Surah Ar-Rad - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓمٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِۗ وَٱلَّذِيٓ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ ٱلۡحَقُّ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
aliḥp lām mīm ṟā. Ivai ivvētattiṉ (cila) vacaṉaṅkaḷākum. (Napiyē!) Umatu iṟaivaṉāl umakku iṟakkappaṭum itu muṟṟilum uṇmaiyāṉatu. Eṉiṉum, maṉitarkaḷil perumpālāṉavarkaḷ (itai) nampuvatillai
Surah Ar-Rad, Verse 1
ٱللَّهُ ٱلَّذِي رَفَعَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ بِغَيۡرِ عَمَدٖ تَرَوۡنَهَاۖ ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰ عَلَى ٱلۡعَرۡشِۖ وَسَخَّرَ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَۖ كُلّٞ يَجۡرِي لِأَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ يُدَبِّرُ ٱلۡأَمۡرَ يُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُم بِلِقَآءِ رَبِّكُمۡ تُوقِنُونَ
Vāṉaṅkaḷai tūṇiṉṟiyē uyarttiyavaṉ allāhvē! Atai nīṅkaḷ (uṅkaḷ kaṇkaḷāl) kāṇkiṟīrkaḷ. Aṉṟi arṣiṉ mītu avaṉ (taṉ makimaikkuttakkavāṟu) uyarntu viṭṭāṉ. Avaṉē cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum taṉ atikārattiṟkuḷ vaittirukkiṟāṉ. (Ivai) ovvoṉṟum (avaṟṟiṟkuk) kuṟippiṭṭa kāla tiṭṭappaṭi naṭantu varukiṟatu. (Avaṟṟil naṭaipeṟum) cakala kāriyaṅkaḷaiyum avaṉē tiṭṭamiṭukiṟāṉ. Nīṅkaḷ (iṟanta piṉṉar uyirpeṟṟu) uṅkaḷ iṟaivaṉaic cantippatai uṟuti koḷvataṟkāka (taṉ) vacaṉaṅkaḷai (ivvāṟu uṅkaḷukku) vivarittu aṟivikkiṟāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 2
وَهُوَ ٱلَّذِي مَدَّ ٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ فِيهَا رَوَٰسِيَ وَأَنۡهَٰرٗاۖ وَمِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ جَعَلَ فِيهَا زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِۖ يُغۡشِي ٱلَّيۡلَ ٱلنَّهَارَۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَتَفَكَّرُونَ
avaṉtāṉ pūmiyai virittu, atil uṟutiyāṉa (periya periya) malaikaḷaiyum (nīṇṭa) āṟukaḷaiyum amaittāṉ. Ovvoru kaṉivarkkat(tiṉ maraṅkaḷaiyum āṇ peṇ koṇṭa ja)tai jataikaḷākkiṉāṉ. Iravaik koṇṭu pakalai mūṭukiṟāṉ. Cintikkakkūṭiya makkaḷukku niccayamāka itil pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Ar-Rad, Verse 3
وَفِي ٱلۡأَرۡضِ قِطَعٞ مُّتَجَٰوِرَٰتٞ وَجَنَّـٰتٞ مِّنۡ أَعۡنَٰبٖ وَزَرۡعٞ وَنَخِيلٞ صِنۡوَانٞ وَغَيۡرُ صِنۡوَانٖ يُسۡقَىٰ بِمَآءٖ وَٰحِدٖ وَنُفَضِّلُ بَعۡضَهَا عَلَىٰ بَعۡضٖ فِي ٱلۡأُكُلِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
pūmiyil pala tokutikaḷai cērntāṟpōl amaittu (atil) tirāṭcai, tāṉiyappayir nilaṅkaḷaiyum, pērīccantōppukaḷaiyum ākkiṉāṉ; kiḷaikaḷ uḷḷatum, kiḷaikaḷ illātatumāṉa maraṅkaḷaiyum (uṟpatti ceykiṟāṉ. Ivai aṉaittiṟkum) orēvita nīr pukaṭṭappaṭṭapōtilum, cilavaṟṟaiviṭa cilavaṟṟai cuvaiyil nām mēṉmaiyākki vaittōm. Itil, aṟivuṭaiya makkaḷukku niccayamāka pala attāṭcikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Ar-Rad, Verse 4
۞وَإِن تَعۡجَبۡ فَعَجَبٞ قَوۡلُهُمۡ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبًا أَءِنَّا لَفِي خَلۡقٖ جَدِيدٍۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ ٱلۡأَغۡلَٰلُ فِيٓ أَعۡنَاقِهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(Napiyē! Innirākarippavarkaḷ um'maip poyyākkuvatu paṟṟi) nīr āccariyappaṭuvatāyiṉ, avarkaḷ kūṟuvatu (itai viṭa) mikka āccariyamāṉatē! (Ēṉeṉṟāl) ‘‘nām (iṟantu ukki) maṇṇāyp pōṉataṉ piṉṉarā putitāka nām paṭaikkappaṭṭu viṭuvōm?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟa ivarkaḷ, taṅkaḷaip paṭaitta iṟaivaṉaiyē nirākarikkiṉṟaṉar. (Ākavē, maṟumaiyil) ivarkaḷuṭaiya kaḻuttil vilaṅkiṭappaṭum. Ivarkaḷ narakavācikaḷē! Atil eṉṟeṉṟum ivarkaḷ taṅkiviṭuvārkaḷ
