Surah Al-Baqara - Malayalam Translation by Abdul Hameed Madani And Kunhi Mohammed
الٓمٓ
aliph lāṁ mīṁ
Surah Al-Baqara, Verse 1
ذَٰلِكَ ٱلۡكِتَٰبُ لَا رَيۡبَۛ فِيهِۛ هُدٗى لِّلۡمُتَّقِينَ
itākunnu granthaṁ. atil sanśayamēyilla. sūkṣmata pālikkunnavarkk nērvaḻi kāṇikkunnatatre at
Surah Al-Baqara, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡغَيۡبِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
adr̥śyakāryaṅṅaḷil viśvasikkukayuṁ, prārt'thana athavā namaskāraṁ muṟaprakāraṁ nirvahikkukayuṁ, nāṁ nalkiya sampattil ninn celavaḻikkukayuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ وَبِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
ninakkuṁ ninṟe mungāmikaḷkkuṁ nalkappeṭṭa sandēśattil viśvasikkukayuṁ, paralēākattil dr̥ḍhamāyi viśvasikkukayuṁ ceyyunnavaratre avar (sūkṣmata pālikkunnavar)
Surah Al-Baqara, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
avaruṭe nāthan kāṇicca nērvaḻiyilākunnu avar. avar tanneyākunnu sākṣāl vijayikaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 5
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
satyaniṣēdhikaḷe sambandhicciṭattēāḷaṁ nī avarkk tākkīt nalkiyāluṁ illeṅkiluṁ samamākunnu. avar viśvasikkunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 6
خَتَمَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَعَلَىٰ سَمۡعِهِمۡۖ وَعَلَىٰٓ أَبۡصَٰرِهِمۡ غِشَٰوَةٞۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
avaruṭe manas'sukaḷkkuṁ kātinuṁ allāhu mudraveccirikkukayāṇ . avaruṭe dr̥ṣṭikaḷinmēluṁ oru mūṭiyuṇṭ. avarkkākunnu kanatta śikṣayuḷḷat
Surah Al-Baqara, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَمَا هُم بِمُؤۡمِنِينَ
ñaṅṅaḷ allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasiccirikkunnu enn paṟayunna cila āḷukaḷuṇṭ ; (yathārt'thattil) avar viśvāsikaḷalla
Surah Al-Baqara, Verse 8
يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَمَا يَخۡدَعُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
allāhuvineyuṁ viśvāsikaḷeyuṁ vañcikkuvānāṇ avar śramikkunnat. (vāstavattil) avar ātmavañcana mātramāṇ ceyyunnat. avarat manas'silākkunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 9
فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَهُمُ ٱللَّهُ مَرَضٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
avaruṭe manas'sukaḷil orutaraṁ rēāgamuṇṭ. tannimittaṁ allāhu avarkk rēāgaṁ vard'dhippikkukayuṁ ceytu. kaḷḷaṁ paṟaññukeāṇṭirunnatinṟephalamāyi vēdanayēṟiya śikṣayāṇ avarkkuṇṭāyirikkuka
Surah Al-Baqara, Verse 10
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ لَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ قَالُوٓاْ إِنَّمَا نَحۡنُ مُصۡلِحُونَ
niṅṅaḷ nāṭṭil kuḻappamuṇṭākkātirikkū enn avarēāṭ āreṅkiluṁ paṟaññāl, ñaṅṅaḷ salpravarttanaṅṅaḷ mātramāṇallēā ceyyunnat ennāyirikkuṁ avaruṭe maṟupaṭi
Surah Al-Baqara, Verse 11
أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡمُفۡسِدُونَ وَلَٰكِن لَّا يَشۡعُرُونَ
ennāl yathārt'thattil avar tanneyākunnu kuḻappakkār. pakṣe, avarat manas'silākkunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 12
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ كَمَآ ءَامَنَ ٱلنَّاسُ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ كَمَآ ءَامَنَ ٱلسُّفَهَآءُۗ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلسُّفَهَآءُ وَلَٰكِن لَّا يَعۡلَمُونَ
maṟṟuḷḷavar viśvasiccat pēāle niṅṅaḷuṁ viśvasikkū enn avarēāṭ āreṅkiluṁ paṟaññāl ī mūḍhanmār viśvasiccat pēāle ñaṅṅaḷuṁ viśvasikkukayēā ? ennāyirikkuṁ avar maṟupaṭi paṟayuka. ennāl yathārt'thattil avar tanneyākunnu mūḍhanmār. pakṣe, avarat aṟiyunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 13
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ إِلَىٰ شَيَٰطِينِهِمۡ قَالُوٓاْ إِنَّا مَعَكُمۡ إِنَّمَا نَحۡنُ مُسۡتَهۡزِءُونَ
viśvāsikaḷe kaṇṭumuṭṭumpēāḷ avar paṟayuṁ; ñaṅṅaḷ viśvasiccirikkunnu enn. avar taṅṅaḷuṭe (kūṭṭāḷikaḷāya) piśācukkaḷuṭe aṭutt taniccākumpēāḷ avarēāṭ paṟayuṁ: ñaṅṅaḷ niṅṅaḷēāṭeāppaṁ tanneyākunnu. ñaṅṅaḷ (maṟṟavare) kaḷiyākkuka mātramāyirunnu
Surah Al-Baqara, Verse 14
ٱللَّهُ يَسۡتَهۡزِئُ بِهِمۡ وَيَمُدُّهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
ennāl allāhuvākaṭṭe, avare parihasikkukayuṁ, atikramaṅṅaḷil viharikkuvān avare ayaccuviṭṭirikkukayumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ فَمَا رَبِحَت تِّجَٰرَتُهُمۡ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
sanmārgaṁ viṟṟ pakaraṁ durmārgaṁ vāṅṅiyavarākunnu avar. ennāl avaruṭe kaccavaṭaṁ lābhakaramāvukayēā, avar lakṣyaṁ prāpikkukayēā ceytilla
Surah Al-Baqara, Verse 16
مَثَلُهُمۡ كَمَثَلِ ٱلَّذِي ٱسۡتَوۡقَدَ نَارٗا فَلَمَّآ أَضَآءَتۡ مَا حَوۡلَهُۥ ذَهَبَ ٱللَّهُ بِنُورِهِمۡ وَتَرَكَهُمۡ فِي ظُلُمَٰتٖ لَّا يُبۡصِرُونَ
avare upamikkāvunnat orāḷēāṭākunnu: ayāḷ tī katticcu. parisaramāke prakāśitamāyappēāḷ allāhu avaruṭe prakāśaṁ keṭuttikkaḷayukayuṁ onnuṁ kāṇānāvāte iruṭṭil (tappuvān) avare viṭukayuṁ ceytu
Surah Al-Baqara, Verse 17
صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
badhiraruṁ ūmakaḷuṁ andhanmārumākunnu avar. atināl avar (satyattilēkk) tiriccuvarikayilla
Surah Al-Baqara, Verse 18
أَوۡ كَصَيِّبٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فِيهِ ظُلُمَٰتٞ وَرَعۡدٞ وَبَرۡقٞ يَجۡعَلُونَ أَصَٰبِعَهُمۡ فِيٓ ءَاذَانِهِم مِّنَ ٱلصَّوَٰعِقِ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِۚ وَٱللَّهُ مُحِيطُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
alleṅkil (avare) upamikkāvunnat ākāśattuninnu ceāriyunna oru pēmāriyēāṭākunnu. atēāṭeāppaṁ kūriruṭṭuṁ iṭiyuṁ minnalumuṇṭ. iṭinādaṅṅaḷ nimittaṁ maraṇaṁ bhayann avar viralukaḷ ceviyil tirukunnu. ennāl allāhu satyaniṣēdhikaḷe valayaṁ ceytirikkukayāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 19
يَكَادُ ٱلۡبَرۡقُ يَخۡطَفُ أَبۡصَٰرَهُمۡۖ كُلَّمَآ أَضَآءَ لَهُم مَّشَوۡاْ فِيهِ وَإِذَآ أَظۡلَمَ عَلَيۡهِمۡ قَامُواْۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَذَهَبَ بِسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
minnal avaruṭe kaṇṇukaḷe ṟāñciyeṭukkumāṟākunnu. at (minnal) avarkk veḷiccaṁ nalkumpēāḻellāṁ avar ā veḷiccattil naṭannu pēākuṁ. iruṭṭākumpēāḷ avar ninnu pēākukayuṁ ceyyuṁ. allāhu uddēśiccirunneṅkil avaruṭe kēḷviyuṁ kāḻcayuṁ avan tīre naśippiccukaḷayuka tanne ceyyumāyirunnu. nis'sanśayaṁ allāhu ēt kāryattinuṁ kaḻivuḷḷavanāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 20
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
janaṅṅaḷē, niṅṅaḷēyuṁ niṅṅaḷuṭe mungāmikaḷēyuṁ sr̥ṣṭicca niṅṅaḷuṭe nāthane niṅṅaḷ ārādhikkuvin. niṅṅaḷ dēāṣabādhaye sūkṣicc jīvikkuvān vēṇṭiyatre at
Surah Al-Baqara, Verse 21
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فِرَٰشٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ فَلَا تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
niṅṅaḷkk vēṇṭi bhūmiye mettayuṁ ākāśatte mēlpurayumākkittarikayuṁ ākāśatt ninn veḷḷaṁ ceāriññutanniṭṭ at mukhēna niṅṅaḷkk bhakṣikkuvānuḷḷa kāykanikaḷ ulpādippiccu tarikayuṁ ceyta (nāthane). atināl (itellāṁ) aṟiññkeāṇṭ niṅṅaḷ allāhuvin samanmāre uṇṭākkarut
Surah Al-Baqara, Verse 22
وَإِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّمَّا نَزَّلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّن مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ شُهَدَآءَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nam'muṭe dāsan nāṁ avatarippiccukeāṭuttatine (viśud'dha khur'āne) paṟṟi niṅṅaḷ sanśayālukkaḷāṇeṅkil atinṟētpēāluḷḷa oru ad'dhyāyameṅkiluṁ niṅṅaḷ keāṇṭuvarika. allāhuvin puṟame niṅṅaḷkkuḷḷa sahāyikaḷēyuṁ viḷiccukeāḷḷuka. niṅṅaḷ satyavānmāraṇeṅkil (atāṇallēā vēṇṭat)
Surah Al-Baqara, Verse 23
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ وَلَن تَفۡعَلُواْ فَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِي وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُۖ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ
niṅṅaḷkkat ceyyān kaḻiññilleṅkil niṅṅaḷkkat orikkaluṁ ceyyān kaḻiyukayumilla manuṣyaruṁ kallukaḷuṁ indhanamāyi kattikkappeṭunna narakāgniye niṅṅaḷ kāttusūkṣiccukeāḷḷuka. satyaniṣēdhikaḷkkuvēṇṭi orukkivekkappeṭṭatākunnu at
Surah Al-Baqara, Verse 24
وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ كُلَّمَا رُزِقُواْ مِنۡهَا مِن ثَمَرَةٖ رِّزۡقٗا قَالُواْ هَٰذَا ٱلَّذِي رُزِقۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَأُتُواْ بِهِۦ مُتَشَٰبِهٗاۖ وَلَهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَهُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
(nabiyē,) viśvasikkukayuṁ salkarm'maṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ ceytavarkk tāḻbhāgattkūṭi nadikaḷ oḻukunna svargattēāppukaḷ labhikkuvānuṇṭenn santēāṣavārtta aṟiyikkuka. atile ōrēā vibhavavuṁ bhakṣikkuvānāyi nalkappeṭumpēāḷ, itin mump ñaṅṅaḷkk nalkappeṭṭat tanneyāṇallēā ituṁ ennāyirikkuṁ avar paṟayuka. (vāstavattil) paraspara sādr̥śyamuḷḷa nilayil atavarkk nalkappeṭukayāṇuṇṭāyat. pariśud'dharāya iṇakaḷuṁ avarkkaviṭe uṇṭāyirikkuṁ. avar aviṭe nityavāsikaḷāyirikkukayuṁ ceyyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 25
۞إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَسۡتَحۡيِۦٓ أَن يَضۡرِبَ مَثَلٗا مَّا بَعُوضَةٗ فَمَا فَوۡقَهَاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَيَقُولُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۘ يُضِلُّ بِهِۦ كَثِيرٗا وَيَهۡدِي بِهِۦ كَثِيرٗاۚ وَمَا يُضِلُّ بِهِۦٓ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقِينَ
ēteāru vastuvēyuṁ upamayākkunnatil allāhu lajjikkukayilla; tīrcca. ateāru keātukēā atilupari nis'sāramēā ākaṭṭe. ennāl viśvāsikaḷkk at taṅṅaḷuṭe nāthanṟepakkalninnuḷḷa satyamāṇenn bēādhyamākunnatāṇ. satyaniṣēdhikaḷākaṭṭe ī upamakeāṇṭ allāhu entāṇ uddēśikkunnat enn cēādikkukayāṇ ceyyuka. aṅṅane ā upama nimittaṁ dhārāḷaṁ āḷukaḷe avan piḻavilākkunnu. dhārāḷaṁ pēre nērvaḻiyilākkukayuṁ ceyyunnu. adharm'makārikaḷallātta āreyuṁ at nimittaṁ avan piḻappikkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 26
ٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
allāhuvinṟe'uttarav avan śaktiyuktaṁ nalkiyatin śēṣaṁ atin viparītaṁ pravarttikkukayuṁ allāhu kūṭṭicērkkuvān kalpiccatine muṟicc vērpeṭuttukayuṁ bhūmiyil kuḻappamuṇṭākkukayuṁ ceyyunnavaratre avar (adharm'makārikaḷ). avar tanneyākunnu naṣṭakkār
Surah Al-Baqara, Verse 27
كَيۡفَ تَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَكُنتُمۡ أَمۡوَٰتٗا فَأَحۡيَٰكُمۡۖ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
niṅṅaḷkkeṅṅaneyāṇ allāhuvine niṣēdhikkān kaḻiyuka ? niṅṅaḷ nirjīva vastukkaḷāyirunna avasthaykk śēṣaṁ avan niṅṅaḷkk jīvan nalki. pinne avan niṅṅaḷe marippikkukayuṁ vīṇṭuṁ jīvippikkukayuṁ ceyyunnu. pinnīṭ avankalēkk tanne niṅṅaḷ tiriccuviḷikkappeṭukayuṁ ceyyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 28
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَسَوَّىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖۚ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
avanāṇ niṅṅaḷkk vēṇṭi bhūmiyiluḷḷatellāṁ sr̥ṣṭiccu tannat. puṟame ēḻ ākāśaṅṅaḷāyi kramīkariccukeāṇṭ uparilēākatte sanvidhāniccavanuṁ avan tanneyāṇ. avan ellā kāryatteppaṟṟiyuṁ aṟivuḷḷavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 29
وَإِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي جَاعِلٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ خَلِيفَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَجۡعَلُ فِيهَا مَن يُفۡسِدُ فِيهَا وَيَسۡفِكُ ٱلدِّمَآءَ وَنَحۡنُ نُسَبِّحُ بِحَمۡدِكَ وَنُقَدِّسُ لَكَۖ قَالَ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
ñānitā bhūmiyil oru khalīphaye niyēāgikkān pēākukayāṇ enn ninṟenāthan malakkukaḷēāṭ paṟañña sandarbhaṁ (śrad'dhikkuka). avar paṟaññu: aviṭe kuḻappamuṇṭākkukayuṁ raktaṁ cintukayuṁ ceyyunnavareyāṇēā nī niyēāgikkunnat? ñaṅṅaḷākaṭṭe ninṟemahatvatte prakīrttikkukayuṁ, ninṟepariśud'dhiye vāḻttukayuṁ ceyyunnavarallēā. avan (allāhu) paṟaññu: niṅṅaḷkkaṟiññukūṭāttat enikkaṟiyāṁ
Surah Al-Baqara, Verse 30
وَعَلَّمَ ءَادَمَ ٱلۡأَسۡمَآءَ كُلَّهَا ثُمَّ عَرَضَهُمۡ عَلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ فَقَالَ أَنۢبِـُٔونِي بِأَسۡمَآءِ هَـٰٓؤُلَآءِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
avan (allāhu) ādamin nāmaṅṅaḷellāṁ paṭhippiccu. pinnīṭ ā pēriṭṭavaye avan malakkukaḷkk kāṇiccu. enniṭṭavan ājñāpiccu: niṅṅaḷ satyavānmārāṇeṅkil ivayuṭe nāmaṅṅaḷ enikk paṟaññutarū
Surah Al-Baqara, Verse 31
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ لَا عِلۡمَ لَنَآ إِلَّا مَا عَلَّمۡتَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
avar paṟaññu: ninakk stēātraṁ. nī paṭhippiccutannatallātta yāteāru aṟivuṁ ñaṅṅaḷkkilla. nī tanneyāṇ sarvvajñanuṁ agādhajñāniyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 32
قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ أَنۢبِئۡهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡۖ فَلَمَّآ أَنۢبَأَهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَأَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
anantaraṁ avan (allāhu) paṟaññu: ādamē, ivarkk avayuṭe nāmaṅṅaḷ paṟaññukeāṭukkū. aṅṅane avan (ādaṁ) avarkk ā nāmaṅṅaḷ paṟaññukeāṭuttappēāḷ avan (allāhu) paṟaññu: ākāśa bhūmikaḷile adr̥śyakāryaṅṅaḷuṁ, niṅṅaḷ veḷippeṭuttunnatuṁ, oḷiccuvekkunnatumellāṁ enikkaṟiyāmenn ñān niṅṅaḷēāṭ paṟaññiṭṭillē
Surah Al-Baqara, Verse 33
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ وَٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
ādamine niṅṅaḷ praṇamikkuka enn nāṁ malakkukaḷēāṭ paṟañña sandarbhaṁ (śrad'dhikkuka) . avar praṇamiccu; iblīs oḻike. avan visam'mataṁ prakaṭippikkukayuṁ ahambhāvaṁ naṭikkukayuṁ ceytu. avan satyaniṣēdhikaḷil peṭṭavanāyirikkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 34
وَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ وَكُلَا مِنۡهَا رَغَدًا حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ādamē, nīyuṁ ninṟe'iṇayuṁ svargattil tāmasikkukayuṁ atil niṅṅaḷ icchikkunniṭattu ninn subhikṣamāyi iruvaruṁ bhakṣiccukeāḷḷukayuṁ ceyyuka. ennāl ī vr̥kṣatte niṅṅaḷ samīpiccupēākarut. eṅkil niṅṅaḷ iruvaruṁ atikramakārikaḷāyittīruṁ ennu nāṁ ājñāpiccu
Surah Al-Baqara, Verse 35
فَأَزَلَّهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ عَنۡهَا فَأَخۡرَجَهُمَا مِمَّا كَانَا فِيهِۖ وَقُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
ennāl piśāc avare atil ninn vyaticalippiccu. avar iruvaruṁ anubhaviccirunnatil (sebhāgyaṁ) ninn avare puṟaṁ taḷḷukayuṁ ceytu. nāṁ (avarēāṭ) paṟaññu: niṅṅaḷ iṟaṅṅippēākū. niṅṅaḷil cilar cilarkk śatrukkaḷākunnu. niṅṅaḷkk bhūmiyil oru niścita kālaṁ varēkkuṁ vāsasthalavuṁ jīvitavibhavaṅṅaḷumuṇṭāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 36
فَتَلَقَّىٰٓ ءَادَمُ مِن رَّبِّهِۦ كَلِمَٰتٖ فَتَابَ عَلَيۡهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
anantaraṁ ādaṁ tanṟerakṣitāviṅkal ninn cila vacanaṅṅaḷ svīkariccu. (ā vacanaṅṅaḷ mukhēna paścāttapicca) ādamin allāhu pāpamēācanaṁ nalki. avan paścāttāpaṁ ēṟe svīkarikkunnavanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 37
قُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ مِنۡهَا جَمِيعٗاۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَن تَبِعَ هُدَايَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
nāṁ paṟaññu: niṅṅaḷellāvaruṁ aviṭe ninn iṟaṅṅippēākuka. enniṭṭ enṟepakkal ninnuḷḷa mārgadarśanaṁ niṅṅaḷkk vannettumpēāḷ enṟe'ā mārgadarśanaṁ pinpaṟṟunnavarārēā avarkk bhayappeṭēṇṭatilla. avar duḥkhikkēṇṭivarikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
aviśvasikkukayuṁ nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ niṣēdhicc taḷḷukayuṁ ceytavarārēā avarāyirikkuṁ narakāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 39
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِيٓ أُوفِ بِعَهۡدِكُمۡ وَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
isrāyīl santatikaḷē, ñān niṅṅaḷkk ceytu tanniṭṭuḷḷa anugrahaṁ niṅṅaḷ ōrmikkukayuṁ, ennēāṭuḷḷa karār niṅṅaḷ niṟavēṟṟukayuṁ ceyyuvin. eṅkil niṅṅaḷēāṭuḷḷa karār ñānuṁ niṟavēṟṟāṁ. enne mātramē niṅṅaḷ bhayappeṭāvū
Surah Al-Baqara, Verse 40
وَءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلۡتُ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُمۡ وَلَا تَكُونُوٓاْ أَوَّلَ كَافِرِۭ بِهِۦۖ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗا وَإِيَّـٰيَ فَٱتَّقُونِ
niṅṅaḷuṭe pakkaluḷḷa vēdagranthaṅṅaḷe śariveccukeāṇṭ ñān avatarippicca sandēśattil (khur'ānil) niṅṅaḷ viśvasikkū. atine ādyamāyi tanne niṣēdhikkunnavar niṅṅaḷākarut. tucchamāya vilaykk (bhatika nēṭṭattinu) pakaraṁ enṟevacanaṅṅaḷ niṅṅaḷ viṟṟukaḷayukayuṁ ceyyarut. ennēāṭ mātraṁ niṅṅaḷ bhayabhakti pularttuka
Surah Al-Baqara, Verse 41
وَلَا تَلۡبِسُواْ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُواْ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
niṅṅaḷ satyaṁ asatyavumāyi kūṭṭikkuḻakkarut. aṟiññukeāṇṭ satyaṁ maṟaccuvekkukayuṁ ceyyarut
Surah Al-Baqara, Verse 42
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱرۡكَعُواْ مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ
prārt'thana muṟapēāle nirvahikkukayuṁ, sakātt nalkukayuṁ, (allāhuvinṟemumpil) talakunikkunnavarēāṭeāppaṁ niṅṅaḷ talakunikkukayuṁ ceyyuvin
Surah Al-Baqara, Verse 43
۞أَتَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبِرِّ وَتَنسَوۡنَ أَنفُسَكُمۡ وَأَنتُمۡ تَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
niṅṅaḷ janaṅṅaḷēāṭ nanma kalpikkukayuṁ niṅṅaḷuṭe svantaṁ kāryattil (at) maṟannukaḷayukayumāṇēā ? niṅṅaḷ vēdagranthaṁ pārāyaṇaṁ ceytukeāṇṭirikkunnuvallēā. niṅṅaḷentāṇ cintikkāttat
Surah Al-Baqara, Verse 44
وَٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى ٱلۡخَٰشِعِينَ
sahanavuṁ namaskāravuṁ mukhēna (allāhuvinṟe) sahāyaṁ tēṭuka. at (namaskāraṁ) bhaktanmārallāttavarkk valiya (prayāsamuḷḷa) kāryaṁ tanneyākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 45
ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَأَنَّهُمۡ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
taṅṅaḷuṭe rakṣitāvumāyi kaṇṭumuṭṭēṇṭivarumennuṁ, avaṅkalēkk tiriccupēākēṇṭi varumennuṁ vicāriccukeāṇṭirikkunnavaratre avar (bhaktanmār)
Surah Al-Baqara, Verse 46
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
isrāyīl santatikaḷē, niṅṅaḷkk ñān ceytu tanniṭṭuḷḷa anugrahavuṁ, maṟṟu janavibhāgaṅṅaḷēkkāḷ niṅṅaḷkk ñān śrēṣṭhata nalkiyatuṁ niṅṅaḷ ōrkkuka
Surah Al-Baqara, Verse 47
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا يُؤۡخَذُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
orāḷkkuṁ maṟṟeārāḷkk vēṇṭi oru upakāravuṁ ceyyān paṟṟātta oru divasatte niṅṅaḷ sūkṣikkuka. (ann) orāḷil ninnuṁ oru śupārśayuṁ svīkarikkappeṭukayilla. orāḷilninnuṁ oru prāyaścittavuṁ mēṭikkappeṭukayumilla. avarkk oru sahāyavuṁ labhikkukayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 48
وَإِذۡ نَجَّيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
niṅṅaḷuṭe puruṣasantānaṅṅaḷe aṟukeāla ceytukeāṇṭuṁ, niṅṅaḷuṭe strījanaṅṅaḷe jīvikkān viṭṭukeāṇṭuṁ niṅṅaḷkk niṣṭhūra marddanamēlpiccukeāṇṭirunna phir'aunṟekūṭṭaril ninn niṅṅaḷe nāṁ rakṣappeṭuttiya sandarbhaṁ (ōrmikkuka.) niṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkalninnuḷḷa oru valiya parīkṣaṇamāṇ atiluṇṭāyirunnat
Surah Al-Baqara, Verse 49
وَإِذۡ فَرَقۡنَا بِكُمُ ٱلۡبَحۡرَ فَأَنجَيۡنَٰكُمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
kaṭal piḷarnn niṅṅaḷe keāṇṭu pēāyi nāṁ rakṣappeṭuttukayuṁ, niṅṅaḷ kaṇṭukeāṇṭirikke phir'aunṟekūṭṭare nāṁ mukkikkeāllukayuṁ ceyta sandarbhavuṁ (ōrmikkuka)
Surah Al-Baqara, Verse 50
وَإِذۡ وَٰعَدۡنَا مُوسَىٰٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
mūsā nabikk nālpat rāvukaḷ nāṁ niścayikkukayuṁ addēhaṁ (atinnāyi) pēāya śēṣaṁ niṅṅaḷ akramamāyi oru kāḷakkuṭṭiye (daivamāyi) svīkarikkukayuṁ ceyta sandarbhavuṁ (ōrkkuka)
Surah Al-Baqara, Verse 51
ثُمَّ عَفَوۡنَا عَنكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
enniṭṭ atinn śēṣavuṁ niṅṅaḷkk nāṁ māppunalki. niṅṅaḷ nandiyuḷḷavarāyirikkuvān vēṇṭi
Surah Al-Baqara, Verse 52
وَإِذۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡفُرۡقَانَ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
niṅṅaḷ sanmārgaṁ kaṇṭettunnatin vēṇṭi vēda granthavuṁ, satyavuṁ asatyavuṁ vērtirikkunna pramāṇavuṁ mūsānabikk nāṁ nalkiya sandarbhavuṁ (ōrkkuka)
Surah Al-Baqara, Verse 53
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِنَّكُمۡ ظَلَمۡتُمۡ أَنفُسَكُم بِٱتِّخَاذِكُمُ ٱلۡعِجۡلَ فَتُوبُوٓاْ إِلَىٰ بَارِئِكُمۡ فَٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ عِندَ بَارِئِكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
