Surah Al-Baqara - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
الٓمٓ
Ālipha, lāma, mīma
Surah Al-Baqara, Verse 1
ذَٰلِكَ ٱلۡكِتَٰبُ لَا رَيۡبَۛ فِيهِۛ هُدٗى لِّلۡمُتَّقِينَ
Yā granthā (cē allāhacā grantha asaṇyā) bābata kasalīhī śaṅkā nāhī, allāhacyā ājñābhaṅgācē bhaya rākhaṇāṟyānnā mārgadarśana karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡغَيۡبِ وَيُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
Jē lōka na pāhilēlyā (paralōkā) vara īmāna rākhatāta 1 āṇi namājalā kāyama karatāta āmi āmhī pradāna kēlēlyā (dhana sampattī) madhūna kharca karatāta
Surah Al-Baqara, Verse 3
وَٱلَّذِينَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ وَبِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
Āṇi jē lōka īmāna rākhatāta tyāvara, jē tumacyākaḍē utaravilē gēlē āṇi jē tumacyāpūrvī utaravilē gēlē. Āṇi tē ākhiratavarahī aṭaḷa viśvāsa rākhatāta
Surah Al-Baqara, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَىٰ هُدٗى مِّن رَّبِّهِمۡۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ
Hēca lōka āpalyā pālanakartyācyā tarphē khaṟyā mārgāvara āhēta, āṇi hēca lōka saphalatā (āṇi muktī) prāpta karaṇārē āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 5
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ سَوَآءٌ عَلَيۡهِمۡ ءَأَنذَرۡتَهُمۡ أَمۡ لَمۡ تُنذِرۡهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Niḥsanśaya, inkāra karaṇāṟyānnā tumhī bhaya dākhavā kinvā dākhavū nakā sārakhē āhē, hē lōka īmāna rākhaṇāra nāhīta
Surah Al-Baqara, Verse 6
خَتَمَ ٱللَّهُ عَلَىٰ قُلُوبِهِمۡ وَعَلَىٰ سَمۡعِهِمۡۖ وَعَلَىٰٓ أَبۡصَٰرِهِمۡ غِشَٰوَةٞۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Sarvaśrēṣṭha allāhanē tyān̄cyā hr̥dayānvara āṇi kānānvara mōhara lāvalī āhē. Āṇi tyān̄cyā ḍōḷyānvara paḍadā paḍalā āhē. Āṇi tyān̄cyākaritā mōṭhā bhayaṅkara azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Baqara, Verse 7
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَبِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَمَا هُم بِمُؤۡمِنِينَ
Āṇi lōkāmpaikī kāhī mhaṇatāta, āmhī allāhavara āṇi antima divasāvara īmāna rākhalē āhē, parantu kharē pāhatā tē īmānadhāraka nāhīta
Surah Al-Baqara, Verse 8
يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَمَا يَخۡدَعُونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ
Tē allāhalā āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnā dhōkā dēta āhēta, parantu kharē pāhatā tē svataḥlāca dhōkā dēta āhēta āṇi tyānnā samaja nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 9
فِي قُلُوبِهِم مَّرَضٞ فَزَادَهُمُ ٱللَّهُ مَرَضٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمُۢ بِمَا كَانُواْ يَكۡذِبُونَ
Tyān̄cyā manāta rōga āhē. Allāhanē tyān̄cā rōga āṇakhī vāḍhavilā, āṇi tyān̄cyā khōṭyā bōlaṇyāpāyī tyān̄cyāsāṭhī duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Baqara, Verse 10
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ لَا تُفۡسِدُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ قَالُوٓاْ إِنَّمَا نَحۡنُ مُصۡلِحُونَ
Āṇi jēvhā tyānnā sāṅgitalē jātē kī dharatīvara bighāḍa nirmāṇa karū nakā, tēvhā tē uttara dētāta kī āmhī tara kēvaḷa sudhāraka āhōta
Surah Al-Baqara, Verse 11
أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلۡمُفۡسِدُونَ وَلَٰكِن لَّا يَشۡعُرُونَ
Khabaradāra! Vāstavika hēca lōka bighāḍa nirmāṇa karaṇāra 1 āhēta, parantu samaja (jñāna) bāḷagata nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 12
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ كَمَآ ءَامَنَ ٱلنَّاسُ قَالُوٓاْ أَنُؤۡمِنُ كَمَآ ءَامَنَ ٱلسُّفَهَآءُۗ أَلَآ إِنَّهُمۡ هُمُ ٱلسُّفَهَآءُ وَلَٰكِن لَّا يَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhā tyānnā sāṅgitalē jātē kī itara lōkāṁ (arthāta sahābā) pramāṇē tumhīhī īmāna rākhā, tēvhā tē uttara dētāta, kāya āmhī aśā prakārē īmāna rākhāvē, jasē mūrkha lōkānnī rākhalē āhē? Khabaradāra! Vāstavika hēca lōka mūrkha āhē, parantu jāṇata nāhīta
Surah Al-Baqara, Verse 13
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ إِلَىٰ شَيَٰطِينِهِمۡ قَالُوٓاْ إِنَّا مَعَكُمۡ إِنَّمَا نَحۡنُ مُسۡتَهۡزِءُونَ
Āṇi jēvhā īmāna rākhaṇāṟyānśī bhēṭatāta, tēvhā mhaṇatāta kī āmhīdēkhīla īmānadhāraka āhōta. Āṇi jēvhā ēkāntāta āpalyā thōrā-mōṭhyāṁ (saitānī pravr̥ttīcyā lōkāṁ) javaḷa jātāta, tēvhā mhaṇatāta, āmhī tara tumacyāsōbata āhōta. Tyān̄cyāśī tara āmhī kēvaḷa thaṭṭā-maskarī karatō
Surah Al-Baqara, Verse 14
ٱللَّهُ يَسۡتَهۡزِئُ بِهِمۡ وَيَمُدُّهُمۡ فِي طُغۡيَٰنِهِمۡ يَعۡمَهُونَ
Sarvaśrēṣṭha allāhadēkhīla tyān̄cyāśī thaṭṭā-maskarī karatō āṇi tyān̄cyā vidrōha āṇi bahakaṇyāta āṇakhī jāsta vāḍha karatō
Surah Al-Baqara, Verse 15
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ فَمَا رَبِحَت تِّجَٰرَتُهُمۡ وَمَا كَانُواْ مُهۡتَدِينَ
Hē asē lōka āhēta, jyānnī mārgabhraṣṭatēlā, mārgadarśanācyā mōbadalyāta kharēdī kēlē āhē. Parantu nā tyān̄cā vyāpāra 1 phāyadēśīra ṭharalā, nā tē mārgadarśana prāpta karū śakalē
Surah Al-Baqara, Verse 16
مَثَلُهُمۡ كَمَثَلِ ٱلَّذِي ٱسۡتَوۡقَدَ نَارٗا فَلَمَّآ أَضَآءَتۡ مَا حَوۡلَهُۥ ذَهَبَ ٱللَّهُ بِنُورِهِمۡ وَتَرَكَهُمۡ فِي ظُلُمَٰتٖ لَّا يُبۡصِرُونَ
Yā lōkān̄cē udāharaṇa tyā māṇasā sārakhē āhē, jyānē āga pēṭavalī, parantu jēvhā āgīnē tyācyā āsa-pāsa khūpa prakāśa pasaravilā, tēvhā allāhanē tyān̄cā prakāśa hirāvūna ghētalā āṇi tyānnā andhārāta sōḍūna dilē, jyāmuḷē tyānnā kāhīca disata nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 17
صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَرۡجِعُونَ
(Hē lōka) mukē, bahirē āṇi āndhaḷē āhēta. Ātā tē paratūna yēṇāra nāhīta
Surah Al-Baqara, Verse 18
أَوۡ كَصَيِّبٖ مِّنَ ٱلسَّمَآءِ فِيهِ ظُلُمَٰتٞ وَرَعۡدٞ وَبَرۡقٞ يَجۡعَلُونَ أَصَٰبِعَهُمۡ فِيٓ ءَاذَانِهِم مِّنَ ٱلصَّوَٰعِقِ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِۚ وَٱللَّهُ مُحِيطُۢ بِٱلۡكَٰفِرِينَ
Kinvā ākāśātūna paḍaṇāṟyā pāvasāpramāṇē, jyāta andhāra, mēghagarjanā āṇi vīja asāvī. Vijēcyā kaḍāḍaṇyāmuḷē tē āpalyā kānāta bōṭē khupasūna ghētāta āṇi sarvaśrēṣṭha allāha kāphirānnā (inkāra karaṇāṟyānnā) ghēraṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 19
يَكَادُ ٱلۡبَرۡقُ يَخۡطَفُ أَبۡصَٰرَهُمۡۖ كُلَّمَآ أَضَآءَ لَهُم مَّشَوۡاْ فِيهِ وَإِذَآ أَظۡلَمَ عَلَيۡهِمۡ قَامُواْۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَذَهَبَ بِسَمۡعِهِمۡ وَأَبۡصَٰرِهِمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Vāṭatē kī vīja tyān̄cē ḍōḷē hisakūna ghē'īla, jēvhā tī tyān̄cyākaritā ujēḍa karatē tēvhā tē cālatāta āṇi jēvhā andhāra karatē, tēvhā (jāgacyā jāgī) ubhē rāhatāta āṇi allāhanē icchilē tara tyān̄cē kāna āṇi ḍōḷē hirāvūna ghē'īla. Niḥsanśaya allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 20
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱعۡبُدُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُمۡ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
Hē lōkānnō! Āpalyā tyā pālanakartyācī upāsanā karā, jyānē tumhālā āṇi tumacyā pūrvīcyā lōkānnā nirmāṇa kēlē, yāsāṭhī kī tumhī parahējagāra (durācārāpāsūna dūra rāhaṇārē) banāvē
Surah Al-Baqara, Verse 21
ٱلَّذِي جَعَلَ لَكُمُ ٱلۡأَرۡضَ فِرَٰشٗا وَٱلسَّمَآءَ بِنَآءٗ وَأَنزَلَ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَخۡرَجَ بِهِۦ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ رِزۡقٗا لَّكُمۡۖ فَلَا تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ أَندَادٗا وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Jyānē tumacyāsāṭhī dharatīlā bichāyata āṇi ākāśālā chata banavilē āṇi ākāśātūna pā'ūsa pāḍalā. Maga tyācyādvārē phaḷē nirmāṇa karūna tumhālā rōjī (anna-sāmagrī) pradāna kēlī. Tēvhā hē dhyānī ghētā, tumhī kōṇālāhī allāhacā sahabhāgī banavū nakā
Surah Al-Baqara, Verse 22
وَإِن كُنتُمۡ فِي رَيۡبٖ مِّمَّا نَزَّلۡنَا عَلَىٰ عَبۡدِنَا فَأۡتُواْ بِسُورَةٖ مِّن مِّثۡلِهِۦ وَٱدۡعُواْ شُهَدَآءَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Āṇi jara tumhālā tyābābata śaṅkā asēla, jē āmhī āpalyā dāsāvara avatarīta kēlē āhē. Tēvhā tumhī saccē asāla tara yāsārakhī ēkhādī sūraha (adhyāya) banavūna āṇā tumhālā sūṭa dilī jātē kī allāhacyā śivāya āpalyā sahabhāgīnnāhī (upāsyānnāhī) bōlāvūna ghyā
Surah Al-Baqara, Verse 23
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ وَلَن تَفۡعَلُواْ فَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِي وَقُودُهَا ٱلنَّاسُ وَٱلۡحِجَارَةُۖ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ
Maga jara tumhī asē kēlē nāhī āṇi tumhī karūhī śakata nāhī. 1 Tēvhā (tyālā satya jāṇūna) tyā āgīcē bhaya rākhā, jicē indhana mānava āṇi dagaḍa āhē. Jī kāphirāṁ (inkāra karaṇāṟyāṁ) sāṭhī tayāra kēlī gēlī āhē
Surah Al-Baqara, Verse 24
وَبَشِّرِ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أَنَّ لَهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُۖ كُلَّمَا رُزِقُواْ مِنۡهَا مِن ثَمَرَةٖ رِّزۡقٗا قَالُواْ هَٰذَا ٱلَّذِي رُزِقۡنَا مِن قَبۡلُۖ وَأُتُواْ بِهِۦ مُتَشَٰبِهٗاۖ وَلَهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَهُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Āṇi īmāna rākhaṇāṟyā āṇi nēka kāma karaṇāṟyānnā tyā svargācā śubha samācāra dyā, jyān̄cyā khālī pravāha vāhata āhēta. Jēvhā tyānnā tyān̄cyātūna phaḷē khāṇyāsa dilē jātīla, tēvhā mhaṇatīla kī yācyāpūrvī āmhālā khāṇyāsāṭhī hēca dilē gēlē. Tī miḷatījuḷatī phaḷē asatīla āṇi tyān̄cyāsāṭhī tyāta pavitra śud'dha (śīlavāna) patn'yā asatīla āṇi tē tyāta nēhamī nēhamī rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 25
۞إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَسۡتَحۡيِۦٓ أَن يَضۡرِبَ مَثَلٗا مَّا بَعُوضَةٗ فَمَا فَوۡقَهَاۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ فَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَيَقُولُونَ مَاذَآ أَرَادَ ٱللَّهُ بِهَٰذَا مَثَلٗاۘ يُضِلُّ بِهِۦ كَثِيرٗا وَيَهۡدِي بِهِۦ كَثِيرٗاۚ وَمَا يُضِلُّ بِهِۦٓ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقِينَ
Vāstavika ēkhādē udāharaṇa dēṇyāta allāhalā lajjā-saṅkōca vāṭata nāhī, maga tē udāharaṇa maccharācē asō kinvā tyāhūnahī tuccha vastūcē. Īmāna rākhaṇārē tyālā āpalyā pālanakartyātarphē satya jāṇatāta, āṇi kāphira (inkāra karaṇārē) mhaṇatāta kī asalē udāharaṇa dēṇyāta allāhacē prayōjana kāya āhē? Yācyācadvārē anēkānnā mārgabhraṣṭa karatō āṇi bahutēka lōkānnā satya-mārgāvara āṇatō. Āṇi mārgabhraṣṭa tara kēvaḷa ājñābhaṅga karaṇāṟyā (durācārī lōkāṁ) nāca karatō
Surah Al-Baqara, Verse 26
ٱلَّذِينَ يَنقُضُونَ عَهۡدَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مِيثَٰقِهِۦ وَيَقۡطَعُونَ مَآ أَمَرَ ٱللَّهُ بِهِۦٓ أَن يُوصَلَ وَيُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Jē lōka allāhaśī kēlēlyā vacana- karārā (pratijñē) lā tōḍūna ṭākatāta āṇi allāhanē jyā gōṣṭīnnā jōḍaṇyācā ādēśa dilā āhē, tilā tōḍūna ṭākatāta āṇi dharatīvara utpāta (phasāda) pasaravitāta. Hēca lōka mōṭhē nukasāna bhōgaṇārē āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 27
كَيۡفَ تَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَكُنتُمۡ أَمۡوَٰتٗا فَأَحۡيَٰكُمۡۖ ثُمَّ يُمِيتُكُمۡ ثُمَّ يُحۡيِيكُمۡ ثُمَّ إِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Tumhī allāhalā kasē nāhī mānata, vāstavika tumhī nirjīva hōtē, tēvhā tyānē tumhālā jīvana pradāna kēlē maga tumhālā mr̥tyū dē'īla maga punhā dusaṟyāndā jivanta karīla, maga tyācyācakaḍē tumhālā jāyacē āhē
Surah Al-Baqara, Verse 28
هُوَ ٱلَّذِي خَلَقَ لَكُم مَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ جَمِيعٗا ثُمَّ ٱسۡتَوَىٰٓ إِلَى ٱلسَّمَآءِ فَسَوَّىٰهُنَّ سَبۡعَ سَمَٰوَٰتٖۚ وَهُوَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Tyānēca tumacyāsāṭhī, jē kāhī dharatīvara āhē, sarva nirmāṇa kēlē. Maga ākāśācā irādā kēlā āṇi tyānē sāta yathāyōgya ākāśa banavilē āṇi tō pratyēka gōṣṭa jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 29
وَإِذۡ قَالَ رَبُّكَ لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ إِنِّي جَاعِلٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ خَلِيفَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَجۡعَلُ فِيهَا مَن يُفۡسِدُ فِيهَا وَيَسۡفِكُ ٱلدِّمَآءَ وَنَحۡنُ نُسَبِّحُ بِحَمۡدِكَ وَنُقَدِّسُ لَكَۖ قَالَ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhā tumacyā pālanakartyānē phariśtyānnā pharmāvilē kī mī dharatīvara ēka khalīphā (asā samūha jō ēkamēkānnantara yē'īla) banavīta āhē. Tēvhā (phariśtē) mhaṇālē, kāya tū dharatīvara aśā lōkānnā nirmāṇa karaśīla, jē ticyāvara phasāda āṇi raktapāta karatīla āṇi āmhī tujhyā stutī-praśansēsaha tujhē guṇagāna āṇi tujhī pavitratā varṇana karatō. Tyānē pharmāvilē, jē mī jāṇatō tumhī nāhī jāṇata
Surah Al-Baqara, Verse 30
وَعَلَّمَ ءَادَمَ ٱلۡأَسۡمَآءَ كُلَّهَا ثُمَّ عَرَضَهُمۡ عَلَى ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ فَقَالَ أَنۢبِـُٔونِي بِأَسۡمَآءِ هَـٰٓؤُلَآءِ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Āṇi tyā (allāha) nē ādamalā sarva nāvē śikavūna tyā cīja vastūnnā phariśtyānsamōra prastuta kēlē āṇi pharmāvilē, tumhī saccē asāla tara yā cīja vastun̄cī nāvē sāṅgā
Surah Al-Baqara, Verse 31
قَالُواْ سُبۡحَٰنَكَ لَا عِلۡمَ لَنَآ إِلَّا مَا عَلَّمۡتَنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَلِيمُ ٱلۡحَكِيمُ
Phariśtē mhaṇālē, hē allāha! Tū tara pavitra (dōṣa- vyaṅga nasalēlā) āhē. Āmhālā tara tēvaḍhēca jñāna āhē, jēvaḍhē tū āmhālā śikavilē āhē paripūrṇa jñāna āṇi bud'dhī kuśalatā rākhaṇārā kēvaḷa tūca āhē
Surah Al-Baqara, Verse 32
قَالَ يَـٰٓـَٔادَمُ أَنۢبِئۡهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡۖ فَلَمَّآ أَنۢبَأَهُم بِأَسۡمَآئِهِمۡ قَالَ أَلَمۡ أَقُل لَّكُمۡ إِنِّيٓ أَعۡلَمُ غَيۡبَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَأَعۡلَمُ مَا تُبۡدُونَ وَمَا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
Sarvaśrēṣṭha allāhanē ādamalā pharmāvilē, tumhī yān̄cī nāvē sāṅgā. Jēvhā tyānnī tī nāvē sāṅgitalī tēvhā pharmāvilē, kāya mī tumhālā sāṅgitalē navhatē kī mī ākāśān̄cyā āṇi dharatīcyā adr̥śya gōṣṭī jāṇatō āṇi jē tumhī karatā kinvā lapavitā tēhī jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 33
وَإِذۡ قُلۡنَا لِلۡمَلَـٰٓئِكَةِ ٱسۡجُدُواْ لِأٓدَمَ فَسَجَدُوٓاْ إِلَّآ إِبۡلِيسَ أَبَىٰ وَٱسۡتَكۡبَرَ وَكَانَ مِنَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi jēvhā āmhī phariśtyānnā pharmāvilē kī ādamalā sajadā karā. Tēvhā iblīsaśivāya sarvānnī sajadā kēlā. Tyānē inkāra kēlā āṇi ghamēṇḍa dākhavilī 1 āṇi tō kāphirāṁ (inkārī lōkāṁ) paikīca hōtā
Surah Al-Baqara, Verse 34
وَقُلۡنَا يَـٰٓـَٔادَمُ ٱسۡكُنۡ أَنتَ وَزَوۡجُكَ ٱلۡجَنَّةَ وَكُلَا مِنۡهَا رَغَدًا حَيۡثُ شِئۡتُمَا وَلَا تَقۡرَبَا هَٰذِهِ ٱلشَّجَرَةَ فَتَكُونَا مِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi āmhī pharmāvilē hē ādama! Tumhī āṇi tumacī patnī jannatamadhyē rāhā āṇi jithūna icchā hō'īla tithūna vāṭēla tēvaḍhē khā va pyā. Parantu yā jhāḍācyā javaḷa jā'ū nakā, an'yathā atyācārī ṭharāla
Surah Al-Baqara, Verse 35
فَأَزَلَّهُمَا ٱلشَّيۡطَٰنُ عَنۡهَا فَأَخۡرَجَهُمَا مِمَّا كَانَا فِيهِۖ وَقُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ بَعۡضُكُمۡ لِبَعۡضٍ عَدُوّٞۖ وَلَكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُسۡتَقَرّٞ وَمَتَٰعٌ إِلَىٰ حِينٖ
Parantu saitāānānē tyānnā bahakavūna tithūna bāhēra ghālavilēca āṇi āmhī sāṅgūna ṭākalē kī utarā yēthūna (jā, cālatē vhā), tumhī ēkamēkān̄cē śatrū āhāta āṇi ēka ṭharāvika vēḷēparyanta tumhālā dharatīvara rāhāyacē āṇi lābha ghyāyacē āhē
Surah Al-Baqara, Verse 36
فَتَلَقَّىٰٓ ءَادَمُ مِن رَّبِّهِۦ كَلِمَٰتٖ فَتَابَ عَلَيۡهِۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Ādamanē āpalyā pālanakartyākaḍūna kāhī vacanē śikūna ghētalī (āṇi allāhajavaḷa kṣamāyācanā kēlī). Allāhanē tyān̄cī taubā (kṣamāyācanā) kabūla kēlī. Niḥsanśaya tōca taubā kabūla karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 37
قُلۡنَا ٱهۡبِطُواْ مِنۡهَا جَمِيعٗاۖ فَإِمَّا يَأۡتِيَنَّكُم مِّنِّي هُدٗى فَمَن تَبِعَ هُدَايَ فَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Āmhī pharmāvilē, tumhī sarva yēthūna utarā, maga jara tumacyājavaḷa mājhyākaḍūna mārgadarśana ālē tara jō kōṇī mājhyā ucita mārgācā svīkāra karīla tyān̄cyāvara kasalēhī bhaya rāhaṇāra nāhī, nā tē duḥkhī hōtīla
Surah Al-Baqara, Verse 38
وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَكَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَآ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Āṇi jē kupra (inkāra) āṇi asatyādvārē āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavatīla tē jahannamamadhyē rāhaṇārē āhēta. Nēhamī tyātaca rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 39
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَوۡفُواْ بِعَهۡدِيٓ أُوفِ بِعَهۡدِكُمۡ وَإِيَّـٰيَ فَٱرۡهَبُونِ
Hē isrā'īlacyā putrānnō! Mājhyā tyā kr̥pā- dēṇagīcē smaraṇa karā, jī mī tumacyāvara kēlī, āṇi mājhyāśī kēlēlā vacana- karāra pūrṇa karā, mī tumacyāśī kēlēlā vacana- karāra pūrṇa karīna āṇi phakta mājhēca bhaya rākhā
Surah Al-Baqara, Verse 40
وَءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلۡتُ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُمۡ وَلَا تَكُونُوٓاْ أَوَّلَ كَافِرِۭ بِهِۦۖ وَلَا تَشۡتَرُواْ بِـَٔايَٰتِي ثَمَنٗا قَلِيلٗا وَإِيَّـٰيَ فَٱتَّقُونِ
Āṇi tyā (śarī'ata) vara īmāna rākhā, jilā mī tyācī satyatā sid'dha karaṇyāsāṭhī avatarīta kēlē, jō (taurāta) tumacyājavaḷa āhē, āṇi tumhī yācē sarvaprathama inkārī banū nakā āṇi mājhyā āyatīnnā thōḍyāśā kimmatīvara vikū nakā 1 āṇi phakta mājhēca bhaya rākhā
Surah Al-Baqara, Verse 41
وَلَا تَلۡبِسُواْ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُواْ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āṇi satyā (haka) cī asatyā (bātila) śī bhēsaḷa karū nakā āṇi satya lapavū nakā. Tumhī tara svataḥ hē jāṇatā
Surah Al-Baqara, Verse 42
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱرۡكَعُواْ مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ
Āṇi namāja kāyama karā āṇi jakāta dyā āṇi ruku'u karaṇāṟyāṁ (jhukaṇāṟyāṁ) saha ruku'u karā (jhukā)
Surah Al-Baqara, Verse 43
۞أَتَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبِرِّ وَتَنسَوۡنَ أَنفُسَكُمۡ وَأَنتُمۡ تَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Kāya, lōkānnā satkarma karaṇyācā ādēśa dētā, āṇi svataḥlā visarūna jātā? Vāstavika tumhī grantha vācatā tara kāya tumhālā ēvaḍhīhī akkala nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 44
وَٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى ٱلۡخَٰشِعِينَ
Āṇi dhīra-sanyama va namājadvārē madata prāpta karā 1 āṇi hī phāra mōṭhī gōṣṭa āhē, parantu allāhacē bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 45
ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ رَبِّهِمۡ وَأَنَّهُمۡ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
Jē hē jāṇatāta kī āpalyā pālanakartyāśī bhēṭāyacē āhē āṇi tyācyākaḍē paratūna jāyacē āhē
Surah Al-Baqara, Verse 46
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
Hē isrā'īla (yākūba) cyā mulānnō! Mājhyā tyā kr̥pā dēṇagīcē smaraṇa karā jō mī tumacyāvara upakāra kēlā āṇi mī tumhālā sāṟyā jagātīla lōkānvara śrēṣṭhatā pradāna kēlī
Surah Al-Baqara, Verse 47
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا يُؤۡخَذُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
Āṇi tyā divasācē bhaya bāḷagā, jyā divaśī kōṇīhī kōṇācyā upayōgī paḍaṇāra nāhī, nā tyācī ēkhādī śiphārasa mān'ya kēlī jā'īla, nā tyācyākaḍūna ēkhādā mōbadalā svīkāralā jā'īla āṇi nā tyānnā madata dilī jā'īla
Surah Al-Baqara, Verse 48
وَإِذۡ نَجَّيۡنَٰكُم مِّنۡ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ يَسُومُونَكُمۡ سُوٓءَ ٱلۡعَذَابِ يُذَبِّحُونَ أَبۡنَآءَكُمۡ وَيَسۡتَحۡيُونَ نِسَآءَكُمۡۚ وَفِي ذَٰلِكُم بَلَآءٞ مِّن رَّبِّكُمۡ عَظِيمٞ
Āṇi jēvhā āmhī tumhālā phira'aunacyā lōkāmpāsūna 1 suṭakā dilī, jē tumhālā khūpa vā'īṭa śikṣā- yātanā dēta rāhilē. Tumacyā putrān̄cī hatyā karīta rāhilē āṇi tumacyā mulīnnā jivanta sōḍata rāhilē. Yātūna suṭakā karaṇyāta tumacyā pālanakartyācā mōṭhā upakāra hōtā
Surah Al-Baqara, Verse 49
وَإِذۡ فَرَقۡنَا بِكُمُ ٱلۡبَحۡرَ فَأَنجَيۡنَٰكُمۡ وَأَغۡرَقۡنَآ ءَالَ فِرۡعَوۡنَ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
Āṇi jēvhā āmhī tumacyāsāṭhī samudra phāḍalā āṇi tyātūna tumhālā pāra kēlē āṇi phira'aunacyā sāthīdārānnā tumacyā ḍōḷyāndēkhata buḍavilē
Surah Al-Baqara, Verse 50
وَإِذۡ وَٰعَدۡنَا مُوسَىٰٓ أَرۡبَعِينَ لَيۡلَةٗ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
Āṇi āmhī mūsālā cāḷīsa rātrīn̄cē vacana dilē, maga tumhī vāsarālā upāsya (daivata) banavūna ghētalē āṇi atyācārī banalē
