Surah Maryam - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
كٓهيعٓصٓ
Kāpha. Hā. Yā. Ē̔aina. Śvāda
Surah Maryam, Verse 1
ذِكۡرُ رَحۡمَتِ رَبِّكَ عَبۡدَهُۥ زَكَرِيَّآ
Hā ullēkha āhē tumacyā pālanakartyācyā tyā kr̥pēcā, jī tyānē āpalē dāsa jakariyāvara kēlī hōtī
Surah Maryam, Verse 2
إِذۡ نَادَىٰ رَبَّهُۥ نِدَآءً خَفِيّٗا
Jēvhā tyānnī āpalyā pālanakartyājavaḷa gupacupa rityā prārthanā kēlī
Surah Maryam, Verse 3
قَالَ رَبِّ إِنِّي وَهَنَ ٱلۡعَظۡمُ مِنِّي وَٱشۡتَعَلَ ٱلرَّأۡسُ شَيۡبٗا وَلَمۡ أَكُنۢ بِدُعَآئِكَ رَبِّ شَقِيّٗا
Mhaṇālē hē mājhyā pālanakartyā mājhī hāḍē kamakuvata jhālī āhēta āṇi ḍōkē mhātārapaṇāmuḷē bhaḍakalē āhē, parantu mī kadhīhī tujhyājavaḷa du'ā (prārthanā) karūna van̄cita rāhilō nāhī
Surah Maryam, Verse 4
وَإِنِّي خِفۡتُ ٱلۡمَوَٰلِيَ مِن وَرَآءِي وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا فَهَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا
Āṇi malā āpalyā (mr̥tyu) nantara, āpalyā javaḷacyā nātēvā'īkān̄cē bhaya āhē. Mājhī patnī dēkhīla vān̄jha āhē, paṇa tarīhī tū malā āpalyātarphē vārasa pradāna kara
Surah Maryam, Verse 5
يَرِثُنِي وَيَرِثُ مِنۡ ءَالِ يَعۡقُوبَۖ وَٱجۡعَلۡهُ رَبِّ رَضِيّٗا
Jō mājhāhī vārasa asēla āṇi yākūbacyā vanśācāhī vārasa, āṇi hē mājhyā pālanakartyā! Tū tyālā āpalā āvaḍatā dāsa banava
Surah Maryam, Verse 6
يَٰزَكَرِيَّآ إِنَّا نُبَشِّرُكَ بِغُلَٰمٍ ٱسۡمُهُۥ يَحۡيَىٰ لَمۡ نَجۡعَل لَّهُۥ مِن قَبۡلُ سَمِيّٗا
Hē jakariyā! Āmhī tumhālā ēkā putrā (cyā prāptī) cī khūśakhabara dētō, jyācē nāva yahayā āhē. Āmhī tyān̄cyāpūrvī yā nāvāsārakhē nāva kōṇālāhī dilē nāhī
Surah Maryam, Verse 7
قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَكَانَتِ ٱمۡرَأَتِي عَاقِرٗا وَقَدۡ بَلَغۡتُ مِنَ ٱلۡكِبَرِ عِتِيّٗا
(Jakariyā) mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Malā putra kasā barē hō'īla, mājhī patnī vān̄jha āṇi mī svataḥ mhātārapaṇācyā atiśaya kamakuvata avasthēsa pōhōcalō āhē
Surah Maryam, Verse 8
قَالَ كَذَٰلِكَ قَالَ رَبُّكَ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞ وَقَدۡ خَلَقۡتُكَ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ تَكُ شَيۡـٔٗا
Ādēśa jhālā kī (vāyadā) aśāca prakārē pūrṇa jhālā. Tumacyā pālanakartyānē pharmāvilē āhē kī mājhyākaritā tara hē agadī sōpē āhē āṇi tumhī svataḥ jēvhā kāhīca navhatā, mī tumhālā nirmāṇa kēlē āhē
Surah Maryam, Verse 9
قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَ لَيَالٖ سَوِيّٗا
(Jakariyā) mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Mājhyāsāṭhī ēkhādī niśāṇī nirdhārīta kara, ādēśa dilā kī tumacyāsāṭhī niśāṇī hī kī prakr̥tī dhaḍadhākaṭa asatānāhī tumhī tīna rātrī paryanta kōṇatyāhī māṇasāśī bōlū śakaṇāra nāhīta
Surah Maryam, Verse 10
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ مِنَ ٱلۡمِحۡرَابِ فَأَوۡحَىٰٓ إِلَيۡهِمۡ أَن سَبِّحُواْ بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
Ātā jakariyā āpalyā khōlī (hujaṟyā) cyā bāhēra yē'ūna āpalyā janasamūhājavaḷa yē'ūna tyānnā iśārā karatāta kī tumhī sakāḷa-sandhyākāḷa allāhacī pavitratā varṇana karā
Surah Maryam, Verse 11
يَٰيَحۡيَىٰ خُذِ ٱلۡكِتَٰبَ بِقُوَّةٖۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ ٱلۡحُكۡمَ صَبِيّٗا
Hē yahayā! (Mājhyā) granthāvara āpalī pakaḍa majabūta rākhā āṇi āmhī yahayālā bālapaṇāpāsūnaca jñāna pradāna kēlē
Surah Maryam, Verse 12
