ mūlamē tīrppaḷikka avarkaḷ aḻaikkappaṭṭapōtu, avarkaḷil oru piriviṉar itaip puṟakkaṇittu vilakik koṇṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 23

---

ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۖ وَغَرَّهُمۡ فِي دِينِهِم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

itaṉ kāraṇam: ‘‘Cila nāḷkaḷait tavira narakattiṉ neruppu niccayamāka eṅkaḷait tīṇṭātu'' eṉṟu avarkaḷ kūṟikkoṇṭiruppatutāṉ. Mēlum, taṅkaḷ mārkka (viṣaya)ttil poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟi vantatum avarkaḷaiyē ēmāṟṟiviṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 24

---

فَكَيۡفَ إِذَا جَمَعۡنَٰهُمۡ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِ وَوُفِّيَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

(napiyē!) Cantēkamaṟṟa oru (vicāraṇai) nāḷil nām avarkaḷai oṉṟu cērttu (avarkaḷuṭaiya) ovvōr ātmāvukkum ataṉ ceyalukkut takka palaṉ muḻumaiyāka aḷikkappaṭṭāl (avarkaḷiṉ nilaimai) eppaṭi irukkum? Avarkaḷ (taṅkaḷ piratipalaṉai aṭaivatil) ciṟitum aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 25

---

قُلِ ٱللَّهُمَّ مَٰلِكَ ٱلۡمُلۡكِ تُؤۡتِي ٱلۡمُلۡكَ مَن تَشَآءُ وَتَنزِعُ ٱلۡمُلۡكَ مِمَّن تَشَآءُ وَتُعِزُّ مَن تَشَآءُ وَتُذِلُّ مَن تَشَآءُۖ بِيَدِكَ ٱلۡخَيۡرُۖ إِنَّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(napiyē! Pirārttittu) kūṟuvīrāka: ‘‘Eṅkaḷ allāhvē! Ellā tēcaṅkaḷukkum atipatiyē! Nī virumpiyavarkaḷukku āṭciyaik koṭukkiṟāy. Nī virumpiyavarkaḷiṭamiruntu āṭciyai nīkki viṭukiṟāy. Nī virumpiyavarkaḷai kaṇṇiyappaṭuttukiṟāy. Nī virumpiyavarkaḷai iḻivupaṭuttukiṟāy. Naṉmaikaḷ aṉaittum uṉ kaiyil irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka nī aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāy
Surah Aal-e-Imran, Verse 26

---

تُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَتُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۖ وَتُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَتُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّۖ وَتَرۡزُقُ مَن تَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ

nītāṉ iravaip pakalil nuḻaiyavaikkiṟāy. Nītāṉ pakalai iravil nuḻaiyavaikkiṟāy. Iṟantatiliruntu uyiruḷḷatai veḷiyākkuvatum nīyē! Uyiruḷḷatiliruntu iṟantatai veḷiyākkuvatum nīyē! Nī virumpiyavarkaḷukku kaṇakkiṉṟiyē aḷikkiṟāy
Surah Aal-e-Imran, Verse 27

---

لَّا يَتَّخِذِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَلَيۡسَ مِنَ ٱللَّهِ فِي شَيۡءٍ إِلَّآ أَن تَتَّقُواْ مِنۡهُمۡ تُقَىٰةٗۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ

Nampikkaiyāḷarkaḷ (taṅkaḷaip pōṉṟa) nampikkaiyāḷarkaḷai viṭuttu nirākarippavarkaḷait taṅkaḷukkup pātukāvalarkaḷāka ākkikkoḷḷa vēṇṭām. Avarkaḷiliruntu taṅkaḷai kāppāṟṟik koḷvataṟkākavē tavira evarēṉum ivvāṟu ceytāl avarkaḷukku allāhviṭattil ettakaiya campantamumillai. Allāh taṉṉaip paṟṟi uṅkaḷukku (accamūṭṭi) eccarikkai ceykiṟāṉ. (Nīṅkaḷ) allāhviṭamtāṉ (iṟutiyākac) cella vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 28

---

قُلۡ إِن تُخۡفُواْ مَا فِي صُدُورِكُمۡ أَوۡ تُبۡدُوهُ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: Uṅkaḷ maṉaṅkaḷil nīṅkaḷ maṟaittuk koṇṭālum allatu atai veḷippaṭuttiṉālum niccayamāka allāh atai naṉkaṟivāṉ. (Itu maṭṭilumā?) Vāṉaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaiyum, pūmiyil uḷḷavaṟṟaiyum avaṉ aṟikiṟāṉ. (Aṟivatu maṭṭumalla) allāh (ivai) aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 29

---

يَوۡمَ تَجِدُ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ مِنۡ خَيۡرٖ مُّحۡضَرٗا وَمَا عَمِلَتۡ مِن سُوٓءٖ تَوَدُّ لَوۡ أَنَّ بَيۡنَهَا وَبَيۡنَهُۥٓ أَمَدَۢا بَعِيدٗاۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ

ovvōr ātmāvum tāṉ ceyta naṉmaikaḷaiyum, tāṉ ceyta tīmaikaḷaiyum taṉakku muṉ kāṇum nāḷil (tukkittu) taṉakkum, tāṉ ceyta tīmaikaḷukkum iṭaiyil nīṇṭa tūram iruntirukka vēṇṭumē? Eṉṟu virumpum. Ākavē, allāh uṅkaḷukkut taṉṉaippaṟṟi (accamūṭṭi) eccarikkai ceykiṟāṉ. (Ēṉeṉṟāl,) allāh (taṉ) aṭiyārkaḷiṭam mikka irakkamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 30

---

قُلۡ إِن كُنتُمۡ تُحِبُّونَ ٱللَّهَ فَٱتَّبِعُونِي يُحۡبِبۡكُمُ ٱللَّهُ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(napiyē! Maṉitarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ meyyākavē allāhvai nēcippavarkaḷāka iruntāl eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ. Uṅkaḷai allāh nēcippāṉ. Uṅkaḷ pāvaṅkaḷaiyum avaṉ maṉṉittu viṭuvāṉ. Allāh mika atikam maṉṉippavaṉ, perum karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 31

---

قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡكَٰفِرِينَ

(napiyē! Mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvukkum avaṉuṭaiya tūtarukkum nīṅkaḷ kīḻppaṭiyuṅkaḷ. Nīṅkaḷ puṟakkaṇittāl niccayamāka allāh nirākarippavarkaḷai nēcippatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 32

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰٓ ءَادَمَ وَنُوحٗا وَءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ وَءَالَ عِمۡرَٰنَ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

Niccayamāka allāh ātamaiyum, (avarukkup piṉṉar) nūhaiyum iprāhīmuṭaiya kuṭumpattaiyum, imrāṉuṭaiya kuṭumpattaiyum akilattāraiviṭa mēlāka (uyarvāka) tērnteṭuttāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 33

---

ذُرِّيَّةَۢ بَعۡضُهَا مِنۢ بَعۡضٖۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

avarkaḷil oruvar maṟṟavaruṭaiya cantatitāṉ. Allāh (aṉaittaiyum) naṉku ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 34

---

إِذۡ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ عِمۡرَٰنَ رَبِّ إِنِّي نَذَرۡتُ لَكَ مَا فِي بَطۡنِي مُحَرَّرٗا فَتَقَبَّلۡ مِنِّيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

imrāṉuṭaiya maṉaivi (karppamāṉapoḻutu āṇ kuḻantai peṟa virumpi iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṉ eṉ karppattiluḷḷatai uṉakku muṟṟilum arppaṇam ceytuviṭa nērccai ceytu koṇṭēṉ. Ātalāl, (atai) eṉṉiṭamiruntu nī aṅkīkarittuk koḷvāyāka! Niccayamāka nītāṉ (pirārttaṉaikaḷai) naṉku ceviyuṟupavaṉ, (maṉatil uḷḷavaṟṟai) naṉkaṟipavaṉ'' eṉṟu (pirārttittuk) kūṟiyapiṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 35

---

فَلَمَّا وَضَعَتۡهَا قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي وَضَعۡتُهَآ أُنثَىٰ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا وَضَعَتۡ وَلَيۡسَ ٱلذَّكَرُ كَٱلۡأُنثَىٰۖ وَإِنِّي سَمَّيۡتُهَا مَرۡيَمَ وَإِنِّيٓ أُعِيذُهَا بِكَ وَذُرِّيَّتَهَا مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ

avar (taṉ viruppattiṟku māṟāka) oru peṇ kuḻantaiyaip peṟṟeṭuttapōtu ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ oru peṇṇaiyē peṟṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār. Āyiṉum (avar virumpiya) āṇ, intap peṇṇaip pōṉṟalla eṉpatai allāh(tāṉ) naṉkaṟivāṉ. (Piṟaku imrāṉiṉ maṉaivi) niccayamāka nāṉ ataṟku ‘maryam' eṉap peyariṭṭēṉ. Ataiyum, ataṉ cantatiyaiyum viraṭṭappaṭṭa ṣaittāṉi(ṉ vañcaṉaikaḷi)liruntu nī kāppāṟṟa uṉṉiṭam pirārttikkiṟēṉ!'' (Eṉṟār)
Surah Aal-e-Imran, Verse 36

---

فَتَقَبَّلَهَا رَبُّهَا بِقَبُولٍ حَسَنٖ وَأَنۢبَتَهَا نَبَاتًا حَسَنٗا وَكَفَّلَهَا زَكَرِيَّاۖ كُلَّمَا دَخَلَ عَلَيۡهَا زَكَرِيَّا ٱلۡمِحۡرَابَ وَجَدَ عِندَهَا رِزۡقٗاۖ قَالَ يَٰمَرۡيَمُ أَنَّىٰ لَكِ هَٰذَاۖ قَالَتۡ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٍ

Ākavē, avaruṭaiya iṟaivaṉ atai aṉpāy aṅkīkarittu paricuttamākavum, aḻakākavum atai vaḷarac ceytu atai (vaḷarkka) jakariyyā poṟuppēṟṟuk koḷḷumāṟum ceytāṉ. Jakariyyā appiḷḷai irunta māṭattiṟkuḷ nuḻaiyum pōtellām, avaḷiṭattil (ētēṉum) uṇavup poruḷ iruppataik kaṇṭu ‘‘maryamē! Itu uṉakku ētu? (Eṅkiruntu vantatu?)'' Eṉṟu kēṭpār. Ataṟkavaḷ ‘‘itu allāhviṭamiruntutāṉ (varukiṟatu). Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷukku aḷaviṉṟiyē uṇavaḷikkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟuvāḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 37

---

هُنَالِكَ دَعَا زَكَرِيَّا رَبَّهُۥۖ قَالَ رَبِّ هَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ ذُرِّيَّةٗ طَيِّبَةًۖ إِنَّكَ سَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ

(appoḻutu) jakariyyā, avviṭattil (taṉakkākat) taṉ iṟaivaṉiṭam pirārttittu ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Uṉ puṟattiliruntu eṉakkoru nalla cantatiyai aḷippāyāka! Niccayamāka nī pirārttaṉaikaḷai ceviyēṟpavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Aal-e-Imran, Verse 38

---

فَنَادَتۡهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُوَ قَآئِمٞ يُصَلِّي فِي ٱلۡمِحۡرَابِ أَنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكَ بِيَحۡيَىٰ مُصَدِّقَۢا بِكَلِمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَسَيِّدٗا وَحَصُورٗا وَنَبِيّٗا مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

ākavē, avar māṭatti(‘mihrāp')l niṉṟu toḻutu koṇṭirunta camayattil (avarai nōkki) vāṉavarkaḷ captamiṭṭuk kūṟiṉārkaḷ: (Jakariyyāvē!) Niccayamāka allāh ‘yahyā' (eṉṟa oru maka)vai uṅkaḷukku aḷippatāka naṟceyti kūṟukiṟāṉ. Avar allāhviṉ oru vākkiyattai (muṉṉaṟikkaiyai) uṇmaippaṭuttivaippār. (Maṉitarkaḷukkut) talaivarākavum, (peṇkaḷ) iṉpattait tuṟantavarākavum, napiyākavum, nalloḻukkam uṭaiyavarākavum iruppār
Surah Aal-e-Imran, Verse 39

---

قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَقَدۡ بَلَغَنِيَ ٱلۡكِبَرُ وَٱمۡرَأَتِي عَاقِرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكَ ٱللَّهُ يَفۡعَلُ مَا يَشَآءُ

(ataṟku) jakariyyā (allāhvai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Eṉakku eppaṭi cantati uṇṭākum. Niccayamāka nāṉō mutumaiyai aṭaintuviṭṭēṉ. Eṉ maṉaiviyō malaṭiyāyirukkiṟāḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. (Ataṟku iṟaivaṉ) ‘‘ippaṭiyē (naṭaipeṟum). Allāh, tāṉ virumpiyatai (avaciyam) cey(tē tīru)vāṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 40

---

قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٍ إِلَّا رَمۡزٗاۗ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ كَثِيرٗا وَسَبِّحۡ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِبۡكَٰرِ

(Ataṟku) jakariyyā ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Itaṟku eṉakkoru attāṭci aḷippāyāka'' eṉṟu kēṭṭār. Ataṟku (iṟaivaṉ) ‘‘umakku aḷikkappaṭum attāṭciyāvatu mūṉṟu nāḷkaḷ varai jāṭaiyākavē tavira nīr maṉitarkaḷuṭaṉ pēcamāṭṭīr. (Annāḷkaḷil) nīr umatu iṟaivaṉai atikamāka niṉaittuk koṇṭum, kālaiyilum mālaiyilum avaṉait tuticeytu koṇṭum iruppīrāka'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 41

---

وَإِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰكِ وَطَهَّرَكِ وَٱصۡطَفَىٰكِ عَلَىٰ نِسَآءِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

(napiyē! Maryamai nōkki) vāṉavarkaḷ kūṟiya camayattil ‘‘maryamē! Niccayamāka allāh um'mai tērnteṭuttirukkiṟāṉ. Um'mai paricuttamākavum ākkiyirukkiṟāṉ. Ulakattiluḷḷa peṇkaḷ aṉaivaraiyumviṭa um'mai mēṉmaiyākkiyum vaittirukkiṟāṉ, (eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 42

---

يَٰمَرۡيَمُ ٱقۡنُتِي لِرَبِّكِ وَٱسۡجُدِي وَٱرۡكَعِي مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ

(ākavē,) maryamē! Nīr umatu iṟaivaṉukku vaḻippaṭṭu kuṉintu (ciram paṇintu) vaṇaṅkupavarkaḷuṭaṉ nīrum kuṉintu (ciram paṇintu) vaṇaṅkuvīrāka!'' (Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 43

---

ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۚ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يُلۡقُونَ أَقۡلَٰمَهُمۡ أَيُّهُمۡ يَكۡفُلُ مَرۡيَمَ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ

(napiyē!) Ivai (aṉaittum nīr aṟiyāta) maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷākum. Ivaṟṟai nām umakku vahyiṉ mūlam aṟivikkiṟōm. Maryamai (vaḷarkka) yār poṟuppēṟṟuk koḷvatu eṉṟu (aṟiya) avarkaḷ taṅkaḷ eḻutu kōlkaḷai (āṟṟil) eṟintapōtum nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai. (Itaip paṟṟi) avarkaḷ tarkkittuk koṇṭapōtum nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 44

---

إِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكِ بِكَلِمَةٖ مِّنۡهُ ٱسۡمُهُ ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ وَجِيهٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

