Surah Al-Baqara - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓمٓ
aliḥp, lām, mī; m
Surah Al-Baqara, Verse 1
ذَٰلِكَ ٱلۡكِتَٰبُ لَا رَيۡبَۛ فِيهِۛ هُدٗى لِّلۡمُتَّقِينَ
itu, (allāhviṉ) tiru vētamākum;, itil ettakaiya cantēkamum illai, payapaktiyuṭaiyōrukku (itu) nērvaḻikāṭṭiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡغَيۡبِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
(payapaktiyuṭaiya) avarkaḷ, (pulaṉkaḷukku eṭṭā) maṟaivāṉavaṟṟiṉ mītu nampikkai koḷvārkaḷ; toḻukaiyaiyum (uṟutiyāka muṟaippaṭik) kaṭaippiṭittu oḻukuvārkaḷ; iṉṉum nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟiliruntu (nalvaḻiyil) celavum ceyvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ وَبِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
(napiyē!) Iṉṉum avarkaḷ umakku aruḷappeṟṟa (vētat)tiṉ mītum; umakku muṉṉar aruḷappaṭṭavai mītum nampikkai koḷvārkaḷ; iṉṉum ākirattai(maṟumaiyai) uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
ivarkaḷ tām taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ nērvaḻiyil iruppavarkaḷ; mēlum ivarkaḷē veṟṟiyāḷarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 5
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
niccayamāka kāḥpirkaḷai (iṟaivaṉai nirākarippōrai) nīr accamūṭṭi eccarittālum (cari) allatu eccarikkāviṭṭālum cariyē! Avarkaḷ īmāṉ (iṟai nampikkai) koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 6
خَتَمَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَعَلَىٰ سَمۡعِهِمۡۖ وَعَلَىٰٓ أَبۡصَٰرِهِمۡ غِشَٰوَةٞۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
allāh avarkaḷiṉ itayaṅkaḷilum, avarkaḷ cevippulaṉkaḷilum muttirai vaittuviṭṭāṉ;, iṉṉum avarkaḷiṉ pārvai mītu oru tirai kiṭakkiṟatu, mēlum avarkaḷukku kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyumuṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَمَا هُم بِمُؤۡمِنِينَ
Iṉṉum maṉitarkaḷil"nāṅkaḷ allāhviṉ mītum, iṟuti(t tīrppu) nāḷ mītum īmāṉ (nampikkai) koḷkiṟōm" eṉṟu kūṟuvōṟum irukkiṉṟaṉar; āṉāl (uṇmaiyil) avarkaḷ nampikkai koṇṭōr allar
Surah Al-Baqara, Verse 8
يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَمَا يَخۡدَعُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
(ivvāṟu kūṟi) avarkaḷ allāhvaiyum, īmāṉ (iṟai nampikkai) koṇṭōraiyum ēmāṟṟa niṉaikkiṉṟārkaḷ;, āṉāl avarkaḷ (uṇmaiyil) tam'maittāmē ēmāṟṟikkoḷkiṟārkaḷē tavira vēṟillai, eṉiṉum avarkaḷ (itai) uṇarntu koḷḷavillai
Surah Al-Baqara, Verse 9
فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَهُمُ ٱللَّهُ مَرَضٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷil oru nōyuḷḷatu, allāh (anta) nōyai avarkaḷukku iṉṉum atikamākki viṭṭāṉ; mēlum avarkaḷ poycollum kāraṇattiṉāl avarkaḷukkut tuṉpantarum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 10
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ لَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ قَالُوٓاْ إِنَّمَا نَحۡنُ مُصۡلِحُونَ
pūmiyil kuḻappattai uṇṭākkātīrkaḷ" eṉṟu avarkaḷiṭam collappaṭṭāl"niccayamāka nāṅkaḷ tām camātāṉavātikaḷ" eṉṟu avarkaḷ colkiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 11
أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡمُفۡسِدُونَ وَلَٰكِن لَّا يَشۡعُرُونَ
niccayamāka avarkaḷ tām kuḻappam uṇṭākkupavarkaḷ aṉṟō, āṉāl avarkaḷ (itai) uṇarkiṟārkaḷillai
Surah Al-Baqara, Verse 12
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ كَمَآ ءَامَنَ ٱلنَّاسُ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ كَمَآ ءَامَنَ ٱلسُّفَهَآءُۗ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلسُّفَهَآءُ وَلَٰكِن لَّا يَعۡلَمُونَ
(maṟṟa) maṉitarkaḷ īmāṉ koṇṭatu pōṉṟu nīṅkaḷum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ eṉṟu avarkaḷiṭam collappaṭṭāl, 'mūṭarkaḷ īmāṉ (nampikkai) koṇṭatu pōl, nāṅkaḷum īmāṉ (nampikkai) koḷḷavēṇṭumā?' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; (appaṭiyalla) niccayamāka i(ppaṭikkūṟupa)varkaḷē mūṭarkaḷ. Āyiṉum (tam maṭamaiyai) ivarkaḷ aṟivatillai
Surah Al-Baqara, Verse 13
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ إِلَىٰ شَيَٰطِينِهِمۡ قَالُوٓاْ إِنَّا مَعَكُمۡ إِنَّمَا نَحۡنُ مُسۡتَهۡزِءُونَ
Iṉṉum (intap pōli vicuvācikaḷ) īmāṉ koṇṭiruppōraic cantikkum pōtu, "nāṅkaḷ īmāṉ koṇṭirukkiṟōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷ taṅkaḷ (talaivarkaḷākiya) ṣaittāṉkaḷuṭaṉ taṉittirukkumpōtu, "niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉtāṉ irukkiṟōm; niccayamāka nāṅkaḷ (avarkaḷaip) parikācam ceypavarkaḷākavē irukkiṟōm" eṉak kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 14
ٱللَّهُ يَسۡتَهۡزِئُ بِهِمۡ وَيَمُدُّهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
allāh ivarkaḷaip parikacikkiṟāṉ. Iṉṉum ivarkaḷiṉ vaḻikēṭṭilēyē kapōtikaḷākat taṭṭaḻiyumpaṭi viṭṭu viṭukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ فَمَا رَبِحَت تِّجَٰرَتُهُمۡ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
ivarkaḷ tām nērvaḻikku patilākat tavaṟāṉa vaḻiyaik koḷmutal ceytu koṇṭavarkaḷ; ivarkaḷuṭaiya (inta) viyāpāram ilāpam tarātu, mēlum ivarkaḷ nērvaḻi peṟupavarḷum allar
Surah Al-Baqara, Verse 16
مَثَلُهُمۡ كَمَثَلِ ٱلَّذِي ٱسۡتَوۡقَدَ نَارٗا فَلَمَّآ أَضَآءَتۡ مَا حَوۡلَهُۥ ذَهَبَ ٱللَّهُ بِنُورِهِمۡ وَتَرَكَهُمۡ فِي ظُلُمَٰتٖ لَّا يُبۡصِرُونَ
ittakaiyōrukku ōr utāraṇam; neruppai mūṭṭiya oruvaṉiṉ utāraṇattaip pōṉṟatu. A(n neruppāṉa)tu avaṉaic cuṟṟilum oḷi vīciyapōtu, allāh avarkaḷuṭaiya oḷiyaip paṟittuviṭṭāṉ; iṉṉum pārkka muṭiyāta kāriruḷil avarkaḷai viṭṭu viṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 17
صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
(avarkaḷ) ceviṭarkaḷāka, ūmaiyarkaḷāka, kuruṭarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Eṉavē avarkaḷ (nērāṉa vaḻiyiṉ pakkam) mīḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 18
أَوۡ كَصَيِّبٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فِيهِ ظُلُمَٰتٞ وَرَعۡدٞ وَبَرۡقٞ يَجۡعَلُونَ أَصَٰبِعَهُمۡ فِيٓ ءَاذَانِهِم مِّنَ ٱلصَّوَٰعِقِ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِۚ وَٱللَّهُ مُحِيطُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
allatu, (iṉṉum ōr utāraṇam;) kāriruḷum, iṭiyum, miṉṉalum koṇṭu vāṉattiliruntu kaṭumaḻai koṭṭum mēkam; (itilakappaṭṭukkoṇṭōr) maraṇattiṟku añci iṭiyōcaiyiṉāl, taṅkaḷ viralkaḷait tam kātukaḷil vaittuk koḷkiṟārkaḷ; āṉāl allāh (eppōtum inta) kāḥpirkaḷaic cūḻntaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 19
يَكَادُ ٱلۡبَرۡقُ يَخۡطَفُ أَبۡصَٰرَهُمۡۖ كُلَّمَآ أَضَآءَ لَهُم مَّشَوۡاْ فِيهِ وَإِذَآ أَظۡلَمَ عَلَيۡهِمۡ قَامُواْۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَذَهَبَ بِسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Am'miṉṉal avarkaḷiṉ pārvaikaḷaip paṟittuviṭap pārkkiṟatu. A(m miṉṉalāṉa)tu avarkaḷukku oḷi tarum pōtellām, avarkaḷ ati(ṉ tuṇaiyiṉā)l naṭakkiṟārkaḷ; avarkaḷai iruḷ cūḻntu koḷḷum pōtu (vaḻiyaṟiyātu) niṉṟuviṭukiṟārkaḷ; mēlum allāh nāṭiṉāl avarkaḷuṭaiya kēḷvip pulaṉaiyum, pārvaikaḷaiyum pōkkiviṭuvāṉ; niccayamāka allāh ellāvaṟṟiṉ mītum pērāṟṟal uṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 20
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ uṅkaḷaiyum uṅkaḷukku muṉṉiruntōraiyum paṭaitta uṅkaḷ iṟaivaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ takvā (iṟaiyaccamum, tūymaiyum) uṭaiyōrākaḷām
Surah Al-Baqara, Verse 21
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فِرَٰشٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ فَلَا تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
a(nta iṟai)vaṉē uṅkaḷukkāka pūmiyai virippākavum, vāṉattai vitāṉamākavum amaittu, vāṉattiṉiṉṟum maḻai poḻiyacceytu, ataṉiṉṟu uṅkaḷ uṇaviṟkākak kaṉi varkkaṅkaḷai veḷivarac ceykiṟāṉ; (inta uṇmaikaḷaiyellām) nīṅkaḷ aṟintu koṇṭē irukkum nilaiyil allāhvukku iṇaikaḷai ēṟpaṭuttātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 22
وَإِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّمَّا نَزَّلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّن مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ شُهَدَآءَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
iṉṉum, (muham'matu (sal) eṉṟa) nam aṭiyārukku nām aruḷiyuḷḷa (vētat)til nīṅkaḷ cantēkam uṭaiyōrāka iruppīrkaḷāṉāl, (anta cantēkattil) uṇmai uṭaiyōrākavum iruppīrkaḷāṉāl allāhvaittavira uṅkaḷ utaviyāḷarkaḷai(yellām oṉṟāka) aḻaittu (vaittu)kkoṇṭu itu pōṉṟa ōr attiyāyamēṉum koṉṭu vāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 23
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ وَلَن تَفۡعَلُواْ فَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِي وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُۖ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ
(appaṭi) nīṅkaḷ ceyyāviṭṭāl, appaṭic ceyya uṅkaḷāl tiṇṇamāka muṭiyātu, maṉitarkaḷaiyum kaṟkaḷaiyum eriporuḷākak koṇṭa naraka neruppai añcik koḷḷuṅkaḷ. (Anta neruppu, iṟaivaṉaiyum avaṉ vētattaiyum ēṟka maṟukkum) kāḥpirkaḷukkākavē atu cittappaṭuttappaṭṭuḷḷatu
Surah Al-Baqara, Verse 24
وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ كُلَّمَا رُزِقُواْ مِنۡهَا مِن ثَمَرَةٖ رِّزۡقٗا قَالُواْ هَٰذَا ٱلَّذِي رُزِقۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَأُتُواْ بِهِۦ مُتَشَٰبِهٗاۖ وَلَهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَهُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(Āṉāl) nampikkai koṇṭu naṟkarumaṅkaḷ ceyvōrukku naṉmārāyaṅkaḷ kūṟuvīrāka! Catā ōṭikkoṇṭirukkum āṟukaḷaik koṇṭa cuvaṉac cōlaikaḷ avarkaḷukkāka uṇṭu, avarkaḷukku uṇṇa aṅkiruntu ētāvatu kaṉi koṭukkappaṭumpōtellām"ituvē muṉṉarum namakku (ulakil) koṭukkappaṭṭirukkiṟatu" eṉṟu kūṟuvārkaḷ; āṉāl (tōṟṟattil) itu pōṉṟatutāṉ (avarkaḷukku ulakattiṟ) koṭukkappaṭṭiruntaṉa, iṉṉum avarkaḷukku aṅku tūya tuṇaiviyarum uṇṭu, mēlum avarkaḷ aṅkē nirantaramāka vāḻvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 25
۞إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَسۡتَحۡيِۦٓ أَن يَضۡرِبَ مَثَلٗا مَّا بَعُوضَةٗ فَمَا فَوۡقَهَاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَيَقُولُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۘ يُضِلُّ بِهِۦ كَثِيرٗا وَيَهۡدِي بِهِۦ كَثِيرٗاۚ وَمَا يُضِلُّ بِهِۦٓ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقِينَ
niccayamāka allāh kocuvaiyō, atilum (aṟpattil) mēṟpaṭṭataiyō utāraṇam kūṟuvatil veṭkappaṭamāṭṭāṉ. (Iṟai) nampikkaik koṇṭavarkaḷ niccayamāka a(vvutāraṇamāṉa)tu taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vantuḷḷa uṇmaiyeṉpatai aṟivārkaḷ; āṉāl (iṟai nampikkaiyaṟṟa) kāḥpirkaḷō, "ivvita utāraṇattiṉ mūlam iṟaivaṉ eṉṉa nāṭukiṟāṉ?" Eṉṟu (ēḷaṉamākak) kūṟukiṟārkaḷ. Avaṉ itaikkoṇṭu palarai vaḻikēṭṭil viṭukiṟāṉ; iṉṉum palarai itaṉ mūlam nalvaḻip paṭuttukiṟāṉ; āṉāl tīyavarkaḷait tavira (vēṟu yāraiyum) avaṉ ataṉāl vaḻikēṭṭil ākkuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 26
ٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
i(t tīya)varkaḷ allāhviṭam ceyta oppantattai, atu uṟutippaṭuttappaṭṭa piṉṉar muṟittu viṭukiṉṟaṉar. Allāh oṉṟiṇaikkappaṭa vēṇṭum eṉṟu kaṭṭaḷai iṭṭatait tuṇṭittu viṭuvatuṭaṉ pūmiyil kuḻappattaiyum uṇṭākkukiṟārkaḷ; ivarkaḷē tām naṣṭavāḷikaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 27
كَيۡفَ تَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَكُنتُمۡ أَمۡوَٰتٗا فَأَحۡيَٰكُمۡۖ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
nīṅkaḷ eppaṭi allāhvai nampa maṟukkiṟīrkaḷ? Uyiraṟṟōrāka irunta uṅkaḷukku avaṉē uyirūṭṭiṉāṉ; piṉpu avaṉ uṅkaḷai marikkacceyvāṉ; mīṇṭum uṅkaḷai uyir peṟac ceyvāṉ; iṉṉum nīṅkaḷ avaṉ pakkamē tiruppikkoṇṭuvarap paṭuvīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 28
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَسَوَّىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖۚ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
A(vviṟai)vaṉ ettakaiyavaṉ eṉṟāl avaṉē ulakattiluḷḷa aṉaittaiyum uṅkaḷukkākap paṭaittāṉ; piṉ avaṉ vāṉattiṉ pakkam muṟpaṭṭāṉ; avaṟṟai ēḻu vāṉaṅkaḷāka oḻuṅkākkiṉāṉ. Aṉṟiyum avaṉē ovvoru poruḷaiyum naṉkaṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 29
وَإِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي جَاعِلٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ خَلِيفَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَجۡعَلُ فِيهَا مَن يُفۡسِدُ فِيهَا وَيَسۡفِكُ ٱلدِّمَآءَ وَنَحۡنُ نُسَبِّحُ بِحَمۡدِكَ وَنُقَدِّسُ لَكَۖ قَالَ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(napiyē) iṉṉum, um iṟaivaṉ vāṉavarkaḷai nōkki"niccayamāka nāṉ pūmiyil oru piratinitiyai amaikkap pōkiṟēṉ" eṉṟu kūṟiyapōtu, avarkaḷ"(iṟaivā!) Nī atil kuḻappattai uṇṭākki, irattam cintuvōraiyā amaikkappōkiṟāy? Iṉṉum nāṅkaḷō uṉ pukaḻ ōtiyavarkaḷāka uṉṉait tutittu, uṉ paricuttataip pōṟṟiyavarkaḷāka irukkiṉṟōm; eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; a(taṟku iṟai)vaṉ"nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyellām niccayamāka nāṉ aṟivēṉ" eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 30
وَعَلَّمَ ءَادَمَ ٱلۡأَسۡمَآءَ كُلَّهَا ثُمَّ عَرَضَهُمۡ عَلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ فَقَالَ أَنۢبِـُٔونِي بِأَسۡمَآءِ هَـٰٓؤُلَآءِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
iṉṉum, (iṟaivaṉ) ellāp (poruṭkaḷiṉ) peyarkaḷaiyum ātamukku kaṟṟuk koṭuttāṉ; piṉ avaṟṟai vāṉavarkaḷ muṉ eṭuttukkāṭṭi, "nīṅkaḷ (uṅkaḷ kūṟṟil) uṇmaiyāḷarkaḷāyiruppiṉ ivaṟṟiṉ peyarkaḷai eṉakku vivariyuṅkaḷ" eṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 31
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ لَا عِلۡمَ لَنَآ إِلَّا مَا عَلَّمۡتَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
avarkaḷ"(iṟaivā!) Nīyē tūyavaṉ. Nī eṅkaḷukkuk kaṟṟukkoṭuttavai tavira etaippaṟṟiyum eṅkaḷukku aṟivu illai. Niccayamāka nīyē pēraṟivāḷaṉ; vivēkamikkōṉ" eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 32
قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ أَنۢبِئۡهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡۖ فَلَمَّآ أَنۢبَأَهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَأَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
ātamē! Ap poruṭkaḷiṉ peyarkaḷai avarkaḷukku vivarippīrāka!" Eṉṟu (iṟaivaṉ) coṉṉāṉ; avar appeyarkaḷai avarkaḷukku vivarittapōtu"niccayamāka nāṉ vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum maṟaintiruppavaṟṟai aṟivēṉ eṉṟum, nīṅkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum, nīṅkaḷ maṟaittuk koṇṭiruppataiyum nāṉ aṟivēṉ eṉṟum uṅkaḷiṭam nāṉ collavillaiyā?" Eṉṟu (iṟaivaṉ) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 33
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ وَٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Piṉṉar nām malakkukaḷai nōkki, "ātamukkup paṇi(ntu sujūtu cey)yuṅkaḷ" eṉṟu coṉṉapōtu iplīsaittavira maṟṟa aṉaivarum ciram paṇintaṉar; avaṉ(iplīsu) maṟuttāṉ; āṇavamum koṇṭāṉ; iṉṉum avaṉ kāḥpirkaḷaic cārntavaṉāki viṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 34
وَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ وَكُلَا مِنۡهَا رَغَدًا حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
mēlum nām, "ātamē! Nīrum um maṉaiviyum accuvaṉapatiyil kuṭiyiruṅkaḷ. Mēlum nīṅkaḷ iruvarum virumpiyavāṟu atiliruntu tārāḷamāka puciyuṅkaḷ; āṉāl nīṅkaḷ iruvarum im'marattai maṭṭum neruṅka vēṇṭām; (appaṭic ceytīrkaḷāṉāl) nīṅkaḷ iruvarum akkiramakkārarkaḷil niṉṟum ākiviṭuvīrkaḷ" eṉṟu coṉṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 35
فَأَزَلَّهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ عَنۡهَا فَأَخۡرَجَهُمَا مِمَّا كَانَا فِيهِۖ وَقُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
itaṉpiṉ, ṣaittāṉ avarkaḷ iruvaraiyum atiliruntu vaḻi tavaṟac ceytāṉ; avarkaḷ iruvarum irunta(corkkat)tiliruntu veḷiyēṟumāṟu ceytāṉ; iṉṉum nām, "nīṅkaḷ (yāvarum iṅkiruntu) iṟaṅkuṅkaḷ; uṅkaḷil cilar cilarukku pakaivarāka iruppīrkaḷ; pūmiyil oru kuṟippiṭṭa kālam varai uṅkaḷukkut taṅkumiṭamum aṉupavikkum poruḷkaḷum uṇṭu" eṉṟu kūṟiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 36
فَتَلَقَّىٰٓ ءَادَمُ مِن رَّبِّهِۦ كَلِمَٰتٖ فَتَابَ عَلَيۡهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
piṉṉar ātam tam iṟaivaṉiṭamiruntu cila vākkukaḷaik kaṟṟuk koṇṭār; (iṉṉum, avaṟṟiṉ mulamāka iṟaivaṉiṭam maṉṉippukkōriṉār) eṉavē iṟaivaṉ avarai maṉṉittāṉ; niccayamāka avaṉ mika maṉṉippōṉum, karuṇaiyāḷaṉum āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 37
قُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ مِنۡهَا جَمِيعٗاۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَن تَبِعَ هُدَايَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
piṉpu, nām coṉṉōm; "nīṅkaḷ aṉaivarum ivviṭattai viṭṭum iṟaṅkiviṭuṅkaḷ; eṉṉiṭamiruntu uṅkaḷukku niccayamāka nalvaḻi(yaik kāṭṭum aṟivuraikaḷ) varumpōtu, yār eṉṉuṭaiya (av) vaḻiyaip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷukku ettakaiya payamum illai, avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Aṉṟi yār (itai ēṟka) maṟuttu, nam attāṭcikaḷai poypikka muṟpaṭukiṟārkaḷō avarkaḷ naraka vācikaḷ; avarkaḷ a(n narakat)til eṉṟeṉṟum taṅki iruppar
Surah Al-Baqara, Verse 39
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِيٓ أُوفِ بِعَهۡدِكُمۡ وَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
isrāyīliṉ cantatiyaṉarē! Nāṉ uṅkaḷukku aḷitta eṉṉuṭaiya aruṭkoṭaiyai niṉaivu kūṟuṅkaḷ; nīṅkaḷ eṉ vākkuṟutiyai niṟaivēṟṟuṅkaḷ; nāṉ uṅkaḷ vākkuṟutiyai niṟaivēṟṟuvēṉ; mēlum, nīṅkaḷ (vēṟevarukkum añcātu) eṉakkē añcuvīrkaḷāka
Surah Al-Baqara, Verse 40
وَءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلۡتُ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُمۡ وَلَا تَكُونُوٓاْ أَوَّلَ كَافِرِۭ بِهِۦۖ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗا وَإِيَّـٰيَ فَٱتَّقُونِ
iṉṉum nāṉ iṟakkiya(vētat)tai nampuṅkaḷ; itu uṅkaḷiṭam uḷḷa (vētat)tai meyppikkiṉṟatu, nīṅkaḷ atai (ēṟka) maṟuppavarkaḷil mutaṉmaiyāṉavarkaḷāka vēṇṭām. Mēlum eṉ tiru vacaṉaṅkaḷaic coṟpa vilaikku viṟṟu viṭātīrkaḷ; iṉṉum eṉakkē nīṅkaḷ añci(oḻuki) varuvīrkaḷāka
Surah Al-Baqara, Verse 41
وَلَا تَلۡبِسُواْ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُواْ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
nīṅkaḷ aṟintu koṇṭē uṇmaiyaip poyyuṭaṉ kalakkātīrkaḷ; uṇmaiyai maṟaikkavum ceyyātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 42
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱرۡكَعُواْ مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ
toḻukaiyaik kaṭaip piṭiyuṅkaḷ; jakāttaiyum (oḻuṅkākak) koṭuttu vāruṅkaḷ; rukūḥ ceyvōrōṭu cērntu nīṅkaḷum rukūḥ ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 43
۞أَتَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبِرِّ وَتَنسَوۡنَ أَنفُسَكُمۡ وَأَنتُمۡ تَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
nīṅkaḷ vētattaiyum ōtik koṇṭē, (maṟṟa) maṉitarkaḷai naṉmai ceyyumāṟu ēvi, taṅkaḷaiyē maṟantu viṭukiṟīrkaḷā? Nīṅkaḷ cintittup purintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Baqara, Verse 44
وَٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى ٱلۡخَٰشِعِينَ
mēlum poṟumaiyaik koṇṭum, toḻukaiyaikkoṇṭum (allāhviṭam) utavi tēṭuṅkaḷ; eṉiṉum, niccayamāka itu uḷḷaccam uṭaiyōrkkaṉṟi maṟṟavarkaḷukkup perum pāramākavēyirukkum
Surah Al-Baqara, Verse 45
ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَأَنَّهُمۡ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
(uḷḷaccamuṭaiya) avarkaḷtām, "tiṭamāka (tām) taṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippōm; niccayamāka avaṉiṭamē tām tirumpaccelvōm" eṉpatai uṟutiyākak karuttil koṇṭōrāvār
Surah Al-Baqara, Verse 46
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
Isrāyīliṉ makkaḷē! (Muṉṉar) nāṉ uṅkaḷukku aḷitta eṉṉuṭaiya aruṭ koṭaiyaiyum, ulakōr yāvaraiyum viṭa uṅkaḷai mēṉmaippaṭuttiṉēṉ eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 47
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا يُؤۡخَذُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
iṉṉum, or ātmā maṟṟōr ātmāviṟku ciṟitum payaṉpaṭa muṭiyātē (anta) oru nāḷai nīṅkaḷ añci naṭappīrkaḷāka! (Anta nāḷil) entap parinturaiyum ataṟkāka ēṟṟuk koḷḷappaṭamāṭṭātu, ataṟkāka entap patilīṭum peṟṟuk koḷḷappaṭa māṭṭātu, aṉṟiyum (pāvam ceyta) avarkaḷ utavi ceyyappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 48
وَإِذۡ نَجَّيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
uṅkaḷai kaṭumaiyāka vētaṉaippaṭutti vanta ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattāriṭamiruntu uṅkaḷai nām viṭuvittataiyum (niṉaivu kūṟuṅkaḷ) avarkaḷ uṅkaḷ āṇ makkaḷai koṉṟu, uṅkaḷ peṇmakkaḷai (maṭṭum) vāḻaviṭṭiruntārkaḷ; atil uṅkaḷukku uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu oru cōtaṉai iruntatu
Surah Al-Baqara, Verse 49
وَإِذۡ فَرَقۡنَا بِكُمُ ٱلۡبَحۡرَ فَأَنجَيۡنَٰكُمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
mēlum uṅkaḷukkāka nām kaṭalaippiḷantu, uṅkaḷai nām kāppāṟṟi, nīṅkaḷ pārttuk koṇṭirukkumpōtē ḥpir'avṉiṉ kūṭṭattārai atil mūḻkaṭittōm(eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 50
وَإِذۡ وَٰعَدۡنَا مُوسَىٰٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
mēlum nām mūsāvukku(vētam aruḷa) nāṟpatu iravukaḷai vākkaḷittōm; (ataṟkāka avar ceṉṟa) piṉṉar kāḷaikkaṉ(ṟu oṉ)ṟaik (kaṭavuḷāka) eṭuttuk koṇṭīrkaḷ; (ataṉāl) nīṅkaḷ akkiramakkārarkaḷāki viṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 51
ثُمَّ عَفَوۡنَا عَنكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
itaṉ piṉṉarum, nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvataṟkāka nām uṅkaḷai maṉṉittōm
Surah Al-Baqara, Verse 52
وَإِذۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡفُرۡقَانَ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
iṉṉum, nīṅkaḷ nērvaḻi peṟumporuṭṭu nām mūsāvukku vētattaiyum (naṉmai tīmaikaḷaip pirittu aṟivikkakkūṭiya) ḥpurkkāṉaiyum aḷittōm (eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 53