وَحَنَانٗا مِّن لَّدُنَّا وَزَكَوٰةٗۖ وَكَانَ تَقِيّٗا
Āṇi āpalyākaḍūna dayā-kr̥pā āṇi pavitratā dēkhīla, tō allāhacē bhaya rākhūna vāgaṇārā manuṣya hōtā
Surah Maryam, Verse 13
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَيۡهِ وَلَمۡ يَكُن جَبَّارًا عَصِيّٗا
Āṇi āpalyā mātā-pityāśī nēka-sadācārī hōtā, tō kaṭhōra āṇi gunhēgāra navhatā
Surah Maryam, Verse 14
وَسَلَٰمٌ عَلَيۡهِ يَوۡمَ وُلِدَ وَيَوۡمَ يَمُوتُ وَيَوۡمَ يُبۡعَثُ حَيّٗا
Tyācyāvara salāmatī āhē, jyā divaśī tyānē janma ghētalā āṇi jyā divaśī tō maraṇa pāvēla, āṇi jyā divaśī tō jivanta karūna uṭhavilā jā'īla
Surah Maryam, Verse 15
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مَرۡيَمَ إِذِ ٱنتَبَذَتۡ مِنۡ أَهۡلِهَا مَكَانٗا شَرۡقِيّٗا
Yā granthāta mariyamacyā vr̥ttāntācāhī ullēkha karā, jēvhā tyānnī āpalyā kuṭumbācyā lōkāmpāsūna vēgaḷē hō'ūna pūrvēkaḍē ēkāntavāsa patkaralā
Surah Maryam, Verse 16
فَٱتَّخَذَتۡ مِن دُونِهِمۡ حِجَابٗا فَأَرۡسَلۡنَآ إِلَيۡهَا رُوحَنَا فَتَمَثَّلَ لَهَا بَشَرٗا سَوِيّٗا
Āṇi tyā lōkāmpāsūna āḍa-paḍadā kēlā, maga āmhī ticyājavaḷa āpalā ātmā (jibrīla alē.) Pāṭhavilā, tara tō ticyāsamōra sampūrṇa mānava rūpāta prakaṭa jhālā
Surah Maryam, Verse 17
قَالَتۡ إِنِّيٓ أَعُوذُ بِٱلرَّحۡمَٰنِ مِنكَ إِن كُنتَ تَقِيّٗا
Tī mhaṇālī, mī tujhyāpāsūna rahamāna (dayāvāna allāha) cē śaraṇa māgatē, jara tū thōḍāsāhī allāhacē bhaya rākhaṇārā āhēsa
Surah Maryam, Verse 18
قَالَ إِنَّمَآ أَنَا۠ رَسُولُ رَبِّكِ لِأَهَبَ لَكِ غُلَٰمٗا زَكِيّٗا
Tō mhaṇālā, mī allāhatarphē pāṭhavilā gēlēlā rasūla (prēṣita) āhē, tulā ēka pavitra putra dēṇyāsāṭhī ālō āhē
Surah Maryam, Verse 19
قَالَتۡ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞ وَلَمۡ أَكُ بَغِيّٗا
Tī mhaṇālī, malā putra kasā barē hō'ū śakatō? Malā tara ēkhādyā puruṣācā hāta dēkhīla lāgalā nāhī, āṇi nā mī durācārī āhē
Surah Maryam, Verse 20
قَالَ كَذَٰلِكِ قَالَ رَبُّكِ هُوَ عَلَيَّ هَيِّنٞۖ وَلِنَجۡعَلَهُۥٓ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِ وَرَحۡمَةٗ مِّنَّاۚ وَكَانَ أَمۡرٗا مَّقۡضِيّٗا
Tō mhaṇālā, pharmāna tara hēca āhē. (Parantu) tumacyā pālanakartyācā ādēśa āhē kī tē mājhyāsāṭhī phāraca sōpē āhē. Āmhī tara tyālā lōkānsāṭhī ēka niśāṇī1 banavū āṇi āpalī khāsa dayā hī tara ēka niścita aśī gōṣṭa āhē
Surah Maryam, Verse 21
۞فَحَمَلَتۡهُ فَٱنتَبَذَتۡ بِهِۦ مَكَانٗا قَصِيّٗا
Maga tī garbhavatī jhālī āṇi yāca kāraṇāstava tī ēkāgracitta hō'ūna ēkā dūracyā ṭhikāṇī nighūna gēlī
Surah Maryam, Verse 22
فَأَجَآءَهَا ٱلۡمَخَاضُ إِلَىٰ جِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ قَالَتۡ يَٰلَيۡتَنِي مِتُّ قَبۡلَ هَٰذَا وَكُنتُ نَسۡيٗا مَّنسِيّٗا
Maga prasava-pīḍā tilā ēkā khajūrīcyā jhāḍākhālī ghē'ūna ālī āṇi ticyā tōṇḍūna nighālē, arērē! Mī yāpūrvī mēlī asatī āṇi lōkānnā mājhā agadī visara paḍalā asatā
Surah Maryam, Verse 23
فَنَادَىٰهَا مِن تَحۡتِهَآ أَلَّا تَحۡزَنِي قَدۡ جَعَلَ رَبُّكِ تَحۡتَكِ سَرِيّٗا
Tēvaḍhyāta tilā utārākaḍūna hāka aikū ālī kī, nirāśa hō'ū nakōsa, tujhyā pālanakartyānē tujhyā pāyākhālī ēka jharā pravāhīta kēlā āhē
Surah Maryam, Verse 24
وَهُزِّيٓ إِلَيۡكِ بِجِذۡعِ ٱلنَّخۡلَةِ تُسَٰقِطۡ عَلَيۡكِ رُطَبٗا جَنِيّٗا
Āṇi tyā khajurīcyā jhāḍācyā phāndīlā āpalyākaḍē halava. Tī tujhyāsamōra tājyā pikalēlyā khajurī pāḍīla
Surah Maryam, Verse 25
