Surah Al-Kahf - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَىٰ عَبۡدِهِ ٱلۡكِتَٰبَ وَلَمۡ يَجۡعَل لَّهُۥ عِوَجَاۜ
Sarva stutī-praśansā tyā allāhakaritāca āhē, jyānē āpalyā dāsāvara hā kura'āna avatarita kēlā āṇi tyāta kasalīhī uṇīva bākī rāhū dilī nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 1
قَيِّمٗا لِّيُنذِرَ بَأۡسٗا شَدِيدٗا مِّن لَّدُنۡهُ وَيُبَشِّرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ ٱلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ أَجۡرًا حَسَنٗا
Kimbahunā sarva kāhī yathāyōgya rākhalē yāsāṭhī kī āpalyājavaḷacyā sakta śikṣēpāsūna sacēta karāvē āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnā āṇi satkarma karaṇāṟyānnā khūśakhabarī aikavāvī kī tyān̄cyākaritā uttama mōbadalā āhē
Surah Al-Kahf, Verse 2
مَّـٰكِثِينَ فِيهِ أَبَدٗا
Jyāta tē nēhamī nēhamī rāhatīla
Surah Al-Kahf, Verse 3
وَيُنذِرَ ٱلَّذِينَ قَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗا
Āṇi tyā lōkānnāhī bhaya dākhavāvē jē mhaṇatāta kī allāha santatī bāḷagatō
Surah Al-Kahf, Verse 4
مَّا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٖ وَلَا لِأٓبَآئِهِمۡۚ كَبُرَتۡ كَلِمَةٗ تَخۡرُجُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡۚ إِن يَقُولُونَ إِلَّا كَذِبٗا
Vāstavikata nā tyānnā svataḥlā yācē jñāna āhē, nā tyān̄cyā thōra bujūrga lōkānnā. Hā ārōpa mōṭhā vā'īṭa āhē, jō tyān̄cyā tōṇḍūna nighata āhē, tē kēvaḷa khōṭē bōlata āhēta
Surah Al-Kahf, Verse 5
فَلَعَلَّكَ بَٰخِعٞ نَّفۡسَكَ عَلَىٰٓ ءَاثَٰرِهِمۡ إِن لَّمۡ يُؤۡمِنُواْ بِهَٰذَا ٱلۡحَدِيثِ أَسَفًا
Maga jara yā lōkānnī yā gōṣṭīvara īmāna rākhalē nāhī tara kāya tumhī tyān̄cyā māgē yāca duḥkhāta āpalyā jīvācā nāśa karūna ghyāla
Surah Al-Kahf, Verse 6
إِنَّا جَعَلۡنَا مَا عَلَى ٱلۡأَرۡضِ زِينَةٗ لَّهَا لِنَبۡلُوَهُمۡ أَيُّهُمۡ أَحۡسَنُ عَمَلٗا
Dharatīvara jē kāhī āhē, tē āmhī dharatīcyā śōbhā-sajāvaṭīsāṭhī banavilē āhē kī āmhī tyān̄cī kasōṭī ghyāvī kī tyān̄cyāpaikī kōṇa satkarma karaṇārā āhē
Surah Al-Kahf, Verse 7
وَإِنَّا لَجَٰعِلُونَ مَا عَلَيۡهَا صَعِيدٗا جُرُزًا
Āṇi yā dharatīvara jē kāhī āhē, āmhī tyālā ēka sapāṭa maidāna karūna ṭākaṇāra āhōta
Surah Al-Kahf, Verse 8
أَمۡ حَسِبۡتَ أَنَّ أَصۡحَٰبَ ٱلۡكَهۡفِ وَٱلرَّقِيمِ كَانُواْ مِنۡ ءَايَٰتِنَا عَجَبًا
Kāya tumhī āpalyā matē guphā āṇi śilālēkhavālyānnā āmacyā niśāṇyāmpaikī ēkhādī mōṭhī navalapūrṇa niśāṇī samajata āhāta
Surah Al-Kahf, Verse 9
إِذۡ أَوَى ٱلۡفِتۡيَةُ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ فَقَالُواْ رَبَّنَآ ءَاتِنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةٗ وَهَيِّئۡ لَنَا مِنۡ أَمۡرِنَا رَشَدٗا
Tyā taruṇānnī jēvhā guphēta āśraya ghētalā tēvhā du'ā-prārthanā kēlī kī, hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā āpalyā javaḷūna dayā- kr̥pā pradāna kara āṇi āmacyā kāryāta āmacyāsāṭhī mārga sōpā kara
Surah Al-Kahf, Verse 10
فَضَرَبۡنَا عَلَىٰٓ ءَاذَانِهِمۡ فِي ٱلۡكَهۡفِ سِنِينَ عَدَدٗا
Maga āmhī tyān̄cyā kānānvara anēka varṣāmparyanta tyāca guphēta paḍadē ṭākalē
Surah Al-Kahf, Verse 11
ثُمَّ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِنَعۡلَمَ أَيُّ ٱلۡحِزۡبَيۡنِ أَحۡصَىٰ لِمَا لَبِثُوٓاْ أَمَدٗا
Maga āmhī tyānnā uṭhavūna ubhē kēlē kī āmhī hē jāṇūna ghyāvē kī dōnhī gaṭāmpaikī yā mōṭhyā mudatīlā, jī tyānnī pāra pāḍalī, kōṇī jāsta smaraṇāta rākhalē
Surah Al-Kahf, Verse 12
نَّحۡنُ نَقُصُّ عَلَيۡكَ نَبَأَهُم بِٱلۡحَقِّۚ إِنَّهُمۡ فِتۡيَةٌ ءَامَنُواْ بِرَبِّهِمۡ وَزِدۡنَٰهُمۡ هُدٗى
Āmhī tyān̄cī kharī kahāṇī tumacyāsamōra varṇana karīta āhōta, yā kāhī taruṇānnī1 āpalyā pālanakartyāvara īmāna rākhalē āṇi āmhī tyān̄cyā mārgadarśanāta pragatī pradāna kēlī
Surah Al-Kahf, Verse 13
وَرَبَطۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ إِذۡ قَامُواْ فَقَالُواْ رَبُّنَا رَبُّ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ لَن نَّدۡعُوَاْ مِن دُونِهِۦٓ إِلَٰهٗاۖ لَّقَدۡ قُلۡنَآ إِذٗا شَطَطًا
Āṇi āmhī tyān̄cī manē majabūta kēlī hōtī jēvhā tē uṭhūna ubhē rāhilē āṇi mhaṇū lāgalē kī āmacā pālanakartā tōca āhē, jō ākāśān̄cā āṇi dharatīcā pālanakartā āhē, hē asambhava āhē kī āmhī tyācyāśivāya dusaṟyā upāsyālā pukārāvē jara asē kēlē tara āmhī mōṭhī anucita gōṣṭa bōlalō
Surah Al-Kahf, Verse 14
هَـٰٓؤُلَآءِ قَوۡمُنَا ٱتَّخَذُواْ مِن دُونِهِۦٓ ءَالِهَةٗۖ لَّوۡلَا يَأۡتُونَ عَلَيۡهِم بِسُلۡطَٰنِۭ بَيِّنٖۖ فَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ كَذِبٗا
Hā āhē āmacā janasamūha, jyānē allāhakhērīja dusarī upāsyē banavūna ṭhēvalī āhēta tyān̄cyā varcasvācā ēkhādā spaṣṭa purāvā kā nāhī sādara karata? Allāhaśī khōṭyā gōṣṭīcā sambandha jōḍaṇāṟyāpēkṣā adhika atyācārī kōṇa āhē
Surah Al-Kahf, Verse 15
وَإِذِ ٱعۡتَزَلۡتُمُوهُمۡ وَمَا يَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ فَأۡوُۥٓاْ إِلَى ٱلۡكَهۡفِ يَنشُرۡ لَكُمۡ رَبُّكُم مِّن رَّحۡمَتِهِۦ وَيُهَيِّئۡ لَكُم مِّنۡ أَمۡرِكُم مِّرۡفَقٗا
Āṇi jyā'arthī tumhī tyān̄cyāpāsūna āṇi allāhakhērīja tyān̄cyā itara upāsyāmpāsūna vēgaḷē jhālā āhāta tara ātā ēkhādyā guphēta jā'ūna basā, tumacā pālanakartā (allāha) tumacyāvara āpalī dayā-kr̥pā karēla āṇi tumacyā kāryāta sahaja sulabhatā nirmāṇa karīla
Surah Al-Kahf, Verse 16
۞وَتَرَى ٱلشَّمۡسَ إِذَا طَلَعَت تَّزَٰوَرُ عَن كَهۡفِهِمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَإِذَا غَرَبَت تَّقۡرِضُهُمۡ ذَاتَ ٱلشِّمَالِ وَهُمۡ فِي فَجۡوَةٖ مِّنۡهُۚ ذَٰلِكَ مِنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِۗ مَن يَهۡدِ ٱللَّهُ فَهُوَ ٱلۡمُهۡتَدِۖ وَمَن يُضۡلِلۡ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ وَلِيّٗا مُّرۡشِدٗا