enṟesamudāyamē, kāḷakkuṭṭiye (daivamāyi) svīkariccat mukhēna niṅṅaḷ niṅṅaḷēāṭ tanne an'yāyaṁ ceytirikkukayāṇ. atināl niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe sraṣṭāvilēkk paścāttapicc maṭaṅṅukayuṁ (prāyaścittamāyi) niṅṅaḷ niṅṅaḷetanne nigrahikkukayuṁ ceyyuka. niṅṅaḷuṭe sraṣṭāvinṟe'aṭukkal atāṇ niṅṅaḷkk guṇakaraṁ enn mūsā tanṟejanatayēāṭ paṟañña sandarbhavuṁ (ōrmikkuka). anantaraṁ allāhu niṅṅaḷuṭe paścāttāpaṁ svīkariccu. avan paścāttāpaṁ ēṟe svīkarikkunnavanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 54
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ نَرَى ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡكُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
ō; mūsā, ñaṅṅaḷ allāhuve pratyakṣamāyi kāṇunnat vare tāṅkaḷe ñaṅṅaḷ viśvasikkukayē illa enn niṅṅaḷ paṟañña sandarbhaṁ (ōrkkuka.) tannimittaṁ niṅṅaḷ nēākki nilkke iṭittī niṅṅaḷe piṭikūṭi
Surah Al-Baqara, Verse 55
ثُمَّ بَعَثۡنَٰكُم مِّنۢ بَعۡدِ مَوۡتِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
pinnīṭ niṅṅaḷuṭe maraṇattin śēṣaṁ niṅṅaḷe nāṁ eḻunnēlpiccu. niṅṅaḷ nandiyuḷḷavarāyittīrān vēṇṭi
Surah Al-Baqara, Verse 56
وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡغَمَامَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
niṅṅaḷkk nāṁ mēghattaṇal nalkukayuṁ mannāyuṁ kāṭapakṣikaḷuṁ iṟakkittarikayuṁ ceytu. niṅṅaḷkk nāṁ nalkiyiṭṭuḷḷa viśiṣṭamāya vastukkaḷil ninn bhakṣiccukeāḷḷuka (enn nāṁ nirdēśiccu). avar (enniṭṭuṁ nandikēṭ kāṇiccavar) namukkeāru drēāhavuṁ varuttiyiṭṭilla. avar avarkk tanneyāṇ drēāhamuṇṭākkikkeāṇṭirikkunnat
Surah Al-Baqara, Verse 57
وَإِذۡ قُلۡنَا ٱدۡخُلُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ فَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ رَغَدٗا وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُولُواْ حِطَّةٞ نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطَٰيَٰكُمۡۚ وَسَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
niṅṅaḷ ī paṭṭaṇattil pravēśikkuvin. aviṭe niṅṅaḷkk iṣṭamuḷḷiṭattuninn yathēṣṭaṁ bhakṣiccukeāḷḷuvin. talakuniccukeāṇṭ vātil kaṭakkukayuṁ paścāttāpa vacanaṁ paṟayukayuṁ ceyyuvin. niṅṅaḷuṭe pāpaṅṅaḷ nāṁ peāṟuttutarikayuṁ, salpravr̥ttikaḷ ceyyunnavarkk kūṭutal kūṭutal anugrahaṅṅaḷ nalkukayuṁ ceyyunnatāṇ enn nāṁ paṟañña sandarbhavuṁ (ōrkkuka)
Surah Al-Baqara, Verse 58
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَنزَلۡنَا عَلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
ennāl akramikaḷāya āḷukaḷ avarēāṭ nirdēśikkappeṭṭa vākkinnu pakaraṁ maṟṟeāru vākkāṇ upayēāgiccat. atināl ā akramikaḷuṭe mēl nāṁ ākāśattu ninn śikṣa iṟakki. kāraṇaṁ avar dhikkāraṁ kāṇiccukeāṇṭirunnat tanne
Surah Al-Baqara, Verse 59
۞وَإِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ فَقُلۡنَا ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنفَجَرَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۖ كُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ مِن رِّزۡقِ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
mūsā nabi tanṟejanataykkuvēṇṭi veḷḷattinapēkṣicca sandarbhavuṁ (śrad'dhikkuka.) appēāḷ nāṁ paṟaññu: ninṟevaṭikeāṇṭ pāṟamēl aṭikkuka. aṅṅane atil ninn pantraṇṭ uṟavukaḷ peāṭṭi oḻuki. janaṅṅaḷil ōrēā vibhāgavuṁ avaravarkk veḷḷameṭukkānuḷḷa sthalaṅṅaḷ manas'silākki. allāhuvinṟe'āhārattil ninn niṅṅaḷ tinnukayuṁ kuṭikkukayuṁ ceytukeāḷḷū. bhūmiyil kuḻappamuṇṭākki nāśakārikaḷāyittīrarut (enn nāṁ avarēāṭ nirdēśikkukayuṁ ceytu)
Surah Al-Baqara, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نَّصۡبِرَ عَلَىٰ طَعَامٖ وَٰحِدٖ فَٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُخۡرِجۡ لَنَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۢ بَقۡلِهَا وَقِثَّآئِهَا وَفُومِهَا وَعَدَسِهَا وَبَصَلِهَاۖ قَالَ أَتَسۡتَبۡدِلُونَ ٱلَّذِي هُوَ أَدۡنَىٰ بِٱلَّذِي هُوَ خَيۡرٌۚ ٱهۡبِطُواْ مِصۡرٗا فَإِنَّ لَكُم مَّا سَأَلۡتُمۡۗ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ وَٱلۡمَسۡكَنَةُ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
ō; mūsā, orētaraṁ āhāravumāyi kṣamiccukaḻiyuvān ñaṅṅaḷkk sādhikkukayilla. atināl maṇṇil muḷaccuṇṭāvunna tarattiluḷḷa cīra, veḷḷari, gēātamp, payaṟ, uḷḷi mutalāyava ñaṅṅaḷkk ulpādippiccutaruvān tāṅkaḷ tāṅkaḷuṭe nāthanēāṭ prārt'thikkuka enn niṅṅaḷ paṟañña sandarbhavuṁ (ōrkkuka) mūsā paṟaññu: kūṭutal uttamamāyat viṭṭ tikaccuṁ tāṇatarattiluḷḷatāṇēā niṅṅaḷ pakaraṁ āvaśyappeṭunnat? ennāl niṅṅaḷeāru paṭṭaṇattil cenniṟaṅṅikkeāḷḷū. niṅṅaḷ āvaśyappeṭunnatellāṁ niṅṅaḷkkaviṭe kiṭṭuṁ. (ittaraṁ durvāśikaḷ kāraṇamāyi) avaruṭe mēl nindyatayuṁ patitvavuṁ aṭiccēlpikkappeṭukayuṁ, avar allāhuvinṟe kēāpattin pātramāyittīrukayuṁ ceytu. avar allāhuvinṟe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷe niṣēdhikkukayuṁ, pravācakanmāre an'yāyamāyi keālappeṭuttukayuṁ ceytatinṟe phalamāyiṭṭāṇat sambhaviccat. avar dhikkāraṁ kāṇikkukayuṁ, atikramaṁ pravarttikkukayuṁ ceytatinṟe phalamāyāṇat sambhaviccat
Surah Al-Baqara, Verse 61
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
(muham'mad nabiyil) viśvasiccavarēā, yahūdamataṁ svīkariccavarēā, kraistavarēā, sābikaḷēā ārākaṭṭe, allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkukayuṁ, salkarm'maṁ pravarttikkukayuṁ ceytiṭṭuḷḷavarkk avaruṭe rakṣitāviṅkal avar arhikkunna pratiphalamuṇṭ. avarkk bhayappeṭēṇṭatilla. avar duḥkhikkēṇṭi varikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 62
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
nāṁ niṅṅaḷēāṭ karār vāṅṅukayuṁ niṅṅaḷkk mīte parvvatatte nāṁ uyarttippiṭikkukayuṁ ceyta sandarbhaṁ (ōrkkuka). niṅṅaḷkk nāṁ nalkiyat geravabud'dhiyēāṭe ēṟṟeṭukkukayuṁ, dēāṣabādhaye sūkṣikkuvān vēṇṭi atil nirdēśiccat ōrmiccukeāṇṭirikkukayuṁ ceyyuka (enn nāṁ anuśāsiccu)
Surah Al-Baqara, Verse 63
ثُمَّ تَوَلَّيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۖ فَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَكُنتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
enniṭṭatin śēṣavuṁ niṅṅaḷ puṟakēāṭṭ pēāyi. allāhuvinṟe anugrahavuṁ avanṟe kāruṇyavuṁ illāyirunnuveṅkil niṅṅaḷ naṣṭakkāril peṭumāyirunnu
Surah Al-Baqara, Verse 64
وَلَقَدۡ عَلِمۡتُمُ ٱلَّذِينَ ٱعۡتَدَوۡاْ مِنكُمۡ فِي ٱلسَّبۡتِ فَقُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
niṅṅaḷil ninn sabtt (śabbatt) dinattil atikramaṁ kāṇiccavare paṟṟi niṅṅaḷaṟiññiṭṭuṇṭallēā. appēāḷ nāṁ avarēāṭ paṟaññu: niṅṅaḷ nindyarāya kuraṅṅanmārāyittīruka
Surah Al-Baqara, Verse 65
فَجَعَلۡنَٰهَا نَكَٰلٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهَا وَمَا خَلۡفَهَا وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
aṅṅane nāṁ atine (ā śikṣaye) akkālattuṁ pilkkālattumuḷḷavarkk oru guṇapāṭhavuṁ, sūkṣmata pālikkunnavarkk oru tatvēāpadēśavumākki
Surah Al-Baqara, Verse 66
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تَذۡبَحُواْ بَقَرَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَتَّخِذُنَا هُزُوٗاۖ قَالَ أَعُوذُ بِٱللَّهِ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
allāhu niṅṅaḷēāṭ oru paśuvine aṟukkuvān kalpikkunnu enn mūsā tanṟe janatayēāṭ paṟañña sandarbhaṁ (śrad'dhikkuka) avar paṟaññu: tāṅkaḷ ñaṅṅaḷe parihasikkukayāṇēā? addēhaṁ (mūsā) paṟaññu: ñān vivaraṅkeṭṭavaril peṭṭupēākātirikkān allāhuvil abhayaṁ prāpikkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 67
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا فَارِضٞ وَلَا بِكۡرٌ عَوَانُۢ بَيۡنَ ذَٰلِكَۖ فَٱفۡعَلُواْ مَا تُؤۡمَرُونَ
(appēāḷ) avar paṟaññu: at (paśu) ēt taramāyirikkaṇamenn ñaṅṅaḷkk viśadīkariccu tarān ñaṅṅaḷkk vēṇṭi tāṅkaḷuṭe rakṣitāvinēāṭ prārt'thikkaṇaṁ. mūsā paṟaññu: prāyaṁ vaḷare kūṭiyatēā vaḷare kuṟaññatēā allātta iṭaprāyattiluḷḷa oru paśuvāyirikkaṇaṁ atennāṇ avan (allāhu) paṟayunnat. atināl kalpikkappeṭunna prakāraṁ niṅṅaḷ pravarttikkuka
Surah Al-Baqara, Verse 68
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا لَوۡنُهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ صَفۡرَآءُ فَاقِعٞ لَّوۡنُهَا تَسُرُّ ٱلنَّـٰظِرِينَ
avar paṟaññu: atinṟe niṟamentāyirikkaṇamenn ñaṅṅaḷkk viśadīkariccutaruvān ñaṅṅaḷkk vēṇṭi tāṅkaḷ tāṅkaḷuṭe rakṣitāvinēāṭ prārt'thikkaṇaṁ. mūsā paṟaññu: kāṇikaḷkk katukaṁ tēānnikkunna, teḷiñña maññaniṟamuḷḷa oru paśuvāyirikkaṇaṁ atennāṇ avan (allāhu) paṟayunnat
Surah Al-Baqara, Verse 69
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَ إِنَّ ٱلۡبَقَرَ تَشَٰبَهَ عَلَيۡنَا وَإِنَّآ إِن شَآءَ ٱللَّهُ لَمُهۡتَدُونَ
avar paṟaññu: at ēt taramāṇenn ñaṅṅaḷkk vyaktamākki tarān ninṟe rakṣitāvinēāṭ ñaṅṅaḷkk vēṇṭi prārt'thikkuka. tīrccayāyuṁ paśukkaḷ parasparaṁ sādr̥śyamuḷḷatāyi ñaṅṅaḷkk tēānnunnu. allāhu uddēśiccāl avanṟe mārganirdēśaprakāraṁ tīrccayāyuṁ ñaṅṅaḷ pravarttikkāṁ
Surah Al-Baqara, Verse 70
قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا ذَلُولٞ تُثِيرُ ٱلۡأَرۡضَ وَلَا تَسۡقِي ٱلۡحَرۡثَ مُسَلَّمَةٞ لَّا شِيَةَ فِيهَاۚ قَالُواْ ٱلۡـَٰٔنَ جِئۡتَ بِٱلۡحَقِّۚ فَذَبَحُوهَا وَمَا كَادُواْ يَفۡعَلُونَ
(appēāḷ) mūsā paṟaññu: nilaṁ uḻutuvānēā viḷa nanaykkuvānēā upayēāgappeṭuttunnatallātta, pāṭukaḷeānnumillātta avikalamāya oru paśuvāyirikkaṇaṁ atennāṇ allāhu paṟayunnat. avar paṟaññu: ippēāḻāṇ tāṅkaḷ śariyāya vivaraṁ veḷippeṭuttiyat. aṅṅane avar atine aṟuttu. avarkkat niṟavēṟṟuka eḷuppamāyirunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 71
وَإِذۡ قَتَلۡتُمۡ نَفۡسٗا فَٱدَّـٰرَ ٰٔتُمۡ فِيهَاۖ وَٱللَّهُ مُخۡرِجٞ مَّا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
(isrāyīl santatikaḷē), niṅṅaḷ orāḷe keālappeṭuttukayuṁ, an'yēān'yaṁ kuṟṟaṁ ārēāpiccukeāṇṭ oḻiññ māṟukayuṁ ceyta sandarbhavuṁ (ōrkkuka.) ennāl niṅṅaḷ oḷicc vekkunnat allāhu veḷiyil keāṇṭuvarika tanne ceyyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 72
فَقُلۡنَا ٱضۡرِبُوهُ بِبَعۡضِهَاۚ كَذَٰلِكَ يُحۡيِ ٱللَّهُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
appēāḷ nāṁ paṟaññu: niṅṅaḷ atinṟe (paśuvinṟe) oranśaṅkeāṇṭ ā mr̥tadēhattil aṭikkuka. aprakāraṁ allāhu maraṇappeṭṭavare jīvippikkunnu. niṅṅaḷ cintikkuvān vēṇṭi avanṟe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ niṅṅaḷkkavan kāṇiccutarunnu
Surah Al-Baqara, Verse 73
ثُمَّ قَسَتۡ قُلُوبُكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَهِيَ كَٱلۡحِجَارَةِ أَوۡ أَشَدُّ قَسۡوَةٗۚ وَإِنَّ مِنَ ٱلۡحِجَارَةِ لَمَا يَتَفَجَّرُ مِنۡهُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَشَّقَّقُ فَيَخۡرُجُ مِنۡهُ ٱلۡمَآءُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَهۡبِطُ مِنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
pinnīṭ atin śēṣavuṁ niṅṅaḷuṭe manas'sukaḷ kaṭuttupēāyi. ava pāṟapēāleyēā atinekkāḷ kaṭuttatēā āyi bhaviccu. pāṟakaḷil cilatil ninn nadikaḷ peāṭṭi oḻukāṟuṇṭ. cilat piḷarnn veḷḷaṁ puṟatt varunnu. cilat daivabhayattāl tāḻēāṭṭ uruṇṭu vīḻukayuṁ ceyyunnu. niṅṅaḷ pravarttikkunna yāteānninepaṟṟiyuṁ allāhu oṭṭuṁ aśrad'dhanalla
Surah Al-Baqara, Verse 74
۞أَفَتَطۡمَعُونَ أَن يُؤۡمِنُواْ لَكُمۡ وَقَدۡ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَسۡمَعُونَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُحَرِّفُونَهُۥ مِنۢ بَعۡدِ مَا عَقَلُوهُ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(satyaviśvāsikaḷē), niṅṅaḷe avar (yahūdar) viśvasikkumenn niṅṅaḷ mēāhikkukayāṇēā? avaril oru vibhāgaṁ allāhuvinṟe vacanaṅṅaḷ kēḷkkukayuṁ, at śarikkuṁ manas'silākkiyatin śēṣaṁ bēādhapūrvvaṁ tanne atil kr̥trimaṁ kāṇiccukeāṇṭirikkukayumāṇallēā
Surah Al-Baqara, Verse 75
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَا بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ قَالُوٓاْ أَتُحَدِّثُونَهُم بِمَا فَتَحَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ لِيُحَآجُّوكُم بِهِۦ عِندَ رَبِّكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
viśvasiccavare kaṇṭumuṭṭumpēāḷ avar paṟayuṁ: ñaṅṅaḷ viśvasiccirikkunnu enn. avar tam'mil taniccukaṇṭumuṭṭumpēāḷ (parasparaṁ kuṟṟappeṭuttikkeāṇṭ) avar paṟayuṁ: allāhu niṅṅaḷkk veḷippeṭuttittanna kāryaṅṅaḷ ivarkk niṅṅaḷ paṟaññukeāṭukkukayāṇēā ? niṅṅaḷuṭe rakṣitāvinṟe sannidhiyil avar niṅṅaḷkketiril at vecc n'yāyavādaṁ naṭattān vēṇṭi. niṅṅaḷentāṇ cintikkāttat
Surah Al-Baqara, Verse 76
أَوَلَا يَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
ennāl avarkkaṟiññukūṭē; avar rahasyamākkunnatuṁ parasyamākkunnatumellāṁ allāhu aṟiyunnuṇṭenn
Surah Al-Baqara, Verse 77
وَمِنۡهُمۡ أُمِّيُّونَ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّآ أَمَانِيَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
akṣarajñānamillātta cila āḷukaḷuṁ avaril (isrāyīlyaril) uṇṭ. cila vyāmēāhaṅṅaḷ vecc pularttunnatallāte vēda granthatteppaṟṟi avarkk onnumaṟiyilla. avar ūhatte avalambamākkuka mātramāṇ ceyyunnat
Surah Al-Baqara, Verse 78
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ يَكۡتُبُونَ ٱلۡكِتَٰبَ بِأَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ يَقُولُونَ هَٰذَا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ لِيَشۡتَرُواْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا كَتَبَتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا يَكۡسِبُونَ
ennāl svantaṁ kaikaḷ keāṇṭ granthaṁ eḻutiyuṇṭākkukayuṁ enniṭṭ at allāhuviṅkal ninn labhiccatāṇenn paṟayukayuṁ ceyyunnavarkkākunnu nāśaṁ. at mukhēna vila kuṟañña nēṭṭaṅṅaḷ karasthamākkān vēṇṭiyākunnu (avarit ceyyunnat.) avaruṭe kaikaḷ eḻutiya vakayiluṁ avar sampādikkunna vakayiluṁ avarkk nāśaṁ
Surah Al-Baqara, Verse 79
وَقَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَةٗۚ قُلۡ أَتَّخَذۡتُمۡ عِندَ ٱللَّهِ عَهۡدٗا فَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ عَهۡدَهُۥٓۖ أَمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
avar (yahūdar) paṟaññu: eṇṇappeṭṭa divasaṅṅaḷilallāte ñaṅṅaḷe naraka śikṣa bādhikkukayē illa. cēādikkuka: niṅṅaḷ allāhuviṅkalninn valla karāṟuṁ vāṅṅiyiṭṭuṇṭēā ? ennāl tīrccayāyuṁ allāhu tanṟe karār laṅghikkukayilla. atalla, niṅṅaḷkk aṟivillāttat allāhuvinṟe pēril niṅṅaḷ paṟaññuṇṭākkukayāṇēā
Surah Al-Baqara, Verse 80
بَلَىٰۚ مَن كَسَبَ سَيِّئَةٗ وَأَحَٰطَتۡ بِهِۦ خَطِيٓـَٔتُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
aṅṅaneyalla. ār duṣkr̥tyaṁ ceyyukayuṁ pāpattinṟe valayattil peṭukayuṁ ceyyunnuvēā avarākunnu narakāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 81
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
viśvasikkukayuṁ salkarm'maṅṅaḷ anuṣṭhikkukayuṁ ceytatārēā avarākunnu svargāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 82
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ لَا تَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَانٗا وَذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَقُولُواْ لِلنَّاسِ حُسۡنٗا وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ ثُمَّ تَوَلَّيۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنكُمۡ وَأَنتُم مُّعۡرِضُونَ
allāhuve allāte niṅṅaḷ ārādhikkarut; mātāpitākkaḷkkuṁ bandhukkaḷkkuṁ anāthakaḷkkuṁ agatikaḷkkuṁ nanma ceyyaṇaṁ; janaṅṅaḷēāṭ nalla vākk paṟayaṇaṁ; prārt'thana muṟa prakāraṁ nirvahikkukayuṁ sakātt nalkukayuṁ ceyyaṇaṁ ennellāṁ nāṁ isrāyīlyarēāṭ karār vāṅṅiya sandarbhaṁ (ōrkkuka). (ennāl isrāyīl santatikaḷē,) pinnīṭ niṅṅaḷil kuṟacc pēreāḻike maṟṟellāvaruṁ vimukhatayēāṭe pinmāṟikkaḷayukayāṇ ceytat
Surah Al-Baqara, Verse 83
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ لَا تَسۡفِكُونَ دِمَآءَكُمۡ وَلَا تُخۡرِجُونَ أَنفُسَكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ ثُمَّ أَقۡرَرۡتُمۡ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ
niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ raktaṁ cintukayillennuṁ, svantamāḷukaḷe kuṭiyeāḻippikkukayillennuṁ niṅṅaḷēāṭ nāṁ uṟapp vāṅṅiya sandarbhavuṁ (ōrkkuka). enniṭṭ niṅṅaḷat sam'maticc śarivekkukayuṁ ceytu. niṅṅaḷatin sākṣikaḷumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 84
ثُمَّ أَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تَقۡتُلُونَ أَنفُسَكُمۡ وَتُخۡرِجُونَ فَرِيقٗا مِّنكُم مِّن دِيَٰرِهِمۡ تَظَٰهَرُونَ عَلَيۡهِم بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَإِن يَأۡتُوكُمۡ أُسَٰرَىٰ تُفَٰدُوهُمۡ وَهُوَ مُحَرَّمٌ عَلَيۡكُمۡ إِخۡرَاجُهُمۡۚ أَفَتُؤۡمِنُونَ بِبَعۡضِ ٱلۡكِتَٰبِ وَتَكۡفُرُونَ بِبَعۡضٖۚ فَمَا جَزَآءُ مَن يَفۡعَلُ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ إِلَّا خِزۡيٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُرَدُّونَ إِلَىٰٓ أَشَدِّ ٱلۡعَذَابِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
enniṭṭuṁ niṅṅaḷitā svajanaṅṅaḷe keānnukeāṇṭirikkunnu. niṅṅaḷileāru vibhāgatte tanne avaruṭe vīṭukaḷil ninnuṁ iṟakki viṭṭukeāṇṭirikkunnu. tikaccuṁ kuṟṟakaramāyuṁ atikramaparamāyuṁ avarkketiril niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ sahāyikkukayuṁ ceyyunnu. avar niṅṅaḷuṭe aṭutt yud'dhattaṭavukārāyi vannāl niṅṅaḷ mēācanamūlyaṁ nalki avare mēācippikkukayuṁ ceyyunnu. yathārt'thattil avare puṟaṁ taḷḷunnat tanne niṅṅaḷkk niṣid'dhamāyirunnu. niṅṅaḷ vēda granthattile cila bhāgaṅṅaḷ viśvasikkukayuṁ maṟṟu cilat taḷḷikkaḷayukayumāṇēā ? ennāl niṅṅaḷil ninn aprakāraṁ pravarttikkunnavarkk ihalēākajīvitattil apamānamallāte maṟṟeāru phalavuṁ kiṭṭānilla. uyirtteḻunnēlpinṟe nāḷilāvaṭṭe ati kaṭhinamāya śikṣayilēkk avar taḷḷappeṭukayuṁ ceyyuṁ. niṅṅaḷuṭe pravarttanaṅṅaḷeppaṟṟiyeānnuṁ allāhu aśrad'dhanalla
Surah Al-Baqara, Verse 85
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۖ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
paralēākaṁ viṟṟ ihalēākajīvitaṁ vāṅṅiyavarākunnu attarakkār. avarkk śikṣayil iḷav nalkappeṭukayilla. avarkk oru sahāyavuṁ labhikkukayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 86
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَقَفَّيۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ بِٱلرُّسُلِۖ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ أَفَكُلَّمَا جَآءَكُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُكُمُ ٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ فَفَرِيقٗا كَذَّبۡتُمۡ وَفَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ
mūsāykk nāṁ granthaṁ nalki. addēhattin śēṣaṁ tuṭarccayāyi nāṁ dūtanmāre ayaccukeāṇṭirunnu. maryaminṟe makanāya īsākk nāṁ vyaktamāya dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ nalkukayuṁ, addēhattin nāṁ pariśud'dhātmāvinṟe pinbalaṁ nalkukayuṁ ceytu. enniṭṭ niṅṅaḷuṭe manas'sin piṭikkātta kāryaṅṅaḷumāyi valla daivadūtanuṁ niṅṅaḷuṭe aṭutt varumpēāḻeākke niṅṅaḷ ahaṅkarikkukayuṁ, cila dūtanmāre niṅṅaḷ taḷḷikkaḷayukayuṁ, maṟṟu cilare niṅṅaḷ vadhikkukayuṁ ceyyukayāṇēā
Surah Al-Baqara, Verse 87
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَل لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَقَلِيلٗا مَّا يُؤۡمِنُونَ
avar paṟaññu: ñaṅṅaḷuṭe manas'sukaḷ aṭaññukiṭakkukayāṇ. ennāl (atalla śari) avaruṭe niṣēdhaṁ kāraṇamāyi allāhu avare śapiccirikkukayāṇ. atināl vaḷare kuṟaccē avar viśvasikkunnuḷḷū
Surah Al-Baqara, Verse 88
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ كِتَٰبٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ وَكَانُواْ مِن قَبۡلُ يَسۡتَفۡتِحُونَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَمَّا جَآءَهُم مَّا عَرَفُواْ كَفَرُواْ بِهِۦۚ فَلَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
avaruṭe kaivaśamuḷḷa vēdatte śarivekkunna oru granthaṁ (khur'ān) allāhuviṅkal ninn avarkk vannukiṭṭiyappēāḷ (avarat taḷḷikkaḷayukayāṇ ceytat). avarākaṭṭe (attaraṁ oru granthavumāyi varunna pravācakan mukhēna) aviśvāsikaḷkketiril vijayaṁ nēṭikeāṭukkuvān vēṇṭi mump (allāhuvinēāṭ) prārt'thikkāṟuṇṭāyirunnu. avarkk suparicitamāya ā sandēśaṁ vannettiyappēāḷ avarat niṣēdhikkukayāṇ ceytat. atināl ā niṣēdhikaḷkkatre allāhuvinṟe śāpaṁ
Surah Al-Baqara, Verse 89
بِئۡسَمَا ٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡ أَن يَكۡفُرُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بَغۡيًا أَن يُنَزِّلَ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ فَبَآءُو بِغَضَبٍ عَلَىٰ غَضَبٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
allāhu tanṟe dāsanmāril ninn tān icchikkunnavaruṭe mēl tanṟe anugrahaṁ iṟakkikeāṭukkunnatiluḷḷa īrṣya nimittaṁ allāhu avatarippicca sandēśatte aviśvasikkuka vaḻi taṅṅaḷuṭe ātmākkaḷe viṟṟukeāṇṭavar vāṅṅiya vila etra cītta! aṅṅane avar kēāpattinu mēl kēāpattinu pātramāyi tīrnnu. satyaniṣēdhikaḷkkatre nindyamāya śikṣayuḷḷat
Surah Al-Baqara, Verse 90
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ نُؤۡمِنُ بِمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَيَكۡفُرُونَ بِمَا وَرَآءَهُۥ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَهُمۡۗ قُلۡ فَلِمَ تَقۡتُلُونَ أَنۢبِيَآءَ ٱللَّهِ مِن قَبۡلُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
