Surah Hud - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
الٓرۚ كِتَٰبٌ أُحۡكِمَتۡ ءَايَٰتُهُۥ ثُمَّ فُصِّلَتۡ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ خَبِيرٍ
Alipha. Lāma. Rŏ. Hā ēka asā grantha āhē kī yācyā āyatī majabūta kēlyā gēlyā āhēta, maga savistara sāṅgitalyā gēlyā āhēta ēkā hikamataśālī, pūrṇa jñāna rākhaṇāṟyātarphē
Surah Hud, Verse 1
أَلَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۚ إِنَّنِي لَكُم مِّنۡهُ نَذِيرٞ وَبَشِيرٞ
Hē kī allāhaśivāya kōṇācīhī upāsanā karū nakā. Mī tumhālā allāhatarphē bhaya dākhaviṇārā āṇi khūśakhabara dēṇārā āhē
Surah Hud, Verse 2
وَأَنِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُمَتِّعۡكُم مَّتَٰعًا حَسَنًا إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى وَيُؤۡتِ كُلَّ ذِي فَضۡلٖ فَضۡلَهُۥۖ وَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ كَبِيرٍ
Āṇi hē kī tumhī āpalyā aparādhānnā āpalyā pālanakartyākaḍūna māpha karavūna ghyā, maga tyācyācakaḍē ēkacitta vhā. Tō tumhālā ēkā nirdhārīta vēḷēparyanta (jīvana) sāmugrī dē'īla āṇi pratyēka cāṅgalē kāma karaṇāṟyāvara adhika kr̥pā karīla āṇi jara tumhī lōka tōṇḍa phiravita rāhilāta tara malā tumacyābābata ēkā mōṭhyā divasācyā śikṣēcī cintā vāṭatē
Surah Hud, Verse 3
إِلَى ٱللَّهِ مَرۡجِعُكُمۡۖ وَهُوَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Tumhālā allāhacyāca javaḷa jāyacē āhē āṇi tō pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Hud, Verse 4
أَلَآ إِنَّهُمۡ يَثۡنُونَ صُدُورَهُمۡ لِيَسۡتَخۡفُواْ مِنۡهُۚ أَلَا حِينَ يَسۡتَغۡشُونَ ثِيَابَهُمۡ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَۚ إِنَّهُۥ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ
Lakṣāta ṭhēvā tē lōka āpalyā chātīnnā duhērī karūna ghētāta, yāsāṭhī kī āpalyā gōṣṭī (bōlaṇē) allāhapāsūna lapavū śakāvē. Lakṣāta ṭhēvā kī tē lōka jyā vēḷī āpalē kapaḍē guṇḍāḷatāta, tyā vēḷīhī tō sarva kāhī jāṇatō jē kāhī lapavitāta (kānagōṣṭī karatāta) āṇi jē kāhī sāpha- spaṣṭa bōlatāta. Niḥsanśaya tō manātalyā gōṣṭīhī jāṇatō
Surah Hud, Verse 5
۞وَمَا مِن دَآبَّةٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِ رِزۡقُهَا وَيَعۡلَمُ مُسۡتَقَرَّهَا وَمُسۡتَوۡدَعَهَاۚ كُلّٞ فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٖ
Āṇi jaminīvara cālaṇyā-phiraṇāṟyā pratyēka sajīvācyā annasāmugrīcī jabābadārī allāhavara āhē. Tōca tyān̄cyā nivāsācē ṭhikāṇahī jāṇatō āṇi tyānnā sōpavilē jāṇyācē ṭhikāṇahī. Sarva kāhī spaṣṭa granthāta āhē
Surah Hud, Verse 6
وَهُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ فِي سِتَّةِ أَيَّامٖ وَكَانَ عَرۡشُهُۥ عَلَى ٱلۡمَآءِ لِيَبۡلُوَكُمۡ أَيُّكُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗاۗ وَلَئِن قُلۡتَ إِنَّكُم مَّبۡعُوثُونَ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡمَوۡتِ لَيَقُولَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Āṇi tō (allāhaca) hōya, jyānē sahā divasānta ākāśānnā āṇi jaminīlā nirmāṇa kēlē āṇi tyācē sinhāsana (arśa) pāṇyāvara hōtē1 yāsāṭhī kī tyānē tumacī kasōṭī ghyāvī kī tumacyāta sadācārī kōṇa āhē? Jara tumhī tyānnā sāṅgāla kī tumhālā mēlyānantara punhā jivanta kēlē jā'īla, tara inkārī lōka uttara dētīla kī hī kēvaḷa ughaḍa jādū āhē
Surah Hud, Verse 7
وَلَئِنۡ أَخَّرۡنَا عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابَ إِلَىٰٓ أُمَّةٖ مَّعۡدُودَةٖ لَّيَقُولُنَّ مَا يَحۡبِسُهُۥٓۗ أَلَا يَوۡمَ يَأۡتِيهِمۡ لَيۡسَ مَصۡرُوفًا عَنۡهُمۡ وَحَاقَ بِهِم مَّا كَانُواْ بِهِۦ يَسۡتَهۡزِءُونَ
Āṇi jara āmhī kāhī mudatīparyanta tyān̄cyāvarīla śikṣā- yātanā sthagita kēlī tara hē niścita udgāratīla kī azābalā kōṇatyā gōṣṭīnē rōkhalē āhē, aikā! Jyā divaśī azāba tyān̄cyā javaḷa yē'ūna pōhōcēla, maga tō tyān̄cyāvarūna ṭaḷaṇāra nāhī, maga tara jyācī tē thaṭṭā uḍavita hōtē, tōca tyān̄cyāvara ulaṭūna paḍēla
Surah Hud, Verse 8
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَا ٱلۡإِنسَٰنَ مِنَّا رَحۡمَةٗ ثُمَّ نَزَعۡنَٰهَا مِنۡهُ إِنَّهُۥ لَيَـُٔوسٞ كَفُورٞ
Āṇi jara āmhī māṇasālā ēkhādyā sukhācī gōḍī cākhavūna, maga tē tyācyākaḍūna hirāvūna ghētō, tēvhā tō phāra udāsa āṇi mōṭhā kr̥taghna banatō
Surah Hud, Verse 9
وَلَئِنۡ أَذَقۡنَٰهُ نَعۡمَآءَ بَعۡدَ ضَرَّآءَ مَسَّتۡهُ لَيَقُولَنَّ ذَهَبَ ٱلسَّيِّـَٔاتُ عَنِّيٓۚ إِنَّهُۥ لَفَرِحٞ فَخُورٌ
Āṇi jara āmhī tyālā ēkhādē sukha pōhacavitō, tyā duḥkhānantara jē tyālā pōhōcalē hōtē, tēvhā tō mhaṇū lāgatō kī ātā mājhyā kaṣṭa-yātanā dūra jhālyā 1 niścitaca tō khūpa ānandita hō'ūna ghamēṇḍa karū lāgatō
Surah Hud, Verse 10
إِلَّا ٱلَّذِينَ صَبَرُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُم مَّغۡفِرَةٞ وَأَجۡرٞ كَبِيرٞ
Tyān̄cyākhērīja, jē dhīra-sanyama rākhatāta āṇi satkarma karīta rāhatāta aśāca lōkānsāṭhī kṣamāhī āhē āṇi phāra mōṭhā mōbadalāhī
Surah Hud, Verse 11
فَلَعَلَّكَ تَارِكُۢ بَعۡضَ مَا يُوحَىٰٓ إِلَيۡكَ وَضَآئِقُۢ بِهِۦ صَدۡرُكَ أَن يَقُولُواْ لَوۡلَآ أُنزِلَ عَلَيۡهِ كَنزٌ أَوۡ جَآءَ مَعَهُۥ مَلَكٌۚ إِنَّمَآ أَنتَ نَذِيرٞۚ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ وَكِيلٌ
Tara kadācita tumhī tyā vahayī (īśa-sandēśā) cā ēkhādā bhāga sōḍūna dēṇāra āhāta, jō tumacyākaḍē avatarīta kēlā jātō āṇi tyāmuḷē tumacyā manāta saṅkōca āhē kēvaḷa tyān̄cyā yā bōlaṇyāvara kī yācyāvara ēkhādā khajinā kā nāhī utaravilā gēlā? Kinvā yācyāsōbata ēkhādā phariśtā tarī ālā asatā. Aikā! Tumhī tara kēvaḷa bhaya dākhaviṇārēca āhāta āṇi pratyēka cījavastūcī dēkharēkha karaṇārā kēvaḷa allāha āhē
Surah Hud, Verse 12
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ فَأۡتُواْ بِعَشۡرِ سُوَرٖ مِّثۡلِهِۦ مُفۡتَرَيَٰتٖ وَٱدۡعُواْ مَنِ ٱسۡتَطَعۡتُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Kāya tē asē mhaṇatāta kī yā kura'ānālā tyānē āpalyā manānē racalē āhē. Tumhī uttara dyā kī tumhīdēkhīla aśā dahā sūraha (adhyāya) manānē racūna āṇā āṇi allāhakhērīja vāṭēla tyālā āpalyāsōbata sāmīla karūna ghyā, jara tumhī saccē asāla
Surah Hud, Verse 13
فَإِلَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكُمۡ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَآ أُنزِلَ بِعِلۡمِ ٱللَّهِ وَأَن لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ فَهَلۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ
Maga jara tē tumacē hē mhaṇaṇē mān'ya na karatīla tara tumhī khātrīpūrvaka jāṇūna ghyā kī hā grantha (kura'āna) allāhacyā jñānāsaha avatarita kēlā gēlā āhē āṇi hē kī allāhaśivāya kōṇīhī upāsya nāhī. Tara kāya tumhī muslima hōtā
Surah Hud, Verse 14
مَن كَانَ يُرِيدُ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتَهَا نُوَفِّ إِلَيۡهِمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فِيهَا وَهُمۡ فِيهَا لَا يُبۡخَسُونَ
Jō manuṣya aihika jīvana āṇi śōbhā- sajāvaṭīvara āsakta asēla tara aśānnā āmhī sarva karmān̄cā (mōbadalā) ithēca pūrṇataḥ dē'ūna ṭākatō āṇi ithē tyānnā kasalīhī kamataratā ṭhēvalī jāta nāhī
Surah Hud, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَيۡسَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ إِلَّا ٱلنَّارُۖ وَحَبِطَ مَا صَنَعُواْ فِيهَا وَبَٰطِلٞ مَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Mātra hēca tē lōka hōta, jyān̄cyāsāṭhī ākhiratamadhyē āgīśivāya dusarē kāhīhī nāhī āṇi jē kāhī tyānnī ithē kēlē asēla tē tithē sarva vyartha āhē āṇi jī kāhī tyān̄cī karmē hōtī, tī sarva nāśa pāvaṇārī āhēta
Surah Hud, Verse 16
أَفَمَن كَانَ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّهِۦ وَيَتۡلُوهُ شَاهِدٞ مِّنۡهُ وَمِن قَبۡلِهِۦ كِتَٰبُ مُوسَىٰٓ إِمَامٗا وَرَحۡمَةًۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ مِنَ ٱلۡأَحۡزَابِ فَٱلنَّارُ مَوۡعِدُهُۥۚ فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّنۡهُۚ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يُؤۡمِنُونَ
Tō, jō āpalyā pālanakartyātarphē ēkā pramāṇāvara kāyama asēla, āṇi tyācyāsōbata allāhatarphē sākṣī asēla, āṇi tyācyāpūrvī mūsācā grantha (sākṣī) asēla jō mārgadarśaka āṇi dayā- kr̥pā āhē. (Dusaṟyāmpramāṇē asū śakatō?) Hēca lōka āhēta, jē tyāvara īmāna rākhatāta āṇi sarva samūhāmpaikī, jōdēkhīla yācā inkārī asēla tyācyā antima vāyadyācē ṭhikāṇa jahannama āhē.1 Tēvhā tumhī tyābābata kasalyāhī sanśayāta paḍū nakā. Niḥsanśaya hē tumacyā pālanakartyātarphē pūrṇataḥ satya āhē. Parantu adhikānśa lōka īmāna bāḷagaṇārē nasatāta
Surah Hud, Verse 17
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ يُعۡرَضُونَ عَلَىٰ رَبِّهِمۡ وَيَقُولُ ٱلۡأَشۡهَٰدُ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ كَذَبُواْ عَلَىٰ رَبِّهِمۡۚ أَلَا لَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi tyāhūna adhika atyācārī kōṇa asēla, jō allāhabābata khōṭē racēla. Hē lōka āpalyā pālanakartyāsamōra sādara kēlē jātīla āṇi sākṣa dēṇārē sarva mhaṇatīla kī hē asē lōka āhēta jyānnī āpalyā pālanakartyāviṣayī asatya racalē. Khabaradāra! Allāhatarphē dhikkārācā mārā āhē aśā atyācārī lōkānvara
Surah Hud, Verse 18
ٱلَّذِينَ يَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ كَٰفِرُونَ
Jē allāhacyā mārgāpāsūna rōkhatāta āṇi tyāta cukā śōdhaṇyāmāgē lāgatāta. Hēca tē lōka hōtē, jē ākhiratacā inkāra karatāta
Surah Hud, Verse 19
أُوْلَـٰٓئِكَ لَمۡ يَكُونُواْ مُعۡجِزِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا كَانَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَۘ يُضَٰعَفُ لَهُمُ ٱلۡعَذَابُۚ مَا كَانُواْ يَسۡتَطِيعُونَ ٱلسَّمۡعَ وَمَا كَانُواْ يُبۡصِرُونَ
Asē lōka nā yā jagāta allāhalā haravū śakalē, āṇi nā tyān̄cā kōṇī madatakartā allāhakhērīja jhālā. Tyān̄cyāsāṭhī śikṣā duppaṭa kēlī jā'īla nā tē aikaṇyācē sāmarthya bāḷagata hōtē āṇi pāhātahī navhatē
Surah Hud, Verse 20
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ خَسِرُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Hēca tē lōka hōtē jyānnī svataḥca āpalē nukasāna karūna ghētalē āṇi tyān̄cyākaḍūna tyānnī racalēlē asatya haravalē
Surah Hud, Verse 21
لَا جَرَمَ أَنَّهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
Niḥsanśaya hē lōka ākhirata (maraṇōttara jīvanā) madhyē tōṭyāta asatīla
Surah Hud, Verse 22
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَخۡبَتُوٓاْ إِلَىٰ رَبِّهِمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Niḥsanśaya, jyānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē āṇi āpalyā pālanakartyākaḍē jhukatahī rāhilē, tēca lōka jannatamadhyē jāṇāra āhēta jithē tē nēhamī nēhamī rāhatīla
Surah Hud, Verse 23
۞مَثَلُ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ كَٱلۡأَعۡمَىٰ وَٱلۡأَصَمِّ وَٱلۡبَصِيرِ وَٱلسَّمِيعِۚ هَلۡ يَسۡتَوِيَانِ مَثَلًاۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
Dōnhī gaṭān̄cē udāharaṇa asē āhē jaṇū ēka āndhaḷā āṇi bahirā tara dusarā ḍōḷasa āṇi aikaṇārā. Udāharaṇāta kāya hē dōnhī samāna āhēta? Kāya tarīhī tumhī bōdha prāpta karīta nāhīta
Surah Hud, Verse 24
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا نُوحًا إِلَىٰ قَوۡمِهِۦٓ إِنِّي لَكُمۡ نَذِيرٞ مُّبِينٌ
Āṇi niḥsanśaya āmhī nūha (alai.) Yānnā tyān̄cyā janasamūhākaḍē rasūla (sandēśavāhaka) banavūna pāṭhavilē kī mī tumhālā spaṣṭapaṇē sacēta karaṇārā āhē
Surah Hud, Verse 25
أَن لَّا تَعۡبُدُوٓاْ إِلَّا ٱللَّهَۖ إِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٍ أَلِيمٖ
Kī tumhī phakta allāhacīca upāsanā karā, malā tara tumacyāviṣayī duḥkhadāyaka divasācyā śikṣā- yātanēcē bhaya vāṭatē
Surah Hud, Verse 26
فَقَالَ ٱلۡمَلَأُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن قَوۡمِهِۦ مَا نَرَىٰكَ إِلَّا بَشَرٗا مِّثۡلَنَا وَمَا نَرَىٰكَ ٱتَّبَعَكَ إِلَّا ٱلَّذِينَ هُمۡ أَرَاذِلُنَا بَادِيَ ٱلرَّأۡيِ وَمَا نَرَىٰ لَكُمۡ عَلَيۡنَا مِن فَضۡلِۭ بَلۡ نَظُنُّكُمۡ كَٰذِبِينَ
Tyān̄cyā janasamūhācyā kāphira saradārānnī uttara dilē kī āmhī tara tumhālā āpalyācasārakhē manuṣya asalyācē pāhatō āṇi tumacyā anuyāyīnnāhī pāhatō kī spaṣṭataḥ khālacyā pātaḷīcyā lōkāṅkhērīja dusarā kōṇī nāhī. (Jē tumacē anusaraṇa karīta āhēta) āmhālā tara tumhī kōṇatyāhī prakārē āmacyāpēkṣā śrēṣṭha disata nāhī, ulaṭa āmhī tara tumhālā khōṭē samajatō
Surah Hud, Verse 27
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِهِۦ فَعُمِّيَتۡ عَلَيۡكُمۡ أَنُلۡزِمُكُمُوهَا وَأَنتُمۡ لَهَا كَٰرِهُونَ
(Nūha) mhaṇālē, hē mājhyā jātībāndhavānnō! Malā hē sāṅgā, jara mī āpalyā pālanakartyātarphē spaṣṭa niśāṇīvara kāmaya asalēlā āṇi malā tyānē āpalyākaḍūna (ēkhādī cāṅgalī) dayā- kr̥pā pradāna kēlī asēla, maga tī tumacyā ḍōḷyānta sāmāvalī nāhī tara kāya jabaradastīnē tilā tumacyā gaḷyāta ṭākū, vāstavika tumhī tilā icchita nāhī
Surah Hud, Verse 28
وَيَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ مَالًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱللَّهِۚ وَمَآ أَنَا۠ بِطَارِدِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْۚ إِنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَلَٰكِنِّيٓ أَرَىٰكُمۡ قَوۡمٗا تَجۡهَلُونَ
Hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī yācyā mōbadalyāta tumacyākaḍūna kasalēhī dhana māgata nāhī. Mājhā mōbadalā tara kēvaḷa sarvaśrēṣṭha allāhajavaḷa āhē, nā mī īmānadhārakānnā āpalyā javaḷūna dūra karū śakatō, tyānnā āpalyā pālanakartyāśī bhēṭāyacē āhē. Parantu mī asē pāhatō kī tumhī lōka mūrkhapaṇā karīta āhāta
Surah Hud, Verse 29
وَيَٰقَوۡمِ مَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِن طَرَدتُّهُمۡۚ أَفَلَا تَذَكَّرُونَ
Āṇi hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Jara mī īmānadhārakānnā āpalyāpāsūna dūra karēna, tara allāhacyā virōdhāta kōṇa mājhī madata karū śakatō, kāya tumhī thōḍādēkhīla vicāra karīta nāhīta
Surah Hud, Verse 30
وَلَآ أَقُولُ لَكُمۡ عِندِي خَزَآئِنُ ٱللَّهِ وَلَآ أَعۡلَمُ ٱلۡغَيۡبَ وَلَآ أَقُولُ إِنِّي مَلَكٞ وَلَآ أَقُولُ لِلَّذِينَ تَزۡدَرِيٓ أَعۡيُنُكُمۡ لَن يُؤۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ خَيۡرًاۖ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا فِيٓ أَنفُسِهِمۡ إِنِّيٓ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi mī tumhālā hē nāhī sāṅgata kī mājhyājavaḷa allāhacē khajinē āhēta. (Aikā!) Mī aparōkṣācēhī jñāna bāḷagata nāhī, nā mī hē sāṅgatō kī mī phariśtā āhē. Nā mājhē asē mhaṇaṇē āhē kī jyān̄cyāvara tumacī najara apamānānē paḍata āhē tyānnā allāha ēkhādī bhalā'ī dēṇāraca nāhī. Tyān̄cyā manāta jē kāhī āhē allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō. Jara mī asē mhaṇēna tara niścitaca mājhīhī gaṇanā atyācārī lōkānta hō'īla
Surah Hud, Verse 31
قَالُواْ يَٰنُوحُ قَدۡ جَٰدَلۡتَنَا فَأَكۡثَرۡتَ جِدَٰلَنَا فَأۡتِنَا بِمَا تَعِدُنَآ إِن كُنتَ مِنَ ٱلصَّـٰدِقِينَ
(Janasamūhācē lōka) mhaṇālē, hē nūha! Tū āmacyāśī khūpa khūpa vāda ghātalā āhēsa. Ātā tara jyā gōṣṭīcē bhaya tū āmhālā dākhavita āhēsa tīca āmacyājavaḷa āṇūna dākhava jara tū saccā āhēsa
Surah Hud, Verse 32
قَالَ إِنَّمَا يَأۡتِيكُم بِهِ ٱللَّهُ إِن شَآءَ وَمَآ أَنتُم بِمُعۡجِزِينَ
Uttara dilē, tīdēkhīla allāhaca āṇīla jara tō icchila, āṇi hōya! Tumhī allāhalā vivaśa karū śakata nāhī
Surah Hud, Verse 33
وَلَا يَنفَعُكُمۡ نُصۡحِيٓ إِنۡ أَرَدتُّ أَنۡ أَنصَحَ لَكُمۡ إِن كَانَ ٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يُغۡوِيَكُمۡۚ هُوَ رَبُّكُمۡ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Āṇi tumhālā mājhā upadēśa kāhīca lābha pōhacavū śakata nāhī, maga mī kitīhī tumacē bhalē icchilē tarīhī. Jara allāhacī marjī tumhālā bhaṭakata ṭhēvaṇyācī asēla. Tōca tumhā sarvān̄cā pālanakartā āhē āṇi tyācyācakaḍē tumhī paratūna jāla
Surah Hud, Verse 34
أَمۡ يَقُولُونَ ٱفۡتَرَىٰهُۖ قُلۡ إِنِ ٱفۡتَرَيۡتُهُۥ فَعَلَيَّ إِجۡرَامِي وَأَنَا۠ بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُجۡرِمُونَ
Kāya hē mhaṇatāta kī hā grantha paigambarānē svataḥ manānē racalēlā āhē? Tara tumhī uttara dyā kī jara tō mī manānē racalēlā asēla tara mājhā gunhā mājhyāvara āhē āṇi mī tyā aparādhāmpāsūna vēgaḷā āhē, jē tumhī karīta āhāta
Surah Hud, Verse 35
وَأُوحِيَ إِلَىٰ نُوحٍ أَنَّهُۥ لَن يُؤۡمِنَ مِن قَوۡمِكَ إِلَّا مَن قَدۡ ءَامَنَ فَلَا تَبۡتَئِسۡ بِمَا كَانُواْ يَفۡعَلُونَ
Āṇi nūhakaḍē vahayī (īśasandēśa) pāṭhavilī gēlī kī tumacyā janasamūhāmadhyē jyānnīdēkhīla īmāna rākhalē āhē, tyān̄cyākhērīja ātā kōṇīhī īmāna rākhaṇāra nāhī. Tēvhā tyān̄cyā karmāmbaddala duḥkhī hō'ū nakā
Surah Hud, Verse 36
وَٱصۡنَعِ ٱلۡفُلۡكَ بِأَعۡيُنِنَا وَوَحۡيِنَا وَلَا تُخَٰطِبۡنِي فِي ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِنَّهُم مُّغۡرَقُونَ
Āṇi ēka naukā āmacyā ḍōḷyāndēkhata āṇi āmacyā vahayīnusāra tayāra karā āṇi atyācārī lōkānviṣayī āmhālā kāhīhī bōlū nakā, tyānnā pāṇyāta buḍavilē jāṇāra āhē
Surah Hud, Verse 37
وَيَصۡنَعُ ٱلۡفُلۡكَ وَكُلَّمَا مَرَّ عَلَيۡهِ مَلَأٞ مِّن قَوۡمِهِۦ سَخِرُواْ مِنۡهُۚ قَالَ إِن تَسۡخَرُواْ مِنَّا فَإِنَّا نَسۡخَرُ مِنكُمۡ كَمَا تَسۡخَرُونَ
Tē (nūha) nāva banavū lāgalē, tyān̄cyā janasamūhācē jyā jyā gaṭācē lōka tyān̄cyā javaḷūna jāta, tyān̄cī thaṭṭā uṭavita. Tē (nūha) mhaṇata, jara tumhī āmacī thaṭṭā uḍavita asāla tara āmhīdēkhīla ēka divasa tumacyāvara hasaṇāra jaśī tumhī thaṭṭā karīta āhāta
Surah Hud, Verse 38
فَسَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَيَحِلُّ عَلَيۡهِ عَذَابٞ مُّقِيمٌ
Tumhālā lavakaraca māhīta paḍēla kī kōṇāvara śikṣā-yātanā yēṇāra āhē jī tyālā apamānita karīla āṇi tyācyāvara nirantara azāba utarēla
Surah Hud, Verse 39
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءَ أَمۡرُنَا وَفَارَ ٱلتَّنُّورُ قُلۡنَا ٱحۡمِلۡ فِيهَا مِن كُلّٖ زَوۡجَيۡنِ ٱثۡنَيۡنِ وَأَهۡلَكَ إِلَّا مَن سَبَقَ عَلَيۡهِ ٱلۡقَوۡلُ وَمَنۡ ءَامَنَۚ وَمَآ ءَامَنَ مَعَهُۥٓ إِلَّا قَلِيلٞ
Yēthēparyanta kī jēvhā āmacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā āṇi tandūramadhūna pāṇī ucambaḷū lāgalē, āmhī sāṅgitalē kī yā naukēta pratyēka prakāracyā (nara va mādā aśā) jōḍyā svāra karūna ghyā āṇi āpalyā kuṭumbiyānnāhī, mātra tyān̄cyākhērīja jyān̄cyābaddala ādhīca phaisalā jhālēlā āhē āṇi sarva īmāna rākhaṇāṟyānnāhī. Thyān̄cyāsōbata īmāna rākhaṇārē phāraca kamī hōtē
Surah Hud, Verse 40
۞وَقَالَ ٱرۡكَبُواْ فِيهَا بِسۡمِ ٱللَّهِ مَجۡرٜىٰهَا وَمُرۡسَىٰهَآۚ إِنَّ رَبِّي لَغَفُورٞ رَّحِيمٞ
Āṇi nūha mhaṇālē kī yā naukēta svāra vhā allāhacyāca nāvānē hicē cālaṇē āṇi thāmbaṇē āhē. Niḥsanśaya, mājhā pālanakartā mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Hud, Verse 41
وَهِيَ تَجۡرِي بِهِمۡ فِي مَوۡجٖ كَٱلۡجِبَالِ وَنَادَىٰ نُوحٌ ٱبۡنَهُۥ وَكَانَ فِي مَعۡزِلٖ يَٰبُنَيَّ ٱرۡكَب مَّعَنَا وَلَا تَكُن مَّعَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi tō naukā tyānnā parvatāsamāna lāṭāmmadhūna nēta hōtī āṇi nūhanē āpalyā putrālā, jō ēkā kināṟyāvara hōtā, hāka mārūna mhaṭalē, hē mājhyā priya putrā! Āmacyāsōbata svāra hō āṇi inkārī lōkānta sāmīla rāhū nakōsa
Surah Hud, Verse 42
قَالَ سَـَٔاوِيٓ إِلَىٰ جَبَلٖ يَعۡصِمُنِي مِنَ ٱلۡمَآءِۚ قَالَ لَا عَاصِمَ ٱلۡيَوۡمَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِ إِلَّا مَن رَّحِمَۚ وَحَالَ بَيۡنَهُمَا ٱلۡمَوۡجُ فَكَانَ مِنَ ٱلۡمُغۡرَقِينَ
Tyānē uttara dilē kī mī ēkhādyā un̄ca parvatācyā āśrayālā jā'īna, jō malā pāṇyāpāsūna vācavīla. Nūha mhaṇālē, āja allāhacyā hukumānē vācaviṇārā kōṇīhī nāhī. Kēvaḷa tēca vācatīla, jyān̄cyāvara allāhacī dayā- kr̥pā hō'īla, tyāca kṣaṇī tyān̄cyā daramyāna ēka lāṭa ālī āṇi tō buḍaṇāṟyāmpaikī jhālā
Surah Hud, Verse 43
وَقِيلَ يَـٰٓأَرۡضُ ٱبۡلَعِي مَآءَكِ وَيَٰسَمَآءُ أَقۡلِعِي وَغِيضَ ٱلۡمَآءُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَٱسۡتَوَتۡ عَلَى ٱلۡجُودِيِّۖ وَقِيلَ بُعۡدٗا لِّلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi pharmāvilē gēlē kī, hē jamīna! Āpalē pāṇī giḷūna ṭāka, āṇi hē ākāśa! Purē kara,thāmba. Tyāca vēḷī pāṇī sukavalē gēlē āṇi kāma pūrṇa kēlē gēlē āṇi naukā jūdī nāvācyā parvatāśī jā'ūna thāmbalī āṇi pharmāvilē gēlē an'yāya karaṇāṟyānvara dhikkārācā varṣāva hōvō
Surah Hud, Verse 44
وَنَادَىٰ نُوحٞ رَّبَّهُۥ فَقَالَ رَبِّ إِنَّ ٱبۡنِي مِنۡ أَهۡلِي وَإِنَّ وَعۡدَكَ ٱلۡحَقُّ وَأَنتَ أَحۡكَمُ ٱلۡحَٰكِمِينَ
Āṇi nūhanē āpalyā pālanakartyāsa pukāralē āṇi mhaṭalē, hē mājhyā pālanakartyā! Mājhā putra tara mājhyā kuṭumbiyāmpaikī āhē. Niścitaca tujhā vāyadā pūrṇataḥ saccā āhē āṇi tū samasta śāsakāmpēkṣā uttama śāsaka āhē
Surah Hud, Verse 45
قَالَ يَٰنُوحُ إِنَّهُۥ لَيۡسَ مِنۡ أَهۡلِكَۖ إِنَّهُۥ عَمَلٌ غَيۡرُ صَٰلِحٖۖ فَلَا تَسۡـَٔلۡنِ مَا لَيۡسَ لَكَ بِهِۦ عِلۡمٌۖ إِنِّيٓ أَعِظُكَ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
(Allāhanē) pharmāvilē, hē nūha! Khātrīnē tō tujhyā kuṭumbiyāmpaikī nāhī.1 Tyācī karmē agadī nāpasantīcī āhēta. Tū kadhīhī aśā gōṣṭīcī yācanā karū nayē, jicē tulā kin̄citahī jñāna nasāvē. Mī tulā upadēśa karatō kī tū aḍāṇī lōkāmmadhyē āpalī gaṇanā karaṇyāpāsūna thāmba
Surah Hud, Verse 46
قَالَ رَبِّ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِكَ أَنۡ أَسۡـَٔلَكَ مَا لَيۡسَ لِي بِهِۦ عِلۡمٞۖ وَإِلَّا تَغۡفِرۡ لِي وَتَرۡحَمۡنِيٓ أَكُن مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
(Nūha) mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Mī tujhēca śaraṇa māgatō, yā gōṣṭīpāsūna kī tujhyākaḍē aśā gōṣṭīcī yācanā karāvī, jicē malā jñānaca nasāvē jara tū malā māpha kēlē nāhī āṇi mājhyāvara dayā kēlī nāhī tara mī tōṭā ucalaṇāṟyāmpaikī hō'īna
Surah Hud, Verse 47
قِيلَ يَٰنُوحُ ٱهۡبِطۡ بِسَلَٰمٖ مِّنَّا وَبَرَكَٰتٍ عَلَيۡكَ وَعَلَىٰٓ أُمَمٖ مِّمَّن مَّعَكَۚ وَأُمَمٞ سَنُمَتِّعُهُمۡ ثُمَّ يَمَسُّهُم مِّنَّا عَذَابٌ أَلِيمٞ
Pharmāvilē gēlē, hē nūha! Āmacyātarphē salāmatī āṇi tyā samr̥d'dhīnsaha utara jyā tujhyāvara āhēta āṇi tujhyāsōbatacyā anēka janasamudāyānvara āṇi anēka samudāya asē asatīla, jyānnā āmhī lābha tara niścita pōhōcavū, parantu nantara tyānnā āmacyātarphē duḥkhadāyaka śikṣāhī pōhōcēla
Surah Hud, Verse 48
تِلۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهَآ إِلَيۡكَۖ مَا كُنتَ تَعۡلَمُهَآ أَنتَ وَلَا قَوۡمُكَ مِن قَبۡلِ هَٰذَاۖ فَٱصۡبِرۡۖ إِنَّ ٱلۡعَٰقِبَةَ لِلۡمُتَّقِينَ
Hī khabara parōkṣācyā khabarīmpaikī āhē, jyān̄cī vahayī (avataraṇa) āmhī tumacyākaḍē karatō. Yānnā yāpūrvī nā tumhī jāṇata hōtē, āṇi nā tumacā janasamūha. Yāstava tumhī dhīra- sanyama rākhā. Niḥsanśaya, pariṇāma allāhacē bhaya rākhūna vāgaṇāṟyāṅkaritāca āhē
Surah Hud, Verse 49
وَإِلَىٰ عَادٍ أَخَاهُمۡ هُودٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥٓۖ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا مُفۡتَرُونَ
Āṇi āda janasamūhākaḍē tyān̄cē bhā'ū hūda yānnā pāṭhavilē. Hūda mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Allāhacī upāsanā karā, tyācyākhērīja kōṇīhī upāsya nāhī, tumhī tara kēvaḷa asatya racata āhāta
Surah Hud, Verse 50
يَٰقَوۡمِ لَآ أَسۡـَٔلُكُمۡ عَلَيۡهِ أَجۡرًاۖ إِنۡ أَجۡرِيَ إِلَّا عَلَى ٱلَّذِي فَطَرَنِيٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mī tumacyākaḍūna yācā kāhī mōbadalā māgata nāhī. Mājhā mōbadalā tara tyācyākaḍē āhē, jyānē malā nirmāṇa kēlē āhē. Tara kāya tarīhī tumhī akalēcā vāpara karīta nāhī
Surah Hud, Verse 51
وَيَٰقَوۡمِ ٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِ يُرۡسِلِ ٱلسَّمَآءَ عَلَيۡكُم مِّدۡرَارٗا وَيَزِدۡكُمۡ قُوَّةً إِلَىٰ قُوَّتِكُمۡ وَلَا تَتَوَلَّوۡاْ مُجۡرِمِينَ
Āṇi hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī āpalyā pālanakartyājavaḷa āpalyā aparādhān̄cī māphī māgā āṇi tyācyā darabārāta taubā (kṣamā-yācanā) karā. Yāsāṭhī kī tyānē pā'ūsa pāḍaṇārē ḍhaga tumacyāvara pāṭhavāvēta. Āṇi tumacyā śaktī-sāmarthyāta āṇakhī vāḍha karāvī āṇi tumhī gunhēgāra banūna tōṇḍa phiravū nakā
Surah Hud, Verse 52
قَالُواْ يَٰهُودُ مَا جِئۡتَنَا بِبَيِّنَةٖ وَمَا نَحۡنُ بِتَارِكِيٓ ءَالِهَتِنَا عَن قَوۡلِكَ وَمَا نَحۡنُ لَكَ بِمُؤۡمِنِينَ
Janasamūhācē lōka mhaṇālē, hē hūda! Tū āmacyājavaḷa ēkhādē pramāṇa tara āṇalē nāhī, āṇi āmhī kēvaḷa tujhyā sāṅgaṇyāvarūna āpalyā daivatānnā sōḍaṇāra nāhīta āṇi nā āmhī tujhyāvara īmāna rākhaṇāra āhōta
Surah Hud, Verse 53
إِن نَّقُولُ إِلَّا ٱعۡتَرَىٰكَ بَعۡضُ ءَالِهَتِنَا بِسُوٓءٖۗ قَالَ إِنِّيٓ أُشۡهِدُ ٱللَّهَ وَٱشۡهَدُوٓاْ أَنِّي بَرِيٓءٞ مِّمَّا تُشۡرِكُونَ
Kimbahunā āmhī tara mhaṇatō kī tulā āmacyā ēkhādyā daivatānē jhapāṭūna ṭākalē āhē. Hūda mhaṇālē, mī allāhalā sākṣī banavitō āṇi tumhīdēkhīla sākṣī rāhā kī mī tara allāhakhērīja tyā sarvāmpāsūna vēgaḷā āhē, jyānnā tumhī (allāhacā) sahabhāgī banavita āhāta
Surah Hud, Verse 54
مِن دُونِهِۦۖ فَكِيدُونِي جَمِيعٗا ثُمَّ لَا تُنظِرُونِ
Ṭhīka, tumhī sarva miḷūna mājhyāvirūd'dha vā'īṭa kāravā'ī karūna ṭākā, āṇi malā kadhīhī savaḍa dē'ū nakā
Surah Hud, Verse 55
إِنِّي تَوَكَّلۡتُ عَلَى ٱللَّهِ رَبِّي وَرَبِّكُمۚ مَّا مِن دَآبَّةٍ إِلَّا هُوَ ءَاخِذُۢ بِنَاصِيَتِهَآۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Mājhā bharōsā kēvaḷa allāhavaraca āhē, jō mājhā pālanakartā āṇi tumhā sarvān̄cā pālanakartā āhē. Jēvaḍhēdēkhīla cālaṇārē phiraṇārē āhēta, tyā sarvān̄cē mastiṣka (kapāḷa) tyānēca dharūna ṭhēvalē āhē. Niḥsanśaya mājhā pālanakartā agadī saraḷa mārgāvara āhē
Surah Hud, Verse 56
فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقَدۡ أَبۡلَغۡتُكُم مَّآ أُرۡسِلۡتُ بِهِۦٓ إِلَيۡكُمۡۚ وَيَسۡتَخۡلِفُ رَبِّي قَوۡمًا غَيۡرَكُمۡ وَلَا تَضُرُّونَهُۥ شَيۡـًٔاۚ إِنَّ رَبِّي عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَفِيظٞ
Tarīhī tumhī tōṇḍa phiravita asāla tara phiravā. Mī tara tumhālā tō sandēśa pōhacatā kēlā, jō dē'ūna malā tumacyākaḍē pāṭhavilē gēlē hōtē. Mājhā pālanakartā tumacyā jāgī dusaṟyā lōkānnā āṇīla āṇi tumhī tyācē kāhīca bighaḍavū śakaṇāra nāhīta. Niḥsanśaya mājhā pālanakartā pratyēka cīja vastūcā sanrakṣaka āhē
Surah Hud, Verse 57
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا هُودٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَنَجَّيۡنَٰهُم مِّنۡ عَذَابٍ غَلِيظٖ
Āṇi jēvhā āmacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā, tēvhā āmhī hūdalā āṇi tyācyā īmānadhāraka sāthīdārānnā āpalyā khāsa dayā-kr̥pēnē suṭakā pradāna kēlī āṇi āmhī tyā sarvānnā bhayaṅkara (sakta) śikṣā-yātanēpāsūna vācavilē
Surah Hud, Verse 58
وَتِلۡكَ عَادٞۖ جَحَدُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَعَصَوۡاْ رُسُلَهُۥ وَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ كُلِّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
Hā hōtā ādacā janasamūha, jyānnī āpalyā pālanakartyācyā āyatīn̄cā inkāra kēlā āṇi tyācyā paigambarān̄cī avajñā kēlī āṇi pratyēka vidrōhī avajñākārīcyā ādēśān̄cē pālana kēlē
Surah Hud, Verse 59
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ أَلَآ إِنَّ عَادٗا كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّعَادٖ قَوۡمِ هُودٖ
Āṇi yā jagātahī tyān̄cā dhiḥkkāra va nirbhatsanā hōta rāhilī āṇi kayāmatacyā divaśīhī 1 pāhā, ādacyā janasamūhānē āpalyā pālanakartyāśī inkāra kēlā. Hūdacā janasamūha ādacā dhiḥkkāra asō
Surah Hud, Verse 60
۞وَإِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ هُوَ أَنشَأَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱسۡتَعۡمَرَكُمۡ فِيهَا فَٱسۡتَغۡفِرُوهُ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي قَرِيبٞ مُّجِيبٞ
Āṇi samūdacyā janasamūhākaḍē tyān̄cē bhā'ū sŏlēha yānnā pāṭhavilē. Sŏlēha mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī allāhacīca bhaktī upāsanā karā, tyācyākhērīja tumacā kōṇīhī upāsya nāhī. Tyānēca tumhālā jaminīpāsūna nirmāṇa kēlē āhē, āṇi tyānē yā dharatīvara tumhālā ābāda kēlē āhē. Yāstava tumhī tyācyājavaḷa māphī māgā āṇi tyācyācakaḍē taubā (kṣamā-yācanā) karā. Niḥsanśaya mājhā pālanakartā taubā kabūla karaṇārā samīpa āhē
Surah Hud, Verse 61
قَالُواْ يَٰصَٰلِحُ قَدۡ كُنتَ فِينَا مَرۡجُوّٗا قَبۡلَ هَٰذَآۖ أَتَنۡهَىٰنَآ أَن نَّعۡبُدَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا وَإِنَّنَا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
Janasamūhācē lōka mhaṇālē, hē sŏlēha! Yācyā pūrvī āmhī tumacyākaḍūna anēka āśā apēkṣā bāḷagūna hōtō. Kāya tumhī āmhālā tyān̄cyā bhaktīpāsūna rōkhatā, jyān̄cī bhaktī ārādhanā āmacē vāḍavaḍīla karata ālē, āmhālā tara yā dharmābābata śaṅkā āhē, jyākaḍē tumhī āmhālā bōlāvita āhāta
Surah Hud, Verse 62
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَءَاتَىٰنِي مِنۡهُ رَحۡمَةٗ فَمَن يَنصُرُنِي مِنَ ٱللَّهِ إِنۡ عَصَيۡتُهُۥۖ فَمَا تَزِيدُونَنِي غَيۡرَ تَخۡسِيرٖ
Sālēha mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Barē hē sāṅgā, jara mī āpalyā pālanakartyātarphē ēkhādyā khāsa pramāṇāvara asēla āṇi tyānē malā āpalyā javaḷūna dayā-kr̥pā pradāna kēlī asēla, maga mī jara tyācī avajñā kēlī tara asā kōṇa āhē, jō tyācyāsamōra mājhī madata karēla? Tumhī tara mājhyā nukasānātaca bhara ṭākata āhāta
Surah Hud, Verse 63
وَيَٰقَوۡمِ هَٰذِهِۦ نَاقَةُ ٱللَّهِ لَكُمۡ ءَايَةٗۖ فَذَرُوهَا تَأۡكُلۡ فِيٓ أَرۡضِ ٱللَّهِۖ وَلَا تَمَسُّوهَا بِسُوٓءٖ فَيَأۡخُذَكُمۡ عَذَابٞ قَرِيبٞ
Āṇi hē mājhyā jātībāndhavānnō! Hī allāhanē pāṭhavilēlī sāṇḍaṇī āhē, jī tumacyākaritā allāhacā ēka camatkāra āhē. Ātā tumhī tilā allāhacyā dharatīvara caraṇyāsāṭhī mōkaḷē sōḍā āṇi tilā kaśāhī prakāracā trāsa pōhacavū nakā, an'yathā lavakaraca tumhālā azāba yē'ūna dharēla
Surah Hud, Verse 64
فَعَقَرُوهَا فَقَالَ تَمَتَّعُواْ فِي دَارِكُمۡ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٖۖ ذَٰلِكَ وَعۡدٌ غَيۡرُ مَكۡذُوبٖ
Tarīhī tyā lōkānnī tyā sāṇḍaṇīcē pāya kāpūna (mārūna ṭākalē). Yāvara sŏlēha mhaṇālē, ṭhīka tara tumhī āpalyā gharāmmadhyē tīna divasa paryanta vāstavya karūna ghyā, hā vāyadā khōṭā nāhī
Surah Hud, Verse 65
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا صَٰلِحٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَمِنۡ خِزۡيِ يَوۡمِئِذٍۚ إِنَّ رَبَّكَ هُوَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡعَزِيزُ
Maga jēvhā āmacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā, āmhī sŏlēha āṇi tyān̄cyāvara īmāna rākhaṇāṟyānnā āpalyā dayā-kr̥pēnē tyā (śikṣē) pāsūnahī vācavilē āṇi tyā divasācyā apamānāpāsūnahī. Niḥsanśaya tumacā pālanakartā śaktiśālī āṇi jabaradasta āhē
Surah Hud, Verse 66
وَأَخَذَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
Āṇi atyācārī lōkānnā mōṭhā bhayaṅkara āvājānē yē'ūna dharalē, maga tē āpalyā gharāmmadhyē tōṇḍaghaśī marūna paḍalēlē rāhilē
Surah Hud, Verse 67
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَآ إِنَّ ثَمُودَاْ كَفَرُواْ رَبَّهُمۡۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّثَمُودَ
Aśā prakārē jaṇū tē tyā ṭhikāṇī kadhī rāhilēca navhatē. Sāvadhāna! Samūdacyā janasamūhānē āpalyā pālanakartyācā inkāra kēlā. Aikā! Tyā samūdacyā lōkānvara dhiḥkkāra āhē
Surah Hud, Verse 68
وَلَقَدۡ جَآءَتۡ رُسُلُنَآ إِبۡرَٰهِيمَ بِٱلۡبُشۡرَىٰ قَالُواْ سَلَٰمٗاۖ قَالَ سَلَٰمٞۖ فَمَا لَبِثَ أَن جَآءَ بِعِجۡلٍ حَنِيذٖ
Āṇi āmhī pāṭhivalēlē dūta ibrāhīmajavaḷa śubha samācāra ghē'ūna pōhōcalē āṇi salāma mhaṇālē. Tyānnīdēkhīla salāmacē pratyuttara dilē āṇi vināvilamba bhājalēlē vāsaru ghē'ūna ālē
Surah Hud, Verse 69
فَلَمَّا رَءَآ أَيۡدِيَهُمۡ لَا تَصِلُ إِلَيۡهِ نَكِرَهُمۡ وَأَوۡجَسَ مِنۡهُمۡ خِيفَةٗۚ قَالُواْ لَا تَخَفۡ إِنَّآ أُرۡسِلۡنَآ إِلَىٰ قَوۡمِ لُوطٖ
Āṇi jēvhā pāhilē kī tyān̄cē hātadēkhīla tyā (khādyā) kaḍē pōhacata nāhī, tara tyānnā anōḷakhī jāṇūna manātalyā manāta bhayabhīta hō'ū lāgalē. Dūta mhaṇālē, bhi'ū nakā. Āmhālā tara lūtacyā janasamūhākaḍē pāṭhavilē gēlē āhē
Surah Hud, Verse 70
وَٱمۡرَأَتُهُۥ قَآئِمَةٞ فَضَحِكَتۡ فَبَشَّرۡنَٰهَا بِإِسۡحَٰقَ وَمِن وَرَآءِ إِسۡحَٰقَ يَعۡقُوبَ
Āṇi tyān̄cī patnī, jī ubhī hōtī, tī hasalī, tēvhā āmhī tilā isahākacā āṇi tyācyānantara yākūbacā śubha samācāra dilā
Surah Hud, Verse 71
قَالَتۡ يَٰوَيۡلَتَىٰٓ ءَأَلِدُ وَأَنَا۠ عَجُوزٞ وَهَٰذَا بَعۡلِي شَيۡخًاۖ إِنَّ هَٰذَا لَشَيۡءٌ عَجِيبٞ
Tī mhaṇū lāgalī, hāya rē durdaiva! Malā mūlabāḷa hō'ū śakatē? Mī tara svataḥ mhātārī āṇi mājhē patīhī khūpa vayaskara āhēta. Niścitaca hī mōṭhyā āścaryācī gōṣṭa hōya
Surah Hud, Verse 72
قَالُوٓاْ أَتَعۡجَبِينَ مِنۡ أَمۡرِ ٱللَّهِۖ رَحۡمَتُ ٱللَّهِ وَبَرَكَٰتُهُۥ عَلَيۡكُمۡ أَهۡلَ ٱلۡبَيۡتِۚ إِنَّهُۥ حَمِيدٞ مَّجِيدٞ
(Phariśtē) mhaṇālē, kāya tumhālā allāhacyā sāmarthyāviṣayī āścarya vāṭata āhē. Yā gharācyā lōkānnō! Tumacyāvara allāhacī dayā-kr̥pā āṇi tyācyā barakatī (samr̥d'dhī) avatarīta hōvō! Niḥsanśaya samasta stutī- praśansā āṇi śāna- vaibhava allāhakaritāca āhē
Surah Hud, Verse 73
فَلَمَّا ذَهَبَ عَنۡ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلرَّوۡعُ وَجَآءَتۡهُ ٱلۡبُشۡرَىٰ يُجَٰدِلُنَا فِي قَوۡمِ لُوطٍ
Jēvhā ibrāhīma yān̄cī bhītī nāhīśī jhālī āṇi tyānnā śubha samācārahī kaḷalā tēvhā lūtacyā janasamūhābābata āmacyāśī vādavivāda karū lāgalē
Surah Hud, Verse 74
إِنَّ إِبۡرَٰهِيمَ لَحَلِيمٌ أَوَّـٰهٞ مُّنِيبٞ
Niḥsanśaya, ibrāhīma mōṭhē sanyamaśīla āṇi kōmala manācē āṇi allāhakaḍē jhukaṇārē hōtē
Surah Hud, Verse 75
يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُ أَعۡرِضۡ عَنۡ هَٰذَآۖ إِنَّهُۥ قَدۡ جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَإِنَّهُمۡ ءَاتِيهِمۡ عَذَابٌ غَيۡرُ مَرۡدُودٖ
Hē ibrāhīma! Hā irādā sōḍūna dyā. Tumacyā pālanakartyācā ādēśa yē'ūna pōhōcalā āhē, āṇi tyān̄cyāvara na paratavilyā jāṇāṟyā śikṣā- yātanā avaśya yēṇāra āhēta
Surah Hud, Verse 76
وَلَمَّا جَآءَتۡ رُسُلُنَا لُوطٗا سِيٓءَ بِهِمۡ وَضَاقَ بِهِمۡ ذَرۡعٗا وَقَالَ هَٰذَا يَوۡمٌ عَصِيبٞ
Āṇi jēvhā āmhī pāṭhavilēlē phariśtē lūtajavaḷa pōhōcalē, tēvhā tyān̄cyā kāraṇānē tē phāra duḥkhī jhālē āṇi manātalyā manāta duḥkha karū lāgalē āṇi mhaṇū lāgalē, ājacā divasa phāra duḥkhācā divasa āhē
Surah Hud, Verse 77
وَجَآءَهُۥ قَوۡمُهُۥ يُهۡرَعُونَ إِلَيۡهِ وَمِن قَبۡلُ كَانُواْ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ هَـٰٓؤُلَآءِ بَنَاتِي هُنَّ أَطۡهَرُ لَكُمۡۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُخۡزُونِ فِي ضَيۡفِيٓۖ أَلَيۡسَ مِنكُمۡ رَجُلٞ رَّشِيدٞ
Āṇi tyācyā janasamūhācē lōka tyān̄cyākaḍē dhāvata ālē. Tē tara ādhīpāsūnaca vā'īṭa kāmāta magna hōtē. (Lūta) mhaṇālē kī, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Mājhyā yā mulī āhēta, jyā tumacyāsāṭhī phāra sāphasuthaṟyā āhēta. Allāhacē bhaya rākhā āṇi malā mājhyā pāhuṇyāmbābata apamānita karū nakā. Kāya tumacyāta ēkahī bhalā māṇūsa nāhī
Surah Hud, Verse 78
قَالُواْ لَقَدۡ عَلِمۡتَ مَا لَنَا فِي بَنَاتِكَ مِنۡ حَقّٖ وَإِنَّكَ لَتَعۡلَمُ مَا نُرِيدُ
Janasamūhācyā lōkānnī uttara dilē kī tumhālā cāṅgalyā prakārē māhīta āhē kī āmhālā tumacyā mulīvara kasalāhī adhikāra nāhī āṇi tumhī āmacī kharī icchā cāṅgalyā prakārē jāṇūna āhāta
Surah Hud, Verse 79
قَالَ لَوۡ أَنَّ لِي بِكُمۡ قُوَّةً أَوۡ ءَاوِيٓ إِلَىٰ رُكۡنٖ شَدِيدٖ
(Lūta) mhaṇālē, malā tumacyāśī laḍhaṇyācī śaktī asatī tara phāra barē jhālē asatē kinvā mī ēkhādyā majabūta āśrayālā asatō
Surah Hud, Verse 80
قَالُواْ يَٰلُوطُ إِنَّا رُسُلُ رَبِّكَ لَن يَصِلُوٓاْ إِلَيۡكَۖ فَأَسۡرِ بِأَهۡلِكَ بِقِطۡعٖ مِّنَ ٱلَّيۡلِ وَلَا يَلۡتَفِتۡ مِنكُمۡ أَحَدٌ إِلَّا ٱمۡرَأَتَكَۖ إِنَّهُۥ مُصِيبُهَا مَآ أَصَابَهُمۡۚ إِنَّ مَوۡعِدَهُمُ ٱلصُّبۡحُۚ أَلَيۡسَ ٱلصُّبۡحُ بِقَرِيبٖ
Ātā (phariśtē) mhaṇālē, hē lūta! Āmhī tumacyā pālanakartyācē pāṭhavilēlē āhōta. Aśakya āhē kī hē tumacyāparyanta pōhacāvēta. Tēvhā tumhī āpalyā kuṭumbiyānnā ghē'ūna thōḍī rātra bākī rāhatānā nighūna jā. Tumacyāpaikī kōṇīhī māgē vaḷūna pāhū nayē. Mātra tumacyā patnīkhērīja, kāraṇa tilāhī tēca pōhacaṇāra āhē, jē sarvānnā pōhōcēla. Niścitaca tyān̄cyā vāyadyācī vēḷa sakāḷacī āhē, tara kāya sakāḷa agadī javaḷa nāhī
Surah Hud, Verse 81
فَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا جَعَلۡنَا عَٰلِيَهَا سَافِلَهَا وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهَا حِجَارَةٗ مِّن سِجِّيلٖ مَّنضُودٖ
Maga jēvhā āmacā ādēśa yē'ūna pōhōcalā, āmhī tyā vastīlā ulathē pālathē karūna ṭākalē. Varacā his'sā khālī kēlā āṇi tyān̄cyāvara khaṅgara dagaḍān̄cā varṣāva kēlā jē tharāvara thara hōtē
Surah Hud, Verse 82
مُّسَوَّمَةً عِندَ رَبِّكَۖ وَمَا هِيَ مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ بِبَعِيدٖ
Tumacyā pālanakartyātarphē cinhāṅkita (niśāṇa asalēlē) hōtē āṇi tē tyā atyācārīpāsūna kin̄citacahī dūra navhatē
Surah Hud, Verse 83
۞وَإِلَىٰ مَدۡيَنَ أَخَاهُمۡ شُعَيۡبٗاۚ قَالَ يَٰقَوۡمِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ مَا لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرُهُۥۖ وَلَا تَنقُصُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَۖ إِنِّيٓ أَرَىٰكُم بِخَيۡرٖ وَإِنِّيٓ أَخَافُ عَلَيۡكُمۡ عَذَابَ يَوۡمٖ مُّحِيطٖ
Āṇi (āmhī) madayanacyā lōkāṅkaḍē tyān̄cē bhā'ū śu'aibalā pāṭhavilē. Śu'aiba mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Allāhacī upāsanā karā, tyācyākhērīja tumacā kōṇīhī upāsya nāhī. Tumhī māpa-tōla karaṇyāta kamī karū nakā. Mī tumhālā susampanna avasthēta pāhāta āhē āṇi malā tumacyābaddala ghērūna ṭākaṇāṟyā divasācyā azāba (śikṣā-yātanē) cē bhayadēkhīla āhē
Surah Hud, Verse 84
وَيَٰقَوۡمِ أَوۡفُواْ ٱلۡمِكۡيَالَ وَٱلۡمِيزَانَ بِٱلۡقِسۡطِۖ وَلَا تَبۡخَسُواْ ٱلنَّاسَ أَشۡيَآءَهُمۡ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
Hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Māpa-tōla n'yāyapūrvaka karā, lōkānnā tyān̄cyā vastū kamī (karūna) dē'ū nakā āṇi dharatīta utpāta āṇi bighāḍa mājavū nakā
Surah Hud, Verse 85
بَقِيَّتُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَۚ وَمَآ أَنَا۠ عَلَيۡكُم بِحَفِيظٖ
Allāhacā halāla (vaidha) kēlēlā bākī phāyadā tumacyāsāṭhī phāraca cāṅgalā āhē, jara tumhī īmāna rākhaṇārē asāla. Mī kāhī tumacyāvara dēkharēkha ṭhēvaṇārā nāhī
Surah Hud, Verse 86
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ أَصَلَوٰتُكَ تَأۡمُرُكَ أَن نَّتۡرُكَ مَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَآ أَوۡ أَن نَّفۡعَلَ فِيٓ أَمۡوَٰلِنَا مَا نَشَـٰٓؤُاْۖ إِنَّكَ لَأَنتَ ٱلۡحَلِيمُ ٱلرَّشِيدُ
Janasamūhācyā lōkānnī uttara dilē, hē śu'aiba! Kāya tumacī upāsanā tumhālā hāca ādēśa dētē kī āmhī āpalyā vāḍavaḍilān̄cyā ārādhya daivatānnā sōḍūna dyāvē āṇi āmhī āpalyā dhana-sampattīta jē kāhī karū icchitō, tē karaṇēhī sōḍūna dyāvē. Tumhī tara mōṭhē saman̄jasa āṇi sadācārī āhāta
Surah Hud, Verse 87
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَءَيۡتُمۡ إِن كُنتُ عَلَىٰ بَيِّنَةٖ مِّن رَّبِّي وَرَزَقَنِي مِنۡهُ رِزۡقًا حَسَنٗاۚ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أُخَالِفَكُمۡ إِلَىٰ مَآ أَنۡهَىٰكُمۡ عَنۡهُۚ إِنۡ أُرِيدُ إِلَّا ٱلۡإِصۡلَٰحَ مَا ٱسۡتَطَعۡتُۚ وَمَا تَوۡفِيقِيٓ إِلَّا بِٱللَّهِۚ عَلَيۡهِ تَوَكَّلۡتُ وَإِلَيۡهِ أُنِيبُ
Śu'aiba mhaṇālē, hē mājhyā jātībāndhavānnō! Pāhā, jara mī āpalyā pālanakartyātarphē spaṣṭa pramāṇāsaha āhē āṇi tyānē āpalyākaḍūna cāṅgalī rōjī (annasāmugrī) dē'ūna ṭhēvalī āhē. Mājhī kadhīhī hī icchā nāhī kī tumhālā manā'ī karūna svataḥ tyā gōṣṭīkaḍē jhukāvē jicyāpāsūna tumhālā rōkhata āhē. Mājhā irādā tara āpalyā kuvatīnusāra sudhāraṇā karaṇyācāca āhē, āṇi mājhī subud'dhī (tauphīka) allāhacyāca madatīnē āhē. Tyācyāvaraca mājhā bharōsā āhē, āṇi tyācyākaḍēca malā paratūna jāyacē āhē
Surah Hud, Verse 88
وَيَٰقَوۡمِ لَا يَجۡرِمَنَّكُمۡ شِقَاقِيٓ أَن يُصِيبَكُم مِّثۡلُ مَآ أَصَابَ قَوۡمَ نُوحٍ أَوۡ قَوۡمَ هُودٍ أَوۡ قَوۡمَ صَٰلِحٖۚ وَمَا قَوۡمُ لُوطٖ مِّنكُم بِبَعِيدٖ
Āṇi hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Kadācita asē na vhāvē kī tumhī mājhyā virōdhāta yē'ūna tyā śikṣā-yātanānnā pātra ṭharāvē jyā nūhacyā janasamūhāvara āṇi hūdacyā janasamūhāvara āṇi sālēhacyā janasamūhāvara ālyā āṇi lūtacā janasamūha tara tumacyāpāsūna kin̄citahī dūra nāhī
Surah Hud, Verse 89
وَٱسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّكُمۡ ثُمَّ تُوبُوٓاْ إِلَيۡهِۚ إِنَّ رَبِّي رَحِيمٞ وَدُودٞ
Āṇi tumhī āpalyā pālanakartyājavaḷa māphī māgā āṇi tyācyācakaḍē jhukā. Niścitaca mājhā pālanakartā atiśaya dayāvāna āṇi khūpa prēma karaṇārā āhē
Surah Hud, Verse 90
قَالُواْ يَٰشُعَيۡبُ مَا نَفۡقَهُ كَثِيرٗا مِّمَّا تَقُولُ وَإِنَّا لَنَرَىٰكَ فِينَا ضَعِيفٗاۖ وَلَوۡلَا رَهۡطُكَ لَرَجَمۡنَٰكَۖ وَمَآ أَنتَ عَلَيۡنَا بِعَزِيزٖ
Tē (lōka) mhaṇālē, hē śu'aiba! Tumacyā bahutēka gōṣṭī āmhālā samajata nāhī āṇi āmhī tumhālā āpalyā daramyāna khūpa kamakuvata asalyācē pāhatō. Jara tumacyā kabilyāviṣayī ādara nasatā tara āmhī tumacyāvara dagaḍaphēka kēlī asatī āṇi āmhī tumhālā ēkhādā pratiṣṭhita manuṣya samajata nāhī
Surah Hud, Verse 91
قَالَ يَٰقَوۡمِ أَرَهۡطِيٓ أَعَزُّ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱللَّهِ وَٱتَّخَذۡتُمُوهُ وَرَآءَكُمۡ ظِهۡرِيًّاۖ إِنَّ رَبِّي بِمَا تَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ
Śu'aiba mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Kāya tumacyā dr̥ṣṭīnē mājhyā kabilyācē lōka allāhapēkṣā jāsta sanmānita āhēta kī (jyāmuḷē) tumhī tyālā pāṭhīmāgē ṭākalē āhē. Niḥsanśaya, tumhī jē kāhī karīta āhāta, mājhyā pālanakartyānē tē sarva ghēralēlē āhē
Surah Hud, Verse 92
وَيَٰقَوۡمِ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنِّي عَٰمِلٞۖ سَوۡفَ تَعۡلَمُونَ مَن يَأۡتِيهِ عَذَابٞ يُخۡزِيهِ وَمَنۡ هُوَ كَٰذِبٞۖ وَٱرۡتَقِبُوٓاْ إِنِّي مَعَكُمۡ رَقِيبٞ
Āṇi hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Ātā tumhī āpalyā ṭhikāṇī kāma karīta rāhā, mīdēkhīla kāma karīta āhē. Lavakaraca tumhālā māhīta paḍēla kī kōṇākaḍē tō azāba yētō, jō tyālā apamānita karūna ṭākīla āṇi asā kōṇa āhē jō khōṭā āhē? Tumhī pratikṣā karā āṇi mīdēkhīla tumacyāsōbata pratikṣā karīta āhē
Surah Hud, Verse 93
وَلَمَّا جَآءَ أَمۡرُنَا نَجَّيۡنَا شُعَيۡبٗا وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ بِرَحۡمَةٖ مِّنَّا وَأَخَذَتِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ ٱلصَّيۡحَةُ فَأَصۡبَحُواْ فِي دِيَٰرِهِمۡ جَٰثِمِينَ
Āṇi jēvhā āmacā ādēśa (azāba) yē'ūna pōhōcalā, āmhī śu'aibalā āṇi tyān̄cyāsaha samasta īmānadhārakānnā āpalyā khāsa kr̥pēnē muktī pradāna kēlī āṇi atyācārī lōkānnā mōṭhyā bhayaṅkara āvājācyā azābānē yē'ūna dharalē1 jyāmuḷē tē āpalyā gharāmmadhyē pālathē paḍūna rāhilē
Surah Hud, Verse 94
كَأَن لَّمۡ يَغۡنَوۡاْ فِيهَآۗ أَلَا بُعۡدٗا لِّمَدۡيَنَ كَمَا بَعِدَتۡ ثَمُودُ
Jaṇū kāhī tē tyā gharāmmadhyē kadhī rāhilēca navhatē. Sāvadha rāhā! Madayanakaritāhī tasāca durāvā asō, jasā durāvā samūdasāṭhī jhālā
Surah Hud, Verse 95
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا وَسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٍ
Āṇi niḥsanśaya, āmhīca mūsālā āpalyā āyatī āṇi spaṣṭa pramāṇānsaha pāṭhavilē hōtē
Surah Hud, Verse 96
إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦ فَٱتَّبَعُوٓاْ أَمۡرَ فِرۡعَوۡنَۖ وَمَآ أَمۡرُ فِرۡعَوۡنَ بِرَشِيدٖ
Phira'auna āṇi tyācyā saradārāṅkaḍē, tarīhī tyā lōkānnī phira'aunacyā ādēśān̄cē pālana kēlē āṇi phira'aunacā kōṇatāhī ādēśa ucita āṇi rāsta navhatā
Surah Hud, Verse 97
يَقۡدُمُ قَوۡمَهُۥ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَأَوۡرَدَهُمُ ٱلنَّارَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡوِرۡدُ ٱلۡمَوۡرُودُ
Tō tara kayāmatacyā divaśī āpalyā janasamūhācā puḍhākāra ghē'ūna tyā sarvānnā narakāta āṇūna ubhā karīla. Tō mōṭhā vā'īṭa ghāṭa āhē jithē hē lōka jā'ūna pōhacatīla
Surah Hud, Verse 98
وَأُتۡبِعُواْ فِي هَٰذِهِۦ لَعۡنَةٗ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ بِئۡسَ ٱلرِّفۡدُ ٱلۡمَرۡفُودُ
Āṇi tyān̄cyāvara yā jagātahī dhiḥkkāra (cā mārā) jhālā āṇi kayāmatacyā divaśīhī. Kitī vā'īṭa ināma (bakṣīsa) āhē, jē tyānnā dilē gēlē
Surah Hud, Verse 99
ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡقُرَىٰ نَقُصُّهُۥ عَلَيۡكَۖ مِنۡهَا قَآئِمٞ وَحَصِيدٞ
Vastyān̄cā hā kāhī samācāra, jō āmhī tumacyāsamōra nivēdana karīta āhōta, tyān̄cyāpaikī kāhī astitvāta āhēta āṇi kāhī kāpaṇī kēlēlyā pikānsārakhyā jhālyā
Surah Hud, Verse 100
وَمَا ظَلَمۡنَٰهُمۡ وَلَٰكِن ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡۖ فَمَآ أَغۡنَتۡ عَنۡهُمۡ ءَالِهَتُهُمُ ٱلَّتِي يَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ لَّمَّا جَآءَ أَمۡرُ رَبِّكَۖ وَمَا زَادُوهُمۡ غَيۡرَ تَتۡبِيبٖ
Āṇi āmhī tyān̄cyāvara kōṇatāhī julūma-atyācāra kēlā nāhī, kimbahunā tyānnī svataḥca āpalyāvara atyācāra kēlā āṇi tyānnā tyān̄cyā ārādhya daivatānnī kasalāhī lābha pōhacavilā nāhī, jyānnā tē allāhakhērīja pukārata hōtē, vāstavika tumacyā pālanakartyācā ādēśa yē'ūna pōhōcalā, kimbahunā tyānnī tyān̄cyā nukasānāta bharaca ghātalī
Surah Hud, Verse 101
وَكَذَٰلِكَ أَخۡذُ رَبِّكَ إِذَآ أَخَذَ ٱلۡقُرَىٰ وَهِيَ ظَٰلِمَةٌۚ إِنَّ أَخۡذَهُۥٓ أَلِيمٞ شَدِيدٌ
Āṇi tumacyā pālanakartyācyā pakaḍīcā hāca niyama āhē, jēvhā tō vastyāmmadhyē rāhaṇāṟyā atyācārī lōkānnā tāvaḍīta ghētō. Niḥsanśaya allāhacī pakaḍa duḥkhadāyaka āṇi atiśaya sakta āhē
Surah Hud, Verse 102
إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّمَنۡ خَافَ عَذَابَ ٱلۡأٓخِرَةِۚ ذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّجۡمُوعٞ لَّهُ ٱلنَّاسُ وَذَٰلِكَ يَوۡمٞ مَّشۡهُودٞ
Niścitaca yāta tyā lōkānsāṭhī bōdha-upadēśa āhē, jē kayāmatacyā bhayaṅkara śikṣā-yātanēcē bhaya rākhatāta. Tō divasa, jyā divaśī sarva ēkatra kēlē jātīla āṇi tōca divaśī sarva ēkatra kēlē jātīla āṇi tōca divasa kī jyā divaśī sarvānnā hajara kēlē jā'īla
Surah Hud, Verse 103
وَمَا نُؤَخِّرُهُۥٓ إِلَّا لِأَجَلٖ مَّعۡدُودٖ
Āṇi tyālā āmhī jō vilamba karatō, tō phakat ēkā nirdhārīta vēḷēparyantaca āhē
Surah Hud, Verse 104
يَوۡمَ يَأۡتِ لَا تَكَلَّمُ نَفۡسٌ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ فَمِنۡهُمۡ شَقِيّٞ وَسَعِيدٞ
Jyā divaśī tī (kayāmata) yē'īla, kōṇālā himmata hōṇāra nāhī kī allāhacyā anumatīvinā kāhī bōlāvē, tēvhā tyān̄cyāpaikī kōṇī durdaivī asēla āṇi kōṇī sudaivī
Surah Hud, Verse 105
فَأَمَّا ٱلَّذِينَ شَقُواْ فَفِي ٱلنَّارِ لَهُمۡ فِيهَا زَفِيرٞ وَشَهِيقٌ
Tara jē durdaivī asatīla tē narakāta jātīla, tithē haḷū āṇi un̄ca svarāta ōraḍatīla
Surah Hud, Verse 106
خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۚ إِنَّ رَبَّكَ فَعَّالٞ لِّمَا يُرِيدُ
Tē tithē sadaivakāḷa rāhatīla, jōparyanta ākāśa va dharatī kāyama asatīla. Mātra tyā vēḷakhērīja, jī tumacyā pālanakartyācī marjī asēla. Niḥsanśaya, tumacā pālanakartā jē kāhī icchitō tē karatōca
Surah Hud, Verse 107
۞وَأَمَّا ٱلَّذِينَ سُعِدُواْ فَفِي ٱلۡجَنَّةِ خَٰلِدِينَ فِيهَا مَا دَامَتِ ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ إِلَّا مَا شَآءَ رَبُّكَۖ عَطَآءً غَيۡرَ مَجۡذُوذٖ
Āṇi jyānnā sudaivī kēlē gēlē tē jannata (svargā) madhyē asatīla jithē tē nēhamīkaritā rāhatīla, jōparyanta ākāśa va dharatī bākī rāhīla, parantu jē tumacā pālanakartā icchila hī kadhīhī na sampaṇārī dēṇagī āhē
Surah Hud, Verse 108
فَلَا تَكُ فِي مِرۡيَةٖ مِّمَّا يَعۡبُدُ هَـٰٓؤُلَآءِۚ مَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا كَمَا يَعۡبُدُ ءَابَآؤُهُم مِّن قَبۡلُۚ وَإِنَّا لَمُوَفُّوهُمۡ نَصِيبَهُمۡ غَيۡرَ مَنقُوصٖ
Yāstava tumhī tyā vastūnviṣayī sanśayagrasta rāhū nakā, jyān̄cī hē lōka pūjā karīta āhēta. Tyān̄cī upāsanā tara aśā prakārē āhē, jyā prakārē yān̄cyā pūrvajān̄cī yāpūrvī hōtī. Āmhī tyā sarvānnā purēpūra his'sā kamī na karatā dēṇāraca āhōta
Surah Hud, Verse 109
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ فَٱخۡتُلِفَ فِيهِۚ وَلَوۡلَا كَلِمَةٞ سَبَقَتۡ مِن رَّبِّكَ لَقُضِيَ بَيۡنَهُمۡۚ وَإِنَّهُمۡ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُ مُرِيبٖ
Niḥsanśaya āmhī mūsālā grantha pradāna kēlā, maga tyāta matabhēda kēlā gēlā jara yā ādhīca tumacyā pālanakartyācē pharmāna lāgū jhālēlē nasatē tara niścitaca tyān̄cā phaisalā kēlā gēlā asatā. Tyānnā tara yāta sanśaya vāṭata āhē (hē tara duvidhāgrasta āhēta)
Surah Hud, Verse 110
وَإِنَّ كُلّٗا لَّمَّا لَيُوَفِّيَنَّهُمۡ رَبُّكَ أَعۡمَٰلَهُمۡۚ إِنَّهُۥ بِمَا يَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Āṇi niḥsanśaya tyān̄cyāpaikī pratyēkālā (jēvhā tyācyāsamōra jā'īla tēvhā) tumacā pālanakartā tyālā tyācyā karmān̄cā purēpūra mōbadalā pradāna karīla. Niḥsanśaya tē jē kāhī karīta āhēta, allāha tē sarvakāhī jāṇūna āhē
Surah Hud, Verse 111
فَٱسۡتَقِمۡ كَمَآ أُمِرۡتَ وَمَن تَابَ مَعَكَ وَلَا تَطۡغَوۡاْۚ إِنَّهُۥ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Tēvhā tumhī agadī aṭaḷa rāhā, jasā tumhālā ādēśa dilā gēlā āhē āṇi tē lōkadēkhīla jyānnī tumacyāsaha kṣamā-yācanā kēlī āhē. (Khabaradāra) tumhī maryādā pāra karū nakā. Allāha tumacyā samasta karmānnā pāhata āhē
Surah Hud, Verse 112
وَلَا تَرۡكَنُوٓاْ إِلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ فَتَمَسَّكُمُ ٱلنَّارُ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِنۡ أَوۡلِيَآءَ ثُمَّ لَا تُنصَرُونَ
Āṇi pāhā, atyācārī lōkāṅkaḍē kadhīhī jhukū nakā. An'yathā tumhālāhī āgīcā dāha lāgēla āṇi allāhakhērīja kōṇī tumacyā madatīlā ubhā rāhū śakaṇāra nāhī, āṇi nā tumhālā madata dilī jā'īla
Surah Hud, Verse 113
وَأَقِمِ ٱلصَّلَوٰةَ طَرَفَيِ ٱلنَّهَارِ وَزُلَفٗا مِّنَ ٱلَّيۡلِۚ إِنَّ ٱلۡحَسَنَٰتِ يُذۡهِبۡنَ ٱلسَّيِّـَٔاتِۚ ذَٰلِكَ ذِكۡرَىٰ لِلذَّـٰكِرِينَ
Āṇi divasācyā dōnhī kināṟyānvara namāja kāyama rākhā, āṇi rātrīcyā kāhī bhāgātahī.1 Niḥsanśaya satkarmē vā'īṭa gōṣṭīnnā dūra karatāta.2 Hā upadēśa āhē, bōdha prāpta karaṇāṟyāṅkaritā
Surah Hud, Verse 114
وَٱصۡبِرۡ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi tumhī dhīra-sanyama rākhā. Niḥsanśaya allāha satkarma karaṇāṟyān̄cā mōbadalā vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah Hud, Verse 115
فَلَوۡلَا كَانَ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مِن قَبۡلِكُمۡ أُوْلُواْ بَقِيَّةٖ يَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡفَسَادِ فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا قَلِيلٗا مِّمَّنۡ أَنجَيۡنَا مِنۡهُمۡۗ وَٱتَّبَعَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مَآ أُتۡرِفُواْ فِيهِ وَكَانُواْ مُجۡرِمِينَ
Jēvhā tumacyā pūrvīcyā kāḷātīla lōkāmpaikī asē bhalā'ī karaṇārē lōka kā nāhī jhālēta, jyānnī dharatīvara phasāda (utpāta) pasaraviṇyāsa pratibandha ghātalā asatā, jyā thōḍyā lōkāṅkhērīja jyānnā āmhī tyān̄cyāpaikī suṭakā pradāna kēlī hōtī. Atyārārī lōka tara tyā gōṣṭīcyā māgē lāgalē, jyāta tyānnā susampanna kēlē gēlē hōtē āṇi tē durācārī hōtē
Surah Hud, Verse 116
وَمَا كَانَ رَبُّكَ لِيُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ بِظُلۡمٖ وَأَهۡلُهَا مُصۡلِحُونَ
Tumacā pālanakartā asā nāhī kī ēkhādyā vastīlā atyācārapūrvaka naṣṭa karūna ṭākīla, jēvhā kī tithalē lōka allāhacē bhaya rākhaṇārē asāvēta
Surah Hud, Verse 117
وَلَوۡ شَآءَ رَبُّكَ لَجَعَلَ ٱلنَّاسَ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗۖ وَلَا يَزَالُونَ مُخۡتَلِفِينَ
Āṇi jara tumacyā pālanakartyānē icchilē asatē tara samasta lōkānnā ēkā mārgāvara (cālaṇārā) ēka janasamudāya banavilā asatā. Tē tara nēhamī virōdha karaṇārēca rāhatīla
Surah Hud, Verse 118
إِلَّا مَن رَّحِمَ رَبُّكَۚ وَلِذَٰلِكَ خَلَقَهُمۡۗ وَتَمَّتۡ كَلِمَةُ رَبِّكَ لَأَمۡلَأَنَّ جَهَنَّمَ مِنَ ٱلۡجِنَّةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
Tyān̄cyākhērīja, jyān̄cyāvara tumacā pālanakartā dayā karīla, tyānnā tara yāsāṭhī nirmāṇa kēlē gēlē āhē āṇi tumacyā pālanakartyācē hē pharmāna pūrṇa jhālyāvinā rāhaṇāra nāhī kī mī jahannamalā jinna āṇi mānava sarvānnī bharūna ṭākīna
Surah Hud, Verse 119
وَكُلّٗا نَّقُصُّ عَلَيۡكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلرُّسُلِ مَا نُثَبِّتُ بِهِۦ فُؤَادَكَۚ وَجَآءَكَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَقُّ وَمَوۡعِظَةٞ وَذِكۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi paigambarān̄cē sarva vr̥ttānta āmhī tumacyāsamōra, tumacyā manālā śāntī lābhāvī yāsāṭhī sāṅgata āhōta. Tumacyājavaḷa yā adhyāyātahī satya pōhacalē, jē īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā bōdha-upadēśa āhē
Surah Hud, Verse 120
وَقُل لِّلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ ٱعۡمَلُواْ عَلَىٰ مَكَانَتِكُمۡ إِنَّا عَٰمِلُونَ
Āṇi īmāna na rākhaṇāṟyānnā sāṅgūna ṭākā kī tumhī āpalyā ṭhikāṇī kāma karīta rāhā. Āmhīhī karmāmmadhyē magna āhōta
Surah Hud, Verse 121
وَٱنتَظِرُوٓاْ إِنَّا مُنتَظِرُونَ
Āṇi tumhīhī pratikṣā karā, āmhīhī pratikṣā karīta āhōta
Surah Hud, Verse 122
وَلِلَّهِ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُ ٱلۡأَمۡرُ كُلُّهُۥ فَٱعۡبُدۡهُ وَتَوَكَّلۡ عَلَيۡهِۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Āṇi ākāśān̄cē va jaminīcē parōkṣa jñāna kēvaḷa allāhalā āhē. Āṇi samasta kāryān̄cē paratanēhī tyācyācakaḍē āhē. Yāstava tumhī tyācīca upāsanā kēlī pāhijē āṇi tyācyāvaraca bharōsā rākhalā pāhijē āṇi tumhī jē kāhī karatā, tyāpāsūna allāha anabhijña nāhī
Surah Hud, Verse 123