Surah Yusuf Verse 31 - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
Surah Yusufفَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
ap peṇkaḷiṉ pēccakkaḷai (ajīsiṉ maṉaivi) kēṭṭapōtu (viruntiṟkākac) cāymāṉaṅkaḷ cittam ceytu ap peṇkaḷukku aḻaippaṉuppiṉāḷ; (viruntiṟku vanta) ap peṇkaḷila ovvoruttikkum (paḻaṅkaḷai naṟukkit tiṉpataṟkāka) oru kattiyum koṭuttāḷ. "Ip peṇkaḷ etirē cellum" eṉṟu (yūsuḥpiṭam) kūṟiṉāḷ; ap peṇkaḷ avaraip pārttatum (avaraḻakil mayaṅki) avarai mika mēṉmaiyākak kaṇṭārkaḷ. (Avar aḻakil mey maṟantu) tam kaikaḷaiyum veṭṭikkoṇṭaṉar; "allāhvē periyavaṉ; ivar maṉitarē allar! Ivar mēṉmaikkuriya oru malakkēyaṉṟi vēṟillai" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