Surah Al-Anaam - Kannada Translation by Abdussalam Puthige
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَجَعَلَ ٱلظُّلُمَٰتِ وَٱلنُّورَۖ ثُمَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
avanē nim'mannu maṇṇininda sr̥ṣṭisidavanu hāgū ā baḷika (nim'ma maraṇakke) ondu samayavannu nigadigoḷisidavanu. Avana baḷiyantu (elladakkū) samayavu niścitavāgide. Ādare nīvu sanśayisuttiruviri
Surah Al-Anaam, Verse 1
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن طِينٖ ثُمَّ قَضَىٰٓ أَجَلٗاۖ وَأَجَلٞ مُّسَمًّى عِندَهُۥۖ ثُمَّ أَنتُمۡ تَمۡتَرُونَ
ākāśagaḷallū bhūmiyallū ā allāhanē iruvanu. Nim'ma gupta hāgū bahiraṅgavāda ella saṅgatigaḷannū avanu ballanu mattu nīvu ēnannu sampādisuttiruviri embudū avanige tiḷidide
Surah Al-Anaam, Verse 2
وَهُوَ ٱللَّهُ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَفِي ٱلۡأَرۡضِ يَعۡلَمُ سِرَّكُمۡ وَجَهۡرَكُمۡ وَيَعۡلَمُ مَا تَكۡسِبُونَ
allāhana dr̥ṣṭāntagaḷa paiki, tam'ma baḷige banda pratiyondu dr̥ṣṭāntavannū avaru kaḍegaṇisidaru
Surah Al-Anaam, Verse 3
وَمَا تَأۡتِيهِم مِّنۡ ءَايَةٖ مِّنۡ ءَايَٰتِ رَبِّهِمۡ إِلَّا كَانُواْ عَنۡهَا مُعۡرِضِينَ
satyavu tam'ma baḷige bandāgalellā avaru adannu suḷḷendu tiraskarisidaru. Ādare avaru ī tanaka gēli māḍuttidda viṣayagaḷa satyānśavu śīghravē avarige tiḷiyalide
Surah Al-Anaam, Verse 4
فَقَدۡ كَذَّبُواْ بِٱلۡحَقِّ لَمَّا جَآءَهُمۡ فَسَوۡفَ يَأۡتِيهِمۡ أَنۢبَـٰٓؤُاْ مَا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
nāvu avariginta munna adeṣṭu janāṅgagaḷannu nāśagoḷisiruvevendu avaru kaṇḍillavē? Bhūmiyalli nimage nīḍilladaṣṭu sthirateyannu nāvu avarige nīḍiddevu hāgū ākāśadindalū avara mēle dhārāḷa maḷeyannu surisidevu mattu nāvu avara taḷadalli nadigaḷannu harisidevu – konege, avara pāpagaḷa kāraṇa nāvu avarannu nāśa māḍidevu mattu avara baḷika bēre janāṅgagaḷannu munde tandevu
Surah Al-Anaam, Verse 5
أَلَمۡ يَرَوۡاْ كَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَبۡلِهِم مِّن قَرۡنٖ مَّكَّنَّـٰهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مَا لَمۡ نُمَكِّن لَّكُمۡ وَأَرۡسَلۡنَا ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡهِم مِّدۡرَارٗا وَجَعَلۡنَا ٱلۡأَنۡهَٰرَ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمۡ فَأَهۡلَكۡنَٰهُم بِذُنُوبِهِمۡ وَأَنشَأۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِمۡ قَرۡنًا ءَاخَرِينَ
(Dūtarē,) ondu vēḷe nāvu nimage kāgadadalli barediruva sandēśavannu iḷisikoṭṭiddare mattu avaru (janaru) adannu tam'ma kaigaḷinda muṭṭuvantiddare, āgalū dhikkārigaḷu – idellā spaṣṭa māṭagārikeyallade bērēnū alla – ennuttiddaru
Surah Al-Anaam, Verse 6
وَلَوۡ نَزَّلۡنَا عَلَيۡكَ كِتَٰبٗا فِي قِرۡطَاسٖ فَلَمَسُوهُ بِأَيۡدِيهِمۡ لَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
‘‘avara (dūtara) jote ‘malak’ annu yāke iḷisikoḍalāgilla?’’ Endu avaru kēḷuttāre. Ondu vēḷe nāvu malakgaḷannu iḷisibiṭṭiddare ellavū ityarthavāgi biḍuttittu mattu avarige kālāvakāśavē siguttiralilla
Surah Al-Anaam, Verse 7
وَقَالُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ مَلَكٞۖ وَلَوۡ أَنزَلۡنَا مَلَكٗا لَّقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ثُمَّ لَا يُنظَرُونَ
innu nāvu malak annu kaḷisiddarū, ātanannu mānava rūpadallē kaḷuhisuttiddevu mattu āgalū, nāvu avaralli, avaru īga prakaṭisuttiruvantaha sandēhavannē bittuttiddevu
Surah Al-Anaam, Verse 8
وَلَوۡ جَعَلۡنَٰهُ مَلَكٗا لَّجَعَلۡنَٰهُ رَجُلٗا وَلَلَبَسۡنَا عَلَيۡهِم مَّا يَلۡبِسُونَ
(dūtarē,) nimaginta hindina dēvadūtarugaḷannū gēli māḍalāgittu. Ādare konege, avaru ēnannu gēli māḍuttiddarō aduvē avarallina gēli māḍuvavarannu āvarisikoṇḍitu
Surah Al-Anaam, Verse 9
وَلَقَدِ ٱسۡتُهۡزِئَ بِرُسُلٖ مِّن قَبۡلِكَ فَحَاقَ بِٱلَّذِينَ سَخِرُواْ مِنۡهُم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
hēḷiri; bhūmiyalli prayāṇisiri mattu dhikkārigaḷige entaha gati odagitembudannu nōḍiri
Surah Al-Anaam, Verse 10
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ ثُمَّ ٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ
ākāśagaḷalli hāgū bhūmiyalli iruvudellavū yārige sēriddendu (janaroḍane) kēḷiri (mattu) hēḷiri; allāhanigē sēride. Avanu tanna mēle karuṇeyannu kaḍḍāyagoḷisiruttāne. Avanu punarut'thāna dina nim'mellarannū sērisuvanembudaralli sandēhavilla. Svataḥ tam'mannu naṣṭakkoḷapaḍisikoṇḍavaru (satyavannu) nambalāraru
Surah Al-Anaam, Verse 11
قُل لِّمَن مَّا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ قُل لِّلَّهِۚ كَتَبَ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۚ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
iruḷallū hagalallū iruva ellavū avanigē (allāhanigē) sēride. Avanu ellavannū kēḷuvavanu mattu ellavannū ballavanu
Surah Al-Anaam, Verse 12
۞وَلَهُۥ مَا سَكَنَ فِي ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
hēḷiri; nānēnu allāhanannu biṭṭu an'yarannu nanna pōṣakanāgisi koḷḷabēkē? Avanantu ākāśagaḷannu mattu bhūmiyannu nirmisidavanu. Avanu (ellarige) uṇisuttāne ādare tānu uṇṇuvudilla. Hēḷiri; nanagantu (allāhanige) śaraṇādavaralli prathamanāgabēkendu hāgū avana jote (an'yarannu) pālugoḷisuvavanāgabāradu endu ādēśisalāgide
Surah Al-Anaam, Verse 13
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَتَّخِذُ وَلِيّٗا فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَهُوَ يُطۡعِمُ وَلَا يُطۡعَمُۗ قُلۡ إِنِّيٓ أُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ أَوَّلَ مَنۡ أَسۡلَمَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Hēḷiri; ondu vēḷe nānu avidhēyanādare, ondu mahā dinada śikṣeya bhaya nanagide
Surah Al-Anaam, Verse 14
قُلۡ إِنِّيٓ أَخَافُ إِنۡ عَصَيۡتُ رَبِّي عَذَابَ يَوۡمٍ عَظِيمٖ
andu adannu (śikṣeyannu) yārinda nivārisalāyitō avana mēle avanu (allāhanu) karuṇe tōridanu – adu nijakkū spaṣṭa vijayavāgide
Surah Al-Anaam, Verse 15
مَّن يُصۡرَفۡ عَنۡهُ يَوۡمَئِذٖ فَقَدۡ رَحِمَهُۥۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡمُبِينُ
allāhanu nimagēnādarū hāni māḍidare avana horatu bēre yārū adannu nivārisalāraru. Hāgeyē, avanu nimagēnādarū hitavannu māḍidare, avanantu ellavannū māḍalu śaktanu
Surah Al-Anaam, Verse 16
وَإِن يَمۡسَسۡكَ ٱللَّهُ بِضُرّٖ فَلَا كَاشِفَ لَهُۥٓ إِلَّا هُوَۖ وَإِن يَمۡسَسۡكَ بِخَيۡرٖ فَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
avanu tanna dāsara mēle prābalya uḷḷavanu mattu avanu yuktivantanū arivu uḷḷavanū āgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 17
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
(dūtarē) ‘‘yāra sākṣavu heccu doḍḍadu?’’ Endu kēḷiri (mattu) hēḷiri; ‘‘allāhanadu. Nanna hāgū nim'ma naḍuve avanē sākṣi. Ī kurānna mūlaka nānu nim'mannu hāgū idu yārigellā talupuvudō avarellarannū eccarisabēkendu idannu nanage divya sandēśavāgi nīḍalāgide. Allāhana jote bēre dēvariddārendu nīvēnu sākṣi hēḷaballirā?’’ Hēḷiri; ‘‘nānantu (ā rīti) sākṣi hēḷalāre.’’ Hēḷiri; ‘‘pūjār'hanu avanobbanu mātra. Nīvu avana jote pālugoḷisuva ellavugaḷinda nānu muktanāgiddēne.’’
Surah Al-Anaam, Verse 18
قُلۡ أَيُّ شَيۡءٍ أَكۡبَرُ شَهَٰدَةٗۖ قُلِ ٱللَّهُۖ شَهِيدُۢ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۚ وَأُوحِيَ إِلَيَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانُ لِأُنذِرَكُم بِهِۦ وَمَنۢ بَلَغَۚ أَئِنَّكُمۡ لَتَشۡهَدُونَ أَنَّ مَعَ ٱللَّهِ ءَالِهَةً أُخۡرَىٰۚ قُل لَّآ أَشۡهَدُۚ قُلۡ إِنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَإِنَّنِي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
Yārige nāvu granthavannu nīḍiruvevō avaru tam'ma putrarannu gurutisuvante idannu (kurānannu) gurutisuttāre. Ādare tam'mannu tāvē naṣṭadalli silukisikoṇḍavaru nambuvavaralla
Surah Al-Anaam, Verse 19
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمُۘ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
allāhana mēle suḷḷārōpa horisuvātaniginta athavā avana (allāhana) vacanagaḷannu tiraskarisuvātaniginta doḍḍa akrami yāriddāne? Akramigaḷu khaṇḍita vijayigaḷāguvudilla
Surah Al-Anaam, Verse 20
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِهِۦٓۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
nāvu avarellarannū ondeḍe sērisuva dina, nāvu bahudēvārādhakaroḍane ‘‘elliddāre nīvu abhimāna paḍuttidda ā nim'ma dēvatvada pāludāraru?’’ Endu praśnisuvevu
Surah Al-Anaam, Verse 21
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا ثُمَّ نَقُولُ لِلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَيۡنَ شُرَكَآؤُكُمُ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
āga avara baḷi ‘‘nam'moḍeyanāda allāhanāṇe, nāvu bahudēvārādhakarāgiralilla’’ ennuvudu biṭṭare bēre yāva kutantravū uḷidiralāradu
Surah Al-Anaam, Verse 22
ثُمَّ لَمۡ تَكُن فِتۡنَتُهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ وَٱللَّهِ رَبِّنَا مَا كُنَّا مُشۡرِكِينَ
Avaru yāva rīti svataḥ tam'ma virud'dhavē suḷḷugaḷannu hēḷuttiddārembudannu nōḍiri. Konege avaru racisikoṇḍidda ellavū avarinda kaḷedu hōguvudu
Surah Al-Anaam, Verse 23
ٱنظُرۡ كَيۡفَ كَذَبُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡۚ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
(dūtarē,) avaralli kelavaru nim'ma mātannu kivigoṭṭu kēḷuttāre. Ādare adu avarige arthavāgadante nāvu avara manas'sugaḷa mēle tere eḷediruvevu. Avara kivigaḷalli taḍe ide. Avaru (satyada paravāgi) ella dr̥ṣṭāntagaḷannu kaṇḍarū adannu nambuvavaralla. Avaru nim'ma baḷige bandāga nim'moḍane jagaḷāḍuttāre mattu dhikkārigaḷu ‘‘ivellā gatakāladavara kategaḷu mātra’’ ennuttāre
Surah Al-Anaam, Verse 24
وَمِنۡهُم مَّن يَسۡتَمِعُ إِلَيۡكَۖ وَجَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۚ وَإِن يَرَوۡاْ كُلَّ ءَايَةٖ لَّا يُؤۡمِنُواْ بِهَاۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُوكَ يُجَٰدِلُونَكَ يَقُولُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
avaru adarinda (satyadinda) itararannu taḍeyuttāre mattu svataḥ adarinda dūra uḷiyuttāre. Nijavāgi avaru tam'mannu tāvē nāśa māḍikoḷḷuttiddāre. Ādare avarige adara arivilla
