Surah Aal-e-Imran Verse 37 - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
Surah Aal-e-Imranفَتَقَبَّلَهَا رَبُّهَا بِقَبُولٍ حَسَنٖ وَأَنۢبَتَهَا نَبَاتًا حَسَنٗا وَكَفَّلَهَا زَكَرِيَّاۖ كُلَّمَا دَخَلَ عَلَيۡهَا زَكَرِيَّا ٱلۡمِحۡرَابَ وَجَدَ عِندَهَا رِزۡقٗاۖ قَالَ يَٰمَرۡيَمُ أَنَّىٰ لَكِ هَٰذَاۖ قَالَتۡ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٍ
avaḷuṭaiya iṟaivaṉ avaḷ pirārttaṉaiyai aḻakiya muṟaiyil ēṟṟuk koṇṭāṉ;. Akkuḻantaiyai aḻakāka vaḷarttiṭac ceytāṉ;. Ataṉai vaḷarkkum poṟuppai jakariyyā ēṟṟukkoḷḷumpaṭi ceytāṉ. Jakariyyā avaḷ irunta mihrāpukkuḷ (toḻum aṟaikkup) pōkum pōtellām, avaḷiṭam uṇavu iruppataik kaṇṭār, "maryamē! I(vvuṇavāṉa)tu uṉakku eṅkiruntu vantatu?" Eṉṟu avar kēṭṭār; "itu allāhviṭamiruntu kiṭaittatu - niccayamāka allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukkuk kaṇakkiṉṟi uṇavaḷikkiṉṟāṉ" eṉṟu avaḷ(patil) kūṟiṉāḷ