allāhu avatarippiccatil (khur'ānil) niṅṅaḷ viśvasikkū enn avarēāṭ paṟayappeṭṭāl, ñaṅṅaḷkk avatīrṇṇamāya sandēśattil ñaṅṅaḷ viśvasikkunnuṇṭ ennāṇavar paṟayuka. atinappuṟamuḷḷat avar niṣēdhikkukayuṁ ceyyunnu. avaruṭe pakkaluḷḷa vēdatte śarivekkunna satyasandēśamāṇ tānuṁ at (khur'ān). (nabiyē,) paṟayuka: niṅṅaḷ viśvāsikaḷāṇeṅkil pinne entināyirunnu mumpeākke allāhuvinṟe pravācakanmāre niṅṅaḷ vadhiccukeāṇṭirunnat
Surah Al-Baqara, Verse 91
۞وَلَقَدۡ جَآءَكُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
spaṣṭamāya teḷivukaḷuṁ keāṇṭ mūsā niṅṅaḷuṭe aṭutt varikayuṇṭāyi. enniṭṭatin śēṣavuṁ niṅṅaḷ an'yāyamāyikkeāṇṭ kāḷakkuṭṭiye daivamākkukayāṇallēā ceytat
Surah Al-Baqara, Verse 92
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱسۡمَعُواْۖ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَأُشۡرِبُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡعِجۡلَ بِكُفۡرِهِمۡۚ قُلۡ بِئۡسَمَا يَأۡمُرُكُم بِهِۦٓ إِيمَٰنُكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
niṅṅaḷēāṭ nāṁ karār vāṅṅukayuṁ, niṅṅaḷkku mīte parvvatatte nāṁ uyarttippiṭikkukayuṁ ceyta sandarbhavuṁ (śrad'dhikkuka). niṅṅaḷkk nāṁ nalkiya sandēśaṁ muṟukepiṭikkukayuṁ (nam'muṭe kalpanakaḷ) śrad'dhiccu kēḷkkukayuṁ ceyyuka (enn nāṁ anuśāsiccu). appēāḷ avar paṟaññu: ñaṅṅaḷ kēṭṭirikkunnu. anusarikkēṇṭennu vekkukayuṁ ceytirikkunnu. avaruṭe niṣēdhasvabhāvattinṟe phalamāyi kāḷakkuṭṭiyēāṭuḷḷa bhakti avaruṭe manas'sukaḷil layiccu cērnnu kaḻiññirunnu. (nabiyē,) paṟayuka: niṅṅaḷ viśvāsikaḷāṇeṅkil ā viśvāsaṁ niṅṅaḷēāṭ nirdēśikkunna kāryaṁ vaḷare cīttatanne
Surah Al-Baqara, Verse 93
قُلۡ إِن كَانَتۡ لَكُمُ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ عِندَ ٱللَّهِ خَالِصَةٗ مِّن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nī avarēāṭ (yahūdarēāṭ) paṟayuka: maṟṟārkkuṁ nalkāte niṅṅaḷkkumātramāyi allāhu nīkkiveccatāṇ paralēākavijayameṅkil niṅṅaḷ marikkuvān keāticcukeāḷḷuka. niṅṅaḷuṭe vādaṁ satyamāṇeṅkil (atāṇallēā vēṇṭat)
Surah Al-Baqara, Verse 94
وَلَن يَتَمَنَّوۡهُ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
ennāl avaruṭe kaikaḷ munkūṭṭi ceytuveccat (duṣkr̥tyaṅṅaḷ) kāraṇamāyi avareārikkaluṁ maraṇatte keātikkukayilla. atikramakārikaḷepaṟṟi sūkṣmajñānamuḷḷavanākunnu allāhu
Surah Al-Baqara, Verse 95
وَلَتَجِدَنَّهُمۡ أَحۡرَصَ ٱلنَّاسِ عَلَىٰ حَيَوٰةٖ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۚ يَوَدُّ أَحَدُهُمۡ لَوۡ يُعَمَّرُ أَلۡفَ سَنَةٖ وَمَا هُوَ بِمُزَحۡزِحِهِۦ مِنَ ٱلۡعَذَابِ أَن يُعَمَّرَۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
tīrccayāyuṁ janaṅṅaḷil vecc jīvitattēāṭ ēṟṟavuṁ ārttiyuḷḷavarāyi avare (yahūdare) ninakk kāṇāṁ; bahudaivaviśvāsikaḷekkāḷ pēāluṁ. avaril ōrēāruttaruṁ keātikkunnat tanikk āyiraṁ keāllatte āyus's kiṭṭiyirunneṅkil ennāṇ. orāḷkk dīrghāyus's labhikkuka ennat ayāḷe daivika śikṣayil ninn akaṟṟikkaḷayunna kāryamalla. avar pravarttikkunnatellāṁ sūkṣmamāyi aṟiyunnavanākunnu allāhu
Surah Al-Baqara, Verse 96
قُلۡ مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّـجِبۡرِيلَ فَإِنَّهُۥ نَزَّلَهُۥ عَلَىٰ قَلۡبِكَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(nabiyē,) paṟayuka: (khur'ān etticcutarunna) jibrīl enna malakkinēāṭāṇ ārkkeṅkiluṁ śatrutayeṅkil addēhamat ninṟe manas'sil avatarippiccat allāhuvinṟe uttaravanusaricc mātramāṇ. munvēdaṅṅaḷe śariveccukeāṇṭuḷḷatuṁ, viśvāsikaḷkk vaḻi kāṭṭunnatuṁ, santēāṣavārtta nalkunnatumāyiṭṭāṇ (at avataricciṭṭuḷḷat)
Surah Al-Baqara, Verse 97
مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّلَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَجِبۡرِيلَ وَمِيكَىٰلَ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَدُوّٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ
ārkkeṅkiluṁ allāhuvēāṭuṁ avanṟe malakkukaḷēāṭuṁ avanṟe dūtanmārēāṭuṁ jibrīlinēāṭuṁ mīkā'īlinēāṭumellāṁ śatrutayāṇeṅkil ā niṣēdhikaḷuṭe śatrutanneyākunnu allāhu
Surah Al-Baqara, Verse 98
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ وَمَا يَكۡفُرُ بِهَآ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقُونَ
nāṁ ninakk avatirippiccu tanniṭṭuḷḷat spaṣṭamāya dr̥ṣṭāntaṅṅaḷākunnu. dhikkārikaḷallāte maṟṟāruṁ avaye niṣēdhikkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 99
أَوَكُلَّمَا عَٰهَدُواْ عَهۡدٗا نَّبَذَهُۥ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
avar (yahūdar) ēteāru karār ceytu kaḻiyumpēāḻuṁ avaril oru vibhāgaṁ at valicceṟiyukayāṇēā? tanneyumalla, avaril adhikapērkkuṁ viśvāsaṁ tanneyilla
Surah Al-Baqara, Verse 100
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ نَبَذَ فَرِيقٞ مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ كَأَنَّهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
avaruṭe pakkaluḷḷa vēdatte śariveccu keāṇṭ allāhuvinṟe oru dūtan avaruṭe aṭutt cennappēāḷ ā vēdakkāril oru vibhāgaṁ allāhuvinṟe granthatte yāteāru paricayavumillāttavare pēāle puṟakēāṭṭ valicceṟiyukayāṇ ceytat
Surah Al-Baqara, Verse 101
وَٱتَّبَعُواْ مَا تَتۡلُواْ ٱلشَّيَٰطِينُ عَلَىٰ مُلۡكِ سُلَيۡمَٰنَۖ وَمَا كَفَرَ سُلَيۡمَٰنُ وَلَٰكِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ كَفَرُواْ يُعَلِّمُونَ ٱلنَّاسَ ٱلسِّحۡرَ وَمَآ أُنزِلَ عَلَى ٱلۡمَلَكَيۡنِ بِبَابِلَ هَٰرُوتَ وَمَٰرُوتَۚ وَمَا يُعَلِّمَانِ مِنۡ أَحَدٍ حَتَّىٰ يَقُولَآ إِنَّمَا نَحۡنُ فِتۡنَةٞ فَلَا تَكۡفُرۡۖ فَيَتَعَلَّمُونَ مِنۡهُمَا مَا يُفَرِّقُونَ بِهِۦ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَزَوۡجِهِۦۚ وَمَا هُم بِضَآرِّينَ بِهِۦ مِنۡ أَحَدٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَتَعَلَّمُونَ مَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡۚ وَلَقَدۡ عَلِمُواْ لَمَنِ ٱشۡتَرَىٰهُ مَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖۚ وَلَبِئۡسَ مَا شَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
sulaimān nabiyuṭe rājavāḻcayuṭe (rahasyamenna) pēril piśācukkaḷ paṟaññuparattikkeāṇṭirunnat avar (isrāyīlyar) pinpaṟṟukayuṁ ceytu. sulaimān nabi daivaniṣēdhaṁ kāṇicciṭṭilla. ennāl janaṅṅaḷkk māntrikavidya paṭhippiccukeāṭutt keāṇṭ piśācukkaḷāṇ daiva niṣēdhattil ērpeṭṭat. bābilēāṇil hāṟūttennuṁ māṟūttennuṁ pēruḷḷa raṇṭu mālākhamārkk labhiccatineyuṁ (paṟṟi piśācukkaḷ paṟaññuṇṭākkikkeāṇṭirunnat avar pintuṭarnnu). ennāl hāṟūttuṁ māṟūttuṁ ēteārāḷkk paṭhippikkumpēāḻuṁ, ñaṅṅaḷuṭēt oru parīkṣaṇaṁ mātramākunnu; atināl (it upayēāgicc) daivaniṣēdhattil ērpeṭarut enn avar paṟaññukeāṭukkātirunnilla. aṅṅane avaril ninn bhāryābharttākkanmārkkiṭayil bhinnatayuṇṭākkuvānuḷḷa tantraṅṅaḷ janaṅṅaḷ paṭhicc keāṇṭirunnu. ennāl allāhuvinṟe anumati kūṭāte atukeāṇṭ yāteārāḷkkuṁ oru drēāhavuṁ ceyyān avarkk kaḻiyilla. avarkk tanne upadravamuṇṭākkunnatuṁ oru prayēājanavuṁ ceyyāttatumāya kāryamāṇ avar paṭhiccu keāṇṭirunnat. at (ā vidya) ār vāṅṅi (kaivaśappeṭutti) yēā avarkk paralēākatt yāteāru vihitavumuṇṭāvillenn avar grahiccukaḻiññiṭṭuṇṭ. avaruṭe ātmāvukaḷe viṟṟ avar vāṅṅiya vila vaḷare cītta tanne. avarkk vivaramuṇṭāyirunneṅkil
Surah Al-Baqara, Verse 102
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَمَثُوبَةٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ خَيۡرٞۚ لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
avar viśvasikkukayuṁ dēāṣabādhaye sūkṣikkukayuṁ ceytirunnāl allāhuviṅkal ninn labhikkunna pratiphalaṁ etrayēā uttamamākunnu. avarat manas'silākkiyirunneṅkil
Surah Al-Baqara, Verse 103
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقُولُواْ رَٰعِنَا وَقُولُواْ ٱنظُرۡنَا وَٱسۡمَعُواْۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٞ
hē: satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷ (nabiyēāṭ) ṟā'inā enn paṟayarut. pakaraṁ unḷurnā enn paṟayukayuṁ śrad'dhicc kēḷkkukayuṁ ceyyuka. satyaniṣēdhikaḷkk vēdanayēṟiya śikṣayuṇṭ
Surah Al-Baqara, Verse 104
مَّا يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ وَلَا ٱلۡمُشۡرِكِينَ أَن يُنَزَّلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ خَيۡرٖ مِّن رَّبِّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
niṅṅaḷuṭe rakṣitāvil ninnuṁ valla nanmayuṁ niṅṅaḷuṭe mēl iṟakkappeṭunnat vēdakkāriluṁ bahudaivārādhakanmāriluṁ peṭṭa satyaniṣēdhikaḷ oṭṭuṁ iṣṭappeṭunnilla. allāhu avanṟe kāruṇyaṁ keāṇṭ avan icchikkunnavare pratyēkaṁ anugrahikkunnu. allāhu mahattāya anugrahamuḷḷavanāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 105
۞مَا نَنسَخۡ مِنۡ ءَايَةٍ أَوۡ نُنسِهَا نَأۡتِ بِخَيۡرٖ مِّنۡهَآ أَوۡ مِثۡلِهَآۗ أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
valla āyattuṁ nāṁ durbalappeṭuttukayēā vismarippikkukayēā ceyyukayāṇeṅkil pakaraṁ atinēkkāḷ uttamamāyatēā atin tulyamāyatēā nāṁ keāṇṭuvarunnatāṇ. ninakkaṟiññu kūṭē; allāhu ellākāryattinuṁ kaḻivuḷḷavanāṇenn
Surah Al-Baqara, Verse 106
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
ninakkaṟiññu kūṭē allāhuvinnu tanneyāṇ ākāśabhūmikaḷuṭe ādhipatyamennuṁ, niṅṅaḷkk allāhuve kūṭāte oru rakṣakanuṁ sahāyiyuṁ illennuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 107
أَمۡ تُرِيدُونَ أَن تَسۡـَٔلُواْ رَسُولَكُمۡ كَمَا سُئِلَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۗ وَمَن يَتَبَدَّلِ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
mump mūsāyēāṭ cēādikkappeṭṭat pēāluḷḷa cēādyaṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe ṟasūlinēāṭuṁ cēādikkuvānāṇēā niṅṅaḷ uddēśikkunnat? satyaviśvāsattin pakaraṁ satyaniṣēdhatte svīkarikkunnavarārēā avar nērmārgattil ninnu vyaticaliccu pēāyirikkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 108
وَدَّ كَثِيرٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يَرُدُّونَكُم مِّنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِكُمۡ كُفَّارًا حَسَدٗا مِّنۡ عِندِ أَنفُسِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَٱعۡفُواْ وَٱصۡفَحُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
niṅṅaḷ satyaviśvāsaṁ svīkaricca śēṣaṁ niṅṅaḷe aviśvāsikaḷākki māṟṟiyeṭukkuvānāṇ vēdakkāril mikkavaruṁ āgrahikkunnat. satyaṁ vyaktamāyi bēādhyappeṭṭiṭṭuṁ svārt'thaparamāya asūya nimittamāṇ (avarā nilapāṭ svīkarikkunnat.) ennāl (avaruṭe kāryattil) allāhu avanṟe kalpana keāṇṭuvarunnat vare niṅṅaḷ peāṟukkukayuṁ kṣamikkukayuṁ ceyyuka. nis'sanśayaṁ allāhu ēt kāryattinuṁ kaḻivuḷḷavanatre
Surah Al-Baqara, Verse 109
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَۚ وَمَا تُقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُم مِّنۡ خَيۡرٖ تَجِدُوهُ عِندَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
niṅṅaḷ prārt'thana muṟaprakāraṁ nirvahikkukayuṁ sakātt nalkukayuṁ ceyyuka. niṅṅaḷuṭe svantaṁ guṇattināyi niṅṅaḷ nallatāya enteānn munkūṭṭi ceytāluṁ atinṟe phalaṁ allāhuviṅkal niṅṅaḷkk kaṇṭettāvunnatāṇ. niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ allāhu kaṇṭaṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 110
وَقَالُواْ لَن يَدۡخُلَ ٱلۡجَنَّةَ إِلَّا مَن كَانَ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ تِلۡكَ أَمَانِيُّهُمۡۗ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(ārkkeṅkiluṁ) svargattil pravēśikkaṇameṅkil yahūdarēā kristyānikaḷēā āvāte paṟṟillennāṇ avar paṟayunnat. ateākke avaruṭe vyāmēāhaṅṅaḷatre. ennāl (nabiyē,) paṟayuka; niṅṅaḷ satyavānmārāṇeṅkil (atinn) niṅṅaḷkk kiṭṭiya teḷiv keāṇṭu varū enn
Surah Al-Baqara, Verse 111
بَلَىٰۚ مَنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَلَهُۥٓ أَجۡرُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
ennāl (kāryaṁ) aṅṅaneyalla. ēteārāḷ salkarm'makāriyāyikkeāṇṭ allāhuvinn ātmasamarppaṇaṁ ceytuvēā avann tanṟe rakṣitāviṅkal atinṟe pratiphalaṁ uṇṭāyirikkunnatāṇ. attarakkārkk yāteānnuṁ bhayappeṭēṇṭatilla ; avar duḥkhikkēṇṭi varikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 112
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ لَيۡسَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ لَيۡسَتِ ٱلۡيَهُودُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُمۡ يَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ مِثۡلَ قَوۡلِهِمۡۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
yahūdanmār paṟaññu ; kristyānikaḷkk yāteāru aṭisthānavumillenn. kristyānikaḷ paṟaññu; yahūdanmārkk yāteāru aṭisthānavumillenn. avarellāvaruṁ vēdagranthaṁ pārāyaṇaṁ ceyyunnavarāṇ tānuṁ. aṅṅane ivar paṟaññat pēāle tanne vivaramillātta cilareākke paṟaññiṭṭuṇṭ. ennāl avar tam'mil bhinnikkunna viṣayaṅṅaḷil uyirtteḻunnēlpinṟe nāḷil allāhu avarkkiṭayil tīrppukalpikkunnatāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 113
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن مَّنَعَ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ أَن يُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ وَسَعَىٰ فِي خَرَابِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مَا كَانَ لَهُمۡ أَن يَدۡخُلُوهَآ إِلَّا خَآئِفِينَۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
allāhuvinṟe paḷḷikaḷil avanṟe nāmaṁ prakīrttikkappeṭunnatin taṭas'samuṇṭākkukayuṁ, avayuṭe (paḷḷikaḷuṭe) takarccaykkāyi śramikkukayuṁ ceytavanēkkāḷ valiya atikramakāri āruṇṭ? bhayappāṭēāṭukūṭiyallāte avarkk ā paḷḷikaḷil pravēśikkāvatallāyirunnu. avarkk ihalēākatt nindyatayāṇuḷḷat. paralēākattākaṭṭe kaṭhinaśikṣayuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 114
وَلِلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ فَأَيۡنَمَا تُوَلُّواْ فَثَمَّ وَجۡهُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
kiḻakkuṁ paṭiññāṟuṁ allāhuvinṟēt tanneyākunnu. niṅṅaḷ eviṭēkk tiriññ ninn prārt'thiccāluṁ aviṭe allāhuvinṟe mukhamuṇṭāyirikkuṁ. allāhu vipulamāya kaḻivukaḷuḷḷavanuṁ sarvvajñanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 115
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ بَل لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ كُلّٞ لَّهُۥ قَٰنِتُونَ
avar paṟayunnu: allāhu santānatte svīkariccirikkunnu enn. avanetra pariśud'dhan! aṅṅaneyalla, ākāśabhūmikaḷiluḷḷatellāṁ tanne avanṟetākunnu. ellāvaruṁ avann kīḻpeṭṭirikkunnavarākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 116
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
ākāśaṅṅaḷeyuṁ bhūmiyeyuṁ mun mātr̥kayillāte nirmiccavanatre avan. avaneāru kāryaṁ tīrumāniccāl uṇṭākū enn paṟayuka mātramē vēṇṭatuḷḷū. uṭane atuṇṭākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 117
وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ لَوۡلَا يُكَلِّمُنَا ٱللَّهُ أَوۡ تَأۡتِينَآ ءَايَةٞۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّثۡلَ قَوۡلِهِمۡۘ تَشَٰبَهَتۡ قُلُوبُهُمۡۗ قَدۡ بَيَّنَّا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
vivaramillāttavar paṟaññu: entukeāṇṭ ñaṅṅaḷēāṭ (nēriṭṭ) allāhu sansārikkunnilla? alleṅkil ñaṅṅaḷkk (bēādhyamākunna) oru dr̥ṣṭāntaṁ vannukiṭṭunnilla? ennāl ivar paṟaññatu pēālettanne ivarkk mumpuḷḷavaruṁ paṟaññiṭṭuṇṭ. ivar raṇṭ kūṭṭaruṭeyuṁ manas'sukaḷkk tam'mil sāmyamuṇṭ. dr̥ḍhamāyi viśvasikkunna janaṅṅaḷkk nāṁ dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ vyaktamākkikeāṭuttiṭṭuṇṭ
Surah Al-Baqara, Verse 118
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۖ وَلَا تُسۡـَٔلُ عَنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَحِيمِ
tīrccayāyuṁ ninne nāṁ santēāṣavārtta aṟiyikkunnavanuṁ, tākkīt nalkunnavanumāyikkeāṇṭ satyavumāyi ayaccirikkukayāṇ. narakāvakāśikaḷeppaṟṟi nī cēādyaṁ ceyyappeṭunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 119
وَلَن تَرۡضَىٰ عَنكَ ٱلۡيَهُودُ وَلَا ٱلنَّصَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَتَّبِعَ مِلَّتَهُمۡۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۗ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ ٱلَّذِي جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
yahūdarkkēā kraistavarkkēā orikkaluṁ ninneppaṟṟi tr̥ptivarikayilla; nī avaruṭe mārgaṁ pinpaṟṟunnat vare. paṟayuka: allāhuvinṟe mārgadarśanamāṇ yathārt'tha mārgadarśanaṁ. ninakk aṟiv vannukiṭṭiyatinu śēṣaṁ avaruṭe tanniṣṭaṅṅaḷeyeṅṅānuṁ nī pinpaṟṟippēāyāl allāhuvil ninn ninne rakṣikkuvānēā sahāyikkuvānēā ārumuṇṭāvilla
Surah Al-Baqara, Verse 120
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَتۡلُونَهُۥ حَقَّ تِلَاوَتِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
nāṁ ī granthaṁ nalkiyat ārkkāṇēā avarat pārāyaṇattinṟe muṟaprakāraṁ pārāyaṇaṁ ceyyunnu. avaratil viśvasikkunnu. ennāl āratil aviśvasikkunnuvēā avar tanneyāṇ naṣṭaṁ paṟṟiyavar
Surah Al-Baqara, Verse 121
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
isrāyīl santatikaḷē, ñān niṅṅaḷkk ceytu tanniṭṭuḷḷa anugrahavuṁ janavibhāgaṅṅaḷil niṅṅaḷe ñān ulkr̥ṣṭarākkiyatuṁ niṅṅaḷ ōrkkuka
Surah Al-Baqara, Verse 122
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا تَنفَعُهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
orāḷkkuṁ maṟṟeārāḷkkuvēṇṭi oru upakāravuṁ ceyyuvān paṟṟātta, orāḷil ninnuṁ oru prāyaścittavuṁ svīkarikkappeṭātta, orāḷkkuṁ oru śupārśayuṁ prayēājanappeṭātta, ārkkuṁ oru sahāyavuṁ labhikkātta oru divasatte (n'yāyavidhiyuṭe divasatte) niṅṅaḷ sūkṣikkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 123
۞وَإِذِ ٱبۡتَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ رَبُّهُۥ بِكَلِمَٰتٖ فَأَتَمَّهُنَّۖ قَالَ إِنِّي جَاعِلُكَ لِلنَّاسِ إِمَامٗاۖ قَالَ وَمِن ذُرِّيَّتِيۖ قَالَ لَا يَنَالُ عَهۡدِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
ibrāhīmine addēhattinṟe rakṣitāv cila kalpanakaḷkeāṇṭ parīkṣikkukayuṁ, addēhamat niṟavēṟṟukayuṁ ceyta kāryavuṁ (niṅṅaḷ anusmarikkuka.) allāhu (appēāḷ) addēhattēāṭ paṟaññu: ñān ninne manuṣyarkk nētāvākkukayāṇ. ibrāhīṁ paṟaññu: enṟe santatikaḷilppeṭṭavareyuṁ (nētākkaḷākkaṇamē.) allāhu paṟaññu: (śari; pakṣe) enṟe ī niścayaṁ atikramakārikaḷkk bādhakamāyirikkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 124
وَإِذۡ جَعَلۡنَا ٱلۡبَيۡتَ مَثَابَةٗ لِّلنَّاسِ وَأَمۡنٗا وَٱتَّخِذُواْ مِن مَّقَامِ إِبۡرَٰهِـۧمَ مُصَلّٗىۖ وَعَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ أَن طَهِّرَا بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡعَٰكِفِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
ā bhavanatte (ka'abaye) janaṅṅaḷ sam'mēḷikkunna sthalavuṁ oru surakṣita kēndravumāyi nāṁ niścayiccatuṁ (ōrkkuka.) ibrāhīṁ ninn prārt'thicca sthānatte niṅṅaḷuṁ namaskāra (prārt'thana) vēdiyāyi svīkarikkuka. ibrāhīminnuṁ ismā'īlinnuṁ, nāṁ kalpana nalkiyat, tvavāph (pradakṣiṇaṁ) ceyyunnavarkkuṁ, i'atikāph (bhajana) irikkunnavarkkuṁ talakuniccuṁ sāṣṭāṅgaṁ ceytuṁ namaskarikkunna (prārt'thikkunna) varkkuṁ vēṇṭi enṟe bhavanatte niṅṅaḷ iruvaruṁ śud'dhamākkivekkuka ennāyirunnu
Surah Al-Baqara, Verse 125
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا بَلَدًا ءَامِنٗا وَٱرۡزُقۡ أَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ مَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُم بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ قَالَ وَمَن كَفَرَ فَأُمَتِّعُهُۥ قَلِيلٗا ثُمَّ أَضۡطَرُّهُۥٓ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلنَّارِۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
enṟe rakṣitāvē, nī iteāru nirbhayamāya nāṭākkukayuṁ iviṭatte tāmasakkāril ninn allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavarkk kāykanikaḷ āhāramāyi nalkukayuṁ ceyyēṇamē enn ibrāhīṁ prārt'thicca sandarbhavuṁ (ōrkkuka) allāhu paṟaññu: aviśvasiccavannuṁ (ñān āhāraṁ nalkunnatāṇ.) pakṣe, alpakālatte jīvitasukhaṁ mātramāṇ avann ñān nalkuka. pinnīṭ narakaśikṣa ēlkkān ñān avane nirbandhitanākkunnatāṇ. (avann) cennu cērānuḷḷa ā sthalaṁ vaḷare cītta tanne
Surah Al-Baqara, Verse 126
وَإِذۡ يَرۡفَعُ إِبۡرَٰهِـۧمُ ٱلۡقَوَاعِدَ مِنَ ٱلۡبَيۡتِ وَإِسۡمَٰعِيلُ رَبَّنَا تَقَبَّلۡ مِنَّآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
ibrāhīmuṁ ismā'īluṁ kūṭi ā bhavanattinṟe (ka'abayuṭe) aṭittaṟa keṭṭi uyarttikkeāṇṭirunna sandarbhavuṁ (anusmarikkuka.) (avar iprakāraṁ prārt'thiccirunnu:) ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, ñaṅṅaḷil ninn nīyit svīkarikkēṇamē. tīrccayāyuṁ nī ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 127
رَبَّنَا وَٱجۡعَلۡنَا مُسۡلِمَيۡنِ لَكَ وَمِن ذُرِّيَّتِنَآ أُمَّةٗ مُّسۡلِمَةٗ لَّكَ وَأَرِنَا مَنَاسِكَنَا وَتُبۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, ñaṅṅaḷ iruvareyuṁ ninakk kīḻpeṭunnavarākkukayuṁ, ñaṅṅaḷuṭe santatikaḷil ninn ninakk kīḻpeṭunna oru samudāyatte uṇṭākkukayuṁ, ñaṅṅaḷuṭe ārādhanā kramaṅṅaḷ ñaṅṅaḷkk kāṇiccutarikayuṁ, ñaṅṅaḷuṭe paścāttāpaṁ svīkarikkukayuṁ ceyyēṇamē. tīrccayāyuṁ nī atyadhikaṁ paścāttāpaṁ svīkarikkunnavanuṁ karuṇānidhiyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 128
رَبَّنَا وَٱبۡعَثۡ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِكَ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُزَكِّيهِمۡۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, avarkk (ñaṅṅaḷuṭe santānaṅṅaḷkk) ninṟe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ ōtikēḷpiccu keāṭukkukayuṁ, vēdavuṁ vijñānavuṁ abhyasippikkukayuṁ, avare sanskarikkukayuṁ ceyyunna oru dūtane avaril ninnu tanne nī niyēāgikkukayuṁ ceyyēṇamē. tīrccayāyuṁ nī pratāpavānuṁ agādhajñāniyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 129
