Surah Ibrahim - Tamil Translation by Jan Turst Foundation
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
aliḥp, lām, ṟā. (Napiyē! Itu) vētamākum; maṉitarkaḷai avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉiṉ aṉumatiyaik koṇṭu iruḷkaḷiliruntu veḷiyēṟṟip pirakācattiṉ pāl nīr koṇṭuvaruvataṟkāka i(v vētat)tai nāmē um'mītu iṟakkiyirukkiṉṟōm; pukaḻukkuriyavaṉum, vallamai mikkōṉumākiya (allāhviṉ) pātaiyil (avarkaḷai nīr koṇṭuvaruvīrāka)
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
allāh ettakaiyavaṉ eṉṟāl vāṉaṅkaḷil uḷḷavaiyum, pūmiyil uḷḷavaiyum avaṉukkē contāmākum; iṉṉum (itai) nirākarippōrukkuk kaṭiṉamāṉa vētaṉaiyiṉāl peruṅkēṭutāṉ
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
ivarkaḷ maṟumaiyaiviṭa ivvulaka vāḻkkaiyaiyē (atikamāka) nēcikkiṉṟārkaḷ; allāhviṉ vaḻiyai viṭṭum (maṟṟavarkaḷaiyum) taṭukkiṉṟārkaḷ; atu kōṇalāka (irukka vēṇṭumeṉa) virumpukiṟārkaḷ - ivarkaḷ mikavum tūramāṉa vaḻikēṭṭilēyē irukkiṉṟārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Ovvoru tūtaraiyum avaruṭaiya camūkattārukku avar viḷakkik kūṟuvataṟkāka avarkaḷuṭaiya moḻiyilēyē (pōtikkum paṭi) nām aṉuppivaittōm; allāh tāṉ nāṭiyōrai vaḻitavaṟac ceykiṉṟāṉ, tāṉ nāṭiyōrukku nērvaḻiyaiyum kāṇpikkiṉṟāṉ; avaṉ mikaittavaṉākavum ñāṉamuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
niccayamāka, nām mūsāvai nam'muṭaiya attāṭcikaḷai koṇṭu aṉuppivaittu, "nīr um'muṭaiya camūkattiṉarai iruḷkaḷiliruntu, veḷiyēṟṟip pirakācattiṉ pāl koṇṭu vārum, allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷai avarkaḷukku niṉaivūṭṭuvīrāka" eṉṟu kaṭṭaḷaiyiṭṭōm; niccamayāka itil poṟumaiyuṭaiyōr, naṉṟi celuttuvōr ellōrukkum paṭippiṉaikaḷ irukkiṉṟaṉa
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
mūsā tam camūkattāriṭam ḥpir'avṉuṭaiya kūṭṭattāriṭamiruntu (allāh) uṅkaḷaik kāppāṟṟiya pōtu, allāh uṅkaḷukkup purinta aruḷ koṭaiyai niṉaittup pāruṅkaḷ; avarkaḷō, uṅkaḷaik koṭiya vētaṉaiyāl tuṉpuṟuttiyatuṭaṉ, uṅkaḷuṭaiya āṇ kuḻantaikaḷai aṟut(tuk kolai cey)tum uṅkaḷ peṇmakkaḷai (maṭṭum) uyiruṭaṉ viṭṭuk koṇṭum iruntārkaḷ - itil uṅkaḷ iṟaivaṉiṭamiruntu uṅkaḷukku makattāṉa cōtaṉai (ēṟpaṭṭu) iruntatu" eṉṟu kūṟiṉār
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
