Surah Yunus - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡحَكِيمِ
aliḥp lām ṟā. Ivai ñāṉam niṟainta inta vētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Yunus, Verse 1
أَكَانَ لِلنَّاسِ عَجَبًا أَنۡ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ رَجُلٖ مِّنۡهُمۡ أَنۡ أَنذِرِ ٱلنَّاسَ وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنَّ لَهُمۡ قَدَمَ صِدۡقٍ عِندَ رَبِّهِمۡۗ قَالَ ٱلۡكَٰفِرُونَ إِنَّ هَٰذَا لَسَٰحِرٞ مُّبِينٌ
(napiyē!) Maṉitarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyyumpaṭi (maṉita iṉattaic cārnta) avarkaḷil oruvarukku vahyi mūlam nām kaṭṭaḷaiyiṭuvatu im'maṉitarkaḷukku āccariyamāka irukkiṟatā? (Napiyē!) Nampikkai koṇṭavarkaḷukkut taṅkaḷ iṟaivaṉiṭattil perum patavi uṇṭeṉṟu naṟceyti kūṟuṅkaḷ. Eṉiṉum, (ivvāṟu nīr kūṟuvataip paṟṟi) innirākarippavarkaḷ uṅkaḷai cantēkamaṟṟa oru cūṉiyakkārartāṉ eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 2
إِنَّ رَبَّكُمُ ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۖ مَا مِن شَفِيعٍ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ إِذۡنِهِۦۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
(Maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷ iṟaivaṉākiya anta allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum āṟu nāḷkaḷil paṭaittu ‘arṣiṉ' mītu (taṉ makimaikkut takkavāṟu) uyarntuviṭṭāṉ. (Ivai campantappaṭṭa) ellā kāriyaṅkaḷaiyum avaṉē tiṭṭamiṭṭu (nirvakittu)m varukiṟāṉ. Avaṉuṭaiya aṉumatiyiṉṟi (uṅkaḷukkāka avaṉiṭam) parintu pēcupavar evarumillai. Anta allāhtāṉ uṅkaḷaip paṭaittu vaḷarttu kākkum iṟaivaṉ. Ākavē, avaṉ oruvaṉaiyē nīṅkaḷ vaṇaṅkuṅkaḷ. (Nalluṇarcci peṟa ivaṟṟai) nīṅkaḷ cintittup pārkka vēṇṭāmā
Surah Yunus, Verse 3
إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقًّاۚ إِنَّهُۥ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ لِيَجۡزِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
iṟanta piṉṉar nīṅkaḷ aṉaivarum avaṉiṭamē cella vēṇṭiyatirukkiṟatu. Allāhvuṭaiya ivvākkuṟuti uṇmaiyāṉatē! Niccayamāka avaṉtāṉ paṭaippukaḷai mutal taṭavaiyum uṟpatti ceykiṟāṉ. (Iṟanta piṉ maṟumuṟaiyum) avarkaḷai uyirppittu, avarkaḷil nampikkaikoṇṭu naṟceyalkaḷai ceytavarkaḷukku nītamāka (naṟ)kūli koṭukkiṟāṉ. (Itai) evarkaḷ nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷukku kaṭumaiyāka kotitta nīrtāṉ (maṟumaiyil) kuṭikkak kiṭaikkum. (Itai) nirākarittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka avarkaḷukku mikat tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu
Surah Yunus, Verse 4
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ ٱلشَّمۡسَ ضِيَآءٗ وَٱلۡقَمَرَ نُورٗا وَقَدَّرَهُۥ مَنَازِلَ لِتَعۡلَمُواْ عَدَدَ ٱلسِّنِينَ وَٱلۡحِسَابَۚ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ يُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
avaṉē cūriyaṉai oḷiyākavum (pirakācamākavum), cantiraṉai (aḻakiya) veḷiccam tarakkūṭiyatākavum ākki, āṇṭukaḷiṉ eṇṇikkaiyaiyum (mātaṅkaḷiṉ) kaṇakkaiyum nīṅkaḷ aṟintu koḷvataṟkāka avaṟṟukku (māṟimāṟi varakkūṭiya) taṅkum iṭaṅkaḷaiyum nirṇayam ceytāṉ. Meyyāṉa takka kāraṇamiṉṟi ivaṟṟai allāh paṭaikkavillai. Aṟiyakkūṭiya makkaḷukkāka(t taṉ āṟṟalukkuriya) cāṉṟukaḷai ivvāṟu vivarikkiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 5
إِنَّ فِي ٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَمَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَّقُونَ
Iravu pakal māṟimāṟi varuvatilum, vāṉaṅkaḷ iṉṉum pūmiyil allāh paṭaittiruppavaṟṟilum iṟaiyaccamuṭaiya makkaḷukku (nalluṇarvūṭṭum) pala cāṉṟukaḷ niccayamāka irukkiṉṟaṉa
Surah Yunus, Verse 6
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا وَرَضُواْ بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَٱطۡمَأَنُّواْ بِهَا وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِنَا غَٰفِلُونَ
niccayamāka evarkaḷ nam'maic cantippatai (oru ciṟitum) nampātu ivvulaka vāḻkkaiyai virumpi, ataik koṇṭu tiruptiyaṭaintu (atilēyē mūḻki) viṭṭārkaḷō avarkaḷum, iṉṉum evarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷai (puṟakkaṇittu) viṭṭup parāmukamāka irukkiṉṟaṉarō avarkaḷum
Surah Yunus, Verse 7
أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُ بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
(ākiya) ivarkaḷ, ivarkaḷ ceytu koṇṭirunta (tīya)vaṟṟiṉ kāraṇamāka ivarkaḷuṭaiya taṅkumiṭam narakamtāṉ
Surah Yunus, Verse 8
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ يَهۡدِيهِمۡ رَبُّهُم بِإِيمَٰنِهِمۡۖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ فِي جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
niccayamāka evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷai avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷiṉ nampikkaiyiṉ kāraṇamāka, nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭirukkakkūṭiya mikka iṉpam tarum corkkaṅkaḷukkuriya vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 9
دَعۡوَىٰهُمۡ فِيهَا سُبۡحَٰنَكَ ٱللَّهُمَّ وَتَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٞۚ وَءَاخِرُ دَعۡوَىٰهُمۡ أَنِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
atil avarkaḷ (nuḻaintatum) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī mikap paricuttamāṉavaṉ; (nī mikap paricuttamāṉavaṉ)'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Atil (taṅkaḷ tōḻarkaḷaic cantikkumpōtellām) ‘‘salāmuṉ (alaikkum)'' eṉṟu mukamaṉ kūṟuvārkaḷ. Muṭivil ‘‘pukaḻaṉaittum akilaṅkaḷ aṉaittaiyum paṭaittu vaḷarttu paripālikkiṉṟavaṉākiya allāhvukkē contamāṉatu'' eṉṟu pukaḻntu tuti ceytu koṇṭiruppārkaḷ
Surah Yunus, Verse 10
۞وَلَوۡ يُعَجِّلُ ٱللَّهُ لِلنَّاسِ ٱلشَّرَّ ٱسۡتِعۡجَالَهُم بِٱلۡخَيۡرِ لَقُضِيَ إِلَيۡهِمۡ أَجَلُهُمۡۖ فَنَذَرُ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
naṉmaiyai aṭaiya (maṉitarkaḷ) avacarappaṭuvataip pōl allāhvum (kuṟṟam ceyta) maṉitarkaḷukkut tīṅkiḻaikka avacarappaṭṭāl (ituvarai) niccayamāka avarkaḷuṭaiya kālam muṭivu peṟṟēyirukkum. Ākavē, (maṟumaiyil) nam'maic cantikka vēṇṭiyatirukkiṟatu eṉpatai (oru ciṟitum) nampātavarkaḷai avarkaḷuṭaiya vaḻikēṭṭilēyē taṭṭaḻintu keṭṭalaiyumpaṭi (im'maiyil ciṟitu kālam) nām viṭṭu vaikkiṟōm
Surah Yunus, Verse 11
وَإِذَا مَسَّ ٱلۡإِنسَٰنَ ٱلضُّرُّ دَعَانَا لِجَنۢبِهِۦٓ أَوۡ قَاعِدًا أَوۡ قَآئِمٗا فَلَمَّا كَشَفۡنَا عَنۡهُ ضُرَّهُۥ مَرَّ كَأَن لَّمۡ يَدۡعُنَآ إِلَىٰ ضُرّٖ مَّسَّهُۥۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡمُسۡرِفِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Maṉitaṉukku oru tīṅkēṟpaṭṭāl (atai nīkkumpaṭi) avaṉ taṉ (paṭutta) paṭukkaiyilum, (uṭkārnta) iruppilum, (niṉṟa) nilaiyilum nam'miṭamē pirārttikkiṟāṉ. Āṉāl, avaṉuṭaiya tuṉpattai avaṉai viṭṭu nām nīkkiviṭṭālō avaṉ taṉakku ēṟpaṭṭa tuṉpattai nīkkumpaṭi nam'miṭam pirārttaṉaiyē ceyyātavaṉaip pōl (puṟakkaṇittuc) ceṉṟu viṭukiṟāṉ.Varampu mīṟukiṉṟa (ivarkaḷukku) ivarkaḷ ceyyum kāriyaṅkaḷ ivvāṟu aḻakākkappaṭṭu viṭṭaṉa
Surah Yunus, Verse 12
وَلَقَدۡ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
(maṉitarkaḷē!) Uṅkaḷukku muṉṉirunta ettaṉaiyō vakuppiṉarai avarkaḷ ceytu koṇṭirunta aniyāyattiṉ kāraṇamāka niccayamāka nām aḻittuviṭṭōm. Avarkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa (nam) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷaiyē koṇṭu vantaṉar. Eṉiṉum (avaṟṟai) avarkaḷ nampavēyillai. Kuṟṟam ceyyum maṟṟa makkaḷukku ivvāṟē nām kūli koṭu(ttut taṇṭi)ppōm