Surah Al-Anaam, Verse 25
وَهُمۡ يَنۡهَوۡنَ عَنۡهُ وَيَنۡـَٔوۡنَ عَنۡهُۖ وَإِن يُهۡلِكُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
(ā dr̥śyavannu) nīvu kāṇabēkittu! Avarannu narakada beṅkiyalli nillisalādāga avaru hēḷuvaru; ‘‘ayyō, nam'mannu maraḷi (ihalōkakke) kaḷisiddare eṣṭu cennāgittu! Nāvu nam'moḍeyana yāva dr̥ṣṭāntavannū tiraskarisade, satyaviśvāsigaḷāgi biḍuttiddevu’’
Surah Al-Anaam, Verse 26
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَى ٱلنَّارِ فَقَالُواْ يَٰلَيۡتَنَا نُرَدُّ وَلَا نُكَذِّبَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّنَا وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
nijavāgi avaru ī hinde bacciṭṭidda ellavū avara munde prakaṭavāgide. Avarannu matte (ihalōkakke) maraḷisidare, avarannu yāvudarinda taḍeyalāgideyō, adannē avaru matte māḍuvaru. Avaru khaṇḍita suḷḷugāraru
Surah Al-Anaam, Verse 27
بَلۡ بَدَا لَهُم مَّا كَانُواْ يُخۡفُونَ مِن قَبۡلُۖ وَلَوۡ رُدُّواْ لَعَادُواْ لِمَا نُهُواْ عَنۡهُ وَإِنَّهُمۡ لَكَٰذِبُونَ
‘‘nam'ma baduku iruvudu ī lōkadalli mātra. (Maraṇānantara) nam'mannu matte jīvantagoḷisalāguvudilla’’ endu avaru hēḷuttāre
Surah Al-Anaam, Verse 28
وَقَالُوٓاْ إِنۡ هِيَ إِلَّا حَيَاتُنَا ٱلدُّنۡيَا وَمَا نَحۡنُ بِمَبۡعُوثِينَ
avarannu avara oḍeyana munde nillisalāguva sandarbhavannu nīvu kāṇabēkittu! Avanu (allāhanu) avaroḍane ‘‘idellā satyavallave?’’ Endu kēḷuvanu. Avaru ‘‘nam'moḍeyanāṇe, idellavū khaṇḍita satya’’ ennuvaru. Āga avanu ‘‘nīvu (idannellā) dhikkarisida phalitānśavāgi idīga śikṣeyannu saviyiri’’ endu hēḷuvanu
Surah Al-Anaam, Verse 29
وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذۡ وُقِفُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ قَالَ أَلَيۡسَ هَٰذَا بِٱلۡحَقِّۚ قَالُواْ بَلَىٰ وَرَبِّنَاۚ قَالَ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ
Allāhanannu bhēṭiyāgalikkide embudannu nirākarisidavaru bhārī naṣṭadalliruvaru. Antima ghaḷigeyu haṭhāttane avara mēle banderagidāga avaru ‘‘ayyō nam'ma dusthiti! Nāvu idannu kaḍegaṇisiddevu’’ ennuvaru. Andu avaru tam'ma benna mēle tam'ma (pāpagaḷa) bhāravannu hottukoṇḍiruvaru. Tiḷidirali! Tīrā keṭṭadu, avara ā hore
Surah Al-Anaam, Verse 30
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِلِقَآءِ ٱللَّهِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَتۡهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ قَالُواْ يَٰحَسۡرَتَنَا عَلَىٰ مَا فَرَّطۡنَا فِيهَا وَهُمۡ يَحۡمِلُونَ أَوۡزَارَهُمۡ عَلَىٰ ظُهُورِهِمۡۚ أَلَا سَآءَ مَا يَزِرُونَ
ihalōkada badukembudu kēvala āṭa hāgū manaran̄janeyāgide. Satyaniṣṭhara pāligantu paralōkada nivāsavē śrēṣṭhavāgide. Nīvēnu ālōcisuvudillavē
Surah Al-Anaam, Verse 31
وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا لَعِبٞ وَلَهۡوٞۖ وَلَلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ يَتَّقُونَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
(dūtarē) avaru āḍuttiruva mātugaḷinda nimage duḥkhavāguttide embudu namage khaṇḍita tiḷidide. Nijavāgi avaru dhikkarisuttiruvudu nim'mannalla. Ā akramigaḷu sākṣāt allāhana vacanagaḷannu tiraskarisuttiddāre
Surah Al-Anaam, Verse 32
قَدۡ نَعۡلَمُ إِنَّهُۥ لَيَحۡزُنُكَ ٱلَّذِي يَقُولُونَۖ فَإِنَّهُمۡ لَا يُكَذِّبُونَكَ وَلَٰكِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ يَجۡحَدُونَ
nimaginta hindina dūtarugaḷannū dhikkarisalāgittu. Ādare tam'mannu dhikkarisalādāga hāgū tamage kirukuḷa nīḍalādāga avaru sahane tōridaru konege avara baḷige nam'ma neravu bandu biṭṭitu. Allāhana vacanagaḷannu yārū badalisuvantilla. Dūtarugaḷa vr̥ttāntavu īgāgalē nim'ma baḷige bandide
Surah Al-Anaam, Verse 33
وَلَقَدۡ كُذِّبَتۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ فَصَبَرُواْ عَلَىٰ مَا كُذِّبُواْ وَأُوذُواْ حَتَّىٰٓ أَتَىٰهُمۡ نَصۡرُنَاۚ وَلَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِ ٱللَّهِۚ وَلَقَدۡ جَآءَكَ مِن نَّبَإِيْ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
avara avagaṇaneyu nimage aṣṭondu asahanīyavāgiddare – nimage sādhyaviddare – bhūmiyallondu suraṅgavannu ageyiri athavā ākāśakkondu ēṇiyannu huḍukiri hāgū (avarige bēkāgiruva) purāveyannu avarige tandu koḍiri. Allāhanu bayasiddare (avanē) avarellarannū nēra mārgadalli ondu gūḍisuttiddanu. Nīvu arivilladavara sālige sērabēḍi
Surah Al-Anaam, Verse 34
وَإِن كَانَ كَبُرَ عَلَيۡكَ إِعۡرَاضُهُمۡ فَإِنِ ٱسۡتَطَعۡتَ أَن تَبۡتَغِيَ نَفَقٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ سُلَّمٗا فِي ٱلسَّمَآءِ فَتَأۡتِيَهُم بِـَٔايَةٖۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَجَمَعَهُمۡ عَلَى ٱلۡهُدَىٰۚ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
nijavāgi, ālisuvavaru mātra uttarisuttāre. Sattavarannu allāhanu jīvanta goḷisuvanu mattu avaru avaneḍege maraḷuvaru
Surah Al-Anaam, Verse 35
۞إِنَّمَا يَسۡتَجِيبُ ٱلَّذِينَ يَسۡمَعُونَۘ وَٱلۡمَوۡتَىٰ يَبۡعَثُهُمُ ٱللَّهُ ثُمَّ إِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ
‘‘avanige avana oḍeyana kaḍeyinda yāvudē purāveyannu yāke iḷisikoḍalāgilla?’’ Endu avaru kēḷuttāre. ‘‘Allāhanantu purāveyannu iḷisikoḍalu sadā śaktanāgiddāne’’ endu hēḷiri; ādare avaralli heccinavaru ballavaralla
Surah Al-Anaam, Verse 36
وَقَالُواْ لَوۡلَا نُزِّلَ عَلَيۡهِ ءَايَةٞ مِّن رَّبِّهِۦۚ قُلۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَادِرٌ عَلَىٰٓ أَن يُنَزِّلَ ءَايَةٗ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Bhūmiyalli calisuva pratiyondu jīvi hāgū tanna eraḍu rekkegaḷa mūlaka hāruva pratiyondu pakṣi – avellā nim'mantahadē samudāyagaḷu. Nāvu granthadalli ēnannū dākhalisade biṭṭilla. Konege ellarannū avara oḍeyana baḷi oṭṭu sērisalāguvudu
Surah Al-Anaam, Verse 37
وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا طَـٰٓئِرٖ يَطِيرُ بِجَنَاحَيۡهِ إِلَّآ أُمَمٌ أَمۡثَالُكُمۚ مَّا فَرَّطۡنَا فِي ٱلۡكِتَٰبِ مِن شَيۡءٖۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ يُحۡشَرُونَ
nam'ma purāvegaḷannu tiraskarisidavaru (andu) kivuḍarū, mūgarū āgi kattalalliruvaru. Allāhanu tānicchisidavarannu dārigeḍisuttāne mattu tānicchisidavanannu sthiravāda nēra mārgakke oyyuttāne
Surah Al-Anaam, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا صُمّٞ وَبُكۡمٞ فِي ٱلظُّلُمَٰتِۗ مَن يَشَإِ ٱللَّهُ يُضۡلِلۡهُ وَمَن يَشَأۡ يَجۡعَلۡهُ عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
hēḷiri; nīvu nōḍidirā? Ondu vēḷe nim'ma baḷige allāhana śikṣeyu bandu biṭṭare athavā antima ghaḷigeyu nim'ma mēle banderagidare, nīvēnu allāhana horatu bēre yārigādarū more iḍuvirā? Nīvu satyavantarāgiddare (hēḷiri)
Surah Al-Anaam, Verse 39
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ أَوۡ أَتَتۡكُمُ ٱلسَّاعَةُ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ تَدۡعُونَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
nīvu avanige (allāhanigē) more iḍuttīri mattu avanu icchisidare, yāva (vipattina) kāraṇa nīvu more iṭṭiddirō adannu avanu nim'minda nivārisi biḍuttāne. Āga nīvu, (dēvatvadalli) pālugoḷisiddavarannellā maretu biḍuttīri
Surah Al-Anaam, Verse 40
بَلۡ إِيَّاهُ تَدۡعُونَ فَيَكۡشِفُ مَا تَدۡعُونَ إِلَيۡهِ إِن شَآءَ وَتَنسَوۡنَ مَا تُشۡرِكُونَ
nimaginta hindina samudāyagaḷa kaḍegū nāvu dūtarannu kaḷuhisiddevu mattu ā janaru vinayaśīlarāgalendu nāvu avarannu kāṭhiṇyagaḷige hāgū saṅkaṣṭagaḷige tuttāgisidevu
Surah Al-Anaam, Verse 41
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰٓ أُمَمٖ مِّن قَبۡلِكَ فَأَخَذۡنَٰهُم بِٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ لَعَلَّهُمۡ يَتَضَرَّعُونَ
nāvu kaḷuhisida saṅkaṣṭavu avarannu talupidāga avaru vinayaśīlarāgabēkittu. Ādare avara manas'sugaḷu mattaṣṭu kaṭhiṇagoṇḍavu mattu avaru māḍuttidda ellavannū śaitānanu avarige candagāṇisiddanu
Surah Al-Anaam, Verse 42
فَلَوۡلَآ إِذۡ جَآءَهُم بَأۡسُنَا تَضَرَّعُواْ وَلَٰكِن قَسَتۡ قُلُوبُهُمۡ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avaru tamage nīḍalāgidda bōdhaneyannu maretu biṭṭāga nāvu avara pālige ella vastugaḷa bāgilugaḷannu teredubiṭṭevu. Konege avaru, nāvu avarige nīḍida koḍugegaḷalli mai maretāga haṭhāttane nāvu avarannu hiḍidukoṇḍevu – āga avaru tīrā nirāśarāgibiṭṭaru
Surah Al-Anaam, Verse 43
فَلَمَّا نَسُواْ مَا ذُكِّرُواْ بِهِۦ فَتَحۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَبۡوَٰبَ كُلِّ شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ إِذَا فَرِحُواْ بِمَآ أُوتُوٓاْ أَخَذۡنَٰهُم بَغۡتَةٗ فَإِذَا هُم مُّبۡلِسُونَ
konege akrami janāṅgada buḍavannē kaḍidu hākalāyitu. Praśansegaḷellā sarvalōkagaḷa oḍeyanāda allāhanige
Surah Al-Anaam, Verse 44
فَقُطِعَ دَابِرُ ٱلۡقَوۡمِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْۚ وَٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
(Dūtarē,) hēḷiri; nīvu nōḍidirā? Ondu vēḷe allāhanu nim'ma śravaṇa śaktiyannu hāgū dr̥ṣṭiyannu kittukoṇḍare mattu nim'ma manas'sugaḷa mēle mudre otti biṭṭare allāhana horatu bēre yāva dēvariddāre, avugaḷannu nimage tandu koḍaballavaru? Nāvu satyada vacanagaḷannu yāva rīti vidhavidhavāgi vivarisuttēve embudannu nōḍiri – iṣṭāgiyū avaru (satyadinda) dūra uḷiyuttiddāre
Surah Al-Anaam, Verse 45
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِنۡ أَخَذَ ٱللَّهُ سَمۡعَكُمۡ وَأَبۡصَٰرَكُمۡ وَخَتَمَ عَلَىٰ قُلُوبِكُم مَّنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِهِۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ ثُمَّ هُمۡ يَصۡدِفُونَ
hēḷiri; nīvu tiḷisuvirā? Ondu vēḷe nim'ma mēle allāhana śikṣeyu haṭhāttāgi athavā pūrva sūcaneyondige banderagidare, akramigaḷa horatu innārādarū nāśavāguvarē
Surah Al-Anaam, Verse 46
قُلۡ أَرَءَيۡتَكُمۡ إِنۡ أَتَىٰكُمۡ عَذَابُ ٱللَّهِ بَغۡتَةً أَوۡ جَهۡرَةً هَلۡ يُهۡلَكُ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
nāvu ella dūtarannū śubhavārte nīḍuvavaru hāgū munneccarike nīḍuvavarāgiyē kaḷisiruvevu. Satyadalli nambike iṭṭu tam'mannu sudhārisikoṇḍavarige yāvudē bhayaviradu mattu avaru duḥkhisalāraru