(itaṟkāka eṉakku) nīṅkaḷ naṉṟi celuttiṉāl, uṅkaḷukku niccayamāka nāṉ (eṉṉaruḷai) atikamākkuvēṉ; (avvāṟillātu) nīṅkaḷ māṟu ceytīrkaḷāṉāl niccayamāka eṉṉuṭaiya vētaṉai mikak kaṭumaiyāṉatāka irukkum" eṉṟu uṅkaḷukku iṟaivaṉ aṟikkai iṭṭataiyum (niṉaivu kūṟuṅkaḷ)
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
Mēlum mūsā (tam camūkattāriṭam)"nīṅkaḷum, pūmiyiluḷḷa aṉaivarum cērntu māṟu ceyta pōtilum, (avaṉukku yātoru naṣṭamum ēṟpaṭātu) niccayamāka allāh tēvaiyaṟṟōṉum, pukaḻuṭaiyōṉumāka irukkiṉṟāṉ" eṉṟum kūṟiṉār
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
uṅkaḷukku muṉ ceṉṟu pōṉa nūh, ātu, samūtu pōṉṟa camūkattāriṉ ceytiyum, avarkaḷukkup piṉ vantavarkaḷuṭaiya ceytiyum uṅkaḷukku varavillaiyā? Avarkaḷai allāhvait tavira (vēṟu) evarum aṟiyār; avarkaḷiṭattil (allāh aṉuppiya) avarkaḷuṭaiya (iṟai) tūtarkaḷ teḷivāṉa attāṭcikaḷaik koṇṭu vantārkaḷ; taṅkaḷ kaikaḷai taṅkaḷ vāykaḷiṉ pakkam koṇṭu ceṉṟu, "nīṅkaḷ etaik koṇṭu aṉuppappaṭṭirukkiṉṟīrkaḷō a(t tū)tai niccamayāka nāṅkaḷ nirākarikkiṉṟōm aṉṟipyum, nīṅkaḷ eṅkaḷai etaṉpāl aḻaikkiṟīrkaḷō, ataip paṟṟiyum nāṅkaḷ perum cantēkattil irukkiṟōm" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
ataṟku, (iṟaivaṉ aṉuppiya avarkaḷuṭaiya tūtarkaḷ"vāṉaṅkaḷaiyum pūmiyaiyam paṭaitta allāhvaip paṟṟiyā (uṅkaḷukku) cantēkam? Avaṉ; uṅkaḷuṭaiya pāvaṅkaḷai maṉṉippataṟkāka uṅkaḷai aḻaikkiṉṟāṉ, (attuṭaṉ) oru kuṟippiṭṭa tavaṇaivarai uṅkaḷukku (ulakil) avakācam aḷikkiṉṟāṉ" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ; (appōtu) avarkaḷ"nīṅkaḷ eṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarkaḷēyaṉṟi (vēṟu) illai eṅkaḷuṭaiya mūtātaiyarkaḷ vaṇaṅkik koṇṭiruntavaṟṟai viṭṭum eṅkaḷait taṭukkavā nīṅkaḷ virumpukiṟīrkaḷ? Appaṭiyāṉāl, eṅkaḷukkut teḷivāṉa ātāraṅkaḷaik koṇṭu vāruṅkaḷ" eṉak kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
(Ataṟku) avarkaḷiṭam vanta tūtarkaḷ avarkaḷai nōkki, "nāṅkaḷ uṅkaḷaip pōṉṟa maṉitarkaḷē allāmal vēṟillai eṉiṉum allāh tam aṭiyārkaḷil tāṉ nāṭiyavar mītu aruḷ purikiṟāṉ; allāhviṉ aṉumatiyiṉṟi nāṅkaḷ uṅkaḷukku enta ōr ātārattaiyum koṇṭu varuvataṟkillai iṉṉum uṟutiyāka nampikkai koṇṭōr ellām, allāhviṉ mītē uṟutiyāka nampikkai vaikkaṭṭum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
allāhviṉ mītē nāṅkaḷ uṟutiyāṉa nampikkai koḷḷāmalirukka eṅkaḷukkeṉṉa (nērntatu)? Niccamayamāka avaṉtāṉ, (nāṅkaḷ veṟṟi peṟum) vaḻikaḷaiyum eṅkaḷukku kāṭṭiṉāṉ; nīṅkaḷ eṅkaḷukkuk koṭukkum tuṉpattai niccayamāka poṟuttuk koḷvōm; uṟutiyāka nampikkai vaippōr allāhviṉ mītē uṟutiyāka nampikkai vaikkaṭṭum (eṉṟum kūṟiṉārkaḷ)
