Surah Yusuf - Kannada Translation by Abdussalam Puthige
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
yūsuph, tam'ma tandeyoḍane, ‘‘nanna tandeyē, nānu (kanasinalli) hannondu nakṣatragaḷannu, sūryanannu mattu candranannu nōḍide mattu avugaḷu nanage sāṣṭāṅga veraguvudannu nānu nōḍide‘‘
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
avaru (tande) hēḷidaru; nanna putranē, ninna kanasina vicāravannu ninna sahōdararige tiḷisabēḍa. Avaru ninna virud'dha ēnādarū san̄cu hūḍuvaru. Khaṇḍitavāgiyū śaitānanu mānavana pālige spaṣṭa śatruvāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
Ī rīti ninna oḍeyanu ninnannu ārisikoḷḷuvanu hāgū ninage ghaṭanegaḷannu vyākhyānisuva vidyeyannu kalisuvanu mattu avanu ī hinde ninna pūrvajarāda ibrāhīm mattu ishākra pālige pūrtigoḷisidante ninna pālige hāgū ya'akūbra santatiya pālige tanna anugrahavannu pūrtigoḷisuvanu. Ninna oḍeyanu khaṇḍita ellavannū ballavanu mattu yuktivantanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
vicārisuvavara pālige, yūsuph mattu avara sahōdararalli anēka pāṭhagaḷive
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
avaru (sahōdararu) hēḷidaru; yūsuph mattu avana sahōdaranu nam'ma tandege namaginta heccu priyarāgi biṭṭiddāre – nāvu ondu baliṣṭha taṇḍavāgiddēve. Nam'ma tande spaṣṭavāgi dārigeṭṭiddāre
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
nim'ma tandeya gamanavellā nim'meḍege mīsalāgibiḍalu, nīvu yūsuphnannu kondu biḍiri athavā avanannu yāvudādarū nāḍinalli esedu banniri. Ā baḷika nīvu sajjanarāgirabahudu
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
avarallobbanu hēḷidanu; yūsuphnannu kollabēḍi. Nimagēnādarū māḍalē bēkiddare, avanannu yāvudādarū nīrillada bāviyoḷakke esedu banniri. Yārādarū prayāṇikaru avanannu ettikoḷḷabahudu
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
avaru hēḷidaru; nam'ma tandeyē, yūsuphna viṣayadalli nīvēke nam'ma mēle bharavase iḍuvudilla? Nāvantu ātana hitaiṣigaḷē āgiddēve
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
nāḷe avanannu nam'ma jote kaḷisiri. Ēnādarū tinnali hāgū āṭōṭa naḍesali. Nāvu khaṇḍita avana rakṣakarāgiruvevu
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
avaru (tande) hēḷidaru; nīvu ātanannu karedoyyuva kuritu nanage tumbā bēsaravide ēkendare, nīvu avana kuritu ajāgr̥tarāgiddāga avanannu tōḷavu tindu biḍabahudendu nanage bhayavāguttide
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
avaru (makkaḷu) hēḷidaru; nāvu ondu baliṣṭha taṇḍavāgiruvāga avanannu tōḷavu tindu biḍuvudādare, nāvu khaṇḍita ellavannū kaḷedu koṇḍavarenisuvevu
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
Konege avaru ātanondige horaṭāga, ātanannu nīrillada bāvige eseyabēkendu avara naḍuve om'matavāgittu. Āga nāvu avarige (yūsuphrige) ondu sandēśavannu kaḷisidevu; ‘‘(ondu dina) avara ī kr̥tyada kuritu nīvu avarige vivarisuviri – āga avarige yāva arivū iradu.’’