Āṇi tumhī pāhāla kī sūryōdaya hōtānā sūrya tyān̄cyā guphēcyā ujavyā bājūlā jhukatō āṇi astāsa jātānā tyān̄cyā ḍāvyā bājūlā guphēcā bhāga sōḍūna māvaḷatō āṇi tē tyā guphēcyā praśasta sthānāta āhēta. Hē allāhacyā niśāṇyāmpaikī āhē, allāha jyālā mārgadarśana karīla, tō satya mārgāvara āhē āṇi jyālā pathabhraṣṭa karīla tara aśakya āhē kī tumhālā tyācā kōṇī mitra āṇi mārga dākhaviṇārā disūna yāvā
Surah Al-Kahf, Verse 17
وَتَحۡسَبُهُمۡ أَيۡقَاظٗا وَهُمۡ رُقُودٞۚ وَنُقَلِّبُهُمۡ ذَاتَ ٱلۡيَمِينِ وَذَاتَ ٱلشِّمَالِۖ وَكَلۡبُهُم بَٰسِطٞ ذِرَاعَيۡهِ بِٱلۡوَصِيدِۚ لَوِ ٱطَّلَعۡتَ عَلَيۡهِمۡ لَوَلَّيۡتَ مِنۡهُمۡ فِرَارٗا وَلَمُلِئۡتَ مِنۡهُمۡ رُعۡبٗا
Āṇi tumhī vicāra karāla kī tē jāgata āhēta vastutaḥ tē jhōpata hōtē, āṇi āmhī svataḥ tyācī ujavī ḍāvī kuśī badalata rāhilō. Tyān̄cā kutrādēkhīla guphēcyā tōṇḍāśī hāta pasaralēlyā avasthēta hōtā. Jara tumhī āta ḍōkāvūna pāhū icchilē asatē tara nakkīca ulaṭa pāvalānnī paḷa kāḍhalā asatā āṇi tyān̄cyā bhaya-dahaśatīnē tumhī bhāruna gēlē asatē
Surah Al-Kahf, Verse 18
وَكَذَٰلِكَ بَعَثۡنَٰهُمۡ لِيَتَسَآءَلُواْ بَيۡنَهُمۡۚ قَالَ قَآئِلٞ مِّنۡهُمۡ كَمۡ لَبِثۡتُمۡۖ قَالُواْ لَبِثۡنَا يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۚ قَالُواْ رَبُّكُمۡ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثۡتُمۡ فَٱبۡعَثُوٓاْ أَحَدَكُم بِوَرِقِكُمۡ هَٰذِهِۦٓ إِلَى ٱلۡمَدِينَةِ فَلۡيَنظُرۡ أَيُّهَآ أَزۡكَىٰ طَعَامٗا فَلۡيَأۡتِكُم بِرِزۡقٖ مِّنۡهُ وَلۡيَتَلَطَّفۡ وَلَا يُشۡعِرَنَّ بِكُمۡ أَحَدًا
Āṇi tyāca prakārē āmhī tyānnā jāgē karūna uṭhavilē kī āpasāta vicārapūsa karāvī. Tyān̄cyāpaikī ēkā bōlaṇāṟyānē vicāralē kī tumhī (ithē) kitī kāḷa rāhātīla tyānnī uttara dilē, ēka divasa kinvā ēkā divasāpēkṣāhī kamī. Mhaṇū lāgalē, kī tumacyā vāstavyācē pūrṇa jñāna allāhalāca āhē. Ātā tumhī āpalyāpaikī ēkhādyālāhī cāndīcī (nāṇī) dē'ūna śaharāta pāṭhavā. Tyānē cāṅgalyāprakārē pāhūna ghyāvē kī śaharāta kōṇatē bhōjana svaccha śud'dha āhē, maga tyātūnaca tumacyā bhōjanāsāṭhī āṇāvē āṇi tyānē khūpa sāvadhagirī āṇi naramīnē vāgāvē āṇi kōṇālāhī tumacī khabara hō'ū dē'ū nayē
Surah Al-Kahf, Verse 19
إِنَّهُمۡ إِن يَظۡهَرُواْ عَلَيۡكُمۡ يَرۡجُمُوكُمۡ أَوۡ يُعِيدُوكُمۡ فِي مِلَّتِهِمۡ وَلَن تُفۡلِحُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
Jara hē (kāphira) tumacyāvara varcasva prāpta karūna ghētīla tara tumhālā dagaḍānnī mārūna ṭākatīla kinvā punhā tumhālā āpalyā dharmāta parata ghētīla, tara maga tumhī kadhīhī saphala hō'ū śakaṇāra nāhīta
Surah Al-Kahf, Verse 20
وَكَذَٰلِكَ أَعۡثَرۡنَا عَلَيۡهِمۡ لِيَعۡلَمُوٓاْ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَأَنَّ ٱلسَّاعَةَ لَا رَيۡبَ فِيهَآ إِذۡ يَتَنَٰزَعُونَ بَيۡنَهُمۡ أَمۡرَهُمۡۖ فَقَالُواْ ٱبۡنُواْ عَلَيۡهِم بُنۡيَٰنٗاۖ رَّبُّهُمۡ أَعۡلَمُ بِهِمۡۚ قَالَ ٱلَّذِينَ غَلَبُواْ عَلَىٰٓ أَمۡرِهِمۡ لَنَتَّخِذَنَّ عَلَيۡهِم مَّسۡجِدٗا
Āṇi āmhī aśā prakārē lōkānnā tyān̄cyā avasthēśī avagata kēlē kī tyānnī hē jāṇūna ghyāvē kī allāhacā vāyadā pūrṇataḥ saccā āhē. Āṇi kayāmata yēṇyābābata kāhīca śaṅkā nāhī jēvhā tē āpalyā bōlaṇyāta āpasāta matabhēda karīta hōtē, mhaṇū lāgalē kī guphēvara ēka imārata banavūna ghyā. Tyān̄cā pālanakartāca tyān̄cyā avasthēlā adhika jāṇaṇārā āhē, jyā lōkānnī tyān̄cyā bābatīta varcasva prāpta kēlē, tē mhaṇū lāgalē kī āmhī tara yān̄cyājavaḷa pāsa masjida banavū
Surah Al-Kahf, Verse 21
سَيَقُولُونَ ثَلَٰثَةٞ رَّابِعُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ وَيَقُولُونَ خَمۡسَةٞ سَادِسُهُمۡ كَلۡبُهُمۡ رَجۡمَۢا بِٱلۡغَيۡبِۖ وَيَقُولُونَ سَبۡعَةٞ وَثَامِنُهُمۡ كَلۡبُهُمۡۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ بِعِدَّتِهِم مَّا يَعۡلَمُهُمۡ إِلَّا قَلِيلٞۗ فَلَا تُمَارِ فِيهِمۡ إِلَّا مِرَآءٗ ظَٰهِرٗا وَلَا تَسۡتَفۡتِ فِيهِم مِّنۡهُمۡ أَحَدٗا
Kāhī lōka mhaṇatīla kī guphēta tīna jaṇa hōtē āṇi cauthā tyān̄cā kutrā hōtā, kāhī mhaṇatīla kī tē pāca hōtē, sahāvā tyān̄cā kutrā hōtā. Aparōkṣa (ġaiba) viṣayī (cinha pāhilyāvinā) anumānānē dagaḍa māraṇē. Kāhī mhaṇatīla kī tē sāta āhēta āṭhavā tyān̄cā kutrā āhē. (Tumhī) sāṅgā kī mājhā pālanakartā, tyān̄cī saṅkhyā cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē. Tyānnā phāra thōḍēca lōka jāṇatāta, maga tumhīhī tyā lōkānviṣayī kēvaḷa saṅkṣipta bōlata jā, āṇi tyān̄cyāpaikī kōṇāśī tyān̄cyāviṣayī vicārapūsahī karū nakā
Surah Al-Kahf, Verse 22
وَلَا تَقُولَنَّ لِشَاْيۡءٍ إِنِّي فَاعِلٞ ذَٰلِكَ غَدًا
Āṇi kadhīhī ēkhādyā kāmābaddala asē bōlū nakā kī mī hē kāma udyā karēna
Surah Al-Kahf, Verse 23
إِلَّآ أَن يَشَآءَ ٱللَّهُۚ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ إِذَا نَسِيتَ وَقُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَهۡدِيَنِ رَبِّي لِأَقۡرَبَ مِنۡ هَٰذَا رَشَدٗا
Parantu tyāsōbataca ‘inśā allāha’ (allāhanē icchilē tara) jarūra mhaṇā āṇi jēvhā dēkhīla visara paḍēla āpalyā pālanakartyā (allāha) cē smaraṇa karata jā āṇi hē mhaṇata rāhā kī malā pūrṇa āśā āhē kī mājhā pālanakartā yāhūna jāsta mārgadarśanācyā javaḷacyā gōṣṭīcē mārgadarśana karēla
Surah Al-Kahf, Verse 24
وَلَبِثُواْ فِي كَهۡفِهِمۡ ثَلَٰثَ مِاْئَةٖ سِنِينَ وَٱزۡدَادُواْ تِسۡعٗا
Āṇi tē lōka āpalyā guphēta tīnaśē varṣāparyanta rāhilē, āṇi na'ū varṣē tyānnī adhika kāḍhalī
Surah Al-Kahf, Verse 25
قُلِ ٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا لَبِثُواْۖ لَهُۥ غَيۡبُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ أَبۡصِرۡ بِهِۦ وَأَسۡمِعۡۚ مَا لَهُم مِّن دُونِهِۦ مِن وَلِيّٖ وَلَا يُشۡرِكُ فِي حُكۡمِهِۦٓ أَحَدٗا