وَمَن يَرۡغَبُ عَن مِّلَّةِ إِبۡرَٰهِـۧمَ إِلَّا مَن سَفِهَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَقَدِ ٱصۡطَفَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
svantaṁ ātmāvine mūḍhamākkiyavanallāte maṟṟārāṇ ibrāhīminṟe mārgattēāṭ vimukhata kāṇikkuka? ihalēākattil addēhatte nāṁ viśiṣṭanāyi teraññeṭuttirikkunnu. paralēākatt addēhaṁ sajjanaṅṅaḷuṭe kūṭṭattil tanneyāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 130
إِذۡ قَالَ لَهُۥ رَبُّهُۥٓ أَسۡلِمۡۖ قَالَ أَسۡلَمۡتُ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
nī kīḻpeṭuka enn addēhattinṟe rakṣitāv addēhattēāṭ paṟaññappēāḷ sarvvalēākarakṣitāvinn ñānitā kīḻpeṭṭirikkunnu enn addēhaṁ paṟaññu
Surah Al-Baqara, Verse 131
وَوَصَّىٰ بِهَآ إِبۡرَٰهِـۧمُ بَنِيهِ وَيَعۡقُوبُ يَٰبَنِيَّ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰ لَكُمُ ٱلدِّينَ فَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ
ibrāhīmuṁ ya'akhūbuṁ avaruṭe santatikaḷēāṭ it (kīḻvaṇakkaṁ) upadēśikkuka kūṭi ceytu. enṟe makkaḷē, allāhu niṅṅaḷkk ī matatte viśiṣṭamāyi teraññeṭuttirikkunnu. atināl allāhuvinn kīḻpeṭunnavarāyi (musliṅkaḷāyi) kkeāṇṭallāte niṅṅaḷ marikkāniṭayākarut. (iṅṅaneyāṇ avar ōrēāruttaruṁ upadēśiccat)
Surah Al-Baqara, Verse 132
أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ حَضَرَ يَعۡقُوبَ ٱلۡمَوۡتُ إِذۡ قَالَ لِبَنِيهِ مَا تَعۡبُدُونَ مِنۢ بَعۡدِيۖ قَالُواْ نَعۡبُدُ إِلَٰهَكَ وَإِلَٰهَ ءَابَآئِكَ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗا وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
enikk śēṣaṁ ēteāru daivatteyāṇ niṅṅaḷ ārādhikkuka ? enn ya'akhūb maraṇaṁ āsannamāya sandarbhattil tanṟe santatikaḷēāṭ cēādiccappēāḷ niṅṅaḷaviṭe sannihitarāyirunnēā ? avar paṟaññu: tāṅkaḷuṭe ārādhyanāya, tāṅkaḷuṭe pitākkaḷāya ibrāhīminṟēyuṁ ismā'īlinṟēyuṁ iṣākhinṟēyuṁ ārādhyanāya ēkadaivatte mātraṁ ñaṅṅaḷ ārādhikkuṁ. ñaṅṅaḷ avann kīḻpeṭṭ jīvikkunnavarumāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 133
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
at kaḻiññupēāya oru samudāyamākunnu. avar pravartticcatinṟe phalaṁ avarkkākunnu. niṅṅaḷ pravartticcatinṟe phalaṁ niṅṅaḷkkuṁ. avar pravartticcirunnatineppaṟṟi niṅṅaḷ cēādyaṁ ceyyappeṭunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 134
وَقَالُواْ كُونُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰ تَهۡتَدُواْۗ قُلۡ بَلۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِـۧمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
niṅṅaḷ yahūdarēā kraistavarēā āyālē nērvaḻiyilākū ennāṇavar paṟayunnat. ennāl nī paṟayuka: atalla vakratayillātta śud'dhamanaskanāyirunna ibrāhīminṟe mārgamāṇ (pinpaṟṟēṇṭat.) addēhaṁ bahudaivārādhakaril peṭṭavanāyirunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 135
قُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَمَآ أُوتِيَ ٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
niṅṅaḷ paṟayuka: allāhuviluṁ, avaṅkal ninn ñaṅṅaḷkk avatarippiccu kiṭṭiyatiluṁ, ibrāhīminuṁ ismā'īlinuṁ iṣākhinuṁ ya'akhūbinuṁ ya'akhūb santatikaḷkkuṁ avatarippicc keāṭuttatiluṁ, mūsā, īsā ennivarkk nalkappeṭṭatiluṁ, sarvva pravācakanmārkkuṁ avaruṭe rakṣitāviṅkal ninn nalkappeṭṭati (sandēśaṅṅaḷi)luṁ ñaṅṅaḷ viśvasiccirikkunnu. avaril ārkkiṭayiluṁ ñaṅṅaḷ vivēcanaṁ kalpikkunnilla. ñaṅṅaḷ avann (allāhuvinn) kīḻpeṭṭ jīvikkunnavarumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 136
فَإِنۡ ءَامَنُواْ بِمِثۡلِ مَآ ءَامَنتُم بِهِۦ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا هُمۡ فِي شِقَاقٖۖ فَسَيَكۡفِيكَهُمُ ٱللَّهُۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
niṅṅaḷ ī viśvasiccat pēāle avaruṁ viśvasiccirunnāl avar nērmārgattilāyikkaḻiññu. avar pintiriññ kaḷayukayāṇeṅkilēā avaruṭe nilapāṭ kakṣimātsaryaṁ mātramākunnu. avaril ninn ninne sanrakṣikkān allāhu mati, avan ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ ellāṁ aṟiyunnavanumatre
Surah Al-Baqara, Verse 137
صِبۡغَةَ ٱللَّهِ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ صِبۡغَةٗۖ وَنَحۡنُ لَهُۥ عَٰبِدُونَ
allāhu nalkiya varṇamākunnu (nam'muṭet.) allāhuvekkāḷ nannāyi varṇaṁ nalkunnavan āruṇṭ ? avaneyākunnu ñaṅṅaḷ ārādhikkunnat
Surah Al-Baqara, Verse 138
قُلۡ أَتُحَآجُّونَنَا فِي ٱللَّهِ وَهُوَ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡ وَلَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُخۡلِصُونَ
(nabiyē,) paṟayuka: allāhuvinṟe kāryattil niṅṅaḷ ñaṅṅaḷēāṭ tarkkikkukayāṇēā ? avan ñaṅṅaḷuṭeyuṁ niṅṅaḷuṭeyuṁ rakṣitāvāṇallēā ? ñaṅṅaḷkkuḷḷat ñaṅṅaḷuṭe karm'ma (phala) ṅṅaḷāṇ. niṅṅaḷkkuḷḷat niṅṅaḷuṭe karm'ma (phala) ṅṅaḷuṁ. ñaṅṅaḷ avanēāṭ ātmārt'thata pularttunnavarumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 139
أَمۡ تَقُولُونَ إِنَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطَ كَانُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ قُلۡ ءَأَنتُمۡ أَعۡلَمُ أَمِ ٱللَّهُۗ وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَتَمَ شَهَٰدَةً عِندَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
atalla, ibrāhīmuṁ ismā'īluṁ, iṣākhuṁ, ya'akhūbuṁ, ya'akhūb santatikaḷumellāṁ tanne yahūdarēā kraistavarēā āyirunnu ennāṇēā niṅṅaḷ paṟayunnat? (nabiyē,) cēādikkuka: niṅṅaḷkkāṇēā kūṭutal aṟivuḷḷat ? atēā allāhuvinēā? allāhuviṅkal ninn labhiccatuṁ, tanṟe pakkaluḷḷatumāya sākṣyaṁ maṟaccu veccavanēkkāḷ valiya atikramakāri āruṇṭ ? niṅṅaḷ pravarttikkunnatine paṟṟiyeānnuṁ allāhu aśrad'dhanalla
Surah Al-Baqara, Verse 140
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
at kaḻiññupēāya oru samudāyamākunnu. avar pravartticcatinṟe phalaṁ avarkkākunnu. niṅṅaḷ pravartticcatinṟe phalaṁ niṅṅaḷkkuṁ. avar pravartticcirunnatineppaṟṟi niṅṅaḷ cēādyaṁ ceyyappeṭunnatumalla
Surah Al-Baqara, Verse 141
۞سَيَقُولُ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَ ٱلنَّاسِ مَا وَلَّىٰهُمۡ عَن قِبۡلَتِهِمُ ٱلَّتِي كَانُواْ عَلَيۡهَاۚ قُل لِّلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
ivar ituvare (prārt'thanāvēḷayil) tiriññuninnirunna bhāgatt ninn ivare tiriccuviṭṭa kāraṇamentāṇenn mūḍhanmārāya āḷukaḷ cēādiccēkkuṁ. (nabiyē,) paṟayuka : allāhuvinṟēt tanneyāṇ kiḻakkuṁ paṭiññāṟumellāṁ. avan uddēśikkunnavare avan nērāya mārgattilēkk nayikkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 142
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَٰكُمۡ أُمَّةٗ وَسَطٗا لِّتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِ وَيَكُونَ ٱلرَّسُولُ عَلَيۡكُمۡ شَهِيدٗاۗ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلۡقِبۡلَةَ ٱلَّتِي كُنتَ عَلَيۡهَآ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يَتَّبِعُ ٱلرَّسُولَ مِمَّن يَنقَلِبُ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِۚ وَإِن كَانَتۡ لَكَبِيرَةً إِلَّا عَلَى ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِيعَ إِيمَٰنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
aprakāraṁ nāṁ niṅṅaḷe oru uttama samudāyamākkiyirikkunnu. niṅṅaḷ janaṅṅaḷkk sākṣikaḷāyirikkuvānuṁ ṟasūl niṅṅaḷkk sākṣiyāyirikkuvānuṁ vēṇṭi. ṟasūline pinpaṟṟunnatāreākkeyennuṁ, pinmāṟikkaḷayunnatāreākkeyennuṁ tiriccaṟiyuvān vēṇṭi mātramāyirunnu nī ituvare tiriññu ninnirunna bhāgatte nāṁ khib layāyi niścayiccat. allāhu nērvaḻiyilākkiyavareāḻicc maṟṟellāvarkkuṁ at (khib la māṟṟaṁ) oru valiya praśnamāyittīrnnirikkunnu. allāhu niṅṅaḷuṭe viśvāsatte pāḻākkikkaḷayunnatalla. tīrccayāyuṁ allāhu manuṣyarēāṭ atyadhikaṁ dayayuḷḷavanuṁ karuṇānidhiyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 143
قَدۡ نَرَىٰ تَقَلُّبَ وَجۡهِكَ فِي ٱلسَّمَآءِۖ فَلَنُوَلِّيَنَّكَ قِبۡلَةٗ تَرۡضَىٰهَاۚ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
(nabiyē,) ninṟe mukhaṁ ākāśattēkk tiriññukeāṇṭirikkunnat nāṁ kāṇunnuṇṭ. atināl ninakk iṣṭamākunna oru khib layilēkk ninne nāṁ tirikkukayāṇ. ini mēl nī ninṟe mukhaṁ masjidul haṟāminṟe nērkk tirikkuka. niṅṅaḷ eviṭeyāyirunnāluṁ atinṟe nērkkāṇ niṅṅaḷ mukhaṁ tirikkēṇṭat. vēdaṁ nalkappeṭṭavarkk it taṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal ninnuḷḷa satyamāṇenn nannāyi aṟiyāṁ. avar pravarttikkunnatineppaṟṟiyeānnuṁ allāhu aśrad'dhanalla
Surah Al-Baqara, Verse 144
وَلَئِنۡ أَتَيۡتَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ بِكُلِّ ءَايَةٖ مَّا تَبِعُواْ قِبۡلَتَكَۚ وَمَآ أَنتَ بِتَابِعٖ قِبۡلَتَهُمۡۚ وَمَا بَعۡضُهُم بِتَابِعٖ قِبۡلَةَ بَعۡضٖۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ إِنَّكَ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
vēdaṁ nalkappeṭṭavaruṭe aṭukkal nī ellāvidha dr̥ṣṭāntavuṁ keāṇṭ cennāluṁ avar ninṟe khib laye pintuṭarunnatalla. avaruṭe khib laye nīyuṁ pintuṭarunnatalla. avaril oru vibhāgaṁ maṟṟeāru vibhāgattinṟekhib laye pintuṭarukayumilla. ninakk śariyāya aṟiv vannukiṭṭiya śēṣaṁ nīyeṅṅānuṁ avaruṭe icchakaḷe pinpaṟṟiyāl nīyuṁ atikramakārikaḷuṭe kūṭṭattil tanneyāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 145
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمۡۖ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنۡهُمۡ لَيَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
nāṁ vēdaṁ nalkiyiṭṭuḷḷavarkk svantaṁ makkaḷe aṟiyāvunnat pēāle addēhatte (ṟasūline) aṟiyāvunnatāṇ. tīrccayāyuṁ avaril oru vibhāgaṁ aṟiññukeāṇṭ tanne satyaṁ maṟaccuvekkukayākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 146
ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
(nabiyē, ī sandēśaṁ) ninṟe nāthanṟepakkal ninnuḷḷa satyamākunnu. atināl nī sanśayālukkaḷuṭe kūṭṭattil peṭṭupēākarut
Surah Al-Baqara, Verse 147
وَلِكُلّٖ وِجۡهَةٌ هُوَ مُوَلِّيهَاۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ أَيۡنَ مَا تَكُونُواْ يَأۡتِ بِكُمُ ٱللَّهُ جَمِيعًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
ōrēā vibhāgakkārkkuṁ avar (prārt'thanāvēḷayil) tiriññunilkkunna ōrēā bhāgamuṇṭ. ennāl niṅṅaḷ ceyyēṇṭat salpravarttanaṅṅaḷkkāyi munnēāṭṭ varikayāṇ. niṅṅaḷ eviṭeyeākkeyāyirunnāluṁ allāhu niṅṅaḷeyellāṁ onniccu keāṇṭuvarunnatāṇ. tīrccayāyuṁ allāhu ēt kāryattinuṁ kaḻivuḷḷavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 148
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ وَإِنَّهُۥ لَلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
ēteāriṭatt ninn nī puṟappeṭukayāṇeṅkiluṁ masjidul haṟāminṟe nērkk (prārt'thanāvēḷayil) ninṟe mukhaṁ tirikkēṇṭatāṇ. tīrccayāyuṁ at ninṟe rakṣitāviṅkalninnuḷḷa yathārt'tha (nirdēśa) mākunnu. niṅṅaḷ pravarttikkunnatineppaṟṟiyeānnuṁ allāhu aśrad'dhanalla
Surah Al-Baqara, Verse 149
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَيۡكُمۡ حُجَّةٌ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِي وَلِأُتِمَّ نِعۡمَتِي عَلَيۡكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
ēteāriṭatt ninn nī puṟappeṭukayāṇeṅkiluṁ masjidul haṟāminṟe nērkk ninṟe mukhaṁ tirikkēṇṭatāṇ. (satyaviśvāsikaḷē,) niṅṅaḷ eviṭeyeākkeyāyirunnāluṁ atinṟe nērkkāṇ niṅṅaḷuṭe mukhaṁ tirikkēṇṭat. niṅṅaḷkketirāyi janaṅṅaḷkk ini yāteāru n'yāyavuṁ illātirikkuvān vēṇṭiyāṇit. avaril peṭṭa cila atikramakārikaḷ (tarkkiccēkkāmennat) allāte. ennāl niṅṅaḷ avare bhayappeṭāte enne bhayappeṭuka. enṟe anugrahaṁ ñān niṅṅaḷkk pūrttiyākkittaruvānuṁ, niṅṅaḷ sanmārgaṁ prāpikkuvānuṁ vēṇṭiyāṇitellāṁ
Surah Al-Baqara, Verse 150
كَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِيكُمۡ رَسُولٗا مِّنكُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِنَا وَيُزَكِّيكُمۡ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُعَلِّمُكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
nam'muṭe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ niṅṅaḷkk ōtikēḷpicc tarikayuṁ, niṅṅaḷe sanskarikkukayuṁ, niṅṅaḷkk vēdavuṁ vijñānavuṁ paṭhippiccutarikayuṁ, niṅṅaḷkk aṟivillāttat niṅṅaḷkk aṟiyiccutarikayuṁ ceyyunna, niṅṅaḷuṭe kūṭṭattil ninnu tanneyuḷḷa oru dūtane niṅṅaḷilēkk nāṁ niyēāgiccat (vaḻi niṅṅaḷkk ceyta anugrahaṁ) pēālettanneyākunnu ituṁ
Surah Al-Baqara, Verse 151
فَٱذۡكُرُونِيٓ أَذۡكُرۡكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِي وَلَا تَكۡفُرُونِ
ākayāl enne niṅṅaḷ ōrkkuka. niṅṅaḷe ñānuṁ ōrkkunnatāṇ. ennēāṭ niṅṅaḷ nandikāṇikkuka. niṅṅaḷennēāṭ nandikēṭ kāṇikkarut
Surah Al-Baqara, Verse 152
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
satyaviśvāsikaḷe, niṅṅaḷ sahanavuṁ namaskāravuṁ mukhēna (allāhuvinēāṭ) sahāyaṁ tēṭuka. tīrccayāyuṁ kṣamikkunnavarēāṭeāppamākunnu allāhu
Surah Al-Baqara, Verse 153
وَلَا تَقُولُواْ لِمَن يُقۡتَلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتُۢۚ بَلۡ أَحۡيَآءٞ وَلَٰكِن لَّا تَشۡعُرُونَ
allāhuvinṟe mārgattil keāllappeṭṭavareppaṟṟi maraṇappeṭṭavar enn niṅṅaḷ paṟayēṇṭa. ennāl avarākunnu jīvikkunnavar. pakṣe, niṅṅaḷ (atineppaṟṟi) bēādhavānmārākunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 154
وَلَنَبۡلُوَنَّكُم بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلۡخَوۡفِ وَٱلۡجُوعِ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَنفُسِ وَٱلثَّمَرَٰتِۗ وَبَشِّرِ ٱلصَّـٰبِرِينَ
kuṟacceākke bhayaṁ, paṭṭiṇi, dhananaṣṭaṁ, jīva naṣṭaṁ, vibhava naṣṭaṁ enniva mukhēna niṅṅaḷe nāṁ parīkṣikkuka tanne ceyyuṁ. (attaraṁ sandarbhaṅṅaḷil) kṣamikkunnavarkk santēāṣavārtta aṟiyikkuka
Surah Al-Baqara, Verse 155
ٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةٞ قَالُوٓاْ إِنَّا لِلَّهِ وَإِنَّآ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
taṅṅaḷkk valla āpattuṁ bādhiccāl avar (ā kṣamāśīlar) paṟayunnat; ñaṅṅaḷ allāhuvinṟe adhīnattilāṇ. avaṅkalēkk tanne maṭaṅṅēṇṭavarumāṇ ennāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 156
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ صَلَوَٰتٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَرَحۡمَةٞۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُهۡتَدُونَ
avarkkatre taṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal ninn anugrahaṅṅaḷuṁ kāruṇyavuṁ labhikkunnat. avaratre sanmārgaṁ prāpiccavar
Surah Al-Baqara, Verse 157
۞إِنَّ ٱلصَّفَا وَٱلۡمَرۡوَةَ مِن شَعَآئِرِ ٱللَّهِۖ فَمَنۡ حَجَّ ٱلۡبَيۡتَ أَوِ ٱعۡتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِ أَن يَطَّوَّفَ بِهِمَاۚ وَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ شَاكِرٌ عَلِيمٌ
tīrccayāyuṁ saphāyuṁ marvayuṁ matacihnaṅṅaḷāyi allāhu niścayiccatil peṭṭatākunnu. ka'abā mandirattil cenn hajjēā uṁṟaḥyēā nirvahikkunna ēteārāḷuṁ avayilūṭe pradakṣiṇaṁ naṭattunnatil kuṟṟameānnumilla. āreṅkiluṁ salkarm'maṁ svayaṁ sannad'dhanāyi ceyyukayāṇeṅkil tīrccayāyuṁ allāhu kr̥tajñanuṁ sarvvajñanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلۡهُدَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا بَيَّنَّـٰهُ لِلنَّاسِ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَلۡعَنُهُمُ ٱللَّهُ وَيَلۡعَنُهُمُ ٱللَّـٰعِنُونَ
nāmavatarippicca teḷivukaḷuṁ mārgadarśanavuṁ vēdagranthattilūṭe janaṅṅaḷkk nāṁ viśadamākkikeāṭuttatin śēṣaṁ maṟaccuvekkunnavarārēā avare allāhu śapikkunnatāṇ. śapikkunnavareākkeyuṁ avare śapikkunnatāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 159
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَبَيَّنُواْ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَتُوبُ عَلَيۡهِمۡ وَأَنَا ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
ennāl paścāttapikkukayuṁ, nilapāṭ nannākkittīrkkukayuṁ, (satyaṁ janaṅṅaḷkk) vivariccukeāṭukkukayuṁ ceytavar itil ninneāḻivākunnu. aṅṅaneyuḷḷavaruṭe paścāttāpaṁ ñān svīkarikkunnatāṇ. ñān atyadhikaṁ paścāttāpaṁ svīkarikkunnavanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 160
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٌ أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةُ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
satyaṁ niṣēdhikkukayuṁ, niṣēdhikaḷāyittanne marikkukayuṁ ceytavarārēā avaruṭe mēl allāhuvinṟeyuṁ malakkukaḷuṭeyuṁ manuṣyaruṭeyuṁ onnaṭaṅkaṁ śāpamuṇṭāyirikkunnatāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 161
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
atavar śāśvatamāyi anubhavikkunnatāṇ. avarkk śikṣa iḷav ceyyappeṭukayilla. avarkk iṭakeāṭukkappeṭukayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 162
وَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
niṅṅaḷuṭe daivaṁ ēkadaivaṁ mātramākunnu. avanallāte yāteāru daivavumilla. avan paramakāruṇikanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 163
إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَٱلۡفُلۡكِ ٱلَّتِي تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِمَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن مَّآءٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖ وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ وَٱلسَّحَابِ ٱلۡمُسَخَّرِ بَيۡنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
ākāśabhūmikaḷuṭe sr̥ṣṭippiluṁ, rāpakalukaḷuṭe māṟṟattiluṁ, manuṣyarkk upakāramuḷḷa vastukkaḷumāyi kaṭalilūṭe sañcarikkunna kappaliluṁ, ākāśatt ninn allāhu maḻa ceāriññutanniṭṭ nirjīvāvasthaykku śēṣaṁ bhūmikk atu mukhēna jīvan nalkiyatiluṁ, bhūmiyil ellātaraṁ jantuvargaṅṅaḷeyuṁ vyāpippiccatiluṁ, kāṟṟukaḷuṭe gatikramattiluṁ, ākāśabhūmikaḷkkiṭayilūṭe niyantricc nayikkappeṭunna mēghattiluṁ cintikkunna janaṅṅaḷkk pala dr̥ṣṭāntaṅṅaḷumuṇṭ; tīrcca
Surah Al-Baqara, Verse 164
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَتَّخِذُ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَندَادٗا يُحِبُّونَهُمۡ كَحُبِّ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَشَدُّ حُبّٗا لِّلَّهِۗ وَلَوۡ يَرَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِذۡ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ أَنَّ ٱلۡقُوَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا وَأَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعَذَابِ
allāhuvin puṟameyuḷḷavare avan samanmārākkunna cila āḷukaḷuṇṭ. allāhuve snēhikkunnat pēāle ī āḷukaḷ avareyuṁ snēhikkunnu. ennāl satyaviśvāsikaḷ allāhuvēāṭ atiśaktamāya snēhamuḷḷavaratre. ī akramikaḷ paralēākaśikṣa kaṇmumpil kāṇunna samayatt śakti muḻuvan allāhuvināṇennuṁ allāhu kaṭhinamāyi śikṣikkunnavanāṇennuṁ avar kaṇṭaṟiññirunnuveṅkil (atavarkk etra guṇakaramākumāyirunnu)
Surah Al-Baqara, Verse 165
إِذۡ تَبَرَّأَ ٱلَّذِينَ ٱتُّبِعُواْ مِنَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ وَتَقَطَّعَتۡ بِهِمُ ٱلۡأَسۡبَابُ
pintuṭarappeṭṭavar (nētākkaḷ) pintuṭarnnavare (anuyāyikaḷe) viṭṭ oḻiññ māṟukayuṁ, śikṣa nēril kāṇukayuṁ, avar (iruvibhāgavuṁ) tam'miluḷḷa bandhaṅṅaḷ aṟṟupēākukayuṁ ceyyunna sandarbhamatre (at)
Surah Al-Baqara, Verse 166
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ لَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَتَبَرَّأَ مِنۡهُمۡ كَمَا تَبَرَّءُواْ مِنَّاۗ كَذَٰلِكَ يُرِيهِمُ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡ حَسَرَٰتٍ عَلَيۡهِمۡۖ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنَ ٱلنَّارِ
pintuṭarnnavar (anuyāyikaḷ) annu paṟayuṁ : ñaṅṅaḷkk (ihalēākattēkk) oru tiriccupēākkinnavasaraṁ kiṭṭiyirunneṅkil ivar ñaṅṅaḷe viṭṭeāḻiññ māṟiyat pēāle ñaṅṅaḷ ivare viṭṭuṁ oḻiññu māṟumāyirunnu. aprakāraṁ avaruṭe karm'maṅṅaḷellāṁ avarkk khēdattin kāraṇamāyi bhaviccat allāhu avarkk kāṇiccukeāṭukkuṁ. narakāgniyil ninn avarkk puṟatt kaṭakkānākukayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 167
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ كُلُواْ مِمَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٌ
manuṣyarē, bhūmiyiluḷḷatil ninn anuvadanīyavuṁ, viśiṣṭavumāyat niṅṅaḷ bhakṣicc keāḷḷuka. piśācinṟekālaṭikaḷe niṅṅaḷ pintuṭarātirikkukayuṁ ceyyuka. avan niṅṅaḷuṭe pratyakṣa śatru tanneyākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 168
إِنَّمَا يَأۡمُرُكُم بِٱلسُّوٓءِ وَٱلۡفَحۡشَآءِ وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
duṣkr̥tyaṅṅaḷiluṁ nīcavr̥ttikaḷiluṁ ērpeṭuvānuṁ, allāhuvinṟe pēril niṅṅaḷkkaṟiññukūṭāttat paṟaññuṇṭākkuvānumāṇ avan niṅṅaḷēāṭ kalpikkunnat
Surah Al-Baqara, Verse 169
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَآ أَلۡفَيۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
allāhu avatarippiccat niṅṅaḷ pin paṟṟi jīvikkuka enn avarēāṭ āreṅkiluṁ paṟaññāl, alla, ñaṅṅaḷuṭe pitākkaḷ svīkariccatāyi kaṇṭatē ñaṅṅaḷ pin paṟṟukayuḷḷū ennāyirikkuṁ avar paṟayunnat. avaruṭe pitākkaḷ yāteānnuṁ cinticc manas'silākkāttavaruṁ nērvaḻi kaṇṭettāttavarumāyirunneṅkil pēāluṁ (avare pin paṟṟukayāṇēā)
Surah Al-Baqara, Verse 170
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ كَمَثَلِ ٱلَّذِي يَنۡعِقُ بِمَا لَا يَسۡمَعُ إِلَّا دُعَآءٗ وَنِدَآءٗۚ صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
