Surah Yusuf - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
الٓرۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
Alipha. Lāma. Rŏ yā spaṣṭa granthācyā āyatī āhēta
Surah Yusuf, Verse 1
إِنَّآ أَنزَلۡنَٰهُ قُرۡءَٰنًا عَرَبِيّٗا لَّعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Niḥsanśaya, āmhī hē arabī kura'āna avatarīta kēlē āhē, yāsāṭhī kī tumhī samajū śakāvē
Surah Yusuf, Verse 2
نَحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ أَحۡسَنَ ٱلۡقَصَصِ بِمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ وَإِن كُنتَ مِن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلۡغَٰفِلِينَ
Āmhī tumacyāsamōra sarvānta uttama nivēdana prastuta karatō, yā kāraṇāstava kī āmhī āpalyākaḍē hā kura'āna vahayī (avatarita sandēśā) dvārē utaravilā āhē āṇi niḥsanśaya yācyāpūrvī tumhī na jāṇaṇāṟyāmpaikī hōtē
Surah Yusuf, Verse 3
إِذۡ قَالَ يُوسُفُ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي رَأَيۡتُ أَحَدَ عَشَرَ كَوۡكَبٗا وَٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ رَأَيۡتُهُمۡ لِي سَٰجِدِينَ
Jēvhā yūsupha āpalyā pityāsa mhaṇālē, hē pitā! Mī akarā tāṟyānnā āṇi sūrya-candrālā pāhilē kī tē sarva malā sajadā karīta āhēta
Surah Yusuf, Verse 4
قَالَ يَٰبُنَيَّ لَا تَقۡصُصۡ رُءۡيَاكَ عَلَىٰٓ إِخۡوَتِكَ فَيَكِيدُواْ لَكَ كَيۡدًاۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ لِلۡإِنسَٰنِ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
(Yākūba) mhaṇālē, hē mājhyā priya putrā! Āpalyā yā svapnācī carcā āpalyā bhāvān̄javaḷa karū nakōsa, asē na vhāvē kī tyānnī tujhyāśī kāhī kapaṭa karāvē. Saitāna tara mānavācā ughaḍa śatrū āhē
Surah Yusuf, Verse 5
وَكَذَٰلِكَ يَجۡتَبِيكَ رَبُّكَ وَيُعَلِّمُكَ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِ وَيُتِمُّ نِعۡمَتَهُۥ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ ءَالِ يَعۡقُوبَ كَمَآ أَتَمَّهَا عَلَىٰٓ أَبَوَيۡكَ مِن قَبۡلُ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبَّكَ عَلِيمٌ حَكِيمٞ
Āṇi aśā prakārē tumacā pālanakartā tumacī nivaḍa karēla āṇi tumhālā ghaṭanā va māmalyācā khulāsā (arthāta svapnaphala) sāṅgaṇyācī śikavaṇa dē'īla āṇi āpalī kr̥pā-dēṇagī tumhālā pūrṇataḥ pradāna karīla, āṇi yākūbacyā parivārālāhī, jaśī tyānē yāpūrvī tumacyā dōna pūrvajānnā arthāta ibrāhīma āṇi isahākalāhī bharapūra kr̥pā-dēṇagī pradāna kēlī. Niḥsanśaya tumacā pālanakartā mōṭhā jñāna bāḷagaṇārā āṇi hikamataśāhī āhē
Surah Yusuf, Verse 6
۞لَّقَدۡ كَانَ فِي يُوسُفَ وَإِخۡوَتِهِۦٓ ءَايَٰتٞ لِّلسَّآئِلِينَ
Niḥsanśaya, yūsupha āṇi tyācyā bhāvāmmadhyē vicāraṇāṟyāṅkaritā mōṭhyā niśāṇyā āhēta
Surah Yusuf, Verse 7
إِذۡ قَالُواْ لَيُوسُفُ وَأَخُوهُ أَحَبُّ إِلَىٰٓ أَبِينَا مِنَّا وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّ أَبَانَا لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ
Jēvhā yūsuphacē bhā'ū mhaṇālē, yūsupha āṇi tyācā bhā'ū āmacyā pityālā āmacyāpēkṣā jāsta priya āhēta, vāstavika āmhī lōka ēka śaktiśālī jamāta āhōta. Niścitaca āmacē pitā spaṣṭa cūka karīta āhēta
Surah Yusuf, Verse 8
ٱقۡتُلُواْ يُوسُفَ أَوِ ٱطۡرَحُوهُ أَرۡضٗا يَخۡلُ لَكُمۡ وَجۡهُ أَبِيكُمۡ وَتَكُونُواْ مِنۢ بَعۡدِهِۦ قَوۡمٗا صَٰلِحِينَ
Yūsuphacī hatyā karūna ṭākā kinvā tyālā ēkhādyā (ajñāta) sthaḷī pōhacavā, yāsāṭhī kī tumacyā pityācē dhyāna tumacyākaḍē vhāvē. Tyānantara tumhī nēka sadācārī vhā
Surah Yusuf, Verse 9
قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ لَا تَقۡتُلُواْ يُوسُفَ وَأَلۡقُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّ يَلۡتَقِطۡهُ بَعۡضُ ٱلسَّيَّارَةِ إِن كُنتُمۡ فَٰعِلِينَ
Tyān̄cyāpaikī ēkajaṇa mhaṇālā, yūsuphacī hatyā karū nakā, kimbahunā tyālā ēkhādyā ōsāḍa vihirīcyā taḷāśī ṭākūna dyā, yāsāṭhī kī tyālā ēkhādyā pravāśī kāphilyānē ucalūna n'yāvē. Jara tumhālā kāhī karāyacēca āhē tara asēca karā
Surah Yusuf, Verse 10
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا لَكَ لَا تَأۡمَ۬نَّا عَلَىٰ يُوسُفَ وَإِنَّا لَهُۥ لَنَٰصِحُونَ
Tē mhaṇālē, hē pitā! Śēvaṭī tumhī yūsuphacyā bābatīta āmacyāvara viśvāsa kā nāhī ṭhēvata, āmhī tara tyācē hitacintaka āhōta
Surah Yusuf, Verse 11
أَرۡسِلۡهُ مَعَنَا غَدٗا يَرۡتَعۡ وَيَلۡعَبۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
Udyā tumhī tyālā avaśya āmacyāsōbata pāṭhavā, yāsāṭhī kī tyānē khūpa khāvē pyāvē āṇi khēḷāvē. Tyācyā sanrakṣaṇācī jabābadārī āmhī ghētō
Surah Yusuf, Verse 12
قَالَ إِنِّي لَيَحۡزُنُنِيٓ أَن تَذۡهَبُواْ بِهِۦ وَأَخَافُ أَن يَأۡكُلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَأَنتُمۡ عَنۡهُ غَٰفِلُونَ
(Yākūba) mhaṇālē, tumacē tyālā ghē'ūna jāṇē mājhyāsāṭhī phāra duḥkhadāyaka ṭharēla. Malā hē bhayadēkhīla lāgūna rāhīla kī tumacyā gāphīlapaṇāmuḷē tyālā lāṇḍagā khā'ūna ṭākīla
Surah Yusuf, Verse 13
قَالُواْ لَئِنۡ أَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُ وَنَحۡنُ عُصۡبَةٌ إِنَّآ إِذٗا لَّخَٰسِرُونَ
Tyānnī uttara dilē, āmacyāsārakhyā mōṭhyā śaktiśālī samūhācyā upasthitīta jara tyālā lāṇḍagā khā'ūna ṭākīla tara āmhī agadī nikāmī ṭharū
Surah Yusuf, Verse 14
فَلَمَّا ذَهَبُواْ بِهِۦ وَأَجۡمَعُوٓاْ أَن يَجۡعَلُوهُ فِي غَيَٰبَتِ ٱلۡجُبِّۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡهِ لَتُنَبِّئَنَّهُم بِأَمۡرِهِمۡ هَٰذَا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Maga jēvhā tyālā ghē'ūna nighālē āṇi sarvānnī miḷūna dr̥ḍhaniścaya kēlā kī tyālā ōsāḍa va khūpa khōla aśā vihirīcyā taḷāśī phēkūna dyāvē. Āmhī yūsuphakaḍē vahayī (īśasandēśa) pāṭhavilī kī niḥsanśaya (ātā tī vēḷa yēta āhē) kī tumhī tyānnā yā gōṣṭīcī khabara aśā sthitīta sāṅgāla kī tē jāṇatahī nasatīla
Surah Yusuf, Verse 15
وَجَآءُوٓ أَبَاهُمۡ عِشَآءٗ يَبۡكُونَ
Āṇi rātrī (iśā) cyā vēḷēsa (tē sarva) āpalyā pityājavaḷa raḍata raḍata pōhōcalē
Surah Yusuf, Verse 16
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّا ذَهَبۡنَا نَسۡتَبِقُ وَتَرَكۡنَا يُوسُفَ عِندَ مَتَٰعِنَا فَأَكَلَهُ ٱلذِّئۡبُۖ وَمَآ أَنتَ بِمُؤۡمِنٖ لَّنَا وَلَوۡ كُنَّا صَٰدِقِينَ
