Surah An-Naml Verse 40 - Tajik Translation by Khoja Mirov
Surah An-Namlقَالَ ٱلَّذِي عِندَهُۥ عِلۡمٞ مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن يَرۡتَدَّ إِلَيۡكَ طَرۡفُكَۚ فَلَمَّا رَءَاهُ مُسۡتَقِرًّا عِندَهُۥ قَالَ هَٰذَا مِن فَضۡلِ رَبِّي لِيَبۡلُوَنِيٓ ءَأَشۡكُرُ أَمۡ أَكۡفُرُۖ وَمَن شَكَرَ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ رَبِّي غَنِيّٞ كَرِيمٞ
Va on kas, ki az ilmi kitoʙi ilohī ʙahrae doşt, guft: «Alʙatta, man, peş az on, ki caşm ʙarham zanī (miƶa zanī), onro nazdi tu meovaram». Pas Sulajmon ʙa ū ruxsat dod, ū duo kard va taxti Malika ovarda şud. Cun onro nazdi xud did, guft: «In ʙaxşişi Parvardigori man ast, to maro ʙijozmojad, ki siposguzoram jo nosiposī mekunam. Pas har kī sipos gūjad, ʙaroi xud guftaast va har kī noşukrī kunad, haroina, Parvardigori man ʙenijozu karim ast»