Surah Al-Kahf - Kannada Translation by Abdussalam Puthige
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَىٰ عَبۡدِهِ ٱلۡكِتَٰبَ وَلَمۡ يَجۡعَل لَّهُۥ عِوَجَاۜ
mattu allāhanu obbanannu (tanna) putranāgisikoṇḍiruvanendu hēḷuvavarannu eccarisalikkāgi (adannu kaḷasilāgide)
Surah Al-Kahf, Verse 1
قَيِّمٗا لِّيُنذِرَ بَأۡسٗا شَدِيدٗا مِّن لَّدُنۡهُ وَيُبَشِّرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرًا حَسَنٗا
Nijavāgi, avarigāgali avara pūrvajarigāgali ā kuritu yāva jñānavū illa. Avara bāyigaḷinda horaḍuttiruva ā mātu tumbā gambhīravādudu. Avaru kēvala suḷḷannu hēḷuttiddāre
Surah Al-Kahf, Verse 2
مَّـٰكِثِينَ فِيهِ أَبَدٗا
(dūtarē,) avaru ī sandēśavannu nambuttilla emba duḥkhadinda, avara cinteyalli bahuśaḥ nīvu svataḥ nimagē hānimāḍikoḷḷuviri
Surah Al-Kahf, Verse 3
وَيُنذِرَ ٱلَّذِينَ قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗا
khaṇḍitavāgiyū nāvu bhūmiyalliruva ellavannū adakkē (bhūmigē) bhūṣaṇavāgisiddēve. Avaralli yāru atyuttama karmagaḷannu māḍuttārendu avarannu parīkṣisalikkāgi (hīge māḍalāgide)
Surah Al-Kahf, Verse 4
مَّا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٖ وَلَا لِأٓبَآئِهِمۡۚ كَبُرَتۡ كَلِمَةٗ تَخۡرُجُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡۚ إِن يَقُولُونَ إِلَّا كَذِبٗا
nāvu adara (bhūmiya) mēliruva ellavannū khaṇḍita baraḍu bayalāgisaliddēve
Surah Al-Kahf, Verse 5
فَلَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِمۡ إِن لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهَٰذَا ٱلۡحَدِيثِ أَسَفًا
nīvēnu, guheyavaru mattu rakīmnavaru nam'ma vicitra purāvegaḷa sālige sēriddarendu koṇḍiruvirā
Surah Al-Kahf, Verse 6
إِنَّا جَعَلۡنَا مَا عَلَى ٱلۡأَرۡضِ زِينَةٗ لَّهَا لِنَبۡلُوَهُمۡ أَيُّهُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗا
ā yuvakaru ondu guheyalli āśraya paḍediddaru mattu, ‘‘nam'moḍeyā, ninna baḷiyinda namagāgi viśēṣa anugrahavannu karuṇisu mattu nam'ma sannivēśavannu sulabhagoḷisu’’ endu prārthisiddaru
Surah Al-Kahf, Verse 7
وَإِنَّا لَجَٰعِلُونَ مَا عَلَيۡهَا صَعِيدٗا جُرُزًا
nāvu avara kivigaḷige hoḍedu (mūrche barisi) avarannu halavāru varṣa guheyallē uḷisidevu
Surah Al-Kahf, Verse 8
أَمۡ حَسِبۡتَ أَنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡكَهۡفِ وَٱلرَّقِيمِ كَانُواْ مِنۡ ءَايَٰتِنَا عَجَبًا
munde, avaru eṣṭu kāla hāgiddarembudannu, eraḍu gumpugaḷa paiki yāru heccu khacitavāgi grahisuttārembudannu ariyalu – nāvu avarannu ebbisidevu
Surah Al-Kahf, Verse 9
إِذۡ أَوَى ٱلۡفِتۡيَةُ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ فَقَالُواْ رَبَّنَآ ءَاتِنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةٗ وَهَيِّئۡ لَنَا مِنۡ أَمۡرِنَا رَشَدٗا
nāvidō nimage avara naija vr̥ttāntavannu tiḷisuttiddēve; avaru nijavāgi, tam'ma oḍeyanalli nambike iṭṭa kelavu yuvakarāgiddaru. Nāvu avarige heccina mārgadarśana nīḍiddevu
Surah Al-Kahf, Verse 10
فَضَرَبۡنَا عَلَىٰٓ ءَاذَانِهِمۡ فِي ٱلۡكَهۡفِ سِنِينَ عَدَدٗا
avaru eddu nintāga nāvu avara manas'sugaḷige dr̥ḍhateyannodagisidevu mattu avaru,‘‘ākāśagaḷa hāgū bhūmiya oḍeyanē nam'ma oḍeya. Nāvu avana horatu bērāva dēvarannū prārthisalārevu. An'yathā nāvu arthahīna mātannāḍidantāguvudu’’ endu ghōṣisidaru
Surah Al-Kahf, Verse 11
ثُمَّ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِنَعۡلَمَ أَيُّ ٱلۡحِزۡبَيۡنِ أَحۡصَىٰ لِمَا لَبِثُوٓاْ أَمَدٗا
‘‘Ī nam'ma janāṅgada janaru avana horatu an'yarannu dēvarāgisikoṇḍiddāre. Ādare avaru avara (ā dēvarugaḷa) paravāgi yāvudē spaṣṭa purāveyannēke taruvudilla? Allāhana kuritu suḷḷannu racisuvavaniginta doḍḍa akrami yāriddāne?’’ (Endu avaru hēḷidaru)
Surah Al-Kahf, Verse 12
نَّحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ نَبَأَهُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّهُمۡ فِتۡيَةٌ ءَامَنُواْ بِرَبِّهِمۡ وَزِدۡنَٰهُمۡ هُدٗى
‘‘idīga nīvu avarannu mattu avaru allāhanannu biṭṭu pūjisuttidda ellavannū tyajisi bandiruvudarinda guheyalli āśraya paḍeyiri. Nim'ma oḍeyanu nimagāgi tanna anugrahavannu vistarisuvanu mattu nim'ma sannivēśadalli nimage neravannu odagisuvanu’’ (emba śubhavārteyannu avarige nīḍalāyitu)
Surah Al-Kahf, Verse 13
وَرَبَطۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ إِذۡ قَامُواْ فَقَالُواْ رَبُّنَا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَن نَّدۡعُوَاْ مِن دُونِهِۦٓ إِلَٰهٗاۖ لَّقَدۡ قُلۡنَآ إِذٗا شَطَطًا
nīvu kāṇuviri – sūryanu udayisidāga adu (adara beḷaku) avara guheya balabhāgadinda hādu hōguttittu mattu adu astamisuvāga avarannu tappisikoṇḍu avara eḍabhāgadinda hādu hōguttittu. Avaru adara (guheya) ondu viśāla bhāgadalliddaru. Ivellā allāhana sūcanegaḷu. Allāhanu yārige dāritōridanō avanu saridāriyannu paḍedanu. Innu avanu yārannu dārigeḍisidanō avanu tanagāgi yāvudē rakṣaka athavā mārgadarśiyannu kāṇalāranu
Surah Al-Kahf, Verse 14
هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمُنَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗۖ لَّوۡلَا يَأۡتُونَ عَلَيۡهِم بِسُلۡطَٰنِۭ بَيِّنٖۖ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا
avaru eccaraviddārendu nīvu grahisuttiddiri. Ādare avaru nidrisuttiddaru. Nāvu avarannu eḍakkū balakkū horaḷisuttiddevu. Avara nāyiyu tanna mundina eraḍū kālugaḷannu ūri (guheya) bāgilallē kuḷitiruttittu. Ondu vēḷe nīvu avareḍege iṇuki nōḍiddare allinda ōḍi biḍuttiddiri mattu avara kuritu an̄juttiddiri