Surah Ar-Rad, Verse 5
وَيَسۡتَعۡجِلُونَكَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِ وَقَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِمُ ٱلۡمَثُلَٰتُۗ وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو مَغۡفِرَةٖ لِّلنَّاسِ عَلَىٰ ظُلۡمِهِمۡۖ وَإِنَّ رَبَّكَ لَشَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
(napiyē!) Naṉmai varuvataṟku muṉṉatākavē tīṅkai varavaittukkoḷḷa ivarkaḷ um'miṭam avacarappaṭukiṉṟaṉar. Ittakaiya pala viṣayaṅkaḷ ivarkaḷukku muṉṉarum niccayamāka nikaḻntē irukkiṉṟaṉa. Niccayamāka umatu iṟaivaṉ maṉitarkaḷiṉ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippavaṉāka irunta pōtilum, niccayamāka umatu iṟaivaṉ vētaṉai ceyvatilum mikak kaṭumaiyāṉavaṉ āvāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 6
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦٓۗ إِنَّمَآ أَنتَ مُنذِرٞۖ وَلِكُلِّ قَوۡمٍ هَادٍ
‘‘(napiyē!) Innirākarippavarkaḷ (um'maip paṟṟi) ivar mītu ivaruṭaiya iṟaivaṉi ṭamiruntu (nām virumpukiṟavāṟu) ōr attāṭci iṟakkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. (Napiyē!) Nīr accamūṭṭi eccarikkai ceykiṟavarē tavira vēṟillai; (ākavē, avarkaḷ virumpiyavāṟellām ceyya vēṇṭuvatu umatu kaṭamai illai. Ivvāṟē) ovvoru vakuppārukkum (oru) vaḻikāṭṭi vantirukkiṟār
Surah Ar-Rad, Verse 7
ٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تَحۡمِلُ كُلُّ أُنثَىٰ وَمَا تَغِيضُ ٱلۡأَرۡحَامُ وَمَا تَزۡدَادُۚ وَكُلُّ شَيۡءٍ عِندَهُۥ بِمِقۡدَارٍ
ovvoru peṇṇum (karppattil) cumantu koṇṭiruppa(tu āṇā, peṇṇā eṉpa)taiyum allāh naṉkaṟikiṟāṉ. Karppappaikaḷ (karppam tarikkum camayam) curuṅkuvataiyum, (piracavikkum poḻutu) avai virivataiyum avaṉ aṟikiṟāṉ. (Karppaṅkaḷiluḷḷa) ovvoṉṟilum (akkarppaṅkaḷil taṅkiyirukka vēṇṭiya kālam ākiyavai) avaṉiṭam kuṟippiṭappaṭṭē irukkiṉṟaṉa
Surah Ar-Rad, Verse 8
عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِ ٱلۡكَبِيرُ ٱلۡمُتَعَالِ
(Itu maṭṭumā! Ellā) maṟaivāṉavaṟṟaiyum veḷippaṭaiyāṉavaṟṟaiyum avaṉ naṉkaṟintavaṉ; avaṉ mikap periyavaṉ; mika mika uyarntavaṉ
Surah Ar-Rad, Verse 9
سَوَآءٞ مِّنكُم مَّنۡ أَسَرَّ ٱلۡقَوۡلَ وَمَن جَهَرَ بِهِۦ وَمَنۡ هُوَ مُسۡتَخۡفِۭ بِٱلَّيۡلِ وَسَارِبُۢ بِٱلنَّهَارِ
uṅkaḷil evarēṉum (taṉ) vārttaiyai rakaciyamāka vaittuk koṇṭālum allatu atai pakiraṅkamākak kūṟiṉālum (avaṉukku iraṇṭum) camamē! (Avvāṟē uṅkaḷil) evarum iravil tāṉ ceyvatai maṟaittukkoṇṭālum allatu pakalil pakiraṅkamākac ceytālum (aṉaittum avaṉukkuc camamē! Aṉaivariṉ ceyalaiyum avaṉ naṉkaṟivāṉ)
Surah Ar-Rad, Verse 10
لَهُۥ مُعَقِّبَٰتٞ مِّنۢ بَيۡنِ يَدَيۡهِ وَمِنۡ خَلۡفِهِۦ يَحۡفَظُونَهُۥ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُغَيِّرُ مَا بِقَوۡمٍ حَتَّىٰ يُغَيِّرُواْ مَا بِأَنفُسِهِمۡۗ وَإِذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِقَوۡمٖ سُوٓءٗا فَلَا مَرَدَّ لَهُۥۚ وَمَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَالٍ
(maṉitaṉ ennilaimaiyilirunta pōtilum) avaṉukku muṉṉum piṉṉum toṭarntu varakkūṭiya (vāṉavarkaḷ) palar irukkiṉṟaṉar. Avarkaḷ allāhvuṭaiya kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu avaṉai pātukākkiṟārkaḷ. Maṉitarkaḷ (taṅkaḷ tīya naṭattaiyai viṭṭu) taṅkaḷai māṟṟikkoḷḷāta varai niccayamāka allāhvum (avarkaḷukkup purinta aruḷai) māṟṟi viṭuvatillai. Allāh oru vakuppārai vētaṉai ceyya nāṭiṉāl, atait taṭuppavarkaḷ oruvarum illai; avarkaḷukku utavi ceypavarkaḷum avaṉait tavira vēṟu yārum illai
Surah Ar-Rad, Verse 11
