Surah Al-Baqara - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi

الٓمٓ

aliḥp lām mīm. (Allāhuta'ālā, vāṉavar jiprayīl alaihis'salām - avarkaḷ mūlamāka, napi muham'matu sallallāhu alaihivasallam - avarkaḷukku aruḷiya kur'āṉākiya)
Surah Al-Baqara, Verse 1

---

ذَٰلِكَ ٱلۡكِتَٰبُ لَا رَيۡبَۛ فِيهِۛ هُدٗى لِّلۡمُتَّقِينَ

itutāṉ vētanūl. Itil cantēkamēyillai. Iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukku (itu) nērāṉa vaḻiyaik kāṭṭum
Surah Al-Baqara, Verse 2

---

ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡغَيۡبِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ

avarkaḷ maṟaivāṉavaṟṟai (uṇṭeṉṟu) nampikkai koḷvārkaḷ. Toḻukaiyaiyum nilainiṟuttuvārkaḷ (tavaṟātu kaṭaipiṭippārkaḷ). Nām avarkaḷukku vaḻaṅkiya (poruḷ, celvam pōṉṟa)vaṟṟiliruntu (tāṉamāka) celavum ceyvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 3

---

وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ وَبِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ

(mēlum, napiyē!) Avarkaḷ umakku iṟakkappaṭṭa i(vvētat)taiyum, umakku muṉ (ceṉṟa napimārkaḷukku) iṟakkappaṭṭa (vētaṅkaḷ yā)vaṟṟaiyum nampikkai koḷvārkaḷ. (Niyāyat tīrppu nāḷākiya) iṟuti nāḷaiyum (uṇmai eṉṟu) uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 4

---

أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

ivarkaḷtāṉ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ nērāṉa vaḻiyil irukkiṟārkaḷ. Ivarkaḷtāṉ niccayamāka veṟṟi peṟṟavarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 5

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ

(napiyē!) Evarkaḷ (ivvētattai maṉamuraṇṭāka) nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku nīr accamūṭṭi eccarikkai ceyvatum, eccarikkai ceyyātiruppatum uṇmaiyil camamē. Avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 6

---

خَتَمَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَعَلَىٰ سَمۡعِهِمۡۖ وَعَلَىٰٓ أَبۡصَٰرِهِمۡ غِشَٰوَةٞۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ

(Avarkaḷ maṉamuraṇṭāka nirākarittataṉ kāraṇamāka) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷiṉ mītum, kēḷvippulaṉ mītum allāh muttiraiyiṭṭu viṭṭāṉ. Avarkaḷuṭaiya pārvaikaḷiṉ mītum tiraiyiṭappaṭṭu viṭṭatu. Tavira, avarkaḷukku koṭiya vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 7

---

وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَمَا هُم بِمُؤۡمِنِينَ

(napiyē!) Allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭirukkiṟōm eṉak kūṟupavarkaḷum maṉitarkaḷil cilaruṇṭu. Āṉāl, (uṇmaiyil) avarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷ allar
Surah Al-Baqara, Verse 8

---

يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَمَا يَخۡدَعُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

avarkaḷ (ivvitam kūṟi) allāhvaiyum, nampikkai koṇṭavarkaḷaiyum vañcik(kak karutu)kiṉṟaṉar. Āṉāl, avarkaḷ taṅkaḷaiyē tavira (piṟarai) vañcikka muṭiyātu. (Itai) avarkaḷ uṇarntu koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 9

---

فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَهُمُ ٱللَّهُ مَرَضٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ

(ēṉeṉṟāl) avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil (vañcakam eṉṉum) nōy irukkiṟatu. Ākavē, avarkaḷukku (an)nōyai allāh atikappaṭuttiyum viṭṭāṉ. (Ivvitam) avarkaḷ poy colvataṉāl mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaiyum avarkaḷukku uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 10

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ لَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ قَالُوٓاْ إِنَّمَا نَحۡنُ مُصۡلِحُونَ

avarkaḷai nōkki pūmiyil viṣamam cey(tukoṇṭu alai)yātīrkaḷ eṉṟu kūṟiṉāl, ataṟkavarkaḷ “nāṅkaḷ camātāṉattai uṇṭākkupavarkaḷtāṉ (viṣamikaḷ allar)'' eṉak kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 11

---

أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡمُفۡسِدُونَ وَلَٰكِن لَّا يَشۡعُرُونَ

niccayamāka avarkaḷ viṣamikaḷē! Āṉāl, (tāṅkaḷtāṉ viṣamikaḷ eṉpatai) avarkaḷ uṇarntukoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 12

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ كَمَآ ءَامَنَ ٱلنَّاسُ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ كَمَآ ءَامَنَ ٱلسُّفَهَآءُۗ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلسُّفَهَآءُ وَلَٰكِن لَّا يَعۡلَمُونَ

mēlum, avarkaḷai nōkki “(maṟṟa) maṉitarkaḷ nampikkai koṇṭataip pōṉṟu nīṅkaḷum (uṇmaiyāka) nampikkai koḷḷuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāl, (ataṟku) “aṟivīṉarkaḷ nampikkai koṇṭatupōl nāṅkaḷum nampikkai koḷvatā?'' Eṉṟu avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. Niccayamāka avarkaḷtāṉ muṟṟilum aṟivīṉarkaḷ. Āṉāl, (tāṅkaḷtāṉ aṟivīṉarkaḷ eṉpatai) avarkaḷ aṟintukoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 13

---

وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ إِلَىٰ شَيَٰطِينِهِمۡ قَالُوٓاْ إِنَّا مَعَكُمۡ إِنَّمَا نَحۡنُ مُسۡتَهۡزِءُونَ

Tavira avarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷaic cantittāl “nāṅkaḷum (uṅkaḷaippōl) nampikkai koṇṭu viṭṭōm'' eṉavum kūṟukiṟārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷ (nampikkaiyāḷarkaḷai viṭṭu vilakit) taṅkaḷiṉ (talaivarkaḷākiya) ṣaittāṉkaḷuṭaṉ taṉittu viṭṭālō “niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉtāṉ irukkiṟōm. Āṉāl, nāṅkaḷ (nampikkaiyāḷarkaḷaip) parikācam cey(yavē avvitam avarkaḷiṭam kūṟu)kiṟōm'' eṉak kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 14

---

ٱللَّهُ يَسۡتَهۡزِئُ بِهِمۡ وَيَمُدُّهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ

(avvāṟaṉṟu!) Allāhtāṉ avarkaḷai parikacikkiṟāṉ. Mēlum avarkaḷai avarkaḷuṭaiya aṭṭūḻiyattil (ivvitam taṭṭaḻintu) keṭṭalaiyumpaṭi viṭṭu vaittuḷḷāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 15

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ فَمَا رَبِحَت تِّجَٰرَتُهُمۡ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ

ivarkaḷtāṉ nērāṉavaḻikkup patilākat tavaṟāṉa vaḻiyai vilaikku vāṅkik koṇṭavarkaḷ. Eṉavē, ivarkaḷuṭaiya (inta) viyāpāram ilāpam aḷikkavillai. Aṉṟi, ivarkaḷ nērvaḻi peṟṟavarkaḷākavum irukkavillai
Surah Al-Baqara, Verse 16

---

مَثَلُهُمۡ كَمَثَلِ ٱلَّذِي ٱسۡتَوۡقَدَ نَارٗا فَلَمَّآ أَضَآءَتۡ مَا حَوۡلَهُۥ ذَهَبَ ٱللَّهُ بِنُورِهِمۡ وَتَرَكَهُمۡ فِي ظُلُمَٰتٖ لَّا يُبۡصِرُونَ

ivarkaḷuṭaiya utāraṇam ōr utāraṇattai ottirukkiṟatu. (Atāvatu apāyakaramāṉa kāṭṭil, kāriruḷil akappaṭṭuk koṇṭavarkaḷukku vaḻiyai aṟivippataṟkāka) oruvar tīyai mūṭṭi (ataṉāl) avaraic cūḻa oḷi ēṟpaṭṭa camayattil (avarkaḷuṭaiya tīya ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) allāh avarkaḷuṭaiya (pārvai) oḷiyaip pōkki pārkka muṭiyāta kāriruḷil avarkaḷai viṭṭu viṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 17

---

صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ

(attuṭaṉ ivarkaḷ) ceviṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum, kuruṭarkaḷākavum irukkiṟārkaḷ. Ātalāl, ivarkaḷ (apāyakaramāṉa innilaiyiliruntu) mīḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 18

---

أَوۡ كَصَيِّبٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فِيهِ ظُلُمَٰتٞ وَرَعۡدٞ وَبَرۡقٞ يَجۡعَلُونَ أَصَٰبِعَهُمۡ فِيٓ ءَاذَانِهِم مِّنَ ٱلصَّوَٰعِقِ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِۚ وَٱللَّهُ مُحِيطُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ

Allatu (ivarkaḷuṭaiya utāraṇam:) Aṭarnta iruḷum, iṭiyum, miṉṉalum koṇṭa mēkam poḻiyum maḻaiyil akappaṭṭuk koṇṭa(varkaḷiṉ utāraṇattai ottirukkiṟatu. Ivvāṟu akappaṭṭuk koṇṭa i)varkaḷ iṭi muḻakkaṅkaḷāl maraṇattiṟkup payantu taṅkaḷ viralkaḷait taṅkaḷ kātukaḷil nuḻaittu (aṭaittu)k koḷkiṉṟaṉar. Nirākarikkum ivarkaḷai allāh (eppoḻutum) cūḻntirukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 19

---

يَكَادُ ٱلۡبَرۡقُ يَخۡطَفُ أَبۡصَٰرَهُمۡۖ كُلَّمَآ أَضَآءَ لَهُم مَّشَوۡاْ فِيهِ وَإِذَآ أَظۡلَمَ عَلَيۡهِمۡ قَامُواْۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَذَهَبَ بِسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(tavira) anta miṉṉal ivarkaḷiṉ pārvaiyaip paṟikkap pārkkiṟatu. Atu ivarkaḷukku veḷiccam tarumpōtellām a(nta veḷiccat)til naṭak(ka virumpu)kiṟārkaḷ. (Āṉāl, am'miṉṉal maṟaintu) avarkaḷai iruḷ cūḻntukoṇṭāl (vaḻi teriyātu tikaittu) niṉṟu viṭukiṟārkaḷ. Iṉṉum allāh virumpiṉāl ivarkaḷuṭaiya kēḷvip pulaṉaiyum pārvaiyaiyum pōkkiviṭuvāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum (evvitamum ceyya) pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 20

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

maṉitarkaḷē! Uṅkaḷaiyum uṅkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷaiyum paṭaitta uṅkaḷ iṟaivaṉaiyē vaṇaṅkuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ iṟai accamuṭaiyavarkaḷāka ākalām
Surah Al-Baqara, Verse 21

---

ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فِرَٰشٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ فَلَا تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

avaṉē pūmiyai nīṅkaḷ vacikkum iṭamākavum, vāṉattai oru mukaṭākavum amaittu, mēkattiliruntu maḻaiyaip poḻivittu, ataik koṇṭu (nīṅkaḷ) pucikkakkūṭiya kaṉivarkkaṅkaḷaiyum uṅkaḷukku veḷiyākkukiṟāṉ. Ākavē, (ivaṟṟaiyellām) nīṅkaḷ teḷivāka aṟintukoṇṭē allāhvukku iṇaikaḷai ākkātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 22

---

وَإِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّمَّا نَزَّلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّن مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ شُهَدَآءَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Nām (nam tūtar muham'matu eṉṉum) nam aṭiyārukku iṟakkiya i(vvētat)til nīṅkaḷ cantēkappaṭṭu (itu allāhviṉāl aruḷappaṭṭatalla eṉṟu kūṟukiṉṟa) nīṅkaḷ uṇmaiyāḷarkaḷāka iruntāl allāhvait tavira uṅkaḷai āmōtippavarkaḷaiyum (tiṟamaiyāḷarkaḷaiyum utaviyāḷarkaḷaiyum) nīṅkaḷ aḻaittu(c cērttu)kkoṇṭu itaip pōṉṟa ōr attiyāyattai (amaittu)k koṇṭuvāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 23

---

فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ وَلَن تَفۡعَلُواْ فَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِي وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُۖ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ

nīṅkaḷ avvitam (koṇṭuvara) iyalātu pōṉāl - uṅkaḷāl niccayam avvāṟu ceyya muṭiyātu - maṉitarkaḷum kaṟkaḷum iraiyākiṉṟa (naraka) neruppukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Atu nirākarippavarkaḷukkeṉa tayār ceyyappaṭṭuḷḷatu
Surah Al-Baqara, Verse 24

---

وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ كُلَّمَا رُزِقُواْ مِنۡهَا مِن ثَمَرَةٖ رِّزۡقٗا قَالُواْ هَٰذَا ٱلَّذِي رُزِقۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَأُتُواْ بِهِۦ مُتَشَٰبِهٗاۖ وَلَهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَهُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

(napiyē!) Evarkaḷ (ivvētattai) nampikkai koṇṭu (atil kūṟappaṭṭuḷḷapaṭi) naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku (corkkattil) niccayamāka cōlaikaḷ uṇṭu eṉṟu nīr naṟceyti kūṟuvīrāka. Avaṟṟil nīraruvikaḷ (toṭarntu) ōṭikkoṇṭē irukkum. Avaṟṟiliruntu (avarkaḷukku) oru kaṉi pucikkak koṭukkappaṭum pōtellām muṉṉar namakkuk koṭukkappaṭṭatum itutāṉē! Eṉa (āccariyappaṭṭuk)kūṟuvārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl) pārvaikku orēvitamākat tōṉṟakkūṭiyavaṟṟaiyē koṭukkap peṟuvārkaḷ. (Eṉiṉum avai cuvaiyil vitavitamāka irukkum.) Paricuttamāṉa maṉaivikaḷum aṅku avarkaḷukku kiṭaippārkaḷ. Mēlum, avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 25

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَسۡتَحۡيِۦٓ أَن يَضۡرِبَ مَثَلٗا مَّا بَعُوضَةٗ فَمَا فَوۡقَهَاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَيَقُولُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۘ يُضِلُّ بِهِۦ كَثِيرٗا وَيَهۡدِي بِهِۦ كَثِيرٗاۚ وَمَا يُضِلُّ بِهِۦٓ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقِينَ

Kocu allatu ataiviṭa (aṟpattil) mēlāṉa etaiyum utāraṇamākak kūṟuvataṟku allāh niccayamāka veṭkappaṭamāṭṭāṉ. Ātalāl, evarkaḷ (uṇmaiyāka) nampikkai koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷ (avvutāraṇam) taṅkaḷ iṟaivaṉāl kūṟappaṭṭa uṇmaiyāṉa utāraṇamtāṉ eṉṟu uṟutiyāka aṟintu koḷvārkaḷ. Eṉiṉum, (ivvētattai) nirākarippavarkaḷō itai utāraṇamākkuvataikkoṇṭu allāh eṉṉatāṉ nāṭukiṟāṉ? Eṉak kūṟuvārkaḷ. Itaikkoṇṭu palarai vaḻikeṭumpaṭiyum ceykiṟāṉ. Itaikkoṇṭu palarai nērvaḻi peṟumpaṭiyum ceykiṟāṉ. (Āṉāl, ivvētattai maṉamuraṇṭāka nirākarikkum) pāvikaḷait tavira (maṟṟavarkaḷai) itaikkoṇṭu vaḻikeṭumpaṭi avaṉ ceyyamāṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 26

---

ٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

allāhviṭattil (ivarkaḷ) ceyta uṭaṉpaṭikkaiyai ivarkaḷ uṟutippaṭuttiya piṉṉum atai muṟittu viṭukiṉṟaṉar. E(nta iratta contat)taic cērttu vaikkumpaṭi allāh kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉō ataip pirittum viṭukiṉṟaṉar. Pūmiyil viṣamam ceytukoṇṭum irukkiṉṟaṉar. Ivarkaḷtāṉ naṣṭamaṭaintavarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 27

---

كَيۡفَ تَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَكُنتُمۡ أَمۡوَٰتٗا فَأَحۡيَٰكُمۡۖ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ

(maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhvai eppaṭi nirākarikkiṟīrkaḷ? Uyiraṟṟavarkaḷāka irunta uṅkaḷai avaṉṉa uyirppittāṉ. Piṉṉum avaṉṉa uṅkaḷai maraṇikkac ceyvāṉ. Piṉṉum avaṉē uṅkaḷai uyirppippāṉ. Ataṉ piṉṉum nīṅkaḷ (uṅkaḷ ceyalkaḷukkuriya kūliyai aṭaivataṟkāka) avaṉiṭamē (vicāraṇaikku) tirumpa koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 28

---

هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَسَوَّىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖۚ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ

avaṉtāṉ (pūmiyaiyum) pūmiyiluḷḷa aṉaittaiyum uṅkaḷukkākap paṭaittāṉ. Piṟaku, avaṉ vāṉattiṟku mēl (taṉ takutikkut takkavāṟu) uyarntu atai ēḻu vāṉaṅkaḷāka amaittāṉ. Mēlum, (avaṟṟilum akilattilum uḷḷa) aṉaittaiyum avaṉ naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 29

---

وَإِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي جَاعِلٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ خَلِيفَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَجۡعَلُ فِيهَا مَن يُفۡسِدُ فِيهَا وَيَسۡفِكُ ٱلدِّمَآءَ وَنَحۡنُ نُسَبِّحُ بِحَمۡدِكَ وَنُقَدِّسُ لَكَۖ قَالَ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

(Napiyē!) Umatu iṟaivaṉ vāṉavarkaḷai nōkki “nāṉ pūmiyil (eṉ) piratinitiyai (ātamai) niccayamāka ēṟpaṭuttap pōkiṉṟaṉ'' eṉak kūṟiya camayattil (ataṟku) avarkaḷ “(pūmiyil) viṣamam ceytu irattam cintakkūṭiya (cantatikaḷaip peṟum) avarai atil (uṉ piratinitiyāka) ākkukiṟāyā? Nāṅkaḷō uṉ paricuttat taṉmaiyaikkūṟi uṉ pukaḻaikkoṇṭu uṉṉaip pukaḻntu koṇṭirukkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟku avaṉ “nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai ellām niccayamāka nāṉ naṉkaṟivēṉ'' eṉak kūṟiviṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 30

---

وَعَلَّمَ ءَادَمَ ٱلۡأَسۡمَآءَ كُلَّهَا ثُمَّ عَرَضَهُمۡ عَلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ فَقَالَ أَنۢبِـُٔونِي بِأَسۡمَآءِ هَـٰٓؤُلَآءِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

piṉpu (ātamaip paṭaittu) ātamukku ellāp (poruḷkaḷiṉ) peyarkaḷaiyum (avaṟṟiṉ taṉmaikaḷaiyum) kaṟṟuk koṭuttu, avaṟṟai anta vāṉavarkaḷukku muṉpākki “(vāṉavarkaḷē! Ātamukku eṉ piratinitiyāka āvataṟkuriya takutiyillai eṉṟu kūṟiṉīrkaḷē! Itil) nīṅkaḷ uṇmaiyāṉavarkaḷāka iruntāl (itō uṅkaḷ muṉṉirukkum) ivaṟṟiṉ peyarkaḷai eṉakku aṟiviyuṅkaḷ'' eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 31

---

قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ لَا عِلۡمَ لَنَآ إِلَّا مَا عَلَّمۡتَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ

(avvāṟu aṟivikka muṭiyāmal) avarkaḷ (iṟaivaṉai nōkki) “nī mikat tūymaiyāṉavaṉ. Nī eṅkaḷukku aṟivittavaṟṟait tavira (vēṟoṉṟaiyum) nāṅkaḷ aṟiyamāṭṭōm. Niccayamāka nītāṉ mika aṟintavaṉ, ñāṉam uṭaiyavaṉ'' eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 32

---

قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ أَنۢبِئۡهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡۖ فَلَمَّآ أَنۢبَأَهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَأَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ

(piṉṉar iṟaivaṉ) “ātamē! Avaṟṟiṉ peyarkaḷai avarkaḷukku aṟivippīrāka!'' Eṉak kūṟiṉāṉ. Avar avarkaḷukku avaṟṟiṉ peyarkaḷai aṟivittapoḻutu avaṉ (vāṉavarkaḷai nōkki) “pūmiyilum vāṉaṅkaḷilum (uṅkaḷukku) maṟaivāṉavaṟṟai niccayamāka nāṉ naṉkaṟipavaṉ eṉṟu nāṉ uṅkaḷukkuk kūṟavillaiyā? Ākavē, nīṅkaḷ (ātamai paṟṟi) veḷiyiṭṭataiyum, maṟaittuk koṇṭataiyum niccayamāka nāṉ (naṉku) aṟivēṉ'' eṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 33

---

وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ وَٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Piṉṉar, nām vāṉavarkaḷai (nōkki) “ātamukku nīṅkaḷ paṇi(ntu sujūtu cey)yuṅkaḷ'' eṉak kūṟiyapōtu iplīsait tavira (aṉaivarum) sujūtu ceytārkaḷ. Avaṉō perumaikoṇṭu vilaki (nam kaṭṭaḷaiyai) nirākarippavarkaḷil āki viṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 34

---

وَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ وَكُلَا مِنۡهَا رَغَدًا حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

piṉṉar, nām (ātamukkut tuṇaiyāka avar maṉaiviyaip paṭaittu ātamai nōkki) “ātamē! Nīr umatu maṉaiviyuṭaṉ corkkattil vacittiruppīrāka. Nīṅkaḷ iruvarum itil virumpum iṭattil (virumpiyavaṟṟait) tārāḷamākap puciyuṅkaḷ. Āṉāl, inta marattai neruṅkātīrkaḷ. Neruṅkiṉāl nīṅkaḷ iruvarum (uṅkaḷukkut) tīṅkiḻaittuk koṇṭavarkaḷāvīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 35

---

فَأَزَلَّهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ عَنۡهَا فَأَخۡرَجَهُمَا مِمَّا كَانَا فِيهِۖ وَقُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ

eṉiṉum, (iplīsākiya) ṣaittāṉ atai kāraṇamāka vaittu, avviruvaraiyum tavaṟiḻaikkumpaṭic ceytu, (corkkattiliruntum) avviruvarum irunta (mēlāṉa) nilaimaiyiliruntum avarkaḷai veḷiyēṟumpaṭi ceytuviṭṭāṉ. Ākavē, (avarkaḷai nōkki) “uṅkaḷil cilar cilarukku etiriyāvar. (Corkkattiliruntu) nīṅkaḷ iṟaṅkiviṭuṅkaḷ. Uṅkaḷukku pūmiyiltāṉ vacikka iṭamuṇṭu. Atil ciṟitu kālam varai cukamum aṉupavikkalām'' eṉa nām kūṟiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 36

---

فَتَلَقَّىٰٓ ءَادَمُ مِن رَّبِّهِۦ كَلِمَٰتٖ فَتَابَ عَلَيۡهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ

piṉṉar ātam cila vākkiyaṅkaḷait taṉ iṟaivaṉiṭamiruntu kaṟṟukkoṇṭār. (Avvākkiyaṅkaḷaikkoṇṭu avar pirārttaṉai ceyta vaṇṇamākavē iruntār.) Ataṉāl avarai (allāh) maṉṉittu viṭṭāṉ. Niccayamāka avaṉ tāṉ mika maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 37

---

قُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ مِنۡهَا جَمِيعٗاۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَن تَبِعَ هُدَايَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

(piṉṉar) nām kūṟiṉōm:- “Nīṅkaḷ aṉaivarum itiliruntu iṟaṅkiviṭuṅkaḷ. Eṉṉiṭamiruntu uṅkaḷukku (eṉ tūtarkaḷ mūlam) nērvaḻi niccayamāka varum. (Uṅkaḷil) evarkaḷ eṉ nērvaḻiyaip piṉpaṟṟukiṟārkaḷō avarkaḷukku oru payamumillai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 38

---

وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

(Tavira) evarkaḷ (eṉ nērvaḻiyai) nirākarittu eṉ vacaṉaṅkaḷaip poyyākkukiṟārkaḷō avarkaḷ narakavācikaḷtāṉ! Avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 39

---

يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِيٓ أُوفِ بِعَهۡدِكُمۡ وَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ

isrāyīliṉ cantatikaḷē! Uṅkaḷukku nāṉ aruḷ purintirunta eṉ aruṭkoṭaiyai niṉaittup pāruṅkaḷ. Nīṅkaḷ eṉakkaḷitta vākkai niṟaivēṟṟuṅkaḷ, nāṉ uṅkaḷukkaḷitta vākkai niṟaivēṟṟuvēṉ. Eṉṉaiyē (payantu) añcuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 40

---

وَءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلۡتُ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُمۡ وَلَا تَكُونُوٓاْ أَوَّلَ كَافِرِۭ بِهِۦۖ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗا وَإِيَّـٰيَ فَٱتَّقُونِ

nāṉ iṟakkiya (ivvētat)tai nīṅkaḷ nampuṅkaḷ. Itu uṅkaḷiṭamuḷḷa (‘tavṟāt' eṉṉum vētat)taiyum uṇmaiyākki vaikkiṟatu. Itai nirākarippavarkaḷil nīṅkaḷē mutaṉmaiyāṉavarkaḷāka ākiviṭa vēṇṭām. (Ivvētattaip paṟṟi uṅkaḷiṭamuḷḷa ‘tavṟāt'til kūṟappaṭṭuḷḷa) eṉ vacaṉaṅkaḷai (māṟṟic) coṟpa vilaikku viṟṟuviṭa vēṇṭām. Nīṅkaḷ (maṟṟa evarukkum payappaṭātu) eṉakkē payappaṭuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 41

---

وَلَا تَلۡبِسُواْ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُواْ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

nīṅkaḷ uṇmaiyai aṟintukoṇṭē atai maṟaittup poyyai uṇmaiyeṉa puraṭṭiviṭa vēṇṭām
Surah Al-Baqara, Verse 42

---

وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱرۡكَعُواْ مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ

nīṅkaḷ toḻukaiyai nilainiṟuttuṅkaḷ. Jakāttum koṭuttu vāruṅkaḷ. (Toḻukaiyil oṉṟucērntu kuṉintu) rukū'u ceypavarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷum (kuṉintu) rukū'u ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 43

---

۞أَتَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبِرِّ وَتَنسَوۡنَ أَنفُسَكُمۡ وَأَنتُمۡ تَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

nīṅkaḷ (tavṟāt) vētattai ōtikkoṇṭē uṅkaḷai(c ceyyumpaṭi atil ēvappaṭṭiruppatai) maṟantuviṭṭu (maṟṟa) maṉitarkaḷai naṉmai ceyyumpaṭi nīṅkaḷ ēvukiṟīrkaḷā? (Ivvaḷavukūṭa) nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā
Surah Al-Baqara, Verse 44

---

وَٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى ٱلۡخَٰشِعِينَ

(ettakaiya kaṣṭattilum) nīṅkaḷ poṟumaiyaik kaikkoṇṭu, toḻutu (iṟaivaṉiṭattil) utavi tēṭuṅkaḷ. Āṉāl, niccayamāka itu uḷḷaccamuṭaiyavarkaḷukkē tavira (maṟṟavarkaḷukku) mikappaḷuvākavē irukkum
Surah Al-Baqara, Verse 45

---

ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَأَنَّهُمۡ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ

(uḷḷaccamuṭaiya) avarkaḷō taṅkaḷ iṟaivaṉai niccayamāka cantippōm eṉṟum, avaṉiṭamē niccayamāka celvōm eṉṟum uṟutiyāka nampuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 46

---

يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

Isrāyīliṉ cantatikaḷē! (Muṟkālattil) nāṉ uṅkaḷukku aruḷ purintirunta eṉ aruṭkoṭaiyaiyum ulakattār aṉaivaraiyum viṭa uṅkaḷai nāṉ mēṉmaippaṭutti vaittiruntataiyum niṉaittup pāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 47

---

وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا يُؤۡخَذُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ

nīṅkaḷ orunāḷaip paṟṟiyum payantu koḷḷuṅkaḷ: (Annāḷil) enta ātmāvum enta ātmāvukkum etaiyum (koṭuttu ataṉ kaṣṭattait) tīrkka māṭṭātu. Ataṟkāka (evaruṭaiya) parinturaiyum ēṟṟukkoḷḷappaṭa māṭṭātu. Ataṟkāka oru parikārattaiyum (īṭākap) peṟṟuk koḷḷappaṭa māṭṭātu. Mēlum, avarkaḷ (evarālum evvita) utaviyum ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 48

---

وَإِذۡ نَجَّيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ

mēlum, uṅkaḷukkut tīya nōviṉai ceytu koṇṭirunta ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāriliruntu nām uṅkaḷai viṭuvittōm. Avarkaḷ uṅkaḷ āṇ piḷḷaikaḷaik koṉṟuviṭṭu uṅkaḷ peṇ (piḷḷai)kaḷai (maṭṭum) uyiruṭaṉ vāḻaviṭṭu vantārkaḷ. Atil uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya oru perum cōtaṉai ēṟpaṭṭiruntatu
Surah Al-Baqara, Verse 49

---

وَإِذۡ فَرَقۡنَا بِكُمُ ٱلۡبَحۡرَ فَأَنجَيۡنَٰكُمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ

mēlum, uṅkaḷukkākak kaṭalaip piḷantu nām uṅkaḷai kāppāṟṟi (uṅkaḷaip piṉtoṭarntu vanta) ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattārai nīṅkaḷ pārttuk koṇṭirukkumpoḻutē mūḻkaṭittōm
Surah Al-Baqara, Verse 50

---

وَإِذۡ وَٰعَدۡنَا مُوسَىٰٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ

iṉṉum (tavṟāt vētattaik koṭukka) mūsāvukku nām nāṟpatu iravukaḷai vākkaḷittiruntōm. (Ataṟkāka avar ceṉṟa) piṉṉar (avar tirumpi varuvataṟ kuḷḷākavē) nīṅkaḷ varampumīṟi oru kāḷaik kaṉṟai(t teyvamāka) eṭuttuk koṇṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 51

---

ثُمَّ عَفَوۡنَا عَنكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkaḷeṉṟu itaṟkup piṉṉum nām uṅkaḷai maṉṉittōm
Surah Al-Baqara, Verse 52

---

وَإِذۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡفُرۡقَانَ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

nīṅkaḷ nērvaḻi peṟuvataṟkāka mūsāvukku (tavṟāt eṉṉum) vētattaiyum, pirittu aṟivikkakkūṭiya (caṭṭa tiṭṭat)taiyum nām koṭuttōm
Surah Al-Baqara, Verse 53

---

وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِنَّكُمۡ ظَلَمۡتُمۡ أَنفُسَكُم بِٱتِّخَاذِكُمُ ٱلۡعِجۡلَ فَتُوبُوٓاْ إِلَىٰ بَارِئِكُمۡ فَٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ عِندَ بَارِئِكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ

Iṉṉum (niṉaittup pāruṅkaḷ:) Mūsā taṉ camūkattārai nōkki “eṉ camūkattārē! Nīṅkaḷ kāḷaik kaṉṟai(t teyvamāka) eṭuttuk koṇṭataṉāl (pakuttaṟivuṭaiya) nīṅkaḷ (kēvalam oru mirukattai vaṇaṅki) uṇmaiyākavē uṅkaḷukku tīṅkiḻaittuk koṇṭīrkaḷ. Nīṅkaḷ maṉam varunti uṅkaḷai paṭaittavaṉiṭam mīṇṭu uṅ(kaḷiluḷḷa varampu mīṟiyavar)kaḷai nīṅkaḷē koṉṟu viṭuṅkaḷ. Itutāṉ uṅkaḷai paṭaittavaṉiṭam uṅkaḷukku naṉmai tarum'' eṉṟu kūṟiṉār. Ākavē, (avvāṟē nīṅkaḷum ceytataṉāl) uṅkaḷai (allāh) maṉṉittu viṭṭāṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ mika maṉṉippavaṉ, makāk karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 54

