Surah An-Nisa - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ ٱتَّقُواْ رَبَّكُمُ ٱلَّذِي خَلَقَكُم مِّن نَّفۡسٖ وَٰحِدَةٖ وَخَلَقَ مِنۡهَا زَوۡجَهَا وَبَثَّ مِنۡهُمَا رِجَالٗا كَثِيرٗا وَنِسَآءٗۚ وَٱتَّقُواْ ٱللَّهَ ٱلَّذِي تَسَآءَلُونَ بِهِۦ وَٱلۡأَرۡحَامَۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَيۡكُمۡ رَقِيبٗا

Hē lōkānnō! Āpalyā tyā pālanakartyācē bhaya rākhā, jyānē tumhālā ēkāca jīvāpāsūna nirmāṇa kēlē āṇi tyācyāpāsūnaca tyācyā patnīlāhī nirmāṇa kēlē, āṇi tyā dōghāmpāsūna anēka strī-puruṣa pasaravilē āṇi tyā allāhacē bhaya rākhā, jyācyā nāvānē tumhī ēkamēkāṅkaḍē yācanā karatāta āṇi nātē-sambandha tōḍaṇyāpāsūnahī (svataḥlā vācavā) niḥsanśaya, allāha tumhā sarvān̄cī dēkharēkha karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 1

---

وَءَاتُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰٓ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَتَبَدَّلُواْ ٱلۡخَبِيثَ بِٱلطَّيِّبِۖ وَلَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَهُمۡ إِلَىٰٓ أَمۡوَٰلِكُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ حُوبٗا كَبِيرٗا

Āṇi anāthānnā tyān̄cī dhana-sampattī dē'ūna ṭākā āṇi anāthān̄cā cāṅgalā māla haḍapa karūna tyā'aivajī kharabā māla dē'ū nakā. Āṇi āpalyā mālāta (dhanāta) tyān̄cā māla misaḷavūna giḷaṅkr̥ta karū nakā. Niḥsanśaya hā phāra mōṭhā aparādha āhē
Surah An-Nisa, Verse 2

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تُقۡسِطُواْ فِي ٱلۡيَتَٰمَىٰ فَٱنكِحُواْ مَا طَابَ لَكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ مَثۡنَىٰ وَثُلَٰثَ وَرُبَٰعَۖ فَإِنۡ خِفۡتُمۡ أَلَّا تَعۡدِلُواْ فَوَٰحِدَةً أَوۡ مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۚ ذَٰلِكَ أَدۡنَىٰٓ أَلَّا تَعُولُواْ

Āṇi jara tumhālā hē bhaya vāṭata asēla kī anātha mulīnśī vivāha karūna tumhī n'yāya (vartana) karū śakaṇāra nāhīta tara maga itara striyāmpaikī jyā tumhālā cāṅgalyā vāṭatīla tyān̄cyāśī tumhī vivāha karūna ghyā. Dōna-dōna, tīna-tīna, cāra-cāra, parantu (aśā sthitīta) n'yāya na rākhalā jāṇyācē bhaya asēla tara ēka (patnī) purēśī āhē athavā tumacyā mālakīcyā dāsīnnā. Hē adhika nikaṭa āhē kī (asē kēlyānē an'yāyākaḍē āṇi) ēkatarphī jhukaṇyāpāsūna vācāla
Surah An-Nisa, Verse 3

---

وَءَاتُواْ ٱلنِّسَآءَ صَدُقَٰتِهِنَّ نِحۡلَةٗۚ فَإِن طِبۡنَ لَكُمۡ عَن شَيۡءٖ مِّنۡهُ نَفۡسٗا فَكُلُوهُ هَنِيٓـٔٗا مَّرِيٓـٔٗا

Āṇi striyānnā tyān̄cē mahara (vivāhaprasaṅgī varātarphē vadhūsāṭhī nirdhārīta kēlēlī rakkama) rājīkhuśīnē dē'ūna ṭākā āṇi jara strī āpalyā marjīnē kāhī mahara sōḍūna dē'īla tara tō ucita samajūna khā'ū pi'ū śakatā
Surah An-Nisa, Verse 4

---

وَلَا تُؤۡتُواْ ٱلسُّفَهَآءَ أَمۡوَٰلَكُمُ ٱلَّتِي جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ قِيَٰمٗا وَٱرۡزُقُوهُمۡ فِيهَا وَٱكۡسُوهُمۡ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

Āpalī tī dhana-sampattī, jilā allāhanē tumacyā jīvanācā ādhāra banavilē āhē tī nādāna va akkala nasalēlyānnā dē'ū nakā āṇi tyātūna tyānnā khā'ū ghālā, tyānnā kapaḍē-lattē dyā āṇi tyān̄cyāśī naramīnē bōlā
Surah An-Nisa, Verse 5

---

وَٱبۡتَلُواْ ٱلۡيَتَٰمَىٰ حَتَّىٰٓ إِذَا بَلَغُواْ ٱلنِّكَاحَ فَإِنۡ ءَانَسۡتُم مِّنۡهُمۡ رُشۡدٗا فَٱدۡفَعُوٓاْ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡۖ وَلَا تَأۡكُلُوهَآ إِسۡرَافٗا وَبِدَارًا أَن يَكۡبَرُواْۚ وَمَن كَانَ غَنِيّٗا فَلۡيَسۡتَعۡفِفۡۖ وَمَن كَانَ فَقِيرٗا فَلۡيَأۡكُلۡ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِذَا دَفَعۡتُمۡ إِلَيۡهِمۡ أَمۡوَٰلَهُمۡ فَأَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ حَسِيبٗا

Āṇi anāthānnā tē vayāta yē'iparyanta tyān̄cī dēkharēkha ṭhēvā āṇi tyān̄cī parīkṣā ghēta rāhā. Maga jēvhā tumhālā tyān̄cyāta sudhāraṇā va lāyakī disūna yē'īla, tēvhā tyān̄cī sampattī tyān̄cyā havālī karā āṇi tē mōṭhē hōtīla yā bhītīnē tyān̄cē dhana ghā'īghā'īnē udhaḷapaṭṭī karīta khā'ūna ṭākū nakā. Śrīmantānnī tyān̄cyā sampattībābata asē karaṇyāpāsūna alipta rāhāvē, tathāpi garība asēla tara tyānē vājavī ritīnēē khāvē, maga jēvhā tumhī tyānnā tyān̄cī sampattī sōpavāla tēvhā sākṣī karūna ghyā, āṇi hiśōba ghēṇyāsāṭhī tara allāha purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 6

---

لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَ مِمَّا قَلَّ مِنۡهُ أَوۡ كَثُرَۚ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

Ā'ī-bāpa āṇi javaḷacyā nātēvā'īkān̄cyā sampattīta puruṣān̄cā his'sā āhē, āṇi striyān̄cāhī (arthāta jī dhana-sampattī ā'ī-vaḍīla āṇi javaḷacē nātēvā'īka māgē sōḍūna jātīla), maga tī sampattī kamī asō kinvā jāsta (tyāta) his'sā ṭharalēlā āhē
Surah An-Nisa, Verse 7

---

وَإِذَا حَضَرَ ٱلۡقِسۡمَةَ أُوْلُواْ ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينُ فَٱرۡزُقُوهُم مِّنۡهُ وَقُولُواْ لَهُمۡ قَوۡلٗا مَّعۡرُوفٗا

Āṇi vāṭaṇīcyā vēḷī jēvhā nātēvā'īka, anātha āṇi garība dubaḷē yētīla tara tumhī tyā sampattītūna tyānnāhī thōḍē-phāra dyā āṇi tyān̄cyāśī naramīnē bōlā
Surah An-Nisa, Verse 8

---

وَلۡيَخۡشَ ٱلَّذِينَ لَوۡ تَرَكُواْ مِنۡ خَلۡفِهِمۡ ذُرِّيَّةٗ ضِعَٰفًا خَافُواْ عَلَيۡهِمۡ فَلۡيَتَّقُواْ ٱللَّهَ وَلۡيَقُولُواْ قَوۡلٗا سَدِيدًا

Lōkānnī hā vicāra kēlā pāhijē kī āpalyā māgē jara tē lahāna lahāna kamajōra mulēbāḷē sōḍūna mēlē asatē tara tyānnā āpalyā mulāmbaddala kaśī bhītī vāṭalī asatī, svataḥ āpalyāvara kayāsa(andāja) karūna bhaya rākhalē pāhijē āṇi tyānnī allāhacē bhaya bāḷagalē pāhijē āṇi bōlatānā yathāyōgya bōlalē pāhijē
Surah An-Nisa, Verse 9

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَأۡكُلُونَ أَمۡوَٰلَ ٱلۡيَتَٰمَىٰ ظُلۡمًا إِنَّمَا يَأۡكُلُونَ فِي بُطُونِهِمۡ نَارٗاۖ وَسَيَصۡلَوۡنَ سَعِيرٗا

Jē lōka nāhaka atyācārapūrvaka anāthān̄cī sampattī giḷaṅkr̥ta karatāta, tē āpalyā pōṭāta āga bharata āhēta āṇi tē jahannamamadhyē jātīla
Surah An-Nisa, Verse 10

---

يُوصِيكُمُ ٱللَّهُ فِيٓ أَوۡلَٰدِكُمۡۖ لِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۚ فَإِن كُنَّ نِسَآءٗ فَوۡقَ ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُنَّ ثُلُثَا مَا تَرَكَۖ وَإِن كَانَتۡ وَٰحِدَةٗ فَلَهَا ٱلنِّصۡفُۚ وَلِأَبَوَيۡهِ لِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُ مِمَّا تَرَكَ إِن كَانَ لَهُۥ وَلَدٞۚ فَإِن لَّمۡ يَكُن لَّهُۥ وَلَدٞ وَوَرِثَهُۥٓ أَبَوَاهُ فَلِأُمِّهِ ٱلثُّلُثُۚ فَإِن كَانَ لَهُۥٓ إِخۡوَةٞ فَلِأُمِّهِ ٱلسُّدُسُۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِي بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍۗ ءَابَآؤُكُمۡ وَأَبۡنَآؤُكُمۡ لَا تَدۡرُونَ أَيُّهُمۡ أَقۡرَبُ لَكُمۡ نَفۡعٗاۚ فَرِيضَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā tumacyā santatīviṣayī ādēśa dētō kī ēkā mulācā his'sā dōna mulīn̄cyā hiśyā'itakā āhē. Jara phakta mulīca asatīla āṇi tyā dōnapēkṣā jāsta asatīla tara tyānnā, mayatānē māgē sōḍalēlyā sampattīmadhūna dōna tr̥tiyānśa his'sā miḷēla āṇi jara ēkaca mulagī asēla tara ticyāsāṭhī ardhā his'sā āhē āṇi mayatācyā ā'ī-bāpāpaikī pratyēkālā, tyānē māgē sōḍalēlyā sampattīcā sahāvā his'sā āhē. Mayatālā santāna asēla athavā santāna nasēla, āṇi ā'ī-bāpa vārasadāra asatīla tara maga tyācyā ā'īcā tisarā his'sā āhē. Tathāpi mayatācē jara anēka bhā'ū asatīla tara maga tyācyā ā'īcā sahāvā his'sā āhē. Hā his'sā mayatānē kēlēlyā mr̥tyupatrā (vasīyata) cī pūrtatā kēlyānantara āhē kinvā tyācē karja phēḍalyānantara. Tumacā pitā asēla kinvā tumacī mulē, paṇa tumhī nāhī jāṇata kī tyān̄cyāpaikī kōṇa tumhālā lābha pōhacaviṇyāta jāsta javaḷacā āhē. Hē sarva his'sē allāhatarphē nirdhārīta kēlēlē āhēta. Niḥsanśaya allāha sarva kāhī jāṇaṇārā hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 11

---

۞وَلَكُمۡ نِصۡفُ مَا تَرَكَ أَزۡوَٰجُكُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهُنَّ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَهُنَّ وَلَدٞ فَلَكُمُ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡنَۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصِينَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۚ وَلَهُنَّ ٱلرُّبُعُ مِمَّا تَرَكۡتُمۡ إِن لَّمۡ يَكُن لَّكُمۡ وَلَدٞۚ فَإِن كَانَ لَكُمۡ وَلَدٞ فَلَهُنَّ ٱلثُّمُنُ مِمَّا تَرَكۡتُمۚ مِّنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ تُوصُونَ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٖۗ وَإِن كَانَ رَجُلٞ يُورَثُ كَلَٰلَةً أَوِ ٱمۡرَأَةٞ وَلَهُۥٓ أَخٌ أَوۡ أُخۡتٞ فَلِكُلِّ وَٰحِدٖ مِّنۡهُمَا ٱلسُّدُسُۚ فَإِن كَانُوٓاْ أَكۡثَرَ مِن ذَٰلِكَ فَهُمۡ شُرَكَآءُ فِي ٱلثُّلُثِۚ مِنۢ بَعۡدِ وَصِيَّةٖ يُوصَىٰ بِهَآ أَوۡ دَيۡنٍ غَيۡرَ مُضَآرّٖۚ وَصِيَّةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَلِيمٞ

Āṇi tumacyā patn'yā, jī kāhī sampattī māgē sōḍūna jātīla āṇi tyānnā mulēbāḷē nasatīla tara tyāta tumacā ardhā his'sā āhē āṇi jara tyānnā mulēbāḷē asatīla tara tyānnī māgē sōḍalēlyā sampattīta tumacā cauthā his'sā āhē, mātra tyānnī kēlēlyā mr̥tyupatrācī pūrtatā jhālyānantara kinvā tyān̄cē karja phēḍalyānantara āṇi jī sampattī tumhī āpalyā māgē sōḍūna jāla, tyāta tyān̄cā ēka caturthānśa his'sā āhē jara tumhālā santatī nasēla, āṇi jara tumhālā santatī asēla tara maga tyānnā tumhī māgē sōḍalēlyā sampattīta āṭhavā his'sā miḷēla, mātra tumhī kēlēlyā mr̥tyupatrācī pūrtatā jhālyānantara āṇi tumacē karja phēḍūna jhālyānantara, āṇi jara aśā puruṣa kinvā strīnē māgē sōḍalēlyā sampattīcā māmalā ālā, jyālā ā'ī-bāpa kinvā mulēbāḷē nasatīla, parantu bhā'ū-bahīṇa asatīla tara tyān̄cyāpaikī pratyēkālā sahāvā his'sā miḷēla āṇi jara yāhūna jāsta asatīla tara ēka tr̥tiyānśa sampattīta sarvān̄cā his'sā rāhīla. Mātra tyānē kēlēlyā mr̥tyupatrācī pūrtatā jhālyānantara va karjācī adāyagī jhālyānantaraca aśā prakārē kī itarānnā nukasāna pōhacavilē gēlē nasāvē. Hē allāhatarphē nirdhārīta kēlēlē āhē āṇi allāha pratyēka gōṣṭa jāṇaṇārā āṇi dharya rākhaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 12

---

تِلۡكَ حُدُودُ ٱللَّهِۚ وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ يُدۡخِلۡهُ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَاۚ وَذَٰلِكَ ٱلۡفَوۡزُ ٱلۡعَظِيمُ

Yā sarvaśrēṣṭha allāhanē nirdhārīta kēlēlyā sīmā āhēta āṇi jō kōṇī allāha āṇi tyācē rasūla (paigambara sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cyā ādēśācē pālana karīla, tyālā allāha jannatamadhyē dākhala karīla, jyān̄cyā khālī naharī (pravāha) vāhata asatīla, jyāta tē nēhamī nēhamī rāhatīla, āṇi hī phāra mōṭhī saphalatā āhē
Surah An-Nisa, Verse 13

---

وَمَن يَعۡصِ ٱللَّهَ وَرَسُولَهُۥ وَيَتَعَدَّ حُدُودَهُۥ يُدۡخِلۡهُ نَارًا خَٰلِدٗا فِيهَا وَلَهُۥ عَذَابٞ مُّهِينٞ

Āṇi jō manuṣya allāhacī āṇi rasūla (sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cī avajñā karīla āṇi allāhanē nirdhārīta kēlēlyā sīmān̄cē ullaṅghana karīla tyālā tō jahannamamadhyē ṭākīla, jyāta tō nēhamī nēhamī rāhīla. Aśā lōkāṅkaritā apamānadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) āhē
Surah An-Nisa, Verse 14

---

وَٱلَّـٰتِي يَأۡتِينَ ٱلۡفَٰحِشَةَ مِن نِّسَآئِكُمۡ فَٱسۡتَشۡهِدُواْ عَلَيۡهِنَّ أَرۡبَعَةٗ مِّنكُمۡۖ فَإِن شَهِدُواْ فَأَمۡسِكُوهُنَّ فِي ٱلۡبُيُوتِ حَتَّىٰ يَتَوَفَّىٰهُنَّ ٱلۡمَوۡتُ أَوۡ يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لَهُنَّ سَبِيلٗا

Tumacyā striyāmpaikī jyā vyabhicāra karatīla tara tyān̄cyābaddala āpalyāpaikī cāra sākṣīdāra bōlavūna ghyā jara tyānnī sākṣa dilī tara tyā striyānnā gharāta bandista karūna ṭhēvā, yēthaparyanta kī mr̥tyunē tyān̄cē āyuṣya sampavāvē, kinvā sarvaśrēṣṭha allāhanē tyān̄cyāsāṭhī ēkhādā dusarā mārga kāḍhāvā
Surah An-Nisa, Verse 15

---

وَٱلَّذَانِ يَأۡتِيَٰنِهَا مِنكُمۡ فَـَٔاذُوهُمَاۖ فَإِن تَابَا وَأَصۡلَحَا فَأَعۡرِضُواْ عَنۡهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ تَوَّابٗا رَّحِيمًا

Āṇi tumacyāpaikī jē dōnajaṇa asē kr̥tya karatīla tara tyānnā duḥkha-yātanā dyā. Jara tē taubā (kṣamā-yācanā) karatīla āṇi āpalē ācaraṇa sudhāratīla tara tyānnā sōḍūna dyā. Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha taubā (kṣamā-yācanā) kabūla karaṇārā āṇi dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 16

---

إِنَّمَا ٱلتَّوۡبَةُ عَلَى ٱللَّهِ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسُّوٓءَ بِجَهَٰلَةٖ ثُمَّ يَتُوبُونَ مِن قَرِيبٖ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَتُوبُ ٱللَّهُ عَلَيۡهِمۡۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Allāha kēvaḷa aśāca lōkān̄cī taubā kabūla karatō, jē ajāṇatēpaṇī vā'īṭa kr̥tya karūna basatāta, paṇa lavakaraca tasē kr̥tya karaṇē sōḍatāta āṇi allāhajavaḷa māphī māgatāta, jēvhā allāhadēkhīla tyān̄cī kṣamā-yācanā svīkāratō allāha sarva kāhī jāṇaṇārā bud'dhimāna āhē
Surah An-Nisa, Verse 17

---

وَلَيۡسَتِ ٱلتَّوۡبَةُ لِلَّذِينَ يَعۡمَلُونَ ٱلسَّيِّـَٔاتِ حَتَّىٰٓ إِذَا حَضَرَ أَحَدَهُمُ ٱلۡمَوۡتُ قَالَ إِنِّي تُبۡتُ ٱلۡـَٰٔنَ وَلَا ٱلَّذِينَ يَمُوتُونَ وَهُمۡ كُفَّارٌۚ أُوْلَـٰٓئِكَ أَعۡتَدۡنَا لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