Surah Yunus, Verse 13
ثُمَّ جَعَلۡنَٰكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لِنَنظُرَ كَيۡفَ تَعۡمَلُونَ
avarkaḷukkup piṉṉar nām uṅkaḷai (avarkaḷuṭaiya) pūmikku atipatikaḷākki, nīṅkaḷ evvāṟu naṭantu koḷkiṟīrkaḷ eṉṟu kavaṉittu varukiṟōm
Surah Yunus, Verse 14
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَاتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَرۡجُونَ لِقَآءَنَا ٱئۡتِ بِقُرۡءَانٍ غَيۡرِ هَٰذَآ أَوۡ بَدِّلۡهُۚ قُلۡ مَا يَكُونُ لِيٓ أَنۡ أُبَدِّلَهُۥ مِن تِلۡقَآيِٕ نَفۡسِيٓۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۖ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
(Muṉṉar aḻintu viṭṭavarkaḷiṉ iṭattil amarttappaṭṭa) ivarkaḷukku nam teḷivāṉa vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭāl (maṟumaiyil) nam'maic cantippatai nampāta ivarkaḷ (um'mai nōkki) ‘‘itu allāta vēṟoru kur'āṉai nīr koṇṭu varuvīrāka; allatu eṅkaḷ iṣṭappaṭi itai māṟṟiviṭuvīrāka'' eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Ataṟku avarkaḷai nōkki ‘‘uṅkaḷ viruppattiṟkāka) nāṉē (eṉ iṣṭappaṭi) itai māṟṟiviṭa eṉakku evvita caktiyumillai. Vahyi mūlam eṉakku aṟivikkappaṭupavaṟṟait tavira, (vēṟoṉṟaiyum) nāṉ piṉpaṟṟuvataṟkillai. Eṉ iṟaivaṉukku nāṉ māṟuceytāl makattāṉa nāḷuṭaiya vētaṉaikku (āḷāka vēṇṭiyatēṟpaṭum eṉṟu) niccayamāka nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 15
قُل لَّوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا تَلَوۡتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ وَلَآ أَدۡرَىٰكُم بِهِۦۖ فَقَدۡ لَبِثۡتُ فِيكُمۡ عُمُرٗا مِّن قَبۡلِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(mēlum,) kūṟuvīrāka: ‘‘(Uṅkaḷukku nāṉ itai ōtik kāṇpikkak kūṭāteṉṟu) allāh eṇṇiyiruntāl, nāṉ itai uṅkaḷukku ōtik kāṇpittirukkavum māṭṭēṉ. Avaṉ uṅkaḷukku itai aṟivittirukkavum māṭṭāṉ. Niccayamāka nāṉ itaṟku muṉṉarum nīṇṭa kālam uṅkaḷuṭaṉ vacittuḷḷēṉ (allavā? Nāṉ poy colpavaṉ alla eṉpatai nīṅkaḷ naṉkaṟintirukkiṟīrkaḷ. Ivvaḷavukūṭa), nīṅkaḷ aṟintukoḷḷa muṭiyātā
Surah Yunus, Verse 16
فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
allāhviṉ mītu poy colpavaṉai viṭa allatu avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyākkupavaṉai viṭa aniyāyakkāraṉ yār? Niccayamāka (inta) kuṟṟavāḷikaḷ veṟṟi aṭaiyavē māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 17
وَيَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡ وَيَقُولُونَ هَـٰٓؤُلَآءِ شُفَعَـٰٓؤُنَا عِندَ ٱللَّهِۚ قُلۡ أَتُنَبِّـُٔونَ ٱللَّهَ بِمَا لَا يَعۡلَمُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
(Iṇaivaippavarkaḷ) allāhvai viṭṭuviṭṭu avarkaḷukku naṉmaiyum tīmaiyum ceyya muṭiyātavaṟṟai vaṇaṅkuvatuṭaṉ ‘‘ivai allāhviṭattil eṅkaḷukku cipāricu ceypavai'' eṉṟum kūṟukiṉṟaṉar. (Ākavē, napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉaṅkaḷilō pūmiyilō allāhvukkut teriyāta(vai uḷḷaṉavā? A)vaṟṟai (ivai mūlam) nīṅkaḷ avaṉukku aṟivikkiṟīrkaḷā? (Avaṉō aṉaittaiyum naṉkaṟintavaṉ;) avaṉ mikap paricuttamāṉavaṉ; avarkaḷ iṇai vaippavaṟṟai viṭa mika uyarntavaṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 18
وَمَا كَانَ ٱلنَّاسُ إِلَّآ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَٱخۡتَلَفُواْۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡ فِيمَا فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
maṉitarkaḷ aṉaivarum (ārampattil orē mārkkattaip piṉpaṟṟum) orē oru vakuppiṉarākavē iruntaṉar. Piṉṉarē (taṅkaḷukkuḷ ēṟpaṭṭa poṟāmaiyiṉ kāraṇamāka pala vakuppiṉarākap) pirintu viṭṭaṉar. (Ceyalukkuriya kūli maṟumaiyil tāṉ muḻumaiyākak koṭukkappaṭum eṉṟu napiyē!) Umatu iṟaivaṉiṉ vākku ēṟkaṉavē ēṟpaṭṭirukkāviṭil, avarkaḷ māṟupāṭu ceytu koṇṭirunta viṣayattil avarkaḷuṭaiya kāriyam (ituvarai) muṭivu peṟṟē irukkum
Surah Yunus, Verse 19
وَيَقُولُونَ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۖ فَقُلۡ إِنَّمَا ٱلۡغَيۡبُ لِلَّهِ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
(tavira ‘‘nām virumpukiṟavāṟu) ētāvatu ōr attāṭci (iṟaivaṉiṉ napiyākiya) avar mītu avaruṭaiya iṟaivaṉāl iṟakkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟum avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku (napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘(Nīṅkaḷ virumpukiṟavāṟu attāṭciyai iṟakki vaikkāta kāraṇam uṅkaḷukku maṟaivāṉatu.) Maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷ aṉaittum allāhvukkuriyaṉavē. (Ākavē, atai nīṅkaḷ aṟiya virumpiṉāl) nīṅkaḷ etirpārttiruṅkaḷ. Niccayamāka nāṉum (uṅkaḷ viṣamak kūṟṟiṉāl uṅkaḷukku eṉṉa kēṭu varukiṟateṉpatai) uṅkaḷuṭaṉ etirpārttirukkiṉṟaṉ
Surah Yunus, Verse 20
وَإِذَآ أَذَقۡنَا ٱلنَّاسَ رَحۡمَةٗ مِّنۢ بَعۡدِ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُمۡ إِذَا لَهُم مَّكۡرٞ فِيٓ ءَايَاتِنَاۚ قُلِ ٱللَّهُ أَسۡرَعُ مَكۡرًاۚ إِنَّ رُسُلَنَا يَكۡتُبُونَ مَا تَمۡكُرُونَ
(Im)maṉitarkaḷukku ēṟpaṭṭa tuṉpaṅkaḷaip pōkki (piṉṉar nam) aruḷaik koṇṭu avarkaḷ iṉpamaṭaiyumpaṭi nām ceytāl (ataṟku avarkaḷ naṉṟi celuttuvataṟkup patilāka) uṭaṉē avarkaḷ nam vacaṉaṅkaḷil (tavaṟāṉa arttam kaṟpikka) cūḻcci ceykiṉṟaṉar. Ataṟku (napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘allāh cūḻcci ceyvatil mika tīviramāṉavaṉ. (Eṉavē avaṉatu cūḻcci uṅkaḷ cūḻcciyaiviṭa muntiviṭum)'' eṉṟu kūṟuvīrāka. Niccayamāka nam tūtar(kaḷākiya vāṉavar)kaḷ nīṅkaḷ ceyyum cūḻccikaḷaip pativu ceytu koṇṭirukkiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 21
هُوَ ٱلَّذِي يُسَيِّرُكُمۡ فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا كُنتُمۡ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَرَيۡنَ بِهِم بِرِيحٖ طَيِّبَةٖ وَفَرِحُواْ بِهَا جَآءَتۡهَا رِيحٌ عَاصِفٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡمَوۡجُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ أُحِيطَ بِهِمۡ دَعَوُاْ ٱللَّهَ مُخۡلِصِينَ لَهُ ٱلدِّينَ لَئِنۡ أَنجَيۡتَنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
nīrilum nilattilum avaṉē uṅkaḷai aḻaittuc celkiṟāṉ. Nīṅkaḷ kappalil ēṟiya piṉṉar kappalil uḷḷavarkaḷai nalla kāṟṟu naṭattic celvatāl avarkaḷ makiḻcciyaṭaintirukkum camayattil, puyal kāṟṟu aṭikka ārampittu nālā pakkaṅkaḷil iruntum avarkaḷai alaikaḷ vantu mōti ‘‘niccayamāka nām (alaikaḷāl) cūḻntu koḷḷappaṭṭōm; (itiliruntu tappa namakku oru vaḻiyumillai)'' eṉṟu avarkaḷ eṇṇum camayattil (nam'mai nōkki ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē!) Itiliruntu nī eṅkaḷai pātukāttuk koṇṭāl niccayamāka nāṅkaḷ uṉakku eṉṟeṉṟum naṉṟi celuttupavarkaḷāka iruppōm'' eṉṟu kalappaṟṟa maṉatiṉarāka allāhvai vaḻipaṭṭu (mikkat tāḻmaiyuṭaṉ aḻutu kūkkuraliṭṭup) pirārttikkiṟārkaḷ
Surah Yunus, Verse 22
فَلَمَّآ أَنجَىٰهُمۡ إِذَا هُمۡ يَبۡغُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۗ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِنَّمَا بَغۡيُكُمۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۖ مَّتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُكُمۡ فَنُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Avaṉ avarkaḷai pātukāttuk koṇṭālō avarkaḷ (karai cērnta) accamayamē niyāyamiṉṟi pūmiyil aniyāyam ceyyat talaippaṭukiṉṟaṉar. Maṉitarkaḷē! Uṅkaḷ aṭāta ceyalkaḷ uṅkaḷukkē kēṭāka muṭiyum. (Ataṉāl) ivvulaka vāḻkkaiyil ciṟitu cukam aṉupavikkalām. Piṉṉarō nam'miṭamtāṉ nīṅkaḷ tirumpa varavēṇṭiyatirukkiṟatu. Nīṅkaḷ ceytu koṇṭiruntavai evai eṉpatai accamayam nām uṅkaḷukku aṟivittu viṭuvōm