---

وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ نَرَى ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡكُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ

mēlum, nīṅkaḷ mūsāvai nōkki “nāṅkaḷ allāhvaik kaṇkūṭāka kāṇumvarai uṅkaḷai nampavē māṭṭōm'' eṉṟu kūṟiyapoḻutu, nīṅkaḷ pārttuk koṇṭirukkumpōtē uṅkaḷai (pūkampam pōṉṟa) perum captam piṭittuk koṇṭatu
Surah Al-Baqara, Verse 55

---

ثُمَّ بَعَثۡنَٰكُم مِّنۢ بَعۡدِ مَوۡتِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

nīṅkaḷ (anta perum captattāl) iṟantu viṭṭataṟkup piṉṉum nīṅkaḷ naṉṟi celuttuvīrkaḷ eṉpataṟkāka uṅkaḷai nām uyirppittōm
Surah Al-Baqara, Verse 56

---

وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡغَمَامَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

mēlum, nām uṅkaḷukku mēkam niḻaliṭumpaṭic ceytu, uṅkaḷukku (uṇavāka) ‘maṉṉu-salvā' (eṉṟa iruvakai uṇa)vaiyum iṟakki vaittu (avarkaḷai nōkki) “nām uṅkaḷukku aḷittuvarum paricuttamāṉa ivaṟṟaip pucittu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭiruntōm. (Eṉiṉum nam kaṭṭaḷaiyai mīṟiya) avarkaḷ namakkoṉṟum tīṅkiḻaittu viṭavillai; taṅkaḷukkuttāmē avarkaḷ tīṅkiḻaittuk koṇṭaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 57

---

وَإِذۡ قُلۡنَا ٱدۡخُلُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ فَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ رَغَدٗا وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُولُواْ حِطَّةٞ نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطَٰيَٰكُمۡۚ وَسَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Mēlum, (uṅkaḷ mūtātaiyarkaḷai nōkki) “nīṅkaḷ inta nakarukku ceṉṟu atil uṅkaḷukku viruppamāṉa iṭattil (viruppamāṉavaṟṟait) tārāḷamākap puciyuṅkaḷ; ataṉ vāyilil (nuḻaiyumpoḻutu) talai kuṉintu celluṅkaḷ; ‘hittatuṉ' (eṅkaḷ pāvaccumai nīṅkuka!) Eṉavum kūṟuṅkaḷ. Uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai nām maṉṉittu viṭuvōm. Naṉmai ceytavarkaḷukku (ataṉ kūliyai) atikappaṭuttiyum koṭuppōm'' eṉak kūṟiyiruntōm
Surah Al-Baqara, Verse 58

---

فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَنزَلۡنَا عَلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ

āṉāl, varampu mīṟikkoṇṭē vanta (a)varkaḷ taṅkaḷukkuk kūṟappaṭṭa vārttaiyai māṟṟiviṭṭu kūṟappaṭāta oru vārttaiyai (‘hiṉtatuṉ' kōtumai eṉṟu) kūṟiṉārkaḷ. Avarkaḷ ivvitam (māṟṟik kūṟi) pāvam ceytataṉāl varampu mīṟiya (a)varkaḷ mītu vāṉattiliruntu vētaṉaiyai iṟakki vaittōm
Surah Al-Baqara, Verse 59

---

۞وَإِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ فَقُلۡنَا ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنفَجَرَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۖ كُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ مِن رِّزۡقِ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ

mūsā taṉ iṉattāru(ṭaṉ ‘tīh' eṉṉum pakutikkuc ceṉṟa camayattil taṇṇīr kiṭaikkāmal tākattāl kaṣṭappaṭṭuk koṇṭirunta avarkaḷuk)kut taṇṇīr tēṭiyapōtu (nām avarai nōkki) “nīṅkaḷ uṅkaḷ taṭiyāl ikkallai aṭiyuṅkaḷ'' eṉak kūṟiṉōm. (Avar avvāṟu aṭittatum) uṭaṉē atil iruntu paṉṉiraṇṭu ūṟṟukaḷ utittōṭiṉa. (Avaruṭaiya paṉṉiraṇṭu pirivu) makkaḷ aṉaivarum tāṅkaḷ aruntum taṇṇīrt tuṟaiyait teḷivāka aṟintu koṇṭārkaḷ. (Appoḻutu nām avarkaḷai nōkki “uṅkaḷukku) allāh koṭutta (‘maṉṉu maṟṟum salvā' eṉṉum uṇavu patārttat)tiliruntu puciyuṅkaḷ. (Kalliliruntu utittōṭum innīraip) parukuṅkaḷ. Āṉāl, pūmiyil kaṭumaiyāka viṣamam ceytukoṇṭu alaiyātīrkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Al-Baqara, Verse 60

---

وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نَّصۡبِرَ عَلَىٰ طَعَامٖ وَٰحِدٖ فَٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُخۡرِجۡ لَنَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۢ بَقۡلِهَا وَقِثَّآئِهَا وَفُومِهَا وَعَدَسِهَا وَبَصَلِهَاۖ قَالَ أَتَسۡتَبۡدِلُونَ ٱلَّذِي هُوَ أَدۡنَىٰ بِٱلَّذِي هُوَ خَيۡرٌۚ ٱهۡبِطُواْ مِصۡرٗا فَإِنَّ لَكُم مَّا سَأَلۡتُمۡۗ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ وَٱلۡمَسۡكَنَةُ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ

Āṉāl, (nīṅkaḷ mūsāvai nōkki)''mūsāvē! Orē (vitamāṉa) uṇavai uṭkoṇṭirukka eṅkaḷāl muṭiyātu. Pūmiyil viḷaiyakkūṭiya kīrai, veḷḷarikkāy, kōtumai, paruppu, veṅkāyam ākiyavaṟṟai avaṉ veḷippaṭuttit tarumpaṭi umatu iṟaivaṉai eṅkaḷukkāka nīr kēṭpīrāka'' eṉa avariṭam kēṭṭīrkaḷ. Ataṟku (mūsā)''mēlāṉataṟkup patilākat tāḻntatai māṟṟikkoḷ(ḷa virumpu)kiṟīrkaḷā? (Avvāṟāyiṉ) nīṅkaḷ ētēṉum oru paṭṭaṇattil iṟaṅki viṭuṅkaḷ. Nīṅkaḷ kēṭpatu niccayamāka (aṅkutāṉ) uṅkaḷukkuk kiṭaikkum'' eṉṟu kūṟiviṭṭār. Ākavē, vīḻcciyum iḻivum avarkaḷ mītu vitikkappaṭṭuviṭṭaṉa. Allāhviṉ kōpattilum (avarkaḷ) cārntu viṭṭārkaḷ. Meyyākavē avarkaḷ allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai nirākarittatum, niyāyamiṉṟi iṟaittūtarkaḷaik kolai ceytu vantatum itaṟkuk kāraṇamākum. I(vvaḷavu periya kuṟṟaṅkaḷai avarkaḷ ceyyumpaṭi nērnta)taṟkuk kāraṇam: Avarkaḷ (allāhviṉ kaṭṭaḷaikaḷukku) māṟu ceytaṉar. Mēlum, varampu mīṟikkoṇṭiruntaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 61

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

nampikkai koṇṭavarkaḷāyiṉum, yūtarkaḷāyiṉum, kiṟistavarkaḷāyiṉum, sāpiyīṉkaḷāyiṉum evarkaḷ allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum uṇmaiyākavē nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya kūli avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭattil avarkaḷukku niccayamāka uṇṭu. Mēlum, avarkaḷukku evvitap payamum illai. Avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 62

---

وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

Tūr' eṉṉum malaiyai nām uṅkaḷukku mēl uyartti uṅkaḷiṭam vākkuṟuti vāṅkiya camayattil “nām uṅkaḷukkuk koṭutta (tavṟāt eṉṉum vētat)tai uṟutiyākak kaṭaippiṭiyuṅkaḷ, atiluḷḷatai (eppoḻutum) cintaṉaiyil vaiyuṅkaḷ. (Ataṉāl) nīṅkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka āvīrkaḷ'' (eṉṟu kūṟiṉōm)
Surah Al-Baqara, Verse 63

---

ثُمَّ تَوَلَّيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۖ فَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَكُنتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

itaṟkup piṉṉum nīṅkaḷ (vākku) māṟiviṭṭīrkaḷ. Āṉāl, uṅkaḷ mītu allāhviṉ aruḷum avaṉatu aṉpum illātiruntāl nīṅkaḷ (muṟṟilum) naṣṭamaṭaintavarkaḷil ākiyiruppīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 64

---

وَلَقَدۡ عَلِمۡتُمُ ٱلَّذِينَ ٱعۡتَدَوۡاْ مِنكُمۡ فِي ٱلسَّبۡتِ فَقُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ

mēlum, caṉi(kkiḻamai)yil (mīṉ piṭikkātīrkaḷ eṉṟa taṭaiyai) uṅkaḷil evarkaḷ mīṟiviṭṭārkaḷ eṉpataiyum, ataṟkāka nām avarkaḷai nōkki''nīṅkaḷ ciṟumaippaṭṭa kuraṅkukaḷāki viṭuṅkaḷ!'' Eṉak kūṟiṉōm eṉpataiyum nīṅkaḷ teḷivāka aṟintē irukkiṟīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 65

---

فَجَعَلۡنَٰهَا نَكَٰلٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهَا وَمَا خَلۡفَهَا وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ

ākavē, itai (akkālattil) avarkaḷukku etiril iruntavarkaḷukkum, avarkaḷukkup piṉ (piṟkālattil) varupavarkaḷukkum ōr eccarikkai mikunta paṭippiṉaiyākavum, iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukku ōr upatēcamākavum ākkiṉōm
Surah Al-Baqara, Verse 66

---

وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تَذۡبَحُواْ بَقَرَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَتَّخِذُنَا هُزُوٗاۖ قَالَ أَعُوذُ بِٱللَّهِ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ

tavira, ''oru māṭṭai nīṅkaḷ aṟukkumpaṭi niccayamāka allāh uṅkaḷukku kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ'' eṉa mūsā taṉ camūkattārkaḷukkuk kūṟiyataṟku avarkaḷ (mūsāvē!) “Nīr eṅkaḷaip parikācam ceykiṟīrā?'' Eṉṟārkaḷ. (Ataṟku)''nāṉ (parikācam ceyyum) aṟivīṉarkaḷil āvatai viṭṭum allāhviṭattil pātukāpput tēṭukiṉṟaṉ'' eṉṟār
Surah Al-Baqara, Verse 67

---

قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا فَارِضٞ وَلَا بِكۡرٌ عَوَانُۢ بَيۡنَ ذَٰلِكَۖ فَٱفۡعَلُواْ مَا تُؤۡمَرُونَ

A(nta māṭṭiṉ vaya)tu eṉṉa eṉṟu eṅkaḷukku aṟivikkumpaṭi umatu iṟaivaṉaik kēṭpīrāka!'' Eṉṟārkaḷ. (Ataṟku mūsā) “niccayamāka atu kiḻaṭum alla; iḷaṅkaṉṟum alla. Mattiya paruvattiluḷḷa oru māṭu eṉa avaṉ kūṟukiṟāṉ'' eṉak kūṟi''uṅkaḷukku iṭappaṭṭa kaṭṭaḷaiyai nīṅkaḷ niṟaivēṟṟuṅkaḷ'' eṉṟār
Surah Al-Baqara, Verse 68

---

قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا لَوۡنُهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ صَفۡرَآءُ فَاقِعٞ لَّوۡنُهَا تَسُرُّ ٱلنَّـٰظِرِينَ

ataṟkavarkaḷ “ataṉ niṟam eṉṉaveṉṟu aṟivikkumpaṭi nīr umatu iṟaivaṉaik kēṭpīrāka!'' Eṉṟārkaḷ. (Ataṟku mūsā) “atu pārppavar maṉataik kavarakkūṭiya kalappaṟṟa mañcaḷ niṟamāṉa māṭu eṉa avaṉ kūṟukiṟāṉ'' eṉṟār
Surah Al-Baqara, Verse 69

---

قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَ إِنَّ ٱلۡبَقَرَ تَشَٰبَهَ عَلَيۡنَا وَإِنَّآ إِن شَآءَ ٱللَّهُ لَمُهۡتَدُونَ

ataṟkavarkaḷ niccayamāka am'māṭu (etu eṉa) eṅkaḷukkuc cantēkamāka irukkiṟatu. Atu etu? (Vēlai ceytu paḻakiyatā) eṉa eṅkaḷukku vivarittu aṟivikkumpaṭi umatu iṟaivaṉaik kēṭpīrāka. Allāh nāṭiṉāl niccayamāka nāṅkaḷ (ivviṣayattil) nērvaḻi peṟṟuviṭuvōm'' eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 70

---

قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا ذَلُولٞ تُثِيرُ ٱلۡأَرۡضَ وَلَا تَسۡقِي ٱلۡحَرۡثَ مُسَلَّمَةٞ لَّا شِيَةَ فِيهَاۚ قَالُواْ ٱلۡـَٰٔنَ جِئۡتَ بِٱلۡحَقِّۚ فَذَبَحُوهَا وَمَا كَادُواْ يَفۡعَلُونَ

(ataṟku mūsā) “niccayamāka atu pūmiyil uḻavaṭippataṟkum, payirukkut taṇṇīr iṟaippataṟkum payaṉpaṭuttappaṭāta, atil aṟavē vaṭuvillāta kuṟaiyaṟṟa oru māṭu'' eṉṟu avaṉ kūṟukiṟāṉ eṉṟār. (Ataṟku) avarkaḷ''ippoḻututāṉ nīr cariyāṉa vivaram koṇṭu vantīr'' eṉak kūṟiya piṉṉum avarkaḷ aṟukka maṉamiṉṟiyē atai aṟuttārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 71

---

وَإِذۡ قَتَلۡتُمۡ نَفۡسٗا فَٱدَّـٰرَ ٰٔتُمۡ فِيهَاۖ وَٱللَّهُ مُخۡرِجٞ مَّا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ

nīṅkaḷ oruvaṉaik kolai ceytuviṭṭu (tappittuk koḷḷa) ataip paṟṟi nīṅkaḷ tarkkittuk koṇṭirunta camayattil (am'māṭṭai aṟukkumpaṭik kaṭṭaḷaiyiṭṭu kolai viṣayattil) nīṅkaḷ maṟaittu vaittiruntatai allāh veḷiyākkiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 72

---

فَقُلۡنَا ٱضۡرِبُوهُ بِبَعۡضِهَاۚ كَذَٰلِكَ يُحۡيِ ٱللَّهُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ

Ākavē, avarkaḷai nōkki (nīṅkaḷ atai aṟuttu)''atil oru pākattaik koṇṭu (kolaiyuṇṭa) avaṉai aṭiyuṅkaḷ'' eṉa nām kūṟiṉōm. (Avvāṟu aṭittavuṭaṉ iṟantavaṉ uyirpeṟṟeḻuntu kolaiyāḷiyai aṟivittāṉ. Avaṉ uyirpeṟṟa) ivvāṉṟa iṟantavarkaḷai allāh uyirppippāṉ. Mēlum, nīṅkaḷ aṟintukoḷvataṟkāka avaṉ taṉ (āṟṟalai aṟivikkakkūṭiya) attāṭcikaḷai uṅkaḷukkuk kāṭṭukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 73

---

ثُمَّ قَسَتۡ قُلُوبُكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَهِيَ كَٱلۡحِجَارَةِ أَوۡ أَشَدُّ قَسۡوَةٗۚ وَإِنَّ مِنَ ٱلۡحِجَارَةِ لَمَا يَتَفَجَّرُ مِنۡهُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَشَّقَّقُ فَيَخۡرُجُ مِنۡهُ ٱلۡمَآءُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَهۡبِطُ مِنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

itaṟkup piṉṉum uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ iṟukiviṭṭaṉa. Avai kaṟpāṟaikaḷaip pōl allatu avaṟṟaiviṭak kaṭiṉamāṉavaiyāka irukkiṉṟaṉa. (Ēṉeṉṟāl) kaṟpāṟaikaḷilum toṭarntu (tāṉākavē) ūṟṟukaḷ utittōṭik koṇṭiruppavaiyum niccayamāka uṇṭu. Piḷantu atiliruntu nīr puṟappaṭakkūṭiyavaiyum avaṟṟil uṇṭu. Allāhvuṭaiya payattāl (malai mītiruntu) uruṇṭu viḻak kūṭiyavaiyum avaṟṟil uṇṭu. (Āṉāl, yūtarkaḷē! Nīṅkaḷ tāṉākavum tiruntavillai. Napimārkaḷiṉ pōtaṉaikkum cevicāykkavillai. Allāhvukkum payappaṭavillai.) Uṅkaḷ ceyalaippaṟṟi allāh parāmukamāyillai
Surah Al-Baqara, Verse 74

---

۞أَفَتَطۡمَعُونَ أَن يُؤۡمِنُواْ لَكُمۡ وَقَدۡ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَسۡمَعُونَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُحَرِّفُونَهُۥ مِنۢ بَعۡدِ مَا عَقَلُوهُ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅ(kaḷ vārttai)kaḷukkāka ivarkaḷ nampikkai koḷvārkaḷ eṉa etirpārkkiṟīrkaḷā? Allāhviṉ vacaṉattaik kēṭṭu atai naṉku purinta piṉṉarum, (ataṉ cariyāṉa poruḷai) aṟintukoṇṭē atai māṟṟiviṭum oru piriviṉarum avarkaḷil iruntaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 75

---

وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَا بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ قَالُوٓاْ أَتُحَدِّثُونَهُم بِمَا فَتَحَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ لِيُحَآجُّوكُم بِهِۦ عِندَ رَبِّكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

Mēlum, avarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷaic cantittāl (“tavṟāttil uṅkaḷ napiyaip paṟṟi kūṟappaṭṭirukkiṟatu. Ātalāl,) nāṅkaḷum (avarai) nampikkai koḷkiṟōm'' eṉak kūṟukiṟārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷ taṉittapoḻutu oruvar maṟṟavarai nōkki “(uṅkaḷ vētattil) allāh uṅkaḷukkut terivittiruppatai avarkaḷukku nīṅkaḷ aṟivikkiṟīrkaḷā? Uṅkaḷ iṟaivaṉ muṉpāka ataik koṇṭu avarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ tarkkippataṟkākavā? (Avarkaḷukkuc collik koṭukkiṟīrkaḷ.) Ivvaḷavukūṭa nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 76

---

أَوَلَا يَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ

avarkaḷ maṟaippataiyum pakiraṅkappaṭuttuvataiyum niccayamāka allāh naṉkaṟivāṉ eṉpatai avarkaḷ aṟiya vēṇṭāmā
Surah Al-Baqara, Verse 77

---

وَمِنۡهُمۡ أُمِّيُّونَ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّآ أَمَانِيَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ

mēlum, kalvi aṟivu illātavarkaḷum avarkaḷil uṇṭu. Vētattaip paṟṟi (kēḷvippaṭṭuḷḷa) vīṇ nampikkaikaḷait tavira (uṇmaiyai) avarkaḷ aṟiyavē māṭṭārkaḷ. Avarkaḷ vīṇ cantēkattil (āḻntu) kiṭappavarkaḷait tavira (vēṟu) illai
Surah Al-Baqara, Verse 78

---

فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ يَكۡتُبُونَ ٱلۡكِتَٰبَ بِأَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ يَقُولُونَ هَٰذَا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ لِيَشۡتَرُواْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا كَتَبَتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا يَكۡسِبُونَ

evarkaḷ taṅkaḷ kaikaḷaik koṇṭu (kaṟpaṉaiyāka) eḻutiya puttakattai oru coṟpakkirayattai aṭaivataṟkāka “itu allāhviṭamiruntu vantatutāṉ'' eṉṟu kūṟukiṟārkaḷō avarkaḷukkuk kēṭutāṉ! (Atai) avarkaḷuṭaiya kaikaḷ eḻutiyataṉālum avarkaḷukkuk kēṭutāṉ! Avarkaḷ (ataikkoṇṭu poruḷ) campātippatālum avarkaḷukkuk kēṭutāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 79

---

وَقَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَةٗۚ قُلۡ أَتَّخَذۡتُمۡ عِندَ ٱللَّهِ عَهۡدٗا فَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ عَهۡدَهُۥٓۖ أَمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

‘‘oru cila nāḷkaḷukkēt tavira naraka neruppu eṅkaḷait tīṇṭavē ceyyātu'' eṉa avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. (Ataṟku napiyē! Avarkaḷai) kēṭpīrāka: Allāhviṭam ētēṉum (avvāṟu) ōr uṟutimoḻiyai nīṅkaḷ peṟṟirukkiṟīrkaḷā? Avvāṟāyiṉ niccayamāka allāh taṉ vākku māṟamāṭṭāṉ. Allatu nīṅkaḷ aṟiyātatai allāhviṉ mītu (poy) colkiṟīrkaḷā
Surah Al-Baqara, Verse 80

---

بَلَىٰۚ مَن كَسَبَ سَيِّئَةٗ وَأَحَٰطَتۡ بِهِۦ خَطِيٓـَٔتُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Avvāṟaṉṟu! Evarkaḷ pāvattaiyē campātittuk koṇṭiruntu, avarkaḷuṭaiya pāvam avarkaḷai cūḻntu koṇṭatō avarkaḷ (yārāka iruppiṉum) narakavācikaḷē! Atiltāṉ avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 81

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

āṉāl, evarkaḷ (ivvētattai) uṇmaiyākavē nampikkaikoṇṭu naṟkāriyaṅkaḷaic ceykiṟārkaḷō avarkaḷ corkkavācikaḷē! Atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 82

---

وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ لَا تَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَانٗا وَذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَقُولُواْ لِلنَّاسِ حُسۡنٗا وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ ثُمَّ تَوَلَّيۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنكُمۡ وَأَنتُم مُّعۡرِضُونَ

mēlum, (niṉaittup pāruṅkaḷ:) Isrāyīliṉ cantatikaḷiṭam ‘‘nīṅkaḷ allāhvait tavira (vēṟoṉṟaiyum) vaṇaṅkātīrkaḷ; tāy, tantaikkum, uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum naṉmai ceyyuṅkaḷ; aṉaittu maṉitarkaḷiṭamum aḻakākap pēcuṅkaḷ (nalla pēccukaḷai pēcuṅkaḷ); toḻukaiyai nilainiṟuttuṅkaḷ; jakāttu koṭuttu vāruṅkaḷ'' eṉṟu nām vākkuṟuti vāṅkiyapoḻutu, uṅkaḷil cilarait tavira maṟṟa aṉaivarum puṟakkaṇittu (māṟi) viṭṭīrkaḷ. (Eppoḻutum, ivvāṟē) nīṅkaḷ puṟakkaṇittē vantirukkiṟīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 83

---

وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ لَا تَسۡفِكُونَ دِمَآءَكُمۡ وَلَا تُخۡرِجُونَ أَنفُسَكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ ثُمَّ أَقۡرَرۡتُمۡ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ

mēlum, uṅkaḷ (cakōtararkaḷuṭaiya) irattaṅkaḷai ōṭṭātīrkaḷ eṉṟum, uṅkaḷ illaṅkaḷai viṭṭu uṅka(ḷ cakōtararka)ḷai veḷiyēṟṟātīrkaḷ eṉṟum, uṅ(kaḷ mūtātai)kaḷiṭam nām uṟutimoḻi vāṅkiyatai nīṅkaḷum (maṉam virumpi cam'matittu) atai uṟutippaṭutti irukkiṟīrkaḷ eṉpatai niṉaittup pāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 84

---

ثُمَّ أَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تَقۡتُلُونَ أَنفُسَكُمۡ وَتُخۡرِجُونَ فَرِيقٗا مِّنكُم مِّن دِيَٰرِهِمۡ تَظَٰهَرُونَ عَلَيۡهِم بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَإِن يَأۡتُوكُمۡ أُسَٰرَىٰ تُفَٰدُوهُمۡ وَهُوَ مُحَرَّمٌ عَلَيۡكُمۡ إِخۡرَاجُهُمۡۚ أَفَتُؤۡمِنُونَ بِبَعۡضِ ٱلۡكِتَٰبِ وَتَكۡفُرُونَ بِبَعۡضٖۚ فَمَا جَزَآءُ مَن يَفۡعَلُ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ إِلَّا خِزۡيٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُرَدُّونَ إِلَىٰٓ أَشَدِّ ٱلۡعَذَابِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

Ivvāṟu uṟutippaṭuttiya piṉṉarum nīṅkaḷ uṅ(kaḷ maṉitar)kaḷaik kolai ceytu viṭukiṟīrkaḷ. Uṅkaḷil palarai avarkaḷiṉ illaṅkaḷil iruntum veḷiyēṟṟi viṭukiṟīrkaḷ. Avarkaḷukku etirāka pāvamākavum aniyāyamākavum (avarkaḷuṭaiya etirikaḷukku) nīṅkaḷ utaviyum ceykiṟīrkaḷ. (Āṉāl, nīṅkaḷ veḷiyēṟṟiya) avarkaḷ (etirikaḷiṉ kaiyil cikkik) kaitikaḷāka uṅkaḷiṭam (utavitēṭi) vantuviṭṭālō avarkaḷukkāka nīṅkaḷ (poruḷai) īṭukoṭuttu (avarkaḷai mīṭṭu) viṭukiṟīrkaḷ. Āṉāl, avarkaḷai avarkaḷ illaṅkaḷiliruntu veḷiyēṟṟuvatum uṅkaḷukkut taṭai ceyyappaṭṭuḷḷatu. (Ivvāṟu ceyyum) nīṅkaḷ vētattil (uḷḷa) cila kaṭṭaḷaikaḷai nampikkaikoṇṭu, cila kaṭṭaḷaikaḷai nirākarikkiṟīrkaḷā? Uṅkaḷil evarkaḷ ivvāṟu ceykiṟārkaḷō avarkaḷukku ivvulakattil iḻivait tavira (vēṟoṉṟum) kiṭaikkātu. Maṟumaiyilō, (avarkaḷ) kaṭumaiyāṉa vētaṉaiyiṉ pakkam viraṭṭappaṭuvārkaḷ. Uṅkaḷ icceyalaip paṟṟi allāh parāmukamāyillai
Surah Al-Baqara, Verse 85

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۖ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ

ivarkaḷtāṉ maṟumai (vāḻkkai)kkup patilāka ivvulaka vāḻkkaiyai vilai koṭuttu vāṅkik koṇṭavarkaḷ. Ātalāl, avarkaḷukku (koṭukkappaṭum) vētaṉai oru ciṟitum ilēcākkappaṭa māṭṭātu. Avarkaḷ (oru) utavi(yum) ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 86

---

وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَقَفَّيۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ بِٱلرُّسُلِۖ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ أَفَكُلَّمَا جَآءَكُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُكُمُ ٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ فَفَرِيقٗا كَذَّبۡتُمۡ وَفَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ

Tavira, (yūtarkaḷē!) Niccayamāka nām mūsāvukku (oru) vētattaik koṭuttōm. Avarukkup piṉ toṭarcciyākap pala tūtarkaḷaiyum aṉuppivaittōm. Maryamuṭaiya makaṉ īsāvukkut teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṭuttu avarai (jiprīl eṉṉum) paricutta ātmāvaik koṇṭum palappaṭutti vaittōm. (Āṉāl,) uṅkaḷ maṉam virumpāta etaiyum (namatu) tūtar oruvar uṅkaḷiṭam koṇṭu vantapōtilum nīṅkaḷ karvam (koṇṭu vilakik) koḷḷavillaiyā? Mēlum, (tūtarkaḷil) cilarai nīṅkaḷ poyyākki, cilarai kolai ceytum viṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 87

---

وَقَالُواْ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَل لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَقَلِيلٗا مَّا يُؤۡمِنُونَ

‘‘eṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ tiraiyiṭappaṭṭirukkiṉṟaṉa'' eṉṟu avarkaḷ (parikācamākak) kūṟukiṉṟaṉar. Avvāṟaṉṟu, avarkaḷiṉ nirākarippiṉ kāraṇattāl allāh avarkaḷai capittu viṭṭāṉ. Ātalāl, avarkaḷ nampikkai koḷvatu veku coṟpamē
Surah Al-Baqara, Verse 88

---

وَلَمَّا جَآءَهُمۡ كِتَٰبٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ وَكَانُواْ مِن قَبۡلُ يَسۡتَفۡتِحُونَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَمَّا جَآءَهُم مَّا عَرَفُواْ كَفَرُواْ بِهِۦۚ فَلَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ

allāhviṭamiruntu avarkaḷukku oru vētam vantatu. Atu avarkaḷiṭamuḷḷa vētattai uṇmaiyākkiyum vaikkiṟatu. Itaṟku muṉpu avarkaḷ nirākarip pavarkaḷukku etirāka taṅkaḷukku veṟṟiyai aḷikkumpaṭi (inta vētattiṉ poruṭṭāl iṟaivaṉiṭam) pirārttaṉai ceytu koṇṭiruntārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷ naṉkaṟin(tu, varumeṉa etirpārt)tirunta ivvētam avarkaḷiṭam vanta camayattil itai avarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷ. Ākavē, (anta) nirākarippavarkaḷiṉ mītu allāhviṉ cāpamuṇṭākuka
Surah Al-Baqara, Verse 89

---

بِئۡسَمَا ٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡ أَن يَكۡفُرُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بَغۡيًا أَن يُنَزِّلَ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ فَبَآءُو بِغَضَبٍ عَلَىٰ غَضَبٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ

(Inta kur'āṉai taṅkaḷ mītu iṟakkāmal) allāh taṉ aṭiyārkaḷil, tāṉ virumpiyavarkaḷ mītu taṉ aruḷai iṟakki vaittataippaṟṟi poṟāmaikoṇṭu, allāh iṟakkivaitta (i)taiyē nirākarippataṉ mūlamāka avarkaḷ taṅkaḷukkāka etai vāṅkik koṇṭārkaḷō atu (mikak) keṭṭatu. (Kur'āṉait taṅkaḷ mītu iṟakkavillaiyeṉṟa) kōpattiṉāl (atai nirākarittu allāhviṉ) kōpattil avarkaḷ cārntu viṭṭārkaḷ. Ātalāl, (an)nirākarippavarkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 90

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ نُؤۡمِنُ بِمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَيَكۡفُرُونَ بِمَا وَرَآءَهُۥ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَهُمۡۗ قُلۡ فَلِمَ تَقۡتُلُونَ أَنۢبِيَآءَ ٱللَّهِ مِن قَبۡلُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

‘‘allāh iṟakkivaitta (i)tai nīṅkaḷ nampikkai koḷḷuṅkaḷ'' eṉa avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl ‘‘eṅkaḷ (napimārkaḷ) mītu iṟakkappaṭṭavaṟṟai (maṭṭumē) nampikkai koḷvōm'' eṉak kūṟi avaṟṟait tavira uḷḷa i(n)ta(k kur'ā)ṉai nirākarittu viṭukiṟārkaḷ. Āṉāl, ituvō avarkaḷiṭamuḷḷa (tavṟāt)tai meyyākki vaikkiṉṟa uṇmaiyā(ṉa vētamā)ka irukkiṟatu. (Napiyē! Avarkaḷai nōkkik) kēṭpīrāka: ‘‘(Uṅkaḷ vētattai) uṇmaiyākavē nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāyiruntāl (uṅkaḷil tōṉṟiya) allāhvuṭaiya napimārkaḷai itaṟku muṉ nīṅkaḷ ēṉ kolai ceytīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 91

---

۞وَلَقَدۡ جَآءَكُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ

(isrāyīliṉ cantatikaḷē!) Niccayamāka mūsā uṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyē koṇṭu vantiruntār. Āṉāl, nīṅkaḷō ataṟkup piṉṉum oru kāḷaik kaṉṟai(t teyvamāka) eṭuttuk koṇṭīrkaḷ. (Ivvāṟē ovvoru viṣayattilum) nīṅkaḷ (varampu kaṭanta) aniyāyakkārarkaḷākavē irukkiṟīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 92