Āṇi tyān̄cī taubā kadāpi kabūla nāhī, jē duṣkarmānvara duṣkarma karīta jātāta itakē kī tyān̄cyāpaikī ēkhādyācē maraṇa javaḷa yē'ūna ṭhēpatē, tēvhā mhaṇū lāgatō kī ātā mī taubā karatō! Āṇi aśā lōkān̄cīhī taubā kabūla kēlī jāta nāhī jē inkāra karaṇyācyā avasthētaca maraṇa pāvatāta. Aśāca lōkānsāṭhī āmhī sakta azāba (kaṭhōra śikṣā-yātanā) tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah An-Nisa, Verse 18

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا يَحِلُّ لَكُمۡ أَن تَرِثُواْ ٱلنِّسَآءَ كَرۡهٗاۖ وَلَا تَعۡضُلُوهُنَّ لِتَذۡهَبُواْ بِبَعۡضِ مَآ ءَاتَيۡتُمُوهُنَّ إِلَّآ أَن يَأۡتِينَ بِفَٰحِشَةٖ مُّبَيِّنَةٖۚ وَعَاشِرُوهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِۚ فَإِن كَرِهۡتُمُوهُنَّ فَعَسَىٰٓ أَن تَكۡرَهُواْ شَيۡـٔٗا وَيَجۡعَلَ ٱللَّهُ فِيهِ خَيۡرٗا كَثِيرٗا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Tumacyāsāṭhī hē halāla (vaidha) navhē kī jabaradastīnē striyān̄cē, tyān̄cyā marjīvirūd'dha vārasadāra banāvē1 āṇi āpaṇa dilēlē tyān̄cyākaḍūna kāhī parata ghyāvē yā hētunē tyānnā rōkhūna ṭhēvū nakā mātra jara tyā ughaḍapaṇē ēkhādē duṣkarma āṇi vyabhicārācē kāma karatīla tara gōṣṭa vēgaḷī. Tyān̄cyāśī cāṅgalē vartana rākhā, maga tyā tumhālā nāpasanta kā asēnāta, kāraṇa phāra śakya āhē kī tumhī ēkhādyā gōṣṭīlā vā'īṭa jāṇāvē āṇi allāhanē ticyāta mōṭhī bhalā'ī āṇi khūbī ṭhēvalī asāvī
Surah An-Nisa, Verse 19

---

وَإِنۡ أَرَدتُّمُ ٱسۡتِبۡدَالَ زَوۡجٖ مَّكَانَ زَوۡجٖ وَءَاتَيۡتُمۡ إِحۡدَىٰهُنَّ قِنطَارٗا فَلَا تَأۡخُذُواْ مِنۡهُ شَيۡـًٔاۚ أَتَأۡخُذُونَهُۥ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

Āṇi jara ēkā patnīcyā ṭhikāṇī tumhī dusarī patnī karū icchita asāla tara tyān̄cyāpaikī ēkhādīlā tumhī dhana-sampattīcā khajinā dē'ūna ṭhēvalā asēla, tarīhī tyātūna kāhī (parata) ghē'ū nakā. Kāya tumhī tilā badanāma karūna ughaḍa aśā aparādhānē parata ghyāla
Surah An-Nisa, Verse 20

---

وَكَيۡفَ تَأۡخُذُونَهُۥ وَقَدۡ أَفۡضَىٰ بَعۡضُكُمۡ إِلَىٰ بَعۡضٖ وَأَخَذۡنَ مِنكُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

Āṇi tumhī tē kasē parata ghyāla? Yānantarahī kī tumhī ēkamēkānśī sahavāsa kēlēlā āhē āṇi tyā striyānnī tumacyākaḍūna pakkā vāyadā-karāra ghētalā āhē
Surah An-Nisa, Verse 21

---

وَلَا تَنكِحُواْ مَا نَكَحَ ءَابَآؤُكُم مِّنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۚ إِنَّهُۥ كَانَ فَٰحِشَةٗ وَمَقۡتٗا وَسَآءَ سَبِيلًا

Āṇi tyā striyānśī vivāha karū nakā, jyān̄cyāśī tumacyā pityānnī vivāha kēlā asēla, parantu yāpūrvī jē jhālē tē jhālē hē nirlajjatēcē kāma āṇi kapaṭīpaṇāmuḷē āhē āṇi mōṭhā vā'īṭa (ācaraṇācā) mārga āhē
Surah An-Nisa, Verse 22

---

حُرِّمَتۡ عَلَيۡكُمۡ أُمَّهَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُمۡ وَعَمَّـٰتُكُمۡ وَخَٰلَٰتُكُمۡ وَبَنَاتُ ٱلۡأَخِ وَبَنَاتُ ٱلۡأُخۡتِ وَأُمَّهَٰتُكُمُ ٱلَّـٰتِيٓ أَرۡضَعۡنَكُمۡ وَأَخَوَٰتُكُم مِّنَ ٱلرَّضَٰعَةِ وَأُمَّهَٰتُ نِسَآئِكُمۡ وَرَبَـٰٓئِبُكُمُ ٱلَّـٰتِي فِي حُجُورِكُم مِّن نِّسَآئِكُمُ ٱلَّـٰتِي دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَإِن لَّمۡ تَكُونُواْ دَخَلۡتُم بِهِنَّ فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ وَحَلَـٰٓئِلُ أَبۡنَآئِكُمُ ٱلَّذِينَ مِنۡ أَصۡلَٰبِكُمۡ وَأَن تَجۡمَعُواْ بَيۡنَ ٱلۡأُخۡتَيۡنِ إِلَّا مَا قَدۡ سَلَفَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Tumacyāvara harāma (niṣid'dha) kēlyā gēlyā tumacyā mātā āṇi kan'yā, āṇi tumacyā bahiṇī tumacyā ātyā tumacyā māvaśyā, bhāvācyā mulī, bahiṇīcyā mulī āṇi tumacyā tyā mātā, jyānnī tumhālā āpalē dūdha pājalē asēla āṇi tumacyā (ā'īcyā) dudhāta sahabhāgī asalēlyā bahiṇī, tumacī sāsū āṇi tumhī jyān̄cē pālanapōṣaṇa kēlē tyā mulī jyā tumacyā kuśīta (kaḍēvara) āhēta tumacyā tyā striyāmpāsūna jyān̄cyāśī tumhī sahavāsa kēlēlā āhē, parantu jara tumhī tyān̄cyāśī sahavāsa kēlā nasēla tara tumacyāvara kasalāhī gunhā nāhī, āṇi tumacyā sakhyā putrān̄cyā patn'yāsud'dhā harāma āhēta āṇi dōna bahiṇīnnā ēkāca vēḷā (ēkatrapaṇē) nikāhamadhyē jamā karaṇē hēdēkhīla harāma āhē. Mātra yāpūrvī jē jhālē tē jhālē. Niḥsanśaya allāha mōṭhā māpha karaṇārā, mēharabāna, dayāvāna āhē
Surah An-Nisa, Verse 23

---

۞وَٱلۡمُحۡصَنَٰتُ مِنَ ٱلنِّسَآءِ إِلَّا مَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۖ كِتَٰبَ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡۚ وَأُحِلَّ لَكُم مَّا وَرَآءَ ذَٰلِكُمۡ أَن تَبۡتَغُواْ بِأَمۡوَٰلِكُم مُّحۡصِنِينَ غَيۡرَ مُسَٰفِحِينَۚ فَمَا ٱسۡتَمۡتَعۡتُم بِهِۦ مِنۡهُنَّ فَـَٔاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ فَرِيضَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ فِيمَا تَرَٰضَيۡتُم بِهِۦ مِنۢ بَعۡدِ ٱلۡفَرِيضَةِۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Āṇi (tumacyāsāṭhī) vivāhita striyā (avaidha) kēlyā gēlyā āhēta tathāpi jī (dāsī) tumacyā svataḥcyā mālakīcī asēla. Hē ādēśa allāhanē tumacyāvara anivārya kēlē āhēta āṇi yākhērīja jyā dusaṟyā striyā tumacyāsāṭhī halāla (vaidha) kēlyā gēlyā āhēta kī āpalē dhana (mahara) adā karūna tyān̄cyāśī vivāha karā, vyabhicārāsāṭhī nāhī tara pāvitrya kāyama rākhaṇyākaritā, yāstava jyān̄cyāpāsūna tumhī lābha ghyāla tyānnā tyān̄cā mahara adā karā āṇi tumhī ṭharalēlyā mahara nantara ēkamēkān̄cyā marjīnē jē vāṭēla tē ṭharavāla tara yāta tumacyāvara kāhī gunhā nāhī. Niḥsanśaya allāha sarva kāhī jāṇaṇārā hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 24

---

وَمَن لَّمۡ يَسۡتَطِعۡ مِنكُمۡ طَوۡلًا أَن يَنكِحَ ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِ فَمِن مَّا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُم مِّن فَتَيَٰتِكُمُ ٱلۡمُؤۡمِنَٰتِۚ وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِإِيمَٰنِكُمۚ بَعۡضُكُم مِّنۢ بَعۡضٖۚ فَٱنكِحُوهُنَّ بِإِذۡنِ أَهۡلِهِنَّ وَءَاتُوهُنَّ أُجُورَهُنَّ بِٱلۡمَعۡرُوفِ مُحۡصَنَٰتٍ غَيۡرَ مُسَٰفِحَٰتٖ وَلَا مُتَّخِذَٰتِ أَخۡدَانٖۚ فَإِذَآ أُحۡصِنَّ فَإِنۡ أَتَيۡنَ بِفَٰحِشَةٖ فَعَلَيۡهِنَّ نِصۡفُ مَا عَلَى ٱلۡمُحۡصَنَٰتِ مِنَ ٱلۡعَذَابِۚ ذَٰلِكَ لِمَنۡ خَشِيَ ٱلۡعَنَتَ مِنكُمۡۚ وَأَن تَصۡبِرُواْ خَيۡرٞ لَّكُمۡۗ وَٱللَّهُ غَفُورٞ رَّحِيمٞ

Āṇi tumacyāpaikī jō svatantra aśā mulasamāna strīśī vivāha karaṇyācē sāmarthya bāḷagata nasēla tara tyānē tyā musalamāna dāsīśī (vivāha karāvā) jī svataḥcyā mālakīcī asāvī. Allāha tumacyā karmāśī pūrṇataḥ jāṇatā āhē. Tumhī āpasāta ēkamēkān̄cē jōḍīdāra āhāta, yāstava tumhī tyān̄cyā kuṭumbiyān̄cyā paravānagīnē tyān̄cyāśī vivāha karā āṇi niyamānusāra tyān̄cā mahara dē'ūna ṭākā. Tyā satśīla, sadācārī asāvyāta, ughaḍapaṇē durācāra karaṇāṟyā nasāvyāta, na lapūna chapūna prēma-sambandha rākhaṇāṟyā asāvyāta, maga jēvhā tyā vivāhita jhālyānantara punhā vyabhicāra karatīla tara tyān̄cyāsāṭhī, svatantra striyānnā dilyā jāṇāṟyā śikṣēcyā nim'mī śikṣā āhē. Hā vivāhācā ādēśa tyācyāsāṭhī āhē jyālā āpalyā hātūna kukarma hō'īla aśī bhītī āhē dhīra dharāla tara tumacyāsāṭhī uttama āhē. Āṇi allāha māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 25

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ لِيُبَيِّنَ لَكُمۡ وَيَهۡدِيَكُمۡ سُنَنَ ٱلَّذِينَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَيَتُوبَ عَلَيۡكُمۡۗ وَٱللَّهُ عَلِيمٌ حَكِيمٞ

Allāha icchitō kī tumacyāsāṭhī spaṣṭa ādēśān̄cē nivēdana karāvē āṇi tumhālā tyā lōkān̄cyā ucita mārgāvara cālavāvē, jē tumacyā pūrvī hō'ūna gēlēta āṇi tumacī kṣamā-yācanā (taubā) kabūla karāvī āṇi allāha jāṇaṇārā, hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 26

---

وَٱللَّهُ يُرِيدُ أَن يَتُوبَ عَلَيۡكُمۡ وَيُرِيدُ ٱلَّذِينَ يَتَّبِعُونَ ٱلشَّهَوَٰتِ أَن تَمِيلُواْ مَيۡلًا عَظِيمٗا

Āṇi allāha icchitō kī tumacī taubā kabūla karāvī āṇi jē lōka kāmavāsanēcyā māgē lāgalē āhēta, tē icchitāta kī tumhī sanmārgāpāsūna khūpa dūra haṭāvē
Surah An-Nisa, Verse 27

---

يُرِيدُ ٱللَّهُ أَن يُخَفِّفَ عَنكُمۡۚ وَخُلِقَ ٱلۡإِنسَٰنُ ضَعِيفٗا

Allāha tumacā sarva bhāra halakā karū icchitō āṇi māṇūsa mōṭhā kamakuvata nirmāṇa kēlā gēlā āhē
Surah An-Nisa, Verse 28

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَأۡكُلُوٓاْ أَمۡوَٰلَكُم بَيۡنَكُم بِٱلۡبَٰطِلِ إِلَّآ أَن تَكُونَ تِجَٰرَةً عَن تَرَاضٖ مِّنكُمۡۚ وَلَا تَقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُمۡ رَحِيمٗا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Āpasāta ēkamēkān̄cī dhana-sampattī nāhaka haḍapa karū nakā, parantu āśā padhdatīnē kī tumhī āpasāta rājīkhuśīnē vyāpāra-udyōga karā. Āṇi svataḥlā jīvē ṭhāra karū nakā. Niḥsanśaya allāha tumacyāvara dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 29

---

وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ عُدۡوَٰنٗا وَظُلۡمٗا فَسَوۡفَ نُصۡلِيهِ نَارٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرًا

Āṇi jē manuṣya hī sīmā ōlāṇḍūna āṇakhī atyācāra karīla tara phāra lavakara āmhī tyālā āgīta ṭākū āṇi hē allāhakaritā phāra sōpē āhē
Surah An-Nisa, Verse 30

---

إِن تَجۡتَنِبُواْ كَبَآئِرَ مَا تُنۡهَوۡنَ عَنۡهُ نُكَفِّرۡ عَنكُمۡ سَيِّـَٔاتِكُمۡ وَنُدۡخِلۡكُم مُّدۡخَلٗا كَرِيمٗا

Jara tumhī yā mōṭhyā aparādhāmpāsūna svataḥlā vācavāla, jyān̄cyāviṣayī tumhālā manā'ī kēlī jāta āhē tara āmhī tumacyā lahāna sahāna aparādhānnā māpha karū āṇi māna sanmānācyā daravājyāta dākhala karū
Surah An-Nisa, Verse 31

---

وَلَا تَتَمَنَّوۡاْ مَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بِهِۦ بَعۡضَكُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖۚ لِّلرِّجَالِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبُواْۖ وَلِلنِّسَآءِ نَصِيبٞ مِّمَّا ٱكۡتَسَبۡنَۚ وَسۡـَٔلُواْ ٱللَّهَ مِن فَضۡلِهِۦٓۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمٗا

Āṇi tyā gōṣṭīcī icchā dharū nakā, jicyāmuḷē allāhanē tumacyāpaikī ēkālā dusaṟyāvara śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē. Puruṣān̄cā his'sā tō āhē, jō tyānnī kamavilā āṇi striyānsāṭhī tō his'sā āhē jō tyānnī kamavīlā allāhajavaḷa tyācyā dayā-kr̥pēcī yācanā karā. Niḥsanśaya allāha pratyēka gōṣṭīcē jñāna rākhatō
Surah An-Nisa, Verse 32

---

وَلِكُلّٖ جَعَلۡنَا مَوَٰلِيَ مِمَّا تَرَكَ ٱلۡوَٰلِدَانِ وَٱلۡأَقۡرَبُونَۚ وَٱلَّذِينَ عَقَدَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡ فَـَٔاتُوهُمۡ نَصِيبَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ شَهِيدًا

Āṇi ā'ī-bāpa kinvā javaḷacē nātēvā'īka āpalyā māgē jē kāhī sōḍūna maratīla, tyācē vārasadāra āmhī pratyēkācē niścita kēlē āhēta āṇi jyān̄cyāśī tumhī svataḥ vacana-karāra kēlā āhē. Tyānnā tyān̄cā his'sā dē'ūna ṭākā. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭa pāhāta āhē
Surah An-Nisa, Verse 33

---

ٱلرِّجَالُ قَوَّـٰمُونَ عَلَى ٱلنِّسَآءِ بِمَا فَضَّلَ ٱللَّهُ بَعۡضَهُمۡ عَلَىٰ بَعۡضٖ وَبِمَآ أَنفَقُواْ مِنۡ أَمۡوَٰلِهِمۡۚ فَٱلصَّـٰلِحَٰتُ قَٰنِتَٰتٌ حَٰفِظَٰتٞ لِّلۡغَيۡبِ بِمَا حَفِظَ ٱللَّهُۚ وَٱلَّـٰتِي تَخَافُونَ نُشُوزَهُنَّ فَعِظُوهُنَّ وَٱهۡجُرُوهُنَّ فِي ٱلۡمَضَاجِعِ وَٱضۡرِبُوهُنَّۖ فَإِنۡ أَطَعۡنَكُمۡ فَلَا تَبۡغُواْ عَلَيۡهِنَّ سَبِيلًاۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيّٗا كَبِيرٗا

Puruṣa, strīvara śāsaka (āṇi sanrakṣaka) āhē. Yā kāraṇāstava kī allāhanē ēkālā dusaṟyāvara śrēṣṭhatva pradāna kēlē āhē āṇi yā kāraṇāstava kī puruṣānnī āpalē dhana kharca kēlē āhē. Yāstava nēka, ājñādhāraka striyā patīcyā anupasthitīta allāhacyā sanrakṣaṇādvārē dhana-sampattī va śīla-abrūcē rakṣaṇa karatāta āṇi jyā striyāmpāsūna tumhālā avajñēcē bhaya asēla tyānnā cāṅgalī tākīda karā, tyān̄cē antharuṇa vēgaḷē karā (tarīhī na mānatīla) tara mārā āṇi jara tumacē mhaṇaṇē mānūna ghētīla tara tyān̄cyāvara dōṣārōpa ṭhēvaṇyācē nimitta śōdhū nakā. Niḥsanśaya allāha mōṭhā mahāna āhē
Surah An-Nisa, Verse 34

---

وَإِنۡ خِفۡتُمۡ شِقَاقَ بَيۡنِهِمَا فَٱبۡعَثُواْ حَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهِۦ وَحَكَمٗا مِّنۡ أَهۡلِهَآ إِن يُرِيدَآ إِصۡلَٰحٗا يُوَفِّقِ ٱللَّهُ بَيۡنَهُمَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلِيمًا خَبِيرٗا

Jara tumhālā (patī-patnīmadhyē) manamuṭāva hōṇyācī bhītī asēla tara ēka n'yāya karaṇārā pan̄ca, patīcyā kuṭumbātarphē āṇi ēka patnīcyā kuṭumbātarphē ṭharavūna ghyā. Jara hē dōghē samajhōtā ghaḍavūna āṇū icchitīla tara allāha tyā dōghān̄cā milāpa karīla. Niḥsanśaya, allāha jāṇaṇārā, khabara rākhaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 35

