Surah Aal-e-Imran - Tamil Translation by Jan Turst Foundation

الٓمٓ

aliḥp, lām, mīm
Surah Aal-e-Imran, Verse 1

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُ

avaṉ nittiya jīvaṉ; eṉṟum nilaittiruppavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 2

---

نَزَّلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَأَنزَلَ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

(napiyē! Muṟṟilum) uṇmaiyaik koṇṭuḷḷa inta vētattaip (paṭippaṭiyāka) avaṉ tāṉ um mītu iṟakki vaittāṉ;. Itu-itaṟku muṉṉāluḷḷa (vētaṅkaḷai) uṟutippaṭuttum tavrāttaiyum iṉjīlaiyum avaṉē iṟakki vaittāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 3

---

مِن قَبۡلُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَأَنزَلَ ٱلۡفُرۡقَانَۗ إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٍ

itaṟku muṉṉāl maṉitarkaḷukku nērvaḻi kāṭṭuvataṟkāka (naṉmai, tīmai ivaṟṟaip pirittaṟivikkum ḥpurkkā(ṉ eṉṉum kur'ā)ṉaiyum iṟakki vaittāṉ. Ākavē, evar allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṉṟārkaḷō, avarkaḷukku niccayamākak kaṭum taṇṭaṉaiyuṇṭu. Allāh yāvaraiyum mikaittōṉākavum, (tīyōraip) paḻi vāṅkupavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 4

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَخۡفَىٰ عَلَيۡهِ شَيۡءٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ

vāṉattilō, pūmiyilō uḷḷa epporuḷum niccayamāka allāhvukku maṟaintirukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 5

---

هُوَ ٱلَّذِي يُصَوِّرُكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡحَامِ كَيۡفَ يَشَآءُۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

Avaṉ tāṉ karppak kōḷaṟaikaḷil tāṉ nāṭiyapaṭi uṅkaḷai uruvākkukiṉṟāṉ;. Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya nāyaṉ vēṟillai. Avaṉ yāvaraiyum mikaittōṉākavum, vivēkam mikkōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 6

---

هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۡهُ ءَايَٰتٞ مُّحۡكَمَٰتٌ هُنَّ أُمُّ ٱلۡكِتَٰبِ وَأُخَرُ مُتَشَٰبِهَٰتٞۖ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِمۡ زَيۡغٞ فَيَتَّبِعُونَ مَا تَشَٰبَهَ مِنۡهُ ٱبۡتِغَآءَ ٱلۡفِتۡنَةِ وَٱبۡتِغَآءَ تَأۡوِيلِهِۦۖ وَمَا يَعۡلَمُ تَأۡوِيلَهُۥٓ إِلَّا ٱللَّهُۗ وَٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ يَقُولُونَ ءَامَنَّا بِهِۦ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ رَبِّنَاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ

avaṉtāṉ (iv) vētattai um'mītu iṟakkiṉāṉ. Itil viḷakkamāṉa vacaṉaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa. Ivaitāṉ ivvētattiṉ aṭippaṭaiyākum. Maṟṟavai (pala antaraṅkaṅkaḷaik koṇṭa) mutaṣāpihāt (eṉṉum āyattukaḷ) ākum. Eṉiṉum evarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil vaḻikēṭu irukkiṟatō avarkaḷ kuḻappattai ēṟpaṭuttuvataṟkāka mutaṣāpih vacaṉaṅkaḷiṉ viḷakkattait tēṭi ataṉaip piṉpaṟṟukiṉṟaṉar. Allāhvait tavira vēṟu evarum ataṉ uṇmaiyāṉa viḷakkattai aṟiyamāṭṭārkaḷ. Kalviyil uṟutippāṭu uṭaiyavarkaḷ avai aṉaittum eṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vantavaitāṉ. Nāṅkaḷ atai nampikkai koḷkiṟōm, eṉṟu avarkaḷ kūṟuvārkaḷ. Aṟivuṭaiyōrait tavira maṟṟavarkaḷ itaikkoṇṭu nallupatēcam peṟamāṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 7

---

رَبَّنَا لَا تُزِغۡ قُلُوبَنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَيۡتَنَا وَهَبۡ لَنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةًۚ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷukku nēr vaḻiyaik kāṭṭiyapiṉ eṅkaḷ itayaṅkaḷai (atiliruntu) tavaṟumāṟu ceytu viṭātē! Iṉṉum nī uṉ puṟattiliruntu eṅkaḷukku (rahmat eṉṉum) nallaruḷai aḷippāyāka! Niccayamāka nīyē peruṅ koṭaiyāḷiyāvāy!" (Eṉṟu avarkaḷ pirārttaṉai ceyvārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 8

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ جَامِعُ ٱلنَّاسِ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

eṅkaḷ iṟaivā! Niccayamāka nī maṉitarkaḷaiyellām enta cantēkamumillāta oru nāḷil oṉṟu cērppavaṉāka irukkiṉṟāy. Niccayamāka allāh vākkuṟuti mīṟa māṭṭāṉ" (eṉṟum avarkaḷ pirārttippārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمۡ وَقُودُ ٱلنَّارِ

nirākarippōrkaḷukku avarkaḷuṭaiya celvaṅkaḷum, kuḻantaikaḷum allāhvi(ṉ taṇṭaṉaiyi)liruntu etaiyum niccayamāka taṭukkamāṭṭātu. Iṉṉum avarkaḷtām (naraka) neruppiṉ eriporuḷkaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 10

---

كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ

(Ivarkaḷuṭaiya nilai) ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattāraiyum, iṉṉum avarkaḷukku muṉṉāl iruntōraiyum pōṉṟē irukkiṟatu. Avarkaḷ nam attāṭcikaḷaip poyyākkiṉar;. Ākavē avarkaḷai, avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamākak (kaṭuntaṇṭaṉaiyil) allāh piṭittuk koṇṭāṉ - allāh vētaṉai koṭuppatil mikak kaṭumaiyāṉavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 11

---

قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ سَتُغۡلَبُونَ وَتُحۡشَرُونَ إِلَىٰ جَهَنَّمَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

nirākarippōriṭam (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: "Veku viraivil nīṅkaḷ tōlviyaṭaivīrkaḷ. Aṉṟiyum (maṟumaiyil) narakattil cērkkappaṭuvīrkaḷ. Iṉṉum, (narakamāṉa avvirippu) keṭṭa paṭukkaiyākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 12

---

قَدۡ كَانَ لَكُمۡ ءَايَةٞ فِي فِئَتَيۡنِ ٱلۡتَقَتَاۖ فِئَةٞ تُقَٰتِلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَأُخۡرَىٰ كَافِرَةٞ يَرَوۡنَهُم مِّثۡلَيۡهِمۡ رَأۡيَ ٱلۡعَيۡنِۚ وَٱللَّهُ يُؤَيِّدُ بِنَصۡرِهِۦ مَن يَشَآءُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ

(patru kaḷattil) cantitta iru cēṉaikaḷilum uṅkaḷukku ōr attāṭci niccayamāka uḷḷatu. Oru cēṉai allāhviṉ pātaiyil pōriṭṭatu. Piṟitoṉṟu kāḥpirkaḷāka iruntatu. Nirākarippōr allāhviṉ pātaiyil pōriṭuvōrait taṅkaḷaippōl iru maṭaṅkākat tam kaṇkaḷāl kaṇṭaṉar;. Iṉṉum, allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukkut taṉ utaviyaik koṇṭu palappaṭuttukiṟāṉ;. Niccayamāka, (akap) pārvaiyuṭaiyōrukku itil tiṭaṉāka oru paṭippiṉai irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 13

---

زُيِّنَ لِلنَّاسِ حُبُّ ٱلشَّهَوَٰتِ مِنَ ٱلنِّسَآءِ وَٱلۡبَنِينَ وَٱلۡقَنَٰطِيرِ ٱلۡمُقَنطَرَةِ مِنَ ٱلذَّهَبِ وَٱلۡفِضَّةِ وَٱلۡخَيۡلِ ٱلۡمُسَوَّمَةِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ وَٱلۡحَرۡثِۗ ذَٰلِكَ مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلۡمَـَٔابِ

peṇkaḷ, āṇ makkaḷ; poṉṉilum, veḷḷiyilumāṉa peruṅkuviyalkaḷ; aṭaiyāḷamiṭappaṭ; ṭa (uyarnta) kutiraikaḷ; (āṭu, māṭu, oṭṭakai pōṉṟa) kāl naṭaikaḷ, cākupaṭi nilaṅkaḷ ākiyavaṟṟiṉ mītuḷḷa iccai maṉitarkaḷukku aḻakākkappaṭṭirukkiṟatu. Ivai(yellām nilaiyaṟṟa) ulaka vāḻviṉ cukapporuḷkaḷākum;. Allāhviṭattilō aḻakāṉa taṅkumiṭam uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 14

---

۞قُلۡ أَؤُنَبِّئُكُم بِخَيۡرٖ مِّن ذَٰلِكُمۡۖ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ عِندَ رَبِّهِمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَأَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

(Napiyē!) Nīr kūṟum; "avaṟṟai viṭa mēlāṉavai paṟṟiya ceytiyai nāṉ uṅkaḷukkuc collaṭṭumā? Takvā - payapakti - uṭaiyavarkaḷukku, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil cuvaṉapatikaḷ uṇṭu. Avaṟṟiṉ kīḻ nīrōṭaikaḷ ōṭikkoṇṭirukkiṉṟaṉa. Avarkaḷ aṅku eṉṟeṉṟum taṅkuvārkaḷ; (aṅku avarkaḷukkut) tūya tuṇaikaḷ uṇṭu. Iṉṉum allāhviṉ tirup poruttamum uṇṭu. Allāh taṉ aṭiyārkaḷai uṟṟu nōkkukiṟavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 15

---

ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ إِنَّنَآ ءَامَنَّا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

ittakaiyōr (tam iṟaivaṉiṭam)
Surah Aal-e-Imran, Verse 16

---

ٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡمُنفِقِينَ وَٱلۡمُسۡتَغۡفِرِينَ بِٱلۡأَسۡحَارِ

(iṉṉum avarkaḷ) poṟumaiyuṭaiyōrākavum, uṇmaiyāḷarākavum, allāhavukku muṟṟilum vaḻippaṭuvōrākavum, (iṟaivaṉ pātaiyil) tāṉa tarmaṅkaḷ ceyvōrākavum, (iraviṉ kaṭaici) sahar nērattil (vaṇaṅki, nāyaṉiṭam) maṉṉippuk kōruvōrākavum iruppar
Surah Aal-e-Imran, Verse 17

---

شَهِدَ ٱللَّهُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَأُوْلُواْ ٱلۡعِلۡمِ قَآئِمَۢا بِٱلۡقِسۡطِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

allāh nītiyai nilaināṭṭakkūṭiyavaṉāka uḷḷa nilaiyil avaṉaittavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ yārumillai eṉṟu cāṭci kūṟukiṟāṉ. Mēlum malakkukaḷum aṟivuṭaiyōrum (ivvāṟē cāṭci kūṟukiṉṟaṉar.) Avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ yārumillai avaṉ mikaittavaṉ, ñāṉamikkavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 18

---

إِنَّ ٱلدِّينَ عِندَ ٱللَّهِ ٱلۡإِسۡلَٰمُۗ وَمَا ٱخۡتَلَفَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

niccayamāka (tīṉul) islām tāṉ allāhviṭattil (oppukkoḷḷappaṭṭa) mārkkamākum;. Vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷ (itutāṉ uṇmaiyāṉa mārkkam eṉṉum) aṟivu avarkaḷukkuk kiṭaitta piṉṉarum tam'miṭaiyēyuḷḷa poṟāmaiyiṉ kāraṇamāka (itaṟku) māṟupaṭṭaṉar;. Evar allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittārkaḷō, niccayamāka allāh (avarkaḷuṭaiya) kaṇakkait turitamāka muṭippāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 19

---

فَإِنۡ حَآجُّوكَ فَقُلۡ أَسۡلَمۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّهِ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِۗ وَقُل لِّلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡأُمِّيِّـۧنَ ءَأَسۡلَمۡتُمۡۚ فَإِنۡ أَسۡلَمُواْ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

(Itaṟku piṉṉum) avarkaḷ um'miṭam tarkkam ceytāl (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka"nāṉ allāhvukku muṟṟilum vaḻippaṭṭirukkiṉṟēṉ; eṉṉaip piṉpaṟṟiyōrum (avvāṟē vaḻippaṭṭirukkiṉṟaṉar.)" Tavira, vētam koṭukkappaṭṭōriṭamum, pāmara makkaḷiṭamum; "nīṅkaḷum (avvāṟē) vaḻippaṭṭīrkaḷā?" Eṉṟu kēḷum;. Avarkaḷum (avvāṟē) muṟṟilum vaḻippaṭṭāl niccayamāka avarkaḷ nērāṉa pātaiyai aṭaintu viṭṭārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭuvārkaḷāyiṉ (nīr kavalaippaṭa vēṇṭām,) aṟivippatutāṉ um mītu kaṭamaiyākum; mēlum, allāh taṉ aṭiyārkaḷai uṟṟukkavaṉippavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 20

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَيَقۡتُلُونَ ٱلَّذِينَ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡقِسۡطِ مِنَ ٱلنَّاسِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٍ

niccayamāka evar allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittuk koṇṭum nītamiṉṟi napimārkaḷaik kolai ceytu koṇṭum, maṉitarkaḷiṭattil nītamāka naṭakkavēṇṭum eṉṟu ēvuvōraiyum kolai ceytu koṇṭum irukkiṉṟārkaḷō avarkaḷukku nōviṉai mikka vētaṉai uṇṭu" eṉṟu (napiyē!) Nīr naṉmārāyaṅ kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 21

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

avarkaḷ purinta ceyalkaḷ im'maiyilum maṟumaiyilum (palaṉaṟṟavaiyāka) aḻintu viṭṭaṉa. Iṉṉum avarkaḷukku utaviyāḷarkaḷ evarumilar
Surah Aal-e-Imran, Verse 22

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُدۡعَوۡنَ إِلَىٰ كِتَٰبِ ٱللَّهِ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ وَهُم مُّعۡرِضُونَ

vētattil oru pākam koṭukkappaṭṭavar(kaḷāṉa yūtar)kaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avarkaḷiṭaiyē (ēṟpaṭṭa vivakārattaip paṟṟi) allāhviṉ vētattaik koṇṭu tīrppaḷikka avarkaḷ aḻaikkappaṭṭārkaḷ; āṉāl avarkaḷil oru pirivār (itaip) puṟakkaṇittu vilakik koṇṭaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 23

---

ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۖ وَغَرَّهُمۡ فِي دِينِهِم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

itaṟkuk kāraṇam; eṇṇik kaṇakkiṭappaṭṭa (cila) nāṭkaḷē tavira (naraka) neruppu eppōtaikkum eṅkaḷait tīṇṭātu eṉṟu avarkaḷ kūṟik koṇṭiruppatutāṉa.; (Itu) tavira avarkaḷ tam mārkka(viṣaya)ttil poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟivantatum avarkaḷai ēmāṟṟi viṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 24

---

فَكَيۡفَ إِذَا جَمَعۡنَٰهُمۡ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِ وَوُفِّيَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

Cantēkamillāta anta (iṟuti) nāḷil avarkaḷaiyellām nām oṉṟu cērttu, ovvōr ātmāvukkum atu campātittataṟku uriyatai muḻumaiyākak koṭukkappaṭumpōtu (avarkaḷuṭaiya nilai) eppaṭiyirukkum? Avarkaḷ (tam viṉaikaḷukkuriya palaṉ peruvatil) aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 25

---

قُلِ ٱللَّهُمَّ مَٰلِكَ ٱلۡمُلۡكِ تُؤۡتِي ٱلۡمُلۡكَ مَن تَشَآءُ وَتَنزِعُ ٱلۡمُلۡكَ مِمَّن تَشَآءُ وَتُعِزُّ مَن تَشَآءُ وَتُذِلُّ مَن تَشَآءُۖ بِيَدِكَ ٱلۡخَيۡرُۖ إِنَّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 26

---

تُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَتُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۖ وَتُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَتُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّۖ وَتَرۡزُقُ مَن تَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ

(nāyaṉē!) Nītāṉ iravaip pakalil pukuttukiṉṟāy;. Nītāṉ pakalai iravilum pukuttukiṉṟāy;. Marittatiliruntu uyiruḷḷatai nīyē veḷiyākkukiṉṟāy;. Nīyē uyiruḷḷatiliruntu marittataiyum veḷiyākkukiṉṟāy;. Mēlum, nī nāṭiyōrukkuk kaṇakkiṉṟik koṭukkiṉṟāy
Surah Aal-e-Imran, Verse 27