فَكُلِي وَٱشۡرَبِي وَقَرِّي عَيۡنٗاۖ فَإِمَّا تَرَيِنَّ مِنَ ٱلۡبَشَرِ أَحَدٗا فَقُولِيٓ إِنِّي نَذَرۡتُ لِلرَّحۡمَٰنِ صَوۡمٗا فَلَنۡ أُكَلِّمَ ٱلۡيَوۡمَ إِنسِيّٗا
Ātā nirdhāsta hō'ūna khā āṇi pī āṇi ḍōḷē thaṇḍa rākha, jara tulā ēkhādā manuṣya disalā tara sāṅga kī mī dayāvāna allāhacyā nāvānē rōjā (upavāsa) ṭhēvalā āhē. Āja mī kōṇatyāhī māṇasāśī bōlaṇāra nāhī
Surah Maryam, Verse 26
فَأَتَتۡ بِهِۦ قَوۡمَهَا تَحۡمِلُهُۥۖ قَالُواْ يَٰمَرۡيَمُ لَقَدۡ جِئۡتِ شَيۡـٔٗا فَرِيّٗا
Ātā (hajarata īsā) yānnā ghē'ūna tī āpalyā lōkāmmadhyē ālī. Sarvajaṇa mhaṇālē, mariyama, tū mōṭhē vā'īṭa kr̥tya kēlēsa
Surah Maryam, Verse 27
يَـٰٓأُخۡتَ هَٰرُونَ مَا كَانَ أَبُوكِ ٱمۡرَأَ سَوۡءٖ وَمَا كَانَتۡ أُمُّكِ بَغِيّٗا
Hē hārunacyā bahiṇī! Nā tara tujhā pitā vā'īṭa māṇūsa hōtā, āṇi nā tujhī ā'ī durācārī hōtī
Surah Maryam, Verse 28
فَأَشَارَتۡ إِلَيۡهِۖ قَالُواْ كَيۡفَ نُكَلِّمُ مَن كَانَ فِي ٱلۡمَهۡدِ صَبِيّٗا
(Mariyamanē) āpalyā bāḷākaḍē iśārā kēlā, sarva mhaṇū lāgalē, ātā kuśīta asalēlyā bāḷāśī āmhī bōlaṇāra tarī kasē
Surah Maryam, Verse 29
قَالَ إِنِّي عَبۡدُ ٱللَّهِ ءَاتَىٰنِيَ ٱلۡكِتَٰبَ وَجَعَلَنِي نَبِيّٗا
(Bāḷa) udgāralē, mī sarvaśrēṣṭha allāhacā dāsa āhē. Tyānē malā grantha pradāna kēlā āhē āṇi malā āpalā paigambara (dūta) banavilē āhē
Surah Maryam, Verse 30
وَجَعَلَنِي مُبَارَكًا أَيۡنَ مَا كُنتُ وَأَوۡصَٰنِي بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ مَا دُمۡتُ حَيّٗا
Āṇi tyānē malā śubha maṅgaladāyī banavilē āhē, jithē dēkhīla mī rāhīna āṇi jōparyanta mī jivanta rāhīna tōparyanta tyānē malā namāja āṇi jakātacā ādēśa dilā āhē
Surah Maryam, Verse 31
وَبَرَّۢا بِوَٰلِدَتِي وَلَمۡ يَجۡعَلۡنِي جَبَّارٗا شَقِيّٗا
Āṇi tyānē malā āpalyā mātēcā sēvaka banavilē āhē āṇi malā kaṭhōra āṇi durdaivī kēlē nāhī
Surah Maryam, Verse 32
وَٱلسَّلَٰمُ عَلَيَّ يَوۡمَ وُلِدتُّ وَيَوۡمَ أَمُوتُ وَيَوۡمَ أُبۡعَثُ حَيّٗا
Āṇi mājhyāvara mājhyā janmācyā divaśī āṇi mājhyā mr̥tyucyā divaśī āṇi jyā divaśī mī dusaṟyāndā ubhā kēlā jā'īna, mājhyāvara śāntī-salāmatī āhē
Surah Maryam, Verse 33
ذَٰلِكَ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَۖ قَوۡلَ ٱلۡحَقِّ ٱلَّذِي فِيهِ يَمۡتَرُونَ
Hī āhē saccī kahāṇī mariyamacā putra īsācī. Hīca tī satya gōṣṭahōya, jyābābata lōka sanśayāta paḍalē āhēta
Surah Maryam, Verse 34
مَا كَانَ لِلَّهِ أَن يَتَّخِذَ مِن وَلَدٖۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
Allāhakaritā santatī asaṇē ucita nāhī tō tara atiśaya pavitra āhē tō jēvhā ēkhādyā kāmācā saṅkalpa karatō tēvhā tyāsāṭhī mhaṇatō hō'ūna jā āṇi tyā kṣaṇī tē ghaḍūna yētē
Surah Maryam, Verse 35
وَإِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ
Āṇi mājhā āṇi tumhā sarvān̄cā pālanakartā allāhaca āhē. Tēvhā tumhī sarva tyācīca upāsanā karā, hāca saraḷa mārga āhē
Surah Maryam, Verse 36
فَٱخۡتَلَفَ ٱلۡأَحۡزَابُ مِنۢ بَيۡنِهِمۡۖ فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ مِن مَّشۡهَدِ يَوۡمٍ عَظِيمٍ
Maga (hē) gaṭa āpasāta matabhēda karū lāgalē. Tathāpi kāphirānsāṭhī duḥkha āhē ēkā bhayaṅkara divasācyā yēṇyānē
Surah Maryam, Verse 37
أَسۡمِعۡ بِهِمۡ وَأَبۡصِرۡ يَوۡمَ يَأۡتُونَنَا لَٰكِنِ ٱلظَّـٰلِمُونَ ٱلۡيَوۡمَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Kitī cāṅgalē pāhaṇārē aikaṇārē asatīla tyā divaśī, jēvhā āmacyāsamōra hajara hōtīla, parantu āja tara hē atyācārī lōka ughaḍa aśā mārgabhraṣṭatēta paḍalē āhēta