(mēlum, maryamai nōkki) vāṉavarkaḷ ‘‘maryamē! Niccayamāka allāh taṉ (ākuka! Eṉṟa) oru vārttaiyaik koṇṭu umakku (oru kuḻantaiyai aḷikka) naṟceyti kūṟukiṟāṉ'' eṉṟum ‘‘ataṉ peyar al masīh īsā ipṉu maryam'' eṉpatākum. Avar im'mai maṟumaiyil mikka kampīramāṉavarākavum, (iṟaivaṉukku) mikka neruṅkiyavarkaḷil oruvarākavum iruppār'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 45

---

وَيُكَلِّمُ ٱلنَّاسَ فِي ٱلۡمَهۡدِ وَكَهۡلٗا وَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

Mēlum, ‘‘avar toṭṭilil (kuḻantaiyāka) irukkum poḻutu (taṉ tāyiṉ paricuttat taṉmaiyaip paṟṟiyu)m, (taṉ napittuvattaip paṟṟi) vālipattilum maṉitarkaḷuṭaṉ pēcuvār. Tavira, nalloḻukkamuṭaiyavarkaḷil oruvarākavum iruppār'' (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 46

---

قَالَتۡ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي وَلَدٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكِ ٱللَّهُ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

(ataṟku maryam, taṉ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Maṉitarkaḷil) oruvarumē eṉṉait tīṇṭātirukkum pōtu, eṉakku evvāṟu cantati ēṟpaṭṭu viṭum?'' Eṉṟu kūṟiṉār. (Ataṟku) ‘‘ippaṭittāṉ, allāh tāṉ nāṭiyatai paṭaikkiṟāṉ. Avaṉ oru poruḷai (paṭaikka) nāṭiṉāl atai ‘ākuka' eṉa avaṉ kūṟiyavuṭaṉē atu ākiviṭum'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 47

---

وَيُعَلِّمُهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

mēlum, avarukku vētattaiyum ñāṉattaiyum, tavṟāttaiyum iṉjīlaiyum kaṟpippāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 48

---

وَرَسُولًا إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَنِّي قَدۡ جِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ أَنِّيٓ أَخۡلُقُ لَكُم مِّنَ ٱلطِّينِ كَهَيۡـَٔةِ ٱلطَّيۡرِ فَأَنفُخُ فِيهِ فَيَكُونُ طَيۡرَۢا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُبۡرِئُ ٱلۡأَكۡمَهَ وَٱلۡأَبۡرَصَ وَأُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُنَبِّئُكُم بِمَا تَأۡكُلُونَ وَمَا تَدَّخِرُونَ فِي بُيُوتِكُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

isrāyīliṉ cantatikaḷukku (avarai) oru tūtarākavum ākkuvāṉ (eṉṟum iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ. Piṉṉar, īsā piṟantu taṉ vālipattai aṭaintu isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam ceṉṟapoḻutu avarkaḷai nōkkik kūṟiyatāvatu:) ‘‘Niccayamāka nāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (aṉuppappaṭṭa oru tūtar. Ataṟkāka) uṅkaḷukku ōr attāṭci koṇṭu vantirukkiṟēṉ. Uṅkaḷukkāka kaḷimaṇṇiliruntu paṟavaiyaip pōl ceytu atil nāṉ ūtuvēṉ. Allāhviṉ aṉumatiyaik koṇṭu atu (paṟakkum) paṟavaiyāka ākiviṭum. Piṟavik kuruṭaṉaiyum veṇ kuṣṭarōkiyaiyum nāṉ kuṇappaṭuttuvēṉ. Allāhviṉ aṉumati koṇṭu maraṇittōraiyum nāṉ uyirppippēṉ. Nīṅkaḷ pucittavaṟṟaiyum, uṅkaḷ vīṭṭil nīṅkaḷ cēkarittu vaittiruppavaṟṟaiyum nāṉ uṅkaḷukku aṟivippēṉ. Meyyākavē nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl itil uṅkaḷukku (tirupti aḷikkakkūṭiya) ōr attāṭci irukkiṟatu (eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 49

---

وَمُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيَّ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَلِأُحِلَّ لَكُم بَعۡضَ ٱلَّذِي حُرِّمَ عَلَيۡكُمۡۚ وَجِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ

Eṉ muṉṉāl uḷḷa tavṟāttai(yum) nāṉ uṇmaiyākki vaittu (muṉṉar) uṅkaḷukku vilakkappaṭṭavaṟṟil cilavaṟṟai uṅkaḷukku ākumākki vaippataṟ kākavum uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (ittakaiya) attāṭciyai uṅkaḷiṭam koṇṭu vantirukkiṟēṉ. Ākavē, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu eṉṉaip piṉpaṟṟuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 50

---

إِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ

niccayamāka allāhtāṉ eṉ iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉum āvāṉ. Ākavē, avaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Itutāṉ nērāṉa vaḻi'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Aal-e-Imran, Verse 51

---

۞فَلَمَّآ أَحَسَّ عِيسَىٰ مِنۡهُمُ ٱلۡكُفۡرَ قَالَ مَنۡ أَنصَارِيٓ إِلَى ٱللَّهِۖ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ نَحۡنُ أَنصَارُ ٱللَّهِ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَٱشۡهَدۡ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

avarkaḷil palar (tam'mai) nirākarippatai īsā uṇarnta poḻutu (avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhvukkāka eṉakku utavi ceypavar yār?'' Eṉak kēṭṭār. (Ataṟku) avaruṭaiya tōḻarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ allāhvukkāka (uṅkaḷukku) utavi ceykiṟōm. Meyyākavē! Allāhvai nāṅkaḷ nampikkai koḷkiṟōm. (Ātalāl,) niccayamāka nāṅkaḷ (muslimkaḷ) muṟṟilum avaṉukku vaḻippaṭṭōm eṉpatāka nīr cāṭci kūṟuvīrāka' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 52

---

رَبَّنَآ ءَامَنَّا بِمَآ أَنزَلۡتَ وَٱتَّبَعۡنَا ٱلرَّسُولَ فَٱكۡتُبۡنَا مَعَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī aruṭceyta (vētat)tai nāṅkaḷ nampukiṟōm. (Uṉ) ittūtaraiyum nāṅkaḷ piṉpaṟṟi naṭakkiṟōm. Ātalāl, (avarai) uṇmaippaṭuttiyavarkaḷuṭaṉ eṅkaḷaiyum nī pativu ceytu koḷvāyāka!'' (Eṉṟum antat tōḻarkaḷ pirārttittaṉar)
Surah Aal-e-Imran, Verse 53

---

وَمَكَرُواْ وَمَكَرَ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ

(īsāvai nirākaritta) avarkaḷ (avaraik kolai ceyya) cati ceytārkaḷ. (Eṉiṉum, allāh avaraik kāppāṟṟi taṅkaḷil oruvaṉaiyē avarkaḷ kolai ceytu viṭumpaṭi) allāh (avarkaḷukkuc) cati ceytu viṭṭāṉ. Allāh, cati ceypavarkaḷil mika mēlāṉa(cati ceypa)vaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 54

---

إِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَىٰٓ إِنِّي مُتَوَفِّيكَ وَرَافِعُكَ إِلَيَّ وَمُطَهِّرُكَ مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَجَاعِلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوكَ فَوۡقَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ فِيمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ

(Īsāvai nōkki) allāh kūṟiyatai (avarkaḷukku) ñāpakappaṭuttuvīrāka!: ‘‘Īsāvē niccayamāka nāṉ umakku (umatu) āyuḷai muḻumaippaṭuttuvēṉ. Um'mai nam'maḷavil uyarttikkoḷvēṉ. Nirākarippavarkaḷi(ṉ avatūṟi)liruntu uṅkaḷaip paricuttamākkivaippēṉ. Uṅkaḷaip piṉpaṟṟupavarkaḷai nirākarippavarkaḷ mītu iṟuti nāḷvarai mēlākkiyum vaippēṉ'' (eṉṟu kūṟi, īsāvē! Annirākarippavarkaḷai nōkki, nāṉ kūṟiyatāka nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvākiya) eṉṉiṭamē nīṅkaḷ mīṇṭum varuvīrkaḷ. Nīṅkaḷ tarkkittuk koṇṭiruppavaṟṟaip paṟṟi (annērattil) nāṉ uṅkaḷukkiṭaiyil tīrppaḷippēṉ'' (eṉṟum kūṟiṉāṉ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 55

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَأُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

ākavē, (avarkaḷil) evarkaḷ (um'mai) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷai nāṉ im'maiyilum maṟumaiyilum kaṭiṉamāka vētaṉai ceyvēṉ. Avarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ yārum irukka māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 56

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

evarkaḷ nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaiyum ceykiṟārkaḷō avarkaḷiṉ (naṟ)kūliyai allāh avarkaḷukku muḻumaiyāka vaḻaṅkuvāṉ. Allāh aniyāyakkārarkaḷai nēcippatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 57

---

ذَٰلِكَ نَتۡلُوهُ عَلَيۡكَ مِنَ ٱلۡأٓيَٰتِ وَٱلذِّكۡرِ ٱلۡحَكِيمِ

(napiyē!) Nām um mītu ōtiya ivai (iṟaivaṉuṭaiya) vacaṉaṅkaḷākavum, ñāṉa(m niṟainta) upatēcaṅkaḷākavum irukkiṉṟaṉa
Surah Aal-e-Imran, Verse 58

---

إِنَّ مَثَلَ عِيسَىٰ عِندَ ٱللَّهِ كَمَثَلِ ءَادَمَۖ خَلَقَهُۥ مِن تُرَابٖ ثُمَّ قَالَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

niccayamāka allāhviṭam īsāvukku utāraṇam ātamuṭaiya utāraṇattaip pōṉṟatē! Avaṉ avarai maṇṇāl uṟpatti ceytu (maṉitaṉāka) ‘āku' eṉṟu kūṟiṉāṉ. Uṭaṉē (appaṭi) ākiviṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 59

---

ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ

(napiyē! Īsāvaip paṟṟi) umatu iṟaivaṉiṭamiruntu kiṭaitta ivviṣayaṅkaḷ tāṉ uṇmaiyāṉavai. Ākavē (itaippaṟṟi) cantēkappaṭupavarkaḷil nīrum (oruvarāka) ākiviṭa vēṇṭām
Surah Aal-e-Imran, Verse 60

---

فَمَنۡ حَآجَّكَ فِيهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ فَقُلۡ تَعَالَوۡاْ نَدۡعُ أَبۡنَآءَنَا وَأَبۡنَآءَكُمۡ وَنِسَآءَنَا وَنِسَآءَكُمۡ وَأَنفُسَنَا وَأَنفُسَكُمۡ ثُمَّ نَبۡتَهِلۡ فَنَجۡعَل لَّعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰذِبِينَ

(Napiyē!) Itaip paṟṟi umakku uṇmaiyāṉa vivaram kiṭaitta piṉṉarum, um'miṭam evarum tarkkittāl (avarkaḷukku) kūṟuvīrāka: ‘‘Vāruṅkaḷ! Eṅkaḷ piḷḷaikaḷaiyum, uṅkaḷ piḷḷaikaḷaiyum, eṅkaḷ peṇkaḷaiyum, uṅkaḷ peṇkaḷaiyum, eṅkaḷaiyum, uṅkaḷaiyum aḻaittu (oṉṟu cērttu) vaittuk koṇṭu (ovvoruvarum nām kūṟuvatutāṉ uṇmaiyeṉa) cattiyam ceytu (itaṟku māṟākak kūṟum) poyyarkaḷ mītu allāhviṉ cāpam uṇṭāvatāka! Eṉa pirārttippōm'' (eṉṟu kūṟumpaṭi kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ. Ivvāṟu napiyavarkaḷ aḻaitta camayattil oruvarumē ippaṭi cattiyam ceyya muṉvaravillai)
Surah Aal-e-Imran, Verse 61

---

إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡقَصَصُ ٱلۡحَقُّۚ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

niccayamāka itutāṉ uṇmai varalāṟu. Vaṇakkattiṟkut takutiyāṉa iṟaivaṉ allāhvait tavira vēṟuyārum (illavē) illai. Niccayamāka allāhtāṉ (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 62

---

فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ

(napiyē! Itaṟkup piṉṉarum um'mai nampikkai koḷḷāmal) avarkaḷ puṟakkaṇippārkaḷēyāṉāl, niccayamāka allāh (inta) viṣamikaḷai naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 63

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ كَلِمَةٖ سَوَآءِۭ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ أَلَّا نَعۡبُدَ إِلَّا ٱللَّهَ وَلَا نُشۡرِكَ بِهِۦ شَيۡـٔٗا وَلَا يَتَّخِذَ بَعۡضُنَا بَعۡضًا أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُولُواْ ٱشۡهَدُواْ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Vētattai uṭaiyavarkaḷē! Namakkum uṅkaḷukkum oru camattuvamāṉa viṣayattiṉ pakkam varuvīrkaḷāka! (Atāvatu) nām allāhvait tavira vēṟoṉṟaiyum vaṇaṅkamāṭṭōm. Nām avaṉukku etaiyum iṇaiyākkamāṭṭōm. Nam'mil oruvarum allāhvait tavira evaraiyum iṟaivaṉāka eṭuttuk koḷḷamāṭṭōm'' (eṉṟu kūṟuṅkaḷ. Nampikkaiyāḷarkaḷē! Itaiyum) avarkaḷ puṟakkaṇittāl ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ muslimkaḷ (avaṉ oruvaṉukkē vaḻippaṭṭavarkaḷ) eṉṟu nīṅkaḷ cāṭci kūṟuṅkaḷ!'' Eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiviṭuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 64

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تُحَآجُّونَ فِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمَآ أُنزِلَتِ ٱلتَّوۡرَىٰةُ وَٱلۡإِنجِيلُ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

Vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Iprāhīmaip paṟṟi (avar yūtarākavō allatu kiṟistavarākavōtāṉ iruntār eṉṟu) ēṉ vīṇē tarkkam ceytu koḷkiṟīrkaḷ. (Yūtarkaḷuṭaiya vētamākiya) tavṟāttum, (kiṟistavarkaḷuṭaiya vētamākiya) iṉjīlum avarukku (veku kālattiṟkup) piṉṉarē aruḷappaṭṭaṉa. (Ivvaḷavu kūṭa) nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Aal-e-Imran, Verse 65

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ حَٰجَجۡتُمۡ فِيمَا لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ فَلِمَ تُحَآجُّونَ فِيمَا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ

nīṅkaḷ koñcam aṟinta viṣayattil vīṇāka ituvarai tarkkittuk koṇṭiruntīrkaḷ. Nīṅkaḷ oru ciṟitum aṟiyāta viṣayattilum ēṉ tarkkikka muṉvantuviṭṭīrkaḷ. Allāhtāṉ (ivai aṉaittaiyum) naṉkaṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 66

---

مَا كَانَ إِبۡرَٰهِيمُ يَهُودِيّٗا وَلَا نَصۡرَانِيّٗا وَلَٰكِن كَانَ حَنِيفٗا مُّسۡلِمٗا وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

ipṟāhīm yūtarākavum irukkavillai, kiṟistavarākavum irukkavillai. Eṉiṉum, iṟaivaṉukku muṟṟilum vaḻippaṭṭa nērāṉa koḷkaiyuṭaiya muslimākavē iruntār. Mēlum, avar iṇaivaittu vaṇaṅkupavarākavum irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 67

---

إِنَّ أَوۡلَى ٱلنَّاسِ بِإِبۡرَٰهِيمَ لَلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ وَهَٰذَا ٱلنَّبِيُّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۗ وَٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

niccayamāka iprāhīmukku maṉitarkaḷil neruṅkiyavar (evar eṉṟāl) avaraip piṉpaṟṟiyavarkaḷum, inta napiyum, (ivarai) nampikkai koṇṭavarkaḷumtāṉ. Allāh inta nampikkaiyāḷarkaḷai (nēcittu) pātukāppāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 68

