Surah Al-Maeda - Kannada Translation by Abdussalam Puthige
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَوۡفُواْ بِٱلۡعُقُودِۚ أُحِلَّتۡ لَكُم بَهِيمَةُ ٱلۡأَنۡعَٰمِ إِلَّا مَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ غَيۡرَ مُحِلِّي ٱلصَّيۡدِ وَأَنتُمۡ حُرُمٌۗ إِنَّ ٱللَّهَ يَحۡكُمُ مَا يُرِيدُ
Viśvāsigaḷē, allāhana kuruhugaḷige, (nālku) pāvana tiṅgaḷugaḷige, harakegaḷige (ka'aba: Bhavanakkendu harakege biḍalāda jānuvārugaḷige), koraḷalli (harakeya) paṭṭi iruvavugaḷige mattu tam'moḍeyana anugraha hāgū meccugeyannu huḍukuttā pavitra bhavana (ka'aba:)Deḍege horaṭavarige yāvudē apacāra esagabēḍi. ‘Ihrām’ninda muktarāda baḷika nīvu bēṭeyāḍabahudu. Ondu janāṅgavu pavitra bhavana (ka'aba:)Dinda nim'mannu taḍeda kāraṇa avara mēle nimagiruva dvēṣavu, yāvudē an'yāya naḍesuvudakke nim'mannu pracōdisabāradu. Satkarma hāgū dharma niṣṭheya kelasagaḷalli (ellara jote) sahakarisiri mattu pāpada hāgū atikramada kelasagaḷalli (yāra jotegū) sahakarisabēḍi. Sadā allāhanige an̄jiri. Allāhanu khaṇḍita bahaḷa kaṭhiṇa śikṣe nīḍuvavanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 1
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُحِلُّواْ شَعَـٰٓئِرَ ٱللَّهِ وَلَا ٱلشَّهۡرَ ٱلۡحَرَامَ وَلَا ٱلۡهَدۡيَ وَلَا ٱلۡقَلَـٰٓئِدَ وَلَآ ءَآمِّينَ ٱلۡبَيۡتَ ٱلۡحَرَامَ يَبۡتَغُونَ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّهِمۡ وَرِضۡوَٰنٗاۚ وَإِذَا حَلَلۡتُمۡ فَٱصۡطَادُواْۚ وَلَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شَنَـَٔانُ قَوۡمٍ أَن صَدُّوكُمۡ عَنِ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ أَن تَعۡتَدُواْۘ وَتَعَاوَنُواْ عَلَى ٱلۡبِرِّ وَٱلتَّقۡوَىٰۖ وَلَا تَعَاوَنُواْ عَلَى ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Śavavannu, raktavannu, handiya mānsavannu, allāhana horatu itarara hesaralli bali nīḍalāgiruva prāṇiyannu, koraḷu hisuki kondiruvudannu, peṭṭu tindu sattiruvudannu, ettaradinda biddu sattiruvudannu, (krūra prāṇiyu) kombininda sīḷi kondiruvudannu nim'ma pālige niṣid'dha goḷisalāgide. Hāgeyē, krūra prāṇiyu tindu biṭṭiruvudu (nimage niṣid'dhavāgide) – nīvu jīvanta paḍedu dib'h māḍiddara horatu. (Mithya dēvara) guḍigaḷalli bali nīḍalāda prāṇigaḷannu mattu bāṇagaḷa mūlaka adr̥ṣṭa nirdharisuvudannu nim'ma pālige niṣid'dhagoḷisalāgide. Ivellā pāpa kr̥tyagaḷāgive. Dhikkārigaḷu indu nim'ma dharmada kuritante nirāśarāgiddāre. Nīvinnu avarige an̄jabēḍi. Nanage mātra an̄jiri. Indu nānu nimagāgi nim'ma dharmavannu pūrṇagoḷisiddēne mattu nim'ma pālige nanna koḍugeyannu pūrtigoḷisiddēne. Hāgeyē nimagāgi nānu, islām dharmavannu mecciddēne. Yārādarū hasivininda naraḷuttiddu, pāpa kr̥tyavesaguva irāde illadavanāgiddare, (anthavaninda niyamada ullaṅghane naḍedarū) allāhanu khaṇḍita kṣamāśīlanū, karuṇāmayiyū āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 2
حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةُ وَٱلدَّمُ وَلَحۡمُ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦ وَٱلۡمُنۡخَنِقَةُ وَٱلۡمَوۡقُوذَةُ وَٱلۡمُتَرَدِّيَةُ وَٱلنَّطِيحَةُ وَمَآ أَكَلَ ٱلسَّبُعُ إِلَّا مَا ذَكَّيۡتُمۡ وَمَا ذُبِحَ عَلَى ٱلنُّصُبِ وَأَن تَسۡتَقۡسِمُواْ بِٱلۡأَزۡلَٰمِۚ ذَٰلِكُمۡ فِسۡقٌۗ ٱلۡيَوۡمَ يَئِسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن دِينِكُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِۚ ٱلۡيَوۡمَ أَكۡمَلۡتُ لَكُمۡ دِينَكُمۡ وَأَتۡمَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ نِعۡمَتِي وَرَضِيتُ لَكُمُ ٱلۡإِسۡلَٰمَ دِينٗاۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ فِي مَخۡمَصَةٍ غَيۡرَ مُتَجَانِفٖ لِّإِثۡمٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
(dūtarē,) avaru nim'moḍane, tam'ma pālige yāvudannu sam'matagoḷisalāgide endu praśnisuttāre. Hēḷiri; śud'dha vastugaḷannellā nim'ma pālige sam'matagoḷisalāgide. Allāhanu nimage nīḍida jñānada prakāra, nīvu bēṭeyāḍuvudakkendu paḷagisida prāṇigaḷu, nimagāgi hiḍidiṭṭa prāṇigaḷannu allāhana hesarannuccarisi (dib'h māḍi) tinniri. Sadā allāhanige an̄jiri. Khaṇḍitavāgiyū allāhanu kṣipravāgi vicāraṇe naḍesuvavanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 3
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَآ أُحِلَّ لَهُمۡۖ قُلۡ أُحِلَّ لَكُمُ ٱلطَّيِّبَٰتُ وَمَا عَلَّمۡتُم مِّنَ ٱلۡجَوَارِحِ مُكَلِّبِينَ تُعَلِّمُونَهُنَّ مِمَّا عَلَّمَكُمُ ٱللَّهُۖ فَكُلُواْ مِمَّآ أَمۡسَكۡنَ عَلَيۡكُمۡ وَٱذۡكُرُواْ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهِۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
Indu nim'ma pālige ella śud'dha vastugaḷannu sam'matagoḷisalāgide. Innu, granthadavara āhāravu nim'ma pālige sam'matavāgide mattu nim'ma āhāravu avara pālige sam'matavāgide. Hāgeyē, viśvāsigaḷallina suśīla strīyaru mattu nimaginta mun̄ce dharmagrantha nīḍalāgiddavarallina suśīla strīyaru nim'ma pālige sam'matarāgiddāre – nīvu avarige avara śulka (vivāhadhana)vannu pāvatisida baḷika. Nīvu (avara jote, vivāhada) niyamagaḷannu kaṭṭu niṭṭāgi pālisuvavarāgirabēku, anaitika vyavahāragaḷalli toḍagirabāradu mattu nīvu gupta naṇṭugaḷannu pōṣisabāradu. Viśvāsavannu dhikkarisidavana karmagaḷellā vyarthavādavu. Paralōkadalli avanu, ellavannū kaḷedukoṇḍavara sālalliruvanu
Surah Al-Maeda, Verse 4
ٱلۡيَوۡمَ أُحِلَّ لَكُمُ ٱلطَّيِّبَٰتُۖ وَطَعَامُ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ حِلّٞ لَّكُمۡ وَطَعَامُكُمۡ حِلّٞ لَّهُمۡۖ وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ إِذَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ مُحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَ وَلَا مُتَّخِذِيٓ أَخۡدَانٖۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ حَبِطَ عَمَلُهُۥ وَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
viśvāsigaḷē, nīvu namājhgāgi horaṭāga nim'ma mukhagaḷannu mattu moṇagaṇṭugaḷa tanaka nim'ma kaigaḷannu toḷedukoḷḷiri. Nim'ma talegaḷannu savarikoḷḷiri mattu nim'ma kālugaḷannu keḷagaṇṭugaḷa tanaka toḷedukoḷḷiri. Innu nīvu ‘janābat’ (snāna kaḍḍāyaviruva) sthitiyalliddare, cennāgi śud'dhīkarisikoḷḷiri. Innu nīvu anārōgya pīḍitarāgiddare athavā prayāṇadalliddare athavā nim'mallobbaru śaucālayadinda bandiddare athavā strī saṅga māḍiddare mattu ā vēḷe nimage nīru sigadiddare, śud'dha maṇṇininda ‘tayam'mam’ māḍiri (andare maṇṇannu muṭṭi) nim'ma mukhagaḷannu mattu kaigaḷannu savarikoḷḷiri. Allāhanu nim'mannu yāvudē ikkaṭṭige oḷapaḍisabayasuvudilla. Avanantu, nim'mannu śud'dhagoḷisabayasuttāne mattu nimage tanna koḍugegaḷannu pūrtiyāgi nīḍabayasuttāne – nīvu kr̥tajñarāgabēkendu
Surah Al-Maeda, Verse 5
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا قُمۡتُمۡ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ فَٱغۡسِلُواْ وُجُوهَكُمۡ وَأَيۡدِيَكُمۡ إِلَى ٱلۡمَرَافِقِ وَٱمۡسَحُواْ بِرُءُوسِكُمۡ وَأَرۡجُلَكُمۡ إِلَى ٱلۡكَعۡبَيۡنِۚ وَإِن كُنتُمۡ جُنُبٗا فَٱطَّهَّرُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُم مِّنۡهُۚ مَا يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيَجۡعَلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ حَرَجٖ وَلَٰكِن يُرِيدُ لِيُطَهِّرَكُمۡ وَلِيُتِمَّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Allāhanu nimage nīḍiruva koḍugeyannu mattu avana jote nīvu māḍiruva karārannu nenapisikoḷḷiri. Āga nīvu, ‘‘nāvu kēḷidevu mattu anusarisidevu’’ endu hēḷiddiri. Sadā allāhanige an̄jiri. Allāhanantu manas'sina vicāragaḷannu ballavanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 6
وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمِيثَٰقَهُ ٱلَّذِي وَاثَقَكُم بِهِۦٓ إِذۡ قُلۡتُمۡ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
viśvāsigaḷē, nīvu sadā allāhanigāgi n'yāyada para sākṣi nilluvavarāgiri. Ondu janāṅgada mēlina hagetana kūḍā, n'yāya pālisade iralu nim'mannu pracōdisa bāradu. Nīvu sadā n'yāyavannē pālisiri. Aduvē dharmaniṣṭhege heccu nikaṭa dhōraṇeyāgide. Sadā allāhanige an̄jiri. Allāhanantu, nīvu māḍuttiruva ellavannū cennāgi aritiruttāne
Surah Al-Maeda, Verse 7
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ لِلَّهِ شُهَدَآءَ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَلَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شَنَـَٔانُ قَوۡمٍ عَلَىٰٓ أَلَّا تَعۡدِلُواْۚ ٱعۡدِلُواْ هُوَ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ
viśvāsigaḷāgiddu, satkarmagaḷannu māḍuttiruvavarige kṣame mattu bhārī pratiphala ide endu allāhanu vāgdāna māḍiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 8
وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٌ عَظِيمٞ
innu dhikkārigaḷu mattu nam'ma vacanagaḷannu suḷḷendu tiraskarisidavaru – avarē narakadavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 9
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
viśvāsigaḷē, allāhanu nimage dayapālisiruva anugrahagaḷannu nenapisi koḷḷiri – ondu janāṅgavu nim'ma mēle ākramaṇa māḍaliddāga avanu avara kaigaḷannu nim'minda taḍediṭṭanu. Sadā allāhanige an̄jiri. Viśvāsigaḷantu allāhanallē sampūrṇa bharavase iṭṭiruttāre
Surah Al-Maeda, Verse 10
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ هَمَّ قَوۡمٌ أَن يَبۡسُطُوٓاْ إِلَيۡكُمۡ أَيۡدِيَهُمۡ فَكَفَّ أَيۡدِيَهُمۡ عَنكُمۡۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
Allāhanu isrā'īlara santatigaḷinda karārannu paḍediddanu. Nāvu (allāh) avara paiki 12 mandiyannu nētārarāgi nēmisiddevu. Avaroḍane allāhanu hēḷidanu: Nānu nim'ma jotegiddēne. Nīvu namājhna pālane māḍuttaliddare, jhakāt annu pāvatisuttaliddare, nanna dūtaralli nambike irisi, avarige neravāguttaliddare mattu nīvu allāhanige oḷitina sālavannu nīḍuttaliddare nānu khaṇḍita nim'minda nim'ma pāpagaḷannu nivārisuvenu mattu nim'mannu, taḷadalli nadigaḷu hariyuttiruva svargōdyānagaḷoḷage sērisuvenu. Innu idāda baḷika nim'ma paiki dhikkāriyādavanu khaṇḍitavāgiyū sanmārgavannu kaḷedukoṇḍanu – (endu avarige tiḷisalāgittu)
Surah Al-Maeda, Verse 11