Tumhī sāṅgā, allāhalāca tyān̄cyā vāstavyakāḷācē cāṅgalyā prakārē jñāna āhē. Ākāśān̄cē āṇi dharatīcē parōkṣa jñāna kēvaḷa tyālāca āhē. Tō kitī cāṅgalā pāhaṇārā aikaṇārā āhē! Allāhakhērīja kōṇīhī tyān̄cī madata karaṇārā nāhī āṇi allāha āpalā ādēśa lāgū karaṇyāta kōṇālāhī sahabhāgī banavita nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 26
وَٱتۡلُ مَآ أُوحِيَ إِلَيۡكَ مِن كِتَابِ رَبِّكَۖ لَا مُبَدِّلَ لِكَلِمَٰتِهِۦ وَلَن تَجِدَ مِن دُونِهِۦ مُلۡتَحَدٗا
Āṇi tumacyākaḍē, tumacyā pālanakartyātarphē jō grantha avatarita kēlā gēlā āhē, tyācē paṭhaṇa karīta rāhā. Tyācē pharmāna kōṇīhī badalū śakata nāhī. Tumhālā tyācyākhērīja kadāpi ēkhādē āśrayasthāna lābhaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 27
وَٱصۡبِرۡ نَفۡسَكَ مَعَ ٱلَّذِينَ يَدۡعُونَ رَبَّهُم بِٱلۡغَدَوٰةِ وَٱلۡعَشِيِّ يُرِيدُونَ وَجۡهَهُۥۖ وَلَا تَعۡدُ عَيۡنَاكَ عَنۡهُمۡ تُرِيدُ زِينَةَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَلَا تُطِعۡ مَنۡ أَغۡفَلۡنَا قَلۡبَهُۥ عَن ذِكۡرِنَا وَٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ وَكَانَ أَمۡرُهُۥ فُرُطٗا
Āṇi svataḥlā aśāca lōkān̄cyā sōbata rākhata jā, jē āpalyā pālanakartyālā sakāḷa sandhyākāḷa pukāratāta āṇi tyācyāca mukhā (anugrahā) cī abhilāṣā karatāta. Khabaradāra! Tumacī dr̥ṣṭī tyān̄cyāvarūna haṭatā kāmā nayē kī aihika jīvanācyā śōbhā-sajāvaṭīcyā prayatnāta magna vhāvē (pāhā) tyācē mhaṇaṇē mān'ya karū nakā, jyācyā hr̥dayālā āmhī āpalyā āṭhavaṇīpāsūna gāphīla ṭhēvalē āhē āṇi jō icchā-ākāṅkṣān̄cyā māgē dhāvata āhē āṇi jyācyā karmānē maryādā pāra kēlī āhē
Surah Al-Kahf, Verse 28
وَقُلِ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكُمۡۖ فَمَن شَآءَ فَلۡيُؤۡمِن وَمَن شَآءَ فَلۡيَكۡفُرۡۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا لِلظَّـٰلِمِينَ نَارًا أَحَاطَ بِهِمۡ سُرَادِقُهَاۚ وَإِن يَسۡتَغِيثُواْ يُغَاثُواْ بِمَآءٖ كَٱلۡمُهۡلِ يَشۡوِي ٱلۡوُجُوهَۚ بِئۡسَ ٱلشَّرَابُ وَسَآءَتۡ مُرۡتَفَقًا
Āṇi ailāna karā kī hē paripūrṇa satya (kura'āna) tumacyā pālanakartyātarphē āhē. Ātā jyācī icchā hō'īla tyānē īmāna rākhāvē āṇi jyācī icchā hō'īla tyānē inkāra karāvā. Atyācārī lōkāṅkaritā āmhī tī āga tayāra karūna ṭhēvalī āhē, jicyā (āgīcyā) kanātī tyānnā ghērūna ṭākatīla. Jara tē gāṟhāṇē māṇḍatīla tara tyān̄cī madata tyā pāṇyānē kēlī jā'īla, jē tēlācyā gāḷāsārakhē asēla, jē cēharā bhājūna ṭākīla mōṭhē vā'īṭa pāṇī āhē āṇi mōṭhē vā'īṭa viśrāntīsthāna (jahannama) āhē
Surah Al-Kahf, Verse 29
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ إِنَّا لَا نُضِيعُ أَجۡرَ مَنۡ أَحۡسَنَ عَمَلًا
Niḥsanśaya jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē tara āmhī ēkhādyā sartma karaṇāṟyācā mōbadalā vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 30
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ عَدۡنٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهِمُ ٱلۡأَنۡهَٰرُ يُحَلَّوۡنَ فِيهَا مِنۡ أَسَاوِرَ مِن ذَهَبٖ وَيَلۡبَسُونَ ثِيَابًا خُضۡرٗا مِّن سُندُسٖ وَإِسۡتَبۡرَقٖ مُّتَّكِـِٔينَ فِيهَا عَلَى ٱلۡأَرَآئِكِۚ نِعۡمَ ٱلثَّوَابُ وَحَسُنَتۡ مُرۡتَفَقٗا
Tyān̄cyāsāṭhī nēhamī nēhamī asaṇārī jannata āhē. Ticyākhālī nadyā vāhata asatīla. Tithē yānnā suvarṇa kāṅkaṇa ghātalē jā'īla. Āṇi hiravyā raṅgācē talama va jāḍa rēśamācē kapaḍē ghālatīla tyā ṭhikāṇī sinhāsanāvara takkē lāvūna basatīla. Kitī cāṅgalā mōbadalā āhē āṇi kitī cāṅgalē ārāma karaṇyācē ghara āhē
Surah Al-Kahf, Verse 31
۞وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلٗا رَّجُلَيۡنِ جَعَلۡنَا لِأَحَدِهِمَا جَنَّتَيۡنِ مِنۡ أَعۡنَٰبٖ وَحَفَفۡنَٰهُمَا بِنَخۡلٖ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُمَا زَرۡعٗا
Āṇi tyānnā tyā dōna māṇasān̄cē udāharaṇahī aikavā jyān̄cyāpaikī ēkālā āmhī drākṣān̄cyā dōna bāgā dē'ūna ṭhēvalyā hōtyā, jyānnā khajurīcyā vr̥kṣānnī āmhī ghērūna ṭhēvalē hōtē āṇi dōghān̄cyā daramyāna śētī nirmāṇa kēlī hōtī
Surah Al-Kahf, Verse 32
كِلۡتَا ٱلۡجَنَّتَيۡنِ ءَاتَتۡ أُكُلَهَا وَلَمۡ تَظۡلِم مِّنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ وَفَجَّرۡنَا خِلَٰلَهُمَا نَهَرٗا
Dōnhī bāgānnī āpalī phaḷē bharapūra dilīta āṇi tyā kāhīca kamataratā kēlī nāhī āṇi āmhī tyā bāgān̄cyā daramyāna pravāha jārī kēlā hōtā
Surah Al-Kahf, Verse 33
وَكَانَ لَهُۥ ثَمَرٞ فَقَالَ لِصَٰحِبِهِۦ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَنَا۠ أَكۡثَرُ مِنكَ مَالٗا وَأَعَزُّ نَفَرٗا
Āṇi (aśā prakārē) tyācyājavaḷa phaḷē hōtī. Ēka divasa bōlatā bōlatā tō āpalyā sāthīdārālā mhaṇālā kī mī tujhyāpēkṣā jāsta śrīmanta āhē āṇi jat'thyātahī adhika pratiṣṭhīta āhē
Surah Al-Kahf, Verse 34
وَدَخَلَ جَنَّتَهُۥ وَهُوَ ظَالِمٞ لِّنَفۡسِهِۦ قَالَ مَآ أَظُنُّ أَن تَبِيدَ هَٰذِهِۦٓ أَبَدٗا
Āṇi tō āpalyā bāgēta gēlā āṇi āpalyā jīvāvara julūma karaṇārā hōtā, mhaṇālā, malā nāhī vāṭata hī bāga kadhī barabāda hō'ū śakēla
Surah Al-Kahf, Verse 35
وَمَآ أَظُنُّ ٱلسَّاعَةَ قَآئِمَةٗ وَلَئِن رُّدِدتُّ إِلَىٰ رَبِّي لَأَجِدَنَّ خَيۡرٗا مِّنۡهَا مُنقَلَبٗا
Āṇi nā mī kayāmatacē prasthāpita hōṇyāsa mānatō āṇi jara hē mānūnahī ghētalī kī mī āpalyā pālanakartyākaḍē paratavilō gēlō tara khātrīnē (tē paratīcē ṭhikāṇa) malā yāhūna jāsta cāṅgalē āḍhaḷēla
Surah Al-Kahf, Verse 36
قَالَ لَهُۥ صَاحِبُهُۥ وَهُوَ يُحَاوِرُهُۥٓ أَكَفَرۡتَ بِٱلَّذِي خَلَقَكَ مِن تُرَابٖ ثُمَّ مِن نُّطۡفَةٖ ثُمَّ سَوَّىٰكَ رَجُلٗا