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِنَّكُمۡ ظَلَمۡتُمۡ أَنفُسَكُم بِٱتِّخَاذِكُمُ ٱلۡعِجۡلَ فَتُوبُوٓاْ إِلَىٰ بَارِئِكُمۡ فَٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ عِندَ بَارِئِكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Mūsā tam camūkattārai nōkki"eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ kāḷaik kaṉṟai(vaṇakkattiṟkāka) eṭuttuk koṇṭataṉ mūlam uṅkaḷukku nīṅkaḷē akkiramam ceytu koṇṭīrkaḷ; ākavē, uṅkaḷaip paṭaittavaṉiṭam pāvamaṉṉippuk kōruṅkaḷ; uṅkaḷai nīṅkaḷē māyttuk koḷḷuṅkaḷ; atuvē uṅkaḷaip paṭaittavaṉiṭam, uṅkaḷukku naṟpalaṉ aḷippatākum" eṉak kūṟiṉār. (Avvāṟē nīṅkaḷ ceytataṉāl) avaṉ uṅkaḷai maṉṉittāṉ (eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ.) Niccayamāka, avaṉ tavpāvai ēṟ(ṟu maṉṉip)pavaṉākavum, peruṅ karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 54
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ نَرَى ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡكُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
iṉṉum (itaiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ;)nīṅkaḷ, 'mūsāvē! Nāṅkaḷ allāhvai kaṇkūṭāka kāṇum varai um'mītu nampikkai koḷḷa māṭṭōm" eṉṟu kūṟiṉīrkaḷ; appoḻutu, nīṅkaḷ pārttukkoṇṭirukkumpōtē uṅkaḷai ōr iṭi muḻakkam paṟṟikkoṇṭatu
Surah Al-Baqara, Verse 55
ثُمَّ بَعَثۡنَٰكُم مِّنۢ بَعۡدِ مَوۡتِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
nīṅkaḷ naṉṟiyuṭaiyōrāy irukkum poruṭṭu, nīṅkaḷ iṟantapiṉ uṅkaḷai uyirppittu eḻuppiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 56
وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡغَمَامَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
iṉṉum, uṅkaḷ mītu mēkam niḻaliṭac ceytōm; mēlum"maṉṉu, salvā" (eṉṉum mēṉmaiyāṉa uṇavup poruḷkaḷai) uṅkaḷukkāka iṟakki vaittu, "nām uṅkaḷukku aruḷiyuḷḷa paricuttamāṉa uṇavukaḷiliruntu puciyuṅkaḷ" (eṉṟōm;) eṉiṉum avarkaḷ namakkut tīṅku ceytuviṭavillai, māṟāka, tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 57
وَإِذۡ قُلۡنَا ٱدۡخُلُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ فَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ رَغَدٗا وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُولُواْ حِطَّةٞ نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطَٰيَٰكُمۡۚ وَسَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
iṉṉum (niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) nām kūṟiṉōm; " inta paṭṭiṉattuḷ nuḻaintu aṅku nīṅkaḷ virumpiya iṭattil tārāḷamākap puciyuṅkaḷ; ataṉ vāyilil nuḻaiyum pōtu, paṇivuṭaṉ talaivaṇaṅki'hittatuṉ' (-"eṅkaḷ pāpac cumaikaḷ nīṅkaṭṭum") eṉṟu kūṟuṅkaḷ; nām uṅkaḷukkāka uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippōm; mēlum naṉmai ceyvōrukku atikamākak koṭuppōm
Surah Al-Baqara, Verse 58
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَنزَلۡنَا عَلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
Āṉāl akkiramakkārarkaḷ tam'miṭam kūṟappaṭṭa vārttaiyai avarkaḷukkuc collappaṭāta vēṟu vārttaiyāka māṟṟik koṇṭārkaḷ; ākavē akkiramaṅkaḷ ceytavarkaḷ mītu - (ivvāṟu avarkaḷ) pāpam ceytu koṇṭirunta kāraṇattiṉāl vāṉattiliruntu nām vētaṉaiyai iṟakkivaittōm
Surah Al-Baqara, Verse 59
۞وَإِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ فَقُلۡنَا ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنفَجَرَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۖ كُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ مِن رِّزۡقِ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
mūsā tam camūkattārukkākat taṇṇīr vēṇṭip pirārttitta pōtu, "umatu kaittaṭiyāl appāṟaiyil aṭippīrāka!" Eṉa nām kūṟiṉōm; atiliruntu paṉṉiraṇṭu nīr ūṟṟukkaḷ poṅkiyeḻuntaṉa. Ovvoru kūṭṭattiṉarum avaravar kuṭi nīrttuṟaiyai naṉku aṟintu koṇṭaṉar; "allāh aruḷiya ākārattiliruntu uṇṇuṅkaḷ, parukuṅkaḷ; pūmiyil kuḻappañceytu koṇṭu tiriyātīrkaḷ" (eṉa nām kūṟiṉōm) eṉpataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نَّصۡبِرَ عَلَىٰ طَعَامٖ وَٰحِدٖ فَٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُخۡرِجۡ لَنَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۢ بَقۡلِهَا وَقِثَّآئِهَا وَفُومِهَا وَعَدَسِهَا وَبَصَلِهَاۖ قَالَ أَتَسۡتَبۡدِلُونَ ٱلَّذِي هُوَ أَدۡنَىٰ بِٱلَّذِي هُوَ خَيۡرٌۚ ٱهۡبِطُواْ مِصۡرٗا فَإِنَّ لَكُم مَّا سَأَلۡتُمۡۗ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ وَٱلۡمَسۡكَنَةُ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
Iṉṉum, "mūsāvē! Orē vitamāṉa uṇavai nāṅkaḷ cakikka māṭṭōm. Ātalāl, pūmi viḷaivikkum ataṉ kīraiyaiyum, ataṉ veḷḷarikkāyaiyum, ataṉ kōtumaiyaiyum, ataṉ paruppaiyum, ataṉ veṅkāyattaiyum eṅkaḷukku veḷippaṭuttittarumāṟu uṉ iṟaivaṉiṭam eṅkaḷukkākak kēḷum" eṉṟu nīṅkaḷ kūṟa, "nallatāka etu irukkiṟatō, ataṟku patilāka mikattāḻvāṉatai nīṅkaḷ māṟṟik koḷ(ḷa nāṭu)kiṟīrkaḷā? Nīṅkaḷ ētēṉum oru paṭṭaṇattil iṟaṅki viṭuṅkaḷ; aṅku nīṅkaḷ kēṭpatu niccayamāka uṅkaḷukkuk kiṭaikkum" eṉṟu avar kūṟiṉār. Vaṟumaiyum iḻivum avarkaḷ mītu cāṭṭappaṭṭu viṭṭaṉa, mēlum allāhviṉ kōpattiṟkum avarkaḷ āḷāṉārkaḷ; itu ēṉeṉṟāl tiṭamākavē avarkaḷ allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai nirākarittum, aniyāyamāka avarkaḷ napimārkaḷaik kolai ceytu vantatumtāṉ. Inta nilai avarkaḷ (allāhvukkup paṇiyātu) māṟu ceytu vantatum, (allāh vititta) varampukaḷai mīṟikkoṇṭēyiruntatiṉālum ēṟpaṭṭatu
Surah Al-Baqara, Verse 61
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷāyiṉum, yūtarkaḷāyiṉum, kiṟistavarkaḷāyiṉum, sāpiyīṉkaḷāyiṉum niccayamāka evar allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷ mītum nampikkai koṇṭu sālihāṉa (nalla) amalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷiṉ (naṟ) kūli niccayamāka avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭam irukkiṟatu, mēlum, avarkaḷukku yātoru payamum illai, avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 62
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
iṉṉum, nām uṅkaḷiṭam vākkuṟuti vāṅki, 'tūr malaiyai uṅkaḷ mēl uyartti, "nām uṅkaḷukku koṭutta (vētat)tai uṟutiyuṭaṉ paṟṟik koḷḷuṅkuḷ; atiluḷḷavaṟṟai niṉaivil vaittuk koḷḷuṅkaḷ. (Appaṭic ceyvīrkaḷāṉāl) nīṅkaḷ payapaktiyuṭaiyōr āvīrkaḷ" (eṉṟu nām kūṟiyataiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 63
ثُمَّ تَوَلَّيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۖ فَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَكُنتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
Ataṉ piṉṉum nīṅkaḷ (uṅkaḷ vākkuṟutiyaip) puṟakkaṇittu (māṟi) viṭṭīrkaḷ; uṅkaḷ mītu allāhviṉ karuṇaiyum avaṉ aruḷum illāviṭṭāl nīṅkaḷ(muṟṟilum) naṣṭavāḷikaḷāka ākiyiruppīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 64
وَلَقَدۡ عَلِمۡتُمُ ٱلَّذِينَ ٱعۡتَدَوۡاْ مِنكُمۡ فِي ٱلسَّبۡتِ فَقُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
uṅka(ḷ muṉṉōrka)ḷiliruntu caṉikkiḻamaiyaṉṟu (mīṉ piṭikkak kūṭātu eṉṟa) varampai mīṟiyavarkaḷaippaṟṟi nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟivīrkaḷ. Ataṉāl avarkaḷai nōkki"ciṟumaiyaṭainta kuraṅkukaḷāki viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 65
فَجَعَلۡنَٰهَا نَكَٰلٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهَا وَمَا خَلۡفَهَا وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
iṉṉum, nām itaṉai akkālattil uḷḷavarkaḷukkum, ataṟkup piṉ varakkūṭiyavarkaḷukkum paṭippiṉaiyākavum; payapaktiyuṭaiyavarkaḷukku nalla upatēcamākavum ākkiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 66
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تَذۡبَحُواْ بَقَرَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَتَّخِذُنَا هُزُوٗاۖ قَالَ أَعُوذُ بِٱللَّهِ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
iṉṉum (itaiyum niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) mūsā tam camūkattāriṭam, "nīṅkaḷ oru pacumāṭṭai aṟukka vēṇṭum eṉṟu niccayamāka allāh uṅkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ" eṉṟu coṉṉapōtu, avarkaḷ; "(mūsāvē!) Eṅkaḷai parikācattiṟku āḷākkukiṉṟīrā?" Eṉṟu kūṟiṉar; (appoḻutu) avar, "(appaṭip parikacikkum) aṟivīṉarkaḷil oruvaṉāka nāṉ ākiviṭāmal allāhviṭam pātukāpput tēṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 67
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا فَارِضٞ وَلَا بِكۡرٌ عَوَانُۢ بَيۡنَ ذَٰلِكَۖ فَٱفۡعَلُواْ مَا تُؤۡمَرُونَ
atu ettakaiyatu eṉpatai eṅkaḷukku viḷakkumpaṭi um iṟaivaṉiṭam eṅkaḷukkāka vēṇṭuvīrāka!" Eṉṟārkaḷ. "Appacu māṭu atikak kiḻaṭumalla, kaṉṟumalla, avviraṇṭiṟkum iṭaippaṭṭatākum. Eṉavē'uṅkaḷukku iṭappaṭṭa kaṭṭaḷaiyai niṟaivēṟṟuṅkaḷ' eṉṟu avaṉ (allāh) kūṟuvatāka" (mūsā) kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 68
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا لَوۡنُهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ صَفۡرَآءُ فَاقِعٞ لَّوۡنُهَا تَسُرُّ ٱلنَّـٰظِرِينَ
ataṉ niṟam yātu!" Eṉpatai viḷakkumpaṭi namakkāka um iṟaivaṉai vēṇṭuvīrāka!" Eṉa avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ;. Avar kūṟiṉār; "tiṭamāka atu mañcaḷ niṟamuḷḷa pacu māṭu; keṭṭiyāṉa niṟam; pārppavarkaḷukkup paravacam aḷikkum ataṉ niṟam eṉa a(vviṟai)vaṉ aruḷiṉāṉ" eṉṟu mūsā kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 69
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَ إِنَّ ٱلۡبَقَرَ تَشَٰبَهَ عَلَيۡنَا وَإِنَّآ إِن شَآءَ ٱللَّهُ لَمُهۡتَدُونَ
Umatu iṟaivaṉiṭattil eṅkaḷukkāka pirārttaṉai ceyvīrāka! Avaṉ atu eppaṭippaṭṭatu eṉpatai eṅkaḷukku teḷivu paṭuttuvāṉ. Eṅkaḷukku ellāp pacumāṭukaḷum tiṭaṉāka orē mātiriyākat tōṉṟukiṉṟaṉa, allāh nāṭiṉāl niccayamāka nām nērvaḻi peṟuvōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 70
قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا ذَلُولٞ تُثِيرُ ٱلۡأَرۡضَ وَلَا تَسۡقِي ٱلۡحَرۡثَ مُسَلَّمَةٞ لَّا شِيَةَ فِيهَاۚ قَالُواْ ٱلۡـَٰٔنَ جِئۡتَ بِٱلۡحَقِّۚ فَذَبَحُوهَا وَمَا كَادُواْ يَفۡعَلُونَ
avar(mūsā)"niccayamāka appacumāṭu nilattil uḻavaṭittō, nilattiṟku nīr pāyccavō payaṉpaṭuttappaṭātatu, ārōkkiyamāṉatu, evvitattilum vaṭuvillātatu eṉṟu iṟaivaṉ kūṟukiṟāṉ" eṉak kūṟiṉār. "Ippoḻututāṉ nīr cariyāṉa viparattaik koṇṭu vantīr" eṉṟu colli avarkaḷ ceyya iyalāta nilaiyil appacu māṭṭai aṟuttārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 71
وَإِذۡ قَتَلۡتُمۡ نَفۡسٗا فَٱدَّـٰرَ ٰٔتُمۡ فِيهَاۖ وَٱللَّهُ مُخۡرِجٞ مَّا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
nīṅkaḷ oru maṉitaṉai koṉṟīrkaḷ; piṉ atupaṟṟi (oruvarukkoruvar kuṟṟam cāṭṭit) tarkkittuk koṇṭiruntīrkaḷ; āṉāl allāh nīṅkaḷ maṟaittatai veḷiyākkupavaṉāka iruntāṉ (eṉpatai niṉaivu kūṟuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 72
فَقُلۡنَا ٱضۡرِبُوهُ بِبَعۡضِهَاۚ كَذَٰلِكَ يُحۡيِ ٱللَّهُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(aṟukkappaṭṭa appacuviṉ) oru tuṇṭāl a(kkolai yuṇṭavaṉiṉ caṭalat)til aṭiyuṅkaḷ" eṉṟu nām coṉṉōm. Ivvāṟē allāh iṟantavarkaḷai uyirppikkiṟāṉ; nīṅkaḷ (nalla) aṟivu peṟum poruṭṭut taṉ attāṭcikaḷaiyum avaṉ(ivvāṟu) uṅkaḷukkuk kāṭṭukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 73
ثُمَّ قَسَتۡ قُلُوبُكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَهِيَ كَٱلۡحِجَارَةِ أَوۡ أَشَدُّ قَسۡوَةٗۚ وَإِنَّ مِنَ ٱلۡحِجَارَةِ لَمَا يَتَفَجَّرُ مِنۡهُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَشَّقَّقُ فَيَخۡرُجُ مِنۡهُ ٱلۡمَآءُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَهۡبِطُ مِنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
itaṉ piṉṉarum uṅkaḷ itayaṅkaḷ iṟuki viṭṭaṉa, avai kaṟpāṟaiyaippōl āyiṉa allatu, (atai viṭavum)atikak kaṭiṉamāyiṉa (ēṉeṉil) tiṭamākak kaṟpāṟaikaḷ cilavaṟṟiṉiṉṟu āṟukaḷ olittōṭuvatuṇṭu. Iṉṉum, cila piḷavupaṭṭut tiṭamāka avaṟṟiṉiṉṟu taṇṇīr veḷippaṭak kūṭiyatumuṇṭu. Iṉṉum, tiṭamāka allāhviṉ mītuḷḷa accattāl cila(kaṟpāṟaikaḷ) uruṇṭu viḻakkūṭiyavaiyum uṇṭu. Mēlum, allāh nīṅkaḷ ceytu varuvatu paṟṟi kavaṉikkāmal illai
Surah Al-Baqara, Verse 74
۞أَفَتَطۡمَعُونَ أَن يُؤۡمِنُواْ لَكُمۡ وَقَدۡ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَسۡمَعُونَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُحَرِّفُونَهُۥ مِنۢ بَعۡدِ مَا عَقَلُوهُ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(Muslimkaḷē!) Ivarkaḷ (yūtarkaḷ) uṅkaḷukkāka nampikkai koḷvārkaḷ eṉṟu ācai vaikkiṉṟīrkaḷā? Ivarkaḷil orucārār iṟaivākkaik kēṭṭu; atai viḷaṅkik koṇṭa piṉṉar, terintu koṇṭē atai māṟṟi viṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 75
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَا بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ قَالُوٓاْ أَتُحَدِّثُونَهُم بِمَا فَتَحَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ لِيُحَآجُّوكُم بِهِۦ عِندَ رَبِّكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
mēlum avarkaḷ īmāṉ koṇṭavarkaḷai cantikkumpōtu, "nāṅkaḷum īmāṉ koṇṭirukkiṟōm" eṉṟu colkiṟārkaḷ; āṉāl avarkaḷuḷ cilar (avarkaḷuḷ) cilaruṭaṉ taṉittiṭumpōtu, "uṅkaḷ iṟaivaṉ muṉ uṅkaḷukku etirāka avarkaḷ vātāṭu vataṟkāka allāh uṅkaḷukku aṟivittut tanta (tavrāt)tai avarkaḷukku eṭuttuc colkiṟīrkaḷā, (itai) nīṅkaḷ uṇaramāṭṭīrkaḷā? Eṉṟu(yūtarkaḷ cilar) kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 76
أَوَلَا يَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
avarkaḷ maṟaittu vaippataiyum, avarkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ eṉpatai avarkaḷ aṟiya māṭṭārkaḷā
Surah Al-Baqara, Verse 77
وَمِنۡهُمۡ أُمِّيُّونَ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّآ أَمَانِيَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
mēlum avarkaḷil eḻuttaṟivillātōrum irukkiṉṟaṉar; kaṭṭuk kataikaḷai(aṟintu vaittirukkiṟārkaḷē) tavira vētattai aṟintu vaittirukkavillai. Mēlum avarkaḷ (ātāramaṟṟa) kaṟpaṉai ceyvōrkaḷāka aṉṟi vēṟillai
Surah Al-Baqara, Verse 78
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ يَكۡتُبُونَ ٱلۡكِتَٰبَ بِأَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ يَقُولُونَ هَٰذَا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ لِيَشۡتَرُواْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا كَتَبَتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا يَكۡسِبُونَ
aṟpak kirayattaip peṟuvataṟkākat tam karaṅkaḷālē nūlai eḻutivaittuk koṇṭu piṉṉar atu allāhviṭamiruntu vantatu eṉṟu kūṟukiṟārkaḷē, avarkaḷukku kēṭutāṉ! Avarkaḷuṭaiya kaikaḷ ivvāṟu eḻutiyataṟkākavum avarkaḷukkuk kēṭutāṉ; atiliruntu avarkaḷ īṭṭum campāttiyattiṟkākavum avarkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 79
وَقَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَةٗۚ قُلۡ أَتَّخَذۡتُمۡ عِندَ ٱللَّهِ عَهۡدٗا فَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ عَهۡدَهُۥٓۖ أَمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Oru cila nāṭkaḷ tavira eṅkaḷai naraka nerupput tīṇṭātu" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. "Allāhviṭamiruntu appaṭi ētēṉum uṟutimoḻi peṟṟirukkiṟīrkaḷā? Appaṭiyāyiṉ allāh taṉ uṟuti moḻikku māṟṟam ceyyavē māṭṭāṉ; allatu nīṅkaḷ aṟiyātatai allāh coṉṉatāka iṭṭuk kaṭṭik kūṟukiṉṟīrkaḷā?" Eṉṟu (napiyē! Anta yūtarkaḷiṭam) nīr kēḷum
Surah Al-Baqara, Verse 80
بَلَىٰۚ مَن كَسَبَ سَيِّئَةٗ وَأَحَٰطَتۡ بِهِۦ خَطِيٓـَٔتُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
appaṭiyalla! Evar tīmaiyaic campātittu, antak kuṟṟam avaraic cūḻntu koḷkiṟatō, attakaiyōr narakavācikaḷē, avarkaḷ a(nnarakat)til eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 81
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
evar nampikkai koṇṭu naṟkarumaṅkaḷaic ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ cuvarkkavācikaḷ; avarkaḷ aṅku eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 82
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ لَا تَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَانٗا وَذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَقُولُواْ لِلنَّاسِ حُسۡنٗا وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ ثُمَّ تَوَلَّيۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنكُمۡ وَأَنتُم مُّعۡرِضُونَ
iṉṉum(niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) nām (yaḥkūp eṉṟa) isrāyīl makkaḷiṭattil, "allāhvait tavira vēṟu evaraiyum-etaṉaiyum nīṅkaḷ vaṇaṅkakkūṭātu, (uṅkaḷ)peṟṟōrukkum, uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, miskīṉ(kaḷāṉa ēḻai)kaḷukkum naṉmai ceyyuṅkaḷ; maṉitarkaḷiṭam aḻakāṉataip pēcuṅkaḷ; mēlum toḻukaiyai muṟaiyākak kaṭaippiṭittu vāruṅkaḷ; jakkāttaiyum oḻuṅkākak koṭuttu vāruṅkaḷ" eṉṟu uṟutimoḻiyai vāṅkiṉōm. Āṉāl uṅkaḷil cilarait tavira (maṟṟa yāvarum uṟuti moḻiyai niṟaivēṟṟāmal, atiliruntu) puraṇṭuviṭṭīrkaḷ, iṉṉum nīṅkaḷ puṟakkaṇittavarkaḷākavē irukkiṉṟīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 83
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ لَا تَسۡفِكُونَ دِمَآءَكُمۡ وَلَا تُخۡرِجُونَ أَنفُسَكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ ثُمَّ أَقۡرَرۡتُمۡ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ
iṉṉum (niṉaivu kūṟuṅkaḷ;)"uṅkaḷiṭaiyē irattaṅkaḷaic cintātīrkaḷ; uṅkaḷil oruvar maṟṟavarai tam vīṭukaḷai viṭṭum veḷiyēṟṟātīrkaḷ" eṉṉum uṟutimoḻiyai vāṅkiṉōm. Piṉṉar (atai) oppukkoṇṭīrkaḷ; (ataṟku) nīṅkaḷē cāṭciyākavum iruntīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 84
ثُمَّ أَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تَقۡتُلُونَ أَنفُسَكُمۡ وَتُخۡرِجُونَ فَرِيقٗا مِّنكُم مِّن دِيَٰرِهِمۡ تَظَٰهَرُونَ عَلَيۡهِم بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَإِن يَأۡتُوكُمۡ أُسَٰرَىٰ تُفَٰدُوهُمۡ وَهُوَ مُحَرَّمٌ عَلَيۡكُمۡ إِخۡرَاجُهُمۡۚ أَفَتُؤۡمِنُونَ بِبَعۡضِ ٱلۡكِتَٰبِ وَتَكۡفُرُونَ بِبَعۡضٖۚ فَمَا جَزَآءُ مَن يَفۡعَلُ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ إِلَّا خِزۡيٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُرَدُّونَ إِلَىٰٓ أَشَدِّ ٱلۡعَذَابِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
(Ivvāṟu uṟutippaṭuttiya) nīṅkaḷē uṅkaḷiṭaiyē kolai ceykiṉṟīrkaḷ; uṅkaḷilēyē orucārārai avarkaḷuṭaiya vīṭukaḷiliruntu veḷiyēṟṟukiṟīrkaḷ; avarkaḷimītu akkiramam puriyavum, pakaimai koḷḷavum (avarkaḷiṉ virōtikaḷukku) utavi ceykiṟīrkaḷ. Veḷiyēṟṟappaṭṭavarkaḷ (ivvirōtikaḷiṭam cikki) kaitikaḷāka uṅkaḷiṭam vantāl, (appoḻutu maṭṭum paḻippukku añci) naṣṭa'īṭu peṟṟukkoṇṭu (avarkaḷai viṭutalai ceytu) viṭukiṟīrkaḷ-āṉāl avarkaḷai (vīṭukaḷai viṭṭu) veḷiyēṟṟuvatu uṅkaḷ mītu harāmā(ṉa taṭukkappaṭṭa ceyalā)kum. (Appaṭiyeṉṟāl) nīṅkaḷ vētattil cilatai nampi cilatai maṟukkiṟīrkaḷā? Eṉavē uṅkaḷil ivvakaiyil ceyalpaṭukiṟavarkaḷukku ivvulaka vāḻvil iḻivait tavira vēṟu kūli etuvum kiṭaikkātu. Maṟumai(kiyāma) nāḷilō avarkaḷ mikak kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyiṉpāl mīṭṭappaṭuvārkaḷ; iṉṉum nīṅkaḷ ceytu varuvatai allāh kavaṉikkāmal illai
Surah Al-Baqara, Verse 85
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۖ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
maṟumai(yiṉ nilaiyāṉa vāḻkkai)kkup pakaramāka, (aṟpamāḷa) ivvulaka vāḻkkaiyai vilaikku vāṅkik koṇṭavarkaḷ ivarkaḷtām; ākavē ivarkaḷukku (oru ciṟitaḷavum) vētaṉai ilēcākkappaṭa māṭṭātu. Ivarkaḷ utaviyum ceyyappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 86
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَقَفَّيۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ بِٱلرُّسُلِۖ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ أَفَكُلَّمَا جَآءَكُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُكُمُ ٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ فَفَرِيقٗا كَذَّبۡتُمۡ وَفَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ
mēlum, nām mūsāvukku niccayamāka vētattaik koṭuttōm. Avarukkuppiṉ toṭarcciyāka (iṟai) tūtarkaḷai nām aṉuppiṉōm; iṉṉum, maryamiṉ kumārar īsāvukkut teḷivāṉa attāṭcikaḷaik rūhul kutusi (eṉṉum paricutta ātmāvaik) koṇṭu avarukku valuvūṭṭiṉōm. Uṅkaḷ maṉam virumpātatai(nam) tūtar uṅkaḷiṭam koṇṭu varumpōtellām nīṅkaḷ karvam koṇṭu (puṟakkaṇittu) vantīrkaḷallavā? Cilarai nīṅkaḷ poyppittīrkaḷ; cilarai koṉṟīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 87
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَل لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَقَلِيلٗا مَّا يُؤۡمِنُونَ
Iṉṉum, avarkaḷ (yūtarkaḷ)"eṅkaḷuṭaiya itayaṅkaḷ tiraiyiṭappaṭṭuḷḷaṉa" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ. Āṉāl avarkaḷuṭaiya (kuḥpru eṉṉum) nirākarippiṉ kāraṉattāl, allāh avarkaḷaic capittu viṭṭāṉ. Ākavē, avarkaḷ coṟpamākavē īmāṉ koḷvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 88
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ كِتَٰبٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ وَكَانُواْ مِن قَبۡلُ يَسۡتَفۡتِحُونَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَمَّا جَآءَهُم مَّا عَرَفُواْ كَفَرُواْ بِهِۦۚ فَلَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
avarkaḷiṭam irukkakkūṭiya vētattai meyppaṭuttakkūṭiya (inta kur'āṉ eṉṟa) vētam avarkaḷiṭam vantatu. I(nta kur'āṉ varuva)taṟku muṉ kāḥpirkaḷai veṟṟi koḷvataṟkāka (inta kur'āṉ mulamē allāhviṭam) vēṇṭikkoṇṭiruntārkaḷ. (Ivvāṟu muṉpē) avarkaḷ aṟintu vaittirunta(vētamāṉa)tu avarkaḷiṭam vanta pōtu, atai nirākarikkiṉṟārkaḷ;. Ippaṭi nirākarippōr mītu allāhviṉ cāpam irukkiṟatu
Surah Al-Baqara, Verse 89
بِئۡسَمَا ٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡ أَن يَكۡفُرُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بَغۡيًا أَن يُنَزِّلَ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ فَبَآءُو بِغَضَبٍ عَلَىٰ غَضَبٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavar mītu taṉ aruṭkoṭaiyai allāh aruḷiyataṟkāka poṟāmaippaṭṭu, allāh aruḷiyataiyē nirākarittu taṅkaḷ ātmākkaḷai viṟṟu avarkaḷ peṟṟuk koṇṭatu mikavum keṭṭatākum. Itaṉāl avarkaḷ (iṟaivaṉuṭaiya) kōpattiṟku mēl kōpattiṟku āḷāki viṭṭārkaḷ. (Ittakaiya) kāḥpirkaḷukku iḻivāṉa vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 90