Surah Al-Kahf, Verse 15
وَإِذِ ٱعۡتَزَلۡتُمُوهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ فَأۡوُۥٓاْ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ يَنشُرۡ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّن رَّحۡمَتِهِۦ وَيُهَيِّئۡ لَكُم مِّنۡ أَمۡرِكُم مِّرۡفَقٗا
Hīge, avaru paraspara vicārisalendu nāvu avarannu ebbisidevu. Avarallobbanu, ‘‘nīvu (illi) eṣṭukāla iddiri?’’ Endu vicārisidanu. ‘‘Ondu dina athavā ondu dinada ondu bhāga’’ endu avaru hēḷidaru. Taruvāya avaru hēḷidaru; ‘‘nīveṣṭu kāla (illi) iddirembudannu nim'moḍeyanē heccu ballanu. Nīvīga ī nim'ma mottavannu koṭṭu nim'mallobbanannu nagarakke kaḷisiri. Avanu (alli) yāva āhāra heccu śud'dhavāgide endu nōḍali mattu adarinda nimagāgi āhāravannu tarali mattu yārigū nim'ma kuritu māhiti doreyadante avanu gaupya kāpāḍali’’
Surah Al-Kahf, Verse 16
۞وَتَرَى ٱلشَّمۡسَ إِذَا طَلَعَت تَّزَٰوَرُ عَن كَهۡفِهِمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَإِذَا غَرَبَت تَّقۡرِضُهُمۡ ذَاتَ ٱلشِّمَالِ وَهُمۡ فِي فَجۡوَةٖ مِّنۡهُۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِۗ مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ وَلِيّٗا مُّرۡشِدٗا
‘‘ondu vēḷe avarige nim'ma kuritu tiḷidare, avaru nim'mannu kallesedu kolluvaru athavā nim'mannu tam'ma samudāyakke maraḷisuvaru. Hāgāgi biṭṭalli nīvendū vijayigaḷāgalāriri
Surah Al-Kahf, Verse 17
وَتَحۡسَبُهُمۡ أَيۡقَاظٗا وَهُمۡ رُقُودٞۚ وَنُقَلِّبُهُمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَذَاتَ ٱلشِّمَالِۖ وَكَلۡبُهُم بَٰسِطٞ ذِرَاعَيۡهِ بِٱلۡوَصِيدِۚ لَوِ ٱطَّلَعۡتَ عَلَيۡهِمۡ لَوَلَّيۡتَ مِنۡهُمۡ فِرَارٗا وَلَمُلِئۡتَ مِنۡهُمۡ رُعۡبٗا
hīge, allāhana vāgdānavu satyavembudannu mattu (lōkāntyada) ā ghaḷige baruvudaralli sanśayavilla embudannu avaru (ūravaru) ariyabēkendu nāvu avarige, avara (guheyavara) kuritu māhiti nīḍidevu. (Nimage tiḷidirali;) avaru (ūravaru) avara kuritu jagaḷāḍidāga,kelavaru ‘‘avara (guheya) mēle ondu kaṭṭaḍavannu nirmisiri’’ endaru. Avarannu avara oḍeyanu cennāgiballanu. Konege avara mēle prābalya hondidda kelavaru ‘‘nāvu avara (guheya) mēle'ondu masīdiyannu kaṭṭōṇa’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 18
وَكَذَٰلِكَ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِيَتَسَآءَلُواْ بَيۡنَهُمۡۚ قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ كَمۡ لَبِثۡتُمۡۖ قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۚ قَالُواْ رَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثۡتُمۡ فَٱبۡعَثُوٓاْ أَحَدَكُم بِوَرِقِكُمۡ هَٰذِهِۦٓ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ فَلۡيَنظُرۡ أَيُّهَآ أَزۡكَىٰ طَعَامٗا فَلۡيَأۡتِكُم بِرِزۡقٖ مِّنۡهُ وَلۡيَتَلَطَّفۡ وَلَا يُشۡعِرَنَّ بِكُمۡ أَحَدًا
(Dūtarē), idīga kelavaru, ‘‘avaru mūvariddaru, nālkaneyadu avara nāyi’’ ennuvaru. Matte kelavaru, ‘‘avaru aivariddaru, āraneyadu avara nāyi’’ endū hēḷuvaru. Idellā kēvala ūhemātra. Innu, ‘‘avaru ēḷumandi iddaru mattu eṇṭaneyadu avara nāyi’’ endu kūḍā kelavaru hēḷuvaru. Nīvu hēḷiri; avara naija saṅkhyeyannu nanna oḍeyanu mātra ballanu. Avara kuritu (vāstavavannu)kēvala kelavaru mātra ballaru. Nīvu spaṣṭa purāve illade avara kuritu vādisabēḍi mattu avara kuritu yārannū praśnisabēḍi
Surah Al-Kahf, Verse 19
إِنَّهُمۡ إِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ يَرۡجُمُوكُمۡ أَوۡ يُعِيدُوكُمۡ فِي مِلَّتِهِمۡ وَلَن تُفۡلِحُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
yāvudē viṣayadalli ‘‘nāḷe nānu khaṇḍita adannu māḍi biḍuttēne’’ ennabēḍi
Surah Al-Kahf, Verse 20
وَكَذَٰلِكَ أَعۡثَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ لِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ لَا رَيۡبَ فِيهَآ إِذۡ يَتَنَٰزَعُونَ بَيۡنَهُمۡ أَمۡرَهُمۡۖ فَقَالُواْ ٱبۡنُواْ عَلَيۡهِم بُنۡيَٰنٗاۖ رَّبُّهُمۡ أَعۡلَمُ بِهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ غَلَبُواْ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِمۡ لَنَتَّخِذَنَّ عَلَيۡهِم مَّسۡجِدٗا
allāhanu icchisidare mātra (nīvu ēnannādarū māḍaballiri). Mattu nīvu (idannu) maretāgalellā nim'ma oḍeyanannu nenapisikoḷḷiri mattu ‘‘nanna oḍeyanu nanage adakkintalū uttamavādudannu tōrisi koḍabahudu’’ endu hēḷiri
Surah Al-Kahf, Verse 21
سَيَقُولُونَ ثَلَٰثَةٞ رَّابِعُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ وَيَقُولُونَ خَمۡسَةٞ سَادِسُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ رَجۡمَۢا بِٱلۡغَيۡبِۖ وَيَقُولُونَ سَبۡعَةٞ وَثَامِنُهُمۡ كَلۡبُهُمۡۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ بِعِدَّتِهِم مَّا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا قَلِيلٞۗ فَلَا تُمَارِ فِيهِمۡ إِلَّا مِرَآءٗ ظَٰهِرٗا وَلَا تَسۡتَفۡتِ فِيهِم مِّنۡهُمۡ أَحَدٗا
avaru munnūru varṣa hāgū innū ombhattu varṣagaḷa kāla guheyalliddaru
Surah Al-Kahf, Verse 22
وَلَا تَقُولَنَّ لِشَاْيۡءٍ إِنِّي فَاعِلٞ ذَٰلِكَ غَدًا
hēḷiri; avaru adeṣṭu kāla (alli) iddarembudannu allāhanē heccu ballanu. Avanu ākāśagaḷa hāgū bhūmiya ella gupta samācāragaḷannū ballanu. Avanu itarellariginta cennāgi avugaḷannu nōḍuttāne mattu kēḷuttāne. Avugaḷige (bhūmyākāśagaḷige) avana horatu bēre pōṣakarilla. Avanu tanna ādhipatyadalli yārannū pālugoḷisuvudilla