هُوَ ٱلَّذِي يُرِيكُمُ ٱلۡبَرۡقَ خَوۡفٗا وَطَمَعٗا وَيُنشِئُ ٱلسَّحَابَ ٱلثِّقَالَ
(uṅkaḷukku) payattaiyum ātaravaiyum tarakkūṭiya miṉṉalai avaṉē uṅkaḷ muṉ pirakācikkac ceykiṟāṉ. (Maḻaiyaic cumanta) paḷuvāṉa mēkaṅkaḷaiyum avaṉē kiḷappukiṟāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 12
وَيُسَبِّحُ ٱلرَّعۡدُ بِحَمۡدِهِۦ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ مِنۡ خِيفَتِهِۦ وَيُرۡسِلُ ٱلصَّوَٰعِقَ فَيُصِيبُ بِهَا مَن يَشَآءُ وَهُمۡ يُجَٰدِلُونَ فِي ٱللَّهِ وَهُوَ شَدِيدُ ٱلۡمِحَالِ
iṭikaḷum maṟṟa vāṉavarkaḷum avaṉukkup payantu avaṉait tuti ceytu pukaḻkiṉṟaṉar. Avaṉē iṭikaḷai viḻacceytu, ataikkoṇṭu avaṉ nāṭiyavarkaḷait tākkukiṟāṉ. (Ivvāṟu iruntum) avarkaḷ allāhvai paṟṟi (uṅkaḷiṭam) tarkkikkiṉṟaṉar. Avaṉō (avarkaḷait taṇṭikkak karutiṉāl avarkaḷ) naḻuvātu mikka palamākap piṭittuk koḷpavaṉ
Surah Ar-Rad, Verse 13
لَهُۥ دَعۡوَةُ ٱلۡحَقِّۚ وَٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦ لَا يَسۡتَجِيبُونَ لَهُم بِشَيۡءٍ إِلَّا كَبَٰسِطِ كَفَّيۡهِ إِلَى ٱلۡمَآءِ لِيَبۡلُغَ فَاهُ وَمَا هُوَ بِبَٰلِغِهِۦۚ وَمَا دُعَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ إِلَّا فِي ضَلَٰلٖ
(Nām pirārttaṉai ceytu) uṇmaiyāka aḻaikkat takuti uṭaiyavaṉ avaṉē. Evarkaḷ avaṉaiyaṉṟi (maṟṟa poyyāṉa teyvaṅkaḷaip pirārttaṉai ceytu) aḻaikkiṟārkaḷō avarkaḷukku, avai etaiyum koṭuttu viṭātu. (Allāhvait tavira maṟṟavaṟṟai aḻaippavarkaḷiṉ utāraṇam:) Taṇṇīr (tāṉākavē) taṉ vāyil ceṉṟuviṭa vēṇṭumeṉṟu karuti, taṉ iru kaikaḷaiyum (nīṭṭi aḷḷik kuṭikkāmal) virittuk koṇṭē iruppavaṉaip pōl irukkiṟatu. (Atai avaṉ taṉ kaiyāl aḷḷik kuṭikkum varai avaṉuṭaiya) vāyai atu aṭaintuviṭātu. (Poyyāṉa teyvaṅkaḷiṭam) nirākarippavarkaḷ ceyyum pirārttaṉai (ittakaiya) vaḻikēṭākavē irukkiṟatu
Surah Ar-Rad, Verse 14
وَلِلَّهِۤ يَسۡجُدُۤ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ طَوۡعٗا وَكَرۡهٗا وَظِلَٰلُهُم بِٱلۡغُدُوِّ وَٱلۡأٓصَالِ۩
vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum iruppavai aṉaittum (avai) virumpiṉālum, virumpāviṭṭālum allāhvukkuc cirampaṇintu vaḻipaṭṭē tīrum. Kālaiyilum mālaiyilum avaṟṟiṉ niḻalkaḷum (avaṉuṭaiya kaṭṭaḷaikku vaḻippaṭṭē muṉ piṉ celkiṉṟaṉa)
Surah Ar-Rad, Verse 15
قُلۡ مَن رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ قُلِ ٱللَّهُۚ قُلۡ أَفَٱتَّخَذۡتُم مِّن دُونِهِۦٓ أَوۡلِيَآءَ لَا يَمۡلِكُونَ لِأَنفُسِهِمۡ نَفۡعٗا وَلَا ضَرّٗاۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُ أَمۡ هَلۡ تَسۡتَوِي ٱلظُّلُمَٰتُ وَٱلنُّورُۗ أَمۡ جَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ خَلَقُواْ كَخَلۡقِهِۦ فَتَشَٰبَهَ ٱلۡخَلۡقُ عَلَيۡهِمۡۚ قُلِ ٱللَّهُ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُوَ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّـٰرُ
(Napiyē! Avarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittu nirvakippavaṉ yār?'' Eṉṟu kēṭpīrāka. (Itaṟku avarkaḷ patil kūṟuvateṉṉa!) Nīrē (avarkaḷai nōkki) ‘‘allāhtāṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka. Avvāṟirukka ‘‘avaṉai aṉṟi (poyyāṉa teyvaṅkaḷai) pātukāvalarkaḷāka nīṅkaḷ eṭuttuk koḷkiṟīrkaḷā? Avai taṅkaḷukkē oru naṉmaiyum tīmaiyum ceyya caktiyaṟṟavaikaḷāy irukkiṉṟaṉa'' eṉṟum kūṟuvīrāka. (Iṉṉum, avarkaḷai nōkki) ‘‘kuruṭarum, pārvai uṭaiyavarum camamāvārā? Allatu iruḷum pirakācamum camamākumā?'' Eṉṟu kēṭpīrāka. Allatu ‘‘avarkaḷ (iṟaivaṉukku) iṇaiyākkik koṇṭirukkum teyvaṅkaḷ allāh paṭaittiruppataip pōl etaiyum paṭaittirukkiṉṟaṉavā?'' (Eṉṟum kēṭpīrāka.) Avvāṟāyiṉ (inta ulakaip) paṭaittavaṉ (yāreṉpatil) avarkaḷukkuḷ cantēkamē ēṟpaṭṭirukkalām. (Avvāṟum illaiyē! Ākavē, avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: (Ivvulakiluḷḷa) ovvoṉṟaiyum paṭaippavaṉ allāhtāṉ. Avaṉ oruvaṉē! (Avaṉukku iṇai tuṇaiyillai.) Avaṉē (ulakiluḷḷa aṉaittaiyum) aṭakki āḷukiṟāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 16
أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَسَالَتۡ أَوۡدِيَةُۢ بِقَدَرِهَا فَٱحۡتَمَلَ ٱلسَّيۡلُ زَبَدٗا رَّابِيٗاۖ وَمِمَّا يُوقِدُونَ عَلَيۡهِ فِي ٱلنَّارِ ٱبۡتِغَآءَ حِلۡيَةٍ أَوۡ مَتَٰعٖ زَبَدٞ مِّثۡلُهُۥۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡحَقَّ وَٱلۡبَٰطِلَۚ فَأَمَّا ٱلزَّبَدُ فَيَذۡهَبُ جُفَآءٗۖ وَأَمَّا مَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ فَيَمۡكُثُ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ كَذَٰلِكَ يَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ
‘‘Avaṉtāṉ mēkattiliruntu maḻaiyaip poḻivikkiṟāṉ. (Atu poḻikiṉṟa) nīrukkut takkavāṟu (ciṟiya periya) ōṭaikaḷāka ōṭukiṟatu. (Avvōṭaikaḷil) veḷḷam nuraikaḷai mēl cumantu celkiṟatu. Ivvāṟē āparaṇaṅkaḷukkākavō allatu maṟṟa cāmāṉkaḷukkākavō (ulōkaṅkaḷai) neruppil vaittu urukkum poḻutum ataip pōṉṟa (aḻukku) nurai mitakkiṟatu. Cattiyattiṟkum acattiyattiṟkum allāh itai utāraṇamākak kūṟukiṟāṉ. Ēṉeṉil, (aḻukku) nuraiyō payaṉaṟṟatāka (iruppatāl) aḻintu (maṟaintu) viṭukiṟatu. Maṉitaṉukkup payaṉaḷikkakkūṭiyavaiyō pūmiyil (cērttu vaikkappaṭṭu) nilaiyāka irukkiṉṟaṉa. Ivvāṟē (nampikkai aṟṟavarkaḷai aḻukku nuraikkum, nampikkaiyāḷarkaḷai pūmiyil cērttu vaikkappaṭum payaṉtarum poruḷkaḷukkum oppiṭṭu) allāh (pala) utāraṇaṅkaḷai kūṟukiṟāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 17
لِلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِرَبِّهِمُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَٱلَّذِينَ لَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُۥ لَوۡ أَنَّ لَهُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لَٱفۡتَدَوۡاْ بِهِۦٓۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡحِسَابِ وَمَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
evarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya aḻaippai ēṟṟuk koḷkiṟārkaḷō avarkaḷukku (atu) muṟṟilum naṉmaiyākum. Evarkaḷ avaṉ aḻaippukkup patil kūṟavillaiyō atu avarkaḷukku(k kēṭākum. Ēṉeṉṟāl) pūmiyiluḷḷa poruḷkaḷ aṉaittum contamāka iruntu, attuṭaṉ ataip pōṉṟatoru pākamum (avarkaḷiṭam) iruntāl (maṟumaiyil avarkaḷukkuk kiṭaikkakkūṭiya) vētaṉaiyiliruntu tappittukkoḷḷa ivai aṉaittaiyum taṅkaḷukkup piratiyākak koṭuttu viṭavē virumpuvārkaḷ. (Eṉiṉum, atu ākāta kāriyam!) Mēlum, avarkaḷiṭam mikak kaṭiṉamākavē kēḷvi kaṇakkuk kēṭkappaṭum. Avarkaḷuṭaiya taṅkumiṭam narakamtāṉ. Atu taṅkum iṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah Ar-Rad, Verse 18
۞أَفَمَن يَعۡلَمُ أَنَّمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ ٱلۡحَقُّ كَمَنۡ هُوَ أَعۡمَىٰٓۚ إِنَّمَا يَتَذَكَّرُ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
Umatu iṟaivaṉāl umakku iṟakkappaṭṭa (vētat)tai (atu) uṇmaitāṉ eṉṟu uṟutiyāka nampakkūṭiyavaṉ (pārvaiyiḻanta) kuruṭaṉukku oppāṉavaṉā? (Ākamāṭṭāṉ.) Niccayamāka (itaik koṇṭu) nallupatēcam peṟupavarellām aṟivuṭaiyavarkaḷtāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 19
ٱلَّذِينَ يُوفُونَ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ وَلَا يَنقُضُونَ ٱلۡمِيثَٰقَ
avarkaḷ (ettakaiyavarkaḷ eṉṟāl) allāhviṭam ceyta vākkuṟutiyai muḻumaiyāka niṟaivēṟṟuvārkaḷ. Iṉṉum (tāṅkaḷ) ceyta uṭaṉpaṭikkaiyai muṟittuviṭa māṭṭārkaḷ
Surah Ar-Rad, Verse 20
