Surah Yusuf - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
aliḥp lām ṟā. Ivai (-inta attiyāyam) teḷivāṉa ivvētattiṉ vacaṉaṅkaḷākum
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
(arapikaḷē!) Nīṅkaḷ naṉkaṟintu koḷvataṟkāka kur'āṉ eṉṉum ivvētattai niccayamāka nāmē arapi moḻiyil iṟakki vaittōm
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
(Napiyē!) Vahyi mūlam nām umakku aṟivikkum intak kur'āṉiṉ mūlam carittiraṅkaḷil mikka aḻakāṉatoṉṟai umakku nām vivarikkiṟōm. Itaṟku muṉṉar niccayamāka nīr itai aṟiyātavarākavē iruntīr
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
yūsuḥp (napi, ya'akūp napiyākiya) taṉ tantaiyai nōkki ‘‘eṉ tantaiyē! Patiṉoru naṭcattiraṅkaḷum, cūriyaṉum, cantiraṉum eṉakkuc ciram paṇiya meyyākavē nāṉ (kaṉavu) kaṇṭēṉ'' eṉṟu kūṟiya camayattil
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
(ya'akūp napi yūsuḥpai nōkki) ‘‘eṉ arumaik kuḻantaiyē! Nī kaṇṭa kaṉavai uṉ cakōtararkaḷiṭam kūṟātē. (Avvāṟu kūṟiṉāl,) avarkaḷ uṉakku yātēṉum tīṅkiḻaikkac cati ceyvārkaḷ. Ēṉeṉil, niccayamāka ṣaittāṉ maṉitaṉukkup pakiraṅkamāṉa etiri āvāṉ. (Cati ceyyumāṟu avarkaḷai avaṉ tūṇṭak kūṭum)'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
mēlum, ‘‘(nī kaṉavil kaṇṭa) ivvāṟē uṉ iṟaivaṉ uṉṉait tērnteṭuttu kaṉavukaḷiṉ viyākkiyāṉaṅkaḷaiyum uṉakkuk kaṟṟuk koṭuttu, uṉ mītum, ya'akūpiṉ (maṟṟa) cantatikaḷ mītum avaṉ taṉ aruḷai muḻumaiyākki vaippāṉ. Ivvāṟē ipṟāhīm, is'hāk ākiya uṉ iru mūtātaikaḷ mītum taṉ aruḷai muḻumaippaṭutti vaittāṉ. Niccayamāka uṉ iṟaivaṉ (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
(napiyē!) Niccayamāka yūsuḥp maṟṟum avaratu cakōtararkaḷuṭaiya carittirattaip paṟṟi viṉavukiṉṟa (yūtarkaḷākiya i)varkaḷukku itil pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
(Ya'akūp napi taṉ paṉṉiraṇṭu makaṉkaḷil yūsuḥpaiyum, puṉyāmīṉaiyum atikamāka nēcippataik kaṇṇuṟṟa maṟṟa makaṉkaḷ poṟāmai koṇṭu) nām palacālikaḷāka iruntum yūsuḥpum, avaruṭaiya cakōtararum nam tantaikku nam'maiviṭa atikap piriyamuḷḷavarkaḷāka irukkiṉṟaṉar. (Itil) nam tantai niccayamāka pakiraṅkamāṉa tavaṟil irukkiṟār'' eṉṟum
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
ākavē, ‘‘yūsuḥpaik kolai ceytu viṭuṅkaḷ. Allatu pūmiyil eṅkēṉum appuṟappaṭutti viṭuṅkaḷ. (Ataṉ piṉ) uṅkaḷ tantaiyiṉ pārvai muṟṟilum uṅkaḷ pakkamē irukkum. Itaṉ piṉṉar, nīṅkaḷ (iṟaivaṉiṭam maṉṉipput tēṭikkoṇṭu) nalla makkaḷāki viṭuṅkaḷ'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
(ataṟku) avarkaḷil oruvar, ‘‘yūsuḥpai nīṅkaḷ kolai ceyyātīrkaḷ. Nīṅkaḷ avarukku ētum (keṭutal) ceytē tīra vēṇṭumeṉṟu karutiṉāl, āḻamāṉa oru pāḻkiṇaṟṟil avarai eṟintu viṭuṅkaḷ. Vaḻippōkkaril evarēṉum avarai (kiṇaṟṟil iruntu) eṭuttuk koḷḷakkūṭum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
(piṉṉar avarkaḷ taṅkaḷ tantaiyiṭam vantu,) ‘‘eṅkaḷ tantaiyē! Eṉṉa kāraṇattāl yūsuḥpaip paṟṟi nīṅkaḷ eṅkaḷai nampuvatillai? Nāṅkaḷō, meyyākavē avarukku naṉmaiyai nāṭupavarkaḷ āvōm'' eṉṟum
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
‘‘nāḷaiya tiṉam avarai eṅkaḷuṭaṉ aṉuppivaiyuṅkaḷ. Avar (kāṭṭiluḷḷa kaṉikaḷaip) pucittuk koṇṭum, viḷaiyāṭik koṇṭum iruppār. Niccayamāka nāṅkaḷ avaraip pātukāttuk koḷvōm'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
(ataṟkavar) ‘‘nīṅkaḷ avarai aḻaittuc celvatu eṉakkut tukkattai uṇṭu paṇṇiviṭum. Nīṅkaḷ (viḷaiyāṭik koṇṭu) avarai maṟantu parāmukamāy irukkum camayattil ōnāy avarai (aṭittut) tiṉṟuviṭum eṉṟum nāṉ payappaṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
Ataṟkavarkaḷ, ‘‘palacālikaḷāṉa nāṅkaḷ iruntum avarai oru ōnāy tiṉpateṉṟāl appōtu niccayamāka nāṅkaḷ naṣṭavāḷikaḷ ākiviṭuvōm'' eṉṟu kūṟi (taṅkaḷ tantaiyai cam'matikkac ceyta)ṉar
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(yūsuḥpai) aḻaittuc ceṉṟu, avarai āḻamāṉa oru pāḻkiṇaṟṟil eṟintuviṭa vēṇṭumeṉṟē avarkaḷ aṉaivarum oṉṟu cērntu muṭivu kaṭṭi (eṟintum viṭṭa)ṉar. ‘‘Avarkaḷuṭaiya icceyalaip paṟṟi (oru kālattil) nīr avarkaḷukku aṟivuṟuttuvīr. Appoḻutu avarkaḷ (uṅkaḷai) aṟintu koḷḷavum māṭṭārkaḷ'' eṉṟu nām yūsuḥpukku vahyi aṟivittōm
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
aṉṟu poḻutaṭaintapiṉ, avarkaḷ taṅkaḷ tantaiyiṭam aḻutu koṇṭē vantaṉar
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
‘‘eṅkaḷ tantaiyē! Niccayamāka yūsuḥpai eṅkaḷ cāmāṉkaḷiṭam viṭṭuviṭṭu ōṭi (viḷaiyāṭik koṇṭē vekutūram ceṉṟu) viṭṭōm. Accamayam avarai ōnāy (aṭittut) tiṉṟuviṭṭatu. Nāṅkaḷ (evvaḷavu) uṇmai coṉṉa pōtilum (atai) nīṅkaḷ nampavē māṭṭīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
(taṅkaḷ tantaikkuk kāṇpippataṟkāka) avaruṭaiya caṭṭaiyil (āṭṭiṉ) poyyāṉa irattattait tōyttuk koṇṭu van(tu kāṇpit)tārkaḷ. (Irattam tōynta accaṭṭaik kiḻiyātiruppataik kaṇṭu ‘‘avarai ōnāy aṭittut tiṉṉavē) illai'' uṅkaḷ maṉam oru (tīya) kāriyattai uṅkaḷukku aḻakākak kāṇpittu viṭṭatu. (Avvāṟu ceytu viṭṭīrkaḷ.) Ākavē, (attukkattaic) cakittuk koḷvatutāṉ naṉṟu. Nīṅkaḷ kūṟiyavaṟṟil (iruntu yūsuḥpai pātukākkumāṟu) allāhviṭam utavi tēṭukiṟēṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