Surah Al-Kahf, Verse 23
إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ إِذَا نَسِيتَ وَقُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَهۡدِيَنِ رَبِّي لِأَقۡرَبَ مِنۡ هَٰذَا رَشَدٗا
(dūtarē,) nim'ma oḍeyana granthadinda nim'ma kaḍege divyavāṇiya mūlaka kaḷisalāgiruva sandēśavannu ōdiri. Avana vacanavannu badalisa ballavaru yārū illa. Avana baḷiyallallade bērellū nimage āśraya sigadu
Surah Al-Kahf, Verse 24
وَلَبِثُواْ فِي كَهۡفِهِمۡ ثَلَٰثَ مِاْئَةٖ سِنِينَ وَٱزۡدَادُواْ تِسۡعٗا
Tam'ma oḍeyana meccugeyannu apēkṣisuttā mun̄jāneyū san̄jeyū avanannu kūgi prārthisuttiruvavara jote nīvu santr̥ptarāgiri mattu avarannu endū kaḍegaṇisabēḍi. Nīvēnu, laukika badukina merugannu bayasuttīrā? Nāvu yāra manas'sininda nam'ma nenapannu maresi biṭṭiruvevō avanannu, tanna svēccheyannē anusarisuvavanannu mattu elle mīri vartisuvātanannu nīvendū anusarisabēḍi
Surah Al-Kahf, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثُواْۖ لَهُۥ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَبۡصِرۡ بِهِۦ وَأَسۡمِعۡۚ مَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا يُشۡرِكُ فِي حُكۡمِهِۦٓ أَحَدٗا
nīvu hēḷi biḍi; idu nim'ma oḍeyana kaḍeyinda bandiruva satya. (Idannu) iṣṭa uḷḷavanu nambali mattu dhikkarisa bayasuvavanu dhikkarisali. Nāvantu akramigaḷigāgi narakāgniyannu sid'dhagoḷisiṭṭiddēve. Adara jvālegaḷu avarannu suttuvaridiruvavu. Avaru nīrigāgi more iṭṭare, karagida tāmradantaha nīrannu avarige odagisalāguvudu. Adu avara mukhagaḷannu suṭṭu biḍuvudu – adu tumbā keṭṭa pānīyavāgiruvudu mattu adu tumbā keṭṭa neleyāgiruvudu
Surah Al-Kahf, Verse 26
وَٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن كِتَابِ رَبِّكَۖ لَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَن تَجِدَ مِن دُونِهِۦ مُلۡتَحَدٗا
nambike iṭṭavaru mattu satkarmagaḷannu māḍidavaru – (intaha) śrēṣṭha kelasagaḷannu māḍuvavara pratiphalavannu nāvu khaṇḍita vyarthagoḷisuvudilla
Surah Al-Kahf, Verse 27
وَٱصۡبِرۡ نَفۡسَكَ مَعَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ وَلَا تَعۡدُ عَيۡنَاكَ عَنۡهُمۡ تُرِيدُ زِينَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَا تُطِعۡ مَنۡ أَغۡفَلۡنَا قَلۡبَهُۥ عَن ذِكۡرِنَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ وَكَانَ أَمۡرُهُۥ فُرُطٗا
śāśvatavāda tōṭagaḷu avarigāgi kādive. Avugaḷa taḷadalli nadigaḷu hariyuttiruvavu. Alli avarige baṅgārada kaḍagagaḷannu toḍisalāguvudu mattu avaru rēśme hāgū jaratāriya hasiru uḍugegaḷannu dharisi alliruva dimbugaḷa mēle oragikoṇḍiruvaru. Adu bahaḷa śrēṣṭhavāda pratiphala mattu atyuttama viśrāntidhāmavāgiruvudu
Surah Al-Kahf, Verse 28
وَقُلِ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَن شَآءَ فَلۡيُؤۡمِن وَمَن شَآءَ فَلۡيَكۡفُرۡۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ نَارًا أَحَاطَ بِهِمۡ سُرَادِقُهَاۚ وَإِن يَسۡتَغِيثُواْ يُغَاثُواْ بِمَآءٖ كَٱلۡمُهۡلِ يَشۡوِي ٱلۡوُجُوهَۚ بِئۡسَ ٱلشَّرَابُ وَسَآءَتۡ مُرۡتَفَقًا
ā ibbara udāharaṇeyannu avara mundiḍiri: Avarallobbanige nāvu drākṣiya eraḍu tōṭagaḷannu nīḍiddevu hāgū avugaḷa suttalū kharjūrada giḍagaḷannu beḷesiddevu mattu avugaḷa naḍuve holavannū beḷesiddevu
Surah Al-Kahf, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ مَنۡ أَحۡسَنَ عَمَلًا
eraḍū tōṭagaḷu dhārāḷa phalanīḍidavu mattu ā maṭṭige yāva korateyannū māḍalilla. Nāvu ā eraḍū tōṭagaḷa madhye ondu kāluveyannū harisidevu
Surah Al-Kahf, Verse 30
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَيَلۡبَسُونَ ثِيَابًا خُضۡرٗا مِّن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَّكِـِٔينَ فِيهَا عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِۚ نِعۡمَ ٱلثَّوَابُ وَحَسُنَتۡ مُرۡتَفَقٗا
Avugaḷu phala nīḍuva samaya bandāga avanu tanna jotegāranondige mātanāḍuttā, ‘‘nānu sampattinallū janabaladallū ninaginta heccu sampannanāgiddēne’’ endanu
Surah Al-Kahf, Verse 31
۞وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلٗا رَّجُلَيۡنِ جَعَلۡنَا لِأَحَدِهِمَا جَنَّتَيۡنِ مِنۡ أَعۡنَٰبٖ وَحَفَفۡنَٰهُمَا بِنَخۡلٖ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمَا زَرۡعٗا
hīge, avanu svataḥ tanna mēle akramavesaguttā tanna tōṭavannu pravēśisidanu. Avanu hēḷidanu; ‘‘idu (ī tōṭa) endādarū nāśavāguvudendu nānu bhāvisuvudilla’’
Surah Al-Kahf, Verse 32
كِلۡتَا ٱلۡجَنَّتَيۡنِ ءَاتَتۡ أُكُلَهَا وَلَمۡ تَظۡلِم مِّنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ وَفَجَّرۡنَا خِلَٰلَهُمَا نَهَرٗا
‘‘lōkāntyada ghaḷigeyondu ideyendū nānu bhāvisuvudilla. Innu, ondu vēḷe nannannu nanna oḍeyana baḷige maraḷisalādarū alli idakkintalū uttama nele nanage dorakītu’’
Surah Al-Kahf, Verse 33
وَكَانَ لَهُۥ ثَمَرٞ فَقَالَ لِصَٰحِبِهِۦ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَنَا۠ أَكۡثَرُ مِنكَ مَالٗا وَأَعَزُّ نَفَرٗا
avana jotegāranu avanoḍane mātanāḍuttā hēḷidanu; ‘‘nīnēnu, ninnannu maṇṇinindalū ā baḷika vīryadindalū sr̥ṣṭisi obba puruṣanāgi ninnannu beḷesidātanannu dhikkarisuttiruveyā?’’
Surah Al-Kahf, Verse 34
وَدَخَلَ جَنَّتَهُۥ وَهُوَ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ قَالَ مَآ أَظُنُّ أَن تَبِيدَ هَٰذِهِۦٓ أَبَدٗا
‘‘Nanage mātra ā allāhanē oḍeyanu. Nānu nanna oḍeyana jote yārobbarannū pālugoḷisuvudilla.’’