---

لَّا يَتَّخِذِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَلَيۡسَ مِنَ ٱللَّهِ فِي شَيۡءٍ إِلَّآ أَن تَتَّقُواْ مِنۡهُمۡ تُقَىٰةٗۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ

muḥmiṉkaḷ (taṅkaḷaip pōṉṟa) muḥmiṉkaḷaiyaṉṟi kāḥpirkaḷait tam uṟṟa tuṇaivarkaḷāka eṭuttukkoḷḷa vēṇṭām;. Avarkaḷiṭamiruntu taṅkaḷaip pātukāttuk koḷvataṟkāka aṉṟi (uṅkaḷil) evarēṉum appaṭic ceytāl, (avarukku) allāhviṭattil evviṣayattilum campantam illai. Iṉṉum, allāh taṉṉaip paṟṟi uṅkaḷai eccarikkiṉṟāṉ; mēlum, allāhviṭamē (nīṅkaḷ) mīḷa vēṇṭiyatirukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 28

---

قُلۡ إِن تُخۡفُواْ مَا فِي صُدُورِكُمۡ أَوۡ تُبۡدُوهُ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(napiyē!) Nīr kūṟum; "uṅkaḷ uḷḷattiluḷḷatai nīṅkaḷ maṟaittālum, allatu atai veḷippaṭaiyākat teriyappaṭuttiṉālum atai allāh naṉkaṟikiṉṟāṉ;. Iṉṉum, vāṉaṅkaḷil uḷḷataiyum, pūmiyil uḷḷataiyum avaṉ naṉkaṟikiṉṟāṉ;. Allāh aṉaittup poruṭkaḷ mītum āṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 29

---

يَوۡمَ تَجِدُ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ مِنۡ خَيۡرٖ مُّحۡضَرٗا وَمَا عَمِلَتۡ مِن سُوٓءٖ تَوَدُّ لَوۡ أَنَّ بَيۡنَهَا وَبَيۡنَهُۥٓ أَمَدَۢا بَعِيدٗاۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ

Ovvōr ātmāvum, tāṉ ceyta naṉmaikaḷum; iṉṉum, tāṉ ceyta tīmaikaḷum anta(t tīrppu) nāḷil taṉmuṉkoṇṭu varappaṭṭatum, atu tāṉ ceyta tīmaikkum taṉakkum iṭaiyē veku tūram irukka vēṇṭumē eṉṟu virumpum;. Allāh taṉṉaippaṟṟi niṉaivu kūṟumāṟu uṅkaḷai eccarikkiṉṟāṉ;. Iṉṉum allāh taṉ aṭiyārkaḷ mītu karuṇai uṭaiyōṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 30

---

قُلۡ إِن كُنتُمۡ تُحِبُّونَ ٱللَّهَ فَٱتَّبِعُونِي يُحۡبِبۡكُمُ ٱللَّهُ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ allāhvai nēcippīrkaḷāṉāl, eṉṉaip piṉ paṟṟuṅkaḷ;. Allāh uṅkaḷai nēcippāṉ; uṅkaḷ pāvaṅkaḷai uṅkaḷukkāka maṉṉippāṉ; mēlum, allāh maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇai uṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 31

---

قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡكَٰفِرِينَ

(napiyē! Iṉṉum) nīr kūṟum; "allāhvukkum (avaṉ) tūtarukkum vaḻippaṭuṅkaḷ." Āṉāl avarkaḷ puṟakkaṇittut tirumpi viṭuvārkaḷāṉāl - niccayamāka allāh kāḥpirkaḷai nēcippatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 32

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰٓ ءَادَمَ وَنُوحٗا وَءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ وَءَالَ عِمۡرَٰنَ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

ātamaiyum, nūhaiyum, ipṟāhīmiṉ cantatiyaraiyum, imrāṉiṉ cantatiyaraiyum niccayamāka allāh akilattārai viṭa mēlāka tērnteṭuttāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 33

---

ذُرِّيَّةَۢ بَعۡضُهَا مِنۢ بَعۡضٖۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

(avarkaḷil) oruvar maṟṟavariṉ cantatiyāvār - mēlum, allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 34

---

إِذۡ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ عِمۡرَٰنَ رَبِّ إِنِّي نَذَرۡتُ لَكَ مَا فِي بَطۡنِي مُحَرَّرٗا فَتَقَبَّلۡ مِنِّيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

imrāṉiṉ maṉaivi; "eṉ iraivaṉē! Eṉ karppattiluḷḷatai uṉakku muṟṟilum arppaṇikka nāṉ niccayamāka nērntu koḷkiṟēṉ;. Eṉavē (itai) eṉṉiṭamiruntu nī ēṟṟuk koḷvāyāka! Niccayamāka nī yāvaṟṟaiyum ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāy" eṉṟu kūṟiyataiyum
Surah Aal-e-Imran, Verse 35

---

فَلَمَّا وَضَعَتۡهَا قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي وَضَعۡتُهَآ أُنثَىٰ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا وَضَعَتۡ وَلَيۡسَ ٱلذَّكَرُ كَٱلۡأُنثَىٰۖ وَإِنِّي سَمَّيۡتُهَا مَرۡيَمَ وَإِنِّيٓ أُعِيذُهَا بِكَ وَذُرِّيَّتَهَا مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ

(Piṉ, tāṉ etirpārttataṟku māṟāka) avaḷ oru peṇ kuḻantaiyaip peṟṟatum; "eṉ iṟaivaṉē! Nāṉ oru peṇṇaiyē peṟṟirukkiṉṟēṉ" eṉak kūṟiyataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ;. Avaḷ peṟṟeṭuttatai allāh naṉkaṟivāṉ;. Āṇ, peṇṇaip pōlalla. (Mēlum antattāy coṉṉāḷ;)"avaḷukku maryam eṉṟu peyariṭṭuḷḷēṉ;. Iṉṉum avaḷaiyum, avaḷ cantatiyaiyum viraṭṭappaṭṭa ṣaittāṉi(ṉ tīṅkukaḷi)liruntu kāppāṟṟat tiṭamāka uṉṉiṭam kāval tēṭukiṉṟēṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 36

---

فَتَقَبَّلَهَا رَبُّهَا بِقَبُولٍ حَسَنٖ وَأَنۢبَتَهَا نَبَاتًا حَسَنٗا وَكَفَّلَهَا زَكَرِيَّاۖ كُلَّمَا دَخَلَ عَلَيۡهَا زَكَرِيَّا ٱلۡمِحۡرَابَ وَجَدَ عِندَهَا رِزۡقٗاۖ قَالَ يَٰمَرۡيَمُ أَنَّىٰ لَكِ هَٰذَاۖ قَالَتۡ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٍ

avaḷuṭaiya iṟaivaṉ avaḷ pirārttaṉaiyai aḻakiya muṟaiyil ēṟṟuk koṇṭāṉ;. Akkuḻantaiyai aḻakāka vaḷarttiṭac ceytāṉ;. Ataṉai vaḷarkkum poṟuppai jakariyyā ēṟṟukkoḷḷumpaṭi ceytāṉ. Jakariyyā avaḷ irunta mihrāpukkuḷ (toḻum aṟaikkup) pōkum pōtellām, avaḷiṭam uṇavu iruppataik kaṇṭār, "maryamē! I(vvuṇavāṉa)tu uṉakku eṅkiruntu vantatu?" Eṉṟu avar kēṭṭār; "itu allāhviṭamiruntu kiṭaittatu - niccayamāka allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuk kaṇakkiṉṟi uṇavaḷikkiṉṟāṉ" eṉṟu avaḷ(patil) kūṟiṉāḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 37

---

هُنَالِكَ دَعَا زَكَرِيَّا رَبَّهُۥۖ قَالَ رَبِّ هَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ ذُرِّيَّةٗ طَيِّبَةًۖ إِنَّكَ سَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ

anta iṭattilēyē jakariyyā tam iṟaivaṉiṭam pirārttaṉai ceytavarākak kūṟiṉār; "iṟaivaṉē! Uṉṉiṭamiruntu eṉakkāka oru paricuttamāṉa cantatiyaik koṭuttaruḷvāyāka! Niccayamāka nī pirārttaṉaiyaic cevimaṭuttaruḷvōṉāka irukkiṉṟāy
Surah Aal-e-Imran, Verse 38

---

فَنَادَتۡهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُوَ قَآئِمٞ يُصَلِّي فِي ٱلۡمِحۡرَابِ أَنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكَ بِيَحۡيَىٰ مُصَدِّقَۢا بِكَلِمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَسَيِّدٗا وَحَصُورٗا وَنَبِيّٗا مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

avar tam aṟaiyil niṉṟu toḻutu koṇṭiruntapōtu, malakkukaḷ avarai captamāka aḻaittu"niccayamāka allāh yahyā (eṉum peyaruḷḷa makavu kuṟittu) naṉmārāyaṅ kūṟukiṉṟāṉ;. Avar allāhviṭamiruntu oru vārttaiyai meyppippavarākavum, kaṇṇiyamuṭaiyavarākavum, oḻukka neṟi pēṇiya (tūya)varākavum, nallōrkaḷiliruntē napiyākavum iruppār" eṉak kūṟiṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 39

---

قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَقَدۡ بَلَغَنِيَ ٱلۡكِبَرُ وَٱمۡرَأَتِي عَاقِرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكَ ٱللَّهُ يَفۡعَلُ مَا يَشَآءُ

Avar kūṟiṉār; "eṉ iṟaivaṉē! Eṉakku eppaṭi makaṉ oruvaṉ uṇṭāka muṭiyum? Eṉakku vayatu atikamāki (mutumai vantu) viṭṭatu. Eṉ maṉaiviyum malaṭāka irukkiṉṟāḷ;" ataṟku (iṟaivaṉ), "avvāṟē naṭakkum;, allāh tāṉ nāṭiyataic ceytu muṭikkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 40

---

قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٍ إِلَّا رَمۡزٗاۗ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ كَثِيرٗا وَسَبِّحۡ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِبۡكَٰرِ

eṉ iṟaivaṉē! (Itaṟkāṉa) ōr aṟikuṟiyai eṉakkuk koṭuttaruḷvāyāka!" Eṉṟu (jakariyyā) kēṭṭār. Ataṟku (iṟaivaṉ), "umakku aṟikuṟiyāvatu, mūṉṟu nāṭkaḷukkuc caikaikaḷ mūlamāka aṉṟi nīr makkaḷiṭam pēcamāṭṭīr! Nīr um iṟaivaṉai atikamatikam niṉaivu kūrntu, avaṉaik kālaiyilum mālaiyilum pōṟṟit tutippīrāka!" Eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 41

---

وَإِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰكِ وَطَهَّرَكِ وَٱصۡطَفَىٰكِ عَلَىٰ نِسَآءِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

(napiyē! Maryamiṭattil) malakkukaḷ; maryamē! Niccayamāka allāh um'mait tērnteṭuttirukkiṉṟāṉ;. Um'mait tūymaiyākavum ākkiyirukkiṟāṉ; iṉṉum ulakattiluḷḷa peṇkaḷ yāvaraiyum viṭa (mēṉmaiyāka) um'mait tērnteṭuttirukkiṉṟāṉ" (eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 42

---

يَٰمَرۡيَمُ ٱقۡنُتِي لِرَبِّكِ وَٱسۡجُدِي وَٱرۡكَعِي مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ

maryamē! Um iṟaivaṉukku sujutu ceytum, rukūḥ ceyvōruṭaṉ rukūḥ ceytum vaṇakkam ceyvīrāka" (eṉṟum) kūṟiṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 43

---

ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۚ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يُلۡقُونَ أَقۡلَٰمَهُمۡ أَيُّهُمۡ يَكۡفُلُ مَرۡيَمَ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ

(napiyē!) Ivai(yellām) maṟaivāṉavaṟṟil niṉṟumuḷḷa viṣayaṅkaḷākum; ivaṟṟai nām umakku vahī mūlam aṟivikkiṉṟōm;. Mēlum, maryam yār poruppil irukka vēṇṭumeṉpataip paṟṟi (kuṟi pārttaṟiya) taṅkaḷ eḻutu kōlkaḷai avarkaḷ eṟinta pōtu nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai. (Itaippaṟṟi) avarkaḷ vivātitta pōtum nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 44

---

إِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكِ بِكَلِمَةٖ مِّنۡهُ ٱسۡمُهُ ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ وَجِيهٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

Malakkukaḷ kūṟiṉārkaḷ; "maryamē! Niccayamāka allāh taṉṉiṭamiruntu varum oru collaik koṇṭu umakku (oru makavu varaviruppatu paṟṟi) naṉmārāyaṅ kūṟukiṟāṉ. Ataṉ peyar masīh;. Maryamiṉ makaṉ īsā eṉpatākum. Avar ivvulakattilum, maṟu ulakattilum kaṇṇiyamikkōrākavum (iṟaivaṉukku) neruṅki iruppavarkaḷil oruvarākavum iruppār
Surah Aal-e-Imran, Verse 45

---

وَيُكَلِّمُ ٱلنَّاسَ فِي ٱلۡمَهۡدِ وَكَهۡلٗا وَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

mēlum, avar (kuḻantaiyākat) toṭṭilil irukkumpōtum, (pālyam tāṇṭi) mutircciyaṭainta paruvattilum avar makkaḷuṭaṉ pēcuvār; iṉṉum (nalloḻukkamuṭaiya) cāṉṟōrkaḷil oruvarākavum avar iruppār
Surah Aal-e-Imran, Verse 46

---

قَالَتۡ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي وَلَدٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكِ ٱللَّهُ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

(accamayam maryam) kūṟiṉār; "eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉai oru maṉitaṉum toṭātirukkumpōtu eṉakku evvāṟu oru makaṉ uṇṭāka muṭiyum?" (Ataṟku) avaṉ kūṟiṉāṉ; "appaṭittāṉ allāh tāṉ nāṭiyataip paṭaikkiṟāṉ. Avaṉ oru kāriyattait tīrmāṉittāl, avaṉ ataṉiṭam'ākuka' eṉakkūṟukiṟāṉ, uṭaṉē atu āki viṭukiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 47

---

وَيُعَلِّمُهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

iṉṉum avarukku avaṉ vētattaiyum, ñāṉattaiyum, tavrāttaiyum, iṉjīlaiyum kaṟṟuk koṭuppāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 48

---

وَرَسُولًا إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَنِّي قَدۡ جِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ أَنِّيٓ أَخۡلُقُ لَكُم مِّنَ ٱلطِّينِ كَهَيۡـَٔةِ ٱلطَّيۡرِ فَأَنفُخُ فِيهِ فَيَكُونُ طَيۡرَۢا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُبۡرِئُ ٱلۡأَكۡمَهَ وَٱلۡأَبۡرَصَ وَأُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُنَبِّئُكُم بِمَا تَأۡكُلُونَ وَمَا تَدَّخِرُونَ فِي بُيُوتِكُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Isrāyīliṉ cantatiyaṉarukkut tūtarākavum (avarai ākkuvāṉ; ivvāṟu avar ākiyatum isravēlarkaḷiṭam avar;)"nāṉ uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu ōr attāṭciyuṭaṉ niccayamāka vantuḷḷēṉ;. Nāṉ uṅkaḷukkāka kaḷimaṇṇāl oru paṟavaiyiṉ uruvattai uṇṭākki nāṉ atil ūtuvēṉ;. Atu allāhviṉ aṉumatiyaik koṇṭu (uyiruṭaiya) paṟavaiyākiviṭum. Piṟavik kuruṭarkaḷaiyum, veṇ kuṣṭarōkikaḷaiyum kuṇappaṭuttuvēṉ;. Allāhviṉ aṉumatiyaik koṇṭu iṟantōraiyum uyirppippēṉ;. Nīṅkaḷ uṇpavaṟṟaiyum, nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭukaḷil cēkaram ceytu vaippavaṟṟaiyum paṟṟi nāṉ uṅkaḷukku eṭuttuk kūṟuvēṉ. Nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷ (nampikkaiyāḷar) āka iruntāl niccayamāka ivaṟṟil uṅkaḷukkut tiṭamāṉa attāṭci irukkiṟatu" (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Aal-e-Imran, Verse 49

---

وَمُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيَّ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَلِأُحِلَّ لَكُم بَعۡضَ ٱلَّذِي حُرِّمَ عَلَيۡكُمۡۚ وَجِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ

eṉakku muṉ irukkum tavrāttai meypikkavum, uṅkaḷukku vilakki vaikkappaṭṭavaṟṟil cilavaṟṟai uṅkaḷukku aṉumatikkavum, uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu (ittakaiya) attāṭciyai uṅkaḷiṭam nāṉ koṇṭu vantirukkiṟēṉ;, ākavē nīṅkaḷ allāhvukku añcuṅkaḷ; eṉṉaip piṉ paṟṟuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 50

---

إِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ

niccayamāka allāhvē eṉṉuṭaiya iṟaivaṉum, uṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉum āvāṉ. Ākavē avaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. Ituvē (sirāttul mustakīm eṉṉum) nērāṉa viḻiyākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 51

---

۞فَلَمَّآ أَحَسَّ عِيسَىٰ مِنۡهُمُ ٱلۡكُفۡرَ قَالَ مَنۡ أَنصَارِيٓ إِلَى ٱللَّهِۖ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ نَحۡنُ أَنصَارُ ٱللَّهِ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَٱشۡهَدۡ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