---

وَدَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يُضِلُّونَكُمۡ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

vētattaiyuṭaiyavarkaḷil oru kūṭṭattār uṅkaḷai vaḻi keṭuttiṭa virumpukiṟārkaḷ. Avarkaḷ taṅkaḷaiyē tavira (uṅkaḷai) vaḻi keṭuttu viṭa muṭiyātu. (Itai) avarkaḷ uṇarvatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 69

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ

vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Nīṅkaḷ (pala attāṭcikaḷaik) kaṇṭataṉ piṉṉarum, allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ēṉ nirākarikkiṟīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 70

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَلۡبِسُونَ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Uṇmaiyai poyyuṭaṉ ēṉ kalakkiṟīrkaḷ. Nīṅkaḷ naṉkaṟintukoṇṭē uṇmaiyai ēṉ maṟaikkiṟīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 71

---

وَقَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ ءَامِنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَجۡهَ ٱلنَّهَارِ وَٱكۡفُرُوٓاْ ءَاخِرَهُۥ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

Vētattaiyuṭaiyavarkaḷil oru kūṭṭattiṉar (taṅkaḷ iṉattārai nōkkik) kūṟukiṉṟaṉar: ‘‘Nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷukku aruḷappaṭṭa (iv vētat)taik kālaiyil nampikkai koṇṭu mālaiyil (atai) nirākarittu viṭuṅkaḷ. (Itaṉāl nampikkaikoṇṭa) avarkaḷum (kuḻappamaṭaintu taṅkaḷ nampikkaiyiliruntu) vilaki viṭakkūṭum'' (eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 72

---

وَلَا تُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّا لِمَن تَبِعَ دِينَكُمۡ قُلۡ إِنَّ ٱلۡهُدَىٰ هُدَى ٱللَّهِ أَن يُؤۡتَىٰٓ أَحَدٞ مِّثۡلَ مَآ أُوتِيتُمۡ أَوۡ يُحَآجُّوكُمۡ عِندَ رَبِّكُمۡۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

‘‘uṅkaḷ mārkkattaip piṉpaṟṟiyavarkaḷait tavira (maṟṟevaraiyum) nīṅkaḷ nampātīrkaḷ'' (eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar). Itaṟku (napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Uṇmaiyāṉa nērvaḻi allāhviṉ nērvaḻitāṉ.'' (Mēlum, avarkaḷ taṅkaḷ iṉattārai nōkki) ‘‘uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭṭatu pōṉṟu (oru vētam) maṟṟevarukkum koṭukkappaṭum eṉpataiyō allatu anta nampikkaiyāḷarkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉ muṉpāka tarkkittu uṅkaḷai veṟṟi koḷvārkaḷ eṉpataiyō nampātīrkaḷ!'' (Eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Vētam eṉṉum) perumpākkiyam niccayamāka allāhviṉ kaiyiltāṉ irukkiṟatu. Atai avaṉ virumpiyavarkaḷukkē koṭukkiṟāṉ. Allāh mika vicālamāṉavaṉ, (maṉitarkaḷiṉ takutiyai) naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 73

---

يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ

allāh tāṉ virumpiyavarkaḷai taṉ aruḷukkuc contamākkik koḷkiṟāṉ. Avaṉ makattāṉa koṭaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 74

---

۞وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مَنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِقِنطَارٖ يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ وَمِنۡهُم مَّنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِدِينَارٖ لَّا يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ إِلَّا مَا دُمۡتَ عَلَيۡهِ قَآئِمٗاۗ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَيۡسَ عَلَيۡنَا فِي ٱلۡأُمِّيِّـۧنَ سَبِيلٞ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

(Napiyē!) Vētattaiyuṭaiyavarkaḷil cilar irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷiṭam nīr oru (poṟ) kuviyalaiyē nampi oppaṭaittapōtilum (oru kuṟaivumiṉṟi) um'miṭam tirumpa celutti viṭuvārkaḷ. Avarkaḷil vēṟu cilarum irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷiṭam nīr ōr aṟpa nāṇayattaiyē nampi oppaṭaittālum ataṟkāka nīr (vampu ceytu) avarkaḷ (talai) mēl niṟkāta varai atait tirumpak koṭukkamāṭṭārkaḷ. Itaṉ kāraṇam: (Taṅkaḷ iṉam allāta maṟṟa) ‘‘pāmarar viṣayattil (nām eṉṉa koṭumai ceytapōtilum ataṟkāka) nam'mai kuṟṟam piṭikka vaḻiyillai'' eṉṟu avarkaḷ (pakiraṅkamākak) kūṟuvatutāṉ. Āṉāl, avarkaḷ aṟintu koṇṭē (allāh taṅkaḷaik kuṟṟam piṭikkamāṭṭāṉ eṉṟu) allāhviṉ mītu poy kūṟukiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 75

---

بَلَىٰۚ مَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ وَٱتَّقَىٰ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ

(uṇmai) avvāṟalla. Evarkaḷ taṅkaḷ vākkuṟutiyai niṟai vēṟṟi, (iṟaivaṉukku) payantu naṭakkiṟārkaḷō (avarkaḷtāṉ kuṟṟam piṭikkappaṭa māṭṭārkaḷ.) Niccayamāka allāh (ittakaiya) iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 76

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَشۡتَرُونَ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ وَأَيۡمَٰنِهِمۡ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ لَا خَلَٰقَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ وَلَا يَنظُرُ إِلَيۡهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

evarkaḷ allāhviṭattil ceyta vākkuṟutiyaiyum, taṅkaḷ cattiyaṅkaḷaiyum coṟpavilaikku viṟṟuviṭukiṟārkaḷō avarkaḷukku maṟumaiyil niccayamāka oru (naṟ)pākkiyamumillai. Mēlum, allāh (maṟumaiyil) avarkaḷuṭaṉ (virumpip) pēcavumāṭṭāṉ; (aṉpuṭaṉ) avarkaḷai iṟuti nāḷil tirumpippārkkavum māṭṭāṉ; avarkaḷaip puṉitappaṭuttavum māṭṭāṉ. Avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 77

---

وَإِنَّ مِنۡهُمۡ لَفَرِيقٗا يَلۡوُۥنَ أَلۡسِنَتَهُم بِٱلۡكِتَٰبِ لِتَحۡسَبُوهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَمَا هُوَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَقُولُونَ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَمَا هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Niccayamāka avarkaḷil oru piriviṉar irukkiṉṟaṉar. (Avarkaḷ)vētattai ōtumpōtu (attuṭaṉ pala vākkiyaṅkaḷaik kalantu, atuvum) vētattiluḷḷatutāṉ eṉa nīṅkaḷ eṇṇik koḷvataṟkāka taṅkaḷ nāvaik kōṇi uḷaṟukiṉṟaṉar. Eṉiṉum atu vētattiluḷḷatu alla. Iṉṉum, ‘‘atu allāhviṭamiruntu vantatu'' eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Āṉāl, atu allāhviṭamiruntu vantatalla. Avarkaḷ naṉkaṟintukoṇṭē allāhviṉ mītu ippaṭi poy kūṟukiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 78

---

مَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُؤۡتِيَهُ ٱللَّهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَ ثُمَّ يَقُولَ لِلنَّاسِ كُونُواْ عِبَادٗا لِّي مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن كُونُواْ رَبَّـٰنِيِّـۧنَ بِمَا كُنتُمۡ تُعَلِّمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ وَبِمَا كُنتُمۡ تَدۡرُسُونَ

oru maṉitarukku, vētattaiyum, ñāṉattaiyum, napittuvattaiyum allāh koṭutta piṉṉar avar maṉitarkaḷai nōkki ‘‘allāhvai aṉṟi eṉṉai vaṇaṅkuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟamāṭṭār. Āyiṉum (maṉitarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ vētattai (maṟṟavarkaḷukkuk) kaṟṟuk koṭuttuk koṇṭum, ōtikkoṇṭum iruppataṉ kāraṇamāka, (atil uḷḷavāṟu) iṟaivaṉ oruvaṉaiyē vaṇaṅkum iṟaiyaccamuṭaiya nallavarkaḷāka ākiviṭuṅkaḷ'' eṉṟutāṉ kūṟuvār
Surah Aal-e-Imran, Verse 79

---

وَلَا يَأۡمُرَكُمۡ أَن تَتَّخِذُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ أَرۡبَابًاۚ أَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡكُفۡرِ بَعۡدَ إِذۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ

tavira ‘‘vāṉavarkaḷaiyum, napimārkaḷaiyum teyvaṅkaḷāka eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟum avar uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭamāṭṭār eṉṉē! Iṟaivaṉ oruvaṉaiyē nīṅkaḷ aṅkīkaritta piṉṉar (avaṉai) nirākarikkumpaṭi avar uṅkaḷai ēvuvārā
Surah Aal-e-Imran, Verse 80

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ لَمَآ ءَاتَيۡتُكُم مِّن كِتَٰبٖ وَحِكۡمَةٖ ثُمَّ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مُّصَدِّقٞ لِّمَا مَعَكُمۡ لَتُؤۡمِنُنَّ بِهِۦ وَلَتَنصُرُنَّهُۥۚ قَالَ ءَأَقۡرَرۡتُمۡ وَأَخَذۡتُمۡ عَلَىٰ ذَٰلِكُمۡ إِصۡرِيۖ قَالُوٓاْ أَقۡرَرۡنَاۚ قَالَ فَٱشۡهَدُواْ وَأَنَا۠ مَعَكُم مِّنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

Napimārkaḷiṭam allāh vākkuṟuti vāṅkiya camayattil (avarkaḷai nōkki) ‘‘vētattaiyum, ñāṉattaiyum nāṉ uṅkaḷukkuk koṭuttirukkiṟēṉ. Itaṟkup piṉṉar uṅkaḷiṭam uḷḷatai uṇmaippaṭuttum oru tūtar uṅkaḷiṭam vantāl avarai nīṅkaḷ uṇmaiyāka nampikkai koṇṭu niccayamāka avarukku utavi ceyyavēṇṭum'' (eṉṟu kūṟi) ‘‘itai nīṅkaḷ uṟutippaṭuttiṉīrkaḷā? Eṉ ikkaṭṭaḷaiyai eṭuttuk koṇṭīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭataṟku, avarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ (atai) aṅkīkarittuk koṇṭōm'' eṉṟē kūṟiṉārkaḷ. Appōtu (iṟaivaṉ ‘‘itaṟku) nīṅkaḷ cāṭciyāyiruṅkaḷ. Nāṉum uṅkaḷuṭaṉ cāṭciyāka irukkiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 81

---

فَمَن تَوَلَّىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

itaṟkup piṉṉarum evarēṉum puṟakkaṇittāl avarkaḷtāṉ perum pāvikaḷ āvar
Surah Aal-e-Imran, Verse 82

---

أَفَغَيۡرَ دِينِ ٱللَّهِ يَبۡغُونَ وَلَهُۥٓ أَسۡلَمَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ طَوۡعٗا وَكَرۡهٗا وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ

allāhvuṭaiya mārkkattaiyaṉṟi (vēṟu mārkkattai)yā ivarkaḷ virumpukiṟārkaḷ? Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavai aṉaittumē (avai) virumpiṉālum, virumpāviṭṭālum avaṉukkuk kīḻppaṭintē naṭakkiṉṟaṉa. Mēlum, (avaiyaṉaittum) avaṉ pakkamē tirumpak koṇṭu varappaṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 83

---

قُلۡ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ عَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Allāhvaiyum, nam'mītu aruḷappaṭṭataiyum; ipṟāhīm, ismāyīl, is'hāk, ya'akūp ākiyavarkaḷ mītum, avarkaḷ cantatikaḷ mītu aruḷappaṭṭavaṟṟaiyum; mūsā, īsā maṟṟum aṉaittu napimārkaḷukku avarkaḷ iṟaivaṉāl aḷikkappaṭṭavaṟṟaiyum nāṅkaḷ nampikkai koḷkiṟōm. Ivarkaḷil oruvaraiyum (napiyalla eṉṟu) nām pirittuviṭa māṭṭōm. Allāh oruvaṉukkē nāṅkaḷ (muṟṟilum) kīḻppaṭintu naṭappōm
Surah Aal-e-Imran, Verse 84

---

وَمَن يَبۡتَغِ غَيۡرَ ٱلۡإِسۡلَٰمِ دِينٗا فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡهُ وَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

islāmaiyaṉṟi (vēṟoru) mārkkattai evarēṉum virumpiṉāl niccayamāka avariṭamiruntu (atu) aṅkīkarikkavē paṭamāṭṭātu. Maṟumaiyil avar naṣṭamaṭainta varākavē iruppār
Surah Aal-e-Imran, Verse 85

---

كَيۡفَ يَهۡدِي ٱللَّهُ قَوۡمٗا كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ وَشَهِدُوٓاْ أَنَّ ٱلرَّسُولَ حَقّٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Allāh eppaṭi oru camūkattiṉarai nērāṉa vaḻiyil celuttuvāṉ. Avarkaḷō, taṅkaḷiṭam vanta pala attāṭcikaḷiṉ mūlam niccayamāka (allāhvuṭaiya) tūtar uṇmaiyāṉavar eṉa cāṭciyam kūṟi nampikkai koṇṭataṉ piṉṉarum (attūtarai) nirākarikkiṉṟaṉar. Allāh (ittakaiya) aniyāyakkāra camūkattiṉarai nērāṉa vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 86

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُمۡ أَنَّ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةَ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ

ivarkaḷukku (avarkaḷ ceyalukkut takka) piratipalaṉāvatu: Ivarkaḷ mītu niccayamāka allāh, vāṉavarkaḷ, maṉitarkaḷ ākiya aṉaivaruṭaiya cāpam uṇṭākuvatutāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 87

---

خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ

i(ccāpat)tilēyē avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya vētaṉai ilēcākkappaṭavum māṭṭātu. Avarkaḷukku ōyvu koṭukkappaṭavum māṭṭātu
Surah Aal-e-Imran, Verse 88

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ

eṉiṉum, itaṟkup piṉṉarum evarēṉum varuttappaṭṭu (pāvaṅkaḷil iruntu) vilaki naṟceyalkaḷaic ceytavarkaḷait tavira (allāh avarkaḷai maṉṉittu viṭuvāṉ). Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 89

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّن تُقۡبَلَ تَوۡبَتُهُمۡ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلضَّآلُّونَ

āyiṉum, evarkaḷ nampikkai koṇṭataṉ piṉṉar nirākarittuviṭṭu meṉmēlum, annirākarippaiyē atikappaṭuttukiṟārkaḷō, avarkaḷuṭaiya maṉṉippuk kōrutal niccayamāka aṅkīkarikkappaṭa māṭṭātu. Ivarkaḷtāṉ (muṟṟilum) vaḻi keṭṭavarkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 90

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡ أَحَدِهِم مِّلۡءُ ٱلۡأَرۡضِ ذَهَبٗا وَلَوِ ٱفۡتَدَىٰ بِهِۦٓۗ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

niccayamāka evarkaḷ nirākarittu (annirākarippiliruntu mīḷātu) nirākaritta vaṇṇamē iṟantum viṭukiṉṟaṉarō avarkaḷil oruvaṉukku ippūmi niṟaiya taṅkam iruntu, atait (taṉ kuṟṟattai maṉṉippataṟkut) taṉakku īṭāka avaṉ koṭutta pōtilum (atu) aṅkīkarikkappaṭa māṭṭātu. Ivarkaḷukku mikat tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu. Ivarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ (aṅku) oruvarum irukkamāṭṭār
Surah Aal-e-Imran, Verse 91