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
Kattalu kavidāga avaru (sahōdararu) aḷuttā tam'ma tandeya baḷige bandaru
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
avaru hēḷidaru; ō nam'ma tandeyē, nāvu ōṭada spardheyalliddāga, yūsuphnannu nam'ma sottina baḷi biṭṭiddevu. Aṣṭarallē tōḷavu ātanannu tindu biṭṭitu. Nāvu eṣṭē satyavantarāgiddarū nīvu mātra nam'mannu nambuvavaralla
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
mattu avaru (sahōdararu) raktada nakali kalegaḷidda, avara (yūsuphra) aṅgiyannu tandaru. Āga avaru (tande) hēḷidaru; nijavāgi nim'ma cittagaḷu nimagāgi ondu viṣayavannu (kaṭṭu katheyannu) racisikoṭṭive. (Āddarinda) sahaneyē uttama. Nīvu ēnannu hēḷuttiruvirō ā viṣayadalli (nanage) allāhanu neravāgali
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
atta, prayāṇikara ondu taṇḍavu bandu, tamagāgi nīru tumbuvātanannu (yūsuphrannu eseyalāgidda bāviya baḷige) kaḷisidaru. Avanu tanna koḍavannu iḷisidanu (mattu) ‘‘idō illide śubhavārte. Illobba bālakaniddāne’’ endu ghōṣisidanu. Taruvāya avaru avarannu (yūsuphrannu) vyāpārada sarakendu parigaṇisi aḍagisiṭṭaru. Avaru māḍuttidda ellavannū allāhanu aritiddanu
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
avaru kelavē dirhamgaḷa hīna belege avarannu māribiṭṭaru. Ī viṣayadalli avaru nirāsaktarāgiddaru
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
Avarannu kharīdisidda ījiptna vyakti tanna patniyoḍane ‘‘avanige gauravada satkāra nīḍu. Namage avanu lābhavannu tarabahudu athavā nāvu avanannē putranāgisikoḷḷabahudu’’ endanu. Ī rīti nāvu yūsuphrige ghaṭanegaḷannu vyākhyānisuva vidyeyannu kalisalikkāgi avarige bhūmiyallondu neleyannu odagisidevu. Allāhanu tanna ella vyavahāragaḷa mēlū pūrṇa prābalya hondiruttāne. Ādare mānavaralli heccinavaru ballavaralla
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
avaru (yūsuph) tam'ma (prabud'dha) vayas'sannu talupidāga, nāvu avarige jāṇmeyannu mattu jñānavannu nīḍidevu. Idē rīti nāvu sajjanarannu puraskarisuttēve
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
avaru yāra maneyalliddarō ākeyu avarannu tanneḍege seḷeya bayasidaḷu mattu bāgilugaḷannellā mucci avaroḍane ‘‘bandu biḍu’’ endaḷu. Avaru hēḷidaru; allāhanu rakṣisali. Ā nanna oḍeyanu khaṇḍitavāgiyū nanage gauravada nivāsavannu odagisiddāne. Akramigaḷu khaṇḍita vijayigaḷāguvudilla
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
ākeyantu avarannu bayasiddaḷu. Atta avaru tam'ma oḍeyana ondu eccarikeyannu kāṇadiruttiddare avarū ākeyannu bayasuttiddaru. Ī rīti nāvu avarinda (yūsuphrinda) ondu pāpa hāgū aślīla kr̥tyavannu nivārisi biṭṭevu. Nijakkū avaru nam'ma āyda dāsarallobbarāgiddaru
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
avaribbarū bāgilineḍege dhāvisidaru – āke avara (yūsuphra) aṅgiyannu hindininda (eḷedu) haridaḷu mattu avaribbarigū bāgila baḷi ākeya gaṇḍanu edurādanu. Āke hēḷidaḷu; ninna patnige keḍukannu māḍabayasidavanige, serevāsa athavā bhārī kaṭhiṇa śikṣeyallade bēre yāva pratiphalavannu tānē nīḍabahudu
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; āke nannannu pusalāyisa bayasiddaḷu. Mattu ākeya parivārada sākṣiyobbanu hīge sākṣi nuḍidanu; ondu vēḷe ātana aṅgiyu mumbhāgadalli harididdare āke satya hēḷuttiddāḷe hāgū avanu suḷḷugāranāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
Innu ātana aṅgiyu himbhāgadalli harididdare āke suḷḷu hēḷuttiddāḷe mattu avanu satyavantanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
avara (yūsuphra) aṅgiyu himbhāgadalli haridiruvudannu kaṇḍāga avanu (ākeya pati) hēḷidanu; ‘‘khaṇḍitavāgiyū idu nim'ma (mahiḷeyara) san̄cāgide. Nijakkū nim'ma (mahiḷeyara) san̄cu tumbā ghōravāgiruttade’’
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
‘‘yūsuph! Nīvu ī viṣayavannu biṭṭu biḍiri. Mattu nīnu (mahiḷe) ninna pāpakkāgi kṣameyannu bēḍu. Nīnu khaṇḍita tappitasthaḷu’’