Avarkaḷil kuḥpru iruppatai (atāvatu avarkaḷil oru cārār tam'mai nirākarippatai) īsā uṇarnta pōtu, "allāhviṉ pātaiyil eṉakku utavi ceypavarkaḷ yār?" Eṉṟu avar kēṭṭār; (ataṟku avaruṭaiya ciṣyarkaḷāṉa) havāriyyūṉ; "nāṅkaḷ allāhvukkāka (uṅkaḷ) utaviyāḷarkaḷāka irukkiṟōm, niccayamāka nāṅkaḷ allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭuḷḷōm;. Tiṭamāka nāṅkaḷ (avaṉukku muṟṟilum vaḻippaṭṭa) muslīmkaḷāka irukkiṉṟōm, eṉṟu nīṅkaḷ cāṭci colluṅkaḷ" eṉak kūṟiṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 52

---

رَبَّنَآ ءَامَنَّا بِمَآ أَنزَلۡتَ وَٱتَّبَعۡنَا ٱلرَّسُولَ فَٱكۡتُبۡنَا مَعَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī aruḷiya (vētat)tai nāṅkaḷ nampukiṟōm, (uṉṉuṭaiya) ittūtarai nāṅkaḷ piṉpaṟṟukiṟōm;. Eṉavē eṅkaḷai (cattiyattiṟku) cāṭci colvōruṭaṉ cērttu eḻutuvāyāka!" (Eṉṟu ciṣyarkaḷāṉa havāriyyūṉ pirārttittaṉar)
Surah Aal-e-Imran, Verse 53

---

وَمَكَرُواْ وَمَكَرَ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ

(īsāvai nirākarittōr avaraik kollat) tiṭṭamiṭṭuc cati ceytārkaḷ. Allāhvum cati ceytāṉ;. Tavira allāh cati ceypavarkaḷil mikac ciṟantavaṉ āvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 54

---

إِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَىٰٓ إِنِّي مُتَوَفِّيكَ وَرَافِعُكَ إِلَيَّ وَمُطَهِّرُكَ مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَجَاعِلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوكَ فَوۡقَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ فِيمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ

īsāvē! Niccayamāka nāṉ um'maik kaippaṟṟuvēṉ;. Iṉṉum eṉṉaḷavil um'mai uyarttik koḷvēṉ;. Nirākarittuk koṇṭiruppōruṭaiya (poykaḷil niṉṟum) um'mait tūymaippaṭuttuvēṉ;. Mēlum um'maip piṉpaṟṟuvōrai kiyāma nāḷ varai nirākarippōrukku mēlākavum vaippēṉ;. Piṉṉar uṅkaḷuṭaiya tirumputal eṉṉiṭamē irukkiṟatu. (Appōtu) nīṅkaḷ tarkkam ceytu koṇṭiruntatu paṟṟi nāṉ uṅkaḷiṭaiyē tīrppaḷippēṉ" eṉṟu allāh kūṟiyatai (napiyē! Niṉaivu kūrvīrāka)
Surah Aal-e-Imran, Verse 55

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَأُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

eṉavē, nirākarippōrai ivvulakilum, maṟumaiyilum kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyaikkoṇṭu vētaṉai ceyvēṉ;. Avarkaḷukku utavi ceyvōr evarum irukka māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 56

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āṉāl, evar īmāṉ koṇṭu naṟkarumaṅkaḷum ceykiṟārkaḷō, avarkaḷukku naṟkūlikaḷai (allāh) muḻumaiyākak koṭuppāṉ; allāh akkiramam ceyvōrai nēcikkamāṭṭāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 57

---

ذَٰلِكَ نَتۡلُوهُ عَلَيۡكَ مِنَ ٱلۡأٓيَٰتِ وَٱلذِّكۡرِ ٱلۡحَكِيمِ

(napiyē!) Nām um mītu ōtikkāṭṭiya ivai (naṟcāṉṟukaḷaik koṇṭa) iṟai vacaṉaṅkaḷākavum;, ñāṉam nirampiya naṟceytiyākavum irukkiṉṟaṉa
Surah Aal-e-Imran, Verse 58

---

إِنَّ مَثَلَ عِيسَىٰ عِندَ ٱللَّهِ كَمَثَلِ ءَادَمَۖ خَلَقَهُۥ مِن تُرَابٖ ثُمَّ قَالَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

allāhviṭattil niccayamāka īsāviṉ utāraṇam ātamiṉ utāraṇam pōṉṟatē. Avaṉ avarai maṇṇiliruntu paṭaittuppiṉ"kuṉ" (ākuka) eṉak kūṟiṉāṉ;. Avar (maṉitar) ākiviṭṭār
Surah Aal-e-Imran, Verse 59

---

ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ

(napiyē! Īsāvaip paṟṟi) um iṟaivaṉiṭamiruntu vantatē uṇmaiyākum;. Eṉavē (itaik kuṟittu) aiyappaṭuvōril nīrum oruvarākiṭātīr
Surah Aal-e-Imran, Verse 60

---

فَمَنۡ حَآجَّكَ فِيهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ فَقُلۡ تَعَالَوۡاْ نَدۡعُ أَبۡنَآءَنَا وَأَبۡنَآءَكُمۡ وَنِسَآءَنَا وَنِسَآءَكُمۡ وَأَنفُسَنَا وَأَنفُسَكُمۡ ثُمَّ نَبۡتَهِلۡ فَنَجۡعَل لَّعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰذِبِينَ

(napiyē!) Itupaṟṟiya muḻu viparamum umakku vantu cērnta piṉṉarum evarēṉum oruvar um'miṭam itaik kuṟittu tarkkam ceytāl; "vāruṅkaḷ! Eṅkaḷ putalvarkaḷaiyum, uṅkaḷ putalvarkaḷaiyum; eṅkaḷ peṇkaḷaiyum, uṅkaḷ peṇkaḷaiyum; eṅkaḷaiyum uṅkaḷaiyum aḻaittu (oṉṟu tiraṭṭi vaittuk koṇṭu)'poyyarkaḷ mītu allāhviṉ cāpam uṇṭākaṭṭum' eṉṟu nām pirārttippōm!" Eṉa nīr kūṟum
Surah Aal-e-Imran, Verse 61

---

إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡقَصَصُ ٱلۡحَقُّۚ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

niccayamāka itutāṉ uṇmaiyāṉa varalāṟu. Allāhvait tavira vēṟu nāyaṉ illai. Niccayamāka allāh - avaṉ yāvaraiyum mikaittōṉ; mikka ñāṉamuṭaiyōṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 62

---

فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ

avarkaḷ puṟakkaṇittāl - tiṭamāka allāh (ivvāṟu) kuḻappam ceyvōrai naṉkaṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 63

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ كَلِمَةٖ سَوَآءِۭ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ أَلَّا نَعۡبُدَ إِلَّا ٱللَّهَ وَلَا نُشۡرِكَ بِهِۦ شَيۡـٔٗا وَلَا يَتَّخِذَ بَعۡضُنَا بَعۡضًا أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُولُواْ ٱشۡهَدُواْ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

(Napiyē! Avarkaḷiṭam)"vētattaiyuṭaiyōrē! Namakkum uṅkaḷukkumiṭaiyē (icaivāṉa) oru potu viṣayattiṉ pakkam vāruṅkaḷ; (atāvatu) nām allāhvait tavira vēṟevaraiyum vaṇaṅka māṭṭōm;. Avaṉukku evaraiyum iṇaivaikka māṭṭōm; allāhvai viṭṭu nam'mil cilar cilaraik kaṭavuḷarkaḷāka eṭuttuk koḷḷa māṭṭōm" eṉak kūṟum; (muḥmiṉkaḷē! Itaṉ piṟakum) avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl; "niccayamāka nāṅkaḷ muslimkaḷ eṉpataṟku nīṅkaḷ cāṭciyāka iruṅkaḷ!" Eṉṟu nīṅkaḷ kūṟiviṭuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 64

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تُحَآجُّونَ فِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمَآ أُنزِلَتِ ٱلتَّوۡرَىٰةُ وَٱلۡإِنجِيلُ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

vētattaiyuṭaiyōrē! Iprāhīmaip paṟṟi (avar yūtarā, kiṟistavarā eṉṟu vīṉāka) ēṉ tarkkittuk koṇṭirukkiṟīrkaḷ? Avarukkup piṉṉarēyaṉṟi tavrāttum, iṉjīlum iṟakkappaṭavillaiyē (itaikkūṭa) nīṅkaḷ viḷaṅkik koḷḷavillaiyā
Surah Aal-e-Imran, Verse 65

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ حَٰجَجۡتُمۡ فِيمَا لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ فَلِمَ تُحَآجُّونَ فِيمَا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ

uṅkaḷukkuc ciṟitu ñāṉam irunta viṣayaṅkaḷil (ituvarai) nīṅkaḷ tarkkam ceytu koṇṭiruntīrkaḷ; (appaṭiyirukka) uṅkaḷukkuc ciṟitukūṭa ñāṉam illāta viṣayaṅkaḷil ēṉ vivātam ceyya muṟpaṭukiṟīrkaḷ? Allāhtāṉ aṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 66

---

مَا كَانَ إِبۡرَٰهِيمُ يَهُودِيّٗا وَلَا نَصۡرَانِيّٗا وَلَٰكِن كَانَ حَنِيفٗا مُّسۡلِمٗا وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

iprāhīm yūtarākavō, allatu kiṟistavarākavō irukkavillai. Āṉāl avar (allāhviṭam) muṟṟilum (caraṇaṭainta) nērmaiyāṉa muslimāka iruntār;. Avar muṣrikkukaḷil (iṇaivaippōril) oruvarāka irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 67

---

إِنَّ أَوۡلَى ٱلنَّاسِ بِإِبۡرَٰهِيمَ لَلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ وَهَٰذَا ٱلنَّبِيُّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۗ وَٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

niccayamāka maṉitarkaḷi; l iprāhīmukku mikavum neruṅkiyavarkaḷ, avaraip piṉpaṟṟiyōrum, inta napiyum, (allāhviṉ mītum, inta napiyiṉ mītum) īmāṉ koṇṭōrumē āvār;. Mēlum allāh muḥmiṉkaḷiṉ pātukāvalaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 68

---

وَدَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يُضِلُّونَكُمۡ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

Vētattaiyuṭaiyōril oru cārār uṅkaḷai vaḻi keṭukka virumpukiṟārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ taṅkaḷaiyē aṉṟi vaḻi keṭukka muṭiyātu. Eṉiṉum, (itai) avarkaḷ uṇarkiṟārkaḷillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 69

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ

vētattaiyuṭaiyavarkaḷē! Nīṅkaḷ terintu koṇṭē allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai ēṉ nirākarikkiṉṟīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 70

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَلۡبِسُونَ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

vētattaiyuṭaiyōrē! Cattiyattai acattiyattuṭaṉ ēṉ nīṅkaḷ kalakkukiṟīrkaḷ? Iṉṉum nīṅkaḷ aṟintu koṇṭē ēṉ uṇmaiyai maṟaikkiṟīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 71

---

وَقَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ ءَامِنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَجۡهَ ٱلنَّهَارِ وَٱكۡفُرُوٓاْ ءَاخِرَهُۥ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

vētattaiyuṭaiyōril oru cārār (tam iṉattāriṭam); "īmāṉ koṇṭōr mītu iṟakkappaṭṭa (vētat)taik kālaiyil nampi, mālaiyil nirākarittu viṭuṅkaḷ;. Itaṉāl (īmāṉ koṇṭuḷḷa) avarkaḷum oru vēḷai (atai viṭṭut) tirumpi viṭakkūṭum" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 72

---

وَلَا تُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّا لِمَن تَبِعَ دِينَكُمۡ قُلۡ إِنَّ ٱلۡهُدَىٰ هُدَى ٱللَّهِ أَن يُؤۡتَىٰٓ أَحَدٞ مِّثۡلَ مَآ أُوتِيتُمۡ أَوۡ يُحَآجُّوكُمۡ عِندَ رَبِّكُمۡۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

uṅkaḷ mārkkattaip piṉpaṟṟuvōrait tavira (vēṟu evaraiyum) nampātīrkaḷ" (eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Napiyē!) Nīr kūṟum; niccayamāka nērvaḻiyeṉpatu allāhviṉ vaḻiyē ākum;. Uṅkaḷukku (vētam) koṭukkappaṭṭatupōl iṉṉoruvarukkum koṭukkappaṭuvatā allatu avarkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉ muṉ uṅkaḷai mikaittu viṭuvatā?" (Eṉṟu avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ pēcik koḷkiṟārkaḷ.) Niccayamāka aruṭkoṭaiyellām allāhviṉ kaiyilēyē uḷḷatu. Atai avaṉ nāṭiyōrukku vaḻaṅkukiṉṟāṉ; allāh vicālamāṉa (koṭaiyaḷippavaṉ; yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉ eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 73

---

يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ

avaṉ taṉ rahmattai(aruḷai)k koṇṭu tāṉ nāṭiyōraic contamākkik koḷkiṉṟāṉ;. Iṉṉum allāh makattāṉa kirupaiyuṭaiyavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 74

---

۞وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مَنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِقِنطَارٖ يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ وَمِنۡهُم مَّنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِدِينَارٖ لَّا يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ إِلَّا مَا دُمۡتَ عَلَيۡهِ قَآئِمٗاۗ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَيۡسَ عَلَيۡنَا فِي ٱلۡأُمِّيِّـۧنَ سَبِيلٞ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

(Napiyē!) Vētattaiyuṭaiyōril cilar irukkiṟārkaḷ;. Avarkaḷiṭam nīr oru (poṟ) kuviyalai oppaṭaittālum, avarkaḷ atai (oru kuṟaivum illāmal, kēṭkumpōtu) um'miṭam tiruppik koṭuttu viṭuvārkaḷ;. Avarkaḷil iṉṉum cilar irukkiṟārkaḷ. Avarkaḷiṭam oru (kācai) tīṉārai oppaṭaittālum, nīr avarkaḷiṭam toṭarntu niṉṟu kēṭṭāloḻiya, avarkaḷ atai umakkut tiruppik koṭukkamāṭṭārkaḷ. Ataṟkuk kāraṇam, 'pāmararkaḷiṭam (iruntu nām etaik kaippaṟṟik koṇṭālum) nam'mai kuṟṟam piṭikka (avarkaḷukku) vaḻiyillai' eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatutāṉ;. Mēlum, avarkaḷ aṟintu koṇṭē allāhviṉ pēril poy kūṟukiṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 75

---

بَلَىٰۚ مَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ وَٱتَّقَىٰ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ

appaṭiyalla! Yār tam vākkuṟutiyai niṟaivēṟṟukiṉṟārkaḷō, (allāhvukku) añciyum naṭakkiṉṟārkaḷō (avarkaḷ tām kuṟṟam piṭikkappaṭa māṭṭārkaḷ). Niccayamāka allāh (taṉakku) añci naṭappōrai nēcikkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 76

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَشۡتَرُونَ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ وَأَيۡمَٰنِهِمۡ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ لَا خَلَٰقَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ وَلَا يَنظُرُ إِلَيۡهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

yār allāhviṭattil ceyta vākkuṟutiyaiyum tam cattiyappiramāṇaṅkaḷaiyum aṟpa vilaikku viṟkiṟārkaḷō, avarkaḷukku niccayamāka maṟumaiyil yātoru naṟpākkiyamum illai. Aṉṟiyum, allāh avarkaḷuṭaṉ pēca māṭṭāṉ;. Iṉṉum iṟuti nāḷil avaṉ avarkaḷai (karuṇaiyuṭaṉ) pārkkavum māṭṭāṉ. Avarkaḷaip(pāvattaiviṭṭup) paricuttamākkavum māṭṭāṉ;. Mēlum avarkaḷukku nōviṉaimikka vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 77

---

وَإِنَّ مِنۡهُمۡ لَفَرِيقٗا يَلۡوُۥنَ أَلۡسِنَتَهُم بِٱلۡكِتَٰبِ لِتَحۡسَبُوهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَمَا هُوَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَقُولُونَ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَمَا هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Niccayamāka avarkaḷil oru pirivār irukkiṉṟārkaḷ - avarkaḷ vētattai ōtumpōtut taṅkaḷ nāvukaḷaic cāyttu ōtukiṟārkaḷ - (ataṉāl uṇṭākum māṟṟaṅkaḷaiyum) vētattiṉ oru pakutitāṉeṉṟu nīṅkaḷ eṇṇik koḷvataṟkāka. Āṉāl atu vētattil uḷḷatalla"atu allāhviṭam iruntu (vantatu)" eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; āṉāl atu allāhviṭamiruntu (vantatum) alla. Iṉṉum aṟintu koṇṭē avarkaḷ allāhviṉ mītu poy kūṟukiṉṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 78

---

مَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُؤۡتِيَهُ ٱللَّهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَ ثُمَّ يَقُولَ لِلنَّاسِ كُونُواْ عِبَادٗا لِّي مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن كُونُواْ رَبَّـٰنِيِّـۧنَ بِمَا كُنتُمۡ تُعَلِّمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ وَبِمَا كُنتُمۡ تَدۡرُسُونَ

oru maṉitarukku allāh vētattaiyum, ñāṉattaiyum, napip paṭṭattaiyum koṭukka, piṉṉar avar"allāhvai viṭṭu eṉakku aṭiyārkaḷāki viṭuṅkaḷ" eṉṟu (piṟa) maṉitarkaḷiṭam kūṟa iyalātu. Āṉāl avar (piṟa maṉitariṭam)"nīṅkaḷ vētattaik kaṟṟuk koṭuttuk koṇṭum, a(vvētat)tai nīṅkaḷ ōtik koṇṭum iruppataṉāl rappāṉī (iṟaivaṉai vaṇaṅki avaṉaiyē cārntiruppōr)kaḷāki viṭuṅkaḷ" (eṉṟu tāṉ colluvār)
Surah Aal-e-Imran, Verse 79