Surah Yunus, Verse 23
إِنَّمَا مَثَلُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ مِمَّا يَأۡكُلُ ٱلنَّاسُ وَٱلۡأَنۡعَٰمُ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَخَذَتِ ٱلۡأَرۡضُ زُخۡرُفَهَا وَٱزَّيَّنَتۡ وَظَنَّ أَهۡلُهَآ أَنَّهُمۡ قَٰدِرُونَ عَلَيۡهَآ أَتَىٰهَآ أَمۡرُنَا لَيۡلًا أَوۡ نَهَارٗا فَجَعَلۡنَٰهَا حَصِيدٗا كَأَن لَّمۡ تَغۡنَ بِٱلۡأَمۡسِۚ كَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
ivvulaka vāḻkkaiyiṉ utāraṇam: Mēkattiliruntu nām poḻiyac ceyyum nīrai ottirukkiṟatu. Atu kālnaṭaikaḷum maṉitarkaḷum pucikkakkūṭiya puṟpūṇṭu ākiyavaṟṟuṭaṉ kalantu (aṭarnta payirāka vaḷarntu, pūttuk kāyttu) pūmiyai alaṅkārappaṭuttik koṇṭirukkum taṟuvāyil, ataṉ contakkārarkaḷ (nām ceyta vēḷāṇmai aṟuvaṭaikku vantu viṭṭatu; nāḷaikku) atai niccayamāka nām aṟuvaṭai ceytuviṭuvōm eṉṟu eṇṇik koṇṭiruntaṉar. Accamayam, iravilō pakalilō nam kaṭṭaḷai(yiṉāl ōr āpattu) vantu ataṉāl avai nēṟṟaiya tiṉam avviṭattil irukkavēyillaiyeṉṟu eṇṇakkūṭiyavāṟu avaṟṟai nām aḻittu viṭṭōm. (Inta utāraṇattaic) cintittu uṇarakkūṭiya makkaḷukku nām (nam) vacaṉaṅkaḷai ivvāṟu teḷivāka vivarikkiṟōm
Surah Yunus, Verse 24
وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَىٰ دَارِ ٱلسَّلَٰمِ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
(maṉitarkaḷē!) Īṭēṟṟam aḷikkakkūṭiya (corkka) vīṭṭiṟkē allāh (uṅkaḷai) aḻaikkiṟāṉ. Avaṉ virumpukiṟavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 25
۞لِّلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ ٱلۡحُسۡنَىٰ وَزِيَادَةٞۖ وَلَا يَرۡهَقُ وُجُوهَهُمۡ قَتَرٞ وَلَا ذِلَّةٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
naṉmai ceytavarkaḷukku(k kūli) naṉmaitāṉ. (Avarkaḷ ceytatai viṭa) atikamākavum kiṭaikkum. (Ataṉāl avarkaḷ mikka makiḻcci aṭaintavarkaḷāka iruppārkaḷ.) Avarkaḷ mukaṅkaḷai kavalaiyō allatu iḻivō cūḻntu koḷḷātu. Niccayamāka avarkaḷ corkkavācikaḷē. Avarkaḷ atil eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Yunus, Verse 26
وَٱلَّذِينَ كَسَبُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ جَزَآءُ سَيِّئَةِۭ بِمِثۡلِهَا وَتَرۡهَقُهُمۡ ذِلَّةٞۖ مَّا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِنۡ عَاصِمٖۖ كَأَنَّمَآ أُغۡشِيَتۡ وُجُوهُهُمۡ قِطَعٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِ مُظۡلِمًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Tīmaikaḷai evarkaḷ ceytapōtilum tīmaikkuriya kūli ataip pōṉṟa tīmaiyē! Avarkaḷai iḻivu vantaṭaiyum. Allāhvi(ṉ vētaṉaiyi)liruntu avarkaḷai pātukāttuk koḷpavarkaḷ oruvarumillai. Iruṇṭa iraviṉ oru pākam vantu cūḻntu koṇṭataippōl avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷ (karuppākak) kāṇappaṭum. Avarkaḷ narakavācikaḷtāṉ. Atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅki viṭuvārkaḷ
Surah Yunus, Verse 27
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ مَكَانَكُمۡ أَنتُمۡ وَشُرَكَآؤُكُمۡۚ فَزَيَّلۡنَا بَيۡنَهُمۡۖ وَقَالَ شُرَكَآؤُهُم مَّا كُنتُمۡ إِيَّانَا تَعۡبُدُونَ
(vicāraṇaikkāka) avarkaḷ aṉaivaraiyum nām oṉṟu cērkkum nāḷil avarkaḷil iṇaivaittu vaṇaṅkiyavarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷum nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkiya teyvaṅkaḷum ciṟitu iṅku tāmatiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟi avarkaḷukkiṭaiyil irunta toṭarpai nīkki viṭuvōm. Accamayam avarkaḷuṭaiya teyvaṅkaḷ (eṉṟu kaṟpaṉaiyāka avarkaḷ vaṇaṅki vantavai) avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ eṅkaḷai vaṇaṅkavē illai'' eṉṟum
Surah Yunus, Verse 28
فَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ إِن كُنَّا عَنۡ عِبَادَتِكُمۡ لَغَٰفِلِينَ
(itaṟku) ‘‘namakkum uṅkaḷukkumiṭaiyil allāhvē pōtumāṉa cāṭciyāka irukkiṟāṉ; nīṅkaḷ (eṅkaḷai) vaṇaṅkiyatai aṟavē nāṅkaḷ aṟiyavum māṭṭōm'' eṉṟum kūṟum
Surah Yunus, Verse 29
هُنَالِكَ تَبۡلُواْ كُلُّ نَفۡسٖ مَّآ أَسۡلَفَتۡۚ وَرُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۖ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
aṅku ovvōr ātmāvum tāṉ ceyta ceyalaic cōtittu (atu naṉmaiyā? Tīmaiyā? Eṉpatai) aṟintu koḷḷum. Piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷ uṇmaiyāṉa ejamāṉākiya allāhviṉ pakkamē koṇṭu varappaṭuvārkaḷ. Avarkaḷ poyyākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭirunta teyvaṅkaḷ aṉaittum avarkaḷai viṭṭu maṟaintuviṭum
Surah Yunus, Verse 30
قُلۡ مَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ أَمَّن يَمۡلِكُ ٱلسَّمۡعَ وَٱلۡأَبۡصَٰرَ وَمَن يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَيُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّ وَمَن يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَۚ فَسَيَقُولُونَ ٱللَّهُۚ فَقُلۡ أَفَلَا تَتَّقُونَ
(Napiyē!) Nīr (avarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉattiliruntum pūmiyil iruntum uṅkaḷukku uṇavaḷippavaṉ yār? (Uṅkaḷ) cevikkum pārvaikaḷukkum urimaiyāḷaṉ yār? Iṟantavaṟṟiliruntu uyiruḷḷavaṟṟaiyum, uyiruḷḷa vaṟṟiliruntu iṟantavaṟṟaiyum veḷippaṭuttupavaṉ yār? (Ulakiṉ) ellāk kāriyaṅkaḷaiyum tiṭṭamiṭṭu nirvakittu nikaḻttupavaṉ yār?'' Eṉṟu kēṭpīrāka! Ataṟkavarkaḷ ‘‘allāhtāṉ'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Avvāṟāyiṉ (avaṉukku) nīṅkaḷ payappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kēṭpīrāka
Surah Yunus, Verse 31
فَذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَمَاذَا بَعۡدَ ٱلۡحَقِّ إِلَّا ٱلضَّلَٰلُۖ فَأَنَّىٰ تُصۡرَفُونَ
‘‘attakaiya taṉmaiyuḷḷa allāhtāṉ uṅkaḷ uṇmaiyāṉa iṟaivaṉ. (Inta) aḷavu uṇmai vivarikkappaṭṭa piṉṉar (nīṅkaḷ avaṉukku aṭipaṇiyātu iruppatu) vaḻikēṭṭait tavira vēṟillai. (Ivvuṇmaiyai viṭṭu) nīṅkaḷ eṅku tiruppappaṭukiṟīrkaḷ?'' (Eṉṟum napiyē! Kēṭpīrāka)
Surah Yunus, Verse 32
كَذَٰلِكَ حَقَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ عَلَى ٱلَّذِينَ فَسَقُوٓاْ أَنَّهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
(avarkaḷ nampikkai koḷḷāta) avvāṟē pāvattil āḻntu kiṭakkum maṟṟavarkaḷum, nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ eṉṟa umatu iṟaivaṉiṉ vākku uṇmaiyāki viṭṭatu
Surah Yunus, Verse 33
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۚ قُلِ ٱللَّهُ يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
(avarkaḷai nōkki) ‘‘putitāka paṭaippukaḷai uṇṭupaṇṇak kūṭiyatum (maraṇitta piṉ) avaṟṟai uyirppikkak kūṭiyatum nīṅkaḷ iṇaivaittu vaṇaṅkum teyvaṅkaḷil ētum uṇṭā?'' Eṉṟu (napiyē!) Nīr kēṭpīrāka. (Ataṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa? Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘paṭaippukaḷai mutalāvatāka uṟpatti ceykiṟavaṉum (avai maraṇitta) piṉṉar avaṟṟai uyirppikkak kūṭiyavaṉum allāhtāṉ'' (eṉṟu kūṟi ‘‘inta uṇmaiyai viṭṭu) nīṅkaḷ eṅkuc celkiṟīrkaḷ?'' Eṉṟum kēṭpīrāka
Surah Yunus, Verse 34
قُلۡ هَلۡ مِن شُرَكَآئِكُم مَّن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّۚ قُلِ ٱللَّهُ يَهۡدِي لِلۡحَقِّۗ أَفَمَن يَهۡدِيٓ إِلَى ٱلۡحَقِّ أَحَقُّ أَن يُتَّبَعَ أَمَّن لَّا يَهِدِّيٓ إِلَّآ أَن يُهۡدَىٰۖ فَمَا لَكُمۡ كَيۡفَ تَحۡكُمُونَ
