Surah Ibrahim - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
Ālipha. Lāma.Rŏ hā (sarvānta uttama) grantha āmhī tumacyākaḍē avatarita kēlā āhē, yāsāṭhī kī tumhī lōkānnā andhārātūna prakāśākaḍē āṇāvē tyān̄cyā pālanakartyācyā ādēśānē jabaradasta, praśansanīya allāhacyā mārgākaḍē
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
Ākāśāmmadhyē āṇi dharatīta jē kāhī āhē tē sarva allāhacēca āhē āṇi kāphira (kr̥taghna) lōkānsāṭhī sakta azābācē saṅkaṭa āhē
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
Jē lōka ākhirata (paralōka) cyā tulanēta aihika jīvanācā mōha dharatāta āṇi allāhacyā mārgāpāsūna rōkhatāta āṇi tyāta vakratā nirmāṇa karū icchitāta, hēca lōka mōṭhyā dūracyā mārgabhraṣṭatēta āhēta
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Āṇi āmhī pratyēka paigambarālā tyācyā janasamūhācyā bhāṣētaca pāṭhavilē āhē yāsāṭhī kī janasamūhācyā lōkānsamōra spaṣṭapaṇē sāṅgāvē, ātā allāha jyālā icchila mārgabhraṣṭa karīla āṇi jyālā icchila mārga dākhavila. Tō mōṭhā jabaradasta āṇi hikamataśālī āhē
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
(Smaraṇa karā jēvhā) āmhī mūsālā āpalyā niśāṇyā dē'ūna pāṭhavilē kī tū āpalyā janasamūhācyā lōkānnā andhārātūna kāḍhūna ujēḍāta āṇa āṇi tyānnā allāhacyā upakārān̄cī āṭhavaṇa karūna dē. Yāta niśāṇyā āhēta pratyēka dhīra-sanyama rākhaṇāṟyākaritā
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
Āṇi jēvhā mūsā āpalyā janasamūhācyā lōkānnā mhaṇālē, kī allāhacyā tyā kr̥pā dēṇagyān̄cī āṭhavaṇa karā jyā tyānē tumhālā dilyā āhēta, jēvhā tyānē tumhālā phira'aunacyā sāthīdārāmpāsūna sōḍavilē jē tumhālā phāra duḥkha pōhacavita hōtē. Tumacyā putrān̄cī hatyā karīta āṇi tumacyā mulīnnā jivanta sōḍūna dēta. Yāta tumacyā pālanakartyātarphē tumacī phāra mōṭhī kasōṭī hōtī
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
Āṇi jēvhā tumacyā pālanakartyānē sacēta kēlē kī jara tumhī kr̥tajñatā vyakta karāla tara niḥsanśaya mī tumhālā āṇakhī jāsta pradāna karēna āṇi jara tumhī kr̥taghna vhāla tara niścitaca mājhī śikṣā-yātanā mōṭhī sakta āhē
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
Āṇi mūsā mhaṇālē, jara tumhī sarva āṇi dharatīvara rāhaṇārē samasta lōka allāhaśī kr̥taghna hōtīla, tarīhī allāha niḥsvārtha āṇi praśansanīya āhē
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
Kāya tumacyājavaḷa, tumacyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cā vr̥ttānta ālā nāhī? Arthāta nūhacyā janasamūhācā, āṇi āda va samūdacā āṇi tyān̄cyānantaracyā lōkān̄cā, jyānnā allāhaśivāya dusarā kōṇīhī jāṇata nāhī. Tyān̄cyājavaḷa tyān̄cē paigambara camatkāra ghē'ūna ālē, parantu tyānnī āpalē hāta āpalyā tōṇḍāvara ṭhēvūna ghētalē āṇi spaṣṭapaṇē sāṅgūna ṭākalē kī jē kāhī dē'ūna tumhālā pāṭhavilē gēlē āhē āmhī tē mānata nāhī āṇi jyā gōṣṭīkaḍē tumhī āmhālā bōlavita āhāta, āmhālā tara tyāta phāra śaṅkā vāṭatē (āmacā tyāvara viśvāsa nāhī)