---

وَلَا يَأۡمُرَكُمۡ أَن تَتَّخِذُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ أَرۡبَابًاۚ أَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡكُفۡرِ بَعۡدَ إِذۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ

mēlum avar, "malakkukaḷaiyum, napimārkaḷaiyum (vaṇakkattiṟkuriya iraṭcakarkaḷāka) rappukaḷāka eṭuttuk koḷḷuṅkaḷ" eṉṟum uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭamāṭṭār - nīṅkaḷ muslimkaḷāka (allāhviṭamē muṟṟilum caraṇaṭaintavarkaḷ) ākiviṭṭa piṉṉar (nīṅkaḷ avaṉai) nirākarippōrāki viṭuṅkaḷ eṉṟu avar uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭuvārā
Surah Aal-e-Imran, Verse 80

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ لَمَآ ءَاتَيۡتُكُم مِّن كِتَٰبٖ وَحِكۡمَةٖ ثُمَّ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مُّصَدِّقٞ لِّمَا مَعَكُمۡ لَتُؤۡمِنُنَّ بِهِۦ وَلَتَنصُرُنَّهُۥۚ قَالَ ءَأَقۡرَرۡتُمۡ وَأَخَذۡتُمۡ عَلَىٰ ذَٰلِكُمۡ إِصۡرِيۖ قَالُوٓاْ أَقۡرَرۡنَاۚ قَالَ فَٱشۡهَدُواْ وَأَنَا۠ مَعَكُم مِّنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

(Niṉaivu kūruṅkaḷ;) napimār(kaḷ mūlamāka allāh uṅkaḷ muṉṉōr)kaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkiyapōtu, "nāṉ uṅkaḷukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum koṭuttirukkiṉṟēṉ. Piṉṉar uṅkaḷiṭam iruppatai meyppikkum rasūl (iṟaitūtar) varuvār. Nīṅkaḷ avarmītu tiṭamāka īmāṉ koṇṭu avarukku uṟutiyāka utavi ceyvīrkaḷāka" (eṉak kūṟiṉāṉ). "Nīṅkaḷ (itai) uṟutippaṭuttukiṟīrkaḷā? Eṉṉuṭaiya inta uṭaṉpaṭikkaikkuk kaṭṭuppaṭukiṟīrkaḷā?" Eṉṟum kēṭṭāṉ; "nāṅkaḷ (ataṉai ēṟṟu) uṟutippaṭuttukiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; (ataṟku allāh)"nīṅkaḷ cāṭciyāka iruṅkaḷ;. Nāṉum uṅkaḷuṭaṉ cāṭciyāḷarkaḷil (oruvaṉāka) irukkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 81

---

فَمَن تَوَلَّىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

eṉavē, itaṉ piṉṉarum evarēṉum puṟakkaṇittu viṭuvārkaḷāṉāl niccayamāka avarkaḷ tīyavarkaḷ tām
Surah Aal-e-Imran, Verse 82

---

أَفَغَيۡرَ دِينِ ٱللَّهِ يَبۡغُونَ وَلَهُۥٓ أَسۡلَمَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ طَوۡعٗا وَكَرۡهٗا وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ

allāhviṉ mārkkattaiviṭṭu (vēṟu mārkkattaiyā) avarkaḷ tēṭukiṟārkaḷ? Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa (aṉaittup paṭaippukaḷum) virumpiyō allatu veṟuttō avaṉukkē caraṇaṭaikiṉṟaṉa. Mēlum (avai ellām) avaṉiṭamē mīṇṭum koṇṭu varappaṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 83

---

قُلۡ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ عَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ

allāhvaiyum, eṅkaḷ mītu aruḷappaṭṭa (vētat)taiyum, iṉṉum iprāhīm, ismāyīl, is'hāk, yaḥkūp, avarkaḷiṉ cantatiyar ākiyōr mītu aruḷ ceyyappaṭṭavaṟṟaiyum, iṉṉum mūsā, īsā iṉṉum maṟṟa napimārkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu aruḷappaṭṭavaṟṟaiyum nāṅkaḷ vicavācaṅ koḷkiṟōm. Avarkaḷil evaroruvaraiyum pirittu vēṟṟumai pārāṭṭamāṭṭōm;. Nāṅkaḷ avaṉukkē (muṟṟilum caraṇaṭaiyum) muslimkaḷ āvōm" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 84

---

وَمَن يَبۡتَغِ غَيۡرَ ٱلۡإِسۡلَٰمِ دِينٗا فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡهُ وَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Iṉṉum islām allāta (vēṟu) mārkkattai evarēṉum virumpiṉāl (atu) orupōtum avariṭamiruntu oppuk koḷḷappaṭa māṭṭātu. Mēlum a(ttakaiya)var maṟumai nāḷil naṣṭamaṭaintōril tāṉ iruppār
Surah Aal-e-Imran, Verse 85

---

كَيۡفَ يَهۡدِي ٱللَّهُ قَوۡمٗا كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ وَشَهِدُوٓاْ أَنَّ ٱلرَّسُولَ حَقّٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

avarkaḷiṭam teḷivāṉa ātāraṅkaḷ vantu niccayamāka (intat) tūtar uṇmaiyāḷartāṉ eṉṟu cāṭciyaṅ kūṟi īmāṉ koṇṭa piṟaku nirākarittu viṭṭārkaḷē, antak kūṭṭattiṟku allāh eppaṭi nērvaḻi kāṭṭuvāṉ! Allāh aniyāyak kāra kūṭṭattiṟku nērvaḻi kāṭṭa māṭṭāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 86

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُمۡ أَنَّ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةَ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ

niccayamāka avarkaḷ mītu allāh, malakkukaḷ, maṉitarkaḷ aṉaivariṉ cāpamum irukkiṉṟatu eṉpatu tāṉ avarkaḷukkuriya kūliyākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 87

---

خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ

i(nta cāpat)tilēyē avarkaḷ eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ;. Avarkaḷuṭaiya vētaṉai ilēcākkappaṭa māṭṭātu. Avarkaḷukku (vētaṉai) tāmatappaṭuttap paṭavum māṭṭātu
Surah Aal-e-Imran, Verse 88

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ

eṉiṉum, itaṉpiṟaku (ivarkaḷil) evarēṉum (tam pāvaṅkaḷai uṇarntu) maṉṉippuk kōrit taṅkaḷaic cīrtiruttik koḷvārkaḷāṉāl, (maṉṉippuk kiṭaikkak kūṭum;) niccayamāka allāh mikavum maṉṉippōṉākavum, aḷapparuṅ karuṇaiyuḷḷavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 89

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّن تُقۡبَلَ تَوۡبَتُهُمۡ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلضَّآلُّونَ

evar īmāṉ koṇṭa piṉ nirākarittu mēlum (anta) kuḥprai atikamākkik koṇṭārkaḷō, niccayamāka avarkaḷuṭaiya tavpā - maṉṉippukkōral - oppukkoḷḷappaṭa māṭṭātu. Avarkaḷ tām muṟṟilum vaḻi keṭṭavarkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 90

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡ أَحَدِهِم مِّلۡءُ ٱلۡأَرۡضِ ذَهَبٗا وَلَوِ ٱفۡتَدَىٰ بِهِۦٓۗ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

evarkaḷ nirākarittu, nirākarikkum nilaiyilēyē iṟantum viṭṭārkaḷō, avarkaḷil evaṉiṭamēṉum pūminiṟaiya taṅkattai taṉ mīṭcikku īṭāka koṭuttālum (ataṉai)avaṉiṭamiruntu oppuk koḷḷap paṭamāṭṭātu. Attakaiyōrukku nōviṉai mikka vētaṉai uṇṭu. Iṉṉum avarkaḷukku utavi ceyvōr evarum irukka māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 91

---

لَن تَنَالُواْ ٱلۡبِرَّ حَتَّىٰ تُنفِقُواْ مِمَّا تُحِبُّونَۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ

Nīṅkaḷ nēcikkum poruḷkaḷiliruntu tāṉam ceyyātavarai nīṅkaḷ naṉmai aṭaiya māṭṭīrkaḷ;. Entap poruḷai nīṅkaḷ celavu ceytālum, niccayamāka allāh atai naṉkaṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 92

---

۞كُلُّ ٱلطَّعَامِ كَانَ حِلّٗا لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِلَّا مَا حَرَّمَ إِسۡرَـٰٓءِيلُ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦ مِن قَبۡلِ أَن تُنَزَّلَ ٱلتَّوۡرَىٰةُۚ قُلۡ فَأۡتُواْ بِٱلتَّوۡرَىٰةِ فَٱتۡلُوهَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

isrāyīl (eṉṟa yaḥkūp) tavrāt aruḷappaṭuvataṟku muṉṉāl taṉ mītu harāmākkik koṇṭatait tavira, isravēlarkaḷukku ellāvakaiyāṉa uṇavum aṉumatikkappaṭṭiruntatu. (Napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl tavrāttaiyum koṇṭuvantu atai ōtikkāṇpiyuṅkaḷ" eṉṟu
Surah Aal-e-Imran, Verse 93

---

فَمَنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

itaṉ piṉṉarum evarēṉum oruvar allāhviṉ mītu poyyākak kaṟpaṉai ceytu kūṟiṉāl niccayamāka avarkaḷ akkiramakkārarkaḷē āvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 94

---

قُلۡ صَدَقَ ٱللَّهُۗ فَٱتَّبِعُواْ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

(napiyē!) Nīr kūṟum; "allāh (ivai paṟṟi) uṇmaiyaiyē kūṟukiṟāṉ; ākavē (muḥmiṉkaḷē!) Nērvaḻi ceṉṟa iprāhīmiṉ mārkkattaiyē piṉpaṟṟuṅkaḷ;. Avar muṣrikkukaḷil oruvarāka irukkavillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 95

---

إِنَّ أَوَّلَ بَيۡتٖ وُضِعَ لِلنَّاسِ لَلَّذِي بِبَكَّةَ مُبَارَكٗا وَهُدٗى لِّلۡعَٰلَمِينَ

(iṟai vaṇakkattiṟkeṉa) maṉitarkaḷukkāka vaikkap peṟṟa mutal vīṭu niccayamāka pakkāvil (makkāvil) uḷḷatutāṉ. Atu parakkattu (pākkiyam) mikkatākavum, ulaka makkaḷ yāvarukkum nērvaḻiyākavum irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 96

---

فِيهِ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ مَّقَامُ إِبۡرَٰهِيمَۖ وَمَن دَخَلَهُۥ كَانَ ءَامِنٗاۗ وَلِلَّهِ عَلَى ٱلنَّاسِ حِجُّ ٱلۡبَيۡتِ مَنِ ٱسۡتَطَاعَ إِلَيۡهِ سَبِيلٗاۚ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

atil teḷivāṉa attāṭcikaḷ uḷḷaṉa. (Utāraṇamāka, iprāhīm niṉṟa iṭam) makāmu iprāhīm irukkiṉṟatu. Mēlum evar atil nuḻaikiṟārō avar (accam tīrntavarākap) pātukāppum peṟukiṟār;. Iṉṉum ataṟku(c celvataṟku)riya pātaiyil payaṇam ceyya cakti peṟṟirukkum maṉitarkaḷukku allāhvukkāka avvīṭu ceṉṟu haj ceyvatu kaṭamaiyākum. Āṉāl, evarēṉum itai nirākarittāl (ataṉāl allāhvukkuk kuṟaiyēṟpaṭap pōvatillai. Ēṉeṉil) - niccayamāka allāh ulakattōr evar tēvaiyum aṟṟavaṉāka irukki; ṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 97

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا تَعۡمَلُونَ

Vētattaiyuṭaiyōrē! Allāhviṉ āyatkaḷ (eṉṉum attāṭcikaḷaiyum, vacaṉaṅkaḷaiyum) ēṉ nirākarikkiṉṟīrkaḷ? Allāhvē nīṅkaḷ ceyyum (aṉaittuc) ceyalkaḷaiyum nōṭṭamiṭṭup pārppavaṉāka irukkiṟāṉē!" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 98

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ تَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَأَنتُمۡ شُهَدَآءُۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

vētattaiyuṭaiyōrē! Nampikkai koṇṭavarkaḷai allāhviṉ pātaiyiliruntu ēṉ taṭukkiṟīrkaḷ? (Allāhviṉ oppantattiṟku) nīṅkaḷē cāṭciyāka iruntu koṇṭu ataik kōṇalākka eṇṇukiṟīrkaḷā? Iṉṉum allāh nīṅkaḷ ceypavai paṟṟip parāmukamāka illai" eṉṟum (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 99

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَرُدُّوكُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ كَٰفِرِينَ

nampikkai koṇṭōrē! Vētattaiyuṭaiyōril oru pirivārai nīṅkaḷ piṉpaṟṟiṉāl, avarkaḷ uṅkaḷai, nīṅkaḷ īmāṉ koṇṭapiṉ, kāḥpirkaḷāka tiruppi viṭuvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 100

---

وَكَيۡفَ تَكۡفُرُونَ وَأَنتُمۡ تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ وَفِيكُمۡ رَسُولُهُۥۗ وَمَن يَعۡتَصِم بِٱللَّهِ فَقَدۡ هُدِيَ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

avaṉuṭaiya rasūl uṅkaḷiṭaiyē iruntu koṇṭu; - allāhviṉ āyatkaḷ uṅkaḷukku ōtik kāṇpikkakkūṭiya (nilaiyil) iruntu koṇṭu, nīṅkaḷ evvāṟu nirākarippīrkaḷ? Mēlum, evar allāhvai (avaṉ mārkkattai) valuvākap paṟṟik koḷkiṟārō, avar niccayamāka nērvaḻiyil celuttappaṭṭuviṭṭār
Surah Aal-e-Imran, Verse 101

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ حَقَّ تُقَاتِهِۦ وَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ

nampikkai koṇṭōrē! Nīṅkaḷ allāhvai añca vēṇṭiya muṟaippaṭi añcuṅkaḷ; mēlum, (allāhvukku muṟṟilum vaḻippaṭṭa) muslimkaḷāka aṉṟi nīṅkaḷ marikkātīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 102

---

وَٱعۡتَصِمُواْ بِحَبۡلِ ٱللَّهِ جَمِيعٗا وَلَا تَفَرَّقُواْۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ كُنتُمۡ أَعۡدَآءٗ فَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم بِنِعۡمَتِهِۦٓ إِخۡوَٰنٗا وَكُنتُمۡ عَلَىٰ شَفَا حُفۡرَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ فَأَنقَذَكُم مِّنۡهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

Iṉṉum, nīṅkaḷ ellōrum allāhviṉ kayiṟṟai valuvāka paṟṟip piṭittuk koḷḷuṅkaḷ;. Nīṅkaḷ pirintum viṭātīrkaḷ;. Allāh uṅkaḷukkuk koṭutta niḥmatkaḷai (aruḷ koṭaikaḷai) niṉaittup pāruṅkaḷ;. Nīṅkaḷ pakaivarkaḷāy iruntīrkaḷ - uṅkaḷ itayaṅkaḷai aṉpiṉāl piṇaittu, avaṉatu aruḷāl nīṅkaḷ cakōtararkaḷāy ākiviṭṭīrkaḷ;. Iṉṉum, nīṅkaḷ (naraka) neruppuk kuḻiyiṉ karai mītiruntīrkaḷ; ataṉiṉṟum avaṉ uṅkaḷaik kāppāṟṟiṉāṉ - nīṅkaḷ nēr vaḻi peṟum poruṭṭu allāh ivvāṟu taṉ āyatkaḷai - vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku teḷivākkukiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 103

---

وَلۡتَكُن مِّنكُمۡ أُمَّةٞ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلۡخَيۡرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

mēlum, (makkaḷai) naṉmaiyiṉ pakkam aḻaippavarkaḷākavum, nallataik koṇṭu (makkaḷai) ēvupavarkaḷākavum tīyatiliruntu (makkaḷai) vilakkupavarkaḷākavum uṅkaḷiliruntu oru kūṭṭattār irukkaṭṭum - iṉṉum avarkaḷē veṟṟi peṟṟōrāvar
Surah Aal-e-Imran, Verse 104

---

وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ تَفَرَّقُواْ وَٱخۡتَلَفُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ

(iṟaivaṉiṉ) teḷivāṉa ātāraṅkaḷ taṅkaḷiṭam vanta piṉṉarum, yār taṅkaḷukkuḷ pirivaiyuṇṭupaṇṇik koṇṭu, māṟupāṭāki viṭṭārkaḷō, avarkaḷ pōṉṟu nīṅkaḷum ākiviṭātīrkaḷ;. Attataiyōrukkuk kaṭumaiyāṉa vētaṉai uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 105