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ نُؤۡمِنُ بِمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَيَكۡفُرُونَ بِمَا وَرَآءَهُۥ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَهُمۡۗ قُلۡ فَلِمَ تَقۡتُلُونَ أَنۢبِيَآءَ ٱللَّهِ مِن قَبۡلُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
allāh iṟakki vaitta (tirukkur'āṉ mītu) īmāṉ koḷḷuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷukku collappaṭṭāl, "eṅkaḷ mītu iṟakkappaṭṭataṉ mītutāṉ nampikkai koḷvōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; ataṟku piṉṉāl uḷḷavaṟṟai nirākarikkiṟārkaḷ. Āṉāl ituvō(kur'āṉ) avarkaḷiṭam iruppatai uṇmaip paṭuttukiṟatu. "Nīṅkaḷ uṇmai vicuvācikaḷāka iruntāl, ēṉ allāhviṉ muntiya napimārkaḷai nīṅkaḷ kolai ceytīrkaḷ?" Eṉṟu avarkaḷiṭam (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 91
۞وَلَقَدۡ جَآءَكُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
Niccayamāka mūsā uṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷait koṇṭu vantār;. (Appaṭiyiruntum) ataṉpiṉ kāḷai māṭṭai (iṇai vaittu) vaṇaṅkiṉīrkaḷ; (ippaṭic ceytu) nīṅkaḷ akkiramakkārarkaḷāki viṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 92
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱسۡمَعُواْۖ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَأُشۡرِبُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡعِجۡلَ بِكُفۡرِهِمۡۚ قُلۡ بِئۡسَمَا يَأۡمُرُكُم بِهِۦٓ إِيمَٰنُكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
tūr malaiyai uṅkaḷ mēl uyartti nām uṅkaḷukkuk koṭutta (tavrāt)tai uṟutiyuṭaṉ paṟṟik koḷḷuṅkaḷ; atai ceviyēṟṟukkoḷḷuṅkaḷ. Eṉṟu uṅkaḷiṭam nām vākkuṟuti vāṅkiṉōm. (Ataṟku avarkaḷ) nāṅkaḷ ceviyēṟṟōm; mēlum(ataṟku) māṟu ceytōm eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Mēlum avarkaḷ nirākaritta kāraṇattiṉāl avarkaḷ itayaṅkaḷil kāḷaikkaṉṟiṉ (pakti) pukaṭṭappaṭṭatu. Nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruntāl uṅkaḷuṭaiya īmāṉ etai kaṭṭaḷaiyiṭukiṟatō atu mikavum keṭṭatu eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum
Surah Al-Baqara, Verse 93
قُلۡ إِن كَانَتۡ لَكُمُ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ عِندَ ٱللَّهِ خَالِصَةٗ مِّن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(napiyē!)"Iṟaivaṉiṭattil uḷḷa maṟumaiyiṉ vīṭu (cuvarkkam) uṅkaḷukkē contamāṉatu, vēṟu maṉitarkaḷukkuk kiṭaiyātu eṉṟu urimai koṇṭāṭuvatil nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl, (ataip peṟuvataṟkāka) maraṇattai virumpuṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr colvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 94
وَلَن يَتَمَنَّوۡهُ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
āṉāl, avarkaḷ karaṅkaḷ ceyta (pāvaṅkaḷai) avarkaḷ muṉṉamēyē aṉuppi vaittirunta kāraṇattāl avarkaḷ maraṇattai virumpavē māṭṭārkaḷ. Niccayamāka allāh anta akkiramakkārarkaḷai naṉku aṟintavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 95
وَلَتَجِدَنَّهُمۡ أَحۡرَصَ ٱلنَّاسِ عَلَىٰ حَيَوٰةٖ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۚ يَوَدُّ أَحَدُهُمۡ لَوۡ يُعَمَّرُ أَلۡفَ سَنَةٖ وَمَا هُوَ بِمُزَحۡزِحِهِۦ مِنَ ٱلۡعَذَابِ أَن يُعَمَّرَۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
Avarkaḷ, maṟṟa maṉitarkaḷaiviṭa, iṇai vaikkum muṣrikkukaḷaiyum viṭa (ivvulaka) vāḻkkaiyil pērācai uṭaiyavarkaḷāka iruppatai (napiyē!) Nīr niccayamākak kāṇpīr; avarkaḷil ovvoruvarum āyiram āṇṭukaḷ vāḻavēṇṭum eṉa ācaippaṭukiṟārkaḷ; āṉāl appaṭi avarkaḷukku nīṇṭa vayatu koṭukkappaṭṭālum, avarkaḷ iṟaivaṉiṉ taṇṭaṉaiyiliruntu tappa muṭiyātu. Iṉṉum allāh avarkaḷ ceyvataiyellām kūrntu pārppavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 96
قُلۡ مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّـجِبۡرِيلَ فَإِنَّهُۥ نَزَّلَهُۥ عَلَىٰ قَلۡبِكَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
yār jiprīlukku virōtiyāka irukkiṉṟāṉō (avaṉ allāhvukkum virōti yāvāṉ) eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟum; niccayamāka avartām allāhviṉ kaṭṭaḷaikkiṇaṅki um itayattil (kur'āṉai) iṟakki vaikkiṟār; atu, taṉakku muṉṉirunta vētaṅkaḷ uṇmai eṉa uṟutippaṭuttukiṟatu. Iṉṉum atu vaḻikāṭṭiyākavum, nampikkai koṇṭōrukku naṉmārāyamākavum irukkiṟatu
Surah Al-Baqara, Verse 97
مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّلَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَجِبۡرِيلَ وَمِيكَىٰلَ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَدُوّٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ
evaṉ allāhvukkum, avaṉuṭaiya malakkukaḷukkum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷukkum, jiprīlukkum, mīkkāyilukkum pakaivaṉāka irukkiṟāṉō, niccayamāka (avvāṟu nirākarikkum) kāḥpirkaḷukku allāh pakaivaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 98
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ وَمَا يَكۡفُرُ بِهَآ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقُونَ
(napiyē!) Niccayamāka nām mikatteḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai um'mītu iṟakkivaittirukkiṟōm; pāvikaḷait tavira (vēṟu evarum) avaṟṟai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 99
أَوَكُلَّمَا عَٰهَدُواْ عَهۡدٗا نَّبَذَهُۥ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
mēlum, avarkaḷ uṭaṉpaṭikkai ceytapōtellām, avarkaḷil oru piriviṉar avaṟṟai muṟittu viṭavillaiyā? Ākavē, avarkaḷil perumpālōr īmāṉ koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 100
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ نَبَذَ فَرِيقٞ مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ كَأَنَّهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
avarkaḷiṭam uḷḷa(vētat)tai meyppikkum oru tūtar allāhviṭamiruntu avarkaḷiṭam vanta pōtu, vētam vaḻaṅkappaṭṭōril oru piriviṉar allāhviṉ vētattait tāṅkaḷ ētum aṟiyātavarkaḷ pōl taṅkaḷ mutukukkup piṉṉāl eṟintu viṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 101
وَٱتَّبَعُواْ مَا تَتۡلُواْ ٱلشَّيَٰطِينُ عَلَىٰ مُلۡكِ سُلَيۡمَٰنَۖ وَمَا كَفَرَ سُلَيۡمَٰنُ وَلَٰكِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ كَفَرُواْ يُعَلِّمُونَ ٱلنَّاسَ ٱلسِّحۡرَ وَمَآ أُنزِلَ عَلَى ٱلۡمَلَكَيۡنِ بِبَابِلَ هَٰرُوتَ وَمَٰرُوتَۚ وَمَا يُعَلِّمَانِ مِنۡ أَحَدٍ حَتَّىٰ يَقُولَآ إِنَّمَا نَحۡنُ فِتۡنَةٞ فَلَا تَكۡفُرۡۖ فَيَتَعَلَّمُونَ مِنۡهُمَا مَا يُفَرِّقُونَ بِهِۦ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَزَوۡجِهِۦۚ وَمَا هُم بِضَآرِّينَ بِهِۦ مِنۡ أَحَدٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَتَعَلَّمُونَ مَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡۚ وَلَقَدۡ عَلِمُواْ لَمَنِ ٱشۡتَرَىٰهُ مَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖۚ وَلَبِئۡسَ مَا شَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Avarkaḷ sulaimāṉiṉ āṭcikku etirāka ṣaittāṉkaḷ ōtiyavaṟṟaiyē piṉpaṟṟiṉārkaḷ;. Āṉāl sulaimāṉ orupōtum nirākarittavar allar. Ṣaittāṉkaḷ tām nirākarippavarkaḷ. Avarkaḷtām maṉitarkaḷukkuc cūṉiyattaik kaṟṟukkoṭuttārkaḷ; iṉṉum, pāpil (pāpilōṉ eṉṉum ūril) hārut, mārut eṉṟa iraṇṭu malakkukaḷukku iṟakkappaṭṭataiyum (tavaṟāṉa vaḻiyil pirayōkikkak kaṟṟukkoṭuttārkaḷ). Āṉāl avarkaḷ (malakkukaḷ) iruvarum; "niccayamāka nāṅkaḷ cōtaṉaiyāka irukkiṟōm; (itaik kaṟṟu) nīṅkaḷ nirākarikkum kāḥpirkaḷ ākiviṭātīrkaḷ" eṉṟu colli eccarikkāta varaiyil, evarukkum i(nta cūṉiyat)taik kaṟṟuk koṭukkavillai, appaṭiyiruntum kaṇavaṉ - maṉaiviyiṭaiyē pirivai uṇṭākkum ceyalai avarkaḷiṭamiruntu kaṟṟukkoṇṭārkaḷ. Eṉiṉum allāhviṉ kaṭṭaḷaiyiṉṟi avarkaḷ evarukkum ettakaiya tīṅkum itaṉ mūlam iḻaikka muṭiyātu. Taṅkaḷukkut tīṅkiḻaippataiyum, enta vita naṉmaiyum tarātataiyumē - kaṟṟuk koṇṭārkaḷ. (Cūṉiyattai) vilai koṭuttu vāṅkik koṇṭavarkaḷukku, maṟumaiyil yātoru pākkiyamum illai eṉpatai avarkaḷ naṉkaṟintuḷḷārkaḷ. Avarkaḷ taṅkaḷ ātmākkaḷai viṟṟuppeṟṟukkoṇṭatu keṭṭatākum. Itai avarkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Baqara, Verse 102
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَمَثُوبَةٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ خَيۡرٞۚ لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
avarkaḷ nampikkai koṇṭu taṅkaḷai kāppāṟṟik koṇṭāl, allāhviṭamiruntu kiṭaikkum naṟkūli mikavum mēlāṉatāka irukkum;. Itaṉai avarkaḷ aṟiya vēṇṭāmā
Surah Al-Baqara, Verse 103
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقُولُواْ رَٰعِنَا وَقُولُواْ ٱنظُرۡنَا وَٱسۡمَعُواْۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Īmāṉ koṇṭōrē! Nīṅkaḷ (nam rasūlaip pārttu iraṇṭu arttam koṭukkum collākiya)'rāyiṉā' eṉṟu collātīrkaḷ. (Itaṟkup patilāka aṉpuṭaṉ nōkkuvīrkaḷāka eṉṉum poruḷait tarum collākiya)'uṉḷurṉā' eṉṟu kūṟuṅkaḷ. Iṉṉum, avar colvataik kēḷuṅkaḷ. Mēlum kāḥpirkaḷukkut tuṉpam tarum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 104
مَّا يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ وَلَا ٱلۡمُشۡرِكِينَ أَن يُنَزَّلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ خَيۡرٖ مِّن رَّبِّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
ahlul kitāp(vētattaiyuṭaiyavarkaḷil) nirākarippōrō, iṉṉum muṣrikkukaḷō uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu, uṅkaḷ mītu naṉmai iṟakkappaṭuvatai virumpavillai. Āṉāl allāh taṉ aruṭkoṭaikku uriyavarkaḷāka yārai nāṭukiṟāṉō avaraiyē tērnteṭuttuk koḷkiṟāṉ;. Allāh mikap perum kirupaiyāḷaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 105
۞مَا نَنسَخۡ مِنۡ ءَايَةٍ أَوۡ نُنسِهَا نَأۡتِ بِخَيۡرٖ مِّنۡهَآ أَوۡ مِثۡلِهَآۗ أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
ētēṉum oru vacaṉattai nām māṟṟiṉāl allatu ataṉai maṟakkac ceytāl ataiviṭa ciṟantataiyō allatu atu pōṉṟataiyō nām koṇṭuvaruvōm. Niccayamāka allāh aṉaittupporuṭkaḷiṉ mītum caktiyuḷḷavaṉ eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā
Surah Al-Baqara, Verse 106
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
niccayamāka vāṉaṅkaḷ pūmiyiṉ āṭci allāhvukkē uriyatu. Allāhvaiyaṉṟi uṅkaḷukku pātukāvalaṉō, utavi ceypavaṉō illai eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā
Surah Al-Baqara, Verse 107
أَمۡ تُرِيدُونَ أَن تَسۡـَٔلُواْ رَسُولَكُمۡ كَمَا سُئِلَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۗ وَمَن يَتَبَدَّلِ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
itaṟku muṉṉar mūsāviṭam kēḷvikaḷ kēṭkappaṭṭa mātiri nīṅkaḷum uṅkaḷ rasūliṭam kēṭka virumpukiṟīrkaḷā? Evaṉoruvaṉ īmāṉai'kuḥpriṉāl' māṟṟukiṟāṉō avaṉ niccayamāka nēr vaḻiyiṉiṉṟum tavaṟiviṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 108
وَدَّ كَثِيرٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يَرُدُّونَكُم مِّنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِكُمۡ كُفَّارًا حَسَدٗا مِّنۡ عِندِ أَنفُسِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَٱعۡفُواْ وَٱصۡفَحُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
vētattai uṭaiyavarkaḷil perumpālōr, uṇmai avarkaḷukku teḷivākatterinta piṉṉarum, taṅkaḷ maṉatil uḷḷa poṟāmaiyiṉāl nīṅkaḷ nampikkai koṇṭapiṉ kāḥpirkaḷāka māṟa vēṇṭumeṉa virumpukiṟārkaḷ. Āṉāl allāhviṉ kaṭṭaḷai varumvarai avarkaḷai maṉṉittu, avarkaḷ pōkkilē viṭṭuviṭuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh aṉaittup poruṭkaḷ mītum cakti uṭaiyavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 109
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَۚ وَمَا تُقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُم مِّنۡ خَيۡرٖ تَجِدُوهُ عِندَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Iṉṉum toḻukaiyai muṟaiyākak kaṭaippiṭittum; jakāt koṭuttum vāruṅkaḷ; ēṉeṉil uṅkaḷukkāka enta naṉmaiyai muṉṉamēyē aṉuppi vaikkiṉṟīrkaḷō, atai allāhviṭam peṟṟukkoḷvīrkaḷ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyellām uṟṟu nōkkiyavaṉākavē irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 110
وَقَالُواْ لَن يَدۡخُلَ ٱلۡجَنَّةَ إِلَّا مَن كَانَ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ تِلۡكَ أَمَانِيُّهُمۡۗ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
yūtarkaḷ, kiṟistavarkaḷait tavira vēṟu yārum cuvaṉapatiyil nuḻaiyavē māṭṭārkaḷ" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; itu avarkaḷiṉ vīṇācaiyēyākum; "nīṅkaḷ uṇmaiyuṭaiyōrāka iruntāl uṅkaḷuṭaiya cāṉṟai camarppiyuṅkaḷ" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 111
بَلَىٰۚ مَنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَلَهُۥٓ أَجۡرُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
appaṭiyalla! Evaṉoruvaṉ taṉṉai allāhvukkē (muḻumaiyāka) arppaṇam ceytu, iṉṉum naṟkarumaṅkaḷaic ceykiṟāṉō, avaṉuṭaiya naṟkūli avaṉuṭaiya iṟaivaṉiṭam uṇṭu. Ittakaiyōrukku accamillai avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 112
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ لَيۡسَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ لَيۡسَتِ ٱلۡيَهُودُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُمۡ يَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ مِثۡلَ قَوۡلِهِمۡۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
yūtarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; 'kiṟistavarkaḷ enta nalvaḻiyilum illai' eṉṟu. Kiṟistavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; 'yūtarkaḷ enta nalvaḻiyilum illai' eṉṟu. Āṉāl, ivarkaḷ (taṅkaḷukkuriya) vētattai ōtikkoṇṭē (ippaṭik kūṟukiṟārkaḷ) ivarkaḷ kūṟum coṟkaḷaip pōlavē oṉṟum aṟiyātavarkaḷum kūṟukiṟārkaḷ; iṟutittīrppu nāḷil allāh ivarkaḷ tarkkittu māṟupaṭṭuk koṇṭirukkum viṣayattil tīrppaḷippāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 113
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن مَّنَعَ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ أَن يُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ وَسَعَىٰ فِي خَرَابِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مَا كَانَ لَهُمۡ أَن يَدۡخُلُوهَآ إِلَّا خَآئِفِينَۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
iṉṉum, allāhvuṭaiya masjitukaḷil allāhviṉ peyaraic collit tutippatait taṭuttu, ivaṟṟaip pāḻākka muyalpavaṉai viṭa, periya koṭumaikkāraṉ yār irukka muṭiyum? Ittakaiyōr accamuṭaṉaṉṟi paḷḷivāyilkaḷil nuḻaivataṟku takutiyē illātavarkaḷ, ivarkaḷukku iv(vulaka) vāḻvil iḻivutāṉ; mēlum, maṟumaiyil ivarkaḷukkuk kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 114
وَلِلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ فَأَيۡنَمَا تُوَلُّواْ فَثَمَّ وَجۡهُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
Kiḻakkum, mēṟkum allāhvukkē (contam) nīṅkaḷ entap pakkam tirumpiṉālum aṅkē allāhviṉ mukam irukkiṟatu. Niccayamāka allāh vicālamāṉavaṉ;, ellām aṟintavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 115
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ بَل لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ كُلّٞ لَّهُۥ قَٰنِتُونَ
iṉṉum kūṟukiṟārkaḷ; "allāh oru kumāraṉaip peṟṟirukkiṟāṉ" eṉṟu. Appaṭiyalla - avaṉ (ivarkaḷ kūṟuvatiliruntu) mikat tūymaiyāṉavaṉ; vāṉaṅkaḷ, pūmiyil uḷḷavai yāvum avaṉukkē uriyavai. Ivaiyaṉaittum avaṉukkē aṭipaṇintu vaḻipaṭukiṉṟaṉa
Surah Al-Baqara, Verse 116
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
(allāh) vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum muṉ mātiriyiṉṟi(illāmaiyiliruntu), tāṉē uṇṭākkiṉāṉ;. Avaṉ oṉṟai uṇṭākka vitittu, ataṉiṭam'kuṉ' - ākuka- eṉṟu kūṟiṉāl, uṭaṉē atu ākiviṭukiṟatu
Surah Al-Baqara, Verse 117
وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ لَوۡلَا يُكَلِّمُنَا ٱللَّهُ أَوۡ تَأۡتِينَآ ءَايَةٞۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّثۡلَ قَوۡلِهِمۡۘ تَشَٰبَهَتۡ قُلُوبُهُمۡۗ قَدۡ بَيَّنَّا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
iṉṉum aṟiyātavarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ; "allāh ēṉ nam'miṭam pēcavillai, mēlum, namakku ēṉ attāṭci varavillai?" Eṉṟu. Ivarkaḷukku muṉṉar iruntavarkaḷum ippaṭiyē - ivarkaḷiṉ coṟkaḷaippōlavē - tāṉ kūṟiṉārkaḷ. Ivarkaḷiṉ itayaṅkaḷ avarkaḷuṭaiya itayaṅkaḷaip pōṉṟavaiyē tāṉ. Īmāṉil uṟutiyuṭaiya makkaḷukku nam attāṭcikaḷai (avarkaḷ maṉatil patiyumpaṭi) nām niccayamākat teḷivāy vivarittuḷḷōm
Surah Al-Baqara, Verse 118
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۖ وَلَا تُسۡـَٔلُ عَنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَحِيمِ
(napiyē!) Nām um'mai uṇmaiyuṭaṉ, (nallaṭiyārukku) naṉmārāyam kūṟupavarākavum, (tīyōrukku) accamuṭṭi eccarikkai ceypavarākavumē aṉuppiyuḷḷōm;. Narakavātikaḷaip paṟṟi nīr viṉavappaṭa māṭṭīr
Surah Al-Baqara, Verse 119
وَلَن تَرۡضَىٰ عَنكَ ٱلۡيَهُودُ وَلَا ٱلنَّصَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَتَّبِعَ مِلَّتَهُمۡۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۗ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ ٱلَّذِي جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
(Napiyē!) Yūtarkaḷum, kiṟistavarkaḷum avarkaḷ vaḻiyai nīr piṉpaṟṟātavaraiyil um'maippaṟṟi tiruptiyaṭaiya māṭṭārkaḷ. (Ākavē, avarkaḷai nōkki;)"niccayamāka allāhviṉ vaḻi-(islām) atuvē nērvaḻi" eṉṟu collum;. Aṉṟi ñāṉam um'mai vantaṭainta piṉṉarum avarkaḷuṭaiya iccaikaḷaip piṉpaṟṟuvīrēyāṉāl, allāhviṭamiruntu um'maik kāppāṟṟupavaṉum, umakku utavi ceypavaṉum illai
Surah Al-Baqara, Verse 120
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَتۡلُونَهُۥ حَقَّ تِلَاوَتِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
yārukku nām vētattaik koṭuttōmō avarkaḷ atai evvāṟu ōti(oḻuki)ṭa vēṇṭumō, avvāṟu ōtukiṟārkaḷ;. Avarkaḷ tām ataṉ mēl nampikkaiyuḷḷavarkaḷ;. Yār atai nirākarikkiṉṟārkaḷō avarkaḷ perum naṣṭavāḷikaḷē
Surah Al-Baqara, Verse 121
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
(yaḥkūp eṉṟa) isrāyīliṉ makkaḷē! Nāṉ uṅkaḷukku aḷitta eṉ naṉkoṭaikaḷai niṉaivu kūṟuṅkaḷ;. Iṉṉum niccayamāka nāṉ uṅkaḷai ulaka makkaḷ ellōraiyumviṭa mēmpāṭuṭaiyōrākac ceytēṉ
Surah Al-Baqara, Verse 122
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا تَنفَعُهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
iṉṉum, (varap pōkum) annāḷiliruntu, uṅkaḷaik kāppāṟṟik koḷḷuṅkaḷ;. Aṉṟu ōr ātmā piṟitōr ātmāvukku utavi ceyya iyalātu. Ataṉiṭamiruntu (ataṉ pāvaṅkaḷukkup parikāramāka) enta naṣṭa īṭum oppukkoḷḷappaṭa māṭṭātu. Enta cipāricum ataṟku palaṉaḷikkātu. Avarkaḷ(evar mūlamākavum enta) utaviyum ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 123
۞وَإِذِ ٱبۡتَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ رَبُّهُۥ بِكَلِمَٰتٖ فَأَتَمَّهُنَّۖ قَالَ إِنِّي جَاعِلُكَ لِلنَّاسِ إِمَامٗاۖ قَالَ وَمِن ذُرِّيَّتِيۖ قَالَ لَا يَنَالُ عَهۡدِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
(iṉṉum itaiyum eṇṇippāruṅkaḷ;) iprāhīmai avaruṭaiya iṟaivaṉ cila kaṭṭaḷaikaḷaiyiṭṭuc cōtittāṉ;. Avaṟṟai avar muḻumaiyāka niṟaivēṟṟiṉār;. Niccayamāka nāṉ um'mai makkaḷukku imāmāka(t talaivarāka) ākkukiṟēṉ" eṉṟu avaṉ kūṟiṉāṉ;. Ataṟku iprāhīm; "eṉ cantatiyiṉarilum(imāmkaḷai ākkuvāyā?)" Eṉak kēṭṭār;. Eṉ vākkuṟuti(um cantatiyiluḷḷa) aniyāyakkārarkaḷukkuc cērātu eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 124
وَإِذۡ جَعَلۡنَا ٱلۡبَيۡتَ مَثَابَةٗ لِّلنَّاسِ وَأَمۡنٗا وَٱتَّخِذُواْ مِن مَّقَامِ إِبۡرَٰهِـۧمَ مُصَلّٗىۖ وَعَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ أَن طَهِّرَا بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡعَٰكِفِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
(Itaiyum eṇṇip pāruṅkaḷ; "kaḥpā eṉṉum) vīṭṭai nām makkaḷ otuṅkum iṭamākavum iṉṉum, pātukāppāṉa iṭamākavum ākkiṉōm;. Iprāhīm niṉṟa iṭattai - makāmu iprāhīmai - toḻum iṭamāka nīṅkaḷ ākkikkoḷḷuṅkaḷ" (eṉṟum nām coṉṉōm). Iṉṉum'eṉ vīṭṭaic cuṟṟi varupavarkaḷ, taṅkiyiruppavarkaḷ, rukūḥ ceypavarkaḷ, sujūtu ceypavarkaḷ ākiyōrukkākat tūymaiyāka ataṉai vaittirukka vēṇṭum' eṉṟu iprāhīmiṭamiruntum, ismāyīliṭamiruntum nām uṟuti moḻi vāṅkiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 125
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا بَلَدًا ءَامِنٗا وَٱرۡزُقۡ أَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ مَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُم بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ قَالَ وَمَن كَفَرَ فَأُمَتِّعُهُۥ قَلِيلٗا ثُمَّ أَضۡطَرُّهُۥٓ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلنَّارِۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
(iṉṉum niṉaivu kūṟuṅkaḷ;) iprāhīm; "iṟaivā! Intap paṭṭaṇattaip pātukāppāṉa iṭamāka ākki vaippāyāka! Itil vacippōril yār allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampukiṟārkaḷō avarkaḷukkup pala vakaik kaṉivarkkaṅkaḷaiyum koṇṭu uṇavaḷippāyāka" eṉṟu kūṟiṉār;. Ataṟku iṟaivaṉ kūṟiṉāṉ; "(ām;) yār nampikkai koḷḷavillaiyō avaṉukkum ciṟitu kālam cukāṉupavattai aḷippēṉ" piṉṉar avaṉai naraka neruppiṉ vētaṉaiyil nirpantippēṉ. Avaṉ cērum iṭam mikavum keṭṭatē
Surah Al-Baqara, Verse 126
وَإِذۡ يَرۡفَعُ إِبۡرَٰهِـۧمُ ٱلۡقَوَاعِدَ مِنَ ٱلۡبَيۡتِ وَإِسۡمَٰعِيلُ رَبَّنَا تَقَبَّلۡ مِنَّآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
iprāhīmum, ismāyīlum ivvīṭṭiṉ aṭittaḷattai uyarttiya pōtu, "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷiṭamiruntu (ippaṇiyai) ēṟṟuk koḷvāyāka, niccayamāka nīyē (yāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāy" (eṉṟu kūṟiṉar)
Surah Al-Baqara, Verse 127
رَبَّنَا وَٱجۡعَلۡنَا مُسۡلِمَيۡنِ لَكَ وَمِن ذُرِّيَّتِنَآ أُمَّةٗ مُّسۡلِمَةٗ لَّكَ وَأَرِنَا مَنَاسِكَنَا وَتُبۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ iruvaraiyum uṉṉai muṟṟilum vaḻipaṭum muslimkaḷākkuvāyāka, eṅkaḷ cantatiyiṉariṭamiruntum uṉṉai muṟṟilum vaḻipaṭum oru kūṭṭattiṉarai (muslim camutāyattai)ākki vaippāyāka, nāṅkaḷ uṉṉai vaḻipaṭum vaḻikaḷaiyum aṟivittaruḷvāyāka, eṅkaḷai(k karuṇaiyuṭaṉ nōkki eṅkaḷ piḻaikaḷai) maṉṉippāyāka, niccayamāka nīyē mikka maṉṉippōṉum, aḷavilā aṉpuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāy
Surah Al-Baqara, Verse 128