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Tyān̄cē paigambara tyānnā mhaṇālē kī kāya allāha (jō satya āhē) tyācyāviṣayī śaṅkā āhē, jō ākāśān̄cā va dharatīcā nirmāṇa karaṇārā āhē tō tara tumhālā aśāsāṭhī bōlāvita āhē kī tyānē tumacē sarva aparādha māpha karāvēta āṇi ēka ṭharalēlyā avadhīparyanta tumhālā sandhī pradāna karāvī tē (lōka) mhaṇālē, tumhī tara āmacyāsārakhēca mānava āhāta. Tumhī hē icchitā kī āmhālā tyā daivatān̄cyā pūjā-arcanēpāsūna rōkhāvē, jyān̄cī bhaktī-ārādhanā āmacē vāḍavaḍīla karata rāhilē, barē tara āmacyāsamōra ēkhādē spaṣṭa pramāṇa tarī sādara karā
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Tyān̄cē paigambara tyānnā mhaṇālē, hē agadī satya āhē kī āmhī tumacyāsārakhē mānava āhōta. Parantu sarvaśrēṣṭha allāha āpalyā dāsāmpaikī jyācyāvara icchitō āpalī kr̥pā karatō. Āmacī tākada nāhī kī āmhī allāhacyā hukumāvinā ēkhādā mōjijā (camatkāra) tumhālā dākhavāvā āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnī kēvaḷa allāhavaraca bharōsā ṭhēvalā pāhijē
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
Āṇi śēvaṭī kāya sababa āhē kī āmhī sarvaśrēṣṭha allāhavara bharōsā na ṭhēvāvā? Vāstavika tyānēca āmhālā āmacā mārga dākhavilā āhē āṇi jē duḥkha tumhī āmhālā pōhōcavāla, āmhī tyāvara niścitaca dhīra-sanyama rākhū. Bharōsā ṭhēvaṇāṟyānsāṭhī hēca yōgya āhē kī tyānnī allāhavaraca bharōsā ṭhēvalā pāhijē
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi inkārī lōka āpalyā paigambarānnā mhaṇālē kī āmhī tumhālā dēśābāhēra ghālavūna dē'ū kinvā tumhī punhā āmacyā dharmāta parata yā. Tēvhā tyān̄cyā pālanakartyānē tyān̄cyākaḍē vahayī (prakāśanā) pāṭhavilī kī āmhī tyā atyācārī lōkān̄cāca nāśa karūna ṭākū
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
Āṇi tyānantara āmhī svataḥ tumhālā dharatīvara ābāda karū. Hē aśā lōkānsāṭhī āhē, jē mājhyāsamōra ubhē rāhaṇyāpāsūna bhita rāhilē āṇi mājhyā cētāvaṇīcē bhaya bāḷagata rāhilē
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
Āṇi tyānnī nirṇaya māgitalā, āṇi sarva vidrōhī jiddī lōka asaphala jhālē
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
Tyān̄cyāsamōra jahannama āhē, jithē tyānnā pīpa (pū) cē pāṇī pājalē jā'īla
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
Jyālā tō mōṭhyā trāsānē ēka ēka ghōṭa karū pyāyacā prayatna karīla tarīhī tē ghaśākhālī utaravū śakaṇāra nāhī. Āṇi tyālā sagaḷīkaḍūna mr̥tyu yēta asalēlā disēla, parantu tō maraṇāra nāhī. Tyācyā pāṭhōpāṭha sakta azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
Tyā lōkān̄cē udāharaṇa jyānnī āpalyā pālanakartyācā inkāra kēlā tyān̄cē karma tyā rākhēsārakhē āhē, jicyāvara vēgavāna vārā vādaḷācyā divaśī cālāvā. Jē kāhī tyānnī kēlē, tyāpaikī kōṇatyāhī gōṣṭīvara samartha nasatīla. Hīca dūracī mārgabhraṣṭatā āhē
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
Kāya tumhī nāhī pāhilē kī sarvaśrēṣṭha allāhanē ākāśānnā āṇi dharatīlā sarvōttama upāyayōjanēdvārē nirmāṇa kēlē āhē. Jara tyānē icchilē tara tumhā sarvānnā naṣṭa karūna ṭākīla āṇi navīna nirmitī (sr̥ṣṭī) āṇīla