---

وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱسۡمَعُواْۖ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَأُشۡرِبُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡعِجۡلَ بِكُفۡرِهِمۡۚ قُلۡ بِئۡسَمَا يَأۡمُرُكُم بِهِۦٓ إِيمَٰنُكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Uṅka(ḷ mūtātai)kaḷiṭam nām vākkuṟuti vāṅkiya nērattil avarkaḷukkumēl (‘tūr') malaiyai uyartti ‘‘uṅkaḷukku nām koṭutta (tavṟāt)tai uṟutiyākak kaṭaippiṭiyuṅkaḷ. (Ataṟkuc) cevicāyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiyataṟku (avarkaḷ ‘‘nīṅkaḷ kūṟiyataic) ceviyuṟṟōm. (Āṉāl ataṟku) māṟu ceyvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ākavē, avarkaḷ (nam kaṭṭaḷaiyai) nirākarit(tu māṟu cey)tataṉ kāraṇamāka avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil oru kāḷaik kaṉṟu(ṭaiya piriyam) ūṭṭappaṭṭārkaḷ. ‘‘(Innilaiyilum) nīṅkaḷ (tavṟāttai) nampikkai koṇṭavarkaḷ eṉ(ṟu uṅkaḷaik kūṟuvateṉ)ṟāl ivvāṟu ceyyumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭum anta nampikkai (mikak) keṭṭatu'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 93

---

قُلۡ إِن كَانَتۡ لَكُمُ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ عِندَ ٱللَّهِ خَالِصَةٗ مِّن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

‘‘(yūtarkaḷē!) Allāhviṭamirukkum maṟumai(yiṉ corkka) vīṭu (maṟṟa) maṉitarkaḷukku illāmal uṅkaḷukkē contameṉa (kūṟukiṉṟa) nīṅkaḷ uṇmai kūṟupavarkaḷāka iruntāl (uṅkaḷukkuc contamāṉa avvīṭṭiṟkuc celvataṟku) nīṅkaḷ maraṇattai virumpuṅkaḷ'' eṉa (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 94

---

وَلَن يَتَمَنَّوۡهُ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ

(āṉāl,) avarkaḷ karaṅkaḷ (ceytu) aṉuppiyirukkum (pāvaṅkaḷiṉ) kāraṇattāl atai avarkaḷ aṟavē virumpavē māṭṭārkaḷ. (Inta) aniyāyakkārarkaḷai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 95

---

وَلَتَجِدَنَّهُمۡ أَحۡرَصَ ٱلنَّاسِ عَلَىٰ حَيَوٰةٖ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۚ يَوَدُّ أَحَدُهُمۡ لَوۡ يُعَمَّرُ أَلۡفَ سَنَةٖ وَمَا هُوَ بِمُزَحۡزِحِهِۦ مِنَ ٱلۡعَذَابِ أَن يُعَمَّرَۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ

mēlum, (napiyē! Anta yūtarkaḷ) maṟṟa maṉitarkaḷai viṭavum (kuṟippāka) iṇaivaippavarkaḷai viṭavum (nīṇṭa nāḷ) uyirvāḻa mikavum pērācai uṭaiyavarkaḷāka iruppatai niccayam kāṇpīr! Avarkaḷil ovvoruvaṉum ‘‘tāṉ āyiram āṇṭukaḷ uyir vāḻa vēṇṭumē?'' Eṉṟu virumpuvāṉ. (Avvāṟu nīṇṭa nāḷ) uyiruṭaṉ irukka avaṉai viṭṭuvaittālum atu vētaṉaiyiliruntu oru ciṟitum avaṉait tappikka vaittuviṭātu. Allāh avarkaḷ ceyvatai uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 96

---

قُلۡ مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّـجِبۡرِيلَ فَإِنَّهُۥ نَزَّلَهُۥ عَلَىٰ قَلۡبِكَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ

‘‘(Uṅkaḷil) evar jiprīlukku etiri'' eṉa (napiyē! Yūtarkaḷai)k kēṭpīrāka. Niccayamāka avar itai allāhviṉ kaṭṭaḷaippaṭiyē umatu uḷḷattil iṟakki vaittār. Itu taṉakku muṉṉuḷḷa (vētat)tai uṇmaippaṭuttuvatākavum, nērāṉa vaḻiyai aṟivikkakkūṭiyatākavum, nampikkai uṭaiyavarkaḷukku naṟceytiyākavum irukkiṟatu
Surah Al-Baqara, Verse 97

---

مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّلَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَجِبۡرِيلَ وَمِيكَىٰلَ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَدُوّٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ

(uṅkaḷil) evarēṉum allāhvukkum, avaṉuṭaiya vāṉavarkaḷukkum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷukkum, jiprīlukkum, mīkkāyīlukkum etiriyāki (avarkaḷai nirākarittu) viṭṭāl (an)nirākarippavarkaḷukku niccayamāka allāhvum etiri āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 98

---

وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ وَمَا يَكۡفُرُ بِهَآ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقُونَ

(napiyē!) Niccayamāka mikat teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷaiyē umakku iṟakki irukkiṟōm. Pāvikaḷait tavira (maṟṟevarum) avaṟṟai nirākarikka māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 99

---

أَوَكُلَّمَا عَٰهَدُواْ عَهۡدٗا نَّبَذَهُۥ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ

avarkaḷ (taṅkaḷ napiyiṭam) ōr uṭaṉpaṭikkaiyaic ceytapōtellām avarkaḷil oru piriviṉar atai (niṟaivēṟṟātu) eṭutteṟintu viṭavillaiyā? Māṟāka, avarkaḷil perumpālōr (itai) nampikkai koḷḷamāṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 100

---

وَلَمَّا جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ نَبَذَ فَرِيقٞ مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ كَأَنَّهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ

allāhviṭamiruntu tūtar oruvar avarkaḷiṭam vantu avarkaḷiṭamuḷḷa (vētat)tai uṇmaippaṭuttiyapōtilum, (muntiya) vētam vaḻaṅkappaṭṭa (a)varkaḷil palar allāhvuṭaiya (inta) vētattaiyē tāṅkaḷ aṟiyātatu pōl taṅkaḷ mutukukkup piṉōl tūkkippōṭṭu viṭukiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 101

---

وَٱتَّبَعُواْ مَا تَتۡلُواْ ٱلشَّيَٰطِينُ عَلَىٰ مُلۡكِ سُلَيۡمَٰنَۖ وَمَا كَفَرَ سُلَيۡمَٰنُ وَلَٰكِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ كَفَرُواْ يُعَلِّمُونَ ٱلنَّاسَ ٱلسِّحۡرَ وَمَآ أُنزِلَ عَلَى ٱلۡمَلَكَيۡنِ بِبَابِلَ هَٰرُوتَ وَمَٰرُوتَۚ وَمَا يُعَلِّمَانِ مِنۡ أَحَدٍ حَتَّىٰ يَقُولَآ إِنَّمَا نَحۡنُ فِتۡنَةٞ فَلَا تَكۡفُرۡۖ فَيَتَعَلَّمُونَ مِنۡهُمَا مَا يُفَرِّقُونَ بِهِۦ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَزَوۡجِهِۦۚ وَمَا هُم بِضَآرِّينَ بِهِۦ مِنۡ أَحَدٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَتَعَلَّمُونَ مَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡۚ وَلَقَدۡ عَلِمُواْ لَمَنِ ٱشۡتَرَىٰهُ مَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖۚ وَلَبِئۡسَ مَا شَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ

Mēlum, (anta yūtarkaḷ) sulaimāṉuṭaiya āṭciyaip paṟṟi (avarkaḷukku) ṣaittāṉ ōtik (kaṟṟuk) koṭuttirunta (cūṉiyam, māya mantiram ākiya)vaṟṟaip piṉpaṟṟiṉārkaḷ. Āṉāl, sulaimāṉō ‘nirākarippavarāka' irukkavillai; anta ṣaittāṉkaḷtāṉ uṇmaiyākavē nirākarippavarkaḷāka iruntārkaḷ. Ēṉeṉṟāl, avarkaḷ maṉitarkaḷukku cūṉiyattaiyum ‘pāpilūṉ' (eṉṉum ūril) ‘hārūt' ‘mārūt' eṉṉum iru vāṉavarkaḷukku iṟakkappaṭṭavaṟṟaiyum kaṟṟukkoṭuttu vantārkaḷ. Avviru vāṉavarkaḷō (avarkaḷiṭam cūṉiyattaik kaṟkacceṉṟa maṉitarkaḷai nōkki) ‘‘nāṅkaḷ cōtaṉaiyāka irukkiṟōm. (Itaik kaṟṟāl nīṅkaḷ nirākarippavarkaḷāki viṭuvīrkaḷ. Ātalāl, itaik kaṟṟu) nīṅkaḷ nirākarippavarkaḷākiviṭa vēṇṭām eṉṟu kūṟumvarai avarkaḷ atai oruvarukkum kaṟṟuk koṭuppatēyillai, (ivvitam kūṟiya piṉṉum itaik kaṟka virumpiyavarkaḷ) kaṇavaṉukkum maṉaivikkum iṭaiyil piriviṉai uṇṭu paṇṇakkūṭiya vaḻiyai avarkaḷiṭamiruntu kaṟṟuk koḷvārkaḷ. Allāhviṉ kaṭṭaḷaiyiṉṟi ataṉ mūlam avarkaḷ oruvarukkumē tīṅkiḻaittiṭa muṭiyātu. Avarkaḷukku oru palaṉumaḷikkāmal tīṅkiḻaikkakkūṭiyatu etuvō ataittāṉ avarkaḷ kaṟṟuk koḷkiṟārkaḷ. (Iṟai nampikkaikkup patilāka) a(c cūṉiyat)tai evaṉ vilaikku vāṅkik koṇṭāṉō avaṉukku maṟumaiyil oru pākkiyamum illai eṉpatait teḷivāka cantēkamaṟa avarkaḷum aṟintirukkiṟārkaḷ. Taṅkaḷaiyē viṟṟu avarkaḷ etai vāṅkik koṇṭārkaḷō atu niccayamāka (mikak) keṭṭatu. (Itai) avarkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭumē
Surah Al-Baqara, Verse 102

---

وَلَوۡ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَمَثُوبَةٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ خَيۡرٞۚ لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ

Ākavē, avarkaḷ (ivvētattai) nampikkai koṇṭu, (accūṉiyaṅkaḷai viṭṭu) vilakikkoṇṭāl (avarkaḷukku) allāhviṭam kiṭaikkum caṉmāṉam niccayamāka mika mēlāṉatāyirukkum. (Itai) avarkaḷ aṟintukoḷḷa vēṇṭumē
Surah Al-Baqara, Verse 103

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقُولُواْ رَٰعِنَا وَقُولُواْ ٱنظُرۡنَا وَٱسۡمَعُواْۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٞ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (napiyai nōkki) ‘rāyiṉā' eṉak kūṟātīrkaḷ. (Ataṟkup patilāka ‘‘eṅkaḷaip pāruṅkaḷ!' Eṉṟa poruḷait tarum) ‘‘uṉḷurṉā'' eṉak kūṟuṅkaḷ. (Mēlum, napi kūṟuvatai muḻumaiyāka) cevimaṭuṅkaḷ. (Itaṟku māṟākak kūṟum) nirākarippavarkaḷukku mikat tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 104

---

مَّا يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ وَلَا ٱلۡمُشۡرِكِينَ أَن يُنَزَّلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ خَيۡرٖ مِّن رَّبِّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Vētattaiyuṭaiyavarkaḷilum, iṇaivaittu vaṇaṅku pavarkaḷilum uḷḷa (ivvētattai) nirākarippavarkaḷ (taṅkaḷiṭam uḷḷataiviṭa) ciṟanta oṉṟu uṅkaḷ iṟaivaṉāl uṅkaḷ mītu aruḷappaṭuvatai virumpavē māṭṭārkaḷ. Āṉāl, allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷukkut taṉ karuṇaiyai contamākki viṭukiṟāṉ. Allāh makattāṉa aruḷuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 105

---

۞مَا نَنسَخۡ مِنۡ ءَايَةٍ أَوۡ نُنسِهَا نَأۡتِ بِخَيۡرٖ مِّنۡهَآ أَوۡ مِثۡلِهَآۗ أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ

(napiyē!) Oru vacaṉattai nām māṟṟiṉālum allatu atai maṟakkaṭittālum ataṟku oppāṉatai allatu ataiviṭac ciṟantatai nām koṇṭu varuvōm. Allāh ellāvaṟṟiṟkum niccayamāka pērāṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā
Surah Al-Baqara, Verse 106

---

أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ

vāṉaṅkaḷ maṟṟum pūmiyiṉ āṭci allāhvukkē uriyatu eṉpatai nīr aṟiyavillaiyā? (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Allāhvait tavira uṅkaḷukkup pātukāvalaṉum illai; utavi ceypavaṉum illai
Surah Al-Baqara, Verse 107

---

أَمۡ تُرِيدُونَ أَن تَسۡـَٔلُواْ رَسُولَكُمۡ كَمَا سُئِلَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۗ وَمَن يَتَبَدَّلِ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Itaṟku muṉṉar mūsāviṭam (avaruṭaiya makkaḷ vīṇāṉa kēḷvikaḷaik) kēṭṭataip pōl nīṅkaḷum uṅkaḷukku aṉuppappaṭṭa tūtariṭam kēṭka virumpukiṟīrkaḷā? Evar (ittakaiya kēḷvikaḷaik kēṭṭu) taṉ nampikkaiyai nirākarippaik koṇṭu māṟṟik koḷkiṟārō avar nērāṉa vaḻiyaiviṭṭu meyyākavē tavaṟiviṭṭār
Surah Al-Baqara, Verse 108

---

وَدَّ كَثِيرٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يَرُدُّونَكُم مِّنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِكُمۡ كُفَّارًا حَسَدٗا مِّنۡ عِندِ أَنفُسِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَٱعۡفُواْ وَٱصۡفَحُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

Vētattaiyuṭaiyavarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ nampikkaiyāḷarkaḷākiya uṅkaḷai nirākarippavarkaḷāka māṟṟiviṭa vēṇṭumē! Eṉṟu virumpukiṟārkaḷ. Avarkaḷukku uṇmai (iṉṉateṉat) teḷivākat terinta piṉṉum ivvāṟu avarkaḷ virumpuvataṉ kāraṇamellām avarkaḷukku (uṅkaḷ mītu)ḷḷa poṟāmaitāṉ. Ākavē, allāhvuṭaiya (maṟṟoru) kaṭṭaḷai varumvarai (avarkaḷai) nīṅkaḷ maṉṉittum puṟakkaṇittum vāruṅkaḷ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum mikavum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 109

---

وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَۚ وَمَا تُقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُم مِّنۡ خَيۡرٖ تَجِدُوهُ عِندَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ

mēlum, nīṅkaḷ toḻukaiyaik kaṭaippiṭittum, ‘‘jakāt' koṭuttum vāruṅkaḷ. Ēṉeṉṟāl (maraṇattiṟku) muṉṉatāka uṅkaḷukkāka nīṅkaḷ eṉṉa naṉmaiyai muṉkūṭṭi aṉuppivaippīrkaḷō ataiyē allāhviṭam (maṟumaiyil) peṟṟukkoḷvīrkaḷ. (Ātalāl, iṟappataṟku muṉṉarē iyaṉṟa aḷavu naṉmai ceytukoḷḷuṅkaḷ.) Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟunōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 110

---

وَقَالُواْ لَن يَدۡخُلَ ٱلۡجَنَّةَ إِلَّا مَن كَانَ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ تِلۡكَ أَمَانِيُّهُمۡۗ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

(napiyē!) Kiṟistavarākavō yūtarākavō iruppavarait tavira (maṟṟa evarum) corkkam nuḻaiyavē māṭṭārkaḷ eṉa ava(rava)rkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. Itu avarkaḷuṭaiya vīṇ nampikkaiyē (tavira uṇmai alla. Ātalāl, avarkaḷai nōkki napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl uṅkaḷ (ikkūṟṟukkuriya) ātārattaik koṇṭu vāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 111

---

بَلَىٰۚ مَنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَلَهُۥٓ أَجۡرُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

(uṇmai) avvāṟalla! Evar (allāhvukkāka) naṉmai ceytu taṉṉai (muṟṟilum) allāhvukku arppaṇam ceytu viṭukiṟārō avarukkē avar ceyyum naṉmaiyiṉ kūli avaruṭaiya iṟaivaṉiṭam uṇṭu. Mēlum, ivarkaḷukku ettakaiya payamumillai; ivarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 112

---

وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ لَيۡسَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ لَيۡسَتِ ٱلۡيَهُودُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُمۡ يَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ مِثۡلَ قَوۡلِهِمۡۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ

Iṉṉum, ‘‘kiṟistavarkaḷ e(nta mārkkat)tilumillai'' eṉa yūtarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. (Avvāṉṟa) ‘‘yūtarkaḷ e(nta mārkkat)tilumillai'' eṉak kiṟistavarkaḷum kūṟukiṉṟaṉar. Āṉāl, ivviruvarumē (taṅkaḷiṉ kūṟṟukku ātāramāka paipiḷiṉ ‘paḻaiya ēṟpāṭākiya' tavṟāt eṉṉum orē) vētattai(ttāṉ) ōtukiṟārkaḷ. Ivarkaḷ kūṟikkoḷvatu pōlavē (vētattai) aṟiyāta (iṇaivaittu vaṇaṅkupa)varkaḷ (‘‘yūtarkaḷum kiṟistavarkaḷum em'mārkkattaiyum cērntavarkaḷ alla'' eṉak) kūṟukiṟārkaḷ. Āṉāl, ivarkaḷ ceytu koṇṭirukkum inta tarkkattaip paṟṟi maṟumaiyil allāh ivarkaḷukkut tīrppaḷippāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 113

---

وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن مَّنَعَ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ أَن يُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ وَسَعَىٰ فِي خَرَابِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مَا كَانَ لَهُمۡ أَن يَدۡخُلُوهَآ إِلَّا خَآئِفِينَۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ

allāhvuṭaiya masjitukaḷil avaṉuṭaiya peyar kūṟappaṭuvatait taṭuttu, avaṟṟaip pāḻākka muyaṟcippavaṉaiviṭa periya aniyāyakkāraṉ yār? Añciyavarkaḷākavē tavira avaṟṟil nuḻaiya avarkaḷukku urimaiyē illai. (Avvāṟirukka ataṟku māṟāka naṭakkum) avarkaḷukku ivvulakil iḻivutāṉ. Maṟumaiyilō koṭiya vētaṉai uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 114

---

وَلِلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ فَأَيۡنَمَا تُوَلُّواْ فَثَمَّ وَجۡهُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

kiḻakku ticaiyum mēṟku ticaiyum allāhvukkē (uriyaṉa). Ātalāl, nīṅkaḷ etticaiyai nōkkiṉum aṅku allāhviṉ mukam irukkiṟatu. Niccayamāka allāh vicālamāṉavaṉ; mika aṟintavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 115

---

وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ بَل لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ كُلّٞ لَّهُۥ قَٰنِتُونَ

‘‘allāh (taṉakku) cantati ēṟpaṭuttik koṇṭāṉ'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. Avvāṟalla; avaṉō mikka paricuttamāṉavaṉ. Vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavai aṉaittum avaṉukkuriyaṉavē! Ivai aṉaittum avaṉukkuk kīḻppaṭintu naṭakkiṉṟaṉa(vē tavira cantatiyāka ākakkūṭiya takutiyil enta oṉṟumē illai)
Surah Al-Baqara, Verse 116

---

بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

avaṉē vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum muṉmātiriyiṉṟiyē paṭaittavaṉ. Avaṉ oru kāriyattai muṭivu ceytuviṭṭāl atai ‘ākuka!' Eṉak kūṟiya māttirattil uṭaṉē atu ākiviṭum
Surah Al-Baqara, Verse 117

---

وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ لَوۡلَا يُكَلِّمُنَا ٱللَّهُ أَوۡ تَأۡتِينَآ ءَايَةٞۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّثۡلَ قَوۡلِهِمۡۘ تَشَٰبَهَتۡ قُلُوبُهُمۡۗ قَدۡ بَيَّنَّا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يُوقِنُونَ

Mēlum, kalvi (aṟivu) illātōr ‘‘allāh nam'muṭaṉ (nēraṭiyākap) pēca vēṇṭāmā? Allatu (eḻutappaṭṭa) oru vacaṉam (nērāka) namakku varavēṇṭāmā?'' Eṉak kēṭkiṉṟaṉar. Ivarkaḷ kēṭṭatu pōṉṟē ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum (mūsāviṭam) kēṭṭārkaḷ. (Avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷai) ivarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ ottirukkiṟēṉ. (Uṇmaiyai) nampikkai koḷḷum makkaḷukku nam attāṭcikaḷai niccayamāka nām teḷivākki irukkiṟōm
Surah Al-Baqara, Verse 118

---

إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۖ وَلَا تُسۡـَٔلُ عَنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَحِيمِ

(napiyē! Naṉmai ceypavarkaḷukku) ivvētattiṉ mūlam nīr naṟceyti kūṟupavarākavum, (pāvikaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceypavarākavum (maṭṭumē) niccayamāka nām um'mai aṉuppi vaittirukkiṟōm. Ākavē, (avarkaḷ umatu collai nirākarittu narakam ceṉṟāl, an)narakavācikaḷaip paṟṟi nīr kēṭkappaṭamāṭṭīr
Surah Al-Baqara, Verse 119

---

وَلَن تَرۡضَىٰ عَنكَ ٱلۡيَهُودُ وَلَا ٱلنَّصَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَتَّبِعَ مِلَّتَهُمۡۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۗ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ ٱلَّذِي جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ

(napiyē!) Yūta maṟṟum kiṟistavarkaḷuṭaiya mārkkattai nīr piṉpaṟṟum varai um'maik kuṟittu avarkaḷ tiruptiyaṭaiyavē māṭṭārkaḷ. (Ākavē, avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhviṉ nērvaḻi(yākiya islām)tāṉ nērāṉa vaḻi. (Ataiyē piṉpaṟṟuvēṉ)'' eṉak kūṟiviṭuvīrāka. Mēlum, umakku (meyyāṉa) ñāṉam vanta piṉṉum avarkaḷuṭaiya viruppaṅkaḷai piṉpaṟṟiṉāl allāhviṭattil (ataṟkāka vicāraṇai ceyyappaṭum nāḷil) um'mai kāppavaṉum illai; umakku utavi ceypavaṉum illai
Surah Al-Baqara, Verse 120

---

ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَتۡلُونَهُۥ حَقَّ تِلَاوَتِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ

(napiyē!) Evarkaḷ nām koṭutta (‘tavṟāt') vētattai ataṉ muṟaippaṭi (aṟintu) ōtukiṟārkaḷō avarkaḷ, (kur'āṉākiya) itaiyum (avaciyam) nampikkai koḷvārkaḷ. (Ākavē, avarkaḷil) evarēṉum itai nirākarittāl avarkaḷ niccayamāka naṣṭamaṭaintavarkaḷē
Surah Al-Baqara, Verse 121

---

يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

Isrāyīliṉ cantatikaḷē! Uṅkaḷukku vaḻaṅkiyirunta eṉ aruṭkoṭaiyaiyum, niccayamāka uṅkaḷai ulaka makkaḷ aṉaivaraiyumviṭa mēṉmaiyākki vaittirunta taiyum niṉaittup pāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 122

---

وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا تَنفَعُهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ

iṉṉum, oru nāḷaip paṟṟiyum payantu koḷḷuṅkaḷ. Annāḷil ōr ātmā maṟṟōr ātmāvukku evvita payaṉumaḷikkātu. Ataṉiṭamiruntu oru parikāramum ēṟkappaṭa māṭṭātu; evvita parinturaiyum ataṟkup payaṉtarātu. Mēlum, avarkaḷ (yārālum evvita) utaviyum ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 123

---

۞وَإِذِ ٱبۡتَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ رَبُّهُۥ بِكَلِمَٰتٖ فَأَتَمَّهُنَّۖ قَالَ إِنِّي جَاعِلُكَ لِلنَّاسِ إِمَامٗاۖ قَالَ وَمِن ذُرِّيَّتِيۖ قَالَ لَا يَنَالُ عَهۡدِي ٱلظَّـٰلِمِينَ

ipṟāhīmai avaruṭaiya iṟaivaṉ (perum cōtaṉaiyāṉa) pala kaṭṭaḷaikaḷaiyiṭṭu cōtitta camayattil avar avaṟṟai niṟaivu ceytār. (Ātalāl, iṟaivaṉ) ‘‘niccayamāka nāṉ um'mai maṉitarkaḷukku (nērvaḻi kāṭṭakkūṭiya) talaivarāka ākkiṉāṉ'' eṉak kūṟiṉāṉ. Ataṟku (ipṟāhīm) ‘‘eṉ cantatikaḷaiyumā (talaivarkaḷāka ākkuvāy?)'' Eṉak kēṭṭār. (Ataṟku ‘‘umatu cantatiyiluḷḷa) aniyāyakkārarkaḷai eṉ (inta) uṟutimoḻi cārātu'' eṉak kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 124

---

وَإِذۡ جَعَلۡنَا ٱلۡبَيۡتَ مَثَابَةٗ لِّلنَّاسِ وَأَمۡنٗا وَٱتَّخِذُواْ مِن مَّقَامِ إِبۡرَٰهِـۧمَ مُصَلّٗىۖ وَعَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ أَن طَهِّرَا بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡعَٰكِفِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ

(makkāvil ipṟāhīm kaṭṭiya ‘ka'apā' eṉṉum) vīṭṭai maṉitarkaḷ otuṅkum iṭamākavum, (avarkaḷukku) pātukāppu aḷikkakkūṭiyatākavum nām ākkiyirukkiṟōm. (Atil) ipṟāhīm niṉṟa iṭattai (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ toḻum iṭamāka vaittuk koḷḷuṅkaḷ. ‘‘(Hajjū ceyya aṅku vantu) atai cuṟṟupavarkaḷukkum, tiyāṉam puriya (atil) taṅkupavarkaḷukkum, kuṉintu ciram paṇi(ntu atil toḻu)pavarkaḷukkum eṉatu anta vīṭṭai cuttamāṉatāka ākki vaiyuṅkaḷ'' eṉṟu ipṟāhīmiṭattilum ismāyīliṭattilum nām vākkuṟuti vāṅkiyirukkiṟōm
Surah Al-Baqara, Verse 125

---

وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا بَلَدًا ءَامِنٗا وَٱرۡزُقۡ أَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ مَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُم بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ قَالَ وَمَن كَفَرَ فَأُمَتِّعُهُۥ قَلِيلٗا ثُمَّ أَضۡطَرُّهُۥٓ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلنَّارِۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ

Ipṟāhīm (iṟaivaṉiṭam) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Makkāvākiya) itai pātukāppu aḷikkum oru paṭṭaṇamāka ākki, itil vacippavarkaḷil evar allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkaik koḷkiṟārō avarukku uṇavākap palavakaik kaṉivarkkaṅkaḷaiyum aḷittuvā!'' Eṉak kūṟiyataṟku (iṟaivaṉ ‘‘eṉṉai nampikkai koḷpavarukku nāṉ uṇavaḷippatupōla eṉṉai) nirākarippa(vaṉukkum uṇavaḷittu a)vaṉaiyum ciṟitu kālam (aṅku) cukamaṉupavikka viṭṭuvaippēṉ. Piṉṉar naraka vētaṉaiyiṉ pakkam (cellumpaṭi) avaṉai nirppantippēṉ. Avaṉ cellum (anta) iṭam (mikak) keṭṭatu'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 126

---

وَإِذۡ يَرۡفَعُ إِبۡرَٰهِـۧمُ ٱلۡقَوَاعِدَ مِنَ ٱلۡبَيۡتِ وَإِسۡمَٰعِيلُ رَبَّنَا تَقَبَّلۡ مِنَّآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

ipṟāhīmum, ismāyīlum avvīṭṭiṉ astivārattai uyarttiyapoḻutu ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Uṉakkāka nāṅkaḷ ceyta ippaṇiyai) eṅkaḷiṭamiruntu ēṟṟukkoḷvāyāka! Niccayamāka nītāṉ (eṅkaḷ pirārttaṉaiyai) naṉku ceviyuṟupavaṉ, naṉku aṟintavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 127

---

رَبَّنَا وَٱجۡعَلۡنَا مُسۡلِمَيۡنِ لَكَ وَمِن ذُرِّيَّتِنَآ أُمَّةٗ مُّسۡلِمَةٗ لَّكَ وَأَرِنَا مَنَاسِكَنَا وَتُبۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷiruvaraiyum uṉakku (muṟṟilum) vaḻippaṭum muslimkaḷākavum, eṅkaḷ cantatiyiliruntum oru kūṭṭattiṉarai uṉakku (muṟṟilum) vaḻippaṭum muslimkaḷākavum ākkivaippāyāka! (‘Hajjū' kālattil) nāṅkaḷ puriyavēṇṭiya vaṇakkaṅkaḷai eṅkaḷukku aṟivippāyāka! (Nāṅkaḷ tavaṟiḻaittu viṭṭālum) eṅkaḷai nī maṉṉippāyāka! Niccayamāka nītāṉ mika maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 128

---

رَبَّنَا وَٱبۡعَثۡ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِكَ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُزَكِّيهِمۡۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

eṅkaḷ iṟaivaṉē! (Eṉ cantatikaḷākiya) avarkaḷil iruntu uṉ vacaṉaṅkaḷai avarkaḷukku ōtikkāṇpittu, vētattaiyum āḻnta ñāṉaṅkaḷaiyum avarkaḷukkuk kaṟṟukkoṭuttu avarkaḷaip paricuttamākki vaikkum oru tūtarai avarkaḷukku aṉuppuvāyāka! Niccayamāka nītāṉ mikka vallavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ'' (eṉṟu pirārttittaṉar)
Surah Al-Baqara, Verse 129

---

وَمَن يَرۡغَبُ عَن مِّلَّةِ إِبۡرَٰهِـۧمَ إِلَّا مَن سَفِهَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَقَدِ ٱصۡطَفَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

Evaṉ, tāṉē mūṭaṉāki viṭṭāṉō avaṉait tavira ipṟāhīmuṭaiya (islām) mārkkattaip puṟakkaṇippavaṉ yār? Niccayamāka nām avarai inta ulakil tērnteṭuttōm, maṟumaiyilum niccayamāka avar nallaṭiyārkaḷiltāṉ iruppār
Surah Al-Baqara, Verse 130

---

إِذۡ قَالَ لَهُۥ رَبُّهُۥٓ أَسۡلِمۡۖ قَالَ أَسۡلَمۡتُ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ

ipṟāhīmai (nōkki) avaruṭaiya iṟaivaṉ ‘‘nī (eṉakku) paṇintu vaḻippaṭu!'' Eṉak kūṟiya camayattil avar (evvita tayakkamumiṉṟi) ‘‘akilattāriṉ iṟaivaṉukku (itō) nāṉ paṇintu vaḻippaṭṭēṉ'' eṉak kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 131

---

وَوَصَّىٰ بِهَآ إِبۡرَٰهِـۧمُ بَنِيهِ وَيَعۡقُوبُ يَٰبَنِيَّ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰ لَكُمُ ٱلدِّينَ فَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ

ataiyē ipṟāhīm taṉ cantatikaḷukkum upatēcittār. Ya'akūpum (taṉ cantatikaḷai nōkki) ‘‘eṉ cantatikaḷē! Uṅkaḷukkāka allāh i(slā)m mārkkattaiyē tērnteṭuttirukkiṟāṉ. Ātalāl, nīṅkaḷ uṇmaiyāṉa muslimkaḷākavē tavira iṟantuviṭa vēṇṭām'' (eṉṟē kūṟiṉār)
Surah Al-Baqara, Verse 132

