Surah An-Nisa - Tamil Translation by Jan Turst Foundation

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا

maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉukkup payantu naṭantu koḷḷuṅkaḷ, avaṉ uṅkaḷ yāvaraiyum orē ātmāviliruntu paṭaittāṉ, avariliruntē avar maṉaiviyaiyum paṭaittāṉ;. Piṉṉar ivviruvariliruntu, anēka āṇkaḷaiyum peṇkaḷaiyum (veḷippaṭutti ulakil) paravac ceytāṉ;. Ākavē, allāhvukkē payantu koḷḷuṅkaḷ;. Avaṉaikkoṇṭē nīṅkaḷ oruvarukkoruvar (tamakkuriya urimaikaḷaik) kēṭṭuk koḷkiṟīrkaḷ;. Mēlum (uṅkaḷ) irattak kalappuṭaiya uṟaviṉarkaḷaiyum (ātariyuṅkaḷ). - Niccayamāka allāh uṅkaḷ mītu kaṇkāṇippavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 1

---

وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا

nīṅkaḷ anātaikaḷiṉ poruṭkaḷai (avarkaḷukku vayatu vantavuṭaṉ kuṟaiviṉṟik) koṭuttu viṭuṅkaḷ;. Nallataṟkup patilāka keṭṭatai māṟṟiyum koṭuttu viṭātīrkaḷ. Avarkaḷuṭaiya poruṭkaḷai uṅkaḷ poruṭkaḷuṭaṉ cērttuc cāppiṭṭu viṭātīrkaḷ - niccayamāka itu perum pāvamākum
Surah An-Nisa, Verse 2

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ

Anātai(p peṇkaḷait tirumaṇam ceytu avar)kaḷiṭam nīṅkaḷ niyāyamāka naṭakka muṭiyātu eṉṟu payantīrkaḷāṉāl, uṅkaḷukkup piṭittamāṉa peṇkaḷai maṇantu koḷḷuṅkaḷ - iraṇṭiraṇṭākavō, mum'mūṉṟākavō, naṉṉāṉkāvō. Āṉāl, nīṅkaḷ (ivarkaḷiṭaiyē) niyāyamāka naṭakka muṭiyātu eṉṟu payantāl, oru peṇṇaiyē (maṇantu koḷḷuṅkaḷ), allatu uṅkaḷ valakkaraṅkaḷukkuc contamāṉa (ōr aṭimaip peṇṇaik koṇṭu) pōtumākkik koḷḷuṅkaḷ - ituvē nīṅkaḷ aniyāyam ceyyāmaliruppataṟkuc culapamāṉa muṟaiyākum
Surah An-Nisa, Verse 3

---

وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا

nīṅkaḷ (maṇam ceytu koṇṭa) peṇkaḷukku avarkaḷuṭaiya mahar (tirumaṇakkoṭai)kaḷai makiḻvōṭu (koṭaiyāka) koṭuttuviṭuṅkaḷ - atiliruntu ētēṉum oṉṟai maṉamoppi avarkaḷ uṅkaḷukku koṭuttāl atait tārāḷamāka, makiḻvuṭaṉ puciyuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 4

---

وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

(anātaikaḷiṉ poruḷukku nīṅkaḷ mēlāḷarāka ēṟpaṭṭāl) avarkaḷ putti kuṟaivāṉavarkaḷākayiruppiṉ (vāḻkkaikku) ātāramāka allāh uṅkaḷiṭam ākkit tanta celvattai avarkaḷiṭam oppaṭaikka vēṇṭām - eṉiṉum, avarkaḷukku atiliruntu uṇavaḷiyuṅkaḷ;. Āṭaiyum aḷiyuṅkaḷ;. Iṉṉum avarkaḷiṭam kaṉivāṉa vārttaikaḷ koṇṭē pēcuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 5

---

وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا

Anātaikaḷai avarkaḷ tirumaṇa vayatu aṭaiyum varai (avarkaḷ muṉṉēṟṟam karuti) cōtittuk koṇṭiruṅkaḷ - (avarkaḷ maṇap paruvattai aṭaintatum) avarkaḷ (taṅkaḷ cottai nirvakikkum āṟṟal) aṟivai peṟṟuviṭṭatāka nīṅkaḷ aṟintāl, avarkaḷiṭam avarkaḷ cottai oppaṭaittu viṭuṅkaḷ;. Avarkaḷ periyavarkaḷāki (tam poruḷkaḷait tirumpap peṟṟu) viṭuvārkaḷ eṉṟu avarkaḷ cottai avacara avacaramākavum, vīṇ viraiyamākavum cāppiṭātīrkaḷ. Iṉṉum (avvanātaikaḷiṉ poṟuppēṟṟuk koṇṭavar) celvantarāka iruntāl (accottiliruntu ūtiyam peṟuvatait) tavirttuk koḷḷaṭṭum - āṉāl, avar ēḻaiyāka iruntāl niyāyamāṉa aḷavu cāppiṭṭuk koḷḷavum;. Mēlum avarkaḷuṭaiya poruṭkaḷai avarkaḷiṭam oppaṭaikkumpōtu avarkaḷ mītu cāṭcikaḷai ēṟpaṭuttik koḷḷuṅkaḷ - (uṇmaiyākak) kaṇakkeṭuppatil allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 6

---

لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

peṟṟōrō, neruṅkiya uṟaviṉarkaḷō viṭṭuc ceṉṟa (cot)til āṇkaḷukku pākamuṇṭu. Avvāṟē peṟṟōrō, neruṅkiya uṟaviṉarō viṭṭuc ceṉṟa (cot)til peṇkaḷukkum pākamuṇṭu - (atiliruntuḷḷa cottu) kuṟaivāka iruntālum cari, atikamāka iruntālum cariyē (itu allāhviṉāl) vitikkappaṭṭa pākamākum
Surah An-Nisa, Verse 7

---

وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

pākappiriviṉai ceyyum pōtu (pākattiṟku urimaiyillā) uṟaviṉarkaḷō, anātaikaḷō, ēḻaikaḷō vantu viṭuvārkaḷāṉāl avarkaḷukkum a(ccot)tiliruntu vaḻaṅkuṅkaḷ;. Mēlum avarkaḷiṭam kaṉivāṉa vārttaikaḷaik koṇṭē pēcuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 8

---

وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا

Taṅkaḷukku piṉṉāl palahīṉamāṉa cantatikaḷai viṭṭuc ceṉṟāl (avarkaḷuṭaiya nilai eṉṉavākum eṉṟu) añcukiṟārkaḷō avarkaḷ payantu (muṉ jākkiratai naṭavaṭikkaikaḷai eṭuttuk) koḷḷaṭṭum;. Mēlum allāhvai añci, itamāṉa vārttaikaḷaiyē avarkaḷ collaṭṭum
Surah An-Nisa, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا

niccayamāka, yār anātaikaḷiṉ cottukkaḷai aniyāyamāka viḻuṅkukiṟārkaḷō avarkaḷ taṅkaḷ vayiṟukaḷil viḻuṅkuvatellām neruppaittāṉ - iṉṉum avarkaḷ (maṟumaiyil) koḻuntu viṭṭeṟiyum (naraka) neruppilēyē pukuvārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 10

---

يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Uṅkaḷ makkaḷil ōr āṇukku, iraṇṭu peṇkaḷukkuk kiṭaikkum paṅkupōṉṟatu kiṭaikkum eṉṟu allāh uṅkaḷukku upatēcikkiṉṟāṉ. Peṇkaḷ maṭṭum iruntu avarkaḷ iraṇṭu allatu ataṟku mēṟpaṭṭiruntāl avarkaḷukku iṟantu pōṉavarviṭṭuc ceṉṟatil mūṉṟil iraṇṭu pākam kiṭaikkum. Āṉāl orē peṇṇāka iruntāl avaḷ paṅku pātiyākum; iṟantavarukku kuḻantai irukkumāṉāl iṟantavar viṭṭuc ceṉṟatil āṟil oru pākam (avaratu) peṟṟōr ovvoruvarukkum uṇṭu. Āṉāl iṟantavarukku kuḻantai illātiruntu peṟṟōr māttiramē vāricāka iruntāl avar tāykku mūṉṟil oru pākam (mīti tantaikku uriyatākum). Iṟantavarukku cakōtararkaḷ iruntāl avar tāykku āṟil oru pākam tāṉ (mīti tantaikku cērum). Ivvāṟu pirittuk koṭuppatu avar ceytuḷḷa maraṇa cāsaṉattaiyum, kaṭaṉaiyum niraivēṟṟiya piṉṉartāṉ;. Uṅkaḷ peṟṟōrkaḷum, kuḻantaikaḷum - ivarkaḷil yār naṉmai payappatil uṅkaḷukku nerukkamāka iruppavarkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ aṟiya māṭṭīrkaḷ;. Ākaiyiṉāl (inta pākappiriviṉai) allāhviṭamiruntu vanta kaṭṭaḷaiyākum;. Niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉākavum mikka ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 11

---

۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ

Iṉṉum uṅkaḷ maṉaiviyar viṭṭuc ceṉṟatil - avarkaḷukkup piḷḷai illātiruntāl uṅkaḷukkup pāti pākam uṇṭu. Avarkaḷukkup piḷḷai iruntāl avarkaḷ viṭṭuc ceṉṟavaṟṟiliruntu. Uṅkaḷukku kāl pākamtāṉ - (ituvum) avarkaḷ ceytirukkiṟa maraṇa cāsaṉattaiyum, kaṭaṉaiyam niṟaivēṟṟiya piṉṉartāṉ - tavira uṅkaḷukkup piḷḷaiyillātiruppiṉ nīṅkaḷ viṭṭuc ceṉṟatiliruntu avarkaḷukkuk kāl pākamtāṉ;. Uṅkaḷukkup piḷḷai iruntāl, appōtu avarkaḷukku nīṅkaḷ viṭṭuc ceṉṟatil eṭṭil oru pākamtāṉ; (ituvum) nīṅkaḷ ceytirukkum maraṇa cāsaṉattaiyum kaṭaṉaiyum niṟaivēṟṟiya piṉṉarētāṉ;. Tantai, pāṭṭaṉ pōṉṟa muṉ vāricukaḷō allatu piḷḷai, pēraṉ pōṉṟa piṉ vāricukaḷō illāta ōr āṇō allatu oru peṇṇō - ivarkaḷukku oru cakōtaraṉō allatu cakōtariyō iruntāl - avarkaḷ ovvoruvarukkum āṟil oru pākam uṇṭu. Āṉāl itaṟku atikamāka iruntāl avarkaḷ mūṉṟil oru pākattil camamākap paṅkiṭṭuk koḷḷavēṇṭum - (ituvum) avarkaḷiṉ maraṇa cāsaṉamum kaṭaṉum niṟaivēṟṟiya piṉṉartāṉ. Āṉāl (maraṇa cāsaṉattaik koṇṭu vāricukaḷ) evarukkum naṣṭam ēṟpaṭak kūṭātu. (Itu) allāhviṉāl vitikkappaṭṭatākum;. Iṉṉum allāh (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintavaṉākavum, mikka poṟumaiyuṭaiyōṉumākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 12

---

تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ

ivai allāhviṉ varaiyaṟaikaḷākum;. Evar allāhvukkum, avaṉ tūtarukkum kīḻpaṭintu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷai cuvaṉapatikaḷil piravēcikkac ceyvāṉ;. Ataṉ kīḻē āṟukaḷ catā ōṭikkoṇṭirukkum, avarkaḷ aṅkē eṉṟeṉṟum iruppārkaḷ - itu makattāṉa veṟṟiyākum
Surah An-Nisa, Verse 13

---

وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ

Evaṉ allāhvukkum, avaṉ tūtarukkum māṟu ceykiṟāṉō, iṉṉum avaṉ vitittuḷḷa varampukaḷai mīṟukiṟāṉō avaṉai narakil pukuttuvāṉ;. Avaṉ aṅku (eṉṟeṉṟum) taṅki viṭuvāṉ;. Mēlum avaṉukku iḻivāṉa vētaṉaiyuṇṭu
Surah An-Nisa, Verse 14

---

وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا

uṅkaḷ peṇkaḷil evaḷēṉum māṉakkēṭāṉa ceyal ceytuviṭ(ṭatākak kuṟṟam cumattappaṭ)ṭāl, atai nirūpikka uṅkaḷiliruntu nāṉku pērkaḷai aḻaiyuṅkaḷ;. Avarkaḷ atai (meyppaṭutti) cāṭci kūṟiviṭṭāl, (appeṇkaḷai) maraṇam kaippaṟṟum varaiyil allatu avarkaḷukku allāh oru vaḻiyai uṇṭākkum varaiyil avarkaḷai vīṭukaḷil taṭuttu vaiyuṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 15

---

وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا

uṅkaḷil atai (vipaccārattai) ceytuviṭakkūṭiya iruvarukkum taṇṭaṉai koṭuṅkaḷ;. Avviruvarum (tām ceyta kuṟṟattai niṉaittu varunti) tavpā ceytu taṅkaḷai tiruttik koṇṭāl, avarkaḷai viṭṭu viṭuṅkaḷ - niccayamāka allāh maṉṉippōṉum kirupaiyuṭaiyōṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 16

---

إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

evarkaḷ aṟiyāmaiyiṉāl tīmai ceytuviṭṭu, piṉṉar viraivil maṉṉipput tēṭi koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukkuttāṉ allāhviṭattil maṉṉippu. Uṇṭu. Allāh avarkaḷiṉ maṉṉippai ēṟṟukkoḷkiṟāṉ. Iṉṉum allāh naṉkaṟintōṉum. Ñāṉam uṭaiyōṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 17