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
nirākarippavarkaḷ avarkaḷuṭaiya tūtarkaḷai nōkki, "niccayamāka nāṅkaḷ uṅkaḷai eṅkaḷ pūmiyiliruntu veḷiyēṟṟi viṭuvōm; allatu nīṅkaḷ eṅkaḷ mārkkattiṟkut tirumpiviṭa vēṇṭum" eṉṟu kūṟiṉārkaḷ, appōtu"niccayamāka nām inta aniyāyakkārarkaḷai aḻittu viṭuvōm" eṉṟu avarkaḷiṉ iṟaivaṉ avarkaḷukku aṟivittāṉ
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
niccayamāka nām uṅkaḷai avarkaḷukkup piṉ ippūmiyil kuṭiyēṟṟuvōm; itu eṉ muṉṉāl (vicāraṇaikkāka) niṟpatai añciyum, eṉ eccarikkaiyai añci naṭappavarukkum (caṉmāṉam) ākum" (eṉṟum vahī mūlam avarkaḷuṭaiya iṟaivaṉ avarkaḷukku aṟivittāṉ)
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
ākavē, a(t tūtu)varkaḷ allāhviṉ utaviyai nāṭiṉārkaḷ; piṭivātakkāra vampaṉ ovvoruvaṉum aḻivai aṭaintāṉ
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
avaṉukku muṉṉāl narakam tāṉ irukkiṟatu, iṉṉum avaṉukku (tur nāṟṟamuḷḷa) cīḻ nīrē kuṭikkak koṭukkappaṭum
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
Atai avaṉ (ciramattōṭu) ciṟitu ciṟitāka viḻuṅkuvāṉ; eṉiṉum atu avaṉ toṇṭaiyil eḷitil iṟaṅkātu ovvoru ticaiyiliruntum avaṉukku maraṇam vantu koṇṭirukkum; eṉiṉum avaṉ iṟantu viṭupavaṉum allaṉ; aṉṟiyum avaṉ muṉṉē (mikak) koṭiya vētaṉaiyum uṇṭu
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
evarkaḷ taṅkaḷuṭaiya iṟaivaṉai nirākarikkiṟārkaḷō, avarkaḷukku utāraṇamāvatu avarkaḷuṭaiya ceyalkaḷ cāmpal pōṉṟavai puyal kāṟṟu kaṭiṉamāka vīcam nāḷil accāmpalaik kāṟṟu aṭittuk koṇṭu pōyviṭṭatu. (Avvāṟē) tāṅkaḷ campātitta poruḷkaḷil etaṉ mītum avarkaḷukku atikāram irātu ituvē veku tūramāṉa vaḻikēṭākum
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
niccayamāka allāh vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum uṇmaiyaik koṇṭē paṭaittirukkiṉṟāṉ eṉpatai nīr pārkkavilalaiyā? Avaṉ nāṭiṉāl uṅkaḷaip pōkkiviṭṭu putiyatoru paṭaippaik koṇṭu varuvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
iṉṉum, itu allāhvukkuk kaṭiṉāṉatumalla
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