---

أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ حَضَرَ يَعۡقُوبَ ٱلۡمَوۡتُ إِذۡ قَالَ لِبَنِيهِ مَا تَعۡبُدُونَ مِنۢ بَعۡدِيۖ قَالُواْ نَعۡبُدُ إِلَٰهَكَ وَإِلَٰهَ ءَابَآئِكَ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗا وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ

(yūtarkaḷē!) Ya'akūpukku maraṇam vanta camayattil (avarukku) arukāmaiyil iruntīrkaḷā? Avar taṉ cantatikaḷai nōkki ‘‘eṉakkup piṉṉar etai vaṇaṅkuvīrkaḷ?'' Eṉak kēṭṭataṟku ‘‘umatu iṟaivaṉum, umatu mūtātaikaḷāṉa ipṟāhīm, ismāyīl, is'hāk ākiyavarkaḷiṉ iṟaivaṉumāṉa orē ōr iṟaivaṉaiyē vaṇaṅkuvōm. Avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭṭa muslimkaḷākavē iruppōm'' eṉṟē kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 133

---

تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(mēṟkūṟiya napimārkaḷākiya) antak kūṭṭattiṉar ceṉṟu viṭṭaṉar. Avarkaḷ ceyta (naṟ)ceyalkaḷ avarkaḷukkē (palaṉaḷikkum), nīṅkaḷ ceyta (naṟ)ceyalkaḷtāṉ uṅkaḷukku(p palaṉaḷikkum). Avarkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ kēṭkappaṭamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 134

---

وَقَالُواْ كُونُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰ تَهۡتَدُواْۗ قُلۡ بَلۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِـۧمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

(Nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ yūtarkaḷāka allatu kiṟistavarkaḷāka ākiviṭuṅkaḷ. Nērāṉavaḻiyai aṭaintu viṭuvīrkaḷ'' eṉa avarkaḷ kūṟukiṟārkaḷ. Ataṟku, ‘‘illai! Nērāṉa vaḻiyaic cārnta ipṟāhīmiṉ mārkkattaiyē (piṉpaṟṟuvōm). Avar (uṅkaḷaippōl) iṇaivaittu vaṇaṅkiyavarkaḷil'' illai eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 135

---

قُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَمَآ أُوتِيَ ٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷum kūṟuṅkaḷ: ‘‘Allāhvaiyum eṅkaḷukku aruḷappaṭṭa (ivvētat)taiyum, ipṟāhīm, ismāyīl, is'hāk, ya'akūp ākiyavarkaḷukkum, avarkaḷuṭaiya cantatikaḷukkum aruḷappaṭṭa aṉaittaiyum, mūsāvukkum, īsāvukkum koṭukkappaṭṭiruntataiyum, (maṟṟaiya) napimārkaḷukku taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu koṭukkappaṭṭiruntavaṟṟaiyum nāṅkaḷ nampikkai koḷkiṟōm. Avarkaḷiliruntu evaraiyum (napiyalla eṉṟu) pirittuviṭa māṭṭōm. Mēlum, avaṉukkē nāṅkaḷ muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭuvōm
Surah Al-Baqara, Verse 136

---

فَإِنۡ ءَامَنُواْ بِمِثۡلِ مَآ ءَامَنتُم بِهِۦ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا هُمۡ فِي شِقَاقٖۖ فَسَيَكۡفِيكَهُمُ ٱللَّهُۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ nampikkai koṇṭavāṟē avarkaḷum nampikkai koṇṭāl niccayamāka avarkaḷ nērāṉa vaḻiyai aṭaintu viṭuvārkaḷ. Avarkaḷ puṟakkaṇittu viṭṭāl niccayamāka vīṇ piṭivātattiltāṉ avarkaḷ irukkiṉṟaṉar. (Napiyē!) Avarkaḷaip paṟṟi umakku(p payam vēṇṭām) allāh pōtumāṉavaṉ. Mēlum, avaṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 137

---

صِبۡغَةَ ٱللَّهِ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ صِبۡغَةٗۖ وَنَحۡنُ لَهُۥ عَٰبِدُونَ

‘‘allāhvuṭaiya mārkkattaiyē nāṅkaḷ piṉpaṟṟuvōm. Allāhvai viṭa mārkkattāl mika aḻakāṉavaṉ yār? (Yārumillai) nām avaṉaiyē vaṇaṅkuvōm'' (eṉṟum kūṟuvīrkaḷāka)
Surah Al-Baqara, Verse 138

---

قُلۡ أَتُحَآجُّونَنَا فِي ٱللَّهِ وَهُوَ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡ وَلَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُخۡلِصُونَ

‘‘Nīṅkaḷ allāhvaip paṟṟi nam'miṭam tarkkikkiṟīrkaḷā? Eṅkaḷ iṟaivaṉum uṅkaḷ iṟaivaṉum avaṉē! Eṅkaḷ ceyalkaḷ (uṭaiya palaṉ) eṅkaḷukkē; uṅkaḷ ceyalkaḷ (uṭaiya palaṉ) uṅkaḷukkē. Nāṅkaḷ avaṉukku iṇaivaikkātu, vaṇakkaṅkaḷai muṟṟilum avaṉukkē kalappaṟṟatāka ākkuvōm'' eṉṟum kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 139

---

أَمۡ تَقُولُونَ إِنَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطَ كَانُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ قُلۡ ءَأَنتُمۡ أَعۡلَمُ أَمِ ٱللَّهُۗ وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَتَمَ شَهَٰدَةً عِندَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

‘‘niccayamāka ipṟāhīm, ismāyīl, is'hāk, ya'akūp ivarkaḷum, ivarkaḷuṭaiya cantatikaḷum yūtarkaḷāka allatu kiṟistavarkaḷāka iruntārkaḷ eṉa kūṟuvīrkaḷā? (Itai) naṉkaṟintiruppatu nīṅkaḷā? Allāhvā? Eṉṟu (napiyē!) Kēṭpīrāka. Mēlum, (itaippaṟṟi) taṉṉiṭamirukkum allāhviṉ cāṭciyattai maṟaippavaṉaiviṭap periya aniyāyakkāraṉ yār? Uṅkaḷ icceyalaip paṟṟi allāh parāmukamāka illai'' (eṉṟum kūṟuvīrāka)
Surah Al-Baqara, Verse 140

---

تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ

(mēṟkūṟappaṭṭa napimārkaḷākiya) avarkaḷ ceṉṟupōṉa oru (nalla) camutāyattiṉar. Avarkaḷ ceytavai avarkaḷukkē; nīṅkaḷ ceytavai uṅkaḷukkē. Avarkaḷ eṉṉa ceytu koṇṭiruntārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ kēṭkappaṭamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 141

---

۞سَيَقُولُ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَ ٱلنَّاسِ مَا وَلَّىٰهُمۡ عَن قِبۡلَتِهِمُ ٱلَّتِي كَانُواْ عَلَيۡهَاۚ قُل لِّلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

(napiyē! ‘‘Muslimkaḷ) muṉnōkki vanta kiplāviliruntu avarkaḷait tiruppi viṭṭatu etu?'' Eṉa maṉitarkaḷil cila aṟivīṉarkaḷ kēṭka ārampippārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Kiḻakkut ticaiyum mēṟkut ticaiyum allāhvukkuriyatē! Avaṉ virumpukiṟavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttuvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 142

---

وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَٰكُمۡ أُمَّةٗ وَسَطٗا لِّتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِ وَيَكُونَ ٱلرَّسُولُ عَلَيۡكُمۡ شَهِيدٗاۗ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلۡقِبۡلَةَ ٱلَّتِي كُنتَ عَلَيۡهَآ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يَتَّبِعُ ٱلرَّسُولَ مِمَّن يَنقَلِبُ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِۚ وَإِن كَانَتۡ لَكَبِيرَةً إِلَّا عَلَى ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِيعَ إِيمَٰنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Avvāṟē (ēṟṟattāḻvaṟṟa) naṭunilaiyāṉa vakuppiṉarākavum nām uṅkaḷai ākkiṉōm. Ākavē, nīṅkaḷ (maṟṟa) maṉitarkaḷukku (vaḻikāṭṭakkūṭiya) cāṭcikaḷāka iruṅkaḷ. (Nam) tūtar uṅkaḷukku (vaḻi kāṭṭak kūṭiya) cāṭciyāka iruppār. (Napiyē!) Nīr (ituvarai muṉṉōkkit toḻutukoṇṭu) irunta (paittul mukattasiṉ) ticaiyai (māṟṟāmal nīr ataiyē nōkkit toḻutu varumpaṭi ituvarai) nām viṭṭu vaittiruntatellām (atai māṟṟiya piṉ nam) tūtaraip piṉpaṟṟupavar yār? Piṉpaṟṟāmal taṉ kutiṅkāl puṟamākavē (puṟamutukiṭṭu) tirumpi(c ceṉṟu) viṭukiṟavar yār? Eṉpatai nām aṟi(vittu viṭu) vataṟkākattāṉ. Āṉāl, evarkaḷai allāh nērvaḻiyil naṭattukiṟāṉō avarkaḷait tavira maṟṟavarkaḷukku a(vvāṟu kiplāvai māṟṟuva)tu niccayamāka mikappaḷuvāka irukkum. (Nampikkaiyāḷarkaḷē! Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ paittul mukattasai nōkkit toḻutu vanta) uṅkaḷ nampikkaiyaiyum allāh vīṇākkiviṭa māṭṭāṉ. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu mika irakkamuḷḷavaṉ, mikak karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 143

---

قَدۡ نَرَىٰ تَقَلُّبَ وَجۡهِكَ فِي ٱلسَّمَآءِۖ فَلَنُوَلِّيَنَّكَ قِبۡلَةٗ تَرۡضَىٰهَاۚ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ

(Napiyē!) Umatu mukam (pirārttaṉai ceytu) aṭikkaṭi vāṉattai nōkkuvatai nām kāṇkiṟōm. Ātalāl, nīr virumpum kiplā(vākiya makkā)viṉ pakkamē nām um'mai niccayamākat tiruppukiṟōm. Eṉavē, nīr (toḻumpōtu makkāviluḷḷa) ‘masjitul harāmiṉ' pakkamē umatu mukattait tiruppuvīrāka. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷum eṅkirunta pōtilum (toḻukaiyil) ataṉ pakkamē uṅkaḷ mukaṅkaḷait tiruppuṅkaḷ. Vētam koṭukkappaṭṭa (yūtarkaḷum, kiṟistavarkaḷum (nīṅkaḷ makkāviṉ ticaiyaḷavil tirumpiya) ‘‘itu taṅkaḷ iṟaivaṉiṭamirun(tu van)ta uṇmai(yāṉa uttaravu)tāṉ'' eṉa niccayamāka aṟivārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl, avvāṉṟa avarkaḷuṭaiya vētattil irukkiṟatu. Eṉavē, uṇmaiyai maṟaikkum) avarkaḷ ceyalaippaṟṟi allāh parāmukamāyillai
Surah Al-Baqara, Verse 144

---

وَلَئِنۡ أَتَيۡتَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ بِكُلِّ ءَايَةٖ مَّا تَبِعُواْ قِبۡلَتَكَۚ وَمَآ أَنتَ بِتَابِعٖ قِبۡلَتَهُمۡۚ وَمَا بَعۡضُهُم بِتَابِعٖ قِبۡلَةَ بَعۡضٖۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ إِنَّكَ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

ākavē, (napiyē!) Vētam koṭukkappaṭṭa (a)varkaḷiṭam (avarkaḷai tiruptipaṭuttakkūṭiya) attāṭcikaḷ aṉaittaiyum nīr koṇṭuvanta pōtilum avarkaḷ umatu kiplāvaip piṉpaṟṟap pōvatillai. Nīrum avarkaḷuṭaiya kiplāvaip piṉpaṟṟap pōvatillai. (Vētam koṭukkappaṭṭa) avarkaḷilum oruvar maṟṟoruvariṉ kiplāvaip piṉpaṟṟap pōvatumillai. (Ātalāl, makkāvai nōkkit toḻumpaṭi) umatu vahyi(ṉ mūlam uttaravu) vantataṉ piṉṉarum avarkaḷuṭaiya viruppaṅkaḷai nīr piṉpaṟṟiṉāl niccayamāka nīrum aniyāyakkārarkaḷil uḷḷavartāṉ (eṉṟu karutappaṭuvīr)
Surah Al-Baqara, Verse 145

---

ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمۡۖ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنۡهُمۡ لَيَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

evarkaḷukku nām vētam koṭuttirukkiṟōmō avarkaḷ taṅkaḷ piḷḷai kaḷai(c cantēkamaṟa) aṟivataip pōl a(nta makkāviṉ ticaiyaḷavil nīṅkaḷ tirumpit toḻuvīrkaḷ eṉpa)tai aṟivārkaḷ. Āṉāl, niccayamāka avarkaḷil oru piriviṉar naṉkaṟintu koṇṭē (inta) uṇmaiyai maṟaikkiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 146

---

ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ

(Napiyē! Kiplāvaip paṟṟi) umatu iṟaivaṉiṭamiruntu vanta itutāṉ uṇmai(yāṉa kaṭṭaḷai)yākum. Ātalāl, nīr cantēkippavarkaḷil oruvarāka oru ciṟitum ākiviṭa vēṇṭām
Surah Al-Baqara, Verse 147

---

وَلِكُلّٖ وِجۡهَةٌ هُوَ مُوَلِّيهَاۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ أَيۡنَ مَا تَكُونُواْ يَأۡتِ بِكُمُ ٱللَّهُ جَمِيعًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Ovvoru (kūṭṭatta)varukkum oru ticaiyuṇṭu. Ava(rava)r ataṉ pakkam muṉṉōkkuvār. (Ticai maṭṭum nōkkamalla) naṉmaiyāṉavaṟṟai ceyvatil nīṅkaḷ oruvarai oruvar muntic celluṅkaḷ. Nīṅkaḷ eṅkiruntapōtilum uṅkaḷ aṉaivaraiyum allāh oṉṟu cērppāṉ. Niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 148

---

وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ وَإِنَّهُۥ لَلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

ākavē, (napiyē!) Nīr eṅkiruntu puṟappaṭṭālum (toḻumpōtu makkāviluḷḷa) ‘masjitul harāmiṉ' pakkamē umatu mukattait tiruppuvīrāka. Niccayamāka itutāṉ umatu iṟaivaṉuṭaiya uṇmai(yāṉa kaṭṭaḷai)yākum. (Ākavē, itaip paṟṟi vīṇ tarkkam ceypavarkaḷē!) Nīṅkaḷ ceyvataippaṟṟi allāh parāmukamāyillai
Surah Al-Baqara, Verse 149

---

وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَيۡكُمۡ حُجَّةٌ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِي وَلِأُتِمَّ نِعۡمَتِي عَلَيۡكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

(napiyē!) Nīr eṅku ceṉṟālum (toḻumpōtu) ‘masjitul harāmiṉ' pakkamē umatu mukattait tiruppuvīrāka. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Avarkaḷil varampu mīṟiyavarkaḷait tavira maṟṟa maṉitarkaḷ uṅkaḷuṭaṉ (vīṇ) vivātam ceyya enta ātāramum irukkakkūṭātu eṉpataṟkāka nīṅkaḷum eṅkiruntapōtilum ‘masjitul harāmiṉ' pakkamē uṅkaḷ mukaṅkaḷait tiruppuṅkaḷ. Ākavē, avarkaḷukku nīṅkaḷ payappaṭa vēṇṭām. Eṉakkē nīṅkaḷ payappaṭuṅkaḷ. (Kiplāvaip paṟṟiya ikkaṭṭaḷaiyiṉ mūlam) eṉ aruṭkoṭaiyai nāṉ uṅkaḷ mītu muḻumaiyākki vaippēṉ. (Ataṉāl) niccayamāka nīṅkaḷ nērāṉa vaḻiyai aṭaivīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 150

---

كَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِيكُمۡ رَسُولٗا مِّنكُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِنَا وَيُزَكِّيكُمۡ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُعَلِّمُكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ

Avvāṉṟa, uṅkaḷukku nam vacaṉaṅkaḷai ōtik kāṇpittu uṅkaḷaip paricuttamākki vaikkavum, uṅkaḷukku vētattaiyum ñāṉattaiyum kaṟpittu, nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyum uṅkaḷukkuk kaṟṟuk koṭukkakkūṭiya oru tūtarai uṅkaḷiliruntē nām aṉuppivaittōm
Surah Al-Baqara, Verse 151

---

فَٱذۡكُرُونِيٓ أَذۡكُرۡكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِي وَلَا تَكۡفُرُونِ

ākavē, nīṅkaḷ eṉṉai niṉaittuk koṇṭēyiruṅkaḷ. Nāṉum uṅkaḷai niṉaittu (aruḷ purintu) varuvēṉ. Nīṅkaḷ eṉakku naṉṟi celutti vāruṅkaḷ; eṉakku māṟu ceyyātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 152

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! (Nīṅkaḷ uṅkaḷ muyaṟcikaḷil veṟṟi aṭaivataṟkāka) poṟumaiyaik koṇṭum toḻukaiyaik koṇṭum utavi tēṭuṅkaḷ. Niccayamāka allāh poṟumaiyāḷarkaḷuṭaṉ irukkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 153

---

وَلَا تَقُولُواْ لِمَن يُقۡتَلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتُۢۚ بَلۡ أَحۡيَآءٞ وَلَٰكِن لَّا تَشۡعُرُونَ

allāhvuṭaiya pātaiyil pōr purintu (etirikaḷāl) veṭṭappaṭṭavarkaḷai iṟantavarkaḷ eṉak kūṟātīrkaḷ. Māṟāka, (avarkaḷ) uyirōṭu irukkiṟārkaḷ. Āṉāl, (atai) nīṅkaḷ uṇarntukoḷḷa māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 154

---

وَلَنَبۡلُوَنَّكُم بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلۡخَوۡفِ وَٱلۡجُوعِ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَنفُسِ وَٱلثَّمَرَٰتِۗ وَبَشِّرِ ٱلصَّـٰبِرِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Payam, paci mēlum, poruḷkaḷ, uyirkaḷ, kaṉivarkkaṅkaḷ ākiyavaṟṟil naṣṭattaik koṇṭu niccayamāka nām uṅkaḷaic cōtippōm. (Napiyē! Iccōtaṉaikaḷāl ēṟpaṭum kaṣṭaṅkaḷaic) cakittuk koṇṭiruppavarkaḷukku naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 155

---

ٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةٞ قَالُوٓاْ إِنَّا لِلَّهِ وَإِنَّآ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ

(cōtaṉaikkuḷḷākum) avarkaḷ taṅkaḷukku ettakaiya tuṉpam ēṟpaṭṭa pōtilum ‘‘niccayamāka nām allāhvukkākavē irukkiṟōm. Niccayamāka nām avaṉiṭamē mīḷuvōm'' eṉak kūṟuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 156

---

أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ صَلَوَٰتٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَرَحۡمَةٞۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُهۡتَدُونَ

avarkaḷ mītutāṉ avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu (maṉṉippum) pukaḻuraikaḷum karuṇaiyum ēṟpaṭukiṉṟaṉa. Mēlum, avarkaḷtāṉ nērāṉa vaḻiyaiyum aṭaintavarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 157

---

۞إِنَّ ٱلصَّفَا وَٱلۡمَرۡوَةَ مِن شَعَآئِرِ ٱللَّهِۖ فَمَنۡ حَجَّ ٱلۡبَيۡتَ أَوِ ٱعۡتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِ أَن يَطَّوَّفَ بِهِمَاۚ وَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ شَاكِرٌ عَلِيمٌ

Niccayamāka ‘saḥpā' (malaiyum) ‘marvā' (malaiyum, vaṇakkattiṟkāka ēṟpaṭuttappaṭṭa) allāhviṉ aṭaiyāḷaṅkaḷil uḷḷavaiyāka irukkiṉṟaṉa. Ākaiyāl evarkaḷ (‘ka'apā' eṉṉum) avvīṭṭai ‘hajjū' allatu ‘umrā' ceytārkaḷō avarkaḷ, avviraṇṭaiyum cuṟṟi varuvatu kuṟṟamillai. Ākavē, evarēṉum naṉmaiyai nāṭi (avvāṟu) ceytāl niccayamāka allāh (ataṟku) naṉṟi pārāṭṭuvāṉ, avaruṭaiya (eṇṇaṅkaḷai) naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 158

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلۡهُدَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا بَيَّنَّـٰهُ لِلنَّاسِ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَلۡعَنُهُمُ ٱللَّهُ وَيَلۡعَنُهُمُ ٱللَّـٰعِنُونَ

nērvaḻiyaiyum teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyum nām iṟakki, avaṟṟai maṉitarkaḷukkāka vētattil teḷivupaṭutti(k kūṟi)ya piṉṉar evarkaḷ avaṟṟai maṟaikkiṟārkaḷō avarkaḷai niccayamāka allāhvum capikkiṟāṉ. (Maṟṟum) capippavarkaḷum avarkaḷaic capikkiṉṟaṉar
Surah Al-Baqara, Verse 159

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَبَيَّنُواْ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَتُوبُ عَلَيۡهِمۡ وَأَنَا ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ

āyiṉum, avarkaḷil evarkaḷ varunti vētaṉaippaṭṭu, (vētaṅkaḷil tām maṟaittavaṟṟai) cīrtirutti, avaṟṟai (maṉitarkaḷukkut) teḷivāka eṭutturaikkiṉṟaṉarō avarkaḷai nāṉ maṉṉittu viṭuvēṉ. Nāṉō mikka maṉṉippāḷaṉ; mikak karuṇaiyāḷaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 160

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٌ أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةُ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ

evarkaḷ (taṅkaḷ vētattiluḷḷa uṇmaikaḷai maṟaittu) nirākarittu viṭṭu (atai cīrtiruttāmal) nirākarittavarkaḷākavē iṟantu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷmītu allāh, vāṉavarkaḷ, maṉitarkaḷ ākiya aṉaivariṉ cāpamum niccayamāka uṇṭākaṭṭum
Surah Al-Baqara, Verse 161

---

خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ

(mēlum, avarkaḷ) a(ccāpat)til eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. (Maṟumaiyil) avarkaḷuṭaiya vētaṉai ilēcākkappaṭavum māṭṭātu. Avarkaḷ (ōyvu eṭuppataṟku) avakācam koṭukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 162

---

وَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ

(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷ vaṇakkattiṟkut takutiyāṉavaṉ orē ōr iṟaivaṉē āvāṉ. Aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉum nikaraṟṟa aṉpuṭaiyavaṉumākiya avaṉait tavira vaṇakkattiṟkuriyavaṉ vēṟu evaṉumillai
Surah Al-Baqara, Verse 163

---

إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَٱلۡفُلۡكِ ٱلَّتِي تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِمَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن مَّآءٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖ وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ وَٱلسَّحَابِ ٱلۡمُسَخَّرِ بَيۡنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ

(Avaṉ) vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittiruppatilum, iravu, pakal māṟi māṟi varuvatilum, maṉitarkaḷukkup payaṉ tarupavaṟṟai (ēṟṟi)k koṇṭu kaṭalil celkiṉṟa kappalkaḷilum, vāṉattiliruntu maḻaiyai iṟakki ataikkoṇṭu (vaṟaṇṭu) iṟantuviṭṭa pūmiyai allāh uyirppi(ttuc ceḻippākki vai)ppatilum, kālnaṭaikaḷ aṉaittaiyum pūmiyil paravaviṭṭiruppatilum, kāṟṟai(p pala kōṇaṅkaḷil tiruppi)t tiruppi viṭuvatilum, vāṉattiṟkum pūmikkum iṭaiyil amarttappaṭṭirukkum mēkattilum, (maṉitarkaḷukkuḷḷa payaṉkaḷai ārāyntu) cintikkum makkaḷukku (avaṉuṭaiya aruḷaiyum, aṉpaiyum āṟṟalaiyum aṟivikkakkūṭiya) pala attāṭcikaḷ niccayamāka irukkiṉṟaṉa
Surah Al-Baqara, Verse 164

---

وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَتَّخِذُ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَندَادٗا يُحِبُّونَهُمۡ كَحُبِّ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَشَدُّ حُبّٗا لِّلَّهِۗ وَلَوۡ يَرَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِذۡ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ أَنَّ ٱلۡقُوَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا وَأَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعَذَابِ

mēlum, allāh allātavaṟṟai avaṉukku iṇaikaḷāka eṭuttuk koṇṭu, allāhvai nēcippatu pōla avaṟṟai nēcippavarkaḷum maṉitarkaḷil palar irukkiṉṟaṉar. Eṉiṉum, iṟai nampikkaiyāḷarkaḷ (ivarkaḷaiviṭa) atikamāka allāhvai nēcippārkaḷ. (Tavira) inta aniyāyakkārarkaḷ (ciṟitu) cintikka vēṇṭāmā? Ivarkaḷ vētaṉaiyait (taṅkaḷ kaṇṇāl) kāṇumpōtu vētaṉai ceyvatil allāh mikavum kaṭumaiyāṉavaṉāka iruppatuṭaṉ, ellā vallamaiyum niccayamāka allāhvukkē irukkiṉṟaṉa. (Tāṅkaḷ nēcittavaṟṟukku illai eṉṟu aṟintu koḷvārkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 165

---

إِذۡ تَبَرَّأَ ٱلَّذِينَ ٱتُّبِعُواْ مِنَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ وَتَقَطَّعَتۡ بِهِمُ ٱلۡأَسۡبَابُ

(ivarkaḷukkut tavaṟāṉa) ivvaḻiyaik kāṭṭiyavarkaḷum (maṟumaiyil) vētaṉaiyaik (kaṇṇāl) kaṇṭavuṭaṉ (taṅkaḷaip) piṉpaṟṟiya ivarkaḷai (muṟṟilum kaiviṭṭu) viṭṭu vilakik koḷvārkaḷ. Avarkaḷukku(m, avarkaḷaip piṉpaṟṟiya ivarkaḷukku)miṭaiyil irunta toṭarpukaḷ aṉaittum aṟupaṭṭuviṭum
Surah Al-Baqara, Verse 166

---

وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ لَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَتَبَرَّأَ مِنۡهُمۡ كَمَا تَبَرَّءُواْ مِنَّاۗ كَذَٰلِكَ يُرِيهِمُ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡ حَسَرَٰتٍ عَلَيۡهِمۡۖ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنَ ٱلنَّارِ

Tavira, (avarkaḷaip) piṉpaṟṟiya ivarkaḷ maṟṟoru muṟai nām (ulakattukku) tirumpa cellak kūṭumāyiṉ (eṅkaḷukku vaḻi kāṭṭiya) avarkaḷ, (ippoḻutu muṟṟilum) eṅkaḷaik kaiviṭṭu vilakik koṇṭapaṭiyē nāṅkaḷum avarkaḷai viṭṭu niccayamāka vilakik koḷvōm eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Avarkaḷuṭaiya uṭalkaḷ narakil vētaṉaippaṭum.) Ivvāṟē (avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷum vētaṉaiyaṭaivataṟkāka) avarkaḷuṭaiya (tīya) ceyalkaḷai allāh avarkaḷukku kaicētamāka eṭuttuk kāṇpippāṉ. Mēlum, avarkaḷ (naraka) neruppiliruntu mīḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 167

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ كُلُواْ مِمَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٌ

maṉitarkaḷē! Pūmiyiluḷḷavaṟṟil (pucikka uṅkaḷukku) aṉumatikkappaṭṭa nallavaṟṟaiyē puciyuṅkaḷ. (Itaṟku māṟuceyyumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭum) ṣaittāṉiṉ aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟātīrkaḷ. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa etiriyāvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 168

---

إِنَّمَا يَأۡمُرُكُم بِٱلسُّوٓءِ وَٱلۡفَحۡشَآءِ وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ

tīmaikaḷ maṟṟum māṉakkēṭāṉavaṟṟai nīṅkaḷ ceyvataṟkum, nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟai allāhviṉ mītu (poyyāka) kūṟuvataṟkum ṣaittāṉ uṅkaḷait tūṇṭukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 169

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَآ أَلۡفَيۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ

mēlum, allāh iṟakkivaitta (ivvētat)taip piṉpaṟṟuṅkaḷ eṉa avarkaḷukkuk kūṟappaṭṭāl (avarkaḷ) “illai, evaṟṟiṉ mītu eṅkaḷ mūtātaikaḷ (iruntu, avarkaḷ evaṟṟaic ceytu koṇṭu) irukka nāṅkaḷ kaṇṭōmō avaṟṟaiyē nāṅkaḷ piṉpaṟṟuvōm'' eṉak kūṟukiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷ oṉṟaiyumē aṟiyātavarkaḷākavum nērvaḻi peṟātavarkaḷākavum iruntālumā? (Avarkaḷaip piṉpaṟṟuvārkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 170

---

وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ كَمَثَلِ ٱلَّذِي يَنۡعِقُ بِمَا لَا يَسۡمَعُ إِلَّا دُعَآءٗ وَنِدَآءٗۚ صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ

(Aṟiyāmaiyil taṅkaḷ mūtātaikaḷaip piṉpaṟṟum) anta nirākarippāḷarkaḷiṉ utāraṇam, (arttattai uṇarātu) kūccalaiyum ōcaiyaiyum maṭṭum kēṭkakkūṭiyatiṉ (atāvatu kālnaṭaikaḷiṉ) utāraṇattai ottirukkiṟatu. (Mēlum, avarkaḷ) ceviṭarkaḷākavum, ūmaiyarkaḷākavum, kuruṭarkaḷākavum irukkiṉṟaṉar. Ātalāl, avarkaḷ (etaiyum) aṟintu koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 171

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِلَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nām uṅkaḷukku vaḻaṅkiya nallavaṟṟil iruntē puciyuṅkaḷ. Mēlum, nīṅkaḷ allāhvaiyē vaṇaṅkupavarkaḷāka iruntāl avaṉukku naṉṟiyum celuttivāruṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 172

---

إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ بِهِۦ لِغَيۡرِ ٱللَّهِۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Tāmāka cettatu, irattam, paṉṟiyiṉ māmicam, allāh allāta (vēṟu) peyar kūṟappaṭṭavai ākiyavaṟṟaittāṉ allāh uṅkaḷukkut taṭai ceytuḷḷāṉ. Ātalāl, evarēṉum varampu mīṟāmalum, pāvam ceyyum nōkkamillāmalum iruntu (ivaṟṟaip pucikka) nirppantikkappaṭṭu viṭṭāl (atu) avar mītu kuṟṟamākātu. Niccayamāka allāh mikavum maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 173

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَشۡتَرُونَ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ مَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ إِلَّا ٱلنَّارَ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ

evarkaḷ vētattil allāh iṟakkiyavaṟṟai maṟaittuviṭṭu ataṟku vilaiyākac coṟpat tokaiyaip peṟṟukkoḷkiṉṟaṉarō avarkaḷ niccayamākat taṅkaḷ vayiṟṟil neruppaiyē nirappik koḷkiṟārkaḷ. Maṟumaiyil allāh avarkaḷuṭaṉ (virumpip) pēcavum māṭṭāṉ. Avarkaḷai (maṉṉittu)p paricuttamākki vaikkavum māṭṭāṉ. Avarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaitāṉ uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 174

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡعَذَابَ بِٱلۡمَغۡفِرَةِۚ فَمَآ أَصۡبَرَهُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ

ivarkaḷtāṉ nērvaḻikkup patilāka vaḻikēṭṭaiyum, maṉṉippukkup patilākat taṇṭaṉaiyaiyum vilaikku vāṅkik koṇṭavarkaḷāvar. (Naraka) neruppai (ivvitam) avarkaḷ (cuvaittu) cakikkumpaṭic ceytatu etuvō
Surah Al-Baqara, Verse 175