satyaniṣēdhikaḷe upamikkāvunnat viḷiyuṁ teḷiyumallāte maṟṟeānnuṁ kēḷkkātta jantuvinēāṭ occayiṭunnavanēāṭākunnu. avar badhiraruṁ ūmakaḷuṁ andharumākunnu. atināl avar (yāteānnuṁ) cinticcu grahikkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 171
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِلَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷkk nāṁ nalkiya vastukkaḷil ninn viśiṣṭamāyat bhakṣiccu keāḷḷuka. allāhuvēāṭ niṅṅaḷ nandikāṇikkukayuṁ ceyyuka; avane mātramāṇ niṅṅaḷ ārādhikkunnateṅkil
Surah Al-Baqara, Verse 172
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ بِهِۦ لِغَيۡرِ ٱللَّهِۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
śavaṁ, raktaṁ, pannimānsaṁ, allāhu allāttavarkkāyi prakhyāpikkappeṭṭat enniva mātramē avan niṅṅaḷkk niṣid'dhamākkiyiṭṭuḷḷū. ini āreṅkiluṁ (niṣid'dhamāyat bhakṣikkuvān) nirbandhitanāyāl avanṟe mēl kuṟṟamilla. (ennāl) avan niyamalaṅghanattinu mutirātirikkukayuṁ (anivāryatayuṭe) paridhi kaviyātirikkukayuṁ vēṇaṁ. tīrccayāyuṁ allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 173
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَشۡتَرُونَ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ مَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ إِلَّا ٱلنَّارَ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
allāhu avatarippicca, vēdagranthattiluḷḷa kāryaṅṅaḷ maṟaccuvekkukayuṁ, atinnu vilayāyi tucchamāya nēṭṭaṅṅaḷ nēṭiyeṭukkukayuṁ ceyyunnavarārēā avar taṅṅaḷuṭe vayaṟukaḷil tinnu niṟakkunnat narakāgniyallāte maṟṟeānnumalla. uyirtteḻunnēlpinṟe nāḷil allāhu avarēāṭ sansārikkukayēā (pāpaṅṅaḷil ninn) avare sanśud'dharākkukayēā ceyyukayilla. avarkk vēdanayēṟiya śikṣayuṇṭāyirikkukayuṁ ceyyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 174
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡعَذَابَ بِٱلۡمَغۡفِرَةِۚ فَمَآ أَصۡبَرَهُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ
sanmārgattinu pakaraṁ durmārgavuṁ, pāpamēācanattinu pakaraṁ śikṣayuṁ vāṅṅiyavarākunnu avar. narakaśikṣa anubhavikkunnatil avarkkenteāru kṣamayāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 175
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
satyaṁ vyaktamākkikkeāṇṭ allāhu vēdagranthaṁ avatarippiccu kaḻiññiṭṭuḷḷatinālāṇat. vēdagranthattinṟekāryattil bhinniccavar (satyattil ninn) akanna mātsaryattilākunnu tīrcca
Surah Al-Baqara, Verse 176
۞لَّيۡسَ ٱلۡبِرَّ أَن تُوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ قِبَلَ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلۡكِتَٰبِ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ وَءَاتَى ٱلۡمَالَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ ذَوِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَٱلسَّآئِلِينَ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُوفُونَ بِعَهۡدِهِمۡ إِذَا عَٰهَدُواْۖ وَٱلصَّـٰبِرِينَ فِي ٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَحِينَ ٱلۡبَأۡسِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
niṅṅaḷuṭe mukhaṅṅaḷ kiḻakkēāṭṭēā paṭiññāṟēāṭṭēā tirikkuka ennatalla puṇyaṁ ennāl allāhuviluṁ, antyadinattiluṁ, malakkukaḷiluṁ, vēdagranthattiluṁ, pravācakanmāriluṁ viśvasikkukayuṁ, svattinēāṭ priyamuṇṭāyiṭṭuṁ at bandhukkaḷkkuṁ, anāthakaḷkkuṁ, agatikaḷkkuṁ, vaḻipēākkannuṁ, cēādiccu varunnavarkkuṁ, aṭimamēācanattinnuṁ nalkukayuṁ, prārt'thana (namaskāraṁ) muṟaprakāraṁ nirvahikkukayuṁ, sakātt nalkukayuṁ, karāṟil ērpeṭṭāl at niṟavēṟṟukayuṁ, viṣamatakaḷuṁ duritaṅṅaḷuṁ nēriṭumpēāḻuṁ, yud'dharaṅgattuṁ kṣama kaikkeāḷḷukayuṁ ceytavarārēā avarākunnu puṇyavānmār. avarākunnu satyaṁ pāliccavar. avar tanneyākunnu (dēāṣabādhaye) sūkṣiccavar
Surah Al-Baqara, Verse 177
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِصَاصُ فِي ٱلۡقَتۡلَىۖ ٱلۡحُرُّ بِٱلۡحُرِّ وَٱلۡعَبۡدُ بِٱلۡعَبۡدِ وَٱلۡأُنثَىٰ بِٱلۡأُنثَىٰۚ فَمَنۡ عُفِيَ لَهُۥ مِنۡ أَخِيهِ شَيۡءٞ فَٱتِّبَاعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَأَدَآءٌ إِلَيۡهِ بِإِحۡسَٰنٖۗ ذَٰلِكَ تَخۡفِيفٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَرَحۡمَةٞۗ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
satyaviśvāsikaḷē, keālaceyyappeṭunnavaruṭe kāryattil tulyaśikṣa naṭappākkuka ennat niṅṅaḷkk niyamamākkappeṭṭirikkunnu. svatantranu pakaraṁ svatantranuṁ, aṭimaykku pakaraṁ aṭimayuṁ, strīkku pakaraṁ strīyuṁ (keāllappeṭēṇṭatāṇ.) ini avann (keālayāḷikk) tanṟe sahēādaranṟe pakṣatt ninn valla iḷavuṁ labhikkukayāṇeṅkil avan maryāda pālikkukayuṁ, nalla nilayil (naṣṭaparihāraṁ) keāṭuttu vīṭṭukayuṁ ceyyēṇṭatākunnu. niṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal ninnuḷḷa oru viṭṭuvīḻcayuṁ kāruṇyavumākunnu at. ini atinu śēṣavuṁ āreṅkiluṁ atikramaṁ pravarttikkukayāṇeṅkil avan vēdanayēṟiya śikṣayuṇṭāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 178
وَلَكُمۡ فِي ٱلۡقِصَاصِ حَيَوٰةٞ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
bud'dhimānmārē, (aṅṅane) tulyaśikṣa nalkunnatilāṇ niṅṅaḷuṭe jīvitattinṟe nilanilp. niṅṅaḷ sūkṣmata pālikkunnatinu vēṇṭiyatre (ī niyamanirdēśaṅṅaḷ)
Surah Al-Baqara, Verse 179
كُتِبَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ إِن تَرَكَ خَيۡرًا ٱلۡوَصِيَّةُ لِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
niṅṅaḷilārkkeṅkiluṁ maraṇaṁ āsannamāvumpēāḷ, ayāḷ dhanaṁ viṭṭupēākunnuṇṭeṅkil mātāpitākkaḷkkuṁ, aṭutta bandhukkaḷkkuṁ vēṇṭi n'yāyaprakāraṁ vasviyyatt ceyyuvān niṅṅaḷ nirbandhamāyi kalpikkappeṭṭirikkunnu. sūkṣmata pularttunnavarkk oru kaṭamayatre at
Surah Al-Baqara, Verse 180
فَمَنۢ بَدَّلَهُۥ بَعۡدَ مَا سَمِعَهُۥ فَإِنَّمَآ إِثۡمُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يُبَدِّلُونَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
at (vasviyyatt) kēṭṭatinu śēṣaṁ āreṅkiluṁ at māṟṟimaṟikkukayāṇeṅkil atinṟe kuṟṟaṁ māṟṟimaṟikkunnavarkk mātramākunnu. tīrccayāyuṁ allāhu ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 181
فَمَنۡ خَافَ مِن مُّوصٖ جَنَفًا أَوۡ إِثۡمٗا فَأَصۡلَحَ بَيۡنَهُمۡ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ini vasviyyatt ceyyunna āḷuṭe bhāgattu ninnu tanne anītiyēā kuṟṟamēā sambhaviccatāyi ārkkeṅkiluṁ āśaṅka tēānnukayuṁ, avarkkiṭayil (bandhappeṭṭa kakṣikaḷkkiṭayil) rañjippuṇṭākkukayumāṇeṅkil atil teṟṟilla. tīrccayāyuṁ allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 182
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلصِّيَامُ كَمَا كُتِبَ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷuṭe mumpuḷḷavarēāṭ kalpiccirunnat pēālettanne niṅṅaḷkkuṁ nēāmp nirbandhamāyi kalpikkappeṭṭirikkunnu. niṅṅaḷ dēāṣabādhaye sūkṣikkuvān vēṇṭiyatre at
Surah Al-Baqara, Verse 183
أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۚ وَعَلَى ٱلَّذِينَ يُطِيقُونَهُۥ فِدۡيَةٞ طَعَامُ مِسۡكِينٖۖ فَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥۚ وَأَن تَصُومُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
eṇṇappeṭṭa ētānuṁ divasaṅṅaḷil mātraṁ. niṅṅaḷilāreṅkiluṁ rēāgiyāvukayēā yātrayilāvukayēā ceytāl maṟṟu divasaṅṅaḷil ninn atrayuṁ eṇṇaṁ (nēāmpeṭukkēṇṭatāṇ.) (ñeruṅṅikkeāṇṭ mātraṁ) atinnu sādhikkunnavar (pakaraṁ) oru pāvappeṭṭavannuḷḷa bhakṣaṇaṁ prāyaścittamāyi nalkēṇṭatāṇ. ennāl āreṅkiluṁ svayaṁ sannad'dhanāyi kūṭutal nanmaceytāl atavann guṇakaramākunnu. niṅṅaḷ kāryaṁ grahikkunnavarāṇeṅkil nēāmpanuṣṭhikkunnatākunnu niṅṅaḷkk kūṭutal uttamaṁ
Surah Al-Baqara, Verse 184
شَهۡرُ رَمَضَانَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ فِيهِ ٱلۡقُرۡءَانُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَبَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡفُرۡقَانِۚ فَمَن شَهِدَ مِنكُمُ ٱلشَّهۡرَ فَلۡيَصُمۡهُۖ وَمَن كَانَ مَرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۗ يُرِيدُ ٱللَّهُ بِكُمُ ٱلۡيُسۡرَ وَلَا يُرِيدُ بِكُمُ ٱلۡعُسۡرَ وَلِتُكۡمِلُواْ ٱلۡعِدَّةَ وَلِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
janaṅṅaḷkk mārgadarśanamāyikkeāṇṭuṁ, nērvaḻi kāṭṭunnatuṁ satyavuṁ asatyavuṁ vērtiriccu kāṇikkunnatumāya suvyakta teḷivukaḷāyikkeāṇṭuṁ viśud'dha khur'ān avatarippikkappeṭṭa māsamākunnu ṟamaḷān. atu keāṇṭ niṅṅaḷil ār ā māsattil sannihitarāṇēā avar ā māsaṁ vratamanuṣṭhikkēṇṭatāṇ. āreṅkiluṁ rēāgiyāvukayēā, yātrayilāvukayēā ceytāl pakaraṁ atrayuṁ eṇṇaṁ (nēāmpeṭukkēṇṭatāṇ.) niṅṅaḷkk āśvāsaṁ varuttānāṇ allāhu uddēśikkunnat. niṅṅaḷkk ñerukkaṁ uṇṭākkān avan uddēśikkunnilla. niṅṅaḷ ā eṇṇaṁ pūrttiyākkuvānuṁ, niṅṅaḷkk nērvaḻi kāṇiccutannatinṟepēril allāhuvinṟe mahatvaṁ niṅṅaḷ prakīrttikkuvānuṁ niṅṅaḷ nandiyuḷḷavarāyirikkuvānuṁ vēṇṭiyatre (iṅṅane kalpicciṭṭuḷḷat)
Surah Al-Baqara, Verse 185
وَإِذَا سَأَلَكَ عِبَادِي عَنِّي فَإِنِّي قَرِيبٌۖ أُجِيبُ دَعۡوَةَ ٱلدَّاعِ إِذَا دَعَانِۖ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لِي وَلۡيُؤۡمِنُواْ بِي لَعَلَّهُمۡ يَرۡشُدُونَ
ninnēāṭ enṟe dāsanmār enneppaṟṟi cēādiccāl ñān (avarkk ēṟṟavuṁ) aṭuttuḷḷavanākunnu (enn paṟayuka.) prārt'thikkunnavan enne viḷicc prārt'thiccāl ñān ā prārt'thanaykk uttaraṁ nalkunnatāṇ. atukeāṇṭ enṟe āhvānaṁ avar svīkarikkukayuṁ, ennil avar viśvasikkukayuṁ ceyyaṭṭe. avar nērvaḻi prāpikkuvān vēṇṭiyāṇit
Surah Al-Baqara, Verse 186
أُحِلَّ لَكُمۡ لَيۡلَةَ ٱلصِّيَامِ ٱلرَّفَثُ إِلَىٰ نِسَآئِكُمۡۚ هُنَّ لِبَاسٞ لَّكُمۡ وَأَنتُمۡ لِبَاسٞ لَّهُنَّۗ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَخۡتَانُونَ أَنفُسَكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡ وَعَفَا عَنكُمۡۖ فَٱلۡـَٰٔنَ بَٰشِرُوهُنَّ وَٱبۡتَغُواْ مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكُمُ ٱلۡخَيۡطُ ٱلۡأَبۡيَضُ مِنَ ٱلۡخَيۡطِ ٱلۡأَسۡوَدِ مِنَ ٱلۡفَجۡرِۖ ثُمَّ أَتِمُّواْ ٱلصِّيَامَ إِلَى ٱلَّيۡلِۚ وَلَا تُبَٰشِرُوهُنَّ وَأَنتُمۡ عَٰكِفُونَ فِي ٱلۡمَسَٰجِدِۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَقۡرَبُوهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
nēāmpinṟe rātriyil niṅṅaḷuṭe bhāryamārumāyuḷḷa sansargaṁ niṅṅaḷkk anuvadikkappeṭṭirikkunnu. avar niṅṅaḷkkeāru vastramākunnu. niṅṅaḷ avarkkuṁ oru vastramākunnu. (bhāryāsamparkkaṁ niṣid'dhamāyi karutikkeāṇṭ) niṅṅaḷ ātmavañcanayil akappeṭukayāyirunnuvenn allāhu aṟiññirikkunnu. ennāl allāhu niṅṅaḷuṭe paścāttāpaṁ svīkarikkukayuṁ peāṟukkukayuṁ ceytirikkunnu. atināl ini mēl niṅṅaḷ avarumāyi sahavasikkukayuṁ, (vaivāhika jīvitattil) allāhu niṅṅaḷkk niścayiccat tēṭukayuṁ ceytukeāḷḷuka. niṅṅaḷ tinnukayuṁ kuṭikkukayuṁ ceytukeāḷḷuka; pulariyuṭe veḷutta iḻakaḷ kaṟutta iḻakaḷil ninn teḷiññ kāṇumāṟākunnat vare. enniṭṭ rātriyākuṁ vare niṅṅaḷ vrataṁ pūrṇṇamāyi anuṣṭhikkukayuṁ ceyyuka. ennāl niṅṅaḷ paḷḷikaḷil i'atikāph (bhajanaṁ) irikkumpēāḷ avaru (bhāryamāru) māyi sahavasikkarut. allāhuvinṟe atirvarampukaḷākunnu avayeākke. niṅṅaḷ avaye atilaṅghikkuvānaṭukkarut. janaṅṅaḷ dēāṣabādhaye sūkṣikkuvānāyi allāhu aprakāraṁ avanṟe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ avarkk vyaktamākkikeāṭukkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 187
وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ وَتُدۡلُواْ بِهَآ إِلَى ٱلۡحُكَّامِ لِتَأۡكُلُواْ فَرِيقٗا مِّنۡ أَمۡوَٰلِ ٱلنَّاسِ بِٱلۡإِثۡمِ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
an'yāyamāyi niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ svattukkaḷ tinnarut. aṟiññukeāṇṭu tanne, āḷukaḷuṭe svattukkaḷil ninn vallatuṁ adhārm'mikamāyi nēṭiyeṭuttu tinnuvān vēṇṭi niṅṅaḷatumāyi vidhikarttākkaḷe samīpikkukayuṁ ceyyarut
Surah Al-Baqara, Verse 188
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَهِلَّةِۖ قُلۡ هِيَ مَوَٰقِيتُ لِلنَّاسِ وَٱلۡحَجِّۗ وَلَيۡسَ ٱلۡبِرُّ بِأَن تَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِن ظُهُورِهَا وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِنۡ أَبۡوَٰبِهَاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
(nabiyē,) ninnēāṭavar candrakkalakaḷeppaṟṟi cēādikkunnu. paṟayuka: manuṣyaruṭe āvaśyaṅṅaḷkkuṁ hajj tīrt'thāṭanattinuṁ kāla nirṇayattinuḷḷa upādhikaḷākunnu ava. niṅṅaḷ vīṭukaḷilēkk pinvaśaṅṅaḷilūṭe cellunnatilalla puṇyaṁ kuṭikeāḷḷunnat. pratyuta, dēāṣabādhaye kāttusūkṣiccavanatre puṇyavān. niṅṅaḷ vīṭukaḷil avayuṭe vātilukaḷilūṭe pravēśikkuka. mēākṣaṁ kaivarikkuvān niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 189
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
niṅṅaḷēāṭ yud'dhaṁ ceyyunnavarumāyi allāhuvinṟe mārgattil niṅṅaḷuṁ yud'dhaṁ ceyyuka. ennāl niṅṅaḷ paridhiviṭṭ pravarttikkarut. paridhiviṭṭ pravarttikkunnavare allāhu iṣṭappeṭukayilla tanne
Surah Al-Baqara, Verse 190
وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡ وَأَخۡرِجُوهُم مِّنۡ حَيۡثُ أَخۡرَجُوكُمۡۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَشَدُّ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۚ وَلَا تُقَٰتِلُوهُمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ حَتَّىٰ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِيهِۖ فَإِن قَٰتَلُوكُمۡ فَٱقۡتُلُوهُمۡۗ كَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
avare kaṇṭumuṭṭunnēṭatt vecc niṅṅaḷavare keānnukaḷayukayuṁ, avar niṅṅaḷe puṟattākkiyēṭatt ninn niṅṅaḷ avare puṟattākkukayuṁ ceyyuka. (kāraṇaṁ, avar naṭattunna) marddanaṁ keālayēkkāḷ niṣṭhūramākunnu. masjidul haṟāminnaṭutt vecc niṅṅaḷ avarēāṭ yud'dhaṁ ceyyarut; avar niṅṅaḷēāṭ aviṭe vecc yud'dhaṁ ceyyunnat vare. ini avar niṅṅaḷēāṭ (aviṭe vecc) yud'dhattil ērpeṭukayāṇeṅkil avare keānnukaḷayuka. aprakāramāṇ satyaniṣēdhikaḷkkuḷḷa pratiphalaṁ
Surah Al-Baqara, Verse 191
فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ini avar (paścāttapicc, etirppil ninn) viramikkukayāṇeṅkilēā tīrccayāyuṁ ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumāṇ allāhu
Surah Al-Baqara, Verse 192
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ لِلَّهِۖ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَلَا عُدۡوَٰنَ إِلَّا عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
marddanaṁ illātāvukayuṁ, mataṁ allāhuvin vēṇṭiyāvukayuṁ ceyyunnat vare niṅṅaḷavarēāṭ yud'dhaṁ naṭattikkeāḷḷuka. ennāl avar (yud'dhattil ninn) viramikkukayāṇeṅkil (avarile) akramikaḷkketirilallāte pinnīṭ yāteāru kayyēṟṟavuṁ pāṭuḷḷatalla
Surah Al-Baqara, Verse 193
ٱلشَّهۡرُ ٱلۡحَرَامُ بِٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡحُرُمَٰتُ قِصَاصٞۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱعۡتَدُواْ عَلَيۡهِ بِمِثۡلِ مَا ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
vilakkappeṭṭamāsatti (le yud'dhatti)n vilakkappeṭṭamāsattil tanne (tiriccaṭikkuka.) vilakkappeṭṭa maṟṟu kāryaṅṅaḷ laṅghikkumpēāḻuṁ (aṅṅanettanne) pratikriya ceyyēṇṭatāṇ. aprakāraṁ niṅṅaḷkketire ār atikramaṁ kāṇiccāluṁ avan niṅṅaḷuṭe nērkk kāṇicca atikramattin tulyamāyi avanṟe nēreyuṁ atikramaṁ kāṇiccukeāḷḷuka. niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ, allāhu sūkṣmata pālikkunnavarēāṭeāppamāṇenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 194
وَأَنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا تُلۡقُواْ بِأَيۡدِيكُمۡ إِلَى ٱلتَّهۡلُكَةِ وَأَحۡسِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
allāhuvinṟe mārgattil niṅṅaḷ celav ceyyuka. (piśukkuṁ udāsīnatayuṁ mūlaṁ) niṅṅaḷuṭe kaikaḷe niṅṅaḷ tanne nāśattil taḷḷikkaḷayarut. niṅṅaḷ nallat pravarttikkuka. nanma ceyyunnavare allāhu iṣṭapeṭuka tanne ceyyuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 195
وَأَتِمُّواْ ٱلۡحَجَّ وَٱلۡعُمۡرَةَ لِلَّهِۚ فَإِنۡ أُحۡصِرۡتُمۡ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۖ وَلَا تَحۡلِقُواْ رُءُوسَكُمۡ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡهَدۡيُ مَحِلَّهُۥۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ بِهِۦٓ أَذٗى مِّن رَّأۡسِهِۦ فَفِدۡيَةٞ مِّن صِيَامٍ أَوۡ صَدَقَةٍ أَوۡ نُسُكٖۚ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَمَن تَمَتَّعَ بِٱلۡعُمۡرَةِ إِلَى ٱلۡحَجِّ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۚ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖ فِي ٱلۡحَجِّ وَسَبۡعَةٍ إِذَا رَجَعۡتُمۡۗ تِلۡكَ عَشَرَةٞ كَامِلَةٞۗ ذَٰلِكَ لِمَن لَّمۡ يَكُنۡ أَهۡلُهُۥ حَاضِرِي ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
niṅṅaḷ allāhuvin vēṇṭi hajjuṁ uṁṟaḥyuṁ pūrṇṇamāyi nirvahikkuka. ini niṅṅaḷkk (hajj nirvahikkunnatin) taṭas'saṁ sr̥ṣṭikkappeṭṭāl niṅṅaḷkk sakaryappeṭunna oru balimr̥gatte (baliyarppikkēṇṭatāṇ.) balimr̥gaṁ ettēṇṭa sthānatt ettunnat vare niṅṅaḷ tala muṇḍanaṁ ceyyāvunnatalla. niṅṅaḷilāreṅkiluṁ rēāgiyāvukayēā, talayil valla śalyavuṁ anubhavappeṭukayēā āṇeṅkil (muṭi nīkkunnatin) prāyaścittamāyi nēāmpēā, dānadharm'mamēā, balikarm'mamēā nirvahiccāl matiyākuṁ. ini niṅṅaḷ nirbhayāvasthayilāṇeṅkilēā, appēāḷ orāḷ uṁṟaḥ nirvahicciṭṭ hajj vare sukhameṭukkunna pakṣaṁ sakaryappeṭunna oru balimr̥gatte (hajjiniṭayil balikaḻikkēṇṭatāṇ.) ini ārkkeṅkiluṁ at kiṭṭātta pakṣaṁ hajjiniṭayil mūnnu divasavuṁ, niṅṅaḷ (nāṭṭil) tiriccettiyiṭṭ ēḻu divasavuṁ cērtt āke patt divasaṁ nēāmpanuṣṭhikkēṇṭatāṇ. kuṭumbasamētaṁ masjidul haṟāmil tāmasikkunnavarkkallāttavarkkākunnu ī vidhi. niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ, allāhu kaṭhinamāyi śikṣikkunnavanāṇenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 196
ٱلۡحَجُّ أَشۡهُرٞ مَّعۡلُومَٰتٞۚ فَمَن فَرَضَ فِيهِنَّ ٱلۡحَجَّ فَلَا رَفَثَ وَلَا فُسُوقَ وَلَا جِدَالَ فِي ٱلۡحَجِّۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَتَزَوَّدُواْ فَإِنَّ خَيۡرَ ٱلزَّادِ ٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُونِ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
hajj kālaṁ aṟiyappeṭṭa māsaṅṅaḷākunnu. ā māsaṅṅaḷil āreṅkiluṁ hajj karm'mattil pravēśiccāl pinnīṭ strī-puruṣa sansargamēā durvr̥ttiyēā vaḻakkēā hajjiniṭayil pāṭuḷḷatalla. niṅṅaḷ ēteāru salpravr̥tti ceytirunnāluṁ allāhu ataṟiyunnatāṇ. (hajjinu pēākumpēāḷ) niṅṅaḷ yātraykkuvēṇṭa vibhavaṅṅaḷ orukkippēākuka. ennāl yātraykku vēṇṭa vibhavaṅṅaḷil ēṟṟavuṁ uttamamāyat sūkṣmatayākunnu. bud'dhiśālikaḷē, niṅṅaḷenne sūkṣicc jīvikkuka
Surah Al-Baqara, Verse 197
لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡۚ فَإِذَآ أَفَضۡتُم مِّنۡ عَرَفَٰتٖ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ عِندَ ٱلۡمَشۡعَرِ ٱلۡحَرَامِۖ وَٱذۡكُرُوهُ كَمَا هَدَىٰكُمۡ وَإِن كُنتُم مِّن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلضَّآلِّينَ
(hajjiniṭayil) niṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal ninnuḷḷa bhetikānugrahaṅṅaḷ niṅṅaḷ tēṭunnatil kuṟṟameānnumilla. aṟaphāttil ninn niṅṅaḷ puṟappeṭṭukaḻiññāl maśaṟul haṟāminaṭuttuvecc niṅṅaḷ allāhuvine prakīrttikkuvin. avan niṅṅaḷkk vaḻi kāṇicca prakāraṁ niṅṅaḷavane ōrkkuvin. itinu mump niṅṅaḷ piḻaccavaril peṭṭavarāyirunnāluṁ
Surah Al-Baqara, Verse 198
ثُمَّ أَفِيضُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَفَاضَ ٱلنَّاسُ وَٱسۡتَغۡفِرُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
enniṭṭ āḷukaḷ (sādhāraṇa tīrt'thāṭakar) eviṭe ninn puṟappeṭunnuvēā aviṭe ninnu tanne niṅṅaḷuṁ puṟappeṭuka. niṅṅaḷ allāhuvēāṭ pāpamēācanaṁ tēṭukayuṁ ceyyuka. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 199
فَإِذَا قَضَيۡتُم مَّنَٰسِكَكُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَذِكۡرِكُمۡ ءَابَآءَكُمۡ أَوۡ أَشَدَّ ذِكۡرٗاۗ فَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖ
aṅṅane niṅṅaḷ hajj karm'maṁ nirvahiccu kaḻiññāl niṅṅaḷuṭe pitākkaḷe niṅṅaḷ prakīrtticcirunnat pēāleyēā atinekkāḷ śaktamāya nilayilēā allāhuve niṅṅaḷ prakīrttikkuka. manuṣyaril cilar paṟayuṁ; ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, ihalēākatt ñaṅṅaḷkk nī (anugrahaṁ) nalkēṇamē enn. ennāl paralēākatt attarakkārkk oru ōhariyuṁ uṇṭāyirikkunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 200
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ حَسَنَةٗ وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ
maṟṟu cilar paṟayuṁ; ñaṅṅaḷuṭe rakṣitāvē, ñaṅṅaḷkk ihalēākatt nī nallat tarēṇamē; paralēākattuṁ nī nallat tarēṇamē. narakaśikṣayil ninn ñaṅṅaḷe kātturakṣikkukayuṁ ceyyēṇamē enn
Surah Al-Baqara, Verse 201
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّمَّا كَسَبُواْۚ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
avar sampādiccatinṟe phalamāyi avarkk valiyeāru vihitamuṇṭ. allāhu ativēgattil kaṇakk nēākkunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 202
۞وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن تَعَجَّلَ فِي يَوۡمَيۡنِ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِ وَمَن تَأَخَّرَ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۖ لِمَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
