Surah Ibrahim - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
Aliḥp lām ṟā. (Napiyē! Itu) vēta nūl. Itai nāmē um'mītu iṟakkiyirukkiṟōm. (Itaṉ mūlam) maṉitarkaḷai avarkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaippaṭi iruḷkaḷiliruntu veḷiyēṟṟi oḷiyiṉ pakkam nīr koṇṭu varuvīrāka! (Anta oḷiyō) mikka pukaḻukkuriya (allāhvākiya) aṉaivaraiyum mikaittavaṉiṉ nērāṉa vaḻiyākum
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
anta allāh (ettakaiyavaṉeṉṟāl) vāṉaṅkaḷilum pūmiyilum iruppavai aṉaittum avaṉukkuc contamāṉavaiyē! Ākavē, (itai) nirākarippavarkaḷukku vantaṭaiyum kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyiṉ kāraṇamāka (avarkaḷukkup) perumkēṭutāṉ
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
ivarkaḷ maṟumaiyaiviṭa ivvulaka vāḻkkaiyaiyē virumpukiṉṟaṉar. Allāhvuṭaiya vaḻiyil (avarkaḷ cellātatuṭaṉ, maṟṟavarkaḷaiyum atil cellātu) taṭuttukkoṇṭu atil kōṇalaiyum uṇṭupaṇṇukiṉṟaṉar. Ivarkaḷ veku tūramāṉa vaḻikēṭṭiltāṉ irukkiṟārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
(napiyē!) Ovvoru tūtarum taṉ makkaḷukkut teḷivāka vivarittuk kūṟum poruṭṭu, antanta makkaḷiṉ moḻiyaik koṇṭē (pōtaṉai puriyumāṟu) nām avarkaḷai aṉuppivaittōm. (Antat tūtarkaḷ evvaḷavu muyaṟcitta pōtilum avarkaḷ ceyyum naṉmai tīmaikkut takkavāṟu) allāh nāṭiyavarkaḷai tavaṟāṉa vaḻiyil viṭṭuviṭukiṟāṉ. (Naṟceyalkaḷ ceyyum) avaṉ virumpukiṟavarkaḷai nērāṉa vaḻiyil celuttukiṟāṉ. Avaṉ aṉaittaiyum mikaittavaṉ, ñāṉamuṭaiyavaṉ āvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
Niccayamāka nām mūsāvai nam pala attāṭcikaḷuṭaṉ aṉuppivaittu “nīṅkaḷ umatu makkaḷai iruḷkaḷil iruntu veḷiyēṟṟi oḷiyiṉ pakkam koṇṭu varuvīrāka. Allāhvi(ṉ kaṭṭaḷaiyi)ṉāl ēṟpaṭṭa pala campavaṅkaḷai nīṅkaḷ avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka'' (eṉṟu avarukkuk kaṭṭaḷaiyiṭṭōm.) (Kaṣṭaṅkaḷaic) cakittup poṟumaiyuṭaṉ iruppavarkaḷ, naṉṟi celuttupavarkaḷ ākiya aṉaivarukkum niccayamāka itil pala paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
mūsā taṉ makkaḷai nōkkik kūṟiya camayattil ‘‘allāh uṅkaḷukkup purintirukkum aruḷai niṉaittup pāruṅkaḷ: Avaṉ uṅkaḷai ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāriṭamiruntu kāppāṟṟiṉāṉ. Avarkaḷō uṅkaḷukkuk koṭiya nōviṉai ceytukoṇṭu vantatuṭaṉ, uṅkaḷ āṇpiḷḷaiyai vatai ceytu peṇ piḷḷaiyai (maṭṭum) uyiruṭaṉ vāḻa viṭṭuk koṇṭumiruntārkaḷ. Itil uṅkaḷ iṟaivaṉāl uṅkaḷukkup perum cōtaṉai ēṟpaṭṭiruntatu'' (eṉṟu kūṟiṉār)
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