Piṉṉar (kiṇaṟṟiṉ camīpamāka) oru payaṇak kūṭṭam vantatu. Avarkaḷ taṅkaḷ paṇiyāḷai (taṇṇīr koṇṭu vara) aṉuppiṉārkaḷ. Avaṉ taṉ vāḷiyaik (kiṇaṟṟil) viṭṭāṉ. (Atil yūsuḥp uṭkārntu koṇṭār. Atil yūsuḥp iruppataik kaṇṭu ‘‘uṅkaḷukku) naṟceyti! Itō (aḻakiya) ciṟuvar oruvar! Eṉṟu (yūsuḥpaic cuṭṭik kāṭṭik) kūṟiṉāṉ. (Avaraik kaṇṇuṟṟa avarkaḷ) taṅkaḷ varttakapporuḷāka (ākkik koḷḷak karuti) avarai maṟaittuk koṇṭārkaḷ. Allāh avarkaḷ ceyvatai naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
(itaṟkuḷ avaruṭaiya cakōtararkaḷ aṅku vantu ‘‘ivaṉ tappi ōṭi vantu viṭṭa eṅkaḷ aṭimai'' eṉak kūṟi avarkaḷiṭamē) oru coṟpa tokaiyāṉa paṇattiṟku viṟṟuviṭṭārkaḷ. (Ēṉeṉṟāl, avaruṭaiya cakōtararkaḷ) avarai mikka veṟuttavarkaḷākavē iruntaṉar
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(avarai vāṅkiyavarkaḷ, avarai ekiptukkuk koṇṭu vantu annāṭṭu atipatiyiṭam viṟṟu viṭṭaṉar.) Ekiptil avarai vāṅkiyavar, taṉ maṉaiviyai nōkki ‘‘nī ivarai kaṇṇiyamāka vaittukkoḷ; avarāl nām naṉmai aṭaiyalām; allatu avarai nām nam (vaḷarppu) makaṉākkik koḷḷalām'' eṉṟu kūṟiṉār. Yūsuḥp avvūril ātikkam celuttuvataṟkākavum (muṉṉar avar kaṇṭatu pōṉṟa) kaṉavukaḷiṉ viyākkiyāṉaṅkaḷai avarukkuk kaṟpippataṟkākavum ivvāṟu nām avarukku vacati ceytōm. Allāh, taṉ kāriyattai niṟaivēṟṟuvatil (aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ āvāṉ. Āṉāl, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟiya māṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avar taṉ vālipattai aṭaintatum, nām avarukku ñāṉattaiyum, kalviyaiyum koṭuttōm. Nalloḻukkamuṭaiyavarkaḷukku ivvāṟu tāṉ nām kūli tarukiṟōm
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Avar irunta vīṭṭiṉ ejamāṉi (avaraik kātalittut taṉṉai alaṅkarittuk koṇṭu) ellāk katavukaḷaiyum mūṭiviṭṭu taṉ viruppattiṟku iṇaṅkumāṟu avarai ‘vārum' eṉṟaḻaittāḷ. Ataṟkavar, ‘‘(eṉṉai)allāh pātukāttuk koḷvāṉāka! Niccayamāka eṉ ejamāṉākiya (uṉ kaṇa)var eṉṉai mikka (aṉpākavum) kaṇṇiyamākavum vaittirukkiṟār. (Ittakaiya naṉmai ceypavarkaḷukkut turōkam ceyyum) aniyāyakkārarkaḷ nalampeṟa māṭṭārkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
avaḷ avarai naṭiṉāḷ; avarum avaḷai nāṭiṉār. Taṉ iṟaivaṉuṭaiya eccarippaik kaṇṭirāviṭil (avar tavaṟu ceytiruppār). Eṉiṉum, keṭṭa ceyalkaḷiliruntum māṉak kēṭāṉa ceyalkaḷiliruntum avarait tiruppi viṭuvataṟkāka nām avarukku ivvāṟu eccarikkai ceytōm. Niccayamāka, avar nam (uṇmaiyāṉa) paricuttamāṉa aṭiyārkaḷil oruvarāka iruntār
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(yūsuḥp avaḷai viṭṭut tappittukkoḷḷak karuti veḷiyil cella ōṭiṉār. Avaḷ avaraip piṭittukkoḷḷak karuti avar piṉ ōṭiṉāḷ.) Iruvarum, oruvar oruvarai muntik koḷḷa kataviṉ pakkam viraintu ōṭiṉārkaḷ. (Yūsuḥp muntik koḷḷavē avaruṭaiya caṭṭaiyaip piṭittiḻuttāḷ.) Ākavē, avaruṭaiya caṭṭaiyiṉ piṉpuṟattai kiḻittuviṭṭāḷ. Accamayam, vācaṟpaṭiyil avaḷuṭaiya kaṇavar iruppatai iruvarum kaṇṭaṉar. (Ākavē, avaḷ payantu, tāṉ tappittuk koḷḷak karuti) avarai nōkki ‘‘umatu maṉaivikkut tīṅkiḻaikkak karutiyavaṉukkuc ciṟaiyil iṭuvatō allatu tuṉpuṟuttukiṉṟa vētaṉaiyait taruvatō tavira vēṟu taṇṭaṉai uṇṭā?'' Eṉṟu kēṭṭāḷ
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(Yūsuḥp atai maṟuttu) ‘‘avaḷtāṉ eṉṉai vaṟpuṟuttit taṉṉiṭam aḻaittāḷ'' eṉṟu kūṟiṉār. (Itaṟkiṭaiyil aṅkirunta) avaḷuṭaiya kuṭumpattiluḷḷa oruvar (itaṟku) cāṭciyamākak kūṟiyatāvatu: ‘‘Avaruṭaiya caṭṭai muṉpuṟam kiḻikkappaṭṭiruntāl ivaḷ uṇmaiyē collukiṟāḷ; avar poyyarē! (Āṉāl)
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
avaruṭaiya caṭṭaip piṉpuṟam kiḻikkappaṭṭiruntāl, ivaḷ poy kūṟukiṟāḷ; avar uṇmai kūṟupavartāṉ'' (eṉṟār)
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
(ākavē, avaḷatu kaṇavar) yūsuḥpuṭaiya caṭṭaiyaik kavaṉittatil, atu piṉpuṟamākak kiḻikkappaṭṭiruppataik kaṇṭu (taṉ maṉaiviyai nōkki) ‘‘niccayamāka itu (peṇkaḷākiya) uṅkaḷ catiyē; niccayamāka uṅkaḷ cati makattāṉatu'' eṉṟu kūṟi
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
(yūsuḥpai nōkki) ‘‘yūsuḥpē! Nīr itai ittuṭaṉ viṭṭuviṭuvīrāka. (Itaippaṟṟi evariṭamum kūṟa vēṇṭām'' eṉṟu kūṟi mīṇṭum avaḷai nōkki) ‘‘nī uṉ pāvattiṟku maṉṉippait tēṭikkoḷ. Niccayamāka nītāṉ kuṟṟam ceytirukkiṟāy'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
(ivviṣayam veḷiyil paravavē) appaṭṭiṇattiluḷḷa peṇkaḷ palarum (itai iḻivākak karuti) ‘‘atipatiyiṉ maṉaivi taṉṉiṭamuḷḷa oru (aṭimaiyāṉa) oru vālipaṉait taṉakku iṇaṅkumpaṭi vaṟpuṟuttukiṟāḷ. Kātal avaḷai mayakki viṭṭatu! Niccayamāka avaḷ mikat tavaṟāṉa vaḻiyil iruppataiyē nāṅkaḷ kāṇkiṟōm'' eṉṟu (iḻivākap) pēcalāṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