وَٱلَّذِينَ يَصِلُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيَخۡشَوۡنَ رَبَّهُمۡ وَيَخَافُونَ سُوٓءَ ٱلۡحِسَابِ
mēlum, avarkaḷ allāh cērttu vaikkumpaṭi kaṭṭaḷaiyiṭṭataic cērttum vaippārkaḷ; taṅkaḷ iṟaivaṉukku payantum naṭappārkaḷ; (maṟumaiyil) kēṭkappaṭum koṭiya kēḷvikaḷaip paṟṟi (ennēramum) payantukoṇṭum iruppārkaḷ
Surah Ar-Rad, Verse 21
وَٱلَّذِينَ صَبَرُواْ ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ رَبِّهِمۡ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ وَيَدۡرَءُونَ بِٱلۡحَسَنَةِ ٱلسَّيِّئَةَ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
iṉṉum, avarkaḷ taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ mukattai nāṭi (ettakaiya ciramattaiyum) poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koḷvārkaḷ; toḻukaiyaiyum nilainiṟuttuvārkaḷ; nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟai rakaciyamākavum veḷippaṭaiyākavum (nalvaḻiyil) celavu ceyvārkaḷ; naṉmaiyaik koṇṭē tīmaiyait taṭuttu viṭuvārkaḷ. Ivarkaḷukku (maṟumaiyil) nalla muṭivu uṇṭu. (Atāvatu nilaiyāṉa corkkam kūliyākak kiṭaikkum)
Surah Ar-Rad, Verse 22
جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ يَدۡخُلُونَهَا وَمَن صَلَحَ مِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَأَزۡوَٰجِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَدۡخُلُونَ عَلَيۡهِم مِّن كُلِّ بَابٖ
nilaiyāṉa corkkaṅkaḷil ivarkaḷum, naṉṉaṭattaiyuṭaiya ivarkaḷuṭaiya tantaikaḷum, ivarkaḷuṭaiya maṉaivikaḷum, ivarkaḷiṉ cantatikaḷum nuḻaintu viṭuvārkaḷ. Ovvoru vācaliliruntum vāṉavarkaḷ ivarkaḷiṭam vantu
Surah Ar-Rad, Verse 23
سَلَٰمٌ عَلَيۡكُم بِمَا صَبَرۡتُمۡۚ فَنِعۡمَ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
(ivarkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷ (uṅkaḷ vāḻkkaiyil ciramaṅkaḷaip) poṟumaiyuṭaṉ cakittuk koṇṭataṉ kāraṇamāka uṅkaḷukku īṭēṟṟam (salām) uṇṭākaṭṭum! (Uṅkaḷ inta) iṟuti vīṭu mikka nallatāyiṟṟu'' (eṉṟu kūṟuvārkaḷ)
Surah Ar-Rad, Verse 24
وَٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱللَّعۡنَةُ وَلَهُمۡ سُوٓءُ ٱلدَّارِ
Evarkaḷ allāhviṭam ceyta vākkuṟutiyai atai uṟutippaṭuttiya piṉṉarum muṟittu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷukkum, evarkaḷ allāh cērttu vaikkumpaṭi ēviyataip pirittu viṭukiṟārkaḷō avarkaḷukkum, evarkaḷ pūmiyil viṣamam ceytu koṇṭu alaikiṟārkaḷō avarkaḷukkum (iṟaivaṉuṭaiya) cāpamtāṉ kiṭaikkum. Avarkaḷukku mikak keṭṭa vīṭum (tayār paṭuttappaṭṭu) irukkiṟatu
Surah Ar-Rad, Verse 25
ٱللَّهُ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ وَيَقۡدِرُۚ وَفَرِحُواْ بِٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا مَتَٰعٞ
allāh, tāṉ virumpiyavarkaḷukku ērāḷamākak koṭukkiṟāṉ; (tāṉ virumpiyavarkaḷukku) kuṟaittum koṭukkiṟāṉ. Eṉiṉum, (nirākarippavarkaḷ) ivvulaka vāḻkkaiyaik koṇṭē makiḻcciyaṭaikiṉṟaṉar. Ivvulaka vāḻkkaiyō maṟumaiyuṭaṉ (oppiṭṭup pārttāl) aṟpa cukamē tavira vēṟillai
Surah Ar-Rad, Verse 26
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ يُضِلُّ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِيٓ إِلَيۡهِ مَنۡ أَنَابَ
(napiyē!) Innirākarippavarkaḷ, (nam tūtarākiya um'maik kuṟippiṭṭu) “ivar mītu ivaruṭaiya iṟaivaṉiṭamiruntu (nām virumpiyavāṟu) ētēṉumōr attāṭci iṟakkappaṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku nīr kūṟuvīrāka: Niccayamāka allāh (taṇṭikka) nāṭiyavarkaḷait tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭukiṟāṉ. Muṟṟilum avaṉaiyē nōkki niṟpavarkaḷaittāṉ avaṉ nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 27