۞وَلَقَدۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَبَعَثۡنَا مِنۡهُمُ ٱثۡنَيۡ عَشَرَ نَقِيبٗاۖ وَقَالَ ٱللَّهُ إِنِّي مَعَكُمۡۖ لَئِنۡ أَقَمۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَيۡتُمُ ٱلزَّكَوٰةَ وَءَامَنتُم بِرُسُلِي وَعَزَّرۡتُمُوهُمۡ وَأَقۡرَضۡتُمُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا لَّأُكَفِّرَنَّ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَلَأُدۡخِلَنَّكُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ فَمَن كَفَرَ بَعۡدَ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
konege, avaru tam'ma karārannu muridudarinda nāvu avarannu śapisidevu mattu avara manas'sugaḷannu kaṭhōragoḷisidevu. Avarīga mātannu adara hinneleyinda sarisi tiruci biḍuttiddāre mattu avarige nīḍalāgidda bōdhanegaḷa doḍḍa bhāgavannu avaru maretu biṭṭiddāre. Avarallina kelavara horatu uḷidavara van̄caneya suddigaḷu nimage sadā taluputtalē iruttave. Ēniddarū nīvu avarannu kṣamisiri mattu (avara tappugaḷannu) kaḍegaṇisiri. Khaṇḍitavāgiyū allāhanu udārigaḷannu prītisuttāne
Surah Al-Maeda, Verse 12
فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ لَعَنَّـٰهُمۡ وَجَعَلۡنَا قُلُوبَهُمۡ قَٰسِيَةٗۖ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَنَسُواْ حَظّٗا مِّمَّا ذُكِّرُواْ بِهِۦۚ وَلَا تَزَالُ تَطَّلِعُ عَلَىٰ خَآئِنَةٖ مِّنۡهُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۖ فَٱعۡفُ عَنۡهُمۡ وَٱصۡفَحۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
‘nāvu nasārāgaḷu’ (kraistaru) endu hēḷikoḷḷuvavaralli halavariddāre – nāvu avarinda karārannu paḍedukoṇḍevu. Ādare avaru tamage nīḍalāda upadēśada heccina bhāgavannu maretu biṭṭaru. Konege nāvu punarut'thāna dinada tanaka avara naḍuve dvēṣa mattu hagetanavannu beḷesi biṭṭevu. Avaru racisuttiddudu ēnannu embudannu allāhanu śīghravē avarige tiḷisaliddāne
Surah Al-Maeda, Verse 13
وَمِنَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّا نَصَٰرَىٰٓ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَهُمۡ فَنَسُواْ حَظّٗا مِّمَّا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَأَغۡرَيۡنَا بَيۡنَهُمُ ٱلۡعَدَاوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَسَوۡفَ يُنَبِّئُهُمُ ٱللَّهُ بِمَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
Granthadavarē, (idīga) nim'ma baḷige nam'ma dūtaru bandiddāre. Granthadallina, nīvu aḍagisiṭṭidda halavu viṣayagaḷannu avaru nimage spaṣṭa paḍisuttiddāre mattu (nim'ma tappugaḷalli) heccinavugaḷannu avaru kṣamisuttiddāre. Nijakkū nim'ma baḷige allāhana vatiyinda ondu prakāśa mattu bahaḷa spaṣṭavāda ondu granthavu bandide
Surah Al-Maeda, Verse 14
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ قَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولُنَا يُبَيِّنُ لَكُمۡ كَثِيرٗا مِّمَّا كُنتُمۡ تُخۡفُونَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَعۡفُواْ عَن كَثِيرٖۚ قَدۡ جَآءَكُم مِّنَ ٱللَّهِ نُورٞ وَكِتَٰبٞ مُّبِينٞ
ī mūlaka allāhanu, avana meccugeyannu bayasuvavarige śāntiya mārgagaḷannu tōrisuttāne mattu tanna ādēśada mūlaka avarannu kattalinda horategedu beḷakineḍege naḍesuttāne mattu avarige nēra mārgavannu tōrisikoḍuttāne
Surah Al-Maeda, Verse 15
يَهۡدِي بِهِ ٱللَّهُ مَنِ ٱتَّبَعَ رِضۡوَٰنَهُۥ سُبُلَ ٱلسَّلَٰمِ وَيُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِهِۦ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
khaṇḍitavāgiyū maryamara putra masīharē allāhanendu vādisidavaru dhikkārigaḷāgi biṭṭaru. Hēḷiri; ondu vēḷe allāhanu maryamara putra īsārannū, avara tāyiyannū, bhūmiyalliruva ellarannū nāśa māḍa bayasidare, avanannu yāru tānē taḍeyaballaru? Ākāśagaḷa, bhūmiya mattu avugaḷa naḍuve iruva ellavugaḷa adhikāravu allāhanigē sēride. Avanu tānicchisiddannu sr̥ṣṭisuttāne. Allāhanu ellavannū māḍalu śaktanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 16
لَّقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَۚ قُلۡ فَمَن يَمۡلِكُ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔا إِنۡ أَرَادَ أَن يُهۡلِكَ ٱلۡمَسِيحَ ٱبۡنَ مَرۡيَمَ وَأُمَّهُۥ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗاۗ وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۚ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
yahūdigaḷu mattu kraistaru – nāvu allāhana putraru mattu avana prīti pātraru – ennuttāre. Hēḷiri; hāgādare nim'ma pāpagaḷigāgi avanu nim'mannu śikṣisuvudēke? Nijavāgi nīvu, avanu (allāhanu) sr̥ṣṭisiruva mānavarāgiruviri. Avanantu tānicchisidavarannu kṣamisuttāne mattu tānicchisidavarannu śikṣisuttāne. Ākāśagaḷa, bhūmiya mattu avugaḷa naḍuvina ellavugaḷa ādhipatyavu allāhanigē sērive. Antima maraḷike kūḍā avana kaḍegē ive
Surah Al-Maeda, Verse 17
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ وَٱلنَّصَٰرَىٰ نَحۡنُ أَبۡنَـٰٓؤُاْ ٱللَّهِ وَأَحِبَّـٰٓؤُهُۥۚ قُلۡ فَلِمَ يُعَذِّبُكُم بِذُنُوبِكُمۖ بَلۡ أَنتُم بَشَرٞ مِّمَّنۡ خَلَقَۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَاۖ وَإِلَيۡهِ ٱلۡمَصِيرُ
Granthadavarē, idō nim'ma baḷige nam'ma dūtaru bandu biṭṭiddāre mattu nimage spaṣṭa bōdhane nīḍuttiddāre. Dēvadūtara āgamana saraṇiyu (bahukāla) sthagitagoṇḍa kāraṇa nīvu, suvārte nīḍuva athavā eccarike nīḍuva yārū nam'ma baḷige baralillavendu hēḷabāradendu, idō nim'ma baḷige bandu biṭṭiddāre – suvārte nīḍuvavaru mattu eccarike nīḍuvavaru. Allāhanantu ellavannū māḍalu śaktanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 18
يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ قَدۡ جَآءَكُمۡ رَسُولُنَا يُبَيِّنُ لَكُمۡ عَلَىٰ فَتۡرَةٖ مِّنَ ٱلرُّسُلِ أَن تَقُولُواْ مَا جَآءَنَا مِنۢ بَشِيرٖ وَلَا نَذِيرٖۖ فَقَدۡ جَآءَكُم بَشِيرٞ وَنَذِيرٞۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
(nenapisikoḷḷiri) mūsā, tam'ma janāṅgadavarige hēḷiddaru; nanna janāṅgadavarē, nim'ma mēliruva allāhana anugrahagaḷannu nenapisikoḷḷiri. Avanu nim'ma naḍuve dūtarugaḷannu nēmisidanu, nim'mannu avanu doregaḷāgi māḍidanu mattu sarva lōkagaḷalli bēre yārigū nīḍilladdannu nimage nīḍidanu
Surah Al-Maeda, Verse 19
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ جَعَلَ فِيكُمۡ أَنۢبِيَآءَ وَجَعَلَكُم مُّلُوكٗا وَءَاتَىٰكُم مَّا لَمۡ يُؤۡتِ أَحَدٗا مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
nanna janāṅgadavarē, allāhanu nimagendē barediṭṭiruva pāvana nelavannu pravēśisiri, bennu tirugisi hindirugabēḍi – an'yathā nīvu sōtavarāgi maraḷuviri
Surah Al-Maeda, Verse 20
يَٰقَوۡمِ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡأَرۡضَ ٱلۡمُقَدَّسَةَ ٱلَّتِي كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡ وَلَا تَرۡتَدُّواْ عَلَىٰٓ أَدۡبَارِكُمۡ فَتَنقَلِبُواْ خَٰسِرِينَ
avaru hēḷidaru; ō mūsā, alli tumbā baliṣṭhara ondu janāṅgavide. Avaru allinda horaṭu hōguva tanaka nāvu ā nāḍannu pravēśisalārevu. Avaru allinda horaṭu hōdare mātra, nāvu khaṇḍita allige pravēśisuvevu
Surah Al-Maeda, Verse 21
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّ فِيهَا قَوۡمٗا جَبَّارِينَ وَإِنَّا لَن نَّدۡخُلَهَا حَتَّىٰ يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا فَإِن يَخۡرُجُواْ مِنۡهَا فَإِنَّا دَٰخِلُونَ
hīge bhītarāgidda ā janara naḍuve, allāhana anugrahagaḷige pātrarāgidda ibbaru hēḷidaru; nīvu avara mēle, bāgilindalē dāḷi māḍiri. Nīvu adaroḷage hokkāga vijayigaḷāguviri. Nīvu viśvāsigaḷāgiddare allāhanalli sampūrṇa bharavase iḍiri
Surah Al-Maeda, Verse 22
قَالَ رَجُلَانِ مِنَ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمَا ٱدۡخُلُواْ عَلَيۡهِمُ ٱلۡبَابَ فَإِذَا دَخَلۡتُمُوهُ فَإِنَّكُمۡ غَٰلِبُونَۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَتَوَكَّلُوٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
avaru hēḷidaru; ō mūsā, avaru (śatrugaḷu) alliruva tanaka nāvantū ā sthaḷavannu pravēśisalārevu. Nīvu mattu nim'ma dēvaru hōgiri mattu nīvibbaru hōrāḍiri. Nāvu illē kuḷitiruttēve
Surah Al-Maeda, Verse 23
قَالُواْ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّا لَن نَّدۡخُلَهَآ أَبَدٗا مَّا دَامُواْ فِيهَا فَٱذۡهَبۡ أَنتَ وَرَبُّكَ فَقَٰتِلَآ إِنَّا هَٰهُنَا قَٰعِدُونَ
avaru (mūsā) hēḷidaru; nannoḍeyā, nanagantū nanna hāgū nanna sahōdarana horatu bēre yāra mēlū niyantraṇavilla. Nīnu nam'mannu hāgū ī avidhēya janāṅgavannu pratyēkisibiḍu
Surah Al-Maeda, Verse 24
قَالَ رَبِّ إِنِّي لَآ أَمۡلِكُ إِلَّا نَفۡسِي وَأَخِيۖ فَٱفۡرُقۡ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
Avanu (allāhanu) hēḷidanu; ī bhūbhāgavu nalvattu varṣagaḷa tanaka ivara pālige niṣid'dhavāgide. Ā tanaka avaru bhūmiyalli aleyuttalē iruvaru. Avidhēya janāṅgada kuritu nīvu viṣādisabēḍi
Surah Al-Maeda, Verse 25
قَالَ فَإِنَّهَا مُحَرَّمَةٌ عَلَيۡهِمۡۛ أَرۡبَعِينَ سَنَةٗۛ يَتِيهُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ فَلَا تَأۡسَ عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡفَٰسِقِينَ
nīvu avarige ādamara ibbaru putrara naija ghaṭaneyannu tiḷisiri. Avaribbarū balidāna nīḍidāga, avara paiki obbana balidānavu svīkr̥tavāyitu mattu innobbanadu svīkr̥tavāgalilla. Avanu – ‘‘nānu khaṇḍita ninnannu vadhisuttēne’’ endanu. Avanu (modalaneyavanu) uttarisidanu; ‘‘allāhanantu, (yāvudannū) dharmaniṣṭharinda mātra svīkarisuttāne‘‘
Surah Al-Maeda, Verse 26
۞وَٱتۡلُ عَلَيۡهِمۡ نَبَأَ ٱبۡنَيۡ ءَادَمَ بِٱلۡحَقِّ إِذۡ قَرَّبَا قُرۡبَانٗا فَتُقُبِّلَ مِنۡ أَحَدِهِمَا وَلَمۡ يُتَقَبَّلۡ مِنَ ٱلۡأٓخَرِ قَالَ لَأَقۡتُلَنَّكَۖ قَالَ إِنَّمَا يَتَقَبَّلُ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡمُتَّقِينَ
‘‘nīnīga nannannu kollalikkendu nanna mēle kai ettidarū, nānantū ninnannu kollalu ninna mēle kai ettuvavanalla. Khaṇḍitavāgiyū nanage sarvalōkagaḷa pālakanāda allāhana bhayavide’’
Surah Al-Maeda, Verse 27
لَئِنۢ بَسَطتَ إِلَيَّ يَدَكَ لِتَقۡتُلَنِي مَآ أَنَا۠ بِبَاسِطٖ يَدِيَ إِلَيۡكَ لِأَقۡتُلَكَۖ إِنِّيٓ أَخَافُ ٱللَّهَ رَبَّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
‘‘khaṇḍitavāgiyū nīnīga nanna pāpagaḷannū ninna pāpagaḷannū hottu narakavāsigaḷa sālige sērabēkendu nānu bayasuttēne. Akramigaḷige iruvudu adē pratiphala.’’