uṅkaḷ iṟaivaṉ (uṅkaḷai nōkki, ‘‘itaṟkāka) nīṅkaḷ (eṉakku) naṉṟi celuttiṉāl (nāṉ eṉ aruḷai mēlum) uṅkaḷukku atikappaṭuttuvēṉ. Nīṅkaḷ (eṉ aruḷukku naṉṟi celuttātu) māṟuceytāl niccayamāka eṉ vētaṉai mikak koṭiyatāka irukkum eṉṟu aṟikkaiyiṭṭataiyum (napiyē!) Nīr (avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
iṉṉum, mūsā (taṉ makkaḷai nōkki) ‘‘nīṅkaḷum ulakiluḷḷa makkaḷ aṉaivarum (iṟaivaṉukku muṟṟilum) māṟu ceytapōtilum (avaṉukku oṉṟum naṣṭam ēṟpaṭṭu viṭātu.) Ēṉeṉṟāl, niccayamāka allāh (evaruṭaiya utaviyum) tēvaiyaṟṟavaṉ, pukaḻukkuriyavaṉ āvāṉ'' eṉṟum kūṟiṉār
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
Uṅkaḷukku muṉṉar ceṉṟupōṉa nūh, ātu, samūtu iṉṉum avarkaḷukkup piṉṉar vantavarkaḷuṭaiya carittiram uṅkaḷukkuk kiṭaikkavillaiyā? Avarka(ḷiṉ viparaṅka)ḷai allāhvait tavira maṟṟevarum aṟintukoḷḷa muṭiyātu. Anta makkaḷiṭam aṉuppappaṭṭa (nam) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷuṭaṉ avarkaḷiṭam van(tu nērāṉa vaḻikku ‘‘vāruṅkaḷ vāruṅkaḷ'' eṉṟu taṅkaḷ iru kaikaḷaiyum virittu aḻait)ta camayattil, avarkaḷuṭaiya kaikaḷai avarkaḷuṭaiya vāyiṉ pakkamē taṭṭiviṭṭu (avarkaḷai nōkki,) ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ (iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷai eṉṟu) nīṅkaḷ koṇṭu vantiruppatai nirākarikkiṟōm. Nīṅkaḷ eṅkaḷai etaṉ pakkam aḻaikkiṟīrkaḷō ataippaṟṟi niccayamāka nāṅkaḷ perum cantēkattil irukkiṟōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
ataṟku, avarkaḷiṭam vanta tūtarkaḷ (avarkaḷai nōkki) ‘‘vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaitta allāhvaip paṟṟiyā (uṅkaḷukkuc) cantēkam? Avaṉ uṅkaḷ kuṟṟaṅkaḷai maṉṉippataṟkāka uṅkaḷai aḻaikkiṟāṉ. (Avaṉukku paṇintu vaḻippaṭṭāl) oru nīṇṭa kālam varai uṅkaḷai(p pūmiyil cukamāka vāḻntirukka) viṭṭu vaippāṉ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟkavarkaḷ, nīṅkaḷ nam'maip pōṉṟa (cātāraṇa) maṉitarkaḷē tavira vēṟillai. Eṅkaḷ mūtātaikaḷ vaṇaṅkik koṇṭirunta teyvaṅkaḷai viṭṭu eṅkaḷait taṭai ceyyavā nīṅkaḷ virumpukiṟīrkaḷ? Avvāṟāyiṉ (ataṟkuriya) teḷivāṉa ātārattai nam'miṭam koṇṭu vāruṅkaḷ'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Ataṟku avarkaḷiṭam vanta tūtarkaḷ avarkaḷai nōkki, nāṅkaḷ uṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarkaḷtāṉ. Eṉiṉum, allāh taṉ aṭiyārkaḷil tāṉ virumpiyavarkaḷ mītu aruḷ purikiṟāṉ. Allāhvuṭaiya aṉumatiyiṉṟi (uṅkaḷ viruppappaṭi) ōr ātārattai nām uṅkaḷiṭam koṇṭu varuvataṟkillai'' (eṉṟu kūṟi nampikkaiyāḷarkaḷai nōkki,) ‘‘nampikkaiyāḷarkaḷ (aṉaivarum) allāhviṉ mītē nampikkai vaikkavum'' eṉṟum
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