Tyācā sāthīdāra tyācyāśī bōlatānā mhaṇālā, kāya tū tyā (allāha) lā nāhī mānata, jyānē tulā mātīpāsūna nirmāṇa kēlē, nantara vīryāpāsūna, maga tulā pūrṇa mānava (puruṣa) ghaḍavilē
Surah Al-Kahf, Verse 37
لَّـٰكِنَّا۠ هُوَ ٱللَّهُ رَبِّي وَلَآ أُشۡرِكُ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
Parantu mī (tara pūrṇa śrad'dhā rākhatō kī) tōca allāha mājhā svāmī va pālanakartā āhē, mī āpalyā pālanakartyāsōbata kōṇālāhī sahabhāgī ṭharaviṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 38
وَلَوۡلَآ إِذۡ دَخَلۡتَ جَنَّتَكَ قُلۡتَ مَا شَآءَ ٱللَّهُ لَا قُوَّةَ إِلَّا بِٱللَّهِۚ إِن تَرَنِ أَنَا۠ أَقَلَّ مِنكَ مَالٗا وَوَلَدٗا
Āṇi tū āpalyā bāgēta jāṇyācyā vēḷī asē kā nāhī mhaṇālā kī allāhanē jē icchilē tē hō'īla. Kōṇatēhī śaktī-sāmarthya nāhī parantu allāhacyā madatīnē, jarī tū malā dhana āṇi santatīta kamataratā asalēlā pāhāta āhēsa
Surah Al-Kahf, Verse 39
فَعَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يُؤۡتِيَنِ خَيۡرٗا مِّن جَنَّتِكَ وَيُرۡسِلَ عَلَيۡهَا حُسۡبَانٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فَتُصۡبِحَ صَعِيدٗا زَلَقًا
Parantu phāra śakya āhē kī mājhā pālanakartā malā tujhyā yā bāgēpēkṣā uttama pradāna karīla āṇi yā (tujhyā bāgē) vara āsamānī saṅkaṭa pāṭhavila tara hī sapāṭa āṇi nisaṭaṇārē maidāna banēla
Surah Al-Kahf, Verse 40
أَوۡ يُصۡبِحَ مَآؤُهَا غَوۡرٗا فَلَن تَسۡتَطِيعَ لَهُۥ طَلَبٗا
Kinvāca hicē pāṇī khālī utaralē āṇi tujhyā āvākyāta na rāhāvē kī tū tē śōdhūna āṇāvē
Surah Al-Kahf, Verse 41
وَأُحِيطَ بِثَمَرِهِۦ فَأَصۡبَحَ يُقَلِّبُ كَفَّيۡهِ عَلَىٰ مَآ أَنفَقَ فِيهَا وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا وَيَقُولُ يَٰلَيۡتَنِي لَمۡ أُشۡرِكۡ بِرَبِّيٓ أَحَدٗا
Āṇi tyācī (sarva) phaḷē ghēralī gēlīta maga tō āpalyā yā kharcābaddala, jō tyānē bāgēvara kēlā hōtā, āpalē hāta maḷū lāgalā, āṇi tī bāga chapparāsamēta tōṇḍaghaśī paḍalī hōtī āṇi (tō manuṣya) mhaṇata hōtā kī arērē! Mī āpalyā pālanakartyāsōbata dusaṟyā kuṇālā bhāgīdāra banavilē nasatē
Surah Al-Kahf, Verse 42
وَلَمۡ تَكُن لَّهُۥ فِئَةٞ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مُنتَصِرًا
Tyācyā hakkāta kōṇatāhī samūha uṭhūna ubhā rāhilā nāhī kī allāhapāsūna tyācā kāhī bacāva karū śakalā asatā āṇi nā tō svataḥhī sūḍa ghēṇārā banū śakalā
Surah Al-Kahf, Verse 43
هُنَالِكَ ٱلۡوَلَٰيَةُ لِلَّهِ ٱلۡحَقِّۚ هُوَ خَيۡرٞ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ عُقۡبٗا
Ithūnaca (sid'dha hōtē) kī samasta adhikāra tyāca allāhakaritā āhēta. Tō mōbadalā pradāna karaṇyācyā va pariṇāmācyā dr̥ṣṭīnē atiśaya uttama āhē
Surah Al-Kahf, Verse 44
وَٱضۡرِبۡ لَهُم مَّثَلَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَآءٍ أَنزَلۡنَٰهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ فَٱخۡتَلَطَ بِهِۦ نَبَاتُ ٱلۡأَرۡضِ فَأَصۡبَحَ هَشِيمٗا تَذۡرُوهُ ٱلرِّيَٰحُۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقۡتَدِرًا
Āṇi tyānnā yā jagācyā jīvanācē udāharaṇahī sāṅgā, jaṇū pāṇī jē āmhī ākāśātūna avatarita karatō tyādva'ārē jaminīcī paidāvāra miḷatījuḷatī asatē, maga śēvaṭī tī cūrēcūra hōtē, jilā vārē uḍavita nēta phiratāta āṇi allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Kahf, Verse 45
ٱلۡمَالُ وَٱلۡبَنُونَ زِينَةُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱلۡبَٰقِيَٰتُ ٱلصَّـٰلِحَٰتُ خَيۡرٌ عِندَ رَبِّكَ ثَوَابٗا وَخَيۡرٌ أَمَلٗا
Dhana-sampattī āṇi santatī tara yā jagācyā jīvanācī śōbhā āhē parantu sadaiva ṭikūna rāhaṇārē satkarma (nēkī) tumacyā pālanakartyājavaḷa mōbadalyācyā dr̥ṣṭīnē āṇi (bhaviṣyācyā) cāṅgalyā āśēsāṭhī phāra uttama āhē
Surah Al-Kahf, Verse 46
وَيَوۡمَ نُسَيِّرُ ٱلۡجِبَالَ وَتَرَى ٱلۡأَرۡضَ بَارِزَةٗ وَحَشَرۡنَٰهُمۡ فَلَمۡ نُغَادِرۡ مِنۡهُمۡ أَحَدٗا
Āṇi jyā divaśī āmhī parvatānnā cālavū āṇi jaminīlā tumhī āvaraṇa nasalēlyā sthitīta pāhāla, āṇi samasta lōkānnā āmhī ēkatra karū tēvhā tyān̄cyāpaikī kōṇālāhī bākī sōḍaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 47
وَعُرِضُواْ عَلَىٰ رَبِّكَ صَفّٗا لَّقَدۡ جِئۡتُمُونَا كَمَا خَلَقۡنَٰكُمۡ أَوَّلَ مَرَّةِۭۚ بَلۡ زَعَمۡتُمۡ أَلَّن نَّجۡعَلَ لَكُم مَّوۡعِدٗا
Āṇi sarvacyā sarva tumacyā pālanakartyāsamōra rāṅgārāṅgānnī hajara kēlē jātīla. Niḥsanśaya tumhī āmacyāsamōra tyāca prakārē ālē, jyā prakārē āmhī tumhālā pahilyā khēpēsa nirmāṇa kēlē hōtē. Parantu tumhī mātra āśā bhramāta rāhilē kī āmhī kadhī tumacyāsāṭhī ēkhādā vāyadyācā divasa niścita karaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 48
وَوُضِعَ ٱلۡكِتَٰبُ فَتَرَى ٱلۡمُجۡرِمِينَ مُشۡفِقِينَ مِمَّا فِيهِ وَيَقُولُونَ يَٰوَيۡلَتَنَا مَالِ هَٰذَا ٱلۡكِتَٰبِ لَا يُغَادِرُ صَغِيرَةٗ وَلَا كَبِيرَةً إِلَّآ أَحۡصَىٰهَاۚ وَوَجَدُواْ مَا عَمِلُواْ حَاضِرٗاۗ وَلَا يَظۡلِمُ رَبُّكَ أَحَدٗا
Āṇi karma-lēkha samōra ṭhēvalē jātīla, maga tumhī pāhāla kī aparādhī tyān̄cyā karmalēkhāpāsūna bhayabhīta hōtīla āṇi mhaṇatahī asatīla kī arērē! Āmacā vināśa! Hā kasā lēkha āhē, jyānē kōṇatāhī lahāna-mōṭhā (gunhā) ghēralyāvinā sōḍalē nāhī, āṇi tyānnī jē karma kēlē hōtē, tē sarva kāhī tyānnā disūna yē'īla āṇi tumacā pālanakartā kōṇāvarahī atyācāra va an'yāya karaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 49
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ كَانَ مِنَ ٱلۡجِنِّ فَفَسَقَ عَنۡ أَمۡرِ رَبِّهِۦٓۗ أَفَتَتَّخِذُونَهُۥ وَذُرِّيَّتَهُۥٓ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِي وَهُمۡ لَكُمۡ عَدُوُّۢۚ بِئۡسَ لِلظَّـٰلِمِينَ بَدَلٗا