---

يَوۡمَ تَبۡيَضُّ وُجُوهٞ وَتَسۡوَدُّ وُجُوهٞۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡوَدَّتۡ وُجُوهُهُمۡ أَكَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ

anta (maṟumai) nāḷil cila mukaṅkaḷ (makiḻcciyiṉāl pirakācamāy) veṇmaiyākavum, cila mukaṅkaḷ (tukkattāl) karuttum irukkum; karutta mukaṅkaḷuṭaiyōraip pārttu, nīṅkaḷ īmāṉ koṇṭapiṉ (nirākarittu) kāḥpirkaḷāki viṭṭīrkaḷā? (Appaṭiyāṉāl,) nīṅkaḷ nirākarittataṟkāka vētaṉaiyaic cuvaiyuṅkaḷ" (eṉṟu kūṟappaṭum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 106

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱبۡيَضَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فَفِي رَحۡمَةِ ٱللَّهِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

evaruṭaiya mukaṅkaḷ (makiḻcciyiṉāl pirakācamāy) veṇmaiyāka irukkiṉṟaṉavō avarkaḷ allāhviṉ rahmattil iruppārkaḷ; avarkaḷ eṉṟeṉṟum a(nta rahmat)tilēyē taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 107

---

تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۗ وَمَا ٱللَّهُ يُرِيدُ ظُلۡمٗا لِّلۡعَٰلَمِينَ

(Napiyē!) Ivai(yellām) allāhviṉ vacaṉaṅkaḷ - ivaṟṟai uṇmaiyākavē umakku nām ōtikkāṇpikkiṉṟōm;. Mēlum allāh ulakattōrukku anīti iḻaikka nāṭa māṭṭāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 108

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ

vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum - aṉaittum - allāhvukkē uriyavai. Ellāk kāriyaṅkaḷum allāhviṭamē mīṭṭuk koṇṭu varappaṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 109

---

كُنتُمۡ خَيۡرَ أُمَّةٍ أُخۡرِجَتۡ لِلنَّاسِ تَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَتَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِۗ وَلَوۡ ءَامَنَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۚ مِّنۡهُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

maṉitarkaḷukkāka tōṟṟuvikkappaṭṭa (camutāyattil) ciṟanta camutāyamāka nīṅkaḷ irukkiṟīrkaḷ; (ēṉeṉil) nīṅkaḷ nallataic ceyya ēvukiṟīrkaḷ; tīyatai viṭṭum vilakkukiṟīrkaḷ;. Iṉṉum allāhviṉmēl (tiṭamāka) nampikkai koḷkiṟīrkaḷ;. Vētattaiyuṭaiyōrum (uṅkaḷaip pōṉṟē) nampikkai koṇṭiruppiṉ, (atu) avarkaḷukku naṉmaiyākum - avarkaḷil (cilar) nampikkai koṇṭōrāyum irukkiṉṟaṉar;. Eṉiṉum avarkaḷil palar (iṟai kaṭṭaḷaiyai mīṟum) pāvikaḷākavē irukkiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 110

---

لَن يَضُرُّوكُمۡ إِلَّآ أَذٗىۖ وَإِن يُقَٰتِلُوكُمۡ يُوَلُّوكُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ ثُمَّ لَا يُنصَرُونَ

ittakaiyōr uṅkaḷukkuc ciṟitu tollaikaḷ uṇṭu paṇṇuvatait tavira (perum) tīṅku etuvum ceytuviṭa muṭiyātu. Avarkaḷ uṅkaḷiṭam pōriṭa vantālum, avarkaḷ uṅkaḷukkup puṟaṅkāṭṭi (ōṭi) viṭuvārkaḷ;. Iṉṉum avarkaḷ (evarālum) utavi ceyyappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 111

---

ضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ أَيۡنَ مَا ثُقِفُوٓاْ إِلَّا بِحَبۡلٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَحَبۡلٖ مِّنَ ٱلنَّاسِ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَسۡكَنَةُۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ

avarkaḷ, eṅkiruppiṉum avarkaḷ mītu iḻivu vitikkappaṭṭuḷḷatu. Allāhviṭamiruntum, maṉitarkaḷiṭamiruntum avarkaḷukku(p pātukāvalāṉa) oppantamiṉṟi (avarkaḷ tappa muṭiyātu). Allāhviṉ kōpattil avarkaḷ cikkik koṇṭārkaḷ;. Ēḻmaiyum avarkaḷ mītu vitikkappaṭṭu viṭṭatu. Itu ēṉeṉṟāl, niccayamāka avarkaḷ allāhviṉ āyatkaḷai nirākarittārkaḷ;. Aniyāyamāka napimārkaḷai kolai ceytārkaḷ;. Iṉṉum avarkaḷ pāvam ceytu koṇṭum (iṟaiyāṇaiyai) mīṟi naṭantu koṇṭum iruntatu tāṉ (kāraṇamākum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 112

---

۞لَيۡسُواْ سَوَآءٗۗ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ أُمَّةٞ قَآئِمَةٞ يَتۡلُونَ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ ءَانَآءَ ٱلَّيۡلِ وَهُمۡ يَسۡجُدُونَ

(Ēṉiṉum vētattaiyuṭaiyōrākiya) avarkaḷ (ellōrum) camamallar;. Vētattaiyuṭaiyōril oru camutāyattiṉar (nērmaikkāka) niṟkiṟārkaḷ;. Iravu nēraṅkaḷil allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai ōtukiṟārkaḷ. Iṉṉum (iṟaivaṉukku cirampaṇintu) sajtā ceykiṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 113

---

يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

avarkaḷ allāhviṉ mītum iṟuti nāḷiṉ mītum nampikkai koḷkiṟārkaḷ;. Nallatai(c ceyya) ēvukiṟārkaḷ. Tīmaiyai viṭṭum vilakkukiṟārkaḷ;. Mēlum, naṉmai ceyvataṟku viraikiṉṟaṉar;. Ivarkaḷē sālihāṉa (nallaṭiyārkaḷil) niṉṟumuḷḷavarkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 114

---

وَمَا يَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلَن يُكۡفَرُوهُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ

ivarkaḷ ceyyum enta naṉmaiyam (naṟkūli koṭukkappaṭāmal) puṟakkaṇikkappaṭātu. Aṉṟiyum, allāh payapaktiyuṭaiyōrai naṉṟāka aṟikiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 115

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

niccayamāka evar nirākarikkiṉṟārkaḷō, avarkaḷaiviṭṭu avarkaḷuṭaiya celvamum, avarkaḷuṭaiya cantatiyum, allāhviṭamiruntu enta oru poruḷaiyum kāppāṟṟa muṭiyātu - avarkaḷ naraka neruppiṟkuriyavarkaḷ; avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 116

---

مَثَلُ مَا يُنفِقُونَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَثَلِ رِيحٖ فِيهَا صِرٌّ أَصَابَتۡ حَرۡثَ قَوۡمٖ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَأَهۡلَكَتۡهُۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِنۡ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

ivvulaka vāḻvil avarkaḷ celavaḻippatu oru kāṟṟukku oppākum;. Atu (mikavum) kuḷirntu (paṉippuyalāka māṟi) tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭa akkūṭṭattāriṉ (vayalkaḷiluḷḷa) viḷaiccalilpaṭṭu atai aḻittuviṭukiṟatu - avarkaḷukku allāh koṭumai ceyyavillai. Avarkaḷ tamakkut tāmē koṭumaiyiḻaittuk koḷkiṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 117

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ بِطَانَةٗ مِّن دُونِكُمۡ لَا يَأۡلُونَكُمۡ خَبَالٗا وَدُّواْ مَا عَنِتُّمۡ قَدۡ بَدَتِ ٱلۡبَغۡضَآءُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَمَا تُخۡفِي صُدُورُهُمۡ أَكۡبَرُۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ

Nampikkai koṇṭōrē! Nīṅkaḷ uṅ(kaḷ mārkkattaic cārntōr)kaḷait tavira (vēṟevaraiyum) uṅkaḷiṉ antaraṅkak kūṭṭāḷikaḷāka ākkik koḷḷātīrkaḷ;. Ēṉeṉil (piṟar) uṅkaḷukkut tīmai ceyvatil ciṟitum kuṟaivu ceyya māṭṭārkaḷ;. Nīṅkaḷ varuntuvatai avarkaḷ virumpuvārkaḷ;. Avarkaḷ uṅkaḷ mēl koṇṭuḷḷa kaṭumaiyāṉa veṟuppu avarkaḷ vāykaḷiliruntē veḷiyākiviṭṭatu. Avarkaḷ neñcaṅkaḷ maṟaittu vaittiruppatō iṉṉum atikamākum;. Niccayamāka nām (itu paṟṟiya) āyatkaḷait teḷivu paṭuttiviṭṭōm;. Nīṅkaḷ uṇarvuṭaiyōrāṉāl (itai aṟintu koḷvīrkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 118

---

هَـٰٓأَنتُمۡ أُوْلَآءِ تُحِبُّونَهُمۡ وَلَا يُحِبُّونَكُمۡ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ كُلِّهِۦ وَإِذَا لَقُوكُمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ عَضُّواْ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَنَامِلَ مِنَ ٱلۡغَيۡظِۚ قُلۡ مُوتُواْ بِغَيۡظِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

(muḥmiṉkaḷē!) Aṟiṟtu koḷḷuṅkaḷ;. Nīṅkaḷ avarkaḷai nēcippōrāy irukkiṉṟīrkaḷ - āṉāl avarkaḷ uṅkaḷai nēcikkavillai. Nīṅkaḷ vētattai muḻumaiyāka nampukiṟīrkaḷ;. Āṉāl avarkaḷō uṅkaḷaic cantikkum pōtu"nāṅkaḷum nampukiṟōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ;. Eṉiṉum avarkaḷ (uṅkaḷai viṭṭu vilakit) taṉiyāka irukkum pōtu, avarkaḷ uṅkaḷ mēluḷḷa āttirattiṉāl (tam) viral nuṉikaḷaik kaṭittukkoḷkiṟārkaḷ. (Napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ uṅkaḷ āttirattil iṟantu viṭuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh (uṅkaḷ) uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai aṟintavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 119

---

إِن تَمۡسَسۡكُمۡ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡ وَإِن تُصِبۡكُمۡ سَيِّئَةٞ يَفۡرَحُواْ بِهَاۖ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ لَا يَضُرُّكُمۡ كَيۡدُهُمۡ شَيۡـًٔاۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ

ētāvatu oru naṉmai uṅkaḷukku ēṟpaṭṭāl, atu avarkaḷukku varuttattai koṭukkiṟatu. Uṅkaḷukku ētāvatu tīmai ēṟpaṭṭāl, ataṟkāka avarkaḷ makiḻcci aṭaikiṟārkaḷ. Nīṅkaḷ poṟumaiyuṭaṉum, payapaktiyuṭaṉumiruntāl avarkaḷuṭaiya cūḻcci uṅkaḷukku entat tīmaiyum ceyyātu. Niccayamāka allāh avarkaḷ ceyvatai (ellām) cūḻntu aṟikiṟavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 120

---

وَإِذۡ غَدَوۡتَ مِنۡ أَهۡلِكَ تُبَوِّئُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مَقَٰعِدَ لِلۡقِتَالِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

(Napiyē! Niṉaivu kūrvīrāka) nīr viṭiyaṟkālaiyil um kuṭumpattārai viṭṭuc ceṉṟu muḥmiṉkaḷaip pōrukkāka (uhatu kaḷattil avaravar) iṭattil niṟuttiṉīr;. Allāh ellāvaṟṟaiyum ceviyuṟuvōṉākavum naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 121

---

إِذۡ هَمَّت طَّآئِفَتَانِ مِنكُمۡ أَن تَفۡشَلَا وَٱللَّهُ وَلِيُّهُمَاۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

(antap pōril) uṅkaḷil iraṇṭu piriviṉar tairiyam iḻantu (ōṭi viṭalāmā) eṉṟu eṇṇiyapōtu - allāh avviru pirivārukkum (utavi ceytu) kāppōṉāka iruntāṉ;. Ākavē muḥmiṉkaḷ allāhviṭattilēyē muḻu nampikkai vaikkavēṇṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 122

---

وَلَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ بِبَدۡرٖ وَأَنتُمۡ أَذِلَّةٞۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

patṟu" pōril nīṅkaḷ mikavum cakti kuṟaintavarkaḷāka irunta pōtu, allāh uṅkaḷukku utavi purintāṉ;. Ākavē nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvataṟkāka allāhvukku añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 123

---

إِذۡ تَقُولُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ أَلَن يَكۡفِيَكُمۡ أَن يُمِدَّكُمۡ رَبُّكُم بِثَلَٰثَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُنزَلِينَ

(napiyē!) Muḥmiṉkaḷiṭam nīr kūṟiṉīr; "uṅkaḷ rappu (vāṉiliruntu) iṟakkappaṭṭa mūvāyiram vāṉavarkaḷaik koṇṭu uṅkaḷukku utavi ceyvatu uṅkaḷukkup pōtātā?" Eṉṟu
Surah Aal-e-Imran, Verse 124

---

بَلَىٰٓۚ إِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ وَيَأۡتُوكُم مِّن فَوۡرِهِمۡ هَٰذَا يُمۡدِدۡكُمۡ رَبُّكُم بِخَمۡسَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُسَوِّمِينَ

ām! Nīṅkaḷ allāhvukkup payantu poṟumaiyuṭaṉiruntāl, pakaivarkaḷ uṅkaḷ mēl vēkamāka vantu pāynta pōtilum, uṅkaḷ iṟaivaṉ pōrkkuṟikaḷ koṇṭa aiyāyiram vāṉavarkaḷaik koṇṭum uṅkaḷukku utavi purivāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 125

---

وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ لَكُمۡ وَلِتَطۡمَئِنَّ قُلُوبُكُم بِهِۦۗ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ

uṅkaḷ irutayaṅkaḷ (avvutaviyil niṉṟum) nim'matiyaṭaiyavum, oru nalla ceytiyākavumē tavira (vēṟetaṟkumāka) allāh ataic ceyyavillai. Allāh viṭattilallāmal vēṟu utaviyillai. Avaṉ mikka vallamaiyuṭaiyavaṉ; mikunta ñāṉamuṭaiyavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 126

---

لِيَقۡطَعَ طَرَفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡ يَكۡبِتَهُمۡ فَيَنقَلِبُواْ خَآئِبِينَ

(allāhvuṭaiya utaviyiṉ nōkkam) nirākarippōril oru pakutiyiṉarai aḻippataṟku, allatu avarkaḷ ciṟumaippaṭṭut tōlviyaṭaintōrāyt tirumpic celvataṟkākavumēyākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 127

---

لَيۡسَ لَكَ مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٌ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡ أَوۡ يُعَذِّبَهُمۡ فَإِنَّهُمۡ ظَٰلِمُونَ

(Napiyē!) Umakku ivviṣayattil oru campantamum illai. Avaṉ avarkaḷai maṉṉittu viṭalām;. Allatu avarkaḷai vētaṉaippaṭuttalām - niccayamāka avarkaḷ koṭiyōrāka iruppatiṉ kāraṇamāka
Surah Aal-e-Imran, Verse 128

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavaiyellām allāhvukkē uriyavai. Tāṉ nāṭiyavarkaḷai avaṉ maṉṉikkiṉṟāṉ;. Iṉṉum tāṉ nāṭiyavarkaḷai vētaṉaippaṭuttavum ceykiṉṟāṉ - allāh mikavum maṉṉippavaṉ, peruṅkaruṇaiyāḷaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 129

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُواْ ٱلرِّبَوٰٓاْ أَضۡعَٰفٗا مُّضَٰعَفَةٗۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

īmāṉ koṇṭōrē! Iraṭṭittuk koṇṭē atikaritta nilaiyil vaṭṭi (vāṅkit) tiṉṉātīrkaḷ;. Iṉṉum nīṅkaḷ allāhvukku añci (itait tavirttuk koṇṭāl) veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 130

---

وَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِيٓ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ

tavira (naraka) neruppiṟku añcuṅkaḷ, atu kāḥpirkaḷukkāka cittam ceytu vaikkappaṭṭuḷḷatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 131

---

وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

allāhvukkum, (avaṉ) tūtarukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ;. Nīṅkaḷ (ataṉāl allāhviṉāl) kirupai ceyyappaṭuvīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 132

---

۞وَسَارِعُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ أُعِدَّتۡ لِلۡمُتَّقِينَ

iṉṉum nīṅkaḷ uṅkaḷ iṟaivaṉiṉ maṉṉippaip peṟuvataṟkum, cuvaṉapatiyiṉ pakkamum viraintu celluṅkaḷ;. Ataṉ (cuvaṉapatiyiṉ) akalam vāṉaṅkaḷ, pūmiyaip pōluḷḷatu. Atu payapaktiyuṭaiyōrukkākavē tayār ceytu vaikkappaṭṭuḷḷatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 133

---

ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ فِي ٱلسَّرَّآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَٱلۡكَٰظِمِينَ ٱلۡغَيۡظَ وَٱلۡعَافِينَ عَنِ ٱلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