---

۞وَٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ وَلَا تُشۡرِكُواْ بِهِۦ شَيۡـٔٗاۖ وَبِٱلۡوَٰلِدَيۡنِ إِحۡسَٰنٗا وَبِذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡيَتَٰمَىٰ وَٱلۡمَسَٰكِينِ وَٱلۡجَارِ ذِي ٱلۡقُرۡبَىٰ وَٱلۡجَارِ ٱلۡجُنُبِ وَٱلصَّاحِبِ بِٱلۡجَنۢبِ وَٱبۡنِ ٱلسَّبِيلِ وَمَا مَلَكَتۡ أَيۡمَٰنُكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ مُخۡتَالٗا فَخُورًا

Āṇi allāhacī upāsanā karā. Tyācyāsaha dusaṟyā kōṇālā sahabhāgī karū nakā āṇi ā'ī-bāpa, nātēvā'īka, anātha, garība dubaḷē, javaḷacē śējārī, dūracē śējārī āṇi sōbata asalēlyā pravāśānsīī bhalēpaṇācē, upakārācē vartana karā, tasēca pravāśī āṇi tumacyā tābyāta asēlalyānśīhī. Niḥsanśaya allāha aiṭa dākhaviṇāṟyā ghamēṇḍīśī prēma rākhata nāhī
Surah An-Nisa, Verse 36

---

ٱلَّذِينَ يَبۡخَلُونَ وَيَأۡمُرُونَ ٱلنَّاسَ بِٱلۡبُخۡلِ وَيَكۡتُمُونَ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۗ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

Jē lōka svataḥ kan̄jūṣapaṇā karatāta āṇi itarānnāhī kan̄jūṣapaṇā karaṇyāsa sāṅgatāta āṇi sarvaśrēṣṭha allāhanē, jē āpalyā kr̥pēnē tyānnā pradāna kēlē āhē, tē lapavitāta, tara āmhī aśā kr̥taghna lōkānsāṭhī apamānadāyaka azāba (śikṣā-yātanā) tayāra karūna ṭhēvalā āhē
Surah An-Nisa, Verse 37

---

وَٱلَّذِينَ يُنفِقُونَ أَمۡوَٰلَهُمۡ رِئَآءَ ٱلنَّاسِ وَلَا يُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَلَا بِٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۗ وَمَن يَكُنِ ٱلشَّيۡطَٰنُ لَهُۥ قَرِينٗا فَسَآءَ قَرِينٗا

Āṇi jē lōka āpalē dhana lōkānnā dākhaviṇyāsāṭhī kharca karatāta, āṇi allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhata nāhī āṇi jyācā sakhā-sōbatī saitāna asēla tara tō mōṭhā vā'īṭa sōbatī āhē
Surah An-Nisa, Verse 38

---

وَمَاذَا عَلَيۡهِمۡ لَوۡ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ وَأَنفَقُواْ مِمَّا رَزَقَهُمُ ٱللَّهُۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِهِمۡ عَلِيمًا

Āṇi tyān̄cē kāya bighaḍalē asatē tara tyānnī allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhalē asatē āṇi allāhanē jē tyānnā dē'ūna ṭhēvalē āhē, tyātūna kharca karīta rāhilē asatē. Allāha tyānnā cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 39

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَظۡلِمُ مِثۡقَالَ ذَرَّةٖۖ وَإِن تَكُ حَسَنَةٗ يُضَٰعِفۡهَا وَيُؤۡتِ مِن لَّدُنۡهُ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Niḥsanśaya, sarvaśrēṣṭha allāha ēkā kaṇā'itakāhī atyācāra karīta nāhī. Āṇi satkarma (nēkī) asēla tara tyālā duppaṭa karatō āṇi viśēṣataḥ āpalyā javaḷūna phāra mōṭhā mōbadalā pradāna karatō
Surah An-Nisa, Verse 40

---

فَكَيۡفَ إِذَا جِئۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةِۭ بِشَهِيدٖ وَجِئۡنَا بِكَ عَلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ شَهِيدٗا

Tēvhā kāya avasthā hō'īla, jēvhā pratyēka janasamūhā (um'mata) madhūna ēka sākṣa dēṇārā āmhī āṇū āṇi tumhālā tyā lōkānvara sākṣīdāra banavūna āṇū
Surah An-Nisa, Verse 41

---

يَوۡمَئِذٖ يَوَدُّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَعَصَوُاْ ٱلرَّسُولَ لَوۡ تُسَوَّىٰ بِهِمُ ٱلۡأَرۡضُ وَلَا يَكۡتُمُونَ ٱللَّهَ حَدِيثٗا

Jyā divaśī inkāra karaṇārē āṇi paigambarācī avajñā karaṇārē hī icchā karatīla kī tyānnā jaminīśī sapāṭa (samatala) kēlē gēlē asatē tara phāra barē jhālē asatē āṇi allāhapāsūna tē kāhīhī lapavū śakaṇāra nāhīta
Surah An-Nisa, Verse 42

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَقۡرَبُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَأَنتُمۡ سُكَٰرَىٰ حَتَّىٰ تَعۡلَمُواْ مَا تَقُولُونَ وَلَا جُنُبًا إِلَّا عَابِرِي سَبِيلٍ حَتَّىٰ تَغۡتَسِلُواْۚ وَإِن كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَوۡ عَلَىٰ سَفَرٍ أَوۡ جَآءَ أَحَدٞ مِّنكُم مِّنَ ٱلۡغَآئِطِ أَوۡ لَٰمَسۡتُمُ ٱلنِّسَآءَ فَلَمۡ تَجِدُواْ مَآءٗ فَتَيَمَّمُواْ صَعِيدٗا طَيِّبٗا فَٱمۡسَحُواْ بِوُجُوهِكُمۡ وَأَيۡدِيكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوًّا غَفُورًا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī naśēta cūra asāla tēvhā namājacyā javaḷa jā'ū nakā, jōparyanta āpalē mhaṇaṇē samajū na lāgāla āṇi (sambhōgānantaracyā) apavitra avasthēta, jōparyanta snāna na karūna ghyāla, parantu rastyānē jātānā (namājacyā sthānāvarūna) jāṇē hōta asēla tara gōṣṭa vēgaḷī āṇi jara tumhī ājārī asāla, kinvā pravāsāta asāla kinvā tumacyāpaikī kōṇī śaucāsa jā'ūna ālā asēla kinvā tumhī striyānśī samāgama kēlā asēla āṇi tumhālā pāṇī miḷata nasēla tara sāpha svaccha mātīnē tayam'muma karā āṇi āpalē tōṇḍa āṇi āpalē hāta (mātīnē) maḷūna ghyā. Niḥsanśaya allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi kṣamāśīla āhē
Surah An-Nisa, Verse 43

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يَشۡتَرُونَ ٱلضَّلَٰلَةَ وَيُرِيدُونَ أَن تَضِلُّواْ ٱلسَّبِيلَ

Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē, jyānnā granthācā kāhī bhāga dilā gēlā? Tē mārgabhraṣṭatā kharēdī karatāta āṇi icchitāta kī tumhīhī mārgabhraṣṭa vhāvē
Surah An-Nisa, Verse 44

---

وَٱللَّهُ أَعۡلَمُ بِأَعۡدَآئِكُمۡۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَلِيّٗا وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ نَصِيرٗا

Āṇi allāha tumacyā śatrūnnā cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē āṇi allāha purēsā āhē dōsta hōṇyāsāṭhī āṇi allāha paryāpta āhē madatakartā hōṇyāsāṭhī
Surah An-Nisa, Verse 45

---

مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ يُحَرِّفُونَ ٱلۡكَلِمَ عَن مَّوَاضِعِهِۦ وَيَقُولُونَ سَمِعۡنَا وَعَصَيۡنَا وَٱسۡمَعۡ غَيۡرَ مُسۡمَعٖ وَرَٰعِنَا لَيَّۢا بِأَلۡسِنَتِهِمۡ وَطَعۡنٗا فِي ٱلدِّينِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ قَالُواْ سَمِعۡنَا وَأَطَعۡنَا وَٱسۡمَعۡ وَٱنظُرۡنَا لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَقۡوَمَ وَلَٰكِن لَّعَنَهُمُ ٱللَّهُ بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

Kāhī yahūdī, vāṇī (kalāma) lā ticyā yōgya sthānāpāsūna badalūna ṭākatāta. Āṇi mhaṇatāta kī āmhī aikalē āṇi avajñā kēlī āṇi aika tyācyāvinā kī tulā aikalē na jāvē āṇi āmacī tābēdārī kabūla karā (parantu hē bōlatānā) āpalyā jībhēlā mōḍa dētāta āṇi dīna (dharma) kalaṅkita karatāta āṇi jara hē lōka asē mhaṇālē asatē kī āmhī aikalē āṇi āmhī mān'ya kēlē āṇi tumhī aikā āṇi āmhālā pāhā tara hē tyān̄cyāsāṭhī phāra cāṅgalē jhālē asatē āṇi adhika uttama ṭharalē asatē. Parantu allāhanē tyān̄cyā inkārāmuḷē tyān̄cā dhiḥkkāra kēlā, tēvhā hē phāra kamī īmāna rākhatāta
Surah An-Nisa, Verse 46

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ ءَامِنُواْ بِمَا نَزَّلۡنَا مُصَدِّقٗا لِّمَا مَعَكُم مِّن قَبۡلِ أَن نَّطۡمِسَ وُجُوهٗا فَنَرُدَّهَا عَلَىٰٓ أَدۡبَارِهَآ أَوۡ نَلۡعَنَهُمۡ كَمَا لَعَنَّآ أَصۡحَٰبَ ٱلسَّبۡتِۚ وَكَانَ أَمۡرُ ٱللَّهِ مَفۡعُولًا

Hē granthadhārakānnō! Jē kāhī āmhī avatarita kēlē āhē, jē tumacyājavaḷa asalēlyā (granthā) lā satya asalyācē sāṅgatō, tyāvara yāpūrvī īmāna rākhā kī āmhī cēharē bighaḍavūna ṭākāvēta āṇi tyānnā phiravūna pāṭhīkaḍē karāvē kinvā tyān̄cyāvara dhiḥkkārācā mārā karāvā, jasā āmhī śanivāravālyā lōkānvara kēlā āhē, āṇi allāhacā nirṇaya pūrṇa jhālyāśivāya rāhāta nāhī
Surah An-Nisa, Verse 47

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدِ ٱفۡتَرَىٰٓ إِثۡمًا عَظِيمًا

Niḥsanśaya, allāha āpalyāsaha kōṇālā sahabhāgī kēlē jāṇē māpha karata nāhī āṇi yācyākhērīja jyālā icchila māpha karīla 1 āṇi jō allāhasōbata dusaṟyālā sahabhāgī karīla tara tyānē allāhavara phāra mōṭhē asatya racalē
Surah An-Nisa, Verse 48

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يُزَكُّونَ أَنفُسَهُمۚ بَلِ ٱللَّهُ يُزَكِّي مَن يَشَآءُ وَلَا يُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē jē svatalā phāra śud'dha pavitra asalyācē sāṅgatāta? Kimbahunā allāha jyālā icchitō svaccha, śud'dha, pavitra karatō, āṇi kōṇāvara dhāgyā'itakāhī atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 49

---

ٱنظُرۡ كَيۡفَ يَفۡتَرُونَ عَلَى ٱللَّهِ ٱلۡكَذِبَۖ وَكَفَىٰ بِهِۦٓ إِثۡمٗا مُّبِينًا

Pāhā, hē lōka allāhavara kaśā prakārē khōṭā ārōpa ṭhēvatāta āṇi hē phāra mōṭhā gunhā sābīta hōṇyāsa purēsē āhē
Surah An-Nisa, Verse 50

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ أُوتُواْ نَصِيبٗا مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡجِبۡتِ وَٱلطَّـٰغُوتِ وَيَقُولُونَ لِلَّذِينَ كَفَرُواْ هَـٰٓؤُلَآءِ أَهۡدَىٰ مِنَ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ سَبِيلًا

Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē, jyānnā granthācā kāhī his'sā lābhalā āhē jē mūrtyānvara āṇi mithyā dēvānvara īmāna (śrad'dhā) rākhatāta āṇi inkārī lōkān̄cyā hakkāta mhaṇatāta kī hē lōka īmāna rākhaṇāṟyāmpēkṣā adhika saraḷa āṇi satya-mārgāvara āhēta
Surah An-Nisa, Verse 51

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَعَنَهُمُ ٱللَّهُۖ وَمَن يَلۡعَنِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ نَصِيرًا

Hēca lōka āhēta, jyān̄cā allāhanē dhiḥkkāra kēlā āhē āṇi allāha jyācā dhiḥkkāra karīla tara tumhālā tyācī madata karaṇārā kōṇīhī āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 52

---

أَمۡ لَهُمۡ نَصِيبٞ مِّنَ ٱلۡمُلۡكِ فَإِذٗا لَّا يُؤۡتُونَ ٱلنَّاسَ نَقِيرًا

Kāya tyān̄cyājavaḷa ēkhādyā sāmrājyācā his'sā āhē, asē asēla tara hē kōṇālā tīḷabharasud'dhā dēṇāra nāhīta
Surah An-Nisa, Verse 53

---

أَمۡ يَحۡسُدُونَ ٱلنَّاسَ عَلَىٰ مَآ ءَاتَىٰهُمُ ٱللَّهُ مِن فَضۡلِهِۦۖ فَقَدۡ ءَاتَيۡنَآ ءَالَ إِبۡرَٰهِيمَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَءَاتَيۡنَٰهُم مُّلۡكًا عَظِيمٗا

Hē lōkānśī dvēṣa-matsara rākhatāta, tyābaddala, jē allāhanē āpalyā kr̥pēnē tyānnā pradāna kēlē āhē, tēvhā āmhī ibrāhīmacyā santatīlā grantha āṇi hikamatahī pradāna kēlī āṇi mōṭhē sāmrājyahī pradāna kēlē
Surah An-Nisa, Verse 54

---

فَمِنۡهُم مَّنۡ ءَامَنَ بِهِۦ وَمِنۡهُم مَّن صَدَّ عَنۡهُۚ وَكَفَىٰ بِجَهَنَّمَ سَعِيرًا

Maga tyān̄cyāpaikī kāhīnnī tara granthāvara īmāna rākhalē āṇi kāhī tyāpāsūna thāmbalē tēvhā (aśā lōkānsāṭhī) jahannamacī āga purēśī āhē
Surah An-Nisa, Verse 55

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ بِـَٔايَٰتِنَا سَوۡفَ نُصۡلِيهِمۡ نَارٗا كُلَّمَا نَضِجَتۡ جُلُودُهُم بَدَّلۡنَٰهُمۡ جُلُودًا غَيۡرَهَا لِيَذُوقُواْ ٱلۡعَذَابَۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَزِيزًا حَكِيمٗا

Jyā lōkānnī āmacyā āyatīn̄cā inkāra kēlā, tyānnā āmhī avaśya āgīta ṭākū, jēvhā tyān̄cī kātaḍī śijūna gaḷūna paḍēla, āmhī lagēca ticyā jāgī dusarī kātaḍī badalūna ṭākū yāsāṭhī kī tyānnī azāba (śikṣā-yātanā) cākhataca rāhāvē. Niḥsanśaya allāha jabaradasta hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 56

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ لَّهُمۡ فِيهَآ أَزۡوَٰجٞ مُّطَهَّرَةٞۖ وَنُدۡخِلُهُمۡ ظِلّٗا ظَلِيلًا

Āṇi jyānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē, āmhī lavakaraca tyānnā jannatacyā bāgāmmadhyē dākhala karū, jyān̄cyā khālī naharī (pravāha) vāhata āhēta, jyāta tē nēhamī rāhatīla. Tithē tyān̄cyāsāṭhī pāvitryapūrṇa, śīlavāna patn'yā asatīla āṇi āmhī tyānnā dāṭa sāvalīta (ārāmaśīra jāgī) ṭhēvū
Surah An-Nisa, Verse 57

---

۞إِنَّ ٱللَّهَ يَأۡمُرُكُمۡ أَن تُؤَدُّواْ ٱلۡأَمَٰنَٰتِ إِلَىٰٓ أَهۡلِهَا وَإِذَا حَكَمۡتُم بَيۡنَ ٱلنَّاسِ أَن تَحۡكُمُواْ بِٱلۡعَدۡلِۚ إِنَّ ٱللَّهَ نِعِمَّا يَعِظُكُم بِهِۦٓۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

Sarvaśrēṣṭha allāha tumhālā ādēśa dētō kī anāmata (ṭhēva, dharōhara) tyān̄cyā mālakānnā parata karā, āṇi jēvhā lōkān̄cyā daramyāna phaisalā karāla tara n'yāyapūrvaka phaisalā karā. Niḥsanśaya, tī phāra cāṅgalī gōṣṭa āhē, jyācī śikavaṇa allāha tumhālā dēta āhē āṇi niḥsanśaya allāha sarva kāhī aikaṇārā, pāhaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 58

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ أَطِيعُواْ ٱللَّهَ وَأَطِيعُواْ ٱلرَّسُولَ وَأُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنكُمۡۖ فَإِن تَنَٰزَعۡتُمۡ فِي شَيۡءٖ فَرُدُّوهُ إِلَى ٱللَّهِ وَٱلرَّسُولِ إِن كُنتُمۡ تُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِۚ ذَٰلِكَ خَيۡرٞ وَأَحۡسَنُ تَأۡوِيلًا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāhacyā ādēśācē pālana karā āṇi rasūla (paigambara) sallallāhu alaihi vasallama yān̄cyā ādēśācē pālana karā āṇi āpalyāpaikī śāsaka asalēlyān̄cā ādēśa mānā, maga jara ēkhādyā gōṣṭīta matabhēda karāla tara tō allāha āṇi paigambara sallallāhu alaihi vasallama yān̄cyākaḍē rujū karā, jara tumhī allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhata asāla. Hē sarvānta cāṅgalē āhē āṇi pariṇāmācyā dr̥ṣṭīnēhī phāra uttama āhē
Surah An-Nisa, Verse 59

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ يَزۡعُمُونَ أَنَّهُمۡ ءَامَنُواْ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَ يُرِيدُونَ أَن يَتَحَاكَمُوٓاْ إِلَى ٱلطَّـٰغُوتِ وَقَدۡ أُمِرُوٓاْ أَن يَكۡفُرُواْ بِهِۦۖ وَيُرِيدُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَن يُضِلَّهُمۡ ضَلَٰلَۢا بَعِيدٗا

Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē, jē dāvā karatāta kī, jē kāhī tumacyāvara utaravilē gēlē āhē āṇi jē kāhī tumacyā pūrvī utaravilē gēlē tyāvara tē īmāna rākhatāta, parantu āpasātalē taṇṭē sōḍaviṇyāsāṭhī, allāha'aivajī tē dusaṟyān̄javaḷa jā'ū icchitāta, vāstavika tyānnā ādēśa dilā gēlā āhē kī tyānnī, tyācā (saitānācā) inkāra karāvā. Saitāna tara hē icchitōca kī tyānnā bahakavūna dūra phēkūna dyāvē
Surah An-Nisa, Verse 60

---

وَإِذَا قِيلَ لَهُمۡ تَعَالَوۡاْ إِلَىٰ مَآ أَنزَلَ ٱللَّهُ وَإِلَى ٱلرَّسُولِ رَأَيۡتَ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يَصُدُّونَ عَنكَ صُدُودٗا

