Surah Aal-e-Imran - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari

الٓمٓ

Alipha-lāma-mīma
Surah Aal-e-Imran, Verse 1

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡحَيُّ ٱلۡقَيُّومُ

Allāha tō āhē, jyācyāśivāya kōṇīhī upāsanīya nāhī. Tō sadaiva jivanta āhē āṇi sarvān̄cā rakṣaṇakartā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 2

---

نَزَّلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ مُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيۡهِ وَأَنزَلَ ٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

Jyānē satyāsaha hā grantha (kura'āna) avatarita kēlā, jō āpalyā pūrvīcyā (avatarita dharmagranthāṁ) cī satyatā sid'dha karatō. Āṇi tyānēca (yāpūrvīcē dharmagrantha) taurāta āṇi in̄jīla avatarita kēlē
Surah Aal-e-Imran, Verse 3

---

مِن قَبۡلُ هُدٗى لِّلنَّاسِ وَأَنزَلَ ٱلۡفُرۡقَانَۗ إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ لَهُمۡ عَذَابٞ شَدِيدٞۗ وَٱللَّهُ عَزِيزٞ ذُو ٱنتِقَامٍ

Yāpūrvīcyā lōkān̄cyā mārgadarśanāsāṭhī, āṇi kura'ānadēkhīla tyānēca utaravilē. Jē lōka allāhacyā āyatīn̄cā inkāra karatāta, tyān̄cyāsāṭhī mōṭhā sakta (kaṭhōra) azāba āhē. Āṇi allāha jabaradasta āhē āṇi sūḍa ghēṇārā
Surah Aal-e-Imran, Verse 4

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَخۡفَىٰ عَلَيۡهِ شَيۡءٞ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فِي ٱلسَّمَآءِ

Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāhapāsūna dharatī āṇi ākāśācī kōṇatīhī vastū lapalēlī nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 5

---

هُوَ ٱلَّذِي يُصَوِّرُكُمۡ فِي ٱلۡأَرۡحَامِ كَيۡفَ يَشَآءُۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

Tōca mātēcyā garbhāta tumacā cēharā-mōharā, jasē icchitō banavitō. Tyācyāśivāya kōṇīhī vastutaḥ upāsanā karaṇyāyōgya nāhī. Tō śaktī-sāmarthya bāḷagaṇārā āṇi hikamataśālī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 6

---

هُوَ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ مِنۡهُ ءَايَٰتٞ مُّحۡكَمَٰتٌ هُنَّ أُمُّ ٱلۡكِتَٰبِ وَأُخَرُ مُتَشَٰبِهَٰتٞۖ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ فِي قُلُوبِهِمۡ زَيۡغٞ فَيَتَّبِعُونَ مَا تَشَٰبَهَ مِنۡهُ ٱبۡتِغَآءَ ٱلۡفِتۡنَةِ وَٱبۡتِغَآءَ تَأۡوِيلِهِۦۖ وَمَا يَعۡلَمُ تَأۡوِيلَهُۥٓ إِلَّا ٱللَّهُۗ وَٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ يَقُولُونَ ءَامَنَّا بِهِۦ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ رَبِّنَاۗ وَمَا يَذَّكَّرُ إِلَّآ أُوْلُواْ ٱلۡأَلۡبَٰبِ

Tōca allāha hōya, jyānē tumacyāvara grantha avatarita kēlā, jyāta spaṣṭa āṇi ṭhōsa āyatī āhēta, jō mūḷa grantha āhē āṇi kāhī samāna āyatī āhēta. Maga jyān̄cyā manāta vakratā āhē tara tē samāna āyatīn̄cyā māgē paḍatāta, phiturī mājaviṇyākaritā āṇi tyācyā spaṣṭīkaraṇākaritā, parantu tyān̄cyā khaṟyā uddiṣṭālā allāhaśivāya kōṇīhī jāṇata nāhī. Āṇi paripūrṇa va majabūta jñāna rākhaṇārē vidvānadēkhīla hēca mhaṇatāta kī āmhī tara tyān̄cyāvara īmāna rākhalē āhē. Hē sarva āmacyā pālanakartyātarphē āhē, āṇi bōdha-upadēśa tara kēvaḷa bud'dhimāna lōkaca prāpta karatāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 7

---

رَبَّنَا لَا تُزِغۡ قُلُوبَنَا بَعۡدَ إِذۡ هَدَيۡتَنَا وَهَبۡ لَنَا مِن لَّدُنكَ رَحۡمَةًۚ إِنَّكَ أَنتَ ٱلۡوَهَّابُ

Hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā mārgadarśana kēlyānantara āmacyā manāta vākaḍēpaṇā yē'ū dē'ū nakōsa āṇi āmhālā āpalyā javaḷūna dayā- mēharabānī pradāna kara. Niḥsanśaya, tūca sarvānta mōṭhā dātā āhēsa
Surah Aal-e-Imran, Verse 8

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ جَامِعُ ٱلنَّاسِ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

Hē āmacyā pālanakartyā! Niścitaca tū ēka divasa lōkānnā ēkatra karaṇāra āhē, jyācyā yēṇyāviṣayī kāhīca śaṅkā nāhī. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha āpalyā vāyadyāvirūd'dha jāta nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمۡ وَقُودُ ٱلنَّارِ

Inkārī lōkānnā tyān̄cī dhana-daulata āṇi tyān̄cī santatī allāhacyā azāba (śikṣā-yātanē) pāsūna sōḍivaṇyāta kāhī kāmī yē'ū śakaṇāra nāhī āṇi hē lōka tara jahannamacē indhana āhētaca
Surah Aal-e-Imran, Verse 10

---

كَدَأۡبِ ءَالِ فِرۡعَوۡنَ وَٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِهِمۡۚ كَذَّبُواْ بِـَٔايَٰتِنَا فَأَخَذَهُمُ ٱللَّهُ بِذُنُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ شَدِيدُ ٱلۡعِقَابِ

Jyāpramāṇē phira'aunacyā santatīcī durdaśā jhālī āṇi tyān̄cī, jē tyān̄cyāpūrvī hō'ūna gēlē tyānnī āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavilē, maga allāhanē tyānnā tyān̄cyā aparādhābaddala pakaḍīta ghētalē āṇi allāha mōṭhī sakta (kaṭhōra) śikṣā dēṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 11

---

قُل لِّلَّذِينَ كَفَرُواْ سَتُغۡلَبُونَ وَتُحۡشَرُونَ إِلَىٰ جَهَنَّمَۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

Kāphira lōkānnā (inkāra karaṇāṟyānnā) sāṅgā kī tumhā lōkānnā nikaṭa bhaviṣyāta parābhūta kēlē jā'īla āṇi tumhālā jahannamakaḍē jamā kēlē jā'īla āṇi kitī vā'īṭa ṭhikāṇa āhē tē
Surah Aal-e-Imran, Verse 12

---

قَدۡ كَانَ لَكُمۡ ءَايَةٞ فِي فِئَتَيۡنِ ٱلۡتَقَتَاۖ فِئَةٞ تُقَٰتِلُ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَأُخۡرَىٰ كَافِرَةٞ يَرَوۡنَهُم مِّثۡلَيۡهِمۡ رَأۡيَ ٱلۡعَيۡنِۚ وَٱللَّهُ يُؤَيِّدُ بِنَصۡرِهِۦ مَن يَشَآءُۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَعِبۡرَةٗ لِّأُوْلِي ٱلۡأَبۡصَٰرِ

Niḥsanśaya, tumacyāsāṭhī (bōdhadāyaka) niśāṇī hōtī, tyā dōna samūhāmmadhyē jē āpasāta bhiḍalē hōtē. Tyāpaikī ēka samūha allāhacyā mārgāta laḍhata hōtā āṇi dusarā samūha kāphirān̄cā (inkārī lōkān̄cā) hōtā, jō tyānnā āpalyā ḍōḷyānnī duppaṭa jhālēlē pāhāta hōtā. Āṇi allāha jyālā icchitō, āpalyā madatīnē majabūta (sāmarthyavāna) karatō. Niḥsanśaya, ḍōḷē asaṇāṟyāṅkaritā yāta mōṭhā bōdha-upadēśa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 13

---

زُيِّنَ لِلنَّاسِ حُبُّ ٱلشَّهَوَٰتِ مِنَ ٱلنِّسَآءِ وَٱلۡبَنِينَ وَٱلۡقَنَٰطِيرِ ٱلۡمُقَنطَرَةِ مِنَ ٱلذَّهَبِ وَٱلۡفِضَّةِ وَٱلۡخَيۡلِ ٱلۡمُسَوَّمَةِ وَٱلۡأَنۡعَٰمِ وَٱلۡحَرۡثِۗ ذَٰلِكَ مَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَاۖ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلۡمَـَٔابِ

Āvaḍatyā va manapasanta gōṣṭīn̄cē prēma lōkānsāṭhī suśōbhita kēlē gēlē āhē. Udāharaṇārtha, striyā āṇi putra, sōnē-cāndīcē jamā kēlēlē khajinē, āṇi nivaḍaka niśāṇīcē ghōḍē āṇi gurē-ḍhōrē va śētī vagairē. Hī sarva aihika jīvanācī sāmagrī āhē āṇi parataṇyācē uttama ṭhikāṇatara allāhacyāca javaḷa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 14

---

۞قُلۡ أَؤُنَبِّئُكُم بِخَيۡرٖ مِّن ذَٰلِكُمۡۖ لِلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ عِندَ رَبِّهِمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا وَأَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞ وَرِضۡوَٰنٞ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

Tumhī sāṅgā, kāya mī tumhālā yāhūna uttama aśī gōṣṭa sāṅgū allāhacē bhaya rākhaṇāṟyā lōkāṅkaritā, tyān̄cyā pālanakartyājavaḷa jannatī āhēta jyān̄cyā khālī pravāha vāhata āhēta. Jyāta tē nēhamī nēhamī rāhatīla, āṇi pāka sāpha (svaccha-śud'dha) patn'yā āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacī prasannatā āhē āṇi sarvacyā sarva dāsa allāhacyā najarēta āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 15

---

ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ إِنَّنَآ ءَامَنَّا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

Jē asē mhaṇatāta kī, hē āmacyā pālanartyā! Āmhī īmāna rākhalē, yāstava āmacyā aparādhānnā kṣamā kara āṇi āmhālā āgīcyā azāba (śikṣā-yātanē) pāsūna vācava
Surah Aal-e-Imran, Verse 16

---

ٱلصَّـٰبِرِينَ وَٱلصَّـٰدِقِينَ وَٱلۡقَٰنِتِينَ وَٱلۡمُنفِقِينَ وَٱلۡمُسۡتَغۡفِرِينَ بِٱلۡأَسۡحَارِ

Jē dhīra-sanyama rākhaṇārē, āṇi saccē-prāmāṇika va ājñādhāraka āṇi allāhacyā mārgāta dhana kharca karaṇārē āhēta āṇi rātrīcyā akhēracyā bhāgāta (mōkṣa prāptīkaritā) kṣamā-yācanā karaṇārē āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 17

---

شَهِدَ ٱللَّهُ أَنَّهُۥ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَأُوْلُواْ ٱلۡعِلۡمِ قَآئِمَۢا بِٱلۡقِسۡطِۚ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

Allāha, tyācē phariśtē āṇi jñānī vidvānānnī sākṣa dilī āhē kī allāhaśivāya kōṇīhī mābūda (upāsanā karaṇyāyōgya) nāhī, tō n'yāyālā kāyama rākhaṇārā āhē, tōca jabaradasta hikamata rākhaṇārā āhē. Tyācyāśivāya kōṇīhī upāsanā karaṇyāsa yōgya nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 18

---

إِنَّ ٱلدِّينَ عِندَ ٱللَّهِ ٱلۡإِسۡلَٰمُۗ وَمَا ٱخۡتَلَفَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡعِلۡمُ بَغۡيَۢا بَيۡنَهُمۡۗ وَمَن يَكۡفُرۡ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ فَإِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

Niḥsanśaya, allāhacyā javaḷa dīna (dharma) kēvaḷa islāmaca āhē.1 (Allāhakaritā paripūrṇa ātmasamarpaṇa) āṇi jyānnā grantha dilā gēlā, tyānnī jñāna yē'ūna pōhōcalyānantara āpasātīla dvēṣa-matsarāmuḷē matabhēda kēlā āṇi jō allāhacyā āyatīnnā (pavitra kura'ānālā) na mānēla tara allāha lavakaraca hiśōba ghē'īla
Surah Aal-e-Imran, Verse 19

---

فَإِنۡ حَآجُّوكَ فَقُلۡ أَسۡلَمۡتُ وَجۡهِيَ لِلَّهِ وَمَنِ ٱتَّبَعَنِۗ وَقُل لِّلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡأُمِّيِّـۧنَ ءَأَسۡلَمۡتُمۡۚ فَإِنۡ أَسۡلَمُواْ فَقَدِ ٱهۡتَدَواْۖ وَّإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّمَا عَلَيۡكَ ٱلۡبَلَٰغُۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِٱلۡعِبَادِ

Jara tē tumacyāśī bhāṇḍaṇa-taṇṭā karatīla tara tumhī sāṅgā kī mī āṇi mājhyā anuyāyīnnī svataḥlā allāhakaritā samarpita kēlē āṇi tumhī granthadhāraka va aśikṣita lōkānnā sāṅgā kī kāya tumhī islāmacā svīkāra kēlā āhē. Jara tē islāmacā svīkāra karatīla tara tyānnī saraḷa mārga prāpta karūna ghētalā āṇi jara tōṇḍa phiravatīla tara tumacī jabābadārī kēvaḷa (sandēśa) pōhacaviṇyācī āhē, āṇi allāha āpalyā dāsānnā svataḥca pāhata āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 20

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَيَقۡتُلُونَ ٱلَّذِينَ يَأۡمُرُونَ بِٱلۡقِسۡطِ مِنَ ٱلنَّاسِ فَبَشِّرۡهُم بِعَذَابٍ أَلِيمٍ

Niḥsanśaya, jē lōka allāhacyā āyatīn̄cā inkāra karatāta āṇi allāhacyā paigambarān̄cī nāhaka hatyā karatāta āṇi jē lōka n'yāyācī gōṣṭa bōlatāta tyān̄cīhī hatyā karatāta, tara (hē paigambara!) Tumhī tyānnā phāra mōṭhyā azāba (śikṣā-yātanē) cī sūcanā dyā
Surah Aal-e-Imran, Verse 21

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ حَبِطَتۡ أَعۡمَٰلُهُمۡ فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

Tyān̄cī sarva satkarmē yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē vāyā gēlīta. Āṇi tyān̄cā kōṇīhī sahāyyaka (madata karaṇārā) nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 22

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُدۡعَوۡنَ إِلَىٰ كِتَٰبِ ٱللَّهِ لِيَحۡكُمَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ يَتَوَلَّىٰ فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ وَهُم مُّعۡرِضُونَ

Kāya tumhī nāhī pāhilē jyānnā granthācā ēka bhāga dilā gēlā āhē tē āpalyā āpasātīla phaisalyākaritā allāhacyā granthākaḍē bōlāvilē jātāta, tarīdēkhīla tyān̄cyātalā ēka samūha tōṇḍa phiravūna parata jātō
Surah Aal-e-Imran, Verse 23

---

ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَن تَمَسَّنَا ٱلنَّارُ إِلَّآ أَيَّامٗا مَّعۡدُودَٰتٖۖ وَغَرَّهُمۡ فِي دِينِهِم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ

Yālā kāraṇa tyān̄cē asē mhaṇaṇē āhē kī tyānnā kāhī mōjakēca divasa āga sparśa karīla. Yā tyān̄cyā manānē racalēlyā gōṣṭīnnī tyānnā tyān̄cyā dīna (dharmā) bābata dhōkyāta ṭākalēlē āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 24

---

فَكَيۡفَ إِذَا جَمَعۡنَٰهُمۡ لِيَوۡمٖ لَّا رَيۡبَ فِيهِ وَوُفِّيَتۡ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

Maga kāya avasthā hō'īla, jēvhā tyānnā āmhī tyā divaśī ēkatrita karū jyā divasācyā yēṇyāviṣayī kāhīca śaṅkā nāhī āṇi pratyēka māṇasālā āpalyā kr̥ta-karmācā purēpūra mōbadalā dilā jā'īla āṇi tyān̄cyāvara atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 25

---

قُلِ ٱللَّهُمَّ مَٰلِكَ ٱلۡمُلۡكِ تُؤۡتِي ٱلۡمُلۡكَ مَن تَشَآءُ وَتَنزِعُ ٱلۡمُلۡكَ مِمَّن تَشَآءُ وَتُعِزُّ مَن تَشَآءُ وَتُذِلُّ مَن تَشَآءُۖ بِيَدِكَ ٱلۡخَيۡرُۖ إِنَّكَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

Tumhī sāṅgā, hē allāha! Hē sāṟyā jagācā svāmī! Tū jyālā icchitō rājya pradāna karatō āṇi jyācyākaḍūna icchitō rājya hirāvūna ghētō āṇi tū jyālā icchitō māna-pratiṣṭhā pradāna karatō āṇi jyālā icchitō apamānita karatō. Tujhyā hātī sarva bhalā'ī āhē. Niḥsanśaya, tū pratyēka gōṣṭīcā sāmarthya bāḷagatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 26

---

تُولِجُ ٱلَّيۡلَ فِي ٱلنَّهَارِ وَتُولِجُ ٱلنَّهَارَ فِي ٱلَّيۡلِۖ وَتُخۡرِجُ ٱلۡحَيَّ مِنَ ٱلۡمَيِّتِ وَتُخۡرِجُ ٱلۡمَيِّتَ مِنَ ٱلۡحَيِّۖ وَتَرۡزُقُ مَن تَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٖ

Tūca rātrīlā divasāta dākhala karatō āṇi tūca divasālā rātrīta dākhala karatō. Tūca nirjīvātūna sajīvālā nirmāṇa karatō āṇi sajīvātūna nirjīva bāhēra kāḍhatō āṇi tō tūca āhēsa jō, jyālā icchitō agaṇita va amaryāda rōjī (ājivikā) pradāna karatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 27

---

لَّا يَتَّخِذِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ فَلَيۡسَ مِنَ ٱللَّهِ فِي شَيۡءٍ إِلَّآ أَن تَتَّقُواْ مِنۡهُمۡ تُقَىٰةٗۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَإِلَى ٱللَّهِ ٱلۡمَصِيرُ

Īmāna rākhaṇāṟyānnī, īmānadhārakānnā sōḍūna kāphira lōkānnā (inkārī lōkānnā) āpalā mitra banavū nayē āṇi jō kōṇī asē karīla tara tyālā allāhatarphē kōṇētahī samarthana nāhī. Parantu hē kī tyācyā bhaya-dahaśatīmuḷē ēkhādyā prakāracyā sanrakṣaṇācā irādā asēla āṇi sarvaśrēṣṭha allāha svataḥ tumhālā āpalē bhaya dākhavita āhē āṇi (śēvaṭī) allāhakaḍēca paratūna jāyacē āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 28

---

قُلۡ إِن تُخۡفُواْ مَا فِي صُدُورِكُمۡ أَوۡ تُبۡدُوهُ يَعۡلَمۡهُ ٱللَّهُۗ وَيَعۡلَمُ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

Sāṅgā, vāṭalyāsa tumhī āpalyā manātīla gōṣṭī lapavā kinvā jāhīra karā allāha tyā sarva gōṣṭī jāṇatō. Ākāśāmmadhyē āṇi dharatīvara jē kāhī āhē tē sarva tyālā māhīta āhē. Allāha pratyēka gōṣṭa karaṇyācē sāmarthya rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 29

---

يَوۡمَ تَجِدُ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا عَمِلَتۡ مِنۡ خَيۡرٖ مُّحۡضَرٗا وَمَا عَمِلَتۡ مِن سُوٓءٖ تَوَدُّ لَوۡ أَنَّ بَيۡنَهَا وَبَيۡنَهُۥٓ أَمَدَۢا بَعِيدٗاۗ وَيُحَذِّرُكُمُ ٱللَّهُ نَفۡسَهُۥۗ وَٱللَّهُ رَءُوفُۢ بِٱلۡعِبَادِ

Jyā divaśī pratyēka manuṣya āpalyā cāṅgalyā-vā'īṭa kr̥ta-karmālā hajara asalēlē (samakṣa) pāhīla tēvhā hī icchā karīla kī tyācyā āṇi aparādhācyā daramyāna khūpa dūracē antara asatē tarī kitī cāṅgalē jhālē asatē! Allāha tumhālā āpalē bhaya rākhaṇyācī tākīda karatō āṇi allāha āpalyā dāsānvara atiśaya mēharabāna va kr̥pāvāna āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 30

---

قُلۡ إِن كُنتُمۡ تُحِبُّونَ ٱللَّهَ فَٱتَّبِعُونِي يُحۡبِبۡكُمُ ٱللَّهُ وَيَغۡفِرۡ لَكُمۡ ذُنُوبَكُمۡۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

Tumhī sāṅgā, jara tumhī sarvaśrēṣṭha allāhaśī (saccē) prēma rākhata asāla tara mājhyā mārgācē anusaraṇa karā, allāha svataḥ tumacyāvara prēma karīla āṇi tumacē aparādha māpha karīla āṇi sarvaśrēṣṭha allāha mōṭhā māpha karaṇārā dayā karaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 31

---

قُلۡ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَۖ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Tumhī sāṅgā kī allāha āṇi rasūla (paigambara sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cē ājñāpālana karā. Jara tē tōṇḍa phiravatīla tara niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha kāphirānnā (inkārī lōkānnā) dōsta rākhata nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 32

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰٓ ءَادَمَ وَنُوحٗا وَءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ وَءَالَ عِمۡرَٰنَ عَلَى ٱلۡعَٰلَمِينَ

Niḥsanśaya, allāhanē sarva lōkāmmadhūna ādamalā āṇi nūhalā āṇi ibrāhīmacyā gharāṇyālā va imarānacyā gharāṇyālā nivaḍūna ghētalē
Surah Aal-e-Imran, Verse 33

---

ذُرِّيَّةَۢ بَعۡضُهَا مِنۢ بَعۡضٖۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

Kī hē sarva āpasāta ēkamēkān̄cī santāna āhēta āṇi sarvaśrēṣṭha allāha sarva kāhī aikatō āṇi jāṇatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 34

---

إِذۡ قَالَتِ ٱمۡرَأَتُ عِمۡرَٰنَ رَبِّ إِنِّي نَذَرۡتُ لَكَ مَا فِي بَطۡنِي مُحَرَّرٗا فَتَقَبَّلۡ مِنِّيٓۖ إِنَّكَ أَنتَ ٱلسَّمِيعُ ٱلۡعَلِيمُ

Jēvhā imarānacī patnī mhaṇālī, ‘‘hē mājhyā pālanakartyā! Mājhyā garbhāta jē kāhī āhē mī tyālā tujhyā nāvānē mōkaḷē sōḍaṇyācā 1 navasa mānalā, tēvhā tū yā navasācā svīkāra kara. Niḥsanśaya, tū cāṅgalyāprakārē aikaṇārā āṇi jāṇaṇārā āhēsa.’’
Surah Aal-e-Imran, Verse 35

---

فَلَمَّا وَضَعَتۡهَا قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي وَضَعۡتُهَآ أُنثَىٰ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا وَضَعَتۡ وَلَيۡسَ ٱلذَّكَرُ كَٱلۡأُنثَىٰۖ وَإِنِّي سَمَّيۡتُهَا مَرۡيَمَ وَإِنِّيٓ أُعِيذُهَا بِكَ وَذُرِّيَّتَهَا مِنَ ٱلشَّيۡطَٰنِ ٱلرَّجِيمِ

Jēvhā bāḷālā janma dilā, tēvhā mhaṇū lāgalī, hē mājhyā pālanahāra! Malā tara mulagī jhālī āhē. Allāha cāṅgalyā prakārē jāṇatō kī kāya janmālā ghātalē āhē āṇi mulagā mulīsārakhā nāhī. Mī ticē nāva mariyama ṭhēvalē āhē. Mī tilā va ticyā santatīlā tiraskr̥ta saitānā (cyā upadravā) pāsūna tujhyā āśrayākhālī dētē
Surah Aal-e-Imran, Verse 36

---

فَتَقَبَّلَهَا رَبُّهَا بِقَبُولٍ حَسَنٖ وَأَنۢبَتَهَا نَبَاتًا حَسَنٗا وَكَفَّلَهَا زَكَرِيَّاۖ كُلَّمَا دَخَلَ عَلَيۡهَا زَكَرِيَّا ٱلۡمِحۡرَابَ وَجَدَ عِندَهَا رِزۡقٗاۖ قَالَ يَٰمَرۡيَمُ أَنَّىٰ لَكِ هَٰذَاۖ قَالَتۡ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ إِنَّ ٱللَّهَ يَرۡزُقُ مَن يَشَآءُ بِغَيۡرِ حِسَابٍ

Tilā ticyā pālanakartyānē cāṅgalyā prakārē svīkāralē āṇi ticē sarvānta uttama prakārē pālanapōṣaṇa karavilē, jakariyālā ticā dēkhabhāla karaṇārā banavilē. Jēvhā jēvhā jakariyā mariyamacyā khōlīta (upāsanā-kakṣēta) jāta tēvhā tyānnā tyān̄cyājavaḷa anna-sāmagrī ṭhēvalēlī āḍhaḷūna yēta asē. Jakariyā vicārīta kī hē mariyama! Tumacyājavaḷa hī rōjī (ājivikā) kōṭhūna ālī? Tī uttara dēta asē kī hē sarvaśrēṣṭha allāhacyā javaḷūna āhē. Niḥsanśaya, allāha jyālā icchitō amaryāda rōjī pradāna karatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 37

---

هُنَالِكَ دَعَا زَكَرِيَّا رَبَّهُۥۖ قَالَ رَبِّ هَبۡ لِي مِن لَّدُنكَ ذُرِّيَّةٗ طَيِّبَةًۖ إِنَّكَ سَمِيعُ ٱلدُّعَآءِ

Tyāca sthānāvara jakariyā yānnī āpalyā pālanakartyājavaḷa du'ā- prārthanā kēlī. Mhaṇālē kī hē mājhyā pālanakartyā! Malā āpalyā javaḷūna nēka santāna pradāna kara. Niḥsanśaya, tū du'ā aikaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 38

---

فَنَادَتۡهُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ وَهُوَ قَآئِمٞ يُصَلِّي فِي ٱلۡمِحۡرَابِ أَنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكَ بِيَحۡيَىٰ مُصَدِّقَۢا بِكَلِمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَسَيِّدٗا وَحَصُورٗا وَنَبِيّٗا مِّنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

Maga phariśtyānnī hāka māralī jēvhā tē āpalyā hujuṟyāta ubhē rāhūna namāja paḍhata hōtē, kī allāha tumhālā yahiyā (nāvācyā putrācā) śubha samācāra dētō jō allāhacyā vacanā (kalimā) cī satyatā sid'dha karaṇārā, janasamūhācā pramukha, allāhacē bhaya rākhūna vāgaṇārā āṇi paigambara asēla, nēka va sadācārī lōkāmpaikī
Surah Aal-e-Imran, Verse 39

---

قَالَ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي غُلَٰمٞ وَقَدۡ بَلَغَنِيَ ٱلۡكِبَرُ وَٱمۡرَأَتِي عَاقِرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكَ ٱللَّهُ يَفۡعَلُ مَا يَشَآءُ

Jakariyā mhaṇū lāgalē, hē mājhyā pālanakartyā! Malā putra kasā barē hō'īla? Mī khūpa mhātārā jhālō āhē āṇi mājhī patnī vān̄jha āhē. (Phariśtē) mhaṇālē, aśāca prakārē allāha jē icchitō karatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 40

---

قَالَ رَبِّ ٱجۡعَل لِّيٓ ءَايَةٗۖ قَالَ ءَايَتُكَ أَلَّا تُكَلِّمَ ٱلنَّاسَ ثَلَٰثَةَ أَيَّامٍ إِلَّا رَمۡزٗاۗ وَٱذۡكُر رَّبَّكَ كَثِيرٗا وَسَبِّحۡ بِٱلۡعَشِيِّ وَٱلۡإِبۡكَٰرِ

Jakariyā mhaṇālē, hē pālanakartyā! Mājhyāsāṭhī ēkhādī niśāṇī dē. Pharmāvilē, niśāṇī hī kī tīna divasaparyanta tū lōkānśī bōlū śakaṇāra nāhīsa, kēvaḷa iśāṟyānnī samajāvaśīla. Tū āpalyā pālanakartyācē jāstītajāsta smaraṇa kara, āṇi sakāḷa-sandhyākāḷa tyācī mahānatā varṇana kara
Surah Aal-e-Imran, Verse 41

---

وَإِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ ٱصۡطَفَىٰكِ وَطَهَّرَكِ وَٱصۡطَفَىٰكِ عَلَىٰ نِسَآءِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Āṇi jēvhā phariśtē mhaṇālē, hē mariyama! Allāhanē tujhī nivaḍa kēlī, āṇi tulā pāka (svaccha-śud'dha) kēlē āṇi sarva jagātīla striyāmmadhyē tujhī nivaḍa kēlī
Surah Aal-e-Imran, Verse 42

---

يَٰمَرۡيَمُ ٱقۡنُتِي لِرَبِّكِ وَٱسۡجُدِي وَٱرۡكَعِي مَعَ ٱلرَّـٰكِعِينَ

Hē mariyama! Tumhī āpalyā pālanakartyācyā ādēśān̄cē pālana karā āṇi sajadā karā (allāhacyā puḍhē māthā ṭēkā) āṇi ruku'u karaṇāṟyānsaha (jhukaṇāṟyānsōbata) ruku'u karā (jhukata jā)
Surah Aal-e-Imran, Verse 43

---

ذَٰلِكَ مِنۡ أَنۢبَآءِ ٱلۡغَيۡبِ نُوحِيهِ إِلَيۡكَۚ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يُلۡقُونَ أَقۡلَٰمَهُمۡ أَيُّهُمۡ يَكۡفُلُ مَرۡيَمَ وَمَا كُنتَ لَدَيۡهِمۡ إِذۡ يَخۡتَصِمُونَ

Yā ġaiba (aparōkṣa) cyā bātamyā āhēta, jyā āmhī tumhālā vahayī karīta āhōta. Tēvhā tumhī tyā vēḷī tyān̄cyājavaḷa navhatē, jēvhā tē āpalē kalama (lēkhaṇī) ṭākū lāgalē hōtē kī tyān̄cyāpaikī mariyamacē pālanapōṣaṇa kōṇa karīla? Āṇi nā tumhī tyān̄cyā bhāṇḍaṇaprasaṅgī tyān̄cyājavaḷa hōtē
Surah Aal-e-Imran, Verse 44

---

إِذۡ قَالَتِ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَٰمَرۡيَمُ إِنَّ ٱللَّهَ يُبَشِّرُكِ بِكَلِمَةٖ مِّنۡهُ ٱسۡمُهُ ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ وَجِيهٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمِنَ ٱلۡمُقَرَّبِينَ

Jēvhā phariśtē mhaṇālē, hē mariyama! Allāha tumhālā āpalyā ēkā kalimā 1 cā śubha samācāra dētō jyācē nāva mariyamacā putra masīha īsā āhē, jō yā jagāta āṇi maraṇōttara jīvanāta sanmānita āhē āṇi tō mājhyā nikaṭa dāsāmpaikī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 45

---

وَيُكَلِّمُ ٱلنَّاسَ فِي ٱلۡمَهۡدِ وَكَهۡلٗا وَمِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

Tō lōkānśī pāḷaṇyāta (asatānāhī) sambhāṣaṇa karīla āṇi mōṭhyā vayātahī 1 āṇi tō nēka sadācārī lōkāmpaikī asēla
Surah Aal-e-Imran, Verse 46

---

قَالَتۡ رَبِّ أَنَّىٰ يَكُونُ لِي وَلَدٞ وَلَمۡ يَمۡسَسۡنِي بَشَرٞۖ قَالَ كَذَٰلِكِ ٱللَّهُ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُۚ إِذَا قَضَىٰٓ أَمۡرٗا فَإِنَّمَا يَقُولُ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

Mariyama mhaṇālī, ‘‘hē mājhyā pālanakartyā! Malā mulagā kasā barē hō'īla? Vāstavika malā adyāpa kōṇā puruṣānē sparśahī kēlēlā nāhī.’’ Phariśtē mhaṇālē, ‘‘aśā prakārē allāha jē icchitō nirmāṇa karatō. Allāha jēvhā ēkhādē kārya karū icchitō tēvhā phakta ēvaḍhēca mhaṇatō- ‘hō'ūna jā’ āṇi tē ghaḍūna yētē.’’
Surah Aal-e-Imran, Verse 47

---

وَيُعَلِّمُهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَٱلتَّوۡرَىٰةَ وَٱلۡإِنجِيلَ

Āṇi sarvaśrēṣṭha allāha tyālā lihiṇē āṇi bud'dhimānatā āṇi taurāta va in̄jīla śikavīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 48

---

وَرَسُولًا إِلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَنِّي قَدۡ جِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ أَنِّيٓ أَخۡلُقُ لَكُم مِّنَ ٱلطِّينِ كَهَيۡـَٔةِ ٱلطَّيۡرِ فَأَنفُخُ فِيهِ فَيَكُونُ طَيۡرَۢا بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُبۡرِئُ ٱلۡأَكۡمَهَ وَٱلۡأَبۡرَصَ وَأُحۡيِ ٱلۡمَوۡتَىٰ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۖ وَأُنَبِّئُكُم بِمَا تَأۡكُلُونَ وَمَا تَدَّخِرُونَ فِي بُيُوتِكُمۡۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لَّكُمۡ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Āṇi tō isrā'īlacyā santatīcā rasūla (paigambara) asēla kī mī tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyācī niśāṇī āṇalī āhē, mī tumacyāsāṭhī pakṣyācyā rūpāsārakhīca mātīcī ēka cimaṇī banavitō, maga ticyāta phuṅkara māratō tara tī allāhacyā hukumānē (jivanta) pakṣī banatē āṇi mī allāhacyā hukumānē janmajāta āndhaḷyālā āṇi kōḍhī isamālā cāṅgalē karatō, āṇi mēlēlyālā jivanta karatō āṇi jē kāhī tumhī khā'ūna yētā āṇi jē kāhī tumhī āpalyā gharāmmadhyē jamā karatā mī tē tumhālā sāṅgatō. Yāta tumacyāsāṭhī mōṭhī niśāṇī āhē, jara tumhī īmāna rākhaṇārē asāla
Surah Aal-e-Imran, Verse 49

---

وَمُصَدِّقٗا لِّمَا بَيۡنَ يَدَيَّ مِنَ ٱلتَّوۡرَىٰةِ وَلِأُحِلَّ لَكُم بَعۡضَ ٱلَّذِي حُرِّمَ عَلَيۡكُمۡۚ وَجِئۡتُكُم بِـَٔايَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُونِ

Āṇi mī taurātacī satyatā sābīta karaṇārā āhē, jō mājhyāsamōra āhē āṇi mī aśāsāṭhī ālō āhē kī tumacyāsāṭhī tyā kāhī vastūnnā halāla (vaidha) karāvē, jyā tumacyāsāṭhī harāma (avaidha) kēlyā gēlyā āhēta.1 Āṇi mī tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyācī niśāṇī ghē'ūna ālō āhē yāstava tumhī allāhacē bhaya rākhā āṇi mājhyā mārgācē anusaraṇa karā
Surah Aal-e-Imran, Verse 50