‘‘nāṅkaḷ allāhvai nampātirukka eṅkaḷukkeṉṉa (taṭai nērntatu)? Niccayamāka avaṉtāṉ eṅkaḷukku nērāṉa vaḻiyai aṟivittāṉ. (Nirākarippavarkaḷē!) Nīṅkaḷ eṅkaḷukku iḻaikkum tuṉpaṅkaḷaic cakittuk koṇṭu uṟutiyāka iruppōm. Ākavē, nampikkai vaippavarkaḷ aṉaivarum allāhviṉ mītē nampikkai vaikkavum'' eṉṟum kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
nirākarittavarkaḷ taṅkaḷiṭam vanta (namatu) tūtarkaḷai nōkki, ‘‘niccayamāka nīṅkaḷ eṅkaḷ mārkkattil tirumpiviṭa vēṇṭum. Illaiyēl, nāṅkaḷ uṅkaḷai eṅkaḷ ūriliruntu veḷiyēṟṟi viṭuvōm'' eṉṟu kūṟiṉārkaḷ. Ataṟku avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ (anta tūtarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka nām inta aniyāyakkārarkaḷai aḻittu viṭuvōm'' eṉṟum
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
‘‘uṅkaḷai avarkaḷukkup piṉṉar (avarkaḷuṭaiya) pūmiyil niccayamāka nām kuṭiyēṟac ceyvōm'' (eṉṟum vahyi mūlam aṟivittu) ‘‘itu evaṉ eṉ muṉṉāl (vicāraṇaikkāka) niṟpataip payantum, eṉ accamūṭṭalaip payantum naṭakkiṟāṉō avaṉukku oru caṉmāṉamākum'' eṉṟum avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ aṟivittāṉ
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
ākavē, (napimārkaḷ) aṉaivarum (allāhviṉ) utaviyaik kōriṉārkaḷ. Piṭivātakkāra vamparkaḷ aṉaivarumē ēmāṟṟamaṭain(tu aḻin)taṉar
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
Avarkaḷukku piṉṉāl narakamtāṉ irukkiṟatu. (Aṅkutāṉ avarkaḷ cella vēṇṭum. Narakavācikaḷiṉ tēkattiliruntu vaṭiyum) cīḻtāṉ avarkaḷukku (nīrāka)p pukaṭṭappaṭum
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
atai avarkaḷ (mika ciramattōṭu) ciṟukac ciṟuka viḻuṅkuvārkaḷ. Eṉiṉum, atu avarkaḷuṭaiya toṇṭaikaḷil iṟaṅkātu; (vikkik koḷḷum.) Ovvoru ticaiyiliruntum maraṇamē avarkaḷai nōkki vantukoṇṭirukkum; eṉiṉum, avarkaḷ iṟantuviṭa māṭṭārkaḷ. Itaṟkup piṉ kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyum (avarkaḷukku) uṇṭu
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
evarkaḷ taṅkaḷaip paṭaittu vaḷarttup paripālikkiṉṟa iṟaivaṉai nirākarikkiṟārkaḷō avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷiṉ utāraṇam: Cāmpalaippōl irukkiṟatu! Puyal kālattil aṭitta kaṉamāṉa kāṟṟu atai aṭittukkoṇṭu pōyviṭṭatu. Tāṅkaḷ tēṭikkoṇṭatil oṉṟaiyum avarkaḷ aṭaiya māṭṭārkaḷ. Itu veku tūramāṉa vaḻikēṭākum
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
niccayamāka allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum mikka mēlāṉa amaippil paṭaittirukkiṟāṉ eṉpatai (maṉitaṉē!) Nī kavaṉikkavillaiyā? Avaṉ virumpiṉāl uṅkaḷaip pōkkiviṭṭu (uṅkaḷaip pōṉṟa) putiyatōr paṭaippaik koṇṭuvantu viṭuvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
allāhvukku itu oru ciramamāṉa kāriyam alla
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