---

ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ

Itaṉ kāraṇam: Niccayamāka allāh (muṟṟilum) uṇmaiyākavē vētattai iṟakkiyiru(kka, coṟpat tokaiyaip peṟuvataṟkāka ataṉ vacaṉaṅkaḷai maṟai)p patutāṉ. Mēlum, vētattaip puraṭṭukiṟavarkaḷ niccayamāka (nērvaḻiyai viṭṭup) pirintu vekutūrattil irukkiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 176

---

۞لَّيۡسَ ٱلۡبِرَّ أَن تُوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ قِبَلَ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلۡكِتَٰبِ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ وَءَاتَى ٱلۡمَالَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ ذَوِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَٱلسَّآئِلِينَ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُوفُونَ بِعَهۡدِهِمۡ إِذَا عَٰهَدُواْۖ وَٱلصَّـٰبِرِينَ فِي ٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَحِينَ ٱلۡبَأۡسِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ

mēṟkilō kiḻakkilō uṅkaḷ mukaṅkaḷai nīṅkaḷ tiruppi viṭuvataṉāl maṭṭum naṉmai ceytavarkaḷāka ākiviṭamāṭṭīrkaḷ. (Uṅkaḷil) evar allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum (maṟumai nāḷaiyum), vāṉavarkaḷaiyum, vētaṅkaḷaiyum, napimārkaḷaiyum, niccayamāka nampikkai koṇṭu taṉakku viruppamuḷḷa poruḷai allāhvukkāka uṟaviṉarkaḷukkum, anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, vaḻip pōkkarkaḷukkum, yācakarkaḷukkum, viṭutalaiyai virumpiya (aṭimaikaḷ, kaṭaṉkārarkaḷ ākiya)varkaḷukkum koṭuttu (utavi ceytu,) toḻukaiyaiyum kaṭaippiṭittu toḻutu, jakāttum koṭuttu varukiṟārō avarum; vākkuṟuti ceyta camayattil taṅkaḷ vākkuṟutiyai(c carivara) niṟaivēṟṟupavarkaḷum; kaṭiṉamāṉa vaṟumaiyilum, nōy noṭikaḷilum, kaṭumaiyāṉa pōr nērattilum poṟumaiyaik kaikkoṇṭavarkaḷum ākiya (ivarkaḷtāṉ nallōrkaḷ.) Ivarkaḷtāṉ (allāhvai nampikkai koḷvatil) uṇmaiyāṉavarkaḷ. Ivarkaḷtāṉ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 177

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِصَاصُ فِي ٱلۡقَتۡلَىۖ ٱلۡحُرُّ بِٱلۡحُرِّ وَٱلۡعَبۡدُ بِٱلۡعَبۡدِ وَٱلۡأُنثَىٰ بِٱلۡأُنثَىٰۚ فَمَنۡ عُفِيَ لَهُۥ مِنۡ أَخِيهِ شَيۡءٞ فَٱتِّبَاعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَأَدَآءٌ إِلَيۡهِ بِإِحۡسَٰنٖۗ ذَٰلِكَ تَخۡفِيفٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَرَحۡمَةٞۗ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ

Nampikkaiyāḷarkaḷē! Kolai ceyyappaṭṭavarkaḷukkāka paḻivāṅkuvatu uṅkaḷmītu kaṭamaiyākkappaṭṭuḷḷatu. (Ākavē, kolaiceyyappaṭṭavaṉ) cutantiramāṉavaṉāyiṉ (avaṉai kolai ceyta) cutantiramāṉavaṉaiyē, (kolai ceyyappaṭṭavaṉ)aṭimaiyāyiṉ (avaṉai kolai ceyta anta) aṭimaiyaiyē, (kolai ceyyappaṭṭavaḷ) peṇṇāyiṉ (kolai ceyta antap) peṇṇaiyē nīṅkaḷ kolai ceytuviṭuṅkaḷ. (Āyiṉum, paḻivāṅkum viṣayattil) oru ciṟitēṉum a(kkolaiyuṇṭa)vaṉuṭaiya cakōtararāl maṉṉikkappaṭṭuviṭṭāl, mikka kaṇṇiyamāṉa muṟaiyaip piṉpaṟṟi (avaṉaik kolai ceyyātu viṭṭu) viṭavēṇṭum. (Paḻivāṅkuvataṟkup patilākak kolaiyāḷi oru tokaiyait taruvatāka oppuk koṇṭiruntāl, anta naṣṭa'īṭṭait) tayakkamiṉṟi naṉṟiyōṭu avaṉ celuttiviṭa vēṇṭum. I(vvāṟu naṣṭa'īṭṭai aṉumatittiruppa)tu uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya calukaiyum, aruḷumākum. I(vvāṟu naṣṭa īṭṭaip peṟṟuk koṇṭa)taṟkup piṉ evarēṉum varampu mīṟi (naṣṭa'īṭu koṭutta kolaiyāḷiyait tuṉpuṟutti)ṉāl avaṉukku (maṟumaiyil) mikka tuṉpuṟuttum vētaṉaiyuṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 178

---

وَلَكُمۡ فِي ٱلۡقِصَاصِ حَيَوٰةٞ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

aṟivāḷikaḷē! (Kolaikkup) paḻivāṅkuvatil uṅkaḷukku vāḻkkai uṇṭu. (Ēṉeṉṟāl, paḻivāṅki viṭuvārkaḷ eṉṟa payattāl kolai ceyyak karutupavaṉum, avaṉāl kolai ceyyak karutappaṭṭavaṉum tappittuk koḷḷalām.) Nīṅkaḷ (allāh taṭuttavaṟṟiliruntu vilaki avaṉai) añcik koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 179

---

كُتِبَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ إِن تَرَكَ خَيۡرًا ٱلۡوَصِيَّةُ لِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷil evarukkum maraṇam camīpittu avar poruḷai viṭṭuviṭṭu iṟappavarākavum iruntāl, (avar taṉ) tāy tantaikkum, uṟaviṉarkaḷukkum, niyāyamāṉa muṟaippaṭi (poruḷ cērvataṟkāka) maraṇa cācaṉam (kūṟa) vitikkappaṭṭirukkiṟatu. (Itu) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷ mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 180

---

فَمَنۢ بَدَّلَهُۥ بَعۡدَ مَا سَمِعَهُۥ فَإِنَّمَآ إِثۡمُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يُبَدِّلُونَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ

(Maraṇa cācaṉamākiya) ataik kēṭṭataṟkup piṉṉar, evarēṉum atai māṟṟi viṭṭāl ataṉ pāvamellām māṟṟiyavariṉ mītē (cārum). Niccayamāka allāh (maraṇippavar kūṟum cācaṉattai) naṉku ceviyuṟupavaṉ, (atai māṟṟum pāvikaḷiṉ ceyalai) naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 181

---

فَمَنۡ خَافَ مِن مُّوصٖ جَنَفًا أَوۡ إِثۡمٗا فَأَصۡلَحَ بَيۡنَهُمۡ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

āṉāl, maraṇacācaṉam kūṟiyavari(ṉ cācaṉatti)l anītam allatu tavaṟu iruppatai evarēṉum pārttu payantu, a(nta cācaṉap poruḷai aṭaiyakkūṭiya)varkaḷukkiṭaiyē camātāṉam ceytu atai māṟṟiviṭṭāl avar mītu kuṟṟamillai. Niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 182

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلصِّيَامُ كَمَا كُتِبَ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Uṅkaḷukku muṉṉuḷḷavarkaḷ mītu kaṭamaiyākkappaṭṭiruntatu pōl uṅkaḷ mītum nōṉpu nōṟpatu kaṭamaiyākkappaṭṭuḷḷatu. (Ataṉāl) nīṅkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka ākalām
Surah Al-Baqara, Verse 183

---

أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۚ وَعَلَى ٱلَّذِينَ يُطِيقُونَهُۥ فِدۡيَةٞ طَعَامُ مِسۡكِينٖۖ فَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥۚ وَأَن تَصُومُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

kuṟippiṭṭa nāḷkaḷiltāṉ (nōṉpu nōṟpatu kaṭamaiyākum.) Āyiṉum (annāḷkaḷil) uṅkaḷil yārākilum nōyāḷiyākavō allatu pirayāṇattilō iruntāl (avar nōṉpu nōṟka vēṇṭiyatillai. Atai ramaḻāṉ allāta) maṟṟa nāḷkaḷil kaṇakki(ṭṭu nōṟṟu vi)ṭavum. Tavira, (ētāvatu oru kāraṇattiṉāl) nōṉpu nōṟka ciramappaṭupavarkaḷ ataṟkup parikāramāka ōr ēḻaikku uṇavaḷippatu kaṭamaiyākum. Evarēṉum naṉmaiyai nāṭi (parikārattiṟkuriya aḷavaiviṭa atikamākat) tāṉam ceytāl atu avarukkē naṉmai. Āyiṉum, (parikāramākat tāṉam koṭuppatai viṭa nōṉpiṉ naṉmaiyai) nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruntāl nōṉpu nōṟpatē uṅkaḷukku ciṟantatu (eṉpatai terintu koḷvīrkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 184

---

شَهۡرُ رَمَضَانَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ فِيهِ ٱلۡقُرۡءَانُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَبَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡفُرۡقَانِۚ فَمَن شَهِدَ مِنكُمُ ٱلشَّهۡرَ فَلۡيَصُمۡهُۖ وَمَن كَانَ مَرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۗ يُرِيدُ ٱللَّهُ بِكُمُ ٱلۡيُسۡرَ وَلَا يُرِيدُ بِكُمُ ٱلۡعُسۡرَ وَلِتُكۡمِلُواْ ٱلۡعِدَّةَ وَلِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

Ramaḻāṉ mātam ettakaiya (makattuvamuṭaiya)tu eṉṟāl atiltāṉ maṉitarkaḷukku nērvaḻi kāṭṭum tirukur'āṉ (eṉṉum vētam) iṟakkappaṭṭatu. Atu (naṉmai, tīmaiyaip) pirittaṟivittu nērāṉa vaḻiyait teḷivākkakkūṭiya vacaṉaṅkaḷai uṭaiyatākavum irukkiṟatu. Ākavē, uṅkaḷil evar am'mātattai aṭaikiṟārō avar atil nōṉpu nōṟkavum. Āṉāl, (akkālattil uṅkaḷil) yārāvatu nōyāḷiyākavō allatu pirayāṇattilō iruntāl (ramaḻāṉ allāta) maṟṟa nāḷkaḷil (viṭṭuppōṉa nāḷkaḷiṉ nōṉpaik) kaṇakkiṭṭu (nōṟṟu) viṭavum. Allāh uṅkaḷukku ilakuvā(ṉa kaṭṭaḷaiyaik koṭu)kka virumpukiṟāṉṉa tavira ciramattai(k koṭukka) virumpavillai. Mēlum, (tavaṟiya nāḷkaḷaik kaṇakkiṭumpaṭi kaṭṭaḷaiyiṭṭatellām, uṅkaḷmītu kaṭamaiyāka uḷḷa oru māta nōṉpiṉ) eṇṇikkaiyai nīṅkaḷ muḻumai ceyvataṟkākavum; (avvāṉṟa) allāh uṅkaḷai nērāṉa pātaiyil naṭattiyataṟkāka avaṉai nīṅkaḷ perumaippaṭuttuvataṟkākavum; (nōy, pirayāṇam pōṉṟa cantarppaṅkaḷil nōṉpu nōṟkātirukka uṅkaḷukku aṉumati vaḻaṅkiyataṟkāka) nīṅkaḷ (allāhvukku) naṉṟi celuttuvataṟkākavumē ākum
Surah Al-Baqara, Verse 185

---

وَإِذَا سَأَلَكَ عِبَادِي عَنِّي فَإِنِّي قَرِيبٌۖ أُجِيبُ دَعۡوَةَ ٱلدَّاعِ إِذَا دَعَانِۖ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لِي وَلۡيُؤۡمِنُواْ بِي لَعَلَّهُمۡ يَرۡشُدُونَ

(napiyē!) Um'miṭam eṉ aṭiyārkaḷ eṉṉaip paṟṟik kēṭṭāl (ataṟku nīr kūṟuvīrāka:) ‘‘Niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku camīpamāṉavaṉ. (Evarum) eṉṉai aḻaittāl anta aḻaippāḷariṉ aḻaippukku viṭaiyaḷippēṉ.'' Ātalāl, avarkaḷ eṉṉiṭamē pirārttaṉai ceyyavum; eṉṉaiyē nampikkai koḷḷavum. (Ataṉāl) avarkaḷ nērvaḻi aṭaivārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 186

---

أُحِلَّ لَكُمۡ لَيۡلَةَ ٱلصِّيَامِ ٱلرَّفَثُ إِلَىٰ نِسَآئِكُمۡۚ هُنَّ لِبَاسٞ لَّكُمۡ وَأَنتُمۡ لِبَاسٞ لَّهُنَّۗ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَخۡتَانُونَ أَنفُسَكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡ وَعَفَا عَنكُمۡۖ فَٱلۡـَٰٔنَ بَٰشِرُوهُنَّ وَٱبۡتَغُواْ مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكُمُ ٱلۡخَيۡطُ ٱلۡأَبۡيَضُ مِنَ ٱلۡخَيۡطِ ٱلۡأَسۡوَدِ مِنَ ٱلۡفَجۡرِۖ ثُمَّ أَتِمُّواْ ٱلصِّيَامَ إِلَى ٱلَّيۡلِۚ وَلَا تُبَٰشِرُوهُنَّ وَأَنتُمۡ عَٰكِفُونَ فِي ٱلۡمَسَٰجِدِۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَقۡرَبُوهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nōṉpu (nāḷkaḷiṉ) iravukaḷil nīṅkaḷ uṅkaḷ maṉaivikaḷuṭaṉ vīṭu kūṭuvatu uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭirukkiṟatu. Avarkaḷ uṅkaḷukku āṭaiyākavum, nīṅkaḷ avarkaḷukku āṭaiyākavum irukkiṟīrkaḷ. (Nōṉpuṭaiya kālattil iṣāvukkup piṉṉar uṅkaḷ maṉaivikaḷuṭaṉ kūṭāmalum, oru poruḷai pucikkāmalum iruntu) niccayamāka nīṅkaḷ uṅkaḷait tuṉpattiṟkuḷḷākkik koṇṭīrkaḷ eṉpatai allāh aṟintu uṅkaḷ mītu irakkamuṟṟu uṅkaḷ ciramattai nīkkiviṭṭāṉ. Ākavē, iṉi iruḷ nīṅki viṭiyaṟkālai (ḥpajr) ākiviṭṭatu eṉṟu uṅḷukkut teḷivākumvarai (nōṉpiṉ iravu kālaṅkaḷil uṅkaḷ) maṉaivikaḷuṭaṉ cērntu allāh uṅkaḷukku(c cantatiyāka) vitittiruppatait tēṭik koḷḷuṅkaḷ. Iṉṉum (annēraṅkaḷil) puciyuṅkaḷ, parukuṅkaḷ. (Kiḻakku veḷutta) piṉpu iravu (ārampamākum) varai (mēlē kūṟiyavaṟṟait tavirttu) nōṉpukaḷai (nōṟṟu) muḻumaiyākkuṅkaḷ. Āyiṉum, nīṅkaḷ (vaṇaṅkuvataṟkāka) masjitukaḷil taṅki (iḥtikāḥp) irukkumpōtu (uṅkaḷ) maṉaivikaḷuṭaṉ kūṭātīrkaḷ. Ivai allāhvuṭaiya tiṭṭamāṉa caṭṭa varampukaḷākum. Ātalāl, avvarampukaḷai (mīṟa) neruṅkātīrkaḷ. Maṉitarkaḷ iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷāka āvataṟkāka allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai avarkaḷukku ivvāṟu teḷivāka vivarikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 187

---

وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ وَتُدۡلُواْ بِهَآ إِلَى ٱلۡحُكَّامِ لِتَأۡكُلُواْ فَرِيقٗا مِّنۡ أَمۡوَٰلِ ٱلنَّاسِ بِٱلۡإِثۡمِ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

(mēlum,) uṅkaḷukkiṭaiyil oruvar maṟṟavariṉ poruḷkaḷait tavaṟāṉa muṟaiyil uṇṇātīrkaḷ. (Uṅkaḷ vātam poyyāṉateṉa) nīṅkaḷ aṟintiruntum (itara) maṉitarkaḷiṉ poruḷkaḷil etaiyum pāvamāṉa vaḻiyil (aniyāyamāka lañcam koṭuttu) apakarittukkoḷḷa atikārikaḷiṭam cellātīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 188

---

۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَهِلَّةِۖ قُلۡ هِيَ مَوَٰقِيتُ لِلنَّاسِ وَٱلۡحَجِّۗ وَلَيۡسَ ٱلۡبِرُّ بِأَن تَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِن ظُهُورِهَا وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِنۡ أَبۡوَٰبِهَاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

(Napiyē! Mātantōṟum piṟantu, vaḷarntu, tēyum) piṟaikaḷaippaṟṟi um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Avai maṉitarkaḷukku ovvoru mātattaiyum hajjūṭaiya kālaṅkaḷaiyum aṟivikkakkūṭiyavai.'' Mēlum, (nampikkaiyāḷarkaḷē! Ihrām kaṭṭiya) nīṅkaḷ (uṅkaḷ) vīṭukaḷukku avaṟṟiṉ piṉpuṟamāka vantu viṭuvataṉāl nallavarkaḷāka ākiviṭa māṭṭīrkaḷ. Eṉiṉum, evar allāhvukkup payantu naṭakkiṟārō avarē nallavar. Ātalāl, nīṅkaḷ (uṅkaḷ) vīṭukaḷukku avaṟṟiṉ talai vācalkaḷiṉ vaḻiyāka vāruṅkaḷ. Allāhvukkup payantum naṭantukoḷḷuṅkaḷ. Itaṉāl nīṅkaḷ veṟṟiyaṭaivīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 189

---

وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ

uṅkaḷai etirttu pōr puriya muṟpaṭṭōrai allāhvuṭaiya pātaiyil nīṅkaḷum etirttu pōr puriyuṅkaḷ. Āṉāl, nīṅkaḷ attumīṟātīrkaḷ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh attumīṟupavarkaḷai nēcippatillai
Surah Al-Baqara, Verse 190

---

وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡ وَأَخۡرِجُوهُم مِّنۡ حَيۡثُ أَخۡرَجُوكُمۡۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَشَدُّ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۚ وَلَا تُقَٰتِلُوهُمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ حَتَّىٰ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِيهِۖ فَإِن قَٰتَلُوكُمۡ فَٱقۡتُلُوهُمۡۗ كَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ

ākavē, (uṅkaḷai etirttu pōrpuriya muṟpaṭṭa) avarkaḷai kaṇṭaviṭamellām veṭṭuṅkaḷ. Uṅkaḷai (uṅkaḷ ūriliruntu) avarkaḷ veḷiyēṟṟiyavāṟē nīṅkaḷum avarkaḷai veḷiyēṟṟi viṭuṅkaḷ. (Avarkaḷ ceyyum) kalakam kolaiyaiviṭa mikak koṭiyatu. Āṉāl, (avarkaḷil) evarēṉum apayam tēṭi masjitul harāmil iruntāl, aṅku avarkaḷ uṅkaḷai etirttu pōrpuriya muṟpaṭumvarai nīṅkaḷ avarkaḷai veṭṭātīrkaḷ. (Avviṭattilum) avarkaḷ uṅkaḷai etirttu pōr purintāl nīṅkaḷum avarkaḷai veṭṭuṅkaḷ. (Anta) nirākarippavarkaḷukku (uriya) kūli ippaṭittāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 191

---

فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

(itaṉ) piṉṉar avarkaḷ (uṅkaḷai etirttu pōr puriyātu) vilakikkoṇṭāl (nīṅkaḷ avarkaḷai veṭṭātīrkaḷ.) Niccayamāka allāh mika maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 192

---

وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ لِلَّهِۖ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَلَا عُدۡوَٰنَ إِلَّا عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

(Islāmiṟku etirāka ceyyappaṭum) kalakam (muṟṟilum) nīṅki, allāhvuṭaiya mārkkam uṟutiyāka nilaipeṟum varai avarkaḷai etirttu pōr puriyuṅkaḷ. Āṉāl, avarkaḷ (kalakam ceyyātu) vilakik koṇṭāl (avarkaḷukku maṉṉippu uṇṭu). Aniyāyam ceypavarkaḷait tavira (maṟṟavarkaḷ mītu) aṟavē attumīṟakkūṭātu
Surah Al-Baqara, Verse 193

---

ٱلشَّهۡرُ ٱلۡحَرَامُ بِٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡحُرُمَٰتُ قِصَاصٞۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱعۡتَدُواْ عَلَيۡهِ بِمِثۡلِ مَا ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ

(pōr ceyvatu taṭukkappaṭṭuḷḷa rajap, tulka'atā, tul'haj, muharram ākiya) ciṟappuṟṟa mātaṅkaḷukku ciṟappuṟṟa mātaṅkaḷē īṭākum. Ākavē, ciṟappukaḷukku(c camamāṉa) īṭu uṇṭu. Ātalāl, evarēṉum uṅkaḷ mītu varampu mīṟi (am'mātaṅkaḷil pōrukku) vantāl, avar varampu mīṟiya vitamē nīṅkaḷum avar mītu varampumīṟi (pōrukku)c celluṅkaḷ. Āṉāl, nīṅkaḷ allāhvukku payantu (am'mātaṅkaḷil pōrai ārampam ceyyātu iruntu) koḷḷuṅkaḷ. Allāh iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷuṭaṉ irukkiṟāṉ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 194

---

وَأَنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا تُلۡقُواْ بِأَيۡدِيكُمۡ إِلَى ٱلتَّهۡلُكَةِ وَأَحۡسِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

nīṅkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyil (tārāḷamākac) celavu ceyyuṅkaḷ; allāhvuṭaiya pātaiyil celavu ceyyātu) uṅkaḷai nīṅkaḷē āpattiṟkuḷḷākkik koḷḷātīrkaḷ; (piṟarukku utaviyum) naṉmaiyum ceyyuṅkaḷ. Niccayamāka allāh (piṟarukku) naṉmai ceypavarkaḷai nēcikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 195

---

وَأَتِمُّواْ ٱلۡحَجَّ وَٱلۡعُمۡرَةَ لِلَّهِۚ فَإِنۡ أُحۡصِرۡتُمۡ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۖ وَلَا تَحۡلِقُواْ رُءُوسَكُمۡ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡهَدۡيُ مَحِلَّهُۥۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ بِهِۦٓ أَذٗى مِّن رَّأۡسِهِۦ فَفِدۡيَةٞ مِّن صِيَامٍ أَوۡ صَدَقَةٍ أَوۡ نُسُكٖۚ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَمَن تَمَتَّعَ بِٱلۡعُمۡرَةِ إِلَى ٱلۡحَجِّ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۚ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖ فِي ٱلۡحَجِّ وَسَبۡعَةٍ إِذَا رَجَعۡتُمۡۗ تِلۡكَ عَشَرَةٞ كَامِلَةٞۗ ذَٰلِكَ لِمَن لَّمۡ يَكُنۡ أَهۡلُهُۥ حَاضِرِي ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ

Allāhvukkāka (ārampam ceyta) hajjaiyum umrāvaiyum nīṅkaḷ muḻumaiyākkuṅkaḷ. Āṉāl, (makkā cella muṭiyātavāṟu) nīṅkaḷ taṭukkappaṭṭu (hajjai muḻumaiyākka muṭiyā)viṭṭāl ‘hatyu' (eṉṉum āṭu, māṭu, oṭṭakam ākiyavai)kaḷil (uṅkaḷukkuc) cāttiyamāṉavai parikāramākum. Tavira, anta hatyukkaḷ tām cella vēṇṭiya (makkāviluḷḷa haram eṉṉum) iṭattai aṭaiyumvarai nīṅkaḷ uṅkaḷ talaimuṭiyaic ciraittuk koḷḷātīrkaḷ. Āyiṉum, (ihrām kaṭṭiya) uṅkaḷil evarēṉum nōyāḷiyākavō allatu talaiyil (pēṉ, puṇ, vali ākiyavaṟṟāl) iṭaiyūṟu uḷḷavarākavō iruntu (muṭiyiṟakkik koṇṭu) viṭṭāl, ataṟkup parikāramāka (avar mūṉṟu) nōṉpukaḷ nōṟkavum. Allatu, (āṟu ēḻaikaḷukku uṇavu) tāṉam ceyyavum. Allatu, (ōr āṭu) kurpāṉi koṭukkavum. Mēlum, (ihrām aṇinta) nīṅkaḷ evvitat taṭaiyumillātu (hajjū ceyya) vacati peṟṟavarkaḷāka iruntu (makkā ceṉṟa piṉ uṅkaḷil) evarēṉum umrāvai (maṭṭum) ceytuviṭṭu hajjūkku muṉṉatākavē (hajjūṭaiya kālattil taṭukkappaṭṭirunta) cukattai aṉupavittu viṭṭāl (ataṟkup) parikāramāka hatyukkaḷil* iyaṉṟataik koṭukkavum. Āṉāl, (hatyukkaḷil etaiyumē) peṟṟuk koḷḷātavar, hajjūṭaiya kālattil mūṉṟum (taṉ iruppiṭam) tirumpiyapiṉ ēḻum, āka muḻumaiyākap pattu nāṭkaḷ nōṉpu nōṟkavum. (Taṭukkappaṭṭa cukattai aṉupavikkum) i(vvurimaiyāṉa)tu evaruṭaiya kuṭumpam masjitul harāmil (makkāvil) kuṭiyirukkavillaiyō avarukkuttāṉ. Ākavē, nīṅkaḷ allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh (kuṟṟavāḷikaḷai) vētaṉai ceyvatil mikak kaṭumaiyāṉavaṉ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 196

---

ٱلۡحَجُّ أَشۡهُرٞ مَّعۡلُومَٰتٞۚ فَمَن فَرَضَ فِيهِنَّ ٱلۡحَجَّ فَلَا رَفَثَ وَلَا فُسُوقَ وَلَا جِدَالَ فِي ٱلۡحَجِّۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَتَزَوَّدُواْ فَإِنَّ خَيۡرَ ٱلزَّادِ ٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُونِ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ

Hajjū (ataṟkeṉak) kuṟippiṭṭa (ṣavvāl, tulka'atā, tul'hajjū ākiya) mātaṅkaḷiltāṉ. Ākavē, avaṟṟil evarēṉum (ihrām aṇintu) hajjai taṉmītu kaṭamaiyākkik koṇṭāl hajjū (mātattiṉ pattām tēti) varai vīṭu kūṭutal, tīccol pēcutal, caccaravu ceytal kūṭātu. Nīṅkaḷ eṉṉa naṉmai ceytapōtilum niccayamāka allāh atai aṟi(ntu ataṟkuriya kūli taru)vāṉ. Tavira, (hajjūṭaiya payaṇattiṟku vēṇṭiya) uṇavukaḷai (muṉṉatākavē) tayārpaṭuttik koḷḷuṅkaḷ. Āṉāl, niccayamāka (nīṅkaḷ) tayārpaṭuttikkoḷḷa vēṇṭiyavaṟṟil ellām mika mēlāṉatu iṟaiyaccamtāṉ. Ātalāl, aṟivāḷikaḷē! Nīṅkaḷ (kuṟippāka hajjūṭaiya kālattil) eṉakkup payantu naṭantu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 197

---

لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡۚ فَإِذَآ أَفَضۡتُم مِّنۡ عَرَفَٰتٖ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ عِندَ ٱلۡمَشۡعَرِ ٱلۡحَرَامِۖ وَٱذۡكُرُوهُ كَمَا هَدَىٰكُمۡ وَإِن كُنتُم مِّن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلضَّآلِّينَ

(hajjū payaṇattiṉpōtu) nīṅkaḷ (toḻil ceytu) uṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya aruḷai(k koṇṭu kiṭaikkum lāpattai)t tēṭik koḷvatu uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. (Hajjūkkuc ceṉṟa) nīṅkaḷ araḥpāviliruntu tirumpiṉāl ‘maṣarul harām' eṉṉum iṭattil allāhvai niṉaivu kūruṅkaḷ. Nīṅkaḷ itaṟku muṉ vaḻi tavaṟiyavarkaḷāka iruntapoḻutu uṅkaḷukku avaṉ nērāṉa vaḻiyai aṟivittataṟkāka mēlum, avaṉai ‘tikru' ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 198

---

ثُمَّ أَفِيضُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَفَاضَ ٱلنَّاسُ وَٱسۡتَغۡفِرُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

piṉṉar maṉitarkaḷ tirumpukiṉṟa (‘mustalipā' eṉṉum) iṭattiliruntu nīṅkaḷum (‘miṉā'vukkut) tirumpi viṭuṅkaḷ. Mēlum, allāhviṭam maṉṉippuk kōruṅkaḷ. Niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 199

---

فَإِذَا قَضَيۡتُم مَّنَٰسِكَكُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَذِكۡرِكُمۡ ءَابَآءَكُمۡ أَوۡ أَشَدَّ ذِكۡرٗاۗ فَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖ

(Hajjūkkuc ceṉṟa) nīṅkaḷ uṅkaḷ (hajjiṉ) kaṭamaikaḷai niṟaivēṟṟi viṭṭāl, nīṅkaḷ (islāmiṟku muṉ) uṅkaḷ mūtātai(kaḷiṉ peyar)kaḷai (capta miṭṭu perumaiyāka) niṉaivu kūrntu kūṟivantataippōl allatu ataiviṭa atikamāka allāhvai ‘tikru' (ceytu uṅkaḷukku vēṇṭiyavaṟṟaiyum avaṉiṭam kēṭṭup pirārttaṉai) ceyyuṅkaḷ. (Pirārttaṉaiyil) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku (vēṇṭiyavaṟṟai ellām) im'maiyilēyē koṭuttu viṭuvāyāka!'' Eṉṟu kōrupavarum maṉitarkaḷil uṇṭu. Āṉāl, ivarukku maṟumaiyil oru pākkiyamum illai
Surah Al-Baqara, Verse 200

---

وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ حَسَنَةٗ وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

mēlum, ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukku nī im'maiyilum naṉmai taruvāyāka! Maṟumaiyilum naṉmai taruvāyāka! (Naraka) neruppiṉ vētaṉaiyiliruntum eṅkaḷai nī pātukāppāyāka!'' Eṉak kōrupavarkaḷum maṉitarkaḷil uṇṭu
Surah Al-Baqara, Verse 201

---

أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّمَّا كَسَبُواْۚ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

tāṅkaḷ ceyta (naṟ)ceyalkaḷiṉ (payaṉai im'maiyilum maṟumaiyilum aṭaiyum) pākkiyam ivarkaḷukkuttāṉ uṇṭu. Tavira, (ciramamēṟpaṭāta vaṇṇam ivarkaḷiṉ ceyalaip paṟṟi maṟumaiyil) allāh veku viraivākak (kēḷvi) kaṇakkeṭuppāṉ. (Avaṉukku atu ciramamalla)
Surah Al-Baqara, Verse 202

---

۞وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن تَعَجَّلَ فِي يَوۡمَيۡنِ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِ وَمَن تَأَخَّرَ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۖ لِمَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē! Tul'hajjū mātattil) kuṟippiṭappaṭṭa (mūṉṟu) nāḷkaḷvarai (‘miṉā' eṉṉum iṭattil tāmatittiruntu) allāhvai ‘tikru' ceyyuṅkaḷ. Āṉāl, evarēṉum iraṇṭām nāḷil avacarappaṭṭu(p puṟappaṭṭu) viṭṭāl avar mītu kuṟṟamillai. Evarēṉum (mūṉṟu nāḷkaḷukkup) piṟpaṭ(ṭup puṟappaṭ)ṭāl avar mītum kuṟṟamillai. Avar iṟaiyaccamuṭaiyavarāka (iruntu hajjūṭaiya kālattil taṭukkappaṭṭavaṟṟiliruntu vilaki) iruntāl (maṭṭum) pōtumāṉatu. Ākavē, (nampikkaiyāḷarkaḷē!) Niccayamāka nīṅkaḷ allāhviṭamē (niyāyat tīrppukku eḻuppik) koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ eṉpatai uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ! Allāhvukkup payantu (naṭantu) koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 203