aṉṟiyum, aṉaivarum (veḷippaṭṭu maṟumai nāḷil) allāhviṉ camūkattil niṟpārkaḷ; appōtu, (ivvulakil) palahīṉamāka iruntavarkaḷ (ivvulakil) perumai aṭittuk koṇṭiruntavarkaḷai nōkki; "niccayamāka nāṅkaḷ (ulakil) uṅkaḷaip piṉ toṭarpavarkaḷāka iruntōm; ippōtu nīṅkaḷ allāh (vaḻaṅka irukkum) vētaṉaiyiliruntu etaiyēṉum eṅkaḷai viṭṭum taṭukka muṭiyumā?" Eṉṟu kēṭpārkaḷ; (ataṟku) avarkaḷ, "allāh eṅkaḷukku (ētāvatu) vaḻiyaik kāṭṭiṉāl nāṅkaḷ avvaḻiyai uṅkaḷukkuk kāṭṭuvōm; (tappikka vaḻiyē aṉṟi, vētaṉaiyai añci) nām pataṟik kalaṅkiṉālum, allatu poṟumaiyāka iruntālum namakku oṉṟu tāṉ; vēṟu pukaliṭamē namakku illaiyē!" Eṉṟu (kai cētappaṭṭuk) kūṟuvārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
(Maṟumaiyil ivarkaḷ paṟṟit)tīrppuk kūṟappeṟṟatum ṣaittāṉ (ivarkaḷai nōkki)"niccayamāka allāh uṅkaḷukku uṇmaiyāṉa vākkuṟutiyaiyē vākkaḷittiruntāṉ; nāṉum uṅkaḷukku vākkaḷittiruntēṉ - āṉāl nāṉ uṅkaḷukkuk koṭutta vākkil māṟu ceytu viṭṭēṉ. Nāṉ uṅkaḷai aḻaittēṉ; appōtu nīṅkaḷ eṉ aḻaippiṉai ēṟṟuk koṇṭīrkaḷ eṉpatait tavira eṉakku uṅkaḷ mītu enta atikāramumillai ākavē nīṅkaḷ eṉṉai nintikkātīrkaḷ; uṅkaḷai nāṉ kāppāṟṟupavaṉ illai nīṅkaḷum eṉṉaik kāppāṟṟukiṟavarkaḷillai. Nīṅkaḷ muṉṉāl eṉṉai (allāhvukku) iṇaiyākkik koṇṭiruntataiyum, niccayamāka nāṉ nirākarittu viṭṭēṉ - niccayamāka akkiramakkārarkaḷukku nōviṉai mikka vētaṉai uṇṭu" eṉṟu kūṟuvāṉ
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
iṉṉum, evar īmāṉ koṇṭu, naṟkarumaṅkaḷ ceytirukkiṟārkaḷō avarkaḷ cuvaṉapatikaḷil pukuttappaṭuvārkaḷ. Avaṟṟiṉ kīḻē āṟukaḷ ōṭikkoṇṭirukkum; taṅkaḷ iṟaivaṉuṭaiya aṉumatiyaik koṇṭu avarkaḷ eṉṟeṉṟum avaṟṟil taṅkiyiruppārkaḷ - aṅku avarkaḷuṭaiya kāṇikkaiyāvatu"salāmuṉ (cāntiyum camātāṉamum uṇṭākuka!") Eṉpatākum
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
(napiyē!) Nalvākkiyattiṟku allāh evvāṟu utāraṇam kūṟukiṟāṉ eṉpatai nīr kavaṉikkavillaiyā? Atu maṇam mikka oru naṉmarattaip pōṉṟatu ataṉuṭaiya vērkaḷ (pūmiyil āḻamākap) patintatākavum, ataṉ kiḷaikaḷ vāṉaḷāviyum irukkum
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
atu taṉṉuṭaiya iṟaivaṉiṉ aṉumatiyaik koṇṭu ovvoru kālattilum taṉṉuṭaiya kaṉiyaik koṭuttuk koṇṭē irukkiṟatu makkaḷ nalluṇarvu perum poruṭṭu allāh (ittakaiya) utāraṇaṅkaḷaik kūṟukiṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
(Iṇai vaippōriṉ) keṭṭa vākkiyattiṟku utāraṇam keṭṭa maramākum; pūmiyiṉ mēl pākattiliruntum (ataṉ vēr) piṭuṅkappaṭṭirukkum; ataṟku nilaittu naṟkum taṉmaiyumillai
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