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
nagaradallina kelavu mahiḷeyaru hēḷidaru; saradārana patniyu tanna taruṇa dāsanannu pusalāyisalu prayatnisuttiddāḷe. Avana mēlina prītiyalli avaḷu māru hōgiddāḷe. Āke spaṣṭavāgi dārigeṭṭiruvudannu nāvu kāṇuttiddēve
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
ākeyu ā mahiḷeyara ī pisu mātugaḷannu kēḷidāga avara baḷige āmantraṇa kaḷuhisidaḷu mattu avarigāgi, oragikūruva ondu sabheyannu sid'dhagoḷisidaḷu. Āke, avaralli pratiyobbarigū (haṇṇu muriyuva) kattiyannu koṭṭaḷu mattu avaroḍane (yūsuphroḍane), ā mahiḷeyara munde hādu hōgalu hēḷidaḷu. Ā mahiḷeyaru, avarannu kaṇḍāga daṅgāgi biṭṭaru hāgū (haṇṇugaḷa badalu) tam'ma kaigaḷannē muridukoṇḍaru. Avaru hēḷidaru; allāhanu kāpāḍali. Avanu (yūsuph) manuṣyanantu alla. Avanu obba gauravānvita malak āgirabēku
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
āke hēḷidaḷu; nīvu nannannu mūdalisuttā iddudu ātana kuritē āgittu. Nānu ātanannu pusalāyisalu prayatnisidāga avanu tannannu rakṣisikoṇḍanu. Idīga avanu, nanna ādēśadante naḍeyadiddare, avanannu seramanege sērisalāguvudu athavā avanu tīrā apamānitanāguvanu
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Avaru (yūsuph) hēḷidaru; nannoḍeyā, āke yāvudareḍege nannannu kareyuttiruvaḷō adakkinta seremaneyē nanage heccu priyavāgide. Ā mahiḷeyara jālagaḷannu nīnu nanninda nivārisadiddare, nānu avareḍege olidu biḍabahudu mattu nānu mūḍhara sālige sērabahudu
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
avara oḍeyanu avara prārthaneyannu svīkarisidanu mattu ā mahiḷeyara jālagaḷannu avarinda nivārisibiṭṭanu. Avanu khaṇḍita ellavannū kēḷuvavanu mattu ellavannū ballavanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
hīge divya sūcanegaḷannellā kaṇḍa baḷika avarige (ā nāḍinavarige) avarannu (yūsuphrannu) ondu avadhiya tanaka seremaneyalliḍabēku endu tōcitu
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
avara jote bēribbaru yuvakarū seremaneyannu pravēśisidaru. Avarallobbanu hēḷidanu; nānu (kanasinalli) sārāyi hiṇḍuttiruvudannu nōḍide. Innobbanu hēḷidanu; nānu (kanasinalli) nanna taleya mēle roṭṭiyannu hottiruvudāgi nōḍide. Adarinda pakṣigaḷu tinnuttiddavu. Namage idara arthavannu tiḷisiri. Nim'mannu nāvu obba sajjananāgi kāṇuttiddēve
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; nimage (nitya) nīḍalāguva āhāravu nim'ma baḷige baruva munnavē nānu nimage adara arthavannu tiḷisuttēne. Adu nanna oḍeyanu nanage kalisikoṭṭiruva vidyeyāgide. Allāhanalli nambike iḍadavara hāgū paralōkavannu dhikkarisuvavara dharmavannu nānu khaṇḍita torediddēne
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
nānu nanna pūrvajarāda ibrāhīm, ishāk mattu ya'akūbra dharmavannu anusarisiddēne. Nāvu yāvudannū allāhana jote pālugoḷisuvudu sariyalla. Idu (ī arivu) nam'ma mēle hāgū ella mānavara mēle allāhana anugrahavāgide. Ādare mānavaralli heccinavaru kr̥tajñate sallisuvudilla
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
seremaneya nanna saṅgaḍigarē, halavu vibhinna dēvarugaḷu uttamarō athavā ellara mēle prābalyaviruva ēkamātranāda allāhanu uttamanō
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
Avana horatu nīvu yārannu pūjisuttiruvirō avarella nīvu mattu nim'ma pūrvajaru iṭṭukoṇḍa kēvala kelavu hesarugaḷu mātra. Avugaḷa paravāgi allāhanu yāvudē purāveyannu iḷisilla. Adhikāravu allāhanige mātra sēride. Tanna horatu bēre yārannū pūjisabāradu endu avanu ādēśisiddāne. Iduvē sthiravāda dharma – ādare mānavaralli heccinavaru idannu aritilla
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
seremaneya nanna saṅgaḍigarē, nim'malli obbanu tanna oḍeyanige madya kuḍisuvanu. Innobbanannu śilubege ērisalāguvudu mattu hakkigaḷu avana taleyinda tinnuvavu. Ī rīti, nīvibbarū nannoḍane vicārisidda viṣayada tīrmānavāyitu
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