Surah Al-Kahf, Verse 35
وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّدِدتُّ إِلَىٰ رَبِّي لَأَجِدَنَّ خَيۡرٗا مِّنۡهَا مُنقَلَبٗا
‘‘Nīnu ninna tōṭavannu pravēśisuvāga, ‘‘ellavū allāhana icche. Allāhana horatu bērāva śaktiyū illa’’ endēke hēḷalilla? Sadya nīnu nannannu sampattinallū santānadallū ninaginta saṇṇavanāgi kāṇuttiruve’’
Surah Al-Kahf, Verse 36
قَالَ لَهُۥ صَاحِبُهُۥ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَكَفَرۡتَ بِٱلَّذِي خَلَقَكَ مِن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ سَوَّىٰكَ رَجُلٗا
‘‘ādare nanna oḍeyanu ninna tōṭakkintalū uttamavādudannu nanage nīḍabahudu. Hāgeyē avanu ninna tōṭada mēle ākāśadinda suṇṭaragāḷiyondannu kaḷisi adannu baṭṭabayalāgisi biḍabahudu’’
Surah Al-Kahf, Verse 37
لَّـٰكِنَّا۠ هُوَ ٱللَّهُ رَبِّي وَلَآ أُشۡرِكُ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
‘‘athavā adarallina nīrellavū āri hōgabahudu mattu adannu matte mēle taralu nimagendū sādhyavāgadirabahudu’’
Surah Al-Kahf, Verse 38
وَلَوۡلَآ إِذۡ دَخَلۡتَ جَنَّتَكَ قُلۡتَ مَا شَآءَ ٱللَّهُ لَا قُوَّةَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ إِن تَرَنِ أَنَا۠ أَقَلَّ مِنكَ مَالٗا وَوَلَدٗا
konege adara (ā tōṭada) beḷegaḷige āpattu āvarisidāga avanu, tānu adakkāgi māḍida kharcina kuritu kai hosedukoṇḍu paritapisa toḍagidanu. Ā tōṭavu buḍamēlāgi nāśavāyitu. Āga avanu, ayyō, nānu nanna oḍeyana jote yārannū pālugoḷisade iddiddare adeṣṭu cennāgiruttittu’’ endanu
Surah Al-Kahf, Verse 39
فَعَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يُؤۡتِيَنِ خَيۡرٗا مِّن جَنَّتِكَ وَيُرۡسِلَ عَلَيۡهَا حُسۡبَانٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فَتُصۡبِحَ صَعِيدٗا زَلَقًا
Āga avana baḷi, avanige neravāgalu allāhana horatu bēre yāva paḍeyū iralilla. Mattu pratīkāra tīrisuvudakkū avanu aśaktanāgiddanu
Surah Al-Kahf, Verse 40
أَوۡ يُصۡبِحَ مَآؤُهَا غَوۡرٗا فَلَن تَسۡتَطِيعَ لَهُۥ طَلَبٗا
illi, adhikāravellā allāhanige mātra sēride. Avanu atyuttama pratiphala nīḍuvavanu mattu atyuttama phalitānśa odagisuvavanāgiddāne
Surah Al-Kahf, Verse 41
وَأُحِيطَ بِثَمَرِهِۦ فَأَصۡبَحَ يُقَلِّبُ كَفَّيۡهِ عَلَىٰ مَآ أَنفَقَ فِيهَا وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَيَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي لَمۡ أُشۡرِكۡ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
ī lōkada badukina kuritu avarige ondu udāharaṇe nīḍiri. Adu, nāvu ākāśadinda iḷisida maḷe nīrinantide. Bhūmiya sasyagaḷellavū adarindāgi daṣṭapuṣṭavāgi beḷeyuttave. Konege avellā oṇagi cūru cūrādāga gāḷiyu avugaḷannu ettikoṇḍu aledāḍuttade. Allāhanu khaṇḍita ellavannū māḍaballanu
Surah Al-Kahf, Verse 42
وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ فِئَةٞ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مُنتَصِرًا
sampattu santānagaḷellā kēvala ī lōkada merugugaḷāgive. Nijavāgi bahukāla uḷiyuva satkarmagaḷu mātravē bahumānada dr̥ṣṭiyindalū nirīkṣeya dr̥ṣṭiyindalū nim'ma oḍeyana baḷi śrēṣṭhavāgive
Surah Al-Kahf, Verse 43
هُنَالِكَ ٱلۡوَلَٰيَةُ لِلَّهِ ٱلۡحَقِّۚ هُوَ خَيۡرٞ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ عُقۡبٗا
nāvu parvatagaḷannu calāyisuva mattu bhūmiyu tīrā samataṭṭāgiruvudannu nīvu kāṇuva ā dina nāvu avarellarannū sērisuvevu mattu avara paiki yārannū biḍalārevu
Surah Al-Kahf, Verse 44
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ فَأَصۡبَحَ هَشِيمٗا تَذۡرُوهُ ٱلرِّيَٰحُۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقۡتَدِرًا
(andu, paralōkadalli) avarannellā sālusālāgi nim'ma oḍeyana munde oppisalāguvudu. (Āga avanu hēḷuvanu;) idō, nāvu prathama bārige nim'mannu sr̥ṣṭisidda rūpadallē nīvīga nam'ma munde bandiruviri. Nīvantu, nāvu nimagāgi niścayisiruva kālavannu nāvendū taralārevu endukoṇḍiddiri
Surah Al-Kahf, Verse 45
ٱلۡمَالُ وَٱلۡبَنُونَ زِينَةُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ أَمَلٗا
mattu (karmagaḷa) dākhale granthavannu munde taralādāga, aparādhigaḷu adaroḷage ēnideyendu ātaṅkadalliruvudannu nīvu kāṇuviri. ‘‘Ayyō,ai nam'ma daurbhāgya! Identaha grantha! Saṇṇadirali doḍḍadirali yāva viṣayavannū idu dākhalisade biṭṭilla’’ endu avaru hēḷuvaru. Tāvu māḍiddellavannū avaru tam'ma mundeyē kāṇuvaru. Nim'ma oḍeyanu yāra mēlū akramavesagalāranu
Surah Al-Kahf, Verse 46
وَيَوۡمَ نُسَيِّرُ ٱلۡجِبَالَ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ بَارِزَةٗ وَحَشَرۡنَٰهُمۡ فَلَمۡ نُغَادِرۡ مِنۡهُمۡ أَحَدٗا
Nāvu malakgaḷoḍane, ‘‘ādamarige sāṣṭāṅgaveragiri’’ endāga avaru sāṣṭāṅgaveragidaru – ādare iblīsana horatu. Avanu jinngaḷa sālige sēriddanu mattu avanu tanna oḍeyana ādēśavannu mīri naḍedanu. Avanu nim'ma śatruvāgiruvāga nīvēnu, nannannu biṭṭu, avanannu hāgū avana santatiyannu nim'ma pōṣakarāgisikoḷḷuvirā? Akramigaḷige bahaḷa keṭṭa phala sigalide
Surah Al-Kahf, Verse 47
وَعُرِضُواْ عَلَىٰ رَبِّكَ صَفّٗا لَّقَدۡ جِئۡتُمُونَا كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةِۭۚ بَلۡ زَعَمۡتُمۡ أَلَّن نَّجۡعَلَ لَكُم مَّوۡعِدٗا
nānu ākāśagaḷannu mattu bhūmiyannu sr̥ṣṭisuvāga athavā svataḥ avarannu sr̥ṣṭisuvāga avarannu karediralilla. Akramigaḷannu nānendū nanna āptarāgisilla
Surah Al-Kahf, Verse 48
وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ فَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا فِيهِ وَيَقُولُونَ يَٰوَيۡلَتَنَا مَالِ هَٰذَا ٱلۡكِتَٰبِ لَا يُغَادِرُ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةً إِلَّآ أَحۡصَىٰهَاۚ وَوَجَدُواْ مَا عَمِلُواْ حَاضِرٗاۗ وَلَا يَظۡلِمُ رَبُّكَ أَحَدٗا
andu (punarut'thāna dina) avanu hēḷuvanu; nīvu yārannellā nanna pāludārarendu nambiddirō avarannellā kareyiri. Janaru avarannu (tāvu nambidda husi dēvarugaḷannu) prārthisi kareyuvaru. Ādare avaralli yārū avarige uttarisalāraru. Nāvu avara naḍuve ondu tereyannu nirmisuvevu
Surah Al-Kahf, Verse 49