Surah Maryam, Verse 38
وَأَنذِرۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡحَسۡرَةِ إِذۡ قُضِيَ ٱلۡأَمۡرُ وَهُمۡ فِي غَفۡلَةٖ وَهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Āṇi tumhī tyānnā yā duḥkha āṇi nirāśēcyā divasācē bhaya aikavā jēvhā kārya pūrṇatvāsa pōhacavilē jā'īla āṇi hē lōka gaphalatīta āṇi bē'īmānītaca paḍūna rāhatīla
Surah Maryam, Verse 39
إِنَّا نَحۡنُ نَرِثُ ٱلۡأَرۡضَ وَمَنۡ عَلَيۡهَا وَإِلَيۡنَا يُرۡجَعُونَ
Niḥsanśaya, dharatīcē āṇi dharatīvara rāhaṇāṟyān̄cē vārasa āmhīca asaṇāra āṇi samasta lōka āmacyācakaḍē paratavūna āṇalē jātīla
Surah Maryam, Verse 40
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِبۡرَٰهِيمَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيًّا
Yā granthāta ibrāhīma (cyā vr̥ttāntā) cā ullēkha karā. Niḥsanśaya tē mōṭhē saccē paigambara (īśadūta) hōtē
Surah Maryam, Verse 41
إِذۡ قَالَ لِأَبِيهِ يَـٰٓأَبَتِ لِمَ تَعۡبُدُ مَا لَا يَسۡمَعُ وَلَا يُبۡصِرُ وَلَا يُغۡنِي عَنكَ شَيۡـٔٗا
Jēvhā tē āpalyā pityāsa mhaṇālē, hē pitā! Tumhī aśān̄cī upāsanā kā karīta āhāta jē nā aikū śakatīla, nā pāhū śakatīla āṇi nā tumhālā kasalāhī lābha pōhacavū śakatīla
Surah Maryam, Verse 42
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّي قَدۡ جَآءَنِي مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَمۡ يَأۡتِكَ فَٱتَّبِعۡنِيٓ أَهۡدِكَ صِرَٰطٗا سَوِيّٗا
Hē (mājhyā priya) pitā! (Tumhī pāhā) mājhyājavaḷa tē jñāna ālē āhē jē tumacyājavaḷa ālēca nāhī, tēvhā tumhī mājhēca mhaṇaṇē mān'ya karā mī agadī saraḷa mārgākaḍē tumacē mārgadarśana karīna
Surah Maryam, Verse 43
يَـٰٓأَبَتِ لَا تَعۡبُدِ ٱلشَّيۡطَٰنَۖ إِنَّ ٱلشَّيۡطَٰنَ كَانَ لِلرَّحۡمَٰنِ عَصِيّٗا
Hē mājhyā pityā! Tumhī saitānācī upāsanā karaṇyāpāsūna thāmbā saitāna tara dayāḷū āṇi kr̥pāḷū allāhacī khūpa avajñā karaṇārā āhē
Surah Maryam, Verse 44
يَـٰٓأَبَتِ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يَمَسَّكَ عَذَابٞ مِّنَ ٱلرَّحۡمَٰنِ فَتَكُونَ لِلشَّيۡطَٰنِ وَلِيّٗا
Hē pitā! Malā bhaya vāṭatē kī kadācita tumacyāvara allāhacī ēkhādī śikṣā yātanā na yē'ūna kōsaḷāvī kī (jyāmuḷē) tumhī saitānācē mitra banāvē
Surah Maryam, Verse 45
قَالَ أَرَاغِبٌ أَنتَ عَنۡ ءَالِهَتِي يَـٰٓإِبۡرَٰهِيمُۖ لَئِن لَّمۡ تَنتَهِ لَأَرۡجُمَنَّكَۖ وَٱهۡجُرۡنِي مَلِيّٗا
(Pityānē) uttara dilē, hē ibrāhīma! Kāya tū āmacyā upāsyāmpāsūna tōṇḍa phiravita āhēsa? (Aika) jara tū asē karaṇē thāmbavilē nāhī tara mī tulā dagaḍānnī (ṭhēcūna) māruna ṭākīna, jā ēkā dīrgha mudatāparyanta mājhyāpāsūna vēgaḷāca rāhā
Surah Maryam, Verse 46
قَالَ سَلَٰمٌ عَلَيۡكَۖ سَأَسۡتَغۡفِرُ لَكَ رَبِّيٓۖ إِنَّهُۥ كَانَ بِي حَفِيّٗا
(Ibrāhīma) mhaṇālē, ṭhīka āhē. Salāma asō tumacyāvara mī tara āpalyā pālanakartyājavaḷa tumacyāsāṭhī māphīcī du'ā (prārthanā) karīta rāhīna. Tō mājhyāvara atiśaya jāsta mēharabānī karīta āhē
Surah Maryam, Verse 47
وَأَعۡتَزِلُكُمۡ وَمَا تَدۡعُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَأَدۡعُواْ رَبِّي عَسَىٰٓ أَلَّآ أَكُونَ بِدُعَآءِ رَبِّي شَقِيّٗا
Āṇi mī tara tumhālāhī āṇi jyānnā jyānnā tumhī allāhaśivāya pukāratā tyānnā (sarvānnā) hī sōḍata āhē. Mī phakta āpalyā pālanakartyālā pukārita rāhīna. Malā pūrṇa viśvāsa āhē kī mī āpalyā pālanakartyājavaḷa du'ā (prārthanā) karaṇyāta asaphala rāhaṇāra nāhī
Surah Maryam, Verse 48
فَلَمَّا ٱعۡتَزَلَهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَهَبۡنَا لَهُۥٓ إِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَۖ وَكُلّٗا جَعَلۡنَا نَبِيّٗا
Jēvhā (ibrāhīma yānnī) tyā sarvān̄cā āṇi allāhaśivāya tyān̄cyā sarva upāsyān̄cā tyāga kēlā, tēvhā āmhī tyānnā isahāka āṇi yākūba pradāna kēlē āṇi pratyēkālā paigambara banavilē
Surah Maryam, Verse 49
وَوَهَبۡنَا لَهُم مِّن رَّحۡمَتِنَا وَجَعَلۡنَا لَهُمۡ لِسَانَ صِدۡقٍ عَلِيّٗا
Āṇi tyā sarvānnā āmhī āpalī bharapūra dayā-kr̥pā pradāna kēlī āṇi āmhī tyān̄cyā saccā vāyadyālā bulanda darjā dilā
Surah Maryam, Verse 50
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ مُوسَىٰٓۚ إِنَّهُۥ كَانَ مُخۡلَصٗا وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
Yā granthāta mūsācāhī ullēkha karā, jō nivaḍalēlā āṇi rasūla āṇi nabī (paigambara) hōtā
Surah Maryam, Verse 51
وَنَٰدَيۡنَٰهُ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ ٱلۡأَيۡمَنِ وَقَرَّبۡنَٰهُ نَجِيّٗا
Āmhī tyānnā (mūsālā) tūra parvatācyā ujavyā kināṟyākaḍūna pukāralē āṇi kānagōṣṭī karīta tyānnā javaḷa kēlē
Surah Maryam, Verse 52
وَوَهَبۡنَا لَهُۥ مِن رَّحۡمَتِنَآ أَخَاهُ هَٰرُونَ نَبِيّٗا
Āṇi āpalyā viśēṣa dayā-kr̥pēnē tyān̄cā bhā'ū hāruna yānnāhī paigambara pada pradāna kēlē
Surah Maryam, Verse 53
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِسۡمَٰعِيلَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صَادِقَ ٱلۡوَعۡدِ وَكَانَ رَسُولٗا نَّبِيّٗا
Āṇi yā granthāta ismā'īla (cyā vr̥ttāntā) cāhī ullēkha karā. Tē vāyadyācē mōṭhē pakkē hōtē āṇi tē dēkhīla rasūla āṇi nabī hōtē
Surah Maryam, Verse 54
وَكَانَ يَأۡمُرُ أَهۡلَهُۥ بِٱلصَّلَوٰةِ وَٱلزَّكَوٰةِ وَكَانَ عِندَ رَبِّهِۦ مَرۡضِيّٗا
Āṇi tē āpalyā kuṭumbiyānnā satata namāja āṇi jakāta (dharmadānā) cā ādēśa dēta asata āṇi tē āpalyā pālanakartyācyā darabārāta priya āṇi pasanta kēlē gēlēlē hōtē
Surah Maryam, Verse 55
وَٱذۡكُرۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ إِدۡرِيسَۚ إِنَّهُۥ كَانَ صِدِّيقٗا نَّبِيّٗا
Āṇi yā granthāta idarīsacāhī ullēkha karā tē dēkhīla ēka saccē paigambara hōtē
Surah Maryam, Verse 56
وَرَفَعۡنَٰهُ مَكَانًا عَلِيًّا
Āmhī tyānnā mōṭhē ucca sthāna pradāna kēlē
Surah Maryam, Verse 57
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مِن ذُرِّيَّةِ ءَادَمَ وَمِمَّنۡ حَمَلۡنَا مَعَ نُوحٖ وَمِن ذُرِّيَّةِ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡرَـٰٓءِيلَ وَمِمَّنۡ هَدَيۡنَا وَٱجۡتَبَيۡنَآۚ إِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُ ٱلرَّحۡمَٰنِ خَرُّواْۤ سُجَّدٗاۤ وَبُكِيّٗا۩
Hēca tē paigambara hōtē, jyān̄cyāvara sarvaśrēṣṭha allāhanē dayā āṇi kr̥pā kēlī, jē ādamacyā santatīpaikī āhēta āṇi tyā lōkān̄cē vanśaja āhēta, jyānnā āmhī nūha yān̄cyāsōbata naukēta svāra kēlē hōtē āṇi ibrāhīma āṇi yākūbacyā santatīpaikī āṇi āmacyātarphē mārgadarśana lābhalēlē āṇi āmacyā priya lōkāmpaikī. Yān̄cyāsamōra jēvhā atiśaya dayāvāna allāhacyā āyatīn̄cē paṭhaṇa kēlē jāta asē, tē sajadā karīta āṇi khūpa raḍata va gayāvayā karīta khālī paḍata asata
Surah Maryam, Verse 58
۞فَخَلَفَ مِنۢ بَعۡدِهِمۡ خَلۡفٌ أَضَاعُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَٱتَّبَعُواْ ٱلشَّهَوَٰتِۖ فَسَوۡفَ يَلۡقَوۡنَ غَيًّا
Puḍhē tyān̄cyānantara asē kuputra janmāsa ālē kī tyānnī namāja barabāda kēlī āṇi manācyā icchā-ākāṅkṣān̄cyā māgē lāgalē. Yāstava tyān̄cē nukasāna tyān̄cyāsamōra yē'īla