Surah Al-Anaam, Verse 47
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۖ فَمَنۡ ءَامَنَ وَأَصۡلَحَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
innu, nam'ma vacanagaḷannu tiraskarisidarige avara avidhēyateya kāraṇa śikṣe siguvudu
Surah Al-Anaam, Verse 48
وَٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا يَمَسُّهُمُ ٱلۡعَذَابُ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
(dūtarē), hēḷiri; nanna baḷi allāhana bhaṇḍāragaḷive endāgali, gupta viṣayagaḷa jñāna nanagide endāgali nānu nim'moḍane hēḷilla. Hāgeyē nānu ‘malak’ endu kūḍā nim'moḍane nānu hēḷikoṇḍilla. Nānantu, nanneḍege kaḷisalāguttiruva divya sandēśavannaṣṭē anusarisuttiddēne. Hēḷiri; kuruḍaru mattu kāṇaballavaru samānarē? Nīvēnu cintisuvudillavē
Surah Al-Anaam, Verse 49
قُل لَّآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ إِنِّي مَلَكٌۖ إِنۡ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰٓ إِلَيَّۚ قُلۡ هَلۡ يَسۡتَوِي ٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡبَصِيرُۚ أَفَلَا تَتَفَكَّرُونَ
tam'mannu tam'moḍeyana munde oṭṭu sērisalāguvudu mattu alli avana horatu tamage yārū rakṣakarāgali śiphārasudārarāgali iralāraru emba bhaya uḷḷavarige nīvu ī mūlaka eccarike nīḍiri – avaru surakṣitarāgalū bahudu
Surah Al-Anaam, Verse 50
وَأَنذِرۡ بِهِ ٱلَّذِينَ يَخَافُونَ أَن يُحۡشَرُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ لَيۡسَ لَهُم مِّن دُونِهِۦ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ لَّعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
Mun̄jāneyū san̄je hottinallū tam'moḍeyana meccugeyannu apēkṣisuttā avanannu prārthisuttiruva janarannu nīvu dūragoḷisabēḍi. Avara vicāraṇeya kuritāda yāva hoṇeyū nim'ma mēlilla. Hāgeyē nim'ma vicāraṇeya kuritāda yāvudē hoṇe avara mēlilla. Nīvinnu avarannu dūra goḷisidare, akramavesagidavara sālige sēruviri
Surah Al-Anaam, Verse 51
وَلَا تَطۡرُدِ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ مَا عَلَيۡكَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَمَا مِنۡ حِسَابِكَ عَلَيۡهِم مِّن شَيۡءٖ فَتَطۡرُدَهُمۡ فَتَكُونَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
adē rīti, nāvu avarallina kelavarannu matte kelavara mūlaka parīkṣisidevu – ‘‘nam'ma naḍuve allāhanu anugrahisiruvudu ivarannē?’’ Endu avaru kēḷalendu. Nijavāgi kr̥tajñarannu heccu ballavanu allāhanē allavē
Surah Al-Anaam, Verse 52
وَكَذَٰلِكَ فَتَنَّا بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لِّيَقُولُوٓاْ أَهَـٰٓؤُلَآءِ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنۢ بَيۡنِنَآۗ أَلَيۡسَ ٱللَّهُ بِأَعۡلَمَ بِٱلشَّـٰكِرِينَ
nam'ma vacanagaḷalli nambike uḷḷavaru nim'ma baḷige bandāga hēḷiri; nim'ma mēle śānti irali. Nim'ma oḍeyanu, kr̥peyannu tanna mēle kaḍḍāya goḷisikoṇḍiruvanu. Eṣṭendare, nim'ma paiki ajñānadinda yāvudādarū duṣkarmavannesagidavanu, ā baḷika paścāttāpa paṭṭu tannannu saripaḍisikoṇḍare, avanu (allāhanu) khaṇḍita kṣamāśīlanū karuṇāḷuvū āgiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 53
وَإِذَا جَآءَكَ ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِـَٔايَٰتِنَا فَقُلۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡۖ كَتَبَ رَبُّكُمۡ عَلَىٰ نَفۡسِهِ ٱلرَّحۡمَةَ أَنَّهُۥ مَنۡ عَمِلَ مِنكُمۡ سُوٓءَۢا بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ تَابَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَصۡلَحَ فَأَنَّهُۥ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ī rīti nāvu nam'ma vacanagaḷannu vivarisuttēve – aparādhigaḷa dāri yāvudembudu spaṣṭavāgalendu
Surah Al-Anaam, Verse 54
وَكَذَٰلِكَ نُفَصِّلُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِتَسۡتَبِينَ سَبِيلُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
hēḷiri; nīvu allāhanannu biṭṭu kūgi prārthisuvavugaḷannu (mithya dēvarugaḷannu) ārādhisadante nannannu taḍeyalāgide. Hēḷiri; nānu nim'ma apēkṣegaḷannu anusarisalāre. Hāge māḍidare nānu khaṇḍita dārigeṭṭu hōguvenu mattu nānendū sanmārgadarśana paḍedavara sālige sēralārenu
Surah Al-Anaam, Verse 55
قُلۡ إِنِّي نُهِيتُ أَنۡ أَعۡبُدَ ٱلَّذِينَ تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِۚ قُل لَّآ أَتَّبِعُ أَهۡوَآءَكُمۡ قَدۡ ضَلَلۡتُ إِذٗا وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُهۡتَدِينَ
(dūtarē,) hēḷiri; nānantū khaṇḍitavāgiyū nanna oḍeyana kaḍeyinda tōralāgiruva spaṣṭa sanmārgadalliddēne mattu nīvu adannu suḷḷendu tiraskarisuttiruviri. Nīvu yāvudakkāgi ātura paḍuttiruvirō adu (ā divya śikṣe) nanna kaiyallilla. Adhikāravu kēvala allāhanobbanigē sēride. Avanē satyavannu tiḷisuttāne mattu avanē atyuttama tīrpu nīḍuvavanāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 56
قُلۡ إِنِّي عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَكَذَّبۡتُم بِهِۦۚ مَا عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦٓۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ يَقُصُّ ٱلۡحَقَّۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡفَٰصِلِينَ
(Dūtarē,) hēḷiri; ondu vēḷe, nīvu yāvudakkāgi ātura paḍuttiruvirō adu (ā divya śikṣe) nanna kaiyalli iddiddare nanna hāgū nim'ma naḍuve īgāgalē tīrmānavu āgi biḍuttittu. Allāhanantu akramigaḷannu cennāgi ballanu
Surah Al-Anaam, Verse 57
قُل لَّوۡ أَنَّ عِندِي مَا تَسۡتَعۡجِلُونَ بِهِۦ لَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ بَيۡنِي وَبَيۡنَكُمۡۗ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
gupta lōkagaḷa kīli kaigaḷellā avana baḷiyallē ive. Avugaḷannu ballavaru avana horatu bērārū illa. Avanantū nelabhāga hāgū jalabhāgadalliruva ellavannū ballavanāgiddāne. Avana arivige barade ondu eleyū uduri bīḷuvudilla. Bhūmiya kattalugaḷalliruva yāvudē dhān'yavāgali, yāvudē hasi vastuvāgali, oṇa vastuvāgali ondu spaṣṭa granthadalli dākhalāgade uḷidilla
Surah Al-Anaam, Verse 58
۞وَعِندَهُۥ مَفَاتِحُ ٱلۡغَيۡبِ لَا يَعۡلَمُهَآ إِلَّا هُوَۚ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۚ وَمَا تَسۡقُطُ مِن وَرَقَةٍ إِلَّا يَعۡلَمُهَا وَلَا حَبَّةٖ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡأَرۡضِ وَلَا رَطۡبٖ وَلَا يَابِسٍ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
avanē, iruḷalli nim'mannu nirjīvagoḷisuvavanu hāgū hagalalli nīvu ēnannu sampādisidiri embudannu aritiruvavanu mattu nigadita kālāvadhi pūrtiyāgalendu nim'mannu adaralli (iruḷina baḷika hagalalli) matte jīvantagoḷisuvavanu. Konege nīvu avaneḍegē maraḷuviri mattu nīvu ēnellā māḍuttiddirembudannu avanu nimage tiḷisuvanu
Surah Al-Anaam, Verse 59
وَهُوَ ٱلَّذِي يَتَوَفَّىٰكُم بِٱلَّيۡلِ وَيَعۡلَمُ مَا جَرَحۡتُم بِٱلنَّهَارِ ثُمَّ يَبۡعَثُكُمۡ فِيهِ لِيُقۡضَىٰٓ أَجَلٞ مُّسَمّٗىۖ ثُمَّ إِلَيۡهِ مَرۡجِعُكُمۡ ثُمَّ يُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
avanu tanna dāsara mēle sampūrṇa niyantraṇa uḷḷavanāgiddāne mattu avanu nim'ma mēle kaṇṇiḍuvavarannu kaḷuhisuttāne. Konege nim'ma paiki yāradādarū maraṇavu bandu biṭṭāga nam'ma pratinidhigaḷu ātana jīvavannu vaśapaḍisikoḷḷuttāre mattu avaru tappuvudilla
Surah Al-Anaam, Verse 60
وَهُوَ ٱلۡقَاهِرُ فَوۡقَ عِبَادِهِۦۖ وَيُرۡسِلُ عَلَيۡكُمۡ حَفَظَةً حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ تَوَفَّتۡهُ رُسُلُنَا وَهُمۡ لَا يُفَرِّطُونَ
konege ellarū tam'ma naija oḍeyanāda allāhaneḍege maraḷisalpaḍuvaru. Tiḷidirali! Paramādhikāravu avanigē sēride mattu avanu atyadhika vēgadinda vicāraṇe naḍesuvavanāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 61
ثُمَّ رُدُّوٓاْ إِلَى ٱللَّهِ مَوۡلَىٰهُمُ ٱلۡحَقِّۚ أَلَا لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَهُوَ أَسۡرَعُ ٱلۡحَٰسِبِينَ
hēḷiri; nelada mattu jalada kārgattalugaḷinda nim'mannu rakṣisuvavanu yāru? Nīvantu (āpattinalliddāga) – ‘‘idarinda nam'mannu rakṣisidare nāvu kr̥tajñara sālige sēruvevu’’ (ennuttā) naḍuguttalū, guṭṭāgiyū avanige more iḍuttīri
Surah Al-Anaam, Verse 62
قُلۡ مَن يُنَجِّيكُم مِّن ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ تَدۡعُونَهُۥ تَضَرُّعٗا وَخُفۡيَةٗ لَّئِنۡ أَنجَىٰنَا مِنۡ هَٰذِهِۦ لَنَكُونَنَّ مِنَ ٱلشَّـٰكِرِينَ
Hēḷiri; nim'mannu adarinda rakṣisuvavanu mattu ella saṅkaṣṭagaḷinda kāpāḍuvavanu allāhanē. Iṣṭāgiyū nīvu (itararannu, avana) pāludārarāgisuttīri
Surah Al-Anaam, Verse 63
قُلِ ٱللَّهُ يُنَجِّيكُم مِّنۡهَا وَمِن كُلِّ كَرۡبٖ ثُمَّ أَنتُمۡ تُشۡرِكُونَ
hēḷiri; avanicchisidare nim'ma mēlbhāgadinda athavā nim'ma kālaḍiyinda nim'ma mēle śikṣeyannu eragisaballanu athavā avanu nim'mannu vividha paṅgaḍagaḷāgi viṅgaḍisi kelavarige matte kelavara (śaktiya) ruciyannu uṇisaballanu. Avaru arivu uḷḷavarāgabēkendu nāvu yāva rīti purāvegaḷannu vivarisuttēvembudannu nōḍiri
Surah Al-Anaam, Verse 64
قُلۡ هُوَ ٱلۡقَادِرُ عَلَىٰٓ أَن يَبۡعَثَ عَلَيۡكُمۡ عَذَابٗا مِّن فَوۡقِكُمۡ أَوۡ مِن تَحۡتِ أَرۡجُلِكُمۡ أَوۡ يَلۡبِسَكُمۡ شِيَعٗا وَيُذِيقَ بَعۡضَكُم بَأۡسَ بَعۡضٍۗ ٱنظُرۡ كَيۡفَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَفۡقَهُونَ
ādare (dūtarē,) nim'ma janāṅgavu, idu satyavāgiddarū idannu tiraskarisitu. Hēḷiri; nānu nim'ma mēlina kāvalugāranēnū alla
Surah Al-Anaam, Verse 65
وَكَذَّبَ بِهِۦ قَوۡمُكَ وَهُوَ ٱلۡحَقُّۚ قُل لَّسۡتُ عَلَيۡكُم بِوَكِيلٖ
pratiyondu ghaṭaneya sambhavakkū ondu nigadita samayavide. Bēganē nimage tiḷiyalide
Surah Al-Anaam, Verse 66
لِّكُلِّ نَبَإٖ مُّسۡتَقَرّٞۚ وَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ
nīvu nam'ma vacanagaḷa kuritu jagaḷāḍuvavarannu kaṇḍāga – avaru bērondu viṣayadalli magnarāguva tanaka nīvu avarinda dūra uḷiyiri. Innu, ondu vēḷe śaitānanu nimage marevannuṇṭu māḍidarū, nenapāda baḷikavantū akramigaḷa jote kuḷitirabēḍi
Surah Al-Anaam, Verse 67
وَإِذَا رَأَيۡتَ ٱلَّذِينَ يَخُوضُونَ فِيٓ ءَايَٰتِنَا فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦۚ وَإِمَّا يُنسِيَنَّكَ ٱلشَّيۡطَٰنُ فَلَا تَقۡعُدۡ بَعۡدَ ٱلذِّكۡرَىٰ مَعَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