---

وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُعۡجِبُكَ قَوۡلُهُۥ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيُشۡهِدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا فِي قَلۡبِهِۦ وَهُوَ أَلَدُّ ٱلۡخِصَامِ

(napiyē! Um'miṭam) ivvulaka vāḻkkaiyaip paṟṟi(p pēcum poḻutu) taṉ (cāturiyamāṉa) vārttaiyaik koṇṭu um'mai āccariyattiṟkuḷḷākkakkūṭiya oruvaṉ am'maṉitarkaḷil uṇṭu. Avaṉ (um mītu aṉpu koṇṭiruppatākak kūṟi) taṉ maṉatil uḷḷavaṟṟiṟku (cattiyam ceytu) allāhvai cāṭci ākkuvāṉ. (Uṇmaiyil) avaṉtāṉ (umakkuk) koṭiya etiriyāvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 204

---

وَإِذَا تَوَلَّىٰ سَعَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُفۡسِدَ فِيهَا وَيُهۡلِكَ ٱلۡحَرۡثَ وَٱلنَّسۡلَۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَسَادَ

avaṉ (um'miṭamiruntu) vilakiṉālō, pūmiyil viṣamam ceytu (uṅkaḷ) vivacāyattaiyum kālnaṭaikaḷaiyum aḻittuviṭa muyaṟci ceykiṟāṉ. Viṣamattai allāh virumpuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 205

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُ ٱتَّقِ ٱللَّهَ أَخَذَتۡهُ ٱلۡعِزَّةُ بِٱلۡإِثۡمِۚ فَحَسۡبُهُۥ جَهَنَّمُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

tavira, ‘‘nī allāhvukkup payantukoḷ. (Viṣamam ceyyātē)'' eṉa avaṉukkuk kūṟappaṭṭāl (avaṉuṭaiya) perumai avaṉai (viṣamam ceytu) pāvattaic ceyyumpaṭiyē (iḻuttup) piṭittukkoḷkiṟatu. Ākavē, avaṉukku narakamē takutiyākum. Niccayamāka (atu) taṅkumiṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah Al-Baqara, Verse 206

---

وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡرِي نَفۡسَهُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ

Allāhviṉ (tirup)poruttattaip peṟuvataṟkākat taṉ uyiraiyē tiyākam ceyyakkūṭiyavarkaḷum maṉitarkaḷil uṇṭu. Allāh (ittakaiya) aṭiyārkaḷmītu mikavum iṟakkamuṭaiyavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 207

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱدۡخُلُواْ فِي ٱلسِّلۡمِ كَآفَّةٗ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (tayaṅkik koṇṭirukka vēṇṭām.) Islāmil muṟṟilum nuḻaintu viṭuṅkaḷ. (Itait taṭai ceyyum) ṣaittāṉiṉ aṭiccuvaṭukaḷaip piṉpaṟṟātīrkaḷ. Niccayamāka avaṉ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa etiriyāvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 208

---

فَإِن زَلَلۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡكُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ

(maṉitarkaḷē! Cantēkattiṟkiṭamillāta) teḷivāṉa attāṭcikaḷ uṅkaḷiṭam vanta piṉṉarum nīṅkaḷ (islāmil uṟutiyāka illāmal) naḻuvi viṭuvīrkaḷāṉāl (uṅkaḷait taṇṭippatil) niccayamāka allāh mikaittavaṉum (uṅkaḷai evvitam naṭatta vēṇṭum eṉpatai naṉkaṟinta) nuṇṇaṟivuṭaiyavaṉum āvāṉ eṉpatai nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 209

---

هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن يَأۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ فِي ظُلَلٖ مِّنَ ٱلۡغَمَامِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ

(napiyē! Ivvaḷavu teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṉṟa avarkaḷ) allāhvum vāṉavarkaḷum (veṇ) mēkattiṉ niḻalil avarkaḷiṭam vantu (avarkaḷai aḻittu) avarkaḷiṉ vēlaiyai muṭippatait tavira (vēṟu etaiyum) avarkaḷ etirpārkkiṉṟaṉarō? (Avarkaḷuṭaiya) ellā viṣayaṅkaḷum (maṟumaiyil) allāhviṭamē (vicāraṇaikkuk) koṇṭuvarappaṭum
Surah Al-Baqara, Verse 210

---

سَلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ كَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّنۡ ءَايَةِۭ بَيِّنَةٖۗ وَمَن يُبَدِّلۡ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ

(napiyē!) Isrāyīliṉ cantatikaḷaik kēṭpīrāka: ‘‘Ettaṉai teḷivāṉa attāṭcikaḷai nām avarkaḷukkuk koṭuttirukkiṟōm.'' (Avvāṟirukka) evarēṉum avai taṉṉiṭam vantataṉ piṉ allāhviṉ (attāṭcikaḷāṉa) aruṭkoṭaiyai māṟṟiviṭuvārāṉāl (avarai) vētaṉai ceyvatil niccayamāka allāh mikak kaṭumaiyāṉavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 211

---

زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَيَسۡخَرُونَ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۘ وَٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ فَوۡقَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ

Nirākarippavarkaḷukku ivvulaka vāḻkkaiyē alaṅkāramāka(t tōṉṟumpaṭi) ceyyappaṭṭirukkiṟatu. Ātalāl, avarkaḷ (ēḻaikaḷāka irukkum) nampikkaiyāḷarkaḷaip parikacikkiṟārkaḷ. Āṉāl, (nampikkaiyāḷarkaḷāṉa) iṟaiyaccam uḷḷavarkaḷō maṟumaiyil avarkaḷaiviṭa (evvaḷavō) mēlāka iruppārkaḷ. Mēlum, allāh virumpukiṉṟa (i)varkaḷukkuk kaṇakkiṉṟiyē vaḻaṅkuvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 212

---

كَانَ ٱلنَّاسُ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَبَعَثَ ٱللَّهُ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ وَأَنزَلَ مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ فِيمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَمَا ٱخۡتَلَفَ فِيهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ أُوتُوهُ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۖ فَهَدَى ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ مِنَ ٱلۡحَقِّ بِإِذۡنِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٍ

(ārampattil) maṉitarkaḷ (aṉaivarum) orē iṉattavarākavē iruntaṉar. (Avarkaḷ nērāṉa vaḻiyil celvataṟkāka naṉmai ceypavarkaḷukku) naṟceyti kūṟumpaṭiyum, (tīmai ceypavarkaḷukku) accamūṭṭi eccarikkai ceyyumpaṭiyum allāh napimārkaḷai aṉuppivaittāṉ. Mēlum, am'maṉitarkaḷukkuḷ ēṟpaṭum karuttu vēṟṟumaikaḷait tīrttu vaippataṟkāka (cattiya) vētattaiyum aruḷiṉāṉ. Ivvāṟu teḷivāṉa attāṭcikaḷ (uḷḷa vētam) vantataṉ piṉṉar ataip peṟṟukkoṇṭa avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ ēṟpaṭṭa poṟāmaiyiṉ kāraṇamākavē (anta cattiya vētattiṟku) māṟu (ceyya muṟ)paṭṭaṉar. Āyiṉum, avarkaḷ māṟupaṭṭu(p puṟakkaṇittu)viṭṭa anta cattiyattiṉ pakkam cellumpaṭi nampikkaiyāḷarkaḷukku allāh taṉ aruḷaikkoṇṭu nērvaḻi kāṭṭiṉāṉ. Iṉṉum (ivvāṉṟa) tāṉ virumpiyavarkaḷai allāh nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 213

---

أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَأۡتِكُم مَّثَلُ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۖ مَّسَّتۡهُمُ ٱلۡبَأۡسَآءُ وَٱلضَّرَّآءُ وَزُلۡزِلُواْ حَتَّىٰ يَقُولَ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ مَتَىٰ نَصۡرُ ٱللَّهِۗ أَلَآ إِنَّ نَصۡرَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Uṅkaḷukku muṉ ceṉṟavarkaḷukku ēṟpaṭṭatu pōṉṟa (kaṣṭamāṉa) nilaimai uṅkaḷukku varāmalē nīṅkaḷ corkkattil nuḻaintu viṭalām eṉṟu niṉaittuk koṇṭīrkaḷō? (Uṅkaḷaip pōla) nampikkai koṇṭa avarkaḷaiyum avarkaḷuṭaiya tūtaraiyum, vāṭṭum vaṟumaiyilum, nōyilum pīṭittu (avarkaḷ varuntit taṅkaḷ kaṣṭaṅkaḷai nīkki vaikka) ‘‘allāhvuṭaiya utavi eppoḻutu (varum? Eppoḻutu varum?)'' Eṉṟu kēṭṭataṟku ‘‘allāhvuṭaiya utavi niccayamāka (itō) camīpattilirukkiṟatu'' eṉṟu (nām āṟutal) kūṟum varai avarkaḷ āṭṭivaikkappaṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 214

---

يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلۡ مَآ أَنفَقۡتُم مِّنۡ خَيۡرٖ فَلِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ

(napiyē! Poruḷkaḷil) ‘‘etaic celavu ceyvatu? (Yārukkuk koṭuppatu?)'' Eṉṟu um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: (Naṉmaiyaik karuti) ‘‘nīṅkaḷ ettakaiya poruḷaic celavu ceytapōtilum (atait) tāy, tantai, cuṟṟattār, anātaikaḷ, ēḻaikaḷ, vaḻippōkkarkaḷ ākiyōrukkuk koṭuṅkaḷ. Iṉṉum, nīṅkaḷ (vēṟu) eṉṉa naṉmaiyaic ceytapōtilum ataiyum niccayamāka allāh aṟi(ntu ataṟkuriya kūliyum taru)vāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 215

---

كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ وَهُوَ كُرۡهٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تُحِبُّواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ شَرّٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Pōr ceyvatu uṅkaḷukku veṟuppāy iruntum (uṅkaḷaiyum uṅkaḷ mārkkattaiyum kāppataṟkāka) atu uṅkaḷmītu kaṭamaiyākkappaṭṭirukkiṟatu. Oṉṟu uṅkaḷukku mika naṉmaiyāka iruntum atai nīṅkaḷ veṟukkakkūṭum. Oṉṟu uṅkaḷukkut tīṅkāka iruntum atai nīṅkaḷ virumpakkūṭum. (Avai uṅkaḷukku naṉmai aḷikkumā tīmaiyaḷikkumā eṉpatai) allāhtāṉ aṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 216

---

يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ قِتَالٖ فِيهِۖ قُلۡ قِتَالٞ فِيهِ كَبِيرٞۚ وَصَدٌّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَكُفۡرُۢ بِهِۦ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَإِخۡرَاجُ أَهۡلِهِۦ مِنۡهُ أَكۡبَرُ عِندَ ٱللَّهِۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَكۡبَرُ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۗ وَلَا يَزَالُونَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ حَتَّىٰ يَرُدُّوكُمۡ عَن دِينِكُمۡ إِنِ ٱسۡتَطَٰعُواْۚ وَمَن يَرۡتَدِدۡ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَيَمُتۡ وَهُوَ كَافِرٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

(Napiyē! Tulka'atā, tul'haj, muharram, rajap ākiya ic)ciṟappuṟṟa mātaṅkaḷil pōr ceyvataip paṟṟi uṅkaḷiṭam a(nnirākarippavarkaḷ kēṭkiṉṟaṉar. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Avaṟṟil pōr purivatu perum pāvam(tāṉ). Āṉāl, allāhvuṭaiya mārkkat(til cēruva)tai viṭṭu makkaḷai (nīṅkaḷ) taṭuppatum, allāhvai nīṅkaḷ nirākarippatum, (hajjūkku varupavarkaḷai) masjitul harāmukku varaviṭātu taṭuppatum, atil vacippō(ril nampikkai koṇṭō)rai atiliruntu veḷiyēṟṟuvatum allāhviṭattil (ataiviṭa) mikap perum pāvaṅkaḷāka irukkiṉṟaṉa. Tavira, (nampikkaiyāḷarkaḷukku nīṅkaḷ ceytuvarum) viṣamam kolaiyaiviṭa mikak koṭiyatu. Mēlum, (nampikkaiyāḷarkaḷē! Nirākarippāḷarkaḷākiya) avarkaḷukkuc cāttiyappaṭṭāl uṅkaḷai uṅkaḷ mārkkattiliruntu tiruppi viṭumvarai uṅkaḷai etirttu ōyātu pōr ceytu koṇṭē iruppārkaḷ. Ākavē, uṅkaḷil evarēṉum taṉ mārkkattai (nirākarittu)viṭṭu māṟi, (atai avvāṟu) nirākarit(tataip paṟṟi varuttappaṭṭu mīḷā)tavarākavē iṟantuviṭṭāl avaruṭaiya (naṟ)ceyalkaḷ ellām im'maiyilum maṟumaiyilum aḻintuviṭum. Iṉṉum, avarkaḷ narakavācikaḷāki, eṉṟeṉṟumē atil taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 217

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَرۡجُونَ رَحۡمَتَ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

evarkaḷ meyyākavē nampikkai koṇṭirukkiṟārkaḷō avarkaḷum; evarkaḷ (nirākarippāḷarkaḷiṉ tuṉpattāl ‘makkā'vākiya) tam ūraiviṭṭum veḷiyēṟiṉārkaḷō avarkaḷum; evarkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyil pōr purikiṟārkaḷō avarkaḷumtāṉ allāhviṉ karuṇaiyai niccayamāka etirpārkkiṉṟaṉar. Mēlum, allāh mikka maṉṉippavaṉ, makā karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 218

---

۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِۖ قُلۡ فِيهِمَآ إِثۡمٞ كَبِيرٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَإِثۡمُهُمَآ أَكۡبَرُ مِن نَّفۡعِهِمَاۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلِ ٱلۡعَفۡوَۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ

(Napiyē!) Matuvaip paṟṟiyum cūtāṭṭattaip paṟṟiyum um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka! ‘‘Avviraṇṭilum perum pāvaṅkaḷum irukkiṉṟaṉa; maṉitarkaḷukkuc cila payaṉkaḷum irukkiṉṟaṉa. Āṉāl, avaṟṟil uḷḷa pāvam avaṟṟiluḷḷa payaṉaiviṭa mikap peritu. Mēlum, (napiyē! Tarmattiṟkāka) evvaḷavu celavu ceyvateṉa um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. (Ataṟku ‘‘avaciyattiṟku vēṇṭiyatu pōka) mītamuḷḷatai(c celavu ceyyuṅkaḷ)'' eṉak kūṟuvīrāka. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ im'mai, maṟumai(yiṉ naṉmai)kaḷai kavaṉattil vaittuk koḷvataṟkāka uṅkaḷukku allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu vivarikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 219

---

فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡيَتَٰمَىٰۖ قُلۡ إِصۡلَاحٞ لَّهُمۡ خَيۡرٞۖ وَإِن تُخَالِطُوهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ ٱلۡمُفۡسِدَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَعۡنَتَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ

(napiyē!) Anātaikaḷai (vaḷarppatai)p paṟṟiyum um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. (Ataṟku) nīr kūṟuvīrāka: Avarkaḷaic cīrtiruttuvatu mikavum naṉṟē! Mēlum, nīṅkaḷ avarkaḷuṭaṉ kalan(tu vacit)tirukka nēriṭṭāl (avarkaḷ) uṅkaḷ cakōtararkaḷē! (Ātalāl, avarkaḷuṭaiya cottil iruntu avaciyamāṉa aḷavu uṅkaḷukkākavum celavu ceytu koḷḷalām.) Āṉāl, ‘‘naṉmai ceyvōm'' eṉṟu (kūṟik koṇṭu) tīmai ceypavarkaḷai allāh naṉkaṟivāṉ. Allāh nāṭiṉāl uṅkaḷai (mīḷa muṭiyāta) ciramattiṟkuḷḷākki viṭuvāṉ. Niccayamāka allāh (evvitamum ceyya) vallavaṉ, nuṇṇaṟivuṭaiyavaṉ āvāṉ. (Ākavē, anātaikaḷ viṣayattil mōcam ceyyātu mikka aṉutāpattuṭaṉum nītamākavum naṭantu koḷḷuṅkaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 220

---

وَلَا تَنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكَٰتِ حَتَّىٰ يُؤۡمِنَّۚ وَلَأَمَةٞ مُّؤۡمِنَةٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكَةٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡۗ وَلَا تُنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَتَّىٰ يُؤۡمِنُواْۚ وَلَعَبۡدٞ مُّؤۡمِنٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكُمۡۗ أُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ وَٱلۡمَغۡفِرَةِ بِإِذۡنِهِۦۖ وَيُبَيِّنُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Iṇaivaittu vaṇaṅkum peṇkaḷai avarkaḷ nampikkai koḷḷum varai nīṅkaḷ maṇantu koḷḷātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl,) iṇaivaittu vaṇaṅkum oru peṇ uṅkaḷaik kavarakkūṭiyavaḷāka iruppiṉum, nampikkai koṇṭa ōr aṭimaip peṇ avaḷaiviṭa niccayamāka mēlāṉavaḷ. (Avvāṟē) iṇai vaittu vaṇaṅkum āṇkaḷ nampikkai koḷḷumvarai avarkaḷukku (nampikkaiyāḷarkaḷāṉa peṇkaḷai) nīṅkaḷ maṇamuṭittuk koṭukkātīrkaḷ. Iṇaivaittu vaṇaṅkum ōr āṇ uṅkaḷaik kavarakkūṭiyavaṉāka iruppiṉum, nampikkai koṇṭa ōr aṭimai avaṉaiviṭa niccayamāka mēlāṉavaṉ. (Iṇaivaikkum) ivarkaḷ ellām narakattiṟku aḻaippārkaḷ. Āṉāl, allāhvō taṉ aruḷāl corkkattiṟkum (taṉ) maṉṉippukkum (uṅkaḷai) aḻaikkiṟāṉ. Maṉitarkaḷ kavaṉittu upatēcam peṟuvataṟkāka taṉ vacaṉaṅkaḷai (mēlum) vivarikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 221

---

وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡمَحِيضِۖ قُلۡ هُوَ أَذٗى فَٱعۡتَزِلُواْ ٱلنِّسَآءَ فِي ٱلۡمَحِيضِ وَلَا تَقۡرَبُوهُنَّ حَتَّىٰ يَطۡهُرۡنَۖ فَإِذَا تَطَهَّرۡنَ فَأۡتُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَكُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلتَّوَّـٰبِينَ وَيُحِبُّ ٱلۡمُتَطَهِّرِينَ

(napiyē!) Mātaviṭāyaip paṟṟiyum um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Atu (acuttamāṉa) ōr iṭaiyūṟu. Eṉavē, mātaviṭāyk kālattil peṇkaḷai viṭṭu vilaki, avarkaḷ cuttamākum varai avarkaḷai aṇukātīrkaḷ. (Uṟavu koḷḷātīrkaḷ) appeṇkaḷ cuttamākiviṭṭāl allāh uṅkaḷai ēviya muṟaippaṭi avarkaḷiṭam celluṅkaḷ. Niccayamāka allāh (pāvattai viṭṭu) varuttappaṭṭu mīḷukiṟavarkaḷaiyum, tūymaiyāṉavarkaḷaiyum virumpukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 222

---

نِسَآؤُكُمۡ حَرۡثٞ لَّكُمۡ فَأۡتُواْ حَرۡثَكُمۡ أَنَّىٰ شِئۡتُمۡۖ وَقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُم مُّلَٰقُوهُۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

uṅkaḷ maṉaivikaḷ uṅkaḷ viḷainilaṅkaḷ āvar. Ākavē, uṅkaḷ viḷainilaṅkaḷukku nīṅkaḷ virumpiyavāṟu ceṉṟu uṅkaḷ piṟkālattiṟku (vēṇṭiya cantatikaḷai)t tēṭik koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka, nīṅkaḷ allāhvaic cantippīrkaḷ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. (Napiyē! Nērmaiyuḷḷa) nampikkaiyāḷarkaḷukku naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Al-Baqara, Verse 223

---

وَلَا تَجۡعَلُواْ ٱللَّهَ عُرۡضَةٗ لِّأَيۡمَٰنِكُمۡ أَن تَبَرُّواْ وَتَتَّقُواْ وَتُصۡلِحُواْ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ

Nīṅkaḷ naṉmai ceyvataṟkō allatu iṟaivaṉai añcik koḷvataṟkō allatu maṉitarkaḷukkiṭaiyil camātāṉam ceytu vaippataṟkō taṭaiyāka ēṟpaṭakkūṭiya vitattil nīṅkaḷ ceyyum cattiyaṅkaḷukku allāhvai ilakkākkātīrkaḷ. Allāh (cattiyattai) naṉku ceviyuṟupavaṉ, (maṉatil uḷḷatai) naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 224

---

لَّا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا كَسَبَتۡ قُلُوبُكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ

(maṉatil nāṭṭamiṉṟi, poy illāmal aṭikkaṭi nīṅkaḷ ceyyum) vīṇāṉa cattiyaṅkaḷukkāka allāh uṅkaḷai kuṟṟam piṭippatillai. Āṉāl, uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷ (uṟutiyuṭaṉ) ceyyum cattiyaṅkaḷukkāka, (atai nīṅkaḷ niṟaivēṟṟavillaiyāyiṉ) avaṉ uṅkaḷai kuṟṟam piṭippāṉ. Allāh (kuṟṟaṅkaḷai) mikka maṉṉippavaṉ, atikam poṟumai uṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 225

---

لِّلَّذِينَ يُؤۡلُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ تَرَبُّصُ أَرۡبَعَةِ أَشۡهُرٖۖ فَإِن فَآءُو فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

taṅkaḷ maṉaivikaḷuṭaṉ cēruvatillai eṉṟu cattiyam ceytu koṇṭavarkaḷukku nāṉku mātaṅkaḷ tāmatikka aṉumatiyuṇṭu. Ākavē, (ataṟkuḷ) avarkaḷ mīṇṭu(m cērntu) koṇṭāl (allāh avarkaḷai maṉṉittiṭuvāṉ. Ēṉeṉil) niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 226

---

وَإِنۡ عَزَمُواْ ٱلطَّلَٰقَ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ

āṉāl, avarkaḷ (tavaṇaikkuḷ cērāmal) tirumaṇa muṟivai uṟutippaṭuttik koṇṭāl, (attavaṇaikkup piṉ ‘talāk' vivākarattu ēṟpaṭṭuviṭum.) Niccayamāka allāh (avarkaḷuṭaiya cattiyattai) ceviyuṟupavaṉ, (avarkaḷ karutiya ‘talāk'kai) naṉkaṟipavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 227

---

وَٱلۡمُطَلَّقَٰتُ يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ ثَلَٰثَةَ قُرُوٓءٖۚ وَلَا يَحِلُّ لَهُنَّ أَن يَكۡتُمۡنَ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِيٓ أَرۡحَامِهِنَّ إِن كُنَّ يُؤۡمِنَّ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَبُعُولَتُهُنَّ أَحَقُّ بِرَدِّهِنَّ فِي ذَٰلِكَ إِنۡ أَرَادُوٓاْ إِصۡلَٰحٗاۚ وَلَهُنَّ مِثۡلُ ٱلَّذِي عَلَيۡهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ وَلِلرِّجَالِ عَلَيۡهِنَّ دَرَجَةٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ

‘Talāk' kūṟappaṭṭa peṇkaḷ, taṅkaḷukku mūṉṟu mātaviṭāykaḷ varum varai etirpārttirukkavum. Avarkaḷ allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruntāl allāh avarkaḷuṭaiya karppappaiyil (cicuvai) paṭaittiruntāl atai maṟaippatu avarkaḷukku ākumāṉatu alla. Tavira (‘rajayi'yāṉa talākkuk kūṟappaṭṭa) appeṇkaḷiṉ kaṇavarkaḷ (cērntu vāḻak karuti, tavaṇaikkuḷ) camātāṉattai virumpiṉāl avarkaḷai (maṉaivikaḷāka)t tiruppikkoḷḷa (akkaṇavarkaḷ) mikavum urimaiyuṭaiyavarkaḷ. (Ākavē, maṟuvivākamiṉṟiyē maṉaiviyākkik koḷḷalām. Āṇkaḷukku) muṟaippaṭi peṇkaḷiṉ mītuḷḷa urimaikaḷ pōṉṟatē (āṇkaḷ mītu) peṇkaḷukkum uṇṭu. Āyiṉum, āṇkaḷukkup peṇkaḷ mītu (ōr) uyar patavi uṇṭu. Allāh mikaittavaṉ, nuṇṇaṟivu uṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 228

---

ٱلطَّلَٰقُ مَرَّتَانِۖ فَإِمۡسَاكُۢ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ تَسۡرِيحُۢ بِإِحۡسَٰنٖۗ وَلَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَأۡخُذُواْ مِمَّآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ شَيۡـًٔا إِلَّآ أَن يَخَافَآ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَا فِيمَا ٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَعۡتَدُوهَاۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

(Rajayiyākiya) intat talāk(kai) irumuṟaitāṉ (kūṟalām). Ākavē, (tavaṇaikkuḷ) muṟaippaṭi taṭuttu (maṉaivikaḷāka) vaittuk koḷḷalām. Allatu (avarkaḷ mītu oru kuṟṟamum cumattāmal) naṉṟiyuṭaṉ viṭṭuviṭalām. Tavira, nīṅkaḷ avarkaḷukku (vekumatiyākavō, maharākavō) koṭuttavaṟṟiliruntu etaiyum eṭuttuk koḷvatu uṅkaḷukku ākumāṉatalla. (Āṉāl, iruvarum cērntu vāḻkkai naṭatta muṟpaṭṭapōtilum) allāh ēṟpaṭuttiya varampukkuḷ nilaittirukka muṭiyāteṉṟu iruvarumē payappaṭum camayattil (itaṟkup pañcāyattāka irukkum) nīṅkaḷum avvāṟu meyyāka payantāl avaḷ (kaṇavaṉiṭamiruntu) peṟṟuk koṇṭatil etaiyum (vivākarattu nikaḻa) piratiyākak koṭuppatilum (avaṉ ataip peṟṟuk koḷvatilum) avviruvar mītum kuṟṟamillai. Ivai allāh ēṟpaṭuttiya varampukaḷākum. Ātalāl, nīṅkaḷ ivaṟṟai mīṟātīrkaḷ. Evarēṉum allāhvuṭaiya varampukaḷai mīṟiṉāl niccayamāka avarkaḷtāṉ aniyāyakkārarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 229

---

فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا تَحِلُّ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدُ حَتَّىٰ تَنكِحَ زَوۡجًا غَيۡرَهُۥۗ فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يَتَرَاجَعَآ إِن ظَنَّآ أَن يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۗ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ يُبَيِّنُهَا لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ

(iraṇṭu talākkuc colliya) piṉṉar (mūṉṟāvatākavum) avaḷai avaṉ talākkuc colliviṭṭāl avaṉallāta (vēṟu) kaṇavaṉai avaḷ maṇantu koḷḷum varai avaḷ avaṉukku ākumāṉavaḷalla. (Āṉāl, avaṉallāta vēṟoruvaṉ avaḷai tirumaṇam ceytu) avaṉum avaḷait talākkuk kūṟiviṭṭāl, ataṉpiṉ (avaḷum mutal kaṇavaṉum ākiya) iruvarum (cērntu) allāh ēṟpaṭuttiya varampai nilai niṟuttiviṭalām eṉṟu eṇṇiṉāl avarkaḷ iruvarum (tirumpavum tirumaṇam ceytu koṇṭu maṇavāḻvil) mīṇṭu koḷvatil avarkaḷ mītu kuṟṟamillai. Ivai allāh ēṟpaṭuttiya caṭṭa varampukaḷākum. Aṟintukoḷḷum makkaḷukkāka ivaṟṟai avaṉ vivarikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 230

---

وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ سَرِّحُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖۚ وَلَا تُمۡسِكُوهُنَّ ضِرَارٗا لِّتَعۡتَدُواْۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗاۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمَآ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَٱلۡحِكۡمَةِ يَعِظُكُم بِهِۦۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ

(Uṅkaḷ) maṉaivikaḷai nīṅkaḷ (rajayiyāṉa) talākkuk kūṟi, avarkaḷ taṅkaḷ (ittāviṉ) tavaṇaiyiliruntāl (attavaṇai muṭivataṟkuḷ) avarkaḷai muṟaippaṭi (maṉaivikaḷākavē) niṟutti vaittuk koḷḷuṅkaḷ. Allatu (ittāviṉ tavaṇaiyai muṭittuk koṇṭu) muṟaippaṭi viṭṭuviṭuṅkaḷ. Āṉāl, nīṅkaḷ aniyāyamākat tuṉpuṟuttuvataṟkāka avarkaḷait taṭuttu vaittuk koḷḷātīrkaḷ. Ivvitam evarēṉum ceytāl niccayamāka avar taṉakkuttāṉṉa tīṅkiḻaittuk koṇṭavarāvār. Ākavē, allāhvuṭaiya vacaṉaṅ(kaḷil kūṟappaṭṭuḷḷa viṣayaṅ)kaḷaip parikācamāka eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ. Uṅkaḷ mītu allāh purintirukkum aruṭkoṭaiyaiyum, uṅkaḷ mītu avaṉ iṟakkiya vētattaiyum, ñāṉattaiyum cintittu (ārāyntu) pāruṅkaḷ. Avaṉ itaik koṇṭu uṅkaḷukku upatēcikkiṟāṉ. Allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh aṉaittaiyum naṉkaṟivāṉ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 231

---

وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ أَن يَنكِحۡنَ أَزۡوَٰجَهُنَّ إِذَا تَرَٰضَوۡاْ بَيۡنَهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ ذَٰلِكَ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ مِنكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ ذَٰلِكُمۡ أَزۡكَىٰ لَكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ

nīṅkaḷ ‘talāk' kūṟiya peṇkaḷ, taṅkaḷ (ittāviṉ) tavaṇaiyai muḻumaippaṭuttiviṭṭa piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷ (muntiya) kaṇavaṉmārkaḷai (allatu tāṅkaḷ virumpukiṉṟa vēṟu āṇkaḷai) oḻuṅkāṉa muṟaiyil tirumaṇam ceyvatai taṭukkātīrkaḷ (tirumaṇam ceytu koḷḷa virumpum) avarkaḷ taṅkaḷukkuḷ oruvar maṟṟavarai tirupti koṇṭāl. Uṅkaḷil evar allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampikkai koṇṭirukkiṟārō avar itaik koṇṭu upatēcikkappaṭukiṟār. Itu uṅkaḷai mika tūymaippaṭuttuvatākavum, mika paricuttamākkuvatākavum irukkiṟatu. (Itiluḷḷa naṉmaikaḷai) allāhvē aṟivāṉ; nīṅkaḷ aṟiyamāṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 232

---

۞وَٱلۡوَٰلِدَٰتُ يُرۡضِعۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ حَوۡلَيۡنِ كَامِلَيۡنِۖ لِمَنۡ أَرَادَ أَن يُتِمَّ ٱلرَّضَاعَةَۚ وَعَلَى ٱلۡمَوۡلُودِ لَهُۥ رِزۡقُهُنَّ وَكِسۡوَتُهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ لَا تُكَلَّفُ نَفۡسٌ إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَا تُضَآرَّ وَٰلِدَةُۢ بِوَلَدِهَا وَلَا مَوۡلُودٞ لَّهُۥ بِوَلَدِهِۦۚ وَعَلَى ٱلۡوَارِثِ مِثۡلُ ذَٰلِكَۗ فَإِنۡ أَرَادَا فِصَالًا عَن تَرَاضٖ مِّنۡهُمَا وَتَشَاوُرٖ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَاۗ وَإِنۡ أَرَدتُّمۡ أَن تَسۡتَرۡضِعُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا سَلَّمۡتُم مَّآ ءَاتَيۡتُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ

Evarēṉum (‘talāk' kūṟappaṭṭa maṉaivikaḷiṭam taṅkaḷukkup piṟanta kuḻantaikaḷukkut talākkuk kūṟappaṭṭa maṉaivikaḷaik koṇṭē) pālūṭṭuvatai muḻumaiyākka virumpiṉāl, tāymārkaḷ taṅkaḷ kuḻantaikaḷukku (avai piṟantatiliruntu) iraṇṭu āṇṭukaḷvarai muḻumaiyākap pālūṭṭuvārkaḷ. Tavira (attāymārkaḷ pālūṭṭum varai) avarkaḷukku āṭaiyum, uṇavum muṟaippaṭik koṭuttu varuvatu kuḻantaiyiṉ urimaiyāḷarāṉa tantai mītu kaṭamaiyākum. Ōr ātmā ataṉ caktikku mēl (ceyyumpaṭiyāka) nirpantikkappaṭa māṭṭātu. (Ākavē,) kuḻantaikkāka (taṉakku vēṇṭiya uṇaviṉṟiyē pālūṭṭumpaṭi) ataṉ tāyaiyō allatu (caktikku atikamākak koṭukkumpaṭi) tantaiyaiyō tuṉpuṟuttappaṭa māṭṭātu. Tavira, ivvāṟē (kuḻantaiyiṉ tantai iṟantuviṭṭāl atai parāmarippatu) vāricukaḷ mītu kaṭamaiyākum. (Kuḻantaiyiṉ tāy, tantai) iruvarum ālōcaṉai ceytu (kuḻantaiyiṉ) pālkuṭiyai (iraṇṭu āṇṭukaḷukkuḷ) maṟakkaṭikka(vō allatu tāyai viṭṭuk kuḻantaiyaip pirittuviṭavō) nāṭiṉāl (avvāṟu ceyvatu) avarkaḷ mītu kuṟṟamalla. Mēlum, nīṅkaḷ uṅkaḷ kuḻantaikaḷukku cevilit tāyaikkoṇṭu pālūṭṭak karuti (atuvarai pālūṭṭi vanta peṟṟatāykku) nīṅkaḷ koṭukka vēṇṭiyatai muṟaippaṭik koṭuttuviṭṭāl (avvāṟu cevilit tāyaikkoṇṭu pālūṭṭuvatu) uṅkaḷ mītu kuṟṟamākātu. (Ivaṟṟil) nīṅkaḷ allāhvukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkukiṟāṉ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 233

---

وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَعَشۡرٗاۖ فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ

Uṅkaḷil evarēṉum maṉaivikaḷai viṭṭu iṟantāl, (am)maṉaivikaḷ nāṉku mātam pattu nāṭkaḷ (ittā muṭivatai) etirpārttirukkavum. (Itaṟku ‘maraṇa ittā' eṉṟu peyar.) Ātalāl, avarkaḷ taṅkaḷ (ittāviṉ) tavaṇaiyai muṭittu viṭṭāl (avarkaḷil maṟumaṇam ceyya viruppamuḷḷavarkaḷ) taṅkaḷai oḻuṅkāṉa muṟaiyil (alaṅkāram) ētum ceytu koḷvataip paṟṟi kuṟṟamillai. Nīṅkaḷ ceyvatai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 234

---

وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا عَرَّضۡتُم بِهِۦ مِنۡ خِطۡبَةِ ٱلنِّسَآءِ أَوۡ أَكۡنَنتُمۡ فِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ سَتَذۡكُرُونَهُنَّ وَلَٰكِن لَّا تُوَاعِدُوهُنَّ سِرًّا إِلَّآ أَن تَقُولُواْ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗاۚ وَلَا تَعۡزِمُواْ عُقۡدَةَ ٱلنِّكَاحِ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡكِتَٰبُ أَجَلَهُۥۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ

(ittā irukkum oru peṇṇai nīṅkaḷ tirumaṇam ceyyak karutiṉāl uṅkaḷ) tirumaṇa viruppattai nīṅkaḷ jāṭaiyāka aṟivippatiṉālō allatu uṅkaḷ maṉatil maṟaivāka vaittuk koḷvatiṉālō uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. (Ēṉeṉil) nīṅkaḷ (uṅkaḷ eṇṇattai ittā muṭinta piṉ) avarkaḷiṭam niccayamākak kūṟuvīrkaḷ eṉpatai allāh naṉkaṟivāṉ. Ātalāl, nīṅkaḷ kaṇṇiyamāṉa muṟaiyil (jāṭaiyākak) kūṟuvatait tavira (ittāvuṭaiya kālattil, tirumaṇattaip paṟṟi) avarkaḷuṭaṉ irakaciyamākavum vākkuṟuti ceytukoḷḷa vēṇṭām. Mēlum, ittāviṉ tavaṇai muṭivataṟkuḷ (avarkaḷai) tirumaṇam ceytu koḷḷavum nāṭātīrkaḷ. Uṅkaḷ maṉatiluḷḷavaṟṟai niccayamāka allāh aṟivāṉ eṉpatai nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟintu avaṉukkup payantu koḷḷuṅkaḷ. (Ittakaiya eṇṇattait tavirttuk koṇṭāl) niccayamāka allāh mikka maṉṉippavaṉ, poṟumaiyuṭaiyavaṉ eṉpatai aṟintukoḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 235

---

لَّا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ مَا لَمۡ تَمَسُّوهُنَّ أَوۡ تَفۡرِضُواْ لَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَمَتِّعُوهُنَّ عَلَى ٱلۡمُوسِعِ قَدَرُهُۥ وَعَلَى ٱلۡمُقۡتِرِ قَدَرُهُۥ مَتَٰعَۢا بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Peṇkaḷiṉ maharaik kuṟippiṭāmal (tirumaṇam ceytu) avarkaḷuṭaṉ nīṅkaḷ vīṭu kūṭāmal talākkuk kūṟiviṭṭālum uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Āyiṉum avarkaḷukku ētum koṭuttup payaṉaṭaiyac ceyyavum. Paṇakkāraṉ taṉ takutikkēṟpavum, ēḻai taṉ caktikkēṟpavum kaṇṇiyattōṭu (avarkaḷukkuk koṭuttu) payaṉaṭaiyac ceyyavēṇṭiyatu nallōr mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 236

---

وَإِن طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ وَقَدۡ فَرَضۡتُمۡ لَهُنَّ فَرِيضَةٗ فَنِصۡفُ مَا فَرَضۡتُمۡ إِلَّآ أَن يَعۡفُونَ أَوۡ يَعۡفُوَاْ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ عُقۡدَةُ ٱلنِّكَاحِۚ وَأَن تَعۡفُوٓاْ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۚ وَلَا تَنسَوُاْ ٱلۡفَضۡلَ بَيۡنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ

āṉāl, avarkaḷuṭaiya maharai nīṅkaḷ kuṟippiṭṭiruntu, avarkaḷait toṭuvataṟku muṉṉatākavē talākkuk kūṟiviṭṭāl nīṅkaḷ (maharākak) kuṟippiṭṭiruntatil pāti appeṇkaḷukku uṇṭu. Eṉiṉum, yāruṭaiya kaiyil tirumaṇa toṭarpu irukkiṟatō avaṉ (kaṇavaṉ) allatu avaḷ (maṉaivi) viṭṭuk koṭuttālē tavira (atāvatu kaṇavaṉ muḻu maharaiyum koṭuttiṭalām allatu maṉaivi pāti maharaiyum vāṅkāmal viṭṭu viṭalām.) Āyiṉum, nīṅkaḷ (āṇkaḷ) viṭṭuk koṭuppatu iṟaiyaccattiṟku mika nerukkamāṉatākum. Ātalāl, uṅkaḷukkuḷ upakāram ceytu koḷvatai maṟantu viṭātīrkaḷ. Niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 237

---

حَٰفِظُواْ عَلَى ٱلصَّلَوَٰتِ وَٱلصَّلَوٰةِ ٱلۡوُسۡطَىٰ وَقُومُواْ لِلَّهِ قَٰنِتِينَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Aṉaittu toḻukaikaḷaiyum (kuṟippāka naṭut toḻukaiyaiyum (nēram tavaṟāmal) pēṇi(t toḻutu) koḷḷuṅkaḷ. Mēlum, (toḻukaiyil) allāhvukkup payantu mikka uḷḷaccattōṭu nilluṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 238

---

فَإِنۡ خِفۡتُمۡ فَرِجَالًا أَوۡ رُكۡبَانٗاۖ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَمَا عَلَّمَكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ

āṉāl, (toḻukaiyiṉ nēram vantu, etiri pōṉṟa ētēṉum oru kāraṇattāl ōriṭattil niṉṟu toḻa) nīṅkaḷ payantāl, naṭantavarkaḷāka allatu vākaṉattiṉ mītu iruntavarkaḷāka (toḻuṅkaḷ). Tavira (uṅkaḷ payam nīṅki) nīṅkaḷ accamaṟṟu viṭṭāl nīṅkaḷ (toḻukaiyai) aṟiyāmalirunta camayattil allāh uṅkaḷukku(t toḻukaiyai)k kaṟṟuk koṭuttapaṭi (toḻutu) allāhvai tikru ceyyuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 239

---

وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا وَصِيَّةٗ لِّأَزۡوَٰجِهِم مَّتَٰعًا إِلَى ٱلۡحَوۡلِ غَيۡرَ إِخۡرَاجٖۚ فَإِنۡ خَرَجۡنَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِي مَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ مِن مَّعۡرُوفٖۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ

Uṅkaḷil maṉaivikaḷai viṭṭuviṭṭu iṟappavarkaḷ ‘taṅkaḷ maṉaivikaḷai (vīṭṭaiviṭṭu) appuṟappaṭutti viṭātu, ōr āṇṭuvarai uṇavu uṭai pōṉṟa celavukaḷai vaḻaṅkumāṟu' (vāricukaḷukku) maraṇa cācaṉam kūṟavum. Āṉāl, avarkaḷ (tāmākavē) veḷiyil ceṉṟu taṅkaḷukku muṟaippaṭi (tirumaṇam) ētum ceytu koṇṭā(l, a)taṉāl uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Allāh mikaittavaṉ, nuṇṇaṟivuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 240

---

وَلِلۡمُطَلَّقَٰتِ مَتَٰعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ

iṉṉum, talākkuk kūṟappaṭṭa peṇkaḷukku, (avarkaḷuṭaiya ittāviṉ tavaṇai varaiyilum) muṟaippaṭi (kaṇavaṉuṭaiya cottiliruntē) parāmarippu peṟat takutiyuṇṭu. (Avvāṟu avarkaḷai parāmarippatu) iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷ mītu kaṭamaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 241

---

كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ

nīṅkaḷ aṟintu koḷvataṟkāka taṉ vacaṉaṅkaḷai allāh uṅkaḷukku ivvāṟu teḷivāka vivarikkiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 242

---

۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَهُمۡ أُلُوفٌ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِ فَقَالَ لَهُمُ ٱللَّهُ مُوتُواْ ثُمَّ أَحۡيَٰهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ

(napiyē!) Maraṇattiṟkup payantu taṅkaḷ vīṭukaḷai viṭṭu āyirakkaṇakkil veḷiyēṟiyavarkaḷai nīr kavaṉittīrā? Allāh avarkaḷai iṟakkumpaṭik kūṟi (iṟakkac ceytu) piṉṉar avarkaḷai uyirppittāṉ. Niccayamāka allāh maṉitarkaḷmītu karuṇaiyuḷḷavaṉ āvāṉ. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ naṉṟi celuttuvatu illai
Surah Al-Baqara, Verse 243

---

وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nīṅkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyil pōr puriyuṅkaḷ. Niccayamāka allāh (uṅkaḷ pirārttaṉaiyai) ceviyuṟupavaṉ, (uṅkaḷ kaṣṭattai) aṟipavaṉ eṉpataiyum uṟutiyāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 244

---

مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥٓ أَضۡعَافٗا كَثِيرَةٗۚ وَٱللَّهُ يَقۡبِضُ وَيَبۡصُۜطُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ

(ciramattil iruppavarkaḷukku tarmam koṭuppataṉ mūlam) aḻakāṉa muṟaiyil allāhviṟku kaṭaṉ koṭuppavar yār? Atai avaṉ avarkaḷukku paṉmaṭaṅku atikarikkumpaṭic ceyvāṉ. Allāh (poruḷai cilarukkuc) curukkiyum koṭuppāṉ. (Cilarukkup) perukkiyum koṭuppāṉ. Iṉṉum, avaṉiṭamē nīṅkaḷ mīṇṭum koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 245

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلۡمَلَإِ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰٓ إِذۡ قَالُواْ لِنَبِيّٖ لَّهُمُ ٱبۡعَثۡ لَنَا مَلِكٗا نُّقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ قَالَ هَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ أَلَّا تُقَٰتِلُواْۖ قَالُواْ وَمَا لَنَآ أَلَّا نُقَٰتِلَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَدۡ أُخۡرِجۡنَا مِن دِيَٰرِنَا وَأَبۡنَآئِنَاۖ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ تَوَلَّوۡاْ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ

(Napiyē!) Isrāyīliṉ cantatikaḷil mūsāvukkup piṉ irunta talaivarkaḷai nīr kavaṉikkavillaiyā? (Avarkaḷ) ‘‘allāhvuṭaiya pātaiyil nāṅkaḷ pōr puriya eṅkaḷukku(t talaimai vakikkiṉṟa) ōr aracaṉai aṉuppivaippīrāka!'' Eṉṟu taṅkaḷ napiyiṭam kūṟiyapōtu, (avar) ‘‘pōr ceyvatu uṅkaḷ mītu vitikkappaṭṭāl nīṅkaḷ pōr ceyyāmal (vilaki) iruntu viṭuvīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭār. (Ataṟku) avarkaḷ ‘‘eṅkaḷ makkaḷaiyum, eṅkaḷ vīṭukaḷaiyum viṭṭu nāṅkaḷ veḷiyēṟṟappaṭṭirukka, (eṅkaḷai veḷiyēṟṟiya) avarkaḷiṭam allāhvuṭaiya pātaiyil nāṅkaḷ pōr ceyyātirukka eṅkaḷukkeṉṉa nērntatu?'' Eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Āṉāl, pōr ceyyumpaṭi kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭa poḻutō avarkaḷil cilarait tavira (maṟṟavarkaḷ pōr ceyyātu) piṉ ceṉṟuviṭṭārkaḷ. (Ittakaiya) aniyāyakkārarkaḷai allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 246

---

وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ بَعَثَ لَكُمۡ طَالُوتَ مَلِكٗاۚ قَالُوٓاْ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ عَلَيۡنَا وَنَحۡنُ أَحَقُّ بِٱلۡمُلۡكِ مِنۡهُ وَلَمۡ يُؤۡتَ سَعَةٗ مِّنَ ٱلۡمَالِۚ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰهُ عَلَيۡكُمۡ وَزَادَهُۥ بَسۡطَةٗ فِي ٱلۡعِلۡمِ وَٱلۡجِسۡمِۖ وَٱللَّهُ يُؤۡتِي مُلۡكَهُۥ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

mēlum, avarkaḷuṭaiya napi avarkaḷai nōkki ‘‘niccayamāka allāh tālūttai uṅkaḷukku aracarāka aṉuppiyirukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiyataṟku (avarkaḷ) ‘‘eṅkaḷ mītu aracālum urimai avarukku evvāṟu ēṟpaṭum. Avarai viṭa nāṅkaḷtāṉ aracāṭci puriya mikat takutiyuṭaiyavarkaḷ, (aracāṭci purivataṟku avaciyamāṉa) tiraḷāṉa celvattaiyum avar aṭaiyavillai'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. (Ataṟku avarkaḷuṭaiya napi) ‘‘niccayamāka allāh, uṅkaḷ mītu (āṭci puriya) avarait tērnteṭuttirukkiṟāṉ. Aṉṟi (pōrk) kalviyilum, uṭa(l āṟṟa)lilililum uṅkaḷaiviṭa avarai atikappaṭuttiyum irukkiṟāṉ. Allāh tāṉ virumpiyavarkaḷukkē taṉ āṭciyai vaḻaṅkuvāṉ. Allāh (vaḻaṅkuvatil) atika vicālamāṉavaṉ, (aracāṭci puriyat takutiyuṭaiyavarkaḷai) naṉkaṟintavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 247

---

وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ءَايَةَ مُلۡكِهِۦٓ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلتَّابُوتُ فِيهِ سَكِينَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَبَقِيَّةٞ مِّمَّا تَرَكَ ءَالُ مُوسَىٰ وَءَالُ هَٰرُونَ تَحۡمِلُهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Iṉṉum, avarkaḷuṭaiya napi avarkaḷai nōkki ‘‘avaruṭaiya aracurimaikku aṟikuṟiyāvatu:- Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu vāṉavarkaḷ cumanta vaṇṇamāka oru pēḻai tiṇṇamāka uṅkaḷiṭam varum. Atil uṅkaḷukku āṟutal aḷikkakkūṭiyatum, mūsāviṉ cantatikaḷ maṟṟum hārūṉuṭaiya cantatikaḷ viṭṭuc ceṉṟatil mītamuḷḷatum irukkum. Nīṅkaḷ uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷāka iruntāl niccayamāka uṅkaḷukku atil ōr attāṭci uṇṭu'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 248

---

فَلَمَّا فَصَلَ طَالُوتُ بِٱلۡجُنُودِ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ مُبۡتَلِيكُم بِنَهَرٖ فَمَن شَرِبَ مِنۡهُ فَلَيۡسَ مِنِّي وَمَن لَّمۡ يَطۡعَمۡهُ فَإِنَّهُۥ مِنِّيٓ إِلَّا مَنِ ٱغۡتَرَفَ غُرۡفَةَۢ بِيَدِهِۦۚ فَشَرِبُواْ مِنۡهُ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ فَلَمَّا جَاوَزَهُۥ هُوَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ قَالُواْ لَا طَاقَةَ لَنَا ٱلۡيَوۡمَ بِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦۚ قَالَ ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ ٱللَّهِ كَم مِّن فِئَةٖ قَلِيلَةٍ غَلَبَتۡ فِئَةٗ كَثِيرَةَۢ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ

piṉṉar, tālūt paṭaikaḷait tiraṭṭikkoṇṭu puṟappaṭṭapoḻutu avar (taṉ irāṇuvattai nōkki) ‘‘niccayamāka (nīṅkaḷ cellum vaḻiyil) allāh ōr āṟṟaik koṇṭu uṅkaḷaic cōtippāṉ. (Uṅkaḷil) evar atiliruntu taṉatu kaikkoṇṭu oru uḷḷaṅkai aḷavu nīraiviṭa atikamākak kuṭikkavillaiyō avartāṉ eṉṉaic cārntavar. Evar atiliruntu (ataṟkatikamākak) kuṭikkiṟārō avar eṉṉaic cārntavar alla'' eṉak kūṟiṉār. Āṉāl, (āṟṟaik kaṭakkavē) avarkaḷil cilarait tavira (perumpālōr) atiliruntu (atikamākak) kuṭittu viṭṭārkaḷ. Piṉṉar, avar (tam'muṭaṉ irunta) nampikkaiyāḷarkaḷuṭaṉ ataik kaṭantu ceṉṟa poḻutu, (atikamākak kuṭitta avarkaḷ) jālūttuṭaṉum avaṉuṭaiya irāṇuvattuṭaṉum ‘‘iṉṟu (pōr puriya) eṅkaḷukkuc caktiyillai'' eṉṟu kūṟi (vilaki) viṭṭārkaḷ. (Āṉāl, avarkaḷil) evarkaḷ niccayamāka allāhvaic cantippōm eṉa uṟuti koṇṭiruntārkaḷō avarkaḷ maṟṟavarkaḷai nōkki ‘‘(evvaḷavō) perum kūṭṭattiṉarai ettaṉaiyō ciṟu kūṭṭattiṉar allāhviṉ utaviyaik koṇṭu veṟṟi peṟṟu irukkiṟārkaḷ, allāh poṟumaiyāḷarkaḷuṭaṉ irukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 249

---

وَلَمَّا بَرَزُواْ لِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦ قَالُواْ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Mēlum, avarkaḷ jālūttaiyum avaṉuṭaiya paṭaikaḷaiyum (pōrkkaḷattil) etirttapoḻutu ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷ mītu poṟumaiyaic corivāyāka! Eṅkaḷ pātaṅkaḷai uṟutippaṭutti vaippāyāka! Mēlum, nirākarikkum inta makkaḷ mītu (veṟṟi peṟa) eṅkaḷukku nī utavi purivāyāka!'' Eṉṟum pirārttaṉai ceytārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 250

---

فَهَزَمُوهُم بِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَقَتَلَ دَاوُۥدُ جَالُوتَ وَءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَهُۥ مِمَّا يَشَآءُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّفَسَدَتِ ٱلۡأَرۡضُ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

ātalāl, avarkaḷ allāhviṉ utaviyaik koṇṭu avarkaḷai muṟiyaṭittu viṭṭārkaḷ. Itil (etirikaḷiṉ aracaṉākiya) jālūttai (tālūttuṭaiya paṭaiyilirunta) tāvūt veṭṭiṉār. Piṉṉar, avarukku allāh ñāṉattaiyum, aracāṅkattaiyum aḷittu (pōrkkavacam ceyvatu pōṉṟa) tāṉ virumpiyavaṟṟai ellām avarukkuk kaṟpittuk koṭuttāṉ. (Ivvāṟu) maṉitarkaḷil (tīṅku ceyyum) cilarai maṉitarkaḷil (nallavarkaḷ) cilaraik koṇṭu allāh taṭukkāviṭṭāl ippūmi aḻintēyirukkum. Āyiṉum niccayamāka allāh ulakattār mītu karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 251

---

تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۚ وَإِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ

(napiyē!) Ivai allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷākum. Nām avaṟṟai umakku uṇmaiyil ōtikkāṇpikkiṟōm. Tavira, niccayamāka nīr (nam'māl) aṉuppappaṭṭa tūtarkaḷil oruvartāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 252

---

۞تِلۡكَ ٱلرُّسُلُ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۘ مِّنۡهُم مَّن كَلَّمَ ٱللَّهُۖ وَرَفَعَ بَعۡضَهُمۡ دَرَجَٰتٖۚ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلَ ٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ وَلَٰكِنِ ٱخۡتَلَفُواْ فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ وَمِنۡهُم مَّن كَفَرَۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلُواْ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ

(Nam'māl aṉuppappaṭṭa) attūtarkaḷ (aṉaivarum orē patavi uṭaiyavarkaḷ allar.) Avarkaḷil cilarai, cilaraiviṭa nām mēṉmaiyākki irukkiṟōm. Avarkaḷil cilaruṭaṉ allāh (nēraṭiyākap) pēciyirukkiṟāṉ. Avarkaḷil cilarai (cilaraiviṭa) pataviyil uyarttiyum irukkiṟāṉ. Tavira, maryamuṭaiya makaṉ īsāvukku nām teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṭuttu (jiprayīl eṉṉum) ‘paricutta ātmā'vaik koṇṭu avarukku utavi ceytōm. (Oruvarukkoruvar caṇṭaiyiṭak kūṭāteṉṟu) allāh nāṭiyiruntāl (avaṉ aṉuppiya tūtarkaḷāṉa) avarkaḷukkup piṉ vantavarkaḷ, taṅkaḷiṭam teḷivāṉa attāṭcikaḷ vanta piṉṉarum taṅkaḷukkuḷ caṇṭaiyiṭṭuk koṇṭirukka māṭṭārkaḷ. Āṉāl, avarkaḷō taṅkaḷukkuḷ vēṟupāṭu koṇṭu (pirintu) viṭṭaṉar. Avarkaḷil (nam'maiyum, nam vacaṉaṅkaḷaiyum) nampikkai koṇṭavarkaḷum uṇṭu. Avarkaḷil (atai) nirākarippavarkaḷum uṇṭu. Ākavē, allāh nāṭiyiruntāl (ivvāṟu) avarkaḷ caṇṭaiyiṭṭirukka māṭṭārkaḷ. Āṉāl, allāh tāṉ nāṭiyavaṟṟaiyē ceyvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 253

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خُلَّةٞ وَلَا شَفَٰعَةٞۗ وَٱلۡكَٰفِرُونَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Pēramum, naṭpum, parinturaiyum illāta (niyāyat tīrppiṉ) nāḷ varuvataṟku muṉṉar nām uṅkaḷukku vaḻaṅkiyiruppatiliruntu (naṉmaiyāṉa vaḻiyil) nīṅkaḷ celavu ceyyuṅkaḷ. (Itai) nirākarippavarkaḷtāṉ (taṅkaḷukkut tāmē tīṅkiḻaittuk koḷḷum) aniyāyakkārarkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 254

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُۚ لَا تَأۡخُذُهُۥ سِنَةٞ وَلَا نَوۡمٞۚ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ مَن ذَا ٱلَّذِي يَشۡفَعُ عِندَهُۥٓ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۖ وَلَا يُحِيطُونَ بِشَيۡءٖ مِّنۡ عِلۡمِهِۦٓ إِلَّا بِمَا شَآءَۚ وَسِعَ كُرۡسِيُّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَۖ وَلَا يَـُٔودُهُۥ حِفۡظُهُمَاۚ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ

Allāh (evvita makattuvamuṭaiyavaṉeṉṟāl) avaṉait tavira vaṇakkattiṟkut takutiyāṉa iṟaivaṉ vēṟuyārum illavē illai. Avaṉ (maraṇamillā) uyiruḷḷavaṉ; eṉṟum nilaiyāṉavaṉ; avaṉai ciṟu uṟakkamum pīṭikkātu; perum nittiraiyum pīṭikkātu. Vāṉaṅkaḷ, pūmiyil uḷḷavai aṉaittum avaṉuṭaiyatē. Avaṉuṭaiya aṉumatiyiṉṟi avaṉiṭattil (evarukkākilum) yārtāṉ parintu pēcakkūṭum? Avarkaḷukku muṉ iruppavaṟṟaiyum avarkaḷukkup piṉ iruppavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ. Avaṉuṭaiya viruppamiṉṟi avaṉukkut terintavaṟṟiliruntu etaiyum (maṟṟevarum taṅkaḷ aṟivāl) aṟintukoḷḷa muṭiyātu. Avaṉuṭaiya ‘‘kursi' vāṉaṅkaḷ, pūmiyaiviṭa vicālamāy irukkiṟatu. Avviraṇṭaiyum pātukāppatu avaṉukkuc ciramam illai. Mēlum, avaṉtāṉ mika uyarntavaṉ; mika makattāṉavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 255

---

لَآ إِكۡرَاهَ فِي ٱلدِّينِۖ قَد تَّبَيَّنَ ٱلرُّشۡدُ مِنَ ٱلۡغَيِّۚ فَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلطَّـٰغُوتِ وَيُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰ لَا ٱنفِصَامَ لَهَاۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

(islām) mārkkattil nirppantamēyillai. Ēṉeṉṟāl vaḻikēṭṭiliruntu (vilaki) nērvaḻi (aṭaivatu eppaṭiyeṉa) teḷivāki viṭṭatu. Ākavē, evar ṣaittāṉai nirākarittuviṭṭu allāhvai nampikkai koḷkiṟārō, avar niccayamāka aṟupaṭāta palamāṉatoru kayiṟṟaip piṭittuk koṇṭār. Allāh, (aṉaittaiyum) naṉku ceviyuṟupavaṉ, mika aṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 256

---

ٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡلِيَآؤُهُمُ ٱلطَّـٰغُوتُ يُخۡرِجُونَهُم مِّنَ ٱلنُّورِ إِلَى ٱلظُّلُمَٰتِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

allāh nampikkaiyāḷarkaḷiṉ pātukāvalaṉ āvāṉ. Avaṉ avarkaḷai iruḷkaḷiliruntu veḷiyēṟṟi oḷiyiṉ pakkam celuttukiṟāṉ. Āṉāl, nirākarippavarkaḷukkō avarkaḷiṉ pātukāvalarkaḷ ṣaittāṉkaḷtāṉ. Avai avarkaḷai oḷiyiliruntu nīkki iruḷkaḷiṉ pāl celuttukiṉṟaṉa. Avarkaḷ narakavācikaḷ. Mēlum, avarkaḷ atil nirantaramāka taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 257

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِي حَآجَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ فِي رَبِّهِۦٓ أَنۡ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ إِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّيَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ قَالَ أَنَا۠ أُحۡيِۦ وَأُمِيتُۖ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَأۡتِي بِٱلشَّمۡسِ مِنَ ٱلۡمَشۡرِقِ فَأۡتِ بِهَا مِنَ ٱلۡمَغۡرِبِ فَبُهِتَ ٱلَّذِي كَفَرَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(Napiyē!) Nīr oruvaṉai kavaṉittīrā? Avaṉukku allāh aracāṭci koṭuttataṟkāka avaṉ (karvam koṇṭu) iprāhīmiṭam avaruṭaiya iṟaivaṉaip paṟṟit tarkkam ceytāṉ. Ipṟāhīm ‘‘evaṉ uyirppikkavum maraṇikkavum ceykiṟāṉō avaṉtāṉ eṉ iṟaivaṉ'' eṉṟu kūṟiyataṟku, avaṉ ‘‘nāṉum uyirppippēṉ, maraṇikkavum ceyvēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. (Ataṟku) ipṟāhīm ‘‘(avvāṟāyiṉ) niccayamāka allāh cūriyaṉai kiḻakkutticaiyil utayamākkukiṟāṉ. Nī atai mēṟkutticaiyil utayamākku'' eṉak kūṟiṉār. Ākavē, (allāhvai) nirākaritta avaṉ (evvita viṭaiyumaḷikka muṭiyāmal tikaittu) vāyaṭaippaṭṭāṉ. Allāh aniyāyakkāra kūṭṭattiṟku nērvaḻi kāṭṭuvatillai
Surah Al-Baqara, Verse 258

---

أَوۡ كَٱلَّذِي مَرَّ عَلَىٰ قَرۡيَةٖ وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا قَالَ أَنَّىٰ يُحۡيِۦ هَٰذِهِ ٱللَّهُ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۖ فَأَمَاتَهُ ٱللَّهُ مِاْئَةَ عَامٖ ثُمَّ بَعَثَهُۥۖ قَالَ كَمۡ لَبِثۡتَۖ قَالَ لَبِثۡتُ يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۖ قَالَ بَل لَّبِثۡتَ مِاْئَةَ عَامٖ فَٱنظُرۡ إِلَىٰ طَعَامِكَ وَشَرَابِكَ لَمۡ يَتَسَنَّهۡۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰ حِمَارِكَ وَلِنَجۡعَلَكَ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِۖ وَٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡعِظَامِ كَيۡفَ نُنشِزُهَا ثُمَّ نَكۡسُوهَا لَحۡمٗاۚ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥ قَالَ أَعۡلَمُ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