Surah Maryam, Verse 59
إِلَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ شَيۡـٔٗا
Mātra tyān̄cyākhērīja, jē māphī māgatīla āṇi īmāna rākhatīla āṇi satkarmē karatīla asē lōka jannatamadhyē dākhala hōtīla āṇi tyān̄cyā hakkānnā kin̄citahī nukasāna pōhacavilē jāṇāra nāhī
Surah Maryam, Verse 60
جَنَّـٰتِ عَدۡنٍ ٱلَّتِي وَعَدَ ٱلرَّحۡمَٰنُ عِبَادَهُۥ بِٱلۡغَيۡبِۚ إِنَّهُۥ كَانَ وَعۡدُهُۥ مَأۡتِيّٗا
Nēhamī kāyama rāhaṇāṟyā jannatīmmadhyē jyān̄cyā aparōkṣa vāyadā dayāvāna allāhanē āpalyā dāsānnā dilā āhē. Niḥsanśaya, tyācā vāyadā pūrṇa jhālyāvinā rāhaṇāra nāhī
Surah Maryam, Verse 61
لَّا يَسۡمَعُونَ فِيهَا لَغۡوًا إِلَّا سَلَٰمٗاۖ وَلَهُمۡ رِزۡقُهُمۡ فِيهَا بُكۡرَةٗ وَعَشِيّٗا
Tyānnā tithē kōṇatīhī vyartha gōṣṭa aikāyalā miḷaṇāra nāhī, tē phakta salāmaca, salāma aikatīla tyān̄cyāsāṭhī sakāḷa-sandhyākāḷa tyān̄cī rōjī (anna-sāmugrī) asēla
Surah Maryam, Verse 62
تِلۡكَ ٱلۡجَنَّةُ ٱلَّتِي نُورِثُ مِنۡ عِبَادِنَا مَن كَانَ تَقِيّٗا
Hī āhē tī jannata jicā vārasa āmhī āpalyā dāsāmpaikī aśānnā banavitō, jē allāhacē bhaya bāḷagatāta
Surah Maryam, Verse 63
وَمَا نَتَنَزَّلُ إِلَّا بِأَمۡرِ رَبِّكَۖ لَهُۥ مَا بَيۡنَ أَيۡدِينَا وَمَا خَلۡفَنَا وَمَا بَيۡنَ ذَٰلِكَۚ وَمَا كَانَ رَبُّكَ نَسِيّٗا
Āmhī tumacyā pālanakartyācyā ādēśāvinā utaruca śakata nāhī, āmacyā puḍhē-māgē āṇi tyā daramyānacyā samasta vastū tyācyāca adhikārāta āhēta āṇi tumacā pālanakartā visaraṇārā nāhī
Surah Maryam, Verse 64
رَّبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَمَا بَيۡنَهُمَا فَٱعۡبُدۡهُ وَٱصۡطَبِرۡ لِعِبَٰدَتِهِۦۚ هَلۡ تَعۡلَمُ لَهُۥ سَمِيّٗا
Ākāśān̄cā āṇi jaminīcā āṇi jē kāhī tyān̄cyā daramyāna āhē tyā sarvān̄cā tōca svāmī āṇi pānalahāra āhē. Tumhī tyācīca upāsanā karā āṇi tyācyā upāsanēvara dr̥ḍha-majabūta vhā. Kāya tumacyā māhitīta tyācyāsārakhē nāva asalēlā (āṇi barōbarīcā) āṇakhī kōṇī āhē
Surah Maryam, Verse 65
وَيَقُولُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَءِذَا مَا مِتُّ لَسَوۡفَ أُخۡرَجُ حَيًّا
Āṇi manuṣya mhaṇatō kī jēvhā mī maraṇa pāvēla, tara kāya punhā jivanta karūna bāhēra kāḍhalā jā'īna
Surah Maryam, Verse 66
أَوَلَا يَذۡكُرُ ٱلۡإِنسَٰنُ أَنَّا خَلَقۡنَٰهُ مِن قَبۡلُ وَلَمۡ يَكُ شَيۡـٔٗا
Kāya hā manuṣya ēvaḍhēhī smaraṇāta rākhata nāhī kī āmhī tyālā yācyāpūrvī nirmāṇa kēlē, vāstavika tō kāhīca navhatā
Surah Maryam, Verse 67
فَوَرَبِّكَ لَنَحۡشُرَنَّهُمۡ وَٱلشَّيَٰطِينَ ثُمَّ لَنُحۡضِرَنَّهُمۡ حَوۡلَ جَهَنَّمَ جِثِيّٗا
Tumacyā pālanakartyācī śapatha! Āmhī tyānnā āṇi saitānānnā ēkatrita karūna niścitaca jahannamacyā cōhībājūlā guḍaghē ṭēkalēlyā avasthēta hajara karū
Surah Maryam, Verse 68
ثُمَّ لَنَنزِعَنَّ مِن كُلِّ شِيعَةٍ أَيُّهُمۡ أَشَدُّ عَلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ عِتِيّٗا
Maga āmhī pratyēka samūhāpāsūna tyānnā vēgaḷē kāḍhūna ubhē karū, jē atiśaya dayāvāna allāhapāsūna mōṭhī akaḍa dākhavita phirata hōtē
Surah Maryam, Verse 69
ثُمَّ لَنَحۡنُ أَعۡلَمُ بِٱلَّذِينَ هُمۡ أَوۡلَىٰ بِهَا صِلِيّٗا
Maga āmhī tyānnāhī cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jē jahannamamadhyē dākhala hōṇyāsa jāsta pātra āhēta
Surah Maryam, Verse 70
وَإِن مِّنكُمۡ إِلَّا وَارِدُهَاۚ كَانَ عَلَىٰ رَبِّكَ حَتۡمٗا مَّقۡضِيّٗا
Āṇi tumacyāpaikī pratyēkajaṇa tithē niścita hajara hōṇāra āhē. Hā tumacyā pālanakartyācā agadī aṭaḷa phaisalā āhē