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ كَانَ مِنَ ٱلۡجِنِّ فَفَسَقَ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِۦٓۗ أَفَتَتَّخِذُونَهُۥ وَذُرِّيَّتَهُۥٓ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِي وَهُمۡ لَكُمۡ عَدُوُّۢۚ بِئۡسَ لِلظَّـٰلِمِينَ بَدَلٗا
aparādhigaḷu narakāgniyannu kaṇḍu, iduvē tam'ma nele embudannu managāṇuvaru mattu allinda parāriyāgalu yāvudē dāriyannu kāṇalāraru
Surah Al-Kahf, Verse 50
۞مَّآ أَشۡهَدتُّهُمۡ خَلۡقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَا خَلۡقَ أَنفُسِهِمۡ وَمَا كُنتُ مُتَّخِذَ ٱلۡمُضِلِّينَ عَضُدٗا
nāvu ī kurānnalli janara mārgadarśanakkendu ella bageya udāharaṇegaḷannu mundiṭṭiruvevu. Iṣṭāgiyū mānavanu atyadhika jagaḷagaṇṭanāgiddāne
Surah Al-Kahf, Verse 51
وَيَوۡمَ يَقُولُ نَادُواْ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُم مَّوۡبِقٗا
janara baḷige mārgadarśana bandāga avarēke adannu nambi tam'ma oḍeyana munde kṣame yācisuvudilla? Nijavāgi, tamaginta hindinavara baḷige bandavugaḷu (purāvegaḷu) athavā śikṣeyu tam'ma munde barabēku emba avara apēkṣeyē (avara dhōraṇege kāraṇavāgide)
Surah Al-Kahf, Verse 52
وَرَءَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ ٱلنَّارَ فَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مُّوَاقِعُوهَا وَلَمۡ يَجِدُواْ عَنۡهَا مَصۡرِفٗا
nāvu dūtarannu śubhavārte nīḍuvavarāgi hāgū munneccarike nīḍuvavarāgiyē kaḷisiruvevu. Adare dhikkārigaḷu mithyada ādhāradalli jagaḷāḍuttāre. Avaru ā mūlaka satyavannu hattikkalu śramisuttāre mattu avaru nam'ma vacanagaḷannu hāgū tamage nīḍalāgiruva eccarikeyannu gēli māḍuttāre
Surah Al-Kahf, Verse 53
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِلنَّاسِ مِن كُلِّ مَثَلٖۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَكۡثَرَ شَيۡءٖ جَدَلٗا
Tanage tanna oḍeyana vacanagaḷa mūlaka eccarisalādāga adannu kaḍegaṇisuva hāgū tānē sampādisiruva tanna karmagaḷannu maretu biḍuvātaniginta doḍḍa akrami yāriddāne? Avarige idu arthavāgadante nāvu avara manas'sugaḷa mēle tereyannu eḷediruvevu. Avara kivigaḷannu kivuḍāgisiruvevu. Nīvu avarannu sanmārgadeḍege eṣṭu karedarū avarendū sari dāriyannu kāṇalāraru
Surah Al-Kahf, Verse 54
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّهُمۡ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمۡ سُنَّةُ ٱلۡأَوَّلِينَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ قُبُلٗا
mattu nim'moḍeyanu kṣamāśīlanū karuṇāḷuvū avanu avara ella karmagaḷa ādhāradalli avarannu daṇḍisalu horaṭiddare, avara mēle śikṣeyanneragisalu āturapaḍuttiddanu. Ādare avanu avarigendu ondu samayavannu niścayisiṭṭiruvanu. Adara virud'dha avarige yāva āśrayavū sigadu
Surah Al-Kahf, Verse 55
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۚ وَيُجَٰدِلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّۖ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَمَآ أُنذِرُواْ هُزُوٗا
avu, akramavasagidaremba kāraṇakkāgi nāvu nāśa māḍi biṭṭa nāḍugaḷu. Ivara vināśakkū nāvu ondu kālavannu niścayisiruvevu
Surah Al-Kahf, Verse 56
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ فَأَعۡرَضَ عَنۡهَا وَنَسِيَ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُۚ إِنَّا جَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۖ وَإِن تَدۡعُهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ فَلَن يَهۡتَدُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
mūsā, tam'ma sēvakanoḍane, ‘‘eraḍu kaḍalugaḷu ondugūḍuva saṅgamavu siguva tanaka nānu viramisalāre. An'yathā nānu varṣagaṭṭale naḍeyuttalē iruvenu’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 57
وَرَبُّكَ ٱلۡغَفُورُ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۖ لَوۡ يُؤَاخِذُهُم بِمَا كَسَبُواْ لَعَجَّلَ لَهُمُ ٱلۡعَذَابَۚ بَل لَّهُم مَّوۡعِدٞ لَّن يَجِدُواْ مِن دُونِهِۦ مَوۡئِلٗا
konege avaribbarū eraḍu kaḍalugaḷa saṅgamavannu talupidāga, avaru tam'ma mīnannu maretaru. Adu, suraṅgadindalō embante samudradoḷakke tanna dāriyannu kaṇḍu koṇḍittu
Surah Al-Kahf, Verse 58
وَتِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰٓ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَعَلۡنَا لِمَهۡلِكِهِم مَّوۡعِدٗا
hīge, avaribbarū munde hōdāga avaru tam'ma śiṣyanoḍane, namage nam'ma āhāravannu tandu koḍu. Nāvu ī nam'ma prayāṇadalli tumbā daṇididdēve endaru
Surah Al-Kahf, Verse 59
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِفَتَىٰهُ لَآ أَبۡرَحُ حَتَّىٰٓ أَبۡلُغَ مَجۡمَعَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ أَوۡ أَمۡضِيَ حُقُبٗا
avanu hēḷidanu; nōḍidirā, nāvu ā baṇḍeya baḷi viśrānti paḍeyuttiddāga nānu ā mīnannu maretubiṭṭidde nijavāgi nānu adannu mareyalu śaitānanē kāraṇa. Adu (mīnu) vicitra rītiyalli nadiyoḷakke tanna dāriyannu kaṇḍukoṇḍitu
Surah Al-Kahf, Verse 60
فَلَمَّا بَلَغَا مَجۡمَعَ بَيۡنِهِمَا نَسِيَا حُوتَهُمَا فَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ سَرَبٗا
avaru, ‘‘nāvu huḍukuttiddudu adē sthaḷavannu’’ endaru. Hīge, avaru tāvu banda dāriyallē hindakke horaṭaru
Surah Al-Kahf, Verse 61
فَلَمَّا جَاوَزَا قَالَ لِفَتَىٰهُ ءَاتِنَا غَدَآءَنَا لَقَدۡ لَقِينَا مِن سَفَرِنَا هَٰذَا نَصَبٗا
Konege avaru, nam'ma obba dāsanannu kaṇḍaru. Nāvu nam'ma kaḍeyinda ātanige viśēṣa anugrahavannu nīḍiddevu mattu nam'ma kaḍeyinda viśēṣa jñānavannu dayapālisiddevu
Surah Al-Kahf, Verse 62
قَالَ أَرَءَيۡتَ إِذۡ أَوَيۡنَآ إِلَى ٱلصَّخۡرَةِ فَإِنِّي نَسِيتُ ٱلۡحُوتَ وَمَآ أَنسَىٰنِيهُ إِلَّا ٱلشَّيۡطَٰنُ أَنۡ أَذۡكُرَهُۥۚ وَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ عَجَبٗا
‘‘nimage kalisalāgiruva jñānavannu nīvu nanage kalisuvantāgalu nānu nim'ma jotege baralē?’’ Endu avaroḍane mūsā kēḷidaru
Surah Al-Kahf, Verse 63
قَالَ ذَٰلِكَ مَا كُنَّا نَبۡغِۚ فَٱرۡتَدَّا عَلَىٰٓ ءَاثَارِهِمَا قَصَصٗا
avaru hēḷidaru; ‘‘nanna jote sahanaśīlarāgiralu nimage sādhyavāgadu
Surah Al-Kahf, Verse 64
فَوَجَدَا عَبۡدٗا مِّنۡ عِبَادِنَآ ءَاتَيۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِنَا وَعَلَّمۡنَٰهُ مِن لَّدُنَّا عِلۡمٗا
nim'ma tiḷuvaḷikeya vyāptiyalli illada viṣayagaḷa kuritu nīvu sahane tōruvudādarū hēge?’’