---

وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

iṉṉum evarkaḷ tīviṉaikaḷait (toṭarntu) ceytu koṇṭēyiruntu, muṭivil avarkaḷai maraṇam neruṅkiya pōtu, "niccayamāka ippoḻutu nāṉ (pāvaṅkaḷukkāka varunti) maṉṉipput tēṭukiṟēṉ" eṉṟu kūṟukiṉṟārkaḷō, avarkaḷukkum, evar kāḥpirkaḷākavē marikkiṟārkaḷō avarkaḷukkum pāvamaṉṉippu illai, ittakaiyōrukkut tuṉpam koṭukkum vētaṉaiyaiyē nām cittappaṭutti vaittuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 18

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا

Nampikkai koṇṭavarkaḷē! Peṇkaḷai (avarkaḷ maṉap poruttam illāta nilaiyil) nīṅkaḷ palavantappaṭutti aṉantaramākak koḷvatu uṅkaḷukku kūṭātu. Pakiraṅkamāṉa keṭṭa ceyalai avarkaḷ ceytāloḻiya, peṇkaḷukku nīṅkaḷ koṭuttatiliruntu cilavaṟṟai eṭuttuk koḷḷum poruṭṭu avarkaḷukkut (tuṉpam koṭuttu) taṭuttu vaikkātīrkaḷ;. Iṉṉum, avarkaḷuṭaṉ kaṉivōṭu naṭantu koḷḷuṅkaḷ - nīṅkaḷ avarkaḷai veṟuttāl (atu cariyillai ēṉeṉil) nīṅkaḷ oṉṟai veṟukkak kūṭum atil allāh ērāḷamāṉa naṉmaikaḷai ēṟpaṭutti viṭalām
Surah An-Nisa, Verse 19

---

وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

nīṅkaḷ oru maṉaivi(yai vilakki viṭṭu avaḷu)kku patilāka maṟṟoru maṉaiviyai (maṇantu koḷḷa) nāṭiṉāl, muntaiya maṉaivikku oru poruṭkuviyalaiyē koṭuttirunta pōtilum, atiliruntu etaiyum (tirumpa) eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ - apāṇṭamākavum, pakiraṅkamākap pāvakaramākavum, ataṉai nīṅkaḷ (tirumpi) eṭukkiṟīrkaḷā
Surah An-Nisa, Verse 20

---

وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

ataṉai nīṅkaḷ eppaṭi eṭuttuk koḷvīrkaḷ? Uṅkaḷiṭamiruntu avaḷ uṟutiyāṉa vākkuṟuti peṟṟu oruvar maṟṟavaruṭaṉ kalantu viṭṭīrkaḷē
Surah An-Nisa, Verse 21

---

وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا

muṉṉāl naṭantu pōṉatait tavira, (iṉimēl) nīṅkaḷ uṅkaḷuṭaiya tantaiyar maṇamuṭittuk koṇṭa peṇkaḷiliruntu evaraiyum vivākam ceytu koḷḷātīrkaḷ - niccayamāka itu māṉakkēṭāṉatum, veṟukkakkūṭiyatum, tīmaiyāṉa vaḻiyumākum
Surah An-Nisa, Verse 22

---

حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Uṅkaḷukku (maṇamuṭikka) vilakkappaṭṭavarkaḷ; uṅkaḷ tāymārkaḷum, uṅkaḷ putalviyarum, uṅkaḷ cakōtarikaḷum, uṅkaḷ tantaiyiṉ cakōtarikaḷum; uṅkaḷ tāyiṉ cakōtarikaḷum, uṅkaḷ cakōtaraṉiṉ putalviyarum, uṅkaḷ cakōtariyiṉ putalviyarum, uṅkaḷukkup pālūṭṭiya (cevilit) tāymārkaḷum, uṅkaḷ pālkuṭi cakōtarikaḷum, uṅkaḷ maṉaiviyariṉ tāymārkaḷum āvārkaḷ; avvāṟē, nīṅkaḷ oru peṇṇai vivākam ceytu avaḷuṭaṉ nīṅkaḷ cērntuviṭṭāl, avaḷuṭaiya muntiya kaṇavaṉukkup piṟanta uṅkaḷ kaṇkāṇippil irukkum makaḷai nīṅkaḷ kalyāṇam ceyyakkūṭātu. Āṉāl nīṅkaḷ oru peṇṇai maṇanta piṉṉar, avaḷuṭaṉ vīṭu kūṭāmaliruntāl (avaḷai vilakki avaḷukku muntiya kaṇavaṉāl piṟanta peṇṇai vivākam ceytu koḷvatil) uṅkaḷ mītu kuṟṟamillai. Uṅkaḷukkup piṟanta kumārarkaḷiṉ maṉaiviyaraiyum nīṅkaḷ vivākam ceytu koḷḷakkūṭātu. Iraṇṭu cakōtarikaḷai (orē kālattil maṉaiviyarāka) oṉṟu cērppatu vilakkappaṭṭatu - itaṟku muṉ naṭantu viṭṭavai tavira (avai aṟiyāmaiyiṉāl naṭantu viṭṭamaiyāl), niccayamāka allāh maṉṉippōṉum, karuṇaiyuṭaiyōṉumāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 23

---

۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Iṉṉum (pōril piṭipaṭṭu uṅkaḷ ātaravilirukkum) aṭimaip peṇkaḷait tavira, kaṇavaṉuḷḷa peṇkaḷai nīṅkaḷ maṇamuṭippatu vilakkappaṭṭuḷḷatu. (Ivaiyaṉaittum) allāh uṅkaḷ mītu vitiyākkiyavaiyākum. Ivarkaḷait tavira, maṟṟap peṇkaḷai, tavaṟāṉa muṟaiyil iṉpam aṉupavikkāmal, avarkaḷukku uṅkaḷ celvaṅkaḷiliruntu (maharāka) koṭuttut (tirumaṇam ceyyat) tēṭik koḷvatu uṅkaḷukku aṉumatikkappaṭṭuḷḷatu. Eṉavē ivvāṟu (caṭṭappūrvamāka maṇantu koṇṭa) peṇkaḷiṭamiruntu nīṅkaḷ cukam aṉupavippatāl avarkaḷukkāka (vitikkappaṭṭa mahar)tokaiyaik kaṭamaiyāka koṭuttu viṭuṅkaḷ. Eṉiṉum maharai pēci muṭittapiṉ atai(k kūṭṭavō allatu kuṟaikkavō) iruvarum cam'matittuk koṇṭāl uṅkaḷ mēl kuṟṟamākātu - niccayamāka allāh naṉkaṟintōṉum, ñāṉamuṭaiyōṉumāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 24

---

وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

Uṅkaḷil evarukkuc cutantiramuḷḷa muḥmiṉāṉa peṇkaḷai vivākam ceytu koḷḷa caktiyillaiyō, avarkaḷ muḥmiṉāṉa aṭimaippeṇkaḷiliruntu uṅkaḷ valakkaraṅkaḷ contamākkik koṇṭa peṇkaḷai (maṇamuṭittuk koḷḷalām;). Allāh uṅkaḷ īmāṉai naṉku aṟikiṟavaṉ. Uṅkaḷil cilar cilaraic cērntavarkaḷ;. Ākavē muḥmiṉāṉa aṭimaip peṇkaḷai avarkaḷiṉ ejamāṉarkaḷiṉ aṉumati koṇṭu, maṇamuṭittuk koḷḷuṅkaḷ - avarkaḷukkuriya (mahar) tokaiyai muṟaippaṭik koṭuttu viṭuṅkaḷ;. Appeṇkaḷ paricuttamāṉavarkaḷākavum, vipaccāram ceyyātavarkaḷākavum kaḷḷanaṭpuk koḷḷātavarkaḷākavum irukka vēṇṭum. Eṉavē, appeṇkaḷ muṟaippaṭi tirumaṇam muṭikkappaṭṭapiṉ māṉakkēṭāka naṭantu koṇṭāl, vivākam ceyyappaṭṭa cutantiramāṉa peṇkaḷ mītu vitikkappaṭum taṇṭaṉaiyil pātiyē appeṇkaḷukku vitikkappeṟum;. Tavira, uṅkaḷil evar taṉṉāl pāvam ēṟpaṭṭuviṭum eṉṟu(allāhvukkup) payappaṭukiṟārō - avarukkuttāṉ inta caṭṭam. Eṉiṉum nīṅkaḷ poṟumaiyāka iruppatu uṅkaḷukku mikavum nallatākum;. Iṉṉum allāh maṉṉippōṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 25

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ

allāh (taṉṉuṭaiya caṭṭaṅkaḷai) uṅkaḷukkut teḷivāka viḷakkavum, uṅkaḷukku muṉ irunta (nalla)varkaḷ ceṉṟa (nērāṉa) vaḻikaḷil uṅkaḷaic celuttavum, uṅkaḷukku pāvamaṉṉippu aruḷavumē virumpukiṟāṉ. Iṉṉum allāh naṉku aṟintōṉākavum, ñāṉamuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 26

---

وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا

Mēlum allāh uṅkaḷukkup pāvamaṉṉippu aḷikka virumpukiṟāṉ;. Āṉāl taṅkaḷ (kīḻtaramāṉa) iccaikaḷaip piṉpaṟṟi naṭappavarkaḷō nīṅkaḷ (nērāṉa vaḻiyiliruntu tirumpi pāvattilēyē) muṟṟilum cāyntuviṭa vēṇṭumeṉṟu virumpukiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 27

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا

aṉṟiyum, allāh (taṉṉuṭaiya caṭṭaṅkaḷai) uṅkaḷukku ilēcākkavē virumpukiṟāṉ;. Ēṉeṉil maṉitaṉ palahīṉamāṉavaṉākavē paṭaikkappaṭṭuḷḷāṉ
Surah An-Nisa, Verse 28

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا

nampikkai koṇṭavarkaḷē! Uṅkaḷil oruvarukkoruvar poruntik koḷḷum muṟaiyil ēṟpaṭukiṟa varttakam allāmal, oruvar maṟṟoruvariṉ poruṭkaḷai tavaṟāṉa muṟaiyil uṇṇātīrkaḷ;. Nīṅkaḷ uṅkaḷaiyē kolaiceytu koḷḷātīrkaḷ - niccayamāka allāh uṅkaḷiṭam mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 29

---

وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا

evarēṉum (allāhviṉ) varampai mīṟi aniyāyamāka ivvāṟu ceytāl, viraivākavē avarai nām (naraka) neruppil nuḻaiyac ceyvōm;. Allāhvukku itu culapamāṉatēyākum
Surah An-Nisa, Verse 30

---

إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا

nīṅkaḷ taṭukkappaṭṭuḷḷavaṟṟil perum pāvaṅkaḷai tavirttu koṇṭāl uṅkaḷuṭaiya kuṟṟaṅkaḷai nām maṉṉippōm. Uṅkaḷai matippumikka iṭaṅkaḷil pukuttuvōm
Surah An-Nisa, Verse 31

---

وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا

mēlum etaṉ mulam uṅkaḷil cilarai vēṟu cilaraiviṭa allāh mēṉmaiyākkiyirukkiṉṟāṉō, ataṉai (aṭaiyavēṇṭumeṉṟu) pērācai koḷḷātīrkaḷ;. Āṇkaḷukku, avarkaḷ campātitta(vaṟṟil uriya) paṅkuṇṭu. (Avvāṟē) peṇkaḷukkum, avarkaḷ campātit(vaṟṟil uriya) paṅkuṇṭu. Eṉavē allāhviṭam avaṉ aruḷaik kēḷuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷaiyum naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 32

---

وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا

Iṉṉum, tāy tantaiyarum, neruṅkiya pantukkaḷum viṭṭuc celkiṉṟa celvattiliruntu (vikitappaṭi ataiyaṭaiyum) vāricukaḷai nām kuṟippākkiyuḷḷōm;. Avvāṟē nīṅkaḷ uṭaṉpaṭikkai ceytu koṇṭōrukkum avarkaḷuṭaiya pākattai avarkaḷukkuk koṭuttu viṭuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷ mītum cāṭciyāḷaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 33

---

ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا

(āṇ, peṇ irupālāril) allāh cilarai cilaraiviṭa mēṉmaippaṭutti vaittirukkiṟāṉ. (Āṇkaḷ) taṅkaḷ cottukaḷiliruntu (peṇ pālārukkākac) celavu ceytu varuvatiṉālum, āṇkaḷ peṇkaḷai nirvakikka vēṇṭiyavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. Eṉavē nalloḻukkamuṭaiya peṇṭir (taṅkaḷ kaṇavaṉmārkaḷiṭam) vicuvācamākavum, paṇintum naṭappārkaḷ. (Taṅkaḷ kaṇavaṉmārkaḷ) illāta camayattil, pātukākkappaṭa vēṇṭiyavaṟṟai, allāhviṉ pātukāval koṇṭu, pātukāttuk koḷvārkaḷ;. Entap peṇkaḷ viṣayattil - avarkaḷ (tam kaṇavarukku) māṟu ceyvārkaḷeṉṟu nīṅkaḷ añcukiṟīrkaḷō, avarkaḷukku nallupatēcam ceyyuṅkaḷ;. (Atilum tiruntāviṭṭāl) avarkaḷaip paṭukkaiyiliruntu vilakkiviṭuṅkaḷ;. (Atilum tiruntāviṭṭāl) avarkaḷai (ilēcāka) aṭiyuṅkaḷ. Avarkaḷ uṅkaḷukku vaḻippaṭṭuviṭṭāl, avarkaḷukku etirāka enta vaḻiyaiyum tēṭātīrkaḷ - niccayamāka allāh mika uyarntavaṉākavum, vallamai uṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 34

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا

(Kaṇavaṉ-maṉaivi ākiya) avviruvariṭaiyē (piṇakkuṇṭāki) piriviṉai ēṟpaṭṭuviṭum eṉṟu nīṅkaḷ añciṉāl. Kaṇavaṉiṉ uṟaviṉarkaḷiliruntu oruvaraiyum maṉaiviyiṉ uṟaviṉarkaḷiliruntu oruvaraiyum mattiyastarkaḷāka ēṟpaṭuttuṅkaḷ; avviruvarum camātāṉattai virumpiṉāl, allāh avviruvariṭaiyē oṟṟumai ēṟpaṭum paṭi ceytuviṭuvāṉ - niccayamāka allāh naṉku aṟipavaṉākavum, naṉkuṇarkiṟavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 35