Surah Maryam, Verse 71
ثُمَّ نُنَجِّي ٱلَّذِينَ ٱتَّقَواْ وَّنَذَرُ ٱلظَّـٰلِمِينَ فِيهَا جِثِيّٗا
Maga āmhī, āmacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna dūra rāhaṇāṟyānnā vācavūna ghē'ū āṇi julūma atyācāra karaṇāṟyānnā tyātaca guḍaghē ṭēkalēlyā avasthēta khālī paḍalēlē sōḍū
Surah Maryam, Verse 72
وَإِذَا تُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتُنَا بَيِّنَٰتٖ قَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لِلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَيُّ ٱلۡفَرِيقَيۡنِ خَيۡرٞ مَّقَامٗا وَأَحۡسَنُ نَدِيّٗا
Āṇi jēvhā tyān̄cyāsamōra āmacyā sāpha āṇi spaṣṭa āyatīn̄cē paṭhaṇa kēlē jātē, tēvhā kāphira lōka musalamānānnā mhaṇatāta, (sāṅgā) āmacyā-tumacyāta kōṇācā māna-martabā mōṭhā āhē āṇi kōṇācī sabhā śānadāra āhē
Surah Maryam, Verse 73
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هُمۡ أَحۡسَنُ أَثَٰثٗا وَرِءۡيٗا
Āṇi āmhī tara tyān̄cyāpūrvī anēka janasamūhānnā naṣṭa kēlē āhē jē sādhanasāmugrī āṇi nāvalaukikāta yān̄cyāhūna khūpa mōṭhē hōtē
Surah Maryam, Verse 74
قُلۡ مَن كَانَ فِي ٱلضَّلَٰلَةِ فَلۡيَمۡدُدۡ لَهُ ٱلرَّحۡمَٰنُ مَدًّاۚ حَتَّىٰٓ إِذَا رَأَوۡاْ مَا يُوعَدُونَ إِمَّا ٱلۡعَذَابَ وَإِمَّا ٱلسَّاعَةَ فَسَيَعۡلَمُونَ مَنۡ هُوَ شَرّٞ مَّكَانٗا وَأَضۡعَفُ جُندٗا
Sāṅgā, jō mārgabhraṣṭatēta asatō, dayāvāna allāha tyālā khūpa dīrgha sandhī dētō, yēthaparyanta kī tyānē tyā gōṣṭī pāhūna ghyāvyāta, jyān̄cyāviṣayī vāyadē kēlē jāta āhēta, arthāta allāhatarphē śikṣā-yātanā kinvā kayāmatalā tyā vēḷī tyānnā cāṅgalyā prakārē kaḷūna yē'īla kī kōṇa vā'īṭa padācā āhē āṇi kōṇācā jathā(samūha) kamakuvata āhē
Surah Maryam, Verse 75
وَيَزِيدُ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ٱهۡتَدَوۡاْ هُدٗىۗ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٞ مَّرَدًّا
Āṇi mārgadarśana lābhalēlyā lōkān̄cyā mārgadarśanāta allāha āṇakhī bhara ṭākatō, āṇi bākī rāhaṇārī nēkī (satkarma) tumacyā pālanakartyājavaḷa mōbadalyācyā dr̥ṣṭīnē āṇi pariṇāmācyā dr̥ṣṭīnē phāraca cāṅgalī āhē
Surah Maryam, Verse 76
أَفَرَءَيۡتَ ٱلَّذِي كَفَرَ بِـَٔايَٰتِنَا وَقَالَ لَأُوتَيَنَّ مَالٗا وَوَلَدًا
Kāya tumhī tyālāhī pāhilē, jyānē āmacyā āyatīnśī kupra (inkāra) kēlā āṇi mhaṇālā kī malā tara dhana āṇi santatī avaśya dilī jā'īla
Surah Maryam, Verse 77
أَطَّلَعَ ٱلۡغَيۡبَ أَمِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
Kāya tō aparōkṣa jñāna rākhatō kinvā allāhakaḍūna tyānē ēkhādē vacana ghētalē āhē
Surah Maryam, Verse 78
كَلَّاۚ سَنَكۡتُبُ مَا يَقُولُ وَنَمُدُّ لَهُۥ مِنَ ٱلۡعَذَابِ مَدّٗا
Muḷīca nāhī hā jē kāhī bōlata āhē, tē āmhī avaśya lihūna ghē'ū āṇi tyān̄cyāsāṭhī azāba (śikṣā-yātanā) vāḍhavata jā'ū
Surah Maryam, Verse 79
وَنَرِثُهُۥ مَا يَقُولُ وَيَأۡتِينَا فَرۡدٗا
Āṇi hā jyā vastūmbābata bōlata āhē, tyā āmhī tyācyā paścāta ghē'ūna ṭākū āṇi hā ēkaṭāca āmacyā samōra hajara hō'īla
Surah Maryam, Verse 80
وَٱتَّخَذُواْ مِن دُونِ ٱللَّهِ ءَالِهَةٗ لِّيَكُونُواْ لَهُمۡ عِزّٗا
Tyānnī allāhakhērīja itara dēvatā (upāsyē) banavūna ṭhēvalī āhēta kī tē tyān̄cyāsāṭhī sanmānācē kāraṇa ṭharōta
Surah Maryam, Verse 81
كَلَّاۚ سَيَكۡفُرُونَ بِعِبَادَتِهِمۡ وَيَكُونُونَ عَلَيۡهِمۡ ضِدًّا
Asē kadāpi hōṇāra nāhī. Tē tara yān̄cyā upāsanēcāca inkāra karatīla āṇi ulaṭa yān̄cē śatrū banatīla
Surah Maryam, Verse 82