Surah Al-Maeda, Verse 28
إِنِّيٓ أُرِيدُ أَن تَبُوٓأَ بِإِثۡمِي وَإِثۡمِكَ فَتَكُونَ مِنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلنَّارِۚ وَذَٰلِكَ جَزَـٰٓؤُاْ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Konege avana cittavu tanna sahōdarana hatyege avanannu sid'dhagoḷisitu. Avanu tanna sahōdaranannu kondu biṭṭanu mattu ellavannū kaḷedukoṇḍavara sālige sēridanu
Surah Al-Maeda, Verse 29
فَطَوَّعَتۡ لَهُۥ نَفۡسُهُۥ قَتۡلَ أَخِيهِ فَقَتَلَهُۥ فَأَصۡبَحَ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
ā baḷika allāhanu (avaneḍege) ondu kāgeyannu kaḷuhisidanu. Tanna sahōdarana śavavannu hēge aḍagisabēkendu ātanige tōrisalu adu nelavannu koreyuttittu. Āga avanu hēḷidanu; ’’ayyō nanna avasthe! Nanna sahōdarana śavavannu aḍagisuva viṣayadalli ī kāgeyantāgalikkū nannindāgalilla’’. Hīge avanu, paścāttāpa paḍuvavara sālige sēridanu
Surah Al-Maeda, Verse 30
فَبَعَثَ ٱللَّهُ غُرَابٗا يَبۡحَثُ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُرِيَهُۥ كَيۡفَ يُوَٰرِي سَوۡءَةَ أَخِيهِۚ قَالَ يَٰوَيۡلَتَىٰٓ أَعَجَزۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِثۡلَ هَٰذَا ٱلۡغُرَابِ فَأُوَٰرِيَ سَوۡءَةَ أَخِيۖ فَأَصۡبَحَ مِنَ ٱلنَّـٰدِمِينَ
Idē kāraṇadinda nāvu isrā'īl santatigaḷige ī rīti vidhisidevu; ondu mānava jīvakke pratiyāgi (ondu kolege śikṣeyāgi) athavā bhūmiyalli aśānti haraḍiddakke (śikṣeyāgi) horatu – ondu mānava jīvavannu kondavanu ella mānavarannu kondante. Hāgeyē adannu (ondu mānava jīvavannu) rakṣisidavanu ella mānavarannu rakṣisidante. Munde avara baḷige spaṣṭa purāvegaḷondige nam'ma anēka dūtaru bandaru. Iṣṭāgiyū avaralli heccinavaru bhūmiyalli atirēka esaguvavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 31
مِنۡ أَجۡلِ ذَٰلِكَ كَتَبۡنَا عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَنَّهُۥ مَن قَتَلَ نَفۡسَۢا بِغَيۡرِ نَفۡسٍ أَوۡ فَسَادٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَكَأَنَّمَا قَتَلَ ٱلنَّاسَ جَمِيعٗا وَمَنۡ أَحۡيَاهَا فَكَأَنَّمَآ أَحۡيَا ٱلنَّاسَ جَمِيعٗاۚ وَلَقَدۡ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُنَا بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ إِنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم بَعۡدَ ذَٰلِكَ فِي ٱلۡأَرۡضِ لَمُسۡرِفُونَ
allāh mattu avana dūtara virud'dha yud'dha sāridavarige mattu bhūmiyalli aśāntiyannu habbalu heṇagāḍuvavarige iruva pratiphalavēnendare, avarannu kollabēku athavā śilubegērisabēku athavā avara kaigaḷannu hāgū kālugaḷannu virud'dha kaḍegaḷalli (udā: Balagai mattu eḍakālu) kattarisabēku athavā avarannu nāḍininda horagaṭṭabēku. Idu ihalōkadalli avarigiruva apamāna. Innu paralōkadallantū avarigāgi bhārī hinse kādide
Surah Al-Maeda, Verse 32
إِنَّمَا جَزَـٰٓؤُاْ ٱلَّذِينَ يُحَارِبُونَ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَسۡعَوۡنَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَسَادًا أَن يُقَتَّلُوٓاْ أَوۡ يُصَلَّبُوٓاْ أَوۡ تُقَطَّعَ أَيۡدِيهِمۡ وَأَرۡجُلُهُم مِّنۡ خِلَٰفٍ أَوۡ يُنفَوۡاْ مِنَ ٱلۡأَرۡضِۚ ذَٰلِكَ لَهُمۡ خِزۡيٞ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٌ
nim'ma niyantraṇakke baruva munnavē paścāttāpa paṭṭavaru idakke horatāgiddāre. Nimage tiḷidirali! Allāhanu tumbā kṣamisuvavanu mattu karuṇāmayiyāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 33
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِن قَبۡلِ أَن تَقۡدِرُواْ عَلَيۡهِمۡۖ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
viśvāsigaḷē, sadā allāhana bhaya uḷḷavarāgiri hāgū avanige hattiravāguva dāriyannu huḍukuttaliri mattu avana mārgadalli hōrāḍiri – nīvu vijayigaḷāgalu
Surah Al-Maeda, Verse 34
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱبۡتَغُوٓاْ إِلَيۡهِ ٱلۡوَسِيلَةَ وَجَٰهِدُواْ فِي سَبِيلِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
khaṇḍitavāgiyū bhūmiyalliruva ellavū dhikkārigaḷa baḷi iddare mātravalla, heccuvariyāgi matte aṣṭē avara baḷi iddare mattu avaru adellavannū parihāravāgi koṭṭu punarut'thāna dinada śikṣeyinda pārāgalu bayasidare, avarinda adannu svīkarisalāgadu. Avarige yātanāmaya śikṣe kādide
Surah Al-Maeda, Verse 35
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ أَنَّ لَهُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا وَمِثۡلَهُۥ مَعَهُۥ لِيَفۡتَدُواْ بِهِۦ مِنۡ عَذَابِ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَا تُقُبِّلَ مِنۡهُمۡۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
avaru narakāgniyinda hora hōgalu hambalisuvaru. Ādare adarinda hora hōgalu avarigendū sādhyavāgadu. Avarigiruvudu – śāśvatavāda yātane
Surah Al-Maeda, Verse 36
يُرِيدُونَ أَن يَخۡرُجُواْ مِنَ ٱلنَّارِ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنۡهَاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّقِيمٞ
Kaḷavu māḍida puruṣa mattu kaḷavu māḍida strī – avara kai kattarisiri. Idu avaradē gaḷikeya pratiphala (mattu) allāhana kaḍeyinda ondu pāṭhavāgide. Allāhanantu prabalanū yuktivantanū āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 37
وَٱلسَّارِقُ وَٱلسَّارِقَةُ فَٱقۡطَعُوٓاْ أَيۡدِيَهُمَا جَزَآءَۢ بِمَا كَسَبَا نَكَٰلٗا مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
yāru tānu akramavesagida baḷika (tannannu) tiddikoḷḷuvanō avana paścāttāpavannu khaṇḍitavāgiyū allāhanu svīkarisuvanu. Nis'sandēhavāgiyū allāhanu kṣamisuvavanu mattu karuṇāmayiyāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 38
فَمَن تَابَ مِنۢ بَعۡدِ ظُلۡمِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَتُوبُ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
nimage tiḷidillavē, ākāśagaḷa mattu bhūmiya adhikāravellavū allāhanige sēride endu? Avanu tānicchisidavarannu śikṣisuttāne mattu tānicchisidavarannu kṣamisuttāne. Allāhanantu ellavannū māḍalu śaktanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 39
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يُعَذِّبُ مَن يَشَآءُ وَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
dūtarē, nim'mannu duḥkhakkīḍu māḍabāradu – ‘nāvu nambidevu’ endu tam'ma bāyiyinda hēḷuttā tam'ma manas'sininda nambike iṭṭillada janara paiki, dhikkāradalli hurupu tōruvavaru mattu yahūdigaḷa paiki mithyada paravāgi (guṭṭannu) ālisuvavaru – avaru nim'ma baḷige bandillada innondu paṅgaḍada paravāgi (guṭṭannu) ālisuttiddāre (bēhugārike naḍesuttiddāre). Avaru mātannu adara hinneleyinda sarisi vikr̥tagoḷisuttāre. Avaru (janaroḍane) nimage intahadannu nīḍalādare svīkarisiri mattu adannu nimage nīḍadiddare nīvu dūraviri endu hēḷuttāre. Nijavāgi allāhanu yārannu parīkṣisabayasuttānō avara viṣayadalli allāhanigedurāgi nimage yāva adhikāravū iruvudilla. Avaru enthavarendare, allāhanu avara manas'sugaḷannu nirmala goḷisabayasuvudilla. Avarige ī lōkadallē apamāna kādide mattu paralōkadallantū avarige ghōra yātane ide
Surah Al-Maeda, Verse 40
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرَّسُولُ لَا يَحۡزُنكَ ٱلَّذِينَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡكُفۡرِ مِنَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِأَفۡوَٰهِهِمۡ وَلَمۡ تُؤۡمِن قُلُوبُهُمۡۛ وَمِنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْۛ سَمَّـٰعُونَ لِلۡكَذِبِ سَمَّـٰعُونَ لِقَوۡمٍ ءَاخَرِينَ لَمۡ يَأۡتُوكَۖ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ مِنۢ بَعۡدِ مَوَاضِعِهِۦۖ يَقُولُونَ إِنۡ أُوتِيتُمۡ هَٰذَا فَخُذُوهُ وَإِن لَّمۡ تُؤۡتَوۡهُ فَٱحۡذَرُواْۚ وَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ فِتۡنَتَهُۥ فَلَن تَمۡلِكَ لَهُۥ مِنَ ٱللَّهِ شَيۡـًٔاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَمۡ يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يُطَهِّرَ قُلُوبَهُمۡۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞۖ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Avaru mithyada paravāgi bēhugārike naḍesuvavaru mattu akrama sampādaneyannē tinnuvavarāgiddāre. Avaru nim'ma baḷige bandare nīvu avara naḍuve tīrmāna māḍiri athavā avarannu kaḍegaṇisi biḍiri. Nīvu avarannu kaḍegaṇisi biṭṭarū avaru nimage yāva hāniyannū māḍalāraru. Innu nīvu tīrmāna māḍuvudādalli avara naḍuve n'yāyōcita tīrmānavannē māḍiri. Khaṇḍitavāgiyū allāhanu n'yāya pālisuvavarannu prītisuttāne
Surah Al-Maeda, Verse 41
سَمَّـٰعُونَ لِلۡكَذِبِ أَكَّـٰلُونَ لِلسُّحۡتِۚ فَإِن جَآءُوكَ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُمۡ أَوۡ أَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡۖ وَإِن تُعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ فَلَن يَضُرُّوكَ شَيۡـٔٗاۖ وَإِنۡ حَكَمۡتَ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِٱلۡقِسۡطِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُقۡسِطِينَ
avara baḷi, allāhana ādēśaviruva taurāt granthaviruvāga avaru nim'mannu tīrpugārarāgi māḍuvudādarū hēge? Ādare ā baḷika avaru tirugi nilluttāre – innu avaru nambuvavarantū alla
Surah Al-Maeda, Verse 42