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
Āṇi allāhakaritā asē karaṇē kāhīca kaṭhīṇa nāhī
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
Āṇi sarvacyā sarva allāhasamōra ubhē rāhatīla. Tyā vēḷī kamajōra lōka ghamēṇḍī lōkānnā mhaṇatīla kī āmhī tara tumacyā adhīna hōtō, tara kāya tumhī allāhacyā śikṣā-yātanāmmadhūna thōḍī sajā āmacyāvarūna dūra karū śakaṇārē āhāta? Tē uttara dētīla kī jara allāhanē āmhālā mārgadarśana kēlē asatē tara āmhīhī tumhālā mārga dākhavilā asatā. Ātā tara āmacyāsāṭhī bēcaina hōṇē āṇi saburī rākhaṇē dōnhī sārakhēca āhē. Āmacyākaritā suṭakēcā kōṇatāhī mārga nāhī
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āṇi jēvhā kāryācā nirṇaya lāvalā jā'īla tēvhā saitāna mhaṇēla kī allāhanē tara tumhālā satyavacana dilē hōtē āṇi mī tumhālā jō vāyadā dilā, tyācyāvirūd'dha kēlē. Mājhā tumacyāvara kāhī jōra tara navhatāca. Hō, mī tumhālā pukāralē āṇi tumhī mājhē mhaṇaṇē mān'ya kēlē. Ātā tumhī mājhyāvara dōṣārōpa ṭhēvū nakā, ulaṭa svataḥcāca dhiḥkkāra karā. Mī nā tumacī madata karū śakatō, nā tumhī mājhē gāṟhāṇē dūra karū śakatā. Mī tara (suruvātīpāsūna) mānataca nāhī kī tumhī malā yāpūrvī allāhacā sahabhāgī samajata rāhilē. Niḥsanśaya atyācārī lōkānsāṭhī duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
Āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarmē kēlīta tara tyānnā jannatīmmadhyē dākhala kēlē jā'īla, jyān̄cyāta naharī (pravāha) vāhata āhēta, jithē tē āpalyā pālanakartyācyā ādēśānē nēhamī nēhamī rāhatīla jithē tyān̄cē svāgata satata salāmanē hō'īla
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
Kāya tumhī nāhī pāhilē kī sarvaśrēṣṭha allāhanē pavitra gōṣṭīcē udāharaṇa ēkā pavitra vr̥kṣāsamāna sāṅgitalē, jyācē mūḷa majabūta āhē āṇi jyācyā phāndyā ākāśāta āhēta
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Jō āpalyā pālanakartyācyā ādēśānē pratyēka vēḷī āpalē phaḷa dētō1 āṇi sarvaśrēṣṭha allāha lōkānsamōra udāharaṇa prastuta karatō yāsāṭhī kī tyānnī bōdha prāpta karāvā
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
Āṇi apavitra va amaṅgala gōṣṭīcī tulanā galiccha vr̥kṣāsārakhī āhē, jē jaminīcyā kin̄cita varacyāca bhāgātūna ukhaḍūna ghētalē gēlē tyālā kasalīhī majabūtī (sthiratā) nāhī
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
Īmāna rākhaṇāṟyānnā sarvaśrēṣṭha allāha pakkyā va majabūta gōṣṭīnsaha kāyama rākhatō. Yā jagācyā jīvanātahī āṇi ākhiratamadhyēhī tathāpi atyācārī lōkānnā allāha mārgabhraṣṭa karatō āṇi allāha jē icchitō tē karatōca
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
Kāya tumhī tyān̄cyāvara najara nāhī ṭākalī jyānnī allāhacyā kr̥pā-dēṇagīcyā badalyāta kr̥taghnatā vyakta kēlī āṇi āpalyā janasamūhālā vināśācyā gharāta āṇūna utaravilē
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
Arthāta jahannamamadhyē, jyāta hē sarva jātīla, tē phāra vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