Āṇi jēvhā jēvhā tyānnā sāṅgitalē jātē kī allāhanē jō (pavitra grantha) avatarita kēlā āhē, tyācyākaḍē āṇi paigambarākaḍē yā, tēvhā tumhī pāhāla kī hē munāphika (sandhīsādhū) tumacyākaḍūna tōṇḍa phiravūna thāmbatāta
Surah An-Nisa, Verse 61

---

فَكَيۡفَ إِذَآ أَصَٰبَتۡهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ ثُمَّ جَآءُوكَ يَحۡلِفُونَ بِٱللَّهِ إِنۡ أَرَدۡنَآ إِلَّآ إِحۡسَٰنٗا وَتَوۡفِيقًا

Maga kāya kāraṇa āhē kī jēvhā tyān̄cyāvara tyān̄cyā vā'īṭa karmāmmuḷē ēkhādē saṅkaṭa yē'ūna kōsaḷatē tara maga hē tumacyājavaḷa yē'ūna allāhacī śapatha ghētāta, āṇi sāṅgatāta, āmacā irādā tara kēvaḷa bhalā'īcā āṇi cāṅgalē sambandha ghaḍavūna āṇaṇyācāca hōtā
Surah An-Nisa, Verse 62

---

أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ يَعۡلَمُ ٱللَّهُ مَا فِي قُلُوبِهِمۡ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَعِظۡهُمۡ وَقُل لَّهُمۡ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَوۡلَۢا بَلِيغٗا

Hē asē lōka āhēta, jyān̄cyā manātīla rahasyabhēda, allāhalā cāṅgalyā prakārē māhīta āhē. Tumhī tyān̄cyā bōlaṇyākaḍē durlakṣa karā, mātra tyānnā śikavaṇa dēta rāhā, āṇi tyānnā aśī gōṣṭa bōlā jī tyān̄cyā manāvara prabhāva ṭākaṇārī asēla
Surah An-Nisa, Verse 63

---

وَمَآ أَرۡسَلۡنَا مِن رَّسُولٍ إِلَّا لِيُطَاعَ بِإِذۡنِ ٱللَّهِۚ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ إِذ ظَّلَمُوٓاْ أَنفُسَهُمۡ جَآءُوكَ فَٱسۡتَغۡفَرُواْ ٱللَّهَ وَٱسۡتَغۡفَرَ لَهُمُ ٱلرَّسُولُ لَوَجَدُواْ ٱللَّهَ تَوَّابٗا رَّحِيمٗا

Āṇi āmhī pratyēka paigambara kēvaḷa yāsāṭhī pāṭhavilā kī allāhacyā ādēśānvayē, tyācyā ādēśācē pālana kēlē jāvē, āṇi jara hē lōka, jyānnī svataḥcyā prāṇānvara atyācāra kēlā, tumacyājavaḷa ālē asatē āṇi tyānnī allāhajavaḷa taubā (kṣamā-yācanā) kēlī asatī āṇi paigambarānnīhī tyān̄cyāsāṭhī māphī māgitalī asatī tara niḥsanśaya, allāha yā lōkānnā mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āḍhaḷalā asatā
Surah An-Nisa, Verse 64

---

فَلَا وَرَبِّكَ لَا يُؤۡمِنُونَ حَتَّىٰ يُحَكِّمُوكَ فِيمَا شَجَرَ بَيۡنَهُمۡ ثُمَّ لَا يَجِدُواْ فِيٓ أَنفُسِهِمۡ حَرَجٗا مِّمَّا قَضَيۡتَ وَيُسَلِّمُواْ تَسۡلِيمٗا

Tēvhā śapatha āhē tumacyā pālanakartyācī, hē lōka (tōparyanta) īmānadhāraka hō'ū śakata nāhī, jōparyanta sarva āpasātīla matabhēdāta tumhālā n'yāya-nivāḍā karaṇārā svīkārīta nāhī, maga jō phaisalā tumhī karāla, tyāvara manātūna nārājahī nasāvēta āṇi ājñādhārakāpramāṇē tyānnī tō mān'ya karūna ghyāvā
Surah An-Nisa, Verse 65

---

وَلَوۡ أَنَّا كَتَبۡنَا عَلَيۡهِمۡ أَنِ ٱقۡتُلُوٓاْ أَنفُسَكُمۡ أَوِ ٱخۡرُجُواْ مِن دِيَٰرِكُم مَّا فَعَلُوهُ إِلَّا قَلِيلٞ مِّنۡهُمۡۖ وَلَوۡ أَنَّهُمۡ فَعَلُواْ مَا يُوعَظُونَ بِهِۦ لَكَانَ خَيۡرٗا لَّهُمۡ وَأَشَدَّ تَثۡبِيتٗا

Āṇi jara āmhī tyān̄cyāvara hē pharja (anivārya) kēlē asatē kī svataḥcī hatyā karūna ghyā, kinvā āpalyā gharātūna nighūna jā, tara tyān̄cyāpaikī phāra thōḍyāca lōkānnī tyācē pālana kēlē asatē. Āṇi jara hē tēca karatīla jyācī tyānnā śikavaṇa dilī jātē tara niścitaca tyān̄cyāsāṭhī phāra cāṅgalē jhālē asatē āṇi khūpa majabūtīcē ṭharalē asatē
Surah An-Nisa, Verse 66

---

وَإِذٗا لَّأٓتَيۡنَٰهُم مِّن لَّدُنَّآ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Āṇi maga tara āmhī tyānnā āpalyā javaḷūna phāra mōṭhā mōbadalā pradāna kēlā asatā
Surah An-Nisa, Verse 67

---

وَلَهَدَيۡنَٰهُمۡ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

Āṇi niḥsanśaya tyānnā satya va saraḷa mārga pradāna kēlā asatā
Surah An-Nisa, Verse 68

---

وَمَن يُطِعِ ٱللَّهَ وَٱلرَّسُولَ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلَّذِينَ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِم مِّنَ ٱلنَّبِيِّـۧنَ وَٱلصِّدِّيقِينَ وَٱلشُّهَدَآءِ وَٱلصَّـٰلِحِينَۚ وَحَسُنَ أُوْلَـٰٓئِكَ رَفِيقٗا

Āṇi jō kōṇī allāha āṇi rasūla (sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cyā ādēśācē pālana karīla tara tō tyā lōkānsōbata rāhīla, jyān̄cyāvara allāhanē āpalā ināma pharmāvilā āhē, jasē nabī (paigambara), siddīka (satyavacanī) āṇi śahīda va nēka sadācārī lōka. Hē phāra cāṅgalē sōbatī āhēta
Surah An-Nisa, Verse 69

---

ذَٰلِكَ ٱلۡفَضۡلُ مِنَ ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ عَلِيمٗا

Hī sarvaśrēṣṭha allāhatarphē phāra mōṭhī kr̥pā āhē āṇi allāha paryāpta āhē jñāna rākhaṇārā
Surah An-Nisa, Verse 70

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ خُذُواْ حِذۡرَكُمۡ فَٱنفِرُواْ ثُبَاتٍ أَوِ ٱنفِرُواْ جَمِيعٗا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Āpalyā bacāvācī sāmagrī sōbata ghyā, maga samūhā-samūhānē kinvā sarva ēkatra miḷūna kūca karā
Surah An-Nisa, Verse 71

---

وَإِنَّ مِنكُمۡ لَمَن لَّيُبَطِّئَنَّ فَإِنۡ أَصَٰبَتۡكُم مُّصِيبَةٞ قَالَ قَدۡ أَنۡعَمَ ٱللَّهُ عَلَيَّ إِذۡ لَمۡ أَكُن مَّعَهُمۡ شَهِيدٗا

Āṇi niḥsanśaya tumacyāpaikī kāhī asēhī āhēta jē saṅkōca karatāta, maga jara tumhālā ēkhādē nukasāna pōhōcatē, tēvhā mhaṇatāta kī allāhanē mājhyāvara mōṭhī kr̥pā kēlī mī tyān̄cyāsaha hajara navhatō
Surah An-Nisa, Verse 72

---

وَلَئِنۡ أَصَٰبَكُمۡ فَضۡلٞ مِّنَ ٱللَّهِ لَيَقُولَنَّ كَأَن لَّمۡ تَكُنۢ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُۥ مَوَدَّةٞ يَٰلَيۡتَنِي كُنتُ مَعَهُمۡ فَأَفُوزَ فَوۡزًا عَظِيمٗا

Āṇi jara tumhālā allāhacī ēkhādī kr̥pā lābhalī tara asē bōlū lāgatīla kī jaṇū tumacyā va tyān̄cyā daramyāna kāhī nātēca navhatē, mhaṇatīla kī, arērē! Mī tyān̄cyāsōbata asatō tara mōṭhī saphalatā prāpta kēlī asatī
Surah An-Nisa, Verse 73

---

۞فَلۡيُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ ٱلَّذِينَ يَشۡرُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا بِٱلۡأٓخِرَةِۚ وَمَن يُقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَيُقۡتَلۡ أَوۡ يَغۡلِبۡ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Tathāpi jyā lōkānnī yā jagācē jīvana, maraṇōttara jīvanā (ākhirata) cyā mōbadalyāta vikūna ṭākalē āhē, tyānnī allāhacyā mārgāta laḍhalē pāhijē āṇi jō allāhacyā mārgāta laḍhatā laḍhatā śahīda hō'īla kinvā vijayī hō'īla tara khātrīnē āmhī tyālā phāra cāṅgalā mōbadalā pradāna karū
Surah An-Nisa, Verse 74

---

وَمَا لَكُمۡ لَا تُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ ٱلَّذِينَ يَقُولُونَ رَبَّنَآ أَخۡرِجۡنَا مِنۡ هَٰذِهِ ٱلۡقَرۡيَةِ ٱلظَّالِمِ أَهۡلُهَا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ وَلِيّٗا وَٱجۡعَل لَّنَا مِن لَّدُنكَ نَصِيرًا

Barē kāya kāraṇa āhē kī tumhī allāhacyā mārgāta āṇi tyā durbala puruṣa striyā āṇi lahāna lahāna bālakān̄cyā suṭakēkaritā na laḍhāvē? Jē aśā prakārē du'ā (prārthanā) karīta āhēta kī hē āmacyā pālanahāra! Yā atyācārī lōkān̄cyā vastītūna āmhālā bāhēra kāḍha'āṇi āmacyāsāṭhī svataḥ āpalyātarphē ēkhādā himāyatī (samarthaka niścita kara, āṇi āmacyāsāṭhī viśēṣarityā āpalyātarphē madata karaṇārā pāṭhava)
Surah An-Nisa, Verse 75

---

ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۖ وَٱلَّذِينَ كَفَرُواْ يُقَٰتِلُونَ فِي سَبِيلِ ٱلطَّـٰغُوتِ فَقَٰتِلُوٓاْ أَوۡلِيَآءَ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّ كَيۡدَ ٱلشَّيۡطَٰنِ كَانَ ضَعِيفًا

Jyā lōkānnī īmāna rākhalē āhē, tē tara allāhacyā mārgāta jihāda karatāta āṇi jyā lōkānnī kupra (inkāra) kēlā āhē tē tara tāgūta (saitāna) cyā mārgāta laḍhatāta. Tēvhā tumhī saitānācyā mitrānśī yud'dha karā. Niḥsanśaya saitānācē (ḍāvapēca) atiśaya kamakuvata āhēta
Surah An-Nisa, Verse 76

---

أَلَمۡ تَرَ إِلَى ٱلَّذِينَ قِيلَ لَهُمۡ كُفُّوٓاْ أَيۡدِيَكُمۡ وَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَ وَءَاتُواْ ٱلزَّكَوٰةَ فَلَمَّا كُتِبَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقِتَالُ إِذَا فَرِيقٞ مِّنۡهُمۡ يَخۡشَوۡنَ ٱلنَّاسَ كَخَشۡيَةِ ٱللَّهِ أَوۡ أَشَدَّ خَشۡيَةٗۚ وَقَالُواْ رَبَّنَا لِمَ كَتَبۡتَ عَلَيۡنَا ٱلۡقِتَالَ لَوۡلَآ أَخَّرۡتَنَآ إِلَىٰٓ أَجَلٖ قَرِيبٖۗ قُلۡ مَتَٰعُ ٱلدُّنۡيَا قَلِيلٞ وَٱلۡأٓخِرَةُ خَيۡرٞ لِّمَنِ ٱتَّقَىٰ وَلَا تُظۡلَمُونَ فَتِيلًا

Kāya tumhī tyānnā nāhī pāhilē, jyānnā ādēśa dilā gēlā kī āpalyā hātānnā rōkhūna ṭhēvā āṇi namāja niyamita paḍhata rāhā āṇi jakāta adā karīta rāhā, maga jēvhā tyānnā jihāda (dharmayud'dhā) cā ādēśa dilā gēlā tēvhā tyāca vēḷī tyān̄cyātalā ēka samūha, lōkāmpāsūna asā bhayabhīta hōtā, jaṇū allāhacē bhaya asāvē, kimbahunā yāpēkṣā adhika āṇi mhaṇū lāgalē, hē āmacyā pālanakartyā! Tū āmacyāvara jihāda anivārya kā kēlē? Āṇakhī thōḍē jīvana āmhālā kā vyatīta karū dilē nāhī? Tumhī tyānnā sāṅgā kī yā jagācā lābha tara phāra thōḍāsā āhē āṇi allāhacē bhaya rākhaṇāṟyāṅkaritā ākhirata kitītarī uttama āhē, āṇi tumacyāvara ēkā dhāgyā'itakāhī atyācāra kēlā jāṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 77

---

أَيۡنَمَا تَكُونُواْ يُدۡرِككُّمُ ٱلۡمَوۡتُ وَلَوۡ كُنتُمۡ فِي بُرُوجٖ مُّشَيَّدَةٖۗ وَإِن تُصِبۡهُمۡ حَسَنَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ وَإِن تُصِبۡهُمۡ سَيِّئَةٞ يَقُولُواْ هَٰذِهِۦ مِنۡ عِندِكَۚ قُلۡ كُلّٞ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِۖ فَمَالِ هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلۡقَوۡمِ لَا يَكَادُونَ يَفۡقَهُونَ حَدِيثٗا

Tumhī kōṭhēhī asā, mr̥tyu kōṇatyāhī sthitīta tumhālā yē'ūna dharīla, maga tumhī majabūta aśā killyāmadhyē asāla tarīhī. Āṇi jara yānnā ēkhādī bhalā'ī prāpta hōtē, tēvhā mhaṇatāta, kī hī sarvaśrēṣṭha allāhatarphē āhē, āṇi jara ēkhādī asaphalatā padarī paḍatē tēvhā mhaṇū lāgatāta, hē tumacyāmuḷē jhālē. Tyānnā sāṅgā, hē sarva kāhī allāhatarphē āhē. Yānnā jhālē tarī kāya kī ēkhādī gōṣṭa nīṭa samajūnahī ghēta nāhī
Surah An-Nisa, Verse 78

---

مَّآ أَصَابَكَ مِنۡ حَسَنَةٖ فَمِنَ ٱللَّهِۖ وَمَآ أَصَابَكَ مِن سَيِّئَةٖ فَمِن نَّفۡسِكَۚ وَأَرۡسَلۡنَٰكَ لِلنَّاسِ رَسُولٗاۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدٗا

Tumhālā jī kāhī bhalā'ī lābhatē, tī allāhatarphē āhē āṇi jī kāhī hāni pōhacatē tī svataḥ tumacyākaḍūna āhē. Āmhī (hē paigambara!) Tumhālā samasta mānavajātīkaritā rasūla banavūna pāṭhavilē āhē āṇi allāha yā gōṣṭīcī sākṣa dēṇyāsa purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 79

---

مَّن يُطِعِ ٱلرَّسُولَ فَقَدۡ أَطَاعَ ٱللَّهَۖ وَمَن تَوَلَّىٰ فَمَآ أَرۡسَلۡنَٰكَ عَلَيۡهِمۡ حَفِيظٗا

Jō kōṇī yā paigambara (sallallāhu alaihi vasallama) cē ājñāpālana karīla, tyānē allāhacē ājñāpālana kēlē āṇi jō tōṇḍa phiravīla tara āmhī tumhālā tyān̄cyāvara dēkharēkha ṭhēvaṇārā banavūna pāṭhavilē nāhī
Surah An-Nisa, Verse 80

---

وَيَقُولُونَ طَاعَةٞ فَإِذَا بَرَزُواْ مِنۡ عِندِكَ بَيَّتَ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ غَيۡرَ ٱلَّذِي تَقُولُۖ وَٱللَّهُ يَكۡتُبُ مَا يُبَيِّتُونَۖ فَأَعۡرِضۡ عَنۡهُمۡ وَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

Āṇi hē mhaṇatāta kī āmhī ājñāpālana karatō parantu jēvhā tumacyā javaḷūna uṭhūna bāhēra paḍatāta, tēvhā tyān̄cyātalā ēka gaṭa, jī gōṣṭa tumhī kinvā tyānē sāṅgitalī āhē tyāvirūd'dha rātrī sallāmasalata karatāta. Tyān̄cā rātrīn̄cā vārtālāpa allāha lihūna ghēta āhē. Tumhī tyān̄cyā bōlaṇyākaḍē durlakṣa karā āṇi sarvaśrēṣṭha allāhavara bharōsā ṭhēvā. Kāma banaviṇyāsāṭhī allāha purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 81

---

أَفَلَا يَتَدَبَّرُونَ ٱلۡقُرۡءَانَۚ وَلَوۡ كَانَ مِنۡ عِندِ غَيۡرِ ٱللَّهِ لَوَجَدُواْ فِيهِ ٱخۡتِلَٰفٗا كَثِيرٗا

Kāya hē lōka kura'ānavara vicāra-cintana karīta nāhī? Jara hā grantha allāhaśivāya dusaṟyā kōṇātarphē asatā tara khātrīnē yāta anēka matabhēda āḍhaḷalē asatē
Surah An-Nisa, Verse 82

---

وَإِذَا جَآءَهُمۡ أَمۡرٞ مِّنَ ٱلۡأَمۡنِ أَوِ ٱلۡخَوۡفِ أَذَاعُواْ بِهِۦۖ وَلَوۡ رَدُّوهُ إِلَى ٱلرَّسُولِ وَإِلَىٰٓ أُوْلِي ٱلۡأَمۡرِ مِنۡهُمۡ لَعَلِمَهُ ٱلَّذِينَ يَسۡتَنۢبِطُونَهُۥ مِنۡهُمۡۗ وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكُمۡ وَرَحۡمَتُهُۥ لَٱتَّبَعۡتُمُ ٱلشَّيۡطَٰنَ إِلَّا قَلِيلٗا

Āṇi jēvhā tyānnā ēkhādī khabara śāntī yā bhītīcī pōhōcatē, tē lagēca ticā pracāra karāyalā suruvāta karatāta. Jara yānnī tī khabara paigambara (sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cyāparyanta pōhacavilī asatī kinvā āpalyātalyā jabābadāra lōkān̄cyā kānāvara ṭākalī asatī tara ticī jāca-paḍatāḷa karaṇāṟyānnī ticī kharī hakīkata māhitī karūna ghētalī asatī. Āṇi jara allāhacī kr̥pā āṇi tyācī dayādr̥ṣṭī tumacyāvara rāhilī nasatī tara kāhī lōkānnā sōḍūna tumhī sarva saitānācyā māgē cālaṇārē banalē asatē
Surah An-Nisa, Verse 83