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَتَطۡمَئِنُّ قُلُوبُهُم بِذِكۡرِ ٱللَّهِۗ أَلَا بِذِكۡرِ ٱللَّهِ تَطۡمَئِنُّ ٱلۡقُلُوبُ
meyyākavē nampikkai koṇṭiruppavarkaḷ avarkaḷtāṉ; (avarkaḷ muṉ) allāhviṉ tiruppeyar tuti ceyyappaṭṭāl, avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ nim'matiyaṭaintu viṭukiṉṟaṉa. (Ēṉeṉṟāl,) allāhviṉ tiruppeyarai tuti ceyvataṉāl (uṇmai nampikkaiyāḷarkaḷiṉ) uḷḷaṅkaḷ niccayamāka nim'mati aṭaiyum eṉpatai (napiyē!) Aṟintukoḷvīrāka
Surah Ar-Rad, Verse 28
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ طُوبَىٰ لَهُمۡ وَحُسۡنُ مَـَٔابٖ
evarkaḷ nampikkai koṇṭavarkaḷāka iruppatuṭaṉ, naṟkāriyaṅkaḷaiyum ceytu varukiṟārkaḷō avarkaḷukkē naṟpākkiyamum, nalla iruppiṭamum uṇṭu
Surah Ar-Rad, Verse 29
كَذَٰلِكَ أَرۡسَلۡنَٰكَ فِيٓ أُمَّةٖ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهَآ أُمَمٞ لِّتَتۡلُوَاْ عَلَيۡهِمُ ٱلَّذِيٓ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ وَهُمۡ يَكۡفُرُونَ بِٱلرَّحۡمَٰنِۚ قُلۡ هُوَ رَبِّي لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ مَتَابِ
(Napiyē! Itaṟku muṉṉar nām tūtarkaḷ palarai aṉuppiya) ivvāṟē um'maiyum nām (nam tūtarāka) oru kūṭṭattāriṭam aṉuppivaittōm. Ivarkaḷukku muṉṉarum (ivarkaḷil) pala vakuppiṉar ceṉṟirukkiṉṟaṉar. (Nīṇṭa kālamāka avarkaḷiṭam oru tūtarum varavillai.) Ākavē, nām umakku vahyi mūlam aṟivippavaṟṟai ivarkaḷukku nīr ōtik kāṇpittu varuvīrāka. Eṉiṉum, ivarkaḷō (uṅkaḷai nirākarippatu maṭṭumalla; taṅkaḷ mītu pala aruḷkaḷ purintirukkum aḷavaṟṟa aruḷāḷaṉākiya) rahmāṉaiyumē nirākarikkiṉṟaṉar. (Napiyē! Avarkaḷai nōkkik) kūṟuvīrāka: ‘‘Avaṉtāṉ eṉ iṟaivaṉ; avaṉaittavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ oruvarumillai. Avaṉaiyē nāṉ nampukiṟēṉ; avaṉiṭamē nāṉ mīḷuvēṉ
Surah Ar-Rad, Verse 30
وَلَوۡ أَنَّ قُرۡءَانٗا سُيِّرَتۡ بِهِ ٱلۡجِبَالُ أَوۡ قُطِّعَتۡ بِهِ ٱلۡأَرۡضُ أَوۡ كُلِّمَ بِهِ ٱلۡمَوۡتَىٰۗ بَل لِّلَّهِ ٱلۡأَمۡرُ جَمِيعًاۗ أَفَلَمۡ يَاْيۡـَٔسِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَن لَّوۡ يَشَآءُ ٱللَّهُ لَهَدَى ٱلنَّاسَ جَمِيعٗاۗ وَلَا يَزَالُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ تُصِيبُهُم بِمَا صَنَعُواْ قَارِعَةٌ أَوۡ تَحُلُّ قَرِيبٗا مِّن دَارِهِمۡ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ وَعۡدُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ
(napiyē! Nām ivarkaḷukku itait tavira vēṟu) oru kur'āṉai aruḷ ceytu, ataikkoṇṭu malaikaḷ nakarumpaṭiyākavō allatu pūmiyait tuṇṭu tuṇṭākavō allatu maraṇittavarkaḷaip pēcum paṭiyākavō ceytapōtilum, (nampikkai koḷḷavē māṭṭārkaḷ). Eṉiṉum, ellā kāriyaṅkaḷum allāhvukkuriyaṉavē! Ākavē, allāh nāṭiṉāl maṉitarkaḷ aṉaivaraiyumē nērāṉa vaḻiyil naṭattiviṭuvāṉ eṉpataip paṟṟi nampikkaiyāḷarkaḷukkut tirupti ēṟpaṭavillaiyā? Nirākarippavarkaḷai avarkaḷuṭaiya (tīya) ceyaliṉ kāraṇamāka (avarkaḷ tiṭukkiṭakkūṭiya) campavam oṉṟu avarkaḷai vantaṭaintu koṇṭēyirukkum. Allatu avarkaḷiṉ vīṭṭiṟkuc camīpattilēyē (attakaiya campavaṅkaḷ) campavittuk koṇṭē iruntu, (‘‘muslīmkaḷākiya nīṅkaḷ veṟṟi koḷvīrkaḷ' eṉṟu uṅkaḷukkuk kūṟappaṭṭa) allāhviṉ vākkuṟuti niṟaivēṟiyē tīrum. Niccayamāka allāh taṉ vākkuṟutiyil māṟa māṭṭāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 31
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَمۡلَيۡتُ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ثُمَّ أَخَذۡتُهُمۡۖ فَكَيۡفَ كَانَ عِقَابِ
(Napiyē!) Umakku muṉṉar (vanta nam) tūtar palarum (ivvāṟē) niccayamākap parikacikkap paṭṭaṉar. (Avarkaḷai) nirākarittavarkaḷaiyum (uṭaṉē taṇṭikkātu) nām tavaṇaiyaḷittu viṭṭu vaittōm. Āyiṉum, piṉṉar nām avarkaḷai (taṇṭaṉaiyaik koṇṭu) piṭittuk koṇṭōm. Eṉ taṇṭaṉai eppaṭi iruntatu? (Eṉpataic cintippīrāka)