(Antap) peṇkaḷiṉ (inta) iḻimoḻikaḷai avaḷ ceviyuṟavē, appeṇkaḷukkāka oru viruntu capaiyaik kūṭṭi, ataṟku avarkaḷai aḻaittu vantu ovvoruttikkum oru kaṉiyaiyum (atai aṟuttup pucikka) oru kattiyaiyum koṭuttu avarai (alaṅkarittu) avarkaḷ muṉ varumpaṭik kūṟiṉāḷ. Avarai appeṇkaḷ kāṇavē (avaruṭaiya aḻakaik kaṇṭu) avarai mikka uyarvāṉavarāka eṇṇi (mey maṟantu, kaṉiyai aṟuppataṟkup patilāka) taṅkaḷ kai (viral)kaḷaiyē aṟuttuk koṇṭu ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Ivar maṉitaralla! Ivar (aṉaivariṉ maṉataiyum kavarakkūṭiya) aḻaku vāynta oru vāṉavarē tavira vēṟillai'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
ataṟkavaḷ ‘‘nīṅkaḷ evaraip paṟṟi eṉṉai nintittīrkaḷō avartāṉ ivar. Niccayamāka nāṉ ivarai eṉakku icaiyumpaṭi vaṟpuṟuttiṉēṉ; eṉiṉum, ivar tappittukkoṇṭār. Iṉiyum ivar nāṉ kūṟuvataic ceyyāviṭil niccayamāka ivar ciṟaiyiliṭappaṭṭu ciṟumaippaṭuttap paṭuvār''eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
ataṟkavar, ‘‘eṉ iṟaivaṉē! Avarkaḷ eṉṉai aḻaikkum (ittīya) kāriyattai viṭa ciṟaikkūṭamē eṉakku viruppamāṉatu. Ākavē, ippeṇkaḷiṉ cūḻcciyiliruntu nī eṉṉait taṭuttuk koḷḷā viṭṭāl ippeṇkaḷiṭam cikki (pāvam ceyyum) aṟivīṉarkaḷil nāṉum oruvaṉāka ākiviṭuvēṉ'' eṉṟu pirārttittār
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
(avaratu pirārttaṉaiyai) avaruṭaiya iṟaivaṉ aṅkīkarittuk koṇṭu, peṇkaḷiṉ cūḻcciyai avaraiviṭṭut tiruppiviṭṭāṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaittaiyum) ceviyuṟupavaṉ, naṉkaṟintavaṉ āvāṉ
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
(Yūsuḥp niraparāti eṉpataṟkuriya) ātāraṅkaḷai avarkaḷ kaṇṭataṉ piṉṉarum (iccampavattaip paṟṟi eṉṉa ceyyalāmeṉa avarkaḷ ālōcaṉai ceytaṉar. Avaḷuṭaiya pārvaiyiliruntu yūsuḥpai maṟaittu viṭuvatē nalameṉak karuti ataṟkākac) ciṟitu kālam avarai ciṟaiyiliṭuvatē takumeṉa avarkaḷukkut tōṉṟiyatu. (Ākavē, avarai ciṟaikkūṭattiṟku aṉuppi viṭṭaṉar)
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
(avar ciṟaicceṉṟa camayattil vevvēṟu kuṟṟaṅkaḷukkāka iṉṉum) iru vāliparkaḷum avaruṭaṉ ciṟaic ceṉṟārkaḷ. Avviruvaril oruvaṉ (oru nāḷaṉṟu yūsuḥpai nōkki) ‘‘nāṉ tirāṭcai rasam piḻintu koṇṭiruppatāka meyyākavē kaṉavu kaṇṭēṉ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. Maṟṟavaṉ ‘‘nāṉ eṉ talaiyil roṭṭikaḷaic cumantu celvatākavum, atai paṭcikaḷ (kottik kottip) pucippatākavum meyyākavē kaṉavu kaṇṭēṉ'' eṉṟu kūṟi (yūsuḥpai nōkki,) ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ um'mai mikka (ñāṉamuṭaiya) nallavarkaḷil oruvarākavē kāṇkiṟōm; ātalāl, ikkaṉavukaḷiṉ viyākkiyāṉaṅkaḷai nīr eṅkaḷukku aṟivippīrāka!'' (Eṉṟu kūṟiṉāṉ)
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
(ataṟku yūsuḥp avarkaḷai nōkki,) ‘‘nīṅkaḷ pucikkakkūṭiya uṇavu (veḷiyiliruntu) uṅkaḷiṭam vantu cēruvataṟku muṉṉatākavē ataṉ viḷakkattai nāṉ uṅkaḷukku aṟivittu viṭuvēṉ; (kaṉavukaḷukku viyākkiyāṉam kūṟum) itai eṉ iṟaivaṉē eṉakku aṟivittu irukkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, allāhvai nampikkaik koḷḷātu maṟumaiyai nirākarikkiṉṟa makkaḷuṭaiya mārkkattai niccayamāka nāṉ viṭṭuviṭṭēṉ
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
Eṉ mūtātaikaḷākiya ipṟāhīm, is'hāk, ya'akūp ākiya ivarkaḷiṉ mārkkattaiyē nāṉ piṉpaṟṟiyirukkiṟēṉ. Ātalāl, allāhvukku etaiyum nāṅkaḷ iṇaiyākkuvatu eṅkaḷukkut takumāṉatalla. Ikkoḷkai mītu iruppatu eṅkaḷ mītum maṟṟa maṉitarkaḷ mītum allāh purinta ōr aruḷākum. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ, (allāhviṉ aruḷukku) naṉṟi celuttuvatillai
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
ciṟaikkūṭattil irukkum eṉṉiru tōḻarkaḷē! (Oru caktiyumaṟṟa) māṟupaṭṭa palvēṟu teyvaṅkaḷ naṉṟā? Allatu aṉaivaraiyum aṭakki āḷukiṉṟa orē iṟaivaṉākiya allāh oruvaṉē naṉṟā
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
allāhvait tavirttu nīṅkaḷ vaṇaṅkupavai aṉaittum, nīṅkaḷum uṅkaḷ mūtātaikaḷum vaittuk koṇṭa veṟum (kaṟpaṉaip) peyarkaḷaittavira (uṇmaiyil avai oṉṟumē) illai. Allāh itaṟku ōr ātārattaiyum iṟakkivaikkavumillai; ellā atikāraṅkaḷum allāh oruvaṉukkē tavira (maṟṟevarukkum) illai. Avaṉait tavira (maṟṟa evaṟṟaiyum) nīṅkaḷ vaṇaṅkak kūṭāteṉṟu avaṉē kaṭṭaḷai iṭṭirukkiṟāṉ. Itutāṉ nērāṉa mārkkam. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) aṟiyavillai'' (eṉṟu yūsuḥp avarkaḷukku nallupatēcam ceytu)
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
(mēlum, avarkaḷai nōkki) ‘‘ciṟaikkūṭattil irukkum eṉṉiru tōḻarkaḷē! (Uṅkaḷ kaṉavukaḷiṉ palaṉkaḷāvaṉa:) ‘‘Uṅkaḷil oruvaṉ (viṭutalaiyaṭaintu avaṉ, muṉceytu koṇṭirunta vēlaiyaiyum oppukkoṇṭu, muṉpu pōlavē) taṉ ejamāṉaṉukkut tirāṭcai rasam pukaṭṭik koṇṭiruppāṉ. Maṟṟavaṉō tūkkiliṭappaṭṭu avaṉ talaiyai (kākam, kaḻuku pōṉṟa) paṟavaikaḷ (kottik kottit) tiṉṉum. Nīṅkaḷ viyākkiyāṉam kōriya (kaṉavukaḷiṉ) palaṉ vitikkappaṭṭu viṭṭatu. (Avvāṟu naṭantē tīrum'' eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
Mēlum, avviruvaril evaṉ viṭutalai aṭaivāṉeṉa avar eṇṇiṉārō (avaṉai nōkki) nī uṉ ejamāṉaṉiṭam eṉṉaip paṟṟi (aniyāyamāka ciṟaiyiṭappaṭṭirukkiṟēṉ eṉṟu) kūṟuvāyāka! Eṉṟum coṉṉōr. Eṉiṉum (ciṟaik kūṭattiliruntu viṭutalaiyāki veḷiyēṟiya) avaṉ taṉ ejamāṉaṉiṭam kūṟa irunta (eṇṇat)tai ṣaittāṉ, avaṉukku maṟakkaṭittuviṭṭāṉ. Ātalāl, avar ciṟaikkūṭattil (iṉṉum) pala āṇṭukaḷ taṅkiviṭṭār