---

لَن تَنَالُواْ ٱلۡبِرَّ حَتَّىٰ تُنفِقُواْ مِمَّا تُحِبُّونَۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ

Uṅkaḷukkup piriyamāṉa poruḷiliruntu nīṅkaḷ (tāṉamāka) celavu ceyyāta varai niccayamāka nīṅkaḷ naṉmaiyai aṭaiya māṭṭīrkaḷ. Nīṅkaḷ etai tāṉam ceytapōtilum niccayamāka allāh atai naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 92

---

۞كُلُّ ٱلطَّعَامِ كَانَ حِلّٗا لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِلَّا مَا حَرَّمَ إِسۡرَـٰٓءِيلُ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦ مِن قَبۡلِ أَن تُنَزَّلَ ٱلتَّوۡرَىٰةُۚ قُلۡ فَأۡتُواْ بِٱلتَّوۡرَىٰةِ فَٱتۡلُوهَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

isravēlarkaḷukku tavṟāt aruḷappaṭuvataṟku muṉṉar ellā uṇavum ākumāṉatākavē iruntatu. Eṉiṉum, isrāyīl taṉakku vilakkik koṇṭavaṟṟait tavira. (Ākavē, itaṟku māṟākak kūṟum yūtarkaḷai nōkki napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl tavṟāttaik koṇṭu vantu ōtik kāṇpiyuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 93

---

فَمَنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

itaṟkup piṉṉarum evarēṉum allāhviṉ mītu kaṟpaṉaiyākap poy kūṟiṉāl avarkaḷtāṉ aniyāyakkārarkaḷ āvar
Surah Aal-e-Imran, Verse 94

---

قُلۡ صَدَقَ ٱللَّهُۗ فَٱتَّبِعُواْ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Ivaṟṟaip paṟṟi) allāh kūṟiyavaitāṉ (muṟṟilum) uṇmai. Ākavē, (nampikkaiyāḷarkaḷē! Ivarkaḷaip puṟakkaṇittuviṭṭu) nērāṉa vaḻiyil ceṉṟa iprāhīmuṭaiya mārkkattaiyē piṉpaṟṟuṅkaḷ. Avar iṇaivaittu vaṇaṅkupavarāka irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 95

---

إِنَّ أَوَّلَ بَيۡتٖ وُضِعَ لِلنَّاسِ لَلَّذِي بِبَكَّةَ مُبَارَكٗا وَهُدٗى لِّلۡعَٰلَمِينَ

(ivvulakil iṟaivaṉai vaṇaṅkuvataṟkeṉa) maṉitarkaḷukku amaikkappaṭṭa ālayaṅkaḷil mutaṉmaiyāṉatu niccayamāka ‘pakkā' (makkā)vil iruppatutāṉ. Atu mikka pākkiyamuḷḷatākavum, ulakattārukku nērāṉa vaḻiyai aṟivikkak kūṭiyatākavum irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 96

---

فِيهِ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ مَّقَامُ إِبۡرَٰهِيمَۖ وَمَن دَخَلَهُۥ كَانَ ءَامِنٗاۗ وَلِلَّهِ عَلَى ٱلنَّاسِ حِجُّ ٱلۡبَيۡتِ مَنِ ٱسۡتَطَاعَ إِلَيۡهِ سَبِيلٗاۚ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

atil teḷivāṉa attāṭcikaḷum irukkiṉṟaṉa. Ipṟāhīm (toḻukaikkāka) niṉṟa iṭamum irukkiṟatu. Evar atil nuḻaikiṟārō avar (pātukāppup peṟṟu) accamaṟṟavarāki viṭukiṟār. Ākavē, evarkaḷ aṅku pirayāṇam cella cakti uṭaiyavarkaḷāka irukkiṟārkaḷō attakaiya maṉitarkaḷ mītu allāhvukkāka (aṅku ceṉṟu) anta ālayattai haj ceyvatu kaṭamaiyākum. Evarēṉum (itai) nirākarittāl (ataṉāl allāhvukku oṉṟum kuṟaintu viṭuvatillai. Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka allāh ulakattāriṉ tēvaiyaṟṟavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 97

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا تَعۡمَلُونَ

(Napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Vētattai uṭaiyavarkaḷē! Allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nīṅkaḷ ēṉ nirākarikkiṟīrkaḷ. Allāhvō nīṅkaḷ ceyyum aṉaittiṟkum cāṭciyāvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 98

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ تَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَأَنتُمۡ شُهَدَآءُۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

(mēlum,) kūṟuvīrāka: Vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Allāhviṉ pātaiyai viṭṭum nampikkaiyāḷarkaḷai ēṉ taṭukkiṟīrkaḷ. (Atu uṇmaitāṉ eṉṟu) nīṅkaḷ cāṭci kūṟikkoṇṭē ataik kōṇalākka virumpukiṟīrkaḷā? Nīṅkaḷ ceyvataippaṟṟi allāh parāmukamāy illai
Surah Aal-e-Imran, Verse 99

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَرُدُّوكُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ كَٰفِرِينَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Vētattaiyuṭaiyavarkaḷil (uḷḷa) oru piriviṉarukku nīṅkaḷ kīḻppaṭintāl, nīṅkaḷ allāhvai nampikkaikoṇṭataṟku piṉ uṅkaḷai avarkaḷ nirākarippavarkaḷāka māṟṟiviṭuvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 100

---

وَكَيۡفَ تَكۡفُرُونَ وَأَنتُمۡ تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ وَفِيكُمۡ رَسُولُهُۥۗ وَمَن يَعۡتَصِم بِٱللَّهِ فَقَدۡ هُدِيَ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

nīṅkaḷ eppaṭi (allāhvai) nirākarippavarkaḷāka ākiviṭa muṭiyum? Uṅkaḷ mattiyil allāhvuṭaiya tūtar irukkiṟār. Avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkappaṭukiṉṟaṉa. Ākavē, evar allāhvai (avaṉatu mārkkattai) palamākap paṟṟik koḷkiṟārō avar niccayamāka nērāṉa pātaiyil celuttappaṭṭuviṭṭār
Surah Aal-e-Imran, Verse 101

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ حَقَّ تُقَاتِهِۦ وَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ allāhvai avaṉukku payappaṭavēṇṭiya muṟaippaṭi uṇmaiyāka payappaṭuṅkaḷ. (Muṟṟilum avaṉukku vaḻippaṭṭavarkaḷāka) muslimkaḷākavē tavira nīṅkaḷ iṟantuviṭa vēṇṭām
Surah Aal-e-Imran, Verse 102

---

وَٱعۡتَصِمُواْ بِحَبۡلِ ٱللَّهِ جَمِيعٗا وَلَا تَفَرَّقُواْۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ كُنتُمۡ أَعۡدَآءٗ فَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم بِنِعۡمَتِهِۦٓ إِخۡوَٰنٗا وَكُنتُمۡ عَلَىٰ شَفَا حُفۡرَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ فَأَنقَذَكُم مِّنۡهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

Mēlum, nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu allāhvuṭaiya (vētam eṉṉum) kayiṟṟai palamākap paṟṟip piṭittuk koḷḷuṅkaḷ. (Uṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu) nīṅkaḷ pirintiṭa vēṇṭām. Uṅkaḷ mītu allāh purintirukkum aruḷai niṉaittup pāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ (oruvarukkoruvar) etirikaḷāka(p pirintu) irunta camayattil uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷukkuḷ (islāmiṉ mūlam) aṉpai ūṭṭi oṉṟu cērttāṉ. Ākavē, allāhviṉ aruḷāl nīṅkaḷ cakōtararkaḷāki viṭṭīrkaḷ. (Ataṟku muṉṉar) nīṅkaḷ naraka neruppukkiṭaṅkiṟku arukil iruntīrkaḷ. Atiliruntum avaṉ uṅkaḷai kāppāṟṟik koṇṭāṉ. Nīṅkaḷ nērvaḻi peṟuvataṟkāka allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku ippaṭi teḷivupaṭuttik kāṇpikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 103

---

وَلۡتَكُن مِّنكُمۡ أُمَّةٞ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلۡخَيۡرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷil oru kūṭṭattār (maṉitarkaḷai) ciṟantatiṉ pakkam aḻaittu naṉmaiyaic ceyyumpaṭi ēvi, pāvamāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu avarkaḷai vilakkik koṇṭum irukkavum. Ivarkaḷtāṉ veṟṟi peṟṟavarkaḷ āvar
Surah Aal-e-Imran, Verse 104

---

وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ تَفَرَّقُواْ وَٱخۡتَلَفُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ

evarkaḷ taṅkaḷiṭam allāhviṉ teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ vanta piṉṉarum taṅkaḷukkuḷ (karuttu) vēṟupaṭṭu pirintu pōṉārkaḷō avarkaḷaip pōla nīṅkaḷum ākiviṭa vēṇṭām. Ivarkaḷukkē (maṟumaiyil) makattāṉa vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 105

---

يَوۡمَ تَبۡيَضُّ وُجُوهٞ وَتَسۡوَدُّ وُجُوهٞۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡوَدَّتۡ وُجُوهُهُمۡ أَكَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ

annāḷil cila mukaṅkaḷ (makiḻcciyāl pirakācamuḷḷa) veṇmaiyākavum, cila mukaṅkaḷ (tukkattāl) kaṟuttu (vāṭiyu)mirukkum. Evarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ kaṟuttu (vāṭi) irukkiṉṟaṉavō (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ nampikkai koṇṭapiṉ (atai) nirākarittu viṭṭīrkaḷā? Ākavē, uṅkaḷ nirākarippiṉ kāraṇamāka naraka vētaṉaiyai cuvaittuk koṇṭu iruṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 106

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱبۡيَضَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فَفِي رَحۡمَةِ ٱللَّهِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Evarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ (makiḻcciyāl pirakācamuḷḷa) veṇmaiyāka iruk kiṉṟaṉavō (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ allāhviṉ aruḷil taṅkiviṭuṅkaḷ'' (eṉṟu kūṟappaṭum.) Avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 107

---

تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۗ وَمَا ٱللَّهُ يُرِيدُ ظُلۡمٗا لِّلۡعَٰلَمِينَ

(napiyē!) Ivaiyaṉaittum allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷākum. Avaṟṟai uṇmaiyākavē nām umakku ōtik kāṇpikkiṟōm. Mēlum, allāh ulakattārukku ciṟitaḷavum aniyāyam (ceyya) nāṭamāṭṭāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 108

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ

vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum iruppavai aṉaittum allāhvukkē uriyaṉa. (Ivai campantamāṉa) ellā kāriyaṅkaḷum allāhviṭamē koṇṭu varappaṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 109

---

كُنتُمۡ خَيۡرَ أُمَّةٍ أُخۡرِجَتۡ لِلنَّاسِ تَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَتَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِۗ وَلَوۡ ءَامَنَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۚ مِّنۡهُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷtāṉ, maṉitarkaḷil tōṉṟiya vakuppārkaḷilellām mikka mēṉmaiyāṉavarkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) nīṅkaḷ (maṉitarkaḷai naṉmaiyāṉa) kāriyaṅkaḷai(c ceyyumpaṭi) ēvi, pāvamāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu (avarkaḷai) vilakki, meyyākavē allāhvai nampikkaik koḷkiṟīrkaḷ. Vētattaiyuṭaiyavarkaḷum (ivvāṟē) nampikkaikoṇṭāl (atu) avarkaḷukkuttāṉ mika naṉṟu. Nampikkai koṇṭavarkaḷum avarkaḷil iruntapōtilum avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (nirākarikkum) pāvikaḷtāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 110

---

لَن يَضُرُّوكُمۡ إِلَّآ أَذٗىۖ وَإِن يُقَٰتِلُوكُمۡ يُوَلُّوكُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ ثُمَّ لَا يُنصَرُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ivarkaḷ oru coṟpac ciramattait tavira (atikamāka) uṅkaḷukku (ētum) tīṅku ceytiṭamuṭiyātu. Uṅkaḷai etirttu avarkaḷ pōrpuriya muṟpaṭṭālō puṟaṅkāṭṭiyē ōṭuvārkaḷ. Piṉṉar avarkaḷ (ceṉṟa iṭattilum) evaruṭaiya utaviyum peṟamāṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 111

---

ضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ أَيۡنَ مَا ثُقِفُوٓاْ إِلَّا بِحَبۡلٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَحَبۡلٖ مِّنَ ٱلنَّاسِ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَسۡكَنَةُۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ

Avarkaḷ eṅku ceṉṟapōtilum avarkaḷ mītu iḻivu vitikkappaṭṭu viṭṭatu. (Ivvētamākiya) allāhviṉ kayiṟṟaik koṇṭum (nampikkai koṇṭa) maṉitarkaḷ (aḷikkum apayameṉṉum) kayiṟṟaik koṇṭumē tavira (avarkaḷ tappittuk koḷḷa muṭiyātu). Allāhviṉ kōpattilum avarkaḷ cikkik koṇṭārkaḷ. (Vīḻcci eṉṉum) turppākkiyamum avarkaḷ mītu vitikkappaṭṭu viṭṭatu. Itaṉ kāraṇam niccayamāka avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai (eppoḻutumē) nirākarittuk koṇṭum, niyāyamiṉṟi iṟait tūtarkaḷaik kolai ceytu koṇṭum iruntatutāṉ. Tavira, varampu kaṭantu pāvam ceytu koṇṭiruntatum itaṟkuk kāraṇamākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 112

---

۞لَيۡسُواْ سَوَآءٗۗ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ أُمَّةٞ قَآئِمَةٞ يَتۡلُونَ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ ءَانَآءَ ٱلَّيۡلِ وَهُمۡ يَسۡجُدُونَ

avarkaḷ aṉaivarum orē mātiriyāṉa (tīya)varkaḷ allar. Vētattaiyuṭaiya ivarkaḷil nallōrāṉa oru kūṭṭattiṉar irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ iravu kālaṅkaḷil allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ōti niṉṟu cirampaṇintu vaṇaṅkukiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 113

---

يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

avarkaḷ allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭu, (maṉitarkaḷukku) naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷai ēvi, tīmaiyāṉa kāriyaṅkaḷiliruntu taṭuttu, naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷaic ceyya virai(ntum cel)kiṉṟaṉar. Ivarkaḷum nallavarkaḷil uḷḷavarkaḷē
Surah Aal-e-Imran, Verse 114

---

وَمَا يَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلَن يُكۡفَرُوهُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ

ivarkaḷ enta naṉmaiyaic ceytapōtilum atu nirākarikkappaṭa māṭṭātu. (Ataṟkuriya piratipalaṉai aṭaintē tīruvārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, ittakaiya) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 115

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

niccayamāka (vētattaiyuṭaiyavarkaḷil) evarkaḷ (maṟumaiyai) nirākarikkiṟār kaḷō avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷum, avarkaḷuṭaiya cantatikaḷum, (annāḷil) allāhvi(ṉuṭaiya vētaṉaiyi)liruntu avarkaḷai oru ciṟitum kāppāṟṟi viṭātu. Avarkaḷ narakavācikaḷtāṉ. Atil eṉṟeṉṟum avarkaḷ taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 116

---

مَثَلُ مَا يُنفِقُونَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَثَلِ رِيحٖ فِيهَا صِرٌّ أَصَابَتۡ حَرۡثَ قَوۡمٖ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَأَهۡلَكَتۡهُۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِنۡ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