Āṇi mhaṇū lāgalē kī priya pitā! Āmhī āpasāta dhāvaṇyācyā śaryatīta lāgalō, āṇi yūsuphalā āmacyā sāmānājavaḷa sōḍalē tēvhā lāṇḍagyānē tyālā khā'ūna ṭākalē. Tumhī tara āmacyā bōlaṇyāvara viśvāsa ṭhēvaṇāra nāhī, maga āmhī purēpūra saccē asalō tarī
Surah Yusuf, Verse 17
وَجَآءُو عَلَىٰ قَمِيصِهِۦ بِدَمٖ كَذِبٖۚ قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٞۖ وَٱللَّهُ ٱلۡمُسۡتَعَانُ عَلَىٰ مَا تَصِفُونَ
Āṇi yūsuphacā sadarā khōṭyā raktānē bhijavūna āṇalā. (Pitā) mhaṇālē, (asē nāhī ghaḍalē) kimbahunā tumhī āpalyā manānē ēka gōṣṭa racalī āhē, ātā saburī karaṇēca uttama āhē āṇi tumacyā managaḍhata gōṣṭīnvara allāhaśīca madatīcī prārthanā (du'ā) āhē
Surah Yusuf, Verse 18
وَجَآءَتۡ سَيَّارَةٞ فَأَرۡسَلُواْ وَارِدَهُمۡ فَأَدۡلَىٰ دَلۡوَهُۥۖ قَالَ يَٰبُشۡرَىٰ هَٰذَا غُلَٰمٞۚ وَأَسَرُّوهُ بِضَٰعَةٗۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
Āṇi ēka pravāsī kāphilā ālā āṇi tyānnī āpalyā pāṇī āṇaṇāṟyālā pāṭhavilē, tyānē āpalā ḍōla (bādalī) vihīrīta ṭākalā, udgāralā, vāhavā! Kāya ānandācī gōṣṭa āhē! Hā tara ēka bālaka āhē. Tyānnī tyālā vyāpāra-sāmugrī samajūna lapavilē āṇi jē kāhī tē karīta hōtē, allāha cāṅgalē jāṇūna hōtā
Surah Yusuf, Verse 19
وَشَرَوۡهُ بِثَمَنِۭ بَخۡسٖ دَرَٰهِمَ مَعۡدُودَةٖ وَكَانُواْ فِيهِ مِنَ ٱلزَّـٰهِدِينَ
Āṇi tyānnī tyālā phāraca thōḍyā kimmatīta (arthāta) kāhī mōjakyā diramānvara vikūna ṭākalē. Tē tara yūsuphacyā bābatīta adhika rucihīna hōtē
Surah Yusuf, Verse 20
وَقَالَ ٱلَّذِي ٱشۡتَرَىٰهُ مِن مِّصۡرَ لِٱمۡرَأَتِهِۦٓ أَكۡرِمِي مَثۡوَىٰهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗاۚ وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلِنُعَلِّمَهُۥ مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ وَٱللَّهُ غَالِبٌ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِۦ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi misra dēśācyā lōkāmpaikī, jyānē tyālā kharēdī kēlē hōtē, tō āpalyā patnīsa mhaṇālā kī yālā ādara-sanmānapūrvaka ṭhēvā. Sambhavataḥ hā āmhālā lābha pōhacavīla kinvā āmhī yālā āpalā putraca banavūna ghē'ū. Aśā prakārē āmhī (misracyā) dharatīvara yūsuphacē pāya sthira kēlē, yāsāṭhī kī āmhī tyālā svapnācā khulāsā sāṅgaṇyācē kāhī jñāna śikavāvē allāha āpalyā irādyālā pūrṇa karaṇyācē sāmarthya rākhatō, parantu adhikānśa lōka anabhijña asatāta
Surah Yusuf, Verse 21
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi jēvhā (yūsupha) pūrṇa tāruṇyāvasthēsa pōhōcalē, āmhī tyānnā phaisalā karaṇyācē sāmarthya āṇi jñāna pradāna kēlē, āmhī bhalā'ī karaṇāṟyānnā aśāca prakārē mōbadalā dētō
Surah Yusuf, Verse 22
وَرَٰوَدَتۡهُ ٱلَّتِي هُوَ فِي بَيۡتِهَا عَن نَّفۡسِهِۦ وَغَلَّقَتِ ٱلۡأَبۡوَٰبَ وَقَالَتۡ هَيۡتَ لَكَۚ قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ رَبِّيٓ أَحۡسَنَ مَثۡوَايَۖ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Āṇi tyā strīnē, jicyā gharī yūsupha hōtē, yūsuphalā phusalāvaṇē surū kēlē, jēṇēkarūna tyānē āpalyā manāvara tābā ṭhēvaṇē sōḍūna dyāvē āṇi dāra banda karūna tī mhaṇū lāgalī, yā (javaḷa) yā. (Yūsupha) mhaṇālē, allāha rakṣaṇa karō! Tō mājhā pālanakartā āhē. Tyānē malā khūpa cāṅgalyā prakārē ṭhēvalē āhē. Niścitaca an'yāya karaṇāṟyān̄cē kadāpi bhalē hōta nāhī
Surah Yusuf, Verse 23
وَلَقَدۡ هَمَّتۡ بِهِۦۖ وَهَمَّ بِهَا لَوۡلَآ أَن رَّءَا بُرۡهَٰنَ رَبِّهِۦۚ كَذَٰلِكَ لِنَصۡرِفَ عَنۡهُ ٱلسُّوٓءَ وَٱلۡفَحۡشَآءَۚ إِنَّهُۥ مِنۡ عِبَادِنَا ٱلۡمُخۡلَصِينَ
Āṇi tyā strīnē yūsuphacī icchā dharalī āṇi yūsuphanēhī ticī icchā dharalī asatī jara tyānnī āpalyā pālanakartyācē pramāṇa pāhūna ghētalē nasatē. Asēca ghaḍalē, yāsāṭhī kī āmhī yūsuphapāsūna duṣkarma āṇi nirlajjatā dūra karāvī. Niḥsanśaya tē āmacyā nivaḍaka dāsāmpaikī hōtē
Surah Yusuf, Verse 24
وَٱسۡتَبَقَا ٱلۡبَابَ وَقَدَّتۡ قَمِيصَهُۥ مِن دُبُرٖ وَأَلۡفَيَا سَيِّدَهَا لَدَا ٱلۡبَابِۚ قَالَتۡ مَا جَزَآءُ مَنۡ أَرَادَ بِأَهۡلِكَ سُوٓءًا إِلَّآ أَن يُسۡجَنَ أَوۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Āṇi dōghējaṇa dārākaḍē dhāvalē. Tyā strīnē yūsuphacē vastra (sadarā) māgacyā bājūnē ōḍhūna phāḍalē āṇi tyā strīcā patī dōghānnā dārāśīca miḷālā, tēvhā tī mhaṇū lāgalī kī jō manuṣya tumacyā patnīśī vā'īṭa icchā dharēla, tyācī śikṣā hīca āhē kī tyālā kaidī banavilē jāvē kinvā dusarī ēkhādī kaṭhōra śikṣā dilī jāvī
Surah Yusuf, Verse 25
قَالَ هِيَ رَٰوَدَتۡنِي عَن نَّفۡسِيۚ وَشَهِدَ شَاهِدٞ مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن قُبُلٖ فَصَدَقَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(Yūsupha) mhaṇālē, hī strīca malā phūsa lāvūna (mājhyā manōkāmanācyā rakṣaṇāta bēparvā karū) icchita hōtī āṇi strīcyā samājācyā ēkā māṇasānē sākṣa dilī kī jara tyācā sadarā puḍhacyā bājūnē phāṭalā asēla tara strī (āpalyā kathanāta) kharī āhē āṇi yūsupha khōṭē bōlaṇāṟyāmpaikī āhē
Surah Yusuf, Verse 26
وَإِن كَانَ قَمِيصُهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ فَكَذَبَتۡ وَهُوَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
Āṇi jara tyācā sadarā māgacyā bājūnē phāḍalā gēlā āhē, tara strī khōṭī āhē āṇi yūsupha khaṟyāmpaikī āhē
Surah Yusuf, Verse 27
فَلَمَّا رَءَا قَمِيصَهُۥ قُدَّ مِن دُبُرٖ قَالَ إِنَّهُۥ مِن كَيۡدِكُنَّۖ إِنَّ كَيۡدَكُنَّ عَظِيمٞ
Tara patīnē jēvhā pāhilē kī sadarā māgacyā bājūnē phāṭalā āhē, tēvhā spaṣṭa sāṅgitalē kī hī tara tumhā striyān̄cī cāla āhē. Niḥsanśaya tumacē ḍāvapēca mōṭhē bhārī āhēta
Surah Yusuf, Verse 28
يُوسُفُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَاۚ وَٱسۡتَغۡفِرِي لِذَنۢبِكِۖ إِنَّكِ كُنتِ مِنَ ٱلۡخَاطِـِٔينَ
Yūsupha, ātā yā gōṣṭīlā dr̥ṣṭī'āḍa karā āṇi (hē strī!) Āpalyā aparādhān̄cī kṣamā māga. Niḥsanśaya tū aparādhyāmpaikī āhēsa
Surah Yusuf, Verse 29
۞وَقَالَ نِسۡوَةٞ فِي ٱلۡمَدِينَةِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ تُرَٰوِدُ فَتَىٰهَا عَن نَّفۡسِهِۦۖ قَدۡ شَغَفَهَا حُبًّاۖ إِنَّا لَنَرَىٰهَا فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Āṇi maga śaharātalyā striyāmmadhyē carcā hō'ū lāgalī kī ajījacī patnī āpalyā (taruṇa) gulāmālā āpalī garaja pūrṇa karaṇyāsāṭhī bahakaviṇyāta va phusalāviṇyāta lāgalēlī asatē. Ticyā manāta yūsuphacē prēma (ṭhāṇa māṇḍūna) basalē āhē. Āmacyā matē tara tī ughaḍa cūka karīta āhē