avaru (yūsupharu) avaribbara paiki yāru biḍugaḍe paḍeyuvanendu nambiddarō avanoḍane, ninna oḍeyanoḍane nanna viṣayavannu prastāpisu endaru. Ādare avanu tanna oḍeyana baḷi idannu prastāpisadante śaitānanu avanige marevu mūḍisidanu. Hīge avaru (yūsuph) kelavu varṣa seremaneyalliddaru
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
(om'me) rājanu hēḷidanu; nānu (kanasinalli) teḷuvāda ēḷu danagaḷu daṣṭapuṣṭavāda ēḷu danagaḷannu tinnuvudannu nōḍide mattu hasirāgidda ēḷu tenegaḷannū oṇagidda itara tenegaḷannū nōḍide. Nanna āsthāna pramukharē, nīvu svapnagaḷa artha ballavarāgiddare, idara arthavannu nanage tiḷisiri
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
avaru hēḷidaru; ivu gondalada kanasugaḷu. Nāvu gondalada kanasugaḷa arthavannu vivarisaballa tajñarēnalla
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
āga (ī hinde seremaneyallidda) ā ibbara paiki biḍugaḍe paḍediddavanige bahukālada baḷika nenapāyitu. Avanu hēḷidanu; idara arthavannu nānu nimage tiḷisuvenu. Nannannu kaḷuhisiri
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
(Avanu yūsuphra baḷige bandu hēḷidanu;) nanna satyavanta mitrarāda yūsupharē, teḷuvāda ēḷu danagaḷu ēḷu daṣṭapuṣṭa danagaḷannu tinnuva hāgū hasirāda ēḷu tenegaḷu mattu oṇagidda itara tenegaḷa arthavannu namage tiḷisiri – nānu ā sthānigara baḷige maraḷi avaru tiḷiyuvantāgabahudu
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; nīvu satata ēḷu varṣa vyavasāya māḍiri. Ā baḷika nīvu beḷe koyyuvāga, nimage tinnalu bēkāguva ondiṣṭara horatu, uḷida phalavannu teneyallē biṭṭu biḍiri
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
munde, ēḷu kaṭhiṇa varṣagaḷu baralive. Nīvu surakṣitavāgiṭṭa ondiṣṭara horatu, nīvu ā avadhigāgi uḷisiṭṭiddannellā avu tindu biḍuvavu
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
ā baḷika matte ondu varṣa baruvudu. Adaralli janara mēle dhārāḷa maḷe surisalāguvudu mattu adaralli avaru rasa hiṇḍuvaru
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
(ī vyākhyāna kēḷida) rājanu, avanannu nanna baḷige tanniri endanu. (Rājana) dūtanu avara (yūsuphra) baḷige bandāga avaru hēḷidaru; ninna oḍeyana baḷige maraḷihōgu mattu tam'ma kaigaḷannu kattarisikoṇḍa mahiḷeyara samācāravēnu? Endu avanoḍane kēḷu. Khaṇḍitavāgiyū nanna oḍeyanu avara san̄cugaḷa kuritu ballanu
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
avanu (doreyu, mahiḷeyaroḍane), nīvu yūsuphrannu pusalāyisalu prayatnisidāga nim'ma sthiti hēgittu? Endu kēḷidanu. Ā mahiḷeyaru, ‘‘allāhanu kāpāḍali. Nāvantu avanalli yāva tappannū kāṇalilla’’ endaru. Āga saradārana patni hēḷidaḷu; ‘‘īga satyavu bahiraṅgavāgibiṭṭide. Nijavāgi nānē avanannu pusalāyisalu prayatnisidde. Avanu khaṇḍita satyavantanē āgiddāne’’
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
(yūsuph hēḷidaru;) ‘‘nānu ātana (saradārana) anupasthitiyallū ātanannu van̄cisilla mattu khaṇḍitavāgiyū allāhanu van̄cakara san̄cugaḷannu munnaḍeyalu biḍuvudilla embudu ātanige tiḷiyalu (idellā sambhaviside).’’
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
(Yūsuph hēḷidaru;) nanna cittavu pāvanavendu nānēnū hēḷikoḷḷuvudilla. Cittavu khaṇḍitavāgiyū keḍukina prēraṇe nīḍuttade – nanna oḍeyana karuṇege pātrarādavara horatu. Nanna oḍeyanu khaṇḍita kṣamisuvavanu mattu karuṇāmayiyāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
rājanu hēḷidanu; avanannu nanna baḷige tanniri. Nānu ātanannu nanagāgiyē mīsaliḍuttēne. Ātanu avaroḍane mātanāḍida baḷika hēḷidanu; khaṇḍitavāgiyū indu nīnu nam'ma baḷi atyanta gauravānvita hāgū viśvāsār'ha vyaktiyāgiruve
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; nannannu nāḍina bokkasagaḷa adhikāriyāgi māḍu. Nānu khaṇḍita rakṣakanū ballavanū āgiruvenu
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