---

إِنَّ ٱللَّهَ رَبِّي وَرَبُّكُمۡ فَٱعۡبُدُوهُۚ هَٰذَا صِرَٰطٞ مُّسۡتَقِيمٞ

Niḥsanśaya, mājhā āṇi tumacā pālanahāra allāhaca āhē, tumhī sarva tyācīca upāsanā karā. Hāca saraḷa mārga āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 51

---

۞فَلَمَّآ أَحَسَّ عِيسَىٰ مِنۡهُمُ ٱلۡكُفۡرَ قَالَ مَنۡ أَنصَارِيٓ إِلَى ٱللَّهِۖ قَالَ ٱلۡحَوَارِيُّونَ نَحۡنُ أَنصَارُ ٱللَّهِ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَٱشۡهَدۡ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

Parantu jēvhā (hajarata) īsā yānnā, tyā lōkān̄cā inkāra jāṇavalā tēvhā mhaṇū lāgalē, ‘‘allāhacyā mārgāta mājhī madata karaṇārā kōṇa-kōṇa āhē?’’ Havārīnnī uttara dilē kī āmhī āhōta allāhacyā mārgāta madatanīsa. Āmhī allāhavara īmāna rākhalē āṇi tumhī sākṣī rāhā kī āmhī muslima āhōta
Surah Aal-e-Imran, Verse 52

---

رَبَّنَآ ءَامَنَّا بِمَآ أَنزَلۡتَ وَٱتَّبَعۡنَا ٱلرَّسُولَ فَٱكۡتُبۡنَا مَعَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

Hē āmacyā pālanakartyā! Āmhī tū avatarita kēlēlyā (sandēśā) vara īmāna rākhalē āṇi āmhī tujhyā rasūla (paigambarā) cā mārga patkaralā, tēvhā ātā tū āmhālā satyācī sākṣa dēṇāṟyāmmadhyē lihūna ghē
Surah Aal-e-Imran, Verse 53

---

وَمَكَرُواْ وَمَكَرَ ٱللَّهُۖ وَٱللَّهُ خَيۡرُ ٱلۡمَٰكِرِينَ

Āṇi inkāra karaṇāṟyānnī ṣaṅ‌yantra racalē āṇi allāhanēdēkhīla yōjanā banavilī āṇi sarvaśrēṣṭha allāha sarva yōjanā ākhaṇāṟyāmpēkṣā uttama āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 54

---

إِذۡ قَالَ ٱللَّهُ يَٰعِيسَىٰٓ إِنِّي مُتَوَفِّيكَ وَرَافِعُكَ إِلَيَّ وَمُطَهِّرُكَ مِنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَجَاعِلُ ٱلَّذِينَ ٱتَّبَعُوكَ فَوۡقَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ ثُمَّ إِلَيَّ مَرۡجِعُكُمۡ فَأَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ فِيمَا كُنتُمۡ فِيهِ تَخۡتَلِفُونَ

Jēvhā allāhanē phamārvilē, ‘‘hē īsā! Mī tumhālā pūrṇataḥ ghēṇāra āhē āṇi tumhālā āpalyākaḍē ucalūna ghēṇāra āhē āṇi tumhālā inkārī lōkāmpāsūna mukta rākhaṇāra āhē āṇi kayāmatacyā divasāparyanta tumacyā anuyāyīnnā inkārī lōkānvara śrēṣṭhatama rākhaṇāra āhē.’’ Maga tumhī sarvānnā mājhyākaḍēca paratāvayācē āhē, mīca tumacyā daramyāna samasta matabhēdān̄cā phaisalā karīna
Surah Aal-e-Imran, Verse 55

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فَأُعَذِّبُهُمۡ عَذَابٗا شَدِيدٗا فِي ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

Maga inkāra karaṇāṟyānnā tara mī yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē atiśaya sakta azāba (kaṭhōra śikṣā-yātanā) dē'īna āṇi tyānnā kōṇī madata karaṇārāhī nasēla
Surah Aal-e-Imran, Verse 56

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Parantu īmāna rākhaṇāṟyānnā āṇi satkarma karaṇāṟyānnā allāha purēpūra mōbadalā pradāna karīla āṇi allāha, atyācārī lōkānśī prēma rākhata nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 57

---

ذَٰلِكَ نَتۡلُوهُ عَلَيۡكَ مِنَ ٱلۡأٓيَٰتِ وَٱلذِّكۡرِ ٱلۡحَكِيمِ

Hē jē āmhī tumhālā vācūna aikivata āhōta, āyatī āhēta āṇi bōdha-patra āhē (hikamatīnē pūrṇa asā sandēśa āhē)
Surah Aal-e-Imran, Verse 58

---

إِنَّ مَثَلَ عِيسَىٰ عِندَ ٱللَّهِ كَمَثَلِ ءَادَمَۖ خَلَقَهُۥ مِن تُرَابٖ ثُمَّ قَالَ لَهُۥ كُن فَيَكُونُ

Allāhajavaḷa īsācē udāharaṇa ādamasārakhē āhē, jyālā mātīdvāra nirmāṇa karūna pharmāvilē, ‘‘hō'ūna jā’’ basa tō ghaḍūna ālā
Surah Aal-e-Imran, Verse 59

---

ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّكَ فَلَا تَكُن مِّنَ ٱلۡمُمۡتَرِينَ

Tumacyā pālanakartyātarphē satya hēca āhē, khabaradāra! Śaṅkā-sanvaśaya dharaṇāṟyāmpaikī hō'ū nakā
Surah Aal-e-Imran, Verse 60

---

فَمَنۡ حَآجَّكَ فِيهِ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَكَ مِنَ ٱلۡعِلۡمِ فَقُلۡ تَعَالَوۡاْ نَدۡعُ أَبۡنَآءَنَا وَأَبۡنَآءَكُمۡ وَنِسَآءَنَا وَنِسَآءَكُمۡ وَأَنفُسَنَا وَأَنفُسَكُمۡ ثُمَّ نَبۡتَهِلۡ فَنَجۡعَل لَّعۡنَتَ ٱللَّهِ عَلَى ٱلۡكَٰذِبِينَ

Yāstava jō kōṇī, tumacyājavaḷa hē jñāna yē'ūna pōhōcalyānantarahī tumacyāśī yābābata vāda ghālīla tara tumhī sāṅgā kī yā āmhī āṇi tumhī āpāpalyā putrānnā āṇi āmhī va tumhī āpāpalyā patnīnnā āṇi āmhī va tumhī svataḥ āpalyālā bōlāvūna ghē'ū, maga āmhī sarva miḷūna du'ā (prārthanā) karū yā āṇi khōṭyā lōkānvara allāhacā dhiḥkkāra pāṭhavū yā
Surah Aal-e-Imran, Verse 61

---

إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡقَصَصُ ٱلۡحَقُّۚ وَمَا مِنۡ إِلَٰهٍ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَإِنَّ ٱللَّهَ لَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ

Niḥsanśaya, hēca satya nivēdana āhē āṇi allāhaśivāya dusarā kōṇīhī upāsanā karaṇyāsa yōgya nāhī āṇi niḥsanśaya, allāha mōṭhā śaktiśālī āṇi hikamataśālī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 62

---

فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَإِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُفۡسِدِينَ

Tarīhī jara tē mān'ya na karatīla tara allāhadēkhīla vidrōha (baṇḍa) karaṇāṟyānnā cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 63

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ كَلِمَةٖ سَوَآءِۭ بَيۡنَنَا وَبَيۡنَكُمۡ أَلَّا نَعۡبُدَ إِلَّا ٱللَّهَ وَلَا نُشۡرِكَ بِهِۦ شَيۡـٔٗا وَلَا يَتَّخِذَ بَعۡضُنَا بَعۡضًا أَرۡبَابٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَقُولُواْ ٱشۡهَدُواْ بِأَنَّا مُسۡلِمُونَ

Tumhī sāṅgā kī, ‘‘hē grantha bāḷagaṇāṟyā lōkānnō! Aśā n'yāyapūrṇa gōṣṭīkaḍē yā jī āmacyā va tumacyā daramyāna samāna āhē kī āmhī allāhaśivāya an'ya kōṇācīhī upāsanā karū nayē āṇi nā allāhasōbata dusaṟyā kōṇālā sahabhāgī karāvē nā allāhalā sōḍūna āpasāta ēkamēkālā raba (pālanahāra) banavūna ghyāvē.’’ Jara tē tōṇḍa phiravatīla tara sāṅgā kī sākṣī rāhā kī āmhī tara muslima āhōta
Surah Aal-e-Imran, Verse 64

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تُحَآجُّونَ فِيٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَمَآ أُنزِلَتِ ٱلتَّوۡرَىٰةُ وَٱلۡإِنجِيلُ إِلَّا مِنۢ بَعۡدِهِۦٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ

Hē granthadhārakānnō! Tumhī ibrāhīmacyā bābatīta kā vāda ghālatā? Vāstavika taurāta āṇi in̄jīla (hē grantha) tara tyān̄cyānantara avatarita kēlē gēlē. Maga kāya tumhī tarīhī samajata nāhīta
Surah Aal-e-Imran, Verse 65

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ حَٰجَجۡتُمۡ فِيمَا لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞ فَلِمَ تُحَآجُّونَ فِيمَا لَيۡسَ لَكُم بِهِۦ عِلۡمٞۚ وَٱللَّهُ يَعۡلَمُ وَأَنتُمۡ لَا تَعۡلَمُونَ

Aikā! Tumhī lōka ātā yā gōṣṭībābata vāda ghālūna cukalāta, jicē tumhālā jñāna hōtē. Ātā yā gōṣṭībābata kā jhagaḍatā, jicē tumhālā ajibāta jñāna nāhī? Āṇi allāha sarvakāhī jāṇatō, tumhī nāhī jāṇata
Surah Aal-e-Imran, Verse 66

---

مَا كَانَ إِبۡرَٰهِيمُ يَهُودِيّٗا وَلَا نَصۡرَانِيّٗا وَلَٰكِن كَانَ حَنِيفٗا مُّسۡلِمٗا وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

Ibrāhīma nā tara yahūdī hōtē, nā khriścana, kimbahunā tē tara pūrṇapaṇē muslima hōtē. Tē mūrtipūjakahī navhatē
Surah Aal-e-Imran, Verse 67

---

إِنَّ أَوۡلَى ٱلنَّاسِ بِإِبۡرَٰهِيمَ لَلَّذِينَ ٱتَّبَعُوهُ وَهَٰذَا ٱلنَّبِيُّ وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْۗ وَٱللَّهُ وَلِيُّ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Sarva lōkāmpēkṣā jāsta ibrāhīmacyā nikaṭa tē lōka āhēta jyānnī tyān̄cē mhaṇaṇē mān'ya kēlē āṇi hē paigambara āṇi tē lōka jyānnī īmāna rākhalē, īmānadhārakān̄cā mitra āṇi madatakartā allāha āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 68

---

وَدَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَوۡ يُضِلُّونَكُمۡ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡ وَمَا يَشۡعُرُونَ

Granthadhārakān̄cī ēka ṭōḷī asē icchitē kī tumhālā (satya mārgāpāsūna) vicalita karāvē. Vāstavika tē svataḥca svataḥlā bhaṭakāvita āhēta āṇi samajata nāhīta
Surah Aal-e-Imran, Verse 69

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَأَنتُمۡ تَشۡهَدُونَ

Hē granthadhārakānnō! Tumhī svataḥ sākṣī asatānāhī allāhacyā āyatīnnā kā mānata nāhīta
Surah Aal-e-Imran, Verse 70

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَلۡبِسُونَ ٱلۡحَقَّ بِٱلۡبَٰطِلِ وَتَكۡتُمُونَ ٱلۡحَقَّ وَأَنتُمۡ تَعۡلَمُونَ

Hē granthadhārakānnō! Jāṇūna ghētalyānantarahī satya āṇi asatyācē miśraṇa kā karatā, āṇi satya kā lapavitā
Surah Aal-e-Imran, Verse 71

---

وَقَالَت طَّآئِفَةٞ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ ءَامِنُواْ بِٱلَّذِيٓ أُنزِلَ عَلَى ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَجۡهَ ٱلنَّهَارِ وَٱكۡفُرُوٓاْ ءَاخِرَهُۥ لَعَلَّهُمۡ يَرۡجِعُونَ

Āṇi granthadhārakān̄cā ēka samūha mhaṇālā kī jē kāhī īmānadhārakānvara utaravilē gēlē āhē, tyāvara divasācyā suruvātīlā īmāna rākhā āṇi sandhyākāḷa hōtāca inkāra karā, yāsāṭhī kī yā lōkānnīhī parata phirāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 72

---

وَلَا تُؤۡمِنُوٓاْ إِلَّا لِمَن تَبِعَ دِينَكُمۡ قُلۡ إِنَّ ٱلۡهُدَىٰ هُدَى ٱللَّهِ أَن يُؤۡتَىٰٓ أَحَدٞ مِّثۡلَ مَآ أُوتِيتُمۡ أَوۡ يُحَآجُّوكُمۡ عِندَ رَبِّكُمۡۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡفَضۡلَ بِيَدِ ٱللَّهِ يُؤۡتِيهِ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ وَٰسِعٌ عَلِيمٞ

(Tē asēhī mhaṇatāta) āṇi tumacyā dīna-dharmāvara cālaṇāṟyānśivāya āṇakhī kōṇāvarahī viśvāsa ṭhēvū nakā. Tumhī sāṅgā, niḥsanśaya, mārgadarśana tara allāhacēca mārgadarśana āhē (āṇi asēhī mhaṇatāta kī yā gōṣṭīvarahī viśvāsa ṭhēvū nakā) kī kōṇālā tyāsārakhē dilē jāvē, jasē tumhālā dilē gēlē āhē kinvā hē kī hē tumacyāśī tumacyā pālanakartyājavaḷa vāda ghālatīla. Tumhī sāṅgā kī phazla (śrēṣṭhatā) tara allāhacyā hātī āhē. Tō jyālā icchitō pradāna karatō. Allāha atiśaya mahāna āṇi sarva kāhī jāṇaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 73

---

يَخۡتَصُّ بِرَحۡمَتِهِۦ مَن يَشَآءُۗ وَٱللَّهُ ذُو ٱلۡفَضۡلِ ٱلۡعَظِيمِ

Tī āpalyā dayā-kr̥pēnē jyālā icchitō khāsa karūna ghētō, āṇi allāha mōṭhā kr̥pāśīla āṇi atiśaya mahāna āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 74

---

۞وَمِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ مَنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِقِنطَارٖ يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ وَمِنۡهُم مَّنۡ إِن تَأۡمَنۡهُ بِدِينَارٖ لَّا يُؤَدِّهِۦٓ إِلَيۡكَ إِلَّا مَا دُمۡتَ عَلَيۡهِ قَآئِمٗاۗ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ قَالُواْ لَيۡسَ عَلَيۡنَا فِي ٱلۡأُمِّيِّـۧنَ سَبِيلٞ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Āṇi kāhī granthadhāraka asēhī āhēta kī tumhī tyānnā khajīn'yācē viśvasta banavāla tarīhī tumhālā parata karatīla āṇi tyān̄cyāpaikī kāhī asēhī āhēta kī jara tumhī tyānnā ēka dinārahī ṭhēva mhaṇūna dyāla tara jōparyanta tumhī tyān̄cyā ḍōkyāvara ubhē na rāhāla tōparyanta tumhālā parata karaṇāra nāhīta. Hē aśāsāṭhī kī tyānnī sāṅgūna ṭhēvalē āhē kī yā aśikṣitān̄cā hakka māraṇyāta āmacyāvara kāhīca gunhā nāhī. Hē lōka jāṇūna ghētalyānantarahī allāhacyā sambandhānē khōṭē bōlatāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 75

---

بَلَىٰۚ مَنۡ أَوۡفَىٰ بِعَهۡدِهِۦ وَٱتَّقَىٰ فَإِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَّقِينَ

Kā nāhī (pakaḍa hō'īla) parantu jō manuṣya āpalā phāyadā pūrṇa karīla āṇi allāhacē bhaya rākhīla tara allāha aśā bhaya rākhaṇāṟyānnā āpalā dōsta rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 76

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَشۡتَرُونَ بِعَهۡدِ ٱللَّهِ وَأَيۡمَٰنِهِمۡ ثَمَنٗا قَلِيلًا أُوْلَـٰٓئِكَ لَا خَلَٰقَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ وَلَا يُكَلِّمُهُمُ ٱللَّهُ وَلَا يَنظُرُ إِلَيۡهِمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ وَلَا يُزَكِّيهِمۡ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

Niḥsanśaya, jē lōka allāhaśī kēlēlā vacana-karāra āṇi āpalyā śapathānnā thōḍyāśā kimmatīvara vikūna ṭākatāta tyān̄cyāsāṭhī ākhiratamadhyē kāhīca his'sā nāhī. Sarvaśrēṣṭha allāha nā tara tyān̄cyāśī sambhāṣaṇa karīla, nā kiyāmatacyā divaśī tyān̄cyākaḍē pāhīla, nā tyānnā pāka (pavitra) karīla, āṇi tyān̄cyāsāṭhī mōṭhā duḥkhadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 77

---

وَإِنَّ مِنۡهُمۡ لَفَرِيقٗا يَلۡوُۥنَ أَلۡسِنَتَهُم بِٱلۡكِتَٰبِ لِتَحۡسَبُوهُ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَمَا هُوَ مِنَ ٱلۡكِتَٰبِ وَيَقُولُونَ هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ وَمَا هُوَ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَيَقُولُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Niścitaca tyān̄cyāta ēka samūha asāhī āhē jō granthācē vācana karatānā āpalyā jībhēlā mōḍa dētō, yāsāṭhī kī tumhī tyālā granthātalāca majakūra samajāvē. Vāstavika tō granthātalā majakūra nāhī āṇi tē asēhī mhaṇatāta kī tē allāhatarphē āhē, vāstavika tē allāhatarphē nāhī. Tē jāṇūnabujūna allāhacyā sambandhānē khōṭē bōlatāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 78