‘‘Cattiya mārkkattil celuttakkūṭiyatu nīṅkaḷ vaṇaṅkum teyvaṅkaḷil ētum uṇṭā?'' Eṉṟum kēṭpīrāka. (Ataṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa? Nīr avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhtāṉ cattiya mārkkattil celuttakkūṭiyavaṉ'' (eṉṟu kūṟi) ‘‘nērāṉa vaḻiyil celuttakkūṭiyavaṉaip piṉpaṟṟuvatu takumā? Allatu piṟar ataṟku vaḻi kāṇpikkāmal tāṉākavē vaḻi cella muṭiyātataip piṉpaṟṟuvatu takumā? Uṅkaḷukku eṉṉa (kēṭu) nērntatu? (Itaṟku māṟāka) nīṅkaḷ evvāṟu muṭivu ceyyalām'' eṉṟum kēṭpīrāka
Surah Yunus, Verse 35
وَمَا يَتَّبِعُ أَكۡثَرُهُمۡ إِلَّا ظَنًّاۚ إِنَّ ٱلظَّنَّ لَا يُغۡنِي مِنَ ٱلۡحَقِّ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِمَا يَفۡعَلُونَ
avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ vīṇ cantēkattaiyē tavira vēṟoṉṟaiyum piṉpaṟṟuvatu illai. Niccayamāka vīṇ cantēkam uṇmaiyai aṟivataṟku oru ciṟitum payaṉpaṭātu. Niccayamāka allāh avarkaḷ ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ
Surah Yunus, Verse 36
وَمَا كَانَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ أَن يُفۡتَرَىٰ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا رَيۡبَ فِيهِ مِن رَّبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
intak kur'āṉ allāhviṉāl (aruḷappaṭṭatē) tavira (maṟṟa evarālum) poyyākak kaṟpaṉai ceyyappaṭṭatalla. Mēlum, itaṟku muṉṉuḷḷa vētaṅkaḷai itu uṇmaiyākki vaittu avaṟṟil uḷḷavaṟṟai vivarittuk kūṟuvatākavum irukkiṟatu. Ākavē, (itu) ulakattāriṉ iṟaivaṉiṭamiruntu vantatu eṉpatil aṟavē cantēkamillai
Surah Yunus, Verse 37
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
itai (nam tūtarākiya) ‘‘avar poyyākak kaṟpaṉai ceytu koṇṭār'' eṉa avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉarā? (Avvāṟāyiṉ napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl allāhvai tavirttu uṅkaḷukkuc cāttiyamāṉavarkaḷ aṉaivaraiyum (uṅkaḷukkut tuṇaiyāka) aḻaittuk koṇṭu (nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu,) itiluḷḷataip pōṉṟatōr attiyāyattai (amaittu)k koṇṭu vāruṅkaḷ
Surah Yunus, Verse 38
بَلۡ كَذَّبُواْ بِمَا لَمۡ يُحِيطُواْ بِعِلۡمِهِۦ وَلَمَّا يَأۡتِهِمۡ تَأۡوِيلُهُۥۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷ aṟivāl terintu koḷḷa muṭiyātataiyum, (nikaḻumeṉa) atil kūṟappaṭṭavai nikaḻātirukkaiyil avaṟṟaiyum (atil kūṟappaṭṭa maṟṟavaṟṟaiyum) poyyeṉa avarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar.Ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum ivvāṟē (taṅkaḷ aṟivukku eṭṭātataiyum, tāṅkaḷ kāṇātataiyum) poyyeṉak kūṟikkoṇṭiruntaṉar. Ākavē, anta aniyāyakkārarkaḷiṉ muṭivu eppaṭi muṭintatu eṉpatai (napiyē!) Kavaṉippīrāka
Surah Yunus, Verse 39
وَمِنۡهُم مَّن يُؤۡمِنُ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن لَّا يُؤۡمِنُ بِهِۦۚ وَرَبُّكَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ
(tiru kur'āṉil kūṟappaṭṭavai nikaḻumeṉa) atai nampakkūṭiyavarum avarkaḷil uḷḷaṉar; (nikaḻnta piṉṉarum) atai nampātavarum avarkaḷil uḷḷaṉar. (Atai nampāta) inta viṣamikaḷai umatu iṟaivaṉ naṉkaṟivāṉ
Surah Yunus, Verse 40
وَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل لِّي عَمَلِي وَلَكُمۡ عَمَلُكُمۡۖ أَنتُم بَرِيٓـُٔونَ مِمَّآ أَعۡمَلُ وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تَعۡمَلُونَ
(napiyē!) Um'mai poyyareṉa avarkaḷ kūṟiṉāl (avarkaḷai nōkki ‘‘naṉmaiyō tīmaiyō) eṉ ceyal(kaḷiṉ palaṉ) eṉakkuriyatu; (avvāṟē) uṅkaḷ ceyal(kaḷiṉ palaṉ) uṅkaḷukkuriyatu. Eṉ ceyalil iruntu nīṅkaḷ viṭupaṭṭavarkaḷ; uṅkaḷ ceyalil iruntu nāṉ viṭupaṭṭavaṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 41
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُونَ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يَعۡقِلُونَ
avarkaḷil, uṅkaḷ vārttaiyaik kēṭpō(raip pōl pāvaṉai ceyvō)rum irukkiṉṟaṉar. (Ataṉāl avarkaḷ uṅkaḷukku kaṭṭuppaṭṭu viṭṭārkaḷ eṉṟu nīr eṇṇi viṭṭīrā?) Oṉṟaiyumē (ceviyuṟṟu) aṟintu koḷḷa muṭiyāta muḻuc ceviṭarkaḷai cevi kēṭkumpaṭic ceyya um'māl muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 42
وَمِنۡهُم مَّن يَنظُرُ إِلَيۡكَۚ أَفَأَنتَ تَهۡدِي ٱلۡعُمۡيَ وَلَوۡ كَانُواْ لَا يُبۡصِرُونَ
um'maip pārppavarkaḷum avarkaḷil palar irukkiṉṟaṉar. (Ataṉāl avarkaḷ um'mai aṟintu koṇṭārkaḷ eṉa eṇṇi viṭṭīrkaḷā?) Etaiyum pārkka muṭiyāta piṟavik kuruṭarkaḷaip pārkkumpaṭic ceyya um'māl muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 43
إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ ٱلنَّاسَ شَيۡـٔٗا وَلَٰكِنَّ ٱلنَّاسَ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
niccayamāka allāh maṉitarkaḷukku aṟavē tīṅkiḻaippatu illai. Eṉiṉum, maṉitarkaḷ (tīya ceyalkaḷaic ceytu) tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koḷkiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 44
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ كَأَن لَّمۡ يَلۡبَثُوٓاْ إِلَّا سَاعَةٗ مِّنَ ٱلنَّهَارِ يَتَعَارَفُونَ بَيۡنَهُمۡۚ قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
(Vicāraṇaikkāka) avarkaḷai oṉṟu cērkkum nāḷil pakalil oru coṟpa nērattait tavira (ivvulakil) tāṅkaḷ taṅkavillai eṉṟu avarkaḷ eṇṇuvatuṭaṉ, taṅkaḷukkuḷ oruvaraiyoruvar aṟintum koḷvārkaḷ. (Āṉāl, oruvarukkoruvar utavi ceyya muṉvara māṭṭār.) Allāhviṉ cantippaip poyyākkiyavarkaḷ niccayamāka (anta nāḷil) naṣṭamaṭaintē iruppārkaḷ. (Annaṣṭattiliruntu mīḷa) vaḻi kāṇātavarkaḷākavum iruppārkaḷ
Surah Yunus, Verse 45
وَإِمَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ ٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا يَفۡعَلُونَ
(napiyē!) Nām avarkaḷukku vākkaḷittirukkum (vētaṉaikaḷil) cilavaṟṟai (umatu vāḻkkai kālattilēyē) nīr pārkkumpaṭic ceyvōm; allatu (avai varuvataṟku muṉṉar) nām um'maik kaippaṟṟik koḷvōm. Evvāṟāyiṉum avarkaḷ nam'miṭamtāṉ tirumpa varavēṇṭiyatirukkiṟatu. Allāh avarkaḷ ceypavaṟṟaip pār(ttuk koṇṭē iru)kkiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 46
وَلِكُلِّ أُمَّةٖ رَّسُولٞۖ فَإِذَا جَآءَ رَسُولُهُمۡ قُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
ovvoru vakuppiṉarukkum oru tūtar (nam'māl) aṉuppappaṭṭār. Avarkaḷuṭaiya tūtar (avarkaḷiṭam) vanta camayattil (avaraip piṉpaṟṟiyavarkaḷai pātukāttum, poyyākkiyavarkaḷai aḻittum) avarkaḷukkiṭaiyil nītamākavē tīrppaḷikkappaṭṭatu. Avarkaḷukku (aṇuvaḷavum) aniyāyam ceyyappaṭavillai
Surah Yunus, Verse 47
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
‘‘nīṅkaḷ uṇmai colpavarkaḷāka iruntāl (nīṅkaḷ payamuṟuttum) vētaṉai eppoḻutu (varum)?'' Eṉṟu avarkaḷ kēṭkiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 48
قُل لَّآ أَمۡلِكُ لِنَفۡسِي ضَرّٗا وَلَا نَفۡعًا إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۗ لِكُلِّ أُمَّةٍ أَجَلٌۚ إِذَا جَآءَ أَجَلُهُمۡ فَلَا يَسۡتَـٔۡخِرُونَ سَاعَةٗ وَلَا يَسۡتَقۡدِمُونَ
(ataṟku napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Allāh nāṭiyatait tavira oru naṉmaiyō tīmaiyō nāṉ eṉakkē tēṭikkoḷḷa caktiyaṟṟavaṉ. Ovvoru vakuppārukkum oru kuṟippiṭṭa tavaṇaiyuṇṭu. Avarkaḷuṭaiya tavaṇai varum camayattil oru nāḻikai kūṭa pinta māṭṭārkaḷ; muntakkūṭa māṭṭārkaḷ.'' (Attavaṇaiyil avarkaḷ kāriyam muṭivu peṟṟuviṭum)
Surah Yunus, Verse 49
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُهُۥ بَيَٰتًا أَوۡ نَهَارٗا مَّاذَا يَسۡتَعۡجِلُ مِنۡهُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