---

۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا

mēlum, allāhvaiyē vaḻipaṭuṅkaḷ;. Avaṉuṭaṉ etaṉaiyum iṇai vaikkātīrkaḷ. Mēlum, tāy tantaiyarkkum, neruṅkiya uṟaviṉarkaḷukkum. Anātaikaḷukkum, ēḻaikaḷukkum, aṇṭai vīṭṭiluḷḷa uṟaviṉarkaḷukkum, arukiluḷḷa aṇṭai vīṭṭārukkum, (pirayāṇam, toḻil pōṉṟavaṟṟil) kūṭṭāḷikaḷāka iruppōrukkum, vaḻippōkkarkaḷukkum, uṅkaḷiṭamuḷḷa aṭimaikaḷukkum aṉpuṭaṉ upakāram ceyyuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh karvamuṭaiyōrāka, vīṇ perumai uṭaiyōrāka iruppavarkaḷai nēcippatillai
Surah An-Nisa, Verse 36

---

ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

attakaiyōr ulōpattaṉam ceyvatuṭaṉ, (piṟa) maṉitarkaḷaiyum ulōpittaṉam ceyyumpaṭit tūṇṭi allāh taṉ aruṭkoṭaiyiṉiṉṟu avarkaḷukkuk koṭuttatai maṟaittukkoḷkiṟārkaḷ;. Attakaiya naṉṟi keṭṭavarkaḷukku iḻivāṉa taṇṭaṉaiyai nām cittappaṭutti vaittuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 37

---

وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا

iṉṉum, evarkaḷ maṟṟa maṉitarkaḷukkuk kāṭṭuvataṟkākat taṅkaḷ poruṭkaḷaic celavu ceyvatuṭaṉ, allāhvaiyum iṟuti nāḷaiyum nampātirukkiṉṟaṉarō (avarkaḷukku ṣaittāṉ kūṭṭāḷiyāvāṉ). Evaṉukku ṣaittāṉ kūṭṭāḷiyāka irukkiṉṟāṉō, avaṉ kūṭṭāḷikaḷilellām mikat tīyavaṉ (eṉpatai aṟiyavēṇṭāmā)
Surah An-Nisa, Verse 38

---

وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا

Ivarkaḷ allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum nampi ivarkaḷukku allāh vaḻaṅkiyavaṟṟiliruntu celavum ceyvārkaḷāṉāl. Ivarkaḷukku eṉṉa kēṭu ēṟpaṭṭuviṭap pōkiṟatu? Allāh ivarkaḷai naṉkaṟipavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 39

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا

niccayamāka allāh (evarukkum) ōr aṇuvaḷavu kūṭa aniyāyam ceyya māṭṭāṉ; (ōr aṇuvaḷavu) naṉmai ceyyappaṭṭiruntālum ataṉai iraṭṭittu, ataṟku makattāṉa naṟkūliyai taṉṉiṭattiliruntu (allāh) vaḻaṅkukiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 40

---

فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا

eṉavē (napiyē!) Ovvoru kūṭṭattiṉaraiyum (avarkaḷuṭaiya) cāṭciyuṭaṉ nām koṇṭuvarumpōtu, nām ivarkaḷ mītu cāṭciyāka um'maiyum koṇṭu vantāl (um'mai nirākarikkum ivarkaḷiṉ nilaimai) eppaṭi irukkum
Surah An-Nisa, Verse 41

---

يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا

anta nāḷil, (ivvāṟu) (allāhvai) nirākarittu, (allāhviṉ) tūtarukkum māṟu ceytavarkaḷ, pūmi taṅkaḷai viḻuṅki camappaṭuttiṭak kūṭātā eṉṟu virumpuvārkaḷ;. Āṉāl allāhviṭattil enta viṣayattaiyum avarkaḷ maṟaikkamuṭiyātu
Surah An-Nisa, Verse 42

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا

nampikkai koṇṭavarkaḷē! Nīṅkaḷ ōtuvatu iṉṉatu eṉṟu nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa muṭiyātavāṟu nīṅkaḷ pōtaiyil irukkumpōtu toḻukaikku neruṅkātīrkaḷ;. Aṉṟiyum kuḷippuk kaṭamaiyāka irukkumpōtu kuḷikkum varai (paḷḷikkuḷ cellātīrkaḷ; paḷḷiyai). Pātaiyāka kaṭantu ceṉṟāl tavira. Nīṅkaḷ nōyāḷiyākavō, yāttiraiyilō, malajalam kaḻittō, peṇkaḷait tīṇṭiyō iruntu (cuttam ceytu koḷḷa) taṇṇīrai peṟāviṭiṉ cuttamāṉa maṇṇait toṭṭu uṅkaḷuṭaiya mukaṅkaḷaiyum, uṅkaḷuṭaiya kaikaḷaiyum taṭavi"tayam'mum" ceytu koḷḷuṅkaḷ; (itaṉpiṉ toḻalām). Niccayamāka allāh piḻai poṟuppavaṉākavum, maṉṉippavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 43

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ

(Napiyē!) Vētattiliruntu oru pākam koṭukkappaṭṭōrai nīr kavaṉikkavillaiyā? Avarkaḷ vaḻikēṭṭai vilaikku vāṅkik koḷkiṉṟaṉar - nīṅkaḷ vaḻikeṭṭu viṭavēṇṭum eṉṟum avarkaḷ virumpukiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 44

---

وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا

mēlum, allāh uṅkaḷ pakaivarkaḷai naṉku aṟivāṉ;. (Uṅkaḷukkup) pātukāvalaṉāka irukka allāh pōtumāṉavaṉ;. (Uṅkaḷukku) utaviyāḷaṉāka irukkavum allāh pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 45

---

مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

yūtarkaḷil cilar vēta vākkukaḷiṉ (karuttai) ataṟkuriya iṭattiliruntu puraṭṭukiṉṟaṉar;. (Iṉṉum um'mai nōkki, 'napiyē! Nīr coṉṉatai) nām kēṭṭōm, ataṟku māṟākavē ceyvōm;, iṉṉum (nām kūṟuvatai) nīr kēḷum; (nīr kūṟuvatu) ceviyēṟātu pōkaṭṭum!' Eṉṟu kūṟi, 'rāyiṉā' eṉṟu taṅkaḷ nāvukaḷaik kōṇikkoṇṭu (pēci) caṉmārkkattaip paḻikkiṉṟaṉar;. (Āṉāl itaṟkup patilāka) avarkaḷ"nām ceviyēṟṟōm, iṉṉum (umakku) nāṅkaḷ vaḻippaṭṭōm;" (iṉṉum nām colvatai) kēḷuṅkaḷ;, eṅkaḷai aṉpōṭu kavaṉiyuṅkaḷ, (uḷḷurṉā) eṉṟu kūṟiyiruppārkaḷāṉāl, atu avarkaḷukku naṉmaiyākavum, mikka nērmaiyākavum iruntirukkum-āṉāl avarkaḷuṭaiya kuḥpriṉ (nirākarippiṉ) kāraṇamāka, allāh avarkaḷaic capittu viṭṭāṉ;. Ākaiyāl, kuṟaivākavē tavira avarkaḷ īmāṉkoḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 46

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا

vētam vaḻaṅkappaṭṭavarkaḷē! Nām uṅkaḷ mukaṅkaḷai māṟṟi, avaṟṟaip piṉpuṟamākat tiruppiviṭuvataṟku muṉṉē allatu (caṉikkiḻamaiyil varampu mīṟiya)"as'hāpus saptu" eṉṟōrai nām capitta pirakāram capikkum muṉṉē, uṅkaḷiṭamuḷḷa (vētat)tai uṇmaiyākki aruḷap peṟṟa i(vvētat)tai (kur'āṉai) nampuṅkaḷ;. Allāhviṉ kaṭṭaḷai, niṟaivēṟṟappaṭṭē tīrum
Surah An-Nisa, Verse 47

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا

Niccayamāka allāh taṉakku iṇaivaippatai maṉṉikkamāṭṭāṉ;. Itaittavira, (maṟṟa) etaiyum tāṉ nāṭiyavarkaḷukku maṉṉippāṉ;. Yār allāhvukku iṇaivaikkiṟārkaḷō avarkaḷ niccayamāka mikavum periya pāvattaiyē kaṟpaṉai ceykiṉṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 48

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

(napiyē!) Taṅkaḷait tāṅkaḷē paricuttamāṉavarkaḷ eṉ(ṟu kūṟikkoḷ)pavarkaḷai nīr pārkkavillaiyā? (Avarkaḷ kūṟuvatupōl) alla! Allāh tāṉ nāṭiyavarkaḷaip paricuttam ākkuvāṉ. (Itu viṣayattil) evarum ōr aṇuvaḷavum aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 49

---

ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا

(napiyē!) Avarkaḷ evvāṟu allāhvukku (iṇaiyuṇṭeṉṟu) poykkaṟpaṉai ceykiṟārkaḷ eṉpatai kavaṉiyum;. Ituvē (avarkaḷuṭaiya) pakiraṅkamāṉa pāvattukkup pōtumā(ṉa cāṉṟāka) irukkiṉṟatu
Surah An-Nisa, Verse 50

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا

(napiyē) vētattil oru pākam koṭukkappaṭṭavarkaḷai nīr pārkkavillaiyā? Ivarkaḷ cilaikaḷaiyum, ṣaittāṉaiyum, nampi kāḥpirkaḷaik kuṟittu ivarkaḷ tām nampikkai koṇṭavarkaḷai viṭa nērāṉa pātaiyil irukkiṟārkaḷ eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 51

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا

ivarkaḷaittāṉ allāh capikkiṟāṉ;. Evarkaḷai allāh capikkiṟāṉō avarkaḷukku utavi ceypavar evaraiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 52

---

أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا

ivarkaḷukku āṭciyil oru ciṟu pākamāvatu irukkiṟatā? Appaṭiyiruntāl, (maṟṟa) maṉitarkaḷukku (atiliruntu) ōr eḷḷaḷavum koṭukka māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 53

---

أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا

allāh taṉ aruḷiṉāl maṉitarkaḷukku vaḻaṅkiyavaṟṟiṉmītu ivarkaḷ poṟāmai koḷkiṉṟārkaḷā? Iṉṉum nām niccayamāka ipṟāhīmiṉ cantatiyiṉarukku vētattaiyum, ñāṉattaiyum koṭuttōm;. Attuṭaṉ māperum aracāṅkattaiyum avarkaḷukkuk koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 54

---

فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا

(Avvāṟiruntum) avarkaḷil cilar nampikkai koṇṭārkaḷ;. Cilar taṅkaḷ mukaṅkaḷai ataiviṭṭum tiruppik koṇṭārkaḷ;. (Ivvāṟu mukan tiruppik koṇṭōrukku) koḻuntu viṭṭu eriyum narakamē pōtumāṉatu
Surah An-Nisa, Verse 55

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا

yār nam vētavacaṉaṅkaḷai nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷai nām niccayamāka narakattil pukutti viṭuvōm;. Avarkaḷ tōlkaḷ karukiviṭum pōtellām avaiyallā (vēṟu) tōlkaḷai, avarkaḷ vētaṉaiyaip (pūraṇamāka) aṉupavippataṟkeṉa, avarkaḷukku nām māṟṟik koṇṭē iruppōm - niccayamāka allāh mikaittavaṉākavum ñāṉamuḷḷavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 56

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا

(avarkaḷil) evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, naṉmaiyāṉa kāriyaṅkaḷaic ceykiṉṟārkaḷō avarkaḷai cuvaṉapatikaḷil pukuttuvōm, avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkum;. Avaṟṟil avarkaḷ eṉṟeṉṟum iruppar; aṅku avarkaḷukkup paricuttamāṉa tuṇaiviyar uṇṭu. Avarkaḷai aṭarnta niḻalilum nuḻaiyac ceyvōm
Surah An-Nisa, Verse 57

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

nampi uṅkaḷiṭam oppaṭaikkappaṭṭa amāṉitaṅkaḷai avaṟṟiṉ contakkārarkaḷiṭam nīṅkaḷ oppuvittu viṭavēṇṭumeṉṟum, maṉitarkaḷiṭaiyē tīrppu kūṟiṉāl niyāyamākavē tīrppuk kūṟutal vēṇṭum eṉṟum uṅkaḷukku niccayamāka allāh kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ;. Niccayamāka allāh uṅkaḷukku (itil) mikavum ciṟanta upatēcam ceykiṟāṉ;. Niccayamāka allāh (yāvaṟṟaiyum) ceviyuṟuvōṉākavum, pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 58

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا

Nampikkai koṇṭavarkaḷē! Allāhvukku kīḻpaṭiyuṅkaḷ; iṉṉum (allāhviṉ) tūtarukkum, uṅkaḷil (nērmaiyāka) atikāram vakippavarkaḷukkum kīḻpaṭiyuṅkaḷ. Uṅkaḷil ētāvatu oru viṣayattil piṇakku ēṟpaṭumāṉāl - meyyākavē nīṅkaḷ allāhvaiyum, iṟuti nāḷaiyum nampupavarkaḷāka iruppiṉ - atai allāhviṭamum, (avaṉ) tūtariṭamum oppaṭaittuviṭuṅkaḷ - itutāṉ (uṅkaḷukku) mikavum ciṟappāṉa, aḻakāṉa muṭivāka irukkum
Surah An-Nisa, Verse 59