رَبَّنَا وَٱبۡعَثۡ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِكَ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُزَكِّيهِمۡۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avarkaḷiṭaiyē uṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ōtik kāṇpittu, avarkaḷukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum kaṟṟuk koṭuttu, avarkaḷait tūymaippaṭuttak kūṭiya oru tūtarai avarkaḷiliruntē eḻuntiṭac ceyvāyāka - niccayamāka nīyē vallamai mikkōṉākavum, perum ñāṉamuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāy
Surah Al-Baqara, Verse 129
وَمَن يَرۡغَبُ عَن مِّلَّةِ إِبۡرَٰهِـۧمَ إِلَّا مَن سَفِهَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَقَدِ ٱصۡطَفَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
iprāhīmuṭaiya mārkkattaip puṟakkaṇippavaṉ yār?-Taṉṉait tāṉē tāḻttik koḷpavaṉait tavira. Niccayamāka nām avarai(t tūymaiyāḷarāka) ivvulakil tērnteṭuttōm;. Niccayamāka avar maṟumaiyil nallaṭiyār kūṭṭattilēyē iruppār
Surah Al-Baqara, Verse 130
إِذۡ قَالَ لَهُۥ رَبُّهُۥٓ أَسۡلِمۡۖ قَالَ أَسۡلَمۡتُ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
iṉṉum, avariṭam avaruṭaiya iṟaivaṉ; "(eṉṉiṭam muṟṟilum vaḻipaṭṭavarākac) caraṇaṭaiyum" eṉṟu coṉṉapōtu avar, "akilaṅkaḷiṉ iṟaivaṉukku muṟṟilum vaḻipaṭṭōṉākac caraṇaṭaintēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 131
وَوَصَّىٰ بِهَآ إِبۡرَٰهِـۧمُ بَنِيهِ وَيَعۡقُوبُ يَٰبَنِيَّ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰ لَكُمُ ٱلدِّينَ فَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ
itaiyē iprāhīm tam kumārārkaḷukku vasiyyattu (upatēcam) ceytār;. Yaḥkūpum (ivvāṟē ceytār); avar kūṟiṉār; "eṉ kumārarkaḷē! Allāh uṅkaḷukkuc caṉmārkkattai (islāmai) tērnteṭuttuḷḷāṉ. Nīṅkaḷ muslimkaḷāka aṉṟi maraṇikkātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 132
أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ حَضَرَ يَعۡقُوبَ ٱلۡمَوۡتُ إِذۡ قَالَ لِبَنِيهِ مَا تَعۡبُدُونَ مِنۢ بَعۡدِيۖ قَالُواْ نَعۡبُدُ إِلَٰهَكَ وَإِلَٰهَ ءَابَآئِكَ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗا وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
Yaḥkūpukku maraṇam neruṅkiyapōtu, nīṅkaḷ cāṭciyāka iruntīrkaḷā? Appoḻutu avar tam kumārarkaḷiṭam; "eṉakkup piṉ nīṅkaḷ yārai vaṇaṅkuvīrkaḷ?" Eṉak kēṭṭataṟku, "uṅkaḷ nāyaṉai-uṅkaḷ mūtātaiyar iprāhīm, ismāyīl, is'hāk ākiyōriṉ nāyaṉai-orē nāyaṉaiyē-vaṇaṅkuvōm; avaṉukkē(muṟṟilum) vaḻippaṭṭa muslimkaḷāka iruppōm" eṉak kūṟiṉar
Surah Al-Baqara, Verse 133
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
anta um'mattu(camūkam) ceṉṟuviṭṭatu, avarkaḷ campātittavai avarkaḷukkē, nīṅkaḷ campātittavai uṅkaḷukkē! Avarkaḷ ceytu koṇṭiruntatu paṟṟi nīṅkaḷ kēṭkappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 134
وَقَالُواْ كُونُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰ تَهۡتَدُواْۗ قُلۡ بَلۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِـۧمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
nīṅkaḷ yūtarkaḷāka allatu kiṟistavarkaḷāka māṟiviṭuṅkaḷ - nīṅkaḷ nērvaḻiyai aṭaivīrkaḷ" eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. "Appaṭiyalla! (Nērāṉa vaḻiyaic cārnta) iprāhīmiṉ mārkkattaiyē piṉpaṟṟuvōm, (iṇai vaikkum) muṣrikkukaḷil niṉṟum avarillai" eṉṟu (napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 135
قُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَمَآ أُوتِيَ ٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(muḥmiṉkaḷē!)"Nāṅkaḷ allāhvaiyum, eṅkaḷukku iṟakkappaṭṭa(vētat)taiyum; iprāhīm, ismāyīl, is'hāk, yaḥkūp iṉṉum avar cantatiyiṉarukku iṟakkappaṭṭataiyum; mūsāvukkum, īsāvukkum koṭukkappaṭṭataiyum iṉṉum maṟṟa napimārkaḷukkum avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭamiruntu koṭukkappaṭṭataiyum nampukiṟōm, avarkaḷil niṉṟum oruvarukkiṭaiyēyum nāṅkaḷ vēṟupāṭu kāṭṭa māṭṭōm; iṉṉum nāṅkaḷ avaṉukkē muṟṟilum vaḻipaṭukiṟōm" eṉṟu kūṟuvīrkaḷāka
Surah Al-Baqara, Verse 136
فَإِنۡ ءَامَنُواْ بِمِثۡلِ مَآ ءَامَنتُم بِهِۦ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا هُمۡ فِي شِقَاقٖۖ فَسَيَكۡفِيكَهُمُ ٱللَّهُۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Ākavē, nīṅkaḷ īmāṉ koḷvataippōl avarkaḷum īmāṉ koṇṭāl niccayamāka avarkaḷ nērvaḻiyai peṟṟuviṭuvārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ puṟakkaṇittuviṭṭāl niccayamāka avarkaḷ piḷaviltāṉ irukkiṉṟaṉar. Eṉavē avarkaḷi(ṉ keṭutalkaḷi)liruntu um'maik kāppāṟṟa allāhvē pōtumāṉavaṉ;. Avaṉ (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, (ellām) aṟintōṉumākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 137
صِبۡغَةَ ٱللَّهِ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ صِبۡغَةٗۖ وَنَحۡنُ لَهُۥ عَٰبِدُونَ
(ituvē) allāhviṉ varṇam(ñāṉa sṉāṉam) ākum;, varṇam koṭuppatil allāhvaiviṭa aḻakāṉavaṉ yār? Avaṉaiyē nāṅkaḷ vaṇaṅkukiṟōm" (eṉak kūṟuvīrkaḷāka)
Surah Al-Baqara, Verse 138
قُلۡ أَتُحَآجُّونَنَا فِي ٱللَّهِ وَهُوَ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡ وَلَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُخۡلِصُونَ
allāhvaip paṟṟi nīṅkaḷ eṅkaḷiṭam tarkkikkiṟīrkaḷā? Avaṉē eṅkaḷ iṟaivaṉum, uṅkaḷ iṟaivaṉum āvāṉ;, eṅkaḷ ceykaikaḷiṉ (palaṉ) eṅkaḷukku, uṅkaḷ ceykaikaḷiṉ (palaṉ) uṅkaḷukku, mēlum nāṅkaḷ avaṉukkē kalappaṟṟa (īmāṉ uṭaiya)varkaḷāka irukkiṉṟōm" eṉṟu (napiyē! Avarkaḷukku) nīr kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 139
أَمۡ تَقُولُونَ إِنَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطَ كَانُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ قُلۡ ءَأَنتُمۡ أَعۡلَمُ أَمِ ٱللَّهُۗ وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَتَمَ شَهَٰدَةً عِندَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
iprāhīmum, ismāyīlum, is'hākkum, yaḥkūpum, iṉṉum avarkaḷuṭaiya cantatiyiṉar yāvarum nīccayamāka yūtarkaḷ allatu kiṟistavarkaḷē" eṉṟu kūṟukiṉṟīrkaḷā? (Napiyē!) Nīr kēṭpīrāka"(itaip paṟṟi) uṅkaḷukku naṉṟākat teriyumā allatu allāhvukkā? Allāhviṭamiruntu taṉpāl vantirukkum cāṭciyaṅkaḷai maṟaippavaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ yār? Iṉṉum allāh nīṅkaḷ ceypavai paṟṟi parāmukamāka illai
Surah Al-Baqara, Verse 140
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
anta um'mattu(camūkam) ceṉṟuviṭṭatu. Avarkaḷ campātittavai avarkaḷukkē, nīṅkaḷ campātittavai uṅkaḷukkē! Avarkaḷ ceytu koṇṭiruntatu paṟṟi nīṅkaḷ kēṭkappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 141
۞سَيَقُولُ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَ ٱلنَّاسِ مَا وَلَّىٰهُمۡ عَن قِبۡلَتِهِمُ ٱلَّتِي كَانُواْ عَلَيۡهَاۚ قُل لِّلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Makkaḷil aṟivīṉarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "(muslimkaḷākiya) avarkaḷ muṉṉar nōkkiyirunta kiplāvai viṭṭut tiruppiviṭṭatu etu?" Eṉṟu. (Napiyē!) Nīr kūṟum; "kiḻakkum, mēṟkum allāhvukkē uriyavai, tāṉ nāṭiyavarai avaṉ nērvaḻiyil naṭattic celvāṉ" eṉṟu
Surah Al-Baqara, Verse 142
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَٰكُمۡ أُمَّةٗ وَسَطٗا لِّتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِ وَيَكُونَ ٱلرَّسُولُ عَلَيۡكُمۡ شَهِيدٗاۗ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلۡقِبۡلَةَ ٱلَّتِي كُنتَ عَلَيۡهَآ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يَتَّبِعُ ٱلرَّسُولَ مِمَّن يَنقَلِبُ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِۚ وَإِن كَانَتۡ لَكَبِيرَةً إِلَّا عَلَى ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِيعَ إِيمَٰنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
itē muṟaiyil nām uṅkaḷai oru naṭu nilaiyuḷḷa um'mattāka (camutāyamāka) ākkiyuḷḷōm. (Appaṭi ākkiyatu) nīṅkaḷ maṟṟa maṉitarkaḷiṉ cāṭciyāḷarkaḷāka iruppataṟkākavum, rasūl (nam tūtar) uṅkaḷ cāṭciyāḷarāka iruppataṟkākavumēyākum;, yār (nam) tūtaraip piṉpaṟṟukiṟārkaḷ;, yār (avaraip piṉpaṟṟāmal) tam iru kutiṅ kālkaḷ mītu piṉtirumpi celkiṟārkaḷ eṉpatai aṟi(vittu viṭu)vāṉ vēṇṭi kiplāvai nirṇayittōm;. Itu allāh nērvaḻi kāṭṭiyōrukkut tavira maṟṟavarkaḷukku niccayamāka oru paḷuvākavē iruntatu. Allāh uṅkaḷ īmāṉai (nampikkaiyai) vīṇākkamāṭṭāṉ;. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu mikapperum karuṇai kāṭṭupavaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 143
قَدۡ نَرَىٰ تَقَلُّبَ وَجۡهِكَ فِي ٱلسَّمَآءِۖ فَلَنُوَلِّيَنَّكَ قِبۡلَةٗ تَرۡضَىٰهَاۚ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Nām um mukam aṭikkaṭi vāṉattai nōkkak kāṇkiṟōm. Eṉavē nīr virumpum kiplāviṉ pakkam um'mait tiṭamāka tiruppi viṭukiṟōm;. Ākavē nīr ippoḻutu (makkāviṉ) masjitul harām pakkam um mukattait tiruppik koḷḷum. (Muslimkaḷē!) Iṉṉum nīṅkaḷ eṅkiruntālum (toḻukaiyiṉ pōtu) uṅkaḷ mukaṅkaḷai anta (kiplāviṉ) pakkamē tiruppit koḷḷuṅkaḷ;. Niccayamāka evarkaḷ vētam koṭukkappaṭṭirukkiṉṟārkaḷō avarkaḷ, itu avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmai eṉpatai niccayamāka aṟivārkaḷ; allāh avarkaḷ ceyvatu paṟṟip parāmukamāka illai
Surah Al-Baqara, Verse 144
وَلَئِنۡ أَتَيۡتَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ بِكُلِّ ءَايَةٖ مَّا تَبِعُواْ قِبۡلَتَكَۚ وَمَآ أَنتَ بِتَابِعٖ قِبۡلَتَهُمۡۚ وَمَا بَعۡضُهُم بِتَابِعٖ قِبۡلَةَ بَعۡضٖۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ إِنَّكَ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷiṭam nīr ellāvitamāṉa attāṭcikaḷaiyum koṇṭuvanta pōtilum avarkaḷ um kiplāvaip piṉpaṟṟa māṭṭārkaḷ;. Nīrum avarkaḷuṭaiya kiplāvaip piṉpaṟṟupavar allar;. Iṉṉum avarkaḷil cilar maṟṟavarkaḷiṉ kiplāvaip piṉpaṟṟupavarkaḷum allar;. Eṉavē (itaip paṟṟiya) ñāṉam umakkuk kiṭaitta piṉ nīr avarkaḷuṭaiya viruppaṅkaḷaip piṉpaṟṟi naṭappīrāyiṉ, niccayamāka nīr aniyāyakkārarkaḷil oruvarāka iruppīr
Surah Al-Baqara, Verse 145
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمۡۖ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنۡهُمۡ لَيَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
evarkaḷukku nām vētaṅkaḷaik koṭuttōmō avarkaḷ tam (conta) makkaḷai aṟivataip pōl (inta uṇmaiyai) aṟivārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷil oru piriviṉar, niccayamāka aṟintu koṇṭē uṇmaiyai maṟaikkiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 146
ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(kiplāvaip paṟṟiya) ivvuṇmai um iṟaivaṉiṭamiruntu vantatākum;. Ākavē (ataṉaic) cantēkippōril oruvarāka nīr ākiviṭa vēṇṭām
Surah Al-Baqara, Verse 147
وَلِكُلّٖ وِجۡهَةٌ هُوَ مُوَلِّيهَاۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ أَيۡنَ مَا تَكُونُواْ يَأۡتِ بِكُمُ ٱللَّهُ جَمِيعًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
ovvoru (kūṭṭatta)varukkum, (toḻukaikkāṉa) oru ticaiyuṇṭu. Avarkaḷ ataṉ pakkam tirumpupavarkaḷāka uḷḷaṉar, naṟceyalkaḷiṉ pāl nīṅkaḷ muntik koḷḷuṅkaḷ; nīṅkaḷ eṅku iruppiṉum allāh uṅkaḷ yāvaraiyum oṉṟu cērppāṉ- niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷiṉ mītum pērāṟṟal mikkōṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 148
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ وَإِنَّهُۥ لَلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
ākavē (napiyē!) Nīr eṅkiruntu puṟappaṭṭālum (toḻukaiyiṉ pōtu) um mukattaip puṉitap paḷḷivāyiliṉ pakkamē tiruppikkoḷvīrāka. Niccayamāka itutāṉ um iṟaivaṉiṭamiruntu vanta uṇmai-allāh nīṅkaḷ ceypavai paṟṟip parāmukamāka illai
Surah Al-Baqara, Verse 149
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَيۡكُمۡ حُجَّةٌ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِي وَلِأُتِمَّ نِعۡمَتِي عَلَيۡكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
Ākavē(napiyē!) Nīr eṅkiruntu puṟappaṭṭālum (toḻukaiyiṉ pōtu) um mukattaip puṉitap paḷḷavāyiliṉ pakkamē tiruppik koḷḷum; (muḥmiṉkaḷē!) Uṅkaḷil aniyāyakkārarkaḷait tavira maṟṟa maṉitarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ vīṇ tarkkam ceyya iṭaṅkoṭāmal irukkum poruṭṭu, nīṅkaḷum eṅkē iruntālum puṉitap paḷḷiyiṉ pakkamē uṅkaḷ mukaṅkaḷait tiruppik koḷḷuṅkaḷ; eṉavē, avarkaḷukku añcātīrkaḷ; eṉakkē añcuṅkaḷ; iṉṉum, eṉṉuṭaiya niḥmatkaḷai(aruḷ koṭaikaḷai) uṅkaḷ mītu muḻumaiyākki vaippataṟkum, nīṅkaḷ nērvaḻiyiṉaip peṟuvataṟkum (piṟarukku añcātu, eṉakkē añcuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 150
كَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِيكُمۡ رَسُولٗا مِّنكُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِنَا وَيُزَكِّيكُمۡ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُعَلِّمُكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
itē pōṉṟu, nām uṅkaḷiṭaiyē uṅkaḷiliruntu oru tūtarai, nam vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku eṭuttu ōtuvataṟkākavum; uṅkaḷait tūymaippaṭuttuvataṟkākavum; uṅkaḷukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum kaṟṟukkoṭuppataṟkākavum; iṉṉum uṅkaḷukkut teriyāmal iruntavaṟṟai, uṅkaḷukkuk kaṟṟuk koṭuppataṟkākavum aṉuppiyuḷḷōm
Surah Al-Baqara, Verse 151
فَٱذۡكُرُونِيٓ أَذۡكُرۡكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِي وَلَا تَكۡفُرُونِ
ākavē, nīṅkaḷ eṉṉai niṉaivu kūṟuṅkaḷ; nāṉum uṅkaḷai niṉaivu kūṟuvēṉ. Iṉṉum, nīṅkaḷ eṉakku naṉṟi celuttuṅkaḷ; eṉakku māṟu ceyyātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 152
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
nampikkai koṇṭōrē! Poṟumaiyuṭaṉum, toḻukaiyuṭaṉum(iṟaivaṉiṭam) utavi tēṭuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh poṟumaiyuṭaiyavarkaḷuṭaṉ irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 153
وَلَا تَقُولُواْ لِمَن يُقۡتَلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتُۢۚ بَلۡ أَحۡيَآءٞ وَلَٰكِن لَّا تَشۡعُرُونَ
iṉṉum, allāhviṉ pātaiyil kollappaṭṭōrai"(avarkaḷ) iṟantuviṭṭārkaḷ" eṉṟu kūṟātīrkaḷ; appaṭiyalla! Avarkaḷ uyiruḷḷavarkaḷ; eṉiṉum nīṅkaḷ (itai) uṇarntu koḷḷa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 154
وَلَنَبۡلُوَنَّكُم بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلۡخَوۡفِ وَٱلۡجُوعِ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَنفُسِ وَٱلثَّمَرَٰتِۗ وَبَشِّرِ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Niccayamāka nām uṅkaḷai ōraḷavu accattālum, paciyālum, poruḷkaḷ, uyirkaḷ, viḷaiccalkaḷ ākiyavaṟṟiṉ iḻappiṉālum cōtippōm;. Āṉāl poṟumaiyuṭaiyōrukku (napiyē!) Nīr naṉmārāyaṅ kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 155
ٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةٞ قَالُوٓاْ إِنَّا لِلَّهِ وَإِنَّآ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
(poṟumai uṭaiyōrākiya) avarkaḷukkut tuṉpam ēṟpaṭum pōtu, 'niccayamāka nām allāhvukkē uriyavarkaḷ;, niccayamāka nām avaṉiṭamē tirumpic celvōm' eṉṟu kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 156
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ صَلَوَٰتٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَرَحۡمَةٞۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُهۡتَدُونَ
ittakaiyōr mītu tāṉ avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ nallāciyum, naṟkirupaiyum uṇṭākiṉṟaṉa, iṉṉum ivarkaḷ tām nēr vaḻiyai aṭaintavarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 157
۞إِنَّ ٱلصَّفَا وَٱلۡمَرۡوَةَ مِن شَعَآئِرِ ٱللَّهِۖ فَمَنۡ حَجَّ ٱلۡبَيۡتَ أَوِ ٱعۡتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِ أَن يَطَّوَّفَ بِهِمَاۚ وَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ شَاكِرٌ عَلِيمٌ
niccayamāka'saḥpā', 'marvā' (eṉṉum malaikaḷ) allāhviṉ aṭaiyāḷaṅkaḷil niṉṟum uḷḷaṉa. Eṉavē evar (kaḥpā eṉṉum) avvīṭṭai haj allatu umrā ceykiṟārkaḷō avarkaḷ avviru malaikaḷaiyum cuṟṟi varutal kuṟṟamalla. Iṉṉum evaṉoruvaṉ upariyāka naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟāṉō, (avaṉukku) niccayamāka allāh naṉṟiyaṟital kāṇpippavaṉākavum, (avaṉuṭaiya naṟceyalkaḷai) naṉkaṟintavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلۡهُدَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا بَيَّنَّـٰهُ لِلنَّاسِ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَلۡعَنُهُمُ ٱللَّهُ وَيَلۡعَنُهُمُ ٱللَّـٰعِنُونَ
nām aruḷiya teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum, nērvaḻiyaiyum - ataṉai nām vētattil maṉitarkaḷukkāka viḷakkiya piṉṉarum - yār maṟaikkiṉṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷai allāh capikkiṟāṉ;. Mēlum avarkaḷaic capippa(taṟku urimai uṭaiya)varkaḷum capikkiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 159
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَبَيَّنُواْ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَتُوبُ عَلَيۡهِمۡ وَأَنَا ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
evarkaḷ pāvamaṉṉipput tēṭi(taṅkaḷait) tiruttik koṇṭu (tāṅkaḷ maṟaittavaṟṟai) teḷivupaṭuttik koṇṭārkaḷō, avarkaḷait tavira (maṟṟavarkaḷ cāpattiṟkuriyavarkaḷ.) Avarkaḷai nāṉ maṉṉittu viṭukiṟēṉ. Nāṉ maṉṉippavaṉākavum kirupaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟēṉ
Surah Al-Baqara, Verse 160
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٌ أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةُ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
Yār (ivvēta uṇmaikaḷai) nirākarikkiṟārkaḷō, iṉṉum (nirākarikkum) kāḥpirkaḷākavē marittum viṭukiṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷ mītu, allāhvuṭaiyavum, malakkukaḷuṭaiyavum, maṉitarkaḷ aṉaivaruṭaiyavum cāpam uṇṭākum
Surah Al-Baqara, Verse 161
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
avarkaḷ a(c cāpat)tilēyē eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ;. Avarkaḷuṭaiya vētaṉai ilēcākkappaṭamāṭṭātu. Mēlum, (maṉṉippuk kōra) avarkaḷukku avakācamum koṭukkappaṭamāṭṭātu
Surah Al-Baqara, Verse 162
وَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
mēlum, uṅkaḷ nāyaṉ orē nāyaṉ; tāṉ, avaṉait tavira vēṟu nāyaṉillai. Avaṉ aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉ, nikaraṟṟa aṉpuṭaiyōṉ
Surah Al-Baqara, Verse 163
إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَٱلۡفُلۡكِ ٱلَّتِي تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِمَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن مَّآءٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖ وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ وَٱلسَّحَابِ ٱلۡمُسَخَّرِ بَيۡنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
niccayamāka vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum (allāh) paṭaittiruppatilum; iravum, pakalum māṟi, māṟi vantu koṇṭiruppatilum;, maṉitarkaḷukkup payaṉ taruvataik koṇṭu kaṭalil cellum kappalkaḷilum; vāṉattiliruntu allāh taṇṇīrai iṟakki ataṉ mūlamāka pūmi iṟanta piṉ atai uyirppippatilum;, ataṉ mūlam ellā vitamāṉa pirāṇikaḷaiyum parava viṭṭiruppatilum, kāṟṟukaḷai māṟi, māṟi vīcac ceyvatilum; vāṉattiṟkum, pūmikkumiṭaiyē kaṭṭuppaṭṭirukkum mēkaṅkaḷilum - cintittuṇarum makkaḷukku (allāhvuṭaiya vallamaiyaiyum, karuṇaiyaiyum eṭuttuk kāṭṭum) cāṉṟukaḷ uḷḷaṉa
Surah Al-Baqara, Verse 164
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَتَّخِذُ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَندَادٗا يُحِبُّونَهُمۡ كَحُبِّ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَشَدُّ حُبّٗا لِّلَّهِۗ وَلَوۡ يَرَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِذۡ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ أَنَّ ٱلۡقُوَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا وَأَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعَذَابِ
Allāh allātavarkaḷai avaṉukku iṇaiyāka vaittuk koṇṭu, avarkaḷai allāhvai nēcippataṟkoppa nēcippōrum maṉitarkaḷil irukkiṟārkaḷ;. Āṉāl nampikkai koṇṭavarkaḷ allāhvai nēcippatil uṟutiyāṉa nilaiyuḷḷavarkaḷ; iṉṉum (iṇai vaikkum) akkiramakkārarkaḷukkup pārkka muṭiyumāṉāl, (allāh taravirukkum) vētaṉai eppaṭiyirukkum eṉpataik kaṇṭu koḷvārkaḷ;. Aṉaittu vallamaiyum allāhvukkē contamāṉatu. Niccayamāka taṇṭaṉai koṭuppatil allāh mikavum kaṭumaiyāṉavaṉ (eṉpataiyum kaṇṭu koḷvārkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 165
إِذۡ تَبَرَّأَ ٱلَّذِينَ ٱتُّبِعُواْ مِنَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ وَتَقَطَّعَتۡ بِهِمُ ٱلۡأَسۡبَابُ
(ittavaṟāṉa vaḻiyil) yāraip piṉpaṟṟiṉārkaḷō a(ttalai)varkaḷ tam'maip piṉpaṟṟiyōraik kaiviṭṭu viṭuvārkaḷ, iṉṉum avarkaḷ vētaṉaiyaik kāṇpārkaḷ; avarkaḷiṭaiyēyirunta toṭarpukaḷ yāvum aṟupaṭṭuviṭum
Surah Al-Baqara, Verse 166
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ لَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَتَبَرَّأَ مِنۡهُمۡ كَمَا تَبَرَّءُواْ مِنَّاۗ كَذَٰلِكَ يُرِيهِمُ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡ حَسَرَٰتٍ عَلَيۡهِمۡۖ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنَ ٱلنَّارِ
(attalaivarkaḷaip) piṉpaṟṟiyavarkaḷ kūṟuvārkaḷ; "namakku (ulakil vāḻa) iṉṉoru vāyppuk kiṭaikkumāṉāl, a(ttalai)varkaḷ nam'maik kaiviṭṭu viṭṭataip pōl nāmum avarkaḷaik kaiviṭṭu viṭuvōm." Ivvāṟē allāh avarkaḷ ceyta ceyalkaḷai avarkaḷukkup peruntukkam aḷippatāka eṭuttuk kāṭṭuvāṉ. Aṉṟiyum, avarkaḷ naraka neruppiṉiṉṟum veḷiyēṟukiṟavarkaḷum allar
Surah Al-Baqara, Verse 167
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ كُلُواْ مِمَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٌ
maṉitarkaḷē! Pūmiyiluḷḷa poruṭkaḷil, aṉumatikkappaṭṭavaṟṟaiyum, paricuttamāṉavaṟṟaiyum uṇṇuṅkaḷ;. Ṣaittāṉiṉ aṭiccuvaṭukaḷai piṉpaṟṟātīrkaḷ - niccayamāka avaṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāṉa pakaivaṉāvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 168
إِنَّمَا يَأۡمُرُكُم بِٱلسُّوٓءِ وَٱلۡفَحۡشَآءِ وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
niccayamāka avaṉ tīyavaṟṟaiyum, māṉakkēṭāṉavaṟṟaiyum ceyyumpaṭiyum allāhvaip paṟṟi nīṅkaḷ aṟiyātataik kūṟumpaṭiyum uṅkaḷai ēvukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 169
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَآ أَلۡفَيۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
Mēlum, "allāh iṟakki vaitta i(vvētat)taip piṉpaṟṟuṅkaḷ" eṉṟu avarkaḷiṭam kūṟappaṭṭāl, avarkaḷ"appaṭiyalla! Eṅkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷ enta vaḻiyil (naṭakkak) kaṇṭōmō, anta vaḻiyaiyē nāṅkaḷum piṉpaṟṟukiṟōm" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ;. Eṉṉa! Avarkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷ, etaiyum viḷaṅkātavarkaḷākavum, nērvaḻipeṟātavarkaḷākavum iruntāl kūṭavā