Ivvulaka vāḻkkaiyil (islāmiṟku etirāka) avarkaḷ celavu ceyyum poruḷiṉ utāraṇam, oru kāṟṟaippōl irukkiṟatu. Atu (aḷavu kaṭantu) kuḷirntu (paṉippuyalākit) taṅkaḷukkut tāṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭa oru vakuppāriṉ payiril paṭṭu atai aḻittu viṭṭatu. Allāh ivarkaḷukku oṉṟum tīṅkiḻaittu viṭavillai. Eṉiṉum, ivarkaḷ taṅkaḷukkuttāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 117

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ بِطَانَةٗ مِّن دُونِكُمۡ لَا يَأۡلُونَكُمۡ خَبَالٗا وَدُّواْ مَا عَنِتُّمۡ قَدۡ بَدَتِ ٱلۡبَغۡضَآءُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَمَا تُخۡفِي صُدُورُهُمۡ أَكۡبَرُۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅ(kaḷ mārkkattai cērntavar)kaḷaiyaṉṟi (maṟṟavarkaḷai) uṅkaḷukku mika nerukkamāṉavarkaḷāka nīṅkaḷ ākkik koḷḷātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) avarkaḷ uṅkaḷukkut tīṅkiḻaippatil oru ciṟitum kuṟaivu ceyvatillai. Uṅkaḷukkut tuṉpam ēṟpaṭuvatai avarkaḷ virumpukiṟārkaḷ. Avarkaḷuṭaiya vāy(c coṟ)kaḷaik koṇṭē (avarkaḷuṭaiya) pakaimai veḷippaṭṭuviṭṭatu. (Uṅkaḷaip paṟṟi) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ maṟaittiruppavaiyō mikak koṭiyavai. Niccayamāka nām (avarkaḷuṭaiya) aṭaiyāḷaṅkaḷai uṅkaḷukku vivarittuviṭṭōm. Nīṅkaḷ aṟivuṭaiyavarkaḷāka iruntāl (aṟintu koḷḷalām)
Surah Aal-e-Imran, Verse 118

---

هَـٰٓأَنتُمۡ أُوْلَآءِ تُحِبُّونَهُمۡ وَلَا يُحِبُّونَكُمۡ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ كُلِّهِۦ وَإِذَا لَقُوكُمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ عَضُّواْ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَنَامِلَ مِنَ ٱلۡغَيۡظِۚ قُلۡ مُوتُواْ بِغَيۡظِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ivarkaḷaiyā nīṅkaḷ nēcikkiṟīrkaḷ! Avarkaḷō uṅkaḷai nēcippatillai. Nīṅkaḷ (avarkaḷuṭaiya) vētaṅkaḷ aṉaittaiyum nampikkai koḷkiṟīrkaḷ. (Avarkaḷ uṅkaḷ vētattai nampikkai koḷvatillai. Eṉiṉum) avarkaḷ uṅkaḷaic cantittāl, ‘‘(uṅkaḷ vētattaiyum) nāṅkaḷ nampikkai koḷkiṟōm'' eṉṟu (poy) kūṟukiṉṟaṉar. Uṅkaḷaiviṭṭu vilakiṉālō (uṅkaḷ mītuḷḷa) kōpattiṉāl taṅkaḷ (kai) viralkaḷaiyē kaṭittuk koḷkiṉṟaṉar. Ākavē, (napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Uṅkaḷ kōpattilēyē nīṅkaḷ cāvīrkaḷāka! Niccayamāka allāh (uṅkaḷ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai naṉku aṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 119

---

إِن تَمۡسَسۡكُمۡ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡ وَإِن تُصِبۡكُمۡ سَيِّئَةٞ يَفۡرَحُواْ بِهَاۖ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ لَا يَضُرُّكُمۡ كَيۡدُهُمۡ شَيۡـًٔاۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ

Uṅkaḷukku oru naṉmai ēṟpaṭṭāl (atu) avarkaḷai varuntac ceykiṟatu. Uṅkaḷukku oru tīṅku ēṟpaṭṭālō ataṟkāka avarkaḷ makiḻcci aṭaikiṉṟaṉar. Ākavē, nīṅkaḷ poṟumaiyuṭaṉ iruntu (avarkaḷai viṭṭu) vilakiyiruntāl avarkaḷuṭaiya cūḻcci uṅkaḷukku ettakaiya tīṅkaiyum viḷaivittu viṭātu. (Ēṉeṉṟāl,) niccayamāka allāh avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷai naṉku cūḻntu koḷvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 120

---

وَإِذۡ غَدَوۡتَ مِنۡ أَهۡلِكَ تُبَوِّئُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مَقَٰعِدَ لِلۡقِتَالِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

(napiyē!) Nīr umatu kuṭumpattiliruntu atikālaiyil puṟappaṭṭu(c ceṉṟu) nampikkai koṇṭavarkaḷai pōrkkaḷattil oḻuṅkupaṭuttik koṇṭiruntatai niṉaittup pārppīrāka!. (Aṉaittaiyum) allāh ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 121

---

إِذۡ هَمَّت طَّآئِفَتَانِ مِنكُمۡ أَن تَفۡشَلَا وَٱللَّهُ وَلِيُّهُمَاۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

uṅkaḷil iru piriviṉar tairiyamiḻantu (‘uhut' eṉṉum pōrkkaḷattai viṭṭuc ceṉṟu) viṭa(lāmā eṉṟu) iruntaṉar. Allāh avarkaḷiṉ utaviyāḷaṉ (pātukāvalaṉ). (Ākavē,) nampikkaiyāḷarkaḷ allāhviṉ mītē nampikkai vaippārkaḷāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 122

---

وَلَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ بِبَدۡرٖ وَأَنتُمۡ أَذِلَّةٞۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

patril (naṭanta pōril) nīṅkaḷ (etirikaḷaiviṭa āyutattilum, tokaiyilum) kuṟaintavarkaḷāka irunta camayattil niccayamāka allāh uṅkaḷukku utavi purintāṉ. Ākavē, allāhvukku nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvataṟkāka avaṉukkup payantu (vaḻippaṭṭu) naṭaṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 123

---

إِذۡ تَقُولُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ أَلَن يَكۡفِيَكُمۡ أَن يُمِدَّكُمۡ رَبُّكُم بِثَلَٰثَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُنزَلِينَ

(napiyē! Appoḻutu) nīr nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki ‘‘(vāṉattiliruntu) iṟakkappaṭṭa mūvāyiram vāṉavarkaḷāl uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku utavi ceyvatu uṅkaḷukkup pōtātā?'' Eṉṟu kūṟiyataiyum niṉaivu kūruvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 124

---

بَلَىٰٓۚ إِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ وَيَأۡتُوكُم مِّن فَوۡرِهِمۡ هَٰذَا يُمۡدِدۡكُمۡ رَبُّكُم بِخَمۡسَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُسَوِّمِينَ

nīṅkaḷ (allāhvukkup) payantu poṟumaiyuṭaṉ iruntāl, itē camayattil (etirikaḷ) uṅkaḷ mītu aṭarntēṟiya pōtilum (mūvāyiram eṉṉa?) Aṭaiyāḷa miṭappaṭṭa aiyāyiram vāṉavarkaḷāl uṅkaḷ iṟaivaṉ uṅkaḷukku utaviceyvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 125

---

وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ لَكُمۡ وَلِتَطۡمَئِنَّ قُلُوبُكُم بِهِۦۗ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ

Uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ tiruptiyaṭaiyavum, uṅkaḷukku oru naṟceytiyākavumē allāh ivvutaviyaip purintāṉ. (Aṉaivaraiyum) mikaittavaṉum, ñāṉamuṭaiyavaṉumākiya allāhviṭamiruntē tavira (vēṟuyāriṭam iruntum inta) utavi (uṅkaḷukku) kiṭaikkavillai. (Kiṭaikkavum ceyyātu)
Surah Aal-e-Imran, Verse 126

---

لِيَقۡطَعَ طَرَفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡ يَكۡبِتَهُمۡ فَيَنقَلِبُواْ خَآئِبِينَ

(avaṉ uṅkaḷukku ivvutavi purintatellām) nirākarippavarkaḷil oru pākattiṉaraik kuṟaikkavō allatu avarkaḷ ciṟumaippaṭṭu (tōlvi aṭaintavarkaḷākat) tirumpic ceṉṟu viṭuvataṟkākavētāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 127

---

لَيۡسَ لَكَ مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٌ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡ أَوۡ يُعَذِّبَهُمۡ فَإِنَّهُمۡ ظَٰلِمُونَ

(napiyē!) Ivviṣayattil umakku ōr atikāramumillai. (Allāh) avar kaḷai (islāmait taḻuvumpaṭic ceytu) maṉṉittuviṭalām. Allatu avarkaḷ aniyāyakkārarkaḷāka iruppataṉāl avarkaḷai vētaṉaiyum ceyyalām
Surah Aal-e-Imran, Verse 128

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(ēṉeṉṟāl) vāṉaṅkaḷil uḷḷavai aṉaittum, pūmiyiluḷḷavai aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē! Avaṉ virumpiyavarkaḷai maṉṉippāṉ; avaṉ virumpiyavarkaḷait taṇṭippāṉ. Āṉāl, allāh mika maṉṉippavaṉ makā karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 129

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُواْ ٱلرِّبَوٰٓاْ أَضۡعَٰفٗا مُّضَٰعَفَةٗۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! (Acalukku atikamākavum vaṭṭikku vaṭṭi pōṭṭum) iraṭṭittuk koṇṭē atikarikkakkūṭiya vaṭṭiyai (vāṅki)t tiṉṉātīrkaḷ. Allāhvukkup payantu (itait tavirttuk koṇṭāl) nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 130

---

وَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِيٓ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ

(naraka) neruppiṟkup payantukoḷḷuṅkaḷ. Atu (iṟaivaṉuṭaiya ikkaṭṭaḷaiyai) nirākarippavarkaḷukkāka tayārpaṭuttappaṭṭuḷḷatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 131

---

وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

allāhvukkum, (avaṉuṭaiya) tūtarukkum kīḻppaṭintu naṭaṅkaḷ. Ataṉāl nīṅkaḷ (allāhviṉ) aṉpai aṭaiyalām
Surah Aal-e-Imran, Verse 132

---

۞وَسَارِعُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ أُعِدَّتۡ لِلۡمُتَّقِينَ

uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ maṉṉippukkum, corkkattukkum viraintu celluṅkaḷ. Ataṉ vicālam vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ vicālattaip pōṉṟatu. (Atu) iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukkāka(vē) tayārpaṭuttappaṭṭuḷḷatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 133

---

ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ فِي ٱلسَّرَّآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَٱلۡكَٰظِمِينَ ٱلۡغَيۡظَ وَٱلۡعَافِينَ عَنِ ٱلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Avarkaḷ (evarkaḷ eṉṟāl) celva nilaimaiyilum, vaṟumai nilaimaiyilum tāṉam ceytu koṇṭē iruppārkaḷ. Kōpattai viḻuṅkiviṭuvārkaḷ. Maṉitar(kaḷiṉ kuṟṟaṅ)kaḷai maṉṉittuviṭuvārkaḷ. Allāh (ittakaiya) aḻakiya kuṇamuṭaiyavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 134

---

وَٱلَّذِينَ إِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةً أَوۡ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ ذَكَرُواْ ٱللَّهَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ لِذُنُوبِهِمۡ وَمَن يَغۡفِرُ ٱلذُّنُوبَ إِلَّا ٱللَّهُ وَلَمۡ يُصِرُّواْ عَلَىٰ مَا فَعَلُواْ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

iṉṉum, avarkaḷ oru māṉakkēṭāṉa kāriyattaic ceytu viṭṭālum allatu taṅkaḷukkut tāṅkaḷē tīṅkiḻaittuk koṇṭālum uṭaṉē allāhvai niṉaittu (avaṉiṭamē) taṅkaḷ pāvamaṉṉippait tēṭuvārkaḷ. (Allāhvum avarkaḷai maṉṉittu viṭuvāṉ.) Allāhvait tavira (ivarkaḷiṉ) kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippavaṉ yār? Avarkaḷ ceyta (tavaṟāṉa) kāriyattai (tavaṟeṉṟu) avarkaḷ aṟintu koṇṭāl atil nilaittirukkavum māṭṭārkaḷ. (Uṭaṉē atil iruntu vilaki viṭuvārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 135

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُم مَّغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَجَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَنِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ

ivarkaḷukkup piratipalaṉ, avarkaḷiṉ iṟaivaṉuṭaiya maṉṉippum, nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭirukkum corkkaṅkaḷum ākum. Avarkaḷ aṅku eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. Naṉmai ceytavarkaḷiṉ kūliyum naṉṟē
Surah Aal-e-Imran, Verse 136

---

قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُمۡ سُنَنٞ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ

uṅkaḷukku muṉṉarum (ippaṭi) pala nikaḻvukaḷ nikaḻntirukkiṉṟaṉa. (Ākavē,) nīṅkaḷ pūmiyil cuṟṟit tirintu (iṟaivaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip) poyyākkiyavarkaḷiṉ muṭivu eppaṭi āṉatu eṉpataip pāruṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 137

---

هَٰذَا بَيَانٞ لِّلنَّاسِ وَهُدٗى وَمَوۡعِظَةٞ لِّلۡمُتَّقِينَ

itu (potuvāka) maṉitarkaḷukku (uṇmaiyait) teḷivākkak kūṭiyatum, (ciṟappāka) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyum, nallupatēcamum ākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 138

---

وَلَا تَهِنُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ tairiyattai iḻantiṭa vēṇṭām. Kavalaippaṭavum vēṇṭām. (Uṇmaiyākavē) nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl nīṅkaḷtāṉ mēṉmai aṭaivīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 139

---

إِن يَمۡسَسۡكُمۡ قَرۡحٞ فَقَدۡ مَسَّ ٱلۡقَوۡمَ قَرۡحٞ مِّثۡلُهُۥۚ وَتِلۡكَ ٱلۡأَيَّامُ نُدَاوِلُهَا بَيۡنَ ٱلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَتَّخِذَ مِنكُمۡ شُهَدَآءَۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Nīṅkaḷ (tōlviyuṟṟuk) kāyamaṭaintāl (ataṉ kāraṇamāka tairiyam iḻakkātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl,) anta makkaḷum itaippōṉṟē (tōlviyuṟṟuk) kāyamaṭaintirukkiṉṟaṉar. Ittakaiya kaṣṭakālam maṉitarkaḷukku iṭaiyil māṟimāṟi varumpaṭi nāmtāṉ ceykiṟōm. Ēṉeṉṟāl, uṅkaḷil uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭavarkaḷ yāreṉṟu allāh aṟi(vittu viṭu)vataṟkākavum, uṅkaḷil (mārkkattiṟkāka uyirai arppaṇam ceyyum) māperum tiyākiyai avaṉ eṭutta(ṟivippa)taṟkākavumē (ivvāṟu ceykiṟāṉ). Aniyāyakkārarkaḷai allāh nēcippatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 140

---

وَلِيُمَحِّصَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَمۡحَقَ ٱلۡكَٰفِرِينَ

allāh nirākarippavarkaḷai aḻittu uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷai vaṭikaṭṭi eṭuppataṟkākavum (ivvāṟu ceykiṟāṉ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 141