(Napiyē) kūṟuvīrāka: ‘‘Avaṉuṭaiya vētaṉai iravilō pakalilō (ennērattilāyiṉum) uṅkaḷiṭam vantāl (atai nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyumā eṉpataik) kavaṉittīrkaḷā? (Napiyē!) Etaṟkāka ikkuṟṟavāḷikaḷ (vētaṉai eppoḻutu varum... Eppoḻutu varum... Eṉṟu kēṭṭu) avacarappaṭukiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 50
أَثُمَّ إِذَا مَا وَقَعَ ءَامَنتُم بِهِۦٓۚ ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ كُنتُم بِهِۦ تَسۡتَعۡجِلُونَ
‘‘(ippoḻutu nīṅkaḷ avacarappaṭṭuk koṇṭirukkum) atu vantataṉ piṉṉarā atai nīṅkaḷ nampuvīrkaḷ? (Accamayam nīṅkaḷ atai nampuvatil payaṉ oṉṟum illai.) Nīṅkaḷ avacarappaṭṭuk koṇṭiruntatu itō vantuviṭṭatu!'' (Eṉṟutāṉ annērattil kūṟappaṭum)
Surah Yunus, Verse 51
ثُمَّ قِيلَ لِلَّذِينَ ظَلَمُواْ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡخُلۡدِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا بِمَا كُنتُمۡ تَكۡسِبُونَ
piṟaku, inta aniyāyakkārarkaḷai nōkki ‘‘nilaiyāṉa inta vētaṉaiyai cuvaittuk koṇṭiruṅkaḷ. Nīṅkaḷ tēṭikkoṇṭa (tīya) ceyalukkut takutiyāṉa kūliyē uṅkaḷukkuk koṭukkappaṭṭatu'' eṉṟum kūṟappaṭum
Surah Yunus, Verse 52
۞وَيَسۡتَنۢبِـُٔونَكَ أَحَقٌّ هُوَۖ قُلۡ إِي وَرَبِّيٓ إِنَّهُۥ لَحَقّٞۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
(napiyē!) ‘‘Atu uṇmaitāṉā?'' Eṉṟu avarkaḷ um'miṭam viṉavukiṉṟaṉar. Ataṟku nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Meytāṉ! Eṉ iṟaivaṉ mītu cattiyamāka! Niccayamāka atu uṇmaitāṉ. (Atai) nīṅkaḷ taṭuttuviṭa muṭiyātu
Surah Yunus, Verse 53
وَلَوۡ أَنَّ لِكُلِّ نَفۡسٖ ظَلَمَتۡ مَا فِي ٱلۡأَرۡضِ لَٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ وَأَسَرُّواْ ٱلنَّدَامَةَ لَمَّا رَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۖ وَقُضِيَ بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
aniyāyam ceyta ovvōr ātmāviṭamum ulakattil uḷḷa (poruḷkaḷ) aṉaittum iruntapōtilum avai aṉaittaiyumē (taṉakkup) parikāramākak koṭuttuviṭak karutum! Mēlum, vētaṉaiyaik kaṇṇāl kāṇum annērattil (makkaḷ) tukkattai maṟaittuk koḷ(ḷa karutu)vārkaḷ (annāḷil) avarkaḷukku nītamākavē tīrppaḷikkappaṭum; (aṇuvaḷavum) avarkaḷ aniyāyam ceyyappaṭa māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 54
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَلَآ إِنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
(maṉitarkaḷē!) Niccayamāka vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷa aṉaittum allāhvukkuriyaṉa eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Niccayamāka allāhvuṭaiya vākkuṟuti uṇmaiyāṉatutāṉ eṉpataiyum aṟintu koḷḷuṅkaḷ. Eṉiṉum (maṉitarkaḷil) palar itai nampuvatillai
Surah Yunus, Verse 55
هُوَ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Avaṉē (uṅkaḷai) uyirppittāṉ; avaṉē (uṅkaḷai) maraṇikkac ceykiṟāṉ. Piṉṉar avaṉiṭamē (maṟumaiyil) nīṅkaḷ tirumpak koṇṭu varappaṭuvīrkaḷ
Surah Yunus, Verse 56
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَتۡكُم مَّوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَشِفَآءٞ لِّمَا فِي ٱلصُّدُورِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
maṉitarkaḷē! Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu nallupatēcamum uṅkaḷ uḷḷaṅkaḷiluḷḷa nōykaḷai kuṇappaṭuttak kūṭiyatum, (atu) nampikkaik koṇṭavarkaḷukku nērvaḻi kāṭṭiyum, iṟai aruḷum vantuḷḷaṉa
Surah Yunus, Verse 57
قُلۡ بِفَضۡلِ ٱللَّهِ وَبِرَحۡمَتِهِۦ فَبِذَٰلِكَ فَلۡيَفۡرَحُواْ هُوَ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ
‘‘(itai) allāhviṉ aruḷākavum aṉpākavum (pāvittu) itaṟkāka avarkaḷ makiḻcciyaṭaiyaṭṭum. Itu avarkaḷ cēkarittu vaittirukkum (maṟṟa poruḷkaḷ) aṉaittaiyum viṭa mikka mēlāṉatu'' eṉṟum (napiyē!) Kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 58
قُلۡ أَرَءَيۡتُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ لَكُم مِّن رِّزۡقٖ فَجَعَلۡتُم مِّنۡهُ حَرَامٗا وَحَلَٰلٗا قُلۡ ءَآللَّهُ أَذِنَ لَكُمۡۖ أَمۡ عَلَى ٱللَّهِ تَفۡتَرُونَ
(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Uṅkaḷukkāka allāh iṟakki vaitta uṇavukaḷ - avaṟṟil cilavaṟṟai ākātavai eṉṟum, cilavaṟṟai ākumāṉavai eṉṟum (uṅkaḷ viruppappaṭi) nīṅkaḷ ākkik koḷkiṟīrkaḷē ataippaṟṟi kūṟuṅkaḷ!'' (‘‘Ippaṭi uṅkaḷ viruppappaṭi ceyya) allāh uṅkaḷukku aṉumati aḷittirukkiṟāṉā? Allatu allāhviṉ mītu kaṟpaṉaiyāka(p poy) kūṟukiṟīrkaḷā?'' Eṉṟu (avarkaḷaik) kēṭpīrāka
Surah Yunus, Verse 59
وَمَا ظَنُّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
allāhviṉ mītu kaṟpaṉaiyākap poy kūṟupavarkaḷ, maṟumai nāḷaip paṟṟi eṉṉa eṇṇukiṉṟaṉar? (Atu poyyeṉa eṇṇik koṇṭaṉarā?) Niccayamāka allāh maṉitarkaḷ mītu perum kirupaiyuṭaiyavaṉ. (Avvāṟu illaiyeṉil avarkaḷai uṭaṉukkuṭaṉ taṇṭittiruppāṉ.) Ivvāṟiruntum avarkaḷil palar avaṉukku naṉṟi celuttuvatillai
Surah Yunus, Verse 60
وَمَا تَكُونُ فِي شَأۡنٖ وَمَا تَتۡلُواْ مِنۡهُ مِن قُرۡءَانٖ وَلَا تَعۡمَلُونَ مِنۡ عَمَلٍ إِلَّا كُنَّا عَلَيۡكُمۡ شُهُودًا إِذۡ تُفِيضُونَ فِيهِۚ وَمَا يَعۡزُبُ عَن رَّبِّكَ مِن مِّثۡقَالِ ذَرَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ وَلَآ أَصۡغَرَ مِن ذَٰلِكَ وَلَآ أَكۡبَرَ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
Nīṅkaḷ eṉṉa nilaimaiyil iruntapōtilum, kur'āṉiliruntu nīṅkaḷ e(nta vacaṉat)tai ōtiya pōtilum, (uṅkaḷ kāriyaṅkaḷil) nīṅkaḷ etaic ceyta pōtilum, nīṅkaḷ avaṟṟil īṭupaṭṭirukkumpōtē uṅkaḷai nām kavaṉikkāmal iruppatillai. Pūmiyilō, vāṉattilō uḷḷavaṟṟil ōr aṇuvaḷavum (napiyē!) Umatu iṟaivaṉukkut teriyāmal tavaṟiviṭuvatillai. Ivaṟṟaiviṭa ciṟitō allatu peritō (etuvāyiṉum) avaṉuṭaiya virivāṉa pativup puttakattil pativu ceyyappaṭāmalillai
Surah Yunus, Verse 61
أَلَآ إِنَّ أَوۡلِيَآءَ ٱللَّهِ لَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(nampikkaiyāḷarkaḷē!) ‘‘Aṟintu koḷḷuṅkaḷ allāhviṉ nēcarka(ḷāṉa nallaṭiyār)kaḷukku niccayamāka oru payamumillai; avarkaḷ tuṉpappaṭavum māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 62
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
avarkaḷ (iṟaivaṉai) uṇmaiyākavē nampikkai koṇṭu (avaṉukkup) payantu naṭakkiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 63
لَهُمُ ٱلۡبُشۡرَىٰ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ لَا تَبۡدِيلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
ivvulaka vāḻvilum, maṟumaiyilum avarkaḷukku naṟceyti uṇṭu. (Mēlāṉa patavikaḷai avarkaḷukku aḷippatākak kūṟiyirukkum) allāhvuṭaiya vākkuṟutikaḷil evvita māṟutalum irukkātu. Itutāṉ makattāṉa veṟṟiyākum
Surah Yunus, Verse 64
وَلَا يَحۡزُنكَ قَوۡلُهُمۡۘ إِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعًاۚ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(napiyē! Um'mai avamatittuk kūṟukiṉṟa) avarkaḷuṭaiya vārttaikaḷ um'mai cañcalappaṭutta vēṇṭām. Niccayamāka kaṇṇiyam, (mariyātai) aṉaittum allāhvukku uriyaṉavē! (Avaṉ virumpiyavarkaḷukku avaṟṟaik koṭuppāṉ.) Avaṉtāṉ naṉku ceviyuṟupavaṉ, (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Yunus, Verse 65
أَلَآ إِنَّ لِلَّهِ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا يَتَّبِعُ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ شُرَكَآءَۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa aṉaittum niccayamāka allāhvukkuriyaṉavē eṉpatai aṟintu koḷḷuṅkaḷ. (Ivvāṟirukka,) allāhvaiyaṉṟi maṟṟavaṟṟaiyum teyvaṅkaḷ eṉa aḻaippavarkaḷ etaittāṉ piṉpaṟṟukiṉṟaṉar? Vīṇ cantēkattaitavira vēṟu etaiyum avarkaḷ piṉpaṟṟuvatillai; avarkaḷ veṟum kaṟpaṉai ceypavarkaḷē