---

فَقَٰتِلۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ لَا تُكَلَّفُ إِلَّا نَفۡسَكَۚ وَحَرِّضِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَكُفَّ بَأۡسَ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْۚ وَٱللَّهُ أَشَدُّ بَأۡسٗا وَأَشَدُّ تَنكِيلٗا

Tēvhā tumhī allāhacyā mārgāta jihāda karīta rāhā. Tumhālā phakta tumacyāsāṭhīca ādēśa dilā jāta āhē. Īmānadhārakānnā ākarṣita karīta rāhā. Phāra śakya āhē kī, allāha inkārī lōkān̄cā hallā rōkhēla āṇi allāha mōṭhā śaktiśālī āhē āṇi śikṣā dēṇyātahī phāra kaṭhōra āhē
Surah An-Nisa, Verse 84

---

مَّن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةً حَسَنَةٗ يَكُن لَّهُۥ نَصِيبٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن يَشۡفَعۡ شَفَٰعَةٗ سَيِّئَةٗ يَكُن لَّهُۥ كِفۡلٞ مِّنۡهَاۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٖ مُّقِيتٗا

Jō manuṣya ēkhādē puṇya-kārya āṇi satkarma karaṇyācī śiphārasa karēla tara tyālāhī tyācā kāhī his'sā miḷēla āṇi jō durācāra va duṣkarma karaṇyācī śiphārasa karēla, tyācyāsāṭhīhī tyāta ēka his'sā āhē, āṇi allāha pratyēka gōṣṭīcē sāmarthya rākhatō
Surah An-Nisa, Verse 85

---

وَإِذَا حُيِّيتُم بِتَحِيَّةٖ فَحَيُّواْ بِأَحۡسَنَ مِنۡهَآ أَوۡ رُدُّوهَآۗ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَلَىٰ كُلِّ شَيۡءٍ حَسِيبًا

Āṇi jēvhā tumhālā salāma kēlā jā'īla tara tumhī tyāpēkṣā cāṅgalē pratyuttara dyā kinvā tēca śabda paratūna bōlā. Niḥsanśaya, allāha pratyēka gōṣṭīcā hiśōba ghēṇāra āhē
Surah An-Nisa, Verse 86

---

ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ لَيَجۡمَعَنَّكُمۡ إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا رَيۡبَ فِيهِۗ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ حَدِيثٗا

Allāha tō āhē, jyācyāśivāya dusarā kōṇī (saccā) upāsya nāhī. Tō tumhā sarvānnā niścitaca kayāmatacyā divaśī ēkatra karīla, jyācyā yēṇyābābata kāhīca śaṅkā nāhī. Allāhapēkṣā jāsta satya vacana āṇakhī kōṇācē asū śakēla
Surah An-Nisa, Verse 87

---

۞فَمَا لَكُمۡ فِي ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِئَتَيۡنِ وَٱللَّهُ أَرۡكَسَهُم بِمَا كَسَبُوٓاْۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَهۡدُواْ مَنۡ أَضَلَّ ٱللَّهُۖ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

Tumhālā jhālē tarī kāya kī munāphikāṁ (varakaraṇī musalamānāṁ) bābata dōna gaṭānta vibhāgalē jāta āhāta. Tyānnā tara tyān̄cyā karatūtīmmuḷē allāhanē tōṇḍaghaśī pāḍalē āhē. Ātā kāya tumhī hē icchitā kī tyālā mārga dākhavāvā jyālā allāhanē mārgabhraṣṭa kēlē āhē? Tēvhā jyālā allāha mārgabhraṣṭa karīla, tyācyāsāṭhī tumhālā kadhīhī, kōṇatāhī mārga disūna yēṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 88

---

وَدُّواْ لَوۡ تَكۡفُرُونَ كَمَا كَفَرُواْ فَتَكُونُونَ سَوَآءٗۖ فَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ أَوۡلِيَآءَ حَتَّىٰ يُهَاجِرُواْ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِۚ فَإِن تَوَلَّوۡاْ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ وَجَدتُّمُوهُمۡۖ وَلَا تَتَّخِذُواْ مِنۡهُمۡ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرًا

Yānnā tara manāpāsūna vāṭatē kī, jasē tē kāphira āhēta tasē tumhīhī tyān̄cyāsārakhē īmānācā inkāra karū lāgāvē āṇi tumhī sarva ēkasamāna vhāvē, yāstava tyān̄cyāpaikī kōṇālā āpalā kharākhurā mitra banavū nakā, jōparyanta tē allāhacyā mārgāta hijarata (dēśa-tyāga) karīta nāhīta. Maga jara (yāpāsūna) tōṇḍa phiravatīla tara tyānnā dharā āṇi ṭhāra karā, jithēdēkhīla āḍhaḷatīla. Khabaradāra! Tyān̄cyāpaikī kōṇālāhī āpalā mitra āṇi sahāyyaka samajūna ghē'ū nakā
Surah An-Nisa, Verse 89

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ يَصِلُونَ إِلَىٰ قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٌ أَوۡ جَآءُوكُمۡ حَصِرَتۡ صُدُورُهُمۡ أَن يُقَٰتِلُوكُمۡ أَوۡ يُقَٰتِلُواْ قَوۡمَهُمۡۚ وَلَوۡ شَآءَ ٱللَّهُ لَسَلَّطَهُمۡ عَلَيۡكُمۡ فَلَقَٰتَلُوكُمۡۚ فَإِنِ ٱعۡتَزَلُوكُمۡ فَلَمۡ يُقَٰتِلُوكُمۡ وَأَلۡقَوۡاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ فَمَا جَعَلَ ٱللَّهُ لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سَبِيلٗا

Parantu jē tyā lōkānśī nātē rākhatāta, jyān̄cyā āṇi tumacyā daramyāna samajhōtā jhālēlā asēla kinvā tē lōka jē tumacyā javaḷa yētāta, jyān̄cī manē saṅkucita jhālī āhēta kī tumacyāśī laḍhāvē kī āpalyā lōkānśī laḍhāvē. Allāhanē icchilē asatē tara yānnā tumacyāvara varcasva pradāna kēlē asatē āṇi tē avaśya tumacyāśī laḍhalē asatē. Tēvhā jara asē lōka tumacyāpāsūna dūra rāhatīla āṇi laḍhā'ī na karatīla āṇi tumacyākaḍē sandhī-samajhōtyācā prastāva māṇḍatīla tara (aśā sthitīta) allāhanē tumacyāsāṭhī, tyān̄cyāvirūd'dha laḍhā'īcā kōṇatāhī mārga ṭhēvalā nāhī
Surah An-Nisa, Verse 90

---

سَتَجِدُونَ ءَاخَرِينَ يُرِيدُونَ أَن يَأۡمَنُوكُمۡ وَيَأۡمَنُواْ قَوۡمَهُمۡ كُلَّ مَا رُدُّوٓاْ إِلَى ٱلۡفِتۡنَةِ أُرۡكِسُواْ فِيهَاۚ فَإِن لَّمۡ يَعۡتَزِلُوكُمۡ وَيُلۡقُوٓاْ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَمَ وَيَكُفُّوٓاْ أَيۡدِيَهُمۡ فَخُذُوهُمۡ وَٱقۡتُلُوهُمۡ حَيۡثُ ثَقِفۡتُمُوهُمۡۚ وَأُوْلَـٰٓئِكُمۡ جَعَلۡنَا لَكُمۡ عَلَيۡهِمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

Tumhālā dusarē kāhī asēhī lōka āḍhaḷatīla, jē tumacyāpāsūna āṇi āpalyā jamātīcyā lōkāmpāsūna surakṣita rāhū icchitāta, parantu jēvhā upadravākaḍē tyānnā vaḷavilē jātē tara tyāta tōṇḍaghaśī paḍatāta. Jara tē tumacyāpāsūna haṭalē nāhīta āṇi tumacyāśī samajhōtā na karatīla āṇi āpalē hāta na rōkhatīla tara tē jithē sāpaḍatīla tithē tyānnā dharā āṇi ṭhāra karā. Hēca tē lōka āhēta, jyān̄cyābābata āmhī tumhālā khulē pramāṇa dilē āhē
Surah An-Nisa, Verse 91

---

وَمَا كَانَ لِمُؤۡمِنٍ أَن يَقۡتُلَ مُؤۡمِنًا إِلَّا خَطَـٔٗاۚ وَمَن قَتَلَ مُؤۡمِنًا خَطَـٔٗا فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖ وَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦٓ إِلَّآ أَن يَصَّدَّقُواْۚ فَإِن كَانَ مِن قَوۡمٍ عَدُوّٖ لَّكُمۡ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ وَإِن كَانَ مِن قَوۡمِۭ بَيۡنَكُمۡ وَبَيۡنَهُم مِّيثَٰقٞ فَدِيَةٞ مُّسَلَّمَةٌ إِلَىٰٓ أَهۡلِهِۦ وَتَحۡرِيرُ رَقَبَةٖ مُّؤۡمِنَةٖۖ فَمَن لَّمۡ يَجِدۡ فَصِيَامُ شَهۡرَيۡنِ مُتَتَابِعَيۡنِ تَوۡبَةٗ مِّنَ ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Kōṇatyāhī īmānadhārakākaritā hē ucita nāhī kī tyānē ēkhādyā īmānadhārakācī hatyā karāvī. Parantu ajāṇatēpaṇī tasē jhālyāsa gōṣṭa vēgaḷī. Āṇi jō manuṣya ēkhādyā īmānadhārakācī cukīnē hatyā karīla tara tyābaddala tyālā ēka īmānadhāraka gulāma (kinvā dāsī) mukta karaṇē āṇi māralyā gēlēlyā vyaktīcyā nātēvā'īkānnā raktācī kimmata dēṇē āvaśyaka āhē. Parantu tyānē māpha kēlē tara gōṣṭa vēgaḷī. Āṇi jyācī hatyā kēlī gēlī tō manuṣya jara tumacyā śatrū jamātīcā, paṇa muslima asēla tara ēka muslima gulāma mukta karaṇē āvaśyaka āhē āṇi jara ṭhāra kēlī gēlēlī vyaktī tyā jamātīcī āhē jyācyā āṇi tumacyā (īmānadhārakān̄cyā) daramyāna samajhōtā āhē tara raktācī kimmata tyācyā nātēvā'īkānnā dyāvī lāgēla, tasēca ēka īmānadhāraka (muslima) gulāmahī mukta karāvā lāgēla āṇi jyālā tasā na āḍhaḷēla, tyālā dōna mahinē satata rōjē ṭhāvāvē lāgatīla allāhakaḍūna māpha karūna ghēṇyāsāṭhī āṇi allāha jāṇaṇārā va hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 92

---

وَمَن يَقۡتُلۡ مُؤۡمِنٗا مُّتَعَمِّدٗا فَجَزَآؤُهُۥ جَهَنَّمُ خَٰلِدٗا فِيهَا وَغَضِبَ ٱللَّهُ عَلَيۡهِ وَلَعَنَهُۥ وَأَعَدَّ لَهُۥ عَذَابًا عَظِيمٗا

Āṇi jō kōṇī ēkhādyā īmānadhārakālā jāṇūnabujūna ṭhāra karīla, tara tyācī śikṣā jahannama āhē, jyāta tō nēhamīkaritā rāhīla, tyācyāvara allāhacā prakōpa āhē. Allāhanē tyācā dhiḥkkāra kēlā āhē āṇi tyācyāsāṭhī phāra mōṭhī sajā-yātanā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah An-Nisa, Verse 93

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ إِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ فَتَبَيَّنُواْ وَلَا تَقُولُواْ لِمَنۡ أَلۡقَىٰٓ إِلَيۡكُمُ ٱلسَّلَٰمَ لَسۡتَ مُؤۡمِنٗا تَبۡتَغُونَ عَرَضَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ مَغَانِمُ كَثِيرَةٞۚ كَذَٰلِكَ كُنتُم مِّن قَبۡلُ فَمَنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمۡ فَتَبَيَّنُوٓاْۚ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Jēvhā tumhī allāhacyā mārgāta nighāla, tēvhā nīṭa jāca-paḍatāḷa karūna ghēta jā āṇi jō tumhālā salāma karūna bōlēla tyālā tumhī asēhī mhaṇū nakā kī tū īmānadhāraka nāhīsa. Tumhī aihika jīvanācyā sukha-sādhanān̄cyā śōdhāta āhāta, tēvhā allāhajavaḷa vipula sukha-sādhanē āhēta. Pūrvī tumhīsud'dhā asēca hōtē, maga allāhanē tumacyāvara anugraha (upakāra) kēlā. Yāstava tumhī nīṭa chāna-bina (caukaśī) karūna ghēta jā. Niḥsanśaya allāha tumacyā karmānnā cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah An-Nisa, Verse 94

---

لَّا يَسۡتَوِي ٱلۡقَٰعِدُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ غَيۡرُ أُوْلِي ٱلضَّرَرِ وَٱلۡمُجَٰهِدُونَ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡۚ فَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ بِأَمۡوَٰلِهِمۡ وَأَنفُسِهِمۡ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ دَرَجَةٗۚ وَكُلّٗا وَعَدَ ٱللَّهُ ٱلۡحُسۡنَىٰۚ وَفَضَّلَ ٱللَّهُ ٱلۡمُجَٰهِدِينَ عَلَى ٱلۡقَٰعِدِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Jē īmānadhāraka akāraṇa svastha basūna rāhatīla āṇi jē allāhacyā mārgāta āpalyā prāṇānē va dhanānē jihāda karata asatīla tara dōghē samāna ṭharaṇāra nāhīta. Allāhanē tyānnā, jē āpalē prāṇa āṇi dhana lāvūna jihāda karatāta, svastha basūna rāhaṇāṟyānvara darjācyā dr̥ṣṭīnē śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē. Āṇi tasē pāhatā nēka mōbadalyācā vāyadā tara pratyēkālā dilā āhē. Tathāpi allāhanē jihāda karaṇāṟyānnā, svastha basūna rāhaṇāṟyānvara mahāna mōbadalyācī śrēṣṭhatā pradāna kēlī āhē
Surah An-Nisa, Verse 95

---

دَرَجَٰتٖ مِّنۡهُ وَمَغۡفِرَةٗ وَرَحۡمَةٗۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمًا

Āpalyātarphē darjācīhī, māphīcīhī āṇi dayā-kr̥pēcīhī, āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 96

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ تَوَفَّىٰهُمُ ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ظَالِمِيٓ أَنفُسِهِمۡ قَالُواْ فِيمَ كُنتُمۡۖ قَالُواْ كُنَّا مُسۡتَضۡعَفِينَ فِي ٱلۡأَرۡضِۚ قَالُوٓاْ أَلَمۡ تَكُنۡ أَرۡضُ ٱللَّهِ وَٰسِعَةٗ فَتُهَاجِرُواْ فِيهَاۚ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

Jē lōka svataḥvara atyācāra karatāta, jēvhā phariśtē tyān̄cē prāṇa tābyāta ghētāta tēvhā mhaṇatāta kī tumhī kōṇatyā avasthēta hōtē? Tē mhaṇatāta, āmhī dharatīvara kamajōra hōtō. Tēvhā phariśtē vicāratāta, kāya allāhacī jamīna viśāla, vyāpaka navhatī kī tumhī ticyāta sthalāntara kēlē asatē. Aśāca lōkān̄cē ṭhikāṇa jahannama āhē āṇi tē mōṭhē vā'īṭa ṭhikāṇa āhē
Surah An-Nisa, Verse 97

---

إِلَّا ٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلرِّجَالِ وَٱلنِّسَآءِ وَٱلۡوِلۡدَٰنِ لَا يَسۡتَطِيعُونَ حِيلَةٗ وَلَا يَهۡتَدُونَ سَبِيلٗا

Parantu jē puruṣa, jyā striyā āṇi lahāna mulē lācāra-vivaśa āhēta, jē kasalīhī upāyayōjanā karū śakata nāhīta āṇi nā mārga jāṇatāta
Surah An-Nisa, Verse 98

---

فَأُوْلَـٰٓئِكَ عَسَى ٱللَّهُ أَن يَعۡفُوَ عَنۡهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَفُوًّا غَفُورٗا

Tēvhā phāra śakya āhē kī allāha tyānnā māpha karīla āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā, kṣamāśīla āhē
Surah An-Nisa, Verse 99

---

۞وَمَن يُهَاجِرۡ فِي سَبِيلِ ٱللَّهِ يَجِدۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ مُرَٰغَمٗا كَثِيرٗا وَسَعَةٗۚ وَمَن يَخۡرُجۡ مِنۢ بَيۡتِهِۦ مُهَاجِرًا إِلَى ٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ ثُمَّ يُدۡرِكۡهُ ٱلۡمَوۡتُ فَقَدۡ وَقَعَ أَجۡرُهُۥ عَلَى ٱللَّهِۗ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Āṇi jō kōṇī allāhacyā mārgāta hijarata (dēśa-tyāga) karīla, tara tyālā dharatīvara nivāsākaritā khūpa vistr̥ta jāgā miḷēla āṇi khūpa samr̥d'dhīhī. Āṇi jō āpalyā gharāpāsūna allāha āṇi tyācyā paigambarākaḍē hijarata karīla, maga tyālā mr̥tyunē yē'ūna gāṭhāvē, tarīdēkhīla tyācā mōbadalā allāhajavaḷa niścita āhē āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayāvāna āhē
Surah An-Nisa, Verse 100

---

وَإِذَا ضَرَبۡتُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَلَيۡسَ عَلَيۡكُمۡ جُنَاحٌ أَن تَقۡصُرُواْ مِنَ ٱلصَّلَوٰةِ إِنۡ خِفۡتُمۡ أَن يَفۡتِنَكُمُ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْۚ إِنَّ ٱلۡكَٰفِرِينَ كَانُواْ لَكُمۡ عَدُوّٗا مُّبِينٗا

Āṇi jēvhā jaminīvara pravāsa karīta asāla tēvhā namāja kasra karaṇyāta (cāra raka'atacī namāja dōna raka'ata paḍhaṇyāta) tumacyāvara kāhī gunhā nāhī, jara tumhālā hē bhaya asēla kī kāphira (śrad'dhāhīna) tumhālā trāsa dētīla. Niḥsanśaya kāphira lōka tumacē khulē vairī āhēta
Surah An-Nisa, Verse 101

---

وَإِذَا كُنتَ فِيهِمۡ فَأَقَمۡتَ لَهُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَلۡتَقُمۡ طَآئِفَةٞ مِّنۡهُم مَّعَكَ وَلۡيَأۡخُذُوٓاْ أَسۡلِحَتَهُمۡۖ فَإِذَا سَجَدُواْ فَلۡيَكُونُواْ مِن وَرَآئِكُمۡ وَلۡتَأۡتِ طَآئِفَةٌ أُخۡرَىٰ لَمۡ يُصَلُّواْ فَلۡيُصَلُّواْ مَعَكَ وَلۡيَأۡخُذُواْ حِذۡرَهُمۡ وَأَسۡلِحَتَهُمۡۗ وَدَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ لَوۡ تَغۡفُلُونَ عَنۡ أَسۡلِحَتِكُمۡ وَأَمۡتِعَتِكُمۡ فَيَمِيلُونَ عَلَيۡكُم مَّيۡلَةٗ وَٰحِدَةٗۚ وَلَا جُنَاحَ عَلَيۡكُمۡ إِن كَانَ بِكُمۡ أَذٗى مِّن مَّطَرٍ أَوۡ كُنتُم مَّرۡضَىٰٓ أَن تَضَعُوٓاْ أَسۡلِحَتَكُمۡۖ وَخُذُواْ حِذۡرَكُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ أَعَدَّ لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