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
(oru nāḷaṉṟu) ekiptiṉ aracar (taṉ piratāṉikaḷai nōkki) ‘‘eṉ piratāṉikaḷē! Koḻuttup parutta ēḻu pacukkaḷai, iḷaittu vaṟṟiya ēḻu pacukkaḷ pucippatākavum, naṉku viḷainta pacumaiyāṉa ēḻu katirkaḷaiyum kāyntu ularnta (cāviyāṉa vēṟu ēḻu) katirkaḷaiyum eṉ kaṉavil kaṇṭēṉ. Eṉ piratāṉikaḷē! Nīṅkaḷ kaṉavukaḷukku viyākkiyāṉam kūṟakkūṭiyavarkaḷāka iruntāl eṉ ikkaṉaviṉ palaṉai aṟiviyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘itu (ajīraṇattālum) citaṟiya cintaṉaiyālum ēṟpaṭṭa (vīṇāṉa) kaṉavutāṉ. (Ittakaiya vīṇ) kaṉavukaḷukkuriya viḷakkaṅkaḷai nāṅkaḷ aṟintavarkaḷalla'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
(yūsuḥpiṉ ciṟait) tōḻarkaḷ iruvaril viṭutalai aṭaintavaṉ pala āṇṭukaḷukkup piṉṉar (accamayam avarai) niṉaittu (avar taṉ kaṉavukkuk kūṟiya viyākkiyāṉam muṟṟilum carivara naṭaipeṟṟataiyum eṇṇi, aracarai nōkki) ‘‘aracaratu kaṉaviṉ viyākkiyāṉattai nāṉ uṅkaḷukku aṟivikka muṭiyum. Eṉṉai (ciṟaik kūṭattiluḷḷa yūsuḥpiṭam) aṉuppivaiyuṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉāṉ. (Avvāṟē aracarum yūsuḥpiṭam avaṉai aṉuppivaittār)
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(Avaṉ ciṟaikkūṭam ceṉṟu yūsuḥpai nōkki “kaṉavukaḷukku) uṇmai(yāṉa viyākkiyāṉam) kūṟupavarē! Yūsuḥpē! Koḻuttup parutta ēḻu pacukkaḷai, iḷaittu vaṟṟiya ēḻu pacukkaḷ pucippataip pōlum, mutirntu viḷainta pacumaiyāṉa ēḻu katirkaḷaiyum (cāviyākiya) kāynta maṟṟa ēḻu katirkaḷaiyum (kaṉavil kaṇṭāl ataṉ palaṉ eṉṉa? Atai) nīr eṅkaḷukku aṟivippīrāka! (Eṉṉai aṉuppiya) makkaḷ (itait) terintu koḷvataṟkāka avarkaḷiṭam nāṉ cella vēṇṭiyatu irukkiṟatu'' eṉṟu kūṟiṉāṉ
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
ataṟkavar kūṟiyatāvatu: ‘‘Toṭarntu (vaḻakkam pōl nallavitamāka) ēḻu āṇṭukaḷ nīṅkaḷ vivacāyam ceyvīrkaḷ. Atil nīṅkaḷ aṟuvaṭai ceyyum viḷaiccalkaḷil nīṅkaḷ pucippataṟku vēṇṭiya oru coṟpa aḷavaittavira maṟṟa aṉaittaiyum ataṉ katirkaḷilēyē viṭṭu vaiyuṅkaḷ
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
ataṟkup piṉṉar, kaṭiṉamāṉa (pañcattaiyuṭaiya) ēḻu āṇṭukaḷ varum. Nīṅkaḷ katirkaḷil pattirappaṭutti vaittiruntavaṟṟil (vitaippataṟku vēṇṭiya) coṟpa aḷavait tavira, (nīṅkaḷ cēkarittirunta) aṉaittaiyum (appañcam) tiṉṟuviṭum
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
ataṟkup piṉṉar ōr āṇṭu varum; atil ērāḷamāka maḻai peytu (olivam, tirāṭcai ākiyavai naṉku vaḷarntu, tirāṭcai ākiyavaṟṟiṉ) rasattai maṉitarkaḷ piḻivārkaḷ'' (eṉṟum kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
(Yūsuḥp napi kūṟiyavaṟṟai aracariṭam vantu avaṉ viparamāka aṟivittāṉ.) Ataṟku aracar ‘‘(ivviyākkiyāṉam kūṟiya) avarai eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ'' eṉak kaṭṭaḷaiyiṭṭār. Avaruṭaiya tūtar yūsuḥpiṭam (avarai aḻaittuc) cella (vara)vē (avar tūtaruṭaṉ cella maṟuttu avarai nōkki) ‘‘nīr umatu ejamāṉaṉiṭam tirumpic ceṉṟu, taṅkaḷ kai (viral)kaḷai veṭṭikkoṇṭa peṇkaḷiṉ (uṇmai) viṣayameṉṉa? (Etaṟkāka appeṇkaḷ taṅkaḷ kaikaḷai veṭṭik koṇṭaṉar?) Eṉṟu avaraik kēṭpīrāka. Niccayamāka antap peṇkaḷiṉ cūḻcciyai eṉ iṟaivaṉ naṉkaṟintavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(itaik kēḷviyuṟṟa aracar appeṇkaḷai aḻaittu) ‘‘nīṅkaḷ yūsuḥpai uṅkaḷ viruppattiṟkiṇaṅkumāṟu aḻaitta pōtu uṅkaḷukku ēṟpaṭṭateṉṉa?'' Eṉṟu kēṭṭār. Ataṟku appeṇkaḷ ‘‘allāh mikap paricuttamāṉavaṉ; nāṅkaḷ avariṭattil oru tīṅkaiyum aṟiyavillai'' eṉṟu kūṟiviṭṭārkaḷ. Atipatiyiṉ maṉaiviyō iccamayam uṇmai veḷippaṭṭu viṭṭatu; nāṉtāṉ avarai virumpi aḻaittēṉ. (Avar kūṟiyatil) niccayamāka avar uṇmaiyē coṉṉār'' eṉṟu kūṟiṉāḷ
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
(itaik kēḷviyuṟṟa yūsuḥp ‘‘muṉṉar ceṉṟupōṉa viṣayaṅkaḷai ivvāṟu vicāraṇai ceyyumpaṭi nāṉ kūṟiya) itaṉ kāraṇam; niccayamāka nāṉ (eṉ ejamāṉākiya) avar maṟaivāyirunta camayattil avarukku nāṉ turōkam ceyyavillai eṉpatai avar aṟintu koḷvatuṭaṉ, niccayamāka allāh turōkikaḷiṉ cūḻcciyai naṭaipeṟa viṭuvatillai eṉ(patai aṟivip)pataṟkākavumē'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
‘‘Nāṉ (tavaṟukaḷiliruntu) tūymaiyāṉavaṉ'' eṉṟu eṉṉai paricuttam ceytu koḷḷavillai. Ēṉeṉṟāl, eṉ iṟaivaṉ aruḷ purintālaṉṟi maṉitaṉiṉ carīra iccai, pāvam ceyyumpaṭit tūṇṭakkūṭiyatākavē irukkiṟatu. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ mikka maṉṉippavaṉ makā karuṇaiyāḷaṉ āvāṉ'' (eṉṟār)
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
(yūsuḥpiṉ ñāṉattai aṟinta aracar) ‘‘avarai eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ! Eṉ conta vēlaikku avarai amarttik koḷvēṉ'' eṉṟu (aḻaittu varac ceytu) avaruṭaṉ pēcavē (avaratu tolainōkku cintaṉaiyaik kaṇṭu) ‘‘niccayamāka nīr iṉṟiliruntu nam'miṭam perum matippum nampikkaiyum peṟṟu viṭṭīr'' eṉṟār
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