ī rīti nāvu yūsuphrige ā nāḍinalli adhikāravannu nīḍidevu. Adaralli avaru tāvicchisidalli iruttiddaru. Nāvu nam'ma anugrahavannu nāvicchisidavarige talupisuttēve mattu nāvu satkarmavesagidavara pratiphalavannu vyarthagoḷisuvudilla
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
visvāsigaḷu mattu satyaniṣṭhara pālige paralōkada pratiphalavē uttamavāgiruttade
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
yūsuphra sahōdararu bandaru mattu avaru iruvallige pravēśisidaru. Avaru (yūsupharu), avarannu gurutisidaru. Ādare avaru mātra avarannu (yūsupharannu) gurutisalilla
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
konege avaru (yūsupharu) avarige (sahōdararige) avara sarakannu sid'dhagoḷisikoṭṭāga hēḷidaru; nim'ma tandeyinda nimagiruva (innobba) sahōdaranannu nanna baḷige tanniri. Nānu tūgupātravannu tumbikoḍuttēne mattu atyuttama satkāra nīḍuvavanāgiddēnembudannu nīvu nōḍuttillavē
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
nīvu ātanannu nanna baḷige taradiddare nimage nanna baḷi yāva pālū sigadu mattu nīvu nanna hattiravū barabāradu
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
avaru hēḷidaru; nāvu avana kuritu avana tandeyannu olisalu prayatnisuvevu mattu (aṣṭannu) nāvu khaṇḍita māḍuvevu
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
Avaru (yūsuph) tam'ma yuvakaroḍane hēḷidaru; avara mottavannu nīvu (guṭṭāgi) avara sarakinallē iṭṭu biḍiri. Avaru tam'mavara baḷige maraḷidāga adannu gurutisali – hāge avaru maraḷi baralūbahudu
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
avaru tam'ma tandeya baḷige maraḷidāga hēḷidaru; nam'ma tandeyē, nam'minda pālannu taḍediḍalāgide. Nīvu nam'ma sahōdaranannu nam'ma jote kaḷisiri. Nāvu pālannu pūṇarvāgi taruvevu mattu khaṇḍita nāvu avara rakṣakarāgiruvevu
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
avaru (tande) hēḷidaru; ī hinde avana sahōdarana (yūsuphra) viṣayadalli nānu nim'mannu nambiddante avana viṣayadallū nambabēkē? Allāhanē atyuttama rakṣakanāgiddāne mattu avanē atyadhika karuṇe tōruvavanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
avaru tam'ma sarakannu teredāga adaralli tam'ma mottavannu tamage hindirugisalāgiruvudannu kaṇḍaru. Avaru hēḷidaru; nam'ma tandeyē, nāvu innēnannu tānē apēkṣisaballevu? Namage maraḷisalāgiruva nam'ma mottavu idō, illide. Nāvu nam'ma maneyavarigāgi dhān'yavannu taruvevu. Nam'ma sahōdararannu rakṣisuvevu mattu ondu oṇṭeya horeyaṣṭu heccinadannu taruvevu. Adu sulabhavāgi siguva horeyāgiruvudu
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
avaru (tande), ‘‘nimage sampūrṇa muttige bīḷadiddare, nīvu avanannu nanna baḷige (maraḷi) karedutaruvirendu nīvu allāhana hesaralli nanage pakvavāda vacana koḍuva tanaka nānu ātanannu nim'ma jote kaḷisalāre’’ endaru. Konege avaru, avarige pakva vacanavannu koṭṭāga avaru (tande) ‘‘nāvu āḍiruva mātugaḷigellā allāhanē mēlvicārakanāgiddāne’’ endaru
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
Mattu avaru hēḷidaru; ‘‘nanna putrarē, nīvellā ondē bāgilinda pravēśīsabēḍi. Pratyēka bāgilugaḷinda pravēśisiri. Yāvudē viṣayadalli nim'mannu allāhaninda rakṣisalu mātra nanage sādhyavilla. Adhikāravellavū allāhanigē sēride. Nānu avanallē bharavase iṭṭiddēne mattu bharavase iḍuvavarellarū avanallē bharavase iḍabēku’’
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
avaru tam'ma tandeyu ādēśisida rītiyallē pravēśisidaru. Ādare yāvudē viṣayadalli avarannu allāhaninda rakṣisalu avarige (tandege) sādhyaviralilla. Ya'akūbru tam'ma manadalli huṭṭidda ondu apēkṣeyannaṣṭē pūrtigoḷisiddaru. Khaṇḍivāgiyū avaru nāvu nīḍida jñānadinda jñāniyāgiddaru. Ādare mānavaralli heccinavaru aritiruvudilla
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
avaru yūsuphra baḷige pravēśisidāga, avaru tanna sahōdaranannu tanneḍege karedukoṇḍu ‘‘khaṇḍitavāgiyū nānē ninna sahōdara, avaru māḍuttidda kr̥tyagaḷa bagge nīnu duḥkhitanāgabēḍa’’ endaru