eṇṇappeṭṭa divasaṅṅaḷil niṅṅaḷ allāhuve smarikkuka. (avayil) raṇṭu divasaṁ keāṇṭ matiyākki āreṅkiluṁ dhr̥tippeṭṭ pēārunna pakṣaṁ avan kuṟṟamilla. (oru divasavuṁ kūṭi) tāmasiccu pēārunnavannuṁ kuṟṟamilla. sūkṣmata pālikkunnavann (atāṇ uttamaṁ). niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ avaṅkalēkk niṅṅaḷ orumiccukūṭṭappeṭumenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 203
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُعۡجِبُكَ قَوۡلُهُۥ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيُشۡهِدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا فِي قَلۡبِهِۦ وَهُوَ أَلَدُّ ٱلۡخِصَامِ
cila āḷukaḷuṇṭ. aihikajīvita kāryattil avaruṭe sansāraṁ ninakk katukaṁ tēānnikkuṁ. avaruṭe hr̥dayaśud'dhikk avar allāhuve sākṣi nirttukayuṁ ceyyuṁ. vāstavattil avar (satyattinṟe) kaṭhinavairikaḷatre
Surah Al-Baqara, Verse 204
وَإِذَا تَوَلَّىٰ سَعَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُفۡسِدَ فِيهَا وَيُهۡلِكَ ٱلۡحَرۡثَ وَٱلنَّسۡلَۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَسَادَ
avar tiriccupēāyāl bhūmiyil kuḻappamuṇṭākkānuṁ, viḷa naśippikkānuṁ, jīvaneāṭukkānumāyirikkuṁ śramikkuka. naśīkaraṇaṁ allāhu iṣṭappeṭunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 205
وَإِذَا قِيلَ لَهُ ٱتَّقِ ٱللَّهَ أَخَذَتۡهُ ٱلۡعِزَّةُ بِٱلۡإِثۡمِۚ فَحَسۡبُهُۥ جَهَنَّمُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
allāhuve sūkṣikkuka enn avarēāṭ āreṅkiluṁ paṟaññāl durabhimānaṁ avare pāpattil piṭicc nirttunnu. avarkk narakaṁ tanne mati. at etra mēāśamāya metta
Surah Al-Baqara, Verse 206
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡرِي نَفۡسَهُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ
vēṟe cila āḷukaḷuṇṭ. allāhuvinṟe peāruttaṁ tēṭikkeāṇṭ svantaṁ jīvitaṁ tanne avar vilkkunnu. allāhu tanṟe dāsanmārēāṭ atyadhikaṁ dayayuḷḷavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 207
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱدۡخُلُواْ فِي ٱلسِّلۡمِ كَآفَّةٗ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷ paripūrṇṇamāyi kīḻvaṇakkattil pravēśikkuka. piśācinṟe kālaṭikaḷe niṅṅaḷ pintuṭarātirikkukayuṁ ceyyuka. tīrccayāyuṁ avan niṅṅaḷuṭe pratyakṣa śatruvākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 208
فَإِن زَلَلۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡكُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
niṅṅaḷkk vyaktamāya teḷivukaḷ vannukiṭṭiyatinu śēṣavuṁ niṅṅaḷ vaḻutippēākukayāṇeṅkil niṅṅaḷ manas'silākkaṇaṁ; allāhu pratāpiyuṁ yuktimānumāṇenn
Surah Al-Baqara, Verse 209
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن يَأۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ فِي ظُلَلٖ مِّنَ ٱلۡغَمَامِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
mēghamēlāppil allāhuvuṁ malakkukaḷuṁ avaruṭeyaṭutt varukayuṁ, kāryaṁ tīrumānikkappeṭukayuṁ ceyyunnat mātramāṇēā avar kāttirikkunnat? ennāl kāryaṅṅaḷellāṁ allāhuviṅkalēkkākunnu maṭakkappeṭunnat
Surah Al-Baqara, Verse 210
سَلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ كَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّنۡ ءَايَةِۭ بَيِّنَةٖۗ وَمَن يُبَدِّلۡ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
isrāyīlyarēāṭ nī cēādicc nēākkuka; vyaktamāya etra dr̥ṣṭāntamāṇ nāṁ avarkk nalkiyiṭṭuḷḷatenn. tanikk allāhuvinṟe anugrahaṁ vannukiṭṭiyatinu śēṣaṁ vallavanuṁ atin viparītaṁ pravarttikkukayāṇeṅkil tīrccayāyuṁ allāhu kaṭhinamāyi śikṣikkunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 211
زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَيَسۡخَرُونَ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۘ وَٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ فَوۡقَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
satyaniṣēdhikaḷkk aihikajīvitaṁ alaṅkr̥tamāyi tēānniyirikkunnu. satyaviśvāsikaḷe avar parihasikkukayuṁ ceyyunnu. ennāl sūkṣmata pāliccavarāyirikkuṁ uyirtteḻunnēlpinṟe nāḷil avarekkāḷ unnatanmār. allāhu avan uddēśikkunnavarkk kaṇakk nēākkāte tanne keāṭukkunnatāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 212
كَانَ ٱلنَّاسُ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَبَعَثَ ٱللَّهُ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ وَأَنزَلَ مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ فِيمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَمَا ٱخۡتَلَفَ فِيهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ أُوتُوهُ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۖ فَهَدَى ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ مِنَ ٱلۡحَقِّ بِإِذۡنِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٍ
manuṣyar oreāṟṟa samudāyamāyirunnu. anantaraṁ (avar bhinniccappēāḷ viśvāsikaḷkk) santēāṣavārtta aṟiyikkuvānuṁ, (niṣēdhikaḷkk) tākkīt nalkuvānumāyi allāhu pravācakanmāre niyēāgiccu. avar (janaṅṅaḷ) bhinnicca viṣayattil tīrppukalpikkuvānāyi avaruṭe kūṭe satyavēdavuṁ avan ayaccukeāṭuttu. ennāl vēdaṁ nalkappeṭṭavar tanne vyaktamāya teḷivukaḷ vannukiṭṭiyatinu śēṣaṁ atil (vēdaviṣayattil) bhinnicciṭṭuḷḷat avar tam'miluḷḷa mātsaryaṁ mūlamallāte maṟṟeānnukeāṇṭumalla. ennāl ēteāru satyattil ninn avar bhinniccakannuvēā ā satyattilēkk allāhu tanṟe tālparyaprakāraṁ satyaviśvāsikaḷkk vaḻi kāṇiccu. tān uddēśikkunnavare allāhu śariyāya pātayilēkk nayikkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 213
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَأۡتِكُم مَّثَلُ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۖ مَّسَّتۡهُمُ ٱلۡبَأۡسَآءُ وَٱلضَّرَّآءُ وَزُلۡزِلُواْ حَتَّىٰ يَقُولَ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ مَتَىٰ نَصۡرُ ٱللَّهِۗ أَلَآ إِنَّ نَصۡرَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ
alla, niṅṅaḷuṭe mump kaḻiññupēāyavar (viśvāsikaḷ) kkuṇṭāyatu pēāluḷḷa anubhavaṅṅaḷ niṅṅaḷkkuṁ vannettāte niṅṅaḷkk svargattil pravēśikkānākumenn niṅṅaḷ dhariccirikkayāṇēā ? prayāsaṅṅaḷuṁ duritaṅṅaḷuṁ avare bādhikkukayuṇṭāyi. allāhuvinṟe sahāyaṁ eppēāḻāyirikkuṁ enn avarile daivadūtanuṁ addēhattēāṭeāppaṁ viśvasiccavaruṁ paṟaññupēākumāṟ avar viṟappikkappeṭukayuṁ ceytu. ennāl allāhuvinṟe sahāyaṁ aṭuttu tanneyuṇṭ
Surah Al-Baqara, Verse 214
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلۡ مَآ أَنفَقۡتُم مِّنۡ خَيۡرٖ فَلِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ
(nabiyē,) avar ninnēāṭ cēādikkunnu; avarentāṇ celavaḻikkēṇṭatenn. nī paṟayuka: niṅṅaḷ nallatent celavaḻikkukayāṇeṅkiluṁ mātāpitākkaḷkkuṁ aṭutta bandhukkaḷkkuṁ anātharkkuṁ agatikaḷkkuṁ vaḻipēākkanmārkkuṁ vēṇṭiyāṇat ceyyēṇṭat. nallatent niṅṅaḷ ceyyukayāṇeṅkiluṁ tīrccayāyuṁ allāhu ataṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 215
كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ وَهُوَ كُرۡهٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تُحِبُّواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ شَرّٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
yud'dhaṁ ceyyān niṅṅaḷkkitā nirbandha kalpana nalkappeṭṭirikkunnu. atākaṭṭe niṅṅaḷkk aniṣṭakaramākunnu. ennāl oru kāryaṁ niṅṅaḷ veṟukkukayuṁ (yathārt'thattil) at niṅṅaḷkk guṇakaramāyirikkukayuṁ ceyyāṁ. niṅṅaḷeāru kāryaṁ iṣṭappeṭukayuṁ (yathārt'thattil) niṅṅaḷkkat dēāṣakaramāyirikkukayuṁ ceytennuṁ varāṁ. allāhu aṟiyunnu. niṅṅaḷ aṟiyunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 216
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ قِتَالٖ فِيهِۖ قُلۡ قِتَالٞ فِيهِ كَبِيرٞۚ وَصَدٌّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَكُفۡرُۢ بِهِۦ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَإِخۡرَاجُ أَهۡلِهِۦ مِنۡهُ أَكۡبَرُ عِندَ ٱللَّهِۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَكۡبَرُ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۗ وَلَا يَزَالُونَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ حَتَّىٰ يَرُدُّوكُمۡ عَن دِينِكُمۡ إِنِ ٱسۡتَطَٰعُواْۚ وَمَن يَرۡتَدِدۡ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَيَمُتۡ وَهُوَ كَافِرٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
vilakkappeṭṭamāsattil yud'dhaṁ ceyyunnatineppaṟṟi avar ninnēāṭ cēādikkunnu. paṟayuka: ā māsattil yud'dhaṁ ceyyunnat valiya aparādhaṁ tanneyākunnu. ennāl allāhuvinṟe mārgattil ninn (janaṅṅaḷe) taṭayunnatuṁ, avanil aviśvasikkunnatuṁ, masjidul haṟāmil ninnu (janaṅṅaḷe) taṭayunnatuṁ, atinṟe avakāśikaḷe aviṭe ninn puṟattākkunnatuṁ allāhuvinṟe aṭukkal kūṭutal garavamuḷḷatākunnu. kuḻappaṁ keālayēkkāḷ gurutaramākunnu. avarkk sādhikkukayāṇeṅkil niṅṅaḷuṭe matattil ninn niṅṅaḷe pintirippikkunnat vare avar niṅṅaḷēāṭ yud'dhaṁ ceytukeāṇṭirikkuṁ. niṅṅaḷil ninnāreṅkiluṁ tanṟe matattil ninn pinmāṟi satyaniṣēdhiyāyikkeāṇṭ maraṇappeṭunna pakṣaṁ, attarakkāruṭe karm'maṅṅaḷ ihattiluṁ parattiluṁ niṣphalamāyittīrunnatāṇ. avarākunnu narakāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 217
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَرۡجُونَ رَحۡمَتَ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
viśvasikkukayuṁ, svadēśaṁ veṭiyukayuṁ, allāhuvinṟe mārgattil jihādil ērpeṭukayuṁ ceytavarārēā avar allāhuvinṟe kāruṇyaṁ pratīkṣikkunnavarākunnu. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 218
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِۖ قُلۡ فِيهِمَآ إِثۡمٞ كَبِيرٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَإِثۡمُهُمَآ أَكۡبَرُ مِن نَّفۡعِهِمَاۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلِ ٱلۡعَفۡوَۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
(nabiyē,) ninnēāṭavar madyatteyuṁ cūtāṭṭatteyuṁ paṟṟi cēādikkunnu. paṟayuka: ava raṇṭiluṁ gurutaramāya pāpamuṇṭ. janaṅṅaḷkk cila prayēājanaṅṅaḷumuṇṭ. ennāl avayile pāpattinṟe anśamāṇ prayēājanattinṟe anśattēkkāḷ valut. enteānnāṇavar celav ceyyēṇṭatennuṁ avar ninnēāṭ cēādikkunnu. nī paṟayuka: (atyāvaśyaṁ kaḻicc) miccamuḷḷat. aṅṅane ihapara jīvitaṅṅaḷeppaṟṟi niṅṅaḷ cintikkuvān vēṇṭi allāhu niṅṅaḷkk teḷivukaḷ vivariccutarunnu
Surah Al-Baqara, Verse 219
فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡيَتَٰمَىٰۖ قُلۡ إِصۡلَاحٞ لَّهُمۡ خَيۡرٞۖ وَإِن تُخَالِطُوهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ ٱلۡمُفۡسِدَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَعۡنَتَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
anāthakaḷeppaṟṟiyuṁ avar ninnēāṭ cēādikkunnu. paṟayuka: avarkk nanma varuttunnatentuṁ nallatākunnu. avarēāṭeāppaṁ niṅṅaḷ kūṭṭu jīvitaṁ nayikkukayāṇeṅkil (atil teṟṟilla.) avar niṅṅaḷuṭe sahēādaraṅṅaḷāṇallēā ? nāśamuṇṭākkunnavaneyuṁ nanmavaruttunnavaneyuṁ allāhu vērtiriccaṟiyunnatāṇ. allāhu uddēśiccirunnuveṅkil avan niṅṅaḷkk klēśamuṇṭākkumāyirunnu. tīrccayāyuṁ allāhu pratāpaśāliyuṁ yuktimānumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 220
وَلَا تَنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكَٰتِ حَتَّىٰ يُؤۡمِنَّۚ وَلَأَمَةٞ مُّؤۡمِنَةٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكَةٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡۗ وَلَا تُنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَتَّىٰ يُؤۡمِنُواْۚ وَلَعَبۡدٞ مُّؤۡمِنٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكُمۡۗ أُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ وَٱلۡمَغۡفِرَةِ بِإِذۡنِهِۦۖ وَيُبَيِّنُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
bahudaivaviśvāsinikaḷe - avar viśvasikkunnat vare niṅṅaḷ vivāhaṁ kaḻikkarut. satyaviśvāsiniyāya oru aṭimastrīyāṇ bahudaivaviśvāsiniyekkāḷ nallat. avaḷ niṅṅaḷkk katukaṁ janippiccāluṁ śari. bahudaivaviśvāsikaḷkk avar viśvasikkunnat vare niṅṅaḷ vivāhaṁ kaḻippicc keāṭukkukayuṁ ceyyarut. satyaviśvāsiyāya oru aṭimayāṇ bahudaivaviśvāsiyekkāḷ nallat. avan niṅṅaḷkk katukaṁ janippiccāluṁ śari. akkūṭṭar narakattilēkkāṇ kṣaṇikkunnat. allāhuvākaṭṭe avanṟe hitamanusaricc svargattilēkkuṁ, pāpamēācanattilēkkuṁ kṣaṇikkunnu. janaṅṅaḷ śrad'dhicc manas'silākkuvān vēṇṭi tanṟe teḷivukaḷ avarkk vivariccukeāṭukkukayuṁ ceyyunnu
Surah Al-Baqara, Verse 221
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡمَحِيضِۖ قُلۡ هُوَ أَذٗى فَٱعۡتَزِلُواْ ٱلنِّسَآءَ فِي ٱلۡمَحِيضِ وَلَا تَقۡرَبُوهُنَّ حَتَّىٰ يَطۡهُرۡنَۖ فَإِذَا تَطَهَّرۡنَ فَأۡتُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَكُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلتَّوَّـٰبِينَ وَيُحِبُّ ٱلۡمُتَطَهِّرِينَ
ārttavatteppaṟṟi avar ninnēāṭ cēādikkunnu. paṟayuka; ateāru mālin'yamākunnu. atināl ārttavaghaṭṭattil niṅṅaḷ strīkaḷil ninn akannu nilkkēṇṭatāṇ. avar śud'dhiyākunnat vare avare samīpikkuvān pāṭilla. ennāl avar śucīkariccu kaḻiññāl allāhu niṅṅaḷēāṭ kalpicca vidhattil niṅṅaḷ avaruṭe aṭutt cennukeāḷḷuka. tīrccayāyuṁ allāhu paścāttapikkunnavare iṣṭappeṭunnu. śucitvaṁ pālikkunnavareyuṁ iṣṭappeṭunnu
Surah Al-Baqara, Verse 222
نِسَآؤُكُمۡ حَرۡثٞ لَّكُمۡ فَأۡتُواْ حَرۡثَكُمۡ أَنَّىٰ شِئۡتُمۡۖ وَقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُم مُّلَٰقُوهُۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
niṅṅaḷuṭe bhāryamār niṅṅaḷuṭe kr̥ṣiyiṭamākunnu. atināl niṅṅaḷ icchikkuṁ vidhaṁ niṅṅaḷkk niṅṅaḷuṭe kr̥ṣiyiṭattil cellāvunnatāṇ. niṅṅaḷuṭe nanmaykk vēṇṭat niṅṅaḷ munkūṭṭi ceytu vekkēṇṭatumāṇ. niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ avanumāyi niṅṅaḷ kaṇṭumuṭṭēṇṭatuṇṭenn aṟiññirikkukayuṁ ceyyuka. satyaviśvāsikaḷkk nī santēāṣavārtta aṟiyikkuka
Surah Al-Baqara, Verse 223
وَلَا تَجۡعَلُواْ ٱللَّهَ عُرۡضَةٗ لِّأَيۡمَٰنِكُمۡ أَن تَبَرُّواْ وَتَتَّقُواْ وَتُصۡلِحُواْ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
allāhuve - avanṟepēril niṅṅaḷ śapathaṁ ceytu pēāyi enna kāraṇattāl - nanma ceyyunnatinēā dharm'maṁ pālikkunnatinēā janaṅṅaḷkkiṭayil rañjippuṇṭākkunnatinēā niṅṅaḷ oru taṭas'samākki vekkarut. allāhu ellāṁ kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 224
لَّا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا كَسَبَتۡ قُلُوبُكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(bēādhapūrvvamallāte) veṟute paṟaññupēākunna śapathavākkukaḷ mūlaṁ allāhu niṅṅaḷe piṭikūṭunnatalla. pakṣe, niṅṅaḷ manas'saṟiññ pravartticcatinṟepēril allāhu niṅṅaḷe piṭikūṭunnatāṇ. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ sahanaśīlanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 225
لِّلَّذِينَ يُؤۡلُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ تَرَبُّصُ أَرۡبَعَةِ أَشۡهُرٖۖ فَإِن فَآءُو فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
taṅṅaḷuṭe bhāryamārumāyi (bandhappeṭukayillenn) śapathaṁ ceyt akannu nilkkunnavarkk (antima tīrumānattin) nālumāsaṁ vare kāttirikkāvunnatāṇ. atiniṭayil avar (śapathaṁ viṭṭ dāmpatyattilēkk) maṭaṅṅukayāṇeṅkil allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ karuṇānidhiyumatre
Surah Al-Baqara, Verse 226
وَإِنۡ عَزَمُواْ ٱلطَّلَٰقَ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
ini avar vivāhamēācanaṁ ceyyān tanne tīrccappeṭuttukayāṇeṅkilēā allāhu ellāṁ kēḷkkukayuṁ aṟiyukayuṁ ceyyunnavanāṇallēā
Surah Al-Baqara, Verse 227
وَٱلۡمُطَلَّقَٰتُ يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ ثَلَٰثَةَ قُرُوٓءٖۚ وَلَا يَحِلُّ لَهُنَّ أَن يَكۡتُمۡنَ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِيٓ أَرۡحَامِهِنَّ إِن كُنَّ يُؤۡمِنَّ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَبُعُولَتُهُنَّ أَحَقُّ بِرَدِّهِنَّ فِي ذَٰلِكَ إِنۡ أَرَادُوٓاْ إِصۡلَٰحٗاۚ وَلَهُنَّ مِثۡلُ ٱلَّذِي عَلَيۡهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ وَلِلرِّجَالِ عَلَيۡهِنَّ دَرَجَةٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
vivāhamēācanaṁ ceyyappeṭṭa strīkaḷ taṅṅaḷuṭe svantaṁ kāryattil mūnnu māsamuṟakaḷ (kaḻiyuṁ vare) kāttirikkēṇṭatāṇ. avar allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavarāṇeṅkil taṅṅaḷuṭe garbhāśayaṅṅaḷil allāhu sr̥ṣṭicciṭṭuḷḷatine avar oḷiccu vekkān pāṭuḷḷatalla. atinakaṁ (prastuta avadhikkakaṁ) avare tiricceṭukkān avaruṭe bharttākkanmār ēṟṟavuṁ arhatayuḷḷavarākunnu; avar (bharttākkanmār) nilapāṭ nannākkittīrkkān uddēśicciṭṭuṇṭeṅkil. strīkaḷkk (bharttākkanmārēāṭ) bādhyatakaḷ uḷḷatupēāle tanne n'yāyaprakāraṁ avarkk avakāśaṅṅaḷ kiṭṭēṇṭatumuṇṭ. ennāl puruṣanmārkk avarekkāḷ upari oru padaviyuṇṭ. allāhu pratāpaśāliyuṁ yuktimānumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 228
ٱلطَّلَٰقُ مَرَّتَانِۖ فَإِمۡسَاكُۢ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ تَسۡرِيحُۢ بِإِحۡسَٰنٖۗ وَلَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَأۡخُذُواْ مِمَّآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ شَيۡـًٔا إِلَّآ أَن يَخَافَآ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَا فِيمَا ٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَعۡتَدُوهَاۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
(maṭakkiyeṭukkān anumatiyuḷḷa) vivāhamēācanaṁ raṇṭu prāvaśyaṁ mātramākunnu. pinne onnukil maryādayanusaricc kūṭe nirttukayēā, alleṅkil nalla nilayil piriccayakkukayēā āṇ vēṇṭat. niṅṅaḷ avarkk (bhāryamārkk) nalkiyiṭṭuḷḷatil ninnu yāteānnuṁ tiriccuvāṅṅān niṅṅaḷkk anuvādamilla. avar iruvarkkuṁ allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷ pāliccu pēārān kaḻiyillenn āśaṅka tēānnunnuveṅkilallāte. aṅṅane avarkk (dampatimārkk) allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷ pālikkuvān kaḻiyillenn niṅṅaḷkk ulkkaṇṭha tēānnukayāṇeṅkil avaḷ vallatuṁ viṭṭukeāṭuttukeāṇṭ svayaṁ mēācanaṁ nēṭunnatil avar iruvarkkuṁ kuṟṟamilla. allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷatre ava. atināl avaye niṅṅaḷ laṅghikkarut. allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷ ār laṅghikkunnuvēā avar tanneyākunnu akramikaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 229
فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا تَحِلُّ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدُ حَتَّىٰ تَنكِحَ زَوۡجًا غَيۡرَهُۥۗ فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يَتَرَاجَعَآ إِن ظَنَّآ أَن يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۗ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ يُبَيِّنُهَا لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
iniyuṁ (mūnnāmatuṁ) avan avaḷe vivāhamēācanaṁ ceyyukayāṇeṅkil atin śēṣaṁ avaḷumāyi bandhappeṭal avan anuvadanīyamāvilla; avaḷ maṟṟeāru bharttāvine svīkarikkunnat varēkkuṁ. enniṭṭ avan (putiya bharttāv) avaḷe vivāhamēācanaṁ ceyyukayāṇeṅkil (paḻaya dāmpatyattilēkk) tiriccupēākunnatil avariruvarkkuṁ kuṟṟamilla; allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷ pālikkāmenn avariruvaruṁ vicārikkunnuṇṭeṅkil. allāhuvinṟe niyamaparidhikaḷatre ava. manas'silākkunna āḷukaḷkk vēṇṭi allāhu at vivariccutarunnu
Surah Al-Baqara, Verse 230
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ سَرِّحُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖۚ وَلَا تُمۡسِكُوهُنَّ ضِرَارٗا لِّتَعۡتَدُواْۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗاۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمَآ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَٱلۡحِكۡمَةِ يَعِظُكُم بِهِۦۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
niṅṅaḷ strīkaḷe vivāhamēācanaṁ ceytiṭṭ avaruṭe avadhi prāpiccāl onnukil niṅṅaḷavare maryādayanusaricc kūṭe nirttukayēā, alleṅkil maryādayanusaricc tanne piriccayakkukayēā āṇ vēṇṭat. drēāhikkuvān vēṇṭi an'yāyamāyi niṅṅaḷavare piṭiccu nirttarut. aprakāraṁ vallavanuṁ pravarttikkunna pakṣaṁ avan tanikk tanneyāṇ drēāhaṁ varuttivekkunnat. allāhuvinṟe teḷivukaḷe niṅṅaḷ tamāśayākkikkaḷayarut. allāhu niṅṅaḷkk ceyta anugrahaṁ niṅṅaḷ ōrkkuka. niṅṅaḷkk sārēāpadēśaṁ nalkikkeāṇṭ avanavatarippicca vēdavuṁ vijñānavuṁ ōrmikkuka. allāhuve niṅṅaḷ sūkṣikkuka. allāhu ellā kāryavuṁ aṟiyunnavanāṇenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 231
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ أَن يَنكِحۡنَ أَزۡوَٰجَهُنَّ إِذَا تَرَٰضَوۡاْ بَيۡنَهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ ذَٰلِكَ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ مِنكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ ذَٰلِكُمۡ أَزۡكَىٰ لَكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
niṅṅaḷ strīkaḷe vivāhamēācanaṁ ceytiṭṭ avaruṭe avadhi prāpiccāl avar taṅṅaḷuṭe bharttākkanmārumāyi vivāhattil ērpeṭunnatin niṅṅaḷ taṭas'samuṇṭākkarut; maryādayanusaricc avar an'yēān'yaṁ tr̥ptippeṭṭiṭṭuṇṭeṅkil. niṅṅaḷil ninn allāhuviluṁ antyadinattiluṁ viśvasikkunnavarkkuḷḷa upadēśamāṇat. atāṇ niṅṅaḷkk ēṟṟavuṁ guṇakaravuṁ sanśud'dhavumāyiṭṭuḷḷat. allāhu aṟiyunnu. niṅṅaḷ aṟiyunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 232