(ataṟkavar) ‘‘tēciyak kaḷañciyaṅkaḷiṉ nirvākiyāka eṉṉai ākki viṭuvīrāka. Niccayamāka nāṉ avaṟṟaip pātukākka naṉkaṟintavaṉ'' eṉṟu coṉṉār. (Avvāṟē aracar ākkiṉār)
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
yūsuḥp, annāṭṭil tāṉ virumpiya iṭamellām ceṉṟu, virumpum kāriyaṅkaḷai ceytuvara ivvāṟu nām avarukku vacatiyaḷittōm. Nām virumpiyavarkaḷukku (ivvāṟē) aruḷpurikiṟōm. Naṉmai ceytavarkaḷiṉ kūliyai nām vīṇākkuvatillai
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
eṉiṉum, (namakkup) payantu naṭakkum nampikkaiyāḷarkaḷukku maṟumai(yil nām koṭukkum) kūliyō (itaiviṭa) mika mēlāṉatākum. (Yūsuḥp kūṟiyavāṟu tāṉiyaṅkaḷ pattirappaṭuttappaṭṭu vantaṉa. Pañcamum ēṟpaṭṭu, kaṉāṉilirunta ivaruṭaiya cakōtararkaḷ tāṉiyattiṟkāka yūsuḥpiṭam vantaṉar)
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
ākavē, yūsuḥpiṉuṭaiya cakōtararkaḷ avariṭam vantapoḻutu, avarkaḷai avar (taṉ cakōtararkaḷtāṉ eṉa) aṟintukoṇṭār. Āṉāl, avarkaḷō avarai aṟintu koḷḷavillai
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
(Yūsuḥp) avarkaḷukku vēṇṭiya tāṉiyaṅkaḷai tayārpaṭuttik koṭuttu, (tam conta cakōtarar puṉyāmīṉiṉ cukattai avarkaḷiṭam tantiramākap pēcit terintukoṇṭu ‘‘maṟumuṟai nīṅkaḷ vantāl) tantai oṉṟāṉa uṅkaḷ cakōtara(ṉ puṉyāmī)ṉaiyum eṉṉiṭam aḻaittu vāruṅkaḷ. (Nīṅkaḷ kuṟainta kirayam koṭutta pōtilum) niccayamāka nāṉ uṅkaḷukku(t tāṉiyaṅkaḷai) muḻumaiyāka aḷantu koṭuttatuṭaṉ, mikka mēlāṉa vitattil (uṅkaḷukku) viruntu aḷittataiyum nīṅkaḷ kavaṉikkavillaiyā
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
nīṅkaḷ avarai eṉṉiṭam koṇṭu varāviṭṭāl eṉṉiṭamuḷḷa (tāṉiyat)tai uṅkaḷukku aḷantu koṭukka muṭiyātu. Nīṅkaḷ eṉṉai neruṅkavum muṭiyātu'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘nāṅkaḷ avaruṭaiya tantaiyiṭam kēṭṭukkoṇṭu (avarai aḻaittuk koṇṭu varuvataṟku) vēṇṭiya muyaṟcikaḷai niccayamākac ceyvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
(piṉṉar yūsuḥp) taṉ (paṇi) āṭkaḷai nōkki ‘‘avarkaḷ kirayamākak koṭutta poruḷai avarkaḷuṭaiya (poti) mūṭṭaikaḷil (maṟaittu) vaittuviṭuṅkaḷ. Avarkaḷ taṅkaḷ kuṭumpam cērntu (tāṉiya mūṭṭaikaḷai aviḻkkumpōtu) atai aṟintukoṇṭu (atai nam'miṭam celuttat) tirumpi varakkūṭum'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
(tāṉiyam vāṅkiya) avarkaḷ tam tantaiyiṭam tirumpi vanta poḻutu ‘‘eṅkaḷ tantaiyē! (Puṉyāmīṉaiyum nāṅkaḷ aḻaittuc cellāviṭṭāl) eṅkaḷukku(t tāṉiyam) aḷappatu taṭukkappaṭṭuviṭum. Ātalāl, eṅkaḷ cakōtaraṉaiyum eṅkaḷuṭaṉ aṉuppivaippīrāka. Nāṅkaḷ tāṉiyam vāṅkik koṇṭu niccayamāka avaraiyum pātukāttu varuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
(Ataṟku ya'akūp) ‘‘itaṟku muṉṉar ivaruṭaiya cakōtarar (yūsuḥp) viṣayattil nāṉ uṅkaḷai nampi (mōcam pō)ṉatu pōl ivar viṣayattilum nāṉ uṅkaḷai nampuvatā? (Muṭiyātu.) Pātukāppatil allāh mikka mēlāṉavaṉ; avaṉē aruḷ puripavarkaḷilellām mikka aruḷāḷaṉ'' eṉṟu kūṟiviṭṭār
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
piṉṉar, avarkaḷ taṅkaḷ cāmāṉ mūṭṭaikaḷai aviḻttapoḻutu avarkaḷ (kirayamākak) koṭutta poruḷkaḷ (aṉaittum) avarkaḷiṭamē tiruppappaṭṭu viṭṭataik kaṇṭu ‘‘eṅkaḷ tantaiyē! Namakku vēṇṭiyateṉṉa? (Poruḷtāṉē!) Itō! Nām (kirayamākak) koṭutta poruḷkaḷ nam'miṭamē tiruppappaṭṭu viṭṭaṉa. (Puṉyāmīṉaiyum aḻaittuc cella aṉumati tāruṅkaḷ.) Nam kuṭumpattiṟku vēṇṭiya tāṉiyaṅkaḷai vāṅki varuvōm. Eṅkaḷ cakōtaraṉaiyum kāppāṟṟi varuvōm. (Avarukkākavum) ōr oṭṭaka (cumai) tāṉiyattai atikamākavē koṇṭu varuvōm. (Koṇṭu vantirukkum) itu veku coṟpa tāṉiyamtāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
(ataṟku avarkaḷiṉ tantai) ‘‘uṅkaḷ aṉaivaraiyumē (oru āpattu) cūḻntu koṇṭālē tavira niccayamāka avarai eṉṉiṭam nīṅkaḷ koṇṭu varuvīrkaḷeṉṟu allāhviṉ mītu nīṅkaḷ (aṉaivarum) eṉakkuc cattiyam ceytu koṭukkiṉṟa varai nāṉ avarai uṅkaḷuṭaṉ aṉuppavē māṭṭēṉ'' eṉṟu kūṟiṉār. Avarkaḷ (avvāṟu) avarukkuc cattiyam ceytu koṭukkavē, ataṟku avar ‘‘nām ceytukoṇṭa ivvuṭaṉpāṭṭiṟku allāhvē cāṭciyāka irukkiṟāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār. (Piṟaku, puṉyāmīṉai aḻaittuc cella aṉumatiyaḷittār)
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
Piṉṉum (avarkaḷai nōkki) ‘‘eṉ arumai makkaḷē! (Ekiptil nīṅkaḷ aṉaivarum) orē vācalil nuḻaiyātīrkaḷ. Vevvēṟu vācalkaḷ vaḻiyāka (taṉit taṉiyāka) nuḻaiyuṅkaḷ. Allāhviṉ kaṭṭaḷaiyil etaiyum nāṉ uṅkaḷukkut taṭuttuviṭa muṭiyātu. Ēṉeṉṟāl, ellā atikāraṅkaḷum allāhvukkē tavira (vēṟevarukkum) illai. Nāṉ avaṉiṭamē poṟuppai oppaṭaittēṉ. Poṟuppai oppaṭaikka virumpupavarkaḷum avaṉiṭamē poṟuppai oppaṭaikkavum'' eṉṟār
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(ekiptukkuc ceṉṟa) avarkaḷ taṅkaḷ tantaiyiṉ kaṭṭaḷaippaṭi (vevvēṟu pātaikaḷ vaḻiyāka) nuḻaintataṉāl ya'akūpiṉuṭaiya maṉatilirunta (ōr) eṇṇattai, avarkaḷ niṟaivēṟṟiyatait tavira, allāhvuṭaiya (vitiyil uḷḷa enta) oru viṣayattaiyum avarkaḷai viṭṭum taṭukkakkūṭiyatāka irukkavillai. (Ēṉeṉṟāl, iṟutiyāka puṉyāmīṉai avarkaḷ viṭṭuviṭṭu varumpaṭiyē nērntatu.) Eṉiṉum, niccayamāka nām avarukku (yūsuḥpum puṉyāmīṉum uyiruṭaṉ irukkiṉṟaṉar eṉṟa viṣayattai) aṟivittiruntatāl, avar (atai) aṟintavarākavē iruntār. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (atai) aṟiyātavarkaḷākavē iruntaṉar