وَكَيۡفَ يُحَكِّمُونَكَ وَعِندَهُمُ ٱلتَّوۡرَىٰةُ فِيهَا حُكۡمُ ٱللَّهِ ثُمَّ يَتَوَلَّوۡنَ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۚ وَمَآ أُوْلَـٰٓئِكَ بِٱلۡمُؤۡمِنِينَ
khaṇḍitavāgiyū taurātannu nāvē iḷisidevu. Adaralli mārgadarśana mattu prakāśavide. Nam'ma ājñāpālakarāgidda dēvadūtarugaḷu adara (taurātna) mūlakavē yahūdigaḷige ādēśagaḷannu nīḍuttiddaru. (Avarallina) dēvabhaktaru mattu vidvānsaru kūḍa hāgeyē māḍuttiddaru. Ēkendare avarannu allāhana granthada rakṣakarāgi māḍalāgittu mattu avaru adara para sākṣigaḷāgiddaru. Nīvu janarige an̄jabēḍi. Nanage mātra an̄jiri. Hāgeyē nīvu nanna vacanagaḷannu saṇṇa belege mārabēḍi. Allāhanu iḷisi koṭṭiruvudara (avana niyamada) prakāra tīrpu nīḍadavaru dhikkārigaḷāgiruttāre
Surah Al-Maeda, Verse 43
إِنَّآ أَنزَلۡنَا ٱلتَّوۡرَىٰةَ فِيهَا هُدٗى وَنُورٞۚ يَحۡكُمُ بِهَا ٱلنَّبِيُّونَ ٱلَّذِينَ أَسۡلَمُواْ لِلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلرَّبَّـٰنِيُّونَ وَٱلۡأَحۡبَارُ بِمَا ٱسۡتُحۡفِظُواْ مِن كِتَٰبِ ٱللَّهِ وَكَانُواْ عَلَيۡهِ شُهَدَآءَۚ فَلَا تَخۡشَوُاْ ٱلنَّاسَ وَٱخۡشَوۡنِ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗاۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
adaralli (taurātnalli) nāvu avarige – jīvakke jīva, kaṇṇige kaṇṇu, mūgige mūgu, kivige kivi mattu hallige hallu parihāravendu mattu gāyagaḷigū parihāravide endu, hāgeyē pratīkārada hakkannu kṣamisi biṭṭavanige adakkāgi parihāra dhana uṇṭendu vidhisiddevu. Innu allāhanu iḷisi koṭṭiruvudara (avana niyamada) prakāra tīrpu nīḍadavaru akramigaḷāgiruttāre
Surah Al-Maeda, Verse 44
وَكَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ فِيهَآ أَنَّ ٱلنَّفۡسَ بِٱلنَّفۡسِ وَٱلۡعَيۡنَ بِٱلۡعَيۡنِ وَٱلۡأَنفَ بِٱلۡأَنفِ وَٱلۡأُذُنَ بِٱلۡأُذُنِ وَٱلسِّنَّ بِٱلسِّنِّ وَٱلۡجُرُوحَ قِصَاصٞۚ فَمَن تَصَدَّقَ بِهِۦ فَهُوَ كَفَّارَةٞ لَّهُۥۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Avara (gatakālada dūtarugaḷa) hejje gurutugaḷa mēle nāvu maryamara putra īsārannu kaḷisidevu – taurātna paiki avara (yahūdigaḷa) baḷi uḷididda bhāgavannu dr̥ḍhīkarisuvavarāgi. Hāgeyē nāvu avarige (īsārige) in̄jīl annu nīḍidevu. Adaralli mārgadarśana mattu prakāśavide. Adu taurātna paiki avara baḷi uḷidiruva bhāgavannu samarthisuttade mattu adu dēvabhaktara pālige mārgadarśi hāgū upadēśavāgide
Surah Al-Maeda, Verse 45
وَقَفَّيۡنَا عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِم بِعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡإِنجِيلَ فِيهِ هُدٗى وَنُورٞ وَمُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَهُدٗى وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
in̄jīl granthadavaru, allāhanu adaralli iḷisikoṭṭiruva (niyama) prakāra tīrpu nīḍali. Allāhanu iḷisikoṭṭiruva niyamadante tīrpu nīḍadavaru avidhēyarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 46
وَلۡيَحۡكُمۡ أَهۡلُ ٱلۡإِنجِيلِ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فِيهِۚ وَمَن لَّمۡ يَحۡكُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ
(dūtarē,) nāvīga nimage satyaviruva granthavannu iḷisi koṭṭiruvevu. Idu (gatakālada) granthada paiki janara baḷi uḷidiruvudannu samarthisuva mattu adannu kāpāḍuva granthavāgide. Nīvinnu allāhanu iḷisiruva niyama prakāravē avara naḍuve tīrpu nīḍiri. Nim'ma baḷige satyavu bandiruvāga, nīvu avara apēkṣegaḷannu anusarisabēḍi. Nāvu nim'ma paiki pratiyobbarigū (pratiyondu samudāyakkū) nirdiṣṭa niyama hāgū dāriyondannu nigadi paḍisiddēve. Allāhanu bayasiddare nim'mellarannu ondē samudāya vāgisuttiddanu. Ādare avanu, nimage ēnannu nīḍiruvanō adara mūlakavē nim'mannu parīkṣisabayasuttāne. Nīvīga oḷitinalli paraspara spardhisiri. Konege nīvellarū allāhaneḍegē maraḷalikkide – āga avanu, nīvu bhinnate tāḷidda viṣayagaḷa kuritu nimage tiḷisuvanu
Surah Al-Maeda, Verse 47
وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَمُهَيۡمِنًا عَلَيۡهِۖ فَٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۖ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡ عَمَّا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡحَقِّۚ لِكُلّٖ جَعَلۡنَا مِنكُمۡ شِرۡعَةٗ وَمِنۡهَاجٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَعَلَكُمۡ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ وَلَٰكِن لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
Nīvinnu allāhanu iḷisikoṭṭiruva niyamakkanusāravāgiyē avara naḍuve tīrpu nīḍiri mattu avara apēkṣegaḷannu anusarisabēḍi. Allāhanu nimage iḷisikoṭṭiruva niyamada yāvudē bhāgada viṣayadalli avaru nim'mannu mōsagoḷisadante eccara vahisiri. Nimage tiḷidirali; allāhanu avara kelavu pāpagaḷa kāraṇa avarannu daṇḍisa bayasuttāne. Nijakkū janaralli heccinavaru avidhēyarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 48
وَأَنِ ٱحۡكُم بَيۡنَهُم بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَهُمۡ وَٱحۡذَرۡهُمۡ أَن يَفۡتِنُوكَ عَنۢ بَعۡضِ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ إِلَيۡكَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَٱعۡلَمۡ أَنَّمَا يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُصِيبَهُم بِبَعۡضِ ذُنُوبِهِمۡۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِ لَفَٰسِقُونَ
avarēnu, ajñāna kālada niyamavannu apēkṣisuttiddāreyē? Dr̥ḍha viśvāsa uḷḷavara pālige allāhana niyamakkinta uttama niyama bērāvudide
Surah Al-Maeda, Verse 49
أَفَحُكۡمَ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِ يَبۡغُونَۚ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ حُكۡمٗا لِّقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
viśvāsigaḷē, yahūdigaḷu mattu kraistarannu nīvu nim'ma pōṣakarāgi neccikoḷḷabēḍi. Avaru parasparara pālige mātra pōṣakarāgiruttāre. Nim'ma paiki, avarannu tam'ma pōṣakarāgi neccikoṇḍavanu khaṇḍita avarallobbanāgi biḍuvanu. Akramigaḷigantū allāhanu khaṇḍita sari dāri tōrisuvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 50
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡيَهُودَ وَٱلنَّصَٰرَىٰٓ أَوۡلِيَآءَۘ بَعۡضُهُمۡ أَوۡلِيَآءُ بَعۡضٖۚ وَمَن يَتَوَلَّهُم مِّنكُمۡ فَإِنَّهُۥ مِنۡهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
tam'ma manas'sugaḷalli rōgaviruvavaru avareḍege dhāvisi hōguvudannu nīvu kāṇuviri. ‘‘Nam'mannu kālacakravu bādhisītemba (āpatkāla bandītemba) bhaya namagide‘‘endu avaru hēḷuttāre. Nijavāgi, allāhanu (śīghradallē) vijayavannu tandu koḍuva athavā tanna kaḍeyinda ondu viśēṣa ādēśavannu kaḷuhisuva sādhyate ide. Āga avaru, tam'ma manas'sugaḷoḷage bacciṭṭiruva viṣayagaḷa kuritu paścāttāpa paḍabahudu
Surah Al-Maeda, Verse 51
فَتَرَى ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ يُسَٰرِعُونَ فِيهِمۡ يَقُولُونَ نَخۡشَىٰٓ أَن تُصِيبَنَا دَآئِرَةٞۚ فَعَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَ بِٱلۡفَتۡحِ أَوۡ أَمۡرٖ مِّنۡ عِندِهِۦ فَيُصۡبِحُواْ عَلَىٰ مَآ أَسَرُّواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ نَٰدِمِينَ
(anthavara kuritu) viśvāsigaḷu ‘‘nāvu nim'ma jotegiddēvendu allāhana hesaralli āṇe hāki hēḷuttiddavaru ivarē?‘‘Endu kēḷuttāre. Nijavāgi avara karmagaḷellavū vyarthavādavu mattu avaru ellavannū kaḷedu koṇḍavarādaru
Surah Al-Maeda, Verse 52
وَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ إِنَّهُمۡ لَمَعَكُمۡۚ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَأَصۡبَحُواْ خَٰسِرِينَ
Viśvāsigaḷē, nim'malli yārādarū tanna dharmadinda vimukhanāgiddare (avanige tiḷidirali;) allāhanu bahu bēganē innondu janāṅgavannu taruvanu – avanu avarannu prītisuttiruvanu mattu avaru avanannu prītisuttiruvaru. Avaru viśvāsigaḷa pālige saumyarāgiruvaru mattu dhikkārigaḷa pālige kaṭhiṇarāgiruvaru. Avaru allāhana mārgadalli hōrāḍuvavarāgiruvaru mattu mūdalisuvavara mūdalikege avaru an̄jalāraru. Idellā allāhana anugraha. Avanu idannu tānicchisidavarige dayapālisuttāne. Allāhanantu viśāla jñāna uḷḷavanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 53
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَن يَرۡتَدَّ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَسَوۡفَ يَأۡتِي ٱللَّهُ بِقَوۡمٖ يُحِبُّهُمۡ وَيُحِبُّونَهُۥٓ أَذِلَّةٍ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَعِزَّةٍ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ يُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا يَخَافُونَ لَوۡمَةَ لَآئِمٖۚ ذَٰلِكَ فَضۡلُ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
nijavāgi allāh, avana dūtaru mattu viśvāsigaḷu mātra nim'ma pōṣakarāgiddāre. Avaru (viśvāsigaḷu) namājh annu sthāpisuvavaru, jhakāt pāvatisuvavaru mattu (allāhaneduru) bāguvavarāgiruttāre
Surah Al-Maeda, Verse 54
إِنَّمَا وَلِيُّكُمُ ٱللَّهُ وَرَسُولُهُۥ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُمۡ رَٰكِعُونَ
allāh mattu avana dūtarannu hāgū viśvāsigaḷannu pōṣakarāgi neccikoṇḍavaru (tiḷidirali;) – allāhana paḍeyavarē khaṇḍita vijayigaḷāguvaru
Surah Al-Maeda, Verse 55
وَمَن يَتَوَلَّ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَإِنَّ حِزۡبَ ٱللَّهِ هُمُ ٱلۡغَٰلِبُونَ