Surah Yunus, Verse 66
هُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَسۡمَعُونَ
Nīṅkaḷ cukam peṟuvataṟkāka iravaiyum, nīṅkaḷ (aṉaittaiyum teḷivākap) pārppataṟkākap pakalaiyum uṅkaḷukku avaṉē uruvākkiṉāṉ. (Avaṉuṭaiya vacaṉaṅkaḷukkuc) cevi cāykkum makkaḷukku niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Yunus, Verse 67
قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ هُوَ ٱلۡغَنِيُّۖ لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ إِنۡ عِندَكُم مِّن سُلۡطَٰنِۭ بِهَٰذَآۚ أَتَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
allāhvukkuc cantati uṇṭeṉṟu (cilar) kūṟukiṉṟaṉar. Avaṉō (ikkaṟpaṉaiyiliruntu) mikap paricuttamāṉavaṉ. Avaṉ (cantatiyiṉ) tēvaiyaṟṟavaṉ. Vāṉaṅkaḷilum, pūmiyilum uḷḷa aṉaittum avaṉukkē contamāṉavai. (Avaṉukkuc cantati uṇṭeṉṟu kūṟukiṉṟa) uṅkaḷiṭattil itaṟku enta ātāramum illai. Nīṅkaḷ niccayamāka aṟintu koḷḷāmalēyē allāhviṉ mītu (ippaṭi poy) kūṟukiṟīrkaḷā
Surah Yunus, Verse 68
قُلۡ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ لَا يُفۡلِحُونَ
‘‘evarkaḷ allāhviṉ mītu (ippaṭi) kaṟpaṉaiyākap poy kūṟukiṉṟaṉarō avarkaḷ niccayamāka veṟṟi aṭaiyamāṭṭārkaḷ'' eṉṟu (napiyē!) Kūṟiviṭuvīrāka
Surah Yunus, Verse 69
مَتَٰعٞ فِي ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ إِلَيۡنَا مَرۡجِعُهُمۡ ثُمَّ نُذِيقُهُمُ ٱلۡعَذَابَ ٱلشَّدِيدَ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
(ivarkaḷ) ivvulakil ciṟitu cukamaṉupavikkalām. Piṉṉar (maṟumaiyilō) nam'miṭamtāṉ avarkaḷ tirumpa varavēṇṭiyatirukkiṟatu. Piṉṉar, (uṇmaiyai) avarkaḷ nirākarittuk koṇṭiruntataṉ kāraṇamāka avarkaḷai kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyai cuvaikka vaippōm
Surah Yunus, Verse 70
۞وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ نُوحٍ إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكُم مَّقَامِي وَتَذۡكِيرِي بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَعَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡتُ فَأَجۡمِعُوٓاْ أَمۡرَكُمۡ وَشُرَكَآءَكُمۡ ثُمَّ لَا يَكُنۡ أَمۡرُكُمۡ عَلَيۡكُمۡ غُمَّةٗ ثُمَّ ٱقۡضُوٓاْ إِلَيَّ وَلَا تُنظِرُونِ
(Napiyē!) Nūh uṭaiya carittirattai avarkaḷukku ōtikkāṇpippīrāka. Avar taṉ makkaḷai nōkki, ‘‘eṉ makkaḷē! Nāṉ (uṅkaḷiṭattil) iruppatum, nāṉ (uṅkaḷukku) allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷai ōtik kāṇpippatum uṅkaḷukkup paḷuvākat tōṉṟi (ataṟkāka nīṅkaḷ eṉakku ētum tīṅku ceyyak karuti)ṉāl, nāṉ allāhvaiyē nampiyirukkiṟēṉ. Nīṅkaḷ kuṟaivu ceytuviṭṭatāka piṉṉar uṅkaḷukkuk kavalai ēṟpaṭātavāṟu nīṅkaḷ uṅkaḷ cakākkaḷaiyum cērttuk koṇṭu nīṅkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu (eṉakkut tīṅkiḻaikka) oru kāriyattai muṭivu ceytukoṇṭu (am'muṭiviṉ paṭi) eṉakkuc ceytu pāruṅkaḷ. (Itil) nīṅkaḷ ciṟitum eṉakku avakācamaḷikka vēṇṭām'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 71
فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَمَا سَأَلۡتُكُم مِّنۡ أَجۡرٍۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
piṉṉum nīṅkaḷ (eṉṉaip) puṟakkaṇit(tu nirākarit)tāl (ataip paṟṟi eṉakkuk kavalaiyillai. Ēṉeṉṟāl,) nāṉ uṅkaḷiṭattil oru kūliyum etirpārkkavillai; eṉ kūli allāhviṭamē tavira (maṟṟevariṭamum) illai. Nāṉ avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭṭu naṭakkumpaṭiyākavē kaṭṭaḷaiyiṭap paṭṭuḷḷēṉ'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yunus, Verse 72
فَكَذَّبُوهُ فَنَجَّيۡنَٰهُ وَمَن مَّعَهُۥ فِي ٱلۡفُلۡكِ وَجَعَلۡنَٰهُمۡ خَلَـٰٓئِفَ وَأَغۡرَقۡنَا ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَاۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُنذَرِينَ
(eṉiṉum,) avarkaḷō avaraip poyyareṉṟē kūṟiṉārkaḷ. Ākavē, avaraiyum avaraic cārntavarkaḷaiyum kappalil (ēṟṟi) pātukāttuk koṇṭu nam vacaṉaṅkaḷaip poyyākkiyavarkaḷai (veḷḷap piraḷayattil) mūḻkaṭittōm. Avarkaḷukkup patilāka (avarkaḷuṭaiya pūmiyil nām pātukāttuk koṇṭa) ivarkaḷai atipatikaḷāka ākkiṉōm. Accamūṭṭi eccarikkai ceyyappaṭṭa avarkaḷuṭaiya muṭivu eppaṭi āyiṟṟu eṉpatai (napiyē!) Kavaṉippīrāka
Surah Yunus, Verse 73
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ رُسُلًا إِلَىٰ قَوۡمِهِمۡ فَجَآءُوهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَمَا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُواْ بِمَا كَذَّبُواْ بِهِۦ مِن قَبۡلُۚ كَذَٰلِكَ نَطۡبَعُ عَلَىٰ قُلُوبِ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
Avarukkup piṉṉar tōṉṟiya makkaḷukkum, (nām) tūtarkaḷ palarai aṉuppi vaittōm. Attūtarkaḷum teḷivāṉa pala attāṭcikaḷai avarkaḷiṭam koṇṭu vantārkaḷ. Āyiṉum, ivarkaḷukku muṉṉar (ivarkaḷuṭaiya mūtātaikaḷ) poyyākkik koṇṭirunta uṇmaikaḷai ivarkaḷum nampikkaik koḷpavarkaḷāka illai. Varampu mīṟupavarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ mītu (avarkaḷiṉ pāvattiṉ kāraṇamāka) ivvāṟē nām muttiraiyiṭṭu viṭukiṟōm
Surah Yunus, Verse 74
ثُمَّ بَعَثۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِم مُّوسَىٰ وَهَٰرُونَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ بِـَٔايَٰتِنَا فَٱسۡتَكۡبَرُواْ وَكَانُواْ قَوۡمٗا مُّجۡرِمِينَ
ivarkaḷukkup piṉṉar mūsāvaiyum, hārūṉaiyum nam attāṭcikaḷuṭaṉ (nam tūtarkaḷāka) ḥpir'avṉiṭamum, avaṉuṭaiya talaivarkaḷiṭamum aṉuppi vaittōm. Eṉiṉum, avarkaḷ karvam koṇṭu (cattiyattai nirākarittu) kuṟṟam ceyyum makkaḷākavē āṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 75
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُوٓاْ إِنَّ هَٰذَا لَسِحۡرٞ مُّبِينٞ
avarkaḷiṭam nam uṇmai(yāṉa attāṭci) vantapoḻutu ‘‘niccayamāka itu teḷivāṉa cūṉiyamtāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 76
قَالَ مُوسَىٰٓ أَتَقُولُونَ لِلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَكُمۡۖ أَسِحۡرٌ هَٰذَا وَلَا يُفۡلِحُ ٱلسَّـٰحِرُونَ
ataṟku mūsā (avarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷiṭam vanta uṇmaiyai pārttā nīṅkaḷ ivvāṟu kūṟukiṟīrkaḷ? Cūṉiyamā itu? (Aṟavē itu cūṉiyam illai) cūṉiyakkārarkaḷ veṟṟi peṟamāṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 77
قَالُوٓاْ أَجِئۡتَنَا لِتَلۡفِتَنَا عَمَّا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَا وَتَكُونَ لَكُمَا ٱلۡكِبۡرِيَآءُ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا نَحۡنُ لَكُمَا بِمُؤۡمِنِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘eṅkaḷ mūtātaiyarkaḷ etil irukka nāṅkaḷ kaṇṭōmō atiliruntu eṅkaḷait tiruppiviṭavum, ippuviyil nīṅkaḷ iruvarum periyavarkaḷāki viṭavumā nīṅkaḷ eṅkaḷiṭam vantīrkaḷ? Uṅkaḷ iruvaraiyum (iṟaivaṉiṉ tūtarkaḷ eṉṟu) nāṅkaḷ nampavē māṭṭōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yunus, Verse 78
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ ٱئۡتُونِي بِكُلِّ سَٰحِرٍ عَلِيمٖ
piṉṉar, ḥpir'avṉ (taṉ makkaḷai nōkki) ‘‘cūṉiyattil tērcci peṟṟa aṉaivaraiyum eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭāṉ
Surah Yunus, Verse 79
فَلَمَّا جَآءَ ٱلسَّحَرَةُ قَالَ لَهُم مُّوسَىٰٓ أَلۡقُواْ مَآ أَنتُم مُّلۡقُونَ
(Pala iṭaṅkaḷilumuḷḷa) cūṉiyakkārarkaḷ (kuṟippiṭṭa nērattil, kuṟippiṭṭa iṭattiṟku) vantu cēravē, mūsā avarkaḷai nōkki ‘‘nīṅkaḷ (cūṉiyam ceyya) eṟiyakkūṭiyatai eṟi(ntu uṅkaḷ cūṉiyattaic cey)yuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 80