avara (akramigaḷa) yāvudē karmada hoṇegārike satyasandhara mēlilla. Avara mēliruvudu avaru satyasandharāgalendu bōdhisuva hoṇe mātra
Surah Al-Anaam, Verse 68
وَمَا عَلَى ٱلَّذِينَ يَتَّقُونَ مِنۡ حِسَابِهِم مِّن شَيۡءٖ وَلَٰكِن ذِكۡرَىٰ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
tam'ma dharmavannu kēvala āṭa hāgū tamāṣeyāgi parigaṇisiruvavarannu (avara pāḍige) biṭṭu biḍiri. Ī lōkada jīvanavu avarannu mōsagoḷiside. Yāva cētanavū tanna karmagaḷa phalavāgi vināśakke guriyāgabāradendu nīvu idara (ī kurānna) mūlaka janarige upadēśisiri. Antaha cētanakke allāhanallade bērārū rakṣakaru iralāraru mattu yāva śiphāras'sudārarū sigalāraru. Adu (ā cētanavu) sarvasvavannū parihāravāgi nīḍa bayasidarū adannu svīkarisalāgadu. Avarē, tam'ma karmagaḷa kāraṇa vināśakke guriyādavaru. Avaru dhikkārigaḷāgiddudakkāgi avarigāgi tīvra kudiyuva pānīya mattu apāra nōvina śikṣe kādide
Surah Al-Anaam, Verse 69
وَذَرِ ٱلَّذِينَ ٱتَّخَذُواْ دِينَهُمۡ لَعِبٗا وَلَهۡوٗا وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَاۚ وَذَكِّرۡ بِهِۦٓ أَن تُبۡسَلَ نَفۡسُۢ بِمَا كَسَبَتۡ لَيۡسَ لَهَا مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٞ وَلَا شَفِيعٞ وَإِن تَعۡدِلۡ كُلَّ عَدۡلٖ لَّا يُؤۡخَذۡ مِنۡهَآۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أُبۡسِلُواْ بِمَا كَسَبُواْۖ لَهُمۡ شَرَابٞ مِّنۡ حَمِيمٖ وَعَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡفُرُونَ
Hēḷiri; nāvēnu, allāhanannu biṭṭu namage yāvudē lābhavannāgali, naṣṭavannāgali māḍalāgadavarige more iḍabēkē? Mattu allāhanu namage sanmārgavannu tōrida baḷika nāvēnu matte bennu tirugisi maraḷabēkē? Tanna saṅgaḍigaru ‘nam'meḍege bā’ endu tannannu saridāriyeḍege kareyuttiddarū, śaitānaru maṅkugoḷisiddarinda bhūmiyalli dāri tappi aleyuttiruvavanante (nāvāgabēkē)? Hēḷiri; allāhanu tōrida dāriyondē saridāriyāgide. Namagantu, sakala viśvagaḷa oḍeyanige śaraṇāgabēkendu ādēśisalāgide
Surah Al-Anaam, Verse 70
قُلۡ أَنَدۡعُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ مَا لَا يَنفَعُنَا وَلَا يَضُرُّنَا وَنُرَدُّ عَلَىٰٓ أَعۡقَابِنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ كَٱلَّذِي ٱسۡتَهۡوَتۡهُ ٱلشَّيَٰطِينُ فِي ٱلۡأَرۡضِ حَيۡرَانَ لَهُۥٓ أَصۡحَٰبٞ يَدۡعُونَهُۥٓ إِلَى ٱلۡهُدَى ٱئۡتِنَاۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۖ وَأُمِرۡنَا لِنُسۡلِمَ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
mattu namājh annu pālisabēku hāgū sadā avana bhayabhakti uḷḷavarāgirabēku (endu namage ādēśisalāgide) – konege nim'mellarannū avana baḷiyē sērisalāguvudu
Surah Al-Anaam, Verse 71
وَأَنۡ أَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّقُوهُۚ وَهُوَ ٱلَّذِيٓ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
avanē ākāśagaḷannu mattu bhūmiyannu nijakkū sr̥ṣṭisidavanu. Avanu ‘āgu’ endu hēḷuva dinavē ellavū āgi biḍuttade. Avana mātē satya. (Antima) kahaḷe ūdalāguva dina adhikāravu sampūrṇavāgi avanigē sēriruvudu. Avanu gupta hāgū vyaktavāda ellavannū ballavanu mattu atyanta yuktivantanū arivu uḷḷavanū āgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 72
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۖ وَيَوۡمَ يَقُولُ كُن فَيَكُونُۚ قَوۡلُهُ ٱلۡحَقُّۚ وَلَهُ ٱلۡمُلۡكُ يَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِۚ عَٰلِمُ ٱلۡغَيۡبِ وَٱلشَّهَٰدَةِۚ وَهُوَ ٱلۡحَكِيمُ ٱلۡخَبِيرُ
ibrāhīmaru tam'ma tande ājharnoḍane hēḷidaru; ‘‘nīvēnu, vigrahagaḷannu dēvarāgisikoṇḍiruvirā? Nānantu nim'mannu hāgū nim'ma janāṅgavannu spaṣṭavāgi dārigeṭṭa sthitiyalli kāṇuttiddēne’’
Surah Al-Anaam, Verse 73
۞وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ لِأَبِيهِ ءَازَرَ أَتَتَّخِذُ أَصۡنَامًا ءَالِهَةً إِنِّيٓ أَرَىٰكَ وَقَوۡمَكَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
ī rīti nāvu ibrāhīmaru acala nambike uḷḷavarāgalendu avarige ākāśagaḷa hāgū bhūmiya āḷvikeyannu tōrisikoṭṭevu
Surah Al-Anaam, Verse 74
وَكَذَٰلِكَ نُرِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ مَلَكُوتَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلِيَكُونَ مِنَ ٱلۡمُوقِنِينَ
(ondu hantadalli) avara mēle iruḷu kavidāga avaru nakṣatravannu kaṇḍaru. ‘‘Iduvē nanna dēvaru’’ endaru. Adu mareyādāga ‘‘nānu, mareyāgi biḍuvavarannu meccuvudilla’’ endaru
Surah Al-Anaam, Verse 75
فَلَمَّا جَنَّ عَلَيۡهِ ٱلَّيۡلُ رَءَا كَوۡكَبٗاۖ قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَآ أُحِبُّ ٱلۡأٓفِلِينَ
taruvāya avaru beḷagida candranannu kaṇḍu, ‘‘iduvē nanna dēvaru’’ endaru. Adu kaṇmareyādāga ‘‘nanna dēvarē nanage saridāriyannu tōradiddare nānu dārigeṭṭa samudāyavannu sēruvudu khacita’’ endaru
Surah Al-Anaam, Verse 76
فَلَمَّا رَءَا ٱلۡقَمَرَ بَازِغٗا قَالَ هَٰذَا رَبِّيۖ فَلَمَّآ أَفَلَ قَالَ لَئِن لَّمۡ يَهۡدِنِي رَبِّي لَأَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلضَّآلِّينَ
Munde avaru uriyuva sūryanannu kaṇḍāga ‘‘iduvē nanna dēvaru. Idu itarellariginta doḍḍadāgide’’ endaru. Konege adu kaṇmareyādāga avaru hēḷidaru; ‘‘ō nanna janāṅgadavarē, nīvu dēvara jotege pālugoḷisuttiruva ellavugaḷindalū nānu muktanu’’
Surah Al-Anaam, Verse 77
فَلَمَّا رَءَا ٱلشَّمۡسَ بَازِغَةٗ قَالَ هَٰذَا رَبِّي هَٰذَآ أَكۡبَرُۖ فَلَمَّآ أَفَلَتۡ قَالَ يَٰقَوۡمِ إِنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
‘‘nānu ēkāgra cittanāgi nanna mukhavannu, ākāśagaḷa hāgū bhūmiya sr̥ṣṭikartaneḍege tirugisikoṇḍenu. Khaṇḍitavāgiyū nānu (dēvarige) pāludārarannu nēmisuvavanalla’’
Surah Al-Anaam, Verse 78
إِنِّي وَجَّهۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّذِي فَطَرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ حَنِيفٗاۖ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
avara janāṅgavu avara jote jagaḷāḍitu. Avaru (ibrāhīmaru) hēḷidaru; ‘‘nīvēnu, allāhana viṣayadalli nannoḍane jagaḷāḍuttiruvirā? Avanē nanage sanmārgavannu tōriruvanu. Nīvu avana jote pālugoḷisuva yāvudakkū nānu an̄juvudilla. Svataḥ nanna oḍeyanē ēnannādarū māḍalu icchisade (ēnū āguvudilla). Nannoḍeyana jñānavu ellavannū āvarisikoṇḍide. Nīvēnu cintisuvudillave?’’
Surah Al-Anaam, Verse 79
وَحَآجَّهُۥ قَوۡمُهُۥۚ قَالَ أَتُحَـٰٓجُّوٓنِّي فِي ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنِۚ وَلَآ أَخَافُ مَا تُشۡرِكُونَ بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَشَآءَ رَبِّي شَيۡـٔٗاۚ وَسِعَ رَبِّي كُلَّ شَيۡءٍ عِلۡمًاۚ أَفَلَا تَتَذَكَّرُونَ
‘‘Allāhanu yāra paravāgi yāvudē purāveyannu iḷisillavō anthavarannu avana pāludārarennuvudakke nīvu an̄jadiruvāga, nīvu nēmisikoṇḍa pāludārarige nānēke an̄jabēku?’’ Nīvu tiḷidavarāgiddare, ī eraḍu gumpugaḷa paiki śāntige heccu ar'haru yāru (embudannu nīvē tīrmānisiri)
Surah Al-Anaam, Verse 80
وَكَيۡفَ أَخَافُ مَآ أَشۡرَكۡتُمۡ وَلَا تَخَافُونَ أَنَّكُمۡ أَشۡرَكۡتُم بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗاۚ فَأَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ أَحَقُّ بِٱلۡأَمۡنِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
nijavāgi, satyadalli nambike iṭṭu, tam'ma nambikeyannu akramada jote beresilladavaru – śāntiyu avarigē sēride mattu avarē sanmārgigaḷu
Surah Al-Anaam, Verse 81
ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَلَمۡ يَلۡبِسُوٓاْ إِيمَٰنَهُم بِظُلۡمٍ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمُ ٱلۡأَمۡنُ وَهُم مُّهۡتَدُونَ
nāvu ibrāhīmarige avara janāṅgadeduru nīḍida purāve idē āgittu. Nāvu, nāvicchisidavara sthānavannu unnatagoḷisuttēve. Khaṇḍitavāgiyū nim'moḍeyanu yuktivantanū jñāniyū āgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 82
وَتِلۡكَ حُجَّتُنَآ ءَاتَيۡنَٰهَآ إِبۡرَٰهِيمَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
Munde nāvu avarige (ibrāhīmarige) ishāk mattu ya'akūbrannu dayapālisidevu. Avarigellā nāvu mārgadarśana nīḍiddevu. Ī hinde nāvu nūhrige, avara santatigaḷige, dāvūdarige, sulaimān, ayyūb, yūsuph, mūsā mattu hārūnrige mārgadarśana nīḍiddevu. Satkarmigaḷige nāvu idē rīti satphala nīḍuttēve
Surah Al-Anaam, Verse 83
وَوَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ كُلًّا هَدَيۡنَاۚ وَنُوحًا هَدَيۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَمِن ذُرِّيَّتِهِۦ دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ وَأَيُّوبَ وَيُوسُفَ وَمُوسَىٰ وَهَٰرُونَۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
hāgeyē, jhakariyya, yahyā, īsā mattu ilyās(rigū mārgadarśana nīḍalāgittu). Avarellarū sajjanara sālige sēriddaru
Surah Al-Anaam, Verse 84
وَزَكَرِيَّا وَيَحۡيَىٰ وَعِيسَىٰ وَإِلۡيَاسَۖ كُلّٞ مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
adē rīti, ismā'īl, al yasa'a, yūnus mattu lūt – avarigellā nāvu ella lōkagaḷavariginta heccina śrēṣṭhateyannu nīḍiddevu
Surah Al-Anaam, Verse 85
وَإِسۡمَٰعِيلَ وَٱلۡيَسَعَ وَيُونُسَ وَلُوطٗاۚ وَكُلّٗا فَضَّلۡنَا عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
avara tande-tātandiru, avara makkaḷu mattu avara anēka sōdararallū kelavarige (nāvu śrēṣṭhateyannu nīḍiddevu) mattu nāvu avarannu ārisikoṇḍiddevu hāgū nāvu avarige sthiravāda sanmārgavannu dayapālisiddevu
Surah Al-Anaam, Verse 86
وَمِنۡ ءَابَآئِهِمۡ وَذُرِّيَّـٰتِهِمۡ وَإِخۡوَٰنِهِمۡۖ وَٱجۡتَبَيۡنَٰهُمۡ وَهَدَيۡنَٰهُمۡ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
idu allāhana mārgadarśana – avanu ī mūlaka tanna dāsara paiki tānicchisidavarige saridāriyannu tōruttāne. Ondu vēḷe avaru, (allāhana jote) pāludārike māḍiddare, avaru gaḷisiddellavū avarinda kaḷedu hōguttittu
Surah Al-Anaam, Verse 87
ذَٰلِكَ هُدَى ٱللَّهِ يَهۡدِي بِهِۦ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۚ وَلَوۡ أَشۡرَكُواْ لَحَبِطَ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avarige nāvu – granthavannu, adhikāravannu mattu dūta padaviyavannu nīḍiddevu. Idīga ā janaru idannu (satyavannu) dhikkarisidare, idannu dhikkarisada innondu janāṅgakke nāvidannu oppisuvevu
Surah Al-Anaam, Verse 88
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَۚ فَإِن يَكۡفُرۡ بِهَا هَـٰٓؤُلَآءِ فَقَدۡ وَكَّلۡنَا بِهَا قَوۡمٗا لَّيۡسُواْ بِهَا بِكَٰفِرِينَ
