Surah Al-Anbiya Verse 47 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Al-Anbiyaوَنَضَعُ ٱلۡمَوَٰزِينَ ٱلۡقِسۡطَ لِيَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَلَا تُظۡلَمُ نَفۡسٞ شَيۡـٔٗاۖ وَإِن كَانَ مِثۡقَالَ حَبَّةٖ مِّنۡ خَرۡدَلٍ أَتَيۡنَا بِهَاۗ وَكَفَىٰ بِنَا حَٰسِبِينَ
marumai nalil cariyana taracaiye nam niruttuvom. Enta or atmavukkum (nanmaiyaik kuraitto, timaiyaik kuttiyo) aniyayam ceyyappata mattatu. (Nanmaiyo timaiyo) oru katukin alavu iruntapotilum ataiyum kontu varuvom. Kanakketukka name potum. (Verevarin utaviyum namakkut tevaiyillai)