(Maṟumaiyil pāvikaḷ) aṉaivarum veḷippaṭṭu allāhviṉ muṉ niṟkum camayattil (ivvulakil) palavīṉamāṉavarkaḷ eṉṟu karutappaṭṭavarkaḷ, (palacālikaḷeṉa) perumaiyaṭittuk koṇṭiruntavarkaḷai nōkki ‘‘niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷaiyē piṉpaṟṟi naṭantōm. Ākavē, allāhvuṭaiya vētaṉaiyiliruntu oru ciṟitaḷavaiyēṉum eṅkaḷukku nīṅkaḷ taṭuttu viṭa vēṇṭāmā?'' Eṉṟu kūṟuvārkaḷ. Ataṟku avarkaḷ (vētaṉaiyiliruntu tappittuk koḷḷa) allāh eṅkaḷukku oru vaḻi vaittiruntāl (atai) nāṅkaḷ uṅkaḷukku aṟivippōm. (Tappa vaḻi illai. Eṅkaḷ vētaṉaiyaippaṟṟi) nāṅkaḷ pataṭṭappaṭṭu tuṭituṭippatum allatu (ataic) cakittuk koṇṭu poṟuttiruppatum oṉṟākavē irukkiṟatu. (Iv vētaṉaiyiliruntu) tappa eṅkaḷukku oru vaḻiyum illaiyē!'' Eṉṟu pulampuvārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(Ikkuṟṟavāḷikaḷaip paṟṟi) tīrppuk kūṟappaṭṭatum piṉṉar, ṣaittāṉ (ivarkaḷai nōkki) ‘‘niccayamāka allāh (ivvētaṉaiyait taruvatāka) uṅkaḷukku meyyākavē vākkaḷittiruntāṉ. (Avvāṟē koṭuttum viṭṭāṉ.) Nāṉum uṅkaḷukku(p poyyāka) vākkaḷittēṉ; eṉiṉum, nāṉ uṅkaḷai vañcittu viṭṭēṉ; ‘‘nāṉ uṅkaḷai aḻaittēṉ; nīṅkaḷ eṉṉaip piṉpaṟṟiṉīrkaḷ'' eṉpatait tavira, uṅkaḷai nāṉ nirppantippataṟku eṉakku ōr atikāramum illāmalē iruntatu. Ātalāl, nīṅkaḷ eṉṉai nintikkātīrkaḷ; uṅkaḷaiyē nīṅkaḷ nintittuk koḷḷuṅkaḷ. Nāṉ uṅkaḷukku ōr utaviyum ceyya muṭiyātu. Nīṅkaḷum eṉakku ōr utaviyum ceyya muṭiyātu. Itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ eṉṉai (allāhvukku) iṇaiyākkik koṇṭiruntataiyum niccayamāka nāṉ nirākarittu viṭṭēṉ. Niccayamāka (uṅkaḷaip pōṉṟa) aniyāyakkārarkaḷukku mikka tuṉpuṟuttum vētaṉai uṇṭu eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
evarkaḷ nampikkai koṇṭu naṟceyalkaḷ ceykiṟārkaḷō avarkaḷ corkkaṅkaḷil pukuttappaṭuvārkaḷ. Atil nīraruvikaḷ toṭarntu ōṭikkoṇṭē irukkum. Taṅkaḷ iṟaivaṉiṉ kaṭṭaḷaippaṭi atil avarkaḷ eṉṟeṉṟum taṅkiviṭuvārkaḷ. Avarkaḷil (oruvar maṟṟoruvarai nōkki ‘‘uṅkaḷukku toṭarntu) īṭēṟṟam (salām) uṇṭāvatākuka!'' Eṉṟu mukamaṉ kūṟuvārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
(napiyē! ‘Tavhīt kalimā' eṉṉum) nalla vākkiyattiṟku allāh eppaṭi (mikka mēlāṉa) utāraṇattaik kūṟukiṟāṉ eṉpatai nīṅkaḷ kavaṉikkavillaiyā? (Avvākkiyam) vāṉaḷāviya kiḷaikaḷaiyum (pūmiyil) āḻappāynta vēraiyum uṭaiya oru nalla marattiṟku oppāka irukkiṟatu
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Atu (paruva kālattil maṭṭumaṉṟi) iṟaivaṉiṉ aruḷaik koṇṭu ekkālattilum kaṉikaḷaik koṭuttukkoṇṭē irukkiṟatu. Maṉitarkaḷ nalluṇarcci peṟum poruṭṭu, avarkaḷukku allāh (pala) utāraṇaṅkaḷai vivarikkiṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