avarē, allāhanu sanmārgadalli naḍesidavaru – nīvu avara dāriyannē anusarisiri. Hēḷiri; ī kuritu nānu nim'minda yāvudē pratiphalavannu bēḍuvudilla. Idu sarvalōkagaḷigāgi iruva bōdhane
Surah Al-Anaam, Verse 89
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۖ فَبِهُدَىٰهُمُ ٱقۡتَدِهۡۗ قُل لَّآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرَىٰ لِلۡعَٰلَمِينَ
Avaru allāhanannu ariyabēkāda rītiyalli ariyalilla. ‘‘Allāhanu yāva mānavanigū ēnannū iḷisi koṭṭilla’’ – endu avaru hēḷidāga, nīvu hēḷiri; ‘‘mūsā avaru tandidda, ella janarigāgi prakāśa mattu sanmārgavidda granthavannu iḷisidavaru yāru? Nīvu (isrā'īlara santatigaḷu) adannu (ā granthavannu) kēvala chidra hāḷegaḷāgi parivartisidiri – adara tusu bhāgavannu mātra bahiraṅga paḍisi heccina bhāgavannu bacciṭṭiri. Nimagāgali, nim'ma pūrvajarigāgali tiḷidirada anēka viṣayagaḷannu (ā granthada mūlaka) nimage kalisikoṭṭavanu yāru?’’ Hēḷiri; ‘‘allāhanu.’’ Taruvāya nīvu avarannu biṭṭu biḍiri – avaru tam'ma kucēṣṭegaḷallē magnarāgirali
Surah Al-Anaam, Verse 90
وَمَا قَدَرُواْ ٱللَّهَ حَقَّ قَدۡرِهِۦٓ إِذۡ قَالُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَىٰ بَشَرٖ مِّن شَيۡءٖۗ قُلۡ مَنۡ أَنزَلَ ٱلۡكِتَٰبَ ٱلَّذِي جَآءَ بِهِۦ مُوسَىٰ نُورٗا وَهُدٗى لِّلنَّاسِۖ تَجۡعَلُونَهُۥ قَرَاطِيسَ تُبۡدُونَهَا وَتُخۡفُونَ كَثِيرٗاۖ وَعُلِّمۡتُم مَّا لَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنتُمۡ وَلَآ ءَابَآؤُكُمۡۖ قُلِ ٱللَّهُۖ ثُمَّ ذَرۡهُمۡ فِي خَوۡضِهِمۡ يَلۡعَبُونَ
idu, nāvu iḷisikoṭṭiruva samr̥d'dhi tumbida grantha – tanaginta modalu bandidda granthagaḷannu idu samarthisuttade. Idara mūlaka nīvu makkādavarannu mattu adara sutta muttalinavarannu eccarisabēkendu (idannu kaḷisalāgide). Paralōkadalli nambike uḷḷavaru, idaralli nambike irisuttāre mattu avaru tam'ma namājhgaḷannu kāpāḍuttāre
Surah Al-Anaam, Verse 91
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ مُّصَدِّقُ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَلِتُنذِرَ أُمَّ ٱلۡقُرَىٰ وَمَنۡ حَوۡلَهَاۚ وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۖ وَهُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
allāhana mēle suḷḷārōpa horisidavaniginta athavā tanage yāva sandēśavū sigadeyē, tanage divya sandēśa sikkide ennuvavaniginta mattu allāhanu iḷisidantahadannē tānū iḷisuttēne ennuvavaniginta doḍḍa akrami yāriddāne? Nīvu ā dr̥śyavannu nōḍabēkittu; akramigaḷu maraṇada saṅkaṭadalli silukiruvāga, malakgaḷu tam'ma kaigaḷannu cāci ‘‘hora tegeyiri nim'ma prāṇagaḷannu, nīvu allāhana kuritu satyavalladdannu hēḷuttiddudakkāgi mattu nīvu avana vacanagaḷa viṣayadalli ahaṅkāra tōruttiddudakkāgi indu nimage bhārī apamānada śikṣeyu doreyalide’’ ennuvaru
Surah Al-Anaam, Verse 92
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًا أَوۡ قَالَ أُوحِيَ إِلَيَّ وَلَمۡ يُوحَ إِلَيۡهِ شَيۡءٞ وَمَن قَالَ سَأُنزِلُ مِثۡلَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُۗ وَلَوۡ تَرَىٰٓ إِذِ ٱلظَّـٰلِمُونَ فِي غَمَرَٰتِ ٱلۡمَوۡتِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ بَاسِطُوٓاْ أَيۡدِيهِمۡ أَخۡرِجُوٓاْ أَنفُسَكُمُۖ ٱلۡيَوۡمَ تُجۡزَوۡنَ عَذَابَ ٱلۡهُونِ بِمَا كُنتُمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ وَكُنتُمۡ عَنۡ ءَايَٰتِهِۦ تَسۡتَكۡبِرُونَ
Nāvu nim'mannu modala bārige sr̥ṣṭisidāga iddante, (indu) nīvu oṇṭiyāgi nam'ma baḷige bandiruviri mattu nāvu nimage nīḍiddellavannū nīvu nim'ma hinde biṭṭu bandiruviri. Hāgeyē nīvu aṣṭondu nambikoṇḍidda hāgū nim'ma naḍuve (dēvara) sahabhāgiyāgidda nim'ma śiphārasudārarannu indu nāvu nim'ma jote kāṇuttillavallā! Nijavāgi nim'ma naḍuvaṇa naṇṭu muridu hōgide mattu nīvu ēnannu avalambisiddirō adu nim'minda kaḷedu hōgide
Surah Al-Anaam, Verse 93
وَلَقَدۡ جِئۡتُمُونَا فُرَٰدَىٰ كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَتَرَكۡتُم مَّا خَوَّلۡنَٰكُمۡ وَرَآءَ ظُهُورِكُمۡۖ وَمَا نَرَىٰ مَعَكُمۡ شُفَعَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ أَنَّهُمۡ فِيكُمۡ شُرَكَـٰٓؤُاْۚ لَقَد تَّقَطَّعَ بَيۡنَكُمۡ وَضَلَّ عَنكُم مَّا كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
khaṇḍitavāgiyū, kāḷannu mattu goraṭannu sīḷuvavanu allāhanē. Avanē, nirjīviyinda jīviyannu horategeyuvavanu mattu jīviyinda nirjīviyannu hora tegeyuvavanu. Avanē nim'ma allāh – hīgiruttā, nīvu adelli aleyuttiruviri
Surah Al-Anaam, Verse 94
۞إِنَّ ٱللَّهَ فَالِقُ ٱلۡحَبِّ وَٱلنَّوَىٰۖ يُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَمُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتِ مِنَ ٱلۡحَيِّۚ ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُۖ فَأَنَّىٰ تُؤۡفَكُونَ
(iruḷina kattalannu sīḷi) beḷagannu hora taruvavanu mattu iruḷannu viśrāntiya kālavāgi māḍiruvavanu avanē, avanu sūryanannu hāgū candranannu (kāla) gaṇaneya upādhigaḷāgisiruvanu. Idu ā pracaṇḍavāda jñāniyu vidhisiruva niyama
Surah Al-Anaam, Verse 95
فَالِقُ ٱلۡإِصۡبَاحِ وَجَعَلَ ٱلَّيۡلَ سَكَنٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ حُسۡبَانٗاۚ ذَٰلِكَ تَقۡدِيرُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡعَلِيمِ
nela mattu jalada kattalugaḷalli nīvu mārgadarśana paḍeyuvantāgalu nimagāgi nakṣatragaḷannu iṭṭiruvavanu avanē. Arivu uḷḷavarigāgi nāvu nam'ma vacanagaḷannu sākaṣṭu vivarisiruvevu
Surah Al-Anaam, Verse 96
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلنُّجُومَ لِتَهۡتَدُواْ بِهَا فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
avanē, nim'mannu kēvala ondu jīvadinda sr̥ṣṭisidavanu. Innu pratiyobbarigū ondu śāśvata nele iruttade. Hāgeyē ondu tātkālika neleyū iruttade. Cintane naḍesuvavarigāgi nāvu vacanagaḷannu vivarisiruvevu
Surah Al-Anaam, Verse 97
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ فَمُسۡتَقَرّٞ وَمُسۡتَوۡدَعٞۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَفۡقَهُونَ
Avanē ākāśadinda nīrannu surisidavanu mattu ā mūlaka nāvu ella beḷegaḷannu hora tegedevu mattu adarindalē nāvu hasirannu horategedevu mattu adarindalē, rāśirāśi dhān'yagaḷannu horategedevu mattu kharjūrada gonegaḷalli bhāradinda bāgiruva gon̄calugaḷannu horategedevu – hāgeyē drākṣi, jhaitūn mattu dāḷimbegaḷa tōṭagaḷannu beḷesidevu – avugaḷalli kelavu ondē teranāgi gōcarisidare matte kelavu tīrā vibhinnavāgi gōcarisuttave. Avu ciguruvāga mattu beḷedu haṇṇāguvāga nīvu avugaḷa phalagaḷannu nōḍiri – nambike uḷḷavarige idaralli khaṇḍitavāgiyū doḍḍa pāṭhagaḷive
Surah Al-Anaam, Verse 98
وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجۡنَا بِهِۦ نَبَاتَ كُلِّ شَيۡءٖ فَأَخۡرَجۡنَا مِنۡهُ خَضِرٗا نُّخۡرِجُ مِنۡهُ حَبّٗا مُّتَرَاكِبٗا وَمِنَ ٱلنَّخۡلِ مِن طَلۡعِهَا قِنۡوَانٞ دَانِيَةٞ وَجَنَّـٰتٖ مِّنۡ أَعۡنَابٖ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُشۡتَبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٍۗ ٱنظُرُوٓاْ إِلَىٰ ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَيَنۡعِهِۦٓۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكُمۡ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
avaru jinngaḷannu allāhana pāludārarāgisiddāre. Nijavāgi avanē avugaḷa sr̥ṣṭikartanāgiddāne. Avaru arivillade, ātanige putraru hāgū putriyariddārendu kathe kaṭṭuttāre. Nijavāgi avanu pāvananāgiddāne mattu avaru ārōpisuva guṇagaḷiginta tumbā unnatanāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 99
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ شُرَكَآءَ ٱلۡجِنَّ وَخَلَقَهُمۡۖ وَخَرَقُواْ لَهُۥ بَنِينَ وَبَنَٰتِۭ بِغَيۡرِ عِلۡمٖۚ سُبۡحَٰنَهُۥ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يَصِفُونَ
avanē, ākāśagaḷannu mattu bhūmiyannu hosadāgi ārambhisidavanu. Avanige patniyē illavenda mēle avanige putraniralu hēge sādhya? Avanantu pratiyondu vastuvina sr̥ṣṭikartanāgiddāne mattu pratiyondu viṣayavannu ballavanāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 100
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ صَٰحِبَةٞۖ وَخَلَقَ كُلَّ شَيۡءٖۖ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
ā allāhanē nim'ma oḍeyanu. Avana horatu bēre dēvarilla. Avanē ella vastugaḷa sr̥ṣṭikartanu. Avanannē pūjisiri. Avanu ella vastugaḷa mēlvicārakanu
Surah Al-Anaam, Verse 101
ذَٰلِكُمُ ٱللَّهُ رَبُّكُمۡۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ خَٰلِقُ كُلِّ شَيۡءٖ فَٱعۡبُدُوهُۚ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٞ
kaṇṇugaḷu avanannu grahisalāravu. Ādare avanu kaṇṇugaḷannu grahisaballanu. Avanu tīrā sūkṣma saṅgatigaḷannū gurutisuvavanu mattu arivu uḷḷavanāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 102
لَّا تُدۡرِكُهُ ٱلۡأَبۡصَٰرُ وَهُوَ يُدۡرِكُ ٱلۡأَبۡصَٰرَۖ وَهُوَ ٱللَّطِيفُ ٱلۡخَبِيرُ
(dūtarē, hēḷiri) nim'ma baḷige nim'ma oḍeyana kaḍeyinda purāvegaḷu bandu biṭṭive. Avugaḷalli (satyavannu) kāṇuvavanige adara lābhavu siguvudu mattu yāru (avugaḷeḍege) kuruḍanāguvavanu adara naṣṭavannu anubhavisuvanu. Nānu nim'ma mēlina kāvalugāranēnalla
Surah Al-Anaam, Verse 103
قَدۡ جَآءَكُم بَصَآئِرُ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَنۡ أَبۡصَرَ فَلِنَفۡسِهِۦۖ وَمَنۡ عَمِيَ فَعَلَيۡهَاۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
‘‘Nīvu (ellindalō) kalitu bandiddīri’’ endu avaru (dhikkārigaḷu) hēḷalendu hāgū arivu uḷḷavarige viṣayavannu spaṣṭa paḍisalendu ī rīti nāvu divya vacanagaḷannu vidhavidhavāgi vivarisuttēve
Surah Al-Anaam, Verse 104
وَكَذَٰلِكَ نُصَرِّفُ ٱلۡأٓيَٰتِ وَلِيَقُولُواْ دَرَسۡتَ وَلِنُبَيِّنَهُۥ لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
(dūtarē,) nim'ma oḍeyana kaḍeyinda nimage nīḍalāgiruva sandēśavannu anusarisiri. Avana horatu bēre dēvarilla. Halavarannu ārādhisuvavarinda dūra uḷiyiri
Surah Al-Anaam, Verse 105
ٱتَّبِعۡ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن رَّبِّكَۖ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ وَأَعۡرِضۡ عَنِ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
