Surah Al-Maarij - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
سَأَلَ سَآئِلُۢ بِعَذَابٖ وَاقِعٖ
Ēkā māgaṇī karaṇāṟyānē tyā azāba (śikṣā - yātanē) cī māgaṇī kēlī jō ghaḍūna yēṇāra āhē
Surah Al-Maarij, Verse 1
لِّلۡكَٰفِرِينَ لَيۡسَ لَهُۥ دَافِعٞ
Kāphirānvara, jyālā kōṇī haṭaviṇārā nāhī
Surah Al-Maarij, Verse 2
مِّنَ ٱللَّهِ ذِي ٱلۡمَعَارِجِ
Yā allāhatarphē, jō śiḍyā bāḷagaṇārā āhē
Surah Al-Maarij, Verse 3
تَعۡرُجُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَٱلرُّوحُ إِلَيۡهِ فِي يَوۡمٖ كَانَ مِقۡدَارُهُۥ خَمۡسِينَ أَلۡفَ سَنَةٖ
Jyācyākaḍē phariśtē āṇi ātmā caḍhūna jātāta ēkā divasāta, jyācī mudata pannāsa hajāra varṣān̄cī āhē
Surah Al-Maarij, Verse 4
فَٱصۡبِرۡ صَبۡرٗا جَمِيلًا
Tēvhā tumhī cāṅgalyā prakārē dhīra sanyama rākhā
Surah Al-Maarij, Verse 5
إِنَّهُمۡ يَرَوۡنَهُۥ بَعِيدٗا
Niḥsanśaya, hē tyā (azāba) lā dūra samajatāta
Surah Al-Maarij, Verse 6
وَنَرَىٰهُ قَرِيبٗا
Āṇi āmhī tyālā javaḷa asalyācē pāhatō
Surah Al-Maarij, Verse 7
يَوۡمَ تَكُونُ ٱلسَّمَآءُ كَٱلۡمُهۡلِ
Jyā divaśī ākāśa vitaḷalēlyā dhātūsārakhē hō'īla
Surah Al-Maarij, Verse 8
وَتَكُونُ ٱلۡجِبَالُ كَٱلۡعِهۡنِ
Āṇi parvata raṅgīta lōkarīsārakhē hōtīla
Surah Al-Maarij, Verse 9
وَلَا يَسۡـَٔلُ حَمِيمٌ حَمِيمٗا
Āṇi kōṇī mitra kōṇā mitrālā vicāraṇāra nāhī
Surah Al-Maarij, Verse 10
يُبَصَّرُونَهُمۡۚ يَوَدُّ ٱلۡمُجۡرِمُ لَوۡ يَفۡتَدِي مِنۡ عَذَابِ يَوۡمِئِذِۭ بِبَنِيهِ
(Jarī tē) ēkamēkānnā dākhavilē jātīla. Aparādhī, tyā divasācyā śikṣā - yātanēcyā mōbadalyāta (daṇḍa mhaṇūna) āpalyā putrānnā dē'ū icchila
Surah Al-Maarij, Verse 11
وَصَٰحِبَتِهِۦ وَأَخِيهِ
Āpalyā patnīlā āṇi āpalyā bhāvālā
Surah Al-Maarij, Verse 12
وَفَصِيلَتِهِ ٱلَّتِي تُـٔۡوِيهِ
Āṇi āpalyā kuṭumbālā, jē tyālā āśraya dēta hōtē
Surah Al-Maarij, Verse 13
وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ يُنجِيهِ
Āṇi jaminīvarīla samasta lōkānnā, yāsāṭhī kī yānnī tyālā muktī miḷavūna dyāvī
Surah Al-Maarij, Verse 14
كَلَّآۖ إِنَّهَا لَظَىٰ
(Parantu) hē kadāpi hōṇāra nāhī. Niḥsaśaya, tō (dhagadhagaṇāṟyā) nikhāṟyān̄cī (āga) āhē
Surah Al-Maarij, Verse 15
نَزَّاعَةٗ لِّلشَّوَىٰ
Jī (tōṇḍācī va ḍōkyācī) tvacā sōlūna kāḍhaṇārī āhē
Surah Al-Maarij, Verse 16
تَدۡعُواْ مَنۡ أَدۡبَرَ وَتَوَلَّىٰ
Tī aśā tyā pratyēka māṇasālā hāka mārīla, jō māgē haṭatō āṇi vimukha hōtō