Surah Al-Baqara, Verse 170
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ كَمَثَلِ ٱلَّذِي يَنۡعِقُ بِمَا لَا يَسۡمَعُ إِلَّا دُعَآءٗ وَنِدَآءٗۚ صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
anta kāḥpirkaḷukku utāraṇam eṉṉaveṉṟāl; oru (āṭu, māṭu mēyppa)vaṉiṉ kūppāṭṭaiyum, kūccalaiyum tavira vēṟetaiyum kēṭṭu, aṟiya iyalātavai(kāl naṭai) pōṉṟavarkaḷ;. Avarkaḷ ceviṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum, kuruṭarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar;. Avarkaḷ e(nta naṟpō)taṉaiyum uṇarntu koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 171
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِلَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
nampikkai koṇṭavarkaḷē! Nām uṅkaḷukku aḷittuḷḷavaṟṟil tūymaiyāṉavaṟṟaiyē uṇṇuṅkaḷ; nīṅkaḷ allāhvaiyē vaṇaṅkupavarkaḷāka iruppīrkaḷāyiṉ, allāhvukku naṉṟi celutti vāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 172
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ بِهِۦ لِغَيۡرِ ٱللَّهِۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
tāṉākavē cettatum, irattamum, paṉṟiyiṉ māmicamum, allāh allāta peyar collappaṭṭatum ākiyavaikaḷaittāṉ uṅkaḷ mītu harāmāka ākkirukkiṟāṉ;. Āṉāl evarēṉum pāvam ceyyāta nilaiyil - varampu mīṟāmal (ivaṟṟai uṇṇa) nirpantikkappaṭṭāl avar mītu kuṟṟamillai. Niccayamāka allāh karuṇaimikkōṉum, maṉṉippavaṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 173
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَشۡتَرُونَ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ مَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ إِلَّا ٱلنَّارَ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
evar, allāh vētattil aruḷiyavaṟṟai maṟaittu ataṟkuk kirayamāka coṟpat tokai peṟṟuk koḷkiṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷ taṅkaḷ vayiṟukaḷil neruppait tavira vēṟetaṉaiyum uṭkoḷḷavillai. Maṟumai nāḷil allāh avarkaḷiṭam pēcavum māṭṭāṉ; avarkaḷaip paricuttamākkavum māṭṭāṉ; avarkaḷukkut tuṉpuṟuttum vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 174
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡعَذَابَ بِٱلۡمَغۡفِرَةِۚ فَمَآ أَصۡبَرَهُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ
Avarkaḷtām nērvaḻikku patilāka vaḻikēṭṭaiyum; maṉṉippiṟku patilāka vētaṉaiyaiyum vilaikku vāṅkik koṇṭavarkaḷ. Ivarkaḷai naraka neruppaic cakittuk koḷḷac ceytatu etu
Surah Al-Baqara, Verse 175
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
itaṟkuk kāraṇam; niccayamāka allāh ivvētattai uṇmaiyuṭaṉ aruḷ ceytāṉ; niccayamāka iṉṉum ivvētattilē karuttu vēṟupāṭu koṇṭavarkaḷ (cattiyattai viṭṭum) perum piḷavilēyē irukkiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 176
۞لَّيۡسَ ٱلۡبِرَّ أَن تُوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ قِبَلَ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلۡكِتَٰبِ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ وَءَاتَى ٱلۡمَالَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ ذَوِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَٱلسَّآئِلِينَ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُوفُونَ بِعَهۡدِهِمۡ إِذَا عَٰهَدُواْۖ وَٱلصَّـٰبِرِينَ فِي ٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَحِينَ ٱلۡبَأۡسِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
puṇṇiyam eṉpatu uṅkaḷ mukaṅkaḷaik kiḻakkilō, mēṟkilō tiruppikkoḷvatil illai. Āṉāl puṇṇiyam eṉpatu allāhviṉ mītum, iṟuti(t tīrppu) nāḷiṉ mītum, malakkukaḷiṉ mītum, vētattiṉ mītum, napimārkaḷ mītum īmāṉ koḷḷutal, (taṉ) poruḷai iṟaivaṉ mēluḷḷa nēcattiṉ kāraṇamāka, pantukkaḷukkum, anātaikaḷukkum, miskīṉ(ēḻai)kaḷukkum, vaḻip pōkkarkaḷukkum, yācippavarkaḷukkum, (aṭimaikaḷ, kaṭaṉāḷikaḷ) pōṉṟōriṉ mīṭpukkākavum celavu ceytal;. Iṉṉum toḻukaiyai oḻuṅkākak kaṭaippiṭittu, muṟaiyāka jakāt koṭuttu varutal(ivaiyē puṇṇiyamākum) iṉṉum tām vākkaḷittāl tam vākkuṟutikaḷai niṟaivēṟṟuvōrum; (vaṟumai, iḻappu pōṉṟa) tuṉpattilum, (nōy noṭikaḷ pōṉṟavaṟṟiṉ) kaṣṭattilum, yutta camayattilum, uṟutiyuṭaṉum, poṟumaiyuṭaṉum iruppōrumtāṉ naṉṉeṟiyāḷarkaḷ; iṉṉum avarkaḷ tām muttakīṉkaḷ(payapaktiyuṭaiyavarkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 177
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِصَاصُ فِي ٱلۡقَتۡلَىۖ ٱلۡحُرُّ بِٱلۡحُرِّ وَٱلۡعَبۡدُ بِٱلۡعَبۡدِ وَٱلۡأُنثَىٰ بِٱلۡأُنثَىٰۚ فَمَنۡ عُفِيَ لَهُۥ مِنۡ أَخِيهِ شَيۡءٞ فَٱتِّبَاعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَأَدَآءٌ إِلَيۡهِ بِإِحۡسَٰنٖۗ ذَٰلِكَ تَخۡفِيفٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَرَحۡمَةٞۗ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Īmāṉ koṇṭōrē! Kolaikkākap paḻi tīrppatu uṅkaḷ mītu vitikkappaṭṭuḷḷatu- cutantiramuṭaiyavaṉukkuc cutantiramuṭaiyavaṉ;, aṭimaikku aṭimai, peṇṇukkup peṇ iruppiṉum (kolai ceyta) avaṉukku avaṉatu (muslim) cakōtaraṉā(kiya kolaiyuṇṭavaṉiṉ vāricukaḷā)l ētum maṉṉikkappaṭumāṉāl, vaḻakkamāṉa muṟaiyaip piṉpaṟṟi (itaṟkāka nirṇayikkap peṟum) naṣṭa īṭṭaik kolai ceytavaṉ peruntaṉmaiyuṭaṉum, naṉṟiyaṟitaluṭaṉum celuttiviṭal vēṇṭum - itu uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu kiṭaitta calukaiyum, kirupaiyumākum; ākavē, itaṉ piṟaku (uṅkaḷil) yār varampu mīṟukiṟārō, avarukkuk kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 178
وَلَكُمۡ فِي ٱلۡقِصَاصِ حَيَوٰةٞ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
nallaṟivāḷarkaḷē! Kolaikkup paḻi tīrkkum ivvitiyiṉ mūlamāka uṅkaḷukku vāḻvuṇṭu (ittakaiya kuṟṟaṅkaḷ perukāmal) nīṅkaḷ uṅkaḷai(t tīmaikaḷil niṉṟu) kāttuk koḷḷalām
Surah Al-Baqara, Verse 179
كُتِبَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ إِن تَرَكَ خَيۡرًا ٱلۡوَصِيَّةُ لِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
uṅkaḷil evarukku maraṇam neruṅki viṭukiṟatō avar ētēṉum poruḷ viṭṭuc celpavarāka iruppiṉ, avar (tam) peṟṟōrukkum, pantukkaḷukkum muṟaippaṭi vasiyyattu (maraṇa cāsaṉam)ceyvatu vitiyākkappaṭṭirukkiṟatu. (Itai niyāyamāṉa muṟaiyil niṟaivēṟṟuvatu) muttakīṉkaḷ(payapaktiyuṭaiyōr) mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 180
فَمَنۢ بَدَّلَهُۥ بَعۡدَ مَا سَمِعَهُۥ فَإِنَّمَآ إِثۡمُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يُبَدِّلُونَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
vasiyyattai (maraṇa cāsaṉattai)k kēṭṭa piṉṉar, evarēṉum oruvar atai māṟṟiṉāl, niccayamāka ataṉ pāvamellām yār atai māṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷ mītē cārum - niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) kēṭpavaṉākavum, aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 181
فَمَنۡ خَافَ مِن مُّوصٖ جَنَفًا أَوۡ إِثۡمٗا فَأَصۡلَحَ بَيۡنَهُمۡ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṉāl vasiyyattu ceypavariṭam(pārapaṭcam pōṉṟa) tavaṟō allatu maṉa muraṇṭāṉa anītamō iruppataiyañci oruvar (campantappaṭṭavarkaḷiṭaiyē) camātāṉam ceytu (anta vasiyyattai)cīr ceytāl a(ppaṭic ceypa)var mītu kuṟṟamillai. Niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum; nikaraṟṟa aṉpuṭaiyōṉumākavum irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 182
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلصِّيَامُ كَمَا كُتِبَ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
īmāṉ koṇṭōrkaḷē! Uṅkaḷukku muṉ iruntavarkaḷ mītu nōṉpu vitikkappaṭṭiruntatu pōl uṅkaḷ mītum(atu) vitikkappaṭṭuḷḷatu (ataṉ mūlam) nīṅkaḷ tūymaiyuṭaiyōr ākalām
Surah Al-Baqara, Verse 183
أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۚ وَعَلَى ٱلَّذِينَ يُطِيقُونَهُۥ فِدۡيَةٞ طَعَامُ مِسۡكِينٖۖ فَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥۚ وَأَن تَصُومُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
(ivvāṟu vitikkap peṟṟa nōṉpu) cila kuṟippaṭṭa nāṭkaḷil (kaṭamaiyākum) āṉāl (annāṭkaḷil) evarēṉum nōyāḷiyākavō, allatu payaṇattilō iruntāl (avar akkuṟippiṭṭa nāṭkaḷiṉ nōṉpaip) piṉṉāl varum nāṭkaḷil nōṟka vēṇṭum; eṉiṉum(kaṭumaiyāṉa nōy, mutumai pōṉṟa kāraṇaṅkaḷiṉāl) nōṉpu nōṟpataik kaṭiṉamākak kāṇpavarkaḷ ataṟkup parikāramāka - ḥpityāvāka - oru miskīṉukku (ēḻaikku) uṇavaḷikka vēṇṭum;. Eṉiṉum evarēṉum tāmākavē atikamākak koṭukkiṟārō atu avarukku nallatu - āyiṉum nīṅkaḷ (nōṉpiṉ palaṉai aṟīvīrkaḷāṉāl), nīṅkaḷ nōṉpu nōṟpatē uṅkaḷukku naṉmaiyākum (eṉpatai uṇarvīrkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 184
شَهۡرُ رَمَضَانَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ فِيهِ ٱلۡقُرۡءَانُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَبَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡفُرۡقَانِۚ فَمَن شَهِدَ مِنكُمُ ٱلشَّهۡرَ فَلۡيَصُمۡهُۖ وَمَن كَانَ مَرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۗ يُرِيدُ ٱللَّهُ بِكُمُ ٱلۡيُسۡرَ وَلَا يُرِيدُ بِكُمُ ٱلۡعُسۡرَ وَلِتُكۡمِلُواْ ٱلۡعِدَّةَ وَلِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Ramaḷāṉ mātam ettakaiyateṉṟāl atil tāṉ maṉitarkaḷukku (muḻumaiyāṉa vaḻikāṭṭiyākavum, teḷivāṉa cāṉṟukaḷaik koṇṭatākavum; (naṉmai - tīmaikaḷaip) pirittaṟivippatumāṉa al kur'āṉ iṟakkiyaruḷap peṟṟatu. Ākavē, uṅkaḷil evar am'mātattai aṭaikiṟārō, avar am'mātam nōṉpu nōṟka vēṇṭum;. Eṉiṉum evar nōyāḷiyākavō allatu payaṇattilō irukkiṟārō (avar akkuṟippiṭṭa nāṭkaḷiṉ nōṉpaip) piṉvarum nāṭkaḷil nōṟka vēṇṭum;. Allāh uṅkaḷukku ilakuvāṉatai nāṭukiṟāṉē tavira, uṅkaḷukku ciramamāṉatai avaṉ nāṭavillai. Kuṟippiṭṭa nāṭkaḷ (nōṉpil viṭupaṭṭup pōṉataip) pūrtti ceyyavum, uṅkaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyataṟkāka allāhviṉ makattuvattai nīṅkaḷ pōṟṟi naṉṟi celuttuvataṟkākavumē (allāh itaṉ mūlam nāṭukiṟāṉ)
Surah Al-Baqara, Verse 185
وَإِذَا سَأَلَكَ عِبَادِي عَنِّي فَإِنِّي قَرِيبٌۖ أُجِيبُ دَعۡوَةَ ٱلدَّاعِ إِذَا دَعَانِۖ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لِي وَلۡيُؤۡمِنُواْ بِي لَعَلَّهُمۡ يَرۡشُدُونَ
(napiyē!) Eṉ aṭiyārkaḷ eṉṉaippaṟṟi um'miṭam kēṭṭāl; "niccayamāka nāṉ camīpamākavē irukkiṟēṉ, pirārttaṉai ceypavariṉ pirārttaṉaikku avar pirārttittāl viṭaiyaḷikkiṟēṉ;, avarkaḷ eṉṉiṭamē(pirārttittuk) kēṭkaṭṭum;, eṉṉai nampaṭṭum. Appoḻutu avarkaḷ nērvaḻiyai aṭaivārkaḷ" eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 186
أُحِلَّ لَكُمۡ لَيۡلَةَ ٱلصِّيَامِ ٱلرَّفَثُ إِلَىٰ نِسَآئِكُمۡۚ هُنَّ لِبَاسٞ لَّكُمۡ وَأَنتُمۡ لِبَاسٞ لَّهُنَّۗ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَخۡتَانُونَ أَنفُسَكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡ وَعَفَا عَنكُمۡۖ فَٱلۡـَٰٔنَ بَٰشِرُوهُنَّ وَٱبۡتَغُواْ مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكُمُ ٱلۡخَيۡطُ ٱلۡأَبۡيَضُ مِنَ ٱلۡخَيۡطِ ٱلۡأَسۡوَدِ مِنَ ٱلۡفَجۡرِۖ ثُمَّ أَتِمُّواْ ٱلصِّيَامَ إِلَى ٱلَّيۡلِۚ وَلَا تُبَٰشِرُوهُنَّ وَأَنتُمۡ عَٰكِفُونَ فِي ٱلۡمَسَٰجِدِۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَقۡرَبُوهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
Nōṉpuk kāla iravil nīṅkaḷ uṅkaḷ maṉaiviyaruṭaṉ kūṭuvatu uṅkaḷukku aṉumatikkap paṭṭuḷḷatu. Avarkaḷ uṅkaḷukku āṭaiyākavum, nīṅkaḷ avarkaḷukku āṭaiyākavum irukkiṉṟīrkaḷ;. Nīṅkaḷ irakaciyamākat tam'mait tāmē vañcittuk koṇṭiruntatai allāh naṉkaṟivāṉ;. Avaṉ uṅkaḷ mītu irakkaṅkoṇṭu uṅkaḷai maṉṉittāṉ;. Eṉavē, iṉi(nōṉpu iravukaḷil) uṅkaḷ maṉaiviyaruṭaṉ kūṭi allāh uṅkaḷukku vitittatai tēṭikkoḷḷuṅkaḷ;. Iṉṉum ḥpajru (atikālai)nēram eṉṟa veḷḷai nūl(iravu eṉṟa) karuppu nūliliruntu teḷivākat teriyum varai uṇṇuṅkaḷ, parukuṅkaḷ;. Piṉṉar, iravu varum varai nōṉpaip pūrtti ceyyuṅkaḷ; iṉṉum nīṅkaḷ paḷḷivācalil taṉittu (iḥtikāḥpil) irukkum pōtu, uṅkaḷ maṉaiviyaruṭaṉ kūṭātīrkaḷ - ivaiyē allāh vititta varampukaḷākum;. Anta varampukaḷai(t tāṇṭa) muṟpaṭātīrkaḷ;. Ivvāṟē (kaṭṭuppāṭuṭaṉ) taṅkaḷaikkāttu payapaktiyuṭaiyōr āvataṟkāka allāh taṉṉuṭaiya cāṉṟukaḷait teḷivākkukiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 187
وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ وَتُدۡلُواْ بِهَآ إِلَى ٱلۡحُكَّامِ لِتَأۡكُلُواْ فَرِيقٗا مِّنۡ أَمۡوَٰلِ ٱلنَّاسِ بِٱلۡإِثۡمِ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
aṉṟiyum, uṅkaḷukkiṭaiyil oruvar maṟṟavariṉ poruḷait tavaṟāṉa muṟaiyil cāppiṭātīrkaḷ;. Mēlum, nīṅkaḷ aṟintu koṇṭē piṟa makkaḷiṉ poruḷkaḷiliruntu(enta) oru pakutiyaiyum, aniyāyamākat tiṉpataṟkāka atikārikaḷiṭam (ilañcam koṭukka) neruṅkātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 188
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَهِلَّةِۖ قُلۡ هِيَ مَوَٰقِيتُ لِلنَّاسِ وَٱلۡحَجِّۗ وَلَيۡسَ ٱلۡبِرُّ بِأَن تَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِن ظُهُورِهَا وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِنۡ أَبۡوَٰبِهَاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(Napiyē! Tēyntu, vaḷarum) piṟaikaḷ paṟṟi um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ; nīr kūṟum; "avai makkaḷukkuk kālam kāṭṭupavaiyākavum, hajjaiyum aṟivippavaiyākavum uḷḷaṉa. (Muḥmiṉkaḷē! Hajjai niṟaivēṟṟiya piṟaku uṅkaḷ) vīṭukaḷukkuḷ mēṟpuṟamāka varuvatil puṇṇiyam (etuvum vantu viṭuvatu) illai, āṉāl iṟaivaṉukku añci naṟceyal purivōrē puṇṇiyamuṭaiyayōrāvar; eṉavē vīṭukaḷukkuḷ (muṟaiyāṉa)vācalkaḷ vaḻiyākavē celluṅkaḷ;. Nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaiyum poruṭṭu allāhvai, añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 189
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
uṅkaḷai etirttup pōr puripavarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷum, allāhviṉ pātaiyil pōriṭuṅkaḷ; āṉāl varampu mīṟātīrkaḷ;. Niccayamāka allāh varampu mīṟupavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Baqara, Verse 190
وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡ وَأَخۡرِجُوهُم مِّنۡ حَيۡثُ أَخۡرَجُوكُمۡۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَشَدُّ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۚ وَلَا تُقَٰتِلُوهُمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ حَتَّىٰ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِيهِۖ فَإِن قَٰتَلُوكُمۡ فَٱقۡتُلُوهُمۡۗ كَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(uṅkaḷai veṭṭiya) avarkaḷ eṅkē kāṇakkiṭaippiṉum, avarkaḷaik kolluṅkaḷ. Iṉṉum, avarkaḷ uṅkaḷai eṅkiruntu veḷiyēṟṟiṉārkaḷō, aṅkiruntu avarkaḷai veḷiyēṟṟuṅkaḷ; ēṉeṉil ḥpitṉā (kuḻappamum, kalakamum uṇṭākkutal) kolai ceyvatai viṭak koṭiyatākum. Iruppiṉum, masjitul harāmil avarkaḷ (mutalil) uṅkaḷiṭam caṇṭaiyiṭāta varaiyil, nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ caṇṭaiyiṭātīrkaḷ;. Āṉāl (aṅkum) avarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ caṇṭaiyiṭṭāl nīṅkaḷ avarkaḷaik kolluṅkaḷ - itutāṉ nirākarippōrukku uriya kūliyākum
Surah Al-Baqara, Verse 191
فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
eṉiṉum, avarkaḷ (avvāṟu ceyvatil niṉṟum) otuṅki viṭuvārkaḷāyiṉ (nīṅkaḷ avarkaḷaik kollātīrkaḷ) niccayamāka allāh mika maṉṉippōṉākavum, karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 192
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ لِلَّهِۖ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَلَا عُدۡوَٰنَ إِلَّا عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
Ḥpitṉā(kuḻappamum, kalakamum) nīṅki allāhvukkē mārkkam eṉpatu uṟutiyākum varai, nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ pōriṭuṅkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ otuṅki viṭuvārkaḷāṉāl - akkiramakkārarkaḷ tavira(vēṟu evaruṭaṉum) pakai (koṇṭu pōr ceytal) kūṭātu
Surah Al-Baqara, Verse 193
ٱلشَّهۡرُ ٱلۡحَرَامُ بِٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡحُرُمَٰتُ قِصَاصٞۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱعۡتَدُواْ عَلَيۡهِ بِمِثۡلِ مَا ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
(pōr ceyvatu vilakkappaṭṭuḷḷa rajap, tulkaḥtā, tul'haj, muharram ākiya) puṉita mātattiṟkup puṉita mātamē īṭākum;. Itē pōṉṟu, ellāp puṉitap poruṭkaḷukkum īṭu uṇṭu - ākavē, evaṉāvatu (am'mātattil) uṅkaḷukku etirāka varampu kaṭantu naṭantāl, uṅkaḷ mēl avaṉ evvaḷavu varampu mīṟiyuḷḷāṉō atē aḷavu nīṅkaḷ avaṉ mēl varamvu mīṟuṅkaḷ;. Allāhvai payantu koḷḷuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh payapaktiyuṭaiyōruṭaṉ irukkiṉṟāṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 194
وَأَنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا تُلۡقُواْ بِأَيۡدِيكُمۡ إِلَى ٱلتَّهۡلُكَةِ وَأَحۡسِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
allāhviṉ pātaiyil celavu ceyyuṅkaḷ;. Iṉṉum uṅkaḷ kaikaḷālēyē uṅkaḷai aḻiviṉ pakkam koṇṭu cellātīrkaḷ;. Iṉṉum, naṉmai ceyyuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh muhsiṉkaḷai -naṉmai ceyvōrai- nēcikkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 195
وَأَتِمُّواْ ٱلۡحَجَّ وَٱلۡعُمۡرَةَ لِلَّهِۚ فَإِنۡ أُحۡصِرۡتُمۡ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۖ وَلَا تَحۡلِقُواْ رُءُوسَكُمۡ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡهَدۡيُ مَحِلَّهُۥۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ بِهِۦٓ أَذٗى مِّن رَّأۡسِهِۦ فَفِدۡيَةٞ مِّن صِيَامٍ أَوۡ صَدَقَةٍ أَوۡ نُسُكٖۚ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَمَن تَمَتَّعَ بِٱلۡعُمۡرَةِ إِلَى ٱلۡحَجِّ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۚ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖ فِي ٱلۡحَجِّ وَسَبۡعَةٍ إِذَا رَجَعۡتُمۡۗ تِلۡكَ عَشَرَةٞ كَامِلَةٞۗ ذَٰلِكَ لِمَن لَّمۡ يَكُنۡ أَهۡلُهُۥ حَاضِرِي ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Hajjaiyum, umrāvaiyum allāhvukkākap pūrtti ceyyuṅkaḷ; (appaṭip pūrtti ceyya muṭiyātavāṟu) nīṅkaḷ taṭukkappaṭuvīrkaḷāyiṉ uṅkaḷukku cāttiyamāṉa hatyu(āṭu, māṭu, oṭṭakam pōṉṟa tiyākap poruḷai) aṉuppi viṭuṅkaḷ;. Anta hatyu(kurpāṉ ceyyappaṭum) iṭattai aṭaivataṟku muṉ uṅkaḷ talaimuṭikaḷaik kaḷaiyātīrkaḷ. Āyiṉum, uṅkaḷil evarēṉum nōyāḷiyāka iruppatiṉālō allatu talaiyil ētēṉum tontaravu tarakkūṭiya piṇiyiṉ kāraṇamākavō(talaimuṭiyai iṟakkik koḷḷa vēṇṭiya kaṭṭāyam ēṟpaṭṭāl) ataṟkup parikāramāka nōṉpu iruttal vēṇṭum, allatu tarmam koṭuttal vēṇṭum, allatu kurpāṉī koṭuttal vēṇṭum. Piṉṉar nerukkaṭi nīṅki, nīṅkaḷ camātāṉa nilaiyaip peṟṟāl haj varai umrā ceyvatiṉ cavukariyaṅkaḷai aṭaintōr taṉakku etu iyalumō anta aḷavu kurpāṉī koṭuttal vēṇṭum; (avvāṟu kurpāṉī koṭukka) cāttiyamillaiyāyiṉ, haj ceyyum kālattil mūṉṟu nāṭkaḷum, piṉṉar (tam ūr)tirumpiyatum ēḻu nāṭkaḷum ākap pūraṇamākap pattu nāṭkaḷ nōṉpu nōṟṟal vēṇṭum. I(ntac calukaiyāṉa)tu, evaruṭaiya kuṭumpam masjitul harāmiṉ pakkattil illaiyō avarukkut tāṉ - ākavē allāhvai payantu koḷḷuṅkaḷ; niccayamāka allāh vētaṉai koṭuppatil kaṭumaiyāṉavaṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 196
ٱلۡحَجُّ أَشۡهُرٞ مَّعۡلُومَٰتٞۚ فَمَن فَرَضَ فِيهِنَّ ٱلۡحَجَّ فَلَا رَفَثَ وَلَا فُسُوقَ وَلَا جِدَالَ فِي ٱلۡحَجِّۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَتَزَوَّدُواْ فَإِنَّ خَيۡرَ ٱلزَّادِ ٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُونِ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
Hajjukkuriya kālam kuṟippiṭappaṭṭa mātaṅkaḷākum; eṉavē, avaṟṟil evarēṉum (ihrām aṇintu) hajjai tam mītu kaṭamaiyākkik koṇṭāl, hajjiṉ kālattil campōkam, keṭṭa vārttaikaḷ pēcutal, caccaravu - ākiyavai ceytal kūṭātu. Nīṅkaḷ ceyyum ovvoru naṉmaiyaiyum allāh aṟintavaṉākavē irukkiṟāṉ;. Mēlum hajjukkut tēvaiyāṉa poruṭkaḷaic cittappaṭutti vaittuk koḷḷuṅkaḷ;. Niccayamāka ivvāṟu cittappaṭutti vaippavaṟṟuḷ mikavum hairāṉatu(naṉmaiyāṉatu), takvā(eṉṉum payapaktiyē) ākum; eṉavē nallaṟivuṭaiyōrē! Eṉakkē payapaktiyuṭaṉ naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 197
لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡۚ فَإِذَآ أَفَضۡتُم مِّنۡ عَرَفَٰتٖ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ عِندَ ٱلۡمَشۡعَرِ ٱلۡحَرَامِۖ وَٱذۡكُرُوهُ كَمَا هَدَىٰكُمۡ وَإِن كُنتُم مِّن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلضَّآلِّينَ
(hajjiṉ pōtu) uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya aruḷai nāṭutal(atāvatu viyāpāram pōṉṟavaṟṟiṉ mūlamāka nērmaiyāṉa palaṉkaḷai aṭaital) uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. Piṉṉar araḥpāttiliruntu tirumpumpōtu"maṣaruḷ harām" eṉṉum talattil allāhvai tikru(tiyāṉam)ceyyuṅkaḷ;. Uṅkaḷukku avaṉ nērvaḻi kāṭṭiyatu pōl avaṉai nīṅkaḷ tikru ceyyuṅkaḷ. Niccayamāka nīṅkaḷ itaṟku muṉ vaḻitavaṟiyavarkaḷil iruntīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 198
ثُمَّ أَفِيضُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَفَاضَ ٱلنَّاسُ وَٱسۡتَغۡفِرُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
piṟaku, nīṅkaḷ maṟṟa maṉitarkaḷ tirumpukiṉṟa (mustaliḥpā eṉṉum) iṭattiliruntu nīṅkaḷum tirumpic celluṅkaḷ; (aṅku atāvatu miṉāvil) allāhviṭam maṉṉippup kēḷuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippōṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 199
فَإِذَا قَضَيۡتُم مَّنَٰسِكَكُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَذِكۡرِكُمۡ ءَابَآءَكُمۡ أَوۡ أَشَدَّ ذِكۡرٗاۗ فَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖ
Ākavē, uṅkaḷuṭaiya hajjukiriyaikaḷai muṭittatum, nīṅkaḷ(itaṟku muṉṉar) uṅkaḷ tantaiyarai niṉaivu kūrntu ciṟappittataippōl - iṉṉum aḻuttamāka, atikamāka allāhvai niṉaivu kūrntu tikru ceyyuṅkaḷ; maṉitarkaḷil cilar, "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Ivvulakilēyē (ellāvaṟṟaiyum) eṅkaḷukkut tantuviṭu" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ; ittakaiyōrukku maṟumaiyil yātoru naṟpākkiyamum illai
Surah Al-Baqara, Verse 200
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ حَسَنَةٗ وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ
iṉṉum avarkaḷil cilar, "rappaṉā! (Eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Eṅkaḷukku ivvulakil naṟpākkiyaṅkaḷait tantaruḷvāyāka. Maṟumaiyilum naṟpākkiyaṅkaḷait tantaruḷvāyāka. Iṉṉum eṅkaḷai(naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiliruntum kāttaruḷvāyāka!" Eṉak kēṭpōrum avarkaḷil uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 201