Surah Yusuf, Verse 30
فَلَمَّا سَمِعَتۡ بِمَكۡرِهِنَّ أَرۡسَلَتۡ إِلَيۡهِنَّ وَأَعۡتَدَتۡ لَهُنَّ مُتَّكَـٔٗا وَءَاتَتۡ كُلَّ وَٰحِدَةٖ مِّنۡهُنَّ سِكِّينٗا وَقَالَتِ ٱخۡرُجۡ عَلَيۡهِنَّۖ فَلَمَّا رَأَيۡنَهُۥٓ أَكۡبَرۡنَهُۥ وَقَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّ وَقُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا هَٰذَا بَشَرًا إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا مَلَكٞ كَرِيمٞ
Tinē jēvhā tyān̄cī hī kutsita nindā aikalī, tēvhā tyānnā (bhōjanāsāṭhī) āmantrita kēlē āṇi tyān̄cyāsāṭhī ēkā sabhēcā itamāmahī kēlā āṇi tyān̄cyāpaikī pratyēkīlā ēka ēka cākū dilā āṇi mhaṇālī, hē yūsupha! Yān̄cyā samōra yā. Tyā striyānnī jēvhā tyānnā pāhilē tēvhā khūpa mōṭhē jāṇalē āṇi (nakaḷata) āpalē hāta kāpūna ghētalē āṇi tyā udgāralyā, pākī (pavitratā) allāhakaritā āhē. Ṟa manuṣya kadāpi nāhī. Hā tara khātrīnē kōṇī phāra mōṭhā phariśtā āhē
Surah Yusuf, Verse 31
قَالَتۡ فَذَٰلِكُنَّ ٱلَّذِي لُمۡتُنَّنِي فِيهِۖ وَلَقَدۡ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ فَٱسۡتَعۡصَمَۖ وَلَئِن لَّمۡ يَفۡعَلۡ مَآ ءَامُرُهُۥ لَيُسۡجَنَنَّ وَلَيَكُونٗا مِّنَ ٱلصَّـٰغِرِينَ
(Tyā vēḷī misracyā ajījacī patnī) mhaṇālī, hāca tō, jyācyāviṣayī tumhī malā barē-vā'īṭa bōlata hōtyā. Mī sarva prakārē yācyākaḍūna āpalī icchā pūrṇa karū icchilē, parantu hā niṣkalaṅka rāhilā āṇi jē kāhī mī yālā sāṅgata āhē, jara tē hā karaṇāra nāhī tara niścitaca yālā kaidī banavilē jā'īla āṇi khātrīnē hā mōṭhā apamānita hō'īla
Surah Yusuf, Verse 32
قَالَ رَبِّ ٱلسِّجۡنُ أَحَبُّ إِلَيَّ مِمَّا يَدۡعُونَنِيٓ إِلَيۡهِۖ وَإِلَّا تَصۡرِفۡ عَنِّي كَيۡدَهُنَّ أَصۡبُ إِلَيۡهِنَّ وَأَكُن مِّنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
Yūsupha mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Jyā gōṣṭīkaḍē yā striyā malā bōlāvita āhēta, tyāpēkṣā kārāgr̥ha malā jāsta priya āhē. Jara tū yān̄cē kapaṭa (mōhajāla) mājhyāpāsūna dūra kēlē nāhīsa tara mī yān̄cyākaḍē ākarṣita hō'īna āṇi agadī mūrkhāmmadhyē sāmīla hō'īna
Surah Yusuf, Verse 33
فَٱسۡتَجَابَ لَهُۥ رَبُّهُۥ فَصَرَفَ عَنۡهُ كَيۡدَهُنَّۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Tyān̄cyā pālanakartyānē tyān̄cī du'ā (prārthanā) svīkāralī āṇi tyā striyān̄cyā kapaṭāpāsūna yūsuphalā vācavilē. Niḥsanśaya tō aikaṇārā āṇi jāṇaṇārā āhē
Surah Yusuf, Verse 34
ثُمَّ بَدَا لَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا رَأَوُاْ ٱلۡأٓيَٰتِ لَيَسۡجُنُنَّهُۥ حَتَّىٰ حِينٖ
Maga tyā sarva niśāṇyānnā pāhūna ghētalyāvara tyānnā hēca bhalē vāṭalē kī yūsuphalā kāhī kāḷa kārāgr̥hāta ṭhēvāvē
Surah Yusuf, Verse 35
وَدَخَلَ مَعَهُ ٱلسِّجۡنَ فَتَيَانِۖ قَالَ أَحَدُهُمَآ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَعۡصِرُ خَمۡرٗاۖ وَقَالَ ٱلۡأٓخَرُ إِنِّيٓ أَرَىٰنِيٓ أَحۡمِلُ فَوۡقَ رَأۡسِي خُبۡزٗا تَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِنۡهُۖ نَبِّئۡنَا بِتَأۡوِيلِهِۦٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi tyān̄cyāsōbata itara dōna taruṇa kārāgr̥hāta ālē. Tyān̄cyāpaikī ēkajaṇa mhaṇālā, mī svapnāta svataḥlā dāru gāḷatānā pāhilē āhē, āṇi dusarā mhaṇālā, mī svapnāta kāya pāhatō kī mī āpalyā ḍōkyāvara bhākarī ṭhēvalyā āhēta, jyānnā pakṣī khāta āhēta. Tumhī yācā artha (khulāsā) āmhālā sāṅgāvā. Āmhālā tara tumhī guṇavāna disatā
Surah Yusuf, Verse 36
قَالَ لَا يَأۡتِيكُمَا طَعَامٞ تُرۡزَقَانِهِۦٓ إِلَّا نَبَّأۡتُكُمَا بِتَأۡوِيلِهِۦ قَبۡلَ أَن يَأۡتِيَكُمَاۚ ذَٰلِكُمَا مِمَّا عَلَّمَنِي رَبِّيٓۚ إِنِّي تَرَكۡتُ مِلَّةَ قَوۡمٖ لَّا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
(Yūsupha) mhaṇālē, tumhālā jē bhōjana dilē jātē, tē tumacyājavaḷa pōhacaṇyāpūrvīca mī tumhālā tyācā khulāsā sāṅgēnē, hē sarva kāhī tyā jñānāmuḷē āhē jē malā mājhyā pālanakartyānē śikavilē āhē. Mī tyā lōkān̄cā dīna (dharma) sōḍalā āhē, jē allāhavara īmāna rākhata nāhī āṇi ākhiratalāhī mān'ya karīta nāhī
Surah Yusuf, Verse 37
وَٱتَّبَعۡتُ مِلَّةَ ءَابَآءِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۚ مَا كَانَ لَنَآ أَن نُّشۡرِكَ بِٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ مِن فَضۡلِ ٱللَّهِ عَلَيۡنَا وَعَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
Mī āpalyā pityā āṇi pūrvajān̄cyā (dharmā) cā anuyāyī āhē. Arthāta isahāka āṇi yākūba (cyā dīna) cā. Āmhālā hē kadhīhī mān'ya nāhī kī āmhī allāhasōbata an'ya ēkhādyālā sahabhāgī ṭharavāvē. Āmacyāvara āṇi itara sarva lōkānvara allāhacī hī viśēṣa kr̥pā āhē. Parantu adhikānśa lōka kr̥taghna asatāta
Surah Yusuf, Verse 38
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ ءَأَرۡبَابٞ مُّتَفَرِّقُونَ خَيۡرٌ أَمِ ٱللَّهُ ٱلۡوَٰحِدُ ٱلۡقَهَّارُ
Hē mājhyā kārāgr̥hātīla sāthīdārānnō! Kāya anēka prakāracī anēka upāsyē cāṅgalī āhēta kī ēka jabaradasta śaktiśālī allāha cāṅgalā
Surah Yusuf, Verse 39
مَا تَعۡبُدُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ أَسۡمَآءٗ سَمَّيۡتُمُوهَآ أَنتُمۡ وَءَابَآؤُكُم مَّآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بِهَا مِن سُلۡطَٰنٍۚ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِ أَمَرَ أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّآ إِيَّاهُۚ ذَٰلِكَ ٱلدِّينُ ٱلۡقَيِّمُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Tyācyākhērīja jyān̄cī upāsanā tumhī karīta āhāta tē sarva nāvāpuratēca āhēta, jyānnā tumhī āṇi tumacyā pūrvajānnī manānē racūna ghētalē āhē. Sarvaśrēṣṭha allāhanē yān̄cā kōṇatāhī purāvā avatarita kēlā nāhī. Phaisalā dēṇē allāhacēca kāma āhē. Tyācā ādēśa āhē kī tumhī sarva tyācyāśivāya kōṇācīhī bhaktī- upāsanā karū nakā. Hāca satya dharma āhē, parantu adhikānśa lōka jāṇata nāhīta
Surah Yusuf, Verse 40
يَٰصَٰحِبَيِ ٱلسِّجۡنِ أَمَّآ أَحَدُكُمَا فَيَسۡقِي رَبَّهُۥ خَمۡرٗاۖ وَأَمَّا ٱلۡأٓخَرُ فَيُصۡلَبُ فَتَأۡكُلُ ٱلطَّيۡرُ مِن رَّأۡسِهِۦۚ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ ٱلَّذِي فِيهِ تَسۡتَفۡتِيَانِ