viśvāsigaḷē, nimaginta mun̄ce grantha nīḍalāgiddavara paiki, nim'ma dharmavannu kēvala tamāṣeyāgi hāgū āṭavāgi kāṇuvavarannu mattu dhikkārigaḷannu nim'ma pōṣakarāgi neccikoḷḷabēḍi. Nīvu viśvāsigaḷāgiddare, allāhana bhaya uḷḷavarāgiri
Surah Al-Maeda, Verse 56
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَكُمۡ هُزُوٗا وَلَعِبٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَٱلۡكُفَّارَ أَوۡلِيَآءَۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
nīvu namājhige kare nīḍuvāga avaru adannu ondu tamāṣe hāgū āṭavembante kāṇuttāre – ēkendare avaru artha māḍikoḷḷuva janaralla
Surah Al-Maeda, Verse 57
وَإِذَا نَادَيۡتُمۡ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ ٱتَّخَذُوهَا هُزُوٗا وَلَعِبٗاۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَوۡمٞ لَّا يَعۡقِلُونَ
nīvu hēḷiri: Granthadavarē, nāvu allāhanalli, avanu nam'meḍege iḷisikoṭṭiruva sandēśadalli mattu ī hinde iḷisalāgidda sandēśadalli nambike uḷḷavaru embudannu biṭṭare nimage nam'ma virud'dha iruva hagetanavādarū ēnu? Nijavāgi avaralli heccinavaru avidhēyaru
Surah Al-Maeda, Verse 58
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ هَلۡ تَنقِمُونَ مِنَّآ إِلَّآ أَنۡ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلُ وَأَنَّ أَكۡثَرَكُمۡ فَٰسِقُونَ
Nīvu hēḷiri; allāhana baḷi idakkintalū (avidhēyarigintalū) keṭṭa nele yāradendu nānu nimage tiḷisalē? Allāhaninda ninditarādavaru, avana kōpakke pātrarādavaru hāgū avara paiki avanu yārannu kōtigaḷāgiyū, handigaḷāgiyū māḍidanō avaru mattu śaitānana dāsarādavaru. Avara neleyē tīrā nīca neleyāgiruvudu mattu avarē nēra mārgadinda tumbā dūra horaṭu hōdavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 59
قُلۡ هَلۡ أُنَبِّئُكُم بِشَرّٖ مِّن ذَٰلِكَ مَثُوبَةً عِندَ ٱللَّهِۚ مَن لَّعَنَهُ ٱللَّهُ وَغَضِبَ عَلَيۡهِ وَجَعَلَ مِنۡهُمُ ٱلۡقِرَدَةَ وَٱلۡخَنَازِيرَ وَعَبَدَ ٱلطَّـٰغُوتَۚ أُوْلَـٰٓئِكَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضَلُّ عَن سَوَآءِ ٱلسَّبِيلِ
avaru nim'ma baḷi bandāga, nāvu nambidevu ennuttāre. Nijavāgi avaru dhikkāradondigē oḷa bandiddaru mattu adarondigē maraḷi hōdaru. Avaru bacciṭṭiruva ellavannū allāhanu cennāgi ballanu
Surah Al-Maeda, Verse 60
وَإِذَا جَآءُوكُمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَقَد دَّخَلُواْ بِٱلۡكُفۡرِ وَهُمۡ قَدۡ خَرَجُواْ بِهِۦۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا كَانُواْ يَكۡتُمُونَ
avaralli heccinavaru pāpa hāgū drōhada kelasagaḷalli utsāha tōruvudannu mattu niṣid'dha vastugaḷannu tinnuvudannu nīvu kāṇuviri. Avaru māḍuttiruvudellavū tīrā keṭṭadu
Surah Al-Maeda, Verse 61
وَتَرَىٰ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَأَكۡلِهِمُ ٱلسُّحۡتَۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
(avara) dhārmika nētāraru mattu vidvānsaru avaru pāpada mātugaḷannāḍadante mattu niṣid'dhavāgiruvudannu tinnadante avarannēke taḍeyuvudilla? Avaru racisuttiruvudellavū tīrā keṭṭadu
Surah Al-Maeda, Verse 62
لَوۡلَا يَنۡهَىٰهُمُ ٱلرَّبَّـٰنِيُّونَ وَٱلۡأَحۡبَارُ عَن قَوۡلِهِمُ ٱلۡإِثۡمَ وَأَكۡلِهِمُ ٱلسُّحۡتَۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَصۡنَعُونَ
allāhana kaigaḷu kaṭṭive endu yahūdigaḷu hēḷuttāre. Kaṭṭalpaḍali avara kaigaḷu. Avara hēḷikeya kāraṇa avaru śapitarādaru. Nijavāgi allāhana kaigaḷu dhārāḷa viśālavāgive. Avanu tānicchisidante kharcu māḍuttāne. Nim'ma oḍeyanu nimagēnannu iḷisi koṭṭiruvanō adarindāgi avaralli heccinavara vidrōha mattu dhikkāravu mattaṣṭu heccalide. Nāvu punarut'thāna dinadavaregū avara naḍuve vaira mattu vaiṣamyavannu bittiruvevu. Avaru yud'dhada beṅkiyannu bhugilebbisidāga allāhanu adannu taṇisi biḍuttāne. Ādare avaru bhūmiyalli aśānti habbalu śramisuttalē iruttāre. Allāhanantu, aśānti habbuvavarannu khaṇḍita meccuvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 63
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ يَدُ ٱللَّهِ مَغۡلُولَةٌۚ غُلَّتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَلُعِنُواْ بِمَا قَالُواْۘ بَلۡ يَدَاهُ مَبۡسُوطَتَانِ يُنفِقُ كَيۡفَ يَشَآءُۚ وَلَيَزِيدَنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم مَّآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗاۚ وَأَلۡقَيۡنَا بَيۡنَهُمُ ٱلۡعَدَٰوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ كُلَّمَآ أَوۡقَدُواْ نَارٗا لِّلۡحَرۡبِ أَطۡفَأَهَا ٱللَّهُۚ وَيَسۡعَوۡنَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَسَادٗاۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
Granthadavaru viśvāsigaḷāgi, dharma niṣṭharāgi biṭṭiddare nāvu avarannu avara ella pāpagaḷinda muktagoḷisi biḍuttiddevu mattu anugrahagaḷē tumbiruva svarga tōṭagaḷoḷage avarannu sērisuttiddevu
Surah Al-Maeda, Verse 64
وَلَوۡ أَنَّ أَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَكَفَّرۡنَا عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَأَدۡخَلۡنَٰهُمۡ جَنَّـٰتِ ٱلنَّعِيمِ
ondu vēḷe avaru taurāt mattu in̄jīlgaḷannu hāgū (idīga) avarige avaroḍeyana kaḍeyinda ēnannu iḷisikoḍalāgideyō adannu (kurānannu) sthāpisiruttiddare avara mēlindalū avara kālaḍiyindalū avarige āhāravu haridu baruttittu. Avaralli madhyama niluvina ondu paṅgaḍavide. Ādare avaralli heccinavaru keṭṭaddannē māḍuvavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 65
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ أَقَامُواْ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِم مِّن رَّبِّهِمۡ لَأَكَلُواْ مِن فَوۡقِهِمۡ وَمِن تَحۡتِ أَرۡجُلِهِمۚ مِّنۡهُمۡ أُمَّةٞ مُّقۡتَصِدَةٞۖ وَكَثِيرٞ مِّنۡهُمۡ سَآءَ مَا يَعۡمَلُونَ
dūtarē, nimage nim'moḍeyana kaḍeyinda ēnannu iḷisikoḍalāgideyō adannu (janarige) talupisiri. Nīvu hāge māḍadiddare, nīvu avana pratinidhitvada hoṇeyannē īḍērisalillavendāguvudu. Allāhanu nim'mannu janarinda rakṣisuvanu. Allāhanu dhikkārigaḷige endū saridāriyannu tōruvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 66
۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلرَّسُولُ بَلِّغۡ مَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ وَإِن لَّمۡ تَفۡعَلۡ فَمَا بَلَّغۡتَ رِسَالَتَهُۥۚ وَٱللَّهُ يَعۡصِمُكَ مِنَ ٱلنَّاسِۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
hēḷiri; ‘‘granthadavarē, nīvu taurāt annu, in̄jīl annu mattu nim'ma oḍeyanu nim'meḍege iḷisikoṭṭiruvudannu sansthāpisuva tanaka nimage yāva neleyū illa.’’ Nijavāgi, nim'ma oḍeyana kaḍeyinda nim'meḍege iḷisi koḍalāgiruva sandēśavu avaralli (granthadavaralli) heccinavara vidrōha mattu dhikkāravannu mattaṣṭu hecciside. Nīvu dhikkārigaḷa viṣayadalli bēsarisabēḍi
Surah Al-Maeda, Verse 67
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَسۡتُمۡ عَلَىٰ شَيۡءٍ حَتَّىٰ تُقِيمُواْ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُم مِّن رَّبِّكُمۡۗ وَلَيَزِيدَنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُم مَّآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَ طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗاۖ فَلَا تَأۡسَ عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
khaṇḍitavāgiyū viśvāsigaḷu, yahūdigaḷu, sabayanaru mattu kraistaralli allāhana mēle hāgū antima dinada mēle nambike uḷḷavaru mattu satkarma māḍidavarige yāva bhayavū illa mattu avaru duḥkhisalāraru
Surah Al-Maeda, Verse 68
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلصَّـٰبِـُٔونَ وَٱلنَّصَٰرَىٰ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
nāvu isrā'īlara santatigaḷinda spaṣṭa karārannu paḍediddevu mattu nāvu avareḍege dūtarannu kaḷuhisidevu. Avara svēcchege virud'dhavāda yāvudādarū ādēśadondige dūtaru avara baḷige bandāgalellā avaralli kelavaru avarannu (dūtarannu) tiraskarisidaru mattu kelavaru avarannu kondu biṭṭaru
Surah Al-Maeda, Verse 69
لَقَدۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ وَأَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهِمۡ رُسُلٗاۖ كُلَّمَا جَآءَهُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُهُمۡ فَرِيقٗا كَذَّبُواْ وَفَرِيقٗا يَقۡتُلُونَ
(Tamage) yāvudē śikṣeyāgadendu avaru bhāvisiddaru. Mattu avaru kuruḍarū kivuḍarū āgiddaru. Konege allāhanu avareḍege olavu tōridanu. Ādarū avaralli heccinavaru kuruḍaru hāgū kivuḍarāgiyē iddaru. Allāhanantū avaru māḍuvudannella nōḍuttiruvavanē āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 70
وَحَسِبُوٓاْ أَلَّا تَكُونَ فِتۡنَةٞ فَعَمُواْ وَصَمُّواْ ثُمَّ تَابَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ ثُمَّ عَمُواْ وَصَمُّواْ كَثِيرٞ مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
khaṇḍitavāgiyū, maryamara putra masīhanē allāhanendu hēḷidavaru dhikkārigaḷāgi biṭṭaru. Nijavāgi masīharu (īsā a.) Hīge hēḷiddaru; isrā'īlara santatigaḷē, nanna oḍeyanū nim'ma oḍeyanū āgiruva allāhanannē nīvu ārādhisiri. Allāhana jote yārannādarū sērisuvavana pālige allāhanu khaṇḍitavāgiyū svargavannu niṣid'dhagoḷisiruvanu mattu narakavē avana neleyāgiruvudu. Akramigaḷa pālige yārū sahāyakarilla
Surah Al-Maeda, Verse 71
لَقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ هُوَ ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَۖ وَقَالَ ٱلۡمَسِيحُ يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبَّكُمۡۖ إِنَّهُۥ مَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ حَرَّمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ ٱلۡجَنَّةَ وَمَأۡوَىٰهُ ٱلنَّارُۖ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٖ
allāhanu mūvaralli obbanu endu hēḷidavaru khaṇḍita dhikkārigaḷādaru. Nijavāgi ēkaika pūjār'hana horatu bērārū pūjār'haralla. Avaru sadya tāvu ēnannu hēḷuttiruvarō adarinda dūra uḷiyadiddare, avarallina dhikkārigaḷige tumbā kaṭhiṇa śikṣe sigalide
Surah Al-Maeda, Verse 72
لَّقَدۡ كَفَرَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ ثَالِثُ ثَلَٰثَةٖۘ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّآ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۚ وَإِن لَّمۡ يَنتَهُواْ عَمَّا يَقُولُونَ لَيَمَسَّنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
avarēnu allāhana baḷi paścāttāpa paḍuvudillave mattu avanalli kṣame yācisuvudillave? Allāhanantu tumbā kṣamāśīla mattu karuṇāmayi āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 73
أَفَلَا يَتُوبُونَ إِلَى ٱللَّهِ وَيَسۡتَغۡفِرُونَهُۥۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
maryamara putra masīharu allāhana dūtarallade bērēnalla. Avariginta hindeyū dēvadūtariddaru. Avara tāyi (maryam) tumbā satyavanta mahiḷeyāgiddaru. Avaribbarū āhāra sēvisuttiddaru. Nāvu yāva rītiyalli avarige purāvegaḷannu vivarisikoḍuttiddēvembudannu nōḍiri mattu (iṣṭāgiyū) avaru ellellō aleyuttiruvudannu nōḍiri
Surah Al-Maeda, Verse 74
مَّا ٱلۡمَسِيحُ ٱبۡنُ مَرۡيَمَ إِلَّا رَسُولٞ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِ ٱلرُّسُلُ وَأُمُّهُۥ صِدِّيقَةٞۖ كَانَا يَأۡكُلَانِ ٱلطَّعَامَۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُبَيِّنُ لَهُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ ٱنظُرۡ أَنَّىٰ يُؤۡفَكُونَ
hēḷiri; nīvēnu allāhanannu biṭṭu, nimage yāvudē lābhavannāgali, naṣṭavannāgali māḍalāgadavarannu pūjisuvirā? Allāhanantu ellavannū kēḷuvavanu mattu ellavannū ballavanāgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 75
قُلۡ أَتَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَمۡلِكُ لَكُمۡ ضَرّٗا وَلَا نَفۡعٗاۚ وَٱللَّهُ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Hēḷiri; granthadavarē, nīvu satyakkedurāgi nim'ma dharmadalli atiśayavesagabēḍi mattu nīvu, ī hindeyē dāri tappiruvavara apēkṣegaḷannu anusarisabēḍi. Avaru anēkarannu dārigeḍisiddāre mattu svataḥ dāri tappidavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 76
قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَلَا تَتَّبِعُوٓاْ أَهۡوَآءَ قَوۡمٖ قَدۡ ضَلُّواْ مِن قَبۡلُ وَأَضَلُّواْ كَثِيرٗا وَضَلُّواْ عَن سَوَآءِ ٱلسَّبِيلِ
isrā'īlara santatigaḷa paiki dhikkārigaḷu dāvūdra bāyiyinda hāgū maryamara putra īsārinda śapitarādaru. Avaru avidhēyarāgiddudu mattu atirēkavesaguttiddudē idakke kāraṇavāgittu
Surah Al-Maeda, Verse 77
لُعِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَلَىٰ لِسَانِ دَاوُۥدَ وَعِيسَى ٱبۡنِ مَرۡيَمَۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
avaru duṣkr̥tyagaḷannu esagadante paraspararannu taḍeyuttiralilla. Avaru keṭṭaddannē māḍuttiddaru
Surah Al-Maeda, Verse 78
كَانُواْ لَا يَتَنَاهَوۡنَ عَن مُّنكَرٖ فَعَلُوهُۚ لَبِئۡسَ مَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
avaralli heccinavaru dhikkārigaḷannu tam'ma pōṣakarāgisikoṇḍiruvudannu nīvu kāṇuttīri. Avaru tamagāgi kēvala keḍukannu mātra munde kaḷuhisiddāre. Idarindāgi allāhanu avara bagge kōpagoṇḍiruvanu mattu avaru sadā kāla yātaneyalliruvaru
Surah Al-Maeda, Verse 79
تَرَىٰ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ يَتَوَلَّوۡنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ لَبِئۡسَ مَا قَدَّمَتۡ لَهُمۡ أَنفُسُهُمۡ أَن سَخِطَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡ وَفِي ٱلۡعَذَابِ هُمۡ خَٰلِدُونَ
ondu vēḷe avaru allāhanalli, dūtaralli mattu avareḍege iḷisi koḍalāgiruva sandēśadalli nambike uḷḷavarāgiddare, ī rīti avarannu (dhikkārigaḷu) tam'ma pōṣakarāgisikoḷḷuttiralilla. Ādare avaralli heccinavaru avidhēyarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 80
وَلَوۡ كَانُواْ يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلنَّبِيِّ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مَا ٱتَّخَذُوهُمۡ أَوۡلِيَآءَ وَلَٰكِنَّ كَثِيرٗا مِّنۡهُمۡ فَٰسِقُونَ
janara paiki yahūdigaḷu mattu bahudēvārādhakaru viśvāsigaḷa virud'dha heccu śatrutva uḷḷavarāgiruvudannu nīvu kāṇuviri. Hāgeyē ‘‘nāvu kraistaru’’ endu hēḷuvavarannu nīvu viśvāsigaḷa jote heccina snēha uḷḷavarāgi kāṇuviri. Idēkendare avara naḍuve nisvārtha dharma sēvakaru hāgū sādhugaḷiddāre mattu avaru ahaṅkāra paḍuvavaralla
Surah Al-Maeda, Verse 81
۞لَتَجِدَنَّ أَشَدَّ ٱلنَّاسِ عَدَٰوَةٗ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلۡيَهُودَ وَٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۖ وَلَتَجِدَنَّ أَقۡرَبَهُم مَّوَدَّةٗ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّا نَصَٰرَىٰۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّ مِنۡهُمۡ قِسِّيسِينَ وَرُهۡبَانٗا وَأَنَّهُمۡ لَا يَسۡتَكۡبِرُونَ
dūtareḍege iḷisikoḍalāgiruva sandēśavannu kēḷidāga, avaru satyavannu gurutisiddarinda avara kaṇṇugaḷalli kaṇṇīru ukkuvudannu nīvu kāṇuttīri. Avaru hēḷuttāre; ‘‘nam'moḍeyā, nāvu nambidevu. Nam'ma hesarannu (satyada para) sākṣigaḷa jote bare’’
Surah Al-Maeda, Verse 82
وَإِذَا سَمِعُواْ مَآ أُنزِلَ إِلَى ٱلرَّسُولِ تَرَىٰٓ أَعۡيُنَهُمۡ تَفِيضُ مِنَ ٱلدَّمۡعِ مِمَّا عَرَفُواْ مِنَ ٱلۡحَقِّۖ يَقُولُونَ رَبَّنَآ ءَامَنَّا فَٱكۡتُبۡنَا مَعَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
‘‘Allāhanannu hāgū nam'ma baḷige bandiruva satyavannu nāvēke nambabāradu? Nāvantu, nam'moḍeyanu nam'mannu sajjanara sālige sērisabēkendu hambalisuttiddēve’’
Surah Al-Maeda, Verse 83
وَمَا لَنَا لَا نُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَمَا جَآءَنَا مِنَ ٱلۡحَقِّ وَنَطۡمَعُ أَن يُدۡخِلَنَا رَبُّنَا مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلصَّـٰلِحِينَ
avara ī hēḷikeya phalavāgi allāhanu avarige, taḷadalli nadigaḷu hariyuttiruva tōṭagaḷannu dayapālisidanu. Avaru avugaḷalli sadā kāla iruvaru. Idu sajjanarigiruva pratiphala
Surah Al-Maeda, Verse 84
فَأَثَٰبَهُمُ ٱللَّهُ بِمَا قَالُواْ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
dhikkārigaḷu mattu nam'ma vacanagaḷannu tiraskarisidavaru – narakadavarāgiddāre
Surah Al-Maeda, Verse 85
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَحِيمِ
viśvāsigaḷē, allāhanu nimage sam'matagoḷisiruva nirmala vastugaḷannu niṣid'dhavendu parigaṇisabēḍi mattu miti mīrabēḍi. Miti mīruvavarannu allāhanu khaṇḍita meccuvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 86
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُحَرِّمُواْ طَيِّبَٰتِ مَآ أَحَلَّ ٱللَّهُ لَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
allāhanu nimage nīḍiruva sam'mata hāgū śud'dha āhāravannu tinniri mattu nīvu nambuva ā allāhanige sadā an̄jiri
Surah Al-Maeda, Verse 87
وَكُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ حَلَٰلٗا طَيِّبٗاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ أَنتُم بِهِۦ مُؤۡمِنُونَ
nīvu kēvala tamāṣeyāgi māḍida pratijñegaḷigāgi allāhanu nim'mannu vicārisalāranu. Ādare nīvu māḍida gambhīra pratijñegaḷa kuritu avanu khaṇḍita nim'mannu vicārisuvanu. (Antaha pratijñe muridare) adakke parihāravāgi nīvu nim'ma maneyavarige uṇisuvantaha madhyama maṭṭada bhōjanavannu hattu mandi baḍavarige uṇisabēku athavā avarige (aṣṭu mandige) baṭṭe uḍisabēku athavā obba gulāmanannu dāsyadinda muktagoḷisabēku. Idannu māḍalāgadavanu mūru dina upavāsa ācarisabēku. Idu, nīvu pratijñe māḍida baḷika pratijñeyannu muridudakke parihāravāgide. Nim'ma pratijñegaḷannu sadā pālisiri. Nīvu sadā kr̥tajñarāgirabēkendu, ī rīti allāhanu nimage tanna ādēśagaḷannu vivarisikoḍuttāne
Surah Al-Maeda, Verse 88
لَا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا عَقَّدتُّمُ ٱلۡأَيۡمَٰنَۖ فَكَفَّـٰرَتُهُۥٓ إِطۡعَامُ عَشَرَةِ مَسَٰكِينَ مِنۡ أَوۡسَطِ مَا تُطۡعِمُونَ أَهۡلِيكُمۡ أَوۡ كِسۡوَتُهُمۡ أَوۡ تَحۡرِيرُ رَقَبَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖۚ ذَٰلِكَ كَفَّـٰرَةُ أَيۡمَٰنِكُمۡ إِذَا حَلَفۡتُمۡۚ وَٱحۡفَظُوٓاْ أَيۡمَٰنَكُمۡۚ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
viśvāsigaḷē, madya, jūjāṭa, vigrahagaḷu mattu dāḷadāṭa ivellā śaitānana malina caṭuvaṭikegaḷāgive. Nīvu vijayigaḷāgalu avellavugaḷinda dūra uḷiyiri
Surah Al-Maeda, Verse 89
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡخَمۡرُ وَٱلۡمَيۡسِرُ وَٱلۡأَنصَابُ وَٱلۡأَزۡلَٰمُ رِجۡسٞ مِّنۡ عَمَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِ فَٱجۡتَنِبُوهُ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