Āṇi tyānnī allāhacē samakakṣa banavūna ghētalē yāsāṭhī kī lōkānnā allāhacyā mārgāpāsūna vicalita karāvē. (Tumhī) sāṅgā kī ṭhīka āhē, mauja-mastī karūna ghyā. Tumacē ṭhikāṇa tara śēvaṭī jahannama (naraka) ca āhē
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
Mājhyā īmāna rākhaṇāṟyā dāsānnā sāṅgā kī tyānnī namājalā kāyama rākhāvē āṇi jē kāhī āmhī tyānnā dē'ūna ṭhēvalē āhē, tyātūna kāhī guptapaṇē āṇi ughaḍapaṇē kharca karīta rāhāvē, yāpūrvī kī tō divasa yāvā jyāta nā kasalī kharēdī-vikrī hō'īla, nā maitrī nā prēma
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
Allāha tō āhē, jyānē ākāśānnā āṇi dharatīlā nirmāṇa kēlē āhē āṇi ākāśātūna pā'ūsa pāḍūna tyādvārē tumacyā rōjī (annasāmugrī) karitā phaḷē kāḍhalīta āṇi naukānnā tumacyā adhīna kēlē kī nadyāmmadhyē tyācyā ādēśānē cālāvyāta. Tyānēca nadyā āṇi kālavyānnā tumacyā tābyāta karūna dilē āhē
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
Tyānēca tumacyāsāṭhī sūrya āṇi candrālā adhīna kēlē āhē kī tē satata cālata (gatīśīla) rāhatāta. Āṇi rātra va divasālā tumacyā kāmī lāvalē āhē
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
Āṇi tyānēca tumhālā tumhī māgitalēlyā sarva vastūmpaikī dē'ūna ṭhēvalyā āhēta. Jara tumhī allāhacyā kr̥pā-dēṇagyān̄cī gaṇanā karū icchita asāla tara purēpūra gaṇanā karūca śakata nāhī. Niḥsanśaya manuṣya mōṭhā atyācārī āṇi kr̥taghna āhē
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
(Ibrāhīmacyā yā du'ā-prārthanēcēhī smaraṇa karā) jēvhā ibrāhīma mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Yā śaharālā śāntī-salāmatīcē sthaḷa banava. Āṇi malā āṇi mājhyā santatīlā mūrtīpūjā karaṇyāpāsūna vācava
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Hē mājhyā pālanakartyā! Tyānnī anēka lōkānnā saraḷa mārgāpāsūna dūra kēlē āhē. Ātā jō mājhē anusaraṇa karīla tō mājhā āṇi āṇi jō avajñā karīla tara tū mōṭhā māpha karaṇārā va dayā karaṇārā āhē
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
Hē mājhyā pālanakartyā! Mī āpalyā kāhī santatīlā yā nāpīka ōsāḍa jaṅgalāta tujhyā pavitra gharācyā javaḷa ābāda kēlē āhē. Hē mājhyā pālanakartyā! Hē aśāsāṭhī kī tyānnī namāja kāyama karāvī, yāstava tū kāhī lōkān̄cī manē tyān̄cyākaḍē ākarṣita kara āṇi tyānnā phaḷān̄cī rōjī (annasāmugrī) pradāna kara, yāsāṭhī kī tyānnī kr̥tajñatā vyakta karāvī
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
Hē āmacyā pālanakartyā! Tū cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē kāhī āmhī lapavitō āṇi jē jāhīra karatō. Dharatī āṇi ākāśātīla kōṇatīhī vastū allāhapāsūna lapalēlī nāhī
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
Allāhacī praśansā āhē, jyānē malā vr̥kṣāvasthēta ismā'īla āṇi isahāka pradāna kēlē. Niḥsanśaya mājhā pālanakartā (allāha) du'ā-prārthanā aikaṇārā āhē
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
Hē mājhyā pālanakartyā! Malā āṇi mājhyā santatīlā namāja kāyama rākhaṇārā banava. Mājhyā pālanakartyā! Mājhī du'ā kabūla kara