Surah Ar-Rad, Verse 32
أَفَمَنۡ هُوَ قَآئِمٌ عَلَىٰ كُلِّ نَفۡسِۭ بِمَا كَسَبَتۡۗ وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ قُلۡ سَمُّوهُمۡۚ أَمۡ تُنَبِّـُٔونَهُۥ بِمَا لَا يَعۡلَمُ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَم بِظَٰهِرٖ مِّنَ ٱلۡقَوۡلِۗ بَلۡ زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ مَكۡرُهُمۡ وَصُدُّواْ عَنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَمَا لَهُۥ مِنۡ هَادٖ
ovvōr ātmāvum ceypavaṟṟai naṉkaṟintavaṉ etaṟkum caktiyaṟṟa poy teyvaṅkaḷukku camamāvāṉā? Avarkaḷō poyyāṉa teyvaṅkaḷai allāhvukku iṇaiyākkukiṉṟaṉar! (Ittakaiya kuṟṟavāḷikaḷait taṇṭikkātu viṭṭu viṭuvāṉā? Napiyē! Nīr avarkaḷai nōkki, ‘‘nīṅkaḷ kūṟukiṉṟa teyvaṅkaḷ meyyākavē avaṉukku iṇaiyāṉavaiyāka iruntāl,) avaṟṟiṉ peyarkaḷai kūṟuṅkaḷ allatu pūmiyil (avaṉukku iṇaiyāṉa oṉṟiruntu atai) avaṉ aṟiyātu pōy ataip paṟṟi avaṉukku nīṅkaḷ aṟivikkiṟīrkaḷā? Allatu (nīṅkaḷ kūṟuvatu, uṇmaiyillāta) veṟum vārttaikaḷtāṉā?'' Eṉṟu kēṭpīrāka. (Ivaṟṟil oṉṟumillai!) Māṟāka, innirākarippavarkaḷukku avarkaḷuṭaiya cūḻccikaḷē aḻakākak kāṇpikkappaṭṭu viṭṭaṉa. (Ātalāltāṉ avarkaḷ) nērāṉa vaḻiyiliruntum taṭukkappaṭṭu viṭṭaṉar. Evarkaḷai (avarkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷiṉ kāraṇamāka) allāh tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭṭāṉō avarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttakkūṭiyavar oruvarumillai
Surah Ar-Rad, Verse 33
لَّهُمۡ عَذَابٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَعَذَابُ ٱلۡأٓخِرَةِ أَشَقُّۖ وَمَا لَهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن وَاقٖ
avarkaḷukku ivvulaka vāḻkkaiyilum vētaṉaiyuṇṭu. (Maṟumaiyilum vētaṉai uṇṭu. Eṉiṉum, avarkaḷukku) maṟumaiyil kiṭaikkum vētaṉaiyō mikak koṭiyatu. Allāhviṭattiliruntu avarkaḷai pātukāttuk koḷpavarkaḷ oruvarum illai
Surah Ar-Rad, Verse 34
۞مَّثَلُ ٱلۡجَنَّةِ ٱلَّتِي وُعِدَ ٱلۡمُتَّقُونَۖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ أُكُلُهَا دَآئِمٞ وَظِلُّهَاۚ تِلۡكَ عُقۡبَى ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْۚ وَّعُقۡبَى ٱلۡكَٰفِرِينَ ٱلنَّارُ
Iṟaiyaccamuṭaiyavarkaḷukku vākkaḷikkappaṭṭa corkkattiṉ taṉmaiyō atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭik koṇṭēyirukkum. Aṅku (avarkaḷukkuk) kiṭaikkum uṇavukaḷum. Ataṉ niḻalum eṉṟum nilaiyāṉavaiyākum. Itutāṉ iṟai accamuṭaiyavarkaḷiṉ muṭivākum. Nirākarippavarkaḷiṉ muṭivō narakamtāṉ
Surah Ar-Rad, Verse 35
وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَفۡرَحُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَۖ وَمِنَ ٱلۡأَحۡزَابِ مَن يُنكِرُ بَعۡضَهُۥۚ قُلۡ إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱللَّهَ وَلَآ أُشۡرِكَ بِهِۦٓۚ إِلَيۡهِ أَدۡعُواْ وَإِلَيۡهِ مَـَٔابِ
(napiyē! Muṉṉar) nām evarkaḷukku vētam koṭuttirukkiṟōmō avarkaḷ umakku iṟakkappaṭṭa (ivvētat)taip paṟṟi makiḻcciyaṭaivārkaḷ. Eṉiṉum, i(vvētat)til cilavaṟṟai nirākarippavarkaḷum avarkaḷil uṇṭu. Ākavē, nīr (avarkaḷai nōkki,) ‘‘allāhvukku etaiyum iṇaivaikkātu, avaṉ oruvaṉaiyē nāṉ vaṇaṅkumpaṭi eṉakkuk kaṭṭaḷaiyiṭappaṭṭuḷḷatu. (Uṅkaḷai) nāṉ avaṉiṭamē aḻaikkiṟēṉ; nāṉum avaṉiṭamē tirumpac celvēṉ'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Ar-Rad, Verse 36
وَكَذَٰلِكَ أَنزَلۡنَٰهُ حُكۡمًا عَرَبِيّٗاۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا وَاقٖ