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّمَّا كَسَبُواْۚ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
ivvāṟu, (im'mai - maṟumai iraṇṭilum naṟpēṟukaḷaik kēṭkiṉṟa) avarkaḷukkuttāṉ avarkaḷ campātitta naṟpākkiyaṅkaḷ uṇṭu. Tavira, allāh kaṇakkeṭuppatil mikat tīviramāṉavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 202
۞وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن تَعَجَّلَ فِي يَوۡمَيۡنِ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِ وَمَن تَأَخَّرَ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۖ لِمَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
kuṟippiṭappaṭṭa nāṭkaḷil allāhvai tikru ceyyuṅkaḷ; evarum(miṉāviliruntu) iraṇṭu nāṭkaḷil viraintuviṭṭāl avar mītu kuṟṟamillai. Yār(oru nāḷ atikamāka) taṅkukiṟāṟō avar mītum kuṟṟamillai. (Itu iṟaivaṉai) añcik koḷvōrukkāka (kūṟappaṭukiṟatu). Allāhvai nīṅkaḷ añcik koḷḷuṅkaḷ; nīṅkaḷ niccayamāka avaṉiṭattilē oṉṟu cērkkappaṭuvīrkaḷ eṉpataiyum aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 203
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُعۡجِبُكَ قَوۡلُهُۥ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيُشۡهِدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا فِي قَلۡبِهِۦ وَهُوَ أَلَدُّ ٱلۡخِصَامِ
(napiyē!) Maṉitarkaḷil oruva(kaiyiṉa)ṉ irukkiṟāṉ; ulaka vāḻkkai paṟṟiya avaṉ pēccu um'mai āccariyattil āḻttum; taṉ irutayattil uḷḷatu paṟṟi(cattiyañ ceytu) allāhvaiyē cāṭciyākak kūṟuvāṉ. (Uṇmaiyil) a(ttakaiya)vaṉ tāṉ (um'muṭaiya) koṭiya pakaivaṉāvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 204
وَإِذَا تَوَلَّىٰ سَعَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُفۡسِدَ فِيهَا وَيُهۡلِكَ ٱلۡحَرۡثَ وَٱلنَّسۡلَۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَسَادَ
Avaṉ (um'mai viṭṭut)tirumpiyatum, pūmiyil kalakattai uṇṭākkavē muyalvāṉ; viḷai nilaṅkaḷaiyum, kālnaṭaikaḷaiyum aḻikka muyalvāṉ;. Kalakattai allāh virumpuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 205
وَإِذَا قِيلَ لَهُ ٱتَّقِ ٱللَّهَ أَخَذَتۡهُ ٱلۡعِزَّةُ بِٱلۡإِثۡمِۚ فَحَسۡبُهُۥ جَهَنَّمُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
allāhvukku añcik koḷ" eṉṟu avaṉiṭam collappaṭṭāl, āṇavam avaṉaip pāvattiṉ pakkamē iḻuttuc celkiṟatu. Avaṉukku narakamē pōtumāṉatu. Niccayamāka a(n narakamāṉa)tu taṅkumiṭaṅkaḷil mikkak kēṭāṉatākum
Surah Al-Baqara, Verse 206
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡرِي نَفۡسَهُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ
iṉṉum allāhviṉ tirupporuttattai nāṭit taṉṉaiyē tiyākam ceypavaṉum maṉitarkaḷil irukkiṟāṉ;. Allāh (ittakaiya taṉ) nallaṭiyārkaḷ mītu aḷavaṟṟa aṉpuṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 207
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱدۡخُلُواْ فِي ٱلسِّلۡمِ كَآفَّةٗ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
nampikkai koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ tīṉul islāttil muḻumaiyāka nuḻaintuviṭuṅkaḷ;. Tavira ṣaittāṉuṭaiya aṭiccavaṭukaḷai nīṅkaḷ piṉpaṟṟātīrkaḷ;. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷukku pakiraṅkamāṉa pakaivaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 208
فَإِن زَلَلۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡكُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
teḷivāṉa attāṭcikaḷ uṅkaḷiṭam vanta piṉṉarum nīṅkaḷ carukiviṭuvīrkaḷāṉāl- niccayamāka allāh valimai mikkavaṉ;, pēraṟivāḷaṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 209
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن يَأۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ فِي ظُلَلٖ مِّنَ ٱلۡغَمَامِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
allāhvum, (avaṉuṭaiya) malakkukaḷum mēka niḻalkaḷiṉ vaḻiyāka (taṇṭaṉaiyai)k koṇṭu vantu, (avarkaḷuṭaiya) kāriyattait tīrttu vaittal vēṇṭum eṉpatait tavira (vēṟu etaṉaiyum ṣaittāṉiṉ aṭic cuvaṭṭaip piṉpaṟṟuvōr) etir pārkkiṟārkaḷā? (Maṟumaiyil) avarkaḷuṭaiya cakala kāriyaṅkaḷum allāhviṭamē (avaṉ tīrppukkuk)koṇṭu varappaṭum
Surah Al-Baqara, Verse 210
سَلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ كَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّنۡ ءَايَةِۭ بَيِّنَةٖۗ وَمَن يُبَدِّلۡ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(napiyē!) Isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam (yahūtikaḷiṭam) nīr kēḷum; "nām ettaṉai teḷivāṉa attāṭcikaḷai avarkaḷiṭam aṉuppiṉōm" eṉṟu. Allāhviṉ aruḷ koṭaikaḷ tam'miṭam vanta piṉṉar, yār atai māṟṟukiṟārkaḷō, (attakaiyōrukku) taṇṭaṉai koṭuppatil niccayamāka allāh kaṭumaiyāṉavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 211
زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَيَسۡخَرُونَ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۘ وَٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ فَوۡقَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
Nirākarippōrukku(kāḥpirkaḷukku) ivvulaka vāḻkkai aḻakākkappaṭ; ṭuḷḷatu. Itaṉāl avarkaḷ īmāṉ (nampikkai) koṇṭōrai ēḷaṉam ceykiṉṟaṉar. Āṉāl payapaktiyuṭaiyōr maṟumaiyil avarkaḷaiviṭa uyarnta nilaiyil iruppārkaḷ;. Iṉṉum allāh tāṉ nāṭuvōrukkuk kaṇakkiṉṟik koṭuppāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 212
كَانَ ٱلنَّاسُ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَبَعَثَ ٱللَّهُ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ وَأَنزَلَ مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ فِيمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَمَا ٱخۡتَلَفَ فِيهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ أُوتُوهُ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۖ فَهَدَى ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ مِنَ ٱلۡحَقِّ بِإِذۡنِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٍ
(ārampattil) maṉitarkaḷ orē kūṭṭattiṉarākavē iruntaṉar;. Allāh (nallōrukku) naṉmārāyaṅ kūṟuvōrākavum, (tīyōrukku) accamūṭṭi eccarikkai ceyvōrākavum napimārkaḷai aṉuppi vaittāṉ;. Attuṭaṉ maṉitarkaḷiṭaiyē ēṟpaṭum karuttu vēṟupāṭukaḷait tīrttu vaippataṟkāka avarkaḷuṭaṉ uṇmaiyuṭaiya vētattaiyum iṟakki vaittāṉ;. Eṉiṉum avvētam koṭukkap peṟṟavarkaḷ, teḷivāṉa ātāraṅkaḷ vanta piṉṉarum, tam'miṭaiyē uṇṭāṉa poṟāmai kāraṇamāka māṟupaṭṭārkaḷ. Āyiṉum allāh avarkaḷ māṟupaṭṭup puṟakkaṇittuviṭṭa uṇmaiyiṉ pakkam cellumāṟu īmāṉ koṇṭōrukkut taṉ aruḷiṉāl nēr vaḻi kāṭṭiṉāṉ;. Avvāṟē, allāh tāṉ nāṭiyōrai nērvaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 213
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَأۡتِكُم مَّثَلُ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۖ مَّسَّتۡهُمُ ٱلۡبَأۡسَآءُ وَٱلضَّرَّآءُ وَزُلۡزِلُواْ حَتَّىٰ يَقُولَ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ مَتَىٰ نَصۡرُ ٱللَّهِۗ أَلَآ إِنَّ نَصۡرَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ
uṅkaḷukku muṉṉē ceṉṟu pōṉavarkaḷukku ēṟpaṭṭa cōtaṉaikaḷ uṅkaḷukku varāmalēyē cuvarkkattai aṭaintu viṭalām eṉṟu nīṅkaḷ eṇṇukiṟīrkaḷā? Avarkaḷai (vaṟumai, piṇi pōṉṟa) kaṣṭaṅkaḷum tuṉpaṅkaḷum piṭittaṉa'allāhviṉ utavi eppoḻutu varum" eṉṟu tūtarum avarōṭu īmāṉ koṇṭavarkaḷum kūṟum aḷavukku avarkaḷ alaikkaḻikkappaṭṭārkaḷ; "niccayamāka allāhviṉ utavi camīpattilēyē irukkiṟatu" (eṉṟu nām āṟutal kūṟiṉōm)
Surah Al-Baqara, Verse 214
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلۡ مَآ أَنفَقۡتُم مِّنۡ خَيۡرٖ فَلِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ
Avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ; "etai, (yārukkuc) celavu ceyyavēṇṭum" eṉṟu. Nīr kūṟum; "(naṉmaiyai nāṭi) nalla poruḷ etaṉai nīṅkaḷ celavu ceytālum, atai tāy, tantaiyarukkum, neruṅkiya uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, miskīṉ(ēḻai)kaḷukkum, vaḻippōkkarkaḷukkum (koṭuṅkaḷ). Mēlum nīṅkaḷ naṉmaiyāṉa etaṉaic ceytālum niccayamāka allāh atai aṟintu (takka kūli tarupavaṉāka) irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 215
كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ وَهُوَ كُرۡهٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تُحِبُّواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ شَرّٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
pōr ceytal - atu uṅkaḷukku veṟuppāka iruppiṉum - (uṅkaḷ nalaṉ karuti) uṅkaḷ mītu vitikkappaṭṭuḷḷatu. Nīṅkaḷ oru poruḷai veṟukkalām; āṉāl atu uṅkaḷukku naṉmai payappatāka irukkum;. Oru poruḷai nīṅkaḷ virumpalām, āṉāl atu uṅkaḷukkut tīmai payappatāka irukkum. (Ivaṟṟaiyellām) allāh aṟivāṉ, nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 216
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ قِتَالٖ فِيهِۖ قُلۡ قِتَالٞ فِيهِ كَبِيرٞۚ وَصَدٌّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَكُفۡرُۢ بِهِۦ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَإِخۡرَاجُ أَهۡلِهِۦ مِنۡهُ أَكۡبَرُ عِندَ ٱللَّهِۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَكۡبَرُ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۗ وَلَا يَزَالُونَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ حَتَّىٰ يَرُدُّوكُمۡ عَن دِينِكُمۡ إِنِ ٱسۡتَطَٰعُواْۚ وَمَن يَرۡتَدِدۡ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَيَمُتۡ وَهُوَ كَافِرٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(Napiyē!) Puṉitamāṉa (viḷakkappaṭṭa) mātaṅkaḷil pōr purivatu paṟṟi avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ;. Nīr kūṟum; "akkālattil pōr ceyvatu peruṅ kuṟṟamākum; āṉāl, allāhviṉ pātaiyai viṭṭut taṭuppatum, avaṉai nirākarippatum, masjitul harāmukkuḷ (varaviṭātu) taṭuppatum, aṅkuḷḷavarkaḷai atiliruntu veḷiyēṟṟuvatum (-ākiyavaiyellām) ataiviṭap peruṅ kuṟṟaṅkaḷākum;. Ḥpitṉā (kuḻappam) ceyvatu, kolaiyaiviṭak koṭiyatu. Avarkaḷukku iyaṉṟāl uṅkaḷ mārkkattiliruntu uṅkaḷait tiruppiviṭum varai uṅkaḷuṭaṉ pōr ceyvatai niṟutta māṭṭārkaḷ;. Uṅkaḷil evarēṉum oruvar tam'muṭaiya mārkkattiliruntu tirumpi, kāḥpirāka (nirākarippavarāka) iṟantuviṭṭāl avarkaḷiṉ naṟkarumaṅkaḷ ivvulakattilum, maṟu ulakattilum (palaṉ tarāmal) aḻintuviṭum;. Iṉṉum avarkaḷ narakavācikaḷāka anneruppil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 217
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَرۡجُونَ رَحۡمَتَ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
nampikkai koṇṭōrum, (kāḥpirkaḷiṉ koṭumaikaḷāl nāṭṭai viṭṭu) tuṟantavarkaḷum, allāhviṉ pātaiyil aṟappōr ceytōrum allāhviṉ (karuṇaiyai) - rahmattai - niccayamāka etirpārkkiṟārkaḷ;. Mēlum, allāh mikavum maṉṉippōṉākavum, pēraṉpuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 218
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِۖ قُلۡ فِيهِمَآ إِثۡمٞ كَبِيرٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَإِثۡمُهُمَآ أَكۡبَرُ مِن نَّفۡعِهِمَاۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلِ ٱلۡعَفۡوَۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
(Napiyē!) Matupāṉattaiyum, cūtāṭṭattaiyum paṟṟi avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar;. Nīr kūṟum; "avviraṇṭilum perum pāvam irukkiṟatu. Maṉitarkaḷukku (avaṟṟil cila) palaṉkaḷumuṇṭu. Āṉāl avviraṇṭilum uḷḷa pāvam avviraṇṭilum uḷḷa palaṉaiviṭap peritu" (napiyē! "Tarmattiṟkāka evvaḷavil) etaic celavu ceyya vēṇṭum" eṉṟu avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar; "(uṅkaḷ tēvaikku vēṇṭiyatu pōka) mītamāṉavaṟṟaic celavu ceyyuṅkaḷ" eṉṟu kūṟuvīrāka. Nīṅkaḷ cintittu uṇarum poruṭṭu allāh (taṉ) vacaṉaṅkaḷai(yum, attāṭcikaḷaiyum) avvāṟu vivarikkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 219
فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡيَتَٰمَىٰۖ قُلۡ إِصۡلَاحٞ لَّهُمۡ خَيۡرٞۖ وَإِن تُخَالِطُوهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ ٱلۡمُفۡسِدَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَعۡنَتَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
(mēlkūṟiya iraṇṭum) ivvulakilum, maṟumaiyilum (eṉṉa palaṉkaḷait tarum eṉpataip paṟṟi nīṅkaḷ teḷivu peṟuvataṟkāka taṉ vacaṉaṅkaḷai avvāṟu viḷakkukiṟāṉ.)"Anātaikaḷaip paṟṟi avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar;" nīr kūṟuvīrāka"avarkaḷuṭaiya kāriyaṅkaḷaic cīrākki vaittal mikavum nallatu. Nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ kalantu vacikka nēriṭṭāl avarkaḷ uṅkaḷ cakōtararkaḷēyāvārkaḷ;. Iṉṉum allāh kuḻappam uṇṭākkupavaṉaic cari ceypavaṉiṉṟum pirittaṟikiṟāṉ;. Allāh nāṭiyiruntāl uṅkaḷaik kaṣṭattiṟkuḷḷākkiyiruppāṉ;. Niccayamāka allāh mikaittavaṉ; ñāṉam mikkavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 220
وَلَا تَنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكَٰتِ حَتَّىٰ يُؤۡمِنَّۚ وَلَأَمَةٞ مُّؤۡمِنَةٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكَةٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡۗ وَلَا تُنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَتَّىٰ يُؤۡمِنُواْۚ وَلَعَبۡدٞ مُّؤۡمِنٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكُمۡۗ أُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ وَٱلۡمَغۡفِرَةِ بِإِذۡنِهِۦۖ وَيُبَيِّنُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
(Allāhvukku) iṇaivaikkum peṇkaḷai-avarkaḷ nampikkai koḷḷum varai- nīṅkaḷ tirumaṇam ceytu koḷḷātīrkaḷ;. Iṇai vaikkum oru peṇ, uṅkaḷaik kavarakkūṭiyavaḷāka iruntapōtilum, avaḷaiviṭa muḥmiṉāṉa ōr aṭimaip peṇ niccayamāka mēlāṉavaḷ. Āvāḷ; avvāṟē iṇaivaikkum āṇkaḷukku- avarkaḷ nampikkai koḷḷum varai (muḥmiṉāṉa peṇkaḷuṭaṉ) nīṅkaḷ tirumaṇam ceytu vaikkātīrkaḷ;. Iṇai vaikkum āṇ uṅkaḷukkuk kavarcciyūṭṭupavaṉāka irunta pōtilum, oru muḥmiṉāṉa aṭimai avaṉaiviṭa mēlāṉavaṉ; (nirākarippōrākiya) ivarkaḷ, uṅkaḷai naraka neruppiṉ pakkam aḻaikkiṟārkaḷ;. Āṉāl allāhvō taṉ kirupaiyāl cuvarkkattiṉ pakkamum, maṉṉippiṉ pakkamum aḻaikkiṟāṉ;. Maṉitarkaḷ paṭippiṉai peruvataṟkāka taṉ vacaṉaṅkaḷai avaṉ teḷivāka viḷakkukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 221
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡمَحِيضِۖ قُلۡ هُوَ أَذٗى فَٱعۡتَزِلُواْ ٱلنِّسَآءَ فِي ٱلۡمَحِيضِ وَلَا تَقۡرَبُوهُنَّ حَتَّىٰ يَطۡهُرۡنَۖ فَإِذَا تَطَهَّرۡنَ فَأۡتُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَكُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلتَّوَّـٰبِينَ وَيُحِبُّ ٱلۡمُتَطَهِّرِينَ
mātaviṭāy paṟṟiyum um'miṭam viṉavukiṟārkaḷ;. Nīr kūṟum; "atu (ōr upātaiyāṉa) tīṭṭu ākum;. Ākavē mātaviṭāyiṉ pōtu peṇkaḷai viṭṭum vilakiyiruṅkaḷ. Avarkaḷ tūymaiyākum varai avarkaḷai aṇukātīrkaḷ;. Avarkaḷ tūymaiyaṭainta piṉ allāh eppaṭi kaṭṭaḷaiyiṭṭirukkiṉṟāṉō ataṉpaṭi avarkaḷiṭam celluṅkaḷ;. Pāvaṅkaḷaiviṭṭu mīḷpavarkaḷai niccayamāka allāh nēcikkiṟāṉ;. Iṉṉum tūymaiyāka iruppōraiyum nēcikkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 222
نِسَآؤُكُمۡ حَرۡثٞ لَّكُمۡ فَأۡتُواْ حَرۡثَكُمۡ أَنَّىٰ شِئۡتُمۡۖ وَقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُم مُّلَٰقُوهُۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
uṅkaḷ maṉaiviyar uṅkaḷ viḷainilaṅkaḷ. Āvārkaḷ; eṉavē uṅkaḷ viruppappaṭi uṅkaḷ viḷai nilaṅkaḷukkuc celluṅkaḷ;. Uṅkaḷ ātmākkaḷukkāka muṟkūṭṭiyē (naṟkarumaṅkaḷiṉ palaṉai) aṉuppuṅkaḷ;. Allāhvukku añcuṅkaḷ; (maṟumaiyil) avaṉaic cantikka vēṇṭum eṉpatai uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Nampikkai koṇṭavarkaḷukku naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 223
وَلَا تَجۡعَلُواْ ٱللَّهَ عُرۡضَةٗ لِّأَيۡمَٰنِكُمۡ أَن تَبَرُّواْ وَتَتَّقُواْ وَتُصۡلِحُواْ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Iṉṉum, nīṅkaḷ allāhvaik koṇṭu cattiyam ceyvataṉāl, nīṅkaḷ naṟkarumaṅkaḷ ceytal, iṟaipaktiyuṭaṉ naṭattal, maṉitarkaḷiṭaiyē camātāṉam ceytu vaittal pōṉṟavaṟṟil avaṉai oru taṭaiyākac ceytuviṭātīrkaḷ;. Allāh yāvaṟṟaiyum ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 224
لَّا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا كَسَبَتۡ قُلُوبُكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(yōcaṉaiyiṉṟi) nīṅkaḷ ceyyum vīṇāṉa cattiyaṅkaḷukkāka allāh uṅkaḷaik kuṟṟam piṭikka māṭṭāṉ;. Āṉāl uṅkaḷuṭaiya itayaṅkaḷ (vēṇṭumeṉṟē) campātittuk koṇṭataip paṟṟi uṅkaḷaik kuṟṟam piṭippāṉ;. Iṉṉum allāh maṉṉippōṉākavum; mikka poṟumaiyuṭaiyōṉumākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 225
لِّلَّذِينَ يُؤۡلُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ تَرَبُّصُ أَرۡبَعَةِ أَشۡهُرٖۖ فَإِن فَآءُو فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
taṅkaḷ maṉaiviyaruṭaṉ kūṭuvatillaiyeṉṟu cattiyam ceytu koṇṭu (vilaki) iruppavarkaḷukku nāṉku mātat tavaṇaiyuḷḷatu. Eṉavē, (ataṟkuḷ) avarkaḷ mīṇṭu(m cērntuk) koṇṭāl niccayamāka allāh maṉṉippōṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyōṉumākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 226
وَإِنۡ عَزَمُواْ ٱلطَّلَٰقَ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
āṉāl, avarkaḷ (talāk) vivākavilakku ceytu koḷḷa uṟuti koṇṭārkaḷāṉāl - niccayamāka allāh yāvaṟṟaiyuma ceviyuṟuvōṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 227
وَٱلۡمُطَلَّقَٰتُ يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ ثَلَٰثَةَ قُرُوٓءٖۚ وَلَا يَحِلُّ لَهُنَّ أَن يَكۡتُمۡنَ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِيٓ أَرۡحَامِهِنَّ إِن كُنَّ يُؤۡمِنَّ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَبُعُولَتُهُنَّ أَحَقُّ بِرَدِّهِنَّ فِي ذَٰلِكَ إِنۡ أَرَادُوٓاْ إِصۡلَٰحٗاۚ وَلَهُنَّ مِثۡلُ ٱلَّذِي عَلَيۡهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ وَلِلرِّجَالِ عَلَيۡهِنَّ دَرَجَةٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Talāk kūṟappaṭṭa peṇkaḷ, taṅkaḷukku mūṉṟu mātaviṭāykaḷ ākumvarai poṟuttu irukka vēṇṭum; allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum avarkaḷ nampuvārkaḷāyiṉ, tam karppak kōḷaṟaikaḷil, allāh paṭaittiruppatai maṟaittal kūṭātu. Āṉāl peṇkaḷiṉ kaṇavarkaḷ (avarkaḷait tirumpa aḻaittuk koḷvataṉ mūlam) iṇakkattai nāṭiṉāl, (attavaṇaikkuḷ) avarkaḷai (maṉaiviyarāka)t tiruppikkoḷḷa avarkaḷukku atika urimaiyuṇṭu. Kaṇavarkaḷukkup peṇkaḷiṭam irukkum urimaikaḷ pōṉṟu, muṟaippaṭi avarkaḷmītu peṇkaḷukkum urimaiyuṇṭu; āyiṉum āṇkaḷukku avarkaḷmītu orupaṭi uyarvuṇṭu. Mēlum allāh vallamaiyum; ñāṉamum mikkōṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 228
ٱلطَّلَٰقُ مَرَّتَانِۖ فَإِمۡسَاكُۢ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ تَسۡرِيحُۢ بِإِحۡسَٰنٖۗ وَلَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَأۡخُذُواْ مِمَّآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ شَيۡـًٔا إِلَّآ أَن يَخَافَآ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَا فِيمَا ٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَعۡتَدُوهَاۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
(ittakaiya) talāk iraṇṭu muṟaikaḷ tām kūṟalām - piṉ (tavaṇaikkuḷ)muṟaippaṭi kaṇavaṉ, maṉaiviyākac cērntu vāḻalām; allatu nērmaiyāṉa muṟaiyil pirintu pōka viṭṭuviṭalām;;. Avviruvarum allāhviṉ varampukaḷai nilai niṟutta muṭiyātu eṉṟu añcum pōtu tavira. Nīṅkaḷ maṉaiviyarukku koṭuttavaṟṟiliruntu yātoṉṟaiyum tiruppi eṭuttuk koḷḷutal kūṭātu - iṉṉum nīṅkaḷ allāhviṉ varampukaḷai avarkaḷāl nilai niṟutta muṭiyātu eṉṟu añciṉāl, avaḷ (kaṇavaṉukku) ētēṉum īṭākak koṭuttu(p pirintu) viṭuvatil kuṟṟamillai. Ivai allāh ēṟpaṭuttiyuḷḷa varaiyaṟaikaḷākum;. Ākaiyāl avaṟṟai mīṟātīrkaḷ;. Evar allāhviṉ varaiyaṟaikaḷai mīṟukiṟārkaḷō, avarkaḷ akkiramakkārarkaḷ āvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 229
فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا تَحِلُّ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدُ حَتَّىٰ تَنكِحَ زَوۡجًا غَيۡرَهُۥۗ فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يَتَرَاجَعَآ إِن ظَنَّآ أَن يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۗ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ يُبَيِّنُهَا لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Mīṭṭa muṭiyātapaṭi - (atāvatu iraṇṭu taṭavai talāk coṉṉa piṉṉar mūṉṟām) talāk colliviṭṭāl kaṇavaṉ appeṇṇai maṟumaṇam ceytu koḷḷa muṭiyātu. Āṉāl avaḷ vēṟu oruvaṉai maṇantu - avaṉum avaḷai talāk coṉṉāl ataṉ piṉ (mutaṟ) kaṇavaṉ - maṉaivi cērntu vāḻa nāṭiṉāl - ataṉ mūlam allāhvuṭaiya varampukaḷai nilainiṟutta muṭiyum eṉṟu eṇṇiṉāl, avarkaḷ iruvarum (maṟumaṇam ceytu koṇṭu maṇavāḻvil) mīḷvatu kuṟṟamalla. Ivai allāhviṉ varaiyaṟaikaḷākum; ivaṟṟai allāh purintu koḷḷakkūṭiya makkaḷukkut teḷivāka eṭuttuk kāṭṭukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 230
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ سَرِّحُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖۚ وَلَا تُمۡسِكُوهُنَّ ضِرَارٗا لِّتَعۡتَدُواْۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗاۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمَآ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَٱلۡحِكۡمَةِ يَعِظُكُم بِهِۦۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
(mīḷakkūṭiya) talāk kūṟit tavaṇai-ittat-muṭivataṟkuḷ muṟaippaṭi avarkaḷai(uṅkaḷuṭaṉ) niṟuttik koḷḷuṅkaḷ; allatu (ittāviṉ) tavaṇai muṭintatum muṟaippaṭi avarkaḷai viṭuvittu viṭuṅkaḷ;. Āṉāl avarkaḷai uṅkaḷuṭaṉ vaittuk koṇṭu avarkaḷait tuṉpuṟuttātīrkaḷ;. Avarkaḷiṭam varampu mīṟi naṭavātīrkaḷ;. Ivvāṟu oruvar naṭantu koḷvārāṉāl, avar tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koḷkiṟār;. Eṉavē, allāhviṉ vacaṉaṅkaḷaik kēlik kūttāka ākkiviṭātīrkaḷ;. Avaṉ uṅkaḷukku aḷitta aruḷ koṭaikaḷaiyum, uṅkaḷ mītu iṟakkiya vētattaiyum, ñāṉattaiyum cinti; ttuppāruṅkaḷ. Ivaṟṟaikkoṇṭu avaṉ uṅkaḷukku naṟpōtaṉai ceykiṟāṉ;. Allāhvai añcuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh yāvaṟṟaiyum naṉkaṟipavaṉāka irukkiṉṟāṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 231