allāhanu bayasiddare, avaru bahudēvārādhane māḍuttiralilla. Nāvu nim'mannu avara kāvalugāranāgi nēmisilla. Nīvu avara pōṣakarū alla
Surah Al-Anaam, Verse 106
وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكُواْۗ وَمَا جَعَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗاۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡهِم بِوَكِيلٖ
(viśvāsigaḷē,) janaru allāhana horatu yārannellā prārthisuttārō avarannu mūdalisabēḍi – (nīvu mūdalisidare) avaru hagetanadinda, arivillade allāhanannu mūdalisuvaru. Ī rīti nāvu pratiyondu samudāyada pālige adara kr̥tyavannu candagāṇisiruvevu. Konege avaru tam'ma oḍeyana baḷige maraḷalikkide. Āga avaru māḍuttiddudu ēnembudannu avanu avarige tiḷisuvanu
Surah Al-Anaam, Verse 107
وَلَا تَسُبُّواْ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ فَيَسُبُّواْ ٱللَّهَ عَدۡوَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖۗ كَذَٰلِكَ زَيَّنَّا لِكُلِّ أُمَّةٍ عَمَلَهُمۡ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّهِم مَّرۡجِعُهُمۡ فَيُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
tam'ma baḷige purāveyēnādarū bandiddare tāvu khaṇḍita nambuttiddevu endu avaru allāhana āṇe hāki hēḷuttāre. ‘‘Purāvegaḷellā allāhana baḷi ive’’ endu hēḷiri. Nimagēnu gottu? Avugaḷu (purāvegaḷu) banda baḷikavū avaru nambalāraru
Surah Al-Anaam, Verse 108
وَأَقۡسَمُواْ بِٱللَّهِ جَهۡدَ أَيۡمَٰنِهِمۡ لَئِن جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ لَّيُؤۡمِنُنَّ بِهَاۚ قُلۡ إِنَّمَا ٱلۡأٓيَٰتُ عِندَ ٱللَّهِۖ وَمَا يُشۡعِرُكُمۡ أَنَّهَآ إِذَا جَآءَتۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
avaru modala bārige ī purāvegaḷannu nambalu nirākarisidante, nāvu avara manas'sugaḷannu hāgū dr̥ṣṭigaḷannu tiruci biḍuvevu. Mattu nāvu avarannu, tam'ma vidrōha nītiyallē dārigeṭṭu aleyuttiruvudakke biṭṭu biḍuvevu
Surah Al-Anaam, Verse 109
وَنُقَلِّبُ أَفۡـِٔدَتَهُمۡ وَأَبۡصَٰرَهُمۡ كَمَا لَمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهِۦٓ أَوَّلَ مَرَّةٖ وَنَذَرُهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
ondu vēḷe nāvu avarallige ‘malak’gaḷannu iḷisiddare hāgū śavagaḷu avara jote mātanāḍuttiddare mattu (avaru bayasuva) ella vastugaḷannu nāvu avara munde rāśi hākiddare – āgalū avaru nambuttiralilla – allāhanu bayasiddara horatu. Nijavāgi avaralli heccinavaru ajñānigaḷu
Surah Al-Anaam, Verse 110
۞وَلَوۡ أَنَّنَا نَزَّلۡنَآ إِلَيۡهِمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَكَلَّمَهُمُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَحَشَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ كُلَّ شَيۡءٖ قُبُلٗا مَّا كَانُواْ لِيُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ يَجۡهَلُونَ
Ī rīti nāvu pratiyobba pravādiya pālige, mānavaru hāgū jinngaḷoḷagina śaitānarannu śatrugaḷāgisiruvevu. Avaru mōsada mātugaḷa mūlaka paraspararannu prōtsāhisuttaliruttāre. Nijavāgi nim'ma oḍeyanu bayasiddare, avaru hāge māḍuttiralilla. Nīvu biṭṭu biḍiri – avarannu mattu avara kaṭṭu kategaḷannu
Surah Al-Anaam, Verse 111
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا لِكُلِّ نَبِيٍّ عَدُوّٗا شَيَٰطِينَ ٱلۡإِنسِ وَٱلۡجِنِّ يُوحِي بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ زُخۡرُفَ ٱلۡقَوۡلِ غُرُورٗاۚ وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
paralōkadalli nambike illadavara manas'sugaḷu avugaḷeḍege olidirali, avaru avugaḷallē tr̥ptarāgirali mattu avaru sadya sampādisuttiruvudannē (pāpavannē) sampādisuttirali
Surah Al-Anaam, Verse 112
وَلِتَصۡغَىٰٓ إِلَيۡهِ أَفۡـِٔدَةُ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَلِيَرۡضَوۡهُ وَلِيَقۡتَرِفُواْ مَا هُم مُّقۡتَرِفُونَ
(dūtarē,) ‘‘avanu (allāhanu) savistāravāda granthavannu nim'meḍege iḷisikoṭṭiruvāga, nānēnu allāhanannu biṭṭu tīrpugāranāgi bērobbanannu huḍukabēkē?’’ Endu kēḷiri. Nāvu yārige granthavannu nīḍiruvevō avarige, adu (kurān) nim'moḍeyana kaḍeyinda, satyadondige iḷisalāgiruva granthavendu khacitavāgi tiḷidide. Nīvīga sanśayisuvavara sālige sērabēḍi
Surah Al-Anaam, Verse 113
أَفَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡتَغِي حَكَمٗا وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ إِلَيۡكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مُفَصَّلٗاۚ وَٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡلَمُونَ أَنَّهُۥ مُنَزَّلٞ مِّن رَّبِّكَ بِٱلۡحَقِّۖ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
satyadallū n'yāyadallū nim'moḍeyana mātē paripūrṇavāgide. Avana mātugaḷalli badalāvaṇe illa. Avanu ellavannū kēḷuvavanu mattu ellavannū ballavanu
Surah Al-Anaam, Verse 114
وَتَمَّتۡ كَلِمَتُ رَبِّكَ صِدۡقٗا وَعَدۡلٗاۚ لَّا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
bhūmiyalliruva heccinavarannu nīvu anusarisidare avaru nim'mannu allāhana mārgadinda dāri tappisi biḍuvaru. Avaru kēvala ūheyannu anusarisuttāre mattu sadā bhrameya lekkācāragaḷalli magnarāgiruttāre
Surah Al-Anaam, Verse 115
وَإِن تُطِعۡ أَكۡثَرَ مَن فِي ٱلۡأَرۡضِ يُضِلُّوكَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِۚ إِن يَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَخۡرُصُونَ
yāru tanna mārgadinda tappi naḍedavarembudannu nim'moḍeyanu cennāgiballanu mattu sari dāriyalliruvavarannū avanu cennāgi ballanu
Surah Al-Anaam, Verse 116
إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ مَن يَضِلُّ عَن سَبِيلِهِۦۖ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
nīvu avana (allāhana) vacanagaḷannu nambuvavarāgiddare, allāhana hesarannu uccarisalādudannu (halāl mānsavannu) tinniri
Surah Al-Anaam, Verse 117
فَكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ إِن كُنتُم بِـَٔايَٰتِهِۦ مُؤۡمِنِينَ
Nimagēnāgide? Allāhana hesarannu uccarisalāgiruvudannu nīvēke tinnuvudilla? Avanantu, tānu nimage niṣid'dhagoḷisiruva vastugaḷannu nimage vivaravāgi tiḷisiruvanu – nīvu nirbandhitarādāgina sthitiyu adakke atītavāgide. Heccinavaru jñānavillade kēvala tam'ma iccheyannu anusarisi (janarannu) dāri tappisuttāre. (Ī rīti) miti mīruvavarannu nim'ma oḍeyanu cennāgi ballanu
Surah Al-Anaam, Verse 118
وَمَا لَكُمۡ أَلَّا تَأۡكُلُواْ مِمَّا ذُكِرَ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَقَدۡ فَصَّلَ لَكُم مَّا حَرَّمَ عَلَيۡكُمۡ إِلَّا مَا ٱضۡطُرِرۡتُمۡ إِلَيۡهِۗ وَإِنَّ كَثِيرٗا لَّيُضِلُّونَ بِأَهۡوَآئِهِم بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُعۡتَدِينَ
vyakta hāgū gupta pāpakr̥tyagaḷannu nīvu biṭṭu biḍiri – pāpagaḷannu sampādisuttiruvavaru khaṇḍitavāgiyū tam'ma gaḷikeya pratiphalavannu paḍeyuvaru
Surah Al-Anaam, Verse 119
وَذَرُواْ ظَٰهِرَ ٱلۡإِثۡمِ وَبَاطِنَهُۥٓۚ إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡسِبُونَ ٱلۡإِثۡمَ سَيُجۡزَوۡنَ بِمَا كَانُواْ يَقۡتَرِفُونَ
allāhana hesarannu uccarisalāgilladdannu tinnabēḍi – adu pāpakr̥tyavāgide. Śaitānarantu nim'moḍane jagaḷāḍabēkendu tam'ma āptarannu pracōdisuttalē iruttāre. Nīvu avarannu anusarisidare khaṇḍitavāgiyū halavara ārādhakarāguviri
Surah Al-Anaam, Verse 120
وَلَا تَأۡكُلُواْ مِمَّا لَمۡ يُذۡكَرِ ٱسۡمُ ٱللَّهِ عَلَيۡهِ وَإِنَّهُۥ لَفِسۡقٞۗ وَإِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ لَيُوحُونَ إِلَىٰٓ أَوۡلِيَآئِهِمۡ لِيُجَٰدِلُوكُمۡۖ وَإِنۡ أَطَعۡتُمُوهُمۡ إِنَّكُمۡ لَمُشۡرِكُونَ
mr̥tanāgidda obba vyaktiyannu nāvu jīvantagoḷisi, ātanige prakāśavannu odagisi, ātanu adarondige janara naḍuve naḍeyuvante māḍiddu, antaha vyaktiyu, sadā kattalalliruva mattu adaroḷaginda hora baralāgada vyaktige samānanāgalu sādhyavē? Ī rīti dhikkārigaḷige avaru māḍuttiruva ellavannū candagāṇisalāgide
Surah Al-Anaam, Verse 121
أَوَمَن كَانَ مَيۡتٗا فَأَحۡيَيۡنَٰهُ وَجَعَلۡنَا لَهُۥ نُورٗا يَمۡشِي بِهِۦ فِي ٱلنَّاسِ كَمَن مَّثَلُهُۥ فِي ٱلظُّلُمَٰتِ لَيۡسَ بِخَارِجٖ مِّنۡهَاۚ كَذَٰلِكَ زُيِّنَ لِلۡكَٰفِرِينَ مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
idē rīti nāvu pratiyondu nāḍinalli, allina mahā aparādhigaḷannu, alli san̄cu hūḍuttiralu biṭṭu biṭṭiddēve. Nijavāgi avaru svataḥ tam'ma virud'dhavē san̄cu hūḍuttiddāre. Ādare avarige adara arivilla
Surah Al-Anaam, Verse 122
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَا فِي كُلِّ قَرۡيَةٍ أَكَٰبِرَ مُجۡرِمِيهَا لِيَمۡكُرُواْ فِيهَاۖ وَمَا يَمۡكُرُونَ إِلَّا بِأَنفُسِهِمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
avara baḷige ondu purāveyu bandāga avaru ‘‘allāhana dūtarugaḷige nīḍiruvantahaddannē namage nīḍalāguva tanaka nāvu nambuvudilla’’ ennuttāre. Tanna dautyavannu hēge kaḷuhisabēkendu allāhanu cennāgi ballanu. Ā aparādhigaḷu bēganē allāhana baḷi ghōra apamānavannu edurisaliddāre mattu tam'ma duṣṭa san̄cugaḷa kāraṇa bhārī yātanege guriyāgaliddāre
Surah Al-Anaam, Verse 123
وَإِذَا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَةٞ قَالُواْ لَن نُّؤۡمِنَ حَتَّىٰ نُؤۡتَىٰ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ رُسُلُ ٱللَّهِۘ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ حَيۡثُ يَجۡعَلُ رِسَالَتَهُۥۗ سَيُصِيبُ ٱلَّذِينَ أَجۡرَمُواْ صَغَارٌ عِندَ ٱللَّهِ وَعَذَابٞ شَدِيدُۢ بِمَا كَانُواْ يَمۡكُرُونَ
Allāhanu yārige saridāri tōrabayasuttānō avana manas'sannu islāmina pālige teredu biḍuttāne. Mattu avanu yārannu dārigeḍisa bayasuttānō ātana manas'sannu muduḍisi tīrā saṅkucitagoḷisi biḍuttāne. (Satya darśanavu) avana pālige, ākāśakke meṭṭilēruvudō embaṣṭu kaṭhiṇa kāryavāgi biḍuttade. Ī rīti allāhanu satyavannu nambadavara mēle kaḷaṅkavannu horisuttāne
Surah Al-Anaam, Verse 124
فَمَن يُرِدِ ٱللَّهُ أَن يَهۡدِيَهُۥ يَشۡرَحۡ صَدۡرَهُۥ لِلۡإِسۡلَٰمِۖ وَمَن يُرِدۡ أَن يُضِلَّهُۥ يَجۡعَلۡ صَدۡرَهُۥ ضَيِّقًا حَرَجٗا كَأَنَّمَا يَصَّعَّدُ فِي ٱلسَّمَآءِۚ كَذَٰلِكَ يَجۡعَلُ ٱللَّهُ ٱلرِّجۡسَ عَلَى ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ
nim'moḍeyana ī mārgavē nēra mārgavāgide. Pāṭha kaliyuvavarigāgi nāvu nam'ma vacanagaḷannu savistāravāgi vivarisiruvevu
Surah Al-Anaam, Verse 125