Surah Al-Maarij, Verse 17
وَجَمَعَ فَأَوۡعَىٰٓ
Āṇi gōḷā (jamā) karūna sāmbhāḷūna ṭhēvatō
Surah Al-Maarij, Verse 18
۞إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ خُلِقَ هَلُوعًا
Niḥsanśaya, manuṣya mōṭhyā kaccyā hr̥dayācā banavilā gēlā āhē
Surah Al-Maarij, Verse 19
إِذَا مَسَّهُ ٱلشَّرُّ جَزُوعٗا
Jēvhā tyālā kaṣṭa - yātanā pōhacatē, tēvhā bhayacintīta hōtō
Surah Al-Maarij, Verse 20
وَإِذَا مَسَّهُ ٱلۡخَيۡرُ مَنُوعًا
Āṇi jēvhā tyālā sukha prāpta hōtē, kan̄jūsapaṇā karū lāgatō
Surah Al-Maarij, Verse 21
إِلَّا ٱلۡمُصَلِّينَ
Parantu tē namāja paḍhaṇārē
Surah Al-Maarij, Verse 22
ٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ دَآئِمُونَ
Jē āpalyā namājacē vaktaśīra pālana karaṇārē āhēta
Surah Al-Maarij, Verse 23
وَٱلَّذِينَ فِيٓ أَمۡوَٰلِهِمۡ حَقّٞ مَّعۡلُومٞ
Āṇi jyān̄cyā dhana-sampattīta nirdhārita his'sā āhē
Surah Al-Maarij, Verse 24
لِّلسَّآئِلِ وَٱلۡمَحۡرُومِ
Yācakān̄cāhī āṇi yācanā karaṇyāpāsūna alipta rāhaṇāṟyān̄cāhī
Surah Al-Maarij, Verse 25
وَٱلَّذِينَ يُصَدِّقُونَ بِيَوۡمِ ٱلدِّينِ
Āṇi jē n'yāyācyā divasāvara viśvāsa rākhatāta
Surah Al-Maarij, Verse 26
وَٱلَّذِينَ هُم مِّنۡ عَذَابِ رَبِّهِم مُّشۡفِقُونَ
Āṇi jē āpalyā pālanakartyācyā śikṣēcē bhaya bāḷagata rāhatāta
Surah Al-Maarij, Verse 27
إِنَّ عَذَابَ رَبِّهِمۡ غَيۡرُ مَأۡمُونٖ
Niḥsanśaya, tyān̄cyā pālanakartyācī śikṣā yātanā, nirdhāsta hōṇyācī bāba nāhī
Surah Al-Maarij, Verse 28
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِفُرُوجِهِمۡ حَٰفِظُونَ
Āṇi jē lōka āpalyā lajjāsthānāṁ (guptāṅgāṁ) cē (harāma kr̥tyāpāsūna) rakṣaṇa karatāta
Surah Al-Maarij, Verse 29
إِلَّا عَلَىٰٓ أَزۡوَٰجِهِمۡ أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُهُمۡ فَإِنَّهُمۡ غَيۡرُ مَلُومِينَ
Panratu āpalyā patnīn̄cyā āṇi āpalyā dāsīn̄cyākhērīja jyān̄cē tē mālaka (svāmī) āhēta, yā bābatīta tē nindanīya nāhīta
Surah Al-Maarij, Verse 30
فَمَنِ ٱبۡتَغَىٰ وَرَآءَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡعَادُونَ
Ātā jō kōṇī yācyākhērīja (mārga) śōdhēla, tara asē lōka maryādēcē ullaṅghana karaṇārē ṭharatīla
Surah Al-Maarij, Verse 31
وَٱلَّذِينَ هُمۡ لِأَمَٰنَٰتِهِمۡ وَعَهۡدِهِمۡ رَٰعُونَ
Āṇi jē āpalyā anāmatī (ṭhēvī) cī, āṇi āpalyā vāyadyā-vacanān̄cī va pratijñēcī kāsa bāḷagatāta