(napiyē! Nīr naṉkaṟintu koḷḷum poruṭṭu) nām itaṉ caṭṭa tiṭṭaṅkaḷai arapi (moḻi)yil ivvāṟu (vivarittu) iṟakkivaittōm. Ākavē, (vahyiyiṉ mūlam) umakku (tirukur'āṉiṉ) ñāṉam kiṭaittataṟkup piṉṉarum nīr avarkaḷuṭaiya maṉa viruppaṅkaḷaip piṉpaṟṟiṉāl, allāhviṭattil (um'mai) pātukāttuk koḷḷavō, umakku utavi ceyyavō oruvarumirār
Surah Ar-Rad, Verse 37
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا رُسُلٗا مِّن قَبۡلِكَ وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ أَزۡوَٰجٗا وَذُرِّيَّةٗۚ وَمَا كَانَ لِرَسُولٍ أَن يَأۡتِيَ بِـَٔايَةٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ لِكُلِّ أَجَلٖ كِتَابٞ
(napiyē!) Niccayamāka nām umakku muṉṉarum tūtarkaḷ palarai aṉuppi irukkiṟōm. (Um'maip pōlavē) avarkaḷukkum maṉaivikaḷaiyum, cantatikaḷaiyum koṭuttiruntōm. (Ākavē, umakku maṉaivi, makkaḷ iruppataip paṟṟi ivarkaḷ kuṟai kūṟamuṭiyātu.) Allāhviṉ aṉumatiyiṉṟi oru tūtar ettakaiya attāṭciyaiyum koṇṭu varuvataṟkillai. (Avaṉ muṭivu ceytirukkum) ovvoṉṟukkum tavaṇaiyum (kuṟippiṭṭu) eḻutappaṭṭuḷḷatu. (Atu attavaṇaikku muntiyum varātu; pintiyum varātu)
Surah Ar-Rad, Verse 38
يَمۡحُواْ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ وَيُثۡبِتُۖ وَعِندَهُۥٓ أُمُّ ٱلۡكِتَٰبِ
(Eṉiṉum, atil) avaṉ nāṭiyatai aḻittu viṭuvāṉ; (avaṉ nāṭiyatai) uṟutiyākkiviṭuvāṉ. (Aṉaittiṟkum) acal pativu avaṉiṭattil irukkiṟatu. (Ataṉpaṭi ellāk kāriyaṅkaḷum tavaṟātu naṭaipeṟum)
Surah Ar-Rad, Verse 39
وَإِن مَّا نُرِيَنَّكَ بَعۡضَ ٱلَّذِي نَعِدُهُمۡ أَوۡ نَتَوَفَّيَنَّكَ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُ وَعَلَيۡنَا ٱلۡحِسَابُ
(napiyē!) Avarkaḷukku (varumeṉa) nām vākkaḷitta (taṇṭaṉaikaḷil) cilavaṟṟai (nīr uyiruṭaṉ irukkumpōtē) umatu kaṇṇāl kāṇumpaṭi ceytālum allatu (atu varuvataṟku muṉṉar) nām um'maik kaippaṟṟik koṇṭālum (ataip paṟṟi nīr kavalaippaṭātīr!) Umatu kaṭamaiyellām tūtai cērppippatutāṉ! (Avarkaḷiṭam ataṉ) kaṇakkai vāṅkuvatu nam kaṭamaiyākum
Surah Ar-Rad, Verse 40
أَوَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا نَأۡتِي ٱلۡأَرۡضَ نَنقُصُهَا مِنۡ أَطۡرَافِهَاۚ وَٱللَّهُ يَحۡكُمُ لَا مُعَقِّبَ لِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
(avarkaḷ vacittirukkum) pūmiyai ataṉ ōraṅkaḷiliruntu niccayamāka nām (paṭippaṭiyākak) kuṟaittu varuvatai avarkaḷ kāṇavillaiyā? Allāhvē tīrppaḷikkakkūṭiyavaṉ. Avaṉuṭaiya tīrppait taṭai ceyyakkūṭiyavaṉ oruvaṉumillai. Avaṉ kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil mikat tīviramāṉavaṉ
Surah Ar-Rad, Verse 41
وَقَدۡ مَكَرَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ فَلِلَّهِ ٱلۡمَكۡرُ جَمِيعٗاۖ يَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٖۗ وَسَيَعۡلَمُ ٱلۡكُفَّـٰرُ لِمَنۡ عُقۡبَى ٱلدَّارِ
(napiyē!) Ivarkaḷukku muṉṉiruntavarkaḷum (nam tūtarkaḷukku virōtamāka ivvāṟē) pala cūḻccikaḷaic ceytu koṇṭiruntaṉar. Eṉiṉum, cūḻccikaḷ aṉaittum allāhviṭam cikkiviṭum. (Ēṉeṉṟāl,) ovvōr ātmāvum ceykiṉṟa (cūḻccikaḷ) aṉaittaiyum avaṉ (tiṭṭamāka) naṉkaṟikiṟāṉ. Ākavē, evarkaḷuṭaiya kāriyam naṉmaiyāka muṭiyum eṉpatai innirākarippavarkaḷ ati cīkkirattil aṟintu koḷvārkaḷ
Surah Ar-Rad, Verse 42
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَسۡتَ مُرۡسَلٗاۚ قُلۡ كَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدَۢا بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡ وَمَنۡ عِندَهُۥ عِلۡمُ ٱلۡكِتَٰبِ
(napiyē!) ‘‘Nīr (iṟaivaṉāl) aṉuppappaṭṭa tūtar alla'' eṉṟu innirākarippavarkaḷ kūṟukiṉṟaṉar. Ataṟku (avarkaḷai nōkki, ‘‘itaip paṟṟi) eṉakkum uṅkaḷukkum iṭaiyil allāhvum, vēta ñāṉam uṭaiyavarkaḷum pōtumāṉa cāṭcikaḷāvar'' eṉṟu kūṟuvīrāka
Surah Ar-Rad, Verse 43