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ أَن يَنكِحۡنَ أَزۡوَٰجَهُنَّ إِذَا تَرَٰضَوۡاْ بَيۡنَهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ ذَٰلِكَ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ مِنكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ ذَٰلِكُمۡ أَزۡكَىٰ لَكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Iṉṉum, peṇkaḷai nīṅkaḷ talāk ceytu, avarkaḷum taṅkaḷuṭaiya ittā tavaṇaiyaip pūrtti ceytu viṭṭāl, avarkaḷ tāṅkaḷ virumpi ēṟkum kaṇavarkaḷai muṟaippaṭit tirumaṇam ceytu koḷvatait taṭukkātīrkaḷ. Uṅkaḷil yār allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷ mītum nampikkai koṇṭuḷḷārkaḷō, avarkaḷukku itaik koṇṭu upatēcikkappaṭukiṟatu. I(taṉpaṭi naṭappa)tu uṅkaḷukku naṟpaṇpum, tūymaiyum ākum; (itaṉ nalaṉkaḷai) allāh aṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 232
۞وَٱلۡوَٰلِدَٰتُ يُرۡضِعۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ حَوۡلَيۡنِ كَامِلَيۡنِۖ لِمَنۡ أَرَادَ أَن يُتِمَّ ٱلرَّضَاعَةَۚ وَعَلَى ٱلۡمَوۡلُودِ لَهُۥ رِزۡقُهُنَّ وَكِسۡوَتُهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ لَا تُكَلَّفُ نَفۡسٌ إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَا تُضَآرَّ وَٰلِدَةُۢ بِوَلَدِهَا وَلَا مَوۡلُودٞ لَّهُۥ بِوَلَدِهِۦۚ وَعَلَى ٱلۡوَارِثِ مِثۡلُ ذَٰلِكَۗ فَإِنۡ أَرَادَا فِصَالًا عَن تَرَاضٖ مِّنۡهُمَا وَتَشَاوُرٖ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَاۗ وَإِنۡ أَرَدتُّمۡ أَن تَسۡتَرۡضِعُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا سَلَّمۡتُم مَّآ ءَاتَيۡتُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
(talāk collappaṭṭa maṉaiviyar, tam) kuḻantaikaḷukkup pūrttiyākap pālūṭṭa vēṇṭumeṉṟu (tantai) virumpiṉāl, tāymārkaḷ taṅkaḷ kuḻantaikaḷukku nirappamāṉa iraṇṭu āṇṭukaḷ pālūṭṭutal vēṇṭum;. Pālūṭṭum tāymākaḷukku (ṣarī'attiṉ) muṟaippaṭi uṇavum, uṭaiyum koṭuttu varuvatu kuḻantaiyuṭaiya takappaṉ mītu kaṭamaiyākum;. Enta ōr ātmāvum ataṉ caktikku mēl (etuvum ceyya) nirppantikkappaṭa māṭṭātu. Tāyai avaḷuṭaiya kuḻantaiyiṉ kāraṇamākavō. (Allatu) tantaiyai avaṉ kuḻantaiyiṉ kāraṇamākavō tuṉpuṟuttappaṭamāṭṭātu. (Kuḻantaiyiṉ tantai iṟantu viṭṭāl) ataip paripālippatu vāricukaḷ kaṭamaiyākum; iṉṉum, (tāy tantaiyar) iruvarum parasparam iṇaṅki, ālōcittup pālūṭṭalai niṟutta virumpiṉāl, atu avarkaḷ iruvar mītum kuṟṟamākātu. Tavira oru cevilittāyaik koṇṭu uṅkaḷ kuḻantaikaḷukkup pālūṭṭa virumpiṉāl atil uṅkaḷukku oru kuṟṟamumillai. Āṉāl, (akkuḻantaiyiṉ tāykku uṅkaḷiṭamiruntu) cēravēṇṭiyatai muṟaippaṭi celuttiviṭa vēṇṭum;. Allāhvukku añci naṭantu koḷḷuṅkaḷ - niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceyvatai pārppavaṉāka irukkiṟāṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 233
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَعَشۡرٗاۖ فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Uṅkaḷil evarēṉum maṉaiviyarai viṭṭu maraṇittāl am'maṉaiviyar nāṉku mātam pattu nāḷ poṟuttirukka vēṇṭum;. (Inta ittat)tavaṇai pūrttiyāṉatum, avarkaḷ (taṅkaḷ nāṭṭattukku oppa) taṅkaḷ kāriyattil oḻuṅkāṉa muṟaiyil etuvum ceytukoḷvatil uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Allāh nīṅkaḷ ceyvatai naṉkaṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 234
وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا عَرَّضۡتُم بِهِۦ مِنۡ خِطۡبَةِ ٱلنِّسَآءِ أَوۡ أَكۡنَنتُمۡ فِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ سَتَذۡكُرُونَهُنَّ وَلَٰكِن لَّا تُوَاعِدُوهُنَّ سِرًّا إِلَّآ أَن تَقُولُواْ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗاۚ وَلَا تَعۡزِمُواْ عُقۡدَةَ ٱلنِّكَاحِ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡكِتَٰبُ أَجَلَهُۥۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(ivvāṟu ittā irukkum) peṇṇuṭaṉ tirumaṇam ceyyak karuti (atu paṟṟik) kuṟippāka aṟivippatilō, allatu maṉatil maṟaivāka vaittiruppatilō uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Nīṅkaḷ avarkaḷaippaṟṟi eṇṇukiṟīrkaḷ eṉpatai allāh aṟivāṉ. Āṉāl irakaciyamāka avarkaḷiṭam (tirumaṇam paṟṟi) vākkuṟuti ceytu koḷḷātīrkaḷ; āṉāl itu paṟṟi vaḻakkattiṟku otta (mārkkattiṟku ukanta) collai nīṅkaḷ collalām;. Iṉṉum (ittāviṉ) keṭu muṭiyum varai tirumaṇa pantattaip paṟṟit tīrmāṉittu viṭātīrkaḷ;. Allāh uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷiluḷḷatai niccayamāka aṟikiṉṟāṉ eṉpatai nīṅkaḷ aṟintu avaṉukku añci naṭantukoḷḷuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh maṉṉippavaṉākavum, poṟumaiyāḷaṉākavum irukkiṉṟāṉ eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 235
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ مَا لَمۡ تَمَسُّوهُنَّ أَوۡ تَفۡرِضُواْ لَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَمَتِّعُوهُنَّ عَلَى ٱلۡمُوسِعِ قَدَرُهُۥ وَعَلَى ٱلۡمُقۡتِرِ قَدَرُهُۥ مَتَٰعَۢا بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ
peṇkaḷai nīṅkaḷ tīṇṭuvataṟku muṉ, allatu avarkaḷuṭaiya maharai niccayam ceyvataṟku muṉ, talāk coṉṉāl uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Āyiṉum avarkaḷukkup palaṉuḷḷa poruḷkaḷaik koṭu(ttu utavu)ṅkaḷ - atāvatu celvam paṭaittavaṉ avaṉukkut takka aḷavum, ēḻai avaṉukkut takka aḷavum koṭuttu, niyāyamāṉa muṟaiyil utavi ceytal vēṇṭum; itu nallōr mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 236
وَإِن طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ وَقَدۡ فَرَضۡتُمۡ لَهُنَّ فَرِيضَةٗ فَنِصۡفُ مَا فَرَضۡتُمۡ إِلَّآ أَن يَعۡفُونَ أَوۡ يَعۡفُوَاْ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ عُقۡدَةُ ٱلنِّكَاحِۚ وَأَن تَعۡفُوٓاْ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۚ وَلَا تَنسَوُاْ ٱلۡفَضۡلَ بَيۡنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
Āyiṉum, appeṇkaḷait tīṇṭuvataṟku muṉ - āṉāl mahar niccayitta piṉ nīṅkaḷ talāk colvīrkaḷāyiṉ, nīṅkaḷ kuṟippaṭṭirunta mahar tokaiyil pāti(avarkaḷukku) uṇṭu- appeṇkaḷō allatu evar kaiyil (at)tirumaṇam paṟṟiya piṭi irukkaṟatō avarkaḷō muḻumaiyum) maṉṉittu viṭṭālaṉṟi; - āṉāl, (ivviṣayattil) viṭṭuk koṭuppatu takvāvukku (payapaktikku) mikka nerukkamāṉatākum; iṉṉum, uṅkaḷukkiṭaiyē (oruvarukkoruvar) upakāram ceytu koḷvataiyum maṟavātīrkaḷ - niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceyvatai pār(ttuk kūli koṭu)ppavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 237
حَٰفِظُواْ عَلَى ٱلصَّلَوَٰتِ وَٱلصَّلَوٰةِ ٱلۡوُسۡطَىٰ وَقُومُواْ لِلَّهِ قَٰنِتِينَ
toḻukaikaḷai (kuṟippāka) naṭuttoḻukaiyai pēṇik koḷḷuṅkaḷ; (toḻukaiyiṉpōtu) allāhviṉ muṉṉilaiyil uḷḷaccappāṭṭuṭaṉ nilluṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 238
فَإِنۡ خِفۡتُمۡ فَرِجَالًا أَوۡ رُكۡبَانٗاۖ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَمَا عَلَّمَكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
āyiṉum, (pakaivarkaḷaiyō allatu vēṟetaiyumō koṇṭu) nīṅkaḷ payappaṭum nilaiyil iruntāl, naṭantu koṇṭō allatu cavāri ceytu koṇṭōvākilum toḻutu koḷḷuṅkaḷ; piṉṉar nīṅkaḷ accam tīrntatum, nīṅkaḷ aṟiyāmal iruntatai avaṉ uṅkaḷukku aṟivittataip pōṉṟu, (niṟaivuṭaṉ toḻutu) allāhvai niṉaivu kūṟuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 239
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا وَصِيَّةٗ لِّأَزۡوَٰجِهِم مَّتَٰعًا إِلَى ٱلۡحَوۡلِ غَيۡرَ إِخۡرَاجٖۚ فَإِنۡ خَرَجۡنَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِي مَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ مِن مَّعۡرُوفٖۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
uṅkaḷil evarēṉum maṉaiviyarai viṭṭu iṟakkum nilaiyil iruppārkaḷāṉāl, taṅkaḷ maṉaiviyarukku ōrāṇṭu varai (uṇavu, uṭai pōṉṟa tēvaikaḷaik koṭuttu) ātarittu, (vīṭṭai viṭṭu avarkaḷ) veḷiyēṟṟappaṭātapaṭi (vāricakaḷukku) avarkaḷ maraṇa cācaṉam kūṟutal vēṇṭum; āṉāl, appeṇkaḷ tāṅkaḷē veḷiyē ceṉṟu muṟaippaṭi taṅkaḷ kāriyaṅkaḷaic ceytu koṇṭārkaḷāṉāl, (atil) uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai - mēlum allāh vallamaiyuṭaiyavaṉum, aṟivāṟṟal uṭaiyōṉum āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 240
وَلِلۡمُطَلَّقَٰتِ مَتَٰعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
Mēlum, talāk koṭukkappaṭṭa peṇkaḷukku niyāyamāṉa muṟaiyil camraṭcaṇai peṟuvataṟkup pāttiyamuṇṭu (itu) muttakīṉ(payapaktiyuṭaiyavar)kaḷ mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 241
كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
nīṅkaḷ teḷivāka uṇarntu (ataṉpaṭi naṭantu varumāṟu) allāh uṅkaḷukkut taṉṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu viḷakkukiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 242
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَهُمۡ أُلُوفٌ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِ فَقَالَ لَهُمُ ٱللَّهُ مُوتُواْ ثُمَّ أَحۡيَٰهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
(napiyē!) Maraṇa payattāl tam vīṭukaḷaiviṭṭum, āyirakkaṇakkil veḷiyēṟiyavarkaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? Allāh avarkaḷiṭam"iṟantu viṭuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiṉāṉ; mīṇṭum avarkaḷai uyirppittāṉ;. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu perum karuṇaiyuṭaiyavaṉ; āṉāl maṉitarkaḷil perumpālōr naṉṟi celuttuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 243
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
(muḥmiṉkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōriṭuṅkaḷ; niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) cevimaṭuppavaṉākavum, naṉkaṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ eṉpataiyum aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 244
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥٓ أَضۡعَافٗا كَثِيرَةٗۚ وَٱللَّهُ يَقۡبِضُ وَيَبۡصُۜطُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
(kaṣṭattiliruppōrukkāka) allāhvukku aḻakiya kaṭaṉ evar koṭukkiṉṟārō, atai avarukku avaṉ iru maṭaṅkākki paṉmaṭaṅkākac ceyvāṉ - allāhtāṉ (uṅkaḷ celvattaic) curukkukiṟāṉ; (avaṉē ataip)perukkiyum tarukiṟāṉ; aṉṟiyum nīṅkaḷ avaṉiṭamē mīṭṭappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 245
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلۡمَلَإِ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰٓ إِذۡ قَالُواْ لِنَبِيّٖ لَّهُمُ ٱبۡعَثۡ لَنَا مَلِكٗا نُّقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ قَالَ هَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ أَلَّا تُقَٰتِلُواْۖ قَالُواْ وَمَا لَنَآ أَلَّا نُقَٰتِلَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَدۡ أُخۡرِجۡنَا مِن دِيَٰرِنَا وَأَبۡنَآئِنَاۖ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ تَوَلَّوۡاْ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
(Napiyē!) Mūsāvukkuppiṉ isravēl makkaḷiṉ talaivarkaḷai nīr kavaṉittīrā? Avarkaḷ tam napiyiṭam; "nāṅkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōriṭuvataṟkāka ōr aracaṉai ēṟpaṭuttuṅkaḷ" eṉṟu kūṟiya poḻutu avar, "pōr ceytal uṅkaḷ mītu kaṭamaiyākkap paṭṭāl, nīṅkaḷ pōriṭāmal iruntuviṭuvīrkaḷā?" Eṉṟu kēṭṭār; ataṟkavarkaḷ; "eṅkaḷ makkaḷaiyum, eṅkaḷ vīṭukaḷaiyumviṭṭu nāṅkaḷ veḷiyēṟṟappaṭṭapiṉ, allāhviṉ pātaiyil nāṅkaḷ pōriṭāmal irukka eṅkaḷukku eṉṉa vantatu?" Eṉak kūṟiṉārkaḷ;. Eṉiṉum pōriṭumāṟu avarkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭa poḻutō avarkaḷil oru cilararait tavira maṟṟaṟellōrum puṟamutukuk kāṭṭit tirumpiviṭṭaṉar - (ivvāṟu) akkiramam ceyvōrai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 246
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ بَعَثَ لَكُمۡ طَالُوتَ مَلِكٗاۚ قَالُوٓاْ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ عَلَيۡنَا وَنَحۡنُ أَحَقُّ بِٱلۡمُلۡكِ مِنۡهُ وَلَمۡ يُؤۡتَ سَعَةٗ مِّنَ ٱلۡمَالِۚ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰهُ عَلَيۡكُمۡ وَزَادَهُۥ بَسۡطَةٗ فِي ٱلۡعِلۡمِ وَٱلۡجِسۡمِۖ وَٱللَّهُ يُؤۡتِي مُلۡكَهُۥ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
avarkaḷuṭaiya napi avarkaḷiṭam"niccayamāka allāh tālūttai uṅkaḷukku aracaṉāka aṉuppiyirukkiṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉār; (ataṟku) avarkaḷ, "eṅkaḷ mītu avar eppaṭi atikāram celutta muṭiyum? Atikāram celutta avarai viṭa nāṅkaḷ tām takutiyuṭaiyavarkaḷ; mēlum, avarukkut tiraṇṭa celvamum koṭukkapaṭavillaiyē!" Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; ataṟkavar, "niccayamāka allāh uṅkaḷaiviṭa (mēlāka) avaraiyē tērnteṭuttirukkiṉṟāṉ; iṉṉum, aṟivāṟṟalilum, uṭal valimaiyilum avarukku atikamāka vaḻaṅkiyuḷḷāṉ - allāh tāṉ nāṭiyōrukkut taṉ (araca) atikārattai vaḻaṅkukiṟāṉ; iṉṉum allāh vicālamāṉa (koṭaiyuṭaiya)vaṉ; (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟipavaṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 247
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ءَايَةَ مُلۡكِهِۦٓ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلتَّابُوتُ فِيهِ سَكِينَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَبَقِيَّةٞ مِّمَّا تَرَكَ ءَالُ مُوسَىٰ وَءَالُ هَٰرُونَ تَحۡمِلُهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Iṉṉum, avarkaḷuṭaiya napi avarkaḷiṭam, "niccayamāka avaruṭaiya aracatikārattiṟku aṭaiyāḷamāka uṅkaḷiṭam oru tāpūt (pēḻai) varum; atil uṅkaḷukku, uṅkaḷ iṟaivaṉiṭam iruntu āṟutal (koṭukkak kūṭiyavai) irukkum; iṉṉum, mūsāviṉ cantatiyiṉarum; hārūṉiṉ cantatiyiṉarum viṭṭuc ceṉṟavaṟṟiṉ mītam uḷḷavaiyum irukkum; atai malakkukaḷ (vāṉavarkaḷ) cumantu varuvārkaḷ; nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷāka iruppiṉ niccayamāka itil uṅkaḷukku attāṭci irukkiṉṟatu" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 248
فَلَمَّا فَصَلَ طَالُوتُ بِٱلۡجُنُودِ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ مُبۡتَلِيكُم بِنَهَرٖ فَمَن شَرِبَ مِنۡهُ فَلَيۡسَ مِنِّي وَمَن لَّمۡ يَطۡعَمۡهُ فَإِنَّهُۥ مِنِّيٓ إِلَّا مَنِ ٱغۡتَرَفَ غُرۡفَةَۢ بِيَدِهِۦۚ فَشَرِبُواْ مِنۡهُ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ فَلَمَّا جَاوَزَهُۥ هُوَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ قَالُواْ لَا طَاقَةَ لَنَا ٱلۡيَوۡمَ بِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦۚ قَالَ ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ ٱللَّهِ كَم مِّن فِئَةٖ قَلِيلَةٍ غَلَبَتۡ فِئَةٗ كَثِيرَةَۢ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
piṉṉar, tālūt paṭaikaḷuṭaṉ puṟappaṭṭa pōtu avar; "niccayamāka allāh uṅkaḷai (vaḻiyil) ōr āṟṟaik koṇṭu cōtippāṉ; yār atiliruntu (nīr) aruntukiṉṟārō avar eṉṉaic cērntavarallar; tavira, oru ciṟaṅkait taṇṇīr tavira yār atil niṉṟum (atikamāka) nīr aruntavillaiyō niccayamāka avar eṉṉaic cārntavar" eṉṟu kūṟiṉār; avarkaḷil oru cilarait tavira (perumpālōr) atiliruntu (atikamāka nīr) aruntiṉārkaḷ;. Piṉṉar tālūttum, avaruṭaṉ īmāṉ koṇṭōrum āṟṟaik kaṭantatum, (oru ciṟaṅkaikkum atikamāka nīr aruntiyōr)"jālūttuṭaṉum, avaṉ paṭaikaḷuṭaṉum iṉṟu pōr ceyvataṟku eṅkaḷukku valuvillai" eṉṟu kūṟiviṭṭaṉar; āṉāl, nām niccayamāka allāhvaic cantippōm eṉṟu uṟuti koṇṭiruntōr, "ettaṉaiyō ciṟu kūṭṭattārkaḷ, peruṅ kūṭṭattārai allāhviṉ (aruḷ mikka) aṉumati koṇṭu veṉṟirukkiṉṟārkaḷ;. Mēlum allāh poṟumaiyāḷarkaḷuṭaṉ irukkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 249
وَلَمَّا بَرَزُواْ لِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦ قَالُواْ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Mēlum, jālūttaiyum, avaṉ paṭaikaḷaiyum (kaḷattil cantikka) avarkaḷ muṉṉēṟic ceṉṟa pōtu, "eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷukkup poṟumaiyait tantaruḷvāyāka! Eṅkaḷ pātaṅkaḷai uṟutiyākkuvāyāka! Kāḥpirāṉa im'makkaḷ mītu (nāṅkaḷ veṟṟiyaṭaiya) utavi ceyvāyāka!" Eṉak kūṟi(p pirārttaṉai ceyta)ṉar
Surah Al-Baqara, Verse 250
فَهَزَمُوهُم بِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَقَتَلَ دَاوُۥدُ جَالُوتَ وَءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَهُۥ مِمَّا يَشَآءُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّفَسَدَتِ ٱلۡأَرۡضُ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
ivvāṟu ivarkaḷ allāhviṉ (aruḷ mikka) aṉumati koṇṭu jālūttiṉ paṭaiyai muṟiyaṭittārkaḷ;. Tāvūtu jālūttaik koṉṟār;. Allāh (tāvūtukku) aracurimaiyaiyum, ñāṉattaiyum koṭuttāṉ;. Tāṉ virumpiyavaṟṟaiyellām avarukkuk kaṟpittāṉ; (ivvitamāka)allāh makkaḷil (naṉmai ceyyum) oru kūṭṭattiṉaraik koṇṭu (tīmai ceyyum) maṟṟoru kūṭṭattiṉarait taṭukkāviṭṭāl, (ulakam cīrkeṭṭirukkum.) Āyiṉum, niccayamāka allāh akilattār mītu peruṅkaruṇaiyuṭaiyōṉāka irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 251
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۚ وَإِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
(napiyē!) Ivai allāhviṉ vacaṉaṅkaḷākum; ivaṟṟai nām uṇmaiyaik koṇṭu umakku ōtik kāṇpikkiṉṟōm;. Niccayamāka nīr (nam'māl aṉuppappaṭṭa) tūtarkaḷil oruvar tām
Surah Al-Baqara, Verse 252
۞تِلۡكَ ٱلرُّسُلُ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۘ مِّنۡهُم مَّن كَلَّمَ ٱللَّهُۖ وَرَفَعَ بَعۡضَهُمۡ دَرَجَٰتٖۚ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلَ ٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ وَلَٰكِنِ ٱخۡتَلَفُواْ فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ وَمِنۡهُم مَّن كَفَرَۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلُواْ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
Attūtarkaḷ - avarkaḷil cilaraic cilaraiviṭa nām mēṉmaiyākki irukkiṉṟōm; avarkaḷil cilaruṭaṉ allāh pēciyirukkiṉṟāṉ;. Avarkaḷil cilaraip patavikaḷil uyarttiyum irukkiṉṟāṉ;. Tavira maryamuṭaiya makaṉ īsāvukku nām teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṭuttōm;. Iṉṉum, rūhul kutusi (eṉum paricutta ātmāvaik) koṇṭu avarukku utavi ceytōm;. Allāh nāṭiyiruntāl, taṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷ vanta piṉṉarum, attūtuvarkaḷukkuppiṉ vanta makkaḷ (taṅkaḷukkuḷ) caṇṭai ceytu koṇṭirukka māṭṭārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ vēṟupāṭukaḷ koṇṭaṉar;. Avarkaḷil īmāṉ koṇṭōrum uḷḷaṉar;. Avarkaḷil nirākarittōrum (kāḥpirāṉōrum) uḷḷaṉar;. Allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷ (ivvāṟu) caṇṭai ceytu koṇṭirukka māṭṭārkaḷ;. Āṉāl allāh tāṉ nāṭiyavaṟṟaic ceykiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 253
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خُلَّةٞ وَلَا شَفَٰعَةٞۗ وَٱلۡكَٰفِرُونَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
nampikkai koṇṭōrē! Pēraṅkaḷum, naṭpuṟavukaḷum, parinturaikaḷum illāta anta(iṟutit tīrppu) nāḷ varuvataṟku muṉṉar, nām uṅkaḷukku aḷittavaṟṟiliruntu (nalvaḻikaḷil) celavu ceyyuṅkaḷ;. Iṉṉum, kāḥpirkaḷāka irukkiṉṟārkaḷē avarkaḷ tām aniyāyakkārarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 254
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُۚ لَا تَأۡخُذُهُۥ سِنَةٞ وَلَا نَوۡمٞۚ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ مَن ذَا ٱلَّذِي يَشۡفَعُ عِندَهُۥٓ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۖ وَلَا يُحِيطُونَ بِشَيۡءٖ مِّنۡ عِلۡمِهِۦٓ إِلَّا بِمَا شَآءَۚ وَسِعَ كُرۡسِيُّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَۖ وَلَا يَـُٔودُهُۥ حِفۡظُهُمَاۚ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
Allāh-avaṉaittavira (vaṇakkattiṟkuriya) nāyaṉ vēṟu illai. Avaṉ eṉṟeṉṟum jīvittiruppavaṉ, eṉṟeṉṟum nilaittiruppavaṉ;, avaṉai ari tuyilē, uṟakkamō pīṭikkā, vāṉaṅkaḷiluḷḷavaiyum, pūmiyiluḷḷavaiyum avaṉukkē uriyaṉa, avaṉ aṉumatiyiṉṟi avaṉiṭam yār parinturai ceyya muṭiyum? (Paṭaippiṉaṅkaḷukku) muṉṉaruḷḷavaṟṟaiyum, avaṟṟukkup piṉṉaruḷḷavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ;. Avaṉ ñāṉattiliruntu etaṉaiyum, avaṉ nāṭṭamiṉṟi, evarum aṟintukoḷḷa muṭiyātu. Avaṉuṭaiya ariyācaṉam (kursiyyu) vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum parantu niṟkiṉṟatu. Avviraṇṭaiyum kāppatu avaṉukkuc ciramattai uṇṭākkuvatillai - avaṉ mika uyarntavaṉ; makimai mikkavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 255
لَآ إِكۡرَاهَ فِي ٱلدِّينِۖ قَد تَّبَيَّنَ ٱلرُّشۡدُ مِنَ ٱلۡغَيِّۚ فَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلطَّـٰغُوتِ وَيُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰ لَا ٱنفِصَامَ لَهَاۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
(islāmiya) mārkkattil (evvakaiyāṉa) nirppantamumillai. Vaḻikēṭṭiliruntu nērvaḻi muṟṟilum (pirintu) teḷivākiviṭṭatu. Ākaiyāl, evar vaḻi keṭuppavaṟṟai nirākarittu allāhviṉ mītu nampikkai koḷkiṟārō avar aṟuntu viṭāta keṭṭiyāṉa kayiṟṟai niccayamākap paṟṟik koṇṭār - allāh(yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum naṉkaṟivōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 256
ٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡلِيَآؤُهُمُ ٱلطَّـٰغُوتُ يُخۡرِجُونَهُم مِّنَ ٱلنُّورِ إِلَى ٱلظُّلُمَٰتِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
allāhvē nampikkai koṇṭavarkaḷiṉ pātukāvalaṉ (āvāṉ) avaṉ avarkaḷai iruḷkaḷiliruntu veḷiccattiṉ pakkam koṇṭu varukiṉṟāṉ;. Āṉāl nirākarippavarkaḷukkō - (vaḻi keṭukkum) ṣaittāṉkaḷ tām avarkaḷiṉ pātu kāvalarkaḷ;. Avai avarkaḷai veḷiccattiliruntu iruḷkaḷiṉ pakkam koṇṭu varukiṉṟaṉa. Avarkaḷē narakavācikaḷ; avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum iruppar
Surah Al-Baqara, Verse 257
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِي حَآجَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ فِي رَبِّهِۦٓ أَنۡ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ إِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّيَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ قَالَ أَنَا۠ أُحۡيِۦ وَأُمِيتُۖ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَأۡتِي بِٱلشَّمۡسِ مِنَ ٱلۡمَشۡرِقِ فَأۡتِ بِهَا مِنَ ٱلۡمَغۡرِبِ فَبُهِتَ ٱلَّذِي كَفَرَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Allāh taṉakku aracāṭci koṭuttatiṉ kāraṇamāka (āṇavaṅkoṇṭu), iprāhīmiṭattil avaruṭaiya iṟaivaṉaip paṟṟit tarkkam ceytavaṉai (napiyē!) Nīr kavaṉittīrā? Iprāhīm kūṟiṉār; "evaṉ uyir koṭukkavum, maraṇam aṭaiyumpaṭiyum ceykiṟāṉō, avaṉē eṉṉuṭaiya rappu(iṟaivaṉ)" eṉṟu. Ataṟkavaṉ, "nāṉum uyir koṭukkiṟēṉ;, maraṇam aṭaiyum paṭiyum ceykiṟēṉ" eṉṟu kūṟiṉāṉ; (appoḻutu) iprāhīm kūṟiṉār; "tiṭṭamāka allāh cūriyaṉaik kiḻakkil utikkac ceykiṟāṉ;, nī atai mēṟkut ticaiyil utikkumpaṭic cey!" Eṉṟu. (Allāhvai) nirākaritta avaṉ, tikaittu vāyaṭaippaṭṭup pōṉāṉ;. Tavira, allāh aniyāyam ceyyumkūṭṭattārukku nēr vaḻi kāṇpippatillai
Surah Al-Baqara, Verse 258