Surah Al-Maarij, Verse 32
وَٱلَّذِينَ هُم بِشَهَٰدَٰتِهِمۡ قَآئِمُونَ
Āṇi jē āpalyā sākṣīnvara saraḷa (āṇi aṭaḷa) rāhatāta
Surah Al-Maarij, Verse 33
وَٱلَّذِينَ هُمۡ عَلَىٰ صَلَاتِهِمۡ يُحَافِظُونَ
Āṇi jē āpalyā namājān̄cē sanrakṣaṇa karatāta
Surah Al-Maarij, Verse 34
أُوْلَـٰٓئِكَ فِي جَنَّـٰتٖ مُّكۡرَمُونَ
Hēca lōka jannatamadhyē māna - pratiṣṭhā rākhaṇārē asatīla
Surah Al-Maarij, Verse 35
فَمَالِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ قِبَلَكَ مُهۡطِعِينَ
Tēvhā, yā kāphirānnā jhālē tarī kāya kī tē tumacyākaḍē dhāvata yētāta
Surah Al-Maarij, Verse 36
عَنِ ٱلۡيَمِينِ وَعَنِ ٱلشِّمَالِ عِزِينَ
Ujavyā āṇi ḍāvyā bājūnē, samūhāsamūhānē
Surah Al-Maarij, Verse 37
أَيَطۡمَعُ كُلُّ ٱمۡرِيٕٖ مِّنۡهُمۡ أَن يُدۡخَلَ جَنَّةَ نَعِيمٖ
Kāya tyān̄cyāpaikī pratyēkajaṇa asē icchitō kī tyānnā dēṇagyānnī yukta (aiśa-ārāmācyā) jannatamadhyē pravēśa lābhēla
Surah Al-Maarij, Verse 38
كَلَّآۖ إِنَّا خَلَقۡنَٰهُم مِّمَّا يَعۡلَمُونَ
(Asē) kadāpi hōṇāra nāhī. Āmhī tyānnā tyā (vastū) pāsūna nirmāṇa kēlē āhē, jilā tē jāṇatāta
Surah Al-Maarij, Verse 39
فَلَآ أُقۡسِمُ بِرَبِّ ٱلۡمَشَٰرِقِ وَٱلۡمَغَٰرِبِ إِنَّا لَقَٰدِرُونَ
Tēvhā malā śapatha āhē dōnhī pūrva āṇi paścima (diśāṁ) cyā pālanakartyācī kī āmhī niścatapaṇē samartha āhōta
Surah Al-Maarij, Verse 40
عَلَىٰٓ أَن نُّبَدِّلَ خَيۡرٗا مِّنۡهُمۡ وَمَا نَحۡنُ بِمَسۡبُوقِينَ
Yā gōṣṭīvara kī tyān̄cyā'aivajī tyān̄cyāpēkṣā cāṅgalē lōka āṇāvēta, āṇi āmhī lācāra vivaśa nāhīta
Surah Al-Maarij, Verse 41
فَذَرۡهُمۡ يَخُوضُواْ وَيَلۡعَبُواْ حَتَّىٰ يُلَٰقُواْ يَوۡمَهُمُ ٱلَّذِي يُوعَدُونَ
Tēvhā tumhī tyānnā bhāṇḍata-khēḷata (asalēlē) sōḍā, yēthē paryarnta kī hē āpalyā tyā divasālā jā'ūna miḷāvēta, jyācā vāyadā tyān̄cyāśī kēlā jāta āhē
Surah Al-Maarij, Verse 42
يَوۡمَ يَخۡرُجُونَ مِنَ ٱلۡأَجۡدَاثِ سِرَاعٗا كَأَنَّهُمۡ إِلَىٰ نُصُبٖ يُوفِضُونَ
Jyā divaśī kabarīmadhūna hē dhāvata paḷata bāhēra paḍatīla, jaṇū kāhī tē sādhya-cinhākaḍē vēgānē jāta āhēta
Surah Al-Maarij, Verse 43
خَٰشِعَةً أَبۡصَٰرُهُمۡ تَرۡهَقُهُمۡ ذِلَّةٞۚ ذَٰلِكَ ٱلۡيَوۡمُ ٱلَّذِي كَانُواْ يُوعَدُونَ
Tyān̄cē ḍōḷē (najarā) jhukalēlē asatīla, tyān̄cyāvara apamānācē sāvaṭa (pasaralēlē) asēla. Hāca tō divasa, jyācā tyān̄cyāśī vāyadā kēlā jāta hōtā
Surah Al-Maarij, Verse 44