فَلَمَّآ أَلۡقَوۡاْ قَالَ مُوسَىٰ مَا جِئۡتُم بِهِ ٱلسِّحۡرُۖ إِنَّ ٱللَّهَ سَيُبۡطِلُهُۥٓ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُصۡلِحُ عَمَلَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
(avvāṟu) avarkaḷ eṟi(ntu cūṉiyam cey)yavē, mūsā (avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ ceytavai aṉaittum (veṟum) cūṉiyamtāṉ. Aticīkkirattil niccayamāka allāh ivaṟṟai aḻittu viṭuvāṉ. Niccayamāka allāh (cūṉiyam ceytu) viṣamam ceypavarkaḷiṉ ceyalai cīrpaṭac ceyvatillai
Surah Yunus, Verse 81
وَيُحِقُّ ٱللَّهُ ٱلۡحَقَّ بِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَوۡ كَرِهَ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
‘‘niccayamāka, allāh taṉ attāṭcikaḷaik koṇṭu cattiyattai nilai nāṭṭiyē tīruvāṉ. (Ataik) kuṟṟavāḷikaḷ veṟuttapōtilum cariyē'' eṉṟu kūṟiṉār. (Avar kūṟiyavāṟē avarkaḷ ceyta cūṉiyaṅkaḷ aṉaittaiyum allāh aḻittu viṭṭāṉ)
Surah Yunus, Verse 82
فَمَآ ءَامَنَ لِمُوسَىٰٓ إِلَّا ذُرِّيَّةٞ مِّن قَوۡمِهِۦ عَلَىٰ خَوۡفٖ مِّن فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِمۡ أَن يَفۡتِنَهُمۡۚ وَإِنَّ فِرۡعَوۡنَ لَعَالٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
(itaik kaṇṇuṟṟa piṉṉarum) mūsāvai avar iṉattavaril cilartāṉ nampikkai koṇṭaṉar. Avarkaḷum taṅkaḷai ḥpir'avṉum, avaṉuṭaiya iṉattavarkaḷum tuṉpuṟuttuvārkaḷō eṉṟu payantu koṇṭē iruntaṉar. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka ḥpir'avṉ anta pūmiyil mikac cakti vāyntavaṉāka iruntāṉ. Niccayamāka avaṉ varampu mīṟi(k koṭumai ceypavar)kaḷil iruntāṉ
Surah Yunus, Verse 83
وَقَالَ مُوسَىٰ يَٰقَوۡمِ إِن كُنتُمۡ ءَامَنتُم بِٱللَّهِ فَعَلَيۡهِ تَوَكَّلُوٓاْ إِن كُنتُم مُّسۡلِمِينَ
mūsā (taṉ makkaḷai nōkki) ‘‘eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ (meyyākavē) allāhvai nampikkaik koṇṭu, uṇmaiyākavē nīṅkaḷ avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻippaṭukiṟavarkaḷākavum iruntāl, muṟṟilum avaṉaiyē nampi (avaṉiṭamē uṅkaḷ kāriyaṅkaḷ aṉaittaiyum oppaṭaittu) viṭuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yunus, Verse 84
فَقَالُواْ عَلَى ٱللَّهِ تَوَكَّلۡنَا رَبَّنَا لَا تَجۡعَلۡنَا فِتۡنَةٗ لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Ataṟkavarkaḷ, ‘‘(avvāṟē) allāhviṭam eṅkaḷ kāriyaṅkaḷ aṉaittaiyum oppaṭaittu viṭṭōm. Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷai aniyāyam ceyyum makkaḷiṉ tuṉpuṟuttalukku uḷḷākkiviṭātē!'' Eṉṟu pirārttittārkaḷ
Surah Yunus, Verse 85
وَنَجِّنَا بِرَحۡمَتِكَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
(eṅkaḷ iṟaivaṉē!) ‘‘Nirākarikkum makkaḷiṭamiruntu uṉ aruḷaik koṇṭu nī eṅkaḷai pātukāttuk koḷvāyāka!'' (Eṉṟum pirārttittārkaḷ)
Surah Yunus, Verse 86
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَىٰ وَأَخِيهِ أَن تَبَوَّءَا لِقَوۡمِكُمَا بِمِصۡرَ بُيُوتٗا وَٱجۡعَلُواْ بُيُوتَكُمۡ قِبۡلَةٗ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(ākavē,) mūsāvukkum avaruṭaiya cakōtararukkum nām vahyi aṟivittōm: ‘‘Nīṅkaḷ iruvarum uṅkaḷ makkaḷukkāka ‘misril' pala vīṭukaḷai amaittuk koṇṭu, uṅkaḷ avvīṭukaḷaiyē masjitukaḷākki (avaṟṟil) tavaṟātu toḻutu vāruṅkaḷ.'' (‘‘Mēlum, nīṅkaḷ viṭutalaiyaṭaintu viṭuvīrkaḷ'' eṉṟu) nampikkai koṇṭavarkaḷukku (mūsāvē) naṟceyti kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 87
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبَّنَآ إِنَّكَ ءَاتَيۡتَ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَأَهُۥ زِينَةٗ وَأَمۡوَٰلٗا فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا رَبَّنَا لِيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِكَۖ رَبَّنَا ٱطۡمِسۡ عَلَىٰٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ وَٱشۡدُدۡ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُواْ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
mūsā (taṉ iṟaivaṉai nōkki,) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī ḥpir'avṉukkum, avaṉuṭaiya makkaḷukkum (āṭampara) alaṅkāraṅkaḷaiyum ivvulaka vāḻkkaikkuriya poruḷkaḷaiyum aḷittirukkiṟāy. Ākavē, eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avarkaḷ (avaṟṟaik koṇṭu maṟṟa maṉitarkaḷai) uṉ vaḻiyiliruntu tiruppi viṭukiṉṟaṉar. Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avarkaḷiṉ poruḷkaḷai nācamākki, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷaiyum kaṭiṉamākki viṭu. Tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai avarkaḷ (kaṇṇāl) kāṇum varai, avarkaḷ nampikkai koḷḷa māṭṭārkaḷ'' eṉṟu pirārttittār
Surah Yunus, Verse 88
قَالَ قَدۡ أُجِيبَت دَّعۡوَتُكُمَا فَٱسۡتَقِيمَا وَلَا تَتَّبِعَآنِّ سَبِيلَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ
ataṟku (iṟaivaṉ, ‘‘mūsāvē hārūṉē!) Uṅkaḷ iruvariṉ pirārttaṉai aṅkīkarikkappaṭṭu viṭṭatu. Ākavē, nīṅkaḷ (mārkkattil) uṟutiyāka iruṅkaḷ; aṟivillāta makkaḷiṉ vaḻiyai nīṅkaḷ piṉpaṟṟi viṭātīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Yunus, Verse 89
۞وَجَٰوَزۡنَا بِبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱلۡبَحۡرَ فَأَتۡبَعَهُمۡ فِرۡعَوۡنُ وَجُنُودُهُۥ بَغۡيٗا وَعَدۡوًاۖ حَتَّىٰٓ إِذَآ أَدۡرَكَهُ ٱلۡغَرَقُ قَالَ ءَامَنتُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا ٱلَّذِيٓ ءَامَنَتۡ بِهِۦ بَنُوٓاْ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَأَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Isrāyīliṉ cantatikaḷ kaṭalaik kaṭakkumpaṭi nām ceytōm. Ḥpir'avṉum avaṉuṭaiya rāṇuvaṅkaḷum aḷavu kaṭanta koṭumai ceyya(k karuti) avarkaḷaip piṉ toṭarntu ceṉṟārkaḷ. (Ākavē, avarkaḷai nām kaṭalil mūḻkaṭittu viṭṭōm.) Ḥpir'avṉ mūḻka ārampikkavē, ‘‘isrāyīliṉ cantatikaḷ nampikkai koṇṭirukkum iṟaivaṉai nāṉum nampikkai koḷkiṟēṉ. Avaṉait tavira vēṟu iṟaivaṉ illai; nāṉ avaṉukku muṟṟilum paṇintu vaḻipaṭukiṟēṉ'' eṉṟu (apayamiṭṭu) alaṟiṉāṉ
Surah Yunus, Verse 90
ءَآلۡـَٰٔنَ وَقَدۡ عَصَيۡتَ قَبۡلُ وَكُنتَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
(ataṟkum nām avaṉai nōkki,) ‘‘iccamayamtāṉ (nī nampikkai koḷkiṟāy!) Caṟṟu muṉ varai nī māṟu ceytukoṇṭu, viṣamikaḷil oruvaṉākavē iruntāy
Surah Yunus, Verse 91
فَٱلۡيَوۡمَ نُنَجِّيكَ بِبَدَنِكَ لِتَكُونَ لِمَنۡ خَلۡفَكَ ءَايَةٗۚ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِ عَنۡ ءَايَٰتِنَا لَغَٰفِلُونَ
eṉiṉum, uṉakkup piṉṉuḷḷavarkaḷukku ōr attāṭciyāvataṟkāka uṉ uṭalai (atu aḻiyāmal) nām iṉṟaiya tiṉam pātukāttuk koḷvōm'' (eṉṟu kūṟiṉōm.) Eṉiṉum, niccayamāka maṉitarkaḷil palar nam attāṭcikaḷaip paṟṟi parāmukamāyirukkiṉṟaṉar
Surah Yunus, Verse 92
وَلَقَدۡ بَوَّأۡنَا بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مُبَوَّأَ صِدۡقٖ وَرَزَقۡنَٰهُم مِّنَ ٱلطَّيِّبَٰتِ فَمَا ٱخۡتَلَفُواْ حَتَّىٰ جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُۚ إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
niccayamāka, nām isrāyīliṉ cantatikaḷukku (vākkaḷitta) mika vacatiyāṉa iṭattait tantu, nalla uṇavukaḷaiyum avarkaḷukku aḷittu vantōm. Ākavē, uṇmaiyāṉa ñāṉam (eṉṉum ivvētam) avarkaḷiṭam varum varai itaṟkavarkaḷ māṟupaṭavillai; (vantataṉ piṉṉarē itai nirākarittu māṟu ceykiṉṟaṉar.) Etil avarkaḷ māṟu ceykiṉṟaṉarō ataip paṟṟi avarkaḷukku maṟumai nāḷil niccayamāka (atutāṉ uṇmai eṉṟu) umatu iṟaivaṉ tīrppaḷippāṉ
Surah Yunus, Verse 93