(payapaktiyuṭaiyōr ettakaiyōr eṉṟāl,) avarkaḷ iṉpamāṉa (celva) nilaiyilum, tuṉpamāṉa (ēḻmai) nilaiyilum (iṟaivaṉiṉ pātaiyil) celaviṭuvārkaḷ;. Tavira kōpattai aṭakkik koḷvārkaḷ. Maṉitar(kaḷ ceyyum piḻai)kaḷai maṉṉippōrāy iruppārkaḷ. (Ivvāṟu aḻakāka) naṉmai ceyvōraiyē allāh nēcikkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 134

---

وَٱلَّذِينَ إِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةً أَوۡ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ ذَكَرُواْ ٱللَّهَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ لِذُنُوبِهِمۡ وَمَن يَغۡفِرُ ٱلذُّنُوبَ إِلَّا ٱللَّهُ وَلَمۡ يُصِرُّواْ عَلَىٰ مَا فَعَلُواْ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Tavira, māṉak kēṭāṉa ētēṉum oru ceyalai avarkaḷ ceytuviṭṭālum, allatu (ētēṉum pāvattiṉāl) tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭālum. Uṭaṉē avarkaḷ (maṉappūrvamāka) allāhvai niṉaittu taṅkaḷ pāvaṅkaḷukkāka maṉṉipput tēṭuvārkaḷ;. Allāhvait tavira vēṟu yār pāvaṅkaḷai maṉṉikka muṭiyum? Mēlum, avarkaḷ aṟintu koṇṭē taṅkaḷ (pāva) kāriyaṅkaḷil taripaṭṭiruntu viṭamāṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 135

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُم مَّغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَجَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَنِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ

attakaiyōrukkuriya (naṟ) kūli, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu maṉṉippum, cuvaṉapatikaḷum ākum;. Avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭē irukkum;. Avarkaḷ aṅkē eṉṟeṉṟum iruppar;. Ittakaiya kāriyaṅkaḷ ceyvōriṉ kūli nallatāka irukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 136

---

قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُمۡ سُنَنٞ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ

uṅkaḷukku muṉ pala vaḻi muṟaikaḷ ceṉṟuviṭṭaṉa. Ākavē, nīṅkaḷ pūmiyil cuṟṟi vantu (iṟai vacaṉaṅkaḷaip) poyyākkiyōriṉ muṭivu eṉṉa āyiṟṟu eṉpataip pāruṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 137

---

هَٰذَا بَيَانٞ لِّلنَّاسِ وَهُدٗى وَمَوۡعِظَةٞ لِّلۡمُتَّقِينَ

itu maṉitarkaḷukku (cattiyattiṉ) teḷivāṉa viḷakkamākavum, payapaktiyuṭaiyōrukku nēr vaḻikāṭṭiyākavum, naṟpōtaṉaiyākavum irukkiṉṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 138

---

وَلَا تَهِنُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

eṉavē nīṅkaḷ tairiyattai iḻakkātīrkaḷ;. Kavalaiyum kollātīrkaḷ; nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruntāl nīṅkaḷ tām uṉṉatamāṉavarkaḷāka iruppīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 139

---

إِن يَمۡسَسۡكُمۡ قَرۡحٞ فَقَدۡ مَسَّ ٱلۡقَوۡمَ قَرۡحٞ مِّثۡلُهُۥۚ وَتِلۡكَ ٱلۡأَيَّامُ نُدَاوِلُهَا بَيۡنَ ٱلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَتَّخِذَ مِنكُمۡ شُهَدَآءَۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

uṅkaḷukku oru kāyam ēṟpaṭṭatu eṉṟāl, atē pōṉṟu maṟṟavarkaḷukkum kāyam ēṟpaṭṭuḷḷatu. Ittakaiya (cōtaṉaik) kālaṅkaḷai maṉitarkaḷiṭaiyē nāmē māṟi māṟi varac ceykiṉṟōm;. Itaṟkuk kāraṇam, īmāṉ koṇaṭaṭōrai allāh aṟivataṟkum, uṅkaḷil uyirt tiyākam ceyvōrai tērnteṭuttuk koḷvataṟkumē ākum;. Iṉṉum, allāh aniyāyam ceyvōrai nēcippatillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 140

---

وَلِيُمَحِّصَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَمۡحَقَ ٱلۡكَٰفِرِينَ

nampikkai koṇṭōrai paricutta mākkuvataṟkum, kāḥpirkaḷai aḻippataṟkum allāh ivvāṟu ceykiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 141

---

أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَيَعۡلَمَ ٱلصَّـٰبِرِينَ

Uṅkaḷil (allāhviṉ pātaiyil uṟutiyākap) pōr puripavarkaḷ yār eṉṟum, (akkālai) poṟumaiyaik kaṭaippiṭippavarkaḷ yār eṉṟum allāh (paricōtittu) aṟiyāmal nīṅkaḷ cuvaṉapatiyil nuḻaintu viṭalām eṉṟu eṇṇik koṇṭu irukkiṉṟīrkaḷā
Surah Aal-e-Imran, Verse 142

---

وَلَقَدۡ كُنتُمۡ تَمَنَّوۡنَ ٱلۡمَوۡتَ مِن قَبۡلِ أَن تَلۡقَوۡهُ فَقَدۡ رَأَيۡتُمُوهُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ

nīṅkaḷ maraṇattaic cantippataṟku muṉṉamē niccayamāka nīṅkaḷ atai virumpiṉīrḷē! Ippōtu atu uṅkaḷ kaṇmuṉ iruppatai nīṅkaḷ tiṭṭamākap pārttuk koṇṭīrkaḷ. (Ippōtu ēṉ tayakkam)
Surah Aal-e-Imran, Verse 143

---

وَمَا مُحَمَّدٌ إِلَّا رَسُولٞ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِ ٱلرُّسُلُۚ أَفَإِيْن مَّاتَ أَوۡ قُتِلَ ٱنقَلَبۡتُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡۚ وَمَن يَنقَلِبۡ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ فَلَن يَضُرَّ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ وَسَيَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلشَّـٰكِرِينَ

muham'matu(sal) (iṟaivaṉiṉ) tūtarē aṉṟi(vēṟu) allar;. Avarukku muṉṉarum (allāhviṉ) tūtarkaḷ palar (kālam) ceṉṟuviṭṭārkaḷ;. Avar iṟantu viṭṭāl allatu kollappaṭṭāl; nīṅkaḷ uṅkaḷ kutikālkaḷiṉ mēl (puṟaṅkāṭṭit) tirumpi viṭuvīrkaḷā? Appaṭi evarēṉum tam kutikālkaḷmēl (puṟaṅkāṭṭi) tirumpi viṭuvārāṉāl avar allāhvukku evvitat tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Aṉṟiyum, allāh naṉṟiyuṭaiyōrukku aticīkkirattil naṟkūliyai vaḻaṅkuvāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 144

---

وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تَمُوتَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِ كِتَٰبٗا مُّؤَجَّلٗاۗ وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلۡأٓخِرَةِ نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَاۚ وَسَنَجۡزِي ٱلشَّـٰكِرِينَ

mēlum, enta āṉmāvum (muṉṉarē) eḻutappaṭṭirukkum tavaṇaikku iṇaṅka, allāhaviṉ aṉumatiyiṉṟi, maraṇippatillai. Evarēṉum inta ulakattiṉ palaṉai (maṭṭum) virumpiṉāl, nām avarukku atiliruntē vaḻaṅkuvōm;. Iṉṉum evar, maṟumaiyiṉ naṉmaiyai virumpukiṟārō avarukku atiliruntu vaḻaṅkuvōm;. Naṉṟiyuṭaiyōrukku ati cīkkaramāka naṟkūli koṭukkiṟōm
Surah Aal-e-Imran, Verse 145

---

وَكَأَيِّن مِّن نَّبِيّٖ قَٰتَلَ مَعَهُۥ رِبِّيُّونَ كَثِيرٞ فَمَا وَهَنُواْ لِمَآ أَصَابَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَمَا ضَعُفُواْ وَمَا ٱسۡتَكَانُواْۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلصَّـٰبِرِينَ

Mēlum ettaṉaiyō napimārkaḷ, avarkaḷuṭaṉ rippiyyūṉkaḷ (eṉṉum iṟaiyaṭiyārkaḷum) perumaḷavil cērntu (allāhviṉ pātaiyil) pōr ceytaṉar;. Eṉiṉum, allāhviṉ pātaiyil avarkaḷukku ēṟpaṭṭa tuṉpaṅkaḷāl avarkaḷ tairiyam iḻantu viṭavillai, palahīṉam aṭaintu viṭavumillai. (Etirikaḷukkup) paṇintu viṭavumillai - allāh (ittakaiya) poṟumaiyāḷarkaḷaiyē nēcikkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 146

---

وَمَا كَانَ قَوۡلَهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَإِسۡرَافَنَا فِيٓ أَمۡرِنَا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

mēlum, "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ pāvaṅkaḷaiyum eṅkaḷ kāriyaṅkaḷil nāṅkaḷ varampu mīṟic ceytavaṟṟaiyum maṉṉit taruḷvāyāka! Eṅkaḷ pātaṅkaḷai uṟutiyāy irukkac ceyvāyāka! Kāḥpirkaḷiṉ kūṭṭattārukku etirāka eṅkaḷukku nī utavi purivāyāka" eṉpatait tavira (im'mātiri cantarppaṅkaḷil) avarkaḷ kūṟiyatu vēṟetum illai
Surah Aal-e-Imran, Verse 147

---

فَـَٔاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا وَحُسۡنَ ثَوَابِ ٱلۡأٓخِرَةِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

ākavē, allāh avarkaḷukku ivvulakattil naṉmaiyaiyum, maṟumaiyiṉ aḻakiya naṉmaiyaiyum koṭuttāṉ;. Iṉṉum, allāh naṉmai ceyyum ittakaiyōraiyē nēcikkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 148

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَرُدُّوكُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡ فَتَنقَلِبُواْ خَٰسِرِينَ

nampikkai koṇṭōrē! Kāḥpirkaḷukku nīṅkaḷ vaḻipaṭṭu naṭantāl, avarkaḷ uṅkaḷai uṅkaḷ kuti kālkaḷiṉ mītu tiruppi viṭuvārkaḷ;. Appōtu, nīṅkaḷ naṣṭamaṭaintavarkaḷāka (nampikkaiyiṉiṉṟum) tirumpi viṭuvīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 149

---

بَلِ ٱللَّهُ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلنَّـٰصِرِينَ

(ivarkaḷalla.) Allāhtāṉ uṅkaḷai iraṭcittup paripālippavaṉ. Iṉṉum avaṉē utaviyāḷarkaḷ aṉaivarilum mikavum nallavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 150

---

سَنُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ بِمَآ أَشۡرَكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗاۖ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

viraivilēyē nirākarippavarkaḷiṉ itayaṅkaḷil tikilai uṇṭākkuvōm. Ēṉeṉil (taṉakku iṇai vaippataṟku avarkaḷukku) entavitamāṉa ātāramum iṟakki vaikkappaṭāmalirukka, avarkaḷ allāhvukku iṇai vaittārkaḷ. Tavira, avarkaḷ taṅkumiṭam nerupputāṉ;. Akkiramakkārarkaḷ taṅkum iṭaṅkaḷilellām atu tāṉ mikavum keṭṭatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 151

---

وَلَقَدۡ صَدَقَكُمُ ٱللَّهُ وَعۡدَهُۥٓ إِذۡ تَحُسُّونَهُم بِإِذۡنِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَا فَشِلۡتُمۡ وَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَعَصَيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَآ أَرَىٰكُم مَّا تُحِبُّونَۚ مِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلدُّنۡيَا وَمِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۚ ثُمَّ صَرَفَكُمۡ عَنۡهُمۡ لِيَبۡتَلِيَكُمۡۖ وَلَقَدۡ عَفَا عَنكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Iṉṉum allāh uṅkaḷukku aḷitta vākkuṟutiyai niṟaivēṟṟit tantāṉ; (avvamayam uhatu kaḷattil) pakaivarkaḷai avaṉ aṉumatiyiṉ pirakāram nīṅkaḷ aḻittu viṭum nilaiyil iruntapōtu nīṅkaḷ tayaṅkiṉīrkaḷ;. Nīṅkaḷ (uṅkaḷukkiṭappaṭṭa) uttiravu paṟṟit tarkkikkat tuvaṅkiṉīrkaḷ;. Nīṅkaḷ virumpiya (veṟṟiyai) avaṉ uṅkaḷukkuk kāṭṭiya piṉṉarum nīṅkaḷ anta uttiravukku māṟu ceyyalāṉīrkaḷ;. Uṅkaḷil ivvulakai virumpuvōrum irukkiṟārkaḷ. Iṉṉum uṅkaḷil maṟumaiyai virumpuvōrum irukkiṟārkaḷ;. Piṉṉar, uṅkaḷaic cōtippataṟkāka avvetirikaḷaiviṭṭu uṅkaḷaip piṉṉaṭaiyumāṟu tiruppiṉāṉ;. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷai maṉṉittāṉ. Mēlum allāh muḥmiṉkaḷiṭam aruḷ poḻivōṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 152

---

۞إِذۡ تُصۡعِدُونَ وَلَا تَلۡوُۥنَ عَلَىٰٓ أَحَدٖ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ فِيٓ أُخۡرَىٰكُمۡ فَأَثَٰبَكُمۡ غَمَّۢا بِغَمّٖ لِّكَيۡلَا تَحۡزَنُواْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا مَآ أَصَٰبَكُمۡۗ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ

(niṉaivu kūruṅkaḷ! Uhatu kaḷattil) uṅkaḷ piṉṉāl iruntu iṟaitūtar uṅkaḷai aḻaittuk koṇṭirukka, nīṅkaḷ evaraiyum tirumpip pārkkāmal mēṭṭiṉmēl ēṟik koḷḷa ōṭik koṇṭiruntīrkaḷ. Ākavē (ivvāṟu iṟai tūtarukku nīṅkaḷ koṭutta tukkattiṉ) palaṉāka iṟaivaṉ tukkattiṉmēl tukkattai uṅkaḷukkuk koṭuttāṉ. Ēṉeṉil uṅkaḷukkuk kiṭaikka vēṇṭiyatu tavaṟi viṭṭālō, uṅkaḷukkuc cōtaṉaikaḷ ēṟpaṭṭālō nīṅkaḷ (cōrvum) kavalaiyum aṭaiyātu (poṟumaiyuṭaṉ irukka vēṇṭum eṉpataṟkākattāṉ); iṉṉum, allāh nīṅkaḷ ceyvatai naṉku aṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 153

---

ثُمَّ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنۢ بَعۡدِ ٱلۡغَمِّ أَمَنَةٗ نُّعَاسٗا يَغۡشَىٰ طَآئِفَةٗ مِّنكُمۡۖ وَطَآئِفَةٞ قَدۡ أَهَمَّتۡهُمۡ أَنفُسُهُمۡ يَظُنُّونَ بِٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ ظَنَّ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِۖ يَقُولُونَ هَل لَّنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ مِن شَيۡءٖۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡأَمۡرَ كُلَّهُۥ لِلَّهِۗ يُخۡفُونَ فِيٓ أَنفُسِهِم مَّا لَا يُبۡدُونَ لَكَۖ يَقُولُونَ لَوۡ كَانَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٞ مَّا قُتِلۡنَا هَٰهُنَاۗ قُل لَّوۡ كُنتُمۡ فِي بُيُوتِكُمۡ لَبَرَزَ ٱلَّذِينَ كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَتۡلُ إِلَىٰ مَضَاجِعِهِمۡۖ وَلِيَبۡتَلِيَ ٱللَّهُ مَا فِي صُدُورِكُمۡ وَلِيُمَحِّصَ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

Piṟaku, attukkattiṟkuppiṉ avaṉ uṅkaḷukku amaiti aḷippataṟkāka nittiraiyai iṟakki vaittāṉ;. Uṅkaḷil oru piriviṉarai annittirai cūḻntu koṇṭatu. Maṟṟoru kūṭṭattiṉarō- avarkaḷuṭaiya maṉaṅkaḷ avarkaḷukkuk kavalaiyai uṇṭu paṇṇi viṭṭaṉa. Avarkaḷ aṟivillātavarkaḷaip pōṉṟu, uṇmaikku māṟāka allāhvaip paṟṟi cantēkam koḷḷalāyiṉar; (ataṉāl) avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ; "i(ppōr)k kāriyattil namakku cātakamāka ētēṉum uṇṭā?" (Eṉṟu, ataṟku)"niccayamāka ikkāriyam muḻuvatum allāhviṭamē uḷḷatu" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka! Avarkaḷ um'miṭam veḷippaṭaiyākak kūṟa muṭiyāta oṉṟait tam neñcaṅkaḷil maṟaittu vaittirukkiṉṟaṉar;. Avarkaḷ (tamakkuḷ) kūṟikkoḷḷukiṟārkaḷ; "ikkāriyattāl namakku ētēṉum cātakamāka iruntiruntāl nām iṅku kollappaṭṭu irukka māṭṭōm;" "nīṅkaḷ uṅkaḷ vīṭukaḷil iruntiruntālum, yārukku maraṇam vitikkappaṭṭuḷḷatō, avarkaḷ (taṉ kolaikkaḷaṅkaḷukku) maraṇam aṭaiyum iṭaṅkaḷukkuc ceṉṟē iruppārkaḷ!" Eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum. (Ivvāṟu ēṟpaṭṭatu) uṅkaḷ neñcaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai allāh cōtippataṟkākavum, uṅkaḷ neñcaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai (akaṟṟic) cattappaṭuttuvataṟkākavum ākum - iṉṉum, allāh uḷḷaṅkaḷil uḷḷavaṟṟai aṟipavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 154