Surah Al-Kahf, Verse 65
قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰ هَلۡ أَتَّبِعُكَ عَلَىٰٓ أَن تُعَلِّمَنِ مِمَّا عُلِّمۡتَ رُشۡدٗا
Avaru (mūsā) hēḷidaru; allāhanu icchisidare, nīvu nannannu sahanaśīlanāgi kāṇuviri mattu nānu nim'ma yāva ājñeyannū mīralāre
Surah Al-Kahf, Verse 66
قَالَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
‘‘nīvu nanna jotegirabēkiddare, yāvudē viṣayadalli nānē nim'moḍane prastāpisuva tanaka nīvu nannannu praśnisabāradu’’ endu avaru hēḷidaru
Surah Al-Kahf, Verse 67
وَكَيۡفَ تَصۡبِرُ عَلَىٰ مَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ خُبۡرٗا
konege avaribbarū horaṭaru. Munde avaru ondu haḍagannēridāga ā vyaktiyu haḍaginalli ondu randhravannu koredaru. Āga avaru (mūsā) ‘‘nīvēnu haḍaginavarannu muḷugisalikkāgi ā randhravannu koredirā? Nīvu tīrā vicitra kelasa māḍidiri’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 68
قَالَ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ صَابِرٗا وَلَآ أَعۡصِي لَكَ أَمۡرٗا
avaru hēḷidaru; ‘‘nanna jote sahanaśīlanāgiralu nimage sādhyavillavendu nānu nimage hēḷiralillavē?’’
Surah Al-Kahf, Verse 69
قَالَ فَإِنِ ٱتَّبَعۡتَنِي فَلَا تَسۡـَٔلۡنِي عَن شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ أُحۡدِثَ لَكَ مِنۡهُ ذِكۡرٗا
Avaru (mūsā) ‘‘marevinindāgi nanninda āda tappigāgi nīvu nannannu daṇḍisabēḍi mattu nanna viṣayadalli kaṭhōra nītiyannu anusarisabēḍi’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 70
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا رَكِبَا فِي ٱلسَّفِينَةِ خَرَقَهَاۖ قَالَ أَخَرَقۡتَهَا لِتُغۡرِقَ أَهۡلَهَا لَقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـًٔا إِمۡرٗا
taruvāya avaribbarū munde sāgidaru. Avarobba huḍuganannu edurugoṇḍaru. Ā vyakti ā huḍuganannu kondu biṭṭaru. Āga avaru (mūsā) ‘‘yāradē hatye naḍesillada obba mugdha jīviyannu nīvu kondu biṭṭirā? Nīvu nijakkū ondu doḍḍa pāpa kr̥tyavannu māḍidiri’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 71
قَالَ أَلَمۡ أَقُلۡ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
ā vyakti hēḷidaru; nanna jote sahanaśīlarāgiralu nimage sādhyavāgadendu nānu nim'moḍane hēḷiralillavē
Surah Al-Kahf, Verse 72
قَالَ لَا تُؤَاخِذۡنِي بِمَا نَسِيتُ وَلَا تُرۡهِقۡنِي مِنۡ أَمۡرِي عُسۡرٗا
Avaru (mūsā) hēḷidaru; innu nānu nim'moḍane ēnādarū praśne kēḷidare, matte nīvu nannannu nim'ma jotegāranāgi iṭṭu koḷḷabēḍi. Nim'ma mundiḍuvudakke nanna baḷi innāvudē nepa uḷidilla
Surah Al-Kahf, Verse 73
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا لَقِيَا غُلَٰمٗا فَقَتَلَهُۥ قَالَ أَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا زَكِيَّةَۢ بِغَيۡرِ نَفۡسٖ لَّقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـٔٗا نُّكۡرٗا
avaribbarū matte horaṭaru. Avaru ondu grāmadavara baḷige talupi, avaroḍane āhāravannu kēḷidaru. Ādare avaru ivarige ātithya nīḍalu nirākarisidaru. Munde avaru alli ondu gōḍeyannu kaṇḍaru. Adu bīḷuvudarallittu. Ā vyakti adannu sthiragoḷisidaru. Āga avaru (mūsā), ‘‘nīvu bayasiddare ī kelasakkāgi vētana paḍeya bahudittu’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 74
۞قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
ā vyakti hēḷidaru; idu nanna mattu nim'ma naḍuvina vidāyada hantavāgide. Nānīga, nimage asahanīyavāgidda viṣayagaḷa vāstavavannu tiḷisuttēne
Surah Al-Kahf, Verse 75
قَالَ إِن سَأَلۡتُكَ عَن شَيۡءِۭ بَعۡدَهَا فَلَا تُصَٰحِبۡنِيۖ قَدۡ بَلَغۡتَ مِن لَّدُنِّي عُذۡرٗا
ā haḍagu kaḍalalli śramisuva kelavu baḍavaradāgittu. Nānu adakke hāni māḍalu horaṭiddēkendare, (prayāṇada) mundina hantadalli obba rājaniddanu – avanu (susthitiyalliruva) pratiyondu haḍagannū balavantavāgi vaśapaḍisikoḷḷuttiddanu
Surah Al-Kahf, Verse 76
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَيَآ أَهۡلَ قَرۡيَةٍ ٱسۡتَطۡعَمَآ أَهۡلَهَا فَأَبَوۡاْ أَن يُضَيِّفُوهُمَا فَوَجَدَا فِيهَا جِدَارٗا يُرِيدُ أَن يَنقَضَّ فَأَقَامَهُۥۖ قَالَ لَوۡ شِئۡتَ لَتَّخَذۡتَ عَلَيۡهِ أَجۡرٗا
innu ā bālaka. Avana tāyi – tande viśvāsigaḷāgiddaru. Avanu tanna vidrōha hāgū dhikkārada mūlaka avarannu pīḍisabahudemba āśaṅke namagittu
Surah Al-Kahf, Verse 77
قَالَ هَٰذَا فِرَاقُ بَيۡنِي وَبَيۡنِكَۚ سَأُنَبِّئُكَ بِتَأۡوِيلِ مَا لَمۡ تَسۡتَطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرًا
āddarinda ātana badalige, ātaniginta heccu śud'dha caritanāda hāgū heccu daye iruva obbātanannu avara oḍeyanu avarige koḍabēkendu nāvu bayasidevu
Surah Al-Kahf, Verse 78