أَوۡ كَٱلَّذِي مَرَّ عَلَىٰ قَرۡيَةٖ وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا قَالَ أَنَّىٰ يُحۡيِۦ هَٰذِهِ ٱللَّهُ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۖ فَأَمَاتَهُ ٱللَّهُ مِاْئَةَ عَامٖ ثُمَّ بَعَثَهُۥۖ قَالَ كَمۡ لَبِثۡتَۖ قَالَ لَبِثۡتُ يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۖ قَالَ بَل لَّبِثۡتَ مِاْئَةَ عَامٖ فَٱنظُرۡ إِلَىٰ طَعَامِكَ وَشَرَابِكَ لَمۡ يَتَسَنَّهۡۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰ حِمَارِكَ وَلِنَجۡعَلَكَ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِۖ وَٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡعِظَامِ كَيۡفَ نُنشِزُهَا ثُمَّ نَكۡسُوهَا لَحۡمٗاۚ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥ قَالَ أَعۡلَمُ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Allatu, oru kirāmattiṉ pakkamākac ceṉṟavaraip pōl - (anta kirāmattiluḷḷa vīṭukaḷiṉ) uccikaḷellām (iṭintu, viḻuntu) pāḻaṭaintu kiṭantaṉa. (Itaip pārtta avar)"ivvūr (ivvāṟu aḻintu) marittapiṉ itaṉai allāh eppaṭi uyirppippāṉ?" Eṉṟu (viyantu) kūṟiṉār;. Ākavē, allāh avarai nūṟāṇṭukaḷ varai iṟantu pōkumpaṭic ceytāṉ; piṉṉar avarai uyirpeṟṟeḻuppaṭic ceytu, "evvaḷavu kālam (innilaiyil) iruntīr?" Eṉṟu avaraik kēṭṭāṉ; ataṟkavar, "oru nāḷ allatu oru nāḷiṉ ciṟu pakutiyil (ivvāṟu) iruntēṉ" eṉṟu kūṟiṉār; "illai nīr (innilaiyil) nūṟāṇṭukaḷ iruntīr! Itō pārum um'muṭaiya uṇavaiyum, um'muṭaiya pāṉattaiyum; (keṭṭup pōkāmaiyiṉāl) avai enta vitattilum māṟutalaṭaiyavillai, āṉāl um'muṭaiya kaḻutaiyaip pārum; um'mai maṉitarkaḷukku ōr attāṭciyākkuvataṟkāka (ivvāṟu marikkac ceytu uyir peṟac ceykiṟōm) iṉṉum (akkaḻutaiyiṉ) elumpukaḷaip pārum; avaṟṟai nām eppaṭic cērkkiṟōm; piṉṉar avaṟṟiṉmēl cataiyaip pōrttukiṟōm" eṉakkūṟi (ataṉai uyir peṟac ceytāṉ- ituvellām) avarukkut teḷivāṉa pōtu, avar, "niccayamāka allāh ellāp poruḷkaḷiṉ mītum vallamaiyuṭaiyavaṉ eṉpatai nāṉ aṟintu koṇṭēṉ" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 259
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ أَرِنِي كَيۡفَ تُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰۖ قَالَ أَوَلَمۡ تُؤۡمِنۖ قَالَ بَلَىٰ وَلَٰكِن لِّيَطۡمَئِنَّ قَلۡبِيۖ قَالَ فَخُذۡ أَرۡبَعَةٗ مِّنَ ٱلطَّيۡرِ فَصُرۡهُنَّ إِلَيۡكَ ثُمَّ ٱجۡعَلۡ عَلَىٰ كُلِّ جَبَلٖ مِّنۡهُنَّ جُزۡءٗا ثُمَّ ٱدۡعُهُنَّ يَأۡتِينَكَ سَعۡيٗاۚ وَٱعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Iṉṉum, iprāhīm; "eṉ iṟaivā! Iṟantavarkaḷai nī evvāṟu uyirppikkiṟāy eṉpatai eṉakkuk kāṇpippāyāka!" Eṉak kōriyapōtu, avaṉ, nīr (itai) nampa villaiyā?" Eṉak kēṭṭāṉ; "mey(yāka nampukiṟēṉ!) Āṉāl eṉ itayam amaitipeṟum poruṭṭē (ivvāṟu kēṭkiṟēṉ)" eṉṟu kūṟiṉār; "(appaṭiyāyiṉ,) paṟavaikaḷiliruntu nāṉkaippiṭittu, (avai um'miṭam tirumpi varumāṟu) paḻakkikkoḷḷum; piṉṉar(avaṟṟai aṟuttu) avaṟṟiṉ ovvoru pākattai ovvoru malaiyiṉ mītu vaittu viṭum;. Piṉ, avaṟṟaik kūppiṭum; avai um'miṭam vēkamāy(p paṟantu) varum;. Niccayamāka allāh mikaittavaṉ, pēraṟivāḷaṉ eṉpatai aṟintu koḷḷum" eṉṟu (allāh) kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 260
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ كَمَثَلِ حَبَّةٍ أَنۢبَتَتۡ سَبۡعَ سَنَابِلَ فِي كُلِّ سُنۢبُلَةٖ مِّاْئَةُ حَبَّةٖۗ وَٱللَّهُ يُضَٰعِفُ لِمَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
allāhviṉ pātaiyil taṅkaḷ celvattaic celaviṭupavarkaḷukku uvamaiyāvatu ovvoru katirilum nūṟu tāṉiya maṇikaḷaik koṇṭa ēḻu katirkaḷai muḷaippikkum oru vittaip pōṉṟatu. Allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷukku (itai mēlum) iraṭṭippākkukiṉṟāṉ; iṉṉum allāh vicālamāṉa (koṭaiyuṭaiya)vaṉ; yāvaṟṟaiyum naṉkaṟipavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 261
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ لَا يُتۡبِعُونَ مَآ أَنفَقُواْ مَنّٗا وَلَآ أَذٗى لَّهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
allāhviṉ pātaiyil evar taṅkaḷ celvattaic celaviṭṭa piṉṉar, atait toṭarntu ataic collik kāṇpikkāmalum, allatu (vēṟu vitamāka) nōviṉai ceyyāmalum irukkiṉṟārkaḷō avarkaḷukku ataṟkuriya naṟkūli avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil uṇṭu iṉṉum - avarkaḷukku ettakaiya payamumillai avarkaḷ tukkamum aṭaiyamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 262
۞قَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞ وَمَغۡفِرَةٌ خَيۡرٞ مِّن صَدَقَةٖ يَتۡبَعُهَآ أَذٗىۗ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَلِيمٞ
kaṉivāṉa iṉiya coṟkaḷum, maṉṉittalum; tarmam ceytapiṉ nōviṉaiyait toṭarumpaṭic ceyyum satakkāvai (tarmattai) viṭa mēlāṉavaiyākum;. Tavira allāh (evariṭattum, evvitat) tēvaiyumillātavaṉ;. Mikka poṟumaiyāḷaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 263
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُبۡطِلُواْ صَدَقَٰتِكُم بِٱلۡمَنِّ وَٱلۡأَذَىٰ كَٱلَّذِي يُنفِقُ مَالَهُۥ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ صَفۡوَانٍ عَلَيۡهِ تُرَابٞ فَأَصَابَهُۥ وَابِلٞ فَتَرَكَهُۥ صَلۡدٗاۖ لَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّمَّا كَسَبُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Nampikkai koṇṭavarkaḷē! Allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷiṉ mītum nampikkai koḷḷāmal, maṉitarkaḷukkuk kāṭṭuvataṟkākavē taṉ poruḷaic celavaḻippavaṉaippōl, koṭuttataic collik kāṇpittum, nōviṉaikaḷ ceytum uṅkaḷ satakkāvai (tāṉa tarmaṅkaḷaip) pāḻākki viṭātīrkaḷ;. A(ppaṭic ceypa)vaṉukku uvamaiyāvatu, oru vaḻukkup pāṟaiyākum;. Ataṉ mēl ciṟitu maṇ paṭintuḷḷatu, ataṉ mītu perumaḷavu peytu (atilirunta ciṟitu maṇṇaiyum kaḻuvit) tuṭaittu viṭṭatu. Ivvāṟē avarkaḷ ceyta -(tāṉat)tiliruntu yātoru palaṉaiyum aṭaiya māṭṭārkaḷ; iṉṉum, allāh kāḥpirāṉa makkaḷai nēr vaḻiyil celuttuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 264
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ وَتَثۡبِيتٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ كَمَثَلِ جَنَّةِۭ بِرَبۡوَةٍ أَصَابَهَا وَابِلٞ فَـَٔاتَتۡ أُكُلَهَا ضِعۡفَيۡنِ فَإِن لَّمۡ يُصِبۡهَا وَابِلٞ فَطَلّٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
allāhviṉ tirupporuttattai aṭaiyavum, taṅkaḷ ātmākkaḷai uṟutiyākkik koḷḷavum, yār taṅkaḷ celvaṅkaḷaic celavu ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku uvamaiyāvatu, uyaramāṉa (vaḷamuḷḷa) pūmiyil oru tōṭṭam irukkiṟatu. Ataṉ mēl peru maḻai peykiṟatu. Appoḻutu ataṉ viḷaiccal iraṭṭippākiṟatu. Iṉṉum, ataṉ mītu appaṭip perumaḻai peyyāviṭṭālum poṭi maḻaiyē ataṟkup pōtumāṉatu. Allāh nīṅkaḷ ceyvataiyellām pārkkiṉṟavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 265
أَيَوَدُّ أَحَدُكُمۡ أَن تَكُونَ لَهُۥ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَابٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ لَهُۥ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَأَصَابَهُ ٱلۡكِبَرُ وَلَهُۥ ذُرِّيَّةٞ ضُعَفَآءُ فَأَصَابَهَآ إِعۡصَارٞ فِيهِ نَارٞ فَٱحۡتَرَقَتۡۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
Uṅkaḷil yārāvatu oruvar itai virumpuvārā? - Atāvatu avariṭam pērīcca maraṅkaḷum, tirāṭcaik koṭikaḷum koṇṭa oru tōṭṭam irukkiṟatu. Ataṉ kīḻē nīrōṭaikaḷ (olittu) ōṭukiṉṟaṉa. Atil avarukku ellā vakaiyāṉa kaṉi varkkaṅkaḷum uḷḷaṉa. (Appoḻutu) avarukku vayōtikam vantuviṭukiṟatu. Avarukku (valuvillāta,) palahīṉamāṉa ciṟu kuḻantaikaḷ tām irukkiṉṟaṉa - innilaiyil neruppuṭaṉ kūṭiya oru cūṟāvaḷik kāṟṟu, a(ntat tōṭṭat)tai erittu(c cāmpalākki) viṭukiṉṟatu. (Itaiyavar virumpuvārā?) Nīṅkaḷ cintaṉai ceyyum poruṭṭu allāh (taṉ) attāṭcikaḷai uṅkaḷukkut teḷivāka viḷakkukiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 266
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا كَسَبۡتُمۡ وَمِمَّآ أَخۡرَجۡنَا لَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِۖ وَلَا تَيَمَّمُواْ ٱلۡخَبِيثَ مِنۡهُ تُنفِقُونَ وَلَسۡتُم بِـَٔاخِذِيهِ إِلَّآ أَن تُغۡمِضُواْ فِيهِۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٌ
nampikkai koṇṭōrē! Nīṅkaḷ campātittavaṟṟiliruntum, pūmiyiliruntu nām uṅkaḷukku veḷippaṭuttit tanta (tāṉiyaṅkaḷ, kaṉi vakaikaḷ pōṉṟa)vaṟṟiliruntum, nallavaṟṟaiyē (tāṉa tarmaṅkaḷil) celavu ceyyuṅkaḷ;. Aṉṟiyum keṭṭavaṟṟait tēṭi avaṟṟiliruntu cilavaṟṟai (tāṉa tarmaṅkaḷil) celavaḻikka nāṭātīrkaḷ;. Ēṉeṉil (attakaiya poruḷkaḷai vēṟevarum uṅkaḷukkuk koṭuttāl veṟuppuṭaṉ), kaṇ mūṭik koṇṭēyallātu avaṟṟai nīṅkaḷ vāṅka māṭṭīrkaḷ! Niccayamāka allāh (evariṭattum, entat) tēvaiyumaṟṟavaṉākavum, pukaḻukkellām uriyavaṉumākavum irukkiṉṟāṉ eṉpatai nīṅkaḷ naṉkaṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 267
ٱلشَّيۡطَٰنُ يَعِدُكُمُ ٱلۡفَقۡرَ وَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ وَٱللَّهُ يَعِدُكُم مَّغۡفِرَةٗ مِّنۡهُ وَفَضۡلٗاۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
(Tāṉa tarmaṅkaḷ ceyvatiṉāl) vaṟumai (uṇṭākiviṭum eṉṟu ataik) koṇṭu uṅkaḷai ṣaittāṉ payamuṟuttukiṟāṉ.; Oḻukkamillāc ceyalkaḷaic ceyyumāṟum uṅkaḷai ēvukiṟāṉ;. Āṉāl allāhvō, (nīṅkaḷ tāṉa tarumaṅkaḷ ceytāl) taṉṉiṭamiruntu maṉṉippum, (aruḷum, poruḷum) mikka celvamum (kiṭaikkum eṉṟu) vākkaḷikkiṉṟāṉ;. Niccayamāka allāh vicālamāṉa (koṭaiyuṭaiya)vaṉ; yāvaṟṟaiyum naṉkaṟipavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 268
يُؤۡتِي ٱلۡحِكۡمَةَ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُؤۡتَ ٱلۡحِكۡمَةَ فَقَدۡ أُوتِيَ خَيۡرٗا كَثِيرٗاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
tāṉ nāṭiyavarukku avaṉ ñāṉattaik koṭukkiṉṟāṉ; (ittaku) ñāṉam evarukkuk koṭukkappaṭukiṟatō, avar kaṇakkillā naṉmaikaḷ koṭukkappaṭṭavarāka niccayamāka āki viṭukiṟār; eṉiṉum nallaṟivuṭaiyōr tavira vēṟu yārum itaic cintittup pārppatillai
Surah Al-Baqara, Verse 269
وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن نَّفَقَةٍ أَوۡ نَذَرۡتُم مِّن نَّذۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُهُۥۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٍ
iṉṉum, celavu vakaiyiliruntu nīṅkaḷ eṉṉa celavu ceytālum, allatu nērccaikaḷil enta nērccai ceytālum niccayamāka allāh ataṉai naṉkaṟivāṉ; aṉṟiyum akkiramakkārarkaḷukku utavi ceyvōr evarum ilar
Surah Al-Baqara, Verse 270
إِن تُبۡدُواْ ٱلصَّدَقَٰتِ فَنِعِمَّا هِيَۖ وَإِن تُخۡفُوهَا وَتُؤۡتُوهَا ٱلۡفُقَرَآءَ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ وَيُكَفِّرُ عَنكُم مِّن سَيِّـَٔاتِكُمۡۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
tāṉa tarmaṅkaḷai nīṅkaḷ veḷipṭaiyākac ceytāl atuvum nal; latē (ēṉeṉil avvāṟu ceyyap piṟaraiyum atu tūṇṭum;) eṉiṉum avaṟṟai maṟaittu ēḻaiyeḷiyōrkku avai kiṭaikkumpaṭic ceytāl atu uṅkaḷukka iṉṉum nallatu. Atu uṅkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷaiyum nīkkum; nīṅkaḷ ceyvatai(yellām) allāh naṉkaṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 271
۞لَّيۡسَ عَلَيۡكَ هُدَىٰهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلِأَنفُسِكُمۡۚ وَمَا تُنفِقُونَ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ ٱللَّهِۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
(Napiyē!) Avarkaḷai nērvaḻiyil naṭattuvatu um kaṭamaiyalla, āṉāl, tāṉ nāṭiyavarkaḷai allāh nērvaḻiyil celuttukiṉṟāṉ;. Iṉṉum, nallatil nīṅkaḷ etaic celaviṭiṉum, atu uṅkaḷukkē naṉmai payappatākum;. Allāhviṉ tirumukattai nāṭiyē allātu (vīṇ perumaikkākac) celavu ceyyātīrkaḷ;. Nallavaṟṟiliruntu nīṅkaḷ etaic celavu ceytālum, ataṟkuriya naṟpalaṉ uṅkaḷukkup pūraṇamākat tiruppik koṭukkappaṭum; nīṅkaḷ aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 272
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلَّذِينَ أُحۡصِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ ضَرۡبٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ يَحۡسَبُهُمُ ٱلۡجَاهِلُ أَغۡنِيَآءَ مِنَ ٱلتَّعَفُّفِ تَعۡرِفُهُم بِسِيمَٰهُمۡ لَا يَسۡـَٔلُونَ ٱلنَّاسَ إِلۡحَافٗاۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٌ
pūmiyil naṭamāṭit(tam vāḻkkait tēvaikaḷai niṟaivēṟṟa) etuvum ceyya muṭiyāta aḷavukku allāhviṉ pātaiyil taṅkaḷai arppaṇittuk koṇṭavarkaḷukkut tāṉ (uṅkaḷuṭaiya tāṉa tarmaṅkaḷ) uriyavaiyākum. (Piṟariṭam yācikkāta) avarkaḷuṭaiya pēṇutalaik kaṇṭu, aṟiyātavaṉ avarkaḷaic celvantarkaḷ eṉṟu eṇṇik koḷkiṟāṉ;. Avarkaḷuṭaiya aṭaiyāḷaṅkaḷāl avarkaḷai nīr aṟintu koḷḷalām. Avarkaḷ maṉitarkaḷiṭam varunti etaiyum kēṭkamāṭṭārkaḷ; (ittakaiyōrukkāka) nallatiṉiṉṟu nīṅkaḷ etaic celavu ceytālum, atai niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 273
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
yār taṅkaḷ poruḷkaḷai, (tāṉa tarmaṅkaḷil) iravilum, pakalilum; irakaciyamākavum, pakiraṅkamākavum celavu ceykiṉṟārkaḷō, avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil naṟkūli irukkiṟatu. Avarkaḷukku accamum illai. Avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 274
ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ ٱلرِّبَوٰاْ لَا يَقُومُونَ إِلَّا كَمَا يَقُومُ ٱلَّذِي يَتَخَبَّطُهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مِنَ ٱلۡمَسِّۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡبَيۡعُ مِثۡلُ ٱلرِّبَوٰاْۗ وَأَحَلَّ ٱللَّهُ ٱلۡبَيۡعَ وَحَرَّمَ ٱلرِّبَوٰاْۚ فَمَن جَآءَهُۥ مَوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّهِۦ فَٱنتَهَىٰ فَلَهُۥ مَا سَلَفَ وَأَمۡرُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَنۡ عَادَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Yār vaṭṭi (vāṅkit) tiṉkiṟārkaḷō, avarkaḷ (maṟumaiyil) ṣaittāṉāl tīṇṭappaṭṭa oruvaṉ paittiyam piṭittavaṉāka eḻuvatu pōlallāmal (vēṟuvitamāy eḻa māṭṭārkaḷ; itaṟkuk kāraṇam avarkaḷ, "niccayamāka viyāpāram vaṭṭiyaip pōṉṟatē" eṉṟu kūṟiyatiṉālēyām. Allāh viyāpārattai halālākki, vaṭṭiyai harāmākkiyirukkiṟāṉ;. Āyiṉum yār taṉ iṟaivaṉiṭamiruntu naṟpōtaṉai vanta piṉ atai viṭṭum vilakiviṭukiṟāṉō, avaṉukku muṉṉar vāṅkiyatu urittāṉatu - eṉṟālum avaṉuṭaiya vivakāram allāhviṭam irukkiṟatu. Āṉāl yār (naṟpōtaṉai peṟṟa piṉṉar ippāvattiṉ pāl) tirumpukiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷ. Āvārkaḷ; avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 275
يَمۡحَقُ ٱللَّهُ ٱلرِّبَوٰاْ وَيُرۡبِي ٱلصَّدَقَٰتِۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ كَفَّارٍ أَثِيمٍ
allāh vaṭṭiyai (atil enta parakkattum illāmal) aḻittu viṭuvāṉ;. Iṉṉum tāṉa tarmaṅkaḷai (parakkattukaḷaik koṇṭu) perukac ceyvāṉ; (taṉ kaṭṭaḷaiyai) nirākarittuk koṇṭirukkum pāvikaḷ evaraiyum allāh nēcippatillai
Surah Al-Baqara, Verse 276
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
yār īmāṉ koṇṭu, naṟ karumaṅkaḷaic ceytu, toḻukaiyai niyamamākak kaṭaip piṭittu, jakāttum koṭuttu varukiṟārkaḷō, niccayamāka avarkaḷukku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil naṟkūli irukkiṟatu. Avarkaḷukku accamumillai avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 277
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَذَرُواْ مَا بَقِيَ مِنَ ٱلرِّبَوٰٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
īmāṉ koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ uṇmaiyāka muḥmiṉkaḷāka iruntāl, allāhvukku añciyaṭaṅki, eñciyuḷḷa vaṭṭiyai vāṅkātu viṭṭu viṭuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 278
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ فَأۡذَنُواْ بِحَرۡبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَإِن تُبۡتُمۡ فَلَكُمۡ رُءُوسُ أَمۡوَٰلِكُمۡ لَا تَظۡلِمُونَ وَلَا تُظۡلَمُونَ
Ivvāṟu nīṅkaḷ ceyyavillaiyeṉṟāl allāhviṭamiruntum, avaṉuṭaiya tūtariṭamiruntum pōr aṟivikkappaṭṭu viṭṭatu (eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ)- nīṅkaḷ tavpā ceytu (ippāvattiliruntum) mīṇṭuviṭṭāl, uṅkaḷ poruḷkaḷiṉ acal - mutal - uṅkaḷukkuṇṭu (kaṭaṉpaṭṭōrukku) nīṅkaḷ aniyāyam ceyyātīrkaḷ nīṅkaḷum aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 279
وَإِن كَانَ ذُو عُسۡرَةٖ فَنَظِرَةٌ إِلَىٰ مَيۡسَرَةٖۚ وَأَن تَصَدَّقُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
aṉṟiyum, kaṭaṉpaṭṭavar (ataṉait tīrkka iyalātu) kaṣṭattil iruppiṉ (avarukku) vacatiyāṉa nilai varumvaraik kāttiruṅkaḷ;. Iṉṉum, (kaṭaṉait tīrkka iyalātavarukku atai) tarmamāka viṭṭuviṭuvīrkaḷāṉāl -(ataṉ naṉmaikaḷ paṟṟi) nīṅkaḷ aṟivīrkaḷāṉāl - (atuvē) uṅkaḷukkup perum naṉmaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 280
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا تُرۡجَعُونَ فِيهِ إِلَى ٱللَّهِۖ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
tavira, anta nāḷaip paṟṟi añcik koḷḷuṅkaḷ;. Aṉṟu nīṅkaḷaṉaivarum allāhviṭam mīṭṭappaṭuvīrkaḷ;. Piṉṉar ovvōr ātmāvukkum atu campātittataṟkuriya (kūli) pūraṇamākak koṭukkappaṭum; mēlum (kūli) vaḻaṅkappaṭuvatil avai aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭā
Surah Al-Baqara, Verse 281
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَدَايَنتُم بِدَيۡنٍ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى فَٱكۡتُبُوهُۚ وَلۡيَكۡتُب بَّيۡنَكُمۡ كَاتِبُۢ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَلَا يَأۡبَ كَاتِبٌ أَن يَكۡتُبَ كَمَا عَلَّمَهُ ٱللَّهُۚ فَلۡيَكۡتُبۡ وَلۡيُمۡلِلِ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥ وَلَا يَبۡخَسۡ مِنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ فَإِن كَانَ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ سَفِيهًا أَوۡ ضَعِيفًا أَوۡ لَا يَسۡتَطِيعُ أَن يُمِلَّ هُوَ فَلۡيُمۡلِلۡ وَلِيُّهُۥ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَٱسۡتَشۡهِدُواْ شَهِيدَيۡنِ مِن رِّجَالِكُمۡۖ فَإِن لَّمۡ يَكُونَا رَجُلَيۡنِ فَرَجُلٞ وَٱمۡرَأَتَانِ مِمَّن تَرۡضَوۡنَ مِنَ ٱلشُّهَدَآءِ أَن تَضِلَّ إِحۡدَىٰهُمَا فَتُذَكِّرَ إِحۡدَىٰهُمَا ٱلۡأُخۡرَىٰۚ وَلَا يَأۡبَ ٱلشُّهَدَآءُ إِذَا مَا دُعُواْۚ وَلَا تَسۡـَٔمُوٓاْ أَن تَكۡتُبُوهُ صَغِيرًا أَوۡ كَبِيرًا إِلَىٰٓ أَجَلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِ وَأَقۡوَمُ لِلشَّهَٰدَةِ وَأَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَرۡتَابُوٓاْ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً حَاضِرَةٗ تُدِيرُونَهَا بَيۡنَكُمۡ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَلَّا تَكۡتُبُوهَاۗ وَأَشۡهِدُوٓاْ إِذَا تَبَايَعۡتُمۡۚ وَلَا يُضَآرَّ كَاتِبٞ وَلَا شَهِيدٞۚ وَإِن تَفۡعَلُواْ فَإِنَّهُۥ فُسُوقُۢ بِكُمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱللَّهُۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
۞وَإِن كُنتُمۡ عَلَىٰ سَفَرٖ وَلَمۡ تَجِدُواْ كَاتِبٗا فَرِهَٰنٞ مَّقۡبُوضَةٞۖ فَإِنۡ أَمِنَ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا فَلۡيُؤَدِّ ٱلَّذِي ٱؤۡتُمِنَ أَمَٰنَتَهُۥ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥۗ وَلَا تَكۡتُمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَۚ وَمَن يَكۡتُمۡهَا فَإِنَّهُۥٓ ءَاثِمٞ قَلۡبُهُۥۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
Iṉṉum, nīṅkaḷ pirayāṇattiliruntu, (accamayam) eḻutupavaṉai nīṅkaḷ peṟṟuk koḷḷāviṭṭāl, (kaṭaṉ pattirattiṟku patilāka ētēṉum oru poruḷai kaṭaṉ koṭuttavaṉ) aṭamāṉamākap peṟṟuk koḷḷalām. Uṅkaḷil oruvar maṟṟavarai nampi (ivvāṟu oru poruḷaik kāppāka vaittāl,) yāriṭattil amāṉitam vaikkapṭṭatō avaṉ ataṉai oḻuṅkākat tiruppik koṭuttuviṭa vēṇṭum;. Avaṉ taṉ iṟaivaṉākiya allāhvai añcik koḷḷaṭṭum; aṉṟiyum, nīṅkaḷ cāṭciyattai maṟaikka vēṇṭām - evaṉ oruvaṉ atai maṟaikkiṉṟāṉō niccayamāka avaṉuṭaiya irutayam pāvattiṟkuḷḷākiṟatu - iṉṉum nīṅkaḷ ceyvataiyellām allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 283
لِّلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَإِن تُبۡدُواْ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ أَوۡ تُخۡفُوهُ يُحَاسِبۡكُم بِهِ ٱللَّهُۖ فَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavai (aṉaittum) allāhvukkē uriyaṉa. Iṉṉum, uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil iruppatai nīṅkaḷ veḷippaṭuttiṉālum, allatu atai nīṅkaḷ maṟaittālum, allāh ataip paṟṟi uṅkaḷaik kaṇakku kēṭpāṉ - iṉṉum, tāṉ nāṭiyavarai maṉṉippāṉ; tāṉ nāṭiyavarai vētaṉaiyum ceyvāṉ - allāh aṉaittup poruṭkaḷ mītum caktiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 284
ءَامَنَ ٱلرَّسُولُ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مِن رَّبِّهِۦ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۚ كُلٌّ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّن رُّسُلِهِۦۚ وَقَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ غُفۡرَانَكَ رَبَّنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ
(iṟai) tūtar. Tam iṟaivaṉiṭamiruntu tamakku aruḷappeṟṟatai nampukiṟār; (avvāṟē) muḥmiṉkaḷum (nampukiṉṟaṉar; ivarkaḷ) yāvarum allāhvaiyum, avaṉuṭaiya malakkukaḷaiyum, avaṉuṭaiya vētaṅkaḷaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nampukiṟārkaḷ. "Nām iṟai tūtarkaḷil evar oruvaraiyum pirittu vēṟṟumai pārāṭṭuvatillai (eṉṟum) iṉṉum nāṅkaḷ cevimaṭuttōm; (uṉ kaṭṭaḷaikaḷukku) nāṅkaḷ vaḻippaṭṭōm; eṅkaḷ iṟaivaṉē! Uṉṉiṭamē maṉṉippuk kōrukiṟōm; (nāṅkaḷ) mīḷuvatum uṉṉiṭamētāṉ" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 285
لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَعَلَيۡهَا مَا ٱكۡتَسَبَتۡۗ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذۡنَآ إِن نَّسِينَآ أَوۡ أَخۡطَأۡنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تَحۡمِلۡ عَلَيۡنَآ إِصۡرٗا كَمَا حَمَلۡتَهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلۡنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِۦۖ وَٱعۡفُ عَنَّا وَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَآۚ أَنتَ مَوۡلَىٰنَا فَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Allāh enta ōr ātmāvukkum atu tāṅkik koḷḷa muṭiyāta aḷavu kaṣṭattai koṭuppatillai. Atu campātittatiṉ naṉmai ataṟkē, atu campātitta tīmaiyum ataṟkē! (Muḥmiṉkaḷē! Pirārttaṉai ceyyuṅkaḷ;)"eṅkaḷ iṟaivā! Nāṅkaḷ maṟantu pōyiruppiṉum, allatu nāṅkaḷ tavaṟu ceytiruppiṉum eṅkaḷaik kuṟṟam piṭikkātiruppāyāka! Eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷukku muṉ ceṉṟōr mītu cumattiya cumaiyai pōṉṟu eṅkaḷ mītu cumattātiruppāyāka! Eṅkaḷ iṟaivā! Eṅkaḷ caktikkappāṟpaṭṭa (eṅkaḷāl tāṅka muṭiyāta) cumaiyai eṅkaḷ mītu cumattātiruppāyāka! Eṅkaḷ pāvaṅkaḷai nīkkip poṟuttaruḷvāyāka! Eṅkaḷai maṉṉittaruḷ ceyvāyāka! Eṅkaḷ mītu karuṇai purivāyāka! Nīyē eṅkaḷ pātukāvalaṉ; kāḥpirāṉa kūṭṭattāriṉ mītu (nāṅkaḷ veṟṟiyaṭaiya) eṅkaḷukku utavi ceytaruḷvāyāka
Surah Al-Baqara, Verse 286