---

أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَيَعۡلَمَ ٱلصَّـٰبِرِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷil (allāhvukkāka) pōr puripavarkaḷ yār? (Ciramaṅkaḷaip poṟumaiyuṭaṉ) cakittuk koḷpavarkaḷ yār? Eṉpatai allāh (paricōtittu) aṟivataṟku muṉṉatākavē nīṅkaḷ corkkam nuḻaintuviṭalām eṉṟu eṇṇikkoṇṭu irukkiṟīrkaḷā
Surah Aal-e-Imran, Verse 142

---

وَلَقَدۡ كُنتُمۡ تَمَنَّوۡنَ ٱلۡمَوۡتَ مِن قَبۡلِ أَن تَلۡقَوۡهُ فَقَدۡ رَأَيۡتُمُوهُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ

nīṅkaḷ iṟantu viṭuvataṟku muṉṉatākavē, (allāhviṉ pātaiyil uṅkaḷ) uyirai arppaṇam ceyya virumpik koṇṭiruntīrkaḷē! (Ippōtu) atu uṅkaḷ kaṇ muṉ iruppatait tiṭṭamākap pārttuviṭṭīrkaḷ. (Ākavē, inta pōril ēṉ tayaṅkukiṟīrkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 143

---

وَمَا مُحَمَّدٌ إِلَّا رَسُولٞ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِ ٱلرُّسُلُۚ أَفَإِيْن مَّاتَ أَوۡ قُتِلَ ٱنقَلَبۡتُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡۚ وَمَن يَنقَلِبۡ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ فَلَن يَضُرَّ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ وَسَيَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلشَّـٰكِرِينَ

muham'matu (napi) oru tūtarē tavira vēṟillai. (Ākavē, avar maraṇamaṟṟa iṟaivaṉ illai.) Avarukku muṉṉarum (ivvāṟē) (pala) tūtarkaḷ ceṉṟirukkiṉṟaṉar. Avar iṟantuviṭṭāl allatu veṭṭappaṭṭuviṭṭāl nīṅkaḷ puṟaṅkāṭṭic ceṉṟu viṭuvīrkaḷō? (Avvāṟu) evarēṉum puṟaṅkāṭṭic ceṉṟuviṭṭāl ataṉāl avaṉ allāhvukku oṉṟum naṣṭam uṇṭākkiviṭa māṭṭāṉ. Naṉṟiyaṟipavarkaḷukku allāh aticīkkirattil (naṟ)kūliyait taruvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 144

---

وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تَمُوتَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِ كِتَٰبٗا مُّؤَجَّلٗاۗ وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلۡأٓخِرَةِ نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَاۚ وَسَنَجۡزِي ٱلشَّـٰكِرِينَ

Ōr ātmā allāhviṉ aṉumatiyiṉṟi iṟappatillai. Itu tavaṇai nirṇayikkappaṭṭa vitiyākum. Evar (taṉ ceyalukku) inta ulakattiṉ naṉmaiyai (maṭṭum) virumpukiṟārō avarukku atai (maṭṭum) aḷippōm. Evar maṟumaiyiṉ naṉmaiyai(yum) virumpukiṟārō avarukku atai(yum) vaḻaṅkuvōm. Mēlum, naṉṟi celuttupavarkaḷukku nām aticīkkirattil naṟpayaṉai vaḻaṅkuvōm
Surah Aal-e-Imran, Verse 145

---

وَكَأَيِّن مِّن نَّبِيّٖ قَٰتَلَ مَعَهُۥ رِبِّيُّونَ كَثِيرٞ فَمَا وَهَنُواْ لِمَآ أَصَابَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَمَا ضَعُفُواْ وَمَا ٱسۡتَكَانُواْۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلصَّـٰبِرِينَ

ettaṉaiyō iṟaittūtarkaḷum, avarkaḷuṭaṉ iṟaivaṉiṉ pala nallaṭiyārkaḷum cērntu (allāhviṉ pātaiyil) pōr purintirukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ allāhviṉ pātaiyil (pōr ceytataṉāl) taṅkaḷukku ēṟpaṭṭa ciramattiṉ kāraṇamāka avarkaḷ taṅkaḷ tairiyattai iḻantiṭavumillai; palavīṉamākiviṭavumillai; (etirikaḷukku) paṇintuviṭavumillai. (Ivvāṟu ciramaṅkaḷaic) cakittuk koḷpavarkaḷaittāṉ allāh nēcikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 146

---

وَمَا كَانَ قَوۡلَهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَإِسۡرَافَنَا فِيٓ أَمۡرِنَا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

(ittakaiya cantarppaṅkaḷil avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ pāvaṅkaḷai nī maṉṉippāyāka! Eṅkaḷ ceyalkaḷil nāṅkaḷ varampumīṟiya (kuṟṟat)taiyum maṉṉippāyāka! Eṅkaḷ pātaṅkaḷai (pōril naḻuvātu) nī uṟutipaṭuttiyum vaippāyāka! (Uṉṉai) nirākarikkum makkaḷai veṟṟipeṟa nī eṅkaḷukku utavi purivāyāka!'' Eṉṟu avarkaḷ (pirārttittuk) kūṟiyatait tavira (vēṟoṉṟum) kūṟiyatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 147

---

فَـَٔاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا وَحُسۡنَ ثَوَابِ ٱلۡأٓخِرَةِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

ātalāl, allāh avarkaḷukku ivvulakattiṉ naṉmaiyaiyum, maṟumaiyiṉ aḻakāṉa naṉmaiyaiyum vaḻaṅkiṉāṉ. Allāh (ittakaiya) nallavarkaḷaiyē nēcikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 148

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَرُدُّوكُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡ فَتَنقَلِبُواْ خَٰسِرِينَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! (Allāhvai) nirākarippavarkaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟiṉāl avarkaḷ uṅkaḷai (uṅkaḷ nampikkaiyiliruntu nīṅkaḷ vilaki)p piṉ cellumpaṭi tiruppiviṭuvārkaḷ. Ataṉāl nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷākavē māṟiviṭuvīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 149

---

بَلِ ٱللَّهُ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلنَّـٰصِرِينَ

(Ivarkaḷ) alla, allāhtāṉ uṅkaḷ pātukāvalaṉ. Avaṉ utavi ceypavarkaḷil mikac ciṟantavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 150

---

سَنُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ بِمَآ أَشۡرَكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗاۖ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

nirākarippavarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil aticīkkirattil nām tikilai uṇṭupaṇṇi viṭuvōm. Ēṉeṉṟāl, avarkaḷ iṇaivaippataṟku allāh evvita ātāramum avarkaḷukku aḷikkātirukka avarkaḷ allāhvukku iṇaivaikkiṟārkaḷ. Ivarkaḷuṭaiya taṅkumiṭam narakamtāṉ. (Narakattilum) aniyāyakkārarkaḷiṉ taṅkumiṭam mikak keṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 151

---

وَلَقَدۡ صَدَقَكُمُ ٱللَّهُ وَعۡدَهُۥٓ إِذۡ تَحُسُّونَهُم بِإِذۡنِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَا فَشِلۡتُمۡ وَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَعَصَيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَآ أَرَىٰكُم مَّا تُحِبُّونَۚ مِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلدُّنۡيَا وَمِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۚ ثُمَّ صَرَفَكُمۡ عَنۡهُمۡ لِيَبۡتَلِيَكُمۡۖ وَلَقَدۡ عَفَا عَنكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāhviṉ kaṭṭaḷaippaṭi (uhut pōril) nīṅkaḷ etirikaḷai veṭṭi vīḻttik koṇṭirunta camayattil (uṅkaḷukku utavi purintu) allāh taṉ vākkai niccayamāka niṟaivēṟṟi vaittāṉ. Āṉāl, nīṅkaḷ virumpiyatai (atāvatu veṟṟiyai) allāh uṅkaḷukkuk kāṇpittataṉ piṉṉar (napiyiṉ kaṭṭaḷaikku) māṟuceytu avviṣayattil nīṅkaḷ uṅkaḷukkuḷ tarkkittuk koṇṭu, (napi uṅkaḷai niṟuttivaittirunta malaiyiliruntu vilaki iṟutiyil) tairiyattai iḻantuviṭṭīrkaḷ. Uṅkaḷil ivvulakai virumpupavarkaḷum uḷḷaṉar. Uṅkaḷil maṟumaiyai virumpukiṟavarkaḷum uḷḷaṉar. Ākavē, uṅkaḷaic cōtippataṟkāka (avarkaḷait turattic ceṉṟa uṅkaḷai) avarkaḷaiviṭṭu piṉṉaṭaiyumpaṭi ceytāṉ. (Itaṉ piṉṉarum) niccayamāka allāh uṅkaḷai maṉṉittuviṭṭāṉ. Ēṉeṉṟāl, allāh nampikkaiyāḷarkaḷ mītu aruḷuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 152

---

۞إِذۡ تُصۡعِدُونَ وَلَا تَلۡوُۥنَ عَلَىٰٓ أَحَدٖ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ فِيٓ أُخۡرَىٰكُمۡ فَأَثَٰبَكُمۡ غَمَّۢا بِغَمّٖ لِّكَيۡلَا تَحۡزَنُواْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا مَآ أَصَٰبَكُمۡۗ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ

(Uhut pōril allāhvuṭaiya) tūtar uṅkaḷukku piṉṉāl iruntavāṟu ‘‘(eṉṉiṭam vāruṅkaḷ!) Vāruṅkaḷ'' eṉṟu uṅkaḷai(k kūvi) aḻaittuk koṇṭirunta camayattil nīṅkaḷ oruvaraiyumē tirumpippārātu veruṇṭōṭik koṇṭiruntataiyum cintittup pāruṅkaḷ. (Nam tūtarukkum nīṅkaḷ uṇṭu paṇṇiya) ittuyarattiṉ kāraṇamāka uṅkaḷukkum (tōlviyiṉ) tuyarattaiyē piratipalaṉākak koṭuttāṉ. Ēṉeṉṟāl, uṅkaḷiṭamiruntu (oru poruḷ) tavaṟi viṭṭataip paṟṟiyum, uṅkaḷukku ēṟpaṭṭa (naṣṭat)taip paṟṟiyum nīṅkaḷ tuyarattil āḻntuviṭāmal iruppataṟ(kuriya cakipputtaṉmaiyai uṅkaḷukku uṇṭu paṇṇuvataṟ)kākavē (ittakaiya ciramattai uṅkaḷukkuk koṭuttāṉ). Nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyellām allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 153

---

ثُمَّ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنۢ بَعۡدِ ٱلۡغَمِّ أَمَنَةٗ نُّعَاسٗا يَغۡشَىٰ طَآئِفَةٗ مِّنكُمۡۖ وَطَآئِفَةٞ قَدۡ أَهَمَّتۡهُمۡ أَنفُسُهُمۡ يَظُنُّونَ بِٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ ظَنَّ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِۖ يَقُولُونَ هَل لَّنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ مِن شَيۡءٖۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡأَمۡرَ كُلَّهُۥ لِلَّهِۗ يُخۡفُونَ فِيٓ أَنفُسِهِم مَّا لَا يُبۡدُونَ لَكَۖ يَقُولُونَ لَوۡ كَانَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٞ مَّا قُتِلۡنَا هَٰهُنَاۗ قُل لَّوۡ كُنتُمۡ فِي بُيُوتِكُمۡ لَبَرَزَ ٱلَّذِينَ كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَتۡلُ إِلَىٰ مَضَاجِعِهِمۡۖ وَلِيَبۡتَلِيَ ٱللَّهُ مَا فِي صُدُورِكُمۡ وَلِيُمَحِّصَ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) It tuyarattiṟkup piṉṉar (allāh) uṅkaḷukku āṟutalai aḷikkakkūṭiya nittiraiyai iṟakkivaittāṉ. Uṅkaḷil oru kūṭṭattiṉarai atu cūḻntu koṇṭatu. Maṟṟoru kūṭṭattiṉarukkō avarkaḷuṭaiya kavalaiyē peritāki maṭaiyarkaḷ eṇṇuvataippōla allāhvaip paṟṟi uṇmai allātavaṟṟai ellām (tavaṟāka) eṇṇa ārampittu ‘‘nam'miṭam (itaṟkup parikāram ceyya) atikāram ētum uṇṭā?'' Eṉṟu kēṭṭaṉar. (Itaṟku,) ‘‘ellā atikāraṅkaḷum allāhvuṭaiyatē!'' Eṉṟu (napiyē! Patil) kūṟuvīrāka. (Ivaiyaṉṟi) avarkaḷ uṅkaḷukku veḷiyākkāta pala viṣayaṅkaḷaiyum taṅkaḷ maṉatil maṟaittuk koṇṭu ‘‘nam'miṭam ētum atikāram iruntiruntāl, iṅku vantu (ivvāṟu) nām veṭṭappaṭṭirukka māṭṭōm'' eṉavum kūṟukiṉṟaṉar. (Itaṟku napiyē! Annayavañcakarkaḷai nōkki) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭṭil (taṅki) iruntapōtilum evarkaḷ mītu veṭṭappaṭṭē iṟakka vēṇṭumeṉṟu vitikkappaṭṭuḷḷatō avarkaḷ tāṅkaḷ veṭṭappaṭavēṇṭiya iṭaṅkaḷukku(t tāmāka) vantē tīruvārkaḷ'' eṉṟum, (nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki) allāh uṅkaḷ maṉatiluḷḷataip paricōtaṉai ceyvataṟkākavum, uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟaip paricuttamākkuvataṟkākavum (ivvāṟu campavikkumpaṭic ceytāṉ eṉṟum kūṟuvīrāka. Uṅkaḷ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 154

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ مِنكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ إِنَّمَا ٱسۡتَزَلَّهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِبَعۡضِ مَا كَسَبُواْۖ وَلَقَدۡ عَفَا ٱللَّهُ عَنۡهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Iru kūṭṭattārum (uhutu pōrukkākac) cantitta nāḷil uṅkaḷil evarkaḷ atiliruntu veruṇṭōṭiṉārkaḷō, (avarkaḷ nirākarippiṉ kāraṇamāka ōṭavillai.) Avarkaḷ ceyta cila tavaṟukaḷiṉ kāraṇamāka ṣaittāṉtāṉ avarkaḷuṭaiya kālkaḷaic caṟukkumpaṭic ceytāṉ. Eṉiṉum, allāh avarkaḷiṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittuviṭṭāṉ. Niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, mikka poṟumaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 155

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَقَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ إِذَا ضَرَبُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ كَانُواْ غُزّٗى لَّوۡ كَانُواْ عِندَنَا مَا مَاتُواْ وَمَا قُتِلُواْ لِيَجۡعَلَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ حَسۡرَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nirākarippavarkaḷaip pōla nīṅkaḷum ākiviṭa vēṇṭām. Veḷiyūrukkō allatu pōrukkō ceṉṟu (iṟantu)viṭṭa taṅkaḷ cakōtararkaḷaip paṟṟi ‘‘avarkaḷ nam'miṭamē iruntiruntāl iṟantirukkavum māṭṭārkaḷ; kollappaṭṭirukkavum māṭṭārkaḷ'' eṉṟu (annirākarippāḷarkaḷ) kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil (eṉṟeṉṟumē) itai oru kaṭum tuyaramākkuvataṟkākavē ivvāṟu (avarkaḷ niṉaikkumpaṭi) allāh tarukiṟāṉ. Allāhvē uyiruṭaṉ vāḻac ceypavaṉ; maraṇikkavum vaippavaṉ. Nīṅkaḷ ceypavaṟṟai ellām allāh uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 156