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
taruvāya avaru, avara (sahōdarara) sarakannu sid'dhagoḷisidāga tam'ma sahōdarana sarakinalli ondu pānapātreyannu iṭṭubiṭṭaru. Ā baḷika ghōṣisuva obbātanu, yātrā taṇḍadavarē, nīvu khaṇḍita kaḷḷaru endu ghōṣisidanu
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
avaru (sahōdararu), avareḍege tirugi, nīvu ēnannu kaḷedukoṇḍiruviri? Endu kēḷidaru
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
avaru (yūsuph), ‘‘nam'ma doreya pānapātreyu nam'minda kaḷedu hōgide. Adannu tandukoḍuvātanige ondu oṇṭehoruvaṣṭu sigalide. Adakke nānu hoṇegāranāgiddēne’’ endaru
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
avaru (sahōdararu), ‘‘allāhanāṇe, nāvu nāḍinalli gondala nirmisuvudakke bandavaralla mattu nāvu kaḷḷaralla embudu nimage cennāgi tiḷidide’’ endaru
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
avaru (adhikārigaḷu) kēḷidaru; nīvu suḷḷu hēḷuttiddare, adakkēnu śikṣe
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
Avaru (sahōdararu) hēḷidaru; adakke śikṣe iṣṭē. Yāra sarakinalli adu sikkitō avanē adakke parihāravāgali. Nāvu akramigaḷannu idē rīti śikṣisuttēve
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
avaru (yūsupharu) tam'ma sahōdarana sarakige munna avara sarakugaḷa śōdha ārambhisidaru. Konege avaru tam'ma sahōdarana sarakininda adannu (pānapātreyannu) horategedaru. Ī rīti nāvu yūsuphrige upāya kalisiddevu. Rājana dharmada prakāravantu avaru ātanannu (sahōdaranannu) hiḍiyalu sādhyaviralilla – allāhanē icchisiddara horatu. Nāvu, nāvicchisidavara sthānavannu unnatagoḷisuttēve. Ella jñānigaḷa mēlobba jñāni iruttāne
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
avaru hēḷidaru; īga ivanu kaddiddare, ī hinde ivana sahōdaranū kaddiddanu. Yūsupharu tam'ma manadallidda mātannu guṭṭāgiṭṭaru mattu adannu avara munde prakaṭisalilla. Avaru (yūsupharu) ‘‘nim'ma sthitiyu tīrā hīnavāgide. Nīvu hēḷuttiruvudannu allāhanu cennāgiballanu’’ endaṣṭē hēḷidaru
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
avaru (mala sahōdararu), ‘‘saradāranē, avanige (sere sikkida sahōdaranige) tumbā vayas'sāda tande iddāre. Nīnu ītana badalige nam'malli obbanannu iṭṭukō. Ninnannu nāvu tumbā udāriyāgi kāṇuttiddēve’’ endaru
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
avaru (yūsupharu) hēḷidaru; ‘‘allāhanu kāpāḍali. Yāra baḷi namage nam'ma sottu sikkideyō avana horatu bērobbanannu nāvu hiḍidiṭṭare nāvu akramigaḷāguvevu’’
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
konege avaru ātaninda nirāśarādāga samālōcisalendu sēri kuḷitaru. Avarallina hiriyanu hēḷidanu; nim'ma tande allāhana hesaralli nim'minda pakvavāda vacanavannu paḍediddarendu hāgū ī hinde yūsuphana viṣayadalli nīvu adentaha tappu māḍiddirendu nimage tiḷiyade? Nānantu nanna tande nanage anumati nīḍuva tanaka athavā allāhanē nanage ondu ādēśavannu nīḍuva tanaka ī nelavannu biṭṭu misukāḍalāre. Avanu atyuttama tīrpu nīḍuvavanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Nīvu nim'ma tandeya baḷige maraḷiri mattu hīgendu hēḷiri; nam'ma tandeyē, nim'ma putranu nijakkū kaḷḷatana māḍiddanu. Nāvantu namage tiḷidaṣṭu mātra sākṣya hēḷiddevu. Innu, gupta vicāragaḷa mēlvicārakaru nāvāgiralilla
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
nāvu idda ūralli hāgū nāvu yāva yātrā taṇḍada jote bandiddevō, avaralli kēḷi nōḍiri. Nāvu khaṇḍita satyavantarāgiddēve
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
avaru (tande) hēḷidaru; nijavāgi nim'ma cittagaḷu nimage ēnannō racisikoṭṭive. (Āddarinda) sahaneyē uttama. Allāhanu avarellarannū nanna baḷige tarabahudu. Avanu khaṇḍita ellavannū ballavanu hāgū jāṇanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
ā baḷika avaru avarinda mukha tirugisikoṇḍaru mattu ayyō yūsuph endaru. Duḥkhadinda avara kaṇṇugaḷu biḷiyāgibiṭṭavu mattu avaru ellavannū sahisikoṇḍiddaru