evarkaḷ īmāṉ koḷkiṟārkaḷō avarkaḷai ivvulaka vāḻvilum maṟumaiyilum uṟutiyāṉa collaik koṇṭu allāh uṟuti paṭuttukiṉṟāṉ - iṉṉum, aniyāyak kārarkaḷai allāh vaḻi tavaṟac ceytu viṭukiṟāṉ; mēlum allāh, tāṉ etai nāṭukiṉṟāṉaṉō ataic ceykiṉṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
allāh (aruḷ koṭaikaḷai) niḥmatkaḷai(t tam) kuḥpraik koṇṭu māṟṟit taṅkaḷ kūṭṭattāraiyum aḻivu vīṭṭil nuḻaiyumpaṭi ceytavarkaḷai (napiyē!) Nīr pārkkavillaiyā
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
(anta aḻivu vīṭāṉa) narakattai avarkaḷ vantaṭaivārkaḷ - iṉṉum, atu taṅkum iṭaṅkaḷil mikavum keṭṭatākum
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
mēlum, avarkaḷ allāhviṉ pātaiyiliruntu (makkaḷai) vaḻikeṭuppataṟkāka (poyt teyvaṅkaḷai) avaṉukku iṇaiyākkukiṉṟaṉar. (Napiyē! Avarkaḷai nōkki, "ivvulakil ciṟitu kālam) cukam aṉupavittuk koḷḷuṅkaḷ; niccayamāka nīṅkaḷ (iṟutiyākac) cērumiṭam narakamtāṉ" eṉṟu nīr kūṟiviṭum
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
īmāṉ koṇṭa eṉ aṭiyārkaḷiṭam (napiyē!)"Koṭukkal vāṅkalum, naṭpum illāta (iṟuti) nāḷ varuvataṟku muṉṉatākavē, avarkaḷ toḻukaiyai muṟaiyākak kaṭaippiṭittu oḻukaṭṭum, nām avarkaḷukku aḷittavaṟṟiliruntu, irakaciyamākavum pakiraṅkamākavum (tāṉa tarumaṅkaḷil) celavu ceyyaṭṭum" eṉṟu nīr kūṟuvīrāka
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
Allāh ettakaiyavaṉ eṉṟāl avaṉ tāṉ vāṉaṅkaḷaiyum, pūmiyaiyum paṭaittu vāṉattiliruntu maḻaiyaiyum poḻiyac ceytu ataik koṇṭu kaṉivarkkaṅkaḷaiyum uṅkaḷukku - ākāramāka veḷippaṭuttit taṉ kaṭṭaḷaiyiṉāl kaṭalil cellumāṟu kappalai uṅkaḷukku vacappaṭuttik koṭuttum, āṟukaḷaiyum uṅkaḷukku vacappaṭuttittantāṉ
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
(tavaṟāmal), tam vaḻikaḷil oḻuṅkākac cellumāṟu cūriyaṉaiyum cantiraṉaiyum avaṉē uṅkaḷukku vacappaṭuttittantāṉ. Mēlum, avaṉē iravaiyum pakalaiyum uṅkaḷukku vacappaṭuttit tantāṉ
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
(ivaiyaṉṟi) nīṅkaḷ avaṉiṭam kēṭṭa yāvaṟṟiliruntum avaṉ uṅkaḷukkuk koṭuttāṉ; allāhviṉ aruṭkoṭaikaḷai nīṅkaḷ kaṇippīrkaḷāyiṉ avaṟṟai nīṅkaḷ eṇṇi muṭiyātu! Niccayamāka maṉitaṉ mikka aniyāyakkāraṉākavum, mikka naṉṟi keṭṭavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
niṉaivu kūṟuṅkaḷ! "Eṉ iṟaivaṉē! Inta ūrai (makkāvai camātāṉamuḷḷatāy) accantīrntatāy ākkuvāyāka! Eṉṉaiyum, eṉ makkaḷaiyum cilaikaḷai nāṅkaḷ vaṇaṅkuvatiliruntu kāppāṟṟuvāyāka!" Eṉṟu iprāhīm kūṟiyatai (napiyē! Nīr avarkaḷukku niṉaivu kūṟum)