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarkaḷ aṉaivarum yūsuḥpiṭam ceṉṟapoḻutu, avar taṉ cakōtaraṉ puṉyāmīṉai(t taṉiyāka aḻaittu) amarttikkoṇṭu (avarai nōkki) ‘‘niccayamāka nāṉ umatu cakōtaraṉ (yūsuḥp)tāṉ. Eṉakku ivarkaḷ ceytavaṟṟaip paṟṟi nīr kavalaippaṭātīr'' eṉṟu (irakaciyamākak) kūṟiṉār. (Aṉṟi, um'mai niṟuttikkoḷḷa nāṉ ōr upāyam ceyvēṉ eṉṟār)
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
Piṉṉar, avarkaḷukku vēṇṭiya tāṉiyaṅkaḷait tayārpaṭuttiyapōtu taṉ cakōtara(ṉ puṉyāmī)ṉuṭaiya cumaiyil (oru poṟ)kuvaḷaiyai vaittu viṭṭār. Piṉṉar (avarkaḷ viṭai peṟṟuc ciṟitu tūram cellavē) oruvaṉ avarkaḷai (nōkki) ‘‘ō! Oṭṭakak kūṭṭattārkaḷē! Niccayamāka nīṅkaḷ tiruṭarkaḷtāṉ'' eṉṟu captamiṭṭāṉ
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
ataṟkavarkaḷ, ivarkaḷai muṉṉōkki vantu ‘‘nīṅkaḷ etai iḻantu viṭṭīrkaḷ?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘aracaruṭaiya (aḷavu) marakkālai nāṅkaḷ iḻantu viṭṭōm. Atai evar (tēṭik) koṭutta pōtilum avarukku ōr oṭṭakaic cumai (tāṉiyam vekumati) uṇṭu. Itaṟku nāṉē poṟuppāḷi'' eṉṟu (avarkaḷil oruvaṉ) kūṟiṉāṉ
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
ataṟku ivarkaḷ, ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nāṅkaḷ ivvūril viṣamam ceyvataṟkāka varavillai eṉpatai nīṅkaḷum naṉkaṟivīrkaḷ. Mēlum, nāṅkaḷ tiruṭupavarkaḷum alla'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
ataṟku avarkaḷ ‘‘nīṅkaḷ (itil) poyyarkaḷāka iruntāl ataṟkuriya taṇṭaṉai eṉṉa?'' Eṉṟu kēṭṭaṉar
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ataṟkavarkaḷ ‘‘evaṉuṭaiya cumaiyil atu kāṇappaṭukiṟatō avaṉē ataṟkuriya taṇṭaṉaiyāvāṉ. (Ākavē, avaṉai aṭimaiyāka vaittuk koḷḷalām. Tiruṭum) aniyāyakkārarkaḷukku ivvāṟē nāṅkaḷ taṇṭaṉai aḷippōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
Piṉṉar taṉ cakōtara(ṉ puṉyāmī)ṉiṉ potiyi(ṉaic cōtippata)ṟku muṉṉatāka maṟṟavarkaḷiṉ potikaḷaic cōtikka ārampittār. (Avaṟṟil atu kiṭaikkāmal pōkavē) piṉṉar taṉ cakōtaraṉiṉ mūṭṭaiyiliruntu atai veḷippaṭuttiṉār. (Taṉ cakōtaraṉai eṭuttuk koḷḷa) yūsuḥpukku inta upāyattai nām kaṟpittōm. Allāh nāṭiṉālē tavira avar taṉ cakōtaraṉai eṭuttukkoḷḷa (ekiptu) aracariṉ caṭṭappaṭi muṭiyātiruntatu. Nām virumpiyavarkaḷiṉ patavikaḷai uyarttukiṟōm. Ovvoru kalvimāṉukkum mēlāṉa oru kalvimāṉ irukkiṟāṉ. (Āṉāl, nāmō aṉaivaraiyumviṭa mēlāṉa kalvimāṉ)
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
(puṉyāmīṉiṉ potiyil aḷavu pāttirattaik kaṇṭa yūsuḥpiṉ maṟṟa cakōtararkaḷ) avaṉ (atait) tiruṭiyiruntāl avaṉuṭaiya cakōtaraṉ (yūsuḥpum) itaṟku muṉ niccayamākat tiruṭiyē iruppāṉ eṉṟu (eprū moḻiyil taṅkaḷukkuḷ) kūṟikkoṇṭaṉar. (Itaic ceviyuṟṟa eprū moḻi aṟinta) yūsuḥp (ataṉ uṇmaiyai) avarkaḷukku veḷiyākkātu, atait taṉ maṉattiṟkuḷ vaittuk koṇṭu ‘‘nīṅkaḷ mikap pollātavarkaḷ. (Avaruṭaiya cakōtarar tiruṭiyatāka) nīṅkaḷ kūṟukiṟīrkaḷē. Atai allāh naṉkaṟivāṉ'' eṉṟu kūṟiviṭṭār
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ataṟkavarkaḷ (yūsuḥpai nōkki ekiptiṉ atipatiyākiya) ‘‘ajīsē! (Avaraip paṟṟi kavalaippaṭakkūṭiya) mutirnta vayatuṭaiya tantai avarukku uṇṭu. (Nīr avaraip piṭittuk koṇṭāl ittukkattāl avar iṟantuviṭuvār.) Ākavē, avarukkup patilāka eṅkaḷil oruvarai nīr eṭuttukkoḷvīrāka. Niccayamāka nām uṅkaḷaip perum upakārikaḷil oruvarākavē kāṇkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
Ataṟkavar, evariṭam nam poruḷ kāṇappaṭṭatō avarait tavira (maṟṟevaraiyum) nām piṭittu vaippatai viṭṭu allāh eṅkaḷaik kāppāṉāka! (Maṟṟevaraiyum piṭittukkoṇṭāl) niccayamāka nām perum aniyāyakkārarkaḷ ākiviṭuvōm'' eṉṟu kūṟiviṭṭār
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
avariṭam avarkaḷ nampikkaiyiḻantu viṭavē, avarkaḷ (taṅkaḷukkuḷ) taṉittu ālōcaṉai ceytārkaḷ. Avarkaḷil periyavar (maṟṟavarkaḷai nōkki) ‘‘uṅkaḷ tantai uṅkaḷiṭam allāhviṉ mītu uṟutiyāka cattiyam vāṅkiyiruppatai nīṅkaḷ aṟiyavillaiyā? Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ yūsuḥp viṣayattil ceyta turōkam vēṟu irukkiṟatu. Ākavē, eṉ tantai eṉakku aṉumatiyaḷikkum varai allatu allāh eṉakku oru tīrppaḷikkum varai iṅkiruntu nāṉ akalavē māṭṭēṉ; tīrppaḷippavarkaḷil ellām avaṉtāṉ mikka mēlāṉavaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
(mēlum, avarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (aṉaivarum) uṅkaḷ tantaiyiṭam tirumpac ceṉṟu, eṅkaḷ tantaiyē! Uṅkaḷ makaṉ (puṉyāmīṉ) meyyākavē tiruṭiviṭṭāṉ. Uṇmaiyākavē eṅkaḷukkut terintataiyē tavira (vēṟoṉṟum) kūṟavillai. Maṟaivāka naṭaipeṟṟa (ikkāriyat)til iruntu (avarai) pātukāttuk koḷḷa eṅkaḷāl muṭiyāmalāki viṭṭatu eṉṟum
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