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا

(napiyē!) Um'mītu iṟakkappaṭṭa i(v vētat)taiyum, umakku muṉṉāl iṟakkappaṭṭa (vētaṅkaḷ aṉait)taiyum nampuvatāka vātittuk koṇṭiruppōrai nīr pārkkavillaiyā? - (Enta ṣaittāṉai) nirākarikka vēṇṭum eṉṟu avarkaḷukku kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭirukkiṟatō anta ṣaittāṉait tīrppuk kūṟupavaṉāka ēṟṟuk koḷḷa vēṇṭumeṉa virumpukiṟārkaḷ - anta ṣaittāṉō avarkaḷai veku tūramāṉa vaḻikēṭṭil taḷḷiviṭa virumpukiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 60

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا

mēlum avarkaḷiṭam; "allāh iṟakkiya (vētat)tiṉ pakkamum, (avaṉuṭaiya) tūtariṉ pakkamum (tīrppup peṟa) vāruṅkaḷ" eṉṟu kūṟappaṭṭāl, anta muṉāḥpikkukaḷ (nayavañcakarkaḷ) um'miṭamiruntu muṟṟilum nīṅkik koḷvataiyē nīr pārppīr
Surah An-Nisa, Verse 61

---

فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا

avarkaḷiṉ kaikaḷ muṟpaṭuttiyaṉuppiya tīviṉaiyiṉ kāraṇattāl, avarkaḷukkut tuṉpam ēṟpaṭṭāl eppaṭiyirukkum? Appoḻutu avarkaḷ um'miṭam vantu allāhviṉ mēl cattiyam ceytu"nāṅkaḷ naṉmaiyaiyum oṟṟumaiyaiyum tavira (vēṟetaṉaiyum) nāṭavillai" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 62

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا

attakaiyōriṉ uḷḷaṅkaḷil iruppavaṟṟai allāh naṉku aṟivāṉ - ākavē nīr avarkaḷiṭamiruntu vilakiyirum, avarkaḷukku nallupatēcam ceyyum; mēlum, avarkaḷiṉ maṉaṅkaḷil patiyumpaṭi teḷivāṉa vārttaikaḷaik kūṟum
Surah An-Nisa, Verse 63

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا

Allāhviṉ kaṭṭaḷaikku kīḻpaṭivataṟkākavēyaṉṟi (maṉitarkaḷiṭam) nām tūtarkaḷil evaraiyum aṉuppavillai. Ākavē avarkaḷ evarum taṅkaḷukkut tāṅkaḷē aniyāyam ceytu koṇṭu, um'miṭam vantu allāhviṉ maṉṉippaikkōri avarkaḷukkāka (allāhviṉ) tūtarākiya (nīrum) maṉṉippuk kēṭṭiruntāl allāhvai maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum avarkaḷ kaṇṭiruppārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 64

---

فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا

um iṟaivaṉ mēl cattiyamāka, avarkaḷ taṅkaḷiṭaiyē eḻunta caccaravukaḷil um'mai nītipatiyāka, ēṟṟup piṉṉar nīr tīrppu ceytatu paṟṟi ettakaiya atiruptiyaiyum tam maṉaṅkaḷil koḷḷātu (attīrppai) muṟṟilum ēṟṟuk koḷḷāta varaiyil, avarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷ ākamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 65

---

وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا

mēlum, nām (avarkaḷaip pārttu)"nīṅkaḷ uṅkaḷai veṭṭi māyttuk koḷḷuṅkaḷ, allatu uṅkaḷuṭaiya vīṭukaḷiliruntu veḷiyēṟiviṭuṅkaḷ" eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭiruppōmāṉāl, avarkaḷil cilarait tavira maṟṟavarkaḷ avvāṟu ceytirukka māṭṭārkaḷ - avarkaḷ taṅkaḷukku upatēcam ceyyappaṭṭapaṭi naṭantiruppārkaḷāṉāl, atu avarkaḷukku naṉmaiyākavum, (avarkaḷ nampikkaiyai) mikavum uṟutippaṭuttuvatākavum iruntirukkum
Surah An-Nisa, Verse 66

---

وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا

appōtu, nām avarkaḷukku nam'miṭattiliruntu makattāṉa naṟkūliyaik koṭuttiruppōm
Surah An-Nisa, Verse 67

---

وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

mēlum, avarkaḷukku nērāṉa vaḻiyaiyum kāṭṭiyiruppōm
Surah An-Nisa, Verse 68

---

وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا

yār allāhvukkum (avaṉ) tūtarukkum kīḻpaṭintu naṭakkiṟārkaḷō avarkaḷ allāhviṉ aruḷaippeṟṟa napimārkaḷ, sittīkīṉkaḷ (cattiyavāṉkaḷ) ṣuhatākkaḷ (uyirttiyākikaḷ) sālihīṉkaḷ (naṟkarumaṅkaḷuṭaiyavarkaḷ) ākiyavarkaḷuṭaṉ iruppārkaḷ - ivarkaḷ tām mikka aḻakāṉa tōḻarkaḷ āvārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 69

---

ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا

Inta aruṭkoṭai allāhviṭamiruntu kiṭaittatākum; (ellāvaṟṟaiyum) aṟintu koḷvatil allāh pōtumāṉavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 70

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا

nampikkai koṇṭavarkaḷē! (Pōr naṭakkumpōtu) nīṅkaḷ eccarikkaiyāka iruntu koḷḷuṅkaḷ; pirivu, pirivākavō allatu ellōrum cērntu oṉṟākavō (eccarikkaiyuṭaṉ) celluṅkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 71

---

وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا

(pōriṭāmal) piṉtaṅki viṭukiṟavarkaḷum uṅkaḷil cilar niccayamāka uḷḷaṉar;. Uṅkaḷukku ētāvatu oru tuṉpam ēṟpaṭṭāl, "avarkaḷuṭaṉ kalantu koḷḷāmal iruntatiṉāl allāh eṉ mītu aruḷ purintuḷḷāṉ" eṉṟu (avarkaḷ) kūṟukiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 72

---

وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا

allāhviṭamiruntu uṅkaḷukku oru pākkiyam kiṭaikkumāṉāl, uṅkaḷukkum avarkaḷukku miṭaiyē nēcamē illāta (aṉṉiyarkaḷ) pōl; "nāṉum avarkaḷuṭaṉ iruntirukkak kūṭātā? Nāṉum perum pākkiyattai aṭaintiruppēṉē!" Eṉṟu niccayamākak kūṟuvārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 73

---

۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

eṉavē maṟuvulaka vāḻkkaikkāka ivvulaka vāḻkkaiyai viṟṟuviṭupavarkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōriṭuvārkaḷāka. Yār allāhviṉ pātaiyil pōr purintu kollappaṭṭālum cari, allatu veṟṟiyaṭaintālum cari, avarukku nām viraivāka makattāṉa naṟkūliyaik koṭuppōm
Surah An-Nisa, Verse 74

---

وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا

palahīṉamāṉa āṇkaḷaiyum peṇkaḷaiyum, ciṟu kuḻantaikaḷaiyum pātukāppataṟkāka, allāhviṉ pātaiyil nīṅkaḷ pōr ceyyātirukkak kāraṇam yātu? (Avarkaḷō)"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Akkiramakkārarkaḷ irukkum ivvūraiviṭṭu eṅkaḷai veḷippaṭuttuvāyāka. Eṅkaḷukkāka uṉṉiṭamiruntu (takka) oru pātukāvalaṉai aḷittaruḷvāyāka. Iṉṉum eṅkaḷukkāka uṉṉiṭamiruntu ōr utaviyāḷaṉaiyum aḷittaruḷvāyāka" eṉṟu pirārttaṉai ceykiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 75

---

ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا

Nampikkai koṇṭavarkaḷ allāhviṉ pātaiyil pōr ceykiṟārkaḷ;. Nirākarippavarkaḷ ṣaittāṉiṉ pātaiyil pōr ceykiṟārkaḷ;. Ākavē (muḥmiṉkaḷākiya) nīṅkaḷ ṣaittāṉiṉ naṇparkaḷukku etirākap pōr puriyuṅkaḷ - niccayamāka ṣaittāṉiṉ cūḻcci palahīṉamāṉatēyākum
Surah An-Nisa, Verse 76

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

uṅkaḷuṭaiya kaikaḷai(p pōr ceyvatiṉiṉṟum) taṭuttuk koṇṭum, toḻukaiyai nilainiṟuttiyum, jakkāttai koṭuttum varuvīrkaḷāka!" Eṉṟu evarkaḷukkuk kūṟappaṭṭatō avarkaḷai (napiyē!) Nīṅkaḷ pārkkavillaiyā? Piṉṉar, pōr ceyya vēṇṭum eṉṟu avarkaḷukkuk kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭapōtu, avarkaḷil oru piriviṉar allāhvukkup payappaṭupavataip pōl allatu ataiviṭa atikamākavē maṉitarkaḷukkup payappaṭṭu"eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷ mītu ēṉ (ip) pōrai vitiyākkiṉāy? Ciṟitu kālam eṅkaḷukkāka itaip piṟpaṭuttiyirukkak kūṭātā? Eṉṟu kūṟalāṉārkaḷ. (Napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka, "ivvulaka iṉpam aṟpamāṉatu, maṟuvulaka(iṉpa)m, payapaktiyuṭaiyōrukku mikavum mēlāṉatu. Nīṅkaḷ eḷḷaḷavēṉum aniyāyam ceyyappaṭamāṭṭīrkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 77

---

أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا

nīṅkaḷ eṅkiruntapōtilum uṅkaḷai maraṇam aṭaintē tīrum;. Nīṅkaḷ mikavum uṟutiyākak kaṭṭappaṭṭa kōṭṭaikaḷil irunta pōtilum cariyē! (Pōrukkuc ceṉṟa muṉāḥpikkaḷukku) ētēṉum oru naṉmai ēṟpaṭṭāl"itu allāhviṭamiruntu kiṭaittatu" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ;. Āṉāl, avarkaḷukku ētāvatu tīṅku ēṟpaṭṭālō, "itu um'miṭam iruntutāṉ ēṟpaṭṭatu" eṉṟu kūṟukiṟārkaḷ, (napiyē! Avarkaḷiṭam) kūṟum; "ellām allāhviṭamiruntē vantirukkiṉṟaṉa. Inta makkaḷukku eṉṉa nērntuviṭṭatu? Enta oru viṣayattaiyum avarkaḷukku viḷaṅkik koḷḷa muṭiyavillaiyē
Surah An-Nisa, Verse 78

---

مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا

Uṉakkuk kiṭaikkum enta naṉmaiyum allāhviṭamiruntē kiṭaikkiṟatu. Iṉṉum, uṉakku ētāvatu oru tīṅku ēṟpaṭṭāl atu uṉṉāl tāṉ vantatu. (Napiyē!) Nām um'mai maṉitarkaḷukku (ivaṟṟai eṭuttuk kūṟuvataṟkākat) tūtarākavē aṉuppiyuḷḷōm - (itaṟku) allāhvē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 79

---

مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا

evar (allāhviṉ) tūtarukkuk kīḻpaṭikiṟārō, avar allāhvukkuk kīḻpaṭikiṟār;. Yārāvatu oruvar (ivvāṟu kīḻpaṭivatai) nirākarittāl (nīr varunta vēṇṭiyatillai, ēṉeṉil) nām um'mai avarkaḷiṉ mēl kaṇkāṇippavarāka aṉuppavillai
Surah An-Nisa, Verse 80

---

وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

(napiyē! Uṅkaḷukku nāṅkaḷ) kīḻpaṭikiṟōm eṉṟu avarkaḷ (vāyaḷavil) kūṟukiṉṟaṉar;. Um'mai viṭṭu avar veḷiyēṟiviṭṭālō, avarkaḷil oru cārār, nīr (avarkaḷukkuk) kūṟiyataṟku māṟāka iravu muḻuvatum catiyālōcaṉai ceykiṉṟaṉar;. Avarkaḷ iravil ceyta catiyālōcaṉaiyai allāh pativu ceykiṟāṉ;. Ākavē, nīr avarkaḷaip puṟakkaṇittu allāhviṉ mītē nampikkai vaippīrāka - poṟuppēṟpatil allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 81

---

أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا

avarkaḷ inta kur'āṉai (kavaṉamāka) cintikka vēṇṭāmā, (itu) allāh allāta piṟariṭamiruntu vantiruntāl, itil ērāḷamāṉa muraṇpāṭukaḷai avarkaḷ kaṇṭiruppārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 82

---

وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا

Mēlum pītiyō, pātukāppaip paṟṟiya ceytiyō avarkaḷukku eṭṭumāṉāl, uṭaṉē avarkaḷ atai parappi viṭukiṟārkaḷ;. Avarkaḷ atai (allāhviṉ) tūtariṭamō, allatu avarkaḷil niṉṟumuḷḷa atikārikaḷiṭamō terivittāl, avarkaḷiliruntu atai ūkittu aṟiyakkūṭiyavarkaḷ, atai naṉku vicārittaṟintu (takka ēṟpāṭukaḷaic ceytu) koḷvārkaḷ. Allāhvuṭaiya kirupaiyum avaṉuṭaiya aruḷum uṅkaḷ mītillātiruntāl, uṅkaḷil cilarait tavira maṟṟavarkaḷ ṣaittāṉaiyē piṉpaṟṟiyiruppārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 83

---

فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا

eṉavē, nīr allāhviṉ pātaiyil pōr purivīrāka. Um'mait tavira, vēṟu yāraiyum nīr kaṭṭāyap paṭuttuvataṟkillai. Eṉiṉum muḥmiṉkaḷait tūṇṭuvīrāka. Nirākarippōriṉ etirppai allāh taṭuttuviṭuvāṉ - ēṉeṉil allāh valimai mikkōṉ, iṉṉum taṇṭaṉai koṭuppatilum kaṭumaiyāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 84