وَهَٰذَا صِرَٰطُ رَبِّكَ مُسۡتَقِيمٗاۗ قَدۡ فَصَّلۡنَا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يَذَّكَّرُونَ
anthavarige avara oḍeyana baḷi śāntiya nivāsavide mattu avara karmagaḷa phalavāgi avanu (allāhanu) avara paramāptanāgiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 126
۞لَهُمۡ دَارُ ٱلسَّلَٰمِ عِندَ رَبِّهِمۡۖ وَهُوَ وَلِيُّهُم بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avanu avarellarannū ondeḍe sērisuva dina ‘‘jinngaḷē, nīvu mānavaralli anēkarannu vaśīkarisikoṇḍiri’’ ennalāguvudu. Āga mānavara paiki avara (jinngaḷa) āptaru hēḷuvaru; ‘‘nam'moḍeyā, nam'mallina kelavaru matte kelavarinda paraspara lābha paḍedaru. Konege nāvu, nīnu namagāgi nigadipaḍisida antima gaḍuvannu talupidevu.’’ Avanu hēḷuvanu; narakāgniyē nim'ma neleyāgide. Allāhanu yārannu rakṣisalicchisuvanō avara horatu nīvellarū idarallē śāśvatavāgi iruviri. Khaṇḍitavāgiyū nim'moḍeyanu yuktivantanū jñāniyū āgiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 127
وَيَوۡمَ يَحۡشُرُهُمۡ جَمِيعٗا يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ قَدِ ٱسۡتَكۡثَرۡتُم مِّنَ ٱلۡإِنسِۖ وَقَالَ أَوۡلِيَآؤُهُم مِّنَ ٱلۡإِنسِ رَبَّنَا ٱسۡتَمۡتَعَ بَعۡضُنَا بِبَعۡضٖ وَبَلَغۡنَآ أَجَلَنَا ٱلَّذِيٓ أَجَّلۡتَ لَنَاۚ قَالَ ٱلنَّارُ مَثۡوَىٰكُمۡ خَٰلِدِينَ فِيهَآ إِلَّا مَا شَآءَ ٱللَّهُۚ إِنَّ رَبَّكَ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
ī rīti nāvu avara gaḷikeya phalavāgi, kelavu akramigaḷannu matte kelavara mēle hēruttalē iruttēve
Surah Al-Anaam, Verse 128
وَكَذَٰلِكَ نُوَلِّي بَعۡضَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بَعۡضَۢا بِمَا كَانُواْ يَكۡسِبُونَ
‘‘jinngaḷē mattu mānavarē, nimage nam'ma vacanagaḷannu vivarisuva mattu ī dinavannu nīvu kāṇaliruva kuritu nimage munneccarike nīḍuva dūtaru nim'ma baḷige bandiralillavē?’’ (Endu kēḷalādāga) avaru ‘‘nam'ma virud'dha idō nāvē sākṣi hēḷuttēve’’ ennuvaru. Nijavāgi, ihalōkada baduku avarannu mōsagoḷisittu mattu tāvu dhikkārigaḷāgiddevendu avarē tam'ma virud'dha sākṣi hēḷuvaru
Surah Al-Anaam, Verse 129
يَٰمَعۡشَرَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ رُسُلٞ مِّنكُمۡ يَقُصُّونَ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِي وَيُنذِرُونَكُمۡ لِقَآءَ يَوۡمِكُمۡ هَٰذَاۚ قَالُواْ شَهِدۡنَا عَلَىٰٓ أَنفُسِنَاۖ وَغَرَّتۡهُمُ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَشَهِدُواْ عَلَىٰٓ أَنفُسِهِمۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ كَٰفِرِينَ
Idēkendare, nim'ma oḍeyanu, akramakke śikṣeyāgi yāvudē nāḍannu, ā nāḍinavarige arivē illada sthitiyalli (munnecarike nīḍade) nāśa māḍuvavanalla
Surah Al-Anaam, Verse 130
ذَٰلِكَ أَن لَّمۡ يَكُن رَّبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا غَٰفِلُونَ
pratiyobbarigū avaravara karmagaḷige anusāravāda sthānavide mattu nim'ma oḍeyanu avara karmagaḷa kuritu arivilladavanalla
Surah Al-Anaam, Verse 131
وَلِكُلّٖ دَرَجَٰتٞ مِّمَّا عَمِلُواْۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
nijavāgi, nim'moḍeyanu dhārāḷa uḷḷavanu mattu anugrahiyāgiruvanu. Avanu bayasidare, bērondu janāṅgada santatiyinda nim'mannu beḷesidante, nim'mannu tolagisi, nim'ma baḷika tānicchisidavarannu nim'ma uttarādhikārigaḷāgi māḍaballanu
Surah Al-Anaam, Verse 132
وَرَبُّكَ ٱلۡغَنِيُّ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَسۡتَخۡلِفۡ مِنۢ بَعۡدِكُم مَّا يَشَآءُ كَمَآ أَنشَأَكُم مِّن ذُرِّيَّةِ قَوۡمٍ ءَاخَرِينَ
nimage yāvudara vāgdāna nīḍalāguttideyō adu khaṇḍitavāgiyū baralide mattu (allāhanannu) nirbandhisalu nim'minda sādhyavilla
Surah Al-Anaam, Verse 133
إِنَّ مَا تُوعَدُونَ لَأٓتٖۖ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
(dūtarē,) hēḷiri; nanna janāṅgadavarē, nim'ma sthānadalli nīvu sakriyarāgiri; nānū sakriyanāgiruttēne. Antima neleyu yārige sēride embudu bēganē nimage tiḷiyalide. Akramigaḷu khaṇḍita vijayigaḷāguvudilla
Surah Al-Anaam, Verse 134
قُلۡ يَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَامِلٞۖ فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
allāhanu sr̥ṣṭisiruva hola mattu jānuvārugaḷalli avaru allāhanige ondu pālannu nigadipaḍisi, tam'madē lekkācāra prakāra, idu allāhanige mattu idu nam'ma sahabhāgigaḷige ennuttāre. Nijavāgi, avaru tam'ma pāludārarige ēnannu mīsaliṭṭiruvarō adu allāhanige talupuvudilla. Ādare avaru allāhanige nigadipaḍisiruva pālu avara pāludārarige talupi biḍuttade. Tumbā keṭṭadāgide, avara tīrmāna
Surah Al-Anaam, Verse 135
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ مِمَّا ذَرَأَ مِنَ ٱلۡحَرۡثِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ نَصِيبٗا فَقَالُواْ هَٰذَا لِلَّهِ بِزَعۡمِهِمۡ وَهَٰذَا لِشُرَكَآئِنَاۖ فَمَا كَانَ لِشُرَكَآئِهِمۡ فَلَا يَصِلُ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَا كَانَ لِلَّهِ فَهُوَ يَصِلُ إِلَىٰ شُرَكَآئِهِمۡۗ سَآءَ مَا يَحۡكُمُونَ
idē rīti, heccina bahudēvārādhakarige, (dēvatvadallina) avara pāludāraru tam'ma makkaḷa hatyeyannu candagāṇisi biṭṭiddāre – avarannu nāśa paḍisalikkāgi mattu avara dharmavannu avarige aspaṣṭagoḷisalikkāgi. Allāhanu icchisiddare avaru hāge māḍuttiralilla. Nīvīga avarannu mattu avaru kaṭṭuttiruva suḷḷugaḷannu avara pāḍige biṭṭu biḍiri
Surah Al-Anaam, Verse 136
وَكَذَٰلِكَ زَيَّنَ لِكَثِيرٖ مِّنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ قَتۡلَ أَوۡلَٰدِهِمۡ شُرَكَآؤُهُمۡ لِيُرۡدُوهُمۡ وَلِيَلۡبِسُواْ عَلَيۡهِمۡ دِينَهُمۡۖ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا فَعَلُوهُۖ فَذَرۡهُمۡ وَمَا يَفۡتَرُونَ
‘‘Ī prāṇigaḷu mattu ī beḷegaḷu niṣid'dhavāgive. Nāvu bayasuvavara horatu bērārū ivugaḷannu tinnabāradu’’ endu avaru, tam'ma bhrameyalli hēḷuttāre. Adē rīti, kelavu prāṇigaḷa mēlina savāriyannu avaru niṣid'dhagoḷisiddāre mattu kelavu prāṇigaḷannu avaru allāhana hesarinalli vadhisuvudilla – ivellā avaru avana (allāhana) mēle horisuva ārōpagaḷu. Avaru kaṭṭikoṇḍa ī suḷḷugaḷa pratiphalavannu avanu (allāhanu) avarige nīḍaliddāne
Surah Al-Anaam, Verse 137
وَقَالُواْ هَٰذِهِۦٓ أَنۡعَٰمٞ وَحَرۡثٌ حِجۡرٞ لَّا يَطۡعَمُهَآ إِلَّا مَن نَّشَآءُ بِزَعۡمِهِمۡ وَأَنۡعَٰمٌ حُرِّمَتۡ ظُهُورُهَا وَأَنۡعَٰمٞ لَّا يَذۡكُرُونَ ٱسۡمَ ٱللَّهِ عَلَيۡهَا ٱفۡتِرَآءً عَلَيۡهِۚ سَيَجۡزِيهِم بِمَا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
‘‘ī prāṇigaḷa garbhadallēnideyō adu kēvala nam'ma puruṣarige mātra mīsalāgide. Nam'ma patniyara pālige avu niṣid'dhavāgive. Innu avu mr̥ta sthitiyalli janisidare mātra avarū adaralli pāludārarāguvaru’’ endu avaru hēḷuttāre. (Ī rīti) suḷḷugaḷannu sr̥ṣṭisiddara pratiphalavannu avanu (allāhanu) avarige nīḍuvanu. Avanantu apāra yuktivantanū jñāniyū āgiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 138
وَقَالُواْ مَا فِي بُطُونِ هَٰذِهِ ٱلۡأَنۡعَٰمِ خَالِصَةٞ لِّذُكُورِنَا وَمُحَرَّمٌ عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِنَاۖ وَإِن يَكُن مَّيۡتَةٗ فَهُمۡ فِيهِ شُرَكَآءُۚ سَيَجۡزِيهِمۡ وَصۡفَهُمۡۚ إِنَّهُۥ حَكِيمٌ عَلِيمٞ
mūrkhatanadinda, jñānavillade tam'ma makkaḷannu kondavaru mattu allāhana mēle suḷḷārōpavannu horisi, allāhanu tamage nīḍiddannu tam'ma mēle niṣēdhisikoṇḍavaru khaṇḍita naṣṭakkoḷagādaru. Avaru khaṇḍita dārigeṭṭiddaru mattu avaru nēra mārgadalliralilla
Surah Al-Anaam, Verse 139
قَدۡ خَسِرَ ٱلَّذِينَ قَتَلُوٓاْ أَوۡلَٰدَهُمۡ سَفَهَۢا بِغَيۡرِ عِلۡمٖ وَحَرَّمُواْ مَا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُ ٱفۡتِرَآءً عَلَى ٱللَّهِۚ قَدۡ ضَلُّواْ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
avanē, maṇṭapaviruva (udā: Drākṣi) hāgū maṇṭapavillada tōṭagaḷannu, kharjūravannu, vividha bageya beḷegaḷannu mattu samarūpigaḷāgiyū, bhinna rūpigaḷāgiyū iruva jhaitūn (ippe) hāgū dāḷimbegaḷannu sr̥ṣṭisidavanu. Avu phala nīḍidāga avugaḷa phalavannu tinniri mattu avugaḷa beḷe koyyuva dina avugaḷa bādhyateyannu (uśr athavā hattanē ondanśa dānavannu) pāvatisiri. Apavyaya māḍabēḍi. Apavyaya māḍuvavarannu avanu (allāhanu) khaṇḍita meccuvudilla
Surah Al-Anaam, Verse 140
۞وَهُوَ ٱلَّذِيٓ أَنشَأَ جَنَّـٰتٖ مَّعۡرُوشَٰتٖ وَغَيۡرَ مَعۡرُوشَٰتٖ وَٱلنَّخۡلَ وَٱلزَّرۡعَ مُخۡتَلِفًا أُكُلُهُۥ وَٱلزَّيۡتُونَ وَٱلرُّمَّانَ مُتَشَٰبِهٗا وَغَيۡرَ مُتَشَٰبِهٖۚ كُلُواْ مِن ثَمَرِهِۦٓ إِذَآ أَثۡمَرَ وَءَاتُواْ حَقَّهُۥ يَوۡمَ حَصَادِهِۦۖ وَلَا تُسۡرِفُوٓاْۚ إِنَّهُۥ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُسۡرِفِينَ
Avanē, jānuvārugaḷa paiki hore horuvavugaḷannu (doḍḍavugaḷannu) mattu saṇṇavugaḷannu sr̥ṣṭisidavanu. Allāhanu nimage daya pālisiruvavugaḷinda tinniri mattu śaitānana hejjegaḷannu anukarisabēḍi. Khaṇḍitavāgiyū avanu nim'ma spaṣṭa śatruvāgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 141
وَمِنَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ حَمُولَةٗ وَفَرۡشٗاۚ كُلُواْ مِمَّا رَزَقَكُمُ ٱللَّهُ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
(dūtarē, avanu) eṇṭu jotegaḷannu sr̥ṣṭisiruvanu. Kurigaḷalli eraḍu bage hāgū āḍugaḷalli eraḍu bage. Nīvu hēḷiri; ‘‘ī paiki allāhanu niṣēdhisiruvudu eraḍū bageya gaṇḍu vargadavugaḷannō athavā heṇṇu vargadavugaḷannō athavā eraḍū bageya heṇṇu vargada prāṇigaḷa garbhadalliruvavugaḷannō? Nīvu satyavantarāgiddare. Jñānada ādhāradalli nanage tiḷisiri’’
Surah Al-Anaam, Verse 142
ثَمَٰنِيَةَ أَزۡوَٰجٖۖ مِّنَ ٱلضَّأۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡمَعۡزِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ نَبِّـُٔونِي بِعِلۡمٍ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
hāgeyē, oṇṭeya jātiyalli eraḍu hāgū gōvina jātiyalli eraḍu bagegaḷive. Hēḷiri; ‘‘ī paiki allāhanu niṣēdhisiruvudu gaṇḍu vargada eraḍannō athavā heṇṇu vargada eraḍannō? Athavā ī paiki eraḍū bageya heṇṇu prāṇigaḷa garbhadalliruvudannō? Allāhanu hāgendu nimage upadēśisuvāga nīvēnu hājariddirā? Jñānavillade janarannu dāri tappisalikkāgi allāhana mēle suḷḷārōpa horisuvātaniginta doḍḍa akrami yāriddāne? Khaṇḍitavāgiyū allāhanu akramigaḷige saridāri tōrisuvudilla.’’