Āṇi jēvhā āmhī phariśtyānnā ādēśa dilā kī ādamacyā puḍhē sajadā karā, tēvhā iblisa (saitānā) khērīja sarvānnī sajadā kēlā tō jinnāmpaikī hōtā. Tyānē āpalyā pālanakartyācyā ādēśācī avajñā kēlī. Kāya tarīhī tumhī tyālā āṇi tyācyā santatīlā, malā sōḍūna āpalā mitra banavita āhāta? Vāstavika tō tumhā sarvān̄cā śatrū āhē. Aśā julamī lōkān̄cā kitī vā'īṭa mōbadalā āhē
Surah Al-Kahf, Verse 50
۞مَّآ أَشۡهَدتُّهُمۡ خَلۡقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَلَا خَلۡقَ أَنفُسِهِمۡ وَمَا كُنتُ مُتَّخِذَ ٱلۡمُضِلِّينَ عَضُدٗا
Mī tyānnā ākāśān̄cyā āṇi jaminīcyā nirmitīprasaṅgī hajara ṭhēvalē navhatē āṇi nā svataḥ tyācyā nirmitīta āṇi mī mārgabhraṣṭa karaṇāṟyānnā āpalā sahāyyaka banaviṇārāhī nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 51
وَيَوۡمَ يَقُولُ نَادُواْ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ زَعَمۡتُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَجَعَلۡنَا بَيۡنَهُم مَّوۡبِقٗا
Āṇi jyā divaśī tō mhaṇēla kī tumacyā matē mājhē jē sāthīdāra hōtē tyānnā hāka mārā, hē hāka māratīla, parantu tyān̄cyāpaikī kōṇīhī uttara dēṇāra nāhī āṇi āmhī tyān̄cyā daramyāna vināśācē sādhana nirmāṇa karū
Surah Al-Kahf, Verse 52
وَرَءَا ٱلۡمُجۡرِمُونَ ٱلنَّارَ فَظَنُّوٓاْ أَنَّهُم مُّوَاقِعُوهَا وَلَمۡ يَجِدُواْ عَنۡهَا مَصۡرِفٗا
Āṇi aparādhī lōka jahannamalā pāhūna samajūna ghētīla kī tē yātaca jāṇāra āhēta, parantu ticyāpāsūna bacāvācē sthāna tyānnā kōṭhēhī āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 53
وَلَقَدۡ صَرَّفۡنَا فِي هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانِ لِلنَّاسِ مِن كُلِّ مَثَلٖۚ وَكَانَ ٱلۡإِنسَٰنُ أَكۡثَرَ شَيۡءٖ جَدَلٗا
Āṇi āmhī yā kura'ānāta pratyēka prakāracī sarva udāharaṇē lōkānsāṭhī sāṅgitalī āhēta, parantu samasta vastūmpēkṣā jāsta bhāṇḍakhōra manuṣya āhē
Surah Al-Kahf, Verse 54
وَمَا مَنَعَ ٱلنَّاسَ أَن يُؤۡمِنُوٓاْ إِذۡ جَآءَهُمُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَسۡتَغۡفِرُواْ رَبَّهُمۡ إِلَّآ أَن تَأۡتِيَهُمۡ سُنَّةُ ٱلۡأَوَّلِينَ أَوۡ يَأۡتِيَهُمُ ٱلۡعَذَابُ قُبُلٗا
Āṇi lōkān̄javaḷa mārgadarśana yē'ūna pōhōcalyānantara, tyānnā īmāna rākhaṇyāpāsūna āṇi āpalyā pālanakartyājavaḷa kṣamā-yācanā karaṇyāpāsūna kēvaḷa yāca gōṣṭīnē rōkhalē kī pūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkānsārakhā vyavahāra tyān̄cyāśīhī kēlā jāvā kinvā tyān̄cyāsamōra śikṣā –yātanā (azāba) ughaḍa svarūpāta yāvī
Surah Al-Kahf, Verse 55
وَمَا نُرۡسِلُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ إِلَّا مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَۚ وَيُجَٰدِلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِٱلۡبَٰطِلِ لِيُدۡحِضُواْ بِهِ ٱلۡحَقَّۖ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَمَآ أُنذِرُواْ هُزُوٗا
Āṇi āmhī tara āpalyā paigambarānnā kēvaḷa aśāsāṭhī pāṭhavitō kī tyānnī śubha-samācāra dyāvā āṇi lōkānnā sacēta karāvē. Inkārī lōka asatyālā purāvā banavūna vivāda ghālū icchitāta kī yādvārē satya ḍaḷamaḷīta karāvē. Tē mājhyā āyatīn̄cī āṇi jyā gōṣṭīcē bhaya dākhavilē jāvē ticī thaṭṭā uḍavitāta
Surah Al-Kahf, Verse 56
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن ذُكِّرَ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِۦ فَأَعۡرَضَ عَنۡهَا وَنَسِيَ مَا قَدَّمَتۡ يَدَاهُۚ إِنَّا جَعَلۡنَا عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ أَكِنَّةً أَن يَفۡقَهُوهُ وَفِيٓ ءَاذَانِهِمۡ وَقۡرٗاۖ وَإِن تَدۡعُهُمۡ إِلَى ٱلۡهُدَىٰ فَلَن يَهۡتَدُوٓاْ إِذًا أَبَدٗا
Āṇi tyāhūna adhika atyācārī kōṇa āhē, jyālā tyācyā pālanakartyācyā āyatīndvārē upadēśa kēlā jāvā tarīhī tyānē tōṇḍa phiravūna rāhāvē āṇi jē kāhī tyācyā hātānnī puḍhē pāṭhavilē āhē, tē visarūna jāvē. Niḥsanśaya, āmhī tyān̄cyā hr̥dayānvara tē samajaṇyāpāsūna paḍadē ṭākūna ṭhēvalē āhēta, āṇi tyān̄cyā kānāta badhīratā. Tumhī tyānnā mārgadarśanākaḍē kitīhī bōlavā, parantu mārgadarśana tyānnā kadhīhī lābhaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 57
وَرَبُّكَ ٱلۡغَفُورُ ذُو ٱلرَّحۡمَةِۖ لَوۡ يُؤَاخِذُهُم بِمَا كَسَبُواْ لَعَجَّلَ لَهُمُ ٱلۡعَذَابَۚ بَل لَّهُم مَّوۡعِدٞ لَّن يَجِدُواْ مِن دُونِهِۦ مَوۡئِلٗا
Āṇi tumacā pālanakartā mōṭhā māpha karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē. Tō jara tyānnā tyān̄cyā karmān̄cī śikṣā dēṇyāsāṭhī dharū icchila tara niścitaca tyānnā tvarita śikṣā dē'īla, parantu tyān̄cyāsāṭhī ēka vāyadyācī vēḷa nirdhārīta āhē, jyāpāsūna paḷa kāḍhaṇyācē sthāna tyānnā kadhīhī lābhaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 58
وَتِلۡكَ ٱلۡقُرَىٰٓ أَهۡلَكۡنَٰهُمۡ لَمَّا ظَلَمُواْ وَجَعَلۡنَا لِمَهۡلِكِهِم مَّوۡعِدٗا
Āṇi yā tyā vastyā āhēta, jyānnā āmhī tyān̄cyā atyācārāpāyī naṣṭa karūna ṭākalē āṇi tyān̄cyā vināśācī ēka vēḷa āmhī niścita karūna ṭhēvalī hōtī
Surah Al-Kahf, Verse 59
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِفَتَىٰهُ لَآ أَبۡرَحُ حَتَّىٰٓ أَبۡلُغَ مَجۡمَعَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ أَوۡ أَمۡضِيَ حُقُبٗا
Āṇi jēvhā mūsā āpalyā taruṇālā mhaṇālē kī mī tara cālataca rāhīna yēthēparyanta kī dōna nadyān̄cyā saṅgamācyā ṭhikāṇī pōhōcēna, maga tyāsāṭhī malā varṣānuvarṣē kā cālāvē lāgēnā
Surah Al-Kahf, Verse 60
فَلَمَّا بَلَغَا مَجۡمَعَ بَيۡنِهِمَا نَسِيَا حُوتَهُمَا فَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ سَرَبٗا
Jēvhā tē dōghē tyā ṭhikāṇī pōhōcalē, jē dōna nadyān̄cē saṅgamasthāna hōtē, tithē āpalī māsaḷī visaralē, jinē nadīta bhuyārāsārakhā āpalā mārga banavūna ghētalā
Surah Al-Kahf, Verse 61