---

مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا

evarēṉum oru naṉmaiyāṉa kāriyattiṟku cipāricu ceytāl atil oru pākam avarukku uṇṭu. (Avvāṟē) evarēṉum oru tīya kāriyattiṟku cipāricu ceytāl, atiliruntu avarukkum oru pākamuṇṭu. Allāh ellā poruṭkaḷaiyum kaṇkāṇippavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 85

---

وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا

uṅkaḷukku salām kūṟappaṭum poḻutu, ataṟkup piratiyāka ataiviṭa aḻakāṉa (vārttaikaḷaik koṇṭu) salām kūṟuṅkaḷ;. Allatu ataiyē tiruppik kūṟuṅkaḷ - niccayamāka allāh ellāp poruṭkaḷiṉ mītum kaṇakkeṭuppavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 86

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا

allāh-avaṉaittavira (vaṇakkattiṟkuriyavaṉ) vēṟu yārumillai. Niccayamāka uṅkaḷ aṉaivaraiyum iṟutināḷil avaṉ, oṉṟu cērppāṉ - itil cantēkamillai. Mēlum allāhvaip pārkkilum collil uṇmaiyuṭaiyōr yār
Surah An-Nisa, Verse 87

---

۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

Nayavañcakarkaḷaip paṟṟi nīṅkaḷ iruvakaiyāṉa (apippirāyaṅkaḷ koṇṭa) piriviṉarkaḷāka iruppataṟku uṅkaḷukku eṉṉa nērntatu? Avarkaḷ ceyta tīviṉaikaḷiṉ kāraṇattāl allāh avarkaḷait talai kuṉiya vaittuviṭṭāṉ;. Evarkaḷai allāh vaḻi tavaṟac ceytu viṭṭāṉō, avarkaḷai nīṅkaḷ nērvaḻiyil celutta virumpukiṟīrkaḷā? Evarai allāh vaḻi tavaṟac ceytu viṭṭāṉō, niccayamāka avarukku (mīṭciyaṭaiya) evvita vaḻiyaiyum (napiyē!) Nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 88

---

وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا

(muḥmiṉkaḷē!) Avarkaḷ nirākarippataip pōl nīṅkaḷum nirākarippōrāki nīṅkaḷum (ivvakaiyil) avarkaḷukku camamāki viṭuvataiyē avarkaḷ virumpukiṟārkaḷ;. Ākavē, avarkaḷ allāhviṉ pātaiyil (tam iruppiṭaṅkaḷai viṭṭu veḷiyē)puṟappaṭum varaiyil avarkaḷiliruntu evaraiyum naṇparkaḷāka nīṅkaḷ eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ;. (Allāhviṉ pātaiyil veḷippaṭa vēṇṭumeṉṟa kaṭṭaḷaiyai) avarkaḷ puṟakkaṇittuviṭṭāl avarkaḷai eṅku kaṇṭālum (kaitiyākap) piṭittuk koḷḷuṅkaḷ;. (Tappiyōṭa muyalvōraik) kolluṅkaḷ - avarkaḷiliruntu evaraiyum naṇparkaḷākavō, utaviyāḷarkaḷākavō eṭuttuk koḷḷātīrkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 89

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا

Āṉāl avarkaḷukkum uṅkaḷukkumiṭaiyē (camātāṉa) uṭaṉpaṭikkai ēṟpaṭṭuḷḷatō, attakaiya kūṭṭattāriṭaiyē ceṉṟu cērntu koṇṭavarkaḷaiyum, allatu uṅkaḷuṭaṉ pōr purivataiyō, allatu taṅkaḷuṭaiya kūṭṭattiṉaruṭaṉ pōr purivataiyō, maṉam oppātu uṅkaḷiṭam vantuviṭṭavarkaḷaiyum (ciṟaippiṭikkātīrkaḷ, kollātīrkaḷ). Ēṉeṉil allāh nāṭiyiruntāl avarkaḷai uṅkaḷ mītu cāṭṭiyiruppāṉ;. Appoḻutu avarkaḷ uṅkaḷai etirttē pōr purintiruppārkaḷ;. Eṉavē avarkaḷ uṅkaḷai viṭṭu vilaki uṅkaḷuṭaṉ pōr puriyāmal uṅkaḷiṭam camātāṉam ceytu koḷḷa virumpiṉāl (atai oppukkoḷḷuṅkaḷ;. Ēṉeṉṟāl) avarkaḷukku etirāka(p pōr ceyya) yātoru vaḻiyaiyum allāh uṅkaḷukku uṇṭākkavillai
Surah An-Nisa, Verse 90

---

سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

vēṟu cilaraiyum nīṅkaḷ kāṇpīrkaḷ - avarkaḷ uṅkaḷiṭam apayam peṟṟuk koḷḷavum, (uṅkaḷ pakaivarkaḷāṉa) tam iṉattāriṭam apayam peṟṟuk koḷḷavum virumpuvārkaḷ;. Eṉiṉum viṣamam ceyvataṟku avarkaḷ aḻaikkappaṭṭāl atilum talaikīḻāka viḻuntu viṭuvārkaḷ;. Ittakaiyōr uṅkaḷ (pakaiyiliruntu) vilakāmalum, uṅkaḷuṭaṉ camātāṉattai vēṇṭāmalum, (uṅkaḷukkut tīṅkiḻaippatiṉiṉṟu) taṅkaḷ kaikaḷai taṭuttuk koḷḷāmalum iruntāl, ivarkaḷaik kaṇṭaviṭamellām (kaitiyākap) piṭittuk koḷḷuṅkaḷ; iṉṉum (tappiyōṭa muyalvōraik) kolluṅkaḷ - ittakaiyōruṭaṉ (pōr ceyya) nām teḷivāṉa aṉumatiyai uṅkaḷukku koṭuttuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 91

---

وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Tavaṟāka aṉṟi, oru muḥmiṉ piṟitoru muḥmiṉai kolai ceyvatu ākumāṉatalla. Uṅkaḷil evarēṉum oru muḥmiṉai tavaṟāka kolai ceytuviṭṭāl, ataṟkup parikāramāka muḥmiṉāṉa ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyya vēṇṭum; avaṉuṭaiya kuṭumpattārukku naṣṭa īṭu koṭukka vēṇṭum - avaṉuṭaiya kuṭumpattār (naṣṭa īṭṭut tokaiyai maṉṉittu) atai tarmamāka viṭṭāloḻiya kollappaṭṭa avaṉ uṅkaḷ pakai iṉattaic cārntavaṉāka (āṉāl) muḥmiṉāka iruntāl, muḥmiṉāṉa ōr aṭimaiyai viṭutalai ceytāl pōtum (naṣṭa īṭillai. Iṟanta) avaṉ uṅkaḷuṭaṉ camātāṉa (uṭaṉpaṭikkai) ceytu koṇṭa vakuppāraic cērntavaṉāka iruntāl avaṉ contakkārarukku naṣṭa īṭu koṭuppatuṭaṉ, muḥmiṉāṉa ōr aṭimaiyai viṭutalai ceyyavum vēṇṭum;. Ivvāṟu (parikāram) ceyvataṟku caktiyillātavaṉāka iruntāl, allāhviṭam maṉṉippup peṟuvataṟkākat toṭarntu iraṇṭu mātaṅkaḷ nōṉpu vaikka vēṇṭum - allāh naṉku aṟintavaṉākavum, pūraṇa ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 92

---

وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا

evaṉēṉum oruvaṉ, oru muḥmiṉai vēṇṭumeṉṟē kolai ceyvāṉāyiṉ avaṉukku uriya taṇṭaṉai narakamē ākum. Eṉṟeṉṟum aṅkēyē taṅkuvāṉ. Allāh avaṉ mītu kōpam koḷkiṟāṉ;. Iṉṉum avaṉaic capikkiṟāṉ. Avaṉukku makattāṉa vētaṉaiyaiyum (allāh) tayārittirukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 93

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

Muḥmiṉkaḷē! Allāhvuṭaiya pātaiyil (pōrukku) nīṅkaḷ ceṉṟāl, (pōr muṉaiyil uṅkaḷai etirttuc caṇṭai ceyvōr muḥmiṉkaḷā allatu maṟṟavarkaḷā eṉpatait) teḷivāka aṟintu koḷḷuṅkaḷ. (Avarkaḷil) evarēṉum (tām muḥmiṉ eṉpatai aṟivikkum poruṭṭu) uṅkaḷukku"salām" coṉṉāl, ivvulaka vāḻkkaiyiṉ aṟpamāṉa aḻiyak kūṭiya poruṭkaḷai aṭaiyum poruṭṭu"nī muḥmiṉalla" eṉṟu kūṟi (avaraik koṉṟu) viṭātīrkaḷ;. Allāhviṭam ērāḷamāṉa poruṭkaḷ irukkiṉṟaṉa. Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷum (payantu payantu) ivvāṟē iruntīrkaḷ - allāh uṅkaḷ mītu aruḷ purintāṉ; eṉavē (mēlē kūṟiyāvāṟu pōr muṉaiyil) nīṅkaḷ teḷivu paṭuttik koḷḷuṅkaḷ;. Niccayamāka allāh nīṅakaḷ ceyvataiyellām naṉku aṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 94

---

لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

īmāṉ koṇṭavarkaḷil (nōy, palahīṉam, mutumai, pārvaiyiḻattal pōṉṟa) entak kāraṇamumiṉṟi (vīṭṭil) uṭkārntiruppavarkaḷum, taṅkaḷuṭaiya cottukkaḷaiyum, taṅkaḷuṭaiya uyirkaḷaiyum (arppaṇittavarkaḷāka)allāhviṉ pātaiyil pōr puripavarkaḷum camamākamāṭṭarkaḷ taṅkaḷuṭaiya poruṭkaḷaiyum taṅkaḷuṭaiya uyirkaḷaiyum (arppaṇittavarkaḷāka) aṟappōr ceyvōrai, uṭkārntiruppavarkaḷaiviṭa antastil allāh mēṉmaiyākki vaittuḷḷāṉ;. Eṉiṉum, ovvoruvarukkum (avarkaḷuṭaiya uṟutippāṭṭukkut takkapaṭi) naṉmaiyai allāh vākkaḷittuḷḷāṉ;. Āṉāl aṟappōr ceyvōrukkō, (pōrukkuc cellātu) uṭkārntiruppōraiviṭa allāh makattāṉa naṟkūliyāl mēṉmaiyākkiyuḷḷāṉ
Surah An-Nisa, Verse 95

---

دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا

(Ituvaṉṟi) taṉṉiṭamiruntu (mēlāṉa) patavikaḷaiyum, maṉṉippaiyum, aruḷaiyum (avarkaḷukku) aruḷkiṉṟāṉ;. Ēṉeṉṟāl allāh maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 96

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

(allāhviṉāṇaiyai niṟaivēṟṟātu) evar tamakkut tāmē aniyāyam ceytu koṇṭārkaḷō avarkaḷiṉ uyirai malakkukaḷ kaippaṟṟumpōtu"nīṅkaḷ enta nilaiyil iruntīrkaḷ?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ. (Ataṟkavarkaḷ)"nāṅkaḷ pūmiyil (koṭumaiyai etirkka muṭiyā) palahīṉarkaḷāka iruntōm" eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Allāhviṉ pūmi vicālamāṉatāka illaiyā? Atil (hijrat ceytu) nīṅkaḷ nāṭu kaṭantu pōyirukkakkūṭātā?" Eṉa (malakkukaḷ) kēṭpārkaḷ;. Eṉavē ittakaiyōr otuṅkumiṭam narakam tāṉ;. Ceṉṟaṭaiyum iṭaṅkaḷil atu mikak keṭṭatākum
Surah An-Nisa, Verse 97

---

إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا

(āṉāl) āṇkaḷilum, peṇkaḷilum, ciṟuvarkaḷilum palahīṉamāṉavarkaḷait tavira - ēṉeṉil ivarkaḷ evvita upāyamum teriyātavarkaḷ; (veḷiyēṟic cella) vaḻiyum aṟiyātavarkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 98

---

فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا

attakaiyōrai allāh maṉṉikkap pōtumāṉavaṉ;. Ēṉeṉil allāh mikavum maṉṉippavaṉākavum, piḻai poṟuppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 99

---

۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

iṉṉum, tam vīṭṭaiviṭṭu veḷippaṭṭu allāhviṉ pakkamum avaṉ tūtar pakkamum hijrat cellum nilaiyil evarukkum maraṇam ēṟpaṭṭu viṭumāṉāl avarukkuriya naṟkūli vaḻaṅkuvatu niccayamāka allāhviṉ mītu kaṭamaiyāki viṭukiṉṟatu - mēlum allāh mika maṉṉippōṉākavum, pēraṉpu mikkōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 100

---

وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا

Nīṅkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceyyumpōtu, kāḥpirkaḷ uṅkaḷukku viṣamam ceyvārkaḷ eṉṟu nīṅkaḷ añciṉāl, appoḻutu nīṅkaḷ toḻukaiyaic curukkik koḷvatu uṅkaḷ mītu kuṟṟam ākātu. Niccayamāka kāḥpirkaḷ uṅkaḷukkup pakiraṅkamāṉa pakaivarkaḷāka irukkiṉṟaṉar
Surah An-Nisa, Verse 101