فَإِن كُنتَ فِي شَكّٖ مِّمَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ فَسۡـَٔلِ ٱلَّذِينَ يَقۡرَءُونَ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكَۚ لَقَدۡ جَآءَكَ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(Napiyē!) Nām umakku iṟakkiyirukkum itil (ciṟitum cantēkam koḷḷātīr.) Nīr cantēkittāl umakku muṉṉar aruḷappaṭṭa vētaṅkaḷai ōtupavarkaḷiṭam nīr kēṭṭup pārppīrāka. Niccayamāka umatu iṟaivaṉiṭamiruntē uṇmai(yāṉa ivvētam) um'miṭam vantatu. Ātalāl, cantēkappaṭupavarkaḷil nīrum (oruvarāka) ākiviṭa vēṇṭām
Surah Yunus, Verse 94
وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَتَكُونَ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
allāhvuṭaiya vacaṉaṅkaḷaip poyyākkiyavarkaḷuṭaṉ nīr cērntuviṭa vēṇṭām. Avvāṟāyiṉ naṣṭamaṭaintavarkaḷil nīrum oruvarāki viṭuvīr
Surah Yunus, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ حَقَّتۡ عَلَيۡهِمۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ
niccayamāka evarkaḷ mītu (pāvikaḷeṉa) umatu iṟaivaṉuṭaiya tīrppu ēṟpaṭṭu viṭṭatō avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ
Surah Yunus, Verse 96
وَلَوۡ جَآءَتۡهُمۡ كُلُّ ءَايَةٍ حَتَّىٰ يَرَوُاْ ٱلۡعَذَابَ ٱلۡأَلِيمَ
tuṉpuṟuttum vētaṉaiyai avarkaḷ (kaṇṇāl) kāṇum varai, attāṭcikaḷ aṉaittum avarkaḷiṭam vantālum, (avarkaḷ nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ)
Surah Yunus, Verse 97
فَلَوۡلَا كَانَتۡ قَرۡيَةٌ ءَامَنَتۡ فَنَفَعَهَآ إِيمَٰنُهَآ إِلَّا قَوۡمَ يُونُسَ لَمَّآ ءَامَنُواْ كَشَفۡنَا عَنۡهُمۡ عَذَابَ ٱلۡخِزۡيِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَمَتَّعۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ حِينٖ
taṅkaḷ nampikkai palaṉaḷikkakkūṭiya vitattil (vētaṉai varuvataṟku muṉṉar vētaṉaiyiṉ aṟikuṟiyaik kaṇṭatum, nampikkai koṇṭu vētaṉaiyil iruntu tappittuk koṇṭa) ‘yūṉus' uṭaiya makkaḷaip pōla maṟṟōr ūrār iruntirukka vēṇṭāmā? Avarkaḷ (vētaṉaiyiṉ aṟikuṟiyaik kaṇṭatum vētaṉai varuvataṟku muṉṉatākavē) nampikkai koṇṭataṉāl, im'maiyil iḻivupaṭuttum vētaṉaiyai avarkaḷai viṭṭu nām nīkkiviṭṭōm. Mēlum, ciṟitu kālam cukam aṉupavikka avarkaḷai nām viṭṭu vaittōm
Surah Yunus, Verse 98
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَأٓمَنَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ كُلُّهُمۡ جَمِيعًاۚ أَفَأَنتَ تُكۡرِهُ ٱلنَّاسَ حَتَّىٰ يَكُونُواْ مُؤۡمِنِينَ
(napiyē!) Umatu iṟaivaṉ virumpiṉāl, pūmiyiluḷḷa aṉaivarumē nampikkaiyāḷarkaḷāka ākiviṭuvārkaḷ. Ākavē, maṉitarkaḷ (aṉaivarumē) nampikkaiyāḷarkaḷākiviṭa vēṇṭumeṉṟu avarkaḷai nīr nirppantikka muṭiyumā
Surah Yunus, Verse 99
وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تُؤۡمِنَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَجۡعَلُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يَعۡقِلُونَ
enta ātmāvum allāhviṉ nāṭṭam iṉṟi nampikkaikoḷḷa muṭiyātu. Āṉāl, aṟivillātavar(kaḷākiya viṣami)kaḷ mītē (avarkaḷiṉ viṣamattiṉ kāraṇamākap) pāvattiṉ taṇṭaṉaiyai avaṉākki viṭukiṟāṉ
Surah Yunus, Verse 100
قُلِ ٱنظُرُواْ مَاذَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَمَا تُغۡنِي ٱلۡأٓيَٰتُ وَٱلنُّذُرُ عَن قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ
(Napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum uḷḷavaṟṟai (ciṟitu) kavaṉittup pāruṅkaḷ'' eṉak kūṟuvīrāka. Eṉiṉum, nampikkai koḷḷāta makkaḷukku nam vacaṉaṅkaḷum, accamūṭṭi eccarikkai ceyvatum oru payaṉumaḷikkātu
Surah Yunus, Verse 101
فَهَلۡ يَنتَظِرُونَ إِلَّا مِثۡلَ أَيَّامِ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِهِمۡۚ قُلۡ فَٱنتَظِرُوٓاْ إِنِّي مَعَكُم مِّنَ ٱلۡمُنتَظِرِينَ
(napiyē!) Avarkaḷ taṅkaḷukku muṉ ceṉṟavarkaḷukku ēṟpaṭṭa kaṣṭattaip pōṉṟatēyaṉṟi (vēṟu etaiyum) etirpārkkiṉṟaṉarā? (Eṉavē, avarkaḷai nōkki ‘‘attakaiya kaṣṭakālamtāṉ uṅkaḷukkum vara irukkiṟatu.) Ākavē, (atai) nīṅkaḷum etirpārttiruṅkaḷ; niccayamāka nāṉum (atu uṅkaḷukku varuvatai) uṅkaḷuṭaṉ etirpārkkiṟēṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Yunus, Verse 102
ثُمَّ نُنَجِّي رُسُلَنَا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۚ كَذَٰلِكَ حَقًّا عَلَيۡنَا نُنجِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(avvāṟu vētaṉai varum kālattil) nam tūtarkaḷai pātukāttuk koḷvōm. Ivvāṟē nampikkai koṇṭavarkaḷaiyum pātukāttuk koḷvōm. (Ēṉeṉṟāl,) nampikkai koṇṭavarkaḷai pātukāttuk koḷvatu nam'mītu kaṭamaiyākavē irukkiṟatu
Surah Yunus, Verse 103
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ إِن كُنتُمۡ فِي شَكّٖ مِّن دِينِي فَلَآ أَعۡبُدُ ٱلَّذِينَ تَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِنۡ أَعۡبُدُ ٱللَّهَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُمۡۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
(napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘Maṉitarkaḷē! Nīṅkaḷ eṉ mārkkattil cantēkam koṇṭapōtilum, allāhvait tavira nīṅkaḷ vaṇaṅkupavaṟṟai nāṉ ekkālattilum vaṇaṅkappōvatillai. Eṉiṉum, uṅkaḷ aṉaivaruṭaiya uyiraiyum kaippaṟṟum (cakti peṟṟa) allāhvaiyē vaṇaṅkuvēṉ. Nampikkaiyāḷarkaḷil nāṉum oruvaṉāka irukka vēṇṭumeṉṟē kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷēṉ
Surah Yunus, Verse 104
وَأَنۡ أَقِمۡ وَجۡهَكَ لِلدِّينِ حَنِيفٗا وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(napiyē!) Uṟutiyuṭaiyavarāka nērāṉa mārkkattiṉ pakkamē umatu mukattai toṭarntu tiruppi vaippīrāka! Iṇaivaittu vaṇaṅkupavarkaḷil nīrum oruvarākiviṭa vēṇṭām
Surah Yunus, Verse 105
وَلَا تَدۡعُ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُكَ وَلَا يَضُرُّكَۖ فَإِن فَعَلۡتَ فَإِنَّكَ إِذٗا مِّنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ākavē, umakku oru naṉmaiyum, tīmaiyum ceyya caktiyaṟṟa allāh allātavaṟṟai nīr aḻaikka vēṇṭām. Avvāṟu ceytāl aniyāyakkārarkaḷil nīrum oruvarāki viṭuvīr
Surah Yunus, Verse 106
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يُرِدۡكَ بِخَيۡرٖ فَلَا رَآدَّ لِفَضۡلِهِۦۚ يُصِيبُ بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Allāh uṅkaḷukku oru tīṅkiḻaikkum paṭcattil atai nīkka avaṉait tavira maṟṟevarālum muṭiyātu. Avaṉ uṅkaḷukku oru naṉmaiyai nāṭiṉāl avaṉuṭaiya akkaruṇaiyait taṭaiceyya evarālum muṭiyātu. Avaṉ aṭiyārkaḷil avaṉ virumpiyavarkaḷukkē atai aḷikkiṟāṉ. Avaṉ mikka maṉṉippavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Yunus, Verse 107
قُلۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَإِنَّمَا يَضِلُّ عَلَيۡهَاۖ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
(napiyē!) Nīr kūṟuvīrāka: ‘‘Maṉitarkaḷē! Niccayamāka uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntē intac cattiya vētam uṅkaḷiṭam vantirukkiṟatu. Evaṉ (itaip piṉpaṟṟi) nērāṉa vaḻiyil celkiṟāṉō avaṉ taṉ naṉmaikkākavē anta nērāṉa vaḻiyil celkiṟāṉ. Evaṉ (itaip piṉpaṟṟātu) vaḻitavaṟi viṭukiṟāṉō avaṉ niccayamākat taṉakkuk kēṭāṉa vaḻiyilēyē celkiṟāṉ. Mēlum, nāṉ uṅkaḷai (nirppantittu) nirvakikka atikāram peṟṟavaṉ illai
Surah Yunus, Verse 108
وَٱتَّبِعۡ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَٱصۡبِرۡ حَتَّىٰ يَحۡكُمَ ٱللَّهُۚ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
(napiyē!) Vahyi mūlam umakku aṟivikkappaṭṭavaṟṟaiyē nīr piṉpaṟṟi varuvīrāka. Allāh tīrppaḷikkiṉṟa varai (etirikaḷāl ēṟpaṭum kaṣṭaṅkaḷai) poṟumaiyuṭaṉ cakittukkoṇṭiruppīrāka. Tīrppaḷippavarkaḷil avaṉtāṉ mikka mēlāṉavaṉ
Surah Yunus, Verse 109