Surah Al-Anaam, Verse 143
وَمِنَ ٱلۡإِبِلِ ٱثۡنَيۡنِ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ ٱثۡنَيۡنِۗ قُلۡ ءَآلذَّكَرَيۡنِ حَرَّمَ أَمِ ٱلۡأُنثَيَيۡنِ أَمَّا ٱشۡتَمَلَتۡ عَلَيۡهِ أَرۡحَامُ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۖ أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ وَصَّىٰكُمُ ٱللَّهُ بِهَٰذَاۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا لِّيُضِلَّ ٱلنَّاسَ بِغَيۡرِ عِلۡمٍۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
(Dūtarē) hēḷiri; nanneḍege iḷisikoḍalāgiruva divya sandēśadallantu tinnuvavana pālige śava, hariyuttiruva rakta athavā handiya mānsada horatu – bērēnannādarū tinnuvudakke niṣēdha hēriruvudannu nānu kāṇuvudilla. Ēkendare avu malina vastugaḷāgive. Hāgeyē allāhana horatu bēre yāradādarū hesaralli vadhisalāda (athavā bali nīḍalāda) prāṇiyū niṣid'dhavāgide. Ēkendare adu pāpakr̥tyavāgide. Iṣṭāgiyū obba vyakti tīrā asahāyakanāgiddare mattu avanu avidhēyanāgali athavā baṇḍukōranāgali alladiddare nim'ma oḍeyanantu khaṇḍitavāgiyū apāra kṣamāśīlanū karuṇāḷuvū āgiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 144
قُل لَّآ أَجِدُ فِي مَآ أُوحِيَ إِلَيَّ مُحَرَّمًا عَلَىٰ طَاعِمٖ يَطۡعَمُهُۥٓ إِلَّآ أَن يَكُونَ مَيۡتَةً أَوۡ دَمٗا مَّسۡفُوحًا أَوۡ لَحۡمَ خِنزِيرٖ فَإِنَّهُۥ رِجۡسٌ أَوۡ فِسۡقًا أُهِلَّ لِغَيۡرِ ٱللَّهِ بِهِۦۚ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَإِنَّ رَبَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Yahūdigaḷādavara pālige nāvu uguruḷḷa ella jīvigaḷannu niṣēdhisiddevu mattu dana hāgū āḍugaḷa, bennalliruva, karuḷalliruva hāgū mūḷegaḷige tagaliruva kobbina horatu itara kobbannu nāvu avara pālige niṣēdhisiddevu. Idu nāvu avara kiḍigēḍitanakke nīḍida pratiphala. Khaṇḍita nāvē satyavantaru
Surah Al-Anaam, Verse 145
وَعَلَى ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا كُلَّ ذِي ظُفُرٖۖ وَمِنَ ٱلۡبَقَرِ وَٱلۡغَنَمِ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ شُحُومَهُمَآ إِلَّا مَا حَمَلَتۡ ظُهُورُهُمَآ أَوِ ٱلۡحَوَايَآ أَوۡ مَا ٱخۡتَلَطَ بِعَظۡمٖۚ ذَٰلِكَ جَزَيۡنَٰهُم بِبَغۡيِهِمۡۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
(dūtarē,) avaru nim'mannu tiraskarisuttārendādare hēḷiri; nim'ma oḍeyanu bhārī viśāla anugraha uḷḷavanāgiddāne. Ādare, aparādhigaḷinda avana śikṣeyannu nivārisalu yārigū sādhyavilla
Surah Al-Anaam, Verse 146
فَإِن كَذَّبُوكَ فَقُل رَّبُّكُمۡ ذُو رَحۡمَةٖ وَٰسِعَةٖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُهُۥ عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
‘‘allāhanu hāge bayasiddare nāvāgali nam'ma pūrvajarāgali bahudēvārādhane māḍuttiralilla mattu nāvu yāvudannū niṣid'dhavendu parigaṇisuttiralilla’’- endu bahudēvārādhakaru khaṇḍita hēḷuvaru. Avariginta hindinavarū nam'ma śikṣeya ruci kāṇuva tanaka idē rītiya suḷḷannu hēḷiddaru. Hēḷiri; nim'ma baḷi khacita jñānavēnādarū iddare adannu nam'ma munde prakaṭisiri. Nīvantu kēvala ūheya hinde naḍeyuttiruviri mattu kēvala bhramisuttiruviri
Surah Al-Anaam, Verse 147
سَيَقُولُ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْ لَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَآ أَشۡرَكۡنَا وَلَآ ءَابَآؤُنَا وَلَا حَرَّمۡنَا مِن شَيۡءٖۚ كَذَٰلِكَ كَذَّبَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡ حَتَّىٰ ذَاقُواْ بَأۡسَنَاۗ قُلۡ هَلۡ عِندَكُم مِّنۡ عِلۡمٖ فَتُخۡرِجُوهُ لَنَآۖ إِن تَتَّبِعُونَ إِلَّا ٱلظَّنَّ وَإِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا تَخۡرُصُونَ
(dūtarē,) hēḷiri; antima vādavu allāhanigē sēride. Avanu bayasiddare nim'mellarannū saridāriyalli naḍesuttiddanu
Surah Al-Anaam, Verse 148
قُلۡ فَلِلَّهِ ٱلۡحُجَّةُ ٱلۡبَٰلِغَةُۖ فَلَوۡ شَآءَ لَهَدَىٰكُمۡ أَجۡمَعِينَ
(dūtarē,) ‘‘ivugaḷannu allāhanu niṣēdhisiruvanendu sākṣya hēḷaballa nim'ma sākṣigaḷannu kare tanniri’’ endu hēḷiri. Ondu vēḷe avaru hāgendu sākṣya hēḷidarū nīvu avara jote sākṣya hēḷabēḍi. Hāgeyē nīvu, nam'ma vacanagaḷannu suḷḷendu tiraskarisidavara, paralōkadalli viśvāsavilladavara mattu (mithya dēvarugaḷannu) tam'ma oḍeyanige samānarāgi parigaṇisuvavara apēkṣegaḷannu anusarisabēḍi
Surah Al-Anaam, Verse 149
قُلۡ هَلُمَّ شُهَدَآءَكُمُ ٱلَّذِينَ يَشۡهَدُونَ أَنَّ ٱللَّهَ حَرَّمَ هَٰذَاۖ فَإِن شَهِدُواْ فَلَا تَشۡهَدۡ مَعَهُمۡۚ وَلَا تَتَّبِعۡ أَهۡوَآءَ ٱلَّذِينَ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا وَٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ وَهُم بِرَبِّهِمۡ يَعۡدِلُونَ
(Dūtarē,) hēḷiri; banni, nim'ma oḍeyanu nim'ma pālige ēnannu niṣēdhisiruvanu embudannu nānu nimage ōdi kēḷisuttēne; nīvu ēnannū avana jote pāludāranāgi māḍabāradu. Nim'ma tāyi-tandeya jote parama saujan'yada nītiyannu pālisiri. Baḍatanada bhayadinda nim'ma makkaḷannu kollabēḍi. Nāvu nimage āhāravannu odagisuttiddēve, avarigū odagisuvevu. Vyaktavāgiruva athavā guptavāgiruva yāvudē aślīlateya hattiravū suḷiyabēḍi. Allāhanu mān'ya goḷisiruva yāvudē jīvavannu an'yāyavāgi kollabēḍi. Nīvu bud'dhivantarāgabēkendu idannellā avanu nimage bōdhisiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 150
۞قُلۡ تَعَالَوۡاْ أَتۡلُ مَا حَرَّمَ رَبُّكُمۡ عَلَيۡكُمۡۖ أَلَّا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗاۖ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُم مِّنۡ إِمۡلَٰقٖ نَّحۡنُ نَرۡزُقُكُمۡ وَإِيَّاهُمۡۖ وَلَا تَقۡرَبُواْ ٱلۡفَوَٰحِشَ مَا ظَهَرَ مِنۡهَا وَمَا بَطَنَۖ وَلَا تَقۡتُلُواْ ٱلنَّفۡسَ ٱلَّتِي حَرَّمَ ٱللَّهُ إِلَّا بِٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
anāthanu tanna yavvanavannu talupuva tanaka nīvu avana sottannu samīpisabāradu – atyuttama vidhānada horatu. Hāgeyē nīvu aḷate mattu tūkavannu n'yāyōcitavāgi pūrtigoḷisiri. Nāvu yāvudē jīvada mēle adara sāmarthyakkinta heccina horeyannu horisuvudilla. Nīvu mātanāḍuvāga n'yāyavāda mātannē āḍiri – tīrā āptara viṣayavāgiddarū sariyē. Hāgeyē, allāhana jotegina karārannu pūrṇavāgi pālisiri – nīvu upadēśa svīkarisuvavarāgabēkendu idannellā avanu nimage bōdhisiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 151
وَلَا تَقۡرَبُواْ مَالَ ٱلۡيَتِيمِ إِلَّا بِٱلَّتِي هِيَ أَحۡسَنُ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ أَشُدَّهُۥۚ وَأَوۡفُواْ ٱلۡكَيۡلَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ لَا نُكَلِّفُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۖ وَإِذَا قُلۡتُمۡ فَٱعۡدِلُواْ وَلَوۡ كَانَ ذَا قُرۡبَىٰۖ وَبِعَهۡدِ ٱللَّهِ أَوۡفُواْۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَذَكَّرُونَ
idu nanna sthiravāda, nēramārga – idannē anusarisi mattu itara mārgagaḷannu anusarisabēḍi. Avu nim'mannu avana (allāhana) mārgadinda dūragoḷisuvavu. Nīvu dharmaniṣṭharāgabēkendu idannellā avanu nimage bōdhisiruvanu
Surah Al-Anaam, Verse 152
وَأَنَّ هَٰذَا صِرَٰطِي مُسۡتَقِيمٗا فَٱتَّبِعُوهُۖ وَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلسُّبُلَ فَتَفَرَّقَ بِكُمۡ عَن سَبِيلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ وَصَّىٰكُم بِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
nāvu mūsārige granthavannu nīḍidevu – satkarmiya pālige nam'ma anugrahavannu paripūrṇagoḷisalikkāgi, ella viṣayagaḷa vivaravannu odagisalikkāgi mattu mārgadarśana hāgū anugrahavāgi – avaru tam'ma oḍeyanannu bhēṭiyāgalikkiruvudannu nambalendu
Surah Al-Anaam, Verse 153
ثُمَّ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ تَمَامًا عَلَى ٱلَّذِيٓ أَحۡسَنَ وَتَفۡصِيلٗا لِّكُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُم بِلِقَآءِ رَبِّهِمۡ يُؤۡمِنُونَ
(idīga) ī samr̥d'dhi tumbida granthavannu nāvu iḷisikoṭṭiruvevu. Idannu anusarisiri mattu dharma niṣṭharāgiri – nīvu karuṇege pātrarāga bahudu.’’
Surah Al-Anaam, Verse 154
وَهَٰذَا كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ مُبَارَكٞ فَٱتَّبِعُوهُ وَٱتَّقُواْ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
Īga nīvu – ‘‘namaginta hindina eraḍu gumpugaḷige granthavannu iḷisikoḍalāgittu. Ādare avarige nīḍalāgidda bōdhanegaḷa kuritu namagēnū tiḷidiralilla’’ – endu hēḷuvantilla
Surah Al-Anaam, Verse 155
أَن تَقُولُوٓاْ إِنَّمَآ أُنزِلَ ٱلۡكِتَٰبُ عَلَىٰ طَآئِفَتَيۡنِ مِن قَبۡلِنَا وَإِن كُنَّا عَن دِرَاسَتِهِمۡ لَغَٰفِلِينَ
hāgeyē nīvīga – ‘‘ondu vēḷe namage granthavannu iḷisikoṭṭiddare nāvu avariginta heccu sanmārgadalliruttiddevu’’-endu hēḷuvantilla. Idīga nim'ma oḍeyana kaḍeyinda, vyaktavāda purāve, mārgadarśana hāgū anugrahavu nim'ma baḷige bandide. Allāhana vacanagaḷannu suḷḷendu tiraskarisuva mattu adarinda (janarannu) taḍeyuvātaniginta doḍḍa akrami yāriddāne? Ī rīti nam'ma vacanagaḷinda (janarannu) taḍedavarige nāvu, avaru taḍedudara phalavāgi kaṭhiṇa śikṣeyannu nīḍaliddēve
Surah Al-Anaam, Verse 156
أَوۡ تَقُولُواْ لَوۡ أَنَّآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا ٱلۡكِتَٰبُ لَكُنَّآ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمۡۚ فَقَدۡ جَآءَكُم بَيِّنَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٞۚ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَذَّبَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَصَدَفَ عَنۡهَاۗ سَنَجۡزِي ٱلَّذِينَ يَصۡدِفُونَ عَنۡ ءَايَٰتِنَا سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ بِمَا كَانُواْ يَصۡدِفُونَ
avaru kāyuttiruvudu avara baḷige malakgaḷu barabēku athavā sākṣāt nim'ma oḍeyanē barabēku athavā nim'ma oḍeyana kelavu purāvegaḷu barabēku embudakke tānē? Nijavāgi, nim'ma oḍeyana kelavu purāvegaḷu bandu biḍuva dina, modalē nambike iṭṭillada athavā tanna nambikeya mūlaka oḷitannu sampādisillada yārigū avara nambikeyinda yāvudē prayōjanavāgadu. Hēḷiri; nīvu kāyuttaliri – nāvū kāyuttiddēve
Surah Al-Anaam, Verse 157
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ أَوۡ يَأۡتِيَ رَبُّكَ أَوۡ يَأۡتِيَ بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَۗ يَوۡمَ يَأۡتِي بَعۡضُ ءَايَٰتِ رَبِّكَ لَا يَنفَعُ نَفۡسًا إِيمَٰنُهَا لَمۡ تَكُنۡ ءَامَنَتۡ مِن قَبۡلُ أَوۡ كَسَبَتۡ فِيٓ إِيمَٰنِهَا خَيۡرٗاۗ قُلِ ٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
khaṇḍitavāgiyū, tam'ma dharmavannu viṅgaḍisidavaru mattu vicchidrarāgi biṭṭavarondige nimage yāvudē sambandhavilla. Avara prakaraṇavu allāhanige sēride. Avaru ēnellā māḍuttiddarembudannu avanu avarige tiḷisuvanu
Surah Al-Anaam, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ فَرَّقُواْ دِينَهُمۡ وَكَانُواْ شِيَعٗا لَّسۡتَ مِنۡهُمۡ فِي شَيۡءٍۚ إِنَّمَآ أَمۡرُهُمۡ إِلَى ٱللَّهِ ثُمَّ يُنَبِّئُهُم بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
(allāhana baḷige) ondu satkarmavannu tandātanige adara hattu paṭṭu pratiphala sigalide. Ādare ondu pāpakr̥tyadondige bandātanige aṣṭu mātra pratiphala sigalide. Avara mēle khaṇḍita an'yāyavāgadu
Surah Al-Anaam, Verse 159
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ عَشۡرُ أَمۡثَالِهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَىٰٓ إِلَّا مِثۡلَهَا وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
(dūtarē,) hēḷiri; nis'sandēhavāgiyū nanna oḍeyanu nanage sthiravāda nēramārgavannu tōrisikoṭṭiddāne. Iduvē pakva dharmavāgide, ēka niṣṭha ibrāhīmara mārga – avaru khaṇḍita bahudēvārādhakarāgiralilla
Surah Al-Anaam, Verse 160
قُلۡ إِنَّنِي هَدَىٰنِي رَبِّيٓ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ دِينٗا قِيَمٗا مِّلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۚ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(Dūtarē) hēḷiri; khaṇḍitavāgiyū nanna namājh, nanna balidāna, nanna jīvana mattu nanna maraṇavu sarvalōkagaḷa oḍeyanāda allāhanigē mīsalāgide
Surah Al-Anaam, Verse 161
قُلۡ إِنَّ صَلَاتِي وَنُسُكِي وَمَحۡيَايَ وَمَمَاتِي لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
avanige yārū pāludārarilla. Nanage idannē ādēśisalāgide mattu nānu itarellariginta munna muslimanāgiddēne
Surah Al-Anaam, Verse 162
لَا شَرِيكَ لَهُۥۖ وَبِذَٰلِكَ أُمِرۡتُ وَأَنَا۠ أَوَّلُ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
hēḷiri; allāhanē ella vastugaḷa oḍeyanāgiruvāga nānēnu allāhana horatu bērobba dēvarannu huḍukabēkē? Pratiyobbanū tānu sampādisiruvudakkellā tānē hoṇegāranāgiruttāne. Hore horuva yārobbarū innobbara horeyannu horalāraru. Antimavāgi nīvu nim'ma oḍeyana kaḍegē maraḷabēkāgide. Nīvu bhinnate tāḷidda ella viṣayagaḷa vāstavavannu avanu nimage tiḷisuvanu
Surah Al-Anaam, Verse 163
قُلۡ أَغَيۡرَ ٱللَّهِ أَبۡغِي رَبّٗا وَهُوَ رَبُّ كُلِّ شَيۡءٖۚ وَلَا تَكۡسِبُ كُلُّ نَفۡسٍ إِلَّا عَلَيۡهَاۚ وَلَا تَزِرُ وَازِرَةٞ وِزۡرَ أُخۡرَىٰۚ ثُمَّ إِلَىٰ رَبِّكُم مَّرۡجِعُكُمۡ فَيُنَبِّئُكُم بِمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ
avanē, bhūmiyalli nim'mannu pratinidhigaḷāgi kaḷuhisidavanu mattu nimagēnannu nīḍalāgideyō ā mūlaka nim'mannu parīkṣisalikkāgi nim'malli kelavarige itara kelavariginta unnata sthānagaḷannu nīḍidavanu. Khaṇḍitavāgiyū nim'moḍeyanu kṣipravāgi śikṣisuvavanāgiddāne mattu nis'sandēhavāgiyū avanu kṣamāśīlanū karuṇāmayiyū āgiddāne
Surah Al-Anaam, Verse 164
وَهُوَ ٱلَّذِي جَعَلَكُمۡ خَلَـٰٓئِفَ ٱلۡأَرۡضِ وَرَفَعَ بَعۡضَكُمۡ فَوۡقَ بَعۡضٖ دَرَجَٰتٖ لِّيَبۡلُوَكُمۡ فِي مَآ ءَاتَىٰكُمۡۗ إِنَّ رَبَّكَ سَرِيعُ ٱلۡعِقَابِ وَإِنَّهُۥ لَغَفُورٞ رَّحِيمُۢ
aliph lām m'mīm svād
Surah Al-Anaam, Verse 165