Śaitānanantu madya hāgū jūjugaḷa mūlaka nim'ma naḍuve dvēṣa hāgū hagetanavannu beḷesabayasuttāne mattu nim'mannu allāhana nenapininda hāgū namājhninda taḍeyabayasuttāne. Āddarinda innādarū nīvu (avugaḷinda) dūra uḷiyuvirā
Surah Al-Maeda, Verse 90
إِنَّمَا يُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُوقِعَ بَيۡنَكُمُ ٱلۡعَدَٰوَةَ وَٱلۡبَغۡضَآءَ فِي ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِ وَيَصُدَّكُمۡ عَن ذِكۡرِ ٱللَّهِ وَعَنِ ٱلصَّلَوٰةِۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّنتَهُونَ
nīvu allāhana ājñāpālane māḍiri hāgū dūtara ājñāpālane māḍiri mattu (keḍukugaḷa virud'dha) sadā jāgr̥tarāgiri. Nīvinnu tirugi nintare, nimage tiḷidirali, nam'ma dūtara mēliruvudu spaṣṭavāgi sandēśa talupisi biḍuva hoṇe mātra
Surah Al-Maeda, Verse 91
وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَٱحۡذَرُواْۚ فَإِن تَوَلَّيۡتُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا عَلَىٰ رَسُولِنَا ٱلۡبَلَٰغُ ٱلۡمُبِينُ
satyavannu nambi satkarmagaḷannu māḍuttiruvavaru (gatakāladalli) ēnannu tindiddarū, avaru dharmaniṣṭharū, viśvāsigaḷū āgiddu satkarmagaḷannu māḍuttiruvavarāgiddare mattu sadā dharmaniṣṭharū, satyadalli nambike uḷḷavarū, keḍukugaḷinda dūra uḷiyuvavarū, saujan'ya tōruvavarū āgiddare, avara mēle pāpavēnilla. Allāhanu satkarmigaḷannu prītisuttāne
Surah Al-Maeda, Verse 92
لَيۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جُنَاحٞ فِيمَا طَعِمُوٓاْ إِذَا مَا ٱتَّقَواْ وَّءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ ثُمَّ ٱتَّقَواْ وَّءَامَنُواْ ثُمَّ ٱتَّقَواْ وَّأَحۡسَنُواْۚ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
viśvāsigaḷē, kaṇṇāre kāṇade tannannu yāru an̄juttārembudannu ariyalikkāgi nim'ma kaigaḷa hāgū nim'ma īṭigaḷa vyāptige bandiruva bēṭeya prāṇiya mūlaka allāhanu nim'mannu khaṇḍita parīkṣisuvanu. Iṣṭāgiyū mēre mīri hōguvātanige kaṭhiṇa śikṣe kādide
Surah Al-Maeda, Verse 93
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَيَبۡلُوَنَّكُمُ ٱللَّهُ بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلصَّيۡدِ تَنَالُهُۥٓ أَيۡدِيكُمۡ وَرِمَاحُكُمۡ لِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ مَن يَخَافُهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Viśvāsigaḷē, nīvu ‘ihrām’na sthitiyalliruvāga bēṭeya prāṇiyannu kollabēḍi. Innu nim'ma paiki yārādarū uddēśapūrvaka adannu kondiddare – avanu konda prāṇige samanāgiruva nāḍaprāṇiyē adakke parihāravāgide. Ī viṣayadalli nim'mallina ibbaru n'yāyavantaru tīrpu nīḍali. Ī parihāravannu kāṇikeyāgi ka'aba: Bhavanakke talupisabēku. Athavā (parihāravāgi) kelavu baḍavarige āhāra uṇisabēku. Athavā, adakke samanāguvaṣṭu upavāsa ācarisabēku. Avanu tanna kr̥tyada phalavannu anubhavisalendu (idannu vidhisalāgide). Hinde gatisi hōdudannellā allāhanu kṣamisiruvanu. Idīga adannē punarāvartisuvavara virud'dha allāhanu pratīkāra tīrisuvanu. Allāhanu bhārī prabalanū pratīkāra tīrisaballavanū āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 94
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡتُلُواْ ٱلصَّيۡدَ وَأَنتُمۡ حُرُمٞۚ وَمَن قَتَلَهُۥ مِنكُم مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآءٞ مِّثۡلُ مَا قَتَلَ مِنَ ٱلنَّعَمِ يَحۡكُمُ بِهِۦ ذَوَا عَدۡلٖ مِّنكُمۡ هَدۡيَۢا بَٰلِغَ ٱلۡكَعۡبَةِ أَوۡ كَفَّـٰرَةٞ طَعَامُ مَسَٰكِينَ أَوۡ عَدۡلُ ذَٰلِكَ صِيَامٗا لِّيَذُوقَ وَبَالَ أَمۡرِهِۦۗ عَفَا ٱللَّهُ عَمَّا سَلَفَۚ وَمَنۡ عَادَ فَيَنتَقِمُ ٱللَّهُ مِنۡهُۚ وَٱللَّهُ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٍ
(ihrāmina sthitiyalli) kaḍalina bēṭeyannu nim'ma pālige sam'matisalāgide. Adara āhāravu nimage hāgū kaḍala prayāṇikarige upayuktavāgide. Nīvu ‘ihrām’na sthitiyalliruvāga bhūbhāgada bēṭeyu nim'ma pālige niṣid'dhavāgide. Nīvu allāhanige an̄jiri. Konege avana baḷiyē nim'mellarannu oṭṭu sērisalāguvudu
Surah Al-Maeda, Verse 95
أُحِلَّ لَكُمۡ صَيۡدُ ٱلۡبَحۡرِ وَطَعَامُهُۥ مَتَٰعٗا لَّكُمۡ وَلِلسَّيَّارَةِۖ وَحُرِّمَ عَلَيۡكُمۡ صَيۡدُ ٱلۡبَرِّ مَا دُمۡتُمۡ حُرُمٗاۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
allāhanu pavitra bhavana ka'aba:Vannu mānavara āśraya dhāmavāgisiruvanu. Hāgeyē, pavitra tiṅgaḷugaḷu, baliprāṇi mattu koraḷapaṭṭiyiruva (harakeya) prāṇigaḷu (avana saṅkētagaḷāgive). Ākāśagaḷalli mattu bhūmiyalliruva ellavannū allāhanu ballanu mattu allāhanu pratiyondu viṣayada jñāna uḷḷavanu embudu nimage tiḷidirabēkendu (idannellā nimage vivarisalāguttide)
Surah Al-Maeda, Verse 96
۞جَعَلَ ٱللَّهُ ٱلۡكَعۡبَةَ ٱلۡبَيۡتَ ٱلۡحَرَامَ قِيَٰمٗا لِّلنَّاسِ وَٱلشَّهۡرَ ٱلۡحَرَامَ وَٱلۡهَدۡيَ وَٱلۡقَلَـٰٓئِدَۚ ذَٰلِكَ لِتَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَأَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٌ
nimage tiḷidirali – allāhanu bhārī kaṭhiṇa śikṣe nīḍuvavanāgiddāne mattu adē vēḷe allāhanu tumbā kṣamāśīlanū, karuṇāmayiyū āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 97
ٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ وَأَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
dūtara mēliruvudu (sandēśavannu) talupisuva hoṇegārike mātra. Nīvu prakaṭapaḍisuttiruva mattu nīvu bacciḍuttiruva ellavannū allāhanu ballanu
Surah Al-Maeda, Verse 98
مَّا عَلَى ٱلرَّسُولِ إِلَّا ٱلۡبَلَٰغُۗ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا تَكۡتُمُونَ
Hēḷiri; malina mattu nirmalavu samānavāgalu sādhyavilla. Mālin'yada bāhuḷyavu nimageṣṭu adbhutavenisidarū sariyē. Āddarinda, bud'dhivantarē, nīvu sadā allāhana bhayabhakti uḷḷavarāgiri – nīvu vijayigaḷāgabahudu
Surah Al-Maeda, Verse 99
قُل لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡخَبِيثُ وَٱلطَّيِّبُ وَلَوۡ أَعۡجَبَكَ كَثۡرَةُ ٱلۡخَبِيثِۚ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
viśvāsigaḷē, nimage tiḷisidare nimage keṭṭadenisuvantaha viṣayagaḷa kuritu praśnisabēḍi. Kurān iḷiyuttiruva vēḷe nīvu antaha viṣayagaḷannu kēḷidare avugaḷannu nimage tiḷisalāguvudu. Allāhanu avugaḷannu kṣamisiruvanu. Allāhanantu tumbā kṣamāśīlanū sanyamiyū āgiddāne
Surah Al-Maeda, Verse 100
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَسۡـَٔلُواْ عَنۡ أَشۡيَآءَ إِن تُبۡدَ لَكُمۡ تَسُؤۡكُمۡ وَإِن تَسۡـَٔلُواْ عَنۡهَا حِينَ يُنَزَّلُ ٱلۡقُرۡءَانُ تُبۡدَ لَكُمۡ عَفَا ٱللَّهُ عَنۡهَاۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
nimaginta hindina janāṅgagaḷū antaha praśnegaḷannu kēḷiddaru. Ādare ā baḷika avaru adannu (satyavannu) dhikkarisuvavarādaru
Surah Al-Maeda, Verse 101
قَدۡ سَأَلَهَا قَوۡمٞ مِّن قَبۡلِكُمۡ ثُمَّ أَصۡبَحُواْ بِهَا كَٰفِرِينَ
bahīraḥ, sāyibaḥ, vasīlā mattu hām – ivara paiki yārannū allāhanu (pūjyarāgi) nēmisilla. Nijavāgi dhikkārigaḷu allāhana mēle ārōpagaḷannu horisuttāre. Avaralli heccinavaru ālōcisuvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 102
مَا جَعَلَ ٱللَّهُ مِنۢ بَحِيرَةٖ وَلَا سَآئِبَةٖ وَلَا وَصِيلَةٖ وَلَا حَامٖ وَلَٰكِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَأَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
allāhanu iḷisikoṭṭiruva sandēśadeḍege mattu dēvadūtareḍege banniri endu avaroḍane hēḷidāga avaru, ‘‘nāvu nam'ma pūrvajarannu yāva dāriyalli kaṇḍiruvevō, aduvē namage sāku’’ ennuttāre. Avara pūrvajaru ēnannū ariyadavaru hāgū sanmārga paḍeyadavarāgiddarū (avarige ā dāri sākē)
Surah Al-Maeda, Verse 103
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ قَالُواْ حَسۡبُنَا مَا وَجَدۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
viśvāsigaḷē, nīvu svataḥ nim'ma kuritu cintisiri. Nīvu sanmārgadalliddare, dāri tappidavaninda nimagēnū naṣṭavāgadu. Konege nīvellarū allāhana baḷigē maraḷuviri. Nīvu ēnella māḍuttiddirembudannu (alli) avanu nimage tiḷisuvanu
Surah Al-Maeda, Verse 104
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ عَلَيۡكُمۡ أَنفُسَكُمۡۖ لَا يَضُرُّكُم مَّن ضَلَّ إِذَا ٱهۡتَدَيۡتُمۡۚ إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡ جَمِيعٗا فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Viśvāsigaḷē, nim'malli yārādarobbara maraṇavu samīpisiddare, avanu uyilannu bōdhisuva vēḷe nim'moḷagina ibbaru n'yāyavantaru sākṣigaḷāgali. Athavā, nīvu bhūmiyalli prayāṇisuttiruvāga nimage maraṇada āpattu edurādare, nim'ma pāḷayada horagina ibbaru (sākṣigaḷāgali). Nimage sanśayaviddare, nīvu namājhna baḷika avarannu taḍedu nillisiri mattu avaribbaru allāhana āṇe hāki ‘‘nāvu idannu (sākṣavannu) yāvudē belege māralārevu – viṣayavu āptarige sambandhisiddādarū sariyē. Mattu nāvu allāhana sākṣavannu maremācalārevu. Hāge māḍidare nāvu pāpigaḷāguvevu’’ endu pramāṇa māḍali
Surah Al-Maeda, Verse 105
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ شَهَٰدَةُ بَيۡنِكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ حِينَ ٱلۡوَصِيَّةِ ٱثۡنَانِ ذَوَا عَدۡلٖ مِّنكُمۡ أَوۡ ءَاخَرَانِ مِنۡ غَيۡرِكُمۡ إِنۡ أَنتُمۡ ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَأَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةُ ٱلۡمَوۡتِۚ تَحۡبِسُونَهُمَا مِنۢ بَعۡدِ ٱلصَّلَوٰةِ فَيُقۡسِمَانِ بِٱللَّهِ إِنِ ٱرۡتَبۡتُمۡ لَا نَشۡتَرِي بِهِۦ ثَمَنٗا وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰ وَلَا نَكۡتُمُ شَهَٰدَةَ ٱللَّهِ إِنَّآ إِذٗا لَّمِنَ ٱلۡأٓثِمِينَ