(nāṅkaḷ colvatai nīr nampāviṭṭāl) nāṅkaḷ ceṉṟirunta avvūrāraiyum eṅkaḷuṭaṉ vanta oṭṭakak kūṭṭattiṉaraiyum nīr kēṭṭaṟintu koḷvīrāka. Niccayamāka nāṅkaḷ uṇmaiyē kūṟukiṟōm'' (eṉṟu collumpaṭiyākak kūṟi avarkaḷai aṉuppiviṭṭu, tāṉ maṭṭum yūsuḥpiṭamē iruntu koṇṭār)
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
(Ūr tirumpiya maṟṟa cakōtararkaḷ itait taṅkaḷ tantai ya'akūp napiyiṭam kūṟavē, ataṟkavar ‘‘nīṅkaḷ kūṟuvatu cariyalla!) Māṟāka, uṅkaḷ maṉam, oru (tavaṟāṉa) viṣayattaic ceyyumpaṭi uṅkaḷait tūṇṭiviṭṭatu. Ākavē, (evaraiyum kuṟaikūṟātu) cakittuk koḷvatē mikka naṉṟu. Allāh avarkaḷ aṉaivaraiyum eṉṉiṭam koṇṭu vantu cērttuviṭuvāṉ. Niccayamāka avaṉ aṉaittaiyum aṟintavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ'' eṉṟu kūṟiviṭṭu
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
avarkaḷai viṭṭuvilakic ceṉṟu, ‘‘yūsuḥpaip paṟṟi eṉ tukkamē!'' Eṉṟu avar captamiṭṭār. Avaratu iru kaṇkaḷum tukkattāl (aḻutaḻutu) veḷuttup pūttuppōyiṉa. Piṉṉar, avar taṉ kōpattai viḻuṅki aṭakkik koṇṭār
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
(innilaimaiyaik kaṇṭa avaruṭaiya makkaḷ avarai nōkki,) ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nīr yūsuḥpai niṉaittu iḷaittu (uruki) iṟantuviṭum varai (avaruṭaiya eṇṇattai) viṭamāṭṭīr'' eṉṟu kaṭintu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
ataṟkavar ‘‘eṉ kavalaiyaiyum tukkattaiyum allāhviṭamē nāṉ muṟaiyiṭukiṟēṉ. Nīṅkaḷ aṟiyātavaṟṟaiyum allāhvi(ṉ aruḷi)ṉāl nāṉ aṟintirukkiṟēṉ
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
eṉ makkaḷē! Nīṅkaḷ ceṉṟu yūsuḥpaiyum, avaratu cakōtararaiyum tēṭippāruṅkaḷ. Allāhviṉ aruḷaippaṟṟi nīṅkaḷ nampikkai iḻantu viṭātīrkaḷ; niccayamāka (naṉṟikeṭṭa) nampikkaiyaṟṟavarkaḷait tavira (maṟṟevarum) allāhviṉ aruḷil nampikkai iḻantuviṭa māṭṭārkaḷ'' eṉṟu(m, piṉṉum orumuṟai ekiptukkuc ceṉṟu tēṭumpaṭiyum) kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
Piṟaku, ivarkaḷ (ekiptukku vantu) yūsuḥpiṭam ceṉṟu avarai nōkki (‘‘misriṉ atipatiyākiya) ajīsē! Eṅkaḷaiyum eṅkaḷ kuṭumpattaiyum (pañcattiṉ) koṭumai piṭittuk koṇṭatu. (Eṅkaḷiṭamirunta) oru aṟpapporuḷaiyē nāṅkaḷ koṇṭu vantirukkiṟōm. (Ataik kavaṉiyātu) eṅkaḷukku vēṇṭiya tāṉiyattai muḻumaiyāka aḷantu koṭuttu mēṟkoṇṭum eṅkaḷukkut tāṉamākavum koṭuttaruḷvīrāka! Niccayamāka allāh tāṉam ceypavarkaḷukku nalla piratipalaṉ aḷippāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
(accamayam avar avarkaḷai nōkki,) ‘‘nīṅkaḷ aṟiyāmaiyil āḻntu kiṭantapōtu yūsuḥpaiyum avaruṭaiya cakōtararaiyum eṉṉa ceytīrkaḷ eṉpatai nīṅkaḷ aṟivīrkaḷā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
ataṟkavarkaḷ (tiṭukkiṭṭu) ‘‘meyyākavē nīr yūsuḥpāka iruppīrō?'' Eṉṟu kēṭṭārkaḷ. Ataṟkavar ‘‘nāṉtāṉ yūsuḥp! Ivar eṉ cakōtarar. Niccayamāka allāh eṅkaḷ mītu pēraruḷ purintirukkiṟāṉ. Ēṉeṉṟāl, niccayamāka evar iṟai accamuṭaiyavarāka iruntu, ciramaṅkaḷaiyum cakittuk koḷkiṟārō (attakaiya) naṉmai ceytavarkaḷiṉ kūliyai niccayamāka allāh vīṇākki viṭuvatillai'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
ataṟkavarkaḷ, ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Nāṅkaḷ (umakkup perum) tīṅkiḻaittōm. Āyiṉum niccayamāka allāh eṅkaḷaiviṭa um'mai mēṉmaiyākki vaittirukkiṟāṉ. (Eṅkaḷukku naṉmai ceyya allāh uṅkaḷukkuc cantarppamum aḷittirukkiṟāṉ)'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
ataṟkavar ‘‘iṉṟaiya tiṉam uṅkaḷ mītu oru kuṟṟamum illai. Allāh(vum) uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉittu viṭuvāṉāka! Avaṉ karuṇaiyāḷarkaḷilellām makā karuṇaiyāḷaṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
‘‘Nīṅkaḷ eṉ intac caṭṭaiyaik koṇṭu pōy eṉ tantai mukattil pōṭuṅkaḷ. (Ataṉāl uṭaṉē) avar (iḻanta) pārvaiyai aṭaintu viṭuvār. Piṉṉar nīṅkaḷ uṅkaḷ kuṭumpattiluḷḷa aṉaivaraiyum aḻaittuk koṇṭu eṉṉiṭam vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟi (aṉuppi)ṉār
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
avarkaḷiṉ oṭṭaka vākaṉaṅkaḷ (ekiptiliruntu) piriyavē, avarkaḷiṉ tantai (‘‘itō) yūsuḥpuṭaiya vāṭaiyai niccayamāka nāṉ nukarkiṟēṉ; (itaṉāl) eṉṉai nīṅkaḷ paittiyakkāraṉ eṉṟu eṇṇāmalirukka vēṇṭumē!'' Eṉṟār
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
(itaic ceviyuṟṟa avaruṭaiya makkaḷ) ‘‘allāhviṉ mītu cattiyamāka! Meyyākavē nīr umatu paḻaiya tavaṟāṉa eṇṇattiltāṉ irukkiṟīr'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
accamayam (yūsuḥpaip paṟṟi) naṟceyti kūṟupavarum vantu, (yūsuḥpuṭaiya caṭṭaiyai) avar (tantaiyiṉ) mukattil pōṭavē, avar iḻanta (taṉ kaṇ) pārvaiyai aṭaintu ‘‘(yūsuḥp uyirōṭiruppataip paṟṟi) nīṅkaḷ aṟiyāta vaṟṟaiyellām allāhviṉ aruḷaik koṇṭu niccayamāka nāṉ aṟivēṉ eṉpatāka (muṉṉar) nāṉ uṅkaḷukkuk kūṟavillaiyā?'' Eṉṟu kēṭṭār
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
(ataṟkuḷ ekiptu ceṉṟirunta avaruṭaiya maṟṟa piḷḷaikaḷum vantu) ‘‘eṅkaḷ tantaiyē! Eṅkaḷ pāvaṅkaḷai maṉṉikkumpaṭi nīr pirārttippīrāka! Meyyākavē nāṅkaḷ perum tavaṟiḻaittuviṭṭōm'' eṉṟu (avarkaḷē) kūṟiṉārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