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ مِنكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ إِنَّمَا ٱسۡتَزَلَّهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِبَعۡضِ مَا كَسَبُواْۖ وَلَقَدۡ عَفَا ٱللَّهُ عَنۡهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ

iru kūṭṭattārum (pōrukkākac) cantitta annāḷil, uṅkaḷiliruntu yār tirumpi viṭṭarkaḷō avarkaḷai, avarkaḷ ceyta cila tavaṟukaḷiṉ kāraṇamāka, ṣaittāṉ kāl taṭumāṟa vaittāṉ;. Niccayamāka allāh avarkaḷai maṉṉittu viṭṭāṉ - meyyākavē allāh maṉṉippavaṉākavum poṟumaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 155

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَقَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ إِذَا ضَرَبُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ كَانُواْ غُزّٗى لَّوۡ كَانُواْ عِندَنَا مَا مَاتُواْ وَمَا قُتِلُواْ لِيَجۡعَلَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ حَسۡرَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ

Muḥmiṉkaḷē! Nīṅkaḷ nirākarippōraip pōṉṟu ākiviṭātīrkaḷ;. Pūmiyil pirayāṇam ceyyumpōtō allatu pōril īṭupaṭṭō (maraṇamaṭainta) tam cakōtararkaḷaip paṟṟi (annirākarippōr) kūṟukiṉṟaṉar; "avarkaḷ nam'muṭaṉē iruntiruntāl maraṇam aṭaintō, kollappaṭṭō pōyirukkamāṭṭārkaḷ" eṉṟu, āṉāl allāh avarkaḷ maṉatil ēkkamum kavalaiyum uṇṭāvataṟkākavē ivvāṟu ceykiṟāṉ;. Mēlum, allāhvē uyirppikkiṟāṉ;. Avaṉē marikkac ceykiṟāṉ;. Iṉṉum allāh nīṅkaḷ ceypavai aṉaittaiyum pārppavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 156

---

وَلَئِن قُتِلۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوۡ مُتُّمۡ لَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَحۡمَةٌ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ

iṉṉum, allāhviṉ pātaiyil nīṅkaḷ kollappaṭṭālum. Allatu iṟantu viṭṭālum, allāhviṭamiruntu kiṭaikkum maṉṉippum, rahmattum avarkaḷ cērttu vaippataiviṭa mikka mēṉmaiyuṭaiyatāka irukkum
Surah Aal-e-Imran, Verse 157

---

وَلَئِن مُّتُّمۡ أَوۡ قُتِلۡتُمۡ لَإِلَى ٱللَّهِ تُحۡشَرُونَ

nīṅkaḷ maraṇamaṭaintālum allatu kollappaṭṭālum allāhviṭamē nīṅkaḷ oru cērak koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 158

---

فَبِمَا رَحۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ لِنتَ لَهُمۡۖ وَلَوۡ كُنتَ فَظًّا غَلِيظَ ٱلۡقَلۡبِ لَٱنفَضُّواْ مِنۡ حَوۡلِكَۖ فَٱعۡفُ عَنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ وَشَاوِرۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِۖ فَإِذَا عَزَمۡتَ فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَوَكِّلِينَ

allāhvuṭaiya rahmattiṉ kāraṇamākavē nīr avarkaḷiṭam meṉmaiyāka (kaṉivāka) naṭantu koḷkiṟīr;. (Collil) nīr kaṭukaṭuppāṉavarākavum, kaṭiṉa cittamuṭaiyavarākavum iruntiruppīrāṉāl, avarkaḷ um camūkattai viṭṭum ōṭippōyiruppārkaḷ;. Eṉavē avarkaḷiṉ (piḻaikaḷai) alaṭciyappaṭuttiviṭuvīrāka. Avvāṟē avarkaḷukkāka maṉṉipput tēṭuvīrāka. Tavira, cakala kāriyaṅkaḷilum avarkaḷuṭaṉ kalantālōcaṉai ceyyum, piṉṉar (avai paṟṟi) nīr muṭivu ceytu viṭṭāl allāhviṉ; mītē poṟuppēṟpaṭuttuvīrāka! - Niccayamāka allāh taṉ mītu poṟuppēṟpaṭuttuvōrai nēcikkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 159

---

إِن يَنصُرۡكُمُ ٱللَّهُ فَلَا غَالِبَ لَكُمۡۖ وَإِن يَخۡذُلۡكُمۡ فَمَن ذَا ٱلَّذِي يَنصُرُكُم مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

(Muḥmiṉkaḷē!) Allāh uṅkaḷukku utavi ceyvāṉāṉāl, uṅkaḷai velpavar evarum illai. Avaṉ uṅkaḷaik kaiviṭṭu viṭṭāl, ataṉ piṟaku uṅkaḷukku utavi ceyvōr yār irukkiṟārkaḷ? Eṉavē, muḥmiṉkaḷ allāhviṉ mītē (muḻumaiyāka nampikkai pūṇṭu) poṟuppēṟpaṭuttik koḷḷaṭṭum
Surah Aal-e-Imran, Verse 160

---

وَمَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَغُلَّۚ وَمَن يَغۡلُلۡ يَأۡتِ بِمَا غَلَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

enta napikkum mōcaṭi ceyvatu kūṭātu. Evarēṉum mōcam ceyvārāyiṉ, avar mōcam ceytatai iṟuti nāḷil koṇṭu varuvār, avvēḷaiyil ovvōr ātmāvukkum, atu campātitta(taṟkuriya) palaṉai (kkuṟaiviṉṟik) koṭukkappaṭum. Iṉṉum, avarkaḷ evvakaiyilum aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 161

---

أَفَمَنِ ٱتَّبَعَ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِ كَمَنۢ بَآءَ بِسَخَطٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ

allāhviṉ viruppattaip piṉ paṟṟi naṭappōr, allāhviṉ kōpattait tam'mēl varavaḻaittuk koṇṭavar pōl āvārā? (Alla - kōpattai varavaḻaittuk koṇṭōruṭaiya) avaṉatu iruppiṭam narakamēyākum;. Atu taṅkumiṭaṅkaḷil mikavum keṭṭatumākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 162

---

هُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ

allāhviṭattil avarkaḷukkup pala nilaikaḷ uḷḷaṉa - iṉṉum allāh avarkaḷ ceypavai aṉaittaiyum pārppavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 163

---

لَقَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذۡ بَعَثَ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُزَكِّيهِمۡ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَإِن كَانُواْ مِن قَبۡلُ لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ

niccayamāka allāh muḥmiṉkaḷukku aruḷ purintirukkiṉṟāṉ;. Avaṉ avarkaḷukku avarkaḷiliruntē oru rasūlai(tūtarai) aṉuppi vaittāṉ;. Avar avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai avarkaḷukku ōtik kāṇpikkiṟār;. Iṉṉum avarkaḷaip (pāvattaiviṭṭum) paricuttamākkukiṟār;. Mēlum avarkaḷukku vētattaiyum ñāṉattaiyum kaṟṟuk koṭukkiṉṟār - avarkaḷō niccayamāka itaṟku muṉ pakiraṅkamāṉa vaḻi kēṭṭilēyē iruntaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 164

---

أَوَلَمَّآ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَدۡ أَصَبۡتُم مِّثۡلَيۡهَا قُلۡتُمۡ أَنَّىٰ هَٰذَاۖ قُلۡ هُوَ مِنۡ عِندِ أَنفُسِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

Iṉṉum uṅkaḷukku (uhatil) oru tuṉpam vantuṟṟapōtu, nīṅkaḷ (patril) avarkaḷukku itu pōṉṟu irumaṭaṅkut tuṉpam uṇṭu paṇṇiyirunta pōtilum, "itu eppaṭi vantatu?" Eṉṟu kūṟukiṟīrkaḷ. (Napiyē!) Nīr kūṟum; itu (vantatu) uṅkaḷiṭamiruntētāṉ - niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 165

---

وَمَآ أَصَٰبَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ فَبِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

mēlum, (nīṅkaḷum muṣrikkukaḷum ākiya) iru kūṭṭattiṉarum cantitta nāḷaiyil uṅkaḷukku ēṟpaṭṭa tuṉpaṅkaḷ allāhviṉ aṉumati koṇṭē tāṉ (ēṟpaṭṭaṉa. Ivvāṟu ēṟpaṭṭatum) muḥmiṉkaḷai (cōtittu) aṟivataṟkākavēyām
Surah Aal-e-Imran, Verse 166

---

وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ نَافَقُواْۚ وَقِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ قَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوِ ٱدۡفَعُواْۖ قَالُواْ لَوۡ نَعۡلَمُ قِتَالٗا لَّٱتَّبَعۡنَٰكُمۡۗ هُمۡ لِلۡكُفۡرِ يَوۡمَئِذٍ أَقۡرَبُ مِنۡهُمۡ لِلۡإِيمَٰنِۚ يَقُولُونَ بِأَفۡوَٰهِهِم مَّا لَيۡسَ فِي قُلُوبِهِمۡۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يَكۡتُمُونَ

iṉṉum (muṉāḥpik taṉam ceyyum) nayavañcakarai(p pirittu) aṟivataṟkum tāṉ; avarkaḷiṭam kūṟappaṭṭatu, "vāruṅkaḷ! Allāhviṉ pātaiyil pōr puriyuṅkaḷ allatu (pakaivarkaḷ aṇukātavāṟu) taṭuttu viṭuṅkaḷ," (appōtu) avarkaḷ coṉṉārkaḷ; "nāṅkaḷ pōraip paṟṟi aṟintiruntāl niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷaip piṉpaṟṟiyiruppōm." Aṉṟaiyatiṉam avarkaḷ īmāṉaiviṭa kuḥpriṉ pakkamē atikam neruṅkiyiruntārkaḷ;. Tam uḷḷaṅkaḷil illātavaṟṟait tam vāykaḷiṉāl kūṟiṉar;. Avarkaḷ (tam uḷḷaṅkaḷil) maṟaittu vaippataiyellām allāh naṉku aṟikiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 167

---

ٱلَّذِينَ قَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ وَقَعَدُواْ لَوۡ أَطَاعُونَا مَا قُتِلُواْۗ قُلۡ فَٱدۡرَءُواْ عَنۡ أَنفُسِكُمُ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

(pōrukku cellāmal am muṉāḥpikkukaḷ tam vīṭukaḷil) amarntu koṇṭē (pōril maṭinta) tam cakōtararkaḷaip paṟṟi; "avarkaḷ eṅkaḷaip piṉpaṟṟiyiruntāl kollappaṭṭirukka māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; (napiyē!) Nīr kūṟum; "nīṅkaḷ (colvatil) uṇmaiyāḷarkaḷāṉāl uṅkaḷai maraṉam aṇukāvaṇṇam taṭuttu viṭuṅkaḷ" (pārppōm eṉṟu)
Surah Aal-e-Imran, Verse 168

---

وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتَۢاۚ بَلۡ أَحۡيَآءٌ عِندَ رَبِّهِمۡ يُرۡزَقُونَ

Allāhviṉ pātaiyil pōriṭṭuk kollappaṭṭavarkaḷai marittavarkaḷ eṉṟu niccayamāka eṇṇātīrkaḷ - tam rappiṉiṭattil avarkaḷ uyiruṭaṉēyē irukkiṟārkaḷ - (avaṉāl) avarkaḷ uṇavaḷikkappaṭukiṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 169

---

فَرِحِينَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَيَسۡتَبۡشِرُونَ بِٱلَّذِينَ لَمۡ يَلۡحَقُواْ بِهِم مِّنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

taṉ aruḷ koṭaiyiliruntu allāh avarkaḷukku aḷittataik koṇṭu avarkaḷ āṉantattuṭaṉ irukkiṟārkaḷ;. Mēlum (pōril īṭupaṭṭirunta taṉ muḥmiṉāṉa cakōtararkaḷil maraṇattil) tam'muṭaṉ cērāmal (ivvulakil uyiruṭaṉ) iruppōraip paṟṟi; "avarkaḷukku evvita payamumillai, avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟi makiḻvaṭaikiṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 170

---

۞يَسۡتَبۡشِرُونَ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

allāhviṭamiruntu tāṅkaḷ peṟṟa niḥmattukaḷ (naṟpēṟukaḷ) paṟṟiyum, mēṉmaiyaip paṟṟiyum niccayamāka allāh muḥmiṉkaḷukkuriya naṟkūliyai (oru ciṟitum) vīṇākki viṭuvatillai. Eṉpataip paṟṟiyum makiḻvaṭaintōrāy irukkiṉṟārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 171

---

ٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡقَرۡحُۚ لِلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ مِنۡهُمۡ وَٱتَّقَوۡاْ أَجۡرٌ عَظِيمٌ

avarkaḷ ettataiyōreṉṟāl, taṅkaḷukku(p pōril) kāyampaṭṭa piṉṉarum allāhvuṭaiyavum, (avaṉuṭaiya) rasūluṭaiyavum aḻaippai ēṟ(ṟu mīṇṭum pōrukkuc ceṉ)ṟaṉar; attakaiyōril niṉṟum yār aḻakāṉavaṟṟaic ceytu, iṉṉum pāvattiliruntu taṅkaḷaik kāttuk koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukku makattāṉa naṟkūliyirukkiṟatu
Surah Aal-e-Imran, Verse 172

---

ٱلَّذِينَ قَالَ لَهُمُ ٱلنَّاسُ إِنَّ ٱلنَّاسَ قَدۡ جَمَعُواْ لَكُمۡ فَٱخۡشَوۡهُمۡ فَزَادَهُمۡ إِيمَٰنٗا وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ وَنِعۡمَ ٱلۡوَكِيلُ

makkaḷil cilar avarkaḷiṭam; "tiṭamāka makkaḷil (palar uṅkaḷuṭaṉ pōriṭuvataṟkākat) tiraṇṭu viṭṭārkaḷ, eṉavē appaṭaiyaippaṟṟi añcik koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu kūṟi(accuṟutti)ṉar;. Āṉāl (itu) avarkaḷiṉ īmāṉaip perukki valuppaṭac ceytatu. "Allāhvē eṅkaḷukkup pōtumāṉavaṉ. Avaṉē eṅkaḷukkuc ciṟanta pātukāvalaṉ" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 173

---

فَٱنقَلَبُواْ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ لَّمۡ يَمۡسَسۡهُمۡ سُوٓءٞ وَٱتَّبَعُواْ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَظِيمٍ

Itaṉāl avarkaḷ allāhviṭamiruntu niḥmattaiyum (aruṭkoṭaiyaiyum,) mēṉmaiyaiyum peṟṟut tirumpiṉārkaḷ. Ettakaiya tīṅkum avarkaḷait tīṇṭavillai. (Ēṉeṉil) avarkaḷ allāhviṉ viruppattaip piṉpaṟṟiṉārkaḷ - allāh makattāṉa koṭaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 174

---

إِنَّمَا ذَٰلِكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ يُخَوِّفُ أَوۡلِيَآءَهُۥ فَلَا تَخَافُوهُمۡ وَخَافُونِ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

ṣaittāṉtāṉ taṉ cakākkaḷaik koṇṭum ivvāṟu payamuṟuttukiṟāṉ. Ākavē nīṅkaḷ avarkaḷukkup payappaṭātīrkaḷ - nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷākayiruppiṉ eṉakkē payappaṭuṅkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 175

---

وَلَا يَحۡزُنكَ ٱلَّذِينَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡكُفۡرِۚ إِنَّهُمۡ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ يُرِيدُ ٱللَّهُ أَلَّا يَجۡعَلَ لَهُمۡ حَظّٗا فِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٌ

kuḥpril avarkaḷ vēkamākac ceṉṟu koṇṭiruppatu um'maikkavalai koḷḷac ceyya vēṇṭām;. Niccayamāka avarkaḷ allāhvukku oru ciṟu tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Allāh avarkaḷukku maṟumaiyil naṟpākkiyam etuvum ākkāmal irukkavē nāṭukiṟāṉ;. Avarkaḷukkup perum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 176

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

yār (taṅkaḷ) īmāṉai viṟṟu (patilāka) kuḥprai vilaikku vāṅkik koṇṭārkaḷō, avarkaḷ allāhvukku oru tīṅkum ceytuviṭamuṭiyātu - mēlum avarkaḷukku nōviṉai ceyyum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 177