Surah Al-Baqara, Verse 51
ثُمَّ عَفَوۡنَا عَنكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Parantu āmhī, asē asatānāhī tumhālā māpha kēlē, yāsāṭhī kī tumhī upakāra mānāla
Surah Al-Baqara, Verse 52
وَإِذۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡفُرۡقَانَ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
Āṇi āmhī mūsālā, tumacyā mārgadarśanāsāṭhī grantha (taurāta) āṇi īśa-camatkāra (mōjijā) pradāna kēlā
Surah Al-Baqara, Verse 53
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ يَٰقَوۡمِ إِنَّكُمۡ ظَلَمۡتُمۡ أَنفُسَكُم بِٱتِّخَاذِكُمُ ٱلۡعِجۡلَ فَتُوبُوٓاْ إِلَىٰ بَارِئِكُمۡ فَٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ ذَٰلِكُمۡ خَيۡرٞ لَّكُمۡ عِندَ بَارِئِكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Āṇi jēvhā mūsā āpalyā janasamūhācyā lōkānnā mhaṇālē, hē mājhyā jamātīcyā lōkānnō! Tumhī vāsarālā (daivata) banavūna svataḥvara mōṭhā julūma kēlā āhē. Ātā tumhī āpalyā nirmāṇa karaṇāṟyākaḍē dhyāna dyā. Svataḥlā (gunhēgārālā) āpalyā hātānnī ṭhāra karā. Allāhacyā dr̥ṣṭīnē yātaca tumacyāsāṭhī bhalā'ī āhē. Tēvhā allāhanē tumacī taubā (kṣamāyācanā) kabūla kēlī. Niḥsanśaya tōca taubā kabūla karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 54
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نُّؤۡمِنَ لَكَ حَتَّىٰ نَرَى ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡكُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ
Āṇi (tumhī tyā gōṣṭīcēhī smaraṇa karā) jēvhā tumhī mūsālā mhaṇālē hōtē kī jōparyanta āmhī allāhalā (pratyakṣa) samōra pāhūna ghēta nāhī tōparyanta kadhīhī īmāna rākhaṇāra nāhī (yā avajñēcī śikṣā mhaṇūna) tumacyāvara, tumacyā ḍōḷyāndēkhata vīja kōsaḷalī
Surah Al-Baqara, Verse 55
ثُمَّ بَعَثۡنَٰكُم مِّنۢ بَعۡدِ مَوۡتِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
(Parantu) maga āmhī tumhālā mr̥tyunantara jīvana yāsāṭhī dilē kī tumhī ābhāra mānāvēta
Surah Al-Baqara, Verse 56
وَظَلَّلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡغَمَامَ وَأَنزَلۡنَا عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَنَّ وَٱلسَّلۡوَىٰۖ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡۚ وَمَا ظَلَمُونَا وَلَٰكِن كَانُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ
Āṇi āmhī tumacyāvara ḍhagān̄cī sāvalī kēlī, āṇi tumacyāvara manna āṇi salavā utaravilā (āṇi pharmāvilē) āmhī pradāna kēlēlyā svaccha śud'dha vastū khā; āṇi tyānnī āmacyāvara atyācāra nāhī kēlā ulaṭa tē svataḥca āpalyāvara atyācāra karīta hōtē
Surah Al-Baqara, Verse 57
وَإِذۡ قُلۡنَا ٱدۡخُلُواْ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةَ فَكُلُواْ مِنۡهَا حَيۡثُ شِئۡتُمۡ رَغَدٗا وَٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُولُواْ حِطَّةٞ نَّغۡفِرۡ لَكُمۡ خَطَٰيَٰكُمۡۚ وَسَنَزِيدُ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi āmhī tumhālā pharmāvilē kī tyā vastīta jā 1 āṇi jē kāhī, jyā ṭhikāṇāhūna icchā hō'īla manasōkta khā va pyā āṇi daravājātūna ḍōkē namavūna dākhala vhā 2 āṇi tōṇḍānē mhaṇata jā, āmhī kṣamā yācanā karatō.3 Āmhī tumacē aparādha māpha karū āṇi bhalā'ī karaṇāṟyānnā āṇakhī jāsta pradāna karū
Surah Al-Baqara, Verse 58
فَبَدَّلَ ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ قَوۡلًا غَيۡرَ ٱلَّذِي قِيلَ لَهُمۡ فَأَنزَلۡنَا عَلَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ رِجۡزٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِ بِمَا كَانُواْ يَفۡسُقُونَ
Maga tyā atyācārī lōkānnī, hī gōṣṭa, jī tyānnā sāṅgitalī gēlī, badalūna ṭākalī. (Pariṇāmī) āmhīhī tyā atyācārī lōkānvara tyān̄cyā ājñābhaṅgāmuḷē ākāśātūna azāba (śikṣā yātanā) avatarīta kēlā
Surah Al-Baqara, Verse 59
۞وَإِذِ ٱسۡتَسۡقَىٰ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦ فَقُلۡنَا ٱضۡرِب بِّعَصَاكَ ٱلۡحَجَرَۖ فَٱنفَجَرَتۡ مِنۡهُ ٱثۡنَتَا عَشۡرَةَ عَيۡنٗاۖ قَدۡ عَلِمَ كُلُّ أُنَاسٖ مَّشۡرَبَهُمۡۖ كُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ مِن رِّزۡقِ ٱللَّهِ وَلَا تَعۡثَوۡاْ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُفۡسِدِينَ
Āṇi jēvhā mūsānē āpalyā janasamūhācyā lōkāṅkaritā pāṇī māgitalē tēvhā āmhī pharmāvilē kī āpalī kāṭhī dagaḍāvara mārā, jyātūna bārā srōta (jharē) phuṭūna vāhū lāgalē. Pratyēka samūhānē āpāpalā srōta jāṇūna ghētalā (āṇi āmhī pharmāvilē kī) allāhanē pradāna kēlēlī annasāmagrī khā va pyā āṇi dharatīvara utpāta (phasāda) pasaravita phirū nakā
Surah Al-Baqara, Verse 60
وَإِذۡ قُلۡتُمۡ يَٰمُوسَىٰ لَن نَّصۡبِرَ عَلَىٰ طَعَامٖ وَٰحِدٖ فَٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُخۡرِجۡ لَنَا مِمَّا تُنۢبِتُ ٱلۡأَرۡضُ مِنۢ بَقۡلِهَا وَقِثَّآئِهَا وَفُومِهَا وَعَدَسِهَا وَبَصَلِهَاۖ قَالَ أَتَسۡتَبۡدِلُونَ ٱلَّذِي هُوَ أَدۡنَىٰ بِٱلَّذِي هُوَ خَيۡرٌۚ ٱهۡبِطُواْ مِصۡرٗا فَإِنَّ لَكُم مَّا سَأَلۡتُمۡۗ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ وَٱلۡمَسۡكَنَةُ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ
Āṇi jēvhā tumhī mhaṇālē, hē mūsā! Āmhālā ēkāca prakāracyā jēvaṇānē dhīra-sanyama rākhalā jāṇāra nāhī, yāstava āpalyā pālanakartyājavaḷa du'ā-prārthanā karā kī tyānē āmhālā jaminītūna utpanna jhālēlī bhājī, kākaḍī, gahū, masūra āṇi kāndā dyāvā. Mūsā mhaṇālē kī uttama vastūṁaivajī tuccha vastū kā māgatā? Maga tara ēkhādyā śaharāta jā, tithē tumhālā tumacyā pasantīcyā yā sarva cīja-vastū miḷatīla. Tyān̄cyāvara apamāna āṇi durdaśā ṭākalī gēlī āṇi tē allāhacā azāba (prakōpa) ghē'ūna paratalē. Hē aśāsāṭhī kī tē allāhacyā āyatīnnā mānata navhatē, āṇi paigambarān̄cī nāhaka hatyā karīta hōtē. Tyān̄cyā julūma atirēkācā hā pariṇāma hōya
Surah Al-Baqara, Verse 61
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَادُواْ وَٱلنَّصَٰرَىٰ وَٱلصَّـٰبِـِٔينَ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Niḥsanśaya, jō muslima asō, yahūdī (jyū) asō, nasārā (khriścana) asō kinvā sābī 1 asō, jō kōṇī sarvaśrēṣṭha allāha āṇi kayāmatīcyā divasāvara īmāna rākhīla āṇi satkarmē karīla tara tyācā mōbadalā tyācyā pālanakartyājavaḷa āhē. Tyānnā nā kasalēhī bhaya rāhīla, āṇi nā kasalē duḥkha rāhīla
Surah Al-Baqara, Verse 62
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱذۡكُرُواْ مَا فِيهِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
Āṇi jēvhā āmhī tumacyākaḍūna vacana ghētalē āṇi tumacyāvara tūra parvata āṇūna ubhā kēlā āṇi pharmāvilē, jē āmhī tumhālā pradāna kēlē āhē, tē majabūtīnē dharūna ṭhēvā āṇi jē kāhī tyāta āhē tē dhyānāta rākhā, yāsāṭhī kī tumhī durācārāpāsūna āpalā bacāva karū śakāvē
Surah Al-Baqara, Verse 63
ثُمَّ تَوَلَّيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَۖ فَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَكُنتُم مِّنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ
Maga tyānantarahī tumhī pāṭha phiravalī jara sarvaśrēṣṭha allāhacī kr̥pā āṇi dayā tumacyāvara rāhilī nasatī, tara tumhī nukasāna ucalaṇārē ṭharalē asatē
Surah Al-Baqara, Verse 64
وَلَقَدۡ عَلِمۡتُمُ ٱلَّذِينَ ٱعۡتَدَوۡاْ مِنكُمۡ فِي ٱلسَّبۡتِ فَقُلۡنَا لَهُمۡ كُونُواْ قِرَدَةً خَٰسِـِٔينَ
Āṇi avaśya tumhālā tyā lōkānviṣayīhī māhitī āhē. Tumacyāpaikī jyānnī śanivārabābata maryādēcē ullaṅghana kēlē. Maga āmhī (dēkhīla) pharmāvilē kī tumhī apamānita vānharēē vhā
Surah Al-Baqara, Verse 65
فَجَعَلۡنَٰهَا نَكَٰلٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهَا وَمَا خَلۡفَهَا وَمَوۡعِظَةٗ لِّلۡمُتَّقِينَ
Yālā āmhī puḍhacyā-māgacyā lōkāṅkaritā sāvadha rāhaṇyācē kāraṇa banavilē, āṇi bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā bōdha āhē
Surah Al-Baqara, Verse 66
وَإِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِقَوۡمِهِۦٓ إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تَذۡبَحُواْ بَقَرَةٗۖ قَالُوٓاْ أَتَتَّخِذُنَا هُزُوٗاۖ قَالَ أَعُوذُ بِٱللَّهِ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡجَٰهِلِينَ
Āṇi mūsā jēvhā āpalyā jamātīcyā lōkānnā mhaṇālē kī sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā ēka gāya jibaha karaṇyācā (baḷī dēṇyācā) ādēśa dētō tēvhā tē mhaṇālē, kāya, tumhī āmacyāśī thaṭṭā maskarī karatā? Mūsā mhaṇālē, mī aśā mūrkhatēpāsūna sarvaśrēṣṭha allāhacē śaraṇa ghētō
Surah Al-Baqara, Verse 67
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا فَارِضٞ وَلَا بِكۡرٌ عَوَانُۢ بَيۡنَ ذَٰلِكَۖ فَٱفۡعَلُواْ مَا تُؤۡمَرُونَ
Tē mhaṇālē, hē mūsā! Allāhajavaḷa du'ā prārthanā karā kī āmhālā tyāviṣayī māhitī dyāvī. Mūsā mhaṇālē, aikā, tī gāya nā tara mhātārī asāvī āṇi nā vāsarī, kimbahunā madhyama vayācī asāvī. Ātā jō ādēśa tumhālā dilā gēlā āhē, tō amalāta āṇā
Surah Al-Baqara, Verse 68
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا لَوۡنُهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ صَفۡرَآءُ فَاقِعٞ لَّوۡنُهَا تَسُرُّ ٱلنَّـٰظِرِينَ
Tē punhā mhaṇālē kī, allāhaśī du'ā-prārthanā karā kī tyānē āmhālā hē sāṅgāvē kī ticā raṅga kasā asāvā? Sāṅgitalē, allāha pharmāvitō kī gāya, gaḍada sōnērī raṅgācī asāvī, āṇi pāhaṇāṟyān̄cē mana prasanna karaṇārī asāvī
Surah Al-Baqara, Verse 69
قَالُواْ ٱدۡعُ لَنَا رَبَّكَ يُبَيِّن لَّنَا مَا هِيَ إِنَّ ٱلۡبَقَرَ تَشَٰبَهَ عَلَيۡنَا وَإِنَّآ إِن شَآءَ ٱللَّهُ لَمُهۡتَدُونَ
Tē mhaṇū lāgalē kī āpalyā pālanakartyājavaḷa du'ā karā kī tyānē āmhālā spaṣṭapaṇē sāṅgāvē kī tī kaśī asāvī? Yā prakāracyā bahutēka gāyī āhēta, tēvhā umajata nāhī. Allāhanē icchilē tara āmhālā mārgadarśana prāpta hō'īla
Surah Al-Baqara, Verse 70
قَالَ إِنَّهُۥ يَقُولُ إِنَّهَا بَقَرَةٞ لَّا ذَلُولٞ تُثِيرُ ٱلۡأَرۡضَ وَلَا تَسۡقِي ٱلۡحَرۡثَ مُسَلَّمَةٞ لَّا شِيَةَ فِيهَاۚ قَالُواْ ٱلۡـَٰٔنَ جِئۡتَ بِٱلۡحَقِّۚ فَذَبَحُوهَا وَمَا كَادُواْ يَفۡعَلُونَ
Mūsā mhaṇālē, allāhacā ādēśa āhē kī tī gāya śēta-jaminīvara nāṅgara ōḍhaṇārī āṇi śētīlā pāṇī dēṇyācyā kāmācī nasāvī, tī śarīrānē pūrṇa nirōgī āṇi ḍāgavirahita asāvī. Lōka mhaṇālē, ātā tumhī spaṣṭapaṇē sāṅgitalē. Tarīhī tē ādēśān̄cē pālana karaṇārē navhatē, parantu tyānnī mānalē āṇi gāyīcī kurabānī (baḷī) dilī
Surah Al-Baqara, Verse 71
وَإِذۡ قَتَلۡتُمۡ نَفۡسٗا فَٱدَّـٰرَ ٰٔتُمۡ فِيهَاۖ وَٱللَّهُ مُخۡرِجٞ مَّا كُنتُمۡ تَكۡتُمُونَ
Āṇi jēvhā tumhī ēkā jīvācī hatyā kēlī, maga ēkamēkānvara ārōpa ṭhēvū lāgalē āṇi allāhalā tumhī lapavilēlī gōṣṭa ughaḍa karāyacī hōtī
Surah Al-Baqara, Verse 72
فَقُلۡنَا ٱضۡرِبُوهُ بِبَعۡضِهَاۚ كَذَٰلِكَ يُحۡيِ ٱللَّهُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Āmhī pharmāvilē kī tyā gā'īcā ēka tukaḍā mr̥ta śarīrāvara mārā (tō jivanta hō'īla) aśā prakārē sarvaśrēṣṭha allāha mēlēlyānnā jivanta karūna tumacyā bud'dhimānatēkaritā niśāṇyā dākhavitō
Surah Al-Baqara, Verse 73
ثُمَّ قَسَتۡ قُلُوبُكُم مِّنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَهِيَ كَٱلۡحِجَارَةِ أَوۡ أَشَدُّ قَسۡوَةٗۚ وَإِنَّ مِنَ ٱلۡحِجَارَةِ لَمَا يَتَفَجَّرُ مِنۡهُ ٱلۡأَنۡهَٰرُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَشَّقَّقُ فَيَخۡرُجُ مِنۡهُ ٱلۡمَآءُۚ وَإِنَّ مِنۡهَا لَمَا يَهۡبِطُ مِنۡ خَشۡيَةِ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Maga tyānantara tumacī manē pāṣāṇāsārakhī, kimbahunā tyāhūna adhika kaṭhōra jhālīta. Kāhī dagaḍāmmadhūna tara jala-pravāha nighūna vāhū lāgatāta. Āṇi kāhī, allāhacyā bhaya-dahaśatīnē khālī kōsaḷatāta āṇi tumhī allāhalā āpalyā ācaraṇāpāsūna anabhijña jāṇū nakā
Surah Al-Baqara, Verse 74
۞أَفَتَطۡمَعُونَ أَن يُؤۡمِنُواْ لَكُمۡ وَقَدۡ كَانَ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَسۡمَعُونَ كَلَٰمَ ٱللَّهِ ثُمَّ يُحَرِّفُونَهُۥ مِنۢ بَعۡدِ مَا عَقَلُوهُ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
(Hē musalamānānnō!) Kāya, tumhī icchitā kī tyā (yahūdī) nī tumacyāvara viśvāsa karāvā vāstavika tyācyāta kāhī asēhī āhēta, jē allāhacā grantha aikatāta maga tyālā samajūna ghētalyānantara tyāta phērabadala karatāta āṇi asē tē jāṇūna karatāta
Surah Al-Baqara, Verse 75
وَإِذَا لَقُواْ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَا بَعۡضُهُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ قَالُوٓاْ أَتُحَدِّثُونَهُم بِمَا فَتَحَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ لِيُحَآجُّوكُم بِهِۦ عِندَ رَبِّكُمۡۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Āṇi jēvhā īmāna rākhaṇāṟyānśī bhēṭatāta, tēvhā āpaṇa īmānadhāraka asalyācē jāhīra karatāta āṇi āpasāta gāṭhī bhēṭī karatāta, tēvhā mhaṇatāta kī musalamānāmpāvētō tyā gōṣṭī kā pōhacavitā, jyā allāhanē tumhālā śikavilyā āhēta. Kāya hē nāhī jāṇata kī yā gōṣṭī tara allāhacyā samōra tumacyāvara tyān̄cā purāvā ṭharatīla
Surah Al-Baqara, Verse 76
أَوَلَا يَعۡلَمُونَ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا يُسِرُّونَ وَمَا يُعۡلِنُونَ
Kāya yānnā hē nāhī māhīta kī sarvaśrēṣṭha allāha tyācyā lapalēlyā va ughaḍa aśā sarvaca gōṣṭī jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 77
وَمِنۡهُمۡ أُمِّيُّونَ لَا يَعۡلَمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّآ أَمَانِيَّ وَإِنۡ هُمۡ إِلَّا يَظُنُّونَ
Āṇi tyān̄cyāpaikī kāhī aśikṣita asēhī āhēta, jē āśā-apēkṣānśivāya granthāsa jāṇata nāhīta āṇi kēvaḷa kālpanika gōṣṭī karatāta
Surah Al-Baqara, Verse 78
فَوَيۡلٞ لِّلَّذِينَ يَكۡتُبُونَ ٱلۡكِتَٰبَ بِأَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ يَقُولُونَ هَٰذَا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ لِيَشۡتَرُواْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا كَتَبَتۡ أَيۡدِيهِمۡ وَوَيۡلٞ لَّهُم مِّمَّا يَكۡسِبُونَ
Tyā lōkānsāṭhī vināśa āhē, jē svataḥ āpalyā hātānnī lihilēlyā granthāsa allāhacā grantha mhaṇatāta. Āṇi aśā prakārē yā jagācī kamā'ī karatāta. Āpalyā hātānnī lihiṇyāmuḷē tyān̄cā sarvanāśa āhē āṇi āpalyā yā kamā'īmuḷē tyān̄cā vināśa āhē
Surah Al-Baqara, Verse 79
وَقَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَةٗۚ قُلۡ أَتَّخَذۡتُمۡ عِندَ ٱللَّهِ عَهۡدٗا فَلَن يُخۡلِفَ ٱللَّهُ عَهۡدَهُۥٓۖ أَمۡ تَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Āṇi hē lōka mhaṇatāta kī āmhī tara kāhī mōjakē divasa jahannamamadhyē rāhū, (tyānnā) sāṅgā kī, kāya tumhī sarvaśrēṣṭha allāhakaḍūna ēkhādē vacana ghētalē āhē jara ghētalē āhē tara khātrīnē sarvaśrēṣṭha allāha āpalyā vacanācā bhaṅga karaṇāra nāhī kinvā tumhī allāhacyā sambandhānē aśā gōṣṭī sāṅgatā jyā tumhī jāṇata nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 80
بَلَىٰۚ مَن كَسَبَ سَيِّئَةٗ وَأَحَٰطَتۡ بِهِۦ خَطِيٓـَٔتُهُۥ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Niḥsanśaya, jyānēdēkhīla aparādha kēlā āṇi tyācyā aparādhānē tyālā ghēralē tō jahannamī āhē. Tō nēhamīkaritā jahannamamadhyē rāhīla
Surah Al-Baqara, Verse 81
وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلۡجَنَّةِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma kēlē, tē jannatī āhēta. Tē nēhamīkaritā jannatamadhyē rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 82
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ لَا تَعۡبُدُونَ إِلَّا ٱللَّهَ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَانٗا وَذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَقُولُواْ لِلنَّاسِ حُسۡنٗا وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ ثُمَّ تَوَلَّيۡتُمۡ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنكُمۡ وَأَنتُم مُّعۡرِضُونَ
Āṇi jēvhā āmhī isrā'īlacyā putrāṅkaḍūna vacana ghētalē kī tumhī allāhacyā śivāya dusaṟyā kōṇācīhī bhaktī-upāsanā karū nakā āṇi ā'ī-bāpāśī cāṅgalē vartana rākhā āṇi tyācapramāṇē javaḷacē nātēvā'īka, anātha āṇi garība lōkānśī sadvyavahāra karā āṇi lōkānnā cāṅgalyā- bhalyā gōṣṭī sāṅgā. Namāja kāyama karā āṇi jakāta (kartavya dāna) dēta rāhā. Parantu kāhī lōka vagaḷatā, tumhī sarva mukaralē āṇi tōṇḍa phiravilē
Surah Al-Baqara, Verse 83
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ لَا تَسۡفِكُونَ دِمَآءَكُمۡ وَلَا تُخۡرِجُونَ أَنفُسَكُم مِّن دِيَٰرِكُمۡ ثُمَّ أَقۡرَرۡتُمۡ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ
Āṇi jēvhā āmhī tumacyākaḍūna vacana ghētalē kī āpasāta raktapāta karū nakā (hatyā karū nakā) āṇi āpalyāca lōkānnā dēśābāhēra ghālavū nakā. Tumhī mān'ya kēlē āṇi tumhī yācē sākṣīdārahī banalē
Surah Al-Baqara, Verse 84
ثُمَّ أَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ تَقۡتُلُونَ أَنفُسَكُمۡ وَتُخۡرِجُونَ فَرِيقٗا مِّنكُم مِّن دِيَٰرِهِمۡ تَظَٰهَرُونَ عَلَيۡهِم بِٱلۡإِثۡمِ وَٱلۡعُدۡوَٰنِ وَإِن يَأۡتُوكُمۡ أُسَٰرَىٰ تُفَٰدُوهُمۡ وَهُوَ مُحَرَّمٌ عَلَيۡكُمۡ إِخۡرَاجُهُمۡۚ أَفَتُؤۡمِنُونَ بِبَعۡضِ ٱلۡكِتَٰبِ وَتَكۡفُرُونَ بِبَعۡضٖۚ فَمَا جَزَآءُ مَن يَفۡعَلُ ذَٰلِكَ مِنكُمۡ إِلَّا خِزۡيٞ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يُرَدُّونَ إِلَىٰٓ أَشَدِّ ٱلۡعَذَابِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Tarīhī tumhī svajanān̄cī hatyā kēlī āṇi āpalyā ēkā samūhālā dēśābāhēra ghālavilē āṇi aparādha va dvēṣa karaṇyācyā kāmāta tyān̄cyāvirūd'dha dusaṟyācī bājū dharalī. Mātra jēvhā tē kaidī banūna tumacyājavaḷa ālē tēvhā tumhī tyān̄cyā mōbadalyāta dhana dilē (jyālā phidīyā mhaṇatāta) parantu tyānnā dēśābāhēra ghālaviṇē jē tumacyāvara harāma hōtē (tyācī kāhīca kāḷajī ghētalī nāhī) kāya tumhī granthātalyā kāhī gōṣṭīnnā mān'ya karatā āṇi kāhī gōṣṭīnnā nākāratā? Tumacyāpaikī jō kōṇī asē karīla, tyācī śikṣā yākhērīja kāya asāvī kī yā jagāta apamāna āṇi kayāmatīcyā divaśī bhayaṅkara śikṣā- yātanān̄cā mārā! Āṇi allāha tumacyā karmāmpāsūna gāphīla nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 85
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۖ فَلَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
Hē asē lōka āhēta jyānnī aihika jīvanālā ākhiratacyā mōbadalyāta kharēdī kēlē āhē. Tyān̄cī nā śikṣā kamī hō'īla āṇi nā tyān̄cī kāhī madata kēlī jā'īla
Surah Al-Baqara, Verse 86
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ وَقَفَّيۡنَا مِنۢ بَعۡدِهِۦ بِٱلرُّسُلِۖ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ أَفَكُلَّمَا جَآءَكُمۡ رَسُولُۢ بِمَا لَا تَهۡوَىٰٓ أَنفُسُكُمُ ٱسۡتَكۡبَرۡتُمۡ فَفَرِيقٗا كَذَّبۡتُمۡ وَفَرِيقٗا تَقۡتُلُونَ
Āṇi āmhī mūsālā grantha pradāna kēlā āṇi tyān̄cyānantara satata rasūla (paigambara) hī pāṭhavilē āṇi āmhī mariyama-putra īsālā spaṣṭa niśāṇyā pradāna kēlyā āṇi pavitra ātmā (hajarata jibrīla) dvārē tyānnā samarthana dilē gēlē. Parantu jēvhā jēvhā tumacyājavaḷa rasūla (paigambara) tī gōṣṭa ghē'ūna ālē, jī tumacyā vicārān̄cyā virūd'dha hōtī, tumhī tatkāḷa ghamēṇḍa dākhavilī, maga kāhīnnā tumhī khōṭē ṭharavilē āṇi kāhīnnā jīvē ṭhāra māralē
Surah Al-Baqara, Verse 87
وَقَالُواْ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَل لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَقَلِيلٗا مَّا يُؤۡمِنُونَ
Āṇi tē mhaṇālē, āmacī manē jhākalēlī āhēta (nāhī, nāhī) kimbahunā tyān̄cyā kupra (inkārā) muḷē, allāhanē tyānnā dhikkāralē āhē. Tēvhā tyān̄cyāta īmāna rākhaṇārē phāra thōḍēca āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 88
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ كِتَٰبٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ وَكَانُواْ مِن قَبۡلُ يَسۡتَفۡتِحُونَ عَلَى ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَلَمَّا جَآءَهُم مَّا عَرَفُواْ كَفَرُواْ بِهِۦۚ فَلَعۡنَةُ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi jēvhā tyān̄cyājavaḷa tyān̄cā grantha (taurāta) cī puṣṭī karaṇyākaritā ēka grantha (pavitra kura'āna) yē'ūna pōhacalā, vāstavika yācyāpūrvī hē svataḥ yācyādvārē kāphirānvara (inkāra karaṇāṟyānvara) vijaya icchita hōtē, tēvhā yē'ūna pōhōcalyānantara āṇi ōḷakhūna ghētalyānantara tyānnī nakāra dilā. Sarvaśrēṣṭha allāhatarphē dhikkāra asō inkāra karaṇāṟyānvara
Surah Al-Baqara, Verse 89
بِئۡسَمَا ٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡ أَن يَكۡفُرُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ بَغۡيًا أَن يُنَزِّلَ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ عَلَىٰ مَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦۖ فَبَآءُو بِغَضَبٍ عَلَىٰ غَضَبٖۚ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٞ مُّهِينٞ
Atiśaya vā'īṭa āhē tī gōṣṭa, jicyā mōbadalyāta tyānnī svataḥlā vikūna ṭākalē. Tē tyān̄cē kupra (inkāra) karaṇē hōya, allāhatarphē avatarīta granthālā kēvaḷa yā gōṣṭīcā dvēṣa karūna kī allāhanē āpalī kr̥pā dēṇagī, jyā dāsāvara icchilē avatarīta kēlī. Yā kāraṇānē tē prakōpāvara prakōpācē bhāgīdāra ṭharalē. Āṇi tyā kāphirāṁ (inkāra karaṇāṟyāṁ) karitā apamānadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Baqara, Verse 90
وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ ءَامِنُواْ بِمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ نُؤۡمِنُ بِمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَيَكۡفُرُونَ بِمَا وَرَآءَهُۥ وَهُوَ ٱلۡحَقُّ مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَهُمۡۗ قُلۡ فَلِمَ تَقۡتُلُونَ أَنۢبِيَآءَ ٱللَّهِ مِن قَبۡلُ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Āṇi jēvhā tyānnā sāṅgitalē gēlē kī tyāvara īmāna rākhā jē allāhanē avatarīta kēlē āhē, tēvhā tē mhaṇālē kī jē āmacyāvara (taurāta) utaravilē gēlē, tyāvara āmacē īmāna āhē āṇi tē tyālā sōḍūna dusaṟyā granthācā (pavitra kura'ānācā) inkāra karatāta. Vāstavika tō satya āhē. Tyān̄cyājavaḷa asalēlyā (dharmagranthā) cī satyatā sid'dha karīta āhē. (Hē paigambara!) Tyānnā sāṅgā kī jara tumhī āpalyā granthāvara īmāna rākhatā tara yāpūrvī allāhacyā paigambarān̄cī hatyā kā kēlī
Surah Al-Baqara, Verse 91
۞وَلَقَدۡ جَآءَكُم مُّوسَىٰ بِٱلۡبَيِّنَٰتِ ثُمَّ ٱتَّخَذۡتُمُ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِهِۦ وَأَنتُمۡ ظَٰلِمُونَ
Āṇi tumacyājavaḷa mūsā yāca niśāṇyā ghē'ūna ālē, parantu tarīhī tumhī vāsarācī pūjā kēlī. Tumhī āhātaca atyācārī
Surah Al-Baqara, Verse 92
وَإِذۡ أَخَذۡنَا مِيثَٰقَكُمۡ وَرَفَعۡنَا فَوۡقَكُمُ ٱلطُّورَ خُذُواْ مَآ ءَاتَيۡنَٰكُم بِقُوَّةٖ وَٱسۡمَعُواْۖ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَأُشۡرِبُواْ فِي قُلُوبِهِمُ ٱلۡعِجۡلَ بِكُفۡرِهِمۡۚ قُلۡ بِئۡسَمَا يَأۡمُرُكُم بِهِۦٓ إِيمَٰنُكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Āṇi jēvhā āmhī tumacyākaḍūna vacana ghētalē āṇi tumacyāvara tūra parvata (adhāntarī) ubhā kēlā (āṇi pharmāvilē) kī āmhī jē kāhī pradāna kēlē āhē tē majabutīnē dharā āṇi aikā. Tēvhā tē mhaṇālē, āmhī aikalē āṇi ājñābhaṅga kēlā āṇi tyān̄cyā manāta vāsarācē prēma (jaṇū kāhī) pājalē (rujavalē) gēlē. Tyān̄cyā kupra (inkārā) muḷē. (Tyānnā) sāṅgā kī tumacē īmāna tumhālā vā'īṭa ādēśa dēta āhē. Jara tumhī īmānadhāraka asāla
Surah Al-Baqara, Verse 93
قُلۡ إِن كَانَتۡ لَكُمُ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ عِندَ ٱللَّهِ خَالِصَةٗ مِّن دُونِ ٱلنَّاسِ فَتَمَنَّوُاْ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
(Tumhī tyānnā) sāṅgā kī jara allāhajavaḷa ākhiratacē ghara tumacyāsāṭhīca āhē, an'ya kōṇāsāṭhī nāhī tara yā, āpalī satyatā sid'dha karaṇyāsāṭhī mr̥tyucī yācanā karā
Surah Al-Baqara, Verse 94
وَلَن يَتَمَنَّوۡهُ أَبَدَۢا بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Parantu āpalyā karmān̄cā vicāra karatā, tē kadhīhī mr̥tyucī yācanā karaṇāra nāhīta āṇi allāha atyācārī lōkānnā cāṅgalyā prakārē ōḷakhatō
Surah Al-Baqara, Verse 95
وَلَتَجِدَنَّهُمۡ أَحۡرَصَ ٱلنَّاسِ عَلَىٰ حَيَوٰةٖ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُواْۚ يَوَدُّ أَحَدُهُمۡ لَوۡ يُعَمَّرُ أَلۡفَ سَنَةٖ وَمَا هُوَ بِمُزَحۡزِحِهِۦ مِنَ ٱلۡعَذَابِ أَن يُعَمَّرَۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ
Kimbahunā (hē paigambara!) Aihika jīvanācī sarvānta jāsta āsaktī rākhaṇārē tumhālā tēca āḍhaḷūna yētīla. Jīvanācā lōbha rākhaṇyāta hē mūrtīpūjakāmpēkṣāhī jāstaca āhēta. Tyān̄cyāpaikī pratyēkajaṇa hajāra varṣān̄cē āyuṣya icchitō. Vāstavika hē dīrghāyuṣya dilē jāṇēhī tyānnā azāba (śikṣā-yātanāṁ) pāsūna vācavū śakata nāhī. Allāha tyān̄cē karma cāṅgalyā prakārē pāhata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 96
قُلۡ مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّـجِبۡرِيلَ فَإِنَّهُۥ نَزَّلَهُۥ عَلَىٰ قَلۡبِكَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَهُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
(Hē paigambara!) Tumhī sāṅgā kī jō jibrīlacā śatrū asēla, jyānē tumacyā hr̥dayāvara allāhacā sandēśa utaravilā āhē, jō sandēśa tyācyā javaḷacyā granthācī satyatā sid'dha karaṇārā āṇi īmānadhārakānnā mārgadarśana āṇi śubha-samācāra dēṇārā āhē (tara allāhadēkhīla tyān̄cā śatrū āhē)
Surah Al-Baqara, Verse 97
مَن كَانَ عَدُوّٗا لِّلَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَجِبۡرِيلَ وَمِيكَىٰلَ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَدُوّٞ لِّلۡكَٰفِرِينَ
Jō manuṣya allāhacā āṇi tyācyā phariśtyān̄cā āṇi tyācyā paigambarān̄cā va jibrīla āṇi mikā'īlacā śatrū asēla tara aśā adharmī lōkān̄cā śatrū svataḥ allāha āhē
Surah Al-Baqara, Verse 98
وَلَقَدۡ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ءَايَٰتِۭ بَيِّنَٰتٖۖ وَمَا يَكۡفُرُ بِهَآ إِلَّا ٱلۡفَٰسِقُونَ
Āṇi niḥsanśaya, āmhī tumacyākaḍē spaṣṭa niśāṇyā pāṭhavilyā āhēta. Jyān̄cā inkāra, durācārī lōkānśivāya an'ya kōṇī karata nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 99
أَوَكُلَّمَا عَٰهَدُواْ عَهۡدٗا نَّبَذَهُۥ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يُؤۡمِنُونَ
Hē lōka, jēvhā jēvhā ēkhādā vacana-karāra karatāta, tēvhā tyān̄cyātalā ēka na ēka gaṭa tyācā bhaṅga karatō. Kimbahunā tyān̄cyāpaikī adhikānśa lōka bē'īmāna (īmāna nasalēlē) āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 100
وَلَمَّا جَآءَهُمۡ رَسُولٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ مُصَدِّقٞ لِّمَا مَعَهُمۡ نَبَذَ فَرِيقٞ مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ كِتَٰبَ ٱللَّهِ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ كَأَنَّهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhādēkhīla tyān̄cyājavaḷa allāhacā ēkhādā rasūla (paigambara) tyān̄cyā granthācī puṣṭī karaṇyāsa ālā, tēvhā tyā granthadhārakān̄cyā ēkā gaṭānē allāhacyā granthālā aśā prakārē pāṭhīmāgē ṭākalē, jaṇū jāṇata navhatē
Surah Al-Baqara, Verse 101
وَٱتَّبَعُواْ مَا تَتۡلُواْ ٱلشَّيَٰطِينُ عَلَىٰ مُلۡكِ سُلَيۡمَٰنَۖ وَمَا كَفَرَ سُلَيۡمَٰنُ وَلَٰكِنَّ ٱلشَّيَٰطِينَ كَفَرُواْ يُعَلِّمُونَ ٱلنَّاسَ ٱلسِّحۡرَ وَمَآ أُنزِلَ عَلَى ٱلۡمَلَكَيۡنِ بِبَابِلَ هَٰرُوتَ وَمَٰرُوتَۚ وَمَا يُعَلِّمَانِ مِنۡ أَحَدٍ حَتَّىٰ يَقُولَآ إِنَّمَا نَحۡنُ فِتۡنَةٞ فَلَا تَكۡفُرۡۖ فَيَتَعَلَّمُونَ مِنۡهُمَا مَا يُفَرِّقُونَ بِهِۦ بَيۡنَ ٱلۡمَرۡءِ وَزَوۡجِهِۦۚ وَمَا هُم بِضَآرِّينَ بِهِۦ مِنۡ أَحَدٍ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَيَتَعَلَّمُونَ مَا يَضُرُّهُمۡ وَلَا يَنفَعُهُمۡۚ وَلَقَدۡ عَلِمُواْ لَمَنِ ٱشۡتَرَىٰهُ مَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖۚ وَلَبِئۡسَ مَا شَرَوۡاْ بِهِۦٓ أَنفُسَهُمۡۚ لَوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Āṇi aśā gōṣṭīcyā māgē lāgalē jilā saitānī lōka, hajarata sulēmānacyā sāmrājyāta paḍhata asata. Sulēmānanē tara kupra (inkāra) kēlā navhatā. Kimbahunā hē kupra-karma saitānān̄cē hōtē. Tē lōkānnā jādū-ṭōṇā śikavita asata āṇi bābīlamadhyē hāruta va māruta yā dōna phariśtyānvara jō utaravilā gēlā hōtā, tē dōghēhī kōṇatyāhī māṇasālā tyā vēḷaparyanta śikavita nasata, jōparyanta hē sāṅgata nasata kī āmhī tara ēka kasōṭī mātra āhōta, tū kupra karū nakōsa. Maga lōka tyān̄cyākaḍūna aśī vidyā śikata kī jyādvārē patī-patnīcyā daramyāna phūṭa pāḍāvī. Vāstavika allāhacyā marjīvinā tē kōṇālā kasalēhī nukasāna pōhacavū śakata nāhī.1 Hē lōka tē kāhī śikatāta, jē yānnā na nukasāna pōhacavīla āṇi nā phāyadā pōhacavū śakēla āṇi tē khātrīpūrvaka jāṇatāta kī hē prāpta karaṇāṟyācā ākhiratamadhyē kāhīca his'sā nāhī āṇi tī atiśaya vā'īṭa gōṣṭa āhē, jicyā mōbadalyāta tē svataḥlā vikata āhēta. Yānnī hē jāṇalē asatē tara
Surah Al-Baqara, Verse 102
وَلَوۡ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ وَٱتَّقَوۡاْ لَمَثُوبَةٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ خَيۡرٞۚ لَّوۡ كَانُواْ يَعۡلَمُونَ
Āṇi jara yā lōkānnī īmāna rākhalē asatē va allāhacē bhaya bāḷagalē asatē tara allāhacyā tarphē yānnā bhalā'ī (śubha-māṅgalya) lābhalī asatī. Yānnī hē jāṇalē asatē tara
Surah Al-Baqara, Verse 103
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقُولُواْ رَٰعِنَا وَقُولُواْ ٱنظُرۡنَا وَٱسۡمَعُواْۗ وَلِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī (paigambara sallallāhu alaihi vasallama yānnā) āmacyākaḍē lakṣa dyā kinvā āmacā vicāra karā asē mhaṇū nakā, kimbahunā āmacyākaḍē pāhā asē mhaṇata jā, āṇi lakṣapūrvaka aikata rāhā, āṇi inkāra karaṇāṟyā lōkāṅkaritā duḥdāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Al-Baqara, Verse 104
مَّا يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ وَلَا ٱلۡمُشۡرِكِينَ أَن يُنَزَّلَ عَلَيۡكُم مِّنۡ خَيۡرٖ مِّن رَّبِّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ
Nā tara grantha lābhūnahī tyācā inkāra karaṇārē āṇi nā mūrtīpūjaka asē icchitāta kī tumacyāvara tumacyā pālanakartyātarphē bhalā'ī utarāvī (tyān̄cyā yā dvēṣa-matsarānē kāya jhālē?) Allāha jyālā icchila tyālā āpalī dayā kr̥pā viśēṣa rītīnē pradāna karīla āṇi allāha mōṭhā kr̥pāśīla āhē
Surah Al-Baqara, Verse 105
۞مَا نَنسَخۡ مِنۡ ءَايَةٍ أَوۡ نُنسِهَا نَأۡتِ بِخَيۡرٖ مِّنۡهَآ أَوۡ مِثۡلِهَآۗ أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Jyā āyatīlā āmhī radda karatō kinvā ticā visara pāḍatō tara tyāhūna cāṅgalī kinvā ticyāsārakhī āṇakhī āṇatō. Kāya tumhī nāhī jāṇata kī allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Baqara, Verse 106
أَلَمۡ تَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ لَهُۥ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَمَا لَكُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
Kāya tumhālā nāhī māhīta kī dharatī āṇi ākāśān̄cī rājya-sattā kēvaḷa allāhakaritāca āhē, āṇi allāhacyā śivāya tumacā kōṇī sanrakṣaka āṇi sahāyyaka nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 107
أَمۡ تُرِيدُونَ أَن تَسۡـَٔلُواْ رَسُولَكُمۡ كَمَا سُئِلَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۗ وَمَن يَتَبَدَّلِ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ فَقَدۡ ضَلَّ سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
Kāya tumhī āpalyā rasūla (paigambara) lā tasē praśna vicārū icchitā, jasē yāpūrvī mūsālā vicāralē gēlē (aikā!) Jō īmānacā mārga sōḍūna kupra (inkāra) cā mārga dharatō, tō saraḷa mārgāpāsūna bhaṭakatō
Surah Al-Baqara, Verse 108
وَدَّ كَثِيرٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يَرُدُّونَكُم مِّنۢ بَعۡدِ إِيمَٰنِكُمۡ كُفَّارًا حَسَدٗا مِّنۡ عِندِ أَنفُسِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُمُ ٱلۡحَقُّۖ فَٱعۡفُواْ وَٱصۡفَحُواْ حَتَّىٰ يَأۡتِيَ ٱللَّهُ بِأَمۡرِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Yā granthadhārakāmpaikī adhikānśa lōka satya prakaṭa jhālyānantarahī kēvaḷa dvēṣa-matsarāmuḷē tumhālāhī īmānāpāsūna dūra karū icchitāta, tēvhā tumhīhī māpha karā āṇi sōḍūna dyā, yēthaparyanta kī allāhanē āpalā phaisalā lāgū karāvā. Niḥsanśaya allāha pratyēka kārya karaṇyācē sāmarthya rākhatō
Surah Al-Baqara, Verse 109
وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَۚ وَمَا تُقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُم مِّنۡ خَيۡرٖ تَجِدُوهُ عِندَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Tumhī namāja (nitya-nēmānē) adā karīta rāhā, āṇi jakāta (dharma dāna) dēta rāhā āṇi jī bhalā'ī tumhī āpalyāsāṭhī puḍhē pāṭhavāla, tī sarvakāhī allāhajavaḷa prāpta karāla. Niḥsanśaya, allāha tumacē pratyēka karma pāhata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 110
وَقَالُواْ لَن يَدۡخُلَ ٱلۡجَنَّةَ إِلَّا مَن كَانَ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ تِلۡكَ أَمَانِيُّهُمۡۗ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Āṇi hē mhaṇatāta kī jannatamadhyē yahūdī āṇi khriścanāṅkhērīja an'ya kōṇī jāṇāra nāhī. Yā tyān̄cyā kālpinaka āśā- apēkṣā āhēta. Tyānnā sāṅgā, tumhī (āpalyā kathanāta) saccē asāla tara ēkhādā purāvā tarī prastuta karā
Surah Al-Baqara, Verse 111
بَلَىٰۚ مَنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ فَلَهُۥٓ أَجۡرُهُۥ عِندَ رَبِّهِۦ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Aikā! Jyānē svataḥlā allāhacyā havālī kēlē, āṇi nēka-sadācārī āhē, tara tyācyācakaritā, tyācyā pālanakartyā (allāha) cyā ṭhikāṇī cāṅgalā mōbadalā āhē āṇi nā tyānnā kasalē bhaya rāhīla nā ēkhādē duḥkha
Surah Al-Baqara, Verse 112
وَقَالَتِ ٱلۡيَهُودُ لَيۡسَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَقَالَتِ ٱلنَّصَٰرَىٰ لَيۡسَتِ ٱلۡيَهُودُ عَلَىٰ شَيۡءٖ وَهُمۡ يَتۡلُونَ ٱلۡكِتَٰبَۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ مِثۡلَ قَوۡلِهِمۡۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ فِيمَا كَانُواْ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Yahūdī mhaṇatāta, khriścana ucita mārgāvara nāhīta āṇi khriścana mhaṇatāta kī yahūdī ucita mārgāvara nāhīta. Vāstavika hē taurātacē vācana karatāta aśā prakārē yān̄cyāsārakhī gōṣṭa ajñānī lōkahī bōlatāta. Kayāmatīcyā divaśī allāha yān̄cyā yā matabhēdācā phaisalā karīla
Surah Al-Baqara, Verse 113
وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن مَّنَعَ مَسَٰجِدَ ٱللَّهِ أَن يُذۡكَرَ فِيهَا ٱسۡمُهُۥ وَسَعَىٰ فِي خَرَابِهَآۚ أُوْلَـٰٓئِكَ مَا كَانَ لَهُمۡ أَن يَدۡخُلُوهَآ إِلَّا خَآئِفِينَۚ لَهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا خِزۡيٞ وَلَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ عَذَابٌ عَظِيمٞ
Āṇi tyāhūna mōṭhā atyācārī kōṇa āhē? Jō allāhacyā masjidīmadhyē allāhacē smaraṇa karaṇyāpāsūna rōkhīla, āṇi tyānnā ujāḍaṇyācā prayatna karīla? Aśā lōkānnī allāhacē bhaya rākhata, tyāta dākhala jhālē pāhijē. Tyān̄cyākaritā yā jagātahī apamāna āhē āṇi ākhirata (maraṇōttara jīvana) madhyēhī mōṭhamōṭhyā śikṣā-yātanā āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 114
وَلِلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ فَأَيۡنَمَا تُوَلُّواْ فَثَمَّ وَجۡهُ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
Āṇi pūrva āṇi paścimēcā svāmī allāhaca āhē. Tumhī jikaḍē dēkhīla tōṇḍa karāla, tikaḍē allāhacē tōṇḍa āhē. Allāha atiśaya sāmarthyaśālī khūpa khūpa jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 115
وَقَالُواْ ٱتَّخَذَ ٱللَّهُ وَلَدٗاۗ سُبۡحَٰنَهُۥۖ بَل لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ كُلّٞ لَّهُۥ قَٰنِتُونَ
Āṇi hē mhaṇatāta kī allāhalā santāna āhē (muḷīca nāhī, kimbahunā) tō pavitra (vyaṅga-dōṣa virahīta) āhē. Dharatī āṇi ākāśān̄cyā samasta nirmitīvara tyācī śāsana-sattā āhē āṇi pratyēka tyācā ājñādhāraka āhē
Surah Al-Baqara, Verse 116
بَدِيعُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۖ وَإِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ
Tō, ākāśānnā va dharatīlā navyānē banavūna utpanna karaṇārā āhē, āṇi tō jyā kāmācā nirṇaya ghētō, tēvhā mhaṇatō, hō'ūna jā āṇi tē kāma hōtē
Surah Al-Baqara, Verse 117
وَقَالَ ٱلَّذِينَ لَا يَعۡلَمُونَ لَوۡلَا يُكَلِّمُنَا ٱللَّهُ أَوۡ تَأۡتِينَآ ءَايَةٞۗ كَذَٰلِكَ قَالَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِم مِّثۡلَ قَوۡلِهِمۡۘ تَشَٰبَهَتۡ قُلُوبُهُمۡۗ قَدۡ بَيَّنَّا ٱلۡأٓيَٰتِ لِقَوۡمٖ يُوقِنُونَ
Āṇi aśā prakārē aḍāṇī-aśikṣita lōkadēkhīla mhaṇālē kī svataḥ allāha āmacyāśī sambhāṣaṇa kā nāhī karīta kinvā āmacyājavaḷa ēkhādī niśāṇī kā nāhī yēta. Aśā prakāracē kathana tyān̄cyā pūrvīcyā lōkānnīhī kēlē hōtē, tyān̄cī āṇi yān̄cī manē ēkasamāna jhālīta. Āmhī tara viśvāsa (śrad'dhā) ṭhēvaṇāṟyāṅkaritā niśāṇyān̄cē nivēdana kēlē āhē
Surah Al-Baqara, Verse 118
إِنَّآ أَرۡسَلۡنَٰكَ بِٱلۡحَقِّ بَشِيرٗا وَنَذِيرٗاۖ وَلَا تُسۡـَٔلُ عَنۡ أَصۡحَٰبِ ٱلۡجَحِيمِ
Āmhī tumhālā satyāsaha khūśakhabara dēṇārā āṇi sacēta karaṇārā banavūna pāṭhavilē āhē āṇi jahannamī lōkānviṣayī tumhālā vicāraṇā kēlī jāṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 119
وَلَن تَرۡضَىٰ عَنكَ ٱلۡيَهُودُ وَلَا ٱلنَّصَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَتَّبِعَ مِلَّتَهُمۡۗ قُلۡ إِنَّ هُدَى ٱللَّهِ هُوَ ٱلۡهُدَىٰۗ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم بَعۡدَ ٱلَّذِي جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ مَا لَكَ مِنَ ٱللَّهِ مِن وَلِيّٖ وَلَا نَصِيرٍ
Āṇi yahūdī va khriścana tumacyāśī kadhīhī khūśa hōṇāra nāhīta, jōparyanta tumhī tyān̄cyā dharmācē anusaraṇa na karāla. (Tumhī) sāṅgā kī allāhacē mārgadarśanaca, mārgadarśana asatē āṇi jara tumhī, āpalyājavaḷa jñāna ghē'ūna pōhōcalyānantarahī tyān̄cyā icchā abhilāṣān̄cē anusaraṇa kēlē tara allāhacyā javaḷa tumacā nā kōṇī samarthaka asēla, nā kōṇī sahāyyaka
Surah Al-Baqara, Verse 120
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَتۡلُونَهُۥ حَقَّ تِلَاوَتِهِۦٓ أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡمِنُونَ بِهِۦۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِهِۦ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡخَٰسِرُونَ
Jyānnā āmhī grantha pradāna kēlā āṇi tē tyālā aśā prakārē vācatāta, jasā tyācyā vācanācā hakka āhē.1 Tē yā granthāvarahī īmāna rākhatāta āṇi jē yāvara īmāna rākhata nāhīta tē svataḥ āpalā tōṭā karūna ghētāta
Surah Al-Baqara, Verse 121
يَٰبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ ٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتِيَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتُ عَلَيۡكُمۡ وَأَنِّي فَضَّلۡتُكُمۡ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
Hē isrā'īlacyā putrānnō! Mī tumhālā jyā kr̥pā- dēṇagyā pradāna kēlyā āhēta, tyān̄cī āṭhavaṇa karā āṇi hē kī mī tumhālā sāṟyā jagāta śrēṣṭhatā pradāna kēlī hōtī
Surah Al-Baqara, Verse 122
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا لَّا تَجۡزِي نَفۡسٌ عَن نَّفۡسٖ شَيۡـٔٗا وَلَا يُقۡبَلُ مِنۡهَا عَدۡلٞ وَلَا تَنفَعُهَا شَفَٰعَةٞ وَلَا هُمۡ يُنصَرُونَ
Āṇi tyā divasācē bhaya bāḷagā, jyā divaśī kōṇīhī kōṇālā phāyadā pōhacavū śakaṇāra nāhī, āṇi nā kōṇākaḍūna kāhī mōbadalā svīkāralā jā'īla, nā tyālā ēkhādyācī śiphārasa lābha dē'ū śakēla, nā tyālā madata kēlī jā'īla
Surah Al-Baqara, Verse 123
۞وَإِذِ ٱبۡتَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ رَبُّهُۥ بِكَلِمَٰتٖ فَأَتَمَّهُنَّۖ قَالَ إِنِّي جَاعِلُكَ لِلنَّاسِ إِمَامٗاۖ قَالَ وَمِن ذُرِّيَّتِيۖ قَالَ لَا يَنَالُ عَهۡدِي ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi jēvhā ibrāhīmacī tyān̄cyā pālanakartyānē anēka gōṣṭīndvārē kasōṭī ghētalī āṇi tyānnī sarva kasōṭyāmmadhyē saphala hō'ūna dākhavilē, tēvhā (allāhanē) pharmāvilē kī mī tumhālā lōkān̄cā imāma (pramukha) banavīna. Vicāralē, āṇi mājhyā santatīlā? Uttara dilē kī mājhā vāyadā atyācārī lōkāmbābata(sāṭhī) nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 124
وَإِذۡ جَعَلۡنَا ٱلۡبَيۡتَ مَثَابَةٗ لِّلنَّاسِ وَأَمۡنٗا وَٱتَّخِذُواْ مِن مَّقَامِ إِبۡرَٰهِـۧمَ مُصَلّٗىۖ وَعَهِدۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ أَن طَهِّرَا بَيۡتِيَ لِلطَّآئِفِينَ وَٱلۡعَٰكِفِينَ وَٱلرُّكَّعِ ٱلسُّجُودِ
Āṇi āmhī baitullāha (kābā) lā mānavākaritā puṇya (savāba) āṇi śāntīcē ṭhikāṇa banavilē. Tumhī mukāmē ibrāhīma (ibrāhimacē sthāna- kābāgr̥hāta ēka nirdhārīta ṭhikāṇācē nāva āhē, jē kābāgr̥hācyā daravājāsamōra, kin̄cita ḍāvīkaḍē āhē.) Lā musallā (namāja paḍhaṇyācē sthāna) ṭharavūna ghyā āṇi āmhī ibrāhīma āṇi ismā'īla yān̄cyākaḍūna vacana ghētalē kī mājhyā gharālā tavāpha (pradakṣiṇā) āṇi ētikāpha (kāhī kāḷa masjidīta dhyāna lāvūna upāsanā) karaṇāṟyānsāṭhī āṇi ruku'u āṇi sajadā karaṇāṟyānsāṭhī pavitra āṇi sāpha-svaccha rākhā
Surah Al-Baqara, Verse 125
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ ٱجۡعَلۡ هَٰذَا بَلَدًا ءَامِنٗا وَٱرۡزُقۡ أَهۡلَهُۥ مِنَ ٱلثَّمَرَٰتِ مَنۡ ءَامَنَ مِنۡهُم بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ قَالَ وَمَن كَفَرَ فَأُمَتِّعُهُۥ قَلِيلٗا ثُمَّ أَضۡطَرُّهُۥٓ إِلَىٰ عَذَابِ ٱلنَّارِۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ
Āṇi jēvhā ibrāhīma mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Tū yā ṭhikāṇālā śāntīpūrṇa śahara banava āṇi ithalyā rahivāśānnā jē allāha āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhaṇārē asatīla, phaḷān̄cī rōjī (anna-sāmagrī) pradāna kara. Allāhanē pharmāvilē kī mī kāphīra (inkāra karaṇāṟyā) lōkānnāhī thōḍā lābha pōhacavīna, maga tyānnā āgīcyā azāba (śikṣā-yātanē) kaḍē vivaśa karūna ṭākīna. Pōhacaṇyācē mōṭhē vā'īṭa ṭhikāṇa āhē hē
Surah Al-Baqara, Verse 126
وَإِذۡ يَرۡفَعُ إِبۡرَٰهِـۧمُ ٱلۡقَوَاعِدَ مِنَ ٱلۡبَيۡتِ وَإِسۡمَٰعِيلُ رَبَّنَا تَقَبَّلۡ مِنَّآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Jēvhā ibrāhīma āṇi ismā'īla kābāgr̥hācā pāyā (āṇi bhintī) racata hōtē āṇi mhaṇata jāta hōtē kī hē āmacyā pālanakartyā! Tū āmacyākaḍūna (hī sēvā) svīkāra kara. Niḥsanśaya tūca aikaṇārā āṇi jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 127
رَبَّنَا وَٱجۡعَلۡنَا مُسۡلِمَيۡنِ لَكَ وَمِن ذُرِّيَّتِنَآ أُمَّةٗ مُّسۡلِمَةٗ لَّكَ وَأَرِنَا مَنَاسِكَنَا وَتُبۡ عَلَيۡنَآۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā tujhā ājñādhāraka banava āṇi āmacyā santatīmadhūna ēkā samūhālā tujhā ājñādhāraka banava āṇi āmhālā tujhyā upāsanēcyā rītī śikava āṇi āmacī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla kara. Niḥsanśaya tū taubā kabūla karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 128
