Surah Yusuf Verse 31 - Malayalam Translation by Muhammad Karakunnu And Vanidas Elayavoor
Surah Yusufفَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
avaruṭe tantratteppaṟṟi kēṭṭa prabhupatni avaruṭe aṭuttēkk āḷe ayaccu. avarkk cāriyirikkān avaḷ irippiṭaṅṅaḷeārukki. avarilēārēāruttarkkuṁ ōrēā katti keāṭukkukayuṁ ceytu. avaḷ yūsuphinēāṭu paṟaññu: "ā strīkaḷuṭe munnilēkk celluka.” avar addēhatte kaṇṭappēāḷ vismayabharitarāvukayuṁ taṅṅaḷuṭe kaikaḷ svayaṁ muṟippeṭuttukayuṁ ceytu. avar paṟaññupēāyi: "allāhu etra mahān! it manuṣyanalla. it mān'yanāya oru malakkallātārumalla”