---

وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

(napiyē! Pōr muṉaiyil) avarkaḷuṭaṉ nīr iruntu, avarkaḷukku toḻavaikka nīr(imāmāka) niṉṟāl avarkaḷil oru piriviṉar tam āyutaṅkaḷait tāṅkik koṇṭu um'muṭaṉ toḻaṭṭum;. Avarkaḷ um'muṭaṉ sajtā ceytu (toḻukaiyai muṭittatum) avarkaḷ (vilakic ceṉṟu) uṅkaḷ piṉpuṟam (uṅkaḷaik kāttu niṟkaṭṭum); appoḻutu, toḻāmalirunta maṟṟoru piriviṉar vantu um'muṭaṉ toḻaṭṭum. Āyiṉum avarkaḷum taṅkaḷ āyutaṅkaḷait tāṅkiya vaṇṇam, taṅkaḷaip paṟṟi eccarikkaiyāka irukkaṭṭum - ēṉeṉil nīṅkaḷ uṅkaḷ āyutaṅkaḷaippaṟṟiyum, uṅkaḷ cāmāṉkaḷaip paṟṟiyum kavaṉaṉak kuṟaivāka iruntāl, appoḻutu uṅkaḷ mītu orēyaṭiyākac cāyntu (tākki) viṭalāmeṉṟu kāḥpirkaḷ virumpukiṉṟaṉar;. Āṉāl maḻaiyiṉāl uṅkaḷukku iṭaiñcal iruntālō, allatu nīṅkaḷ nōyāḷikaḷāka iruppatiṉālō, uṅkaḷuṭaiya āyutaṅkaḷaik (kaiyil piṭikka iyalātu) kīḻē vaittu viṭuvatu uṅkaḷ mītu kuṟṟam ākātu. Eṉiṉum nīṅkaḷ eccarikkaiyākavē iruntu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāh kāḥpirkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyaic cittappaṭutti vaittirukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 102

---

فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا

Nīṅkaḷ toḻukaiyai muṭittuk koṇṭāl, niṉṟa nilaiyilum, irunta iruppilum, vilāppuṟaṅkaḷiṉ mītu (paṭuttirukkum) nilaiyilum allāhvai tikru ceyyuṅkaḷ;. Piṉṉar nīṅkaḷ (āpattiṉiṉṟu viṭupaṭṭu) amaitiyāṉa nilaikku vantatum, muṟaippaṭi toḻutu koḷḷuṅkaḷ - ēṉeṉil, niccayamāka kuṟippiṭṭa nēraṅkaḷil toḻukaiyai niṟaivēṟṟuvatu muḥmiṉkaḷukku vitiyākkap peṟṟuḷḷatu
Surah An-Nisa, Verse 103

---

وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا

mēlum, (pakaik) kūṭṭattait tēṭic celvatil ūkkam kuṉṟātīrkaḷ;. Nīṅkaḷ (pōril) tuṉpappaṭuvīrkaḷāṉāl, niccayamāka avarkaḷum uṅkaḷaip pōṉṟē tuṉpappaṭukiṟārkaḷ - allāhviṭamiruntu avarkaḷ etirpārkkāta (naṟkūliyum veṟṟiyum) nīṅkaḷ etirpārkkiṟīrkaḷ. Allāh mika aṟintavaṉākavum, ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 104

---

إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا

(napiyē!) Allāh umakku aṟivittataik koṇṭu, nīr maṉitarkaḷiṭaiyē tīrppu vaḻaṅkuvataṟkāka, muṟṟilum uṇmaiyaik koṇṭuḷḷa ivvētattai niccayamāka nām um'mītu iṟakkiyuḷḷōm;. Eṉavē cati mōcakkārarkaḷ cārpil vātāṭupavarāki viṭātīr
Surah An-Nisa, Verse 105

---

وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

(tavaṟukaḷukkāka) nīr allāhviṭam maṉṉippuk kōrum, niccamāka allāh maṉṉippavaṉākavum mikka karuṇai uṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 106

---

وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا

ēṉeṉṟāl koṭiya pāviyāṉa cati ceytu koṇṭiruppavarai niccayamāka allāh nēcippatillai
Surah An-Nisa, Verse 107

---

يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا

ivarkaḷ (taṅkaḷ catikaḷai) maṉitarkaḷiṭamiruntu maṟaittu viṭukiṉṟaṉar;. Āṉāl (avaṟṟai) allāhviṭamiruntu maṟaikka muṭiyātu. Ēṉeṉil avaṉ poruntik koḷḷāta coṟkaḷil avarkaḷ iravil (cati) ālōcaṉai ceyyum pōtu avaṉ avarkaḷuṭaṉ irukkiṉṟāṉ. Mēlum avarkaḷ ceypavaṟṟaiyellām allāh cūḻntu aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 108

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا

(Muḥmiṉkaḷē!) Eṉṉē! Ittakaiya maṉitarkaḷukkākavā ivvulakil nīṅkaḷ vātāṭukiṟīrkaḷ - niyāyat tīrppu nāḷil avarkaḷukkāka allāhviṭam yār vātāṭuvārkaḷ? Allatu (annāḷil) avarkaḷukkāka poṟuppāḷiyāka ākupavaṉ yār
Surah An-Nisa, Verse 109

---

وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

evarēṉum oru tīmaiyaic ceytuviṭṭu, allatu tamakkut tāmē aniyāyam ceytu piṉṉar avar (maṉappūrvamāka) allāhviṭam maṉṉippuk kēṭpārāṉāl - avar allāhvai maṉṉippavaṉākavum mikka karuṇai uṭaiyavaṉākavum kāṇpār
Surah An-Nisa, Verse 110

---

وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

evaṉ pāvattaic campātikkāṟāṉō avaṉ taṉakkuk kēṭākavē atai niccayamāka campātikkiṟāṉ. Allāh (yāvaṟṟaiyum) aṟintavaṉākavum ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 111

---

وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

mēlum, evaṉ oru tavaṟaiyō allatu pāvattaiyō campātittuviṭṭu appāl ataṉai oru niraparāti mītu vīci viṭukiṟāṉō avaṉ niccayamāka avatūṟṟaiyum, pakiraṅkamāṉa pāvattaiyum cumantu koḷkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 112

---

وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا

(napiyē!) Um mītu allāhviṉ aruḷum, avaṉuṭaiya kirupaiyum illātiruntāl, avarkaḷil oru kūṭṭattār um'mai vaḻi tavaṟi naṭakkumpaṭi ceyya muyaṉṟiruppārkaḷ;. Āṉāl avarkaḷ taṅkaḷaiyē aṉṟi vaḻi tavaṟumpaṭi ceyya muṭiyātu. Iṉṉum avarkaḷāl umakku enta vitamāṉa tīṅkum ceytuviṭa muṭiyātu. Mēlum allāh um mītu vētattaiyum ñāṉattaiyum iṟakkiyuḷḷāṉ;. Nīr aṟiyātiruntavaṟṟaiyum avaṉ umakkuk kaṟṟuk koṭuttāṉ. Um mītu allāhviṉ aruṭkoṭai makattāṉatākavē irukkiṉṟatu
Surah An-Nisa, Verse 113

---

۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

(napiyē!) Tarmattaiyum, naṉmaiyāṉavaṟṟaiyum, maṉitarkaḷiṭaiyē camātāṉam ceytu vaippataiyum tavira, avarkaḷiṉ irakaciyap pēccil perumpālāṉavaṟṟil enta vitamāṉa nalamum illai. Ākavē evar allāhviṉ tirupporuttattai nāṭi itaic ceykiṉṟārō, avarukku nām makattāṉa naṟkūliyai vaḻaṅkuvōm
Surah An-Nisa, Verse 114

---

وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

Evaṉoruvaṉ nērvaḻi iṉṉatu eṉṟu taṉakkut teḷivāṉa piṉṉarum, (allāhviṉ) ittūtarai viṭṭup pirintu, muḥmiṉkaḷ cellāta vaḻiyil celkiṉṟāṉō, avaṉai avaṉ cellum; (tavaṟāṉa) vaḻiyilēyē cellaviṭṭu narakattilum avaṉai nuḻaiyac ceyvōm;. Atuvō, ceṉṟaṭaiyum iṭaṅkaḷil mikak keṭṭatākum
Surah An-Nisa, Verse 115

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

niccayamāka allāh taṉakku iṇai vaippatai maṉṉikkavē māṭṭāṉ;. Itu allāta (pāvat)tait tāṉ nāṭiyavarukku maṉṉippāṉ;. Evaṉ oruvaṉ allāhvukku iṇai vaikkiṉṟāṉō, avaṉ niccayamāka veku tūramāṉa vaḻikēṭṭil ākiviṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 116

---

إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا

avaṉai (allāhvai) viṭṭu avarkaḷ aḻaippavai ellām peṇ teyvaṅkaḷēyaṉṟi vēṟil; lai. Iṉṉum tuṣṭa ṣaittāṉaiyum tavira, vēṟu yāraiyum avarkaḷ aḻaikkavillai
Surah An-Nisa, Verse 117

---

لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

allāh avaṉai (ṣaittāṉai) capittāṉ. "Uṉ aṭiyārkaḷil oru kuṟippiṭṭa tokaiyiṉarai nāṉ niccayamāka eṭuttuk koḷvēṉ" eṉṟum
Surah An-Nisa, Verse 118

---

وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا

iṉṉum niccayamāka nāṉ avarkaḷai vaḻi keṭuppēṉ;. Avarkaḷiṭam vīṇāṉa eṇṇaṅkaḷaiyum uṇṭākkuvēṉ;. (Āṭu, māṭu, oṭṭakai pōṉṟa) kālnaṭaikaḷiṉ kātukaḷai aṟuttu viṭumpaṭiyum avarkaḷai ēvuvēṉ. Iṉṉum allāhviṉ paṭaippukaḷaiyuṭaiya kōlaṅkaḷai māṟṟumpaṭiyum ēvuvēṉ" eṉṟum ṣaittāṉ kūṟiṉāṉ;. Eṉavē evaṉ allāhvai viṭṭu ṣaittāṉai uṟṟa naṇpaṉāka ākkik koḷkiṟāṉō, avaṉ niccayamāka pakiraṅkamāṉa peru naṣṭattai aṭaintavaṉ āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 119

---

يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا

ṣaittāṉ avarkaḷukku vākkaḷikkiṟāṉ;. Avarkaḷukku vīṇāṉa eṇṇaṅkaḷaiyum uṇṭākkukiṟāṉ;. Mēlum anta ṣaittāṉ ēmāṟṟuvatait tavira vēṟu (etaṉaiyum) avarkaḷukku vākkaḷikkavillai
Surah An-Nisa, Verse 120

---

أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا

ittakaiyōrukku narakamē otuṅkumiṭamākum;. Ataiviṭṭut tappic cella avarkaḷ, oruvaḻiyaiyum kāṇa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 121

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا

Mēlum evar īmāṉ koṇṭu naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai nām cuvaṉapatikaḷil nuḻaiya vaippōm;. Avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ catā ōṭikkoṇṭirukkum. Aṅku avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki iruppārkaḷ - allāhviṉ vākkuṟuti uṇmaiyāṉatu. Iṉṉum vārttaippāṭṭil allāhvaiviṭa uṇmaiyāṉavarkaḷ yār
Surah An-Nisa, Verse 122

---

لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

(muḥmiṉkaḷē!) Maṟumaiyil nīṅkaḷ virumpiya paṭiyō, allatu vētattaiyuṭaiyavarkaḷ virumpiya paṭiyō naṭantu viṭuvatillai - evaṉ tīmai ceykiṟāṉō, avaṉ ataṟkuriya taṇṭaṉai vaḻaṅkappaṭuvāṉ;. Iṉṉum avaṉ (aṅku) allāhvait tavira vēṟu yāraiyum (taṉakkup) pātukāvalaṉākavō, tuṇai ceypavaṉākavō kāṇa māṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 123

---

وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا

ākavē, āṇāyiṉum cari, peṇṇāyiṉum cari, yār īmāṉ koṇṭavarkaḷāka naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟārkaḷō, avarkaḷ cuvaṉapatiyil nuḻaivārkaḷ; iṉṉum avarkaḷ im'miyēṉum aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 124

---

وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا

mēlum, evar naṉmai ceyyakkūṭiya nilaiyil allāhvukku muṟṟilum vaḻipaṭṭu, ipṟāhīmuṭaiya tūya mārkkattaiyum piṉ paṟṟukiṟārō, avaraiviṭa aḻakiya mārkkattai uṭaiyavar yār? Iṉṉum allāh ipṟāhīmai taṉ meyyaṉparāka eṭuttuk koṇṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 125

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا

vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum ellām allāhvukkē contam;. Mēlum allāh ellāp poruṭkaḷaiyum cūḻntaṟipavaṉāka irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 126

---

وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا

(Napiyē! Makkaḷ) um'miṭam peṇkaḷ paṟṟi (mārkkak kaṭṭaḷaik) kēṭṭakiṟārkaḷ; ataṟku nīr, "avarkaḷaip paṟṟi allāh uṅkaḷukku tīrppuk kūṟuvāṉ" eṉṟu collum;. Tavira, vētattil uṅḷukku ōtikkāṇpikkappaṭuvatu anātaip peṇkaḷ campantamāka avarkaḷukku vitikkappaṭṭatai (maharai) nīṅkaḷ avarkaḷukkuk koṭukkāmal avarkaḷai nīṅkaḷ maṇantu koḷḷa virumpik koṇṭiruntataip paṟṟiyum, kuḻantaikaḷil palavīṉamāṉavarkaḷaip paṟṟiyum, anātaikaḷukku nīṅkaḷ nītiyai nilainiṟutta vēṇṭum eṉpatu paṟṟiyumākum;. Ākavē, (avarkaḷukku) naṉmaiyāka nīṅkaḷ etaic ceytālum, atai allāh niccayamāka naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 127

---

وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

oru peṇ taṉ kaṇavaṉ taṉṉai veṟuttu viṭuvāṉ eṉṟō allatu puṟakkaṇittu viṭuvāṉ eṉṟō payantāl, avarkaḷ iruvarum taṅkaḷukkuḷ (camātāṉamāṉa) oru muṭivaic ceytu koṇṭāl avviruvar mītu kuṟṟamillai. Attakaiya camātāṉamē mēlāṉatu. Iṉṉum, āṉmākkaḷ karumittaṉattiṟku uṭpaṭṭavaiyākiṉṟaṉa. Avvāṟu uṭpaṭāmal) oruvarukkoruvar upakāram ceytu, (allāhvukkup) payantu naṭappīrkaḷāṉāl niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceypavaṟṟaiyellām naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 128