Āṇi jēvhā tumhī tyān̄cyā daramyāna asāla āṇi tyān̄cyāsāṭhī namāja kāyama karāla, tēvhā tyān̄cyātalā ēka gaṭa tumacyāsōbata śastrāniśī sajja ubhā rāhilā pāhijē, maga jēvhā hē sajadā karūna ghētīla, tēvhā yānnī tēthūna haṭāvē, va tumacyā pāṭhīmāgē yāvē āṇi maga dusarā gaṭa, jyānē adyāpa namāja adā kēlī nāhī tyānē (puḍhē) yāvē āṇi tumacyāsōbata namāja adā karāvī āṇi āpalā bacāva āṇi āpalī hatyārē sōbata bāḷagāvita. Kāphira tara icchitāta kī tumhī kasēhī karūna āpalyā hatyārāmpāsūna va āpalyā sāmugrīpāsūna gāphīla vhāvē tara maga tyānnī acāānaka tumacyāvara hallā karāvā, mātra jēvhā tumhālā kāhī trāsa-yātanā asēla kinvā jōradāra pā'ūsa athavā ājārapaṇāmuḷē āpalī hatyārē utaravūna ṭhēvāla tara aśā vēḷī tumacyāvara kāhī gunhā nāhī. Āṇi āpalyā bacāvācī sāmugrī sōbata rākhata jā. Niḥsanśaya allāhanē inkāra karaṇāṟyānsāṭhī apamānadāyaka śikṣā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah An-Nisa, Verse 102

---

فَإِذَا قَضَيۡتُمُ ٱلصَّلَوٰةَ فَٱذۡكُرُواْ ٱللَّهَ قِيَٰمٗا وَقُعُودٗا وَعَلَىٰ جُنُوبِكُمۡۚ فَإِذَا ٱطۡمَأۡنَنتُمۡ فَأَقِيمُواْ ٱلصَّلَوٰةَۚ إِنَّ ٱلصَّلَوٰةَ كَانَتۡ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ كِتَٰبٗا مَّوۡقُوتٗا

Maga jēvhā tumhī namāja paḍhūna ghyāla jēvhā uṭhatā basatā āṇi pahuḍalēlyā sthitīta allāhacē smaraṇa karīta rāhā āṇi śāntīpūrṇa sthitī asēla tara namāja kāyama karā. Niḥsanśaya, namāja īmānadhārakānvara niścita āṇi nirdhārīta vēḷēvara adā karaṇē pharja (anivārya) kēlē gēlē āhē
Surah An-Nisa, Verse 103

---

وَلَا تَهِنُواْ فِي ٱبۡتِغَآءِ ٱلۡقَوۡمِۖ إِن تَكُونُواْ تَأۡلَمُونَ فَإِنَّهُمۡ يَأۡلَمُونَ كَمَا تَأۡلَمُونَۖ وَتَرۡجُونَ مِنَ ٱللَّهِ مَا لَا يَرۡجُونَۗ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمًا

Āṇi tyā lōkān̄cā pāṭhalāga karaṇyāta āḷasa karū nakā. Jara tumhālā trāsa-yātanā hōta āhē tara tyānnāhī trāsa-yātanā hōtē, jaśī tumhālā hōtē, āṇi tumhī allāhakaḍūna tyā āśā-apēkṣā bāḷagatā, jyā tē bāḷagata nāhīta, āṇi allāha sarva kāhī jāṇaṇārā, hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 104

---

إِنَّآ أَنزَلۡنَآ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ بِٱلۡحَقِّ لِتَحۡكُمَ بَيۡنَ ٱلنَّاسِ بِمَآ أَرَىٰكَ ٱللَّهُۚ وَلَا تَكُن لِّلۡخَآئِنِينَ خَصِيمٗا

Niḥsanśaya, āmhī tumacyākaḍē satyāsaha grantha avatarīta kēlā āhē, yāsāṭhī kī tumhī lōkān̄cyā daramyāna tyālā anusarūna n'yāya-nivāḍā karāvā, jyābābata allāhanē tumhālā avagata kēlē āṇi apahāra karaṇāṟyān̄cē samarthaka banū nakā
Surah An-Nisa, Verse 105

---

وَٱسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَۖ إِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Āṇi allāhajavaḷa kṣamā-yācanā karīta rāhā. Niḥsanśaya allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 106

---

وَلَا تُجَٰدِلۡ عَنِ ٱلَّذِينَ يَخۡتَانُونَ أَنفُسَهُمۡۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ مَن كَانَ خَوَّانًا أَثِيمٗا

Āṇi aśā lōkānśī bājū ghē'ūna bhāṇḍū nakā jē svataḥ āpalāca viśvāsaghāta karatāta. Niḥsanśaya, dhōkēbāja viśvāsaghātakīśī allāha prēma rākhata nāhī
Surah An-Nisa, Verse 107

---

يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱلنَّاسِ وَلَا يَسۡتَخۡفُونَ مِنَ ٱللَّهِ وَهُوَ مَعَهُمۡ إِذۡ يُبَيِّتُونَ مَا لَا يَرۡضَىٰ مِنَ ٱلۡقَوۡلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِمَا يَعۡمَلُونَ مُحِيطًا

Tē lōkāmpāsūna tara lapatāta, parantu allāhapāsūna lapū śakata nāhī. Tō tyān̄cyāsōbata āhē jēvhā tē rātrī apriya gōṣṭīn̄cyā yōjanā ākhatāta āṇi allāhanē tyān̄cyā kāravāyānnā ghērā ṭākalēlā āhē
Surah An-Nisa, Verse 108

---

هَـٰٓأَنتُمۡ هَـٰٓؤُلَآءِ جَٰدَلۡتُمۡ عَنۡهُمۡ فِي ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا فَمَن يُجَٰدِلُ ٱللَّهَ عَنۡهُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ أَم مَّن يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ وَكِيلٗا

Hē tumhī āhāta kī tyān̄cyā hakkāta yā jagāta vāda ghālatā, parantu kayāmatacyā divaśī tyān̄cyātarphē kōṇa hujjata ghālīla āṇi kōṇa tyān̄cā samarthaka banūna ubhā rāhīla
Surah An-Nisa, Verse 109

---

وَمَن يَعۡمَلۡ سُوٓءًا أَوۡ يَظۡلِمۡ نَفۡسَهُۥ ثُمَّ يَسۡتَغۡفِرِ ٱللَّهَ يَجِدِ ٱللَّهَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Āṇi jō kōṇī vā'īṭa karma karīla kinvā svataḥ āpalyāvara atyācāra karīla, nantara allāhajavaḷa māphī māgīla tara tyālā allāha māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āḍhaḷūna yē'īla
Surah An-Nisa, Verse 110

---

وَمَن يَكۡسِبۡ إِثۡمٗا فَإِنَّمَا يَكۡسِبُهُۥ عَلَىٰ نَفۡسِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Āṇi jō gunhā karatō, tara tyā gunhyācē ōjhē tyācyāca (śirā) vara āhē āṇi allāha sarva kāhī jāṇaṇārā, hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 111

---

وَمَن يَكۡسِبۡ خَطِيٓـَٔةً أَوۡ إِثۡمٗا ثُمَّ يَرۡمِ بِهِۦ بَرِيٓـٔٗا فَقَدِ ٱحۡتَمَلَ بُهۡتَٰنٗا وَإِثۡمٗا مُّبِينٗا

Āṇi jō kōṇī duṣkarma karatō, maga ēkhādyā niraparādhīvara tyācā ārōpa ṭhēvatō, tara tyānē mōṭhē kubhāṇḍa(mōēṭhā āḷa ghētalā) racalē āṇi phāra mōṭhā gunhā kēlā
Surah An-Nisa, Verse 112

---

وَلَوۡلَا فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ وَرَحۡمَتُهُۥ لَهَمَّت طَّآئِفَةٞ مِّنۡهُمۡ أَن يُضِلُّوكَ وَمَا يُضِلُّونَ إِلَّآ أَنفُسَهُمۡۖ وَمَا يَضُرُّونَكَ مِن شَيۡءٖۚ وَأَنزَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبَ وَٱلۡحِكۡمَةَ وَعَلَّمَكَ مَا لَمۡ تَكُن تَعۡلَمُۚ وَكَانَ فَضۡلُ ٱللَّهِ عَلَيۡكَ عَظِيمٗا

Āṇi jara tumacyāvara allāhacī dayā-kr̥pā rāhilī nasatī, tara tyān̄cyā ēkā gaṭānē tumhālā mārgabhraṣṭa karaṇyācē kārasthāna racalē hōtē, parantu tē svataḥlāca mārgabhraṣṭa karatāta āṇi tē tumhālā kāhīca nukasāna pōhacavū śakata nāhī āṇi allāhanē tumacyāvara grantha āṇi jñāna utaravilē āhē āṇi tumhī jē jāṇata navhatē tē jñāna pradāna kēlē āhē āṇi tumacyāvara allāhacī phāra mōṭhī kr̥pā āhē
Surah An-Nisa, Verse 113

---

۞لَّا خَيۡرَ فِي كَثِيرٖ مِّن نَّجۡوَىٰهُمۡ إِلَّا مَنۡ أَمَرَ بِصَدَقَةٍ أَوۡ مَعۡرُوفٍ أَوۡ إِصۡلَٰحِۭ بَيۡنَ ٱلنَّاسِۚ وَمَن يَفۡعَلۡ ذَٰلِكَ ٱبۡتِغَآءَ مَرۡضَاتِ ٱللَّهِ فَسَوۡفَ نُؤۡتِيهِ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Tyān̄cyā bahutēka gupta kāānagōṣṭīmmadhyē kasalīhī bhalā'ī nāhī. Parantu jyānē upakāra, nēkī kinvā lōkāmmadhyē sudhāraṇā hōṇyāsāṭhī ādēśa dilā āṇi jō hē kārya allāhacī marjī (prasannatā) prāpta karaṇyāsāṭhī karēla, āmhī kharōkhara tyālā phāra mōṭhā mōbadalā pradāna karū
Surah An-Nisa, Verse 114

---

وَمَن يُشَاقِقِ ٱلرَّسُولَ مِنۢ بَعۡدِ مَا تَبَيَّنَ لَهُ ٱلۡهُدَىٰ وَيَتَّبِعۡ غَيۡرَ سَبِيلِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ نُوَلِّهِۦ مَا تَوَلَّىٰ وَنُصۡلِهِۦ جَهَنَّمَۖ وَسَآءَتۡ مَصِيرًا

Āṇi jō kōṇī, saraḷa va satya mārga spaṣṭa jhālyānantara paigambara (muham'mada sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cā virōdha karīla āṇi īmānadhārakān̄cyā mārgāśivāya an'ya mārgāvara cālēla tara āmhī tyālā tyāca diśēnē, jikaḍē tō phirata asēla, vaḷavūna ṭākū, maga tyālā āmhī jahannamamadhyē phēkūna dē'ū āṇi tē mōṭhē vā'īṭa sthāna āhē
Surah An-Nisa, Verse 115

---

إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَغۡفِرُ أَن يُشۡرَكَ بِهِۦ وَيَغۡفِرُ مَا دُونَ ذَٰلِكَ لِمَن يَشَآءُۚ وَمَن يُشۡرِكۡ بِٱللَّهِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

Allāha, āpalyāsaha dusaṟyā kōṇālā sahabhāgī kēlē jāṇē kadāpi māpha karaṇāra nāhī āṇi yākhērīja itara aparādhānnā, tō jyālā icchila māpha karīla āṇi jyānē allāhasaha an'ya kōṇālā sahabhāgī ṭharavilē tō (sanmārgāpāsūna) phāra dūra bahakata gēlā
Surah An-Nisa, Verse 116

---

إِن يَدۡعُونَ مِن دُونِهِۦٓ إِلَّآ إِنَٰثٗا وَإِن يَدۡعُونَ إِلَّا شَيۡطَٰنٗا مَّرِيدٗا

Hē tara allāhalā sōḍūna kēvaḷa dēvīnnā pukāratāta āṇi vastutaḥ hē dhiḥkkāralēlyā duṣṭa saitānālā pukāratāta
Surah An-Nisa, Verse 117

---

لَّعَنَهُ ٱللَّهُۘ وَقَالَ لَأَتَّخِذَنَّ مِنۡ عِبَادِكَ نَصِيبٗا مَّفۡرُوضٗا

Jyācā allāhanē dhiḥkkāra kēlā āhē āṇi tyānē (saitānānē) mhaṭalē āhē kī mī tujhyā dāsāmmadhūna āpalā ṭharāvika his'sā niścita ghē'īna
Surah An-Nisa, Verse 118

---

وَلَأُضِلَّنَّهُمۡ وَلَأُمَنِّيَنَّهُمۡ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُبَتِّكُنَّ ءَاذَانَ ٱلۡأَنۡعَٰمِ وَلَأٓمُرَنَّهُمۡ فَلَيُغَيِّرُنَّ خَلۡقَ ٱللَّهِۚ وَمَن يَتَّخِذِ ٱلشَّيۡطَٰنَ وَلِيّٗا مِّن دُونِ ٱللَّهِ فَقَدۡ خَسِرَ خُسۡرَانٗا مُّبِينٗا

Āṇi tyānnā saraḷa mārgāpāsūna bhaṭakavita rāhīna āṇi tyānnā khōṭyā āśā dēta rāhīla āṇi tyānnā śikavaṇa dē'īna kī janāvarān̄cē kāna cirā āṇi tyānnā sāṅgēna kī allāhanē banavilēlē svarūpa vikr̥ta karā. Aikā! Jō, allāhalā sōḍūna saitānālā āpalā mitra banavīla tara tō ughaḍa aśā tōṭyāta rāhīla
Surah An-Nisa, Verse 119

---

يَعِدُهُمۡ وَيُمَنِّيهِمۡۖ وَمَا يَعِدُهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ إِلَّا غُرُورًا

Tō tyān̄cyāśī tōṇḍī vāyadē karata rāhīla āṇi tyānnā bhramācyā hiravyā bāgā dākhavita rāhīla (parantu lakṣāta ṭhēvā) saitānānē tyān̄cyāśī kēlēlē vāyadē pūrṇapaṇē dhōkā āhē (mr̥gajaḷa) āhē
Surah An-Nisa, Verse 120

---

أُوْلَـٰٓئِكَ مَأۡوَىٰهُمۡ جَهَنَّمُ وَلَا يَجِدُونَ عَنۡهَا مَحِيصٗا

Hēca tē lōka āhēta, jyān̄cē ṭhikāṇa jahannama āhē. Jithūna tyānnā kadāpi suṭakā miḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 121

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ سَنُدۡخِلُهُمۡ جَنَّـٰتٖ تَجۡرِي مِن تَحۡتِهَا ٱلۡأَنۡهَٰرُ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۖ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٗاۚ وَمَنۡ أَصۡدَقُ مِنَ ٱللَّهِ قِيلٗا

Āṇi jyā lōkānnī īmāna rākhalē, āṇi satkarma kēlē āmhī tyānnā tyā jannatīmadhyē dākhala karū, jyān̄cyā khālī naharī (pravāha) vāhata āhēta. Jithē tē nēhamī nēhamī rāhatīla. Hā allāhacā vāyadā āhē jō niḥsanśaya kharā āhē. Āṇi allāhapēkṣā, āpalyā kathanāta saccā āṇakhī kōṇa asū śakatō
Surah An-Nisa, Verse 122

---

لَّيۡسَ بِأَمَانِيِّكُمۡ وَلَآ أَمَانِيِّ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِۗ مَن يَعۡمَلۡ سُوٓءٗا يُجۡزَ بِهِۦ وَلَا يَجِدۡ لَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

Tumacyā icchā-ākāṅkṣānnī āṇi granthadhārakān̄cyā icchā-ākāṅkṣānnī kāhīhī hōṇāra nāhī. Jō vā'īṭa karma karīla, tyācī śikṣā tō prāpta karīla āṇi tyālā allāhakhērīja āpalā kōṇī mitra āṇi madata karaṇārā āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 123

---

وَمَن يَعۡمَلۡ مِنَ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ مِن ذَكَرٍ أَوۡ أُنثَىٰ وَهُوَ مُؤۡمِنٞ فَأُوْلَـٰٓئِكَ يَدۡخُلُونَ ٱلۡجَنَّةَ وَلَا يُظۡلَمُونَ نَقِيرٗا

Āṇi jō īmānadhāraka asēla, maga tō puruṣa asō kinvā strī āṇi tō nēka ācaraṇa karīla, niḥsanśaya asē lōka jannatamadhyē dākhala hōtīla āṇi tiḷā'itakāhī tyācā hakka māralā jāṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 124

---

وَمَنۡ أَحۡسَنُ دِينٗا مِّمَّنۡ أَسۡلَمَ وَجۡهَهُۥ لِلَّهِ وَهُوَ مُحۡسِنٞ وَٱتَّبَعَ مِلَّةَ إِبۡرَٰهِيمَ حَنِيفٗاۗ وَٱتَّخَذَ ٱللَّهُ إِبۡرَٰهِيمَ خَلِيلٗا

Āṇi dīna-dharma sandarbhāta tyāhūna cāṅgalā kōṇa asū śakatō, jō allāhakaritā pūrṇataḥ ātmasamarpaṇa karīla āṇi tō nēka-sadācārīhī asēla āṇi ibrāhīmacyā dīna-dharmācē anusaraṇa kēlēlā asēla jē ēkāgra hōtē āṇi ibrāhīmalā allāhanē āpalā mitra banavilē āhē
Surah An-Nisa, Verse 125

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٖ مُّحِيطٗا

Āṇi jē kāhī ākāśāmmadhyē, āṇi jaminīvara āhē, sarva allāhacēca āhē āṇi allāhanē pratyēka cīja-vastūlā āpalyā ghēṟyāta ghētalē āhē
Surah An-Nisa, Verse 126

---

وَيَسۡتَفۡتُونَكَ فِي ٱلنِّسَآءِۖ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِيهِنَّ وَمَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ فِي يَتَٰمَى ٱلنِّسَآءِ ٱلَّـٰتِي لَا تُؤۡتُونَهُنَّ مَا كُتِبَ لَهُنَّ وَتَرۡغَبُونَ أَن تَنكِحُوهُنَّ وَٱلۡمُسۡتَضۡعَفِينَ مِنَ ٱلۡوِلۡدَٰنِ وَأَن تَقُومُواْ لِلۡيَتَٰمَىٰ بِٱلۡقِسۡطِۚ وَمَا تَفۡعَلُواْ مِنۡ خَيۡرٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِهِۦ عَلِيمٗا

Tē lōka striyāmbābata tumhālā vicāratāta. Tumhī tyānnā sāṅgā kī svataḥ allāha tumhālā tyān̄cyāviṣayī ādēśa dētō āṇi jē kāhī granthāta (kura'ānāta) tumacyāsamōra vācalē jātē, tyā anātha striyāṁ (mulīṁ) viṣayī, jyānnā tumhī tyān̄cā anivārya hakka dēta nāhī āṇi tyān̄cyāśī vivāha karū icchitā āṇi kamajōra mulānviṣayī āṇi hē kī tumhī anāthāmbābata n'yāya karā āṇi tumhī jēdēkhīla satkarma karāla allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 127