taruvāya avaribbarū satyavannu maremācuva pāpa kr̥tyavannu esagiruvarendu tiḷidu bandare, avara sthānadalli, hakkuvan̄citara paiki mr̥ta vyaktige heccu nikaṭa bandhugaḷāgiruva ibbaru sākṣigaḷāgi nillali. Avaribbaru allāhana āṇe hāki, ‘‘nam'ma sākṣavu avaribbara sākṣakkinta heccu pakvavāgide. Nāvu yāvudē atirēkavannesagilla. Ondu vēḷe nāvu hāge māḍidare, nāvu akramigaḷa sālige sēruvevu’’ endu pramāṇa māḍali
Surah Al-Maeda, Verse 106
فَإِنۡ عُثِرَ عَلَىٰٓ أَنَّهُمَا ٱسۡتَحَقَّآ إِثۡمٗا فَـَٔاخَرَانِ يَقُومَانِ مَقَامَهُمَا مِنَ ٱلَّذِينَ ٱسۡتَحَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَوۡلَيَٰنِ فَيُقۡسِمَانِ بِٱللَّهِ لَشَهَٰدَتُنَآ أَحَقُّ مِن شَهَٰدَتِهِمَا وَمَا ٱعۡتَدَيۡنَآ إِنَّآ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
ī rīti avaru sariyāda sākṣa hēḷuva athavā tam'ma sākṣavu (itarara) sākṣada munde tiraskr̥tavādītendu an̄juva sādhyate adhikavide. Allāhanige an̄jiri hāgū ālisiri. Allāhanu avidhēyarige saridāriyannu tōrisuvudilla
Surah Al-Maeda, Verse 107
ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَن يَأۡتُواْ بِٱلشَّهَٰدَةِ عَلَىٰ وَجۡهِهَآ أَوۡ يَخَافُوٓاْ أَن تُرَدَّ أَيۡمَٰنُۢ بَعۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡمَعُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡفَٰسِقِينَ
allāhanu ella dūtarannu ondeḍe sērisuva dina, avaroḍane, ‘‘nimagēnu uttara sikkitu?’’ Endu kēḷuvanu. Avaru ‘‘namage tiḷiyadu. Nīnantu ella gupta vicāragaḷannu khacitavāgi ballavanāgiruve’’ ennuvaru
Surah Al-Maeda, Verse 108
۞يَوۡمَ يَجۡمَعُ ٱللَّهُ ٱلرُّسُلَ فَيَقُولُ مَاذَآ أُجِبۡتُمۡۖ قَالُواْ لَا عِلۡمَ لَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
Allāhanu hēḷidanu; ‘‘ō maryamara putra īsā! Nim'ma mēle hāgū nim'ma tāyiya mēle nānu tōrida anugrahavannu smarisiri. Nānu pavitra ātma (jibrīl)na mūlaka nimage neravādāga, nīvu toṭṭilindalū, (ā baḷika) beḷeda baḷikavū janaroḍane mātanāḍidiri. Hāgeyē, nānu nimage grantha hāgū jāṇmeyannu mattu taurāt hāgū in̄jīlgaḷannu kalisikoṭṭenu mattu nīvu nanna ādēśadante maṇṇininda pakṣiya rūpavannu racisidiri hāgū nīvu adaroḷage ūdidāga adu nanna ādēśadante hāruva pakṣiyāgi biḍuttittu. Hāgeyē, huṭṭu kuruḍarannu mattu kuṣṭharōgigaḷannu nīvu nanna ādēśadante guṇapaḍisi biḍuttiddiri. Mattu nanna ādēśadante nīvu mr̥tarannu (gōriyinda) jīvanta horategeyuttiddiri. Nīvu spaṣṭa purāvegaḷondige isrā'īlara santatigaḷa baḷige bandiddāga (nim'ma mēle kai ettadante) avarannu nānu taḍediddenu. Avarallina dhikkārigaḷu, ‘‘idu spaṣṭa māṭagārikeyallade bērēnū alla’’ endaru
Surah Al-Maeda, Verse 109
إِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱذۡكُرۡ نِعۡمَتِي عَلَيۡكَ وَعَلَىٰ وَٰلِدَتِكَ إِذۡ أَيَّدتُّكَ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِ تُكَلِّمُ ٱلنَّاسَ فِي ٱلۡمَهۡدِ وَكَهۡلٗاۖ وَإِذۡ عَلَّمۡتُكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَۖ وَإِذۡ تَخۡلُقُ مِنَ ٱلطِّينِ كَهَيۡـَٔةِ ٱلطَّيۡرِ بِإِذۡنِي فَتَنفُخُ فِيهَا فَتَكُونُ طَيۡرَۢا بِإِذۡنِيۖ وَتُبۡرِئُ ٱلۡأَكۡمَهَ وَٱلۡأَبۡرَصَ بِإِذۡنِيۖ وَإِذۡ تُخۡرِجُ ٱلۡمَوۡتَىٰ بِإِذۡنِيۖ وَإِذۡ كَفَفۡتُ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ عَنكَ إِذۡ جِئۡتَهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡهُمۡ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
nānu havārigaḷige (īsāra śiṣyarige), nannallū nanna dūtarallū nambike iḍiri emba divya sandēśavannu kaḷisidāga avaru ‘‘nāvu nambidevu. Nīnu sākṣiyāgiru, khaṇḍitavāgiyū nāvu muslimarādevu’’ endiddaru
Surah Al-Maeda, Verse 110
وَإِذۡ أَوۡحَيۡتُ إِلَى ٱلۡحَوَارِيِّـۧنَ أَنۡ ءَامِنُواْ بِي وَبِرَسُولِي قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَٱشۡهَدۡ بِأَنَّنَا مُسۡلِمُونَ
(munde) havārigaḷu ‘‘ō maryamara putra īsā, ākāśadinda namagondu bhōjana tumbida taṭṭeyannu iḷisikoḍalu nim'ma oḍeyanige sādhyave?’’ Endu kēḷidāga avaru (īsā) ‘‘nīvu satyadalli nambike uḷḷavarāgiddare, allāhanige an̄juttaliri’’ endaru
Surah Al-Maeda, Verse 111
إِذۡ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ هَلۡ يَسۡتَطِيعُ رَبُّكَ أَن يُنَزِّلَ عَلَيۡنَا مَآئِدَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِۖ قَالَ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
avaru (havārigaḷu) hēḷidaru; ‘‘nāvu adarinda (ā taṭṭeyinda) uṇṇuttā nam'ma manas'sugaḷannu tr̥ptipaḍisuttirabēku mattu nīvu nam'ma munde satyavannē hēḷiddirembudu namage (khacitavāgi) tiḷidu nāvu adakke sākṣigaḷāgabēkembudu nam'ma apēkṣeyāgide’’
Surah Al-Maeda, Verse 112
قَالُواْ نُرِيدُ أَن نَّأۡكُلَ مِنۡهَا وَتَطۡمَئِنَّ قُلُوبُنَا وَنَعۡلَمَ أَن قَدۡ صَدَقۡتَنَا وَنَكُونَ عَلَيۡهَا مِنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
Maryamara putra īsā hēḷidaru; ‘‘ō allāh, nam'moḍeyā, namage ākāśadinda bhōjana tumbida ondu taṭṭeyannu iḷisikoḍu. Adu nam'ma modaligarigū koneyavarigū sambhramavāgali mattu adu ninna vatiyinda ondu purāveyāgali. Namage nīnu āhāravannu dayapālisu. Nīnē atyuttama āhāra nīḍuvavanu’’
Surah Al-Maeda, Verse 113
قَالَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ ٱللَّهُمَّ رَبَّنَآ أَنزِلۡ عَلَيۡنَا مَآئِدَةٗ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ تَكُونُ لَنَا عِيدٗا لِّأَوَّلِنَا وَءَاخِرِنَا وَءَايَةٗ مِّنكَۖ وَٱرۡزُقۡنَا وَأَنتَ خَيۡرُ ٱلرَّـٰزِقِينَ
allāhanu hēḷidanu; ‘‘nānu khaṇḍita adannu nimage iḷisikoḍuvenu. Ādare ā baḷikavū nim'malli yārādarū dhikkāriyādare, ātanige nānu sarvajagattinalli yārigū nīḍillada śikṣeyannu nīḍuvenu’’
Surah Al-Maeda, Verse 114
قَالَ ٱللَّهُ إِنِّي مُنَزِّلُهَا عَلَيۡكُمۡۖ فَمَن يَكۡفُرۡ بَعۡدُ مِنكُمۡ فَإِنِّيٓ أُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا لَّآ أُعَذِّبُهُۥٓ أَحَدٗا مِّنَ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(paralōkadalli) allāhanu; ‘‘maryamara putra īsā, nīvēnu janaroḍane – allāhanannu biṭṭu nannannu mattu nanna tāyiyannu dēvarāgisikoḷḷiri – endu hēḷiddirā?’’ Endu kēḷidāga avaru (īsā) hēḷuvaru; ‘‘nīnu pāvananu. Nanage hēḷalu hakkē illadantaha mātannu hēḷalu nanninda sādhyavilla. Ondu vēḷe nānu hāgēnādarū hēḷiddare ninage adara ariviruttittu. Nanna manadoḷage iruvudellavū ninage tiḷidide. Ninna manadoḷagiruva yāvudū nanage tiḷiyadu. Nīnantu ella gupta vicāragaḷannū khaṇḍita ballavanu’’
Surah Al-Maeda, Verse 115
وَإِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ءَأَنتَ قُلۡتَ لِلنَّاسِ ٱتَّخِذُونِي وَأُمِّيَ إِلَٰهَيۡنِ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ قَالَ سُبۡحَٰنَكَ مَا يَكُونُ لِيٓ أَنۡ أَقُولَ مَا لَيۡسَ لِي بِحَقٍّۚ إِن كُنتُ قُلۡتُهُۥ فَقَدۡ عَلِمۡتَهُۥۚ تَعۡلَمُ مَا فِي نَفۡسِي وَلَآ أَعۡلَمُ مَا فِي نَفۡسِكَۚ إِنَّكَ أَنتَ عَلَّـٰمُ ٱلۡغُيُوبِ
‘‘nīnu nanage ādēśisiruvudara horatu bērēnannū nānu avarige hēḷilla. – Nanna oḍeyanū nim'ma oḍeyanū agiruva allāhanannē ārādhisiri (endaṣṭē nānu hēḷidde). Nānu avara naḍuve iddaṣṭu kāla avara viṣayadalli nānē sākṣiyāgidde. Taruvāya nīnu nannannu mēlettikoṇḍa baḷika nīnē avara mēlvicārakanāgidde. Nīnantū pratiyondu viṣayakkū sākṣiyāgiruve’’
Surah Al-Maeda, Verse 116
مَا قُلۡتُ لَهُمۡ إِلَّا مَآ أَمَرۡتَنِي بِهِۦٓ أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبَّكُمۡۚ وَكُنتُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا مَّا دُمۡتُ فِيهِمۡۖ فَلَمَّا تَوَفَّيۡتَنِي كُنتَ أَنتَ ٱلرَّقِيبَ عَلَيۡهِمۡۚ وَأَنتَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدٌ
‘‘nīnīga avarannu śikṣisuvudādare, avaru ninna dāsaru. Innu nīnu avarannu kṣamisuvudādare nīnantu pracaṇḍanū, yuktivantanū āgiruve’’
Surah Al-Maeda, Verse 117
إِن تُعَذِّبۡهُمۡ فَإِنَّهُمۡ عِبَادُكَۖ وَإِن تَغۡفِرۡ لَهُمۡ فَإِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Allāhanu hēḷuvanu; indina dinavu satyavantarige avara satyavu lābhavodagisuva dinavāgide. Avarigāgi, taḷa bhāgadalli nadigaḷu hariyuttiruvantaha tōṭagaḷive. Avaru sadākāla avugaḷalliruvaru. Allāhanu avarinda santuṣṭanādanu mattu avaru allāhaninda santuṣṭarādaru. Iduvē mahā vijaya
Surah Al-Maeda, Verse 118
قَالَ ٱللَّهُ هَٰذَا يَوۡمُ يَنفَعُ ٱلصَّـٰدِقِينَ صِدۡقُهُمۡۚ لَهُمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ رَّضِيَ ٱللَّهُ عَنۡهُمۡ وَرَضُواْ عَنۡهُۚ ذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ
ākāśagaḷa hāgū bhūmiya mattu avugaḷa naḍuve iruva ellavugaḷa mālakatvavu allāhanige sēride. Avanantu ellavannū māḍaballanu
Surah Al-Maeda, Verse 119
لِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا فِيهِنَّۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرُۢ
ella praśanse allāhanige. Avanē, ākāśagaḷannu hāgū bhūmiyannu sr̥ṣṭisidavanu mattu kattalugaḷannu hāgū beḷakannu rūpisidavanu. Iṣṭāgiyū dhikkārigaḷu (an'yarannu) tam'ma oḍeyanige samānarendu parigaṇisuttāre
Surah Al-Maeda, Verse 120