(nirākarippavarkaḷiṉ kuḥpru, ṣirkkāṉa) keṭṭa vākkiyattiṟku utāraṇam: Vēr aṟupaṭṭu pūmikku mēl (uṟutiyiṉṟi) niṟkum (paṭṭup pōṉa oru) keṭṭa marattiṟku oppākum; atu nilaittirukkātu
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
meyyākavē evarkaḷ nampikkai koḷkiṟārkaḷō avarkaḷai maṟumaiyilum, im'maiyilum (‘kalimā taiyip' eṉṉum) uṟutimikka inta vārttaiyaik koṇṭu allāh uṟutippaṭuttukiṟāṉ. Aniyāyakkārarkaḷai (avarkaḷuṭaiya pāvattiṉ kāraṇamāka) tavaṟāṉa vaḻiyil allāh viṭṭuviṭukiṟāṉ; allāh nāṭiyataic ceykiṟāṉ. (Atait taṭai ceyya evarālum muṭiyātu)
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
(napiyē!) Allāhviṉ aruḷai nirākarippaik koṇṭu māṟṟi, taṅkaḷ makkaḷaiyum aḻivukkiṭaṅkil iṟakkiviṭṭavarkaḷai nīr pārkkavillaiyā
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
avarkaḷ narakattaittāṉ vantaṭaivārkaḷ; atu taṅkumiṭaṅkaḷil mikak keṭṭatu
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
avarkaḷ allāhvuṭaiya pātaiyiliruntu (makkaḷait) tiruppiviṭum poruṭṭu (pala poy teyvaṅkaḷai) avaṉukku iṇaiyākkukiṉṟaṉar. (Napiyē! Avarkaḷai nōkki) kūṟuvīrāka: ‘‘(Ivvulakil ciṟitu kālam) nīṅkaḷ cukamaṉupavittuk koḷḷuṅkaḷ. (Muṭivil) niccayamāka nīṅkaḷ cērumiṭam narakamtāṉ
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
(napiyē!) Nampikkai koṇṭa eṉ aṭiyārkaḷukku kūṟuvīrāka: Avarkaḷ toḻukaiyai nilai niṟuttaṭṭum, nām avarkaḷukkuk koṭuttavaṟṟiliruntu koṭukkal vāṅkalum, naṭpum illāta nāḷ varuvataṟku muṉṉatākavē irakaciyamākavum, veḷippaṭaiyākavum tāṉam ceyyaṭṭum
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
Allāhtāṉ vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyum paṭaittavaṉ. Avaṉē vāṉattiliruntu maḻai poḻiyac ceytu, ataik koṇṭu uṅkaḷukku uṇavāka(p paṟpala) kaṉivarkkaṅkaḷaiyum veḷippaṭuttukiṟāṉ. (Nīṅkaḷ payaṇam ceyyum poruṭṭut) taṉ kaṭṭaḷaiyaik koṇṭu kappalai uṅkaḷ iṣṭappaṭi kaṭalil cella vaikkiṟāṉ. Āṟukaḷaiyum, (kālvāykaḷaiyum) uṅkaḷ viruppappaṭi pāya vacatiyaḷittāṉ
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
(tavaṟātu) oḻuṅkāka naṭaipeṟṟu varumāṟu cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum (paṭaittu) uṅkaḷukkup payaṉaḷikkakkūṭiya vitattil (avaṟṟai)amaittāṉ. (Māṟi māṟi) varakkūṭiya iravu pakalaiyum uṅkaḷukkāka (amaittu atil) payaṉaṭaiya vakai ceytāṉ
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
iṉṉum, nīṅkaḷ kēṭṭavaṟṟai ellām avaṉ uṅkaḷukku aḷittāṉ. Ākavē, allāhvuṭaiya aruṭ koṭaikaḷai nīṅkaḷ kaṇakkiṭum camayattil atai uṅkaḷāl eṇṇa muṭiyātu! (Ivvāṟu ellāmiruntum) niccayamāka maṉitaṉ varampu mīṟukiṟavaṉ, mika mika naṉṟikeṭṭavaṉ āvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