رَبَّنَا وَٱبۡعَثۡ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡهُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِكَ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُزَكِّيهِمۡۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Hē āmacyā pālanakartyā! Tyān̄cyāta, tyān̄cyāmadhūnaca ēka rasūla (paigambara) pāṭhava. Jyānnī tyān̄cyājavaḷa tujhyā āyatīn̄cē paṭhaṇa karāvē āṇi tyānnā grantha va hikamata śikavāvē1 āṇi tyānnā svaccha- pavitra karāvē. Niḥsanśaya, tū varcasvaśālī āṇi bud'dhīkauśalya bāḷagaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 129
وَمَن يَرۡغَبُ عَن مِّلَّةِ إِبۡرَٰهِـۧمَ إِلَّا مَن سَفِهَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَقَدِ ٱصۡطَفَيۡنَٰهُ فِي ٱلدُّنۡيَاۖ وَإِنَّهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ لَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Āṇi ibrāhīmacyā dīna (dharmā) pāsūna tōca tōṇḍa phiravila, jō svataḥ mūrkha asēla. Āmhī tara tyālā yā jagātahī pasanta kēlē āṇi ākhiratamadhyēhī tō nēka-sadācārī lōkāmpaikī āhē
Surah Al-Baqara, Verse 130
إِذۡ قَالَ لَهُۥ رَبُّهُۥٓ أَسۡلِمۡۖ قَالَ أَسۡلَمۡتُ لِرَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Jēvhā (dēkhīla) tyān̄cyā pālanakartyānē pharmāvilē kī ātmasamarpaṇa karā tēvhā tē mhaṇālē kī mī samasta viśvācyā pālanakartyāsāṭhī ātmasamarpaṇa kēlē
Surah Al-Baqara, Verse 131
وَوَصَّىٰ بِهَآ إِبۡرَٰهِـۧمُ بَنِيهِ وَيَعۡقُوبُ يَٰبَنِيَّ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰ لَكُمُ ٱلدِّينَ فَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ
Yāca gōṣṭīcī tākīda ibrāhīma āṇi yākūba yānnī āpalyā santatīlā kēlī kī hē āmacyā putrānnō! Allāhanē tumacyāsāṭhī hā dīna (dharma) nirdhārita kēlā āhē. Tēvhā khabaradāra! Tumhī muslima asaṇyācyā sthitītaca marā
Surah Al-Baqara, Verse 132
أَمۡ كُنتُمۡ شُهَدَآءَ إِذۡ حَضَرَ يَعۡقُوبَ ٱلۡمَوۡتُ إِذۡ قَالَ لِبَنِيهِ مَا تَعۡبُدُونَ مِنۢ بَعۡدِيۖ قَالُواْ نَعۡبُدُ إِلَٰهَكَ وَإِلَٰهَ ءَابَآئِكَ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ إِلَٰهٗا وَٰحِدٗا وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
Kāya tumhī (hajarata) yākūbacyā mr̥tyusamayī hajara hōtē? Jēvhā tyānnī āpalyā santatīlā mhaṭalē kī tumhī mājhyā mr̥tyunantara kōṇācī upāsanā karāla? Tēvhā sarvānnī uttara dilē kī tumacyā pālanakartyācī āṇi tumacē vāḍavaḍīla ibrāhīma āṇi ismā'īla āṇi isahāka yān̄cyā upāsyā (daivatā) cī, jō ēkamēva āhē āṇi āmhī tyācēca tābēdāra banūna rāhū
Surah Al-Baqara, Verse 133
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Hā janasamūha tara hō'ūna gēlā, tyānnī jē kēlē tē tyān̄cyāsāṭhī āhē āṇi tumhī jē karāla tē tumacyāsāṭhī āhē. Tyān̄cyā karmāviṣayī tumhālā vicāralē jāṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 134
وَقَالُواْ كُونُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰ تَهۡتَدُواْۗ قُلۡ بَلۡ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِـۧمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
Hē mhaṇatāta kī yahūdī (jyū) āṇi khriścana vhāla tara mārgadarśana lābhēla. Tumhī sāṅgā kī saraḷa āṇi ucita mārgāvara tara ibrāhīmacyā mārgācē anusaraṇa karaṇārē āhēta āṇi ibrāhīma kēvaḷa allāhacē ājñādhāraka hōtē. Tē mūrtīpūjaka navhatē
Surah Al-Baqara, Verse 135
قُولُوٓاْ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَمَآ أُوتِيَ ٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ
(Hē īmānadhārakānnō!) Tumhī sarva sāṅgā, āmhī allāhavara īmāna rākhalē āṇi tyāvarahī jē āmacyākaḍē utaravilē gēlē āṇi jē ibrāhīma, ismā'īla, isahāka, yākūba āṇi tyān̄cyā santatīvara utaravilē gēlē āṇi jē kāhī allāhacyā tarphē mūsā, īsā āṇi an'ya paigambarānnā dilē gēlē. Āmhī tyān̄cyāpaikī kōṇācyāhī daramyāna pharaka karīta nāhī. Āmhī allāhacē tābēdāra āhōta
Surah Al-Baqara, Verse 136
فَإِنۡ ءَامَنُواْ بِمِثۡلِ مَآ ءَامَنتُم بِهِۦ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا هُمۡ فِي شِقَاقٖۖ فَسَيَكۡفِيكَهُمُ ٱللَّهُۚ وَهُوَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ
Jara tē tumacyāsārakhē īmāna rākhatīla tara mārgadarśana prāpta karatīla āṇi jara tōṇḍa phiravatīla tara virōdhāta āhēta. Allāha tyā sarvān̄cyā virōdhāta bhaviṣyāta tumacī madata karīla. Allāha cāṅgalyā prakārē aikaṇārā āṇi jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 137
صِبۡغَةَ ٱللَّهِ وَمَنۡ أَحۡسَنُ مِنَ ٱللَّهِ صِبۡغَةٗۖ وَنَحۡنُ لَهُۥ عَٰبِدُونَ
Allāhacā raṅga dhāraṇa karā, āṇi allāhapēkṣā uttama raṅga āṇi kōṇācā asēla? Āmhī tara tyācīca upāsanā karaṇārē āhōta
Surah Al-Baqara, Verse 138
قُلۡ أَتُحَآجُّونَنَا فِي ٱللَّهِ وَهُوَ رَبُّنَا وَرَبُّكُمۡ وَلَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُخۡلِصُونَ
(Tumhī) sāṅgā, kāya tumhī āmacyāśī allāhabābata vāda ghālatā, jō āmacā āṇi tumacā pālanakartā āhē. Āmacyāsāṭhī āmacī karmē āhēta, tumacyāsāṭhī tumacī karmē. Āmhī tara kēvaḷa allāhaśīca saccē, prāmāṇika āhōta
Surah Al-Baqara, Verse 139
أَمۡ تَقُولُونَ إِنَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطَ كَانُواْ هُودًا أَوۡ نَصَٰرَىٰۗ قُلۡ ءَأَنتُمۡ أَعۡلَمُ أَمِ ٱللَّهُۗ وَمَنۡ أَظۡلَمُ مِمَّن كَتَمَ شَهَٰدَةً عِندَهُۥ مِنَ ٱللَّهِۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Kāya tumhī asē mhaṇatā kī ibrāhīma, ismā'īla, isahāka āṇi yākūba va tyān̄cī santatī yahūdī kinvā khriścana hōtī? Sāṅgā, kāya tumhī jāsta jāṇatā kī allāha? Allāhacyā javaḷa purāvā lapaviṇāṟyāmpēkṣā jāsta atyācārī āṇakhī kōṇa āhē? Āṇi allāha tumacyā karmāmpāsūna gāphīla nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 140
تِلۡكَ أُمَّةٞ قَدۡ خَلَتۡۖ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَلَكُم مَّا كَسَبۡتُمۡۖ وَلَا تُسۡـَٔلُونَ عَمَّا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Hā ēka janasamūha hōtā jō hō'ūna gēlā, tyānnī jē (karma) kēlē tē tyān̄cyāsāṭhī āhē āṇi jē tumhī kēlē tē tumacyāsāṭhī. Tumhālā tyān̄cyā karmānviṣayī vicāralē jāṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 141
۞سَيَقُولُ ٱلسُّفَهَآءُ مِنَ ٱلنَّاسِ مَا وَلَّىٰهُمۡ عَن قِبۡلَتِهِمُ ٱلَّتِي كَانُواْ عَلَيۡهَاۚ قُل لِّلَّهِ ٱلۡمَشۡرِقُ وَٱلۡمَغۡرِبُۚ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ
Lavakaraca hē mūrkha lōka mhaṇatīla kī jyā kiblā (jyā diśēkaḍē tōṇḍa karūna namāja paḍhalī jātē) vara hē hōtē, tyākaḍūna yānnā kōṇatyā gōṣṭīnē phiravilē? (Tumhī tyānnā) sāṅgā kī pūrva āṇi paścimēcā mālaka allāha āhē. Tō jyālā icchitō saraḷa mārga dākhavitō
Surah Al-Baqara, Verse 142
وَكَذَٰلِكَ جَعَلۡنَٰكُمۡ أُمَّةٗ وَسَطٗا لِّتَكُونُواْ شُهَدَآءَ عَلَى ٱلنَّاسِ وَيَكُونَ ٱلرَّسُولُ عَلَيۡكُمۡ شَهِيدٗاۗ وَمَا جَعَلۡنَا ٱلۡقِبۡلَةَ ٱلَّتِي كُنتَ عَلَيۡهَآ إِلَّا لِنَعۡلَمَ مَن يَتَّبِعُ ٱلرَّسُولَ مِمَّن يَنقَلِبُ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِۚ وَإِن كَانَتۡ لَكَبِيرَةً إِلَّا عَلَى ٱلَّذِينَ هَدَى ٱللَّهُۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُضِيعَ إِيمَٰنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِٱلنَّاسِ لَرَءُوفٞ رَّحِيمٞ
Āṇi āmhī aśā prakārē tumhālā madhalī (santulita) um'mata (janasamūha) banavilē,1 yāsāṭhī kī tumhī lōkānvara sākṣī rāhāvē āṇi rasūla (sa.) Tumacyāvara sākṣī rāhāvēta āṇi jyā kiblāvara tumhī pūrvīpāsūna hōtē, tō āmhī kēvaḷa ēvaḍhyāsāṭhī niścita kēlā hōtā kī (yādvārē) āmhī hē jāṇūna ghyāvē kī rasūlacā saccā tābēdāra kōṇa āhē āṇi kōṇa āhē jō ulaṭyā pāvalī parata phiratō. Vāstavika hē kaṭhīṇa kāma āhē, parantu jyānnā allāhanē mārgadarśana kēlē āhē (tyān̄cyāsāṭhī kāhīca kaṭhīṇa nāhī) allāha tumacē īmāna vāyā jā'ū dēṇāra nāhī. Niḥsanśaya, allāha, lōkānśī prēma rākhaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 143
قَدۡ نَرَىٰ تَقَلُّبَ وَجۡهِكَ فِي ٱلسَّمَآءِۖ فَلَنُوَلِّيَنَّكَ قِبۡلَةٗ تَرۡضَىٰهَاۚ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَيَعۡلَمُونَ أَنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّهِمۡۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا يَعۡمَلُونَ
Āmhī tumacē tōṇḍa vāranvāra ākāśākaḍē vara hōta asalēlē pāhata āhōta, ātā āmhī tumhālā tyā kiblākaḍē phiravūna dē'ū jyāmuḷē tumhī khūśa vhāla. Tumhī āpalē tōṇḍa masjidē harāma (kābā) kaḍē phiravūna ghyā āṇi tumhī kōṭhēhī asā, āpalē tōṇḍa tyācyācakaḍē phiravūna ghēta jā. Granthadhārakānnā, hī gōṣṭa allāhatarphē satya asaṇyācē kharē jñāna āhē āṇi sarvaśrēṣṭha allāha tyān̄cyā tyā karmāmpāsūna gāphīla nāhī, jī karmē hē karatāta
Surah Al-Baqara, Verse 144
وَلَئِنۡ أَتَيۡتَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ بِكُلِّ ءَايَةٖ مَّا تَبِعُواْ قِبۡلَتَكَۚ وَمَآ أَنتَ بِتَابِعٖ قِبۡلَتَهُمۡۚ وَمَا بَعۡضُهُم بِتَابِعٖ قِبۡلَةَ بَعۡضٖۚ وَلَئِنِ ٱتَّبَعۡتَ أَهۡوَآءَهُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ إِنَّكَ إِذٗا لَّمِنَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi tumhī jara granthadhārakānnā sarva purāvē sādara karūna dyāla, tarīhī tē tumacyā kiblācē anusaraṇa karaṇāra nāhīta āṇi nā tumhī tyācā kiblā mān'ya karaṇārē vhāla, nā hē āpasāta ēkamēkān̄cā kiblā mānaṇārē āhēta. Tumacyājavaḷa spaṣṭa jñāna yē'ūna pōhōcalyānantarahī jara tumhī tyān̄cyā icchā-ākāṅkṣā pūrṇa karaṇyāsāṭhī tyān̄cē anusaraṇa karū lāgāla tara niścitaca tumhīdēkhīla atyācārī ṭharāla
Surah Al-Baqara, Verse 145
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ يَعۡرِفُونَهُۥ كَمَا يَعۡرِفُونَ أَبۡنَآءَهُمۡۖ وَإِنَّ فَرِيقٗا مِّنۡهُمۡ لَيَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ
Jyānnā āmhī grantha dilā āhē, tē tara yālā aśā prakārē ōḷakhatāta, jyā prakārē ēkhādā manuṣya āpalyā putrānnā ōḷakhatō, tyān̄cyātalā ēka samūha satyālā ōḷakhūnahī tē lapavitō
Surah Al-Baqara, Verse 146
ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ
Tumacyā pālanakartyātarphē hē paripūrṇa satya āhē. Sāvadhāna! Tumhī śaṅkā-sanśaya karaṇāṟyāmpaikī hō'ū nakā
Surah Al-Baqara, Verse 147
وَلِكُلّٖ وِجۡهَةٌ هُوَ مُوَلِّيهَاۖ فَٱسۡتَبِقُواْ ٱلۡخَيۡرَٰتِۚ أَيۡنَ مَا تَكُونُواْ يَأۡتِ بِكُمُ ٱللَّهُ جَمِيعًاۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Āṇi pratyēka manuṣya kōṇatyā na kōṇatyā diśēkaḍē parvr̥tta (lakṣa kēndrita karaṇārā) asatō. Tumhī nēkī (satkarmāṁ) kaḍē dhāva ghyā. Tumhī kōṭhēhī asā allāha tumhālā ghē'ūna yē'īla. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Baqara, Verse 148
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۖ وَإِنَّهُۥ لَلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Āṇi tumhī jyā ṭhikāṇāhūnahī nighāla āpalē tōṇḍa masjidē harāāma (ādaraṇīya masjida arthāta kābā) kaḍē karūna ghēta jā. Tumacyā pālanakartyātarphē hēca satya āhē āṇi jē kāhī tumhī karīta āhāta, tyāpāsūna allāha gāphīla nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 149
وَمِنۡ حَيۡثُ خَرَجۡتَ فَوَلِّ وَجۡهَكَ شَطۡرَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَحَيۡثُ مَا كُنتُمۡ فَوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ شَطۡرَهُۥ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَيۡكُمۡ حُجَّةٌ إِلَّا ٱلَّذِينَ ظَلَمُواْ مِنۡهُمۡ فَلَا تَخۡشَوۡهُمۡ وَٱخۡشَوۡنِي وَلِأُتِمَّ نِعۡمَتِي عَلَيۡكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ
Āṇi jyā ṭhikāṇāhūnahī tumhī nighāla āpalē tōṇḍa masjidē harāmakaḍē karūna ghyā āṇi jyā ṭhikāṇīdēkhīla tumhī rāhāla āpalē tōṇḍa tyācyācakaḍē (arthāta kābākaḍē) karūna ghēta jā, yāsāṭhī kī lōkānnā vāda ghālaṇyācē kōṇatēhī pramāṇa bākī rāhū nayē, tyān̄cyākhērīja jē yān̄cyāta atyācārī āhēta. Tumhī tyān̄cē bhaya bāḷagū nakā, 1 phakta mājhēca bhaya bāḷagā, yāsāṭhī kī mī āpalī kr̥pā- dēṇagī (nēmata) tumacyāvara pūrṇa karāvī, āṇi yāsāṭhī kī tumhī mārgadarśana prāpta karū śakāvē
Surah Al-Baqara, Verse 150
كَمَآ أَرۡسَلۡنَا فِيكُمۡ رَسُولٗا مِّنكُمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتِنَا وَيُزَكِّيكُمۡ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَيُعَلِّمُكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
Jyā prakārē āmhī tumacyāta, tumacyāmadhūnaca rasūla (paigambara muham'mada sallallāhu alaihi vasallama) yānnā pāṭhavilē, jō āmacyā āyatī (pavitra kura'āna) tumacyāsamōra vācūna aikavitō āṇi tumhālā svaccha śud'dha karatō āṇi tumhālā grantha āṇi hikamata (bud'dhimānatā) śikavitō āṇi tyā gōṣṭīcē jñāna dētō, jyāviṣayī tumhī ajāṇa hōtē
Surah Al-Baqara, Verse 151
فَٱذۡكُرُونِيٓ أَذۡكُرۡكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِي وَلَا تَكۡفُرُونِ
Yāsāṭhī tumhī mājhē smaraṇa karā, mīdēkhīla tumacē smaraṇa rākhīna āṇi mājhyāśī kr̥tajñaśīla rāhā āṇi kr̥taghnatā dākhavū nakā
Surah Al-Baqara, Verse 152
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱسۡتَعِينُواْ بِٱلصَّبۡرِ وَٱلصَّلَوٰةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Dhīra-sanyama āṇi namājadvārē madata māgā. Niḥsanśaya, allāha dhīra-sanyama rākhaṇāṟyānnā sātha dētō
Surah Al-Baqara, Verse 153
وَلَا تَقُولُواْ لِمَن يُقۡتَلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتُۢۚ بَلۡ أَحۡيَآءٞ وَلَٰكِن لَّا تَشۡعُرُونَ
Āṇi allāhacyā mārgāta śahīda hōṇāṟyānnā mēlēlē mhaṇū nakā, tē tara jivanta āhēta, parantu tumhī samajū śakata nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 154
وَلَنَبۡلُوَنَّكُم بِشَيۡءٖ مِّنَ ٱلۡخَوۡفِ وَٱلۡجُوعِ وَنَقۡصٖ مِّنَ ٱلۡأَمۡوَٰلِ وَٱلۡأَنفُسِ وَٱلثَّمَرَٰتِۗ وَبَشِّرِ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Āṇi āmhī kōṇatyā nā kōṇatyā prakārē tumacī kasōṭī jarūra ghē'ū. Śatrūn̄cyā bhaya-dahaśatīnē, tahāna bhūkēnē, sampattī āṇi prāṇa, phaḷān̄cyā kamataratēnē āṇi tyā saburī rākhaṇāṟyānnā khūśakhabara dyā
Surah Al-Baqara, Verse 155
ٱلَّذِينَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةٞ قَالُوٓاْ إِنَّا لِلَّهِ وَإِنَّآ إِلَيۡهِ رَٰجِعُونَ
Tyānnā jēvhā jēvhā ēkhādyā saṅkaṭālā tōṇḍa dyāvē lāgatē, tēvhā tē mhaṇata asatāta kī āmhī tara svataḥ sarvaśrēṣṭha allāhakaritā āhōta, āṇi āmhī tyācyācakaḍē parataṇāra āhōta
Surah Al-Baqara, Verse 156
أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ صَلَوَٰتٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَرَحۡمَةٞۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُهۡتَدُونَ
Hēca tē lōka hōta, jyān̄cyāvara tyān̄cyā pālanakartyācī rahamata (dayā-kr̥pā) āṇi mēharabānī āhē āṇi hēca lōka saraḷa mārgāvara āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 157
۞إِنَّ ٱلصَّفَا وَٱلۡمَرۡوَةَ مِن شَعَآئِرِ ٱللَّهِۖ فَمَنۡ حَجَّ ٱلۡبَيۡتَ أَوِ ٱعۡتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِ أَن يَطَّوَّفَ بِهِمَاۚ وَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَإِنَّ ٱللَّهَ شَاكِرٌ عَلِيمٌ
Niḥsanśaya, saphā āṇi maravaha (hē dōnhī parvata) allāhacyā niśāṇyāmpaikī āhēta. Yāsāṭhī allāhacyā gharā (kābā) cā haja āṇi umarā karaṇāṟyānvara yān̄cyā daramyāna phēṟyā karūna ghēṇyāta kāhīca harakata nāhī. Āpalyā āvaḍīnē nēkī (satkarma) karaṇāṟyān̄cā allāha sanmāna karatō āṇi tyānnā cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 158
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلۡنَا مِنَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلۡهُدَىٰ مِنۢ بَعۡدِ مَا بَيَّنَّـٰهُ لِلنَّاسِ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَلۡعَنُهُمُ ٱللَّهُ وَيَلۡعَنُهُمُ ٱللَّـٰعِنُونَ
Jē lōka āmhī avatarīta kēlēlyā niśāṇyānnā āṇi mārgadarśanālā lapavitāta yānantarahī kī āmhī āpalyā granthāta (pavitra kura'ānāta) lōkānsāṭhī tyān̄cē nivēdana kēlēlē āhē, aśā lōkān̄cā allāhatarphē āṇi sarva dhikkāraṇāṟyāntarphē dhikkāra āhē
Surah Al-Baqara, Verse 159
إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَبَيَّنُواْ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَتُوبُ عَلَيۡهِمۡ وَأَنَا ٱلتَّوَّابُ ٱلرَّحِيمُ
Parantu tē lōka, jē taubā (kṣamā yācanā) karatīla āṇi (āpalyā ācaraṇāta) sudhāra karūna ghētīla, āṇi jē lapavilē tē sāṅgūna ṭākatīla tara mī tyān̄cī taubā kabūla karatō, āṇi mī taubā kabūla karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 160
إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٌ أُوْلَـٰٓئِكَ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةُ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ
Niḥsanśaya, jē kāphira (inkārī lōka) inkāra karaṇyācyā sthitītaca maraṇa pāvatīla tara tyān̄cyāvara allāhatarphē, phariśtyāntarphē āṇi sarva lōkāntarphē dhikkāra āhē
Surah Al-Baqara, Verse 161
خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ
Yāta tē nēhamīkaritā rāhatīla, nā tyān̄cyāvarīla azāba (śikṣā- yātanā) halakī (saumya) kēlī jā'īla āṇi nā tyānnā ḍhīla dilī jā'īla
Surah Al-Baqara, Verse 162
وَإِلَٰهُكُمۡ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ لَّآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلرَّحۡمَٰنُ ٱلرَّحِيمُ
Āṇi tumhā sarvān̄cā mābūda (upāsya) ēka allāhaca āhē. Tyācyāśivāya kōṇīhī saccā (vāstava) upāsya nāhī, tō atiśaya kr̥pāḷū āṇi mōṭhā dayāḷū āhē
Surah Al-Baqara, Verse 163
إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ وَٱلۡفُلۡكِ ٱلَّتِي تَجۡرِي فِي ٱلۡبَحۡرِ بِمَا يَنفَعُ ٱلنَّاسَ وَمَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلسَّمَآءِ مِن مَّآءٖ فَأَحۡيَا بِهِ ٱلۡأَرۡضَ بَعۡدَ مَوۡتِهَا وَبَثَّ فِيهَا مِن كُلِّ دَآبَّةٖ وَتَصۡرِيفِ ٱلرِّيَٰحِ وَٱلسَّحَابِ ٱلۡمُسَخَّرِ بَيۡنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يَعۡقِلُونَ
Niḥsanśaya, ākāśa āṇi dharatīcī nirmitī, rātra āṇi divasācā phērabadala, lōkān̄cyā lābhadāyaka vastū ghē'ūna naukān̄cē samudrāta cālaṇē, ākāśātūna pāṇī utaravūna mr̥ta jaminīlā jivanta karaṇē, tyāta pratyēka prakāracē jīva pasaraviṇē, vāṟyān̄cī (havēcī) diśā badalaṇē āṇi ḍhaga jē ākāśa va dharatīcyā daramyāna hukūmādhīna āhēta, yāta bud'dhimānāṅkaritā allāhacyā sāmarthyācī niśāṇī āhē
Surah Al-Baqara, Verse 164
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَتَّخِذُ مِن دُونِ ٱللَّهِ أَندَادٗا يُحِبُّونَهُمۡ كَحُبِّ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَشَدُّ حُبّٗا لِّلَّهِۗ وَلَوۡ يَرَى ٱلَّذِينَ ظَلَمُوٓاْ إِذۡ يَرَوۡنَ ٱلۡعَذَابَ أَنَّ ٱلۡقُوَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا وَأَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعَذَابِ
Āṇi kāhī lōka asēhī āhēta jē dusaṟyānnā allāhacā sahabhāgī ṭharavūna tyān̄cyāśī asē prēma rākhatāta, jasē prēma allāhaśī asāyalā havē āṇi īmānadhāraka tara allāhaśī prēma rākhaṇyāta mōṭhē sakta asatāta. Mūrtīpūjaka lōkānnī hē jāṇalē asatē tara! Vāstavika allāhacyā śikṣā- yātanā pāhūna (jāṇūna ghētīla) kī sarva prakāracē sāmarthya allāhalāca āhē āṇi allāha sakta azāba (śikṣā-yātanā) dēṇārā āhē. (Tara kadhīhī mūrtīpūjā kēlī nasatī)
Surah Al-Baqara, Verse 165
إِذۡ تَبَرَّأَ ٱلَّذِينَ ٱتُّبِعُواْ مِنَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَ وَتَقَطَّعَتۡ بِهِمُ ٱلۡأَسۡبَابُ
Jyā vēḷī pramukha (pēśavā) lōka āpalyā anuyāyīmpāsūna vēgaḷē hōtīla āṇi azābalā āpalyā ḍōḷyānnī pāhūna ghētīla āṇi sarva nātē-sambandha tuṭatīla
Surah Al-Baqara, Verse 166
وَقَالَ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُواْ لَوۡ أَنَّ لَنَا كَرَّةٗ فَنَتَبَرَّأَ مِنۡهُمۡ كَمَا تَبَرَّءُواْ مِنَّاۗ كَذَٰلِكَ يُرِيهِمُ ٱللَّهُ أَعۡمَٰلَهُمۡ حَسَرَٰتٍ عَلَيۡهِمۡۖ وَمَا هُم بِخَٰرِجِينَ مِنَ ٱلنَّارِ
Āṇi anuyāyī mhaṇū lāgatīla, āmhālā punhā ēkadā jagāta jāyalā miḷālē tara kitī barē hō'īla, maga tara āmhīhī tyān̄cyāpāsūna asēca vēgaḷē hō'ū jasē hē āmacyapāsūna āhēta. Aśā prakārē allāha tyānnā tyān̄cē karma dākhavila tyān̄cyā paścāttāpāsāṭhī. Jahannamamadhūna bāhēra paḍaṇē tyānnā kadhīca śakya hōṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 167
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ كُلُواْ مِمَّا فِي ٱلۡأَرۡضِ حَلَٰلٗا طَيِّبٗا وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٌ
Hē lōkānnō! Dharatīvara jēvaḍhyādēkhīla halāla (vaidha) āṇi pāka (svaccha-śud'dha) vastū āhēta tyā khā va pyā āṇi saitānācyā mārgāvara cālū nakā1 tō tumacā ughaḍa śatrū āhē
Surah Al-Baqara, Verse 168
إِنَّمَا يَأۡمُرُكُم بِٱلسُّوٓءِ وَٱلۡفَحۡشَآءِ وَأَن تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ مَا لَا تَعۡلَمُونَ
Tō tumhālā phakta vā'īṭa āṇi nirlajjapaṇācā āṇi allāhacyā sambandhānē aśā gōṣṭī sāṅgaṇyācā ādēśa dētō, jyā tumhī jāṇatahī nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 169
وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ٱتَّبِعُواْ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ قَالُواْ بَلۡ نَتَّبِعُ مَآ أَلۡفَيۡنَا عَلَيۡهِ ءَابَآءَنَآۚ أَوَلَوۡ كَانَ ءَابَآؤُهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ شَيۡـٔٗا وَلَا يَهۡتَدُونَ
Āṇi jēvhā jēvhā tyānnā sāṅgitalē jātē kī allāhanē avatarīta kēlēlyā granthānusāra ācaraṇa karā, tēvhā uttara dētāta kī āmhī tara tyāca mārgācē anusaraṇa karū, jyāvara āmhālā āpalē vāḍavaḍīla āḍhaḷalē, vāstavika tyān̄cē vāḍavaḍīla mūrkha āṇi bhaṭakalēlē asalē tarī
Surah Al-Baqara, Verse 170
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ كَمَثَلِ ٱلَّذِي يَنۡعِقُ بِمَا لَا يَسۡمَعُ إِلَّا دُعَآءٗ وَنِدَآءٗۚ صُمُّۢ بُكۡمٌ عُمۡيٞ فَهُمۡ لَا يَعۡقِلُونَ