---

وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

(muḥmiṉkaḷē!) Nīṅkaḷ evvaḷavutāṉ virumpiṉālum, maṉaiviyariṭaiyē nīṅkaḷ nītam celutta cāttiyamākātu. Āṉāl (orē maṉaiviyiṉ pakkam) muṟṟilum cāyntu maṟṟavaḷai antarattil toṅka viṭappaṭṭavaḷ pōṉṟu ākkiviṭātīrkaḷ;. Nīṅkaḷ (allāhvukkup) payantu camātāṉamāka naṭantu koḷvīrkaḷāṉāl, niccayamāka allāh mikavum maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 129

---

وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا

(Camātāṉamāka iṇaintu vāḻa muṭiyāmal camātāṉamāka) avarkaḷ iruvarum pirintuviṭṭāl, avviruvaraiyum taṉṉuṭaiya vicālamāṉa aruṭkoṭaiyāl, (oruvar maṟṟavarai viṭṭum) tēvaiyaṟṟavarāka allāh ākkiviṭuvāṉ. Allāh vicālamāṉa aruḷuṭaiyavaṉākavum ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 130

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا

vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum ellām allāhvukkē contam. Uṅkaḷukkumuṉ vētam koṭukkappaṭṭavarkaḷaiyum, uṅkaḷaiyum allāhvukkē payantu naṭakkumāṟu (vasiyyattu) upatēcam ceytōm;. Nīṅkaḷ avaṉukku māṟu ceytāl (avaṉukku naṣṭam oṉṟumillai) - niccayamāka vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum ellām allāhvukkē contam;. Mēlum allāh evar tēvaiyum aṟṟavaṉākavum, pukaḻukku uriyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 131

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum yāvum allāhvukkē contam - iṉṉum, (uṅkaḷ ellāk kāriyaṅkaḷaiyum poṟuppēṟṟuk koḷvatil) allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 132

---

إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا

maṉitarkaḷē! Avaṉ nāṭiṉāl, uṅkaḷai aḻittuviṭṭu (uṅkaḷuṭaiya iṭattil) vēṟu maṉitarkaḷaik koṇṭu varuvāṉ; iṉṉum, avvāṟu ceyya allāh pērāṟṟal uṭaiyavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 133

---

مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

evarēṉum ivvulakiṉ palaṉai(maṭṭum) aṭaiya virumpiṉāl, "allāhviṭam ivvulakappalaṉum, maṟuvulakappalaṉum uḷḷaṉa. Allāh kēṭpavaṉākavum pārppavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 134

---

۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

Muḥmiṉkaḷē! Nīṅkaḷ nītiyiṉmītu nilaittiruppavarkaḷākavum, uṅkaḷukkō allatu (uṅkaḷ) peṟṟōrukkō allatu neruṅkiya uṟaviṉarukkō virōtamāka iruppiṉum allāhvukkākavē cāṭci kūṟupavarkaḷākavum iruṅkaḷ;. (Nīṅkaḷ yārukkāka cāṭciyam kūṟukiṟīrkaḷō) avarkaḷ celvarkaḷāka iruntālum ēḻaikaḷāka iruntālum (uṇmaiyāṉa cāṭciyam kūṟuṅkaḷ). Ēṉeṉil allāh avviruvaraiyum kāppataṟku arukataiyuṭaiyavaṉ;. Eṉavē niyāyam vaḻaṅkuvatil maṉa iccaiyaip piṉpaṟṟi viṭātīrkaḷ;. Mēlum nīṅkaḷ māṟṟik kūṟiṉālum allatu (cāṭci kūṟuvataip) puṟakkaṇittālum, niccayamāka allāh nīṅkaḷ ceyvataiyellām naṉku aṟintavaṉākavē irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 135

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

muḥmiṉkaḷē! Nīṅkaḷ allāhviṉ mītum, avaṉuṭaiya tūtar mītum, avaṉ tūtar mītu avaṉ iṟakkiya (iv) vētattiṉ mītum itaṟku muṉṉar iṟakkiya vētaṅkaḷiṉ mītum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ;. Evar allāhvaiyum, avaṉuṭaiya malakkukaḷaiyum, avaṉuṭaiya vētaṅkaḷaiyum avaṉuṭaiya tūtarkaḷaiyum; iṟuti nāḷaiyum (nampāmal) nirākarikkiṟārō, avar vaḻikēṭṭil vetu tūram ceṉṟuviṭṭār
Surah An-Nisa, Verse 136

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا

niccayamāka evarkaḷ īmāṉ koṇṭu, piṉṉar nirākarittu, piṉṉar īmāṉ koṇṭu, piṉṉar nirākarittu, piṉṉar nirākarippai atikarittuk koṇṭaṉarō, avarkaḷai allāh maṉṉippavaṉākavum illai. Mēlum avarkaḷukku (nēr) vaḻiyaik kāṭṭukiṟavaṉākavum illai
Surah An-Nisa, Verse 137

---

بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا

(napiyē! Ittakaiya) nayavañcakarkaḷukku'niccayamāka nōviṉai tarum vētaṉai uṇṭu' eṉṟu naṉmārāyaṅ kūṟuvīrāka
Surah An-Nisa, Verse 138

---

ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا

ivarkaḷ muḥmiṉkaḷai viṭṭum kāḥpirkaḷai (taṅkaḷukkuriya) uṟṟa naṇparkaḷāka eṭuttukkoḷkiṟārkaḷ. Eṉṉa! Avarkaḷiṭaiyē ivarkaḷ kaṇṇiyattai tēṭukiṟārkaḷā? Niccayamāka kaṇṇiyamellām allāhvukkē uriyatu
Surah An-Nisa, Verse 139

---

وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا

(Muḥmiṉkaḷē!)'Allāhviṉ vacaṉaṅkaḷ (cilarāl)nirākarikkappaṭuvataiyum, parikacikkappaṭuvataiyum nīṅkaḷ kēṭṭāl, avarkaḷ itaiviṭṭu vēṟu viṣayattil īṭupaṭum varaiyil avarkaḷōṭu nīṅkaḷ uṭkāra vēṇṭām' eṉṟu vētattiṉ mūlam avaṉ uṅkaḷ mītu (kaṭṭaḷai) iṟakkiyuḷḷāṉ. Avvāṟu uṭkārntāl nīṅkaḷum avarkaḷaip pōṉṟavarkaḷē. Niccayamāka allāh nayavañcakarkaḷaiyum, kāḥpirkaḷaiyum ellām narakattil oṉṟākac cērttuviṭuvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 140

---

ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا

(innayavañcakarkaḷ) uṅkaḷai eppoḻutum kavaṉittavarkaḷākavē irukkiṉṟaṉar. Allāhviṉ aruḷiṉāl uṅkaḷukku veṟṟi kiṭaittāl, (avarkaḷ uṅkaḷiṭam vantu)"nāṅkaḷ uṅkaḷuṭaṉ irukkavillaiyā?" Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Māṟāka, kāḥpirkaḷukku ētāvatu veṟṟi(p poruḷ) kiṭaittāl (avarkaḷiṭam ceṉṟu; avarkaḷuṭaṉ cērntu)"uṅkaḷai nāṅkaḷ veṟṟikkoḷḷakkūṭiya nilaiyiliruntum anta vicuvācikaḷiṭamiruntu kāppāṟṟavillaiyā?" Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Eṉavē allāh uṅkaḷukkum (avarkaḷukkum) iṭaiyē niccayamāka maṟumai nāḷil tīrppu vaḻaṅkuvāṉ;. Meyyākavē, kāḥpirkaḷ, muḥmiṉkaḷ mītu veṟṟi koḷḷa allāh yātoru vaḻiyum ākkavē māṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 141

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا

niccayamāka innayavañcakarkaḷ allāhvai vañcikka niṉaikkiṉṟaṉar. Āṉāl avaṉ avarkaḷai vañcittuviṭuvāṉ. Toḻukaikku avarkaḷ tayārākum poḻutu cōmpaluṭaiyōrākavē niṟkiṟārkaḷ - maṉitarkaḷukkut (taṅkaḷaiyum toḻukaiyāḷiyākki) kāṇpippataṟkāka (niṟkiṟārkaḷ). Iṉṉum, mikac coṟpa aḷavēyaṉṟi avarkaḷ allāhvai niṉaivu kūrvatillai
Surah An-Nisa, Verse 142

---

مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

Inta muṉāḥpikkukaḷ muḥmiṉkaḷiṉ pakkamumillai, kāḥpirkaḷiṉ pakkamumillai. Iru piriviṉarkaḷukkiṭaiyē tattaḷituk koṇṭirukkiṟārkaḷ;. Allāh evarai vaḻi tavaṟac ceytuviṭṭāṉō, avarukku (napiyē!) Yātoru vaḻiyaiyum nīr kāṇamāṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 143

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا

muḥmiṉkaḷē! Nīṅkaḷ muḥmiṉkaḷai viṭuttu kāḥpirkaḷai (uṅkaḷukku uṟṟa) naṇparkaḷāy ākkik koḷḷātīrkaḷ;. Uṅkaḷukkē etirāka nīṅkaḷ oru teḷivāṉa ātārattai allāhvukku ākkik tara virumpukiṟīrkaḷā
Surah An-Nisa, Verse 144

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا

niccayamāka innayavañcakarkaḷ narakattiṉ mikavum kīḻāṉa aṭit talattiltāṉ iruppārkaḷ;. Avarkaḷukku utaviyāḷarāka evaraiyum nīr kāṇa māṭṭīr
Surah An-Nisa, Verse 145

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

yār maṉṉippuk kēṭṭu cīrtirunti, allāhvai (tam naṟceykaikaḷ mūlam) keṭṭiyākap piṭittu, taṅkaḷuṭaiya caṉmārkkattai allāhvukkākat tūymaiyākkiyum koṇṭārkaḷō avarkaḷ muḥmiṉkaḷuṭaṉ iruppārkaḷ;. Mēlum allāh muḥmiṉkaḷukku makattāṉa naṟkūliyai aḷippāṉ
Surah An-Nisa, Verse 146

---

مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا

nīṅkaḷ (allāhvukku) naṉṟi celuttik koṇṭum, (avaṉ mītu) īmāṉ koṇṭum iruntāl; uṅkaḷai vētaṉai ceyvatāl allāh eṉṉa ilāpam aṭaiyap pōkiṟāṉ? Allāh naṉṟiyaṟivōṉākavum, ellām aṟintavaṉākavum irukkiṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 147

---

۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا

aniyāyam ceyyappaṭṭavarkaḷait tavira (vēṟu yārum) vārttaikaḷil tīyavaṟṟai pakiraṅkamākak kūṟuvatai allāh virumpavillai - allāh naṉku ceviyuṟuvōṉākavum yāvaṟṟaiyum aṟipavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 148

---

إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا

nīṅkaḷ oru naṉmaiyai veḷippaṭaiyāka ceytālum allatu ataṉai maṟaittuk koṇṭālum allatu (oruvar uṅkaḷukkuc ceyta) tīmaiyai nīṅkaḷ maṉṉittālum (atu uṅkaḷukku mikavum nallatu) - ēṉeṉil allāh niccayamāka maṉṉippavaṉākavum, pērāṟṟal uṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 149

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا

Niccayamāka allāhvaiyum avaṉ tūtarkaḷaiyum nirākarippavarkaḷ, allāhvukkum avaṉ tūtarkaḷukkumiṭaiyē pākupāṭu ceyya virumpi, "nām (attūtarkaḷil) cilar mītu īmāṉ koḷvōm; cilarai nirākarippōm" eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar; (kuḥprukkum, īmāṉukkum) iṭaiyē oru vaḻiyai uṇṭākkik koḷḷa niṉaikkiṟārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 150

---

أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

ivarkaḷ yāvarum uṇmaiyākavē kāḥpirkaḷ āvārkaḷ;. Kāḥpirkaḷukku iḻivu tarum vētaṉaiyaic cittappaṭutti vaittuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 151

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

yār allāhviṉ mītum avaṉ tūtarkaḷ mītum īmāṉ koṇṭu, attūtarkaḷil evaraiyum pirittup pākupāṭu ceyyāmal irukkiṉṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya naṟkūliyai (allāh) avarkaḷukkuk koṭuppāṉ;. Allāh maṉṉippavaṉākavum mikka karuṇaiyuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 152

---

يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

(napiyē!) Vētamuṭaiyavarkaḷ taṅkaḷ mītu oru vētattai vāṉattiliruntu nīr iṟakki vaikka vēṇṭumeṉṟu um'miṭam kēṭkiṉṟaṉar. Avarkaḷ mūsāviṭam itaiviṭap periyatu oṉṟaik kēṭṭu"eṅkaḷukku allāhvaip pakiraṅkamākak kāṭṭuṅkaḷ" eṉak kūṟiṉar. Ākavē avarkaḷuṭaiya akkiramattiṟkāka avarkaḷai iṭi tākkiyatu. Appāl avarkaḷukkut teḷivāṉa ātāraṅkaḷ vanta piṉṉum avarkaḷ kāḷaik kaṉṟai vaṇaṅkiṉārkaḷ. Ataiyum nām maṉṉittōm;. Iṉṉum, nām mūsāvukkut teḷivāṉa ātārattaiyum koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 153

---

وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

mēlum, avarkaḷiṭam vākkuṟuti vāṅkum poruṭṭu, avarkaḷ mēl tūr (siṉāy malaiyai) uyarttiṉōm;. Iṉṉum'inta vācalil talai kuṉintu (tāḻmaiyāka) nuḻaiyuṅkaḷ' eṉṟu coṉṉōm;. Mēlum"(mīṉ vēṭṭaiyāṭi) caṉikkiḻamaiyil varampu mīṟātīrkaḷ" eṉṟum avarkaḷukku kūṟiṉōm;. Iṉṉum avarkaḷiṭamiruntu mika uṟutiyāṉa vākkuṟutiyum vāṅkiṉōm
Surah An-Nisa, Verse 154