ipṟāhīm (taṉ iṟaivaṉai nōkkik) kūṟiyatai (napiyē!) (Avarkaḷukku) ñāpakamūṭṭuvīrāka. (Avarkaḷ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṉ iṟaivaṉē! (Makkāvākiya) ivvūrai apayamaḷikkum paṭṭaṇamāka nī ākkivaippāyāka! Eṉṉaiyum eṉ cantatikaḷaiyum cilaikaḷai vaṇaṅkuvatil iruntu tūramākki vaippāyāka
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
eṉ iṟaivaṉē! Niccayamāka iccilaikaḷ maṉitarkaḷil palarai vaḻikeṭuttu viṭṭaṉa. (Ākavē, evaṉ cilaikaḷai vaṇaṅkātu) eṉṉaip piṉpaṟṟukiṟāṉō avaṉtāṉ niccayamāka eṉṉil (eṉ cantatiyil) uḷḷavaṉ; evaṉ eṉakku māṟuceykiṟāṉō (avaṉ eṉ cantati illai. Eṉiṉum, eṉ iṟaivaṉē!) Niccayamāka nī mikka maṉṉippavaṉ, mikak karuṇaiyuṭaiyavaṉ āvāy
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṉ eṉ cantatikaḷai, mikka kaṇṇiyam vāynta uṉ vīṭṭiṉ camīpamāka vacittirukkac ceytu viṭṭēṉ. Atu vivacāya maṟṟatoru paḷḷattākku! Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Avarkaḷ (uṉṉait) toḻutu koṇṭiruppataṟkāka (aṅku vacikkac ceytēṉ). Maṉitarkaḷil oru tokaiyiṉariṉ uḷḷaṅkaḷ avarkaḷai nēcikkumpaṭi nī ceyvāyāka! (Paṟpala) kaṉivarkkaṅkaḷaiyum nī avarkaḷukku uṇavāka aḷittu varuvāyāka! (Ataṟku) avarkaḷ uṉakku naṉṟi celuttuvārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ (uḷḷaṅkaḷil) maṟaittukkoḷvataiyum, nāṅkaḷ veḷippaṭuttuvataiyum niccayamāka nī naṉkaṟivāy. Vāṉattilō pūmiyilō uḷḷavaṟṟil etuvum allāhvukku maṟaintatalla
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
ellāp pukaḻum allāhvukkuriyatu; avaṉtāṉ ivvayōtika (kāla)ttil ismāyīlaiyum is'hākkaiyum eṉakku(c cantatikaḷāka) aḷittāṉ. Niccayamāka eṉ iṟaivaṉ pirārttaṉaikaḷai (karuṇaiyuṭaṉ) ceviyuṟupavaṉ āvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
eṉ iṟaivaṉē! Eṉṉaiyum, eṉ cantatikaḷaiyum (uṉṉait) toḻutu varupavarkaḷāka ākkivai. Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṉ pirārttaṉaiyai aṅkīkarittuk koḷvāyāka
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṉakkum, eṉ tāy tantaikkum, maṟṟa nampikkaiyāḷarkaḷukkum kēḷvi kaṇakku niṟaivēṟukiṉṟa (maṟumai) nāḷil maṉṉippaḷippāyāka!'' (Eṉṟu pirārttittār)
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
(napiyē!) Ivvakkiramakkārarkaḷiṉ ceyalaip paṟṟi allāh parāmukamāy irukkiṟāṉ eṉa nīr eṇṇa vēṇṭām. Avarkaḷai (vētaṉaiyaik koṇṭu uṭaṉukkuṭaṉ piṭikkātu) tāmatappaṭutti varuvatellām, tiṟanta kaṇ tiṟantavāṟē iruntu viṭakkūṭiya (koṭiya toru maṟumai) nāḷ varum varaitāṉ
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
(Annāḷil) ivarkaḷuṭaiya nimirnta talai kuṉiya muṭiyātu (taṭṭukkeṭṭup pala kōṇalkaḷilum) viraintōṭuvārkaḷ. (Tiṭukkiṭum campavaṅkaḷaik kaṇṭa) ivarkaḷuṭaiya pārvai māṟātu, (ataiyē nōkkik koṇṭirukkum.) Ivarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷ (payattāl) ceyalaṟṟu viṭum