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
avaru (sahōdararu) hēḷidaru; allāhanāṇe, nīvantu sampūrṇa rōgapīḍitarāguva tanaka athavā sāyuva tanakavū sadā yūsuphanannē smarisuttā iruviri
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
avaru (tande) hēḷidaru; nānu nanna saṅkaṭa hāgū nanna duḥkhavannaṣṭē allāhanalli hēḷikoḷḷuttiddēne. Nijavāgi nimage tiḷidillada viṣayagaḷu allāhana mūlaka nanage tiḷidive
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
nanna putrarē, nīvu hōgiri hāgū yūsuph mattu avana sahōdaranannu patte hacciri. Allāhana anugrahada kuritu nīvendū nirāśarāgabēḍi. Dhikkārigaḷa horatu bērārū allāhana anugrahada kuritu khaṇḍita nirāśarāguvudilla
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
konege ātana (saradārana) baḷige hōgi avaru (sahōdararu) hēḷidaru; saradārarē, namage hāgū nam'ma parivārakke saṅkaṭa taṭṭide. Nāvu nikr̥ṣṭa baṇḍavāḷadondige nim'ma baḷige bandiddēve. Nīvu namage pūrṇa pālannu koḍiri mattu namage dānavannu nīḍiri. Khaṇḍitavāgiyū allāhanu dānigaḷige pratiphalavannu nīḍuvanu
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; nīvu mūḍharāgiddāga, yūsuph mattu ātana sahōdaranige nīvu ēnu māḍiddiri embudu nimage gottē
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Avaru hēḷidaru; nijakkū nīnē yūsuphanē? Avaru (yūsuph) hēḷidaru; nānē yūsuph mattu ivanu nanna sahōdaranu. Allāhanu nam'ma mēle audārya tōriddāne. Dharmaniṣṭharu mattu sahanaśīlarige (tiḷidide); allāhanu satkarmigaḷa pratiphalavannu khaṇḍita vyarthagoḷisuvudilla
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
avaru (sahōdararu) hēḷidaru; allāhanāṇe! Allāhanu nam'meduru ninage mēlmeyannu nīḍiddāne. Nāvu nijakkū tappitastharāgiddevu
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
avaru (yūsuph) hēḷidaru; indu nim'ma mēle yāva dōṣārōpavū illa. Allāhanu nim'mannu kṣamisali. Avanu ellariginta heccu karuṇe tōruvavanāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
nīvu ī nanna aṅgiyannu koṇḍ'̔uhōgi nanna tandeya mukhada mēle hākiri. Avara dr̥ṣṭiyu maraḷuvudu mattu nīvu nim'ma kuṭumbada ellara jote nanna baḷige banniri
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
yātrā taṇḍavu horaṭubiṭṭāga, avara tande hēḷidaru; nanage yūsuphra suvāsane baruttide. Nīvu nannannu bhrameyalliruvavanendu bhāvisabēḍi
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
avaru (sahayātrigaḷu) hēḷidaru; allāhanāṇe, nīvu khaṇḍita adē nim'ma haḷeya bhrameyalliddīri
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
ā baḷika, śubhavārte taruvavanobbanu bandu adannu (yūsuphara aṅgiyannu) avara (yākūbara) mukhada mēle hākidāga avaru (ya'akūbru) matte nōḍaballavarādaru. Avaru hēḷidaru; ‘‘nimage tiḷidillada viṣayagaḷu allāhana mūlaka nanage tiḷidiruttavendu nānu nim'meḍane hēḷiralillavē?’’
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
Avaru hēḷidaru; nam'ma tandeyē, nam'ma pāpagaḷa kṣamegāgi prārthisiri. Nāvu khaṇḍita tappitastharāgiddevu
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
avaru (tande) hēḷidaru; nānu bahubēganē nim'ma kṣamegāgi nanna oḍeyanannu prārthisuttēne. Khaṇḍitavāgiyū avanu kṣamisuvavanu mattu karuṇāmayiyāgiddāne
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
avaru yūsuphara baḷige hōdāga, avaru (yūsupharu) tam'ma tande tāyige tam'ma baḷi sthaḷa koṭṭaru mattu allāhanu icchisidare nīvu manaḥśāntiyondige ījipt annu pravēśisiri, endaru
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
Avaru tam'ma tande tāyiyannu rājapīṭhadalli ettaradalli kūrisidaru mattu avaru, (sahōdararu) avara (yūsuphra) munde sāṣṭṭāṅgaveragidaru, avaru (yūsuph) hēḷidaru; nanna tandeyē, iduvē ī hindina nanna kanasina tātparya. Nanna oḍeyanu adannu satyavāgisiruvanu. Avanu nannannu seremaneyinda horategedāga mattu śaitānanu nanna hāgū nanna sahōdarara naḍuve jagaḷa beḷesida baḷika nim'mannu grāmadinda (illige) tandāga (ā mūlaka) avanu nanna mēle audārya tōriddanu. Nanna oḍeyanu khaṇḍita tānicchisidavara pālige saumyanāgiruttāne. Avanu khaṇḍita ellavannū ballavanū yuktivantanū āgiddāne