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ خَيۡرٞ لِّأَنفُسِهِمۡۚ إِنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ لِيَزۡدَادُوٓاْ إِثۡمٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ

iṉṉum, avarkaḷai (uṭaṉukkuṭaṉ taṇṭikkāmal) nām tāmatippatu (anta) kāḥpirkaḷukku - nirākarippavarkaḷukku - nallatu eṉṟu avarkaḷ karuta vēṇṭām; (taṇṭaṉaiyai) nām avarkaḷukkut tāmatap paṭuttuvatellām avarkaḷ pāvattai atikamākkuvataṟkē tāṉ - avarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 178

---

مَّا كَانَ ٱللَّهُ لِيَذَرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَىٰ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ حَتَّىٰ يَمِيزَ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُطۡلِعَكُمۡ عَلَى ٱلۡغَيۡبِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَجۡتَبِي مِن رُّسُلِهِۦ مَن يَشَآءُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَلَكُمۡ أَجۡرٌ عَظِيمٞ

(Kāḥpirkaḷē!) Tīyavarkaḷai nallavarkaḷaiviṭṭum pirittaṟivikkum varaiyil muḥmiṉkaḷai nīṅkaḷ irukkum nilaiyil allāh viṭṭu vaikka (nāṭa)villai. Iṉṉum, allāh uṅkaḷukku maṟaivāṉavaṟṟai aṟivittu vaippavaṉākavum illai. Ēṉeṉil (ivvāṟu aṟivippataṟku) allāh tāṉ nāṭiyavarait taṉ tūtarkaḷiliruntu tērnteṭukkiṟāṉ. Ākavē allāhviṉ mītum, avaṉ tūtarkaḷ mītum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ;. Nīṅkaḷ nampikkai keṇṭu payapaktiyuṭaṉ naṭappīrkaḷāyiṉ uṅkaḷukku makattāṉa naṟkūliyuṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 179

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ هُوَ خَيۡرٗا لَّهُمۖ بَلۡ هُوَ شَرّٞ لَّهُمۡۖ سَيُطَوَّقُونَ مَا بَخِلُواْ بِهِۦ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ

allāh taṉ aruḷiṉāl taṅkaḷukkuk koṭuttirukkum poruṭkaḷil yār ulōpattaṉam ceykiṟārkaḷō atu tamakku nallatu eṉṟu (avarkaḷ) niccayamāka eṇṇa vēṇṭām - avvāṟaṉṟu! Atu avarkaḷukkut tīṅkutāṉ;. Avarkaḷ ulōpattaṉattāl cērttu vaitta (poruṭkaḷ) ellām maṟumaiyil avarkaḷ kaḻuttil arikaṇṭamāka pōṭappaṭum;. Vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟil (irukkum aṉaittukkum) aṉantara pāttiyatai allāhvukkē uriyatākum. Allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyellām aṟikiṟāṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 180

---

لَّقَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ فَقِيرٞ وَنَحۡنُ أَغۡنِيَآءُۘ سَنَكۡتُبُ مَا قَالُواْ وَقَتۡلَهُمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَنَقُولُ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ

niccayamāka allāh ēḻai, nāṅkaḷ tām cīmāṉkaḷ" eṉṟu kūṟiyavarkaḷiṉ collai tiṭamāka allāh kēṭṭuk koṇṭāṉ;. (Ivvāṟu) avarkaḷ coṉṉataiyum, aniyāyamāka napimārkaḷai avarkaḷ kolai ceytataiyum nām pativu ceytu koḷvōm, "cuṭṭup pocukkum naraka neruppiṉ vētaṉaiyaic cuvaiyuṅkaḷ" eṉṟu (avarkaḷiṭam maṟumaiyil) nām kūṟuvōm
Surah Aal-e-Imran, Verse 181

---

ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّامٖ لِّلۡعَبِيدِ

itaṟku kāraṇam muṉṉamēyē uṅkaḷ kaikaḷ ceytu aṉuppiya keṭṭa ceyalkaḷēyākum;. Niccayamāka allāh taṉ aṭiyārkaḷukku evvita anītiyum ceypavaṉallaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 182

---

ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ عَهِدَ إِلَيۡنَآ أَلَّا نُؤۡمِنَ لِرَسُولٍ حَتَّىٰ يَأۡتِيَنَا بِقُرۡبَانٖ تَأۡكُلُهُ ٱلنَّارُۗ قُلۡ قَدۡ جَآءَكُمۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِي بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلَّذِي قُلۡتُمۡ فَلِمَ قَتَلۡتُمُوهُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Mēlum avarkaḷ, "enta rasūlāka iruntālum, avar koṭukkum kurpāṉiyai(paliyai) neruppu cāppiṭu(vatai namakku kāṇpikku)m varai avar mītu nāṅkaḷ vicavācam koḷḷa vēṇṭām" eṉṟu allāh eṅkaḷiṭam uṟutimoḻi vāṅkiyuḷḷāṉ" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. (Napiyē!)"Eṉakku muṉṉar uṅkaḷiṭam vanta tūtarkaḷil palar, teḷivāṉa ātāraṅkaḷaiyum, iṉṉum nīṅkaḷ kēṭṭukkoṇṭa (paṭi paliyai neruppu uṇpa)taiyum tiṭamākak kāṇpittārkaḷ. Appaṭiyiruntum ēṉ avarkaḷai nīṅkaḷ koṉṟīrkaḷ? Nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl itaṟku patil colluṅkaḷ" eṉṟu nīr kūṟum
Surah Aal-e-Imran, Verse 183

---

فَإِن كَذَّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ جَآءُو بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ

eṉavē. Um'mai avarkaḷ poyppittāl (nīr kavalaiyuṟa vēṇṭām, ēṉeṉil) umakku muṉṉar teḷivāṉa ātāraṅkaḷaiyum, ākamaṅkaḷaiyum, pirakācamāṉa vētattaiyum koṇṭu vanta napimārkaḷum (akkāla makkaḷāl) poyppikka paṭṭirukkiṉṟaṉar
Surah Aal-e-Imran, Verse 184

---

كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۗ وَإِنَّمَا تُوَفَّوۡنَ أُجُورَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ فَمَن زُحۡزِحَ عَنِ ٱلنَّارِ وَأُدۡخِلَ ٱلۡجَنَّةَ فَقَدۡ فَازَۗ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ

ovvōr ātmāvum maraṇattaic cukittē ākavēṇṭum; aṉṟiyum - iṟutit tīrppu nāḷil tāṉ, uṅka(ḷ ceykaika)ḷukkuriya pirati palaṉkaḷ muḻumaiyākak koṭukkappaṭum;. Eṉavē evar (naraka) neruppiliruntu pātukākkappaṭṭuc cuvarkkattil piravēcikkumāṟu ceyyappaṭukiṟārō. Avar niccayamāka veṟṟiyaṭaintu viṭṭār;. Ivvulaka vāḻkkai mayakkattai aḷikkavalla (aṟpa iṉpap) poruḷēyaṉṟi vēṟillai
Surah Aal-e-Imran, Verse 185

---

۞لَتُبۡلَوُنَّ فِيٓ أَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ وَلَتَسۡمَعُنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَذٗى كَثِيرٗاۚ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ

(Muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷ poruḷkaḷilum, uṅkaḷ ātmākkaḷilum tiṭamāka nīṅkaḷ cōtikkappaṭuvīrkaḷ;. Uṅkaḷukku muṉ vētam koṭukkappaṭṭōriṭamiruntu, iṇai vaittu vaṇaṅkuvōriṭamiruntum nintaṉaikaḷ palavaṟṟaiyum cevimaṭuppīrkaḷ;. Āṉāl nīṅkaḷ poṟumaiyai mēṟkoṇṭu, (iṟaivaṉiṭam) payapaktiyōṭu iruntīrkaḷāṉāl niccayamāka atuvē ellāk kāriyaṅkaḷilum (naṉmaiyait tēṭi tarum) tīrmāṉattukkuriya ceyalākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 186

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَتُبَيِّنُنَّهُۥ لِلنَّاسِ وَلَا تَكۡتُمُونَهُۥ فَنَبَذُوهُ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ وَٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَبِئۡسَ مَا يَشۡتَرُونَ

tavira vētam koṭukkappaṭṭōriṭam avarkaḷ atai makkaḷukkut teḷivāka eṭutturaikka vēṇṭum, atai maṟaikkak kūṭātu eṉṟu allāh uṟuti moḻi vāṅkiyatai (am'makkaḷukku napiyē! Nīr niṉaivupaṭuttuvīrāka). Appāl, avarkaḷ atait taṅkaḷ mutukukaḷukkup piṉṉāl eṟintu viṭṭu; ataṟkup (patilākac) coṟpa kirayattaip peṟṟuk koṇṭārkaḷ - avarkaḷ (ivvāṟu) vāṅkik koṇṭatu mikak keṭṭatākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 187

---

لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡرَحُونَ بِمَآ أَتَواْ وَّيُحِبُّونَ أَن يُحۡمَدُواْ بِمَا لَمۡ يَفۡعَلُواْ فَلَا تَحۡسَبَنَّهُم بِمَفَازَةٖ مِّنَ ٱلۡعَذَابِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

evar tām ceyta (coṟpamāṉa)taippaṟṟi makiḻcci koṇṭum; tām ceyyātatai (ceytatākak kāṭṭik) koṇṭu pukaḻpaṭavēṇṭum eṉṟu viruppukiṟārkaḷō, avarkaḷ vētaṉaiyiliruntu veṟṟiyaṭaintu viṭṭārkaḷ eṉṟu (napiyē!) Nīr oru pōtum eṇṇātīr - avarkaḷukku nōviṉai tarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 188

---

وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ

vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟiṉ āṭci allāhvukkē uriyatu. Iṉṉum allāh ellāp poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 189

---

إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ

niccayamāka, vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟiṉ paṭaippilum; iravum, pakalum māṟi māṟi varuvatilum aṟivuṭaiyōrukku tiṭamāka attāṭcikaḷ pala irukkiṉṟaṉa
Surah Aal-e-Imran, Verse 190

---

ٱلَّذِينَ يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِهِمۡ وَيَتَفَكَّرُونَ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ رَبَّنَا مَا خَلَقۡتَ هَٰذَا بَٰطِلٗا سُبۡحَٰنَكَ فَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

Attakaiyōr niṉṟa nilaiyilum, irunta iruppilum taṅkaḷ vilāp puṟaṅkaḷil (cāyntu) irukkum pōtum allāhvai (niṉaivu kūrntu) tutikkiṟārkaḷ;. Vāṉaṅkaḷ, pūmi ākiyavaṟṟiṉ paṭaippaip paṟṟiyum cintittu, "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Ivaṟṟaiyellām nī vīṇākap paṭaikkavillai, nī makā tūymaiyāṉavaṉ; (naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiliruntu eṅkaḷaik kāttaruḷvāyāka!" (Eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 191

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ مَن تُدۡخِلِ ٱلنَّارَ فَقَدۡ أَخۡزَيۡتَهُۥۖ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٖ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī evarai naraka neruppil pukuttukiṉṟāyō avarai niccayamāka nī iḻivākkiviṭṭāy;. Mēlum akkiramakkārarkaḷukku utavi ceyvōr evarumilar!" (Eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 192

---

رَّبَّنَآ إِنَّنَا سَمِعۡنَا مُنَادِيٗا يُنَادِي لِلۡإِيمَٰنِ أَنۡ ءَامِنُواْ بِرَبِّكُمۡ فَـَٔامَنَّاۚ رَبَّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَكَفِّرۡ عَنَّا سَيِّـَٔاتِنَا وَتَوَفَّنَا مَعَ ٱلۡأَبۡرَارِ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṅkaḷ iṟaivaṉ mītu nampikkai koḷḷuṅkaḷ eṉṟu īmāṉiṉ pakkam aḻaittavariṉ aḻaippaic cevimaṭuttu nāṅkaḷ tiṭamāka īmāṉ koṇṭōm; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku, eṅkaḷ pāvaṅkaḷai maṉṉippāyāka! Eṅkaḷ tīmaikaḷai eṅkaḷai viṭṭum akaṟṟi viṭuvāyāka! Iṉṉum, eṅka(ḷuṭaiya āṉmākka)ḷaic cāṉṟōrkaḷu(ṭaiya āṉmākkaḷu)ṭaṉ kaippaṟṟuvāyāka!" (Eṉṟum)
Surah Aal-e-Imran, Verse 193

---

رَبَّنَا وَءَاتِنَا مَا وَعَدتَّنَا عَلَىٰ رُسُلِكَ وَلَا تُخۡزِنَا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ إِنَّكَ لَا تُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Iṉṉum uṉ tūtarkaḷ mūlamāka eṅkaḷukku nī vākkaḷittai eṅkaḷukkut tantaruḷvāyāka! Kiyāma nāḷil eṅkaḷai iḻivupaṭuttātu iruppāyāka! Niccayamāka nī vākkuṟutikaḷil māṟupavaṉ alla (eṉṟum pirārttittuk koṇṭiruppārkaḷ)
Surah Aal-e-Imran, Verse 194

---

فَٱسۡتَجَابَ لَهُمۡ رَبُّهُمۡ أَنِّي لَآ أُضِيعُ عَمَلَ عَٰمِلٖ مِّنكُم مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰۖ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۖ فَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَأُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَأُوذُواْ فِي سَبِيلِي وَقَٰتَلُواْ وَقُتِلُواْ لَأُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَأُدۡخِلَنَّهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ ثَوَابٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلثَّوَابِ

Ātalāl, avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷuṭaiya ippirārtṉaiyai ēṟṟuk koṇṭāṉ; "uṅkaḷil āṇō, peṇṇō evar (naṟceyal ceytālum) avar ceyta ceyalai niccayamāka vīṇākka māṭṭēṉ, (ēṉeṉil āṉākavō, peṇṇākavō iruppiṉum) nīṅkaḷ oruvar maṟṟoruvaril uḷḷavar tām;. Eṉavē yār taṅkaḷ vīṭukaḷiliruntu veḷiyēṟiṉārkaḷō mēlum veḷiyēṟṟappaṭṭārkaḷō, mēlum eṉ pātaiyil tuṉpappaṭṭārkaḷō, mēlum pōriṭṭārkaḷō, mēlum (pōril) kollappaṭṭārkaḷō, avarkaḷuṭaiya tīmaikaḷai avarkaḷai viṭṭum niccayamāka akaṟṟi viṭuvēṉ;. Iṉṉum avarkaḷai evaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭik koṇṭirukkiṉṟaṉavō antac cuvaṉapatikaḷil niccayamāka nāṉ pukuttuvēṉ" (eṉṟu kūṟuvāṉ); itu allāhviṭamiruntu (avarkaḷukkuk) kiṭṭum caṉmāṉamākum;. Iṉṉum allāhvākiya avaṉiṭattil aḻakiya caṉmāṉaṅkaḷ uṇṭu
Surah Aal-e-Imran, Verse 195

---

لَا يَغُرَّنَّكَ تَقَلُّبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ

kāḥpirkaḷ nakaraṅkaḷil ullācamākat tirintu koṇṭiruppatu (napiyē!) Um'mai mayakki viṭavēṇṭām
Surah Aal-e-Imran, Verse 196

---

مَتَٰعٞ قَلِيلٞ ثُمَّ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

(atu) mikavum aṟpa cukam. Piṟaku avarkaḷ taṅkumiṭam narakamē yākum; (itu) mikavum keṭṭa taṅkumiṭamum ākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 197

---

لَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا نُزُلٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۗ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّلۡأَبۡرَارِ

āṉāl, evar taṅkaḷ iṟaivaṉukku payapaktiyuṭaṉ irukkiṟārkaḷō avarkaḷukku āṟukaḷ kīḻē ōṭikkoṇṭirukkum cuvaṉapatikaḷ uṇṭu. Avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum iruppar;. (Itu) allāhviṭamiruntu (nallōrukkuk kiṭaikkum) viruntākum;. Mēlum cāṉṟōrukku allāhviṭam iruppatē mēṉṉaiyuṭaiyatākum
Surah Aal-e-Imran, Verse 198

---

وَإِنَّ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَمَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِمۡ خَٰشِعِينَ لِلَّهِ لَا يَشۡتَرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

Mēlum niccayamāka vētamuṭaiyōril cilar irukkiṟārkaḷ; avarkaḷ allāhviṉ mītum uṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa (vētat)tilum, avarkaḷukku iṟakkappaṭṭa (maṟṟa)vaṟṟilum nampikkai vaikkiṟārkaḷ;. Allāhvukku añcukiṟārkaḷ;. Avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai aṟpa vilaikku viṟkamāṭṭārkaḷ;. Ittakaiyōrukku naṟkūli avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam irukkiṟatu. Niccayamāka allāh kaṇakku vāṅkuvatil mikavum tīviramāṉavaṉ
Surah Aal-e-Imran, Verse 199

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱصۡبِرُواْ وَصَابِرُواْ وَرَابِطُواْ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

muḥmiṉkaḷē! Poṟumaiyuṭaṉ iruṅkaḷ (iṉṉalkaḷai) cakittuk koḷḷuṅkaḷ; (oruvarai oruvar) palappaṭuttik koḷḷuṅkaḷ; allāhvukku añcik koḷḷuṅkaḷ; (im'maiyilum, maṟumaiyilum) nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Aal-e-Imran, Verse 200

---

Author: Jan Turst Foundation

---