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
ākavē, (napiyē!) Ittakaiya vētaṉai nāḷ varuvataip paṟṟi nīr maṉitarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka. Varampu mīṟiyavarkaḷ (annāḷil taṅkaḷ iṟaivaṉai nōkki) ‘‘eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nī eṅkaḷukku oru coṟpat tavaṇaiyaḷi! Nāṅkaḷ uṉ aḻaippukku (iṉi) cevi koṭuttu, (uṉ) tūtaraip piṉpaṟṟi naṭappōm'' eṉṟu kūṟuvārkaḷ. (Ataṟku iṟaivaṉ avarkaḷai nōkki) ‘‘itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ uṅkaḷukku (ivvulakil) aḻivē illai eṉṟu cattiyam ceytu kūṟik koṇṭirukkavillaiyā?'' (Eṉṟu kēṭpāṉ)
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
‘‘tamakkuttāmē tīṅkiḻaittu(k koṇṭu aḻintu pōṉavarkaḷ) vacittirunta iṭattil nīṅkaḷum vacittirukkavillaiyā? (Eṉṟum), nām avarkaḷai eṉṉa ceytōm eṉpatu uṅkaḷukku naṉku terintirukkavillaiyā? (Itaip paṟṟi) uṅkaḷukkup pala utāraṇaṅkaḷaiyum nām eṭuttuk kūṟavillaiyā'' (eṉṟum patil kūṟuvāṉ)
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷ cūḻccikaḷai iṟaivaṉ muṉpākavē ceytu koṇṭirukkiṉṟaṉar. Avarkaḷuṭaiya cūḻccikaḷō malaikaḷaiyum peyarttu viṭakkūṭiyavaiyāka irukkiṉṟaṉa! (Āyiṉum, avarkaḷuṭaiya cūḻccikaḷ oṉṟum palikkap pōvatillai)
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
allāh taṉ tūtarkaḷukku aḷitta vākkuṟutiyil māṟi viṭuvāṉ eṉṟu (napiyē!) Nīr orukkālum eṇṇa vēṇṭām. Niccayamāka allāh (avarkaḷ aṉaivaraiyum) mikaittavaṉ, paḻivāṅkupavaṉ āvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
(Napiyē! Oru nāḷai avarkaḷukku ñāpakamūṭṭuvīrāka:) Annāḷil intap pūmiyai māṟṟi vēṟuvita pūmiyāka amaikkappaṭṭuviṭum; vāṉaṅkaḷum avvāṟē. (Ovvoruvarum tattam iṭattiliruntu) veḷippaṭṭu aṉaivaraiyum aṭakki āḷukiṉṟa orē iṟaivaṉākiya anta allāhviṉ muṉṉāl kūṭiviṭuvārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
kuṟṟavāḷikaḷ aṉaivarum, annāḷil vilaṅkiṭappaṭṭiruppataiyum nīr kāṇpīr
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
avarkaḷuṭaiya caṭṭaikaḷ tārāl ceyyappaṭṭirukkum. Avarkaḷuṭaiya mukattai neruppu cūḻntu koṇṭirukkum
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
ovvōr ātmāvukkum atu ceyta ceyalukkut takka kūliyai allāh (ivvāṟu) aḷippāṉ. Niccayamāka allāh kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil mikka tīviramāṉavaṉ
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
maṉitarkaḷ itaikkoṇṭu eccarikkappaṭṭu vaṇakkattiṟkuriyavaṉ orē ōr iṟaivaṉtāṉ eṉṟu avarkaḷ uṟutiyāka aṟintu koḷvataṟkum, aṟivuṭaiyavarkaḷ nalluṇarcci peṟuvataṟkum (kur'āṉākiya) itu (allāhviṉ kaṭṭaḷaikaḷ uḷḷaṭaṅkiya) ōr aṟikkaiyākum
Surah Ibrahim, Verse 52