---

وَإِنِ ٱمۡرَأَةٌ خَافَتۡ مِنۢ بَعۡلِهَا نُشُوزًا أَوۡ إِعۡرَاضٗا فَلَا جُنَاحَ عَلَيۡهِمَآ أَن يُصۡلِحَا بَيۡنَهُمَا صُلۡحٗاۚ وَٱلصُّلۡحُ خَيۡرٞۗ وَأُحۡضِرَتِ ٱلۡأَنفُسُ ٱلشُّحَّۚ وَإِن تُحۡسِنُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

Āṇi jara ēkhādyā patnīlā āpalyā patīkaḍūna upēkṣā āṇi durlakṣa hōṇyācē bhaya asēla tara tyā dōghānnī āpasāta samajhōtā karūna ghēṇyāta kāhī vā'īṭa nāhī āṇi samajhōtā adhika cāṅgalā āhē āṇi lōbha tara pratyēka manāta samāviṣṭa kēlā gēlā āhē āṇi jara tumhī upakāra karāla āṇi allāhacē bhaya rākhūna ācaraṇa aṅgikārāla tara allāha tumacyā pratyēka karmālā jāṇūna āhē
Surah An-Nisa, Verse 128

---

وَلَن تَسۡتَطِيعُوٓاْ أَن تَعۡدِلُواْ بَيۡنَ ٱلنِّسَآءِ وَلَوۡ حَرَصۡتُمۡۖ فَلَا تَمِيلُواْ كُلَّ ٱلۡمَيۡلِ فَتَذَرُوهَا كَٱلۡمُعَلَّقَةِۚ وَإِن تُصۡلِحُواْ وَتَتَّقُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Āṇi tumhī manāpāsūna icchā kēlī tarīhī patnīn̄cyā daramyāna kadhīhī n'yāya karū śakaṇāra nāhīta. Yāstava tumhī (ēkīcyācakaḍē) pūrṇapaṇē na jhukāvē kī dusarīlā adhara lōmbakaḷata sōḍūna dyāvē āṇi jara tumhī sudhāraṇā karūna ghyāla, āṇi (an'yāya karaṇyāpāsūna) svataḥlā vācavāla tara khātrīnē allāha mōṭhā māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 129

---

وَإِن يَتَفَرَّقَا يُغۡنِ ٱللَّهُ كُلّٗا مِّن سَعَتِهِۦۚ وَكَانَ ٱللَّهُ وَٰسِعًا حَكِيمٗا

Āṇi jara dōnhī vibhakta jhālē tara allāha āpalyā dayā-kr̥pēnē dōghānnā niḥspr̥ha (bēparvā) karīla āṇi allāha mōṭhā vyāpakatā rākhaṇārā hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 130

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَلَقَدۡ وَصَّيۡنَا ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِكُمۡ وَإِيَّاكُمۡ أَنِ ٱتَّقُواْ ٱللَّهَۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَنِيًّا حَمِيدٗا

Āṇi ākāśān̄cē va jaminīcē sarva kāhī allāhacēca āhē āṇi āmhī tumacyā pūrvīcē lōka, jyānnā grantha dilā gēlā hōtā, tyānnā āṇi tumhālā hāca ādēśa dilā kī allāhacē bhaya rākhā āṇi jara tumhī mānalē nāhī tara niḥsanśaya jē kāhī ākāśāmmadhyē va jaminīvara āhē sarva allāhacēca āhē āṇi allāha kōṇācī garaja nasalēlā, praśansanīya āhē
Surah An-Nisa, Verse 131

---

وَلِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلًا

Āṇi jē kāhī ākāśāmmadhyē va jaminīvara āhē, sarva allāhacēca āhē āṇi kārya taḍīsa nēṇyāsa allāha purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 132

---

إِن يَشَأۡ يُذۡهِبۡكُمۡ أَيُّهَا ٱلنَّاسُ وَيَأۡتِ بِـَٔاخَرِينَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلَىٰ ذَٰلِكَ قَدِيرٗا

Lōkānnō! Jara allāhanē icchilē tara tumhālā sarvānnā haṭavūna dē'īla, āṇi dusaṟyānnā āṇīla āṇi allāha asē karaṇyāsa pūrṇataḥ samartha āhē
Surah An-Nisa, Verse 133

---

مَّن كَانَ يُرِيدُ ثَوَابَ ٱلدُّنۡيَا فَعِندَ ٱللَّهِ ثَوَابُ ٱلدُّنۡيَا وَٱلۡأٓخِرَةِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعَۢا بَصِيرٗا

Jō manuṣya yā jagācā mōbadalā icchita asēla tara (lakṣāta ṭhēvā kī) allāhajavaḷa yā jagācā va ākhiratacā (dōghān̄cāhī) mōbadalā hajara āhē āṇi allāha aikaṇārā va pāhaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 134

---

۞يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ كُونُواْ قَوَّـٰمِينَ بِٱلۡقِسۡطِ شُهَدَآءَ لِلَّهِ وَلَوۡ عَلَىٰٓ أَنفُسِكُمۡ أَوِ ٱلۡوَٰلِدَيۡنِ وَٱلۡأَقۡرَبِينَۚ إِن يَكُنۡ غَنِيًّا أَوۡ فَقِيرٗا فَٱللَّهُ أَوۡلَىٰ بِهِمَاۖ فَلَا تَتَّبِعُواْ ٱلۡهَوَىٰٓ أَن تَعۡدِلُواْۚ وَإِن تَلۡوُۥٓاْ أَوۡ تُعۡرِضُواْ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ بِمَا تَعۡمَلُونَ خَبِيرٗا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! N'yāyāvara majabūtīnē kāyama rāhaṇārē āṇi allāhakaritā kharī sākṣa dēṇārē banā, maga tō sākṣa svataḥ tumacyāvirūd'dha āṇi tumacē mātā-pitā va nātēvā'īkān̄cyā virūd'dha kā asēnā, maga tō manuṣya dhanavāna asō kinvā garība asō tara tyā dōghāmpēkṣā allāhacē nātē khūpa (javaḷacē) āhē. Yāstava n'yāya karaṇyāta manālā vāṭēla tē karū nakā, āṇi jara cukīcē nivēdana dyāla kinvā na mānāla tara (jāṇūna asā kī) allāha tumacyā pratyēka karmālā jāṇūna āhē
Surah An-Nisa, Verse 135

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُوٓاْ ءَامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِي نَزَّلَ عَلَىٰ رَسُولِهِۦ وَٱلۡكِتَٰبِ ٱلَّذِيٓ أَنزَلَ مِن قَبۡلُۚ وَمَن يَكۡفُرۡ بِٱللَّهِ وَمَلَـٰٓئِكَتِهِۦ وَكُتُبِهِۦ وَرُسُلِهِۦ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ فَقَدۡ ضَلَّ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Allāha āṇi tyācē paigambara (sallallāhu alaihi vasallama) āṇi tyā granthā (pavitra kura'āna) vara jō tyānē āpalē paigambara (sallallāhu alaihi vasallama) yān̄cyāvara avatarīta kēlā āhē āṇi tyā granthānvara jē yāpūrvī avatarīta kēlē gēlē, īmāna rākhā āṇi jō allāha āṇi tyācyā phariśtyānnā āṇi tyācyā granthānnā, tyācyā paigambarānnā āṇi kayāmatacyā divasālā na mānēla tō vāṭa cukūna dūra gēlā
Surah An-Nisa, Verse 136

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ءَامَنُواْ ثُمَّ كَفَرُواْ ثُمَّ ٱزۡدَادُواْ كُفۡرٗا لَّمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ سَبِيلَۢا

Niḥsanśaya, jyānnī īmāna rākhalē maga inkāra kēlā, punhā īmāna rākhalē maga inkāra kēlā, inkāra karaṇyāta puḍhēca jāta rāhilē, allāha tyānnā kadāpi māpha karaṇāra nāhī āṇi nā saraḷa mārga dākhavila
Surah An-Nisa, Verse 137

---

بَشِّرِ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ بِأَنَّ لَهُمۡ عَذَابًا أَلِيمًا

Munāphika lōkānnā (varakaraṇī musalamānānnā) duḥkhadāyaka śikṣā-yātanēcā śubha-samācāra dyā
Surah An-Nisa, Verse 138

---

ٱلَّذِينَ يَتَّخِذُونَ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَيَبۡتَغُونَ عِندَهُمُ ٱلۡعِزَّةَ فَإِنَّ ٱلۡعِزَّةَ لِلَّهِ جَمِيعٗا

Jē īmānadhārakānnā sōḍūna inkārī lōkānnā āpalā mitra banavitāta kāya tē tyān̄cyāśī dōstī karūna māna-pratiṣṭhā miḷavū icchitāta? (Lakṣāta ṭhēvā) sarva māna-pratiṣṭhā allāhakaritā āhē
Surah An-Nisa, Verse 139

---

وَقَدۡ نَزَّلَ عَلَيۡكُمۡ فِي ٱلۡكِتَٰبِ أَنۡ إِذَا سَمِعۡتُمۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ يُكۡفَرُ بِهَا وَيُسۡتَهۡزَأُ بِهَا فَلَا تَقۡعُدُواْ مَعَهُمۡ حَتَّىٰ يَخُوضُواْ فِي حَدِيثٍ غَيۡرِهِۦٓ إِنَّكُمۡ إِذٗا مِّثۡلُهُمۡۗ إِنَّ ٱللَّهَ جَامِعُ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ وَٱلۡكَٰفِرِينَ فِي جَهَنَّمَ جَمِيعًا

Āṇi allāhanē tumacyāsāṭhī āpalyā granthāta (pavitra kura'ānāta) hā ādēśa utaravilā āhē kī jēvhā tumhī allāhacyā āyatīnśī inkāra āṇi thaṭṭā-maskarī hōta asalyācē aikāla tēvhā tyān̄cyāsōbata tyā baiṭhakīta basū nakā jōparyanta tē dusaṟyā gōṣṭīvara bōlata nāhīta kāraṇa tyā vēḷī tumhī tyān̄cyāsamāna ṭharāla. Niḥsanśaya allāha, munāphikānnā āṇi inkārī lōkānnā jahannamamadhyē ēkatra karaṇāra āhē
Surah An-Nisa, Verse 140

---

ٱلَّذِينَ يَتَرَبَّصُونَ بِكُمۡ فَإِن كَانَ لَكُمۡ فَتۡحٞ مِّنَ ٱللَّهِ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَكُن مَّعَكُمۡ وَإِن كَانَ لِلۡكَٰفِرِينَ نَصِيبٞ قَالُوٓاْ أَلَمۡ نَسۡتَحۡوِذۡ عَلَيۡكُمۡ وَنَمۡنَعۡكُم مِّنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ فَٱللَّهُ يَحۡكُمُ بَيۡنَكُمۡ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِۚ وَلَن يَجۡعَلَ ٱللَّهُ لِلۡكَٰفِرِينَ عَلَى ٱلۡمُؤۡمِنِينَ سَبِيلًا

Jē tumacyā bābatīta pratikṣā karatāta, maga jara allāhatarphē tumacā vijaya asēla tara hē mhaṇatāta kī, kāya āmhī tumacyāsōbata navhatō? Āṇi jara kāphira lōkānnā thōḍīśīhī saphalatā miḷālī tara mhaṇatāta kī, kāya āmhī tumhālā (rakṣaṇa'āsāṭhī) ghērā ṭākalā navhatā, āṇi īmānadhārakāmpāsūna tumacā bacāva kēlā navhatā? Tēvhā, kayāmatacyā divaśī allāhaca tumacyā daramyāna phaisalā karīla āṇi allāha kadhīhī kāphirānnā (inkārī lōkānnā) īmānadhārakānvara varcasvaśālī hō'ū dēṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 141

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ يُخَٰدِعُونَ ٱللَّهَ وَهُوَ خَٰدِعُهُمۡ وَإِذَا قَامُوٓاْ إِلَى ٱلصَّلَوٰةِ قَامُواْ كُسَالَىٰ يُرَآءُونَ ٱلنَّاسَ وَلَا يَذۡكُرُونَ ٱللَّهَ إِلَّا قَلِيلٗا

Niḥsanśaya, munāphika (dutōṇḍī) lōka allāhaśī kapaṭa karīta āhēta, āṇi allāha tyānnā tyā kapaṭanītīcā mōbadalā dēṇāra āhē āṇi jēvhā namājasāṭhī ubhē rāhatāta tara kēvaḷa lōkānnā dākhaviṇyāsāṭhī āṇi allāhacē smaraṇa phāra kamī karatāta
Surah An-Nisa, Verse 142

---

مُّذَبۡذَبِينَ بَيۡنَ ذَٰلِكَ لَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِ وَلَآ إِلَىٰ هَـٰٓؤُلَآءِۚ وَمَن يُضۡلِلِ ٱللَّهُ فَلَن تَجِدَ لَهُۥ سَبِيلٗا

Tē madhalyāmadhēca (śaṅkā-sanśayācyā) duvidhāpūrṇa avasthēta āhēta nā pūrṇapaṇē tyān̄cyā bājūlā āṇi nā ucitarityā yān̄cyā bājūlā, āṇi jyālā allāha saraḷa mārgāpāsūna dūra karīla, tara tyācyāsāṭhī tumhālā kōṇatāhī mārga āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 143

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ لَا تَتَّخِذُواْ ٱلۡكَٰفِرِينَ أَوۡلِيَآءَ مِن دُونِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۚ أَتُرِيدُونَ أَن تَجۡعَلُواْ لِلَّهِ عَلَيۡكُمۡ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينًا

Hē īmāna rākhaṇāṟyānnō! Īmānadhārakānnā sōḍūna inkārī lōkānnā āpalā mitra banavū nakā. Kāya tumhī asē icchitā kī āpalyāvara allāhatarphē (śikṣēcē) khulē pramāṇa kāyama karūna ghyāvē
Surah An-Nisa, Verse 144

---

إِنَّ ٱلۡمُنَٰفِقِينَ فِي ٱلدَّرۡكِ ٱلۡأَسۡفَلِ مِنَ ٱلنَّارِ وَلَن تَجِدَ لَهُمۡ نَصِيرًا

Niḥsanśaya, munāphika lōka tara jahannamacyā sarvānta khālacyā darjāta jātīla. Niścitaca tumhālā tyān̄cā kōṇatāhī madata karaṇārā āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 145

---

إِلَّا ٱلَّذِينَ تَابُواْ وَأَصۡلَحُواْ وَٱعۡتَصَمُواْ بِٱللَّهِ وَأَخۡلَصُواْ دِينَهُمۡ لِلَّهِ فَأُوْلَـٰٓئِكَ مَعَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَۖ وَسَوۡفَ يُؤۡتِ ٱللَّهُ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ أَجۡرًا عَظِيمٗا

Parantu jara māphī māgatīla āṇi āpalē ācaraṇa sudhāratīla āṇi allāhavara pūrṇa īmāna rākhatīla āṇi prāmāṇikapaṇē allāhakaritāca dīna-dharmācē kārya karatīla tara hē lōka īmānadhārakān̄cyā sōbata āhēta. Allāha īmāna rākhaṇāṟyānnā phāra mōṭhā mōbadalā pradāna karīla
Surah An-Nisa, Verse 146

---

مَّا يَفۡعَلُ ٱللَّهُ بِعَذَابِكُمۡ إِن شَكَرۡتُمۡ وَءَامَنتُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ شَاكِرًا عَلِيمٗا

Allāha tumhālā śikṣā-yātanā dē'ūna kāya karīla jara tumhī kr̥tajñaśīla rāhāla āṇi īmānāsaha rāhāla āṇi allāha phāra kadara karaṇārā āṇi sarva kāhī jāṇaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 147

---

۞لَّا يُحِبُّ ٱللَّهُ ٱلۡجَهۡرَ بِٱلسُّوٓءِ مِنَ ٱلۡقَوۡلِ إِلَّا مَن ظُلِمَۚ وَكَانَ ٱللَّهُ سَمِيعًا عَلِيمًا

Un̄ca svarāta vā'īṭa gōṣṭa jāhīra karaṇē allāhalā pasanta nāhī, tathāpi atyācārapīḍitālā yācī mubhā āhē, āṇi allāha aikaṇārā va jāṇaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 148

---

إِن تُبۡدُواْ خَيۡرًا أَوۡ تُخۡفُوهُ أَوۡ تَعۡفُواْ عَن سُوٓءٖ فَإِنَّ ٱللَّهَ كَانَ عَفُوّٗا قَدِيرًا

Jara tumhī ēkhādē satkarma ughaḍapaṇē karā kinvā lapavūna karā athavā ēkhādyā vā'īṭa gōṣṭīlā māpha karāla tara niḥsanśaya allāha māpha karaṇārā, sāmarthyaśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 149

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ يَكۡفُرُونَ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيُرِيدُونَ أَن يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ ٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَيَقُولُونَ نُؤۡمِنُ بِبَعۡضٖ وَنَكۡفُرُ بِبَعۡضٖ وَيُرِيدُونَ أَن يَتَّخِذُواْ بَيۡنَ ذَٰلِكَ سَبِيلًا

Jē lōka allāha āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhata nāhīta āṇi asē icchitāta kī allāha āṇi tyācyā paigambarān̄cyā daramyāna durāvā nirmāṇa karāvā āṇi mhaṇatāta kī āmhī kāhīnnā mānatō āṇi kāhīnnā mānata nāhī. Āṇi yācyā daramyāna ēka vēgaḷā mārga kāḍhū icchitāta
Surah An-Nisa, Verse 150

---

أُوْلَـٰٓئِكَ هُمُ ٱلۡكَٰفِرُونَ حَقّٗاۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ عَذَابٗا مُّهِينٗا

Niḥsanśaya, hē sarva lōka pakkē kāphira āhēta1 āṇi aśā inkārī lōkānsāṭhī āmhī atiśaya kaṭhōra śikṣā-yātanā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah An-Nisa, Verse 151

---

وَٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦ وَلَمۡ يُفَرِّقُواْ بَيۡنَ أَحَدٖ مِّنۡهُمۡ أُوْلَـٰٓئِكَ سَوۡفَ يُؤۡتِيهِمۡ أُجُورَهُمۡۚ وَكَانَ ٱللَّهُ غَفُورٗا رَّحِيمٗا

Āṇi jyā lōkānnī allāha āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhalē, āṇi tyān̄cyāpaikī kōṇācyā daramyāna pharaka kēlā nāhī, tara aśāca lōkānnā allāha tyān̄cā purēpūra mōbadalā dē'īla āṇi allāha mōṭhā māpha karaṇārā dayā karaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 152

---

يَسۡـَٔلُكَ أَهۡلُ ٱلۡكِتَٰبِ أَن تُنَزِّلَ عَلَيۡهِمۡ كِتَٰبٗا مِّنَ ٱلسَّمَآءِۚ فَقَدۡ سَأَلُواْ مُوسَىٰٓ أَكۡبَرَ مِن ذَٰلِكَ فَقَالُوٓاْ أَرِنَا ٱللَّهَ جَهۡرَةٗ فَأَخَذَتۡهُمُ ٱلصَّـٰعِقَةُ بِظُلۡمِهِمۡۚ ثُمَّ ٱتَّخَذُواْ ٱلۡعِجۡلَ مِنۢ بَعۡدِ مَا جَآءَتۡهُمُ ٱلۡبَيِّنَٰتُ فَعَفَوۡنَا عَن ذَٰلِكَۚ وَءَاتَيۡنَا مُوسَىٰ سُلۡطَٰنٗا مُّبِينٗا