Āṇi kāphira (inkārī lōka) tyā janāvarānsārakhē āhēta, jē āpalyā gurākhyācī phakta hāka āṇi āvāja ēkatāta (samajūna ghēta nāhīta) tē bahirē, mukē āṇi āndhaḷē āhēta, tyānnā akkalaca nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 171
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُلُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا رَزَقۡنَٰكُمۡ وَٱشۡكُرُواْ لِلَّهِ إِن كُنتُمۡ إِيَّاهُ تَعۡبُدُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jī (pāka) vastū āmhī tumhālā pradāna kēlī āhē, tī khā va pyā āṇi allāhacē ābhārī banūna rāhā. Jara tumhī phakta tyācīca upāsanā karata asāla
Surah Al-Baqara, Verse 172
إِنَّمَا حَرَّمَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡمَيۡتَةَ وَٱلدَّمَ وَلَحۡمَ ٱلۡخِنزِيرِ وَمَآ أُهِلَّ بِهِۦ لِغَيۡرِ ٱللَّهِۖ فَمَنِ ٱضۡطُرَّ غَيۡرَ بَاغٖ وَلَا عَادٖ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ
Tumacyāsāṭhī mēlēlē āṇi rakta, ḍukarān̄cē mānsa, āṇi aśī tī pratyēka vastū jicyāvara allāhacyā nāvāśivāya dusaṟyān̄cē nāva ghētalē jāvē, harāma āhē. Parantu jō lācāra hō'īla āṇi tō maryādā ōlāṇḍaṇārā va atyācārī nasāvā, tyācyāvara tē khāṇyāta kāhī gunhā nāhī. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 173
إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡتُمُونَ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَشۡتَرُونَ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ مَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ إِلَّا ٱلنَّارَ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٌ
Niḥsanśaya, jē lōka sarvaśrēṣṭha allāhanē avatarīta kēlēlā grantha lapavitāta āṇi tyālā thōḍyāśā kimmatīvara vikatāta, khātrīnē tē āpalyā pōṭāta āga bharata āhēta. Kayāmatacyā divaśī allāha tyān̄cyāśī sambhāṣaṇahī karaṇāra nāhī nā tyānnā pāka (svaccha-śud'dha) karīla. Tyācyāsāṭhī mōṭhī sakta śikṣā-yātanā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 174
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلضَّلَٰلَةَ بِٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡعَذَابَ بِٱلۡمَغۡفِرَةِۚ فَمَآ أَصۡبَرَهُمۡ عَلَى ٱلنَّارِ
Hēca tē lōka āhēta, jyānnī mārgadarśanācyā mōbadalyāta mārgabhraṣṭatēlā āṇi māphīcyā mōbadalyāta azāba kharēdī kēlā. Hē lōka āgīcā azāba kitī sahana karaṇārē āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 175
ذَٰلِكَ بِأَنَّ ٱللَّهَ نَزَّلَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّۗ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِي ٱلۡكِتَٰبِ لَفِي شِقَاقِۭ بَعِيدٖ
Yā śikṣā-yātanān̄cē kāraṇa hēca āhē kī sarvaśrēṣṭha allāhanē saccā (satyānvara ādhārīta) grantha utaravilā āṇi yā granthācyā sandarbhāta matabhēda rākhaṇārē niścitaca dūracyā virōdhāta paḍalē
Surah Al-Baqara, Verse 176
۞لَّيۡسَ ٱلۡبِرَّ أَن تُوَلُّواْ وُجُوهَكُمۡ قِبَلَ ٱلۡمَشۡرِقِ وَٱلۡمَغۡرِبِ وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنۡ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلۡكِتَٰبِ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ وَءَاتَى ٱلۡمَالَ عَلَىٰ حُبِّهِۦ ذَوِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينَ وَٱبۡنَ ٱلسَّبِيلِ وَٱلسَّآئِلِينَ وَفِي ٱلرِّقَابِ وَأَقَامَ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَى ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُوفُونَ بِعَهۡدِهِمۡ إِذَا عَٰهَدُواْۖ وَٱلصَّـٰبِرِينَ فِي ٱلۡبَأۡسَآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَحِينَ ٱلۡبَأۡسِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ صَدَقُواْۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُتَّقُونَ
Samasta nēkī (satkarma) kēvaḷa pūrva āṇi paścimēkaḍē tōṇḍa karaṇyātaca nāhī, kimbahunā vāstavika bhalā māṇūsa tō āhē jō allāhavara, kayāmatacyā divasāvara, phariśtyānvara, allāhacyā granthāvara āṇi paigambarāvara īmāna rākhaṇārā āhē. Dhana sampattīcā mōha asatānāhī jō āpalē dhana nātēvā'īkānvara, anāthānvara, gōra garībānvara, pravāśānvara āṇi yācakānvara kharca karatō. Bandī jhālē tyānnā mukta karatō. Namāja niyamitapaṇē paḍhatō āṇi jakāta (dharma dāna) adā karatō. Jēvhā vāyadā karatō tara tyālā pūrṇa karatō. Dhana sampattīcī taṅgī-aḍacaṇa, duḥkha-yātanā āṇi laḍhā'īcyā prasaṅgī dhīra-sanyama rākhatō. Hēca lōka saccē āhēta āṇi hēca parahējagāra (allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna alipta rāhaṇārē) āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 177
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِصَاصُ فِي ٱلۡقَتۡلَىۖ ٱلۡحُرُّ بِٱلۡحُرِّ وَٱلۡعَبۡدُ بِٱلۡعَبۡدِ وَٱلۡأُنثَىٰ بِٱلۡأُنثَىٰۚ فَمَنۡ عُفِيَ لَهُۥ مِنۡ أَخِيهِ شَيۡءٞ فَٱتِّبَاعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَأَدَآءٌ إِلَيۡهِ بِإِحۡسَٰنٖۗ ذَٰلِكَ تَخۡفِيفٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَرَحۡمَةٞۗ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَلَهُۥ عَذَابٌ أَلِيمٞ
Hē īmānadhārakānnō! Tumacyāvara hatyā kēlyā gēlēlyā māṇasācā (raktācā) mōbadalā ghēṇē anivārya kēlē gēlē āhē, svatantra māṇasācyā mōbadalyāta svatantra māṇūsa, gulāmācyā mōbadalyāta gulāma, strīcyā badalyāta strī, mātra jara ēkhādyālā, tyācyā bhāvā tarphē māpha kēlē jā'īla, tyānē bhalēpaṇācā ādara rākhalā pāhijē āṇi sahajapaṇē phidiyā (ēkhādyācyā khunācī nukasānabharapā'ī mhaṇūna dilē jāṇārē dhana) adā kēlē pāhijē. Tumacyā pālanakartyātarphē hī sūṭa (savalata) āhē. Āṇi rahamata (dayā-kr̥pā) āhē. Tyānantarahī jō maryādēcē ullaṅghana karīla, tara tyālā atiśaya sakta śikṣā- yātanēlā tōṇḍa dyāvē lāgēla
Surah Al-Baqara, Verse 178
وَلَكُمۡ فِي ٱلۡقِصَاصِ حَيَوٰةٞ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
Bud'dhimānānnō! Kisāsa (hatyādaṇḍā) madhyē tumacyākaritā jīvana āhē. Yā kāraṇānē tumhī (hatyā karaṇyāpāsūna) svataḥlā rōkhāla
Surah Al-Baqara, Verse 179
كُتِبَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا حَضَرَ أَحَدَكُمُ ٱلۡمَوۡتُ إِن تَرَكَ خَيۡرًا ٱلۡوَصِيَّةُ لِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
Tumacyāsāṭhī hē bandhanakāraka kēlē gēlē āhē kī jēvhā tumacyāpaikī ēkhādyācē maraṇa javaḷa yē'ūna ṭhēpēla āṇi tō āpalyā māgē dhana-sampattī sōḍūna jāta asēla tara tyānē āpalyā mātā-pityāsāṭhī āṇi nātēvā'īkānsāṭhī bhalēpaṇānē vasīyata (mr̥tyupatra) karūna jāvē. Allāhacē bhaya rākhaṇāṟyānvara hē anivārya kartavya āhē
Surah Al-Baqara, Verse 180
فَمَنۢ بَدَّلَهُۥ بَعۡدَ مَا سَمِعَهُۥ فَإِنَّمَآ إِثۡمُهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ يُبَدِّلُونَهُۥٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Ātā jō manuṣya tyālā aikūna ghētalyānantara tyāta badala karīla tara tyācā gunhā, badala karaṇāṟyāvaraca rāhīla. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha sarvakāhī aikaṇārā va jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 181
فَمَنۡ خَافَ مِن مُّوصٖ جَنَفًا أَوۡ إِثۡمٗا فَأَصۡلَحَ بَيۡنَهُمۡ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Tathāpi jyālā mr̥tyupatra karaṇāṟyātarphē pakṣapāta āṇi aparādhācē bhaya jāṇavēla, tyānē jara tyān̄cyā daramyāna sudhāra-samajhōtā ghaḍavūna āṇalā tara tyācyāvara gunhā nāhī. Niḥsanśaya, allāha māpha karaṇārā, mēharabāna āhē
Surah Al-Baqara, Verse 182
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلصِّيَامُ كَمَا كُتِبَ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ لَعَلَّكُمۡ تَتَّقُونَ
Hē īmānadhārakānnō! Tumacyāvara rōjē (upavāsa vrata jē ramajānacyā mahin'yāta rākhalē jātē) pharja (bandhanakāraka) kēlē gēlēta, jyā prakārē tumacyā pūrvīcyā lōkānvara pharja kēlē gēlē hōtē. Yāsāṭhī kī tumhī takavā (allāhacē bhaya) cā mārga dharāvā
Surah Al-Baqara, Verse 183
أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۚ وَعَلَى ٱلَّذِينَ يُطِيقُونَهُۥ فِدۡيَةٞ طَعَامُ مِسۡكِينٖۖ فَمَن تَطَوَّعَ خَيۡرٗا فَهُوَ خَيۡرٞ لَّهُۥۚ وَأَن تَصُومُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Kāhī mōjakēca divasa āhēta, parantu tumacyāpaikī jara ēkhādā manuṣya ājārī asēla kinvā pravāsāta asēla tara tyānē itara divasāta gaṇanā pūrṇa karūna ghyāvī āṇi jyālā yā gōṣṭīcē sāmarthya asēla tyānē phidiyācyā svarūpāta ēkā garībālā jē'ū ghālāvē, maga jō manuṣya āpalyā āvaḍīnē yāhūna jāsta nēkī karīla tara tē tyācyācakaritā uttama āhē, parantu tumacyā hakkāta rōjē rākhaṇē hēca adhika cāṅgalē karma āhē. Jara tumhī jāṇāra asāla
Surah Al-Baqara, Verse 184
شَهۡرُ رَمَضَانَ ٱلَّذِيٓ أُنزِلَ فِيهِ ٱلۡقُرۡءَانُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَبَيِّنَٰتٖ مِّنَ ٱلۡهُدَىٰ وَٱلۡفُرۡقَانِۚ فَمَن شَهِدَ مِنكُمُ ٱلشَّهۡرَ فَلۡيَصُمۡهُۖ وَمَن كَانَ مَرِيضًا أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٖ فَعِدَّةٞ مِّنۡ أَيَّامٍ أُخَرَۗ يُرِيدُ ٱللَّهُ بِكُمُ ٱلۡيُسۡرَ وَلَا يُرِيدُ بِكُمُ ٱلۡعُسۡرَ وَلِتُكۡمِلُواْ ٱلۡعِدَّةَ وَلِتُكَبِّرُواْ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا هَدَىٰكُمۡ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Ramajāna mahinā tō āhē, jyāta kura'āna utaravilā gēlā, jō lōkāṅkaritā mārgadarśana āhē āṇi jō mārgadarśaka āṇi satya va asatyācyā daramyāna nirṇāyaka āhē. Tēvhā tumacyāpaikī jō kōṇī yā mahin'yāsa prāpta karīla, tyānē rōjē rākhalē pāhijēta, parantu jō ājārī asēla, kinvā pravāsāta asēla tara tyānē itara divasāta hī saṅkhyā pūrṇa karūna ghētalī pāhijē. Allāha tumacyākaritā sahaja-sulabhatā icchitō, saktī- aḍacaṇa icchita nāhī. Tō icchitō kī tumhī gaṇanā pūrṇa karūna ghyāvī āṇi allāhanē pradāna kēlēlyā mārgadarśanānusāra tyācī mahānatā varṇana karā āṇi tyācē kr̥tajñaśīla (dāsa) banūna rāhā
Surah Al-Baqara, Verse 185
وَإِذَا سَأَلَكَ عِبَادِي عَنِّي فَإِنِّي قَرِيبٌۖ أُجِيبُ دَعۡوَةَ ٱلدَّاعِ إِذَا دَعَانِۖ فَلۡيَسۡتَجِيبُواْ لِي وَلۡيُؤۡمِنُواْ بِي لَعَلَّهُمۡ يَرۡشُدُونَ
Āṇi jēvhā mājhē upāsaka mājhyāviṣayī tumhālā vicāratīla, tēvhā tyānnā sāṅgā kī mī agadī javaḷa āhē. Pratyēka prārthanā karaṇāṟyācyā prārthanēlā, jēvhā jēvhā tō malā pukāratō, mī kabūla karatō. Yāstava lōkānnīhī mājhā hukūma mānalā pāhijē āṇi mājhyāvara īmāna rākhalē pāhijē. Hēca tyān̄cyā bhalā'īcē kāraṇa āhē
Surah Al-Baqara, Verse 186
أُحِلَّ لَكُمۡ لَيۡلَةَ ٱلصِّيَامِ ٱلرَّفَثُ إِلَىٰ نِسَآئِكُمۡۚ هُنَّ لِبَاسٞ لَّكُمۡ وَأَنتُمۡ لِبَاسٞ لَّهُنَّۗ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ كُنتُمۡ تَخۡتَانُونَ أَنفُسَكُمۡ فَتَابَ عَلَيۡكُمۡ وَعَفَا عَنكُمۡۖ فَٱلۡـَٰٔنَ بَٰشِرُوهُنَّ وَٱبۡتَغُواْ مَا كَتَبَ ٱللَّهُ لَكُمۡۚ وَكُلُواْ وَٱشۡرَبُواْ حَتَّىٰ يَتَبَيَّنَ لَكُمُ ٱلۡخَيۡطُ ٱلۡأَبۡيَضُ مِنَ ٱلۡخَيۡطِ ٱلۡأَسۡوَدِ مِنَ ٱلۡفَجۡرِۖ ثُمَّ أَتِمُّواْ ٱلصِّيَامَ إِلَى ٱلَّيۡلِۚ وَلَا تُبَٰشِرُوهُنَّ وَأَنتُمۡ عَٰكِفُونَ فِي ٱلۡمَسَٰجِدِۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَقۡرَبُوهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَّقُونَ
Rōjān̄cyā rātrīta āpalyā patnīcyā javaḷa jāṇyācī tumhālā paravānagī āhē. Tyā tumacyā pōṣākha āhēta āṇi tumhī tyān̄cē pōṣākha āhāta. Tumhī lapūna chapūna kēlēlyā khiyānatīcē allāhalā jñāna āhē. Tyānē tumacī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karūna tumhālā māpha kēlē. Ātā tumhālā tyān̄cyāśī samāgama karaṇyācā āṇi allāhanē lihūna ṭhēvalēlē prāpta karaṇyācā ādēśa āhē. Tumhī khāta-pīta rāhā.Yēthēparyarnta kī prātaḥkāḷacyā saphēdīcā dhāgā andhārācyā kāḷyā dhāgyāpāsūna vēgaḷā vhāvā, maga rātra hō'īparyanta rōjā pūrṇa karā āṇi āpalyā patnīśī aśā vēḷī sambhōga karū nakā, jēvhā tumhī masjidīmmadhyē ētikāpha (ēkā ṭharāvika avadhīparyanta, allāhacī upāsanā karaṇyācyā hētūnē svataḥlā masjidacyā haddītaca rōkhaṇēē) madhyē asāla, yā allāhanē ghātalēlyā maryādā āhēta. Tumhī tyān̄cyā javaḷahī jā'ū nakā. Aśā prakārē allāha āpalyā niśāṇyā, lōkānnā spaṣṭa karūna sāṅgatō, yāsāṭhī kī tyānnī allāhacē bhaya rākhūna duṣkarmāmpāsūna dūra rāhāvē
Surah Al-Baqara, Verse 187
وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ وَتُدۡلُواْ بِهَآ إِلَى ٱلۡحُكَّامِ لِتَأۡكُلُواْ فَرِيقٗا مِّنۡ أَمۡوَٰلِ ٱلنَّاسِ بِٱلۡإِثۡمِ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āṇi ēkamēkān̄cē dhana cukīcyā rītīnē khā'ū nakā, nā hakkadāra lōkānnā lācalucapata pōhacavūna ēkhādyācī kāhī sampattī julūmānē haḍapa karā, jarī tumhī hē jāṇata asāla
Surah Al-Baqara, Verse 188
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡأَهِلَّةِۖ قُلۡ هِيَ مَوَٰقِيتُ لِلنَّاسِ وَٱلۡحَجِّۗ وَلَيۡسَ ٱلۡبِرُّ بِأَن تَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِن ظُهُورِهَا وَلَٰكِنَّ ٱلۡبِرَّ مَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَأۡتُواْ ٱلۡبُيُوتَ مِنۡ أَبۡوَٰبِهَاۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ
Lōka tumhālā navyā candrāviṣayī vicāratāta. Tumhī tyānnā sāṅgā kī hē lōkān̄cyā upāsanēcyā vēḷā āṇi hajacyā avadhīkaritā āhē (ēharāmacyā avasthēta) āṇi gharān̄cyā māgacyā bājūnē tumacē pravēśa karaṇē kāhī nēkīcē kāma navhē. Kimbahunā nēka kāma (satkarma) tara tē āhē jē allāhacē bhaya rākhūna kēlē jāvē. Gharāmmadhyē tyān̄cyā daravājyāmadhūna pravēśa karīta jā, āṇi allāhacē bhaya bāḷagūna rāhā. Yāsāṭhī kī tumhī saphala vhāvē
Surah Al-Baqara, Verse 189
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ وَلَا تَعۡتَدُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُعۡتَدِينَ
Āṇi laḍhā allāhacyā mārgāta tyān̄cyāśī, jē tumacyāśī laḍhatāta āṇi atyācāra karū nakā.1 Niḥsanśaya, allāha atyācārīlā pasanta karīta nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 190
وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡ وَأَخۡرِجُوهُم مِّنۡ حَيۡثُ أَخۡرَجُوكُمۡۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَشَدُّ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۚ وَلَا تُقَٰتِلُوهُمۡ عِندَ ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ حَتَّىٰ يُقَٰتِلُوكُمۡ فِيهِۖ فَإِن قَٰتَلُوكُمۡ فَٱقۡتُلُوهُمۡۗ كَذَٰلِكَ جَزَآءُ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi tyānnā ṭhāra karā jithē jithē tē āḍhaḷatīla āṇi tyānnā bāhēra kāḍhā jithūna tyānnī tumhālā bāhēra ghālavilē āhē. Āṇi (aikā) phitanā (bhāṇḍaṇa-taṇṭā, phasāda) hatyā karaṇyāpēkṣāhī vā'īṭa āhē. Āṇi masjidē harāma (kābā) cyā javaḷa tyān̄cyāśī laḍhā'ī karū nakā, jōparya nta tē svataḥ tumacyāśī na laḍhāvēta. Jara tē tumacyāśī laḍhatīla tara tumhīhī tyānnā ṭhāra karā, inkārī lōkān̄cā hāca mōbadalā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 191
فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Maga jara tē (laḍhaṇē) thāmbavatīla, tara allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 192
وَقَٰتِلُوهُمۡ حَتَّىٰ لَا تَكُونَ فِتۡنَةٞ وَيَكُونَ ٱلدِّينُ لِلَّهِۖ فَإِنِ ٱنتَهَوۡاْ فَلَا عُدۡوَٰنَ إِلَّا عَلَى ٱلظَّـٰلِمِينَ
Āṇi tyān̄cyāśī tōparyanta laḍhā, jōparyanta phitanā (phasāda, upadrava) pūrṇapaṇē miṭata nāhī āṇi allāhacā dīna (dharma) kāyama rāhāta nāhī, parantu jara tē (laḍhaṇē) thāmbavatīla tara (maga tumhīhī thāmbā). Julūma atyācāra kēvaḷa atyācārī lōkānvara āhē
Surah Al-Baqara, Verse 193
ٱلشَّهۡرُ ٱلۡحَرَامُ بِٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ وَٱلۡحُرُمَٰتُ قِصَاصٞۚ فَمَنِ ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡ فَٱعۡتَدُواْ عَلَيۡهِ بِمِثۡلِ مَا ٱعۡتَدَىٰ عَلَيۡكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ مَعَ ٱلۡمُتَّقِينَ
Ādara-sanmānavālyā mahin'yān̄cyā mōbadalyāta ādara-sanmānapūrṇa mahinē āhēta, āṇi ādara-sanmānācyā sarva gōṣṭīmmadhyē barōbarīcā vicāra rākhalā pāhijē. Jō tumacyāvara atyācāra karīla tara tumhīhī tyācyāvara tasāca julūma karā jasā tumacyāvara kēlā gēlā āhē āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacē bhaya bāḷagata rāhā āṇi cāṅgalē dhyānāta ṭhēvā kī allāha, durācārāpāsūna dūra rāhaṇāṟyān̄cyā sōbata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 194
وَأَنفِقُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَلَا تُلۡقُواْ بِأَيۡدِيكُمۡ إِلَى ٱلتَّهۡلُكَةِ وَأَحۡسِنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi allāhacyā mārgāta kharca karā āṇi āpalyāca hātānnī svataḥlā halākhīta ṭākū nakā. Bhalā'ī (nēkī) karīta rāhā. Niḥsanśaya allāha bhalā'ī karaṇāṟyānśī prēma rākhatō
Surah Al-Baqara, Verse 195
وَأَتِمُّواْ ٱلۡحَجَّ وَٱلۡعُمۡرَةَ لِلَّهِۚ فَإِنۡ أُحۡصِرۡتُمۡ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۖ وَلَا تَحۡلِقُواْ رُءُوسَكُمۡ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡهَدۡيُ مَحِلَّهُۥۚ فَمَن كَانَ مِنكُم مَّرِيضًا أَوۡ بِهِۦٓ أَذٗى مِّن رَّأۡسِهِۦ فَفِدۡيَةٞ مِّن صِيَامٍ أَوۡ صَدَقَةٍ أَوۡ نُسُكٖۚ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَمَن تَمَتَّعَ بِٱلۡعُمۡرَةِ إِلَى ٱلۡحَجِّ فَمَا ٱسۡتَيۡسَرَ مِنَ ٱلۡهَدۡيِۚ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ ثَلَٰثَةِ أَيَّامٖ فِي ٱلۡحَجِّ وَسَبۡعَةٍ إِذَا رَجَعۡتُمۡۗ تِلۡكَ عَشَرَةٞ كَامِلَةٞۗ ذَٰلِكَ لِمَن لَّمۡ يَكُنۡ أَهۡلُهُۥ حَاضِرِي ٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Āṇi allāhakaritā haja va umarā pūrṇa karā jara mārgāta rōkhalē jāla tara jēdēkhīla kurbānīcē janāvara asēla, tyācī kurbānī karūna ṭākā, āṇi jōparyanta kurbānī, kurbānīcyā ṭhikāṇāvara pōhacata nāhī, tōparyanta āpalyā ḍōkyāvarīla kēsa kāḍhū nakā. Āṇi tumacyāpaikī jō ājārī asēla kinvā tyācyā ḍōkyālā kāhī trāsa asēla jyāmuḷē tō ḍōkyāvaracē kēsa kāḍhūna ghē'īla tara tyāvara phidiyā (daṇḍa) āhē kī, vāṭalyāsa tyānē rōjā (vrata) rākhāvā kinvā vāṭalyāsa sadakā (dāna) dyāvā, kinvā kurbānī karāvī. Parantu śāntīpūrṇa avasthā lābhatāca jō umarāsaha haja karaṇyācā lābha ghē'ū icchila tara tyānē, jīdēkhīla kurbānī hajara asēla, tī karūna ṭākāvī. Jyālā hē sāmarthya nasēla, tyānē tīna rōjē hajacyā divasāta rākhāvē āṇi sāta rōjē haja hūna paratatānā rākhāvēta, hē pūrṇa dahā jhālē. Hā ādēśa tyān̄cyāsāṭhī āhē, jē masjidē harāma (makkā) cē rahivāśī nasāvēta. (Lōkānnō!) Allāhacē bhaya bāḷagūna rāhā āṇi jāṇūna asā kī sarvaśrēṣṭha allāha phāra kaṭhōra śikṣā-yātanā dēṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 196
ٱلۡحَجُّ أَشۡهُرٞ مَّعۡلُومَٰتٞۚ فَمَن فَرَضَ فِيهِنَّ ٱلۡحَجَّ فَلَا رَفَثَ وَلَا فُسُوقَ وَلَا جِدَالَ فِي ٱلۡحَجِّۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَتَزَوَّدُواْ فَإِنَّ خَيۡرَ ٱلزَّادِ ٱلتَّقۡوَىٰۖ وَٱتَّقُونِ يَـٰٓأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ
Hajacē mahinē nirdhārīta āhēta. Yāstava jō yā ṭharāvika divasāta hajacā pakkā irādā karīla tara tyānē āpalyā patnīśī sambhōga karaṇyāpāsūna, aparādha karaṇyāpāsūna āṇi bhāṇḍaṇa-taṇṭā karaṇyāpāsūna dūra rāhāvē. Tumhī jē savāba (puṇya) cē kāma karāla, tē sarvaśrēṣṭha allāha jāṇaṇārā āhē, āṇi āpalyāsōbata pravāsakharca (sādhana-sāmagrī) avaśya ghyā. Sarvānta uttama asā pravāsakharca tara allāhacē bhaya āhē. Āṇi hē bud'dhimānānō! Mājhē bhaya bāḷagata rāhā
Surah Al-Baqara, Verse 197
لَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَبۡتَغُواْ فَضۡلٗا مِّن رَّبِّكُمۡۚ فَإِذَآ أَفَضۡتُم مِّنۡ عَرَفَٰتٖ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ عِندَ ٱلۡمَشۡعَرِ ٱلۡحَرَامِۖ وَٱذۡكُرُوهُ كَمَا هَدَىٰكُمۡ وَإِن كُنتُم مِّن قَبۡلِهِۦ لَمِنَ ٱلضَّآلِّينَ
Āpalyā pālanakartyācī kr̥pā śōdhaṇyāta tumacyāvara kasalāhī gunhā nāhī. Jēvhā tumhī araphāta (yā ṭhikāṇāpāsūna) parata vhāla, tēvhā maśa'arē harāma (mujdaliphā) javaḷa allāhacē smaraṇa karā āṇi aśā prakārē smaraṇa karā, jasē tyānē tumhālā śikavilē āhē. Vāstavika yāpūrvī tumhī mārgabhraṣṭa lōkāmmadhyē hōtā
Surah Al-Baqara, Verse 198
ثُمَّ أَفِيضُواْ مِنۡ حَيۡثُ أَفَاضَ ٱلنَّاسُ وَٱسۡتَغۡفِرُواْ ٱللَّهَۚ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Maga tumhī tyā sthānāpāsūna parata phirā, jyā sthānāpāsūna sarva lōka parata phiratāta āṇi allāhajavaḷa māphī māgata rāhā. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 199
فَإِذَا قَضَيۡتُم مَّنَٰسِكَكُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَذِكۡرِكُمۡ ءَابَآءَكُمۡ أَوۡ أَشَدَّ ذِكۡرٗاۗ فَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا وَمَا لَهُۥ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنۡ خَلَٰقٖ
Maga jēvhā tumhī hajacē pratyēka kāma (vidhī) pūrṇa karūna ghyāla, tēvhā allāhacē smaraṇa karā jyāprakārē tumhī āpalyā thōra-bujūrga lōkān̄cē smaraṇa karīta hōtē, kimbahunā tyāhūna jāsta. Kāhī lōka tara asēhī āhēta, jē mhaṇatāta, ‘‘hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā yā jagāta dē'ūna ṭāka’’ aśā lōkān̄cā ākhiratamadhyē kāhīca his'sā nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 200
وَمِنۡهُم مَّن يَقُولُ رَبَّنَآ ءَاتِنَا فِي ٱلدُّنۡيَا حَسَنَةٗ وَفِي ٱلۡأٓخِرَةِ حَسَنَةٗ وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ
Āṇi kāhī lōka asēhī āhēta, jē mhaṇatāta, ‘‘hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā yā jagātahī bhalā'ī pradāna kara āṇi ākhiratamadhyēhī bhalā'ī pradāna kara āṇi āmhālā jahannamacyā azābapāsūna vācava.’’