فَلَمَّا جَاوَزَا قَالَ لِفَتَىٰهُ ءَاتِنَا غَدَآءَنَا لَقَدۡ لَقِينَا مِن سَفَرِنَا هَٰذَا نَصَبٗا
Jēvhā tē dōghē tithūna nighūna puḍhē gēlē tēvhā mūsā āpalyā taruṇālā mhaṇālē, āṇā āmacā nāśtā dyā. Āmhālā tara yā pravāsāta khūpaca trāsa ghyāvā lāgalā
Surah Al-Kahf, Verse 62
قَالَ أَرَءَيۡتَ إِذۡ أَوَيۡنَآ إِلَى ٱلصَّخۡرَةِ فَإِنِّي نَسِيتُ ٱلۡحُوتَ وَمَآ أَنسَىٰنِيهُ إِلَّا ٱلشَّيۡطَٰنُ أَنۡ أَذۡكُرَهُۥۚ وَٱتَّخَذَ سَبِيلَهُۥ فِي ٱلۡبَحۡرِ عَجَبٗا
(Tyānē) uttara dilē kī, kāya tumhī pāhilē nāhī? Jēvhā āmhī dagaḍālā ṭēkā lāvūna ārāma karīta hōtō, tithēca mī tī māsaḷī visaralō, vastutaḥ saitānānē malā visara pāḍalā kī tumacyājavaḷa yā gōṣṭīcī carcā karāvī. Tyā māsaḷīnē mōṭhyā camatkārikarityā nadīta āpalā mārga banavūna ghētalā
Surah Al-Kahf, Verse 63
قَالَ ذَٰلِكَ مَا كُنَّا نَبۡغِۚ فَٱرۡتَدَّا عَلَىٰٓ ءَاثَارِهِمَا قَصَصٗا
(Mūsā) mhaṇālē, hēca tē ṭhikāṇa hōtē, jyācyā śōdhāta āmhī hōtō tēvhā tē tithūnaca āpalyā pada-cinhānnā śōdhata parata phiralē
Surah Al-Kahf, Verse 64
فَوَجَدَا عَبۡدٗا مِّنۡ عِبَادِنَآ ءَاتَيۡنَٰهُ رَحۡمَةٗ مِّنۡ عِندِنَا وَعَلَّمۡنَٰهُ مِن لَّدُنَّا عِلۡمٗا
Maga tyānnā āmacyā dāsāmpaikī ēka dāsa bhēṭalā, jyālā āmhī āpalyā javaḷūna viśēṣa dayā-kr̥pā pradāna kēlī hōtī āṇi tyālā āpalyā javaḷūna khāsa jñānahī śikavilē hōtē
Surah Al-Kahf, Verse 65
قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰ هَلۡ أَتَّبِعُكَ عَلَىٰٓ أَن تُعَلِّمَنِ مِمَّا عُلِّمۡتَ رُشۡدٗا
Mūsā tyālā mhaṇālē, āpaṇa malā ājñā pāḷēla kī āpaṇa malā tē satya jñāna śikavāvē, jē āpaṇāsa śikavilē gēlē āhē
Surah Al-Kahf, Verse 66
قَالَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
Tō mhaṇālā, tumhī mājhyāsōbata dhīra-sanyama rākhū śakata nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 67
وَكَيۡفَ تَصۡبِرُ عَلَىٰ مَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ خُبۡرٗا
Āṇi jyā gōṣṭīlā tumhī āpalyā jñānakakṣēta ghētalē nasēla tyāvara dhīra-sanyama kasē rākhū śakatā
Surah Al-Kahf, Verse 68
قَالَ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ صَابِرٗا وَلَآ أَعۡصِي لَكَ أَمۡرٗا
Mūsānē uttara dilē kī allāhanē icchilyāsa mī tumhālā dhīra-sanyama rākhaṇāṟyāmpaikī āḍhaḷūna yē'īla āṇi kōṇatyāhī bābatīta tumacī avajñā karaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 69
قَالَ فَإِنِ ٱتَّبَعۡتَنِي فَلَا تَسۡـَٔلۡنِي عَن شَيۡءٍ حَتَّىٰٓ أُحۡدِثَ لَكَ مِنۡهُ ذِكۡرٗا
(Tō) mhaṇālā, jara tumhī mājhyāsōbataca cālaṇyācā āgraha dharatā tara lakṣāta ṭhēvā kī kōṇatyāhī gōṣṭībābata malā kāhī vicāru nakā jōparyanta mī svataḥ tyābābata na sāṅgāvē
Surah Al-Kahf, Verse 70
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا رَكِبَا فِي ٱلسَّفِينَةِ خَرَقَهَاۖ قَالَ أَخَرَقۡتَهَا لِتُغۡرِقَ أَهۡلَهَا لَقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـًٔا إِمۡرٗا
Maga tē dōghē tēthūna nighālē, yēthēparyanta kī ēkā naukēta basalē (khijranē) naukēcyā phaḷyā tōḍalyā. (Mūsā) mhaṇālē, kāya tumhī naukā tōḍata āhāta kī naukēta basalēlyānnā buḍavūna ṭākāvē? Tumhī tara hē mōṭhē anucita kāma kēlē
Surah Al-Kahf, Verse 71
قَالَ أَلَمۡ أَقُلۡ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
(Khrijanē) uttara dilē kī mī ādhīca tumhālā bōlalō hōtō kī tumhī mājhyāsōbata rāhūna dhīra-sanyama rākhū śakaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 72
قَالَ لَا تُؤَاخِذۡنِي بِمَا نَسِيتُ وَلَا تُرۡهِقۡنِي مِنۡ أَمۡرِي عُسۡرٗا
(Mūsā) mhaṇālē kī mājhyā yā cukībaddala malā dharū nakā āṇi mājhyā bābatīta saktīnē vāgū nakā
Surah Al-Kahf, Verse 73
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَا لَقِيَا غُلَٰمٗا فَقَتَلَهُۥ قَالَ أَقَتَلۡتَ نَفۡسٗا زَكِيَّةَۢ بِغَيۡرِ نَفۡسٖ لَّقَدۡ جِئۡتَ شَيۡـٔٗا نُّكۡرٗا
Maga dōghē nighālē, yēthēparyanta kī tyānnā ēka bālaka disalē, (khijranē) tyā bālakālā mārūna ṭākalē. (Mūsā) mhaṇālē kī, tumhī tara ēkā niraparādhācā jīva ghētalā. Vāstavika tyānē kōṇācī hatyā kēlī navhatī. Niḥsanśaya, tumhī hē mōṭhē vā'īṭa kr̥tya kēlē
Surah Al-Kahf, Verse 74
۞قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكَ إِنَّكَ لَن تَسۡتَطِيعَ مَعِيَ صَبۡرٗا
Tē mhaṇālē, kāya mī tumhālā sāṅgitalē navhatē kī tumhī mājhyāsōbata rāhūna kadhīhī dhīra-sanyama rākhū śakata nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 75
قَالَ إِن سَأَلۡتُكَ عَن شَيۡءِۭ بَعۡدَهَا فَلَا تُصَٰحِبۡنِيۖ قَدۡ بَلَغۡتَ مِن لَّدُنِّي عُذۡرٗا
(Mūsā yānnī) uttara dilē, ātā jara yānantara mī tumhālā ēkhādyā gōṣṭībābata kāhī vicāralē tara bēlāśaka tumhī malā āpalyāsōbata ṭhēvū nakā, niḥsanśaya, mājhyātarphē tumhī sababīsa pōhacalā āhāta
Surah Al-Kahf, Verse 76
فَٱنطَلَقَا حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَيَآ أَهۡلَ قَرۡيَةٍ ٱسۡتَطۡعَمَآ أَهۡلَهَا فَأَبَوۡاْ أَن يُضَيِّفُوهُمَا فَوَجَدَا فِيهَا جِدَارٗا يُرِيدُ أَن يَنقَضَّ فَأَقَامَهُۥۖ قَالَ لَوۡ شِئۡتَ لَتَّخَذۡتَ عَلَيۡهِ أَجۡرٗا
Punhā dōghē nighālē, ēkā gāvācyā lōkāmparyanta pōhōcalē āṇi tyān̄cyājavaḷa jēvaṇa māgitalē. Tyānnī tyān̄cā pāhuṇacāra karaṇyāsa nakāra dilā. Dōghānnā tyā ṭhikāṇī ēka bhinta āḍhaḷalī, jī kōsaḷaṇyācyā bētāta hōtī, tyānē tilā saraḷa kēlē (mūsā) mhaṇālē, jara tumhī icchilē asatē tara yā (kāmā) baddala majurī ghētalī asatī
Surah Al-Kahf, Verse 77
قَالَ هَٰذَا فِرَاقُ بَيۡنِي وَبَيۡنِكَۚ سَأُنَبِّئُكَ بِتَأۡوِيلِ مَا لَمۡ تَسۡتَطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرًا
Tō mhaṇālā, ātā mātra mājhyā āṇi tujhyā daramyāna vēgaḷē hōṇyācī vēḷa ālī āhē, tēvhā mī tulā tyā gōṣṭīn̄cī hakīkata sāṅgatō, jyāvara tumhī dhīra-sanyama rākhū śakalē nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 78
أَمَّا ٱلسَّفِينَةُ فَكَانَتۡ لِمَسَٰكِينَ يَعۡمَلُونَ فِي ٱلۡبَحۡرِ فَأَرَدتُّ أَنۡ أَعِيبَهَا وَكَانَ وَرَآءَهُم مَّلِكٞ يَأۡخُذُ كُلَّ سَفِينَةٍ غَصۡبٗا
Tī naukā kāhī kāhī garība lōkān̄cī hōtī, jē nadīta kāma karīta asata. Mī ticyāta kāhī tōḍaphōḍa karaṇyācē ṭharavilē kāraṇa puḍhacyā ilākyāta ēka rājā hōtā, jō pratyēka cāṅgalī naukā jabaradastīnē (āpalyā tābyāta) ghēta asē
Surah Al-Kahf, Verse 79
وَأَمَّا ٱلۡغُلَٰمُ فَكَانَ أَبَوَاهُ مُؤۡمِنَيۡنِ فَخَشِينَآ أَن يُرۡهِقَهُمَا طُغۡيَٰنٗا وَكُفۡرٗا
Āṇi tyā taruṇācē ā'ī-bāpa īmāna rākhaṇārē hōtē. Āmhālā hī bhītī vāṭalī kī kadācita hā tyānnā āpalyā baṇḍakhōrī āṇi adhārmikatēnē lācāra va vyākūḷa na karūna ṭākō
Surah Al-Kahf, Verse 80
فَأَرَدۡنَآ أَن يُبۡدِلَهُمَا رَبُّهُمَا خَيۡرٗا مِّنۡهُ زَكَوٰةٗ وَأَقۡرَبَ رُحۡمٗا
Mhaṇūna āmhī icchilē kī tyānnā tyān̄cā pālanakartā (allāha) tyācyā'aivajī tyāhūna uttama pavitra āṇi tyācyāpēkṣā adhika priya āṇi āvaḍatā putra pradāna karō
Surah Al-Kahf, Verse 81
وَأَمَّا ٱلۡجِدَارُ فَكَانَ لِغُلَٰمَيۡنِ يَتِيمَيۡنِ فِي ٱلۡمَدِينَةِ وَكَانَ تَحۡتَهُۥ كَنزٞ لَّهُمَا وَكَانَ أَبُوهُمَا صَٰلِحٗا فَأَرَادَ رَبُّكَ أَن يَبۡلُغَآ أَشُدَّهُمَا وَيَسۡتَخۡرِجَا كَنزَهُمَا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۚ وَمَا فَعَلۡتُهُۥ عَنۡ أَمۡرِيۚ ذَٰلِكَ تَأۡوِيلُ مَا لَمۡ تَسۡطِع عَّلَيۡهِ صَبۡرٗا
Āṇi bhintīcā kis'sā asā kī tyā śaharāta dōna anātha mulē āhēta, jyān̄cā khajinā (dhana) tyān̄cyā tyā bhintīkhālī gāḍalēlā āhē. Tyān̄cē pitā mōṭhē nēka sadācārī hōtē. Tēvhā tumacā pālanakartā icchita hōtā kī yā dōnhī anātha mulānnī āpalyā taruṇa vayāsa pōhōcūna āpalā hā khajinā, tumacyā pālanakartyācyā dayā-kr̥pēnē āṇi mēharabānīnē kāḍhūna ghyāvā. Mī svataḥcyā irādyānē (āṇi icchēnē) kōṇatēhī kāma kēlē nāhī. Hī hakīkata hōtī tyā ghaṭanān̄cī jyān̄cyābābata tumhī dhīra-sanyama rākhū śakalē nāhīta
Surah Al-Kahf, Verse 82
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَن ذِي ٱلۡقَرۡنَيۡنِۖ قُلۡ سَأَتۡلُواْ عَلَيۡكُم مِّنۡهُ ذِكۡرًا
Āṇi tumhālā julkaranainacyā ghaṭanēviṣayī hē lōka vicāratāta, (tumhī) sāṅgā kī mī tyān̄cā thōḍāsā vr̥ttānta tumhālā vācūna aikavitō
Surah Al-Kahf, Verse 83
إِنَّا مَكَّنَّا لَهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِن كُلِّ شَيۡءٖ سَبَبٗا
Āmhī dharatīvara tyālā śaktī-sāmarthya pradāna kēlē hōtē, āṇi tyālā pratyēka gōṣṭīcī sādhanēhī pradāna kēlī hōtī
Surah Al-Kahf, Verse 84
فَأَتۡبَعَ سَبَبًا
Tō ēkā mārgāmāgē lāgalā
Surah Al-Kahf, Verse 85
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَغۡرِبَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَغۡرُبُ فِي عَيۡنٍ حَمِئَةٖ وَوَجَدَ عِندَهَا قَوۡمٗاۖ قُلۡنَا يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِمَّآ أَن تُعَذِّبَ وَإِمَّآ أَن تَتَّخِذَ فِيهِمۡ حُسۡنٗا
Yēthēparyanta kī sūryāstācyā ṭhikāṇāparyanta pōhōcalā āṇi tyālā (sūryālā) ēkā daladalīcyā pravāhāta buḍatānā pāhilē āṇi tyā pravāhācyā ṭhikāṇāvara ēka janasamūhahī āḍhaḷalā. Āmhī sāṅgitalē, hē julkaranaina! Tū tyānnā śikṣā dē kinvā tyān̄cyā bābatīta ēkhādā cāṅgalā mārga kāḍha
Surah Al-Kahf, Verse 86
قَالَ أَمَّا مَن ظَلَمَ فَسَوۡفَ نُعَذِّبُهُۥ ثُمَّ يُرَدُّ إِلَىٰ رَبِّهِۦ فَيُعَذِّبُهُۥ عَذَابٗا نُّكۡرٗا
Tō mhaṇālā, jō atyācāra karēla, tyālā tara āmhīhī ātā śikṣā dē'ū. Maga tō āpalyā pālanakartyākaḍē paratavilā jā'īla āṇi tō tyālā sakta sajā-yātanā dē'īla
Surah Al-Kahf, Verse 87
وَأَمَّا مَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُۥ جَزَآءً ٱلۡحُسۡنَىٰۖ وَسَنَقُولُ لَهُۥ مِنۡ أَمۡرِنَا يُسۡرٗا
Parantu jō īmāna rākhēla āṇi satkarma karēla tara tyācyākaritā mōbadalyāta bhalā'ī āhē āṇi tyālā āpalyā kāmātahī sōpēpaṇācā ādēśa dē'ū
Surah Al-Kahf, Verse 88
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
Maga tō dusaṟyā ēkā mārgāsa lāgalā
Surah Al-Kahf, Verse 89
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ مَطۡلِعَ ٱلشَّمۡسِ وَجَدَهَا تَطۡلُعُ عَلَىٰ قَوۡمٖ لَّمۡ نَجۡعَل لَّهُم مِّن دُونِهَا سِتۡرٗا
Yēthēparyanta kī jēvhā tō sūryōdayācyā ṭhikāṇāparyanta pōhōcalā tēvhā sūryālā ēkā aśā janasamūhāvara ugavatānā pāhilē kī tyān̄cyākaritā āmhī tyāpāsūna kōṇatāhī āḍapaḍadā rākhalā nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 90
كَذَٰلِكَۖ وَقَدۡ أَحَطۡنَا بِمَا لَدَيۡهِ خُبۡرٗا
Ghaṭanā aśīca āhē, āmhī tyācyā javaḷapāsacyā samasta khabarī ghērūna ṭhēvalyā āhēta
Surah Al-Kahf, Verse 91
ثُمَّ أَتۡبَعَ سَبَبًا
Maga tō dusaṟyā ēkā mārgākaḍē nighālā
Surah Al-Kahf, Verse 92
حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغَ بَيۡنَ ٱلسَّدَّيۡنِ وَجَدَ مِن دُونِهِمَا قَوۡمٗا لَّا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ قَوۡلٗا
Yēthēparyanta kī jēvhā dōna bhintīn̄cyā daramyāna pōhōcalā, tyā dōghīn̄cyā palīkaḍē aśī jamāta āḍhaḷalī, jī gōṣṭa samajūna ghēṇyācyā javaḷahī navhatī
Surah Al-Kahf, Verse 93
قَالُواْ يَٰذَا ٱلۡقَرۡنَيۡنِ إِنَّ يَأۡجُوجَ وَمَأۡجُوجَ مُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَهَلۡ نَجۡعَلُ لَكَ خَرۡجًا عَلَىٰٓ أَن تَجۡعَلَ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَهُمۡ سَدّٗا
(Tyānnī) sāṅgitalē hē julkaranaina! Yājūja āṇi mājūja yā dēśāta mōṭhā upadrava va utpāta pasaravita āhē. Tara kāya āmhī tumacyākaritā kāhī dhana jamā karūna dyāvē (yā aṭīvara kī) tumhī āmacyā āṇi tyān̄cyā daramyāna ēkhādī bhinta banavāvī
Surah Al-Kahf, Verse 94