(Napiyē!) Allatu oru kirāmattai kaṭantu ceṉṟavaraippōl (nīr pārttirukkiṉṟīrā? Avar) a(kkirāmat)tiluḷḷa (vīṭukaḷiṉ) mukaṭukaḷellām iṭintu (pāḻāyk) kiṭakka(k kaṇṭu) ‘‘ivvūr (makkaḷ ivvāṟu aḻintu) iṟanta piṉ allāh itai eppaṭi uyirppippāṉ?'' Eṉṟu kūṟiṉār. Ākavē, (avaruṭaiya cantēkattai nivartti ceyvataṟkāka) allāh avarai nūṟu āṇṭukaḷ varai maraṇittirukkacceytu piṉṉar avarai uyirppittu (avarai nōkki ‘‘innilaiyil) nīr evvaḷavu kālam iruntīr'' eṉakkēṭka ‘‘orunāḷ allatu oru nāḷiṉ ciṟitu pākam iruntēṉ'' eṉak kūṟiṉār. (Ataṟku avaṉ) ‘‘alla! Nīr nūṟu āṇṭukaḷ (innilaiyil) iruntīr. (Itō!) Umatu uṇavaiyum, umatu pāṉattaiyum pārppīrāka!. (Avai ituvarai) keṭṭuppōkavillai. (Āṉāl) umatu kaḻutaiyaip pārppīrāka. (Atu cettu makki elumpākak kiṭakkiṟatu.) Iṉṉum um'mai(p pōl cantēkikkum) maṉitarkaḷukku ōr attāṭciyāka ākkuvataṟkāka (kaḻutaiyiṉ) elumpukaḷaiyum nīr pārppīrāka. Eppaṭi avaṟṟaik kūṭākac cērttu ataṉ mītu māmicattai amaikkiṟōm eṉṟu kūṟi (avvāṟē uyirppittuk kāṭṭi)ṉāṉ. (Ivai aṉaittum) avar muṉ teḷivāka naṭaipeṟṟapōtu “niccayamāka allāh aṉaittiṉ mītum mika pērāṟṟaluṭaiyavaṉ eṉpatai nāṉ uṟutiyāka aṟintu koṇṭēṉ'' eṉṟu avar kūṟiṉār
Surah Al-Baqara, Verse 259

---

وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ أَرِنِي كَيۡفَ تُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰۖ قَالَ أَوَلَمۡ تُؤۡمِنۖ قَالَ بَلَىٰ وَلَٰكِن لِّيَطۡمَئِنَّ قَلۡبِيۖ قَالَ فَخُذۡ أَرۡبَعَةٗ مِّنَ ٱلطَّيۡرِ فَصُرۡهُنَّ إِلَيۡكَ ثُمَّ ٱجۡعَلۡ عَلَىٰ كُلِّ جَبَلٖ مِّنۡهُنَّ جُزۡءٗا ثُمَّ ٱدۡعُهُنَّ يَأۡتِينَكَ سَعۡيٗاۚ وَٱعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ

Ipṟāhīm (iṟaivaṉai nōkki), “eṉ iṟaivaṉē! Iṟantavarkaḷai nī eppaṭi uyirppikkiṟāy. (Atai) nī eṉakkuk kāṇpi'' eṉak kūṟiyapōtu, avaṉ (itai) ‘‘nīr nampavillaiyā?'' Eṉṟu kēṭṭāṉ. (Ataṟku) avar ‘‘nāṉ nampiyē irukkiṉṟaṉ. Āyiṉum, (atai eṉ kaṇṇāl kaṇṭu) eṉ uḷḷam tiruptiyaṭaivataṟkāka (ataik kāṇpi)'' eṉak kūṟiṉār. (Ataṟkavaṉ) ‘‘nāṉku paṟavaikaḷaip piṭittu nīr avaṟṟaip paḻakki, piṉṉar (avaṟṟait tuṇṭu tuṇṭāka ākki) avaṟṟil ovvoru pākattai ovvoru malaiyiṉ mītum vaittuviṭṭu (naṭuvil iruntukoṇṭu) avaṟṟai nīr kūppiṭuvīrāka. Avai um'miṭam paṟantu vantu cērum (eṉak kūṟi, avvāṟu ceytu kāṇpittu) ‘‘niccayamāka allāh mikaittavaṉ, mikka nuṇṇaṟivuṭaiyavaṉ eṉpataiyum nīr uṟutiyāka aṟintu koḷvīrāka'' eṉṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 260

---

مَّثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ كَمَثَلِ حَبَّةٍ أَنۢبَتَتۡ سَبۡعَ سَنَابِلَ فِي كُلِّ سُنۢبُلَةٖ مِّاْئَةُ حَبَّةٖۗ وَٱللَّهُ يُضَٰعِفُ لِمَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ

(napiyē!) Allāhvuṭaiya pātaiyil taṅkaḷ poruḷkaḷaic celavu ceykiṟavarkaḷuṭaiya (poruḷkaḷiṉ) utāraṇam, oru vittiṉ utāraṇattai ottirukkiṟatu. A(nta vit)tu ēḻu katirkaḷait tantatu. Ovvoru katirilum nūṟu vittukkaḷ (āka, eḻunūṟu vittukkaḷ anta oru vittiliruntu) uṟpattiyāyiṉa. Allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷukku (itai mēlum,) iraṭṭippākkukiṟāṉ. Ēṉeṉil, allāh (vaḻaṅkuvatil) mika vicālamāṉavaṉ, naṉkaṟintavaṉ
Surah Al-Baqara, Verse 261

---

ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ لَا يُتۡبِعُونَ مَآ أَنفَقُواْ مَنّٗا وَلَآ أَذٗى لَّهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

evarkaḷ taṅkaḷ poruḷkaḷai allāhvuṭaiya pātaiyil celavu ceytu (apporuḷai vāṅkiyavaṉukkut) tāṅkaḷ ataik koṭuttataṟkāka ikaḻcciyaiyum, tuṉpattaiyum (ataṉōṭu) cērkkavillaiyō avarkaḷukkuriya kūli avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭam avarkaḷukkuṇṭu. Mēlum, avarkaḷukku oru payamumillai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 262

---

۞قَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞ وَمَغۡفِرَةٌ خَيۡرٞ مِّن صَدَقَةٖ يَتۡبَعُهَآ أَذٗىۗ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَلِيمٞ

(Tarmam ceytu atai vāṅkiyavaṉukkut) tuṉpam toṭarum(paṭiyākac ceyyum) tarmattaiviṭa (aṉpuṭaṉ kūṟum) iṉcollum, maṉṉippum mika mēlākum. Allāh ettēvaiyumaṟṟavaṉ, mikka poṟumaiyāḷaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 263

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُبۡطِلُواْ صَدَقَٰتِكُم بِٱلۡمَنِّ وَٱلۡأَذَىٰ كَٱلَّذِي يُنفِقُ مَالَهُۥ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ صَفۡوَانٍ عَلَيۡهِ تُرَابٞ فَأَصَابَهُۥ وَابِلٞ فَتَرَكَهُۥ صَلۡدٗاۖ لَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّمَّا كَسَبُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Allāhvaiyum maṟumai nāḷaiyum nampāmal makkaḷ kāṇpataṟkāka taṉ poruḷai celavu cey(tu vīṇākku)pavaṉaip pōla (nīṅkaḷ maṉamuvantu vaḻaṅkum) uṅkaḷ tarmaṅkaḷai(p peṟṟavaṉukku muṉṉum piṉṉum) colli kāṇpippatālum tuṉpuṟuttuvatālum (ataṉ palaṉai) pāḻākki viṭātīrkaḷ. Ivaṉiṉ utāraṇam, oru vaḻukkaip pāṟaiyai ottirukkiṟatu. Ataṉ mītu maṇpaṭintatu. Eṉiṉum, oru perum maḻai poḻintu, atai(k kaḻuvi) veṟum pāṟaiyākki viṭṭatu. (Ivvāṟē avaṉ ceyta tāṉattai avaṉuṭaiya perumai aḻittuviṭum.) Ākavē, avarkaḷ (tāṉam) ceytatil iruntu oru palaṉaiyum (maṟumaiyil) aṭaiyamāṭṭārkaḷ. Mēlum, allāh (taṉṉai) nirākarikkum kūṭṭattai (avarkaḷiṉ tīyac ceyalkaḷiṉ kāraṇamāka) nērāṉa vaḻiyil celuttamāṭṭāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 264

---

وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ وَتَثۡبِيتٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ كَمَثَلِ جَنَّةِۭ بِرَبۡوَةٍ أَصَابَهَا وَابِلٞ فَـَٔاتَتۡ أُكُلَهَا ضِعۡفَيۡنِ فَإِن لَّمۡ يُصِبۡهَا وَابِلٞ فَطَلّٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ

evarkaḷ taṅkaḷ poruḷkaḷai allāhvuṭaiya tirupporuttattai nāṭiyum taṅkaḷ uḷḷaṅkaḷil (iṟainampikkaiyai) uṟutippaṭuttuvataṟkākavum celavu ceykiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya (tarmattiṟku) utāraṇam, uyarnta pūmi(yākiya malai) mītuḷḷa oru tōṭṭattai ottirukkiṟatu. Atil oru perum maḻai peytāl iru maṭaṅku palaṉait tarukiṟatu. Perum maḻai peyyāviṭṭālum ciṟu tūṟalē ataṟkup pōtumāṉatu. Mēlum, allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟai uṟṟu nōkkupavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 265

---

أَيَوَدُّ أَحَدُكُمۡ أَن تَكُونَ لَهُۥ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَابٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ لَهُۥ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَأَصَابَهُ ٱلۡكِبَرُ وَلَهُۥ ذُرِّيَّةٞ ضُعَفَآءُ فَأَصَابَهَآ إِعۡصَارٞ فِيهِ نَارٞ فَٱحۡتَرَقَتۡۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ

Uṅkaḷil yārtāṉ (itai) virumpuvār: Oruttarukku pērīccai maṟṟum tirāṭcaikaḷiṉ oru tōppu irukkiṟatu. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭirukkiṉṟaṉa. Atiliruntu ellā vakai kaṉivarkkaṅkaḷum avarukkuk kiṭaikkiṉṟaṉa. Mutumai avarai aṭaintatu. (Campātikka) iyalāta pala ciṟu kuḻantaikaḷum avarukku irukkiṉṟaṉar. (Inta nilaimaiyil) neruppuṭaṉ kūṭiya puyal kāṟṟu aṭittu atai erittuviṭṭatu. (Ittakaiya nilaimaiyai yārtāṉ virumpuvār?) Nīṅkaḷ ārāyntu nalluṇarcci peṟuvataṟkāka, allāh taṉ vacaṉaṅkaḷai uṅkaḷukku (utāraṇaṅkaḷaik koṇṭu) ippaṭi teḷivupaṭuttukiṟāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 266

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا كَسَبۡتُمۡ وَمِمَّآ أَخۡرَجۡنَا لَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِۖ وَلَا تَيَمَّمُواْ ٱلۡخَبِيثَ مِنۡهُ تُنفِقُونَ وَلَسۡتُم بِـَٔاخِذِيهِ إِلَّآ أَن تُغۡمِضُواْ فِيهِۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٌ

nampikkaiyāḷarkaḷē! (Tarmam ceyyak karutiṉāl) nīṅkaḷ campātittavaṟṟiliruntum, nām uṅkaḷukkup pūmiyiliruntu veḷiyākkiya (tāṉiyam, kaṉivarkkam ākiya)vaṟṟiliruntum nallavaṟṟaiyē (tarmamāka) celavu ceyyuṅkaḷ. Avaṟṟil keṭṭavaṟṟaik koṭukka virumpātīrkaḷ. (Ēṉeṉṟāl, keṭṭuppōṉa poruḷkaḷai uṅkaḷukku oruvar koṭuttāl) avaṟṟai nīṅkaḷ (veṟuppuṭaṉ) kaṇ mūṭiyavarkaḷākavē tavira vāṅkikkoḷḷa māṭṭīrkaḷē! (Ākavē, nīṅkaḷ virumpāta poruḷkaḷai piṟarukku tarmamākak koṭukkātīrkaḷ.) Niccayamāka allāh ettēvaiyumaṟṟavaṉ, mikka pukaḻuṭaiyavaṉ eṉpataiyum nīṅkaḷ uṟutiyāka aṟintukoḷḷuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 267

---

ٱلشَّيۡطَٰنُ يَعِدُكُمُ ٱلۡفَقۡرَ وَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ وَٱللَّهُ يَعِدُكُم مَّغۡفِرَةٗ مِّنۡهُ وَفَضۡلٗاۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

(nīṅkaḷ tarmam ceytāl) ṣaittāṉ uṅkaḷukku vaṟumaiyaik koṇṭu payaṅkāṭṭi māṉakkēṭāṉa (kañcattaṉat)taic ceyyumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭuvāṉ. Āṉāl, allāhvō (nīṅkaḷ tarmam ceytāl) taṉ maṉṉippaiyum, celvattaiyum (uṅkaḷukkut taruvatāka) vākkaḷikkiṟāṉ. Mēlum, allāh (vaḻaṅkuvatil) mikka vicālamāṉavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 268

---

يُؤۡتِي ٱلۡحِكۡمَةَ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُؤۡتَ ٱلۡحِكۡمَةَ فَقَدۡ أُوتِيَ خَيۡرٗا كَثِيرٗاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ

(Allāh) tāṉ virumpiyavarkaḷukkē ‘hikmā' (ñāṉam, nuṇṇaṟi)vai koṭukkiṟāṉ. Ātalāl, evar hikmāvaik koṭukkap peṟukiṟārō avar niccayamāka pala naṉmaikaḷaip peṟṟuviṭuvār. Āyiṉum (inta nuṇṇaṟivu, ñāṉattaikkoṇṭu) aṟivāḷikaḷait tavira (maṟṟevarum) uṇarvu peṟa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 269

---

وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن نَّفَقَةٍ أَوۡ نَذَرۡتُم مِّن نَّذۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُهُۥۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٍ

(naṉmaikkāka uṅkaḷ) poruḷiliruntu nīṅkaḷ eṉṉa celavu ceytapōtilum allatu nīṅkaḷ eṉṉa nērccai ceyta pōtilum niccayamāka allāh atai naṉkaṟikiṟāṉ. Mēlum, (nērccai ceytapiṉ atai niṟaivēṟṟāta) aniyāyakkārarkaḷukku utavi ceypavarkaḷ (oruvarumē) illai
Surah Al-Baqara, Verse 270

---

إِن تُبۡدُواْ ٱلصَّدَقَٰتِ فَنِعِمَّا هِيَۖ وَإِن تُخۡفُوهَا وَتُؤۡتُوهَا ٱلۡفُقَرَآءَ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ وَيُكَفِّرُ عَنكُم مِّن سَيِّـَٔاتِكُمۡۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ

(nīṅkaḷ ceyyum) tarmaṅkaḷai nīṅkaḷ veḷippaṭaiyāka ceytāl atuvum naṉṟē. (Ēṉeṉil, atu piṟaraiyum tarmam ceyyumpaṭi tūṇṭum.) Āyiṉum, atai nīṅkaḷ maṟaittē koṭuppatu, atuvum atai ēḻaikaḷukkuk koṭuppatu uṅkaḷukku mikavum naṉmai (payakkum). Mēlum, atu (atāvatu iruvakai tarmamum) uṅkaḷ pāvaṅkaḷukkup parikāramākavum ākum. Nīṅkaḷ ceyyum (veḷippaṭaiyāṉa maṟṟum) maṟaivāṉa aṉaittaiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 271

---

۞لَّيۡسَ عَلَيۡكَ هُدَىٰهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلِأَنفُسِكُمۡۚ وَمَا تُنفِقُونَ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ ٱللَّهِۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ

(napiyē! Maṉitarkaḷukku nērāṉa vaḻiyai aṟivippatutāṉ uṅkaḷ kaṭamai.) Nērāṉa vaḻiyil avarkaḷaic celuttuvatu uṅkaḷ kaṭamaiyalla. Āyiṉum, allāh, tāṉ nāṭiyavarkaḷaiyē nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. (Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Nallatiliruntu nīṅkaḷ etai celavu ceytapōtilum atu uṅkaḷukkē (naṉmaiyāka amaiyum). Allāhviṉ mukattait tēṭuvataṟkē tavira, (perumaikkāka) nīṅkaḷ (etaiyum) celavu ceyyātīrkaḷ. (Perumaiyai nāṭāmal) naṉmaikkāka etaic celavu ceytapōtilum ataṉ kūliyai nīṅkaḷ muḻumaiyāka aṭaivīrkaḷ, (atil) uṅkaḷukku anīti iḻaikkappaṭamāṭṭātu
Surah Al-Baqara, Verse 272

---

لِلۡفُقَرَآءِ ٱلَّذِينَ أُحۡصِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ ضَرۡبٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ يَحۡسَبُهُمُ ٱلۡجَاهِلُ أَغۡنِيَآءَ مِنَ ٱلتَّعَفُّفِ تَعۡرِفُهُم بِسِيمَٰهُمۡ لَا يَسۡـَٔلُونَ ٱلنَّاسَ إِلۡحَافٗاۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٌ

(Nampikkaiyāḷarkaḷē!) Cila ēḻaikaḷ irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ allāhvuṭaiya mārkkattiṟkākavē taṅkaḷai (muṟṟilum arppaṇam ceytu) otukkik koṇṭatāl (taṅkaḷ conta vāḻviṟkut tēṭakkūṭa) pūmiyil naṭamāṭa cāttiyappaṭātavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. (Mēlum, avarkaḷ) yācikkātatāl (avarkaḷiṉ vaṟumai nilaiyai) aṟiyātavarkaḷ avarkaḷai celvantarkaḷeṉa eṇṇik koḷkiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya (vaṟumaiyiṉ) aṭaiyāḷaṅ(kaḷākiya āṭai, iruppiṭam ākiyavai)kaḷaik koṇṭu nīṅkaḷ avarkaḷai aṟintu koḷḷalām. Avarkaḷ maṉitarkaḷiṭattil varuntiyum kēṭka māṭṭārkaḷ. (Ittakaiya ēḻaikaḷukku) nīṅkaḷ nallatil iruntu etaic celavu ceytapōtilum niccayamāka allāh atai naṉkaṟi(ntu ataṟkuriya kūliyai uṅkaḷukkut taru)vāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 273

---

ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

(nampikkaiyāḷarkaḷē!) Evarkaḷ taṅkaḷ poruḷkaḷai (piṟarukku utaviṭum nōkkil) iravilum, pakalilum, irakaciyamākavum, veḷippaṭaiyākavum celavu ceykiṟārkaḷō avarkaḷukkuriya kūli avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭam avarkaḷukku uṇṭu. Tavira, avarkaḷukku (maṟumaiyil) evvita payamum illai. Avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 274

---

ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ ٱلرِّبَوٰاْ لَا يَقُومُونَ إِلَّا كَمَا يَقُومُ ٱلَّذِي يَتَخَبَّطُهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مِنَ ٱلۡمَسِّۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡبَيۡعُ مِثۡلُ ٱلرِّبَوٰاْۗ وَأَحَلَّ ٱللَّهُ ٱلۡبَيۡعَ وَحَرَّمَ ٱلرِّبَوٰاْۚ فَمَن جَآءَهُۥ مَوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّهِۦ فَٱنتَهَىٰ فَلَهُۥ مَا سَلَفَ وَأَمۡرُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَنۡ عَادَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Vaṭṭi (vāṅkit) tiṉpavarkaḷ ṣaittāṉ piṭittup pittam koṇṭavarkaḷ eḻumpuvatu pōlaṉṟi (vēṟu vitamāka maṟumaiyil) eḻumpamāṭṭārkaḷ. Kāraṇamāvatu: ‘‘Vaṭṭiyaip pōlavē niccayamāka vaṇikamum irukka, allāh vaṇikattai ākumākki vaittu vaṭṭiyai (ēṉ) taṭuttuviṭṭāṉ?'' Eṉṟu avarkaḷ (parikācamākak) kūṟiyatutāṉ. (Vaṭṭi vāṅkakkūṭātu eṉṟu) iṟaivaṉiṭamiruntu vanta aṟivuraippaṭi yārāvatu (uṅkaḷil atai viṭṭu) vilakik koṇṭāl (ataṟku) muṉ (avar vāṅkic) ceṉṟupōṉatu avarukkuriyatē. (Itaṟku muṉ vaṭṭi vāṅkiya) avaruṭaiya viṣayam allāhviṭamirukkiṟatu. (Allāhviṉ uttaravu vantapiṉ vaṭṭiyai viṭṭu viṭṭatiṉāl allāh avarai maṉṉittu viṭalām.) Tavira, (inta uttaravu kiṭaitta piṉ) evarēṉum piṟakum (vaṭṭiyiṉ pakkam) tirumpiṉāl avarkaḷ narakavācikaḷē! Atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 275

---

يَمۡحَقُ ٱللَّهُ ٱلرِّبَوٰاْ وَيُرۡبِي ٱلصَّدَقَٰتِۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ كَفَّارٍ أَثِيمٍ

allāh vaṭṭiyai aḻittu tarmaṅkaḷai vaḷarkkiṟāṉ. Mēlum, (taṉ kaṭṭaḷaiyai) nirākarittukkoṇṭē irukkum pāvikaḷ aṉaivaraiyum allāh nēcippatillai
Surah Al-Baqara, Verse 276

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

evarkaḷ nampikkai koṇṭu, naṟceyalkaḷaic ceytu, toḻukaiyaik kaṭaip piṭittu, mārkka variyaiyum (sakāttu) koṭuttu varukiṟārkaḷō avarkaḷukkuriya kūli avarkaḷiṉ iṟaivaṉiṭam avarkaḷukku uṇṭu. Avarkaḷukku (maṟumaiyil) evvita payamum illai; avarkaḷ tukkappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 277

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَذَرُواْ مَا بَقِيَ مِنَ ٱلرِّبَوٰٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

nampikkaiyāḷarkaḷē! Nīṅkaḷ (uṇmaiyākavē) nampikkaiyāḷarkaḷāka iruntāl allāhvukkup payantu vaṭṭiyil (ituvarai vāṅkiyatu pōka) mītamiruppatai (vāṅkāmal) viṭṭuviṭuṅkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 278

---

فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ فَأۡذَنُواْ بِحَرۡبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَإِن تُبۡتُمۡ فَلَكُمۡ رُءُوسُ أَمۡوَٰلِكُمۡ لَا تَظۡلِمُونَ وَلَا تُظۡلَمُونَ

Ippaṭi nīṅkaḷ naṭakkāviṭṭāl allāhvuṭaṉum avaṉuṭaiya tūtaruṭaṉum pōr ceyyat tayārāki viṭuṅkaḷ. Āyiṉum, nīṅkaḷ (vaṭṭi vāṅkiyatu paṟṟi maṉam varunti tirunti) pāvamaṉṉippu kōriṉāl, uṅkaḷ poruḷkaḷiṉ acal tokaikaḷ uṅkaḷukku uṇṭu. (Evarum atai eṭuttukkoṇṭu) uṅkaḷukku aniyāyam ceytuviṭa muṭiyātu. (Avvāṟē) nīṅkaḷum (vaṭṭi vāṅki) aniyāyam ceytavarkaḷāka māṭṭīrkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 279

---

وَإِن كَانَ ذُو عُسۡرَةٖ فَنَظِرَةٌ إِلَىٰ مَيۡسَرَةٖۚ وَأَن تَصَدَّقُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

mēlum, (kaṭaṉ vāṅkiyavaṉ atait tavaṇaippaṭi tīrkka muṭiyāmal) avaṉ ciramattiliruntāl (avaṉukku) vacati ēṟpaṭum varai etirpārttiruṅkaḷ. Mēlum, (itiluḷḷa naṉmaikaḷai) nīṅkaḷ aṟintavarkaḷāka iruntāl (atai avaṉukkē) nīṅkaḷ tāṉam ceytu viṭuvatu (piṟarukku tāṉam ceyvataiviṭa) uṅkaḷukku mikavum naṉmaiyākum
Surah Al-Baqara, Verse 280

---

وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا تُرۡجَعُونَ فِيهِ إِلَى ٱللَّهِۖ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

mēlum, oru nāḷaip paṟṟip payappaṭuṅkaḷ. Annāḷil (kaṭaṉ vāṅkiyavarkaḷ, koṭuttavarkaḷ āka) nīṅkaḷ (aṉaivarum) allāhviṭam koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ. Ovvoru ātmāvukkum avai ceyta ceyalkaḷukku muḻumaiyākak (kūli) koṭukkappaṭum. Mēlum, avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 281

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَدَايَنتُم بِدَيۡنٍ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى فَٱكۡتُبُوهُۚ وَلۡيَكۡتُب بَّيۡنَكُمۡ كَاتِبُۢ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَلَا يَأۡبَ كَاتِبٌ أَن يَكۡتُبَ كَمَا عَلَّمَهُ ٱللَّهُۚ فَلۡيَكۡتُبۡ وَلۡيُمۡلِلِ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥ وَلَا يَبۡخَسۡ مِنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ فَإِن كَانَ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ سَفِيهًا أَوۡ ضَعِيفًا أَوۡ لَا يَسۡتَطِيعُ أَن يُمِلَّ هُوَ فَلۡيُمۡلِلۡ وَلِيُّهُۥ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَٱسۡتَشۡهِدُواْ شَهِيدَيۡنِ مِن رِّجَالِكُمۡۖ فَإِن لَّمۡ يَكُونَا رَجُلَيۡنِ فَرَجُلٞ وَٱمۡرَأَتَانِ مِمَّن تَرۡضَوۡنَ مِنَ ٱلشُّهَدَآءِ أَن تَضِلَّ إِحۡدَىٰهُمَا فَتُذَكِّرَ إِحۡدَىٰهُمَا ٱلۡأُخۡرَىٰۚ وَلَا يَأۡبَ ٱلشُّهَدَآءُ إِذَا مَا دُعُواْۚ وَلَا تَسۡـَٔمُوٓاْ أَن تَكۡتُبُوهُ صَغِيرًا أَوۡ كَبِيرًا إِلَىٰٓ أَجَلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِ وَأَقۡوَمُ لِلشَّهَٰدَةِ وَأَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَرۡتَابُوٓاْ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً حَاضِرَةٗ تُدِيرُونَهَا بَيۡنَكُمۡ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَلَّا تَكۡتُبُوهَاۗ وَأَشۡهِدُوٓاْ إِذَا تَبَايَعۡتُمۡۚ وَلَا يُضَآرَّ كَاتِبٞ وَلَا شَهِيدٞۚ وَإِن تَفۡعَلُواْ فَإِنَّهُۥ فُسُوقُۢ بِكُمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱللَّهُۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ

Surah Al-Baqara, Verse 282

---

۞وَإِن كُنتُمۡ عَلَىٰ سَفَرٖ وَلَمۡ تَجِدُواْ كَاتِبٗا فَرِهَٰنٞ مَّقۡبُوضَةٞۖ فَإِنۡ أَمِنَ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا فَلۡيُؤَدِّ ٱلَّذِي ٱؤۡتُمِنَ أَمَٰنَتَهُۥ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥۗ وَلَا تَكۡتُمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَۚ وَمَن يَكۡتُمۡهَا فَإِنَّهُۥٓ ءَاثِمٞ قَلۡبُهُۥۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ

Mēlum, nīṅkaḷ pirayāṇattiliruntu (atu camayam koṭukkal vāṅkal ceyya avaciyam ēṟpaṭṭu) eḻuttāḷaraiyum nīṅkaḷ peṟāviṭṭāl (kaṭaṉ pattirattiṟkup patilāka) aṭamāṉamāka (ētēṉum oru poruḷaip) peṟṟuk koḷḷuṅkaḷ. (Itil) uṅkaḷil oruvar (īṭiṉṟik kaṭaṉ koṭukkavō vilai uyarnta poruḷai coṟpat tokaikkāka aṭamāṉam vaikkavō) oruvarai nampiṉāl, nampappaṭṭavar taṉṉiṭam irukkum aṭamāṉattai (oḻuṅkāka)k koṭuttu viṭavum. Mēlum, taṉ iṟaivaṉākiya allāhvukku (mikavum) payantu (nītamāka naṭantu) koḷḷavum. Tavira, (aṭamāṉattai evarēṉum mōcam ceyyak karutiṉāl uṅkaḷ) cāṭciyattai nīṅkaḷ maṟaikkavēṇṭām. Evarēṉum atai maṟaittāl, avaruṭaiya uḷḷam niccayamāka pāvattiṟkuḷḷāki viṭukiṟatu. (Maṉitarkaḷē!) Nīṅkaḷ ceyyum aṉaittaiyum allāh naṉkaṟivāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 283

---

لِّلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَإِن تُبۡدُواْ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ أَوۡ تُخۡفُوهُ يُحَاسِبۡكُم بِهِ ٱللَّهُۖ فَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ

(ēṉeṉṟāl) vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷavai (aṉaittum) allāhvukku uriyaṉavē! Uṅkaḷ maṉatil uḷḷavaṟṟai nīṅkaḷ veḷiyiṭṭālum allatu maṟaittuk koṇṭālum avaṟṟaip paṟṟiyum allāh uṅkaḷaik kēḷvi kēṭpāṉ. Avaṉ virumpiyavarkaḷai maṉṉippāṉ; virumpiyavarkaḷai vētaṉai ceyvāṉ. Mēlum, allāh aṉaittiṉ mītum mika pērāṟṟaluṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Al-Baqara, Verse 284

---

ءَامَنَ ٱلرَّسُولُ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مِن رَّبِّهِۦ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۚ كُلٌّ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّن رُّسُلِهِۦۚ وَقَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ غُفۡرَانَكَ رَبَّنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ

(Maṉitarkaḷē! Nam) tūtar, tam iṟaivaṉiṭamiruntu tamakku aruḷappaṭṭa (vētat)tai meyyākavē nampikkai koḷkiṟār. (Avvāṟē maṟṟa) nampikkaiyāḷarkaḷum (nampikkai koḷkiṉṟaṉar. Ivarkaḷ) aṉaivarum allāhvaiyum, avaṉuṭaiya vāṉavarkaḷaiyum, avaṉuṭaiya vētaṅkaḷaiyum, avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum nampikkai koḷkiṉṟaṉar. Tavira, ‘‘avaṉuṭaiya tūtarkaḷil evaraiyum (tūtar alla eṉṟu) nāṅkaḷ pirittu (nirākarittu)viṭa māṭṭōm'' eṉṟum, ‘‘(iṟaivaṉē! Uṉ vēta vacaṉaṅkaḷai) nāṅkaḷ ceviyuṟṟōm. (Uṉ kaṭṭaḷaikku) nāṅkaḷ kīḻppaṭintōm. Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ uṉatu maṉṉippaik kōrukiṟōm. Uṉṉiṭamtāṉ nāṅkaḷ cēra vēṇṭiyatirukkiṟatu'' eṉṟum kūṟukiṟārkaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 285

---

لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَعَلَيۡهَا مَا ٱكۡتَسَبَتۡۗ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذۡنَآ إِن نَّسِينَآ أَوۡ أَخۡطَأۡنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تَحۡمِلۡ عَلَيۡنَآ إِصۡرٗا كَمَا حَمَلۡتَهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلۡنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِۦۖ وَٱعۡفُ عَنَّا وَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَآۚ أَنتَ مَوۡلَىٰنَا فَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

allāh ōr ātmāvai ataṉ caktikku mēl nirppantippatillai. Avai tēṭik koṇṭa naṉmai avaṟṟukkē (payaṉaḷikkum). Avai tēṭikkoṇṭa tīmai avaṟṟukkē (kēṭu viḷaivikkum). ‘‘Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ (eṅkaḷ kaṭamaikaḷaic ceyya) maṟantu viṭṭālum allatu atil tavaṟiḻaittuviṭṭālum ataip paṟṟi nī eṅkaḷai (kuṟṟam) piṭikkātē! Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷ mītu (kaṭiṉamāṉa kaṭṭaḷaikaḷai vitittu) paḷuvāṉa cumaiyai cumattiviṭātē. Eṅkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷ mītu (kaṭiṉamāṉa kaṭṭaḷaikaḷai) nī cumattiyavāṟu (cumattātē!). Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ tāṅka muṭiyāta ciramaṅkaḷai eṅkaḷ mītu cumattiviṭātē! Eṅkaḷ (kuṟṟaṅkaḷai) aḻippāyāka! Eṅkaḷai maṉṉippāyāka! Eṅkaḷ mītu karuṇai purivāyāka! Nītāṉ eṅkaḷ pātukāvalaṉ! Ākavē, (uṉṉai) nirākarikkum kūṭṭaṅkaḷ mītu (veṟṟipeṟa) nī eṅkaḷukku utavi purivāyāka
Surah Al-Baqara, Verse 286

---

Author: Abdulhameed Baqavi

---