Surah Al-Baqara, Verse 201
أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّمَّا كَسَبُواْۚ وَٱللَّهُ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ
Hē lōka asē āhēta, jyān̄cyāsāṭhī tyān̄cyā karmān̄cā his'sā (cāṅgalā mōbadalā) āhē āṇi sarvaśrēṣṭha allāha lavakaraca hiśōba ghēṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 202
۞وَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ فِيٓ أَيَّامٖ مَّعۡدُودَٰتٖۚ فَمَن تَعَجَّلَ فِي يَوۡمَيۡنِ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِ وَمَن تَأَخَّرَ فَلَآ إِثۡمَ عَلَيۡهِۖ لِمَنِ ٱتَّقَىٰۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُمۡ إِلَيۡهِ تُحۡشَرُونَ
Āṇi tyā kāhī ṭharāvika divasāmmadhyē (‘taśarīka’cyā divasānta) allāhacē smaraṇa karā.1 Dōna divasāntaca ghā'ī karaṇāṟyānvara kāhī gunhā nāhī, āṇi jō māgē rāhīla tyācyāvarahī kāhī gunhā nāhī. Hē allāhacē bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā āhē āṇi allāhacē bhaya bāḷagata rāhā āṇi lakṣāta ṭhēvā kī tumhī sarva tyācyācakaḍē ēkatra (jamā) kēlē jāla
Surah Al-Baqara, Verse 203
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يُعۡجِبُكَ قَوۡلُهُۥ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَيُشۡهِدُ ٱللَّهَ عَلَىٰ مَا فِي قَلۡبِهِۦ وَهُوَ أَلَدُّ ٱلۡخِصَامِ
Āṇi kāhī lōkān̄cyā sānsārika jīvanācyā gōṣṭī tumhālā ānandita karatāta āṇi tō āpalyā manātalyā gōṣṭīnvara allāhalā sākṣī ṭharavitō, vāstavika tō mōṭhā bhāṇḍakhōra āhē
Surah Al-Baqara, Verse 204
وَإِذَا تَوَلَّىٰ سَعَىٰ فِي ٱلۡأَرۡضِ لِيُفۡسِدَ فِيهَا وَيُهۡلِكَ ٱلۡحَرۡثَ وَٱلنَّسۡلَۚ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَسَادَ
Āṇi jēvhā tō paratūna jātō, tēvhā dharatīvara daṅgā-dhōpā, raktapāta pasaraviṇyācā, śētī-vāḍī āṇi vanśācā vināśa karaṇyācā prayatna karīta rāhatō. Āṇi allāha utpāta-upadravālā pasanta karīta nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 205
وَإِذَا قِيلَ لَهُ ٱتَّقِ ٱللَّهَ أَخَذَتۡهُ ٱلۡعِزَّةُ بِٱلۡإِثۡمِۚ فَحَسۡبُهُۥ جَهَنَّمُۖ وَلَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ
Āṇi jēvhā tyālā sāṅgitalē jātē kī allāhacē bhaya rākha, tēvhā tyācī ghamēṇḍa tyālā aparādha karaṇyāsa pravr̥tta karatē. Aśā māṇasākaritā phakta jahannamaca āhē āṇi niḥsanśaya tē atiśaya vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Al-Baqara, Verse 206
وَمِنَ ٱلنَّاسِ مَن يَشۡرِي نَفۡسَهُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ
Āṇi kāhī lōka asēhī āhēta, jē allāhacī marjī prāpta karaṇyāsāṭhī āpalā prāṇadēkhīla vikūna ṭākatāta āṇi allāha, āpalyā dāsānvara mōṭhā snēha- prēma rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 207
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱدۡخُلُواْ فِي ٱلسِّلۡمِ كَآفَّةٗ وَلَا تَتَّبِعُواْ خُطُوَٰتِ ٱلشَّيۡطَٰنِۚ إِنَّهُۥ لَكُمۡ عَدُوّٞ مُّبِينٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Islāmamadhyē pūrṇapaṇē dākhala vhā āṇi saitānācyā pāvalānvara pā'ūla ṭhēvūna cālū nakā. Tō tumacā ughaḍa śatrū āhē
Surah Al-Baqara, Verse 208
فَإِن زَلَلۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡكُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Jara tumhī niśāṇyā yē'ūna pōhōcalyānantarahī ghasarūna jāla tara lakṣāta ṭhēvā, allāha mōṭhā jabaradasta āṇi hikamata rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 209
هَلۡ يَنظُرُونَ إِلَّآ أَن يَأۡتِيَهُمُ ٱللَّهُ فِي ظُلَلٖ مِّنَ ٱلۡغَمَامِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَقُضِيَ ٱلۡأَمۡرُۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ
Kāya lōkānnā yā gōṣṭīcī pratikṣā āhē kī allāha svataḥ ghanadāṭa ḍhagāmmadhyē prakaṭa vhāvā āṇi phariśtēdēkhīla āṇi maga kāma tamāma kēlē jāvē! Allāhakaḍēca sarva kāmē rujū kēlī jātāta
Surah Al-Baqara, Verse 210
سَلۡ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ كَمۡ ءَاتَيۡنَٰهُم مِّنۡ ءَايَةِۭ بَيِّنَةٖۗ وَمَن يُبَدِّلۡ نِعۡمَةَ ٱللَّهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُ فَإِنَّ ٱللَّهَ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ
Isrā'īlacyā santatīlā vicārā kī āmhī tyānnā kitī spaṣṭa niśāṇyā pradāna kēlyā, āṇi jō, allāhacī kr̥pā- dēṇagī prāpta jhālyānantara tilā badalūna ṭākīla tara (tyānē dhyānī ghyāvē) kī allāha kaṭhōra śikṣā dēṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 211
زُيِّنَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَا وَيَسۡخَرُونَ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۘ وَٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ فَوۡقَهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَٱللَّهُ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ
Kāphirāṁ (inkāra karaṇāṟyāṁ) sāṭhī yā jagācē jīvana suśōphita kēlē gēlē āhē āṇi tē īmānadhārakān̄cī thaṭṭā uṭavitāta, tathāpi jē allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna dūra rāhaṇārē āhē, kayāmatacyā divaśī (darjāmadhyē) tyācyāpēkṣā phāra mōṭhē asatīla. Allāha jyālā icchitō agaṇita pradāna karatō
Surah Al-Baqara, Verse 212
كَانَ ٱلنَّاسُ أُمَّةٗ وَٰحِدَةٗ فَبَعَثَ ٱللَّهُ ٱلنَّبِيِّـۧنَ مُبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ وَأَنزَلَ مَعَهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ فِيمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِۚ وَمَا ٱخۡتَلَفَ فِيهِ إِلَّا ٱلَّذِينَ أُوتُوهُ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۖ فَهَدَى ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لِمَا ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ مِنَ ٱلۡحَقِّ بِإِذۡنِهِۦۗ وَٱللَّهُ يَهۡدِي مَن يَشَآءُ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٍ
Vāstavika, suruvātīcyā kāḷāta sarva lōka ēkāca janasamūhācē (dīna-dharmācē) hōtē. Maga allāhanē paigambarānnā śubha samācāra dēṇyāsāṭhī āṇi sacēta karaṇyāsāṭhī pāṭhavilē āṇi tyān̄cyāsōbata grantha avatarita kēlē, yāsāṭhī kī lōkān̄cyā daramyāna asalēlyā pratyēka matabhēdācā phaisalā vhāvā, āṇi kēvaḷa tyāca lōkānnī, jē tyānnā dilē gēlē hōtē, āpalyājavaḷa pramāṇa yē'ūna pōhacalyānantarahī āpalyā dvēṣa āṇi ghamēṇḍīmuḷē tyāta matabhēda kēlā. Yākaritā allāhanē īmānadhārakān̄cyā yā matabhēdātahī satyākaḍē āpalyā ājñēnē mārgadarśana kēlē āṇi allāha jyālā icchitō saraḷa mārgākaḍē mārgadarśana karatō
Surah Al-Baqara, Verse 213
أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَأۡتِكُم مَّثَلُ ٱلَّذِينَ خَلَوۡاْ مِن قَبۡلِكُمۖ مَّسَّتۡهُمُ ٱلۡبَأۡسَآءُ وَٱلضَّرَّآءُ وَزُلۡزِلُواْ حَتَّىٰ يَقُولَ ٱلرَّسُولُ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ مَتَىٰ نَصۡرُ ٱللَّهِۗ أَلَآ إِنَّ نَصۡرَ ٱللَّهِ قَرِيبٞ
Kāya tumhī aśī kalpanā karūna basalāta kī jannatamadhyē agadī sahajapaṇē pravēśa karāla? Vāstavika ajūna tumacyāvara tī avasthā nāhī ālī, jī tumacyā pūrvīcyā lōkānvara ālī hōtī. Tyānnā sakta garībī va rōgarā'īcā sāmanā karāvā lāgalā. Tyānnā itakē jhin̄jōḍalē gēlē kī rasūla (paigambara) āṇi tyān̄cyā sōbatacē īmānadhāraka lōka mhaṇūna lāgalē kī allāhacī madata kēvhā yē'īla? Aikā allāhacī madata javaḷaca āhē
Surah Al-Baqara, Verse 214
يَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلۡ مَآ أَنفَقۡتُم مِّنۡ خَيۡرٖ فَلِلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِۗ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ
Tumhālā tē vicāratāta kī tyānnī kaśāvara kharca karāvā? Tumhī tyānnā sāṅgā kī tumhī jō kāhī māla (dhana) kharca karāla tō mātā-pityākaritā, nātēvā'īkāṅkaritā, anātha va gōragarībāṅkaritā āṇi pravāśāṅkaritā āhē. Āṇi tumhī jī kāhī bhalā'ī karāla, allāha tī cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 215
كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ وَهُوَ كُرۡهٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۖ وَعَسَىٰٓ أَن تُحِبُّواْ شَيۡـٔٗا وَهُوَ شَرّٞ لَّكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Tumacyāvara jihāda pharja (bandhanakāraka kartavya) kēlē gēlē. Jarī tē tumhālā apriya vāṭata asalē tarīhī, śakya āhē kī tumhī ēkhādyā gōṣṭīlā vā'īṭa jāṇāvē āṇi kharē pāhatā tōca tumacyāsāṭhī bhalī asāvī āṇi hēhī śakya āhē kī tumhī jyā gōṣṭīlā cāṅgalī samajāvē tī tumacyāsāṭhī vā'īṭa asāvī. Kharē jñāna tara allāhalāca āhē. Tumhī mātra ajāṇa āhāta
Surah Al-Baqara, Verse 216
يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلشَّهۡرِ ٱلۡحَرَامِ قِتَالٖ فِيهِۖ قُلۡ قِتَالٞ فِيهِ كَبِيرٞۚ وَصَدٌّ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ وَكُفۡرُۢ بِهِۦ وَٱلۡمَسۡجِدِ ٱلۡحَرَامِ وَإِخۡرَاجُ أَهۡلِهِۦ مِنۡهُ أَكۡبَرُ عِندَ ٱللَّهِۚ وَٱلۡفِتۡنَةُ أَكۡبَرُ مِنَ ٱلۡقَتۡلِۗ وَلَا يَزَالُونَ يُقَٰتِلُونَكُمۡ حَتَّىٰ يَرُدُّوكُمۡ عَن دِينِكُمۡ إِنِ ٱسۡتَطَٰعُواْۚ وَمَن يَرۡتَدِدۡ مِنكُمۡ عَن دِينِهِۦ فَيَمُتۡ وَهُوَ كَافِرٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Lōka tumhālā ādara-sanmānācyā mahin'yāta laḍhā'īviṣayī vicāratāta. Tumhī sāṅgā, tyā mahin'yāta laḍhā'ī karaṇē phāra mōṭhē aparādha karma āhē. Parantu allāhacyā mārgāta rōkhaṇē, allāhacā inkāra karaṇē, masjidē harāmapāsūna rōkhaṇē āṇi tithalyā rahivāśānnā tithūna bāhēra ghālaviṇē, allāhajavaḷa tyāpēkṣāhī mōṭhā gunhā āhē, āṇi phitanā (phitūra mājavaṇē) hatyā karaṇyāpēkṣāhī mōṭhā gunhā āhē. Hē lōka tumacyāśī laḍhā'ī karataca rāhatīla, yēthaparyanta kī tyānnā śakya jhālyāsa tumhālā tumacyā dharmāpāsūna phiravatīla āṇi tumacyāpaikī jē lōka āpalyā dharmāpāsūna parata phiratīla āṇi tyāca kupra (inkārī) avasthēta maraṇa pāvatīla tara tyān̄cī yā jagācī va ākhiratacī sarva karmē vāyā jātīla. Hē lōka jahannamī asatīla āṇi nēhamīkaritā jahannamamadhyēca rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 217
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَجَٰهَدُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أُوْلَـٰٓئِكَ يَرۡجُونَ رَحۡمَتَ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Parantu jyānnī īmāna kabūla kēlē āṇi sthalāntara kēlē āṇi allāhacyā mārgāta jihāda kēlē (dharmācyā rakṣaṇāsāṭhī allāhacyā mārgāta laḍhalē) tēca allāhacyā dayā-kr̥pēcī āśā bāḷagatāta āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 218
۞يَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡخَمۡرِ وَٱلۡمَيۡسِرِۖ قُلۡ فِيهِمَآ إِثۡمٞ كَبِيرٞ وَمَنَٰفِعُ لِلنَّاسِ وَإِثۡمُهُمَآ أَكۡبَرُ مِن نَّفۡعِهِمَاۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ مَاذَا يُنفِقُونَۖ قُلِ ٱلۡعَفۡوَۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
Lōka tumhālā dārū āṇi jugārāviṣayī vicāratāta. Tumhī sāṅgā, yā dōnhī gōṣṭīnta mōṭhā gunhā āhē. Āṇi lōkānnā yāmpāsūna yā jagācā lābhahī hōtō, parantu tyān̄cā gunhā tyān̄cyā phāyadyāpēkṣā anēka paṭīnnī jāsta āhē, tumhālā hēhī vicāratāta kī kāya kharca karāvē. Tumhī sāṅgā, garajēpēkṣā jē jāsta asēla tē. Allāha aśā prakārē āpalā ādēśa spaṣṭapaṇē tumhālā sāṅgatō yāsāṭhī kī tumhī vicāra-cintana karāvē
Surah Al-Baqara, Verse 219
فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۗ وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡيَتَٰمَىٰۖ قُلۡ إِصۡلَاحٞ لَّهُمۡ خَيۡرٞۖ وَإِن تُخَالِطُوهُمۡ فَإِخۡوَٰنُكُمۡۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ ٱلۡمُفۡسِدَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَأَعۡنَتَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Aihika āṇi maraṇōttara jīvanācyā ācaraṇālā, āṇi tumhālā anāthānviṣayī vicāratāta. Tyānnā tumhī sāṅgā kī tyān̄cī bhalā'ī karaṇēca uttama āhē. Jara tumhī āpalē dhana tyān̄cyā dhana-sampattīta misaḷūna ghyāla tarī tē tumacē bāndhava āhēta. Vā'īṭa irādā rākhaṇārā āṇi nēka irādā rākhaṇārā sarvānnāca allāha pūrṇapaṇē jāṇatō āṇi allāhanē icchilē asatē tara tumhālā aḍacaṇīta (kaṣṭa-yātanēta) ṭākalē asatē. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha mōṭhā jabaradasta āṇi hikamataśālī āhē
Surah Al-Baqara, Verse 220
وَلَا تَنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكَٰتِ حَتَّىٰ يُؤۡمِنَّۚ وَلَأَمَةٞ مُّؤۡمِنَةٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكَةٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَتۡكُمۡۗ وَلَا تُنكِحُواْ ٱلۡمُشۡرِكِينَ حَتَّىٰ يُؤۡمِنُواْۚ وَلَعَبۡدٞ مُّؤۡمِنٌ خَيۡرٞ مِّن مُّشۡرِكٖ وَلَوۡ أَعۡجَبَكُمۡۗ أُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَٱللَّهُ يَدۡعُوٓاْ إِلَى ٱلۡجَنَّةِ وَٱلۡمَغۡفِرَةِ بِإِذۡنِهِۦۖ وَيُبَيِّنُ ءَايَٰتِهِۦ لِلنَّاسِ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Āṇi anēkēśvaravādī striyānśī tōparyanta vivāha karū nakā, jōparyanta tyā īmāna svīkārata nāhīta. Īmānadhāraka dāsī anēkēśvaravādī svatantra strīpēkṣā adhika cāṅgalī āhē. Jarī tumhālā ānēkēśvaravādī strī kitīhī cāṅgalī vāṭata asalī tarīhī, āṇi nā anēkēśvaravādī puruṣānnā āpalyā (īmānadhāraka) striyānśī vivāha karū dyā, jōparyanta tē īmāna svīkārīta nāhī. Īmānadhāraka gulāma (muslima dāsa) svatantra (gulāma nasalēlyā) anēkēśvaravādī puruṣāpēkṣā adhika cāṅgalā āhē, jarī tumhālā anēkēśvaravādī khūpa cāṅgalā vāṭata asalā tarīhī. Hē lōka jahannamakaḍē bōlavitāta, āṇi allāha jannatakaḍē āṇi māphīkaḍē āpalyā hukūmānē bōlavitō. Tō āpalyā niśāṇyā lōkāṅkaritā spaṣṭapaṇē sāṅgatō, yāsāṭhī kī tyānnī bōdha (upadēśa) prāpta karāvā
Surah Al-Baqara, Verse 221
وَيَسۡـَٔلُونَكَ عَنِ ٱلۡمَحِيضِۖ قُلۡ هُوَ أَذٗى فَٱعۡتَزِلُواْ ٱلنِّسَآءَ فِي ٱلۡمَحِيضِ وَلَا تَقۡرَبُوهُنَّ حَتَّىٰ يَطۡهُرۡنَۖ فَإِذَا تَطَهَّرۡنَ فَأۡتُوهُنَّ مِنۡ حَيۡثُ أَمَرَكُمُ ٱللَّهُۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلتَّوَّـٰبِينَ وَيُحِبُّ ٱلۡمُتَطَهِّرِينَ
Āṇi tumhālā māsika pāḷīviṣayī vicāratāta, sāṅgā tī ghāṇēraḍī avasthā āhē. Māsika pāḷīcyā vēḷī striyāmpāsūna alaga rāhā āṇi jōparyanta tyā pāka (svaccha-śud'dha) hōta nāhīta tyān̄cyā javaḷa jā'ū nakā, mātra jēvhā tyā pāka hōtīla, tēvhā tyān̄cyā javaḷa jā, jaśī allāhanē tumhālā anumatī dilī āhē. Niḥsanśaya, allāha māphī māgaṇāṟyālā āṇi svaccha-śud'dha (pāka) rāhaṇāṟyālā pasanta karatō
Surah Al-Baqara, Verse 222
نِسَآؤُكُمۡ حَرۡثٞ لَّكُمۡ فَأۡتُواْ حَرۡثَكُمۡ أَنَّىٰ شِئۡتُمۡۖ وَقَدِّمُواْ لِأَنفُسِكُمۡۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّكُم مُّلَٰقُوهُۗ وَبَشِّرِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Tumacyā patn'yā tumacī śētē āhēta. Āpalyā śētāmmadhyē vāṭēla tyā prakārē yā āṇi svataḥkaritā (puṇya) puḍhē pāṭhavā āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacē bhaya bāḷagata rāhā āṇi lakṣāta asū dyā kī allāhaśī tumacī bhēṭa hōṇāraca āhē āṇi īmānadhārakānnā khūśakhabara aikavā
Surah Al-Baqara, Verse 223
وَلَا تَجۡعَلُواْ ٱللَّهَ عُرۡضَةٗ لِّأَيۡمَٰنِكُمۡ أَن تَبَرُّواْ وَتَتَّقُواْ وَتُصۡلِحُواْ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhalā āpalyā śapathānsāṭhī (aśā prakārē) niśānā banavū nakā kī bhalā'ī āṇi durācārāpāsūna aliptatā āṇi lōkān̄cyā daramyāna sudhāraṇā karaṇē sōḍūna basāvē.1 Āṇi sarvaśrēṣṭha allāha sarva kāhī aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 224
لَّا يُؤَاخِذُكُمُ ٱللَّهُ بِٱللَّغۡوِ فِيٓ أَيۡمَٰنِكُمۡ وَلَٰكِن يُؤَاخِذُكُم بِمَا كَسَبَتۡ قُلُوبُكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٌ حَلِيمٞ
Sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā tumacyā tyā śapathāmbābata dharaṇāra nāhī, jyā pakkyā (majabūta) nasatīla, mātra tumacī pakaḍa tyā gōṣṭībābata āhē, jī tumhī manāpāsūna kēlī āhē, āṇi allāha māpha karaṇārā mōṭhā sahanaśīla āhē
Surah Al-Baqara, Verse 225
لِّلَّذِينَ يُؤۡلُونَ مِن نِّسَآئِهِمۡ تَرَبُّصُ أَرۡبَعَةِ أَشۡهُرٖۖ فَإِن فَآءُو فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Jē lōka āpalyā patnījavaḷa na jāṇyācī śapatha ghētīla tara tyān̄cyāsāṭhī cāra mahin'yān̄cī mudata āhē. Maga jara tē āpalī śapatha māgē ghētīla, tara allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 226
وَإِنۡ عَزَمُواْ ٱلطَّلَٰقَ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Āṇi jara talāka dēṇyācāca irādā karūna ghyāla tara sarvaśrēṣṭha allāha sarva kāhī aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 227
وَٱلۡمُطَلَّقَٰتُ يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ ثَلَٰثَةَ قُرُوٓءٖۚ وَلَا يَحِلُّ لَهُنَّ أَن يَكۡتُمۡنَ مَا خَلَقَ ٱللَّهُ فِيٓ أَرۡحَامِهِنَّ إِن كُنَّ يُؤۡمِنَّ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ وَبُعُولَتُهُنَّ أَحَقُّ بِرَدِّهِنَّ فِي ذَٰلِكَ إِنۡ أَرَادُوٓاْ إِصۡلَٰحٗاۚ وَلَهُنَّ مِثۡلُ ٱلَّذِي عَلَيۡهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ وَلِلرِّجَالِ عَلَيۡهِنَّ دَرَجَةٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٌ
Jyānnā talāka dilā gēlā tyā (ghaṭasphōṭita) striyānnī svataḥlā tīna māsika pāḷī yē'īpāparyanta rōkhūna ṭhēvāvē. Tyān̄cyākaritā hē ucita navhē kī allāhanē tyācyā udarāta jē nirmāṇa kēlē asēla, tyālā lapavāvē, jara tyān̄cē allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna asēla. Tyān̄cyā patīlā yā mudatīta, tyānnā parata yēṇyācā pūrṇa hakka āhē, jara tyān̄cā irādā sudhāraṇā karaṇyācā asēla. Striyān̄cēhī tasēca hakka āhēta, jasē tyān̄cyāvara puruṣān̄cē bhalā'īsaha āhēta. Mātra puruṣānnā striyānvara śrēṣṭhatā prāpta āhē āṇi allāha jabaradasta hikamata rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 228
ٱلطَّلَٰقُ مَرَّتَانِۖ فَإِمۡسَاكُۢ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ تَسۡرِيحُۢ بِإِحۡسَٰنٖۗ وَلَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَأۡخُذُواْ مِمَّآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ شَيۡـًٔا إِلَّآ أَن يَخَافَآ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَا فِيمَا ٱفۡتَدَتۡ بِهِۦۗ تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ فَلَا تَعۡتَدُوهَاۚ وَمَن يَتَعَدَّ حُدُودَ ٱللَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Yā prakāracī talāka dōna vēḷā āhē. Maga ēkatara bhalēpaṇānē rōkhāvē kinvā ucita rītīnē sōḍūna dyāvē āṇi tumacyāsāṭhī hē yōgya navhē kī tumhī tyānnā jē kāhī dilē āhē, tyātūna kāhī parata ghyāvē. Mātra hī gōṣṭa vēgaḷī kī dōghānnā allāhacyā maryādā kāyama na rākhalyā jāṇyācē bhaya asēla, yāstava jara tumhālā bhaya asēla kī hē dōghē allāhacyā maryādā kāyama rākhū śakaṇāra nāhīta, tara strīnē suṭakā prāpta karūna ghēṇyāsāṭhī kāhī dē'ūna ṭākāvē. Yāta dōghānvara kasalāhī gunhā nāhī. Yā allāhanē bāndhalēlyā sīmā āhēta. Sāvadhāna! Yān̄cē ullaṅghana karū nakā āṇi jē lōka allāhacyā sīmā ōlāṇḍatīla, tē atyācārī āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 229
فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا تَحِلُّ لَهُۥ مِنۢ بَعۡدُ حَتَّىٰ تَنكِحَ زَوۡجًا غَيۡرَهُۥۗ فَإِن طَلَّقَهَا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يَتَرَاجَعَآ إِن ظَنَّآ أَن يُقِيمَا حُدُودَ ٱللَّهِۗ وَتِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِ يُبَيِّنُهَا لِقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Maga jara tilā (tisaṟyā khēpēsa) talāka dilī gēlī tara ātā tī strī tyācyākaritā halāla nāhī, jōparyanta tī strī tyācyāśivāya dusaṟyā kōṇāśī vivāha karūna na ghē'īla. Maga jara tōhī talāka dē'ūna ṭākīla tara tyā dōghānvara punhā ēkatra yēṇyāta kāhī gunhā nāhī, mātra tyānnī hē jāṇūna ghyāvē kī allāhacyā (nirdhārīta) sīmā kāyama rākhatīla. Yā allāhacyā maryādā āhēta, jyānnā tō jāṇaṇāṟyāṅkaritā sāṅgata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 230
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَأَمۡسِكُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٍ أَوۡ سَرِّحُوهُنَّ بِمَعۡرُوفٖۚ وَلَا تُمۡسِكُوهُنَّ ضِرَارٗا لِّتَعۡتَدُواْۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَقَدۡ ظَلَمَ نَفۡسَهُۥۚ وَلَا تَتَّخِذُوٓاْ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ هُزُوٗاۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَمَآ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَٱلۡحِكۡمَةِ يَعِظُكُم بِهِۦۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Āṇi jēvhā tumhī striyānnā talāka dyāla āṇi tyā āpalī iddata (tīna māsika pāḷīparyantacā avadhī) sampaviṇyācyā bētāta asatīla tara ātā tyānnā cāṅgalyā prakārē rākhā (nāndavā) kinvā bhalēpaṇānē alaga karā āṇi tyānnā hānī pōhacaviṇyācyā hētūnē, atyācāra va atirakē karaṇyāsāṭhī rōkhū nakā. Jō manuṣya asē karīla tara tyānē āpalyā jīvāvara julūma kēlā. Tumhī allāhacyā ādēśālā thaṭṭā-khēḷa banavū nakā āṇi allāhacī jī kr̥pā-dēṇagī (nēmata) tumacyāvara āhē ticī āṭhavaṇa karā āṇi jē kāhī grantha āṇi hikamata tyānē avatarita kēlī āhē, jyādvārē tumhālā śikavaṇa dēta āhē tilādēkhīla, āṇi allāhacē bhaya bāḷagūna asā āṇi lakṣāta ṭhēvā kī allāha pratyēka gōṣṭa cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 231
وَإِذَا طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَبَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ أَن يَنكِحۡنَ أَزۡوَٰجَهُنَّ إِذَا تَرَٰضَوۡاْ بَيۡنَهُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ ذَٰلِكَ يُوعَظُ بِهِۦ مَن كَانَ مِنكُمۡ يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ ذَٰلِكُمۡ أَزۡكَىٰ لَكُمۡ وَأَطۡهَرُۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ
Āṇi jēvhā tumhī āpalyā striyānnā talāka dyāla āṇi tyā āpalī iddata pūrṇa karūna ghētīla, tara tyānnā tyān̄cyā patīnśī vivāha karaṇyāpāsūna rōkhū nakā, jēvhā tē āpasāta bhalēpaṇānē rājīkhuśī asatī. Hī śikavaṇa tyānnā dilī jātē, tumacyāpaikī jyān̄cā allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara viśvāsa āṇi īmāna asēla. Yāta tumacyāsāṭhī cāṅgalī śud'dhatā- pavitratā āhē āṇi allāha jāṇatō, tumhī nāhī jāṇata
Surah Al-Baqara, Verse 232
۞وَٱلۡوَٰلِدَٰتُ يُرۡضِعۡنَ أَوۡلَٰدَهُنَّ حَوۡلَيۡنِ كَامِلَيۡنِۖ لِمَنۡ أَرَادَ أَن يُتِمَّ ٱلرَّضَاعَةَۚ وَعَلَى ٱلۡمَوۡلُودِ لَهُۥ رِزۡقُهُنَّ وَكِسۡوَتُهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ لَا تُكَلَّفُ نَفۡسٌ إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَا تُضَآرَّ وَٰلِدَةُۢ بِوَلَدِهَا وَلَا مَوۡلُودٞ لَّهُۥ بِوَلَدِهِۦۚ وَعَلَى ٱلۡوَارِثِ مِثۡلُ ذَٰلِكَۗ فَإِنۡ أَرَادَا فِصَالًا عَن تَرَاضٖ مِّنۡهُمَا وَتَشَاوُرٖ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَاۗ وَإِنۡ أَرَدتُّمۡ أَن تَسۡتَرۡضِعُوٓاْ أَوۡلَٰدَكُمۡ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِذَا سَلَّمۡتُم مَّآ ءَاتَيۡتُم بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ
Āṇi mātānnī āpalyā bāḷānnā pūrṇa dōna varṣāmparyanta dūdha pājāvē jyān̄cā irādā dūdha pājaṇyācyā pūrṇa mudatīcā asēla āṇi jyān̄cī tī santatī āhē tyān̄cī hī jabābadārī āhē kī tyānnā anna-vastra dyāvē. Jē bhalēpaṇānē asāvē, pratyēka māṇasālā ēvaḍhīca kaṣṭa-yātanā dilī jātē jēvaḍhī tyācyā aṅgī śaktī asēla. Mātēlā ticyā santatīcyā kāraṇānē kinvā pityālā tyācyā mulābāḷān̄cyā kāraṇānē kasalāhī trāsa kinvā hānī pōhacivalī jā'ū nayē, vārasāvaradēkhīla taśī jabābadārī āhē, maga jara dōghē (pita-patnī) āpalyā hōkāra āṇi ēkamēkān̄cyā irādyānē dūdha sōḍavū icchita asatīla tara dōghānvara kāhī gunhā nāhī āṇi jara tumhī āpalyā bālakānnā dūdha pājū icchita asāla tarīhī tumacyāvara kāhī gunhā nāhī. Jēvhā tumhī tyānnā jaga rahāṭīnusāra tyānnā (jē kāhī ṭharalē tē) dē'ūna ṭākā. Sarvaśrēṣṭha allāhacē bhaya bāḷagata rāhā āṇi jāṇūna asā kī allāha tumacē pratyēka karma pāhata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 233
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا يَتَرَبَّصۡنَ بِأَنفُسِهِنَّ أَرۡبَعَةَ أَشۡهُرٖ وَعَشۡرٗاۖ فَإِذَا بَلَغۡنَ أَجَلَهُنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Tumacyāpaikī jē lōka maraṇa pāvatīla āṇi āpalyā māgē patn'yā sōḍūna jātīla, tara tyā striyānnī svataḥlā cāra mahinē va dahā divasān̄cyā iddatamadhyē rākhāvē. Maga jēvhā tyā, hī mudata sampavatīla tara jē kāhī bhalēpaṇānē svataḥsāṭhī karāla tyāta tumacyāvara kasalāhī gunhā nāhī āṇi allāha tumacyā ēka ēka karmālā jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 234
وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا عَرَّضۡتُم بِهِۦ مِنۡ خِطۡبَةِ ٱلنِّسَآءِ أَوۡ أَكۡنَنتُمۡ فِيٓ أَنفُسِكُمۡۚ عَلِمَ ٱللَّهُ أَنَّكُمۡ سَتَذۡكُرُونَهُنَّ وَلَٰكِن لَّا تُوَاعِدُوهُنَّ سِرًّا إِلَّآ أَن تَقُولُواْ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗاۚ وَلَا تَعۡزِمُواْ عُقۡدَةَ ٱلنِّكَاحِ حَتَّىٰ يَبۡلُغَ ٱلۡكِتَٰبُ أَجَلَهُۥۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ فَٱحۡذَرُوهُۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ
Āṇi tumacyāvara yā bābatītahī kāhī gunhā nāhī kī tumhī iśāṟyānē kinvā nakaḷatarityā tyā striyānśī vivāhābābata bōlāvē kinvā āpalyā manāta irādā lapavāvā. Allāhalā cāṅgalē māāhitī āhē kī tumhī avaśya tyān̄cī āṭhavaṇa karāla. Parantu tumhī lapūna chapūna tyān̄cyāśī vāyadā karū nakā, mātra hī gōṣṭa vēgaḷī kī tumhī bhalēpaṇācī ēkhādī gōṣṭa bōlāvī āṇi jōparyanta iddatacī mudata pūrṇa hōta nāhī, vivāhācē bandhana majabūta karū nakā. Lakṣāta ṭhēvā, allāhalā tumacyā manātalyā gōṣṭīn̄cēhī jñāna āhē. Tumhī tyācē bhaya bāḷagata rāhā āṇi hēhī lakṣāta ṭhēvā kī allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi sahana karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 235
لَّا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن طَلَّقۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ مَا لَمۡ تَمَسُّوهُنَّ أَوۡ تَفۡرِضُواْ لَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَمَتِّعُوهُنَّ عَلَى ٱلۡمُوسِعِ قَدَرُهُۥ وَعَلَى ٱلۡمُقۡتِرِ قَدَرُهُۥ مَتَٰعَۢا بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Jara tumhī striyānnā hāta na lāvatā āṇi mahara nirdhārīta na karatā talāka dyāla tara aśāhī sthitīta tumacyāvara kāhī gunhā nāhī, mātra tyānnā kāhī na kāhī phāyadā pōhacavā. Dhanavānānē āpalyā hiśōbānē āṇi garībānē āpalyā tākadīcyā hiśōbānē niyamānusāra cāṅgalā phāyadā dyāvā. Bhalā'ī karaṇāṟyāṅkaritā hē āvaśyaka āhē
Surah Al-Baqara, Verse 236
وَإِن طَلَّقۡتُمُوهُنَّ مِن قَبۡلِ أَن تَمَسُّوهُنَّ وَقَدۡ فَرَضۡتُمۡ لَهُنَّ فَرِيضَةٗ فَنِصۡفُ مَا فَرَضۡتُمۡ إِلَّآ أَن يَعۡفُونَ أَوۡ يَعۡفُوَاْ ٱلَّذِي بِيَدِهِۦ عُقۡدَةُ ٱلنِّكَاحِۚ وَأَن تَعۡفُوٓاْ أَقۡرَبُ لِلتَّقۡوَىٰۚ وَلَا تَنسَوُاْ ٱلۡفَضۡلَ بَيۡنَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
Āṇi jara tumhī striyānnā yāpūrvī talāka dyāla kī tumhī tyānnā hāta lāvalā asēla āṇi tumhī tyān̄cā maharahī niścita kēlā asēla tara maga ṭharalēlyā maharacī nim'mī rakkama (mahara) dyā, ātā tinē svataḥca māpha kēlē tara gōṣṭa vēgaḷī kinvā tyā māṇasānē māpha karāvē jyācyā hātī nikāhacē bandhana āhē. Tumacē hē māpha karaṇē takavā (allāhacē bhaya rākhaṇyā) śī agadī javaḷacē āhē. Āṇi ēkamēkān̄cyā pratiṣṭhēlā visarū nakā. Niḥsanśaya, allāha tumacyā pratyēka karmālā pāhata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 237
حَٰفِظُواْ عَلَى ٱلصَّلَوَٰتِ وَٱلصَّلَوٰةِ ٱلۡوُسۡطَىٰ وَقُومُواْ لِلَّهِ قَٰنِتِينَ
Namājān̄cē rakṣaṇa karā, viśēṣataḥ madhalyā namājacī āṇi allāhakaritā namratāpūrvaka ubhē rāhāta jā
Surah Al-Baqara, Verse 238
فَإِنۡ خِفۡتُمۡ فَرِجَالًا أَوۡ رُكۡبَانٗاۖ فَإِذَآ أَمِنتُمۡ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ كَمَا عَلَّمَكُم مَّا لَمۡ تَكُونُواْ تَعۡلَمُونَ
Jara tumhālā ēkhādē bhaya asēla tara pāyī cālata kinvā vāhanāvara basūna āṇi jara śāntīpūrṇa sthitī jhālyāsa allāhacā mahimā varṇana karā, jyā prakārē tyānē tumhālā yā gōṣṭīcī śikavaṇa dilī āhē, jī tumhī jāṇata navhatē
Surah Al-Baqara, Verse 239
وَٱلَّذِينَ يُتَوَفَّوۡنَ مِنكُمۡ وَيَذَرُونَ أَزۡوَٰجٗا وَصِيَّةٗ لِّأَزۡوَٰجِهِم مَّتَٰعًا إِلَى ٱلۡحَوۡلِ غَيۡرَ إِخۡرَاجٖۚ فَإِنۡ خَرَجۡنَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِي مَا فَعَلۡنَ فِيٓ أَنفُسِهِنَّ مِن مَّعۡرُوفٖۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Āṇi tumacyāpaikī jē maraṇa pāvatīla āṇi māgē patn'yā sōḍūna jātīla tyānnī vasīyata (mr̥tyupatra) karūna jāvē kī tyān̄cyā patnīnnī ēka varṣāparyanta gujarāṇa karaṇyācā lābha ghyāvā. Tyānnā kōṇī gharābāhēra ghālavū nayē, parantu jara tyā svataḥ nighūna jātīla tara tumacyāvara yāta kāhī gunhā nāhī, jē tī svataḥsāṭhī bhalēpaṇānē karīla. Allāha tara mōṭhā jabaradasta, hikamataśālī āhē
Surah Al-Baqara, Verse 240
وَلِلۡمُطَلَّقَٰتِ مَتَٰعُۢ بِٱلۡمَعۡرُوفِۖ حَقًّا عَلَى ٱلۡمُتَّقِينَ
Āṇi talāka dilyā gēlēlyā striyānnā cāṅgalyā prakārē phāyadā pōhacaviṇē allāhacē bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā āvaśyaka āhē
Surah Al-Baqara, Verse 241
كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَعۡقِلُونَ
Aśā prakārē allāha tumacyāsāṭhī āpalyā āyatī spaṣṭapaṇē sāṅgatō, yāsāṭhī kī tumhī akalēcā vāpara karāvā
Surah Al-Baqara, Verse 242
۞أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ خَرَجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَهُمۡ أُلُوفٌ حَذَرَ ٱلۡمَوۡتِ فَقَالَ لَهُمُ ٱللَّهُ مُوتُواْ ثُمَّ أَحۡيَٰهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَ ٱلنَّاسِ لَا يَشۡكُرُونَ
Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē, jē hajārōn̄cyā saṅkhyēnē mr̥tyucyā bhayāmuḷē āpalyā gharāmmadhūna bāhēra paḍalē. Allāhanē tyānnā pharmāvilē kī marā, āṇi nantara tyānnā jivanta kēlē. Niḥsanśaya, allāha lōkānvara mōṭhā kr̥pā karaṇārā āhē, parantu adhikānśa lōka ābhāra mānata nāhīta
Surah Al-Baqara, Verse 243
وَقَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ سَمِيعٌ عَلِيمٞ
Āṇi allāhacyā mārgāta laḍhā āṇi hē jāṇūna ghyā kī allāha sarva kāhī aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 244
مَّن ذَا ٱلَّذِي يُقۡرِضُ ٱللَّهَ قَرۡضًا حَسَنٗا فَيُضَٰعِفَهُۥ لَهُۥٓ أَضۡعَافٗا كَثِيرَةٗۚ وَٱللَّهُ يَقۡبِضُ وَيَبۡصُۜطُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Asā kōṇa āhē, jō allāhalā cāṅgalē karja dē'īla? Jyāsa allāhanē anēka paṭīnnī jāsta karūna pradāna karāvē āṇi allāhaca kamī-adhika karatō āṇi tumhī tyācyācakaḍē dusaṟyāndā jāla
Surah Al-Baqara, Verse 245
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلۡمَلَإِ مِنۢ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ مِنۢ بَعۡدِ مُوسَىٰٓ إِذۡ قَالُواْ لِنَبِيّٖ لَّهُمُ ٱبۡعَثۡ لَنَا مَلِكٗا نُّقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ قَالَ هَلۡ عَسَيۡتُمۡ إِن كُتِبَ عَلَيۡكُمُ ٱلۡقِتَالُ أَلَّا تُقَٰتِلُواْۖ قَالُواْ وَمَا لَنَآ أَلَّا نُقَٰتِلَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَقَدۡ أُخۡرِجۡنَا مِن دِيَٰرِنَا وَأَبۡنَآئِنَاۖ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ تَوَلَّوۡاْ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلظَّـٰلِمِينَ
Kāya tumhī mūsānantaracyā isrā'īlī vanśācyā jamātīsa nāhī pāhilē, jēvhā tyānnī āpalyā paigambarāsa mhaṭalē kī āmacyāvara ēkhādyālā bādaśahā nēmūna dyā, yāsāṭhī kī āmhī allāhacyā mārgāta laḍhāvē. Paigambara mhaṇālē, sambhavataḥ jihāda pharja (anivārya) jhālyānantara tumhī jihāda karaṇyāsa inkāra karāla. Lōka mhaṇālē, āmhī allāhacyā mārgāta kā nāhī laḍhaṇāra? Āmhālā tara āpalyā gharādārāmpāsūna āṇi mulābāḷāmpāsūna dūra kēlē gēlē āhē. Maga jēvhā tyān̄cyāvara jihāda pharja (anivārya) kēlā gēlā tēvhā kāhī thōḍyā lōkāṅkhērīja itara sarva mukaralē, āṇi allāha atyācārī lōkānnā khūpa cāṅgalē jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 246
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ٱللَّهَ قَدۡ بَعَثَ لَكُمۡ طَالُوتَ مَلِكٗاۚ قَالُوٓاْ أَنَّىٰ يَكُونُ لَهُ ٱلۡمُلۡكُ عَلَيۡنَا وَنَحۡنُ أَحَقُّ بِٱلۡمُلۡكِ مِنۡهُ وَلَمۡ يُؤۡتَ سَعَةٗ مِّنَ ٱلۡمَالِۚ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰهُ عَلَيۡكُمۡ وَزَادَهُۥ بَسۡطَةٗ فِي ٱلۡعِلۡمِ وَٱلۡجِسۡمِۖ وَٱللَّهُ يُؤۡتِي مُلۡكَهُۥ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
Āṇi tyānnā tyān̄cē paigambara mhaṇālē, allāhanē tālūta (nāvācyā vyaktī) lā, tumacā bādaśahā banavilē āhē. Tēvhā tē mhaṇū lāgalē, tyācī rājya-sattā āmacyāvara kaśī barē asū śakatē. Tyācyāpēkṣā khūpa jāsta rājya-sattēcē hakkadāra tara āmhī āhōta. Tyālā tara vipula dhanahī pradāna kēlē gēlē nāhī. Paigambara mhaṇālē, aikā! Sarvaśrēṣṭha allāhanē tyālā tumacyāvara prādhān'ya dilē āhē āṇi tyālā jñāna va śārīrika śaktīhī jāsta pradāna kēlī āhē. Kharī gōṣṭa aśī kī allāha jyālā icchitō āpalā mulūkha pradāna karatō. Allāha mōṭhī vyāpakatā āṇi jñāna rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 247
وَقَالَ لَهُمۡ نَبِيُّهُمۡ إِنَّ ءَايَةَ مُلۡكِهِۦٓ أَن يَأۡتِيَكُمُ ٱلتَّابُوتُ فِيهِ سَكِينَةٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَبَقِيَّةٞ مِّمَّا تَرَكَ ءَالُ مُوسَىٰ وَءَالُ هَٰرُونَ تَحۡمِلُهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Tyān̄cē paigambara punhā tyānnā mhaṇālē, tyācyā mulūkhācī spaṣṭa niśāṇī hī āhē kī tumacyājavaḷa tī pēṭī parata yē'īla, jicyā tumacyā pālanakartyātarphē manācyā śāntīcī sāmagrī āhē āṇi mūsācyā santatīnē va hārūnacyā santatīnē āpalyā māgē sōḍalēlē sāmāna āhē. Phiraśtē tī pēṭī ucalūna āṇatīla. Niḥsandēha, hī tara tumacyāsāṭhī spaṣṭa niśāṇī āhē, jara tumhī īmāna bāḷagata asāla
Surah Al-Baqara, Verse 248
فَلَمَّا فَصَلَ طَالُوتُ بِٱلۡجُنُودِ قَالَ إِنَّ ٱللَّهَ مُبۡتَلِيكُم بِنَهَرٖ فَمَن شَرِبَ مِنۡهُ فَلَيۡسَ مِنِّي وَمَن لَّمۡ يَطۡعَمۡهُ فَإِنَّهُۥ مِنِّيٓ إِلَّا مَنِ ٱغۡتَرَفَ غُرۡفَةَۢ بِيَدِهِۦۚ فَشَرِبُواْ مِنۡهُ إِلَّا قَلِيلٗا مِّنۡهُمۡۚ فَلَمَّا جَاوَزَهُۥ هُوَ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ مَعَهُۥ قَالُواْ لَا طَاقَةَ لَنَا ٱلۡيَوۡمَ بِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦۚ قَالَ ٱلَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُم مُّلَٰقُواْ ٱللَّهِ كَم مِّن فِئَةٖ قَلِيلَةٍ غَلَبَتۡ فِئَةٗ كَثِيرَةَۢ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ مَعَ ٱلصَّـٰبِرِينَ
Maga jēvhā tālūta sain'ya ghē'ūna nighālē tēvhā mhaṇālē, aikā, ēkā nadīcyādvārē allāhalā tumacī kasōṭī ghyāyacī āhē, tēvhā jō kōṇī tyā nadītūna pāṇī pīla tō mājhā navhē āṇi jō ticyātūna piṇāra nāhī tō mājhā āhē. Ātā hī gōṣṭa vēgaḷī kī jō āpalyā hātānē ēka ōn̄jaḷabhara ghē'īla (tara harakata nāhī) tathāpi kāhīn̄cyā khērīja itara sarvānnī pāṇī pi'ūna ghētalē. (Hajarata) tālūta jēvhā nadīlā pāra karūna gēlē āṇi jē tyān̄cyāsōbata īmānadhāraka hōtē, tara tē mhaṇālē kī āja tara āmacyāta ēvaḍhē baḷa nāhī kī jālūta āṇi tyācyā phaujānśī laḍhāvē. Parantu jyānnā allāhacyā bhēṭībābata pūrṇa viśvāsa hōtā tē mhaṇālē, anēkadā lahānasahāna jamāta, allāhacyā hukūmānē bhārī bharakama (mōṭhyā) jamātīvara vijaya prāpta karatē āṇi allāha saburī (dhīra-sanyama) rākhaṇāṟyān̄cyā sōbata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 249
وَلَمَّا بَرَزُواْ لِجَالُوتَ وَجُنُودِهِۦ قَالُواْ رَبَّنَآ أَفۡرِغۡ عَلَيۡنَا صَبۡرٗا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi jēvhā tyān̄cā jālūta āṇi tyācyā sain'yānśī mukābalā jhālā tēvhā tyānnī du'ā (prārthanā) kēlī, ‘‘hē āmacyā pālanahāra (allāha)! Āmhālā dhīra-sanyama pradāna kara āṇi āmacē pāya sthira rākha āṇi inkārī janasamūhācyā virōdhāta āmacī madata kara.’’
Surah Al-Baqara, Verse 250
فَهَزَمُوهُم بِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَقَتَلَ دَاوُۥدُ جَالُوتَ وَءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَهُۥ مِمَّا يَشَآءُۗ وَلَوۡلَا دَفۡعُ ٱللَّهِ ٱلنَّاسَ بَعۡضَهُم بِبَعۡضٖ لَّفَسَدَتِ ٱلۡأَرۡضُ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ
Yāstava, allāhacyā hukūmānē tyānnī śatrūlā parābhūta kēlē āṇi dā'ūdanē jālūtalā ṭhāra māralē āṇi allāhanē tyālā rājya āṇi hikamata tasēca jēvaḍhē icchilē jñānahī pradāna kēlē āṇi jara allāha, kāhī lōkānnā itara samūhādvārē haṭavita rāhilā nasatā tara dharatīvara phasāda pasaralā asatā, parantu allāha yā jagātīla lōkānvara phāra kr̥pā karaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 251
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۚ وَإِنَّكَ لَمِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Yā allāhacyā āyatī āhēta, jyā āmhī tumhālā satyācyā ādhārē vācavūna aikavita āhōta āṇi niścitaca tumhī paigambarāmpaikī āhāta
Surah Al-Baqara, Verse 252
۞تِلۡكَ ٱلرُّسُلُ فَضَّلۡنَا بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۘ مِّنۡهُم مَّن كَلَّمَ ٱللَّهُۖ وَرَفَعَ بَعۡضَهُمۡ دَرَجَٰتٖۚ وَءَاتَيۡنَا عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ ٱلۡبَيِّنَٰتِ وَأَيَّدۡنَٰهُ بِرُوحِ ٱلۡقُدُسِۗ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلَ ٱلَّذِينَ مِنۢ بَعۡدِهِم مِّنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ وَلَٰكِنِ ٱخۡتَلَفُواْ فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ وَمِنۡهُم مَّن كَفَرَۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ مَا ٱقۡتَتَلُواْ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَفۡعَلُ مَا يُرِيدُ
Hē sarva rasūla (paigambara) āhēta, jyān̄cyāpaikī āmhī kāhīnnā, kāhīnvara śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē. Tyān̄cyāpaikī kāhīnśī sarvaśrēṣṭha allāhanē sambhāṣaṇa kēlē āhē, āṇi kāhīn̄cā darjā un̄cāvilā āhē āṇi āmhī mariyamacē putra īsā yānnā camatkāra (mōjijā) pradāna kēlā āṇi pavitra ātmyādvārē tyānnā samarthana dilē1 allāhanē icchilē asatē tara tyān̄cyānantara ālēlē lōka, spaṣṭa niśāṇyā yē'ūna pōhōcalyāvarahī āpasāta laḍhalē nasatē. Parantu tyā lōkānnī matabhēda kēlā. Tyān̄cyāpaikī kāhīnnī īmāna rākhalē āṇi kāhī kāphira (inkārī) jhālē āṇi allāhanē icchilē asatē tara hē āpasāta laḍhalē nasatē, parantu allāha jē kāhī icchitō tē karatō
Surah Al-Baqara, Verse 253
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِمَّا رَزَقۡنَٰكُم مِّن قَبۡلِ أَن يَأۡتِيَ يَوۡمٞ لَّا بَيۡعٞ فِيهِ وَلَا خُلَّةٞ وَلَا شَفَٰعَةٞۗ وَٱلۡكَٰفِرُونَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jī kāhī rōjī āmhī tumhālā dilī āhē, tyātūna kharca karīta rāhā, yāpūrvī kī tō divasa yāvā, jyā divaśī nā saudēbājī, nā dōstī āṇi nā śiphārasa kāhīhī upayōgī paḍaṇāra nāhī āṇi satyācā inkāra karaṇārē lōkaca atyācārī āhēta
Surah Al-Baqara, Verse 254
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُۚ لَا تَأۡخُذُهُۥ سِنَةٞ وَلَا نَوۡمٞۚ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ مَن ذَا ٱلَّذِي يَشۡفَعُ عِندَهُۥٓ إِلَّا بِإِذۡنِهِۦۚ يَعۡلَمُ مَا بَيۡنَ أَيۡدِيهِمۡ وَمَا خَلۡفَهُمۡۖ وَلَا يُحِيطُونَ بِشَيۡءٖ مِّنۡ عِلۡمِهِۦٓ إِلَّا بِمَا شَآءَۚ وَسِعَ كُرۡسِيُّهُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَۖ وَلَا يَـُٔودُهُۥ حِفۡظُهُمَاۚ وَهُوَ ٱلۡعَلِيُّ ٱلۡعَظِيمُ
Allāhaca saccā mābūda (upāsanā karaṇyāyōgya) āhē, jyācyāśivāya dusarā kōṇīhī mābūda nāhī, jō jivanta āhē āṇi nēhamī kāyama rāhaṇārā āhē, jyālā nā ḍulakī (guṅgī) yētē nā jhōpa. Tyācyā svāmītvāta jamīna va ākāśācyā samasta cīja vastū āhēta. Asā kōṇa āhē, jō tyācyā ādēśāvinā, tyācyāsamōra śiphārasa karū śakēla. Tō jāṇatō jē kāhī nirmitīcyā samōra āhē va jē kāhī tyān̄cyā māgē āhē āṇi tē tyācyā jñānāpaikī kōṇatyāhī gōṣṭīlā āpalyā adhikārakakṣēta ghē'ū śakata nāhī, parantu jēvaḍhē tō icchila 1 tyācyā sattākēndrā (kursī) cyā vyāpakatēnē samasta jamīna va ākāśālā āpalyā adhikārakakṣēta rākhalē āhē. Yā sarvān̄cē rakṣaṇa karaṇyāta tō thakatahī nāhī, āṇi kaṇṭāḷatahī nāhī. Tō mōṭhā ālīśāna va mōṭhā mahimāvāna āhē
Surah Al-Baqara, Verse 255
لَآ إِكۡرَاهَ فِي ٱلدِّينِۖ قَد تَّبَيَّنَ ٱلرُّشۡدُ مِنَ ٱلۡغَيِّۚ فَمَن يَكۡفُرۡ بِٱلطَّـٰغُوتِ وَيُؤۡمِنۢ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱسۡتَمۡسَكَ بِٱلۡعُرۡوَةِ ٱلۡوُثۡقَىٰ لَا ٱنفِصَامَ لَهَاۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ
Dīna (dharmā) cyā sandarbhāta kasalīhī jōrajabaradastī nāhī. Satya, asatyāpāsūna alaga jhālē, yāstava jō manuṣya tāgūta (allāhaśivāya itara upāsyāṁ) nā nākārūna ēkamēva allāhavara īmāna rākhīla, tara tyānē mōṭhā majabūta ādhāra dharalā, jō kadhīhī tuṭaṇāra nāhī āṇi sarvaśrēṣṭha allāha aikaṇārā, jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 256
ٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُخۡرِجُهُم مِّنَ ٱلظُّلُمَٰتِ إِلَى ٱلنُّورِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡلِيَآؤُهُمُ ٱلطَّـٰغُوتُ يُخۡرِجُونَهُم مِّنَ ٱلنُّورِ إِلَى ٱلظُّلُمَٰتِۗ أُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Allāha svataḥ īmānadhārakān̄cā sanrakṣaka (valī) āhē. Tō tyānnā andhārākaḍūna prakāśākaḍē ghē'ūna jātō āṇi kāphirān̄cē (inkārī lōkān̄cē) mitra tara saitāna āhēta. Tē tyānnā prakāśākaḍūna andhārākaḍē nētāta. Hē lōka jahannamī āhēta, jē nēhamī tyātaca paḍūna rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 257
أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِي حَآجَّ إِبۡرَٰهِـۧمَ فِي رَبِّهِۦٓ أَنۡ ءَاتَىٰهُ ٱللَّهُ ٱلۡمُلۡكَ إِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّيَ ٱلَّذِي يُحۡيِۦ وَيُمِيتُ قَالَ أَنَا۠ أُحۡيِۦ وَأُمِيتُۖ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَأۡتِي بِٱلشَّمۡسِ مِنَ ٱلۡمَشۡرِقِ فَأۡتِ بِهَا مِنَ ٱلۡمَغۡرِبِ فَبُهِتَ ٱلَّذِي كَفَرَۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Kāya tumhī tyālā nāhī pāhilē, jyānē rājya-sattā prāpta karūna ibrāhīmaśī, tyācyā pālanakartyābābata bhāṇḍaṇa kēlē. Jēvhā ibrāhīma mhaṇālē kī, mājhā raba (pālanakartā) tara tō āhē jō jivanta karatō āṇi māratō. Tō mhaṇū lāgalā, mīdēkhīla jivanta karatō āṇi māratō. Ibrāhīma mhaṇālē, allāha tara sūryālā pūrva diśēkaḍūna ugavatō tū tyālā paścimēkaḍūna ugava. Ātā mātra tō kāphira niruttara āṇi thakka jhālā āṇi allāha atyācārī lōkānnā sanmārga dākhavita nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 258
أَوۡ كَٱلَّذِي مَرَّ عَلَىٰ قَرۡيَةٖ وَهِيَ خَاوِيَةٌ عَلَىٰ عُرُوشِهَا قَالَ أَنَّىٰ يُحۡيِۦ هَٰذِهِ ٱللَّهُ بَعۡدَ مَوۡتِهَاۖ فَأَمَاتَهُ ٱللَّهُ مِاْئَةَ عَامٖ ثُمَّ بَعَثَهُۥۖ قَالَ كَمۡ لَبِثۡتَۖ قَالَ لَبِثۡتُ يَوۡمًا أَوۡ بَعۡضَ يَوۡمٖۖ قَالَ بَل لَّبِثۡتَ مِاْئَةَ عَامٖ فَٱنظُرۡ إِلَىٰ طَعَامِكَ وَشَرَابِكَ لَمۡ يَتَسَنَّهۡۖ وَٱنظُرۡ إِلَىٰ حِمَارِكَ وَلِنَجۡعَلَكَ ءَايَةٗ لِّلنَّاسِۖ وَٱنظُرۡ إِلَى ٱلۡعِظَامِ كَيۡفَ نُنشِزُهَا ثُمَّ نَكۡسُوهَا لَحۡمٗاۚ فَلَمَّا تَبَيَّنَ لَهُۥ قَالَ أَعۡلَمُ أَنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ
Kinvā tyā māṇasāsārakhē, jyācē jāṇē ēkā vastīvarūna jhālē, jī āpalyā chatāsamēta pālathī paḍalī hōtī. Tō mhaṇū lāgalā, tyācyā mr̥tyunantara allāha tyālā kaśā prakārē jivanta karīla, tēvhā allāhanē tyālā śambhara varṣāṅkaritā mr̥tyu dilā. Maga nantara tyālā (jivanta karūna) uṭhavilē. Allāhanē vicāralē, ‘‘kitī kāḷa tū mēlēlyā avasthēta hōtāsa?’’ Tyānē uttara dilē kī ēka divasa kinvā divasācā kāhī his'sā. Allāhanē phamārvilē, ‘‘kimbahunā tū śambhara varṣāmparyanta (mr̥tāvasthēta) rāhilā, maga ātā tū āpalyā khāṇyā-piṇyācyā vastūṅkaḍē pāhā kī tyā muḷīca kharāba jhālyā nāhīta āṇi āpalyā gāḍhavākaḍ'̔ēhī pāhā. Āmhī tulā lōkāṅkaritā niśāṇī banavitō. Tū pāhā kī āmhī kaśā prakārē hāḍē ubhī karatō, maga tyānvara mānsa caḍhavitō.’’ Jēvhā tyālā hē sarva spaṣṭa karūna ālē, tēvhā tō mhaṇū lāgalā, mī cāṅgalē jāṇūna ghētalē kī sarvaśrēṣṭha allāha sarva kāhī jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 259
وَإِذۡ قَالَ إِبۡرَٰهِـۧمُ رَبِّ أَرِنِي كَيۡفَ تُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰۖ قَالَ أَوَلَمۡ تُؤۡمِنۖ قَالَ بَلَىٰ وَلَٰكِن لِّيَطۡمَئِنَّ قَلۡبِيۖ قَالَ فَخُذۡ أَرۡبَعَةٗ مِّنَ ٱلطَّيۡرِ فَصُرۡهُنَّ إِلَيۡكَ ثُمَّ ٱجۡعَلۡ عَلَىٰ كُلِّ جَبَلٖ مِّنۡهُنَّ جُزۡءٗا ثُمَّ ٱدۡعُهُنَّ يَأۡتِينَكَ سَعۡيٗاۚ وَٱعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ عَزِيزٌ حَكِيمٞ
Āṇi jēvhā ibrāhīma mhaṇālē, ‘‘hē mājhyā pālanakartyā! Malā dākhava kī tū mēlēlyālā kaśā prakārē jivanta karaśīla?’’ Allāhanē pharmāvilē, ‘‘kāya tumacē (yā gōṣṭīvara) īmāna nāhī?’’ Uttara dilē, ‘‘īmāna tara āhē, parantu aśānē mājhyā manālā samādhāna lābhēla.’’ Allāhanē pharmāvilē, ‘‘cāra pakṣī ghyā. Tyān̄cē tukaḍē karūna ṭākā, maga pratyēka parvatāvara tyān̄cā ēka ēka his'sā ṭhēvūna dyā, nantara tyānnā hāka mārā, tē tumacyā javaḷa dhāvata yētīla āṇi jāṇūna asā kī allāha mōṭhā jabaradasta hikamata rākhaṇārā āhē.’’
