Surah Aal-e-Imran Verse 37 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Aal-e-Imranفَتَقَبَّلَهَا رَبُّهَا بِقَبُولٍ حَسَنٖ وَأَنۢبَتَهَا نَبَاتًا حَسَنٗا وَكَفَّلَهَا زَكَرِيَّاۖ كُلَّمَا دَخَلَ عَلَيۡهَا زَكَرِيَّا ٱلۡمِحۡرَابَ وَجَدَ عِندَهَا رِزۡقٗاۖ قَالَ يَٰمَرۡيَمُ أَنَّىٰ لَكِ هَٰذَاۖ قَالَتۡ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٍ
Ākavē, avaruṭaiya iṟaivaṉ atai aṉpāy aṅkīkarittu paricuttamākavum, aḻakākavum atai vaḷarac ceytu atai (vaḷarkka) jakariyyā poṟuppēṟṟuk koḷḷumāṟum ceytāṉ. Jakariyyā appiḷḷai irunta māṭattiṟkuḷ nuḻaiyum pōtellām, avaḷiṭattil (ētēṉum) uṇavup poruḷ iruppataik kaṇṭu ‘‘maryamē! Itu uṉakku ētu? (Eṅkiruntu vantatu?)'' Eṉṟu kēṭpār. Ataṟkavaḷ ‘‘itu allāhviṭamiruntutāṉ (varukiṟatu). Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷukku aḷaviṉṟiyē uṇavaḷikkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟuvāḷ