Surah Ibrahim - Kannada Translation by Abdussalam Puthige
الٓرۚ كِتَٰبٌ أَنزَلۡنَٰهُ إِلَيۡكَ لِتُخۡرِجَ ٱلنَّاسَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡ إِلَىٰ صِرَٰطِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَمِيدِ
nāvu janarige (satyavannu) vivarisalikkāgi pratiyobba dūtanannū ātana samudāyada bhāṣeyallē kaḷisiruvevu. Allāhanu tānicchisidavarannu dārigeḍisuttāne mattu tānicchisidavarannu saridāriyalli naḍesuttāne. Avanu atyanta prabalanū yuktivantanū āgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 1
ٱللَّهِ ٱلَّذِي لَهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَوَيۡلٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ مِنۡ عَذَابٖ شَدِيدٍ
nim'ma janāṅgavannu kattalugaḷinda horatandu beḷakineḍege naḍesiri hāgū avarige allāhana dinagaḷannu nenapisiri ennuttā nāvu mūsārannu nam'ma sūcanegaḷa jote kaḷuhisiddevu. Idaralli, pratiyobba sahanaśīla, kr̥tajña vyaktige khaṇḍita sūcanegaḷive
Surah Ibrahim, Verse 2
ٱلَّذِينَ يَسۡتَحِبُّونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا عَلَى ٱلۡأٓخِرَةِ وَيَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَيَبۡغُونَهَا عِوَجًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ فِي ضَلَٰلِۭ بَعِيدٖ
mūsā, tam'ma janāṅgadavaroḍane hēḷidaru; nimage allāhanu nīḍiruva anugrahagaḷannu nenapisikoḷḷiri. (Viśēṣavāgi) avanu nim'mannu phiraunana janāṅgadavarinda vimōcisidanu. Avaru nim'mannu bahaḷa keṭṭadāgi pīḍisuttiddaru, nim'ma putrara koraḷu koyyuttiddaru mattu nim'ma putriyarannu mātra jīvanta viḍuttiddaru. Adu nim'ma oḍeyana kaḍeyinda (nim'ma pālige) bhārī parīkṣeyāgittu
Surah Ibrahim, Verse 3
وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا بِلِسَانِ قَوۡمِهِۦ لِيُبَيِّنَ لَهُمۡۖ فَيُضِلُّ ٱللَّهُ مَن يَشَآءُ وَيَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
mattu ‘‘nīvu kr̥tajñate sallisidare nānu nimage innaṣṭu heccisi koḍuvenu mattu nīvu kr̥taghnarādare khaṇḍitavāgiyū nanna śikṣeyu bahaḷa tīvra taraddāgide’’ endu nim'moḍeyanu nim'mannu eccarisiddanu
Surah Ibrahim, Verse 4
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَا مُوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَآ أَنۡ أَخۡرِجۡ قَوۡمَكَ مِنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِ وَذَكِّرۡهُم بِأَيَّىٰمِ ٱللَّهِۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّكُلِّ صَبَّارٖ شَكُورٖ
mattu mūsā hēḷidaru; nīvu mātravalla, bhūmiyalliruva ellarū kr̥taghnarādarū (nimage tiḷidirali;) allāhanu khaṇḍitavāgiyū ella apēkṣegaḷinda mukttanū praśansār'hanū āgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 5
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ أَنجَىٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ وَيُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
Nimagēnu, nim'ma hindina nūhra janāṅga, ād hāgū samūd janāṅgagaḷu mattu avara anantaradavara suddi talupillavē? Nijavāgi avara kuritu (vāstavavu) allāhana horatu bērārigū tiḷidilla. Avara (kālada) dēvadūtaru spaṣṭa purāvegaḷondige avara baḷige bandiddaru. Ādare avaru tam'ma kaigaḷannu avara (dūtara) bāyigaḷige taḷḷidaru mattu ‘‘yāvudarondige nim'mannu kaḷisalāgideyō avannu nāvu dhikkarisuttēve mattu yāvudara kaḍege nīvu nam'mannu āmantrisuttiruvirō ā kuritu nāvu ghōra sanśayadalliddēve’’ endaru
Surah Ibrahim, Verse 6
وَإِذۡ تَأَذَّنَ رَبُّكُمۡ لَئِن شَكَرۡتُمۡ لَأَزِيدَنَّكُمۡۖ وَلَئِن كَفَرۡتُمۡ إِنَّ عَذَابِي لَشَدِيدٞ
avara (kālada) dēvadūtaru, ‘‘ākāśagaḷannu mattu bhūmiyannu rūpisida allāhana kuritu sanśayavē? Avanantu nim'mannu nim'ma pāpagaḷinda mukta goḷisalikkāgi mattu ondu nirdiṣṭa avadhiya tanaka nimage kālāvakāśa nīḍalikkāgi nim'mannu āmantrisuttiddāne’’ endaru. Adakkavaru hēḷidaru; nīvu kēvala nam'mantaha mānavaru. Nam'ma tande tātandiru pūjisuttiddavugaḷinda nīvu nam'mannu taḍeya bayasuttīri. Nīvīga nam'ma baḷige spaṣṭavāda purāveyannu (pavāḍavannu) tanniri
Surah Ibrahim, Verse 7
وَقَالَ مُوسَىٰٓ إِن تَكۡفُرُوٓاْ أَنتُمۡ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ لَغَنِيٌّ حَمِيدٌ
avara (kālada) dēvadūtaru avaroḍane hēḷidaru; khaṇḍitavāgiyū nāvu nim'mantaha mānavaru, ādare allāhanu tanna dāsara paiki tānicchisidavara mēle upakāra tōruttāne. Allāhana appaṇe illade nim'ma baḷige spaṣṭavāda purāveyannu (pavāḍavannu) taralu namage sādhyavilla. Viśvāsigaḷu, allāhanalli mātra bharavase iḍabēku
Surah Ibrahim, Verse 8
أَلَمۡ يَأۡتِكُمۡ نَبَؤُاْ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ قَوۡمِ نُوحٖ وَعَادٖ وَثَمُودَ وَٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ لَا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا ٱللَّهُۚ جَآءَتۡهُمۡ رُسُلُهُم بِٱلۡبَيِّنَٰتِ فَرَدُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فِيٓ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَقَالُوٓاْ إِنَّا كَفَرۡنَا بِمَآ أُرۡسِلۡتُم بِهِۦ وَإِنَّا لَفِي شَكّٖ مِّمَّا تَدۡعُونَنَآ إِلَيۡهِ مُرِيبٖ
innu, nāvu allāhanalli bharavase yākiḍabāradu? Nijavāgi, namage nam'ma dārigaḷannu tōrisikoṭṭavanu avanē. Nīvu namage nīḍuva sakala kirukuḷagaḷannu nāvu sahisikoḷḷuvevu. Bharavase iḍuvavarellā allāhanallē bharavase iḍabēku
Surah Ibrahim, Verse 9
۞قَالَتۡ رُسُلُهُمۡ أَفِي ٱللَّهِ شَكّٞ فَاطِرِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ يَدۡعُوكُمۡ لِيَغۡفِرَ لَكُم مِّن ذُنُوبِكُمۡ وَيُؤَخِّرَكُمۡ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗىۚ قَالُوٓاْ إِنۡ أَنتُمۡ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُنَا تُرِيدُونَ أَن تَصُدُّونَا عَمَّا كَانَ يَعۡبُدُ ءَابَآؤُنَا فَأۡتُونَا بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Dhikkārigaḷu, tam'ma (kālada) dūtaroḍane, ‘‘nāvu khaṇḍita nim'mannu nam'ma nāḍininda horagaṭṭuvevu. An'yathā nīvu nam'ma samājakke maraḷi barabēku’’ endaru. Āga avareḍege (dūtareḍege) avara oḍeyanu hīgendu divya sandēśavannu kaḷisidanu; nāvu akramigaḷannu khaṇḍita nāśamāḍuvevu –
Surah Ibrahim, Verse 10
قَالَتۡ لَهُمۡ رُسُلُهُمۡ إِن نَّحۡنُ إِلَّا بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَمُنُّ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ وَمَا كَانَ لَنَآ أَن نَّأۡتِيَكُم بِسُلۡطَٰنٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ
mattu avara baḷika nāvu bhūmiyalli nim'mannu nelesuvevu. Idu, nanneduru nilluva bhaya hāgū nanna eccarikegaḷa bhaya uḷḷavarige (iruva śubhavārte)
Surah Ibrahim, Verse 11
وَمَا لَنَآ أَلَّا نَتَوَكَّلَ عَلَى ٱللَّهِ وَقَدۡ هَدَىٰنَا سُبُلَنَاۚ وَلَنَصۡبِرَنَّ عَلَىٰ مَآ ءَاذَيۡتُمُونَاۚ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُتَوَكِّلُونَ
avaru ondu tīrpannu apēkṣisidaru mattu pratiyobba haṭhamāri, ahaṅkāriyu nāśavādanu
Surah Ibrahim, Verse 12
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِرُسُلِهِمۡ لَنُخۡرِجَنَّكُم مِّنۡ أَرۡضِنَآ أَوۡ لَتَعُودُنَّ فِي مِلَّتِنَاۖ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ رَبُّهُمۡ لَنُهۡلِكَنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ
avana munde narakavide – (alli) avanige kīvu tumbida pānīyavannu kuḍisalāguvudu
Surah Ibrahim, Verse 13
وَلَنُسۡكِنَنَّكُمُ ٱلۡأَرۡضَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَافَ مَقَامِي وَخَافَ وَعِيدِ
avanu adannu nuṅgalu yatnisuvanu. Ādare adannu gaṇṭalinda keḷagiḷisalu avanindāgadu. Maraṇavu elleḍeyindalū avaneḍege dhāvisi baruvudu. Ādare avanu sāyalāranu. Bhārī ghōravāda innondu śikṣeyannu avanu edurisabēkāguvudu
Surah Ibrahim, Verse 14
وَٱسۡتَفۡتَحُواْ وَخَابَ كُلُّ جَبَّارٍ عَنِيدٖ
tam'ma oḍeyanannu dhikkarisidavara sthitiyu hīgide; avara karmagaḷu, birugāḷi bīsida dina adara jote hāri hōguva būdige samānavāgive. Tam'ma yāva sampādaneya mēlū avarige yāvudē niyantraṇa iralāradu. Iduvē durmārgadallina bahudūrada hantavāgide
Surah Ibrahim, Verse 15
مِّن وَرَآئِهِۦ جَهَنَّمُ وَيُسۡقَىٰ مِن مَّآءٖ صَدِيدٖ
allāhanu ākāśagaḷannu hāgū bhūmiyannu karāruvakkāgi sr̥ṣṭisiruvudannu nīvu kāṇuttillavē,? Avanu bayasidare, nim'mannu tolagisi hosa jīva jātiyondannu taraballanu
Surah Ibrahim, Verse 16
يَتَجَرَّعُهُۥ وَلَا يَكَادُ يُسِيغُهُۥ وَيَأۡتِيهِ ٱلۡمَوۡتُ مِن كُلِّ مَكَانٖ وَمَا هُوَ بِمَيِّتٖۖ وَمِن وَرَآئِهِۦ عَذَابٌ غَلِيظٞ
allāhana maṭṭige adu kaṣṭada kelasavēnalla
Surah Ibrahim, Verse 17
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِرَبِّهِمۡۖ أَعۡمَٰلُهُمۡ كَرَمَادٍ ٱشۡتَدَّتۡ بِهِ ٱلرِّيحُ فِي يَوۡمٍ عَاصِفٖۖ لَّا يَقۡدِرُونَ مِمَّا كَسَبُواْ عَلَىٰ شَيۡءٖۚ ذَٰلِكَ هُوَ ٱلضَّلَٰلُ ٱلۡبَعِيدُ
avarellarū allāhaneduru hājarāguvaru. (Āga) doḍḍastike tōruttiddavaroḍane durbalaru, ‘‘nāvu nimage adhīnarāgiddevu. Nīvīga nam'ma mēlinda allāhana śikṣeyannu svalpavādarū nivārisaballirā?’’ Endu kēḷuvaru. Avaru hēḷuvaru; onduvēḷe allāhanu namage sari dāriyannu tōriddare nāvu nimage sari dāri tōrisuttiddevu. Īga nāvu rōdisidarū ondē, sahisikoṇḍarū ondē. Namage uḷivantū illa
Surah Ibrahim, Verse 18
أَلَمۡ تَرَ أَنَّ ٱللَّهَ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ بِٱلۡحَقِّۚ إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ وَيَأۡتِ بِخَلۡقٖ جَدِيدٖ
(Antima vicāraṇeya dina) ellavū tīrmānavāda baḷika śaitānanu hēḷuvanu; nimage allāhanu māḍida vāgdānavē satyada vāgdānavāgittu. Nānū nimage vāgdāna māḍiddenu. Ādare nānu adannu muridu biṭṭenu. Nanage nim'ma mēle yāvudē niyantraṇaviralilla. Nānu nim'mannu āmantriside. Nīvu nanna karege ōgoṭṭiri. (Indu) nannannu dūṣisabēḍi. Nīvu svataḥ nim'mannē dūṣisiri. (Indu) nim'ma nōvannu nānu nīgisalāre mattu nanna nōvannu nīvu nīgisalāriri. Ī hinde nīvu nannannu (dēvara) pāludāranāgisiddannu nānu dhikkarisuttēne. Akramigaḷige khaṇḍita kaṭhiṇa śikṣe kādide
Surah Ibrahim, Verse 19
وَمَا ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ بِعَزِيزٖ
satyavannu nambiddavaru hāgū satkarmavesagidavaru, taḷabhāgadalli nadigaḷu hariyuvantaha udyānagaḷoḷage sērisalpaḍuvaru. Alli avaru tam'ma oḍeyana appaṇeyante sadā kāla iruvaru. Alli ‘salām’ (śānti) embudē avara śubhāśayavāgiruvudu
Surah Ibrahim, Verse 20
وَبَرَزُواْ لِلَّهِ جَمِيعٗا فَقَالَ ٱلضُّعَفَـٰٓؤُاْ لِلَّذِينَ ٱسۡتَكۡبَرُوٓاْ إِنَّا كُنَّا لَكُمۡ تَبَعٗا فَهَلۡ أَنتُم مُّغۡنُونَ عَنَّا مِنۡ عَذَابِ ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖۚ قَالُواْ لَوۡ هَدَىٰنَا ٱللَّهُ لَهَدَيۡنَٰكُمۡۖ سَوَآءٌ عَلَيۡنَآ أَجَزِعۡنَآ أَمۡ صَبَرۡنَا مَا لَنَا مِن مَّحِيصٖ
allāhanu entaha udāharaṇe nīḍiruvanendu nīvu kaṇḍirā? Pāvana vacanavu, kāṇḍavu baliṣṭhavāgiruva hāgū gellugaḷu ākāśada varegiruva ondu pāvana maradantide
Surah Ibrahim, Verse 21
وَقَالَ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَمَّا قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ إِنَّ ٱللَّهَ وَعَدَكُمۡ وَعۡدَ ٱلۡحَقِّ وَوَعَدتُّكُمۡ فَأَخۡلَفۡتُكُمۡۖ وَمَا كَانَ لِيَ عَلَيۡكُم مِّن سُلۡطَٰنٍ إِلَّآ أَن دَعَوۡتُكُمۡ فَٱسۡتَجَبۡتُمۡ لِيۖ فَلَا تَلُومُونِي وَلُومُوٓاْ أَنفُسَكُمۖ مَّآ أَنَا۠ بِمُصۡرِخِكُمۡ وَمَآ أَنتُم بِمُصۡرِخِيَّ إِنِّي كَفَرۡتُ بِمَآ أَشۡرَكۡتُمُونِ مِن قَبۡلُۗ إِنَّ ٱلظَّـٰلِمِينَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ
adu tanna oḍeyana (allāhana) appaṇeyante. Pratiyondu koylina vēḷe tanna phalavannu nīḍuttalē iruttade. (Īrīti) allāhanu, mānavaru pāṭha kaliyabēkendu avarige udāharaṇegaḷannu nīḍuttāne
Surah Ibrahim, Verse 22
وَأُدۡخِلَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا بِإِذۡنِ رَبِّهِمۡۖ تَحِيَّتُهُمۡ فِيهَا سَلَٰمٌ
atta, malina vacanada sthitiyu, nelada mēlinda kīḷalāda malina giḍadantide. Adakke sthirate embudilla
Surah Ibrahim, Verse 23
أَلَمۡ تَرَ كَيۡفَ ضَرَبَ ٱللَّهُ مَثَلٗا كَلِمَةٗ طَيِّبَةٗ كَشَجَرَةٖ طَيِّبَةٍ أَصۡلُهَا ثَابِتٞ وَفَرۡعُهَا فِي ٱلسَّمَآءِ
allāhanu viśvāsigaḷannu ī lōkadallū paralōkadallū sthiravāda mātinalli (sanmārgadalli) sthiravāgiḍuttāne mattu allāhanu akramigaḷannu dārigeḍisibiḍuttāne. Allāhanu tānicchisiddannē māḍuttāne
Surah Ibrahim, Verse 24
تُؤۡتِيٓ أُكُلَهَا كُلَّ حِينِۭ بِإِذۡنِ رَبِّهَاۗ وَيَضۡرِبُ ٱللَّهُ ٱلۡأَمۡثَالَ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
allāhana anugrahagaḷige pratiyāgi kr̥taghnate tōridavarannu hāgū tam'ma janāṅgavannu vināśada manege iḷisidavarannu nīvu kaṇḍirā
Surah Ibrahim, Verse 25
وَمَثَلُ كَلِمَةٍ خَبِيثَةٖ كَشَجَرَةٍ خَبِيثَةٍ ٱجۡتُثَّتۡ مِن فَوۡقِ ٱلۡأَرۡضِ مَا لَهَا مِن قَرَارٖ
naraka! Avaru adaroḷage pravēśisuvaru mattu adu tīrā keṭṭa neleyāgide
Surah Ibrahim, Verse 26
يُثَبِّتُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱلۡقَوۡلِ ٱلثَّابِتِ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَيُضِلُّ ٱللَّهُ ٱلظَّـٰلِمِينَۚ وَيَفۡعَلُ ٱللَّهُ مَا يَشَآءُ
Avaru allāhana hādiyinda tam'mannu dūragoḷisalikkāgi avanige pāludārarannu nēmisikoṇḍaru. Hēḷiri; sadya sukha anubhavisikoḷḷiri. Ādare antimavāgi nīvu khaṇḍita beṅkiya kaḍegē maraḷabēkāguvudu
Surah Ibrahim, Verse 27
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ بَدَّلُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ كُفۡرٗا وَأَحَلُّواْ قَوۡمَهُمۡ دَارَ ٱلۡبَوَارِ
satyadalli nambike iṭṭiruva nanna dāsaroḍane hēḷiri; yāvudē vyavahārakkāgali snēhakkāgali avakāśavillada dinavu baruvudakke munna avaru namājh annu pālisali mattu nāvu avarige ēnannu nīḍiruvevō adarinda guptavāgiyū bahiraṅgavāgiyū kharcumāḍali
Surah Ibrahim, Verse 28
جَهَنَّمَ يَصۡلَوۡنَهَاۖ وَبِئۡسَ ٱلۡقَرَارُ
allāhanē, ākāśagaḷannu hāgū bhūmiyannu sr̥ṣṭisidavanu, ākāśadinda nīrannu surisidavanu, adara mūlaka nimage āhāravāgi beḷegaḷannu beḷesidavanu mattu tanna ādēśa prakāra kaḍalalli calisuvante haḍagannu nimage adhīnagoḷisidavanu mattu (avanē) nadigaḷannu nimage adhīnagoḷisidavanu
Surah Ibrahim, Verse 29
وَجَعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا لِّيُضِلُّواْ عَن سَبِيلِهِۦۗ قُلۡ تَمَتَّعُواْ فَإِنَّ مَصِيرَكُمۡ إِلَى ٱلنَّارِ
(avanē) nirdiṣṭa kakṣeyalli calisuva sūrya mattu candrarannu nimage adhīnagoḷisidavanu hāgū rātri mattu hagalannu nimage adhīnagoḷisidavanu
Surah Ibrahim, Verse 30
قُل لِّعِبَادِيَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خِلَٰلٌ
(avanē) nīvu kēḷida ellavannū nimage nīḍidavanu. Nīvu allāhana anugrahagaḷannu eṇisalārambhisidare adannu pūrtigoḷisalāriri. Khaṇḍitavāgiyū mānavanu mahā akrami hāgū kr̥taghnanāgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 31
ٱللَّهُ ٱلَّذِي خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡفُلۡكَ لِتَجۡرِيَ فِي ٱلۡبَحۡرِ بِأَمۡرِهِۦۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلۡأَنۡهَٰرَ
ibrāhīmaru hēḷiddaru; nannoḍeyā, ī nāḍannu śāntiya nāḍāgi māḍu hāgū nannannu mattu nanna santatiyannu mūrti pūjeyinda dūraviḍu
Surah Ibrahim, Verse 32
وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلشَّمۡسَ وَٱلۡقَمَرَ دَآئِبَيۡنِۖ وَسَخَّرَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ
nannoḍeyā, khaṇḍitavāgiyū avaru bahaḷaṣṭu mānavarannu dārigeḍisiddāre. Nannannu anusarisidavanu khaṇḍita nannavanu. Innu, nanage avidhēyanādavanu – nīnu khaṇḍitavāgiyū kṣamisuvavanu mattu karuṇāḷuvāgiruve
Surah Ibrahim, Verse 33
وَءَاتَىٰكُم مِّن كُلِّ مَا سَأَلۡتُمُوهُۚ وَإِن تَعُدُّواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ لَا تُحۡصُوهَآۗ إِنَّ ٱلۡإِنسَٰنَ لَظَلُومٞ كَفَّارٞ
nam'moḍeyā, nānu nanna makkaḷannu ninna pavitra bhavanada baḷi, beḷe illada bayalalli nelesuttiddēne. Nam'moḍeyā, avaru namājhannu pālisabēkendu (hīge māḍiddēne). Avaru kr̥tajñarāgalendu, nīnu, janara managaḷu avareḍege oliyuvante māḍu mattu avarige phalagaḷa āhāravannu odagisu
Surah Ibrahim, Verse 34
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِيمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا ٱلۡبَلَدَ ءَامِنٗا وَٱجۡنُبۡنِي وَبَنِيَّ أَن نَّعۡبُدَ ٱلۡأَصۡنَامَ
Nam'moḍeyā, khaṇḍitavāgiyū nāvu bacciḍuva mattu nāvu bahiraṅgagoḷisuva ellavannū nīnu balle. Bhūmiyallāgali ākāśadallāgali yāva vastuvū allāhaninda aḍagiruvudilla
Surah Ibrahim, Verse 35
رَبِّ إِنَّهُنَّ أَضۡلَلۡنَ كَثِيرٗا مِّنَ ٱلنَّاسِۖ فَمَن تَبِعَنِي فَإِنَّهُۥ مِنِّيۖ وَمَنۡ عَصَانِي فَإِنَّكَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
nanna mudi vayas'sinalli nanage ismā'īl mattu is'hākrannu dayapālisida allāhanige ella praśansegaḷu. Khaṇḍitavāgiyū nanna oḍeyanu prārthaneyannu kēḷuvavanāgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 36
رَّبَّنَآ إِنِّيٓ أَسۡكَنتُ مِن ذُرِّيَّتِي بِوَادٍ غَيۡرِ ذِي زَرۡعٍ عِندَ بَيۡتِكَ ٱلۡمُحَرَّمِ رَبَّنَا لِيُقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱجۡعَلۡ أَفۡـِٔدَةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ تَهۡوِيٓ إِلَيۡهِمۡ وَٱرۡزُقۡهُم مِّنَ ٱلثَّمَرَٰتِ لَعَلَّهُمۡ يَشۡكُرُونَ
nannoḍeyā, nannannu hāgū nanna santatigaḷannu namājhna pālakarāgi māḍu. Mattu nam'moḍeyā, prārthaneyannu svīkarisu
Surah Ibrahim, Verse 37
رَبَّنَآ إِنَّكَ تَعۡلَمُ مَا نُخۡفِي وَمَا نُعۡلِنُۗ وَمَا يَخۡفَىٰ عَلَى ٱللَّهِ مِن شَيۡءٖ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ
nam'moḍeyā, vicāraṇeya dina nannannu, nanna tande tāyiyannu mattu viśvāsigaḷannu kṣamisu
Surah Ibrahim, Verse 38
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي وَهَبَ لِي عَلَى ٱلۡكِبَرِ إِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَۚ إِنَّ رَبِّي لَسَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ
akramigaḷu māḍuttiruva kr̥tyagaḷa kuritu allāhanigēnū tiḷidillavendu nīvu bhāvisabēḍi. Nijavāgi avanu, kaṇṇugaḷu kōraisuva ondu dinada tanaka avarige kālāvakāśa nīḍuttiddāne
Surah Ibrahim, Verse 39
رَبِّ ٱجۡعَلۡنِي مُقِيمَ ٱلصَّلَوٰةِ وَمِن ذُرِّيَّتِيۚ رَبَّنَا وَتَقَبَّلۡ دُعَآءِ
andu avaru tam'ma talegaḷannu mēletti ōḍuttiruvaru, avara dr̥ṣṭigaḷu avareḍege maraḷalāravu mattu avara manas'sugaḷu tīrā hatāśavāgiruvavu
Surah Ibrahim, Verse 40
رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لِي وَلِوَٰلِدَيَّ وَلِلۡمُؤۡمِنِينَ يَوۡمَ يَقُومُ ٱلۡحِسَابُ
avara mēle śikṣeyu banderaguva ā dinada kuritu janarannu eccarisiri. Andu akramigaḷu hēḷuvaru; nam'moḍeyā, namage svalpa samayada maṭṭige kālāvakāśavannu nīḍu. Nāvu ninna kareyannu svīkarisuvevu mattu ninna dūtarannu anusarisuvevu. (Avarige uttarasiguvudu;) ‘‘nimage antyavē illavendu nīvu ī hinde āṇe hākuttiralillavē?’’
Surah Ibrahim, Verse 41
وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ غَٰفِلًا عَمَّا يَعۡمَلُ ٱلظَّـٰلِمُونَۚ إِنَّمَا يُؤَخِّرُهُمۡ لِيَوۡمٖ تَشۡخَصُ فِيهِ ٱلۡأَبۡصَٰرُ
Svataḥ tam'ma mēle akramavesagiddavara nivāsagaḷalli nīvu vāsavāgiddiri. Avarige nāvēnu māḍidevu embudannu nāvu nimage vivarisiruvevu. Nāvu(avarannu) nim'ma pālige pāṭhavāgisiddevu
Surah Ibrahim, Verse 42
مُهۡطِعِينَ مُقۡنِعِي رُءُوسِهِمۡ لَا يَرۡتَدُّ إِلَيۡهِمۡ طَرۡفُهُمۡۖ وَأَفۡـِٔدَتُهُمۡ هَوَآءٞ
avaru san̄cugaḷannu hūḍiddaru. Avu parvatagaḷannu naḍugisaballa san̄cugaḷāgiddarū, (idīga) avara san̄cugaḷellā allāhana mundive
Surah Ibrahim, Verse 43
وَأَنذِرِ ٱلنَّاسَ يَوۡمَ يَأۡتِيهِمُ ٱلۡعَذَابُ فَيَقُولُ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رَبَّنَآ أَخِّرۡنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖ نُّجِبۡ دَعۡوَتَكَ وَنَتَّبِعِ ٱلرُّسُلَۗ أَوَلَمۡ تَكُونُوٓاْ أَقۡسَمۡتُم مِّن قَبۡلُ مَا لَكُم مِّن زَوَالٖ
allāhanu tanna dūtarige nīḍida vacanavannu ullaṅghisuvanendu nīvendū bhāvisabēḍi. Khaṇḍitavāgiyū allāhanu bhārī baliṣṭha pratīkāra tīrisuvavanāgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 44
وَسَكَنتُمۡ فِي مَسَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ وَتَبَيَّنَ لَكُمۡ كَيۡفَ فَعَلۡنَا بِهِمۡ وَضَرَبۡنَا لَكُمُ ٱلۡأَمۡثَالَ
Bhūmiyannu bērondu bhūmiyāgi badalisalāguva mattu ākāśagaḷannu (badalisalāguva) ā dina avarellarū ā pracaṇḍa śaktivantanāda ēkamātra allāhaneḍege dhāvisuvaru
Surah Ibrahim, Verse 45
وَقَدۡ مَكَرُواْ مَكۡرَهُمۡ وَعِندَ ٱللَّهِ مَكۡرُهُمۡ وَإِن كَانَ مَكۡرُهُمۡ لِتَزُولَ مِنۡهُ ٱلۡجِبَالُ
andu nīvu kāṇuviri, aparādhigaḷannu parasparara jotege, sarapaṇigaḷinda bigidiḍalāguvudu
Surah Ibrahim, Verse 46
فَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱللَّهَ مُخۡلِفَ وَعۡدِهِۦ رُسُلَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٖ
avara uḍugegaḷu gandhakaddāgiruvavu mattu beṅkiya jvālegaḷu avara mukhagaḷannu āvarisiruvavu
Surah Ibrahim, Verse 47
يَوۡمَ تُبَدَّلُ ٱلۡأَرۡضُ غَيۡرَ ٱلۡأَرۡضِ وَٱلسَّمَٰوَٰتُۖ وَبَرَزُواْ لِلَّهِ ٱلۡوَٰحِدِ ٱلۡقَهَّارِ
allāhanu pratiyobba jīvigū avana sampādaneya phala nīḍalikkāgi (hīgāguvudu). Khaṇḍitavāgiyū allāhanu bahaḷa kṣipravāgi vicāraṇe naḍesuvavanāgiddāne
Surah Ibrahim, Verse 48
وَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ يَوۡمَئِذٖ مُّقَرَّنِينَ فِي ٱلۡأَصۡفَادِ
idu (kurān) ella mānavarigāgi iruva ondu prakaṭaṇeyāgide. Ī mūlaka avaru eccaragoḷḷali hāgū avanobbanu (allāhanu) mātra pūjege ar'hanu embudannu avaru ariyali mattu bud'dhiyuḷḷavaru pāṭhakaliyali endu (idannu kaḷisalāgide)
Surah Ibrahim, Verse 49
سَرَابِيلُهُم مِّن قَطِرَانٖ وَتَغۡشَىٰ وُجُوهَهُمُ ٱلنَّارُ
aliph lām rā – ivu granthada hāgū bahaḷa spaṣṭavāgiruva kurānna vacanagaḷu
Surah Ibrahim, Verse 50
لِيَجۡزِيَ ٱللَّهُ كُلَّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
tāvu muslimarāgiddare eṣṭu cennāgittu endu dhikkārigaḷu apāra āśe paḍuvaru
Surah Ibrahim, Verse 51
هَٰذَا بَلَٰغٞ لِّلنَّاسِ وَلِيُنذَرُواْ بِهِۦ وَلِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّمَا هُوَ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞ وَلِيَذَّكَّرَ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
sadya avarannu biṭṭu biḍiri. Avaru tinnuttalū, sukha bhōgagaḷallū tallīnarāgirali. Avara husi nirīkṣeyu avarannu bhrameyallirisali. (Vāstavavannu) avaru bahubēganē ariyuvaru
Surah Ibrahim, Verse 52