Surah Al-Anbiya Verse 87 - Tamil Translation by Abdulhameed Baqavi
Surah Al-Anbiyaوَذَا ٱلنُّونِ إِذ ذَّهَبَ مُغَٰضِبٗا فَظَنَّ أَن لَّن نَّقۡدِرَ عَلَيۡهِ فَنَادَىٰ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ أَن لَّآ إِلَٰهَ إِلَّآ أَنتَ سُبۡحَٰنَكَ إِنِّي كُنتُ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(yūṉus napiyākiya) tuṉṉūṉaiyum (nam tūtarāka ākkiṉōm). Avar kōpamākac ceṉṟa camayattil nām avaraip piṭittukkoḷḷa māṭṭōm eṉṟu eṇṇikkoṇṭār. (Ātalāl, avarai oru mīṉ viḻuṅkumpaṭic ceytu mīṉ vayiṟṟiṉ) iruḷkaḷilirunta avar (nam'mai nōkki) ‘‘uṉṉait tavira vaṇakkattiṟkuriya iṟaivaṉ vēṟoruvaṉum illai. Nī mikap paricuttamāṉavaṉ. Niccayamāka nāṉō aniyāyakkārarkaḷil oruvaṉākiviṭṭēṉ. (Eṉṉai maṉṉittu aruḷ purivāyāka!)'' Eṉṟu pirārttaṉai ceytār