Hē kārāgr̥hātīla mājhyā sāthīdārānnō! Tumhā dōghāmpaikī ēka tara āpalyā svāmīlā madya pājaṇyāsāṭhī niyukta kēlā jā'īla, parantu dusaṟyālā phāsāvara laṭakavilē jā'īla āṇi pakṣī tyācē ḍōkē ṭōca mārūna mārūna khātīla. Tumhī dōghē jyāviṣayī vicārata hōtē tyācā phaisalā jhālā
Surah Yusuf, Verse 41
وَقَالَ لِلَّذِي ظَنَّ أَنَّهُۥ نَاجٖ مِّنۡهُمَا ٱذۡكُرۡنِي عِندَ رَبِّكَ فَأَنسَىٰهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ ذِكۡرَ رَبِّهِۦ فَلَبِثَ فِي ٱلسِّجۡنِ بِضۡعَ سِنِينَ
Āṇi jyācyāviṣayī yūsuphacī kalpanā hōtī kī dōghāmpaikī jyālā suṭakā miḷēla, tyālā mhaṇālē, āpalyā rājājavaḷa mājhīhī carcā kara. Maga saitānānē tyālā rājājavaḷa bōlaṇyācā visara pāḍalā āṇi yūsuphalā anēka varṣē kārāgr̥hāta rāhāvē lāgalē
Surah Yusuf, Verse 42
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ إِنِّيٓ أَرَىٰ سَبۡعَ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعَ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖۖ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ أَفۡتُونِي فِي رُءۡيَٰيَ إِن كُنتُمۡ لِلرُّءۡيَا تَعۡبُرُونَ
Āṇi rājānē sāṅgitalē, mī svapna pāhilē kī sāta dhaṣṭapuṣṭa gāyī āhēta, jyānnā sāta dubaḷyā gāyī khāta āhēta āṇi sāta hiravī kaṇasē āhēta tara dusarī sāta kaṇasē agadī sukalēlī. Hē darabārī lōkānnō! Mājhyā yā svapnācā khulāsā sāṅgā, jara tumhī svapnaphala sāṅgū śakata asāla
Surah Yusuf, Verse 43
قَالُوٓاْ أَضۡغَٰثُ أَحۡلَٰمٖۖ وَمَا نَحۡنُ بِتَأۡوِيلِ ٱلۡأَحۡلَٰمِ بِعَٰلِمِينَ
Darabārī lōkānnī uttara dilē, hī tara visakaṭalēlyā (vicārān̄cī) svapnē āhēta āṇi aśā prakāracyā vyagracitta svapnān̄cā khulāsā āmhī jāṇata nāhī
Surah Yusuf, Verse 44
وَقَالَ ٱلَّذِي نَجَا مِنۡهُمَا وَٱدَّكَرَ بَعۡدَ أُمَّةٍ أَنَا۠ أُنَبِّئُكُم بِتَأۡوِيلِهِۦ فَأَرۡسِلُونِ
Āṇi tyā kaidyāmpaikī suṭakā jhālēlyālā akasmāta āṭhavaṇa jhālī, āṇi tō mhaṇū lāgalā, mī tumhālā yācā khulāsā yē'ūna sāṅgatō. Malā jāṇyācī paravānagī dyāvī
Surah Yusuf, Verse 45
يُوسُفُ أَيُّهَا ٱلصِّدِّيقُ أَفۡتِنَا فِي سَبۡعِ بَقَرَٰتٖ سِمَانٖ يَأۡكُلُهُنَّ سَبۡعٌ عِجَافٞ وَسَبۡعِ سُنۢبُلَٰتٍ خُضۡرٖ وَأُخَرَ يَابِسَٰتٖ لَّعَلِّيٓ أَرۡجِعُ إِلَى ٱلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَعۡلَمُونَ
Hē yūsupha! Hē agadī saccē yūsupha! Tumhī āmhālā yā svapnācā khulāsā sāṅgā kī sāta dhaṣṭapuṣṭa gāyī āhēta, jyānnā sāta dubaḷyā gāyī khāta āhēta āṇi sāta agadī hiravī kaṇasē āhēta āṇi dusarī sāta kaṇasē agadī sukalēlī āhēta. Yāsāṭhī kī mī parata jā'ūna tyā lōkānnā sāṅgāvē kī tyā sarvānnī jāṇūna ghyāvē
Surah Yusuf, Verse 46
قَالَ تَزۡرَعُونَ سَبۡعَ سِنِينَ دَأَبٗا فَمَا حَصَدتُّمۡ فَذَرُوهُ فِي سُنۢبُلِهِۦٓ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تَأۡكُلُونَ
(Yūsupha yānnī) uttara dilē kī tumhī satata sāta varṣē savayīnusāra dhān'ya pērā āṇi (pīka ālyāvara) tyācī kāpaṇī karūna kaṇasānsamēta rāhū dyā. Āpalyā khāṇyāsāṭhī thōḍyā saṅkhyēśivāya
Surah Yusuf, Verse 47
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ سَبۡعٞ شِدَادٞ يَأۡكُلۡنَ مَا قَدَّمۡتُمۡ لَهُنَّ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّا تُحۡصِنُونَ
Tyānantaracī sāta varṣē mōṭhyā duṣkāḷācī yētīla tī tē dhān'ya khā'ūna ṭākatīla jē tumhī tyān̄cyāsāṭhī jamā karūna ṭhēvalē hōtē. Tyāśivāya jē thōḍēsē tumhī rōkhūna ṭhēvāla
Surah Yusuf, Verse 48
ثُمَّ يَأۡتِي مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ عَامٞ فِيهِ يُغَاثُ ٱلنَّاسُ وَفِيهِ يَعۡصِرُونَ
Maga yācyānantara jē varṣa yē'īla, tyāta lōkānsāṭhī khūpa pā'ūsa paḍēla āṇi tyāta tē (drākṣācā rasadēkhīla) khūpa gāḷatīla
Surah Yusuf, Verse 49
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦۖ فَلَمَّا جَآءَهُ ٱلرَّسُولُ قَالَ ٱرۡجِعۡ إِلَىٰ رَبِّكَ فَسۡـَٔلۡهُ مَا بَالُ ٱلنِّسۡوَةِ ٱلَّـٰتِي قَطَّعۡنَ أَيۡدِيَهُنَّۚ إِنَّ رَبِّي بِكَيۡدِهِنَّ عَلِيمٞ
Āṇi rājā mhaṇālā, tyālā (yūsuphalā) mājhyājavaḷa āṇā. Jēvhā sandēśa pōhacaviṇārā yūsuphajavaḷa pōhōcalā tēvhā yūsupha mhaṇālē, āpalyā rājākaḍē parata jā āṇi tyānnā vicārā kī tyā striyān̄cī kharī kahāṇī kāya āhē, jyānnī āpalē hāta kāpūna ghētalē hōtē. Tyān̄cē kapaṭa cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā mājhā pālanakartāca āhē
Surah Yusuf, Verse 50
قَالَ مَا خَطۡبُكُنَّ إِذۡ رَٰوَدتُّنَّ يُوسُفَ عَن نَّفۡسِهِۦۚ قُلۡنَ حَٰشَ لِلَّهِ مَا عَلِمۡنَا عَلَيۡهِ مِن سُوٓءٖۚ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡـَٰٔنَ حَصۡحَصَ ٱلۡحَقُّ أَنَا۠ رَٰوَدتُّهُۥ عَن نَّفۡسِهِۦ وَإِنَّهُۥ لَمِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(Rājānē) vicāralē, hē striyānnō! Tyā vēḷacī kharī kahāṇī kāya āhē, jēvhā tumhī kapaṭa karūna yūsuphalā tyācyā manāpāsūna bahakavū icchita hōtyā? Tyānnī spaṣṭa uttara dilē kī (allāha jāṇatō) āmhī yūsuphamadhyē kōṇātahī vā'īṭa guṇa pāhilā nāhī, maga tara ajījacī patnīhī udgāralī, ātā tara satya ughaḍakīsa ālēca āhē. Mīca tyālā bahakaviṇayācā prayatna kēlā hōtā tyācyā manāpāsūna (vicalita karaṇyācā) āṇi niḥsanśaya tō khaṟyā lōkāmpaikī āhē
Surah Yusuf, Verse 51
ذَٰلِكَ لِيَعۡلَمَ أَنِّي لَمۡ أَخُنۡهُ بِٱلۡغَيۡبِ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي كَيۡدَ ٱلۡخَآئِنِينَ
Hē yā kāraṇāstava kī (ajīja) lā māhīta vhāvē kī mī tyācyāśī viśvāsaghāta kēlā nāhī āṇi hēhī kī allāha kapaṭa karaṇāṟyān̄cā ḍāva saphala hō'ū dēta nāhī
Surah Yusuf, Verse 52
۞وَمَآ أُبَرِّئُ نَفۡسِيٓۚ إِنَّ ٱلنَّفۡسَ لَأَمَّارَةُۢ بِٱلسُّوٓءِ إِلَّا مَا رَحِمَ رَبِّيٓۚ إِنَّ رَبِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṇi mī āpalyā manācyā pāvitryācē varṇana karīta nāhī, niḥsanśaya, mana tara vā'īṭa gōṣṭīcīca prēraṇāra dēṇārē āhē, parantu hē kī mājhā pālanakartāca āpalī dayā- kr̥pā karīla. Niścitaca mājhā pālanakartā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Yusuf, Verse 53
وَقَالَ ٱلۡمَلِكُ ٱئۡتُونِي بِهِۦٓ أَسۡتَخۡلِصۡهُ لِنَفۡسِيۖ فَلَمَّا كَلَّمَهُۥ قَالَ إِنَّكَ ٱلۡيَوۡمَ لَدَيۡنَا مَكِينٌ أَمِينٞ
Āṇi bādaśahā mhaṇālā, tyālā mājhyā samōra āṇā kī mī tyālā āpalyā vyaktigata kāmāṅkaritā nēmūna ghyāvē. Maga jēvhā tyācyāśī vārtālāpa karū lāgalā, tēvhā mhaṇālā, tumhī ājapāsūna āmacē yēthē sanmānita āṇi viśvasanīya (amānatadāra) āhāta