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(eṉ) iṟaivaṉē! Niccayamāka ivai (cilaikaḷ) makkaḷil anēkarai vaḻi keṭuttu viṭṭaṉa eṉavē, evar eṉṉaip piṉpaṟṟukiṟārō avar eṉṉaic cērntavarāvār. Evar eṉakku māṟu ceykiṟārō (avar eṉṉaic cārntavar illai eṉṟālum) niccayamāka nī maṉṉippavaṉākavum, mikka karuṇaiyuṭaiyavaṉākavum irukkiṉṟāy
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Niccayamāka nāṉ eṉ cantatiyāriliruntum, caṅkaiyāṉa uṉ vīṭṭiṉ (kaḥpāviṉ) arukē, vivacāyamillāta (ip)paḷḷattākkil, eṅkaḷ iṟaivaṉē! - Toḻukaiyai avarkaḷ nilai niṟuttāṭṭuvataṟkākak kuṭiyēṟṟiyirukkiṉṟēṉ; eṉavē makkaḷil oru tokaiyiṉariṉ itayaṅkaḷai avarkaḷpāl cāyntiṭac ceyvāyāka! Iṉṉum avarkaḷ naṉṟi celuttum poruṭṭu kaṉivarkkaṅkaḷiliruntu avarkaḷukku nī ākāramum aḷippāyāka
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
eṅkaḷ iṟaivaṉē! Nāṅkaḷ maṟaittu vaittiruppataiyum, nāṅkaḷ pakiraṅkappaṭuttuvataiyum niccayamāka nī aṟikiṟāy! Iṉṉum pūmiyilō, mēlum vāṉattilō uḷḷa entap poruḷum allāhvukku maṟaintatāka illai
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
ellāp pukaḻum allāhvukkē uriyatu avaṉē (eṉṉuṭaiya) mutumaiyil ismāyīlaiyum, is'hākkaiyum (putalvarkaḷāka) eṉakku aḷittāṉ; niccayamāka eṉ iṟaivaṉ pirārttaṉaiyaik kēṭpavaṉ
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
(eṉ) iṟaivaṉē! Toḻukaiyai nilainiṟuttuvōrāka eṉṉaiyum, eṉṉuṭaiya cantatiyiluḷḷōraiyum ākkuvāyāka! Eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṉṉuṭaiya pirārttaṉaiyaiyum ēṟṟuk koḷvāyāka
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
eṅkaḷ iṟaivā! Eṉṉaiyum, eṉ peṟṟōrkaḷaiyum, muḥmiṉkaḷaiyum kēḷvi kaṇakkuk kēṭkum (maṟumai) nāḷil maṉṉippāyāka" (eṉṟu pirārttittār)
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
mēlum akkiramakkārarkaḷ ceytu koṇṭiruppataip paṟṟi allāh parāmukamāka irukkiṟāṉ eṉṟu (napiyē!) Nīr niccayamāka eṇṇa vēṇṭām; avarkaḷukku (taṇṭaṉaiyai) tāmatap paṭuttuvatellām, kaṇkaḷ viraittup pārttuk koṇṭēyirukkum (anta maṟumai) nāḷukkākattāṉ
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
(Annāḷil) taṅkaḷuṭaiya ciraṅkaḷai (eppakkamum pārāmal) nimirttiyavarkaḷākavum, viraintōṭupavarkaḷākavum avarkaḷ iruppārkaḷ; (nilai kuttiya) avarkaḷiṉ pārvai avarkaḷ pakkam tirumpātu. Iṉṉum, avarkaḷuṭaiya irutayaṅkaḷ (tiṭukkaṅka koṇṭu) cūṇiyamāka irukkum