---

فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

Avarkaḷuṭaiya vākkuṟutiyai avarkaḷ mīṟiyatālum; allāhviṉ vacaṉaṅkaḷai avarkaḷ nirākarittu viṭṭatālum, aniyāyamāka avarkaḷ napimārkaḷaik kolai ceytatālum, "eṅkaḷ itayaṅkaḷ tiraiyiṭappaṭṭuḷḷaṉa." (Eṉavē enta upatēcamum aṅkē cellātu) eṉṟu avarkaḷ kūṟiyatālum, (allāh avarkaḷaic capittu viṭṭāṉ;) avarkaḷuṭaiya nirākarippiṉ kāraṇattāl allāh (avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷiṉ mītu) muttiraiyiṭṭuviṭṭāṉ. Ākavē avarkaḷil cilarait tavira (maṟṟavarkaḷ) īmāṉ koḷḷa māṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 155

---

وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا

iṉṉum avarkaḷiṉ nirākarippiṉ kāraṇamākavum, maryamiṉ mītu māperum avatūṟu kūṟiyatiṉ kāraṇamākavum (avarkaḷ capikkappaṭṭaṉar)
Surah An-Nisa, Verse 156

---

وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا

iṉṉum, "niccayamāka nāṅkaḷ allāhviṉ tūtarākiya - maryamiṉ kumārarākiya-īsā masīhai koṉṟuviṭṭōm" eṉṟu avarkaḷ kūṟuvatālum (avarkaḷ capikkappaṭṭaṉar). Avarkaḷ avaraik kollavumillai, avarai avarkaḷ ciluvaiyil aṟaiyavumillai. Āṉāl avarkaḷukku (avaraip pōṉṟa) oruvaṉ oppākkappaṭṭāṉ;. Mēlum i(v viṣayat)til apiprāya pētam koṇṭavarkaḷ, atil cantēkattilēyē irukkiṉṟārkaḷ - veṟum yūkattaip piṉpaṟṟuvatēyaṉṟi avarkaḷukku itil ettakaiya aṟivum kiṭaiyātu. Niccayamāka avarkaḷ, avaraik kollavē illai
Surah An-Nisa, Verse 157

---

بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

āṉāl allāh avarait taṉ aḷavil uyarttik koṇṭāṉ - iṉṉum allāh vallamai mikkōṉākavum ñāṉamuṭaiyōṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 158

---

وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا

vētamuṭaiyavarkaḷil evarum tām iṟappataṟku muṉ avar (īsā) mītu īmāṉ koḷḷāmal iruppatillai. Āṉāl maṟumai nāḷil avar avarkaḷukku etirāka cāṭci colpavarāka iruppār
Surah An-Nisa, Verse 159

---

فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا

Eṉavē yūtarkaḷāka irunta avarkaḷuṭaiya akkiramattiṉ kāraṇamāka avarkaḷukku (muṉṉar) ākumākkappaṭṭirunta nalla (ākāra) vakaikaḷai avarkaḷukku harāmākki (vilakki) viṭṭōm;. Iṉṉum avarkaḷ anēkarai allāhviṉ pātaiyil cellaviṭātu taṭuttuk koṇṭiruntataṉālum (avarkaḷukku ivvāṟu taṭai ceytōm)
Surah An-Nisa, Verse 160

---

وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

vaṭṭi vāṅkuvatu avarkaḷukkut taṭai ceyyappaṭṭiruntum, avarkaḷ atai vāṅki vantataṉ (kāraṇamākavum,) tavaṟāṉa muṟaiyil avarkaḷ makkaḷiṉ cottukaḷai viḻuṅkik koṇṭiruntataṉ (kāraṇamākavum, ivvāṟu taṇṭaṉai vaḻaṅkiṉōm), ivarkaḷil kāḥpirāṉōrukku (maṟumaiyil) nōviṉai ceyyum vētaṉaiyaiyum nām cittappaṭuttiyuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 161

---

لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا

eṉiṉum, (napiyē!) Avarkaḷil kalviyil uṟutiyuṭaiyōrum, nampikkai koṇṭōrum, umakku aruḷappaṭṭa (ivvētat)tiṉ mītum, umakku muṉṉar aruḷappaṭṭa (vētaṅkaḷ) mītum īmāṉ koḷkiṟārkaḷ;. Iṉṉum, toḻukaiyai nilainiṟuttuvōrākavum, jakkāt muṟaiyākak koṭuppōrākavum; allāhviṉ mītum, iṟuti nāḷ mītum īmāṉ koṇṭōrāka (ivarkaḷ) irukkiṟārkaḷ - attakaiyōrukku nām makattāṉa naṟkūliyaik koṭuppōm
Surah An-Nisa, Verse 162

---

۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا

(napiyē!) Nūhukkum, avarukkup piṉ vanta (itara) napimārkaḷukkum nām vahī aṟivittatu pōlavē, umakkum niccayamāka vahī aṟivittōm. Mēlum, ipṟāhīmukkum, ismāyīlukkum, is'hākkukkum, yaḥkūpukkum (avarkaḷuṭaiya) cantatiyiṉarukkum, īsāvukkum, ayyūpukkum, yūṉusukkum, hārūṉukkum, sulaimāṉukkum nām vahī aṟivittōm;. Iṉṉum tāvūtukku japūr (eṉṉum vētattaik) koṭuttōm
Surah An-Nisa, Verse 163

---

وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا

(Ivarkaḷaip pōṉṟē vēṟu) tūtarkaḷ cilaraiyum (nām aṉuppi) avarkaḷuṭaiya carittiraṅkaḷaiyum umakku nām muṉṉar kūṟiyuḷḷōm;. Iṉṉum (vēṟu) tūtarkaḷ (palaraiyum nām aṉuppiṉōm;. Āṉāl) avarkaḷiṉ carittiraṅkaḷai umakkuk kūṟavillai. Iṉṉum mūsāvuṭaṉ allāh pēciyum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 164

---

رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

tūtarkaḷ vantapiṉ allāhvukku etirāka makkaḷukku (cātakamāka) ātāram etuvum ēṟpaṭāmal irukkum poruṭṭu, tūtarkaḷ (palaraiyum) naṉmārāyaṅ kūṟupavarkaḷākavum, accamūṭṭi eccarikkai ceypavarkaḷākavum (allāh aṉuppiṉāṉ). Mēlum allāh (yāvaraiyum) mikaittavaṉākavum, pēraṟivāḷaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 165

---

لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا

(napiyē!) Umakkut (tāṉ) aruḷiya (vētat)taik kuṟittu, allāhvē cāṭci colkiṟāṉ;. Atait taṉ pēraruḷ ñāṉattaik koṇṭu avaṉ iṟakki vaittāṉ; malakkukaḷum (itaṟku) cāṭci colkiṟārkaḷ;. Mēlum cāṭciyaṅ kūṟuvataṟku allāh pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 166

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

nirākarittu allāhviṉ pātaiyiliruntu (maṉitarkaḷai) taṭuttu koṇṭu irukkiṟārkaḷē niccayamāka avarkaḷ vaḻi kēṭṭil veku tūram vaḻi keṭṭuc ceṉṟu viṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 167

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا

niccayamāka (ivvāṟu) nirākarittu, akkiramam ceypavarkaḷukku allāh maṉṉippaḷikka māṭṭāṉ;. Aṉṟi avarkaḷai nēr vaḻiyilum celutta māṭṭāṉ
Surah An-Nisa, Verse 168

---

إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا

narakattiṉ vaḻiyait tavira - atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ;. Itu allāhvukku culapamāka irukkiṟatu
Surah An-Nisa, Verse 169

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu cattiyattuṭaṉ (aṉuppappaṭṭa it)tūtar uṅkaḷiṭam vantuḷḷār. Avar mītu īmāṉ koḷḷuṅkaḷ; (itu) uṅkaḷukku naṉmaiyākum;. Āṉāl nīṅkaḷ nirākarippīrkaḷāṉāl, (iṟaivaṉukkum etuvum kuṟaintu viṭātu, ēṉeṉil) niccayamāka vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum iruppavai aṉaittum allāhvukkē uriyavai. Allāhvē (yāvaṟṟaiyum) naṉkaṟintōṉum, ñāṉam mikkōṉum āvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 170

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا

vētattaiyuṭaiyōrē! Nīṅkaḷ uṅkaḷ mārkkattil aḷavu kaṭantu cellātīrkaḷ. Allāhvaip paṟṟi uṇmaiyait tavira (vēṟetaiyum) kūṟātīrkaḷ;. Niccayamāka maryamuṭaiya makaṉākiya īsā almasīh allāhviṉ tūtar tāṉ;. Iṉṉum ("kuṉ" ākuka eṉṟa) allāhviṉ vākkāka (ataṉāl uṇṭāṉavarākavum) irukkiṉṟār. Atai avaṉ maryamiṉpāl pōṭṭāṉ;. (Eṉavē) avarum avaṉiṭamiruntu (vanta) ōr āṉmā tāṉ;. Ākavē, allāhviṉ mītum avaṉ tūtarkaḷ mītum īmāṉ koḷḷuṅkaḷ;. Iṉṉum, (vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ) mūṉṟu eṉṟu kūṟātīrkaḷ - (ippaṭik kūṟuvatai viṭṭu) vilakik koḷḷuṅkaḷ;. (Itu) uṅkaḷukku naṉmaiyākum - ēṉeṉil vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ allāh oruvaṉ tāṉ;. Avaṉukku evarum cantatiyāka iruppatiliruntu avaṉ tūymaiyāṉavaṉ. Vāṉaṅkaḷilum;, pūmiyilum iruppavaiyellām avaṉukkē contam. (Kāriyaṅkaḷ aṉaittukkum) poṟuppēṟṟuk koḷvataṟku allāhvē pōtumāṉavaṉ
Surah An-Nisa, Verse 171

---

لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا

(īsā) masīhum, (allāhvukku) nerukkamāṉa malakkukaḷum allāhvukku aṭimaiyāyiruppataik kuṟaivākak koḷḷa māṭṭārkaḷ. Evar avaṉukku (aṭimaiyāy) vaḻipaṭutalaik kuṟaivāka eṇṇi, karvamuṅ koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷ yāvaraiyum maṟumaiyil taṉṉiṭam oṉṟu cērppāṉ
Surah An-Nisa, Verse 172

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

Āṉāl evar īmāṉ koṇṭu, naṟkarumaṅkaḷ ceykiṟārkaḷō, avarkaḷukku avarkaḷukkuriya naṟkūliyai muḻumaiyāka (allāh) koṭuppāṉ;. Iṉṉum taṉ aruḷiṉāl avarkaḷukku atikamākavum vaḻaṅkuvāṉ;. Evar avaṉukku vaḻipaṭutalaik kuṟaivāka eṇṇi karvamum koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷai nōviṉai ceyyum vētaṉaik koṇṭu vētaṉai ceyvāṉ;. Allāhvait tavira, (vēṟu evaraiyum) avarkaḷ tam uṟṟa nēcaṉākavō, utavi puripavaṉākavō (aṅku) kāṇappaṭamāṭṭārkaḷ
Surah An-Nisa, Verse 173

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا

maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku (uṟutiyāṉa) attāṭci vantu viṭṭatu. Teḷivāṉa pēroḷiyaiyum uṅkaḷiṭam iṟakki vaittuḷḷōm
Surah An-Nisa, Verse 174

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

ākavē, yār allāhviṉ mītu īmāṉ koṇṭu, ava(ṉ aruḷiya nēr vaḻiyi)ṉai palamākap piṭittuk koḷkiṟārkaḷō, avarkaḷait taṉ rahamattilum, aruḷilum pukac ceykiṟāṉ;. Iṉṉum taṉṉiṭam (avarkaḷ vantu) cērakkūṭiya nērāṉa vaḻiyilum avarkaḷaic celuttuvāṉ
Surah An-Nisa, Verse 175

---

يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ

(Napiyē!) Kalālā (takappaṉ, tāy, pāṭṭaṉ, piḷḷai, pēraṉ ākiya vāricukaḷ illāta cottu) paṟṟiya mārkkak kaṭṭaḷaiyai avarkaḷ um'miṭam kēṭkiṟārkaḷ. Nīr kūṟum; allāh uṅkaḷukku (ivvāṟu) kaṭṭaḷaiyiṭukiṟāṉ;. Oru maṉitaṉ iṟantuviṭṭāl, avaṉukku makkaḷ illāmaliruntu oru cakōtari maṭṭum iruntāl, avaḷukku avaṉ viṭṭuc ceṉṟatiliruntu cari pāti paṅku uṇṭu. Itaṟku māṟāka oru peṇ iṟantu viṭṭāl, avaḷukku makkaḷ yārum illātiruntāl, (avaḷuṭaiya cakōtaraṉākiya) avaṉ avaḷ cottu muḻumaikkum vāricu āvāṉ;. Iru cakōtarikaḷ iruntāl avaṉ viṭṭuc ceṉṟa cottil mūṉṟil iraṇṭu pākattai aṭaivārkaḷ;. Avaḷukku uṭaṉ piṟantavarkaḷ āṇkaḷum peṇkaḷumāka iruntāl, iraṇṭu peṇkaḷukkuriya pākam ōr āṇukku uṇṭu - nīṅkaḷ vaḻi tavaṟāmal iruppataṟkākavē allāh uṅkaḷukku (ivvitikaḷai) viḷakki vaikkiṟāṉ;. Allāh yāvaṟṟaiyum naṉku aṟintavaṉāka irukkiṉṟāṉ
Surah An-Nisa, Verse 176

---

Author: Jan Turst Foundation

---