۞وَٱلۡوَٰلِدَٰتُ يُرۡضِعۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ حَوۡلَيۡنِ كَامِلَيۡنِۖ لِمَنۡ أَرَادَ أَن يُتِمَّ ٱلرَّضَاعَةَۚ وَعَلَى ٱلۡمَوۡلُودِ لَهُۥ رِزۡقُهُنَّ وَكِسۡوَتُهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ لَا تُكَلَّفُ نَفۡسٌ إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَا تُضَآرَّ وَٰلِدَةُۢ بِوَلَدِهَا وَلَا مَوۡلُودٞ لَّهُۥ بِوَلَدِهِۦۚ وَعَلَى ٱلۡوَارِثِ مِثۡلُ ذَٰلِكَۗ فَإِنۡ أَرَادَا فِصَالًا عَن تَرَاضٖ مِّنۡهُمَا وَتَشَاوُرٖ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَاۗ وَإِنۡ أَرَدتُّمۡ أَن تَسۡتَرۡضِعُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا سَلَّمۡتُم مَّآ ءَاتَيۡتُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
mātākkaḷ taṅṅaḷuṭe santānaṅṅaḷkk pūrṇṇamāya raṇṭu keāllaṁ mulakeāṭukkēṇṭatāṇ. (kuṭṭiyuṭe) mulakuṭi pūrṇṇamākkaṇaṁ enn uddēśikkunnavarkkatre it. avarkk (mulakeāṭukkunna mātākkaḷkk) maryādayanusaricc bhakṣaṇavuṁ vastravuṁ nalkēṇṭat kuṭṭiyuṭe pitāvinṟe bādhyatayākunnu. ennāl orāḷeyuṁ ayāḷuṭe kaḻivilupari nalkān nirbandhikkarut. oru mātāvuṁ tanṟe kuṭṭiyuṭe pēril drēāhikkappeṭān iṭayākarut. atu pēāle tanne svantaṁ kuṭṭiyuṭe pēril oru pitāvinnuṁ drēāhaṁ nēriṭarut. (pitāvinṟe abhāvattil ayāḷuṭe) avakāśikaḷkkuṁ (kuṭṭiyuṭe kāryattil) atu pēāleyuḷḷa bādhyatakaḷuṇṭ. ini avar iruvaruṁ tam'mil kūṭiyālēācicc tr̥ptippeṭṭukeāṇṭ (kuṭṭiyuṭe) mulakuṭi nirttān uddēśikkukayāṇeṅkil avar iruvarkkuṁ kuṟṟamilla; ini niṅṅaḷuṭe kuṭṭikaḷkk (maṟṟārekkeāṇṭeṅkiluṁ) mulakeāṭuppikkānāṇ niṅṅaḷ uddēśikkunnateṅkil atiluṁ niṅṅaḷkk kuṟṟamilla; (ā pēāṟṟam'mamārkk) niṅṅaḷ nalkēṇṭat maryādayanusaricc keāṭuttu tīrkkukayāṇeṅkil. niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ, niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ allāhu kaṇṭaṟiyunnuṇṭenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 233
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَعَشۡرٗاۖ فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
niṅṅaḷil āreṅkiluṁ taṅṅaḷuṭe bhāryamāre viṭṭēccu keāṇṭ maraṇappeṭukayāṇeṅkil avar (bhāryamār) taṅṅaḷuṭe kāryattil nālumāsavuṁ pattu divasavuṁ kāttirikkēṇṭatāṇ. enniṭṭ avaruṭe ā avadhiyettiyāl taṅṅaḷuṭe kāryattilavar maryādayanusaricc pravarttikkunnatil niṅṅaḷkk kuṟṟameānnumilla. niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ allāhu sūkṣmamāyi aṟiyunnuṇṭ
Surah Al-Baqara, Verse 234
وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا عَرَّضۡتُم بِهِۦ مِنۡ خِطۡبَةِ ٱلنِّسَآءِ أَوۡ أَكۡنَنتُمۡ فِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ سَتَذۡكُرُونَهُنَّ وَلَٰكِن لَّا تُوَاعِدُوهُنَّ سِرًّا إِلَّآ أَن تَقُولُواْ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗاۚ وَلَا تَعۡزِمُواْ عُقۡدَةَ ٱلنِّكَاحِ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡكِتَٰبُ أَجَلَهُۥۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ
(iddaḥyuṭe ghaṭṭattil) ā strīkaḷumāyuḷḷa vivāhālēācana niṅṅaḷ vyaṅgyamāyi sūcippikkukayēā, manas'sil sūkṣikkukayēā ceyyunnatil niṅṅaḷkk kuṟṟamilla. avare niṅṅaḷ ōrttēkkumenn allāhuvinnaṟiyāṁ. pakṣe niṅṅaḷ avarēāṭ maryādayuḷḷa valla vākkuṁ paṟayuka ennallāte rahasyamāyi avarēāṭ yāteāru niścayavuṁ ceytu pēākarut. niyamaprakāramuḷḷa avadhi (iddaḥ) pūrttiyākunnat vare (vivāhamuktakaḷumāyi) vivāhabandhaṁ sthāpikkān niṅṅaḷ tīrumānameṭukkarut. niṅṅaḷuṭe manas'sukaḷiluḷḷat allāhu aṟiyunnuṇṭenn niṅṅaḷ manas'silākkukayuṁ, avane niṅṅaḷ bhayappeṭukayuṁ ceyyuka. allāhu ēṟe peāṟukkunnavanuṁ sahanaśīlanumāṇennuṁ niṅṅaḷ manas'silākkuka
Surah Al-Baqara, Verse 235
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ مَا لَمۡ تَمَسُّوهُنَّ أَوۡ تَفۡرِضُواْ لَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَمَتِّعُوهُنَّ عَلَى ٱلۡمُوسِعِ قَدَرُهُۥ وَعَلَى ٱلۡمُقۡتِرِ قَدَرُهُۥ مَتَٰعَۢا بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ
niṅṅaḷ bhāryamāre sparśikkukayēā, avaruṭe vivāhamūlyaṁ niścayikkukayēā ceyyunnatinu mumpāyi niṅṅaḷavarumāyuḷḷa bandhaṁ vērpeṭuttiyāl (mahṟ nalkāttatinṟe pēril) niṅṅaḷkk kuṟṟamilla. ennāl avarkk niṅṅaḷ maryādayanusaricc jīvitavibhavamāyi enteṅkiluṁ nalkēṇṭatāṇ. kaḻivuḷḷavan tanṟe kaḻivanusariccuṁ, ñerukkamuḷḷavan tanṟe sthitikkanusariccuṁ. sadvr̥ttarāya āḷukaḷkk iteāru bādhyatayatre
Surah Al-Baqara, Verse 236
وَإِن طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ وَقَدۡ فَرَضۡتُمۡ لَهُنَّ فَرِيضَةٗ فَنِصۡفُ مَا فَرَضۡتُمۡ إِلَّآ أَن يَعۡفُونَ أَوۡ يَعۡفُوَاْ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ عُقۡدَةُ ٱلنِّكَاحِۚ وَأَن تَعۡفُوٓاْ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۚ وَلَا تَنسَوُاْ ٱلۡفَضۡلَ بَيۡنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
ini niṅṅaḷ avare sparśikkunnatinu mump tanne vivāhabandhaṁ vērpeṭuttukayuṁ, avaruṭe vivāhamūlyaṁ niṅṅaḷ niścayicc kaḻiññirikkukayuṁ āṇeṅkil niṅṅaḷ niścayiccatinṟe pakuti (niṅṅaḷ nalkēṇṭatāṇ.) avar (bhāryamār) viṭṭuvīḻca ceyyunnuveṅkilallāte. alleṅkil vivāhakkarār kaivaśaṁ veccirikkunnavan (bharttāv) (mahr pūrṇṇamāyi nalkikkeāṇṭ) viṭṭuvīḻca ceyyunnuveṅkilallāte. ennāl (bharttākkanmārē,) niṅṅaḷ viṭṭuvīḻca ceyyunnatāṇ dharm'maniṣṭhaykk kūṭutal yēājiccat. niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ audāryaṁ kāṇikkān maṟakkarut. tīrccayāyuṁ niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ allāhu kaṇṭaṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 237
حَٰفِظُواْ عَلَى ٱلصَّلَوَٰتِ وَٱلصَّلَوٰةِ ٱلۡوُسۡطَىٰ وَقُومُواْ لِلَّهِ قَٰنِتِينَ
prārt'thanakaḷ (athavā namaskāraṅṅaḷ) niṅṅaḷ sūkṣmatayēāṭe nirvahiccu pēārēṇṭatāṇ. pratyēkiccuṁ ulkr̥ṣṭamāya namaskāraṁ. allāhuvinṟe mumpil bhayabhaktiyēāṭu kūṭi ninnukeāṇṭākaṇaṁ niṅṅaḷ prārt'thikkunnat
Surah Al-Baqara, Verse 238
فَإِنۡ خِفۡتُمۡ فَرِجَالًا أَوۡ رُكۡبَانٗاۖ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَمَا عَلَّمَكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
niṅṅaḷ (śatruvinṟe ākramaṇaṁ) bhayappeṭukayāṇeṅkil kālnaṭayāyēā vāhanaṅṅaḷilāyēā (niṅṅaḷkk namaskarikkāṁ.) ennāl niṅṅaḷ surakṣitāvasthayilāyāl niṅṅaḷkk aṟivillātirunnat allāhu paṭhippiccutanna prakāraṁ niṅṅaḷ avane smarikkēṇṭatāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 239
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا وَصِيَّةٗ لِّأَزۡوَٰجِهِم مَّتَٰعًا إِلَى ٱلۡحَوۡلِ غَيۡرَ إِخۡرَاجٖۚ فَإِنۡ خَرَجۡنَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِي مَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ مِن مَّعۡرُوفٖۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
niṅṅaḷil ninn bhāryamāre viṭṭēccu keāṇṭ maraṇappeṭunnavar taṅṅaḷuṭe bhāryamārkk oru keāllattēkk (vīṭṭil ninn) puṟattākkāte jīvitavibhavaṁ nalkān vasviyyatt ceyyēṇṭatāṇ. ennāl avar (svayaṁ) puṟatt pēākunna pakṣaṁ taṅṅaḷuṭe svantaṁ kāryattil maryādayanusaricc avar pravarttikkunnatil niṅṅaḷkk kuṟṟamilla. allāhu pratāpavānuṁ sūkṣmajñānamuḷḷavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 240
وَلِلۡمُطَلَّقَٰتِ مَتَٰعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
vivāhamēācitarāya strīkaḷkk n'yāyaprakāraṁ enteṅkiluṁ jīvitavibhavamāyi nalkēṇṭatāṇ. bhayabhaktiyuḷḷavarkk ateāru bādhyatayatre
Surah Al-Baqara, Verse 241
كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
niṅṅaḷ grahikkēṇṭatinu vēṇṭi aprakāraṁ allāhu avanṟe teḷivukaḷ vivariccutarunnu
Surah Al-Baqara, Verse 242
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَهُمۡ أُلُوفٌ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِ فَقَالَ لَهُمُ ٱللَّهُ مُوتُواْ ثُمَّ أَحۡيَٰهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
āyirakkaṇakkin āḷukaḷuṇṭāyiṭṭuṁ maraṇabhayaṁ keāṇṭ svantaṁ vīṭ viṭṭ iṟaṅṅippēāya oru janatayeppaṟṟi nī aṟiññillē? appēāḷ allāhu avarēāṭ paṟaññu: niṅṅaḷ mariccu keāḷḷuka. pinnīṭ allāhu avarkk jīvan nalki. tīrccayāyuṁ allāhu manuṣyarēāṭ audāryaṁ kāṇikkunnavanākunnu. pakṣe manuṣyaril adhikapēruṁ nandikāṇikkunnilla
Surah Al-Baqara, Verse 243
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
allāhuvinṟe mārgattil niṅṅaḷ yud'dhaṁ ceyyuka. allāhu (ellāṁ) kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumāṇenn manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 244
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥٓ أَضۡعَافٗا كَثِيرَةٗۚ وَٱللَّهُ يَقۡبِضُ وَيَبۡصُۜطُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
allāhuvin uttamamāya kaṭaṁ nalkuvānāruṇṭ? eṅkil allāhu atavann anēkaṁ iraṭṭikaḷāyi vard'dhippicc keāṭukkunnatāṇ. (dhanaṁ) piṭiccu vekkunnatuṁ viṭṭukeāṭukkunnatuṁ allāhuvākunnu. avaṅkalēkk tanneyākunnu niṅṅaḷ maṭakkappeṭunnatuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 245
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلۡمَلَإِ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰٓ إِذۡ قَالُواْ لِنَبِيّٖ لَّهُمُ ٱبۡعَثۡ لَنَا مَلِكٗا نُّقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ قَالَ هَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ أَلَّا تُقَٰتِلُواْۖ قَالُواْ وَمَا لَنَآ أَلَّا نُقَٰتِلَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَدۡ أُخۡرِجۡنَا مِن دِيَٰرِنَا وَأَبۡنَآئِنَاۖ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ تَوَلَّوۡاْ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
mūsāyuṭe śēṣaṁ uṇṭāyirunna cila isrāyīlī pramukhar taṅṅaḷuṭe pravācakanēāṭ, ñaṅṅaḷkkeāru rājāvine niyēāgicc tarū. (addēhattinṟe nētr̥tvattil) ñaṅṅaḷ allāhuvinṟe mārgattil yud'dhaṁ ceytukeāḷḷāṁ enn paṟañña sandarbhaṁ nī aṟiññillē? addēhaṁ (pravācakan) cēādiccu: niṅṅaḷkk yud'dhattinn kalpana kiṭṭiyāl niṅṅaḷ yud'dhaṁ ceyyātirunnēkkumēā ? avar paṟaññu: ñaṅṅaḷuṭe tāmasasthalaṅṅaḷil ninnuṁ santatikaḷkkiṭayil ninnuṁ ñaṅṅaḷ puṟaṁ taḷḷappeṭṭa sthitikk ñaṅṅaḷkkeṅṅane allāhuvinṟe mārgattil yud'dhaṁ ceyyātirikkān kaḻiyuṁ ? ennāl avarkk yud'dhattin kalpana nalkappeṭṭappēāḻākaṭṭe alpaṁ pēreāḻicc (ellāvaruṁ) pinmāṟukayāṇuṇṭāyat. allāhu akramakārikaḷeppaṟṟi (nallavaṇṇaṁ) aṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 246
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ بَعَثَ لَكُمۡ طَالُوتَ مَلِكٗاۚ قَالُوٓاْ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ عَلَيۡنَا وَنَحۡنُ أَحَقُّ بِٱلۡمُلۡكِ مِنۡهُ وَلَمۡ يُؤۡتَ سَعَةٗ مِّنَ ٱلۡمَالِۚ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰهُ عَلَيۡكُمۡ وَزَادَهُۥ بَسۡطَةٗ فِي ٱلۡعِلۡمِ وَٱلۡجِسۡمِۖ وَٱللَّهُ يُؤۡتِي مُلۡكَهُۥ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
avarēāṭ avaruṭe pravācakan paṟaññu: allāhu niṅṅaḷkk tvālūtine rājāvāyi niyēāgiccu tannirikkunnu. avar paṟaññu: ayāḷkkeṅṅane ñaṅṅaḷuṭe rājāvākān paṟṟuṁ? rājādhikārattin ayāḷekkāḷ kūṭutal arhatayuḷḷat ñaṅṅaḷkkāṇallēā. ayāḷ sāmpattika samr̥d'dhi labhicca āḷumallallēā. addēhaṁ (pravācakan) paṟaññu: allāhu addēhatte niṅṅaḷekkāḷ ulkr̥ṣṭanāyi teraññeṭuttirikkunnu. kūṭutal vipulamāya jñānavuṁ śarīra śaktiyuṁ nalkukayuṁ ceytirikkunnu. allāhu avanṟevakayāyuḷḷa ādhipatyaṁ avan uddēśikkunnavarkk keāṭukkunnu. allāhu vipulamāya kaḻivuḷḷavanuṁ ellāṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 247
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ءَايَةَ مُلۡكِهِۦٓ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلتَّابُوتُ فِيهِ سَكِينَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَبَقِيَّةٞ مِّمَّا تَرَكَ ءَالُ مُوسَىٰ وَءَالُ هَٰرُونَ تَحۡمِلُهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
avarēāṭ avaruṭe pravācakan paṟaññu: tvālūtinṟe rājādhikārattinuḷḷa teḷiv ā peṭṭi niṅṅaḷuṭe aṭutt vannettuka ennatāṇ. atil niṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal ninnuḷḷa manaḥśāntiyuṁ mūsāyuṭeyuṁ hāṟūnṟeyuṁ kuṭumbaṅṅaḷ viṭṭēccupēāya avaśiṣṭaṅṅaḷumuṇṭ. malakkukaḷ at vahicc keāṇṭuvarunnatāṇ. niṅṅaḷ viśvāsikaḷāṇeṅkil nis'sanśayaṁ niṅṅaḷkkatil mahattāya dr̥ṣṭāntamuṇṭ
Surah Al-Baqara, Verse 248
فَلَمَّا فَصَلَ طَالُوتُ بِٱلۡجُنُودِ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ مُبۡتَلِيكُم بِنَهَرٖ فَمَن شَرِبَ مِنۡهُ فَلَيۡسَ مِنِّي وَمَن لَّمۡ يَطۡعَمۡهُ فَإِنَّهُۥ مِنِّيٓ إِلَّا مَنِ ٱغۡتَرَفَ غُرۡفَةَۢ بِيَدِهِۦۚ فَشَرِبُواْ مِنۡهُ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ فَلَمَّا جَاوَزَهُۥ هُوَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ قَالُواْ لَا طَاقَةَ لَنَا ٱلۡيَوۡمَ بِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦۚ قَالَ ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ ٱللَّهِ كَم مِّن فِئَةٖ قَلِيلَةٍ غَلَبَتۡ فِئَةٗ كَثِيرَةَۢ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
aṅṅane sain'yavumāyi puṟappeṭṭappēāḷ tvālūt paṟaññu: allāhu oru nadi mukhēna niṅṅaḷe parīkṣikkunnatāṇ. appēāḷ ār atil ninn kuṭiccuvēā avan enṟekūṭṭattil peṭṭavanalla. āratu rucicc nēākkātirunnuvēā avan enṟekūṭṭattil peṭṭavanākunnu. ennāl tanṟekaikeāṇṭ orikkal mātraṁ kēāriyavan itil ninn oḻivāṇ. avaril ninn curukkaṁ pēreāḻike atil ninn kuṭiccu. aṅṅane addēhavuṁ kūṭeyuḷḷa viśvāsikaḷuṁ ā nadi kaṭannu kaḻiññappēāḷ avar paṟaññu: jālūti (gēāliyatt) neyuṁ avanṟe sain'yaṅṅaḷeyuṁ nēriṭān mātramuḷḷa kaḻiv inn namukkilla. taṅṅaḷ allāhuvumāyi kaṇṭumuṭṭēṇṭavarāṇ enna vicāramuḷḷavar paṟaññu: etrayetra ceṟiya saṅghaṅṅaḷāṇ allāhuvinṟe'anumatiyēāṭe valiya saṅghaṅṅaḷe kīḻpeṭuttiyiṭṭuḷḷat! allāhu kṣamikkunnavaruṭe kūṭeyākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 249
وَلَمَّا بَرَزُواْ لِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦ قَالُواْ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
aṅṅane avar jālūtinuṁ sain'yaṅṅaḷkkumetire pēāriniṟaṅṅiyappēāḷ avar prārt'thiccu: ñaṅṅaḷuṭe nāthā! ñaṅṅaḷuṭe mēl nī kṣama ceāriññutarikayuṁ ñaṅṅaḷuṭe pādaṅṅaḷe nī uṟappiccu nirttukayuṁ, satyaniṣēdhikaḷāya janaṅṅaḷkketiril ñaṅṅaḷe nī sahāyikkukayuṁ ceyyēṇamē
Surah Al-Baqara, Verse 250
فَهَزَمُوهُم بِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَقَتَلَ دَاوُۥدُ جَالُوتَ وَءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَهُۥ مِمَّا يَشَآءُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّفَسَدَتِ ٱلۡأَرۡضُ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
aṅṅane allāhuvinṟe'anumati prakāraṁ avare (śatrukkaḷe) avar parājayappeṭutti. dāvūd jālūtine keālappeṭutti. addēhattin allāhu ādhipatyavuṁ jñānavuṁ nalkukayuṁ, tān uddēśikkunna palatuṁ paṭhippikkukayuṁ ceytu. manuṣyaril cilare maṟṟu cilar mukhēna allāhu taṭukkunnillāyirunnuveṅkil bhūlēākaṁ kuḻappattilākumāyirunnu. pakṣe allāhu lēākarēāṭ vaḷare udāranatre
Surah Al-Baqara, Verse 251
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۚ وَإِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
allāhuvinṟe dr̥ṣṭāntaṅṅaḷākunnu avayeākke. satyaprakāraṁ ninakk nāṁ ava ōtikēḷpicc tarunnu. tīrccayāyuṁ nī (nam'muṭe detyavumāyi) niyēāgikkappeṭṭavaril orāḷākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 252
۞تِلۡكَ ٱلرُّسُلُ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۘ مِّنۡهُم مَّن كَلَّمَ ٱللَّهُۖ وَرَفَعَ بَعۡضَهُمۡ دَرَجَٰتٖۚ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلَ ٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ وَلَٰكِنِ ٱخۡتَلَفُواْ فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ وَمِنۡهُم مَّن كَفَرَۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلُواْ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
ā dūtanmāril cilarkk nāṁ maṟṟu cilarekkāḷ śrēṣṭhata nalkiyirikkunnu. allāhu (nēril) sansāricciṭṭuḷḷavar avariluṇṭ. avaril cilare avan pala padavikaḷilēkk uyarttiyiṭṭumuṇṭ. maryaminṟemakan īsāykk nāṁ vyaktamāya dr̥ṣṭāntaṅṅaḷ nalkukayuṁ, pariśud'dhātmāv mukhēna addēhattin nāṁ pinbalaṁ nalkukayuṁ ceytiṭṭuṇṭ. allāhu uddēśiccirunnuveṅkil avaruṭe (dūtanmāruṭe) pingāmikaḷ vyaktamāya teḷiv vannukiṭṭiyatinu śēṣavuṁ (an'yēān'yaṁ) pēāraṭikkumāyirunnilla. ennāl avar bhinniccu. aṅṅane avaril viśvasiccavaruṁ niṣēdhiccavarumuṇṭāyi. allāhu uddēśiccirunnuveṅkil avar pēāraṭikkumāyirunnilla. pakṣe allāhu tān uddēśikkunnat ceyyunnu
Surah Al-Baqara, Verse 253
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خُلَّةٞ وَلَا شَفَٰعَةٞۗ وَٱلۡكَٰفِرُونَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
satyaviśvāsikaḷē, krayavikrayamēā snēhabandhamēā śupārśayēā naṭakkātta oru divasaṁ vannettunnatinu mumpāyi, niṅṅaḷkk nāṁ nalkiyiṭṭuḷḷatil ninn niṅṅaḷ celavaḻikkuvin. satyaniṣēdhikaḷ tanneyākunnu akramikaḷ
Surah Al-Baqara, Verse 254
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُۚ لَا تَأۡخُذُهُۥ سِنَةٞ وَلَا نَوۡمٞۚ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ مَن ذَا ٱلَّذِي يَشۡفَعُ عِندَهُۥٓ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۖ وَلَا يُحِيطُونَ بِشَيۡءٖ مِّنۡ عِلۡمِهِۦٓ إِلَّا بِمَا شَآءَۚ وَسِعَ كُرۡسِيُّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَۖ وَلَا يَـُٔودُهُۥ حِفۡظُهُمَاۚ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
allāhu - avanallāte daivamilla. ennennuṁ jīviccirikkunnavan. ellāṁ niyantrikkunnavan. mayakkamēā uṟakkamēā avane bādhikkukayilla. avanṟētāṇ ākāśabhūmikaḷiluḷḷatellāṁ. avanṟe anuvādaprakāramallāte avanṟeyaṭukkal śupārśa naṭattānāruṇṭ ? avaruṭe mumpiluḷḷatuṁ avarkk pinniluḷḷatuṁ avan aṟiyunnu. avanṟe aṟivil ninn avan icchikkunnatallāte (maṟṟeānnuṁ) avarkk sūkṣmamāyi aṟiyān kaḻiyilla. avanṟe adhikārapīṭhaṁ ākāśabhūmikaḷe muḻuvan uḷkeāḷḷunnatākunnu. avayuṭe sanrakṣaṇaṁ avann oṭṭuṁ bhāramuḷḷatalla. avan unnatanuṁ mahānumatre
Surah Al-Baqara, Verse 255
لَآ إِكۡرَاهَ فِي ٱلدِّينِۖ قَد تَّبَيَّنَ ٱلرُّشۡدُ مِنَ ٱلۡغَيِّۚ فَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلطَّـٰغُوتِ وَيُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰ لَا ٱنفِصَامَ لَهَاۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
matattinṟe kāryattil balaprayēāgamē illa. sanmārgaṁ durmārgattil ninn vyaktamāyi vērtiriññ kaḻiññirikkunnu. ākayāl ēteārāḷ durmūrttikaḷe aviśvasikkukayuṁ allāhuvil viśvasikkukayuṁ ceyyunnuvēā avan piṭicciṭṭuḷḷat balamuḷḷa oru kayaṟilākunnu. at peāṭṭi pēākukayē illa. allāhu (ellāṁ) kēḷkkunnavanuṁ aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 256
ٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡلِيَآؤُهُمُ ٱلطَّـٰغُوتُ يُخۡرِجُونَهُم مِّنَ ٱلنُّورِ إِلَى ٱلظُّلُمَٰتِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
viśvasiccavaruṭe rakṣādhikāriyākunnu allāhu. avan avare iruṭṭukaḷil ninn veḷiccattilēkk keāṇṭu varunnu. ennāl satyaniṣēdhikaḷuṭe rakṣādhikārikaḷ durmūrttikaḷākunnu. veḷiccattil ninn iruṭṭukaḷilēkkāṇ ā durmūrttikaḷ avare nayikkunnat. avaratre narakāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 257
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِي حَآجَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ فِي رَبِّهِۦٓ أَنۡ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ إِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّيَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ قَالَ أَنَا۠ أُحۡيِۦ وَأُمِيتُۖ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَأۡتِي بِٱلشَّمۡسِ مِنَ ٱلۡمَشۡرِقِ فَأۡتِ بِهَا مِنَ ٱلۡمَغۡرِبِ فَبُهِتَ ٱلَّذِي كَفَرَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ibrāhīminēāṭ addēhattinṟe nāthanṟe kāryattil tarkkiccavaneppaṟṟi nīyaṟiññillē? allāhu avann ādhipatyaṁ nalkiyatinālāṇ (avanatin mutirnnat.) enṟe nāthan jīvippikkukayuṁ marippikkukayuṁ ceyyunnavanākunnu enn ibrāhīṁ paṟaññappēāḷ ñānuṁ jīvippikkukayuṁ marippikkukayuṁ ceyyunnuvallēā ennāṇavan paṟaññat. ibrāhīṁ paṟaññu: ennāl allāhu sūryane kiḻakku ninn keāṇṭu varunnu. nīyatine paṭiññāṟ ninn keāṇṭu varika. appēāḷ ā satyaniṣēdhikk uttaraṁ muṭṭippēāyi. akramikaḷāya janataye allāhu nērvaḻiyilākkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 258
أَوۡ كَٱلَّذِي مَرَّ عَلَىٰ قَرۡيَةٖ وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا قَالَ أَنَّىٰ يُحۡيِۦ هَٰذِهِ ٱللَّهُ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۖ فَأَمَاتَهُ ٱللَّهُ مِاْئَةَ عَامٖ ثُمَّ بَعَثَهُۥۖ قَالَ كَمۡ لَبِثۡتَۖ قَالَ لَبِثۡتُ يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۖ قَالَ بَل لَّبِثۡتَ مِاْئَةَ عَامٖ فَٱنظُرۡ إِلَىٰ طَعَامِكَ وَشَرَابِكَ لَمۡ يَتَسَنَّهۡۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰ حِمَارِكَ وَلِنَجۡعَلَكَ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِۖ وَٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡعِظَامِ كَيۡفَ نُنشِزُهَا ثُمَّ نَكۡسُوهَا لَحۡمٗاۚ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥ قَالَ أَعۡلَمُ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
alleṅkilitā, maṟṟeārāḷuṭe udāharaṇaṁ. mēlkkūrakaḷēāṭe vīṇaṭiññ kiṭakkukayāyirunna oru paṭṭaṇattilūṭe addēhaṁ sañcarikkukayāyirunnu. (appēāḷ) addēhaṁ paṟaññu: nirjīvamāyippēāyatinu śēṣaṁ itine eṅṅaneyāyirikkuṁ allāhu jīvippikkunnat. tuṭarnn allāhu addēhatte nūṟu varṣaṁ nirjīvāvasthayilākkukayuṁ pinnīṭ addēhatte uyirtteḻunnēlpikkukayuṁ ceytu. anantaraṁ allāhu cēādiccu: nī etrakālaṁ (nirjīvāvasthayil) kaḻiccukūṭṭi? oru divasamēā, oru divasattinṟe alpabhāgamēā (āṇ ñān kaḻiccukūṭṭiyat); addēhaṁ maṟupaṭi paṟaññu. alla, nī nūṟu varṣaṁ kaḻiccukūṭṭiyirikkunnu. ninṟe āhārapānīyaṅṅaḷ nēākkū avaykk māṟṟaṁ vanniṭṭilla. ninṟe kaḻutayuṭe nērkk nēākkū. (ateṅṅaneyuṇṭenn). ninne manuṣyarkkeāru dr̥ṣṭāntamākkuvān vēṇṭiyākunnu nāmit ceytat. ā ellukaḷ nāṁ eṅṅane kūṭṭiyiṇakkukayuṁ enniṭṭavaye mānsattil peātiyukayuṁ ceyyunnu vennuṁ nī nēākkuka enn avan (allāhu) paṟaññu. aṅṅane addēhattin (kāryaṁ) vyaktamāyappēāḷ addēhaṁ paṟaññu: tīrccayāyuṁ allāhu ellākāryaṅṅaḷkkuṁ kaḻivuḷḷavanāṇ enn ñān manas'silākkunnu