---

وَلَئِن قُتِلۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوۡ مُتُّمۡ لَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَحۡمَةٌ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ

allāhviṉ pātaiyil nīṅkaḷ kollappaṭṭālum allatu iṟantu viṭṭālum (ataṟkāka uṅkaḷukku) niccayamāka allāhviṭam kiṭaikkum maṉṉippum, avaṉuṭaiya aṉpum avarkaḷ cēkarittu(k kuvittu) vaittirukkum poruḷkaḷaiviṭa mika mēlāṉatākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 157

---

وَلَئِن مُّتُّمۡ أَوۡ قُتِلۡتُمۡ لَإِلَى ٱللَّهِ تُحۡشَرُونَ

nīṅkaḷ (allāhvuṭaiya pātaiyil) iṟantuviṭṭālum allatu kollappaṭṭālum (ataṟkāka ēṉ kavalaippaṭa vēṇṭum? Ēṉeṉil, karuṇaimikka) allāhviṭamtāṉ nīṅkaḷ koṇṭuvarappaṭuvīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 158

---

فَبِمَا رَحۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ لِنتَ لَهُمۡۖ وَلَوۡ كُنتَ فَظًّا غَلِيظَ ٱلۡقَلۡبِ لَٱنفَضُّواْ مِنۡ حَوۡلِكَۖ فَٱعۡفُ عَنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ وَشَاوِرۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِۖ فَإِذَا عَزَمۡتَ فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَوَكِّلِينَ

(Napiyē!) Allāhvuṭaiya aruḷiṉ kāraṇamākavē nīr avarkaḷ mītu meṉmaiyāṉavarāka naṭantu koṇṭīr. Nīṅkaḷ kaṭukaṭuppāṉavarākavum, kaṭiṉa uḷḷam koṇṭavarākavum iruntiruppīrāṉāl um'miṭamiruntu avarkaḷ veruṇṭōṭi iruppārkaḷ. Ākavē, avar(kaḷiṉ kuṟṟaṅ)kaḷai nīr maṉṉittu (iṟaivaṉum) avarkaḷai maṉṉikkap pirārttippīrāka! Mēlum, (yuttam, camātāṉam ākiya) maṟṟa kāriyaṅkaḷilum avarkaḷuṭaṉ kalantu ālōcittē varuvīrāka! (Oru viṣayattai ceyya) nīr muṭivu ceytāl allāhviṭamē poṟuppai oppaṭaippīrāka. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh (taṉṉiṭam) poṟuppu cāṭṭupavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 159

---

إِن يَنصُرۡكُمُ ٱللَّهُ فَلَا غَالِبَ لَكُمۡۖ وَإِن يَخۡذُلۡكُمۡ فَمَن ذَا ٱلَّذِي يَنصُرُكُم مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāh uṅkaḷukku utavi purintāl uṅkaḷai veṟṟi koḷpavar evarumillai. Uṅkaḷai avaṉ (kai) viṭṭu viṭṭālō ataṟkup piṉṉar uṅkaḷukku evartāṉ utavi ceyya muṭiyum? Ātalāl, allāhviṭamē nampikkaiyāḷarkaḷ poṟuppai oppaṭaikkavum
Surah Aal-e-Imran, Verse 160

---

وَمَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَغُلَّۚ وَمَن يَغۡلُلۡ يَأۡتِ بِمَا غَلَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

mōcam ceyvatu enta napikkum takutiyaṉṟu. Evarēṉum mōcam ceytāl avar anta mōcam ceyta poruḷaiyum maṟumaiyil (tam'muṭaṉ) koṇṭuvara vēṇṭiyatākum. Piṉṉar ovvōr ātmāvukkum atu ceyta ceyalukku(riya palaṉai) muḻumaiyāka aḷikkappaṭum. Avai anīti ceyyappaṭa māṭṭātu
Surah Aal-e-Imran, Verse 161

---

أَفَمَنِ ٱتَّبَعَ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِ كَمَنۢ بَآءَ بِسَخَطٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ

allāhviṉ viruppattaip piṉpaṟṟupavar allāhviṉ kōpattil cikkiyavaṉaip pōl āvārā? (Alla! Kōpattil cikkiya) avaṉiṉ taṅkumiṭam narakamākum. Atu mikak keṭṭa taṅkumiṭamākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 162

---

هُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ

(allāhviṉ viruppattaip piṉpaṟṟiya) avarkaḷ allāhviṭattil pala (uyar) patavikaḷai aṭaikiṉṟaṉar. Allāh avarkaḷiṉ ceykaikaḷai uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 163

---

لَقَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذۡ بَعَثَ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُزَكِّيهِمۡ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَإِن كَانُواْ مِن قَبۡلُ لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ

Allāh, nampikkaiyāḷarkaḷiṉ mītu meyyākavē aruḷ purintirukkiṟāṉ. Avarkaḷukkāka oru tūtarai (atuvum) avarkaḷil iruntē aṉuppiṉāṉ. Avar avarkaḷukku allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ōtik kāṇpittu, avarkaḷai paricuttamākkiyum vaikkiṟār. Mēlum, avarkaḷukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum kaṟṟuk koṭukkiṟār. Niccayamāka avarkaḷ itaṟku muṉ pakiraṅkamāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ iruntaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 164

---

أَوَلَمَّآ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَدۡ أَصَبۡتُم مِّثۡلَيۡهَا قُلۡتُمۡ أَنَّىٰ هَٰذَاۖ قُلۡ هُوَ مِنۡ عِندِ أَنفُسِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(nampikkaiyāḷarkaḷē! ‘‘Patru' pōril) itaiviṭa irumaṭaṅku ciramattai nīṅkaḷ avarkaḷukku uṇṭu paṇṇiyiruntum inta ciramam (uhut pōril) uṅkaḷukku ēṟpaṭṭa camayattil itu eppaṭi (yārāl) ēṟpaṭṭatu? Eṉa nīṅkaḷ kēṭ(ka ārampittuviṭ)ṭīrkaḷ. (Nīṅkaḷ ceyta tavaṟiṉ kāraṇamāka) uṅkaḷāltāṉ itu ēṟpaṭṭateṉṟum, niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ eṉṟum (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 165

---

وَمَآ أَصَٰبَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ فَبِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

iru paṭaikaḷum cantitta aṉṟu uṅkaḷukku ēṟpaṭṭa naṣṭam allāhviṉ kaṭṭaḷaippaṭiyētāṉ (ēṟpaṭṭatu). Uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷaiyum, nayavañcakarkaḷaiyum pirittaṟivippataṟkākavē (ivvāṟu ceytāṉ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 166

---

وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ نَافَقُواْۚ وَقِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ قَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوِ ٱدۡفَعُواْۖ قَالُواْ لَوۡ نَعۡلَمُ قِتَالٗا لَّٱتَّبَعۡنَٰكُمۡۗ هُمۡ لِلۡكُفۡرِ يَوۡمَئِذٍ أَقۡرَبُ مِنۡهُمۡ لِلۡإِيمَٰنِۚ يَقُولُونَ بِأَفۡوَٰهِهِم مَّا لَيۡسَ فِي قُلُوبِهِمۡۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يَكۡتُمُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē! Annayavañcakarkaḷai nōkki nam'muṭaṉ cērntu) allāhviṉ pātaiyil pōrpuriya vāruṅkaḷ allatu a(nta nirākarippa)varkaḷait taṭuttuk koḷḷuṅkaḷ eṉṟu kūṟappaṭṭataṟku ‘‘(itai) nāṅkaḷ pōr eṉṟu karutiyiruntāl niccayamāka uṅkaḷait toṭarn(tē van)tiruppōm'' eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ. Aṉṟaiya tiṉam avarkaḷ nampikkaiyaiviṭa nirākarippukkē mikavum neruṅki iruntārkaḷ. Taṅkaḷ maṉatil illātavaṟṟaiyē avarkaḷ taṅkaḷ vāyāl kūṟiṉārkaḷ. Avarkaḷ (taṅkaḷ maṉatil) maṟaittuk koṇṭiruppatai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 167

---

ٱلَّذِينَ قَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ وَقَعَدُواْ لَوۡ أَطَاعُونَا مَا قُتِلُواْۗ قُلۡ فَٱدۡرَءُواْ عَنۡ أَنفُسِكُمُ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Ivarkaḷ (taṅkaḷ vīṭṭil) iruntu koṇṭē (pōril iṟantupōṉa) taṅkaḷ cakōtararkaḷaip paṟṟi ‘‘avarkaḷum eṅkaḷaip piṉpaṟṟi iruntāl (pōrukkuc ceṉṟu ippaṭi) kollappaṭṭirukka māṭṭārkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ. (Ākavē, napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl (avarkaḷai eṉṉa, mutalil!) Nīṅkaḷ uṅkaḷai viṭṭu maraṇattait taṭuttup pāruṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 168

---

وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتَۢاۚ بَلۡ أَحۡيَآءٌ عِندَ رَبِّهِمۡ يُرۡزَقُونَ

(napiyē!) Allāhviṉ pātaiyil (pōrceytu) veṭṭappaṭṭōrai iṟantu viṭṭavarkaḷ eṉa nīr orupōtum eṇṇa vēṇṭām. Māṟāka, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṭattil niccayamāka uyirōṭu irukkiṟārkaḷ. (Mēlum,) avarkaḷukku uṇavum aḷikkappaṭukiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 169

---

فَرِحِينَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَيَسۡتَبۡشِرُونَ بِٱلَّذِينَ لَمۡ يَلۡحَقُواْ بِهِم مِّنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

allāh taṉ aruḷāl (vīramaraṇam eytiya) avarkaḷukku aḷittavaṟṟaik koṇṭu āṉantamaṭaikiṟārkaḷ. Iṉṉum, taṅkaḷuṭaṉ cērāmal taṅkaḷukkup piṉ (ivvulakil uyirōṭu) iruppavarkaḷaip paṟṟi ‘‘avarkaḷukku evvita payamumillai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ'' eṉṟu makiḻcciyaṭaikiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 170

---

۞يَسۡتَبۡشِرُونَ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

allāhvi(ṉ aruḷi)ṉāl tāṅkaḷ aṭainta pākkiyattaip paṟṟiyum, mēṉmaiyaip paṟṟiyum ‘‘niccayamāka allāh nampikkaiyāḷarkaḷiṉ (naṟ)kūliyai (oru ciṟitum) vīṇākki viṭavillai'' eṉṟum makiḻntu koṇṭiruppārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 171

---

ٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡقَرۡحُۚ لِلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ مِنۡهُمۡ وَٱتَّقَوۡاْ أَجۡرٌ عَظِيمٌ

avarkaḷ ettakaiyavarkaḷ eṉṟāl, kāyamaṭainta piṉṉarum allāhvuṭaiya, (avaṉuṭaiya) tūtaruṭaiya aḻaippai ēṟṟu (pōrukku)c ceṉṟaṉar. (Allāhvukkup) payantu naṉmai ceyta ivarkaḷukku makattāṉa (naṟ)kūli uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 172

---

ٱلَّذِينَ قَالَ لَهُمُ ٱلنَّاسُ إِنَّ ٱلنَّاسَ قَدۡ جَمَعُواْ لَكُمۡ فَٱخۡشَوۡهُمۡ فَزَادَهُمۡ إِيمَٰنٗا وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ وَنِعۡمَ ٱلۡوَكِيلُ

(Cila) makkaḷ avarkaḷiṭam (vantu) ‘‘uṅkaḷukku etirāka (pōrpuriya) ellā vakuppiṉarum niccayamāka oṉṟu cērntirukkiṉṟaṉar (ātalāl,) avarkaḷukkup payantu koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiya camayattil, avarkaḷukku (payam ēṟpaṭuvataṟkup patilāka) nampikkaiyē atikarittatu. Mēlum, ‘‘allāh eṅkaḷukkup pōtumāṉavaṉ. Avaṉ ciṟanta poṟuppēṟpavaṉ (pātukāvalaṉ)'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 173

---

فَٱنقَلَبُواْ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ لَّمۡ يَمۡسَسۡهُمۡ سُوٓءٞ وَٱتَّبَعُواْ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَظِيمٍ

ākavē, avarkaḷ allāhviṉ aruṭkoṭaiyaiyum pākkiyattaiyum peṟṟut tirumpi vantārkaḷ. Avarkaḷai ettakaiya tīṅkum aṇukavillai. (Ēṉeṉṟāl) avarkaḷ allāhviṉ viruppattaiyē piṉpaṟṟic ceṉṟārkaḷ. (Poruḷai virumpic cellavillai.) Allāhvō makattāṉa koṭaiyuṭaiyavaṉ. (Ākavē, poruḷaiyum avarkaḷukku aḷittāṉ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 174

---

إِنَّمَا ذَٰلِكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ يُخَوِّفُ أَوۡلِيَآءَهُۥ فَلَا تَخَافُوهُمۡ وَخَافُونِ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

ivvāṟu (avarkaḷaip payamuṟuttac) ceytatu oru ṣaittāṉ tāṉ. Avaṉ taṉ naṇparkaḷaip paṟṟi (avarkaḷukkup) payamuṟuttiṉāṉ. Ākavē, nīṅkaḷ uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷāka iruntāl avarkaḷukkup payappaṭavēṇṭām; eṉakkē payappaṭuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 175

---

وَلَا يَحۡزُنكَ ٱلَّذِينَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡكُفۡرِۚ إِنَّهُمۡ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ يُرِيدُ ٱللَّهُ أَلَّا يَجۡعَلَ لَهُمۡ حَظّٗا فِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٌ

(napiyē!) Nirākarippil viraintu celpavarkaḷaip paṟṟi nīr kavalaippaṭa vēṇṭām. (Ēṉeṉṟāl, ataṉāl) niccayamāka avarkaḷ allāhvukku oru tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Maṟumaiyil avarkaḷukku ettakaiya pākkiyamum kiṭaikkāmal irukkumpaṭicceyya allāh virumpukiṟāṉ. (Ākavētāṉ avarkaḷ nirākarikkiṉṟaṉar.) Avarkaḷukku periya vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 176

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

evarkaḷ (taṅkaḷ) nampikkaiyaik koṭuttu nirākarippaip peṟṟuk koṇṭārkaḷō, avarkaḷ (ataṉāl) niccayamāka allāhvukku oru aṟpa aḷavum tīṅkiḻaittuviṭa muṭiyātu. Tavira, avarkaḷukkuttāṉ tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 177

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ خَيۡرٞ لِّأَنفُسِهِمۡۚ إِنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ لِيَزۡدَادُوٓاْ إِثۡمٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ

Nirākarippavarkaḷai (taṇṭikkāmal) nām tāmatappaṭuttuvatu taṅkaḷukku nallateṉṟu niccayamāka avarkaḷ eṇṇiviṭa vēṇṭām. (Vētaṉaiyai) nām avarkaḷukkut tāmatappaṭuttuvatellām (avarkaḷuṭaiya) pāvam (mēṉmēlum,) atikarippataṟkākavētāṉ. Mēlum, (muṭivil) avarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉai uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 178

---

مَّا كَانَ ٱللَّهُ لِيَذَرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَىٰ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ حَتَّىٰ يَمِيزَ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُطۡلِعَكُمۡ عَلَى ٱلۡغَيۡبِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَجۡتَبِي مِن رُّسُلِهِۦ مَن يَشَآءُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَلَكُمۡ أَجۡرٌ عَظِيمٞ

