Surah Yusuf Verse 31 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Yusufفَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
(Antap) peṇkaḷiṉ (inta) iḻimoḻikaḷai avaḷ ceviyuṟavē, appeṇkaḷukkāka oru viruntu capaiyaik kūṭṭi, ataṟku avarkaḷai aḻaittu vantu ovvoruttikkum oru kaṉiyaiyum (atai aṟuttup pucikka) oru kattiyaiyum koṭuttu avarai (alaṅkarittu) avarkaḷ muṉ varumpaṭik kūṟiṉāḷ. Avarai appeṇkaḷ kāṇavē (avaruṭaiya aḻakaik kaṇṭu) avarai mikka uyarvāṉavarāka eṇṇi (mey maṟantu, kaṉiyai aṟuppataṟkup patilāka) taṅkaḷ kai (viral)kaḷaiyē aṟuttuk koṇṭu ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Ivar maṉitaralla! Ivar (aṉaivariṉ maṉataiyum kavarakkūṭiya) aḻaku vāynta oru vāṉavarē tavira vēṟillai'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