Surah Yusuf, Verse 54
قَالَ ٱجۡعَلۡنِي عَلَىٰ خَزَآئِنِ ٱلۡأَرۡضِۖ إِنِّي حَفِيظٌ عَلِيمٞ
(Yūsupha) mhaṇālē, tumhī malā dēśācyā khajīn'yāvara niyukta karā. Mī sanrakṣaka āṇi jāṇakāra āhē
Surah Yusuf, Verse 55
وَكَذَٰلِكَ مَكَّنَّا لِيُوسُفَ فِي ٱلۡأَرۡضِ يَتَبَوَّأُ مِنۡهَا حَيۡثُ يَشَآءُۚ نُصِيبُ بِرَحۡمَتِنَا مَن نَّشَآءُۖ وَلَا نُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi aśā prakārē āmhī yūsuphalā dēśācā sūtradhāra banavilē kī tyānē vāṭēla tithē rāhāvē. Āmhī jyālā icchitō, tyācyāparyanta āpalī dayā- kr̥pā pōhacavitō, āṇi āmhī satkarma karaṇāṟyān̄cyā ācaraṇācē phaḷa vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah Yusuf, Verse 56
وَلَأَجۡرُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Āṇi niḥsanśaya īmāna rākhaṇāṟyān̄cā āṇi durācārāpāsūna dūra rāhaṇāṟyān̄cā ākhiratacā mōbadalā kitītarī cāṅgalā āhē
Surah Yusuf, Verse 57
وَجَآءَ إِخۡوَةُ يُوسُفَ فَدَخَلُواْ عَلَيۡهِ فَعَرَفَهُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ مُنكِرُونَ
Āṇi yūsuphacē bhā'ū ālē āṇi yūsuphajavaḷa gēlē tēvhā yūsuphanē tyānnā ōḷakhūna ghētalē, parantu tyānnī tyālā ōḷakhalē nāhī
Surah Yusuf, Verse 58
وَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ قَالَ ٱئۡتُونِي بِأَخٖ لَّكُم مِّنۡ أَبِيكُمۡۚ أَلَا تَرَوۡنَ أَنِّيٓ أُوفِي ٱلۡكَيۡلَ وَأَنَا۠ خَيۡرُ ٱلۡمُنزِلِينَ
Āṇi jēvhā tyān̄cē sāmāna tayāra kēlē gēlē tēvhā yūsupha mhaṇālē, tumhī mājhyājavaḷa āpalyā tyā bhāvālā āṇā, jō tumacyā pityāpāsūna āhē, kāya tumhī nāhī pāhilē kī mī māpahī purēpūra dētō āṇi atithīcē cāṅgalyā prakārē ādarātithya karaṇāṟyāmpaikī āhē
Surah Yusuf, Verse 59
فَإِن لَّمۡ تَأۡتُونِي بِهِۦ فَلَا كَيۡلَ لَكُمۡ عِندِي وَلَا تَقۡرَبُونِ
Parantu jara tumhī tyālā mājhyājavaḷa āṇalē nāhī tara mājhyākaḍūna tumhālā kasalēhī māpa miḷaṇāra nāhī, kimbahunā tumhī mājhyājavaḷahī yē'ū śakaṇāra nāhīta
Surah Yusuf, Verse 60
قَالُواْ سَنُرَٰوِدُ عَنۡهُ أَبَاهُ وَإِنَّا لَفَٰعِلُونَ
Tē mhaṇālē, ṭhīka āhē, āmhī tyācyā pityāśī yā sandarbhāta gōḍīgulābīnē bōlūna pūrṇa prayatna karū
Surah Yusuf, Verse 61
وَقَالَ لِفِتۡيَٰنِهِ ٱجۡعَلُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ فِي رِحَالِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَعۡرِفُونَهَآ إِذَا ٱنقَلَبُوٓاْ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِمۡ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ
Āṇi āpalyā sēvakānnā sāṅgitalē kī tyān̄cā māla (dhana) tyān̄cyāca pōtyāmmadhyē ṭhēvūna dyā kī jēvhā paratūna āpalyā kuṭumbāta jātīla tēvhā āpalē dhana ōḷakhūna ghētīla, phāra śakya āhē kī tē punhā yētīla
Surah Yusuf, Verse 62
فَلَمَّا رَجَعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيهِمۡ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مُنِعَ مِنَّا ٱلۡكَيۡلُ فَأَرۡسِلۡ مَعَنَآ أَخَانَا نَكۡتَلۡ وَإِنَّا لَهُۥ لَحَٰفِظُونَ
Jēvhā tē lōka paratūna āpalyā pityājavaḷa gēlē tēvhā mhaṇū lāgalē, āmhālā tara dhān'ya dēṇyāvara pratibandha ghātalā gēlā. Ātā tumhī āmacyāsōbata bhāvālā pāṭhavā kī āmhī māpa bharūna āṇāvē. Āmhī tyācyā rakṣaṇācī hamī dētō
Surah Yusuf, Verse 63
قَالَ هَلۡ ءَامَنُكُمۡ عَلَيۡهِ إِلَّا كَمَآ أَمِنتُكُمۡ عَلَىٰٓ أَخِيهِ مِن قَبۡلُ فَٱللَّهُ خَيۡرٌ حَٰفِظٗاۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
(Yākūba) mhaṇālē, kāya mī yācyā bābatīta tumacyāvara tasāca viśvāsa ṭhēvū jasā yāpūrvī yācyā bhāvābābata viśvāsa ṭhēvalā? Sarvaśrēṣṭha allāhaca sarvānta uttama sanrakṣaka āhē āṇi tō samasta kr̥pāvānāmmadhyē jāsta kr̥pāvāna āhē
Surah Yusuf, Verse 64
وَلَمَّا فَتَحُواْ مَتَٰعَهُمۡ وَجَدُواْ بِضَٰعَتَهُمۡ رُدَّتۡ إِلَيۡهِمۡۖ قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا مَا نَبۡغِيۖ هَٰذِهِۦ بِضَٰعَتُنَا رُدَّتۡ إِلَيۡنَاۖ وَنَمِيرُ أَهۡلَنَا وَنَحۡفَظُ أَخَانَا وَنَزۡدَادُ كَيۡلَ بَعِيرٖۖ ذَٰلِكَ كَيۡلٞ يَسِيرٞ
Āṇi jēvhā tyānnī āpalē sāmāna ughaḍalē tēvhā tyāta tyānnā āpalī rakkama āḍhaḷalī, jī tyānnā parata kēlī gēlī hōtī. Mhaṇālē, hē pitā! Āmhālā āṇakhī kāya pāhijē? Hī āmacī rakkama āmhālā parata kēlī gēlī āhē āṇi āmhī āpalyā kuṭumbākaritā dhān'ya āṇūna dē'ū āṇi āpalyā bhāvācē rakṣaṇa karū āṇi ēka uṇṭācē māpa jāsta āṇū. Hē māpa tara jāsta sōpē āhē
Surah Yusuf, Verse 65
قَالَ لَنۡ أُرۡسِلَهُۥ مَعَكُمۡ حَتَّىٰ تُؤۡتُونِ مَوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ لَتَأۡتُنَّنِي بِهِۦٓ إِلَّآ أَن يُحَاطَ بِكُمۡۖ فَلَمَّآ ءَاتَوۡهُ مَوۡثِقَهُمۡ قَالَ ٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
(Yākūba) mhaṇālē, mī tara tyālā tumacyāsōbata kadhīhī pāṭhaviṇāra nāhī, jōparyanta tumhī allāhalā madhyasthī ṭhēvūna malā vacana dyāla kī tumhī tyālā mājhyājavaḷa pōcavāla, yākhērīja kī tumhī sarva kaidī banavilē jāla. Jēvhā tyānnī pakkē vacana dilē tēvhā tē mhaṇālē kī āmhī jē kāhī bōlata āhōta, allāha tyācā sanrakṣaka āhē
Surah Yusuf, Verse 66
وَقَالَ يَٰبَنِيَّ لَا تَدۡخُلُواْ مِنۢ بَابٖ وَٰحِدٖ وَٱدۡخُلُواْ مِنۡ أَبۡوَٰبٖ مُّتَفَرِّقَةٖۖ وَمَآ أُغۡنِي عَنكُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍۖ إِنِ ٱلۡحُكۡمُ إِلَّا لِلَّهِۖ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُۖ وَعَلَيۡهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
Āṇi (yākūba) mhaṇālē, hē mājhyā mulānnō! Tumhī sarva ēkāca dārātūna pravēśa karū nakā, kimbahunā anēka dārāmmadhūna vēgavēgaḷē hō'ūna pravēśa karā. Mī allāhatarphē ālēlyā kōṇatyāhī gōṣṭīlā tumacyā varūna ṭāḷū śakata nāhī. Ādēśa kēvaḷa allāhacāca cālatō, mājhā sampūrṇa viśvāsa tyācyāvaraca āhē āṇi pratyēka bharōsā ṭhēvaṇāṟyānē tyācyāvaraca bharōsā ṭhēvalā pāhijē
Surah Yusuf, Verse 67
وَلَمَّا دَخَلُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَهُمۡ أَبُوهُم مَّا كَانَ يُغۡنِي عَنۡهُم مِّنَ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٍ إِلَّا حَاجَةٗ فِي نَفۡسِ يَعۡقُوبَ قَضَىٰهَاۚ وَإِنَّهُۥ لَذُو عِلۡمٖ لِّمَا عَلَّمۡنَٰهُ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhā tē tyāca mārgānnī, jyān̄cā ādēśa tyān̄cyā pityānē dilā hōtā, gēlē, kāhīca navhatē kī allāhanē jī gōṣṭa niścita kēlī āhē, ticyāpāsūna tē tyānnā kin̄citahī vācavatīla. Tathāpi yākūbacyā manāta ēka vicāra ālā, jō tyānē pūrṇa kēlā. Niḥsanśaya tē āmhī śikavilēlyā tyā jñānānē sampanna hōtē, parantu adhikānśa lōka jāṇata nāhīta
Surah Yusuf, Verse 68
وَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَخَاهُۖ قَالَ إِنِّيٓ أَنَا۠ أَخُوكَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Āṇi tē sarva yūsuphajavaḷa pōhōcalē, tēvhā yūsuphanē āpalyā bhāvālā āpalyājavaḷa basavilē āṇi mhaṭalē, mī tujhā bhā'ū (yūsupha) āhē, ātāpāvētō hē jē kāhī karata rāhilē, tyābaddala duḥkha karū nakōsa
Surah Yusuf, Verse 69
فَلَمَّا جَهَّزَهُم بِجَهَازِهِمۡ جَعَلَ ٱلسِّقَايَةَ فِي رَحۡلِ أَخِيهِ ثُمَّ أَذَّنَ مُؤَذِّنٌ أَيَّتُهَا ٱلۡعِيرُ إِنَّكُمۡ لَسَٰرِقُونَ
Maga jēvhā tyān̄cē sāmāna (dhān'yānē bharūna) tayāra kēlē tēvhā āpalyā bhāvācyā sāmānāta āpalā pāṇī piṇyācā pyālā ṭhēvūna dilā, maga ēkā ailāna karaṇāṟyānē ailāna kēlē, hē kāphilāvālyānnō! Tumhī lōka tara cōra āhāta
Surah Yusuf, Verse 70
قَالُواْ وَأَقۡبَلُواْ عَلَيۡهِم مَّاذَا تَفۡقِدُونَ
Tyānnī tyācyākaḍē tōṇḍa phiravūna mhaṭalē, tumacī kōṇatī vastū haravalī āhē
Surah Yusuf, Verse 71
قَالُواْ نَفۡقِدُ صُوَاعَ ٱلۡمَلِكِ وَلِمَن جَآءَ بِهِۦ حِمۡلُ بَعِيرٖ وَأَنَا۠ بِهِۦ زَعِيمٞ
Uttara dilē kī śāhī pyālā haravalā āhē, jō tō ghē'ūna yē'īla tyālā ēka uṇṭācē ōjhē itakē dhān'ya miḷēla. Yā vacanācī mī hamī dētō
Surah Yusuf, Verse 72
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ عَلِمۡتُم مَّا جِئۡنَا لِنُفۡسِدَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كُنَّا سَٰرِقِينَ
Tē mhaṇālē, allāhacī śapatha! Tumhī cāṅgalyā prakārē jāṇatā kī āmhī dēśāta upadrava nirmāṇa karaṇyāsāṭhī ālō nāhīta āṇi nā āmhī cōra āhōta
Surah Yusuf, Verse 73
قَالُواْ فَمَا جَزَـٰٓؤُهُۥٓ إِن كُنتُمۡ كَٰذِبِينَ
Tē mhaṇālē, barē cōrīcī kāya śikṣā āhē jara tumhī khōṭē ṭharāla
Surah Yusuf, Verse 74
قَالُواْ جَزَـٰٓؤُهُۥ مَن وُجِدَ فِي رَحۡلِهِۦ فَهُوَ جَزَـٰٓؤُهُۥۚ كَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
Uttara dilē, yācī śikṣā hīca kī jyācyā sāmān'yāta tō pyālā āḍhaḷūna yē'īla tōca tyācyā badalī āhē. Āmhī tara atyācārīnnā hīca śikṣā dēta asatō
Surah Yusuf, Verse 75
فَبَدَأَ بِأَوۡعِيَتِهِمۡ قَبۡلَ وِعَآءِ أَخِيهِ ثُمَّ ٱسۡتَخۡرَجَهَا مِن وِعَآءِ أَخِيهِۚ كَذَٰلِكَ كِدۡنَا لِيُوسُفَۖ مَا كَانَ لِيَأۡخُذَ أَخَاهُ فِي دِينِ ٱلۡمَلِكِ إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ نَرۡفَعُ دَرَجَٰتٖ مَّن نَّشَآءُۗ وَفَوۡقَ كُلِّ ذِي عِلۡمٍ عَلِيمٞ
Maga (yūsupha) nē āpalyā bhāvācē sāmāna tapāsaṇyāpūrvī dusaṟyān̄cē sāmāna tapāsāyalā suruvāta kēlī, maga tyānē piṇyācā pyālā āpalyā bhāvācyā sāmānātūna kāḍhalā. Āmhī yūsuphakaritā aśā prakārē hī yōjanā banavilī. Tyā bādaśahācyā kāyadyānusāra tō āpalyā bhāvālā (rōkhūna) ṭhēvū śakata navhatā, parantu hē kī allāhalā man̄jūra asēla. Āmhī jyālā icchitō tyācā darjā bulanda karatō. Pratyēka jñāna rākhaṇāṟyāvara (mōṭhēpaṇāta) ēka mōṭhā jñānī astitvāta āhē
Surah Yusuf, Verse 76
۞قَالُوٓاْ إِن يَسۡرِقۡ فَقَدۡ سَرَقَ أَخٞ لَّهُۥ مِن قَبۡلُۚ فَأَسَرَّهَا يُوسُفُ فِي نَفۡسِهِۦ وَلَمۡ يُبۡدِهَا لَهُمۡۚ قَالَ أَنتُمۡ شَرّٞ مَّكَانٗاۖ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا تَصِفُونَ
Tē mhaṇālē, jara yānē cōrī kēlī āhē tara (navalācī gōṣṭa navhē) yācyā bhāvānēhī yāpūrvī cōrī kēlī āhē. Yūsuphanē hī gōṣṭa āpalyā manāta ṭhēvalī āṇi tyān̄cyāsamōra agadī jāhīra kēlē nāhī, mhaṭalē kī tumhī vā'īṭa ṭhikāṇī āhāta āṇi jē kāhī tumhī sāṅgata āhāta allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Yusuf, Verse 77
قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ إِنَّ لَهُۥٓ أَبٗا شَيۡخٗا كَبِيرٗا فَخُذۡ أَحَدَنَا مَكَانَهُۥٓۖ إِنَّا نَرَىٰكَ مِنَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Tē mhaṇālē, hē misra dēśācā sarvādhikāra rākhaṇārē! Yācē pitā atiśaya vr̥d'dha manuṣya āhēta. Tumhī yācyā'aivajī āmacyāpaikī ēkhādyālā ṭhēvūna ghyā. Āmhī asē pāhatō kī tumhī mōṭhē sajjana manuṣya āhāta
Surah Yusuf, Verse 78
قَالَ مَعَاذَ ٱللَّهِ أَن نَّأۡخُذَ إِلَّا مَن وَجَدۡنَا مَتَٰعَنَا عِندَهُۥٓ إِنَّآ إِذٗا لَّظَٰلِمُونَ
(Yūsupha) mhaṇālē kī āmhālā jyācyājavaḷa āmacī vastū āḍhaḷūna ālī āhē tyālā sōḍūna dusaṟyānnā bandī banaviṇyāpāsūna allāhacē śaraṇa icchitō. Asē kēlyānē niścitaca āmhī an'yāya karaṇāṟyāmpaikī ṭharū
Surah Yusuf, Verse 79
فَلَمَّا ٱسۡتَيۡـَٔسُواْ مِنۡهُ خَلَصُواْ نَجِيّٗاۖ قَالَ كَبِيرُهُمۡ أَلَمۡ تَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ أَبَاكُمۡ قَدۡ أَخَذَ عَلَيۡكُم مَّوۡثِقٗا مِّنَ ٱللَّهِ وَمِن قَبۡلُ مَا فَرَّطتُمۡ فِي يُوسُفَۖ فَلَنۡ أَبۡرَحَ ٱلۡأَرۡضَ حَتَّىٰ يَأۡذَنَ لِيٓ أَبِيٓ أَوۡ يَحۡكُمَ ٱللَّهُ لِيۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
Jēvhā hē, yūsuphakaḍūna nirāśa jhālē, tēvhā ēkāntāta basūna sallāmasalata karū lāgalē. Tyān̄cyāpaikī jō sarvānta mōṭhā hōtā tō mhaṇālā kī tumhālā māhīta nāhī kī tumacyā pityānē tumacyākaḍūna allāhalā madhyasthī ṭhēvūna pakkē vacana ghētalē āhē āṇi yācyāpūrvī tumhī yūsuphaviṣayī aparādha kēlēlā āhē. Ātā mī tara bhūmītūna pāya kāḍhaṇāra nāhī, jōparyanta pitā svataḥ malā anumatī dēta nāhīta kinvā sarvaśrēṣṭha allāha mājhyā yā samasyēcā phaisalā karīla. Tōca sarvōttama śāsaka āhē
Surah Yusuf, Verse 80
ٱرۡجِعُوٓاْ إِلَىٰٓ أَبِيكُمۡ فَقُولُواْ يَـٰٓأَبَانَآ إِنَّ ٱبۡنَكَ سَرَقَ وَمَا شَهِدۡنَآ إِلَّا بِمَا عَلِمۡنَا وَمَا كُنَّا لِلۡغَيۡبِ حَٰفِظِينَ
Tumhī sarva pityācyā sēvēta parata jā āṇi sāṅgā kī hē pitā! Tumacyā putrānē cōrī kēlī āṇi āmhī tīca sākṣa dilī, jī āmhī jāṇata hōtō. Āmhī kāhī parōkṣa (gaiba) cē rakṣaṇa karaṇārē tara navhatō
Surah Yusuf, Verse 81
وَسۡـَٔلِ ٱلۡقَرۡيَةَ ٱلَّتِي كُنَّا فِيهَا وَٱلۡعِيرَ ٱلَّتِيٓ أَقۡبَلۡنَا فِيهَاۖ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
Āṇi tumhī tyā śaharācyā lōkānnā vicārā, jithē āmhī hōtō āṇi tyā pravāśānnāhī vicārā jyān̄cyāsōbata āmhī ālō āhōta āṇi niḥsanśaya āmhī pūrṇapaṇē saccē āhōta
Surah Yusuf, Verse 82