قَالَ مَا مَكَّنِّي فِيهِ رَبِّي خَيۡرٞ فَأَعِينُونِي بِقُوَّةٍ أَجۡعَلۡ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُمۡ رَدۡمًا
Tyānē uttara dilē kī mājhyājavaḷa, mājhyā pālanakartyānē jē pradāna kēlē āhē, tēca uttama āhē. Tumhī phakta āpalī śaktī āṇi sāmarthyānē mājhī madata karā. Tumacyā āṇi tyān̄cyā daramyāna mī bhakkama bhinta banavūna dētō
Surah Al-Kahf, Verse 95
ءَاتُونِي زُبَرَ ٱلۡحَدِيدِۖ حَتَّىٰٓ إِذَا سَاوَىٰ بَيۡنَ ٱلصَّدَفَيۡنِ قَالَ ٱنفُخُواْۖ حَتَّىٰٓ إِذَا جَعَلَهُۥ نَارٗا قَالَ ءَاتُونِيٓ أُفۡرِغۡ عَلَيۡهِ قِطۡرٗا
Malā lōkhaṇḍācī cādara āṇūna dyā, yēthēparyanta kī jēvhā tyā dōna parvatān̄cyā daramyāna bhinta ubhārūna dilī tēvhā ādēśa dilā kī phūṅka mārā (arthāta prakhara āga prajvalita karā) tyā vēḷēparyanta kī lōkhaṇḍācyā yā cādarīnnā agadī āga karūna ṭākalē, tēvhā sāṅgitalē, mājhyājavaḷa āṇā, yācyāvara vitaḷalēlē tāmbē ṭākatō
Surah Al-Kahf, Verse 96
فَمَا ٱسۡطَٰعُوٓاْ أَن يَظۡهَرُوهُ وَمَا ٱسۡتَطَٰعُواْ لَهُۥ نَقۡبٗا
Maga nā tara tyān̄cyāta tyā bhintīvara caḍhaṇyacācī śaktī hōtī āṇi nā ticyāta ēkhādē chidra karū śakata hōtē
Surah Al-Kahf, Verse 97
قَالَ هَٰذَا رَحۡمَةٞ مِّن رَّبِّيۖ فَإِذَا جَآءَ وَعۡدُ رَبِّي جَعَلَهُۥ دَكَّآءَۖ وَكَانَ وَعۡدُ رَبِّي حَقّٗا
Sāṅgitalē kī hī kēvaḷa mājhyā pālanakartyācī dayā-kr̥pā āhē, parantu jēvhā mājhyā pālanakartyācā vāyadā (ādēśa) yē'īla tēvhā tyācē tukaḍē tukaḍē karūna ṭākēla. Niḥsanśaya, mājhyā pālanakartyācā vāyadā saccā āhē
Surah Al-Kahf, Verse 98
۞وَتَرَكۡنَا بَعۡضَهُمۡ يَوۡمَئِذٖ يَمُوجُ فِي بَعۡضٖۖ وَنُفِخَ فِي ٱلصُّورِ فَجَمَعۡنَٰهُمۡ جَمۡعٗا
Āṇi tyā divaśī āmhī tyānnā āpasāta ēkamēkānśī misaḷata asatānā sōḍūna dē'ū āṇi sūra (śaṅkha) phūṅkalā jā'īla, maga sarvānnā āmhī ēkāca vēḷī jamā karū
Surah Al-Kahf, Verse 99
وَعَرَضۡنَا جَهَنَّمَ يَوۡمَئِذٖ لِّلۡكَٰفِرِينَ عَرۡضًا
Āṇi tyā divaśī āmhī jahannamalā (dēkhīla) kāphirān̄cyā samōra āṇūna ubhī karū
Surah Al-Kahf, Verse 100
ٱلَّذِينَ كَانَتۡ أَعۡيُنُهُمۡ فِي غِطَآءٍ عَن ذِكۡرِي وَكَانُواْ لَا يَسۡتَطِيعُونَ سَمۡعًا
Jyān̄cē ḍōḷē mājhyā smaraṇāpāsūna paḍadyāta hōtē āṇi (satya) aikūhī śakata navhatē
Surah Al-Kahf, Verse 101
أَفَحَسِبَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَن يَتَّخِذُواْ عِبَادِي مِن دُونِيٓ أَوۡلِيَآءَۚ إِنَّآ أَعۡتَدۡنَا جَهَنَّمَ لِلۡكَٰفِرِينَ نُزُلٗا
Kāya kāphira hā vicāra karūna basalē āhēta kī mājhyāśivāya tē mājhyā dāsānnā āpalā samarthaka banavūna ghētīla? (Aikā) āmhī tara tyā kāphirān̄cyā pāhuṇacārāsāṭhī jahannama tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah Al-Kahf, Verse 102
قُلۡ هَلۡ نُنَبِّئُكُم بِٱلۡأَخۡسَرِينَ أَعۡمَٰلًا
Sāṅgā kī (tumhī sāṅgata asāla) tara mī sāṅgatō kī āpalyā karmāmmuḷē sarvānta jāsta nukasāna ucalaṇārā kōṇa āhē
Surah Al-Kahf, Verse 103
ٱلَّذِينَ ضَلَّ سَعۡيُهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَهُمۡ يَحۡسَبُونَ أَنَّهُمۡ يُحۡسِنُونَ صُنۡعًا
Tē lōka āhēta, jyān̄cē aihika jīvanācē sarva prayatna vyartha ṭharalē, āṇi tē yāca bhramāta rāhilē kī tē phāra cāṅgalē kāma karīta āhēta
Surah Al-Kahf, Verse 104
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ رَبِّهِمۡ وَلِقَآئِهِۦ فَحَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فَلَا نُقِيمُ لَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَزۡنٗا
Hēca tē lōka hōtē, jyānnī āpalyā pālanakartyā (allāha) cyā āyatīnśī āṇi tyācyāśī bhēṭa hōṇyācā inkāra kēlā, yāstava tyān̄cī sarva karmē vāyā gēlīta. Maga kayāmatacyā divaśī āmhī tyān̄cā kasalāhī bhāra niścita karaṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 105
ذَٰلِكَ جَزَآؤُهُمۡ جَهَنَّمُ بِمَا كَفَرُواْ وَٱتَّخَذُوٓاْ ءَايَٰتِي وَرُسُلِي هُزُوًا
Vastutaḥ tyān̄cā mōbadalā jahannama āhē, kāraṇa tyānnī inkāra kēlā āṇi mājhyā āyatīn̄cī āṇi mājhyā paigambarān̄cī thaṭṭā uḍavilī
Surah Al-Kahf, Verse 106
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ كَانَتۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتُ ٱلۡفِرۡدَوۡسِ نُزُلًا
Jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē, niścitaca tyān̄cyāsāṭhī phirdōsa1 (jannatamadhīla sarvōcca sthāna) cyā bāgāmmadhyē svāgata āhē
Surah Al-Kahf, Verse 107
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يَبۡغُونَ عَنۡهَا حِوَلٗا
Jithē tē nēhamī rāhatīla, jē sthāna badalaṇyācā kadhīhī tyān̄cā irādā hōṇāra nāhī
Surah Al-Kahf, Verse 108
قُل لَّوۡ كَانَ ٱلۡبَحۡرُ مِدَادٗا لِّكَلِمَٰتِ رَبِّي لَنَفِدَ ٱلۡبَحۡرُ قَبۡلَ أَن تَنفَدَ كَلِمَٰتُ رَبِّي وَلَوۡ جِئۡنَا بِمِثۡلِهِۦ مَدَدٗا
Sāṅgā kī jara mājhyā pālanakartyācyā gōṣṭī (praśansā va guṇagāna) lihiṇyākaritā samudra śā'ī banalā tara tōhī mājhyā pālanakartyācyā gōṣṭī sampaṇyāpūrvīca sampūna jā'īla, maga vāṭalyāsa āmhī tyāsārakhāca dusarā (samudra) tyācyā madatīkaritā ghē'ūna yāvē
Surah Al-Kahf, Verse 109
قُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ بَشَرٞ مِّثۡلُكُمۡ يُوحَىٰٓ إِلَيَّ أَنَّمَآ إِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ فَمَن كَانَ يَرۡجُواْ لِقَآءَ رَبِّهِۦ فَلۡيَعۡمَلۡ عَمَلٗا صَٰلِحٗا وَلَا يُشۡرِكۡ بِعِبَادَةِ رَبِّهِۦٓ أَحَدَۢا
Tumhī sāṅgā kī mī tara tumacyāsārakhāca ēka manuṣya āhē (hōya)mājhyākaḍē vahyī(prakāśanā)kēlī jātē kī sarvān̄cā upāsya kēvaḷa ēkaca upāsya āhē, tara jyālā dēkhīla āpalyā pālanakartyāśī bhēṭaṇyācī āśā asēla, tyānē satkarma karīta rāhilē pāhijē, āṇi āpalyā pālanakartyācyā bhaktī-upāsanēta1 dusaṟyā kōṇālāhī sahabhāgī karū nayē
Surah Al-Kahf, Verse 110