أَمَّا ٱلسَّفِينَةُ فَكَانَتۡ لِمَسَٰكِينَ يَعۡمَلُونَ فِي ٱلۡبَحۡرِ فَأَرَدتُّ أَنۡ أَعِيبَهَا وَكَانَ وَرَآءَهُم مَّلِكٞ يَأۡخُذُ كُلَّ سَفِينَةٍ غَصۡبٗا
innu ā gōḍeya saṅgati ēnendare, adu ūrina ibbaru anātha bālakarige sērittu. Avarige sērida khajāneyondu adara taḷadallittu. Avara tande obba sajjananāgiddanu. Avaribbarū tam'ma yavvanavannu talupi, tam'ma khajāneyannu hora tegeyabēkembudu nim'ma oḍeyana nirdhāravāgittu. Idellā nim'ma oḍeyana karuṇe. Nānu idāvudannū nanna iccheyinda māḍilla. Nimage sahisalikkāgada viṣayagaḷa vāstava idu
Surah Al-Kahf, Verse 79
وَأَمَّا ٱلۡغُلَٰمُ فَكَانَ أَبَوَاهُ مُؤۡمِنَيۡنِ فَخَشِينَآ أَن يُرۡهِقَهُمَا طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗا
(Dūtarē), avaru nim'moḍane ‘jhalkarnain’ kuritu vicārisuttāre. Hēḷiri; nānidō avara viṣayavannu nimage kēḷisuttēne
Surah Al-Kahf, Verse 80
فَأَرَدۡنَآ أَن يُبۡدِلَهُمَا رَبُّهُمَا خَيۡرٗا مِّنۡهُ زَكَوٰةٗ وَأَقۡرَبَ رُحۡمٗا
nāvu avarige bhūmiyalli bhārī adhikāravannu nīḍiddevu mattu ella bageya sampatsādhanagaḷannu odagisiddevu
Surah Al-Kahf, Verse 81
وَأَمَّا ٱلۡجِدَارُ فَكَانَ لِغُلَٰمَيۡنِ يَتِيمَيۡنِ فِي ٱلۡمَدِينَةِ وَكَانَ تَحۡتَهُۥ كَنزٞ لَّهُمَا وَكَانَ أَبُوهُمَا صَٰلِحٗا فَأَرَادَ رَبُّكَ أَن يَبۡلُغَآ أَشُدَّهُمَا وَيَسۡتَخۡرِجَا كَنزَهُمَا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ وَمَا فَعَلۡتُهُۥ عَنۡ أَمۡرِيۚ ذَٰلِكَ تَأۡوِيلُ مَا لَمۡ تَسۡطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرٗا
om'me avaru, ondu sādhanegāgi horaṭaru
Surah Al-Kahf, Verse 82
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَن ذِي ٱلۡقَرۡنَيۡنِۖ قُلۡ سَأَتۡلُواْ عَلَيۡكُم مِّنۡهُ ذِكۡرًا
konege avaru, sūryanu astamisuva sthaḷavannu talupidaru. Adu kesaru tumbida ondu cilumeyalli muḷuguvudannu avaru kaṇḍaru. Alli avarige ondu janāṅgavu sikkitu. Nāvu hēḷidevu; ō jhalkarnain, nīnu avarannu daṇḍisabahudu athavā avara jote saujan'yada vartaneyannū tōrabahudu
Surah Al-Kahf, Verse 83
إِنَّا مَكَّنَّا لَهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِن كُلِّ شَيۡءٖ سَبَبٗا
avaru hēḷidaru; akramavesagidātanannu nāvu śikṣisuvevu mattu ā baḷika avanannu tanna oḍeyana baḷige maraḷisalādāga avanu ātanige tumbā ugra śikṣeyannu nīḍuvanu
Surah Al-Kahf, Verse 84
فَأَتۡبَعَ سَبَبًا
innu, viśvāsaviṭṭu, satkarma māḍuvātanige (allāhana baḷi) atyuttama pratiphalavide. Jotege, nāvū ātanondige saumyavāgi vartisuvevu
Surah Al-Kahf, Verse 85
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَغۡرِبَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَغۡرُبُ فِي عَيۡنٍ حَمِئَةٖ وَوَجَدَ عِندَهَا قَوۡمٗاۖ قُلۡنَا يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِمَّآ أَن تُعَذِّبَ وَإِمَّآ أَن تَتَّخِذَ فِيهِمۡ حُسۡنٗا
ā baḷika avaru innondu sādhanegāgi horaṭaru
Surah Al-Kahf, Verse 86
قَالَ أَمَّا مَن ظَلَمَ فَسَوۡفَ نُعَذِّبُهُۥ ثُمَّ يُرَدُّ إِلَىٰ رَبِّهِۦ فَيُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا نُّكۡرٗا
konege avaru, sūryanu udayisuva sthaḷavannu talupidaru mattu alli adu, janāṅgavondara mēle udayisuvudannu kaṇḍaru. Sūryaninda mareyāguvudakke yāvudē āśrayavannu nāvu ā janāṅgadavarige odagisiralilla
Surah Al-Kahf, Verse 87
وَأَمَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُۥ جَزَآءً ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَسَنَقُولُ لَهُۥ مِنۡ أَمۡرِنَا يُسۡرٗا
hīgittu avara sthiti. Atta, avara (jhalkarnainra) baḷi ēnittembudu namage cennāgi tiḷidittu
Surah Al-Kahf, Verse 88
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
avaru mattondu sādhanegāgi horaṭaru
Surah Al-Kahf, Verse 89
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَطۡلِعَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَطۡلُعُ عَلَىٰ قَوۡمٖ لَّمۡ نَجۡعَل لَّهُم مِّن دُونِهَا سِتۡرٗا
konege avaru eraḍu parvatagaḷa naḍuve idda sthaḷavannu talupidaru mattu averaḍara naḍuve ondu janāṅgavannu kaṇḍaru. Avarige yāva mātū arthavāguttiralilla
Surah Al-Kahf, Verse 90
كَذَٰلِكَۖ وَقَدۡ أَحَطۡنَا بِمَا لَدَيۡهِ خُبۡرٗا
avaru (ā nāḍinavaru) hēḷidaru; ō jhalkarnain, yājūj mattu mājūj bhūmiyalli aśānti habbuttiddāre. Nāvu nimage śulka nīḍidare nīvu nam'ma hāgū avara naḍuve ondu gōḍeyannu nirmisuvirā
Surah Al-Kahf, Verse 91
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
Avaru hēḷidaru; ‘‘nanage nanna oḍeyanu dhārāḷa koḍugegaḷannu nīḍiddāne. Nīvu jana balada mūlaka nanage neravāgiri. Nānu nim'ma hāgū avara naḍuve ondu taḍegōḍeyannu nirmisuvenu.’’