Surah Al-Baqara, Verse 260
مَّثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ كَمَثَلِ حَبَّةٍ أَنۢبَتَتۡ سَبۡعَ سَنَابِلَ فِي كُلِّ سُنۢبُلَةٖ مِّاْئَةُ حَبَّةٖۗ وَٱللَّهُ يُضَٰعِفُ لِمَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٌ
Jē lōka allāhacyā mārgāta āpalā māla (dhana) kharca karatāta, tyān̄cē udāharaṇa tyā dāṇyāsārakhē āhē, jyātūna sāta kaṇasē nighāvīta āṇi pratyēka kaṇasāta śambhara dāṇē asāvēta āṇi allāha jyālā icchila anēka paṭīnnī dē'īla, āṇi allāha mōṭhā vyāpakatā rākhaṇārā āṇi jñāna rākhaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 261
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ثُمَّ لَا يُتۡبِعُونَ مَآ أَنفَقُواْ مَنّٗا وَلَآ أَذٗى لَّهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Jē lōka āpalē dhana, allāhacyā mārgāta kharca karatāta, maga tyānantara upakāra darśavita nāhī āṇi klēśa-yātanāhī dēta nāhīta, tyān̄cā mōbadalā, tyācyā pālanakartyājavaḷa āhē. Tyānnā nā kasalē bhaya rāhīla, nā tē duḥkhī-kaṣṭī hōtīla
Surah Al-Baqara, Verse 262
۞قَوۡلٞ مَّعۡرُوفٞ وَمَغۡفِرَةٌ خَيۡرٞ مِّن صَدَقَةٖ يَتۡبَعُهَآ أَذٗىۗ وَٱللَّهُ غَنِيٌّ حَلِيمٞ
Bhalī gōṣṭa bōlaṇē āṇi māpha karaṇē tyā dānāpēkṣā uttama āhē, jē dilyānantara duḥkha pōhacavilē jāvē āṇi allāha nispr̥ha āṇi sahanaśīla āhē
Surah Al-Baqara, Verse 263
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تُبۡطِلُواْ صَدَقَٰتِكُم بِٱلۡمَنِّ وَٱلۡأَذَىٰ كَٱلَّذِي يُنفِقُ مَالَهُۥ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۖ فَمَثَلُهُۥ كَمَثَلِ صَفۡوَانٍ عَلَيۡهِ تُرَابٞ فَأَصَابَهُۥ وَابِلٞ فَتَرَكَهُۥ صَلۡدٗاۖ لَّا يَقۡدِرُونَ عَلَىٰ شَيۡءٖ مِّمَّا كَسَبُواْۗ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Āpalē dāna, upakāra darśavūna āṇi duḥkha pōhacavūna vāyā jā'ū dē'ū nakā, jyāpramāṇē tō manuṣya, jō āpalē dhana lōkānnā dākhaviṇyāsāṭhī kharca karīla āṇi nā allāhavara īmāna rākhīla, nā kayāmatavara, tara tyācē udāharaṇa tyā cikaṇyā dagaḍāsārakhē āhē, jyācyāvara thōḍīśī mātī asāvī, maga tyāvara jōrācā pā'ūsa paḍāvā, pariṇāmī pāvasānē tyālā agadī sāpha āṇi sakta (kaṭhōra) sōḍāvē. Yā dēkhāvā karaṇāṟyānnā āpalyā kamā'īpāsūna kāhīca hātī lāgaṇāra nāhī āṇi allāha inkāra karaṇāṟyān̄cyā samudāyālā mārgadarśana karīta nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 264
وَمَثَلُ ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمُ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ وَتَثۡبِيتٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ كَمَثَلِ جَنَّةِۭ بِرَبۡوَةٍ أَصَابَهَا وَابِلٞ فَـَٔاتَتۡ أُكُلَهَا ضِعۡفَيۡنِ فَإِن لَّمۡ يُصِبۡهَا وَابِلٞ فَطَلّٞۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٌ
Jē lōka āpalē dhana allāhacī marjī (prasannatā) prāpta karaṇyākaritā manācyā khuśīnē āṇi viśvāsānē kharca karatāta, tyān̄cē udāharaṇa tyā bāgēsārakhē āhē jī jaminīcyā un̄ca bhāgāvara asāvī āṇi jōradāra pāvasānē tī āpalī phaḷē duppaṭa dē'īla āṇi ticyāvara pā'ūsa jarī paḍalā nāhī, tarī pāvasācā halakā varṣāvahī purēsā āhē āṇi allāha tumacyā karmānnā pāhata āhē
Surah Al-Baqara, Verse 265
أَيَوَدُّ أَحَدُكُمۡ أَن تَكُونَ لَهُۥ جَنَّةٞ مِّن نَّخِيلٖ وَأَعۡنَابٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ لَهُۥ فِيهَا مِن كُلِّ ٱلثَّمَرَٰتِ وَأَصَابَهُ ٱلۡكِبَرُ وَلَهُۥ ذُرِّيَّةٞ ضُعَفَآءُ فَأَصَابَهَآ إِعۡصَارٞ فِيهِ نَارٞ فَٱحۡتَرَقَتۡۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِ لَعَلَّكُمۡ تَتَفَكَّرُونَ
Kāya tumacyāpaikī kōṇī asē icchitō kī tyācyājavaḷa khajūrīcyā āṇi drākṣān̄cyā bāgā asāvyāta, jyāta pāṇyācē pravāha vāhata asāvēta āṇi pratyēka prakāracī phaḷē asāvīta āṇi bāgēcā mālaka mhātārā jhālēlā asāvā, tyālā lahāna mulēhī asāvīta āṇi acānaka tyā bāgēvara āgīcē jōradāra vādaḷa yāvē āṇi tī jaḷūna khāka vhāvī. Aśā prakārē sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā āpalyā niśāṇyā spaṣṭapaṇē sāṅgatō, yāsāṭhī kī tumhī vicāra karāvā
Surah Al-Baqara, Verse 266
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَنفِقُواْ مِن طَيِّبَٰتِ مَا كَسَبۡتُمۡ وَمِمَّآ أَخۡرَجۡنَا لَكُم مِّنَ ٱلۡأَرۡضِۖ وَلَا تَيَمَّمُواْ ٱلۡخَبِيثَ مِنۡهُ تُنفِقُونَ وَلَسۡتُم بِـَٔاخِذِيهِ إِلَّآ أَن تُغۡمِضُواْ فِيهِۚ وَٱعۡلَمُوٓاْ أَنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ حَمِيدٌ
Hē īmānadhārakānnō! Āpalyā (kaṣṭācyā) halāla kamā'īmadhūna āṇi jaminītūna tumacyāsāṭhī āmhī kāḍhalēlyā vastūmmadhūna kharca karā. Tyān̄cyātalyā kharāba vastū kharca karaṇyācā (dēṇyācā) irādā karū nakā, jyā tumhī svataḥ ghēṇāra nāhīta parantu ḍōḷē miṭūna ghyāla tara gōṣṭa vēgaḷī. Āṇi lakṣāta ṭhēvā allāha nispr̥ha āṇi praśansanīya āhē
Surah Al-Baqara, Verse 267
ٱلشَّيۡطَٰنُ يَعِدُكُمُ ٱلۡفَقۡرَ وَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡفَحۡشَآءِۖ وَٱللَّهُ يَعِدُكُم مَّغۡفِرَةٗ مِّنۡهُ وَفَضۡلٗاۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ
Saitāna tumhālā garībīcē bhaya dākhavitō, āṇi nirlajjatēcā ādēśa dētō. Āṇi allāha tumacyāśī āpalyā dayā-kr̥pēcā vāyadā karatō. Allāha mōṭhā mēharabāna āṇi jñānasampanna āhē
Surah Al-Baqara, Verse 268
يُؤۡتِي ٱلۡحِكۡمَةَ مَن يَشَآءُۚ وَمَن يُؤۡتَ ٱلۡحِكۡمَةَ فَقَدۡ أُوتِيَ خَيۡرٗا كَثِيرٗاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ
Tō jyālā icchitō jñāna, bud'dhī pradāna karatō āṇi jyālā bud'dhimānatā pradāna kēlī gēlī, tyālā phāra mōṭhī bhalā'ī pradāna kēlī gēlī āṇi bōdha- upadēśa kēvaḷa bud'dhimāna lōkaca grahaṇa karatāta
Surah Al-Baqara, Verse 269
وَمَآ أَنفَقۡتُم مِّن نَّفَقَةٍ أَوۡ نَذَرۡتُم مِّن نَّذۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ يَعۡلَمُهُۥۗ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٍ
Tumhī vāṭēla tēvaḍhā kharca karā (kinvā dāna-puṇya karā) āṇi jō kāhī navasa mānā1 allāha tē jāṇatō. Āṇi atyācārīn̄cā kōṇī sahāyaka nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 270
إِن تُبۡدُواْ ٱلصَّدَقَٰتِ فَنِعِمَّا هِيَۖ وَإِن تُخۡفُوهَا وَتُؤۡتُوهَا ٱلۡفُقَرَآءَ فَهُوَ خَيۡرٞ لَّكُمۡۚ وَيُكَفِّرُ عَنكُم مِّن سَيِّـَٔاتِكُمۡۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ
Jara tumhī dāna-puṇya khulē'āmapaṇē karāla tara tēhī cāṅgalē āhē, āṇi jara tumhī tē gupacūpapaṇē garībānnā dyāla tara hē tumacyāsāṭhī sarvānta adhika cāṅgalē āhē. Sarvaśrēṣṭha allāha tumacē aparādha miṭavīla āṇi allāhalā tumacyā samasta karmān̄cī khabara āhē
Surah Al-Baqara, Verse 271
۞لَّيۡسَ عَلَيۡكَ هُدَىٰهُمۡ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلِأَنفُسِكُمۡۚ وَمَا تُنفِقُونَ إِلَّا ٱبۡتِغَآءَ وَجۡهِ ٱللَّهِۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ يُوَفَّ إِلَيۡكُمۡ وَأَنتُمۡ لَا تُظۡلَمُونَ
Tyānnā sanmārgāvara āṇaṇē tumacyā avākhyātīla gōṣṭa navhē, kimbahunā allāha jyālā icchitō mārgadarśana karatō āṇi tumhī jī cāṅgalī vastū allāhacyā mārgāta dyāla, tyācā lābha svataḥ prāpta karāla. Tumhī kēvaḷa sarvaśrēṣṭha allāhacī prasannatā prāpta karaṇyākaritā kharca kēlā pāhijē. Tumhī jē kāhī dhana kharca karāla, tyācyā purēpūra mōbadalā tumhālā dilā jā'īla āṇi tumacā hakka māralā jāṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 272
لِلۡفُقَرَآءِ ٱلَّذِينَ أُحۡصِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ ضَرۡبٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ يَحۡسَبُهُمُ ٱلۡجَاهِلُ أَغۡنِيَآءَ مِنَ ٱلتَّعَفُّفِ تَعۡرِفُهُم بِسِيمَٰهُمۡ لَا يَسۡـَٔلُونَ ٱلنَّاسَ إِلۡحَافٗاۗ وَمَا تُنفِقُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٌ
Dānāsa pātra kēvaḷa tē garība āhēta, jē allāhacyā mārgāta rōkhalē gēlēta, jē jaminīvara phirū śakata nāhīta. Nādāna lōka tyān̄cyā na māgaṇyānē tyānnā śrīmanta samajatāta. Tumhī tyān̄cyā cēhaṟyānvarīla lakṣaṇē pāhūna tyānnā ōḷakhūna ghyāla. Tē lōkāṅkaḍūna agadī pāṭhīśī lāgūna bhikṣā māgata nāhīta. Tumhī jē kāhī dhana kharca karāla, allāha tē jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 273
ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُم بِٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ سِرّٗا وَعَلَانِيَةٗ فَلَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Jē lōka āpalē dhana rātraṁ-divasa gupacūpapaṇē kinvā jāhīrapaṇē kharca karatāta, tyān̄cyāsāṭhī tyān̄cyā pālanakartyājavaḷa mōbadalā āhē, tyānnā nā kasalē bhaya rāhīla āṇi nā tē duḥkhī hōtīla
Surah Al-Baqara, Verse 274
ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ ٱلرِّبَوٰاْ لَا يَقُومُونَ إِلَّا كَمَا يَقُومُ ٱلَّذِي يَتَخَبَّطُهُ ٱلشَّيۡطَٰنُ مِنَ ٱلۡمَسِّۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُوٓاْ إِنَّمَا ٱلۡبَيۡعُ مِثۡلُ ٱلرِّبَوٰاْۗ وَأَحَلَّ ٱللَّهُ ٱلۡبَيۡعَ وَحَرَّمَ ٱلرِّبَوٰاْۚ فَمَن جَآءَهُۥ مَوۡعِظَةٞ مِّن رَّبِّهِۦ فَٱنتَهَىٰ فَلَهُۥ مَا سَلَفَ وَأَمۡرُهُۥٓ إِلَى ٱللَّهِۖ وَمَنۡ عَادَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ
Vyāja khāṇārē lōka ubhē rāhaṇāra nāhīta. Parantu tasēca jasā tō manuṣya ubhā rāhatō jyālā saitāna bilagūna vēḍasara banavitō. Hē aśāsāṭhī kī hē mhaṇata asata kī vyāpāradēkhīla vyājāpramāṇēca āhē. Vāstavika allāhanē vyāpāra halāla (vaidha) kēlā āṇi vyājālā harāma. Āṇi jō manuṣya āpalyājavaḷa ālēlā allāhacā upadēśa aikūna (vyāja ghēṇyāpāsūna) thāmbalā tara tyācyāsāṭhī tē āhē jē hō'ūna gēlē āṇi tyācā māmalā allāhacyā supūrda āhē āṇi tarīhī jō (harāmakaḍē) paratalā, tō jahannamī āhē āṇi asē lōka nēhamī tyātaca paḍūna rāhatīla
Surah Al-Baqara, Verse 275
يَمۡحَقُ ٱللَّهُ ٱلرِّبَوٰاْ وَيُرۡبِي ٱلصَّدَقَٰتِۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ كُلَّ كَفَّارٍ أَثِيمٍ
Sarvaśrēṣṭha allāha vyājālā miṭavitō āṇi dānālā vāḍhavitō āṇi allāha ēkhādyā kr̥taghna āṇi inkāra karaṇāṟyālā mitra banavita nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 276
إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ وَأَقَامُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتَوُاْ ٱلزَّكَوٰةَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡ وَلَا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ
Jē lōka īmānāsaha (paigambarān̄cyā ācaraṇa śailīnusāra) kāma karatāta, namājānnā kāyama karatāta āṇi jakāta adā karatāta tyān̄cā mōbadalā tyān̄cyā pālanakartyācyā javaḷa āhē. Tyānnā nā kasalē bhaya rāhīla āṇi nā kasalē duḥkha rāhīla
Surah Al-Baqara, Verse 277
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَذَرُواْ مَا بَقِيَ مِنَ ٱلرِّبَوٰٓاْ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānō! Allāhacē bhaya rākhā āṇi jē vyāja bākī rāhilē āhē, tē sōḍūna dyā, jara tumhī kharōkharacē īmānadhāraka asāla
Surah Al-Baqara, Verse 278
فَإِن لَّمۡ تَفۡعَلُواْ فَأۡذَنُواْ بِحَرۡبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦۖ وَإِن تُبۡتُمۡ فَلَكُمۡ رُءُوسُ أَمۡوَٰلِكُمۡ لَا تَظۡلِمُونَ وَلَا تُظۡلَمُونَ
Jara asē karata nasāla tara allāha āṇi tyācyā paigambarāśī laḍhaṇyāsāṭhī tayāra vhā āṇi jara māphī māgāla tara tumacē muddala tumacēca āhē. Nā tumhī julūma karā āṇi nā tumacyāvara julūma kēlā jāvā
Surah Al-Baqara, Verse 279
وَإِن كَانَ ذُو عُسۡرَةٖ فَنَظِرَةٌ إِلَىٰ مَيۡسَرَةٖۚ وَأَن تَصَدَّقُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡ إِن كُنتُمۡ تَعۡلَمُونَ
Āṇi jara kōṇī garība asēla tara tyālā savaḍa miḷēparyanta vēḷa dilī pāhijē āṇi sadakā (dāna) karāla tara tumacyāsāṭhī adhika cāṅgalē āhē jara tumhī jāṇata asāla
Surah Al-Baqara, Verse 280
وَٱتَّقُواْ يَوۡمٗا تُرۡجَعُونَ فِيهِ إِلَى ٱللَّهِۖ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ
Āṇi tyā divasācē bhaya bāḷagā, jyā divaśī tumhī sarva allāhakaḍē paratavilē jāla āṇi pratyēka māṇasālā tyācyā karmānusāra purēpūra mōbadalā dilā jā'īla āṇi tyān̄cyāvara atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah Al-Baqara, Verse 281
يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا تَدَايَنتُم بِدَيۡنٍ إِلَىٰٓ أَجَلٖ مُّسَمّٗى فَٱكۡتُبُوهُۚ وَلۡيَكۡتُب بَّيۡنَكُمۡ كَاتِبُۢ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَلَا يَأۡبَ كَاتِبٌ أَن يَكۡتُبَ كَمَا عَلَّمَهُ ٱللَّهُۚ فَلۡيَكۡتُبۡ وَلۡيُمۡلِلِ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥ وَلَا يَبۡخَسۡ مِنۡهُ شَيۡـٔٗاۚ فَإِن كَانَ ٱلَّذِي عَلَيۡهِ ٱلۡحَقُّ سَفِيهًا أَوۡ ضَعِيفًا أَوۡ لَا يَسۡتَطِيعُ أَن يُمِلَّ هُوَ فَلۡيُمۡلِلۡ وَلِيُّهُۥ بِٱلۡعَدۡلِۚ وَٱسۡتَشۡهِدُواْ شَهِيدَيۡنِ مِن رِّجَالِكُمۡۖ فَإِن لَّمۡ يَكُونَا رَجُلَيۡنِ فَرَجُلٞ وَٱمۡرَأَتَانِ مِمَّن تَرۡضَوۡنَ مِنَ ٱلشُّهَدَآءِ أَن تَضِلَّ إِحۡدَىٰهُمَا فَتُذَكِّرَ إِحۡدَىٰهُمَا ٱلۡأُخۡرَىٰۚ وَلَا يَأۡبَ ٱلشُّهَدَآءُ إِذَا مَا دُعُواْۚ وَلَا تَسۡـَٔمُوٓاْ أَن تَكۡتُبُوهُ صَغِيرًا أَوۡ كَبِيرًا إِلَىٰٓ أَجَلِهِۦۚ ذَٰلِكُمۡ أَقۡسَطُ عِندَ ٱللَّهِ وَأَقۡوَمُ لِلشَّهَٰدَةِ وَأَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَرۡتَابُوٓاْ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً حَاضِرَةٗ تُدِيرُونَهَا بَيۡنَكُمۡ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَلَّا تَكۡتُبُوهَاۗ وَأَشۡهِدُوٓاْ إِذَا تَبَايَعۡتُمۡۚ وَلَا يُضَآرَّ كَاتِبٞ وَلَا شَهِيدٞۚ وَإِن تَفۡعَلُواْ فَإِنَّهُۥ فُسُوقُۢ بِكُمۡۗ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَۖ وَيُعَلِّمُكُمُ ٱللَّهُۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٞ
Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī āpasāta ēkā ṭharāvika mudatīkaritā ēkamēkānśī udhāra-usanavārīcā vyavahāra karāla tara lihūna ghēta jā āṇī lihaṇāṟyānē apasātalā māmalā n'yāyāsaha lihūna dyāvā āṇi lihiṇāṟyānē lihūna dēṇyāsa inkāra karū nayē, jasē allāhanē tyālā śikavilē āhē tasē tyānēdēkhīla lihūna dilē pāhijē āṇi jyācyāvara hakka dēṇē bandhanakāraka āhē tyānē svataḥ sāṅgūna lihavūna ghyāvē āṇi āpalyā allāhacē bhaya rākhāvē, jō tyācā pānalakartā āhē. Āṇi hakka-adhikārāta kāhīhī ghaṭavū kinvā kamī karū nayē, mātra jyā māṇasāvara hakka bandhanakāraka asatīla āṇi tō nādāna asēla kinvā kamajōra asēla kinvā lihūna ghēṇyācī śaktī rākhata nasēla tara tyācyātarphē tyācyā kārabhārī kinvā vārasadārānē n'yāyāsaha lihūna dyāvē āṇi āpalyāmadhūna dōna puruṣānnā sākṣī karūna ghyā. Jara dōna puruṣa upalabdha nasatīla tara ēka puruṣa āṇi dōna striyā jyānnā tumhī sākṣī mhaṇūna pasanta karāla, aśāsāṭhī kī ēkīlā visara paḍalyāsa dusarīnēē āṭhavaṇa karūna dyāvī. Āṇi sākṣa dēṇāṟyānnī, jēvhā tyānnā bōlavilē jāvē, ālē pāhijē. Yēṇyāsa inkāra karū nayē. Āṇi karja, jyācī mudata niścita āhē, maga tē lahāna asō kinvā mōṭhē lihiṇyāta āḷasa karū nakā, sarvaśrēṣṭha allāhajavaḷa hī gōṣṭa phāra n'yāyasaṅgata āhē, āṇi sākṣa yathāyōgya rākhaṇārī āṇi śaṅkā-sanvaśayāpāsūnahī vācaviṇārī āhē. Ātā hī gōṣṭa vēgaḷī kī tō vyavahāra rōkha vyāpārācyā svarūpāta asēla, jē āpasāta dēṇē-ghēṇē karāla tara tō na lihiṇyāta tumacyāvara kāhī gunhā nāhī. Kharēdī-vikrī karatēvēḷīhī sākṣīdāra ṭharavūna ghēta jā āṇi (lakṣāta ṭhēvā) nā tara lihiṇāṟyālā nukasāna pōhōcavilē jāvē āṇi nā sākṣīdārānnā āṇi jara tumhī asē karāla tara hī tumacī ughaḍa avajñā āhē. Allāhacē bhaya rākhā. Allāha tumhālā tākīda karata āhē āṇi allāha sarva kāhī jāṇaṇārā āhē
Surah Al-Baqara, Verse 282
۞وَإِن كُنتُمۡ عَلَىٰ سَفَرٖ وَلَمۡ تَجِدُواْ كَاتِبٗا فَرِهَٰنٞ مَّقۡبُوضَةٞۖ فَإِنۡ أَمِنَ بَعۡضُكُم بَعۡضٗا فَلۡيُؤَدِّ ٱلَّذِي ٱؤۡتُمِنَ أَمَٰنَتَهُۥ وَلۡيَتَّقِ ٱللَّهَ رَبَّهُۥۗ وَلَا تَكۡتُمُواْ ٱلشَّهَٰدَةَۚ وَمَن يَكۡتُمۡهَا فَإِنَّهُۥٓ ءَاثِمٞ قَلۡبُهُۥۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ عَلِيمٞ
Āṇi jara tumhī pravāsāta asāla āṇi lihiṇārā āḍhaḷalā nāhī tara tāraṇa gahāṇa ṭhēvūna vyavahāra karūna ghyā āṇi jara āpasāta ēkamēkānvara viśvāsa asēla tara jyālā anāmata dilī gēlī āhē, tī tyānē adā karāvī āṇi allāhacē bhaya bāḷagūna rāhāvē, jō tyācyā pālanakartā āhē. Āṇi sākṣa lapavū nakā, āṇi jō sākṣa lapavīla, tō manānē pāpī āhē āṇi tumhī jē kāhī karatā, allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Baqara, Verse 283
لِّلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَإِن تُبۡدُواْ مَا فِيٓ أَنفُسِكُمۡ أَوۡ تُخۡفُوهُ يُحَاسِبۡكُم بِهِ ٱللَّهُۖ فَيَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ
Jamīna āṇi ākāśācī pratyēka vastū allāhacyā adhikārakakṣēta āhē. Tumacyā manāta jē kāhī āhē, tē tumhī jāhīra karā kinvā lapavā, allāha tyācā hiśōba ghē'īla. Maga jyālā icchila māpha karīla āṇi jyālā icchila sajā dē'īla āṇi allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Al-Baqara, Verse 284
ءَامَنَ ٱلرَّسُولُ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِ مِن رَّبِّهِۦ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَۚ كُلٌّ ءَامَنَ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّن رُّسُلِهِۦۚ وَقَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَاۖ غُفۡرَانَكَ رَبَّنَا وَإِلَيۡكَ ٱلۡمَصِيرُ
Paigambarānnī tyāvara īmāna rākhalē, jē tyān̄cyākaḍē sarvaśrēṣṭha allāhatarphē avatarita kēlē gēlē āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnīhī īmāna rākhalē. Yā sarvānnī allāha āṇi tyācyā phariśtyānvara āṇi tyācyā granthānvara āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhalē. Tyācyā paigambarāmpaikī kōṇācyāhī daramyāna āmhī pharaka karīta nāhī. Tē mhaṇālē kī āmhī aikalē āṇi ājñāpālana kēlē. Āmhī tujhyājavaḷa māphī māgatō. Hē āmacyā pālanakartyā! Āṇi āmhālā tujhyācakaḍē paratāyacē āhē
Surah Al-Baqara, Verse 285
لَا يُكَلِّفُ ٱللَّهُ نَفۡسًا إِلَّا وُسۡعَهَاۚ لَهَا مَا كَسَبَتۡ وَعَلَيۡهَا مَا ٱكۡتَسَبَتۡۗ رَبَّنَا لَا تُؤَاخِذۡنَآ إِن نَّسِينَآ أَوۡ أَخۡطَأۡنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تَحۡمِلۡ عَلَيۡنَآ إِصۡرٗا كَمَا حَمَلۡتَهُۥ عَلَى ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِنَاۚ رَبَّنَا وَلَا تُحَمِّلۡنَا مَا لَا طَاقَةَ لَنَا بِهِۦۖ وَٱعۡفُ عَنَّا وَٱغۡفِرۡ لَنَا وَٱرۡحَمۡنَآۚ أَنتَ مَوۡلَىٰنَا فَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ
Allāha kōṇatyāhī ātmyāvara tyācyā kuvatīpēkṣā jāsta ōjhē ṭākata nāhī, jē satkarma karīla tara tyācā mōbadalā tyācyāsāṭhī āhē āṇi jē vā'īṭa karma karīla tara tyācē saṅkaṭa tyācyāvaraca āhē. Hē āmacyā pālanakartyā! Jara āmhī visaralō kinvā āmacyākaḍūna cūka jhālyāsa āmhālā tyācyābaddala pakaḍīta ghē'ū nakōsa, hē āmacyā pālanakartyā! Āmacyāvara tē ōjhē ṭākū nakōsa jē āmacyā pūrvīcyā lōkānvara ṭākalē hōtē. Hē āmacyā pālanakartyā! Āmacyāvara asē ōjhē ṭākū nakōsa jē ucalaṇyācī āmacyāta śaktī nasāvī āṇi āmhālā māpha kara, āṇi āmhālā māphī pradāna kara āṇi āmacyāvara dayā kara. Tūca āmacā svāmī (mālaka) āhēsa. Āmhālā kāphira (inkārī) janasamūhāvara vijaya pradāna kara
Surah Al-Baqara, Verse 286