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
Hē āmacyā pālanakartyā! Malā kṣamā pradāna kara āṇi mājhyā mātā-pityāsaha māpha kara āṇi itara īmāna rākhaṇāṟyānnāhī māpha kara, jyā divaśī (karmān̄cā) hiśōba hō'īla
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
Atyācārī lōkān̄cyā karmāmpāsūna allāhalā bēkhabara samajū nakā tyānē tara tyānnā tyā divasāparyanta sandhī dē'ūna ṭhēvalī āhē, jyā divaśī ḍōḷē visphāralēlē(phāṭalēla)̔ēē rāhatīla
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
Tē āpalē ḍōkē vara kāḍhūna dhāvapaḷa karata asatīla. Svataḥ āpalyākaḍ'̔ēhī tyān̄cī dr̥ṣṭī parataṇāra nāhī āṇi tyān̄cī manē uḍata āṇi paḍata jāta (śūn'ya) asatīla
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
Āṇi lōkānnā tyā divasāpāsūna sāvadha karā jēvhā tyān̄cyājavaḷa azāba (śikṣā-yātanā) yē'ūna pōhōcēla āṇi atyācārī lōka mhaṇatīla kī hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā phāra thōḍyā javaḷacyā vēḷēparyantaca sandhī pradāna kara kī āmhī tujhē nimantraṇa (dāvata) mān'ya karāvē āṇi tujhyā paigambarān̄cyā anusaraṇāta magna vhāvē. Kāya tumhī yācyā pūrvīhī śapatha ghēta navhatē kī tumhālā yā jagātūna ṭaḷāyacēca nāhī
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
Āṇi kāya tumhī tyā lōkān̄cyā gharāta rāhata navhatē, jyānnī āpalyā prāṇānvara julūma kēlā āṇi kāya tumhālā tō māmalā ughaḍapaṇē kaḷalā nāhī kī āmhī tyān̄cyāśī kaśā prakāracā vyavahāra kēlā? Āmhī tara tumhālā samajāviṇyāsāṭhī anēka udāharaṇē sādara kēlīta
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
Āṇi hē āpalē ḍāvapēca khēḷata āhēta āṇi allāhalā tyān̄cyā sarva ḍāvapēcān̄cē jñāna āhē. Tyān̄cē ḍāva pēca asē navhatē kī tyān̄cyāmuḷē parvatānnī āpalī jāgā sōḍalī asatī
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
Tumhī asā vicāra kadhīhī karū nakā kī allāha āpalyā paigambarānśī kēlēlyā vāyadyāvirūd'dha jā'īla. Allāha mōṭhā jabaradasta āṇi sūḍa ghēṇārā āhē
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
Jyā divaśī hī jamīna ēkā dusaṟyā jaminīcyā svarūpāta badalūna ṭākalī jā'īla āṇi ākāśānnāhī āṇi sarvacyā sarva jabaradasta aśā allāhacyā samōra asatīla
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
Āṇi tumhī tyā divaśī aparādhī lōkānnā pāhāla kī sākhaḷyāmmadhyē ēkatrapaṇē ēkā ṭhikāṇī jakhaḍalēlē asatīla
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
Tyān̄cē kapaḍē gandhakācē asatīla āṇi tyān̄cyā tōṇḍāvara āga pākhaḍalēlī asēla
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
Hē aśāsāṭhī kī, sarvaśrēṣṭha allāhanē pratyēka māṇasālā tyānē kēlēlyā karmācā mōbadalā dyāvā. Niḥsanśaya, hiśōba ghēṇyāta allāhalā uśīra lāgaṇāra nāhī
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
Hā kura'āna, samasta lōkāṅkaritā sūcanāpatra āhē kī yācyādvārē lōkānnā sacēta kēlē jāvē āṇi tyānnī pūrṇapaṇē hē jāṇūna ghyāvē kī allāha ēkamēva upāsanēsa pātra āhē āṇi yāsāṭhī kī bud'dhimāna lōkānnī vicāra cintana karāvē
Surah Ibrahim, Verse 52