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
eṉavē, attakaiya vētaṉai avarkaḷiṭam varum nāḷai (napiyē!) Nīr maṉitarkaḷukku accamūṭṭi eccarikkai ceyvīrāka! Appōtu aniyāyam ceytavarkaḷ; "eṅkaḷ iṟaivaṉē! Eṅkaḷukkuc caṟṟē avakācam koṭuppāyāka! Uṉṉuṭaiya aḻaippai nāṅkaḷ ēṟṟukkoḷkiṟōm; (uṉṉuṭaiya) tūtarkaḷaiyum piṉ paṟṟukiṟōm" eṉṟu colvārkaḷ. (Ataṟku iṟaivaṉ,)"uṅkaḷukku muṭivēyillai eṉṟu itaṟku muṉṉar nīṅkaḷ cattiyam ceytu koṇṭirukka villaiyā?" (Eṉṟum)
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
aṉṟiyum tamakkut tāmē tīṅkiḻaittuk koṇṭārkaḷē avarkaḷ vāḻviṭaṅkaḷil nīṅkaḷum vacittīrkaḷ; avarkaḷai nām eṉṉa ceytōm eṉpatum; uṅkaḷukku teḷivākkap paṭṭatu iṉṉum nām uṅkaḷukku(p palamuṉ) utāraṇaṅkaḷaiyum eṭuttuk kāṭṭiyirukkiṉṟōm (eṉṟum iṟaivaṉ kūṟuvāṉ)
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
eṉiṉum, avarkaḷ taṅkaḷ cūḻccikaḷaic ceytu koṇṭēyiruntaṉar; avarkaḷuṭaiya cūḻccikaḷ malaikaḷaip peyarttu viṭakkūṭiyavaiyāka iruntapōtilum, avarkaḷiṉ cūḻcci(kku uriya taṇṭaṉai) allāhviṭam irukkiṟatu
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
ākavē, allāh taṉ tūtarkaḷukku aḷitta taṉ vākkuṟutiyil māṟu ceyvāṉ eṉṟu (napiyē!) Nīr eṇṇa vēṇṭām - niccayamāka allāh (yāvaraiyum) mikaittavaṉākavum, paḻivāṅkupavaṉākavum irukkiṉṟāṉ
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
Inta pūmi vēṟu pūmiyākavum, iṉṉum vāṉaṅkaḷum māṟṟappaṭum nāḷil (avarkaḷ taṇṭikkappaṭuvārkaḷ.) Mēlum aṭakkiyāḷum ēkaṉākiya allāhviṉ muṉṉilaiyil veḷiyāki niṟpārkaḷ
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
iṉṉum annāḷil caṅkilikaḷāl piṇaikkappaṭṭavarkaḷākak kuṟṟavāḷikaḷai nīr kāṇpīr
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
avarkaḷuṭaiya āṭaikaḷ tārāl (kīl eṇṇaiyiṉāl) āki irukkum; iṉṉum avarkaḷuṭaiya mukaṅkaḷai neruppu mūṭi irukkum
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
allāh ovvōr ātmāvukkum atu campātittataṟkāṉa kūli koṭuppataṟkākavē (avarkaḷai allāh ivvāṟu ceyvāṉ.) Niccayamāka allāh kēḷvi kaṇakkuk kēṭpatil mikavum tīviramāṉavaṉ
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
itaṉ mūlam avarkaḷ eccarikkap paṭuvataṟkākavum (vaṇakkattiṟkuriya) avaṉ orē nāyaṉ tāṉ eṉṟu avarkaḷ aṟintu koḷvataṟkākavum aṟivuṭaiyōr nallaṇarvu peṟuvataṟkākavum maṉitarkaḷukku itu ōr aṟivippākum
Surah Ibrahim, Verse 52