---

مَا كَانَ لِبَشَرٍ أَن يُؤۡتِيَهُ ٱللَّهُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحُكۡمَ وَٱلنُّبُوَّةَ ثُمَّ يَقُولَ لِلنَّاسِ كُونُواْ عِبَادٗا لِّي مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلَٰكِن كُونُواْ رَبَّـٰنِيِّـۧنَ بِمَا كُنتُمۡ تُعَلِّمُونَ ٱلۡكِتَٰبَ وَبِمَا كُنتُمۡ تَدۡرُسُونَ

Jyālā allāhanē grantha, hikamata (bud'dhimānatā) āṇi prēṣitva pradāna karāvē aśā ēkhādyā māṇasākaritā hē ucita navhē kī tarīhī tyānē lōkānnā sāṅgāvē kī allāhalā sōḍūna mājhē dāsa (upāsaka) banā, kimbahunā tō tara asēca mhaṇēla kī tumhī sarva lōka ‘raba’ (pālanakartyā) cē vhā jyā'arthī tumhī grantha śikavitā āṇi tyācā pāṭhadēkhīla dētā
Surah Aal-e-Imran, Verse 79

---

وَلَا يَأۡمُرَكُمۡ أَن تَتَّخِذُواْ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةَ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ أَرۡبَابًاۚ أَيَأۡمُرُكُم بِٱلۡكُفۡرِ بَعۡدَ إِذۡ أَنتُم مُّسۡلِمُونَ

Āṇi tō tumhālā hā ādēśa nāhī dēṇāra kī phariśtyānnā āṇi paigambarānnā āpalē ārādhya daivata banavūna ghyā, kāya ājñādhāraka jhālyānantara tō tumhālā avajñākārī banaṇyācā ādēśa dē'īla
Surah Aal-e-Imran, Verse 80

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ لَمَآ ءَاتَيۡتُكُم مِّن كِتَٰبٖ وَحِكۡمَةٖ ثُمَّ جَآءَكُمۡ رَسُولٞ مُّصَدِّقٞ لِّمَا مَعَكُمۡ لَتُؤۡمِنُنَّ بِهِۦ وَلَتَنصُرُنَّهُۥۚ قَالَ ءَأَقۡرَرۡتُمۡ وَأَخَذۡتُمۡ عَلَىٰ ذَٰلِكُمۡ إِصۡرِيۖ قَالُوٓاْ أَقۡرَرۡنَاۚ قَالَ فَٱشۡهَدُواْ وَأَنَا۠ مَعَكُم مِّنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ

Āṇi jēvhā allāhanē paigambarāṅkaḍūna vacana ghētalē kī jē kāhī mī tumhālā grantha āṇi hikamata dē'īna, maga tumacyājavaḷa tō rasūla (paigambara) yē'īla jō tumacyājavaḷa asalēlyā granthācī satyatā darśavīla tara tyācyāvara īmāna rākhaṇē va tyācī madata karaṇē tumacyāvara bandhanakāraka āhē. Pharmāvilē kī tumhī kāya hē kabūla karatā āṇi tyāvara mājhī jabābadārī ghētā? Sarva mhaṇālē, āmhālā mān'ya āhē. Pharmāvilē, tara sākṣī rāhā āṇi mī svataḥdēkhīla tumacyāsōbata sākṣī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 81

---

فَمَن تَوَلَّىٰ بَعۡدَ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

Ātā yānantarahī jō parata phirēla, tō niścitaca avajñākārī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 82

---

أَفَغَيۡرَ دِينِ ٱللَّهِ يَبۡغُونَ وَلَهُۥٓ أَسۡلَمَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ طَوۡعٗا وَكَرۡهٗا وَإِلَيۡهِ يُرۡجَعُونَ

Kāya tē allāhacyā dīna-dharmālā sōḍūna dusaṟyā ēkhādyā dīna-dharmācyā śōdhāta āhēta? Vāstavika ākāśāmmadhyē va dharatīvara vāstavya karaṇārē sarvacyā sarva allāhacē ājñādhāraka āhēta. Maga rājīkhuśīnē asō kinvā lācāra hō'ūna, sarvānnā tyācyācakaḍē paratavilē jā'īla
Surah Aal-e-Imran, Verse 83

---

قُلۡ ءَامَنَّا بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ عَلَيۡنَا وَمَآ أُنزِلَ عَلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ وَعِيسَىٰ وَٱلنَّبِيُّونَ مِن رَّبِّهِمۡ لَا نُفَرِّقُ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ وَنَحۡنُ لَهُۥ مُسۡلِمُونَ

Tumhī sāṅgā, ‘‘āmhī allāhavara āṇi jē kāhī āmacyāvara utaravilē gēlē āhē āṇi jē ibrāhīma āṇi ismā'īla āṇi yākūba āṇi tyān̄cyā santatīvara utaravilē gēlē āṇī jē kāhī musā āṇī īsā āṇi itara paigabarānnā allahācyā tarphē pradāna kēlē gēlē tyā sarvānvara īmāna (viśvāsa) rākhalēē,āmhī tyān̄cyāpaikī kōṇācyāhī daramyāna pharaka karīta nāhī āṇi āmhī sarvaśrēṣṭha allāhacē ājñadhāraka āhōta.’’
Surah Aal-e-Imran, Verse 84

---

وَمَن يَبۡتَغِ غَيۡرَ ٱلۡإِسۡلَٰمِ دِينٗا فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡهُ وَهُوَ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ مِنَ ٱلۡخَٰسِرِينَ

Āṇi jō kōṇī islāma'aivajī an'ya ēkhādyā dīna-dharmācā śōdha karīla tyācā tō dīna-dharma kabūla kēlā jāṇāra nāhī āṇi tō ākhiratamadhyē tōṭā ucalaṇāṟyāmpaikī rāhīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 85

---

كَيۡفَ يَهۡدِي ٱللَّهُ قَوۡمٗا كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ وَشَهِدُوٓاْ أَنَّ ٱلرَّسُولَ حَقّٞ وَجَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَٱللَّهُ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ

Allāha kaśāprakārē tyā lōkānnā mārgadarśana karīla, jē svataḥ īmāna rākhalyānantara, paigambarān̄cī satyatā jāṇaṇyācī sākṣa dilyānantara āṇi āpalyā svataḥjavaḷa spaṣṭa niśāṇī yē'ūna pōhōcalyānantarahī inkārī vhāvēta. Allāha aśā atyācārīnnā saraḷa mārga dākhavita nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 86

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُمۡ أَنَّ عَلَيۡهِمۡ لَعۡنَةَ ٱللَّهِ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ وَٱلنَّاسِ أَجۡمَعِينَ

Tyān̄cī śikṣā hī kī, tyān̄cyāvara allāhacā dhiḥkkāra āhē āṇi phariśtyān̄cā va samasta lōkāntarphēhī dhiḥkkāra āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 87

---

خَٰلِدِينَ فِيهَا لَا يُخَفَّفُ عَنۡهُمُ ٱلۡعَذَابُ وَلَا هُمۡ يُنظَرُونَ

Tē sadaiva tyāta rāhatīla nā tyān̄cī sajā halakī (saumya) kēlī jā'īla āṇi nā tyānnā kasalī sūṭa dilī jā'īla
Surah Aal-e-Imran, Verse 88

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ وَأَصۡلَحُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٞ رَّحِيمٌ

Parantu jē lōka yānantara taubā (kṣamā-yācanā) karūna (āpalyā ācaraṇāta) sudhāra karūna ghētalī tara niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā, mēharabāna āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 89

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بَعۡدَ إِيمَٰنِهِمۡ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّن تُقۡبَلَ تَوۡبَتُهُمۡ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلضَّآلُّونَ

Niḥsanśaya, jē lōka svataḥ īmāna rākhalyānantara kupra (inkāra) karatīla maga inkāra karaṇyāta adhika puḍhē jātīla tara tyān̄cī taubā (kṣamā-yācanā) kadhīhī kabūla kēlī jāṇāra nāhī āṇi hēca lōka mārgabhraṣṭa āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 90

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَمَاتُواْ وَهُمۡ كُفَّارٞ فَلَن يُقۡبَلَ مِنۡ أَحَدِهِم مِّلۡءُ ٱلۡأَرۡضِ ذَهَبٗا وَلَوِ ٱفۡتَدَىٰ بِهِۦٓۗ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ وَمَا لَهُم مِّن نَّـٰصِرِينَ

Niḥsanśaya, jē lōka kāphira (inkārī, aviśvāsī) asatīla, āṇi marēparyanta kāphira rāhatīla, tyān̄cyāpaikī jara kōṇī azābapāsūna suṭakā miḷaviṇyāsāṭhī daṇḍa (phidiyā) mhaṇūna jaminī'itakē sōnē dē'īla, tarīhī tē kadhīhī svīkāralē jāṇāra nāhī. Aśāca lōkāṅkaritā sakta azāba (atiśaya kaṭhōra śikṣā-yātanā) āhē āṇi tyān̄cā kōṇī madatakartā nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 91

---

لَن تَنَالُواْ ٱلۡبِرَّ حَتَّىٰ تُنفِقُواْ مِمَّا تُحِبُّونَۚ وَمَا تُنفِقُواْ مِن شَيۡءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ بِهِۦ عَلِيمٞ

Jōparyanta tumhī āpalyā āvaḍatyā va priya dhana-sampattītūna allāhacyā mārgāta kharca na karāla, tōparyanta tumhālā bhalā'ī lābhaṇāra nāhī, āṇi jē kāhī tumhī kharca karāla, allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 92

---

۞كُلُّ ٱلطَّعَامِ كَانَ حِلّٗا لِّبَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ إِلَّا مَا حَرَّمَ إِسۡرَـٰٓءِيلُ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦ مِن قَبۡلِ أَن تُنَزَّلَ ٱلتَّوۡرَىٰةُۚ قُلۡ فَأۡتُواْ بِٱلتَّوۡرَىٰةِ فَٱتۡلُوهَآ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Taurāta (hā grantha) utaraṇyāpūrvīca (hajarata) yākūba yānnī jyā vastūlā svataḥsāṭhī harāma karūna ghētalē hōtē, tyācyāvyatirikta sarva khādyavastū isrā'īlacyā santatīkaritā halāla hōtyā. (Hē paigambara!) Tumhī tyānnā sāṅgā kī tumhī saccē asāla tara taurāta āṇā, āṇi vācūna aikavā
Surah Aal-e-Imran, Verse 93

---

فَمَنِ ٱفۡتَرَىٰ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَ مِنۢ بَعۡدِ ذَٰلِكَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلظَّـٰلِمُونَ

Tarīhī jē lōka sarvaśrēṣṭha allāhavara khōṭā ārōpa lāvatīla tara asē lōka atyācārī āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 94

---

قُلۡ صَدَقَ ٱللَّهُۗ فَٱتَّبِعُواْ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۖ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ

Tumhī sāṅgā kī allāha āpalyā kathanāta saccā āhē. Tumhī sarva ibrāhīmacyā janasamūhācyā mārgācē anusaraṇa karā, jē mūrtipūjaka navhatē
Surah Aal-e-Imran, Verse 95

---

إِنَّ أَوَّلَ بَيۡتٖ وُضِعَ لِلنَّاسِ لَلَّذِي بِبَكَّةَ مُبَارَكٗا وَهُدٗى لِّلۡعَٰلَمِينَ

Niḥsanśaya, (sarvaśrēṣṭha allāhacē) pahilē ghara, jē lōkānsāṭhī banavilē gēlē, tēca āhē, jē makkā yēthē āhē, jē sāṟyā jagākaritā śubha- maṅgalaprada āṇi mārgadarśaka āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 96

---

فِيهِ ءَايَٰتُۢ بَيِّنَٰتٞ مَّقَامُ إِبۡرَٰهِيمَۖ وَمَن دَخَلَهُۥ كَانَ ءَامِنٗاۗ وَلِلَّهِ عَلَى ٱلنَّاسِ حِجُّ ٱلۡبَيۡتِ مَنِ ٱسۡتَطَاعَ إِلَيۡهِ سَبِيلٗاۚ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ ٱللَّهَ غَنِيٌّ عَنِ ٱلۡعَٰلَمِينَ

Jyāta spaṣṭa niśāṇyā āhēta. ‘Mukāmē ibrāhīma’ (ēka dagaḍa āhē, jyāvara kābāgr̥hācē bāndhakāma karatānā hajarata ibrāhīma ubhē rāhāta) ithē jō kōṇī dākhala jhālā, tyālā śāntī lābhalī. Allāhanē tyā lōkānvara, jē yā gharāparyanta yēṇyācē sāmarthya rākhatāta, 1 yā gharācē hajja āvaśyaka ṭharavilē āhē āṇi jō kōṇī inkāra karīla tara sarvaśrēṣṭha allāhalā sarva jagācyā lōkān̄cī kāhī parvā nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 97

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَٱللَّهُ شَهِيدٌ عَلَىٰ مَا تَعۡمَلُونَ

Tumhī tyānnā sāṅgā, hē granthadhārakānnō! Tumhī allāhacyā āyatīn̄cā inkāra kā karatā? Āṇi tumhī jē kāhī karatā, allāha tyāvara sākṣī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 98

---

قُلۡ يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لِمَ تَصُدُّونَ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ مَنۡ ءَامَنَ تَبۡغُونَهَا عِوَجٗا وَأَنتُمۡ شُهَدَآءُۗ وَمَا ٱللَّهُ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ

Tyā granthadhārakānnā sāṅgā kī tumhī allāhacyā mārgā (dharmā) pāsūna tyā lōkānnā kā rōkhatā, jyānnī īmāna rākhalē āhē, āṇi tyāta vā'īṭapaṇā śōdhatā, vāstavika tumhī svataḥ sākṣī āhāta āṇi allāha tumacyā karmānśī anabhijña nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 99

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ فَرِيقٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ يَرُدُّوكُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ كَٰفِرِينَ

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jara tumhī granthadhārakān̄cyā ēkhādyā samūhācē mhaṇaṇē aikāla tara tumhī īmāna rākhalyānantarahī tō tumhālā inkāra (kupra) kaḍē phiravīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 100

---

وَكَيۡفَ تَكۡفُرُونَ وَأَنتُمۡ تُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ وَفِيكُمۡ رَسُولُهُۥۗ وَمَن يَعۡتَصِم بِٱللَّهِ فَقَدۡ هُدِيَ إِلَىٰ صِرَٰطٖ مُّسۡتَقِيمٖ

Āṇi (arthāta hē kāraṇa āhē) tumhī kaśā prakārē inkāra karū śakatā, vāstavika tumhālā allāhacyā āyatī vācūna aikavilyā jātāta, āṇi tumacyā daramyāna paigambara (sallallāhu alaihi vasallama) hajara āhēta, āṇi jō allāhacyā dīna-dharmālā majabūtapaṇē dharēla tara niḥsanśaya tyālā saraḷamārga dākhavilā gēlā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 101

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَ حَقَّ تُقَاتِهِۦ وَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنتُم مُّسۡلِمُونَ

Hē īmānadhārakānnō! Allāhacē ēvaḍhē bhaya rākhā, jēvaḍhē tyācē bhaya rākhalē pāhijē āṇi pāhā marēparyanta īmānadhārakaca rāhā
Surah Aal-e-Imran, Verse 102

---

وَٱعۡتَصِمُواْ بِحَبۡلِ ٱللَّهِ جَمِيعٗا وَلَا تَفَرَّقُواْۚ وَٱذۡكُرُواْ نِعۡمَتَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ إِذۡ كُنتُمۡ أَعۡدَآءٗ فَأَلَّفَ بَيۡنَ قُلُوبِكُمۡ فَأَصۡبَحۡتُم بِنِعۡمَتِهِۦٓ إِخۡوَٰنٗا وَكُنتُمۡ عَلَىٰ شَفَا حُفۡرَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ فَأَنقَذَكُم مِّنۡهَاۗ كَذَٰلِكَ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ لَعَلَّكُمۡ تَهۡتَدُونَ

Āṇi allāhacā dōra sarvānnī miḷūna majabūtapaṇē dharūna ṭhēvā, āṇi āpasāta gaṭabājī karū nakā āṇi allāhacī tyā vēḷīcī nēmata āṭhavā jēvhā tumhī āpasāta ēkamēkān̄cē śatrū hōtē. Allāhanē tumacyā hr̥dayāta prēma nirmāṇa kēlē āṇi tumhī tyācyā kr̥pā dēṇagīnē bāndhava jhālē āṇi tumhī āgīcyā khaḍyācyā kināṟyāparyanta pōhōcalē hōtē tēvhā allāhanē tumhālā vācavilē. Sarvaśrēṣṭha allāha aśā prakārē āpalyā āyatīn̄cē nivēdana karatō yāsāṭhī kī tumhī mārgadarśana prāpta karū śakāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 103

---

وَلۡتَكُن مِّنكُمۡ أُمَّةٞ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلۡخَيۡرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡمُفۡلِحُونَ

Āṇi tumacyāpaikī ēka samūha asā asalā pāhijē, jyānē bhalyā kāmāṅkaḍē bōlavāvē āmi satkarmān̄cā ādēśa dyāvā āṇi vā'īṭa kāmāmpāsūna rōkhāvē āṇi hēca lōka saphala hōṇārē āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 104

---

وَلَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ تَفَرَّقُواْ وَٱخۡتَلَفُواْ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُۚ وَأُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٞ

Āṇi tumhī tyā lōkānsārakhē hō'ū nakā, jyānnī āpalyājavaḷa spaṣṭa pramāṇa yē'ūna pōhōcalyānantara hī phūṭa pāḍalī va matabhēda karū lāgalē, aśā lōkānsāṭhī sakta sajā-yātanā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 105

---

يَوۡمَ تَبۡيَضُّ وُجُوهٞ وَتَسۡوَدُّ وُجُوهٞۚ فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡوَدَّتۡ وُجُوهُهُمۡ أَكَفَرۡتُم بَعۡدَ إِيمَٰنِكُمۡ فَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَ بِمَا كُنتُمۡ تَكۡفُرُونَ

Tyā divaśī kāhī cēharē saphēda (tējasvī) asatīla āṇi kāhī cēharē kāḷē1 asatīla. Kāḷyā cēhaṟyān̄cyā lōkānnā sāṅgitalē jā'īla kī tumhī īmāna rākhalyānantara kupra (inkāra, aviśvāsa) kā kēlā? Ātā āpalyā inkāra karaṇyācī sajā cākhā
Surah Aal-e-Imran, Verse 106

---

وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱبۡيَضَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فَفِي رَحۡمَةِ ٱللَّهِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Āṇi saphēda (tējasvī) cēhaṟyān̄cē lōka allāhacyā dayēta (kr̥pāchatrākhālī) asatīla āṇi tyāta nēhamī nēhamī rāhatīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 107

---

تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱللَّهِ نَتۡلُوهَا عَلَيۡكَ بِٱلۡحَقِّۗ وَمَا ٱللَّهُ يُرِيدُ ظُلۡمٗا لِّلۡعَٰلَمِينَ

(Hē paigambara!) Āmhī yā satya āyatī tumhālā vācūna aikavita āhōta, āṇi lōkānvara julūma atyācāra karaṇyācā, allāhacā irādā nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 108

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَإِلَى ٱللَّهِ تُرۡجَعُ ٱلۡأُمُورُ

Āṇi jē kāhī ākāśāmmadhyē va dharatīvara āhē tē sarva allāhacēca āhē. Allāhacyākaḍēca sarva kāmānnā rujū vhāyacē āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 109

---

كُنتُمۡ خَيۡرَ أُمَّةٍ أُخۡرِجَتۡ لِلنَّاسِ تَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَتَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِۗ وَلَوۡ ءَامَنَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۚ مِّنۡهُمُ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ وَأَكۡثَرُهُمُ ٱلۡفَٰسِقُونَ

Tumacā janasamūha, sarvōttama janasamūha āhē, jō lōkānsāṭhī nirmāṇa kēlā gēlā āhē, kāraṇa tumhī satkarmān̄cā ādēśa dētā āṇi duṣkarmāmpāsūna rōkhatā āṇi allāhavara īmāna rākhatā. Jara granthadhārakānnīhī īmāna rākhalē asatē tara tyān̄cyāsāṭhī phāra cāṅgalē jhālē asatē. Tyāta kāhī īmāna bāḷagaṇārēhī āhēta parantu adhikānśa lōka durācārī āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 110

---

لَن يَضُرُّوكُمۡ إِلَّآ أَذٗىۖ وَإِن يُقَٰتِلُوكُمۡ يُوَلُّوكُمُ ٱلۡأَدۡبَارَ ثُمَّ لَا يُنصَرُونَ

Asē lōka tumhālā satāviṇyākhērīja āṇakhī jāsta kāhī nukasāna pōhacavū śakata nāhīta āṇi jara tumacyāśī laḍhā'ī jhālī tara pāṭha dākhavūna paḷa kāḍhatīla. Maga kōṇī tyān̄cī madata karāyalā yēṇāra nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 111

---

ضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلذِّلَّةُ أَيۡنَ مَا ثُقِفُوٓاْ إِلَّا بِحَبۡلٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَحَبۡلٖ مِّنَ ٱلنَّاسِ وَبَآءُو بِغَضَبٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَضُرِبَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡمَسۡكَنَةُۚ ذَٰلِكَ بِأَنَّهُمۡ كَانُواْ يَكۡفُرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَيَقۡتُلُونَ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖۚ ذَٰلِكَ بِمَا عَصَواْ وَّكَانُواْ يَعۡتَدُونَ

Asē lōka pratyēka ṭhikāṇī apamānita hōta rāhatīla, tathāpi allāhacyā kinvā lōkān̄cyā āśrayākhālī asatīla tara gōṣṭa vēgaḷī. Mātra hē lōka allāhacyā prakōpāsa pātra ṭharalē āṇi tyān̄cyāvara dāridyra āṇi durdaśā ṭākalī gēlī. Hē aśāsāṭhī jhālē kī hē lōka allāhacyā āyātīn̄cā inkāra karīta hōtē, āṇi paigambarān̄cī nāhaka hatyā karīta hōtē. Hā mōbadalā tyān̄cyā ājñābhaṅgācā āṇi maryādā pāra karaṇyācā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 112

---

۞لَيۡسُواْ سَوَآءٗۗ مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ أُمَّةٞ قَآئِمَةٞ يَتۡلُونَ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ ءَانَآءَ ٱلَّيۡلِ وَهُمۡ يَسۡجُدُونَ

Hē sarvacyā sarva ēkasamāna nāhīta, kimbahunā yā granthadhārakānta ēka samūha (satyāvara) kāyamahī āhē, jē rātrī allāhacyā āyatīn̄cē paṭhaṇa karatāta va sajadā (allāhasamōra māthā ṭēkata) karīta asatāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 113

---

يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَيَأۡمُرُونَ بِٱلۡمَعۡرُوفِ وَيَنۡهَوۡنَ عَنِ ٱلۡمُنكَرِ وَيُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡخَيۡرَٰتِۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ

Hē lōka allāha āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhatāta, satkarmān̄cā ādēśa dētāta āṇi duṣkarmāmpāsūna rōkhatāta āṇi bhalyā kāmāmmadhyē ghā'ī karatāta. Hē nēka va sadācārī lōkāmpaikī āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 114

---

وَمَا يَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَلَن يُكۡفَرُوهُۗ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِٱلۡمُتَّقِينَ

Āṇi hē jē kāhī nēkīcē kāma karatīla, tyācī upēkṣā kēlī jāṇāra nāhī āṇi sarvaśrēṣṭha allāha, parahējagāra (allāhacē bhaya rākhūna vāgaṇāṟyā) lōkānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 115

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَن تُغۡنِيَ عَنۡهُمۡ أَمۡوَٰلُهُمۡ وَلَآ أَوۡلَٰدُهُم مِّنَ ٱللَّهِ شَيۡـٔٗاۖ وَأُوْلَـٰٓئِكَ أَصۡحَٰبُ ٱلنَّارِۖ هُمۡ فِيهَا خَٰلِدُونَ

Niḥsanśaya, inkārī lōkānnā tyān̄cī dhana-sampattī āṇi tyān̄cī santatī allāhacyā ithē kāhīca upayōgī paḍaṇāra nāhī. Hē tara jahannamī (narakavāsī) āhēta, jyāta tē nēhamī paḍūna rāhatīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 116

---

مَثَلُ مَا يُنفِقُونَ فِي هَٰذِهِ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا كَمَثَلِ رِيحٖ فِيهَا صِرٌّ أَصَابَتۡ حَرۡثَ قَوۡمٖ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ فَأَهۡلَكَتۡهُۚ وَمَا ظَلَمَهُمُ ٱللَّهُ وَلَٰكِنۡ أَنفُسَهُمۡ يَظۡلِمُونَ

Tē jē kāhī yā aihika jīvanāta kharca karatāta, tē tyā vādaḷāsārakhē āhē, jyāta kaḍākyācī thaṇḍī asāvī, jē ēkhādyā julamī janasamūhācyā śētāvarūna jāvē āṇi tyācā sarvanāśa karūna ṭākāvā1 allāhanē tyān̄cyāvara atyācāra nāhī kēlā, ulaṭa tē svataḥ āpalyā prāṇānvara atyācāra karīta hōtē
Surah Aal-e-Imran, Verse 117

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ بِطَانَةٗ مِّن دُونِكُمۡ لَا يَأۡلُونَكُمۡ خَبَالٗا وَدُّواْ مَا عَنِتُّمۡ قَدۡ بَدَتِ ٱلۡبَغۡضَآءُ مِنۡ أَفۡوَٰهِهِمۡ وَمَا تُخۡفِي صُدُورُهُمۡ أَكۡبَرُۚ قَدۡ بَيَّنَّا لَكُمُ ٱلۡأٓيَٰتِۖ إِن كُنتُمۡ تَعۡقِلُونَ

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī āpalā jīvalaga mitra īmānadhārakānśivāya dusaṟyā kōṇālā banavū nakā (tumhī nāhī pāhata dusarē lōka tara) tumacā sarvanāśa karaṇyāta kāhīca kasara bākī ṭhēvata nāhī. Tē tara asē icchitāta kī tumhī duḥkhātaca paḍūna rāhāvē. Tyān̄cī śatrūtā tara svataḥ tyān̄cyā tōṇḍūna ughaḍa jhālī āhē āṇi tyān̄cyā manāta jē kāhī āhē tē tara āṇakhī jāsta āhē. Āmhī āpalyā āyatī tumhālā spaṣṭa karūna sāṅgitalyā tumhī akkalavāna asāla (tara kāḷajī ghyā)
Surah Aal-e-Imran, Verse 118

---

هَـٰٓأَنتُمۡ أُوْلَآءِ تُحِبُّونَهُمۡ وَلَا يُحِبُّونَكُمۡ وَتُؤۡمِنُونَ بِٱلۡكِتَٰبِ كُلِّهِۦ وَإِذَا لَقُوكُمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا وَإِذَا خَلَوۡاْ عَضُّواْ عَلَيۡكُمُ ٱلۡأَنَامِلَ مِنَ ٱلۡغَيۡظِۚ قُلۡ مُوتُواْ بِغَيۡظِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

Tumhī tara asē āhāta kī tyān̄cyāśī prēma rākhatā, paṇa tē tumacyāśī prēma rākhata nāhīta, tumhī allāhacā sampūrṇa grantha mānūna ghētā āṇi (tē nāhī mānata, tara maga prēma kasē?) Hē tumacyāsamōra tara āpalē īmāna kabūla karatāta, parantu jēvhā ēkaṭē asatāta tēvhā rāgānē āpalyā bōṭān̄cā cāvā ghētāta. Tyānnā sāṅgā, marāla asēca rāgācyā bharāta! Sarvaśrēṣṭha allāha manātalyā supta gōṣṭīhī cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 119

---

إِن تَمۡسَسۡكُمۡ حَسَنَةٞ تَسُؤۡهُمۡ وَإِن تُصِبۡكُمۡ سَيِّئَةٞ يَفۡرَحُواْ بِهَاۖ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ لَا يَضُرُّكُمۡ كَيۡدُهُمۡ شَيۡـًٔاۗ إِنَّ ٱللَّهَ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطٞ

Jara tumhālā ēkhādī bhalā'ī lābhatē tara tyānnā mōṭhē vā'īca vāṭatē, mātra jēvhā duḥkha yātanā pōhacatē tēvhā mātra khūpa ānandita hōtāta. Jara tumhī saburī (dhīra-sanyama) rākhālā āṇi svataḥlā durācārāpāsūna dūra ṭhēvata rāhāla tara tyān̄cī kūṭanītī tumhālā kāhīca nukasāna pōhacaviṇāra nāhī, sarvaśrēṣṭha allāhanē tyān̄cyā kāravāyānnā ghērā ṭākalā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 120

---

وَإِذۡ غَدَوۡتَ مِنۡ أَهۡلِكَ تُبَوِّئُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ مَقَٰعِدَ لِلۡقِتَالِۗ وَٱللَّهُ سَمِيعٌ عَلِيمٌ

(Hē paigambara! Tyā vēḷēcē smaraṇa karā) jēvhā sakāḷī sakāḷī tumhī āpalyā gharābāhēra paḍūna īmānadhārakānnā laḍhā'īcyā mōrcāvara ṭhāva ṭhikāṇa dākhavūna basavita hōtē āṇi allāha sarvakāhī aikaṇārā va jāṇaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 121

---

إِذۡ هَمَّت طَّآئِفَتَانِ مِنكُمۡ أَن تَفۡشَلَا وَٱللَّهُ وَلِيُّهُمَاۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

Jēvhā tumacyātalyā dōna gaṭān̄cē pāya ḍagamagū lāgalē, jēvhā allāha tyā dōghān̄cā madata karaṇārā hajara hōtā āṇi tyāca allāhavara īmānadhārakānnī bharōsā rākhalā pāhijē
Surah Aal-e-Imran, Verse 122

---

وَلَقَدۡ نَصَرَكُمُ ٱللَّهُ بِبَدۡرٖ وَأَنتُمۡ أَذِلَّةٞۖ فَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ

Āṇi allāhanē badracyā yud'dhāta tumacī aśā vēḷī madata kēlī, jēvhā tumhī khūpa halākhīcyā avasthēta hōtē, yāstava allāhacē bhaya rākhā, yāsāṭhī kī tumhī kr̥tajñaśīla vhāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 123

---

إِذۡ تَقُولُ لِلۡمُؤۡمِنِينَ أَلَن يَكۡفِيَكُمۡ أَن يُمِدَّكُمۡ رَبُّكُم بِثَلَٰثَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُنزَلِينَ

Jēvhā tumhī īmānadhārakānnā dhīra dēta hōtē, kāya tumacyāsāṭhī hē purēsē nāhī kī allāhanē tīna hajāra phariśtē utaravūna tumacī madata karāvī
Surah Aal-e-Imran, Verse 124

---

بَلَىٰٓۚ إِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ وَيَأۡتُوكُم مِّن فَوۡرِهِمۡ هَٰذَا يُمۡدِدۡكُمۡ رَبُّكُم بِخَمۡسَةِ ءَالَٰفٖ مِّنَ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةِ مُسَوِّمِينَ

Kā nāhī? Jara tumhī dhīra-sanyama āṇi durācārāpāsūna aliptatā patkarāla āṇi tyāca kṣaṇī hē lōka tumacyājavaḷa ālyāsa, tumacā pālanakartā, pāca hajāra phariśtyāndvārē tumacī madata karēla, jē niśāṇī asalēlē asatīla
Surah Aal-e-Imran, Verse 125

---

وَمَا جَعَلَهُ ٱللَّهُ إِلَّا بُشۡرَىٰ لَكُمۡ وَلِتَطۡمَئِنَّ قُلُوبُكُم بِهِۦۗ وَمَا ٱلنَّصۡرُ إِلَّا مِنۡ عِندِ ٱللَّهِ ٱلۡعَزِيزِ ٱلۡحَكِيمِ

Āṇi āmhī yālā tumacyāsāṭhī phakta śubha-samācāra āṇi tumacyā manācyā samādhānākaritā banavilē, an'yathā madata tara varcasvaśālī, hikamataśālī allāhakaḍūnaca asatē
Surah Aal-e-Imran, Verse 126

---

لِيَقۡطَعَ طَرَفٗا مِّنَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَوۡ يَكۡبِتَهُمۡ فَيَنقَلِبُواْ خَآئِبِينَ

(Allāhacyā yā madatīcā uddēśa hā hōtā kī, allāhanē) inkārī lōkān̄cā ēka gaṭa kāpūna ṭākāvā kinvā tyānnā apamānita karūna ṭākāvē āṇi maga tyānnī asaphala hō'ūna parata phirāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 127

---

لَيۡسَ لَكَ مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٌ أَوۡ يَتُوبَ عَلَيۡهِمۡ أَوۡ يُعَذِّبَهُمۡ فَإِنَّهُمۡ ظَٰلِمُونَ

(Hē paigambara!) Tumacyā akhatyārīta kāhī ēka nāhī1 allāha icchila tara tyān̄cī taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karīla kinvā tyānnā sajā dē'īla, kāraṇa tē atyācārī lōka āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 128

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ يَغۡفِرُ لِمَن يَشَآءُ وَيُعَذِّبُ مَن يَشَآءُۚ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

Ākāśāmmadhyē āṇi dharatīvara jē kāhī āhē, sarva allāhacēca āhē, tō jyālā icchila māpha karīla āṇi jyālā icchila azāba (śikṣa-yātanā) dē'īla āṇi allāha māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 129

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُواْ ٱلرِّبَوٰٓاْ أَضۡعَٰفٗا مُّضَٰعَفَةٗۖ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Duppaṭa, tippaṭa karūna vyāja khā'ū nakā, āṇi allāhacē bhaya bāḷagā, yāsāṭhī kī tumhālā saphalatā lābhāvī
Surah Aal-e-Imran, Verse 130

---

وَٱتَّقُواْ ٱلنَّارَ ٱلَّتِيٓ أُعِدَّتۡ لِلۡكَٰفِرِينَ

Āṇi tyā āgīcē bhaya rākhā, jī kāphirānsāṭhī tayāra kēlī gēlī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 131

---

وَأَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ

Āṇi allāha āṇi tyācyā paigambarān̄cyā ādēśān̄cē pālana karā, yāsāṭhī kī tumacyāvara mēharabānī kēlī jāvī
Surah Aal-e-Imran, Verse 132

---

۞وَسَارِعُوٓاْ إِلَىٰ مَغۡفِرَةٖ مِّن رَّبِّكُمۡ وَجَنَّةٍ عَرۡضُهَا ٱلسَّمَٰوَٰتُ وَٱلۡأَرۡضُ أُعِدَّتۡ لِلۡمُتَّقِينَ

Āṇi āpalyā pālanakartyācyā māphīkaḍē āṇi tyā jannatakaḍē dhāva ghyā, jicā vistāra ākāśān̄cyā va jaminīcyā itakā āhē, jī durācārāpāsūna dūra rāhaṇāṟyāṅkaritā tayāra kēlī gēlī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 133

---

ٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ فِي ٱلسَّرَّآءِ وَٱلضَّرَّآءِ وَٱلۡكَٰظِمِينَ ٱلۡغَيۡظَ وَٱلۡعَافِينَ عَنِ ٱلنَّاسِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Jē lōka susampanna avasthēta āṇi taṅgī-aḍacaṇīcyā avasthētahī (allāhacyā mārgāta) kharca karatāta, rāga giḷūna ṭākatāta āṇi lōkān̄cē aparādha māpha karatāta, allāha aśā nēka sadācārī lōkānnā dōsta rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 134

---

وَٱلَّذِينَ إِذَا فَعَلُواْ فَٰحِشَةً أَوۡ ظَلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ ذَكَرُواْ ٱللَّهَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ لِذُنُوبِهِمۡ وَمَن يَغۡفِرُ ٱلذُّنُوبَ إِلَّا ٱللَّهُ وَلَمۡ يُصِرُّواْ عَلَىٰ مَا فَعَلُواْ وَهُمۡ يَعۡلَمُونَ

Jēvhā tyān̄cyākaḍūna ēkhādē vā'īṭa kr̥tya ghaḍatē kinvā tē ēkhādā aparādha karūna basatāta, tēvhā tvarīta allāhacē smaraṇa āṇi āpalyā aparādha'ān̄cī māphī māgatāta āṇi vāstavika allāhaśivāya aparādha māpha karaṇārā dusarā kōṇa āhē? Āṇi tē jāṇūnabujūna āpalyā kr̥ta-karmāvara aḍūna basata nāhīta
Surah Aal-e-Imran, Verse 135

---

أُوْلَـٰٓئِكَ جَزَآؤُهُم مَّغۡفِرَةٞ مِّن رَّبِّهِمۡ وَجَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَنِعۡمَ أَجۡرُ ٱلۡعَٰمِلِينَ

Tyān̄cā mōbadalā tyān̄cyā pālanakartyātarphē māphī āṇi jannata āhē, jicyākhālī naharī (pravāha) vāhata āhēta, jyāta tē nēhamī rāhatīla, āṇi nēka-sadācārī lōkān̄cā hā kitī cāṅgalā mōbadalā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 136

---

قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِكُمۡ سُنَنٞ فَسِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُكَذِّبِينَ

Tumacyā pūrvīpāsūna niyama cālata ālā āhē. Tumhī jaminīvara hiṇḍūna phirūna pāhā kī, jyānnī allāhacyā āyatīn̄cā inkāra kēlā, tyān̄cā kaśā prakārē śēvaṭa jhālā
Surah Aal-e-Imran, Verse 137

---

هَٰذَا بَيَانٞ لِّلنَّاسِ وَهُدٗى وَمَوۡعِظَةٞ لِّلۡمُتَّقِينَ

Lōkāṅkaritā hē ēka pharmāna (nivēdana(ādēśa)) āhē āṇi allāhacē bhaya rākhūna ācaraṇa karaṇāṟyāṅkaritā mārgadarśana āṇi upadēśa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 138

---

وَلَا تَهِنُواْ وَلَا تَحۡزَنُواْ وَأَنتُمُ ٱلۡأَعۡلَوۡنَ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Tumhī hatāśa hō'ū nakā āṇi duḥkhī-kaṣṭī hō'ū nakā. Tumhī (kharōkhara) īmāna rākhaṇārē asāla tara tumhī vijayī vhāla
Surah Aal-e-Imran, Verse 139

---

إِن يَمۡسَسۡكُمۡ قَرۡحٞ فَقَدۡ مَسَّ ٱلۡقَوۡمَ قَرۡحٞ مِّثۡلُهُۥۚ وَتِلۡكَ ٱلۡأَيَّامُ نُدَاوِلُهَا بَيۡنَ ٱلنَّاسِ وَلِيَعۡلَمَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَتَّخِذَ مِنكُمۡ شُهَدَآءَۗ وَٱللَّهُ لَا يُحِبُّ ٱلظَّـٰلِمِينَ

(Yā yud'dhāta) jara tumhī jakhamī jhālē asāla tara tēdēkhīla (badracyā yud'dha'āta) aśā prakārē jakhamī jhālē āhēta āṇi yā divasānnā āmhī lōkān̄cyā daramyāna alaṭata-pālaṭata rāhatō, yāsāṭhī kī allāhanē īmānadhārakānnā (vēgaḷē karūna) pāhāvē, āṇi tumacyāpaikī kāhīnnā śahīda banavāvē, āṇi allāha atyācārī lōkānśī prēma rākhata nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 140

---

وَلِيُمَحِّصَ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَيَمۡحَقَ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Āṇi yāsāṭhī kī, allāhanē īmānadhārakānnā alaga karūna ghyāvē, āṇi kāphirān̄cā (inkārī lōkān̄cā) sarvanāśa karūna ṭākāvā
Surah Aal-e-Imran, Verse 141

---

أَمۡ حَسِبۡتُمۡ أَن تَدۡخُلُواْ ٱلۡجَنَّةَ وَلَمَّا يَعۡلَمِ ٱللَّهُ ٱلَّذِينَ جَٰهَدُواْ مِنكُمۡ وَيَعۡلَمَ ٱلصَّـٰبِرِينَ

Kāya tumhī hē gr̥hita dharalē āhē kī jannatamadhyē dākhala hō'ūna jāla, vāstavika allāhanē ajūna hē pāhilē nāhī kī tumacyāpaikī kōṇa jihāda (dharmayud'dha) karatāta āṇi kōṇa dhīra-sanyama rākhatāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 142

---

وَلَقَدۡ كُنتُمۡ تَمَنَّوۡنَ ٱلۡمَوۡتَ مِن قَبۡلِ أَن تَلۡقَوۡهُ فَقَدۡ رَأَيۡتُمُوهُ وَأَنتُمۡ تَنظُرُونَ

Āṇi tumhī yāpūrvī maraṇācī icchā dharata hōtē, ātā tara tumhī mr̥tyulā āpalyā ḍōḷyānnī pāhūna ghētalē
Surah Aal-e-Imran, Verse 143

---

وَمَا مُحَمَّدٌ إِلَّا رَسُولٞ قَدۡ خَلَتۡ مِن قَبۡلِهِ ٱلرُّسُلُۚ أَفَإِيْن مَّاتَ أَوۡ قُتِلَ ٱنقَلَبۡتُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡۚ وَمَن يَنقَلِبۡ عَلَىٰ عَقِبَيۡهِ فَلَن يَضُرَّ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ وَسَيَجۡزِي ٱللَّهُ ٱلشَّـٰكِرِينَ

Āṇi muham'mada tara kēvaḷa ēka rasūla (paigambara) āhēta. Yāpūrvī anēka rasūla hō'ūna gēlēta, maga jara tē maraṇa pāvatīla kinvā jīvē māralē jātīla, tara kāya tumhī (islāmakaḍē pāṭha phiravūna) ulaṭa pāvalī parata phirāla? Āṇi jō kōṇī ulaṭa pāvalī parata phirēla tō allāhalā kasalēhī nukasāna pōhacavū śakaṇāra nāhī āṇi allāha kr̥tajñaśīla lōkānnā phāra lavakara mōbadalā pradāna karēla
Surah Aal-e-Imran, Verse 144

---

وَمَا كَانَ لِنَفۡسٍ أَن تَمُوتَ إِلَّا بِإِذۡنِ ٱللَّهِ كِتَٰبٗا مُّؤَجَّلٗاۗ وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَا وَمَن يُرِدۡ ثَوَابَ ٱلۡأٓخِرَةِ نُؤۡتِهِۦ مِنۡهَاۚ وَسَنَجۡزِي ٱلشَّـٰكِرِينَ

Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhacyā hukūmāvinā kōṇatāhī jīva marū śakata nāhī, ṭharalēlī vēḷa likhita āhē. Yā jagāśī prēma rākhaṇāṟyānnā āmhī thōḍēsē yā jagātaca dē'ūna ṭākatō āṇi ākhiratacē puṇya prāpta karū icchiṇāṟyānnā āmhī tēdēkhīla pradāna karatō āṇi ābhāra mānaṇāṟyānnā āmhī lavakaraca cāṅgalā mōbadalā pradāna karū
Surah Aal-e-Imran, Verse 145

---

وَكَأَيِّن مِّن نَّبِيّٖ قَٰتَلَ مَعَهُۥ رِبِّيُّونَ كَثِيرٞ فَمَا وَهَنُواْ لِمَآ أَصَابَهُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَمَا ضَعُفُواْ وَمَا ٱسۡتَكَانُواْۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلصَّـٰبِرِينَ

Āṇi anēka paigambarān̄cyā sōbata(rāhūna)anēka allāhavālyānnī jihāda (dharmayud'dha) kēlē āhē. Tyānnāhī allāhacyā mārgāta duḥkha-yātanā pōhacalyā, parantu nā tara tyānnī dhairya sōḍalē, nā kamajōra paḍalē āṇi nā prabhāvita (dabalē gēlē) jhālē āṇi allāha dhīra-sanyama rākhaṇāṟyānśī prēma rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 146

---

وَمَا كَانَ قَوۡلَهُمۡ إِلَّآ أَن قَالُواْ رَبَّنَا ٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَإِسۡرَافَنَا فِيٓ أَمۡرِنَا وَثَبِّتۡ أَقۡدَامَنَا وَٱنصُرۡنَا عَلَى ٱلۡقَوۡمِ ٱلۡكَٰفِرِينَ

Āṇi tē hēca mhaṇata rāhilē kī, hē āmacyā pālanakartyā! Āmacyā aparādhānnā māpha kara āṇi jara āmacyākaḍūna āmacyā kāmāmmadhyē nāhaka kāhī julūma-atirēka jhālā asēla tara tōhī māpha kara āṇi āmhālā majabūtī pradāna kara āṇi āmhālā inkārī lōkān̄cyā janasamūhācyā virōdhāta sahāyatā pradāna kara
Surah Aal-e-Imran, Verse 147

---

فَـَٔاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا وَحُسۡنَ ثَوَابِ ٱلۡأٓخِرَةِۗ وَٱللَّهُ يُحِبُّ ٱلۡمُحۡسِنِينَ

Āṇi sarvaśrēṣṭha allāhanē tyānnā yā jagācāhī mōbadalā pradāna kēlā āṇi ākhiratacyā puṇyācī viśēṣatāhī pradāna kēlī, āṇi sarvaśrēṣṭha allāha satkarma karaṇāṟyānnā āpalā dōsta rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 148

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِن تُطِيعُواْ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يَرُدُّوكُمۡ عَلَىٰٓ أَعۡقَٰبِكُمۡ فَتَنقَلِبُواْ خَٰسِرِينَ

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jara tumhī inkārī lōkān̄cē mhaṇaṇē mānāla tara tē tumhālā ulaṭa pāvalī parata phiravatīla (arthāta tumacyā dharmāpāsūna alaga karatīla) pariṇāmī tumhī tōṭyāta rāhāla
Surah Aal-e-Imran, Verse 149

---

بَلِ ٱللَّهُ مَوۡلَىٰكُمۡۖ وَهُوَ خَيۡرُ ٱلنَّـٰصِرِينَ

Kimbahunā allāha tumacā svāmī āṇi mālaka āhē āṇi tōca tumacā sarvōttama sahāyyakartā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 150

---

سَنُلۡقِي فِي قُلُوبِ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ ٱلرُّعۡبَ بِمَآ أَشۡرَكُواْ بِٱللَّهِ مَا لَمۡ يُنَزِّلۡ بِهِۦ سُلۡطَٰنٗاۖ وَمَأۡوَىٰهُمُ ٱلنَّارُۖ وَبِئۡسَ مَثۡوَى ٱلظَّـٰلِمِينَ

Āmhī lavakaraca inkārī lōkān̄cyā manāta bhaya nirmāṇa karū yā kāraṇāstava kī tē allāhacyā sōbata tyā cīja vastūnnāhī sahabhāgī karatāta, jyān̄cyāviṣayī kōṇatēhī pramāṇa allāhanē utaravilē nāhī,1 tyān̄cē ṭhikāṇa jahannama āhē āṇi tyā atyācārī lōkān̄cē vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 151

---

وَلَقَدۡ صَدَقَكُمُ ٱللَّهُ وَعۡدَهُۥٓ إِذۡ تَحُسُّونَهُم بِإِذۡنِهِۦۖ حَتَّىٰٓ إِذَا فَشِلۡتُمۡ وَتَنَٰزَعۡتُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِ وَعَصَيۡتُم مِّنۢ بَعۡدِ مَآ أَرَىٰكُم مَّا تُحِبُّونَۚ مِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلدُّنۡيَا وَمِنكُم مَّن يُرِيدُ ٱلۡأٓخِرَةَۚ ثُمَّ صَرَفَكُمۡ عَنۡهُمۡ لِيَبۡتَلِيَكُمۡۖ وَلَقَدۡ عَفَا عَنكُمۡۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Āṇi allāhanē āpalā vāyadā kharā karūna dākhavilā, jēvhā allāhacyā hukumānusāra tumhī tyān̄cā niḥpāta karīta hōtē, yēthaparyanta kī, jēvhā tumacī himmata khacata hōtī āṇi ādēśābābata matabhēda karū lāgalē āṇi ājñāpālana kēlē nāhī. Hē sarva tumhī tyānantara kēlē, jēvhā allāhanē tumhālā tumacā manapasanta vijaya dākhavūna dilā hōtā. Tumacyāpaikī kāhījaṇa yā jagācā lābha icchita hōtē āṇi kāhī ākhiratacī icchā karīta hōtē. Maga tyānē tumhālā śatrūṅkaḍūna phiravilē, yāsāṭhī kī tumacī kasōṭī ghyāvī āṇi niḥsanśaya allāhanē tumacyā cukā māpha kēlyā āṇi īmānadhārakānsāṭhī allāha atiśaya mēharabāna, kr̥pāvāna āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 152

---

۞إِذۡ تُصۡعِدُونَ وَلَا تَلۡوُۥنَ عَلَىٰٓ أَحَدٖ وَٱلرَّسُولُ يَدۡعُوكُمۡ فِيٓ أُخۡرَىٰكُمۡ فَأَثَٰبَكُمۡ غَمَّۢا بِغَمّٖ لِّكَيۡلَا تَحۡزَنُواْ عَلَىٰ مَا فَاتَكُمۡ وَلَا مَآ أَصَٰبَكُمۡۗ وَٱللَّهُ خَبِيرُۢ بِمَا تَعۡمَلُونَ

Jēvhā tumhī caḍhata jāta hōtē āṇi māgē vaḷūna kōṇālā pāhātahī navhatē, āṇi allāhacē rasūla (paigambara) tumhālā pāṭhīmāgūna hāka mārīta hōtē, tēvhā tumhālā duḥkhāvara duḥkha pōhacalē, yāsāṭhī kī tumhī āpalyā hātūna nisaṭalēlyā (vijayā) vara duḥkha na karāvē āṇi nā tyā (mānasika āghāta) vara, jō tumhālā pōhacalā, āṇi allāha tumacyā sarva karmānnā cāṅgalē jāṇatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 153

---

ثُمَّ أَنزَلَ عَلَيۡكُم مِّنۢ بَعۡدِ ٱلۡغَمِّ أَمَنَةٗ نُّعَاسٗا يَغۡشَىٰ طَآئِفَةٗ مِّنكُمۡۖ وَطَآئِفَةٞ قَدۡ أَهَمَّتۡهُمۡ أَنفُسُهُمۡ يَظُنُّونَ بِٱللَّهِ غَيۡرَ ٱلۡحَقِّ ظَنَّ ٱلۡجَٰهِلِيَّةِۖ يَقُولُونَ هَل لَّنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ مِن شَيۡءٖۗ قُلۡ إِنَّ ٱلۡأَمۡرَ كُلَّهُۥ لِلَّهِۗ يُخۡفُونَ فِيٓ أَنفُسِهِم مَّا لَا يُبۡدُونَ لَكَۖ يَقُولُونَ لَوۡ كَانَ لَنَا مِنَ ٱلۡأَمۡرِ شَيۡءٞ مَّا قُتِلۡنَا هَٰهُنَاۗ قُل لَّوۡ كُنتُمۡ فِي بُيُوتِكُمۡ لَبَرَزَ ٱلَّذِينَ كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَتۡلُ إِلَىٰ مَضَاجِعِهِمۡۖ وَلِيَبۡتَلِيَ ٱللَّهُ مَا فِي صُدُورِكُمۡ وَلِيُمَحِّصَ مَا فِي قُلُوبِكُمۡۚ وَٱللَّهُ عَلِيمُۢ بِذَاتِ ٱلصُّدُورِ

Maga tyā duḥkhānantara tumacyāvara śāntī avatarita kēlī āṇi tumacyāpaikī ēkā samūhālā śāntīpūrṇa ḍulakī yē'ū lāgalī, tathāpi kāhī lōka asēhī hōtē jyānnā kēvaḷa āpalyā jīvācī dhāstī lāgalī hōtī. Tē allāhaviṣayī nāhaka mūrkhatāpūrṇa vicāra karū lāgalē āṇi mhaṇū lāgalē kī āmhālāhī kāhī hakka (adhikāra) āhēta. Tumhī tyānnā sāṅgā, kāma tara sarvacyā sarva allāhacyā adhikārakakṣēta āhē. Hē lōka āpalyā manātalē rahasyabhēda tumhālā nāhī sāṅgata. Tē mhaṇatāta kī jara āmhālā thōḍāsāhī adhikāra asatā tara yā ṭhikāṇī jīvē māralē gēlō nasatō. Tumhī sāṅgā, jara tumhī āpalyā gharāntahī asatē, tarīhī jyān̄cyā naśibī māralē jāṇē lihilē hōtē, tē vadhasthaḷākaḍē cālata gēlē asatē. Allāhalā tumacyā manātalyā gōṣṭīn̄cī parīkṣā ghyāyacī hōtī āṇi jē kāhī tumacyā manāta āhē tyāpāsūna tumhālā svaccha-śud'dha karāyacē hōtē āṇi allāha aparōkṣa (gaiba) jāṇaṇārā āhē. (Manāta daḍalēlē rahasyabhēda tō cāṅgalyā prakārē jāṇatō)
Surah Aal-e-Imran, Verse 154