قَالَ بَلۡ سَوَّلَتۡ لَكُمۡ أَنفُسُكُمۡ أَمۡرٗاۖ فَصَبۡرٞ جَمِيلٌۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَأۡتِيَنِي بِهِمۡ جَمِيعًاۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
(Yākūba) mhaṇālē, asē nāhī, kimbahunā tumhī āpalyātarphē ēka gōṣṭa racūna ghētalī, tēvhā ātā sanyama rākhaṇēca uttama āhē. Sambhavataḥ sarvaśrēṣṭha allāha tyā sarvānnā mājhyājavaḷa pōhacavila. Tōca jñānī āṇi hikamataśālī āhē
Surah Yusuf, Verse 83
وَتَوَلَّىٰ عَنۡهُمۡ وَقَالَ يَـٰٓأَسَفَىٰ عَلَىٰ يُوسُفَ وَٱبۡيَضَّتۡ عَيۡنَاهُ مِنَ ٱلۡحُزۡنِ فَهُوَ كَظِيمٞ
Āṇi maga (yākūbanē) tyān̄cyākaḍūna tōṇḍa phiravūna ghētalē āṇi mhaṭalē, arērē, yūsupha! Tyān̄cē ḍōḷē duḥkhātirēkānē pāṇḍharē jhālē hōtē āṇi tē yā duḥkhālā sahana karīta hōtē
Surah Yusuf, Verse 84
قَالُواْ تَٱللَّهِ تَفۡتَؤُاْ تَذۡكُرُ يُوسُفَ حَتَّىٰ تَكُونَ حَرَضًا أَوۡ تَكُونَ مِنَ ٱلۡهَٰلِكِينَ
(Putra) mhaṇālē, allāhacī śapatha! Tumhī nēhamī yūsuphacyā āṭhavaṇīta bhāna harapūna rāhāla yēthēparyanta kī agadī gaḷūna jāla kinvā maraṇa pāvāla
Surah Yusuf, Verse 85
قَالَ إِنَّمَآ أَشۡكُواْ بَثِّي وَحُزۡنِيٓ إِلَى ٱللَّهِ وَأَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
(Yākūba) mhaṇālē, mī tara āpalyā saṅkaṭa āṇi duḥkhācē gāṟhāṇē allāhajavaḷa māṇḍata āhē. Malā allāhatarphē tyā gōṣṭīn̄cē jñāna prāpta āhē, jyān̄cyābābata tumhī anabhijña āhāta
Surah Yusuf, Verse 86
يَٰبَنِيَّ ٱذۡهَبُواْ فَتَحَسَّسُواْ مِن يُوسُفَ وَأَخِيهِ وَلَا تَاْيۡـَٔسُواْ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِۖ إِنَّهُۥ لَا يَاْيۡـَٔسُ مِن رَّوۡحِ ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡقَوۡمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Mājhyā priya putrānnō! Tumhī jā āṇi yūsupha āṇi tyācyā bhāvācā cāṅgalyā prakārē śōdha ghyā āṇi allāhacyā dayēpāsūna nirāśa hō'ū nakā. Niḥsanśaya, allāhacyā dayā-kr̥pēpāsūna tēca lōka nirāśa hōtāta jē kāphira (inkārī) asatāta
Surah Yusuf, Verse 87
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَيۡهِ قَالُواْ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡعَزِيزُ مَسَّنَا وَأَهۡلَنَا ٱلضُّرُّ وَجِئۡنَا بِبِضَٰعَةٖ مُّزۡجَىٰةٖ فَأَوۡفِ لَنَا ٱلۡكَيۡلَ وَتَصَدَّقۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَجۡزِي ٱلۡمُتَصَدِّقِينَ
Maga jēvhā hē lōka yūsuphajavaḷa pōhōcalē, tēvhā mhaṇū lāgalē kī hē ajīja! Āmhī āṇi āmacē kuṭumba atiśaya aḍacaṇīta āhē, āmhī thōḍīśī tuccha pun̄jī āṇalī āhē, parantu tumhī āmhālā dhān'yācē pūrṇa māpa dē'ūna ṭākā āṇi āmhālā dāna mhaṇūna dyā. Niścitaca allāha dāna dēṇāṟyānnā cāṅgalā mōbadalā dētō
Surah Yusuf, Verse 88
قَالَ هَلۡ عَلِمۡتُم مَّا فَعَلۡتُم بِيُوسُفَ وَأَخِيهِ إِذۡ أَنتُمۡ جَٰهِلُونَ
(Yūsupha) mhaṇālē, tumacyā dhyānāta tarī āhē kā kī tumhī yūsupha āṇi tyācyā bhāvāśī āpalyā nādānapaṇāta kāya kāya kēlē
Surah Yusuf, Verse 89
قَالُوٓاْ أَءِنَّكَ لَأَنتَ يُوسُفُۖ قَالَ أَنَا۠ يُوسُفُ وَهَٰذَآ أَخِيۖ قَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَآۖ إِنَّهُۥ مَن يَتَّقِ وَيَصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Tē mhaṇālē, kāya (kharōkhara) tūca yūsupha āhēsa? Uttara dilē, hōya! Mīca tō yūsupha āṇi hā mājhā bhā'ū āhē. Allāhanē āmacyāvara dayā āṇi kr̥pā kēlī. Kharī gōṣṭa aśī kī jō kōṇī allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna alipta rāhīla āṇi dhīra-sanyama rākhīla tara allāha ēkhādyā satkarma karaṇāṟyācā mōbadalā vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah Yusuf, Verse 90
قَالُواْ تَٱللَّهِ لَقَدۡ ءَاثَرَكَ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا وَإِن كُنَّا لَخَٰطِـِٔينَ
Tē mhaṇālē, allāhacī śapatha! Allāhanē tulā āmacyāvara śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē āṇi hēhī satya āhē kī āmhī aparādhī āhōta
Surah Yusuf, Verse 91
قَالَ لَا تَثۡرِيبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡيَوۡمَۖ يَغۡفِرُ ٱللَّهُ لَكُمۡۖ وَهُوَ أَرۡحَمُ ٱلرَّـٰحِمِينَ
Uttara dilē, āja tumacyāvara kasalāhī ārōpa nāhī, allāha tumhālā māpha karō, tō tara samasta dayā karaṇāṟyāmmadhyē sarvāta mōṭhā dayā karaṇārā āhē
Surah Yusuf, Verse 92
ٱذۡهَبُواْ بِقَمِيصِي هَٰذَا فَأَلۡقُوهُ عَلَىٰ وَجۡهِ أَبِي يَأۡتِ بَصِيرٗا وَأۡتُونِي بِأَهۡلِكُمۡ أَجۡمَعِينَ
Mājhā hā sadarā tumhī ghē'ūna jā āṇi tō mājhyā pityācyā tōṇḍāvara ṭākā kī (jyāmuḷē) tē pāhū lāgatīla āṇi yētīla āṇi āpalyā sampūrṇa kuṭumbālā mājhyājavaḷa ghē'ūna yā
Surah Yusuf, Verse 93
وَلَمَّا فَصَلَتِ ٱلۡعِيرُ قَالَ أَبُوهُمۡ إِنِّي لَأَجِدُ رِيحَ يُوسُفَۖ لَوۡلَآ أَن تُفَنِّدُونِ
Āṇi jēvhā hā kāphilā (māyadēśī) nighālā, tēvhā tyān̄cē pitā (yākūba) mhaṇālē, malā yūsuphacā sugandha yēta āhē, jara tumhī malā mūrkha samajata nasāla
Surah Yusuf, Verse 94
قَالُواْ تَٱللَّهِ إِنَّكَ لَفِي ضَلَٰلِكَ ٱلۡقَدِيمِ
(Putra) mhaṇū lāgalē kī allāhacī śapatha! Tumhī tara ajūnahī āpalyā tyāca jun'yā cukīvara kāyama āhāta
Surah Yusuf, Verse 95
فَلَمَّآ أَن جَآءَ ٱلۡبَشِيرُ أَلۡقَىٰهُ عَلَىٰ وَجۡهِهِۦ فَٱرۡتَدَّ بَصِيرٗاۖ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Jēvhā śubha samācāra dēṇāṟyānē pōhōcūna tyān̄cyā tōṇḍāvara tō sadarā ṭākalā, tyāca kṣaṇī tyānnā punaśca disū lāgalē. Mhaṇālē kī, kāya mī tumhālā sāṅgata navhatō kī mī allāhatarphē tyā gōṣṭī jāṇatō, jyā tumhī nāhī jāṇata
Surah Yusuf, Verse 96
قَالُواْ يَـٰٓأَبَانَا ٱسۡتَغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَآ إِنَّا كُنَّا خَٰطِـِٔينَ
Tē mhaṇālē, hē pitā! Tumhī āmacyā aparādhān̄cī kṣamā-yācanā (māphīcī du'ā) karā. Niḥsanśaya āmhī aparādhī āhōta
Surah Yusuf, Verse 97
قَالَ سَوۡفَ أَسۡتَغۡفِرُ لَكُمۡ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Mhaṇālē, ṭhīka āhē. Mī lavakaraca tumacyāsāṭhī āpalyā pālanakartyājavaḷa māphīcī du'ā-prārthanā karēna. Niścitaca tō mōṭhā kṣamāśīla, āṇi atiśaya dayāvāna āhē
Surah Yusuf, Verse 98
فَلَمَّا دَخَلُواْ عَلَىٰ يُوسُفَ ءَاوَىٰٓ إِلَيۡهِ أَبَوَيۡهِ وَقَالَ ٱدۡخُلُواْ مِصۡرَ إِن شَآءَ ٱللَّهُ ءَامِنِينَ
Jēvhā hā samasta parivāra yūsuphajavaḷa pōhōcalā, tēvhā yūsuphanē āpalyā mātā-pityāsa āpalyājavaḷa jāgā dilī āṇi mhaṭalē, allāhanē icchilyāsa tumhī sarva misra dēśāta sukha-śāntīpūrvaka rāhāla
