Surah Al-Kahf Verse 57 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Al-Kahfوَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ فَأَعۡرَضَ عَنۡهَا وَنَسِيَ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُۚ إِنَّا جَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۖ وَإِن تَدۡعُهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ فَلَن يَهۡتَدُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
evaṉ taṉ iṟaivaṉiṉ vacaṉaṅkaḷ ōtik kāṇpikkappaṭṭa camayattil avaṟṟaip puṟakkaṇittu, taṉ kaikaḷāl ceyta kuṟṟaṅkaḷai (muṟṟilum) maṟantu viṭukiṟāṉō avaṉaiviṭa aniyāyakkāraṉ yār? (Inta aniyāyakkārarkaḷ) etaiyum aṟintu koḷḷātavāṟu nām avarkaḷuṭaiya uḷḷaṅkaḷil tiraiyaiyum, avarkaḷuṭaiya kātukaḷil mantattaiyum niccayamāka ākkiviṭṭōm. Ātalāl, (napiyē!) Nīr avarkaḷai nērāṉa vaḻiyil (evvaḷavutāṉ varunti) aḻaittapōtilum oru kālattilum avarkaḷ nērāṉa vaḻikku varavē māṭṭārkaḷ