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَلَّوۡاْ مِنكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ إِنَّمَا ٱسۡتَزَلَّهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ بِبَعۡضِ مَا كَسَبُواْۖ وَلَقَدۡ عَفَا ٱللَّهُ عَنۡهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ غَفُورٌ حَلِيمٞ

Jyā divaśī dōna samūha ēkamēkānśī mukābalyāsāṭhī bhiḍalē, āṇi tyā vēḷī tumacyāpaikī jyā lōkānnī pāṭha dākhavalī, hē lōka āpalyā kāhī karmāmmuḷē saitānācyā bahakaviṇyāta ālē, paṇa tarīdēkhīla allāhanē tyānnā māpha kēlē. Niḥsanśaya allāha māpha karaṇārā, sahanaśila (burdabāra) āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 155

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَكُونُواْ كَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَقَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ إِذَا ضَرَبُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ أَوۡ كَانُواْ غُزّٗى لَّوۡ كَانُواْ عِندَنَا مَا مَاتُواْ وَمَا قُتِلُواْ لِيَجۡعَلَ ٱللَّهُ ذَٰلِكَ حَسۡرَةٗ فِي قُلُوبِهِمۡۗ وَٱللَّهُ يُحۡيِۦ وَيُمِيتُۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ بَصِيرٞ

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumhī tyān̄cyāsārakhē hō'ū nakā, jē kr̥taghna jhālē, āṇi tyān̄cyā bāndhavāmbaddala, jēvhā tē jaminīvara pravāsālā kinvā jihādakaritā nighālē, tēvhā mhaṇālē kī jara tē āmacyājavaḷa rāhilē asatē tara mēlē nasatē, nā māralē gēlē asatē1 (tyān̄cyā yā vicārācē kāraṇa hē āhē kī) allāhanē tyān̄cyā manāta haḷahaḷa nirmāṇa karāvī. Jīvana āṇi mr̥tyu kēvaḷa allāhacyā avākhyāta āhē, āṇi allāha tumacyā sarva karmānnā pāhata āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 156

---

وَلَئِن قُتِلۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوۡ مُتُّمۡ لَمَغۡفِرَةٞ مِّنَ ٱللَّهِ وَرَحۡمَةٌ خَيۡرٞ مِّمَّا يَجۡمَعُونَ

Jara tumhī allāhacyā mārgāta śahīda vhālā kinvā maraṇa pāvāla tara allāhacī māphī āṇi dayā kr̥pā tyā (dhana-sampattī) pēkṣā cāṅgalī āhē, jī tē jamā karīta āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 157

---

وَلَئِن مُّتُّمۡ أَوۡ قُتِلۡتُمۡ لَإِلَى ٱللَّهِ تُحۡشَرُونَ

Āṇi tumhī maraṇa pāvāla kinvā māralē jāla (kōṇatyāhī sthitīta) tumhālā allāhacyā javaḷaca ēkatra vhāyacē āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 158

---

فَبِمَا رَحۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ لِنتَ لَهُمۡۖ وَلَوۡ كُنتَ فَظًّا غَلِيظَ ٱلۡقَلۡبِ لَٱنفَضُّواْ مِنۡ حَوۡلِكَۖ فَٱعۡفُ عَنۡهُمۡ وَٱسۡتَغۡفِرۡ لَهُمۡ وَشَاوِرۡهُمۡ فِي ٱلۡأَمۡرِۖ فَإِذَا عَزَمۡتَ فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ يُحِبُّ ٱلۡمُتَوَكِّلِينَ

Allāhacyā kr̥pēmuḷē tumhī tyān̄cyāsāṭhī kōmala banalē āhāta āṇi jara tumhī phaṭakaḷa tōṇḍācē āṇi kaṭhōra manācē asatē tara hē sarva tumacyā javaḷūna dūra paḷālē asatē, yāstava tyānnā māpha karā āṇi tyān̄cyāsāṭhī kṣamā-yācanā karā āṇi kāmāsambandhī tyān̄cyāśī sallāmasalata karā. Maga jēvhā tumacā irādā pakkā hō'īla tēvhā allāhavara bharōsā karā, āṇi allāha bharōsā karaṇāṟyānnā āpalā dōsta rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 159

---

إِن يَنصُرۡكُمُ ٱللَّهُ فَلَا غَالِبَ لَكُمۡۖ وَإِن يَخۡذُلۡكُمۡ فَمَن ذَا ٱلَّذِي يَنصُرُكُم مِّنۢ بَعۡدِهِۦۗ وَعَلَى ٱللَّهِ فَلۡيَتَوَكَّلِ ٱلۡمُؤۡمِنُونَ

Jara allāha tumhālā madata karīla tara kōṇīhī tumacyāvara varcasvaśālī ṭharū śakata nāhī āṇi jara tō tumhālā sōḍūna dē'īla tara asā kōṇa āhē jō tumhālā madata karīla? Āṇi īmāna rākhaṇāṟyānnī allāhavaraca bharōsā ṭhēvalā pāhijē
Surah Aal-e-Imran, Verse 160

---

وَمَا كَانَ لِنَبِيٍّ أَن يَغُلَّۚ وَمَن يَغۡلُلۡ يَأۡتِ بِمَا غَلَّ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ ثُمَّ تُوَفَّىٰ كُلُّ نَفۡسٖ مَّا كَسَبَتۡ وَهُمۡ لَا يُظۡلَمُونَ

Āṇi hē agadī asambhava āhē kī paigambarānnī kāhī lapavūna ṭhēvāvē. Pratyēka lapavūna ṭhēvaṇārā kayāmatacyā divaśī āpalē lapavūna ṭhēvalēlē ghē'ūna hajara hō'īla, maga pratyēka māṇasālā āpalyā karmācā purēpūra mōbadalā dilā jā'īla āṇi tyān̄cyāvara atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 161

---

أَفَمَنِ ٱتَّبَعَ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِ كَمَنۢ بَآءَ بِسَخَطٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَمَأۡوَىٰهُ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمَصِيرُ

Kāya tō manuṣya, jyānē allāhacyā mārgācē anusaraṇa kēlē, tyā māṇasāsārakhē āhē, jō allāhacā prakōpa ghē'ūna paratalā? Āṇi tyācē ṭhikāṇa jahannama āhē āṇi tē atiśaya vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 162

---

هُمۡ دَرَجَٰتٌ عِندَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ بَصِيرُۢ بِمَا يَعۡمَلُونَ

Allāhacyā javaḷa tyān̄cē vēgavēgaḷē darjē āhēta āṇi tyān̄cyā samasta karmānnā allāha cāṅgalyā prakārē pāhāta āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 163

---

لَقَدۡ مَنَّ ٱللَّهُ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ إِذۡ بَعَثَ فِيهِمۡ رَسُولٗا مِّنۡ أَنفُسِهِمۡ يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِهِۦ وَيُزَكِّيهِمۡ وَيُعَلِّمُهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَإِن كَانُواْ مِن قَبۡلُ لَفِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٍ

Niḥsanśaya, īmānadhārakānvara allāhacā mōṭhā upakāra āhē kī tyānē tyān̄cyātūnaca ēka rasūla tyān̄cyāmadhyē pāṭhavilā, jō tyānnā allāhacyā āyatī vācūna aikavitō āṇi tyānnā pāka (pavitra) karatō, āṇi tyānnā grantha āṇi akalēcyā gōṣṭī śikavitō āṇi niḥsanśaya, hē sarva tyāpūrvī ughaḍapaṇē bhaṭakalēlē hōtē
Surah Aal-e-Imran, Verse 164

---

أَوَلَمَّآ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَدۡ أَصَبۡتُم مِّثۡلَيۡهَا قُلۡتُمۡ أَنَّىٰ هَٰذَاۖ قُلۡ هُوَ مِنۡ عِندِ أَنفُسِكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٞ

Hē kāya kī jēvhā tumacyāvara ēka saṅkaṭa kōsaḷalē, jyācyā duppaṭa tumhī tyānnā pōhacavilē, tara tumhī mhaṇālē kī hē kōṭhūna ālē? (Hē paigambara!) Tumhī sāṅgā kī hē saṅkaṭa tumhī svataḥ āpalyāvara ōḍhavūna ghētalē āhē. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya bāḷagatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 165

---

وَمَآ أَصَٰبَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡتَقَى ٱلۡجَمۡعَانِ فَبِإِذۡنِ ٱللَّهِ وَلِيَعۡلَمَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Āṇi dōnhī samūha mukābalyāsāṭhī jyā divaśī ēkamēkānśī bhiḍalē tēvhā tumhālā jē kāhī pōhacalē tara hē allāhacyā ādēśānē pōhōcalē, āṇi yāsāṭhī kī allāhanē īmānadhārakānnā ughaḍapaṇē jāṇūna ghyāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 166

---

وَلِيَعۡلَمَ ٱلَّذِينَ نَافَقُواْۚ وَقِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ قَٰتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَوِ ٱدۡفَعُواْۖ قَالُواْ لَوۡ نَعۡلَمُ قِتَالٗا لَّٱتَّبَعۡنَٰكُمۡۗ هُمۡ لِلۡكُفۡرِ يَوۡمَئِذٍ أَقۡرَبُ مِنۡهُمۡ لِلۡإِيمَٰنِۚ يَقُولُونَ بِأَفۡوَٰهِهِم مَّا لَيۡسَ فِي قُلُوبِهِمۡۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِمَا يَكۡتُمُونَ

Āṇi ḍhōṅgī (varakaraṇī) musalamānānnāhī jāṇūna ghyāvē jyānnā sāṅgitalē gēlē kī yā, allāhacyā mārgāta laḍhā kinvā śatrūcyā hallyāpāsūna bacāva karā, tēvhā tē mhaṇālē kī āmhālā jara hē māhīta asatē kī laḍhā'ī hō'īla tara avaśya tumhālā sātha dilī asatī. Tē tyā divaśī īmānācyā tulanēta kupra (inkārā) cyā adhika javaḷa hōtē. Āpalyā mukhānē aśī gōṣṭa bōlata hōtē, jī tyān̄cyā manāta navhīta āṇi allāha tē jāṇatō, jē hē lapavitāta
Surah Aal-e-Imran, Verse 167

---

ٱلَّذِينَ قَالُواْ لِإِخۡوَٰنِهِمۡ وَقَعَدُواْ لَوۡ أَطَاعُونَا مَا قُتِلُواْۗ قُلۡ فَٱدۡرَءُواْ عَنۡ أَنفُسِكُمُ ٱلۡمَوۡتَ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Hēca tē lōka hōta jē svataḥ gharāta basūna rāhilē āṇi āpalyā bāndhavāmbaddala mhaṇālē, kī tyānnī jara āmacē mhaṇaṇē aikūna ghētalē asatē tara jīvē māralē gēlē nasatē. Tyānnā sāṅgā kī tumhī saccē asāla tara āpalyāvarūna mr̥tyulā ṭāḷūna dākhavā
Surah Aal-e-Imran, Verse 168

---

وَلَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ قُتِلُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ أَمۡوَٰتَۢاۚ بَلۡ أَحۡيَآءٌ عِندَ رَبِّهِمۡ يُرۡزَقُونَ

Āṇi jē lōka allāhacyā mārgāta ṭhāra kēlē gēlē tyānnā mr̥ta (mēlēlē) samajū nakā, kimbahunā tē jivanta āhēta. Tyānnā tyān̄cyā pālanartyājavaḷūna rōjī (anna-sāmagrī) dilī jāta āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 169

---

فَرِحِينَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ وَيَسۡتَبۡشِرُونَ بِٱلَّذِينَ لَمۡ يَلۡحَقُواْ بِهِم مِّنۡ خَلۡفِهِمۡ أَلَّا خَوۡفٌ عَلَيۡهِمۡ وَلَا هُمۡ يَحۡزَنُونَ

Sarvaśrēṣṭha allāhanē tyānnā āpalī jī kr̥pā pradāna kēlī āhē, ticyādvārē tē phāra ānandita āhēta āṇi tyā lōkāmbābata ānanda sājarā karīta āhē jē adyāpa tyān̄cyājavaḷa pōhōcatalē nāhīta, tyān̄cyā māgē āhēta. Yā gōṣṭībaddala kī tyānnā nā kasalē bhaya āhē āṇi nā kasalē duḥkha
Surah Aal-e-Imran, Verse 170

---

۞يَسۡتَبۡشِرُونَ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَا يُضِيعُ أَجۡرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ

Tē allāhacyā kr̥pā dēṇagīnē khūśa hōtāta āṇi yā gōṣṭīnēhī kī allāha īmānadhārakān̄cā mōbadalā vāyā jā'ū dēta nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 171

---

ٱلَّذِينَ ٱسۡتَجَابُواْ لِلَّهِ وَٱلرَّسُولِ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَصَابَهُمُ ٱلۡقَرۡحُۚ لِلَّذِينَ أَحۡسَنُواْ مِنۡهُمۡ وَٱتَّقَوۡاْ أَجۡرٌ عَظِيمٌ

Jyā lōkānnī jakhamī avasthētahī allāha āṇi rasūlacā ādēśa mānalā tyān̄cyāpaikī jē satkarma karīta rāhilē āṇi allāhacē bhaya rākhūna durācārāpāsūna dūra rāhilē, tyān̄cyāsāṭhī phāra mōṭhā mōbadalā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 172

---

ٱلَّذِينَ قَالَ لَهُمُ ٱلنَّاسُ إِنَّ ٱلنَّاسَ قَدۡ جَمَعُواْ لَكُمۡ فَٱخۡشَوۡهُمۡ فَزَادَهُمۡ إِيمَٰنٗا وَقَالُواْ حَسۡبُنَا ٱللَّهُ وَنِعۡمَ ٱلۡوَكِيلُ

Hē tē lōka āhēta, jyānnā bhītī dākhavalī gēlī kī lōka tumacyāsāṭhī ēkatra jhālē āhēta, tēvhā tumhī tyān̄cē bhaya rākhā pariṇāmī tyān̄cē īmāna āṇakhī vāḍhalē āṇi tē mhaṇālē kī allāha āmacyāsāṭhī purēsā āhē āṇi tō sarvōttama sanrakṣaka āṇi kārya pāra pāḍaṇārā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 173

---

فَٱنقَلَبُواْ بِنِعۡمَةٖ مِّنَ ٱللَّهِ وَفَضۡلٖ لَّمۡ يَمۡسَسۡهُمۡ سُوٓءٞ وَٱتَّبَعُواْ رِضۡوَٰنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ ذُو فَضۡلٍ عَظِيمٍ

(Tātparya) tē allāhacyā kr̥pā dēṇagīsaha paratalē. Tyānnā kasalēhī duḥkha pōhōcalē nāhī, tyānnī allāhacyā marjīcā mārga patkaralā āṇi allāha mōṭhā kr̥pāśīla āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 174

---

إِنَّمَا ذَٰلِكُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ يُخَوِّفُ أَوۡلِيَآءَهُۥ فَلَا تَخَافُوهُمۡ وَخَافُونِ إِن كُنتُم مُّؤۡمِنِينَ

Hā saitānaca āhē, jō āpalyā mitrāndvārē bhayabhīta karatō, yāstava tyān̄cē bhaya bāḷagū nakā, phakta mājhēca bhaya rākhā jara tumhī īmānadhāraka asāla
Surah Aal-e-Imran, Verse 175

---

وَلَا يَحۡزُنكَ ٱلَّذِينَ يُسَٰرِعُونَ فِي ٱلۡكُفۡرِۚ إِنَّهُمۡ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۚ يُرِيدُ ٱللَّهُ أَلَّا يَجۡعَلَ لَهُمۡ حَظّٗا فِي ٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ عَظِيمٌ

Jē śīghratēnē kupra (inkāra karaṇyāta) phasata jāta āhēta, tyācyābābata tumhī duḥkhī hō'ū nakā. Allāhacē tē kāhīca bighaḍavū śakaṇāra nāhīta. Ākhiratacyā vēḷī allāha tyānnā kāhīca his'sā dē'ū icchita nāhī āṇi aśā lōkānsāṭhī mahābhayaṅkara azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 176

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ٱشۡتَرَوُاْ ٱلۡكُفۡرَ بِٱلۡإِيمَٰنِ لَن يَضُرُّواْ ٱللَّهَ شَيۡـٔٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

Īmānacyā badalyāta kupra kharēdī karaṇārē lōka, allāhalā kadāpi kōṇatēhī nukasāna pōhacavū śakata nāhīta āṇi tyān̄cyācasāṭhī kaṭhōra śikṣā (azāba) āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 177

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ خَيۡرٞ لِّأَنفُسِهِمۡۚ إِنَّمَا نُمۡلِي لَهُمۡ لِيَزۡدَادُوٓاْ إِثۡمٗاۖ وَلَهُمۡ عَذَابٞ مُّهِينٞ

Kāphira (inkārī) lōkānnī yā vicārāta rāhū nayē kī āmacē tyānnā savaḍa dēṇē tyān̄cyāsāṭhī cāṅgalē āhē, kimbahunā āmhīhī savaḍa aśāsāṭhī dēta āhōta kī tyānnī āṇakhī jāsta aparādha karāvēta, āṇi tyān̄cyāsāṭhīca apamānita karaṇārī śikṣā-yātanā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 178