Surah Yusuf, Verse 99
وَرَفَعَ أَبَوَيۡهِ عَلَى ٱلۡعَرۡشِ وَخَرُّواْ لَهُۥ سُجَّدٗاۖ وَقَالَ يَـٰٓأَبَتِ هَٰذَا تَأۡوِيلُ رُءۡيَٰيَ مِن قَبۡلُ قَدۡ جَعَلَهَا رَبِّي حَقّٗاۖ وَقَدۡ أَحۡسَنَ بِيٓ إِذۡ أَخۡرَجَنِي مِنَ ٱلسِّجۡنِ وَجَآءَ بِكُم مِّنَ ٱلۡبَدۡوِ مِنۢ بَعۡدِ أَن نَّزَغَ ٱلشَّيۡطَٰنُ بَيۡنِي وَبَيۡنَ إِخۡوَتِيٓۚ إِنَّ رَبِّي لَطِيفٞ لِّمَا يَشَآءُۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
Āṇi āpalyā sinhāsanāvara āpalyā mātā-pityāsa uccasthānī basavilē āṇi sarva tyācyāsamōra sajadyāta paḍalē1 āṇi sarva mhaṇālē, hē pitā! Hā mājhyā pahilyā svapnācā khulāsā āhē, mājhyā pālanakartyānē tō pūrṇa karūna dākhavilā. Tyānē mājhyāvara phāra mōṭhā upakāra kēlā, kī jēvhā malā kaidakhān'yātūna bāhēra kāḍhalē āṇi tumhī lōkānnā vāḷavaṇṭātūna yēthē āṇalē tyā matabhēdānantara, jō saitānānē mājhyā āṇi mājhyā bhāvān̄cyā daramyāna nirmāṇa kēlā hōtā. Mājhā pālanakartā, jyācyāsāṭhī icchitō, tyācyāsāṭhī uttama upāyayōjanā karatō. Niḥsanśaya tō mōṭhā jāṇaṇārā, hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah Yusuf, Verse 100
۞رَبِّ قَدۡ ءَاتَيۡتَنِي مِنَ ٱلۡمُلۡكِ وَعَلَّمۡتَنِي مِن تَأۡوِيلِ ٱلۡأَحَادِيثِۚ فَاطِرَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ أَنتَ وَلِيِّۦ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ تَوَفَّنِي مُسۡلِمٗا وَأَلۡحِقۡنِي بِٱلصَّـٰلِحِينَ
Hē mājhyā pālanakartyā! Tū malā rājya (sattādhikāra) pradāna kēlā āṇi malā svapnān̄cā artha lāvaṇyācē jñāna dilē. Hē ākāśān̄cā va dharatīcā nirmāṇakartā! Tūca yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē mājhā mitra āṇi madata karaṇārā āhēsa. Tū malā islāmacyā avasthēta mr̥tyu dē āṇi malā nēkī karaṇāṟyāmmadhyē sāmīla kara
Surah Yusuf, Verse 101
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۖ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ أَجۡمَعُوٓاْ أَمۡرَهُمۡ وَهُمۡ يَمۡكُرُونَ
Hē parōkṣā (gaiba) cyā khabarīmpaikī āhē, jē āmhī tumacyākaḍē vahayī karīta āhōta āṇi tumhī tyān̄cyājavaḷa navhatē jēvhā tyānnī āpalā bēta pakkā karūna ghētalā hōtā āṇi tē kapaṭa kārasthāna karū lāgalē hōtē
Surah Yusuf, Verse 102
وَمَآ أَكۡثَرُ ٱلنَّاسِ وَلَوۡ حَرَصۡتَ بِمُؤۡمِنِينَ
Tumhī kitīhī icchā dharā, paṇa adhikānśa lōka īmāna rākhaṇāra nāhīta
Surah Yusuf, Verse 103
وَمَا تَسۡـَٔلُهُمۡ عَلَيۡهِ مِنۡ أَجۡرٍۚ إِنۡ هُوَ إِلَّا ذِكۡرٞ لِّلۡعَٰلَمِينَ
Āṇi tumhī tyān̄cyākaḍūna yābaddala kāhī majūrī māgata nāhī, hā tara samasta viśvākaritā bōdha-upadēśa āhē
Surah Yusuf, Verse 104
وَكَأَيِّن مِّنۡ ءَايَةٖ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ يَمُرُّونَ عَلَيۡهَا وَهُمۡ عَنۡهَا مُعۡرِضُونَ
Āṇi ākāśāmmadhyē āṇi dharatīta anēka niśāṇyā āhēta, jyān̄cyāpāsūna hē lōka tōṇḍa phiravūna nighūna jātāta
Surah Yusuf, Verse 105
وَمَا يُؤۡمِنُ أَكۡثَرُهُم بِٱللَّهِ إِلَّا وَهُم مُّشۡرِكُونَ
Āṇi tyān̄cyāpaikī bahutēka lōka allāhavara īmāna rākhata asatānāhī śirka karaṇārē āhēta
Surah Yusuf, Verse 106
أَفَأَمِنُوٓاْ أَن تَأۡتِيَهُمۡ غَٰشِيَةٞ مِّنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ أَوۡ تَأۡتِيَهُمُ ٱلسَّاعَةُ بَغۡتَةٗ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Kāya tē yā gōṣṭīpāsūna nirbhaya jhālē āhēta kī tyān̄cyājavaḷa allāhacyā śikṣā-yātanāmpaikī ēkhādī sarvasāmān'ya śikṣā yāvī kinvā tyān̄cyāvara acānaka kayāmata yē'ūna kōsaḷāvī āṇi tē gāphīla asāvēta
Surah Yusuf, Verse 107
قُلۡ هَٰذِهِۦ سَبِيلِيٓ أَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱللَّهِۚ عَلَىٰ بَصِيرَةٍ أَنَا۠ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِيۖ وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(Tumhī) sāṅgā, mājhā hāca mārga āhē. Mī āṇi mājhē anuyāyī allāhakaḍē bōlāvita āhēta pūrṇa viśvāsa āṇi śrad'dhēsaha 1 āṇi allāha pavitra āhē āṇi mī anēkēśvaravādyāmpaikī nāhī
Surah Yusuf, Verse 108
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن قَبۡلِكَ إِلَّا رِجَالٗا نُّوحِيٓ إِلَيۡهِم مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡقُرَىٰٓۗ أَفَلَمۡ يَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَيَنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۗ وَلَدَارُ ٱلۡأٓخِرَةِ خَيۡرٞ لِّلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Āṇi tumacyāpūrvī āmhī vastīvālyāmmadhyē jēvaḍhēdēkhīla paigambara pāṭhavilē tē sarva puruṣaca hōtē, jyān̄cyākaḍē āmhī vahayī (prakāśanā) utaravita rāhilī kāya dharatīvara yā lōkānnī hiṇḍūna phirūna pāhilē nāhī kī tyān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cā kasā pariṇāma (anta) jhālā? Niḥsanśaya, allāhacē bhaya rākhaṇāṟyā va tyācā ājñābhaṅga karaṇyāpāsūna dūra rāhaṇāṟyā lōkāṅkaritā ākhiratacē ghara phāra uttama āhē. Kāya tarīhī tumhī dhyānī ghēta nāhī
Surah Yusuf, Verse 109
حَتَّىٰٓ إِذَا ٱسۡتَيۡـَٔسَ ٱلرُّسُلُ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ قَدۡ كُذِبُواْ جَآءَهُمۡ نَصۡرُنَا فَنُجِّيَ مَن نَّشَآءُۖ وَلَا يُرَدُّ بَأۡسُنَا عَنِ ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Yēthēparyanta kī jēvhā paigambara nirāśa hō'ū lāgalē āṇi um'mata (janasamudāyā) cē lōka asē samajū lāgalē kī tyānnā khōṭē sāṅgitalē gēlē, tvarita tyān̄cyāparyanta āmacī madata yē'ūna pōhōcalī. Āmhī jyālā icchilē tyālā suṭakā pradāna kēlī. Kharī gōṣṭa aśī kī āmacā azāba (śikṣā-yātanā) aparādhī lōkānvarūna ṭāḷalā jāta nāhī
Surah Yusuf, Verse 110
لَقَدۡ كَانَ فِي قَصَصِهِمۡ عِبۡرَةٞ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِۗ مَا كَانَ حَدِيثٗا يُفۡتَرَىٰ وَلَٰكِن تَصۡدِيقَ ٱلَّذِي بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَتَفۡصِيلَ كُلِّ شَيۡءٖ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Yān̄cyā kahāṇyāṁ (vr̥ttāntā) madhyē bud'dhimānāṅkaritā niścitaca bōdha āṇi tambī āhē. Hā kura'āna kāhī khōṭyā racalēlyā gōṣṭī nāhī, kimbahunā hē satya-samarthana āhē tyā granthān̄cē jē yācyā pūrvīcē āhēta, āṇi pratyēka gōṣṭīcē savistara varṇana āṇi mārgadarśana va dayā-kr̥pā āhē īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā
Surah Yusuf, Verse 111