(nayavañcakarkaḷē!) Nīṅkaḷ irukkum inta nilaimaiyil nallavarkaḷ iṉṉāreṉṟum tīyavarkaḷ iṉṉāreṉṟum pirittaṟivikkum varai (uṅkaḷuṭaṉ kalantirukka) allāh (nampikkaiyāḷarkaḷai) viṭṭuvaikka māṭṭāṉ. Maṟaivāṉavaṟṟaiyum allāh uṅkaḷukku aṟivikkamāṭṭāṉ. Eṉiṉum taṉ tūtarkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷai (itai aṟivikka) allāh tērnteṭuttuk koḷvāṉ. Ākavē, allāhvaiyum avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nampikkaikoḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ (uṇmaiyākavē allāhvai) nampikkai koṇṭu (avaṉukkup) payantu (naṭantu)koṇṭāl uṅkaḷukku makattāṉa (naṟ)kūli uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 179

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ هُوَ خَيۡرٗا لَّهُمۖ بَلۡ هُوَ شَرّٞ لَّهُمۡۖ سَيُطَوَّقُونَ مَا بَخِلُواْ بِهِۦ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ

evarkaḷ, allāh taṉ aruḷāl taṅkaḷukku vaḻaṅkiya poruḷkaḷil kañcattaṉam ceykiṟārkaḷō avarkaḷ atu taṅkaḷukku nallatu eṉṟu eṇṇiviṭa vēṇṭām. Atu avarkaḷukkut tīṅkākavē irukkum. Kañcattaṉattāl cērtta poruḷ maṟumaiyil avarkaḷ kaḻuttil arikaṇṭamāka (irumpu vaḷaiyamāka) māṭṭappaṭum. Vāṉaṅkaḷ pūmiyiṉ vāricurimai allāhvukkē uriyatu. Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai ellām naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 180

---

لَّقَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ فَقِيرٞ وَنَحۡنُ أَغۡنِيَآءُۘ سَنَكۡتُبُ مَا قَالُواْ وَقَتۡلَهُمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَنَقُولُ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ

Evarkaḷ ‘‘niccayamāka allāh ēḻai; nāṅkaḷtāṉ cīmāṉkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷō, avarkaḷuṭaiya collai tiṭṭamāka allāh kēṭṭuk koṇṭāṉ. (Ippaṭi) avarkaḷ kūṟiyataiyum, niyāyamiṉṟi napimārkaḷai avarkaḷ kolai ceytataiyum niccayamāka nām pativu ceykiṟōm. (Ākavē, maṟumaiyil avarkaḷai nōkki) ‘‘erikkum vētaṉaiyai nīṅkaḷ cuvaittuppāruṅkaḷ'' eṉa nām kūṟuvōm
Surah Aal-e-Imran, Verse 181

---

ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّامٖ لِّلۡعَبِيدِ

‘‘nīṅkaḷ uṅkaḷ kaikaḷāl tēṭik koṇṭatutāṉ itaṟkuk kāraṇamākum. Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷukku ciṟitum aniyāyam ceyvatillai'' (eṉṟum kūṟuvōm)
Surah Aal-e-Imran, Verse 182

---

ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ عَهِدَ إِلَيۡنَآ أَلَّا نُؤۡمِنَ لِرَسُولٍ حَتَّىٰ يَأۡتِيَنَا بِقُرۡبَانٖ تَأۡكُلُهُ ٱلنَّارُۗ قُلۡ قَدۡ جَآءَكُمۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِي بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلَّذِي قُلۡتُمۡ فَلِمَ قَتَلۡتُمُوهُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

ivarkaḷ ‘‘ettūtarāyiṉum, avar koṭukkum paliyai neruppu (karittu) pucippatai avar namakkuk kāṭṭumvarai avarai nāṅkaḷ nampikkai koḷḷak kūṭātu eṉṟu niccayamāka allāh eṅkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkiyirukkiṟāṉ'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. (Ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Eṉakku muṉṉar uṅkaḷiṭam vanta napimārkaḷil palar nīṅkaḷ kēṭṭa itaiyum (vēṟu pala) teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum koṇṭu vantārkaḷ. (Appaṭi irukka, uṅkaḷ kūṟṟil) nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl avarkaḷai nīṅkaḷ ēṉ kolai ceytīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 183

---

فَإِن كَذَّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ جَآءُو بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ

(itaṟkup) piṉṉarum avarkaḷ um'maip poyyareṉak kūṟiṉāl (ataippaṟṟi nīr kavalaippaṭa vēṇṭām. Ēṉeṉṟāl,) umakku muṉṉar vanta pala tūtarkaḷaiyum avarkaḷ (ivvāṟē) poyyareṉak kūṟiṉārkaḷ. Avarkaḷō teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum, vēta nūlkaḷaiyum, pirakācamāṉa vētattaiyum koṇṭu vantē iruntaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 184

---

كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۗ وَإِنَّمَا تُوَفَّوۡنَ أُجُورَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ فَمَن زُحۡزِحَ عَنِ ٱلنَّارِ وَأُدۡخِلَ ٱلۡجَنَّةَ فَقَدۡ فَازَۗ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ

Ovvōr ātmāvum maraṇattai cuvaittē tīravēṇṭum. (Eṉiṉum) uṅkaḷ (ceyalkaḷukkuriya) kūlikaḷai nīṅkaḷ muḻumaiyāka aṭaivatellām maṟumai nāḷiltāṉ. Ākavē, (annāḷil) evar (naraka) neruppiliruntu appuṟappaṭuttappaṭṭu corkkattil nuḻaivikkappaṭukiṟārō avar niccayamāka perum pākkiyattai aṭaintuviṭṭār. Ivvulaka vāḻkkai mayakkakkūṭiya (aṟpa) iṉpattait tavira vēṟillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 185

---

۞لَتُبۡلَوُنَّ فِيٓ أَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ وَلَتَسۡمَعُنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَذٗى كَثِيرٗاۚ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷ poruḷkaḷilum, uṅkaḷ ātmākkaḷilum (naṣṭam iḻaikkappaṭuvataṉ mūlam) niccayamāka nīṅkaḷ cōtikkappaṭuvīrkaḷ. Uṅkaḷukku muṉṉar vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷālum, iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷālum, pala vacai moḻikaḷai niccayamāka nīṅkaḷ ceviyuṟuvīrkaḷ. (Ākavē, ittakaiya ciramaṅkaḷai) nīṅkaḷ poṟumaiyuṭaṉ cakittavarkaḷākavum, allāhvai payantavarkaḷākavum vāḻntuvantāl (nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ)... Niccayamāka itutāṉ vīracceyalāka irukkum
Surah Aal-e-Imran, Verse 186

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَتُبَيِّنُنَّهُۥ لِلنَّاسِ وَلَا تَكۡتُمُونَهُۥ فَنَبَذُوهُ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ وَٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَبِئۡسَ مَا يَشۡتَرُونَ

vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷiṭam ‘‘(uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭṭa) vētattai makkaḷukkut teḷivāka eṭutturaikka vēṇṭum. Atai mūṭi maṟaittuviṭak kūṭātu'' eṉṟu allāh uṟutimoḻi vāṅkiyatai (napiyē! Avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka. (Eṉiṉum) avarkaḷ (taṅkaḷiṉ) ivvuṟutimoḻiyait taṅkaḷ mutukuppuṟamāka eṟintuviṭṭu itaṟkup piratiyākac coṟpa kirayattaip peṟṟukkoṇṭaṉar. Avarkaḷ peṟṟukkoṇṭatu makā keṭṭatākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 187

---

لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡرَحُونَ بِمَآ أَتَواْ وَّيُحِبُّونَ أَن يُحۡمَدُواْ بِمَا لَمۡ يَفۡعَلُواْ فَلَا تَحۡسَبَنَّهُم بِمَفَازَةٖ مِّنَ ٱلۡعَذَابِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

(Napiyē!) Evarkaḷ tāṅkaḷ ceyta (aṟpa) kāriyattaip paṟṟi makiḻcciyaṭaintu, tām ceyyāta (naṉmaiyāṉa) kāriyaṅkaḷaip paṟṟiyum, (tām ceytatāka makkaḷ) tam'maip pukaḻvatai virumpukiṟārkaḷō avarkaḷ vētaṉaiyiliruntu tappittuk koḷvārkaḷ eṉṟu niccayamāka (oru kālamum) nīr eṇṇa vēṇṭām. Kaṇṭippāka avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 188

---

وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ

vāṉaṅkaḷ, pūmiyiṉ āṭci allāhvukkuriyatē! Aṉaittiṉ mītum allāh pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 189

---

إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ

vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittiruppatilum, iravu pakal māṟimāṟi varuvatilum aṟivuṭaiyavarkaḷukku niccayamākap pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Aal-e-Imran, Verse 190

---

ٱلَّذِينَ يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِهِمۡ وَيَتَفَكَّرُونَ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ رَبَّنَا مَا خَلَقۡتَ هَٰذَا بَٰطِلٗا سُبۡحَٰنَكَ فَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

ivarkaḷ niṉṟa nilaiyilum, iruppilum, paṭukkaiyilum allāhvaiyē niṉaittu, vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum avaṉ paṭaittiruppatai ārāycci ceyvārkaḷ. Mēlum, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī ivaṟṟai vīṇāka paṭaikkavillai. Nī mikattūyavaṉ. (Naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiliruntu eṅkaḷai nī kāppāṟṟuvāyāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 191

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ مَن تُدۡخِلِ ٱلنَّارَ فَقَدۡ أَخۡزَيۡتَهُۥۖ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٖ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī evarkaḷai (naraka) neruppil nuḻaittu viṭṭāyō avarkaḷai niccayamāka nī iḻivupaṭuttiviṭṭāy. (Attakaiya) aniyāyakkārarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ (oruvarum) illai
Surah Aal-e-Imran, Verse 192

---

رَّبَّنَآ إِنَّنَا سَمِعۡنَا مُنَادِيٗا يُنَادِي لِلۡإِيمَٰنِ أَنۡ ءَامِنُواْ بِرَبِّكُمۡ فَـَٔامَنَّاۚ رَبَّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَكَفِّرۡ عَنَّا سَيِّـَٔاتِنَا وَتَوَفَّنَا مَعَ ٱلۡأَبۡرَارِ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Uṉ) tūtariṉ aḻaippai nāṅkaḷ niccayamāka ceviyuṟṟōm. (Avar) eṅkaḷai nampikkaiyiṉpakkam aḻaittu ‘‘uṅkaḷ iṟaivaṉai nampikkai koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. Nāṅkaḷum (avvāṟē) nampikkai koṇṭōm. Ātalāl, eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippāyāka! Eṅkaḷ pāvaṅkaḷai eṅkaḷai viṭṭum akaṟṟiṭuvāyāka! (Muṭivil) nallavarkaḷuṭaṉ eṅkaḷ uyirai kaippaṟṟuvāyāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 193

---

رَبَّنَا وَءَاتِنَا مَا وَعَدتَّنَا عَلَىٰ رُسُلِكَ وَلَا تُخۡزِنَا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ إِنَّكَ لَا تُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṉ tūtarkaḷ mūlam eṅkaḷukku nī vākkaḷittatai eṅkaḷukku tantaruḷ purivāyāka! Maṟumai nāḷil nī eṅkaḷai iḻivupaṭutti viṭātē! Niccayamāka nī vākkuṟuti tavaṟupavaṉalla'' (eṉṟu pirārttaṉai ceytu koṇṭiruppārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 194

---

فَٱسۡتَجَابَ لَهُمۡ رَبُّهُمۡ أَنِّي لَآ أُضِيعُ عَمَلَ عَٰمِلٖ مِّنكُم مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰۖ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۖ فَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَأُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَأُوذُواْ فِي سَبِيلِي وَقَٰتَلُواْ وَقُتِلُواْ لَأُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَأُدۡخِلَنَّهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ ثَوَابٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلثَّوَابِ

ātalāl, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷuṭaiya pirārttaṉaiyai aṅkīkarittuk koṇṭatuṭaṉ ‘‘uṅkaḷil āṇ, peṇ (iru pālarilum) evarkaḷ naṉmai ceytapōtilum niccayamāka nāṉ atai vīṇākkiviṭamāṭṭēṉ. (Ēṉeṉṟāl) uṅkaḷil (āṇō peṇṇō) oruvar maṟṟoruvaril uḷḷavar tāṉ. (Ākavē, kūli koṭuppatil āṇ, peṇ eṉṟa pākupāṭillai. Uṅkaḷil) evarkaḷ taṅkaḷ ūriliruntu veḷiyēṟiyum, (piṟarāl) veḷiyēṟṟappaṭṭum, eṉ pātaiyil tuṉpuṟuttappaṭṭum, pōr ceytu atil kollappaṭṭum (iṟantu) viṭukiṉṟaṉarō avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷai avarkaḷai viṭṭu niccayamāka nām akaṟṟiṭuvōm. Toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum corkkaṅkaḷilum niccayamāka nām avarkaḷai nuḻaiyavaippōm'' (eṉṟu kūṟuvāṉ. Itu) allāhviṉāl (avarkaḷukkuk) koṭukkappaṭum naṉmaiyākum. Allāhviṭattil (iṉṉum itaiviṭa) mikka aḻakāṉa vekumatiyum irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 195

---

لَا يَغُرَّنَّكَ تَقَلُّبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ

(napiyē!) Nirākarippavarkaḷ (perum viyāpārikaḷākavum celvantarkaḷākavum āṭamparamāka) nakaraṅkaḷil cuṟṟittirintu koṇṭiruppatu um'mai mayakki (ēmāṟṟi) viṭavēṇṭām
Surah Aal-e-Imran, Verse 196

---

مَتَٰعٞ قَلِيلٞ ثُمَّ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

(itu) aṟpa cukamākum. Itaṟkup piṉṉar avarkaḷiṉ taṅkumiṭam narakamtāṉ. Atu taṅkumiṭaṅkaḷil mikakkeṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 197

---

لَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا نُزُلٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۗ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّلۡأَبۡرَارِ

Āyiṉum, evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu (oḻuṅkāka naṭantu) koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukku toṭarntu nīraruvikaḷ ōṭikkoṇṭirukkum corkkaṅkaḷuṇṭu. Atil allāhviṉ viruntiṉarāka (eṉṟeṉṟumē) taṅkiviṭuvārkaḷ. Nallōrukkāka allāhviṭam iruppatu mikac ciṟantatākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 198

---

وَإِنَّ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَمَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِمۡ خَٰشِعِينَ لِلَّهِ لَا يَشۡتَرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Vētattaiyuṭaiyavarkaḷil niccayamāka (ippaṭiyum) cilar irukkiṉṟaṉar; avarkaḷ allāhvaiyum, uṅkaḷukku aruḷappaṭṭa (ivvētat)taiyum, avarkaḷukku aruḷappaṭṭa (maṟṟa)vaṟṟaiyum nampikkaikoṇṭu allāhvukkum payantu naṭakkiṉṟaṉar. Avarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaik koṭuttu coṟpa kirayattaip peṟṟuk koḷvatumillai. Ivarkaḷukku ivarkaḷuṭaiya kūli ivarkaḷatu iṟaivaṉiṭattil (makattāṉatāka) irukkiṟatu. Niccayamāka allāh kaṇakkeṭuppatil mikattīviramāṉavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 199

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱصۡبِرُواْ وَصَابِرُواْ وَرَابِطُواْ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ poṟumaiyaik kaṭaippiṭiyuṅkaḷ. (Etirikaḷai viṭa) nīṅkaḷ atikam cakittuk koḷḷuṅkaḷ. (Etiriyai etirkka) ennēramum tayārāka iruṅkaḷ. Allāhvukkup payantu (naṭantu) koḷḷuṅkaḷ. Nīṅkaḷ (im'maiyilum maṟumaiyilum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 200

---

Author: Abdulhameed Baqavi

---