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
nannoḍeyā, nīnu nanage ondu sāmrājyavannu nīḍiruve mattu viṣaya (svapna) gaḷannu vyākhyānisuva vidyeyannu nanage kalisiruve. (Nīnē) ākāśagaḷannu hāgū bhūmiyannu rūpisidavanu. Ī lōkadallū paralōkadallū nīnē nanna pōṣakanu. Ninage śaraṇāgiruva sthitiyalli (muslimanāgi) nannannu sāyisu mattu sajjanara sālige nannannu sērisu
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
(dūtarē,) ivu nim'meḍege divyavāṇiyannu kaḷisi nāvu nimage tiḷisuttiruva gupta viṣayagaḷu. Avaru tam'ma yōjanegaḷannu rūpisuttiddāga hāgū avaru san̄cugaḷannu hūḍuttiddāga nīvēnū avara baḷi iralilla
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
heccina mānavaru, nīvu eṣṭē apēkṣisidarū viśvāsigaḷāguvudilla
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
idakkāgi nīvu avaroḍane yāvudē pratiphalavannu kēḷuttilla. Idu, lōkadavarigellā iruva upadēśavāgide
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
ākāśagaḷalli hāgū bhūmiyalli avaru adeṣṭō purāvegaḷannu kāṇuttāre. Ādare avaru avugaḷannu kaḍegaṇisi biḍuttāre
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
avaralli heccinavaru, pāludārarannu nēmisade allāhanannu nambuvudilla
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
avarēnu, allāhana sarvavyāpi śikṣeyondu tam'ma mēle banderaguva kuritu, athavā avarige arivē illadiruvāga haṭhāttane antima ghaḷigeyu bandu biḍuva kuritu niścintarāgiruvarē
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
Hēḷiri; iduvē nanna mārga. Nānu allāhana kaḍege kareyuttiddēne. Nānu hāgū nanna anuyāyigaḷu spaṣṭavāda sākṣādhāragaḷiruva dāriyalliddēve. Allāhanu sampūrṇa nirmalanu. Nānu (allāhanige) pāludārarannu ārōpisuvavanalla
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
nimaginta hindeyū nāvu nāḍinavara paiki puruṣara kaḍegē divya sandēśavannu ravānisiddu avarannē (dūtarāgi) kaḷisiddēve. Avarēnu bhūmiyalli san̄carisi, avariginta hindina janara gati ēnāyitembudannu nōḍuvudillavē? Pālige paralōkada neleyē uttamavāgide. Nīvēnu arthamāḍikoḷḷuvudillavē
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
konege dūtarugaḷu nirāśarāgi, tam'moḍane suḷḷuhēḷalāgittē endu sanśayisalārambhisuvāgalē nam'ma neravu bandu biṭṭitu mattu nāvicchisidavarannu nāvu rakṣisidevu. Aparādhigaḷa mēlinda nam'ma śikṣeyannu nivārisalāguvudilla
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
bud'dhi uḷḷavarige avara kathegaḷalli khaṇḍita pāṭhavide. Idu svaracita hēḷikeyēnalla. Nijavāgi idu īgāgalē iruvudara (gatakālada granthagaḷalliruva satyada) samarthaneyāgide, ella viṣayagaḷa vivaravāgide mattu nambuvavara pālige mārgadarśi hāgū anugrahavāgide
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
aliph, lām m'mīm, rā – ivu divya granthada vacanagaḷu. Nim'ma oḍeyana kaḍeyinda nimage iḷisi koḍalāgiruva sandēśavu sākṣāt satyavāgide. Ādare mānavaralli heccinavaru nambuvudilla
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
allāhanē, nimage kāṇuva ādhārastambhagaḷillade ākāśagaḷannu ettaragoḷisidavanu. Ā baḷika viśvapīṭhadalli sthiranādavanu mattu sūryanannū candranannū adhīnagoḷisidavanu. Ondu nirdiṣṭa avadhiyavarege ellavū calisuttiruttade. Avanē, ella yōjanegaḷannu rūpisuvavanu (mattu) nim'ma oḍeyanannu bhēṭiyāgalikkide embudannu nīvu dr̥ḍhavāgi nambuvante satya vacanagaḷannu vivarisuvavanu
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Mattu avanē, bhūmiyannu haraḍidavanu hāgū adaralli guḍḍagaḷannu hāgū nadigaḷannu nirmisidavanu. Mattu (avanē) ella bageya phalagaḷannu hāgū avugaḷa eraḍeraḍu jōḍigaḷannu sr̥ṣṭisidavanu mattu hagalamēle rātriyannu āvarisidanu. Cintane naḍesuvavarige idaralli khaṇḍita pāṭhagaḷive
Surah Yusuf, Verse 111