Surah Al-Baqara, Verse 259
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ أَرِنِي كَيۡفَ تُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰۖ قَالَ أَوَلَمۡ تُؤۡمِنۖ قَالَ بَلَىٰ وَلَٰكِن لِّيَطۡمَئِنَّ قَلۡبِيۖ قَالَ فَخُذۡ أَرۡبَعَةٗ مِّنَ ٱلطَّيۡرِ فَصُرۡهُنَّ إِلَيۡكَ ثُمَّ ٱجۡعَلۡ عَلَىٰ كُلِّ جَبَلٖ مِّنۡهُنَّ جُزۡءٗا ثُمَّ ٱدۡعُهُنَّ يَأۡتِينَكَ سَعۡيٗاۚ وَٱعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
enṟenāthā! maraṇappeṭṭavare nī eṅṅane jīvippikkunnu venn enikk nī kāṇiccutarēṇamē enn ibrāhīṁ paṟañña sandarbhavuṁ (śrad'dhēyamākunnu.) allāhu cēādiccu: nī viśvasicciṭṭillē? ibrāhīṁ paṟaññu: ate. pakṣe, enṟe manas'sin samādhānaṁ labhikkān vēṇṭiyākunnu . allāhu paṟaññu: ennāl nī nālu pakṣikaḷe piṭikkukayuṁ avaye ninnilēkk aṭuppikkukayuṁ (avaye kaṣṇicciṭṭ) avayuṭe ōrēā anśaṁ ōrēā malayiluṁ vekkukayuṁ ceyyuka. enniṭṭavaye nī viḷikkuka. ava ninṟe aṭukkal ōṭivarunnatāṇ. allāhu pratāpavānuṁ yuktimānumāṇ enn nī manas'silākkukayuṁ ceyyuka
Surah Al-Baqara, Verse 260
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ كَمَثَلِ حَبَّةٍ أَنۢبَتَتۡ سَبۡعَ سَنَابِلَ فِي كُلِّ سُنۢبُلَةٖ مِّاْئَةُ حَبَّةٖۗ وَٱللَّهُ يُضَٰعِفُ لِمَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
allāhuvinṟe mārgattil taṅṅaḷuṭe dhanaṁ celavaḻikkunnavare upamikkāvunnat oru dhān'yamaṇiyēāṭākunnu. at ēḻ katirukaḷ ulpādippiccu. ōrēā katiriluṁ nūṟ dhān'yamaṇiyuṁ. allāhu tān uddēśikkunnavarkk iraṭṭiyāyi nalkunnu. allāhu vipulamāya kaḻivukaḷuḷḷavanuṁ (ellāṁ) aṟiyunnavanumāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 261
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ لَا يُتۡبِعُونَ مَآ أَنفَقُواْ مَنّٗا وَلَآ أَذٗى لَّهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
allāhuvinṟe mārgattil taṅṅaḷuṭe dhanaṁ celavaḻikkukayuṁ enniṭṭatine tuṭarnn, celav ceytat eṭuttupaṟayukayēā śalyappeṭuttukayēā ceyyātirikkukayuṁ ceyyunnavar ārēā avarkk taṅṅaḷuṭe rakṣitāviṅkal avar arhikkunna pratiphalamuṇṭāyirikkuṁ. avarkk yāteānnuṁ bhayappeṭēṇṭatilla. avar duḥkhikkēṇṭi varikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 262
۞قَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞ وَمَغۡفِرَةٌ خَيۡرٞ مِّن صَدَقَةٖ يَتۡبَعُهَآ أَذٗىۗ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَلِيمٞ
keāṭuttatinettuṭarnn manaḥklēśaṁ varuttunna dānadharm'mattekkāḷ uttamamāyiṭṭuḷḷat nalla vākkuṁ viṭṭuvīḻcayumākunnu. allāhu parāśrayaṁ āvaśyamillāttavanuṁ sahanaśīlanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 263
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُبۡطِلُواْ صَدَقَٰتِكُم بِٱلۡمَنِّ وَٱلۡأَذَىٰ كَٱلَّذِي يُنفِقُ مَالَهُۥ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ صَفۡوَانٍ عَلَيۡهِ تُرَابٞ فَأَصَابَهُۥ وَابِلٞ فَتَرَكَهُۥ صَلۡدٗاۖ لَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّمَّا كَسَبُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
satyaviśvāsikaḷē, (keāṭuttat) eṭuttupaṟaññ keāṇṭuṁ, śalyamuṇṭākkikkeāṇṭuṁ niṅṅaḷ niṅṅaḷuṭe dānadharm'maṅṅaḷe niṣphalamākkikkaḷayarut. allāhuviluṁ paralēākattiluṁ viśvāsamillāte, janaṅṅaḷe kāṇikkuvān vēṇṭi dhanaṁ celav ceyyunnavaneppēāle niṅṅaḷākarut. avane upamikkāvunnat mukaḷil alpaṁ maṇṇ mātramuḷḷa minusamuḷḷa oru pāṟayēāṭākunnu. ā pāṟa mēl oru kanatta maḻa paticcu. ā maḻa atine oru meāṭṭappāṟayākki māṟṟikkaḷaññu. avar ad'dhvāniccatinṟe yāteāru phalavuṁ karasthamākkān avarkk kaḻiyilla. allāhu satyaniṣēdhikaḷāya janataye nērvaḻiyilākkukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 264
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ وَتَثۡبِيتٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ كَمَثَلِ جَنَّةِۭ بِرَبۡوَةٍ أَصَابَهَا وَابِلٞ فَـَٔاتَتۡ أُكُلَهَا ضِعۡفَيۡنِ فَإِن لَّمۡ يُصِبۡهَا وَابِلٞ فَطَلّٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
allāhuvinṟe prīti tēṭikkeāṇṭuṁ, taṅṅaḷuṭe manas'sukaḷil (satyaviśvāsaṁ) uṟappiccu keāṇṭuṁ dhanaṁ celavaḻikkunnavare upamikkāvunnat oru uyarnna sthalatt sthiti ceyyunna tēāṭṭattēāṭākunnu. atinneāru kanatta maḻa labhiccappēāḷ at raṇṭiraṭṭi kāykanikaḷ nalki. ini atinn kanatta maḻayeānnuṁ kiṭṭiyilla, oru cāṟal maḻayē labhiccuḷḷū eṅkil atuṁ matiyākunnatāṇ. allāhu niṅṅaḷ pravarttikkunnatellāṁ kaṇṭaṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 265
أَيَوَدُّ أَحَدُكُمۡ أَن تَكُونَ لَهُۥ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَابٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ لَهُۥ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَأَصَابَهُ ٱلۡكِبَرُ وَلَهُۥ ذُرِّيَّةٞ ضُعَفَآءُ فَأَصَابَهَآ إِعۡصَارٞ فِيهِ نَارٞ فَٱحۡتَرَقَتۡۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
niṅṅaḷil orāḷkk īntappanakaḷuṁ muntiri vaḷḷikaḷumuḷḷa oru tēāṭṭamuṇṭenn karutuka. avayuṭe tāḻbhāgattukūṭi aruvikaḷ oḻukikkeāṇṭirikkunnu. ellātaraṁ kāykanikaḷuṁ ayāḷkkatiluṇṭ. ayāḷkkākaṭṭe vārd'dhakyaṁ bādhiccirikkukayāṇ. ayāḷkk durbalarāya kuṟe santānaṅṅaḷuṇṭ. appēāḻatā tīyēāṭu kūṭiya oru cuḻalikkāṟṟ atinnu bādhicc at kariññu pēākunnu. ittaraṁ oru sthitiyilākān niṅṅaḷāreṅkiluṁ āgrahikkumēā ? niṅṅaḷ cintikkunnatinu vēṇṭi iprakāraṁ allāhu teḷivukaḷ vivariccutarunnu
Surah Al-Baqara, Verse 266
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا كَسَبۡتُمۡ وَمِمَّآ أَخۡرَجۡنَا لَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِۖ وَلَا تَيَمَّمُواْ ٱلۡخَبِيثَ مِنۡهُ تُنفِقُونَ وَلَسۡتُم بِـَٔاخِذِيهِ إِلَّآ أَن تُغۡمِضُواْ فِيهِۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٌ
satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷ sampādiccuṇṭākkiya nalla vastukkaḷil ninnuṁ, bhūmiyil ninn niṅṅaḷkk nāṁ ulpādippicc tannatil ninnuṁ niṅṅaḷ celavaḻikkuvin. kaṇṇaṭaccukeāṇṭallāte niṅṅaḷ svīkarikkātta mēāśamāya sādhanaṅṅaḷ (dānadharm'maṅṅaḷil) celavaḻikkuvānāyi karuti vekkarut. allāhu āruṭeyuṁ āśrayamillāttavanuṁ stutyarhanumāṇenn niṅṅaḷ aṟiññu keāḷḷuka
Surah Al-Baqara, Verse 267
ٱلشَّيۡطَٰنُ يَعِدُكُمُ ٱلۡفَقۡرَ وَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ وَٱللَّهُ يَعِدُكُم مَّغۡفِرَةٗ مِّنۡهُ وَفَضۡلٗاۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
piśāc dāridyatteppaṟṟi niṅṅaḷe pēṭippeṭuttukayuṁ, nīcavr̥ttikaḷkk niṅṅaḷe prērippikkukayuṁ ceyyunnu. allāhuvākaṭṭe avanṟe pakkal ninnuḷḷa māppuṁ anugrahavuṁ niṅṅaḷkk vāgdānaṁ ceyyunnu. allāhu vipulamāya kaḻivukaḷuḷḷavanuṁ (ellāṁ) aṟiyunnavanumākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 268
يُؤۡتِي ٱلۡحِكۡمَةَ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُؤۡتَ ٱلۡحِكۡمَةَ فَقَدۡ أُوتِيَ خَيۡرٗا كَثِيرٗاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
tān uddēśikkunnavarkk allāhu (yathārt'tha) jñānaṁ nalkunnu. ēteāruvann (yathārt'tha) jñānaṁ nalkappeṭunnuvēā avann (atu vaḻi) atyadhikamāya nēṭṭamāṇ nalkappeṭunnat. ennāl bud'dhiśālikaḷ mātramē śrad'dhicc manas'silākkukayuḷḷū
Surah Al-Baqara, Verse 269
وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن نَّفَقَةٍ أَوۡ نَذَرۡتُم مِّن نَّذۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُهُۥۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٍ
niṅṅaḷenteānn celavaḻiccāluṁ ēteānn nērcca nērnnāluṁ tīrccayāyuṁ allāhu ataṟiyunnatāṇ. akramakārikaḷkka sahāyikaḷāyi āruṁ tanne uṇṭāyirikkunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 270
إِن تُبۡدُواْ ٱلصَّدَقَٰتِ فَنِعِمَّا هِيَۖ وَإِن تُخۡفُوهَا وَتُؤۡتُوهَا ٱلۡفُقَرَآءَ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ وَيُكَفِّرُ عَنكُم مِّن سَيِّـَٔاتِكُمۡۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
niṅṅaḷ dānadharm'maṅṅaḷ parasyamāyi ceyyunnuveṅkil at nallatu tanne. ennāl niṅṅaḷat rahasyamākkukayuṁ daridrarkk keāṭukkukayumāṇeṅkil atāṇ niṅṅaḷkk kūṭutal uttamaṁ. niṅṅaḷuṭe pala tinmakaḷeyuṁ at māyccukaḷayukayuṁ ceyyuṁ. allāhu niṅṅaḷ pravarttikkunna kāryaṅṅaḷ sūkṣmamāyi aṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 271
۞لَّيۡسَ عَلَيۡكَ هُدَىٰهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلِأَنفُسِكُمۡۚ وَمَا تُنفِقُونَ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ ٱللَّهِۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
avare nērvaḻiyilākkān nī bādhyasthanalla. ennāl allāhu avan uddēśikkunnavare nērvaḻiyilākkunnu. nallatāya enteṅkiluṁ niṅṅaḷ celavaḻikkukayāṇeṅkil at niṅṅaḷuṭe nanmaykk vēṇṭi tanneyāṇ. allāhuvinṟe prīti tēṭikkeāṇṭ mātramāṇ niṅṅaḷ celavaḻikkēṇṭat. nallatent niṅṅaḷ celavaḻiccāluṁ atinnuḷḷa pratiphalaṁ niṅṅaḷkk pūrṇṇamāyi nalkappeṭunnatāṇ. niṅṅaḷēāṭ oṭṭuṁ anīti kāṇikkappeṭukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 272
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلَّذِينَ أُحۡصِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ ضَرۡبٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ يَحۡسَبُهُمُ ٱلۡجَاهِلُ أَغۡنِيَآءَ مِنَ ٱلتَّعَفُّفِ تَعۡرِفُهُم بِسِيمَٰهُمۡ لَا يَسۡـَٔلُونَ ٱلنَّاسَ إِلۡحَافٗاۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٌ
bhūmiyil sañcaricc upajīvanaṁ tēṭān sakaryappeṭātta vidhaṁ allāhuvinṟe mārgattil vyāpr̥tarāyiṭṭuḷḷa daridranmārkk vēṇṭi (niṅṅaḷ celav ceyyuka.) (avareppaṟṟi) aṟivillāttavan (avaruṭe) mān'yata kaṇṭ avar dhanikarāṇenn dhariccēkkuṁ. ennāl avaruṭe lakṣaṇaṁ keāṇṭ ninakkavare tiriccaṟiyāṁ. avar janaṅṅaḷēāṭ cēādicc viṣamippikkukayilla. nallatāya enteānn niṅṅaḷ celavaḻikkukayāṇeṅkiluṁ allāhu at nallat pēāle aṟiyunnavanāṇ
Surah Al-Baqara, Verse 273
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
rātriyuṁ pakaluṁ rahasyamāyuṁ parasyamāyuṁ taṅṅaḷuṭe svattukkaḷ celavaḻiccu keāṇṭirikkunnavarkk avaruṭe rakṣitāviṅkal avar arhikkunna pratiphalamuṇṭāyirikkunnatāṇ. avar yāteānnuṁ bhayappeṭēṇṭatilla. avar duḥkhikkēṇṭi varikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 274
ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ ٱلرِّبَوٰاْ لَا يَقُومُونَ إِلَّا كَمَا يَقُومُ ٱلَّذِي يَتَخَبَّطُهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مِنَ ٱلۡمَسِّۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡبَيۡعُ مِثۡلُ ٱلرِّبَوٰاْۗ وَأَحَلَّ ٱللَّهُ ٱلۡبَيۡعَ وَحَرَّمَ ٱلرِّبَوٰاْۚ فَمَن جَآءَهُۥ مَوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّهِۦ فَٱنتَهَىٰ فَلَهُۥ مَا سَلَفَ وَأَمۡرُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَنۡ عَادَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
paliśa tinnunnavar piśāc bādha nimittaṁ maṟiññuvīḻunnavan eḻunnēlkkunnat pēāleyallāte eḻunnēlkkukayilla. kaccavaṭavuṁ paliśa pēālettanneyāṇ enn avar paṟaññatinṟe phalamatre at. ennāl kaccavaṭaṁ allāhu anuvadikkukayuṁ paliśa niṣid'dhamākkukayumāṇ ceytiṭṭuḷḷat. atināl allāhuvinṟe upadēśaṁ vannukiṭṭiyiṭṭ (atanusaricc) vallavanuṁ (paliśayil ninn) viramiccāl avan mump vāṅṅiyat avannuḷḷat tanne. avanṟe kāryaṁ allāhuvinṟe tīrumānattinn vidhēyamāyirikkukayuṁ ceyyuṁ. ini āreṅkiluṁ (paliśayiṭapāṭukaḷilēkk tanne) maṭaṅṅukayāṇeṅkil avaratre narakāvakāśikaḷ. avaratil nityavāsikaḷāyirikkuṁ
Surah Al-Baqara, Verse 275
يَمۡحَقُ ٱللَّهُ ٱلرِّبَوٰاْ وَيُرۡبِي ٱلصَّدَقَٰتِۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ كَفَّارٍ أَثِيمٍ
allāhu paliśaye kṣayippikkukayuṁ dānadharm'maṅṅaḷe pēāṣippikkukayuṁ ceyyuṁ. yāteāru nandikeṭṭa durvr̥ttaneyuṁ allāhu iṣṭappeṭunnatalla
Surah Al-Baqara, Verse 276
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
viśvasikkukayuṁ salkarm'maṅṅaḷ pravarttikkukayuṁ, namaskāraṁ muṟapēāle nirvahikkukayuṁ, sakātt keāṭukkukayuṁ ceyyunnavarkk avaruṭe rakṣitāviṅkal avar arhikkunna pratiphalamuṇṭāyirikkunnatāṇ. avarkk yāteānnuṁ bhayappeṭēṇṭatilla. avar duḥkhikkēṇṭi varikayumilla
Surah Al-Baqara, Verse 277
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَذَرُواْ مَا بَقِيَ مِنَ ٱلرِّبَوٰٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
satyaviśvāsikaḷē, niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkukayuṁ, paliśavakayil bākki kiṭṭānuḷḷat viṭṭukaḷayukayuṁ ceyyēṇṭatāṇ. niṅṅaḷ (yathārt'tha) viśvāsikaḷāṇeṅkil
Surah Al-Baqara, Verse 278
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ فَأۡذَنُواْ بِحَرۡبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَإِن تُبۡتُمۡ فَلَكُمۡ رُءُوسُ أَمۡوَٰلِكُمۡ لَا تَظۡلِمُونَ وَلَا تُظۡلَمُونَ
niṅṅaḷ aṅṅane ceyyunnilleṅkil allāhuvinṟēyuṁ ṟasūlinṟēyuṁ pakṣattu ninn (niṅṅaḷkketiriluḷḷa) samara prakhyāpanatteppaṟṟi aṟiññukeāḷḷuka. niṅṅaḷ paścāttapiccu maṭaṅṅukayāṇeṅkil niṅṅaḷuṭe mūladhanaṁ niṅṅaḷkku tanne kiṭṭunnatāṇ. niṅṅaḷ akramaṁ ceyyarut. niṅṅaḷ akramikkappeṭukayuṁ arut
Surah Al-Baqara, Verse 279
وَإِن كَانَ ذُو عُسۡرَةٖ فَنَظِرَةٌ إِلَىٰ مَيۡسَرَةٖۚ وَأَن تَصَدَّقُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
ini (kaṭaṁ vāṅṅiyavaril) valla ñerukkakkāranuṁ uṇṭāyirunnāl (avann) āśvāsamuṇṭākunnat vare iṭakeāṭukkēṇṭatāṇ. ennāl niṅṅaḷ dānamāyi (viṭṭu) keāṭukkunnatāṇ niṅṅaḷkk kūṭutal uttamaṁ; niṅṅaḷ aṟivuḷḷavarāṇeṅkil
Surah Al-Baqara, Verse 280
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا تُرۡجَعُونَ فِيهِ إِلَى ٱللَّهِۖ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
niṅṅaḷ allāhuviṅkalēkk maṭakkappeṭunna oru divasatte sūkṣiccukeāḷḷuka. enniṭṭ ōrēāruttarkkuṁ avaravar pravartticcatinṟe phalaṁ pūrṇṇamāyi nalkappeṭunnatāṇ. avarēāṭ (oṭṭuṁ) anīti kāṇikkappeṭukayilla
Surah Al-Baqara, Verse 281
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَدَايَنتُم بِدَيۡنٍ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى فَٱكۡتُبُوهُۚ وَلۡيَكۡتُب بَّيۡنَكُمۡ كَاتِبُۢ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَلَا يَأۡبَ كَاتِبٌ أَن يَكۡتُبَ كَمَا عَلَّمَهُ ٱللَّهُۚ فَلۡيَكۡتُبۡ وَلۡيُمۡلِلِ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥ وَلَا يَبۡخَسۡ مِنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ فَإِن كَانَ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ سَفِيهًا أَوۡ ضَعِيفًا أَوۡ لَا يَسۡتَطِيعُ أَن يُمِلَّ هُوَ فَلۡيُمۡلِلۡ وَلِيُّهُۥ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَٱسۡتَشۡهِدُواْ شَهِيدَيۡنِ مِن رِّجَالِكُمۡۖ فَإِن لَّمۡ يَكُونَا رَجُلَيۡنِ فَرَجُلٞ وَٱمۡرَأَتَانِ مِمَّن تَرۡضَوۡنَ مِنَ ٱلشُّهَدَآءِ أَن تَضِلَّ إِحۡدَىٰهُمَا فَتُذَكِّرَ إِحۡدَىٰهُمَا ٱلۡأُخۡرَىٰۚ وَلَا يَأۡبَ ٱلشُّهَدَآءُ إِذَا مَا دُعُواْۚ وَلَا تَسۡـَٔمُوٓاْ أَن تَكۡتُبُوهُ صَغِيرًا أَوۡ كَبِيرًا إِلَىٰٓ أَجَلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِ وَأَقۡوَمُ لِلشَّهَٰدَةِ وَأَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَرۡتَابُوٓاْ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً حَاضِرَةٗ تُدِيرُونَهَا بَيۡنَكُمۡ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَلَّا تَكۡتُبُوهَاۗ وَأَشۡهِدُوٓاْ إِذَا تَبَايَعۡتُمۡۚ وَلَا يُضَآرَّ كَاتِبٞ وَلَا شَهِيدٞۚ وَإِن تَفۡعَلُواْ فَإِنَّهُۥ فُسُوقُۢ بِكُمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱللَّهُۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
satyaviśvāsikaḷē, oru niścita avadhiveccu keāṇṭ niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ valla kaṭamiṭapāṭuṁ naṭattiyāl niṅṅaḷ at eḻuti vekkēṇṭatāṇ. oru eḻuttukāran niṅṅaḷkkiṭayil nītiyēāṭe at rēkhappeṭuttaṭṭe. oru eḻuttukāranuṁ allāhu avann paṭhippiccukeāṭutta prakāraṁ eḻutān visam'matikkarut. avanat eḻutukayuṁ, kaṭabādhyatayuḷḷavan (eḻutēṇṭa vācakaṁ) paṟaññukeāṭukkukayuṁ ceyyaṭṭe. tanṟerakṣitāvāya allāhuve avan sūkṣikkukayuṁ (bādhyatayil) avan yāteānnuṁ kuṟav varuttātirikkukayuṁ ceyyēṇṭatāṇ. ini kaṭabādhyatayuḷḷa āḷ vivēkamillāttavanēā, kāryaśēṣiyillāttavanēā, (vācakaṁ) paṟaññukeāṭukkān kaḻivillāttavanēā āṇeṅkil ayāḷuṭe rakṣādhikāri ayāḷkku vēṇṭi nītipūrvvaṁ (vācakaṁ) paṟaññu keāṭukkēṇṭatāṇ. niṅṅaḷil peṭṭa raṇṭupuruṣanmāre niṅṅaḷ sākṣi nirttukayuṁ ceyyuka. ini iruvaruṁ puruṣanmārāyilleṅkil niṅṅaḷ iṣṭapeṭunna sākṣikaḷil ninn oru puruṣanuṁ raṇṭ strīkaḷuṁ āyāluṁ mati. avaril oruvaḷkk teṟṟ paṟṟiyāl maṟṟavaḷ avaḷe ōrmippikkān vēṇṭi. (teḷiv nalkān) viḷikkappeṭṭāl sākṣikaḷ visam'matikkarut. iṭapāṭ ceṟutāyāluṁ valutāyāluṁ atinṟe avadhi kāṇicc at rēkhappeṭutti vekkān niṅṅaḷ maṭikkarut. atāṇ allāhuviṅkal ēṟṟavuṁ nītipūrvvakamāyatuṁ, sākṣyattin kūṭutal balaṁ nalkunnatuṁ, niṅṅaḷkk sanśayaṁ janikkātirikkān kūṭutal anuyēājyamāyiṭṭuḷḷatuṁ. ennāl niṅṅaḷ an'yēān'yaṁ ṟeākkamāyi naṭattikkeāṇṭirikkunna kaccavaṭa iṭapāṭukaḷ itil ninneāḻivākunnu. ateḻuti vekkātirikkunnatil niṅṅaḷkk kuṟṟamilla. ennāl niṅṅaḷ krayavikrayaṁ ceyyumpēāḷ sākṣi nirttēṇṭatāṇ. oru eḻuttukāranēā sākṣiyēā drēāhikkappeṭān pāṭilla. niṅṅaḷaṅṅane ceyyukayāṇeṅkil at niṅṅaḷuṭe dhikkāramākunnu. niṅṅaḷ allāhuve sūkṣikkuka. allāhu niṅṅaḷkk paṭhippiccu tarikayākunnu. allāhu ēt kāryatteppaṟṟiyuṁ aṟivuḷḷavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 282
۞وَإِن كُنتُمۡ عَلَىٰ سَفَرٖ وَلَمۡ تَجِدُواْ كَاتِبٗا فَرِهَٰنٞ مَّقۡبُوضَةٞۖ فَإِنۡ أَمِنَ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا فَلۡيُؤَدِّ ٱلَّذِي ٱؤۡتُمِنَ أَمَٰنَتَهُۥ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥۗ وَلَا تَكۡتُمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَۚ وَمَن يَكۡتُمۡهَا فَإِنَّهُۥٓ ءَاثِمٞ قَلۡبُهُۥۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
ini niṅṅaḷ yātrayilāvukayuṁ oru eḻuttukārane kiṭṭātirikkukayumāṇeṅkil paṇaya vastukkaḷ kaivaśaṁ keāṭuttāl mati. ini niṅṅaḷileārāḷ maṟṟeārāḷe (vallatuṁ) viśvasiccēlpiccāl ā viśvāsamarppikkappeṭṭavan tanṟe viśvastata niṟavēṟṟukayuṁ, tanṟe rakṣitāvine sūkṣikkukayuṁ ceyyaṭṭe. niṅṅaḷ sākṣyaṁ maṟaccu vekkarut. ārat maṟaccu vekkunnuvēā avanṟe manas's pāpapaṅkilamākunnu. allāhu niṅṅaḷ ceyyunnatellāṁ aṟiyunnavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 283
لِّلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَإِن تُبۡدُواْ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ أَوۡ تُخۡفُوهُ يُحَاسِبۡكُم بِهِ ٱللَّهُۖ فَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
ākāśabhūmikaḷiluḷḷatellāṁ allāhuvinṟētākunnu. niṅṅaḷuṭe manas'sukaḷiluḷḷat niṅṅaḷ veḷippeṭuttiyāluṁ maṟaccu veccāluṁ allāhu atinṟe pēril niṅṅaḷēāṭ kaṇakk cēādikkuka tanne ceyyuṁ. enniṭṭavan uddēśikkunnavarkk avan peāṟuttukeāṭukkukayuṁ avan uddēśikkunnavare avan śikṣikkukayuṁ ceyyuṁ. allāhu ēt kāryattinuṁ kaḻivuḷḷavanākunnu
Surah Al-Baqara, Verse 284
ءَامَنَ ٱلرَّسُولُ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مِن رَّبِّهِۦ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۚ كُلٌّ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّن رُّسُلِهِۦۚ وَقَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ غُفۡرَانَكَ رَبَّنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ
tanṟe rakṣitāviṅkal ninn tanikk avatarippikkappeṭṭatil ṟasūl viśvasiccirikkunnu. (atine tuṭarnn) satyaviśvāsikaḷuṁ. avarellāṁ allāhuviluṁ, avanṟe malakkukaḷiluṁ avanṟe vēdagranthaṅṅaḷiluṁ, avanṟe dūtanmāriluṁ viśvasiccirikkunnu. avanṟe dūtanmāril ārkkumiṭayil oru vivēcanavuṁ ñaṅṅaḷ kalpikkunnilla. (ennatāṇ avaruṭe nilapāṭ.) avar paṟayukayuṁ ceytu: ñaṅṅaḷitā kēḷkkukayuṁ anusarikkukayuṁ ceytirikkunnu. ñaṅṅaḷuṭe nāthā! ñaṅṅaḷēāṭ peāṟukkēṇamē. ninnilēkkākunnu (ñaṅṅaḷuṭe) maṭakkaṁ
Surah Al-Baqara, Verse 285
لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَعَلَيۡهَا مَا ٱكۡتَسَبَتۡۗ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذۡنَآ إِن نَّسِينَآ أَوۡ أَخۡطَأۡنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تَحۡمِلۡ عَلَيۡنَآ إِصۡرٗا كَمَا حَمَلۡتَهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلۡنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِۦۖ وَٱعۡفُ عَنَّا وَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَآۚ أَنتَ مَوۡلَىٰنَا فَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
allāhu orāḷēāṭuṁ ayāḷuṭe kaḻivil peṭṭatallāte ceyyān nirbandhikkukayilla. ōrēāruttar pravartticcatinṟe satphalaṁ avaravarkkutanne. ōrēāruttar pravartticcatinṟe duṣphalavuṁ avaravaruṭe mēl tanne. ñaṅṅaḷuṭe nāthā, ñaṅṅaḷ maṟannupēākukayēā, ñaṅṅaḷkk teṟṟupaṟṟukayēā ceytuveṅkil ñaṅṅaḷe nī śikṣikkarutē. ñaṅṅaḷuṭe nāthā, ñaṅṅaḷuṭe mungāmikaḷuṭe mēl nī cumattiyatu pēāluḷḷa bhāraṁ ñaṅṅaḷuṭe mēl nī cumattarutē. ñaṅṅaḷuṭe nāthā, ñaṅṅaḷkk kaḻivillāttat ñaṅṅaḷe nī vahippikkarutē. ñaṅṅaḷkk nī māppunalkukayuṁ ñaṅṅaḷēāṭ peāṟukkukayuṁ, karuṇa kāṇikkukayuṁ ceyyēṇamē. nīyāṇ ñaṅṅaḷuṭe rakṣādhikāri. atukeāṇṭ satyaniṣēdhikaḷāya janataykketirāyi nī ñaṅṅaḷe sahāyikkēṇamē
Surah Al-Baqara, Verse 286