ataṟkavar, nāṉ eṉ iṟaivaṉiṭam piṉṉar uṅkaḷukkāka maṉṉippaik kōruvēṉ. Niccayamāka avaṉ mika maṉṉippavaṉ, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāṉ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
(Piṉṉar, kuṭumpattuṭaṉ kaṉāṉilirunta) avarkaḷ yūsuḥpiṭam (ekiptukku) vantapoḻutu avar taṉ tāy tantaiyai (ekiptiṉ ellaiyil kāttiruntu) mika mariyātaiyuṭaṉ varavēṟṟu ‘‘(allāhviṉ aruḷāl) nīṅkaḷ ekiptil nuḻaiyuṅkaḷ! Allāh nāṭiṉāl nīṅkaḷ accamaṟṟavarkaḷāy iruppīrkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉār
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
piṉṉar avar taṉ tāyaiyum, tantaiyaiyum cim'mācaṉattiṉ mītu uyartti (amartti)ṉār. (Ekiptiṉ atipatiyāka irunta) avarukku (akkālattiya muṟaippaṭi) avarkaḷ aṉaivarum ciram paṇintu mariyātai celuttiṉārkaḷ. Accamayam yūsuḥp (taṉ tantaiyai nōkki) ‘‘eṉ tantaiyē! Muṉṉar nāṉ kaṇṭa kaṉaviṉ viyākkiyāṉam itutāṉ. Eṉ iṟaivaṉ atai uṇmaiyākki viṭṭāṉ. (Evaruṭaiya cipāricumiṉṟiyē) ciṟaikkūṭattiliruntu eṉṉai avaṉ veḷiyēṟṟiyatuṭaṉ eṉakkum, eṉ cakōtararkaḷukkumiṭaiyil ṣaittāṉ piriviṉaiyai uṇṭupaṇṇiya piṉṉarum uṅkaḷ aṉaivaraiyum pālaivaṉattiliruntu eṉṉiṭam koṇṭu vantu oṉṟu cērttataṉ mūlam (eṉ iṟaivaṉ) niccayamāka eṉmītu pērupakāram purintirukkiṟāṉ. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ, tāṉ virumpiyavarkaḷ mītu uḷḷaṉpuṭaiyavaṉ. Niccayamāka avaṉtāṉ (aṉaittaiyum) naṉkaṟintavaṉ, mikka ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ'' eṉṟār
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
‘‘eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka nī eṉakku ōr āṭciyaiyum tantaruḷpurintu, kaṉavukaḷiṉ viyākkiyāṉaṅkaḷaiyum eṉakkuk kaṟpittāy. Vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum nītāṉ paṭaittāy. Im'maiyilum, maṟumaiyilum eṉṉai pātukāppavaṉum nītāṉ. Muṟṟilum (uṉakku) vaḻippaṭṭavaṉākavē eṉṉai nī kaippaṟṟik koḷvāyāka! Nallaṭiyār kūṭṭattilum eṉṉai nī cērttu viṭuvāyāka!'' (Eṉṟu pirārttittār)
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
(Napiyē) itu (nīr aṟiyāta) maṟaivāṉa viṣayaṅkaḷil uḷḷatākum. Avarkaḷ cūḻcci ceytu (yūsuḥpaik kiṇaṟṟil taḷḷa vēṇṭumeṉṟa) taṅkaḷ tiṭṭattai vakutta poḻutu nīr avarkaḷuṭaṉ irukkavillai. (Eṉiṉum) ivaṟṟai nām umakku vahyi mūlamē aṟivittōm
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
nīṅkaḷ evvaḷavutāṉ virumpiyapōtilum (anta)maṉitaril perum pālāṉavarkaḷ (um'mai napi eṉṟu) nampavē māṭṭārkaḷ
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
itaṟkāka nīr avarkaḷiṭattil oru kūliyum kēṭpatu illai. Ulakattār aṉaivarukkum itu oru nalla paṭippiṉaiyē tavira vēṟillai
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
(ivvāṟē) vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum ettaṉaiyō attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa. Avaṟṟiṉ muṉ avarkaḷ (aṉu tiṉamum) celkiṉṟaṉar. Eṉiṉum, avarkaḷ avaṟṟai (cintikkātu) puṟakkaṇittē viṭukiṉṟaṉar
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
avarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ allāhvai nampikkai koḷvatillai, avarkaḷ avaṉukku iṇaivaittē tavira
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
(avarkaḷaic) cūḻntu koḷḷakkūṭiya allāhviṉ vētaṉai avarkaḷiṭam varāteṉṟō allatu avarkaḷ aṟiyāta nilaimaiyil tiṭukūṟāy (avarkaḷuṭaiya) muṭivu kālam avarkaḷukku varāteṉṟō avarkaḷ accamaṟṟirukkiṉṟaṉarā
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(napiyē!) Kūṟuvīrāka: ‘‘Ituvē eṉatu (nērāṉa) vaḻi. Nāṉ (uṅkaḷai) allāhviṉ pakkam aḻaikkiṟēṉ. Teḷivāṉa ātārattiṉ mītē nāṉum eṉṉaip piṉpaṟṟiyavarkaḷum irukkiṟōm. (Iṇai tuṇaikaḷai viṭṭu) allāh mikap paricuttamāṉavaṉ. Ākavē, nāṉ (avaṉukku) iṇaivaippavarkaḷil uḷḷavaṉ illai
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Umakku muṉṉar paṟpala ūrārukkum nām aṉuppiya tūtarkaḷ avvūrkaḷilirunta āṭavarkaḷē tavira vēṟillai. Eṉiṉum, avarkaḷukku (nam kaṭṭaḷaikaḷai) vahyi mūlam aṟivittōm. Ivarkaḷ pūmiyil pirayāṇam ceyyavillaiyā? (Avvāṟu ceytāl) ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷiṉ muṭivu evvāṟāyiṟṟu eṉpatai ivarkaḷ kaṇṭu koḷvārkaḷ. Maṟumaiyiṉ vīṭutāṉ iṟaiyaccam uṭaiyavarkaḷukku mikka mēlāṉatu. Ivvaḷavukūṭa nīṅkaḷ aṟintu koḷḷa vēṇṭāmā
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
nam tūtarkaḷ (tāṅkaḷ) poyyākkappaṭṭu viṭṭatāka niṉaittu, nampikkai iḻantu viṭumvarai (avvakkiramakkārarkaḷai nām viṭṭu vaittōm.) Piṉṉar, nam utavi avarkaḷai vantaṭaintatu. Nām nāṭiyavarkaḷ pātukākkappaṭṭaṉar. Kuṟṟam ceyyum makkaḷai viṭṭu nam vētaṉai nīkkappaṭātu
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
aṟivuṭaiyavarkaḷukku (napimārkaḷākiya) ivarkaḷuṭaiya carittiraṅkaḷil nallatōr paṭippiṉai niccayamāka irukkiṟatu. (Itu) poyyāṉa kaṭṭuk kataiyalla; āṉāl, avarkaḷiṭamuḷḷa vētattai uṇmaiyākki vaittu ovvoru viṣayattaiyum vivarittuk kūṟuvatāka irukkiṟatu. Mēlum, nampikkaiyāḷarkaḷukku nērāṉa vaḻiyākavum ōr aruḷākavum irukkiṟatu
Surah Yusuf, Verse 111