Surah Al-Kahf, Verse 92
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ بَيۡنَ ٱلسَّدَّيۡنِ وَجَدَ مِن دُونِهِمَا قَوۡمٗا لَّا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ قَوۡلٗا
‘‘Nīvu nanage ukkina hāḷegaḷannu tandu koḍiri.’’ Hīge, avaru eraḍu parvatagaḷa naḍuvaṇa antaravannu muccida baḷika, ‘‘idannu cennāgi urisiri’’ endu ādēśisidaru. Konege avaru adannu beṅkiyāgisidaru. Āga avaru, ‘‘īga nanna baḷige karagida tāmravannu tanniri, nānu adannu idara mēle suriyuttēne’’ endaru
Surah Al-Kahf, Verse 93
قَالُواْ يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِنَّ يَأۡجُوجَ وَمَأۡجُوجَ مُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَهَلۡ نَجۡعَلُ لَكَ خَرۡجًا عَلَىٰٓ أَن تَجۡعَلَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَهُمۡ سَدّٗا
avarige (yājūj, mājūj mattu avara paḍegaḷige) adara mēle hatti baralikkāgali, adaralli kanna koreyalikkāgali sādhyaviralilla
Surah Al-Kahf, Verse 94
قَالَ مَا مَكَّنِّي فِيهِ رَبِّي خَيۡرٞ فَأَعِينُونِي بِقُوَّةٍ أَجۡعَلۡ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُمۡ رَدۡمًا
avaru (jhul karnain) hēḷidaru; idellā nanna oḍeyana kr̥pe. Avana vāgdānita samaya bandāga avanu idannellā nelasama goḷisibiḍuvanu mattu nanna oḍeyana vāgdāna khaṇḍita satyavāgiruttade
Surah Al-Kahf, Verse 95
ءَاتُونِي زُبَرَ ٱلۡحَدِيدِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا سَاوَىٰ بَيۡنَ ٱلصَّدَفَيۡنِ قَالَ ٱنفُخُواْۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَعَلَهُۥ نَارٗا قَالَ ءَاتُونِيٓ أُفۡرِغۡ عَلَيۡهِ قِطۡرٗا
mattu ā dina nāvu janarannu biṭṭu biḍuvevu. Avaru alegaḷante paraspara gharṣisuvaru. Konege kahaḷeyannu ūdalāguvudu. Mattu nāvu avarellarannū oṭṭu sērisuvevu
Surah Al-Kahf, Verse 96
فَمَا ٱسۡطَٰعُوٓاْ أَن يَظۡهَرُوهُ وَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ لَهُۥ نَقۡبٗا
ā dina nāvu narakavannu dhikkārigaḷa mundeyē tandiḍuvevu
Surah Al-Kahf, Verse 97
قَالَ هَٰذَا رَحۡمَةٞ مِّن رَّبِّيۖ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ رَبِّي جَعَلَهُۥ دَكَّآءَۖ وَكَانَ وَعۡدُ رَبِّي حَقّٗا
nam'ma upadēśagaḷa pālige avara kaṇṇugaḷa mēle tere biddittu mattu ēnannū kēḷuva sāmarthya avaralliralilla
Surah Al-Kahf, Verse 98
۞وَتَرَكۡنَا بَعۡضَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ يَمُوجُ فِي بَعۡضٖۖ وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَجَمَعۡنَٰهُمۡ جَمۡعٗا
dhikkārigaḷēnu, nanna badalige nanna dāsarannē tam'ma rakṣakarāgisikoḷḷabahudu endu koṇḍiruvarē? Khaṇḍitavāgiyū ī dhikkārigaḷa ātithyakkāgiyē nānu narakavannu sid'dhagoḷisiṭṭiddēne
Surah Al-Kahf, Verse 99
وَعَرَضۡنَا جَهَنَّمَ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡكَٰفِرِينَ عَرۡضًا
hēḷiri; karmagaḷa dr̥ṣṭiyinda atyadhika naṣṭadalliruvavaru yārendu nāvu nimage tiḷisabēkē
Surah Al-Kahf, Verse 100
ٱلَّذِينَ كَانَتۡ أَعۡيُنُهُمۡ فِي غِطَآءٍ عَن ذِكۡرِي وَكَانُواْ لَا يَسۡتَطِيعُونَ سَمۡعًا
avara śramavellavū ī lōkada badukigāgi vyarthavāyitu. Ādarū avaru tāvu bhārī satkāryagaḷannē māḍuttiddēve endu koṇḍiddaru
Surah Al-Kahf, Verse 101
أَفَحَسِبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَن يَتَّخِذُواْ عِبَادِي مِن دُونِيٓ أَوۡلِيَآءَۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ نُزُلٗا
Avarē, tam'ma oḍeyana vacanagaḷannu hāgū ātanannu bhēṭiyāgalikkide embudannu dhikkarisidavaru. Avara karmagaḷellavū vyarthavādavu mattu punarut'thāna dina nāvu avarige (avara karmagaḷige) yāva mān'yateyannū nīḍalārevu
Surah Al-Kahf, Verse 102
قُلۡ هَلۡ نُنَبِّئُكُم بِٱلۡأَخۡسَرِينَ أَعۡمَٰلًا
avaru (satyavannu) dhikkarisiddakkāgi mattu nanna vacanagaḷannū nanna dūtarannū kēvala tamāṣeyāgi parigaṇisiddakkāgi, ī narakavē avarigiruva pratiphalavāgide
Surah Al-Kahf, Verse 103
ٱلَّذِينَ ضَلَّ سَعۡيُهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُمۡ يَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ يُحۡسِنُونَ صُنۡعًا
innu, dharmadalli nambike iṭṭu satkarmagaḷannu māḍidavara ātithyakkāgi phirdausna (atyunnata svargada) tōṭagaḷive
Surah Al-Kahf, Verse 104
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَلِقَآئِهِۦ فَحَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَلَا نُقِيمُ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَزۡنٗا
avaru avugaḷalli sadākāla iruvaru mattu avaru allinda yāvudē vargāvaṇeyannu bayasalāraru
Surah Al-Kahf, Verse 105
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُمۡ جَهَنَّمُ بِمَا كَفَرُواْ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَرُسُلِي هُزُوًا
hēḷiri; ondu vēḷe nanna oḍeyana vacanagaḷigāgi (avugaḷannu dākhalisalikkāgi), sāgaravē maśiyāgi biṭṭarū, nanna oḍeyana vacanagaḷu mugiyuva munnavē sāgaravu oṇagi hōdītu – adara neravigāgi nāvu antahadē innondu sāgaravannu tandarū sariyē
Surah Al-Kahf, Verse 106
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَانَتۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡفِرۡدَوۡسِ نُزُلًا
(dūtarē), hēḷiri; nānantu nim'mante obba mānava mātranāgiddēne. Pūjegar'hanāda nim'ma dēvanu obbanu mātranendu nanage divyasandēśavannu nīḍalāgide. Innu, tanna oḍeyanannu bhēṭiyāgalikkide emba nirīkṣe uḷḷavanu, oḷḷeya kelasavannē māḍali mattu tanna oḍeyana pūjeyalli bēre yārannū pālugoḷisadirali
Surah Al-Kahf, Verse 107
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يَبۡغُونَ عَنۡهَا حِوَلٗا
kāph hā yā ain svād
Surah Al-Kahf, Verse 108
قُل لَّوۡ كَانَ ٱلۡبَحۡرُ مِدَادٗا لِّكَلِمَٰتِ رَبِّي لَنَفِدَ ٱلۡبَحۡرُ قَبۡلَ أَن تَنفَدَ كَلِمَٰتُ رَبِّي وَلَوۡ جِئۡنَا بِمِثۡلِهِۦ مَدَدٗا
idu nim'ma oḍeyanu, tanna dāsa jhakariyyara mēle tōrida anugrahada prastāpa
Surah Al-Kahf, Verse 109
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ فَمَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ رَبِّهِۦ فَلۡيَعۡمَلۡ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَلَا يُشۡرِكۡ بِعِبَادَةِ رَبِّهِۦٓ أَحَدَۢا
avaru meludaniyalli tam'ma oḍeyanige more iṭṭaru
Surah Al-Kahf, Verse 110