أَلَمۡ تَرَ أَنَّآ أَرۡسَلۡنَا ٱلشَّيَٰطِينَ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ تَؤُزُّهُمۡ أَزّٗا
Kāya tumhī nāhī pāhilē kī āmhī kāphirān̄javaḷa saitānānnā pāṭhavitō jē tyānnā khūpa prērita karatāta
Surah Maryam, Verse 83
فَلَا تَعۡجَلۡ عَلَيۡهِمۡۖ إِنَّمَا نَعُدُّ لَهُمۡ عَدّٗا
Tumhī tyān̄cyā bābatīta ghā'ī karū nakā. Āmhī tara svataḥca tyān̄cī kālagaṇanā karīta āhōta
Surah Maryam, Verse 84
يَوۡمَ نَحۡشُرُ ٱلۡمُتَّقِينَ إِلَى ٱلرَّحۡمَٰنِ وَفۡدٗا
Jyā divaśī āmhī, allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna alipta rāhaṇāṟyānnā, dayāvāna allāhacā atithī banavūna ēkatra karū
Surah Maryam, Verse 85
وَنَسُوقُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ إِلَىٰ جَهَنَّمَ وِرۡدٗا
Āṇi aparādhī lōkānnā (atiśaya tahāna lāgalēlyā avasthēta) jahannamakaḍē hākalata ghē'ūna jā'ū
Surah Maryam, Verse 86
لَّا يَمۡلِكُونَ ٱلشَّفَٰعَةَ إِلَّا مَنِ ٱتَّخَذَ عِندَ ٱلرَّحۡمَٰنِ عَهۡدٗا
Kōṇālāhī śiphārasa karaṇyācā adhikāra nasēla, mātra tyā lōkāṅkhērīja, jyānnī sarvaśrēṣṭha allāhakaḍūna ēkhādē vacana ghē'ūna ṭhēvalē āhē
Surah Maryam, Verse 87
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱلرَّحۡمَٰنُ وَلَدٗا
Āṇi tyān̄cē mhaṇaṇē tara asē āhē kī dayāvāna allāhanē dēkhīla santatī karūna ṭhēvalī āhē
Surah Maryam, Verse 88
لَّقَدۡ جِئۡتُمۡ شَيۡـًٔا إِدّٗا
Niḥsanśaya tumhī mōṭhī (vā'īṭa āṇi) bhayaṅkara gōṣṭa āṇalī āhē
Surah Maryam, Verse 89
تَكَادُ ٱلسَّمَٰوَٰتُ يَتَفَطَّرۡنَ مِنۡهُ وَتَنشَقُّ ٱلۡأَرۡضُ وَتَخِرُّ ٱلۡجِبَالُ هَدًّا
Śakya āhē kī yā kathanāmuḷē ākāśa phāṭūna jā'īla āṇi dharatī dubhaṅgūna jā'īla āṇi parvatācē kaṇa kaṇa hōtīla
Surah Maryam, Verse 90
أَن دَعَوۡاْ لِلرَّحۡمَٰنِ وَلَدٗا
Kī tē rahamāna (allāha) cī santatī sābīta karaṇyāsa basalē āhēta
Surah Maryam, Verse 91
وَمَا يَنۢبَغِي لِلرَّحۡمَٰنِ أَن يَتَّخِذَ وَلَدًا
Āṇi rahamāna (allāha) sāṭhī hē yōgya nāhī kī tyānē santatī rākhāvī
Surah Maryam, Verse 92
إِن كُلُّ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّآ ءَاتِي ٱلرَّحۡمَٰنِ عَبۡدٗا
Ākāśāmmadhyē āṇi jaminīvara jē kāhī āhē, sarva allāhacē dāsa banūnaca yēṇāra āhēta
Surah Maryam, Verse 93
لَّقَدۡ أَحۡصَىٰهُمۡ وَعَدَّهُمۡ عَدّٗا
Tyā sarvānnā tyānē ghērūna ṭhēvalē āhē āṇi sarvān̄cī pūrṇataḥ gaṇanāhī karūna ṭhēvalī āhē
Surah Maryam, Verse 94
وَكُلُّهُمۡ ءَاتِيهِ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فَرۡدًا
Hē sarvacyā sarva kayāmatacyā divaśī ēkaṭē tyācyāsamōra hajara hōṇāra āhēta
Surah Maryam, Verse 95
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَيَجۡعَلُ لَهُمُ ٱلرَّحۡمَٰنُ وُدّٗا
Niḥsanśaya, jyā lōkānnī īmāna rākhalē āhē āṇi jyānnī satkarmē kēlī āhēta, tyān̄cyākaritā dayāvāna allāha prēma nirmāṇa karīla
Surah Maryam, Verse 96
فَإِنَّمَا يَسَّرۡنَٰهُ بِلِسَانِكَ لِتُبَشِّرَ بِهِ ٱلۡمُتَّقِينَ وَتُنذِرَ بِهِۦ قَوۡمٗا لُّدّٗا
Āṇi (kura'ānālā) tumacyā bhāṣēta phāra sōpē kēlē āhē kī tumhī tyācyādvārē nēka- sadācārī lōkānnā khūśakhabara dyāvī āṇi bhāṇḍakhōra lōkānnā khabaradāra karāvē
Surah Maryam, Verse 97
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا قَبۡلَهُم مِّن قَرۡنٍ هَلۡ تُحِسُّ مِنۡهُم مِّنۡ أَحَدٍ أَوۡ تَسۡمَعُ لَهُمۡ رِكۡزَۢا
Āṇi āmhī yācyāpūrvī anēka jamātīnnā naṣṭa kēlē āhē, kāya tyān̄cyāpaikī kōṇā ēkācāhī cāhūla tumhālā aikū yētē kinvā tyān̄cā kin̄cita āvājahī tumacyā kānī paḍatō
Surah Maryam, Verse 98