---

مَّا كَانَ ٱللَّهُ لِيَذَرَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ عَلَىٰ مَآ أَنتُمۡ عَلَيۡهِ حَتَّىٰ يَمِيزَ ٱلۡخَبِيثَ مِنَ ٱلطَّيِّبِۗ وَمَا كَانَ ٱللَّهُ لِيُطۡلِعَكُمۡ عَلَى ٱلۡغَيۡبِ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَجۡتَبِي مِن رُّسُلِهِۦ مَن يَشَآءُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۚ وَإِن تُؤۡمِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَلَكُمۡ أَجۡرٌ عَظِيمٞ

Jyā avasthēta tumhī āhāta, tyāca avasthēta, allāha īmānadhārakānnā sōḍaṇāra nāhī, jōparyanta pavitra āṇi apavitra vēgavēgaḷē na karīla, āṇi allāha asāhī nāhī kī tumhālā aparōkṣādvārē sūcita karīla, parantu allāha āpalyā paigambarāmmadhūna jyācī icchitō nivaḍa karatō. Yāstava tumhī allāhavara āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhā. Jara tumhī īmāna rākhāla āṇi aparādhāmpāsūna alipta rāhāla tara tumacyāsāṭhī phāra mōṭhā mōbadalā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 179

---

وَلَا يَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ بِمَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦ هُوَ خَيۡرٗا لَّهُمۖ بَلۡ هُوَ شَرّٞ لَّهُمۡۖ سَيُطَوَّقُونَ مَا بَخِلُواْ بِهِۦ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۗ وَلِلَّهِ مِيرَٰثُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٞ

Āṇi jyā lōkānnā allāhanē āpalyā kr̥pēnē dhanavāna kēlē āhē āṇi tē tarīhī kan̄jūṣī karatāta tara tyālā tyānnī cāṅgalē samajū nayē, ulaṭa tē tyān̄cyā hakkāta atiśaya vā'īṭa āhē. Tyānnī jyā (dhana-sampattī) ta kan̄jūṣī kēlī āhē, kayāmatacyā divaśī tyān̄cyā gaḷyātalē jōkhaṇḍa (tauka) banēla, āṇi ākāśān̄cā va jaminīcā vārasa kēvaḷa allāha āhē āṇi tō tumacyā sarva karmān̄cī khabara rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 180

---

لَّقَدۡ سَمِعَ ٱللَّهُ قَوۡلَ ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ فَقِيرٞ وَنَحۡنُ أَغۡنِيَآءُۘ سَنَكۡتُبُ مَا قَالُواْ وَقَتۡلَهُمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَنَقُولُ ذُوقُواْ عَذَابَ ٱلۡحَرِيقِ

Niḥsanśaya, allāhanē tyā lōkān̄cē bōlaṇē aikūna ghētalē, jē asē mhaṇālē kī allāha garība, garajavāna āhē āṇi āmhī ganī (śrīmanta) āhōta, āmhī tyān̄cē hē kathana lihūna ghē'ū āmhī yān̄cyādvārē paigambarān̄cyā nāhaka hatyēlādēkhīla. Āṇi āmhī pharmāviṇāra kī ātā jaḷata rāhaṇyācā azāba cākhā
Surah Aal-e-Imran, Verse 181

---

ذَٰلِكَ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيكُمۡ وَأَنَّ ٱللَّهَ لَيۡسَ بِظَلَّامٖ لِّلۡعَبِيدِ

Hī tumacī vā'īṭa karmē āhēta āṇi niḥsanśaya allāha āpalyā dāsānvara kin̄citahī atyācāra karīta nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 182

---

ٱلَّذِينَ قَالُوٓاْ إِنَّ ٱللَّهَ عَهِدَ إِلَيۡنَآ أَلَّا نُؤۡمِنَ لِرَسُولٍ حَتَّىٰ يَأۡتِيَنَا بِقُرۡبَانٖ تَأۡكُلُهُ ٱلنَّارُۗ قُلۡ قَدۡ جَآءَكُمۡ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِي بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَبِٱلَّذِي قُلۡتُمۡ فَلِمَ قَتَلۡتُمُوهُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ

Tē mhaṇālē, allāhanē āmacyākaḍūna vacana ghētalē āhē kī āmhī ēkhādyā paigambarāvara īmāna na rākhāvē, jōparyanta tō āmacyāsamōra aśī kurbānī (balidāna) āṇata nāhī, jilā āgīnē khā'ūna ṭākāvē. Tumhī tyānnā sāṅgā kī tumacyājavaḷa mājhyāpūrvī paigambara pramāṇa āṇi tyāsōbata tēhī ghē'ūna ālē jē tumhī sāṅgitalē, tara maga tumhī tyān̄cī hatyā kā kēlī, jara tumhī saccē asāla
Surah Aal-e-Imran, Verse 183

---

فَإِن كَذَّبُوكَ فَقَدۡ كُذِّبَ رُسُلٞ مِّن قَبۡلِكَ جَآءُو بِٱلۡبَيِّنَٰتِ وَٱلزُّبُرِ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُنِيرِ

Tarīhī tara hē lōka tumhālā khōṭē ṭharavatīla, tara tumacyāpūrvī anēka paigambara khōṭē ṭharavilē gēlē, jē āpalyāsōbata spaṣṭa pramāṇa pōthī (sahīphē) āṇi divya-grantha ghē'ūna ālē
Surah Aal-e-Imran, Verse 184

---

كُلُّ نَفۡسٖ ذَآئِقَةُ ٱلۡمَوۡتِۗ وَإِنَّمَا تُوَفَّوۡنَ أُجُورَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ فَمَن زُحۡزِحَ عَنِ ٱلنَّارِ وَأُدۡخِلَ ٱلۡجَنَّةَ فَقَدۡ فَازَۗ وَمَا ٱلۡحَيَوٰةُ ٱلدُّنۡيَآ إِلَّا مَتَٰعُ ٱلۡغُرُورِ

Pratyēka jīvālā mr̥tyucā svāda cākhāvā lāgaṇāraca āhē, āṇi kayāmatacyā divaśī tumhālā āpalā mōbadalā purēpūra dilā jā'īla. Parantu jō manuṣya āgīpāsūna dūra haṭavilā gēlā āṇi jannatamadhyē dākhala kēlā gēlā, niḥsanśaya, tō saphala jhālā āṇi yā jagācē jīvana kēvaḷa dhōkyācī sāmugrī āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 185

---

۞لَتُبۡلَوُنَّ فِيٓ أَمۡوَٰلِكُمۡ وَأَنفُسِكُمۡ وَلَتَسۡمَعُنَّ مِنَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَمِنَ ٱلَّذِينَ أَشۡرَكُوٓاْ أَذٗى كَثِيرٗاۚ وَإِن تَصۡبِرُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ذَٰلِكَ مِنۡ عَزۡمِ ٱلۡأُمُورِ

Niḥsanśaya, tumacyā dhana āṇi prāṇādvārē tumacī kasōṭī ghētalī jā'īla āmi avaśya tumhālā tyā lōkān̄cī jyānnā tumacyāpūrvī grantha dilā gēlā āṇi anēkēśvaravādyān̄cī manālā duḥkha dēṇārī bōlaṇī aikāvī lāgatīla, tathāpi tumhī dhīra-sanyama rākhālā āṇi allāhacā ādēśa mānāla tara niścitaca hē phāra himatīcē kāma āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 186

---

وَإِذۡ أَخَذَ ٱللَّهُ مِيثَٰقَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ لَتُبَيِّنُنَّهُۥ لِلنَّاسِ وَلَا تَكۡتُمُونَهُۥ فَنَبَذُوهُ وَرَآءَ ظُهُورِهِمۡ وَٱشۡتَرَوۡاْ بِهِۦ ثَمَنٗا قَلِيلٗاۖ فَبِئۡسَ مَا يَشۡتَرُونَ

Āṇi jēvhā sarvaśrēṣṭha allāhanē granthadhārakāṅkaḍūna karāra ghētalā kī tumhī tē sarva lōkānnā jarūra sāṅgāla āṇi tyālā lapaviṇāra nāhī, paṇa tarīhī tyā lōkānnī tō karāra pāṭhīmāgē ṭākalā āṇi tyālā phāra kamī kimatīvara vikūna ṭākalē. Tyān̄cā hā vyāpāra phāra vā'īṭa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 187

---

لَا تَحۡسَبَنَّ ٱلَّذِينَ يَفۡرَحُونَ بِمَآ أَتَواْ وَّيُحِبُّونَ أَن يُحۡمَدُواْ بِمَا لَمۡ يَفۡعَلُواْ فَلَا تَحۡسَبَنَّهُم بِمَفَازَةٖ مِّنَ ٱلۡعَذَابِۖ وَلَهُمۡ عَذَابٌ أَلِيمٞ

Tē lōka, jē āpalyā kāravāyānvara khūśa āhēta āṇi asē icchitāta kī jē tyānnī kēlē nāhī, tyābaddalahī tyān̄cī stutī-praśansā kēlī jāvī. Tumhī tyānnā azāba (śikṣā-yātanā) pāsūna mukta samajū nakā. Tyān̄cyāsāṭhī tara duḥkhadāyaka azāba āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 188

---

وَلِلَّهِ مُلۡكُ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۗ وَٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ قَدِيرٌ

Āṇi ākāśān̄cā āṇi jaminīcā svāmī (mālaka) allāhaca āhē āṇi allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya rākhatō
Surah Aal-e-Imran, Verse 189

---

إِنَّ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَٱخۡتِلَٰفِ ٱلَّيۡلِ وَٱلنَّهَارِ لَأٓيَٰتٖ لِّأُوْلِي ٱلۡأَلۡبَٰبِ

Niḥsanśaya, ākāśān̄cyā āṇi jaminīcyā racanākāryāta āṇi rātra-divasācyā āḷīpāḷīnē yē-jā karaṇyāta, bud'dhimānāṅkaritā niśāṇyā āhēta
Surah Aal-e-Imran, Verse 190

---

ٱلَّذِينَ يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِهِمۡ وَيَتَفَكَّرُونَ فِي خَلۡقِ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ رَبَّنَا مَا خَلَقۡتَ هَٰذَا بَٰطِلٗا سُبۡحَٰنَكَ فَقِنَا عَذَابَ ٱلنَّارِ

Jē lōka allāhacē smaraṇa ubhē rāhūna, basalēlyā avasthēta āṇi āpalyā kuśīvara pahuḍalē asatānā karatāta āṇi ākāśān̄cyā va jaminīcyā nirmitīvara vicāra-cintana karatāta (āṇi mhaṇatāta) kī hē āmacyā pālanakartyā! Tū hē sarva hētuvinā banavilē nāhī. Tū pavitra āhē. Tēvhā tū āmhālā āgīcyā azāba (śikṣā-yātanē) pāsūna vācava
Surah Aal-e-Imran, Verse 191

---

رَبَّنَآ إِنَّكَ مَن تُدۡخِلِ ٱلنَّارَ فَقَدۡ أَخۡزَيۡتَهُۥۖ وَمَا لِلظَّـٰلِمِينَ مِنۡ أَنصَارٖ

Hē āmacyā pālanakartyā! Tū jyālā āgīta ṭākalē, niḥsanśaya tū tyālā apamānita kēlē, āṇi atyācārī lōkān̄cā kōṇīhī madata karaṇārā nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 192

---

رَّبَّنَآ إِنَّنَا سَمِعۡنَا مُنَادِيٗا يُنَادِي لِلۡإِيمَٰنِ أَنۡ ءَامِنُواْ بِرَبِّكُمۡ فَـَٔامَنَّاۚ رَبَّنَا فَٱغۡفِرۡ لَنَا ذُنُوبَنَا وَكَفِّرۡ عَنَّا سَيِّـَٔاتِنَا وَتَوَفَّنَا مَعَ ٱلۡأَبۡرَارِ

Hē āmacyā pālanakartyā! Āmhī asē aikalē kī ēka pukāraṇārā īmānākaḍē bōlāvita āhē kī lōkānnō! Āpalyā pālanakartyāvara īmāna rākhā āṇi āmhī īmāna rākhalē. Hē āmacyā pālanakartyā! Ātā tarī āmacyā aparādhānnā kṣamā kara āṇi āmacyā duṣkarmānnā āmacyāpāsūna dūra kara āṇi nēka sadācārī lōkānsōbata āmhālā mr̥tyu dē
Surah Aal-e-Imran, Verse 193

---

رَبَّنَا وَءَاتِنَا مَا وَعَدتَّنَا عَلَىٰ رُسُلِكَ وَلَا تُخۡزِنَا يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۖ إِنَّكَ لَا تُخۡلِفُ ٱلۡمِيعَادَ

Hē āmacyā pālanakartyā! Āmhālā tē pradāna kara jyācā vāyadā tū āmacyāśī āpalyā paigambarān̄cyā tōṇḍūna kēlā āhē, āṇi āmhālā kayāmatacyā divaśī apamānita karū nakōsa. Niḥsanśaya tū āpalyā vāyadyāvirūd'dha jāta nāhī
Surah Aal-e-Imran, Verse 194

---

فَٱسۡتَجَابَ لَهُمۡ رَبُّهُمۡ أَنِّي لَآ أُضِيعُ عَمَلَ عَٰمِلٖ مِّنكُم مِّن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰۖ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۖ فَٱلَّذِينَ هَاجَرُواْ وَأُخۡرِجُواْ مِن دِيَٰرِهِمۡ وَأُوذُواْ فِي سَبِيلِي وَقَٰتَلُواْ وَقُتِلُواْ لَأُكَفِّرَنَّ عَنۡهُمۡ سَيِّـَٔاتِهِمۡ وَلَأُدۡخِلَنَّهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ ثَوَابٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۚ وَٱللَّهُ عِندَهُۥ حُسۡنُ ٱلثَّوَابِ

Yāstava tyān̄cyā pālanakartyānē tyān̄cī du'ā (prārthanā) kabūla kēlī (āṇi pharmāvilē) kī tumacyāpaikī kōṇā karma karaṇāṟyācyā karmālā, maga tō puruṣa asō kī strī, mī vāyā jā'ū dēta nāhī. Tumhī āpasāta ēkamēkān̄cē sahāyaka āhāta, yāstava tē lōka jyānnī (dharmāsāṭhī) sthalāntara kēlē āṇi jyānnā āpalyā gharātūna bāhēra ghālavilē gēlē āṇi jyānnā mājhyā mārgāta kaṣṭa-yātanā dilī gēlī āṇi jyānnī jihāda kēlē āṇi śahīda kēlē gēlē, mī avaśya tyān̄cī duṣkarmē tyān̄cyāpāsūna dūra karīna āṇi avaśya tyānnā tyā jannatamadhyē nē'īna, jyān̄cyā khālī pravāha vāhata āhēta. Hā mōbadalā āhē allāhatarphē āṇi allāhajavaḷaca cāṅgalā mōbadalā āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 195

---

لَا يَغُرَّنَّكَ تَقَلُّبُ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ فِي ٱلۡبِلَٰدِ

Śaharāmmadhyē kāphirān̄cē (inkārī lōkān̄cē) yēṇē-jāṇē tumhālā dhōkyāta na ṭākāvē
Surah Aal-e-Imran, Verse 196

---

مَتَٰعٞ قَلِيلٞ ثُمَّ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَبِئۡسَ ٱلۡمِهَادُ

Hā tara phāra alpasā phāyadā āhē. Tyānantara tyān̄cē ṭhikāṇa jahannama āhē, āṇi tē phāra vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 197

---

لَٰكِنِ ٱلَّذِينَ ٱتَّقَوۡاْ رَبَّهُمۡ لَهُمۡ جَنَّـٰتٞ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَا نُزُلٗا مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۗ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّلۡأَبۡرَارِ

Parantu jē lōka āpalyā pālanakartyācē bhaya bāḷagata rāhilē, tyān̄cyāsāṭhī jannata āhē jyān̄cyā khālī pravāha vāhata āhēta, tyāta tē nēhamī nēhamī rāhatīla hē allāhatarphē atithya (pāhuṇacāra) āhē āṇi puṇya-kārya karaṇāṟyāṅkaritā allāhajavaḷa jē kāhī āhē tē sarvādhika cāṅgalē āṇi uttama āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 198

---

وَإِنَّ مِنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ لَمَن يُؤۡمِنُ بِٱللَّهِ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكُمۡ وَمَآ أُنزِلَ إِلَيۡهِمۡ خَٰشِعِينَ لِلَّهِ لَا يَشۡتَرُونَ بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ ثَمَنٗا قَلِيلًاۚ أُوْلَـٰٓئِكَ لَهُمۡ أَجۡرُهُمۡ عِندَ رَبِّهِمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ سَرِيعُ ٱلۡحِسَابِ

Āṇi granthadhārakāmpaikī kāhī lōka avaśya asē āhēta jē allāhavara īmāna rākhatāta āṇi jē tumacyāvara utaravilē gēlē āhē āṇi jē tyān̄cyākaḍē utaravilē gēlē āhē tyāvara īmāna rākhatāta. Allāhacē bhaya bāḷagūna rāhatāta, āṇi allāhacyā āyatīnnā thōḍē thōḍē mōla ghē'ūna vikata nāhīta1 tyān̄cā mōbadalā tyān̄cyā pālanakartyājavaḷa āhē. Niḥsanśaya allāha lavakaraca hiśōba ghēṇāra āhē
Surah Aal-e-Imran, Verse 199

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ٱصۡبِرُواْ وَصَابِرُواْ وَرَابِطُواْ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُفۡلِحُونَ

Hē īmānadhārakānnō! Tumhī dhīra-sanyama rākhā āṇi ēkamēkānnā majabutī dēta rāhā āṇi jihāda (dharmayud'dha) sāṭhī tayāra rāhā, yāsāṭhī kī tumhī saphalatā prāpta karāvī
Surah Aal-e-Imran, Verse 200

---

Author: Muhammad Shafi I Ansari

---