(Hē paigambara!) Granthadhāraka tumacyājavaḷa aśī māgaṇī karatāta kī tumhī tyān̄cyāvara ākāśātūna ēkhādā grantha utaravūna dākhavā 1 tēvhā tyānnī mūsākaḍē yāpēkṣā mōṭhī māgaṇī kēlī hōtī āṇi mhaṭalē kī āmhālā spaṣṭapaṇē allāhalā dākhavā. Maga tyānnā tyān̄cyā yā atyācārāmuḷē vijēnē yē'ūna ghēralē, maga tyānnī spaṣṭa niśāṇyā yē'ūna pōhacalyāvarahī vāsarālā upāsya banavilē. Tarīhī āmhī tyānnā māpha kēlē āṇi mūsā yānnā spaṣṭa pramāṇa pradāna kēlē
Surah An-Nisa, Verse 153

---

وَرَفَعۡنَا فَوۡقَهُمُ ٱلطُّورَ بِمِيثَٰقِهِمۡ وَقُلۡنَا لَهُمُ ٱدۡخُلُواْ ٱلۡبَابَ سُجَّدٗا وَقُلۡنَا لَهُمۡ لَا تَعۡدُواْ فِي ٱلسَّبۡتِ وَأَخَذۡنَا مِنۡهُم مِّيثَٰقًا غَلِيظٗا

Āṇi tyān̄cyākaḍūna vacana ghēṇyākaritā, āmhī tūra parvatālā tyān̄cyāvara adhāntarīta ṭhēvalē āṇi tyānnā ādēśa dilā kī sajadā karīta daravājyāta pravēśa karā āṇi hāhī ādēśa dilā kī śanivāracyā divaśī ullaṅghana karūna nakā āṇi āmhī tyān̄cyākaḍūna agadī pakkā vāyadā ghētalā
Surah An-Nisa, Verse 154

---

فَبِمَا نَقۡضِهِم مِّيثَٰقَهُمۡ وَكُفۡرِهِم بِـَٔايَٰتِ ٱللَّهِ وَقَتۡلِهِمُ ٱلۡأَنۢبِيَآءَ بِغَيۡرِ حَقّٖ وَقَوۡلِهِمۡ قُلُوبُنَا غُلۡفُۢۚ بَلۡ طَبَعَ ٱللَّهُ عَلَيۡهَا بِكُفۡرِهِمۡ فَلَا يُؤۡمِنُونَ إِلَّا قَلِيلٗا

Maga tyānnī āmacyāśī jō vāyadā kēlā hōtā, tyāpāsūna mukaralē āṇi allāhacyā āyatīn̄cā inkāra karū lāgalē, yēthaparyanta kī allāhacyā paigambarānnā nāhaka ṭhāra māralē āṇi asēhī mhaṇū lāgalē hōtē kī āmacī manē āvaraṇākhālī āhēta, (asē nāhī) kimbahunā allāhanē tyān̄cyā inkāra karaṇyāpāyī tyān̄cyā hr̥dayānnā mōharabanda kēlē āhē. Tēvhā tyān̄cyāpaikī phāra thōḍēca lōka īmāna rākhatāta
Surah An-Nisa, Verse 155

---

وَبِكُفۡرِهِمۡ وَقَوۡلِهِمۡ عَلَىٰ مَرۡيَمَ بُهۡتَٰنًا عَظِيمٗا

Āṇi tyān̄cyā inkāra karaṇyāmuḷē āṇi mariyamavara mithyā ārōpa ṭhēvaṇyāmuḷē
Surah An-Nisa, Verse 156

---

وَقَوۡلِهِمۡ إِنَّا قَتَلۡنَا ٱلۡمَسِيحَ عِيسَى ٱبۡنَ مَرۡيَمَ رَسُولَ ٱللَّهِ وَمَا قَتَلُوهُ وَمَا صَلَبُوهُ وَلَٰكِن شُبِّهَ لَهُمۡۚ وَإِنَّ ٱلَّذِينَ ٱخۡتَلَفُواْ فِيهِ لَفِي شَكّٖ مِّنۡهُۚ مَا لَهُم بِهِۦ مِنۡ عِلۡمٍ إِلَّا ٱتِّبَاعَ ٱلظَّنِّۚ وَمَا قَتَلُوهُ يَقِينَۢا

Āṇi tyān̄cyā yā kathanāmuḷē kī āmhī mariyamacē putra īsā masīhacī hatyā karūna ṭākalī, jē allāhacē paigambara hōtē, vāstavika nā tara tyānnī hatyā kēlī, nā tyānnā sūḷāvara caḍhavilē, parantu tyān̄cyāsāṭhī īsācī chabī banavilī gēlī1 niścitaca īsā yān̄cyāviṣayī matabhēda karaṇārē sanśayāta paḍalē āhēta. Kēvaḷa aṭakaḷīcyā gōṣṭīvara cālaṇyākhērīja tyānnā kasalēhī jñāna nāhī. Ēvaḍhē niścita kī tyān̄cā vadha kēlā gēlā nāhī
Surah An-Nisa, Verse 157

---

بَل رَّفَعَهُ ٱللَّهُ إِلَيۡهِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

Kimbahunā allāhanē tyānnā āpalyākaḍē ucalūna ghētalē āṇi allāha jabaradasta hikamata bāḷagaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 158

---

وَإِن مِّنۡ أَهۡلِ ٱلۡكِتَٰبِ إِلَّا لَيُؤۡمِنَنَّ بِهِۦ قَبۡلَ مَوۡتِهِۦۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ يَكُونُ عَلَيۡهِمۡ شَهِيدٗا

Granthadhārakāmpaikī kōṇī asā nasēla jō (hajarata) īsā yān̄cyā mr̥tyupūrvī tyān̄cyāvara īmāna na rākhēla, āṇi kayāmatacyā divaśī tē tyān̄cyāvara sākṣī rāhatīla
Surah An-Nisa, Verse 159

---

فَبِظُلۡمٖ مِّنَ ٱلَّذِينَ هَادُواْ حَرَّمۡنَا عَلَيۡهِمۡ طَيِّبَٰتٍ أُحِلَّتۡ لَهُمۡ وَبِصَدِّهِمۡ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ كَثِيرٗا

Yahūdī lōkān̄cyā julūma-atyācārāmuḷē āmhī tyān̄cyāvara halāla (vaidha) cīja vastūnnā, harāma (avaidha) karūna ṭākalē āṇi tyān̄cē allāhacyā mārgāpāsūna lōkānnā aḍavaṇyāmuḷē
Surah An-Nisa, Verse 160

---

وَأَخۡذِهِمُ ٱلرِّبَوٰاْ وَقَدۡ نُهُواْ عَنۡهُ وَأَكۡلِهِمۡ أَمۡوَٰلَ ٱلنَّاسِ بِٱلۡبَٰطِلِۚ وَأَعۡتَدۡنَا لِلۡكَٰفِرِينَ مِنۡهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا

Āṇi tyān̄cyā vyāja ghēṇyāmuḷē, jyāpāsūna tyānnā rōkhalē gēlē hōtē, āṇi lōkān̄cā māla (dhana-daulata) nāhaka haḍapa kēlyāmuḷē, āṇi āmhī yān̄cyātalyā kāphirāṅkaritā duḥkhadāyaka śikṣā-yātanā tayāra karūna ṭhēvalī āhē
Surah An-Nisa, Verse 161

---

لَّـٰكِنِ ٱلرَّـٰسِخُونَ فِي ٱلۡعِلۡمِ مِنۡهُمۡ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ يُؤۡمِنُونَ بِمَآ أُنزِلَ إِلَيۡكَ وَمَآ أُنزِلَ مِن قَبۡلِكَۚ وَٱلۡمُقِيمِينَ ٱلصَّلَوٰةَۚ وَٱلۡمُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَٱلۡمُؤۡمِنُونَ بِٱللَّهِ وَٱلۡيَوۡمِ ٱلۡأٓخِرِ أُوْلَـٰٓئِكَ سَنُؤۡتِيهِمۡ أَجۡرًا عَظِيمًا

Parantu tyān̄cyāta jē paripakva āṇi majabūta jñāna rākhaṇārē āhēta, āṇi īmānadhāraka āhēta, jē tyāvara īmāna rākhatāta, jē tumacyākaḍē utaravilē gēlē, āṇi jē tumacyāpūrvī utaravilē gēlē āṇi namāja kāyama karaṇārē āhēta, jakāta adā karaṇārē āhēta, allāhavara āṇi kayāmatacyā divasāvara īmāna rākhaṇārē āhēta. Hē asē lōka āhēta, jyānnā āmhī phāra mōṭhā mōbadalā pradāna karū
Surah An-Nisa, Verse 162

---

۞إِنَّآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَيۡكَ كَمَآ أَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰ نُوحٖ وَٱلنَّبِيِّـۧنَ مِنۢ بَعۡدِهِۦۚ وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ إِبۡرَٰهِيمَ وَإِسۡمَٰعِيلَ وَإِسۡحَٰقَ وَيَعۡقُوبَ وَٱلۡأَسۡبَاطِ وَعِيسَىٰ وَأَيُّوبَ وَيُونُسَ وَهَٰرُونَ وَسُلَيۡمَٰنَۚ وَءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ زَبُورٗا

Niḥsanśaya, āmhī tumacyākaḍē tyācapramāṇē sandēśa avatarīta kēlā āhē, jyāpramāṇē nūha (alaihis'salāma) āṇi tyān̄cyā nantaracyā paigambarāṅkaḍē āmhī sandēśa avatarīta kēlā, āṇi ibrāhīma āṇi ismā'īla āṇi isahāka āṇi yākūba āṇi tyān̄cyā santatīvara āṇi īsā va ayyūba āṇi yūnusa āṇi hāruna āṇi sulēmāna yān̄cyākaḍē āṇi āmhī dā'ūda (alaihis'salāma) yānnā jabūra (grantha) pradāna kēlā
Surah An-Nisa, Verse 163

---

وَرُسُلٗا قَدۡ قَصَصۡنَٰهُمۡ عَلَيۡكَ مِن قَبۡلُ وَرُسُلٗا لَّمۡ نَقۡصُصۡهُمۡ عَلَيۡكَۚ وَكَلَّمَ ٱللَّهُ مُوسَىٰ تَكۡلِيمٗا

Āṇi tumacyā pūrvīcyā anēka paigambarān̄cē vr̥ttānta āmhī tumhālā sāṅgitalē āhēta, āṇi bahutēka paigambarān̄cē sāṅgitalē nāhīta āṇi (hajarata) mūsā yān̄cyāśī allāhanē saraḷa sambhāṣaṇa kēlē
Surah An-Nisa, Verse 164

---

رُّسُلٗا مُّبَشِّرِينَ وَمُنذِرِينَ لِئَلَّا يَكُونَ لِلنَّاسِ عَلَى ٱللَّهِ حُجَّةُۢ بَعۡدَ ٱلرُّسُلِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَزِيزًا حَكِيمٗا

(Āmhī yā sarvānnā) śubha vārtā dēṇārā āṇi sacēta karaṇārā rasūla (paigambara) banavilē, yāsāṭhī kī paigambarānnā pāṭhavilyānantara lōkānnā ēkhādē nimitta vā sababa allāhapuḍhē māṇḍaṇyācī sandhī rāhū nayē āṇi allāha mōṭhā jabaradasta āṇi hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 165

---

لَّـٰكِنِ ٱللَّهُ يَشۡهَدُ بِمَآ أَنزَلَ إِلَيۡكَۖ أَنزَلَهُۥ بِعِلۡمِهِۦۖ وَٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ يَشۡهَدُونَۚ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ شَهِيدًا

Jē kāhī tumacyākaḍē utaravilē gēlē āhē, tyāviṣayī allāha svataḥ sākṣa dētō kī tē tyānē āpalyā jñānānē avatarīta kēlē āhē āṇi phariśtēdēkhīla sākṣa dētāta āṇi sākṣa dēṇyāsa kēvaḷa allāha purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 166

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَصَدُّواْ عَن سَبِيلِ ٱللَّهِ قَدۡ ضَلُّواْ ضَلَٰلَۢا بَعِيدًا

Niḥsanśaya, jyānnī inkāra kēlā āṇi allāhacyā mārgā (dīna-dharmā) pāsūna rōkhalē, tara tē khūpa dūra bhaṭakalē
Surah An-Nisa, Verse 167

---

إِنَّ ٱلَّذِينَ كَفَرُواْ وَظَلَمُواْ لَمۡ يَكُنِ ٱللَّهُ لِيَغۡفِرَ لَهُمۡ وَلَا لِيَهۡدِيَهُمۡ طَرِيقًا

Niḥsanśaya, jyānnī inkāra kēlā āṇi julūma-atyācāra kēlā tara allāha tyānnā māpha karaṇārā nāhī āṇi nā tyānnā ēkhādā sanmārga dākhavīla
Surah An-Nisa, Verse 168

---

إِلَّا طَرِيقَ جَهَنَّمَ خَٰلِدِينَ فِيهَآ أَبَدٗاۚ وَكَانَ ذَٰلِكَ عَلَى ٱللَّهِ يَسِيرٗا

Parantu jahannamacā mārga, jyāta tē sadāsarvadā rāhatīla āṇi hē allāhakaritā phāra sōpē āhē
Surah An-Nisa, Verse 169

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُمُ ٱلرَّسُولُ بِٱلۡحَقِّ مِن رَّبِّكُمۡ فَـَٔامِنُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ وَإِن تَكۡفُرُواْ فَإِنَّ لِلَّهِ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِۚ وَكَانَ ٱللَّهُ عَلِيمًا حَكِيمٗا

Lōka hō! Tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyātarphē satya ghē'ūna paigambara (muham'mada sallallāhu alaihi vasallama) ālē. Tyān̄cyāvara īmāna rākhā. Tumacyāsāṭhī adhika cāṅgalē āhē āṇi jara tumhī inkāra kēlā tara ākāśāmmadhyē va dharatīvara jē kāhī āhē sarva allāhacēca āhē āṇi allāha sarvajña āṇi hikamataśālī āhē
Surah An-Nisa, Verse 170

---

يَـٰٓأَهۡلَ ٱلۡكِتَٰبِ لَا تَغۡلُواْ فِي دِينِكُمۡ وَلَا تَقُولُواْ عَلَى ٱللَّهِ إِلَّا ٱلۡحَقَّۚ إِنَّمَا ٱلۡمَسِيحُ عِيسَى ٱبۡنُ مَرۡيَمَ رَسُولُ ٱللَّهِ وَكَلِمَتُهُۥٓ أَلۡقَىٰهَآ إِلَىٰ مَرۡيَمَ وَرُوحٞ مِّنۡهُۖ فَـَٔامِنُواْ بِٱللَّهِ وَرُسُلِهِۦۖ وَلَا تَقُولُواْ ثَلَٰثَةٌۚ ٱنتَهُواْ خَيۡرٗا لَّكُمۡۚ إِنَّمَا ٱللَّهُ إِلَٰهٞ وَٰحِدٞۖ سُبۡحَٰنَهُۥٓ أَن يَكُونَ لَهُۥ وَلَدٞۘ لَّهُۥ مَا فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَا فِي ٱلۡأَرۡضِۗ وَكَفَىٰ بِٱللَّهِ وَكِيلٗا

Hē granthadhārakānnō! Āpalyā dīna-dharmābābata atiśayōktī karū nakā, āṇi allāhacyā sambandhānē satya tēca bōlā. Niḥsanśaya mariyamaputra īsā masīha kēvaḷa allāhacē rasūla āṇi kalimā āhē jō mariyamakaḍē pāṭhavilā gēlā āṇi tyācyātarphē ātmā āhē, yāstava allāha āṇi tyācyā paigambarānvara īmāna rākhā āṇi allāha tīna āhē asē mhaṇū nakā.1 Hē mhaṇaṇē thāmbavā yātaca tumacē hita āhē. Niḥsanśaya tumacā upāsya kēvaḷa ēka allāha āhē. Tō pāka-pavitra āhē, yāpāsūna kī tyācī ēkhādī santāna asāvī. Tyācyācakaritā āhē jē kāhī ākāśāmmadhyē va dharatīvara āhē āṇi allāha kāma banaviṇyāsāṭhī purēsā āhē
Surah An-Nisa, Verse 171

---

لَّن يَسۡتَنكِفَ ٱلۡمَسِيحُ أَن يَكُونَ عَبۡدٗا لِّلَّهِ وَلَا ٱلۡمَلَـٰٓئِكَةُ ٱلۡمُقَرَّبُونَۚ وَمَن يَسۡتَنكِفۡ عَنۡ عِبَادَتِهِۦ وَيَسۡتَكۡبِرۡ فَسَيَحۡشُرُهُمۡ إِلَيۡهِ جَمِيعٗا

Masīha, allāhacē dāsa hōṇyāta kadhīhī tiraskāra karīta nāhīta āṇi nā nikaṭacē phariśtē, āṇi jō allāhacī upāsanā karaṇyāpāsūna tiraskāra va ghamēṇḍa karīla tara tō tyā sarvānnā āpalyākaḍē ēkatra karīla
Surah An-Nisa, Verse 172

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَعَمِلُواْ ٱلصَّـٰلِحَٰتِ فَيُوَفِّيهِمۡ أُجُورَهُمۡ وَيَزِيدُهُم مِّن فَضۡلِهِۦۖ وَأَمَّا ٱلَّذِينَ ٱسۡتَنكَفُواْ وَٱسۡتَكۡبَرُواْ فَيُعَذِّبُهُمۡ عَذَابًا أَلِيمٗا وَلَا يَجِدُونَ لَهُم مِّن دُونِ ٱللَّهِ وَلِيّٗا وَلَا نَصِيرٗا

Tēvhā, jyā lōkānnī īmāna rākhalē āṇi satkarma karīta rāhilē, tyānnā tyān̄cā purēpūra mōbadalā dē'īla, āṇi āpalyā kr̥pēnē āṇakhī jāsta pradāna karīla, parantu jyānnī tiraskāra kēlā āṇi ghamēṇḍa kēlī tyānnā duḥkhadāyaka śikṣā-yātanā dē'īla, maga tyānnā allāhaśivāya āpalā kōṇī mitra va madata karaṇārā āḍhaḷaṇāra nāhī
Surah An-Nisa, Verse 173

---

يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ قَدۡ جَآءَكُم بُرۡهَٰنٞ مِّن رَّبِّكُمۡ وَأَنزَلۡنَآ إِلَيۡكُمۡ نُورٗا مُّبِينٗا

Lōkānnō! Tumacyājavaḷa tumacyā pālanakartyātarphē pramāṇa yē'ūna pōhacalē āhē 1 āṇi āmhī tumacyākaḍē divya tēja (pavitra kura'āna) avatarīta kēlē āhē
Surah An-Nisa, Verse 174

---

فَأَمَّا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ بِٱللَّهِ وَٱعۡتَصَمُواْ بِهِۦ فَسَيُدۡخِلُهُمۡ فِي رَحۡمَةٖ مِّنۡهُ وَفَضۡلٖ وَيَهۡدِيهِمۡ إِلَيۡهِ صِرَٰطٗا مُّسۡتَقِيمٗا

Maga jyā lōkānnī allāhavara īmāna rākhalē āṇi tyālā majabūtapaṇē dharalē tara allāha tyānnā āpalyā kr̥pāchatrāta ghē'īla āṇi tyānnā āpalyākaḍē yēṇyācā saraḷa mārga dākhavīla
Surah An-Nisa, Verse 175

---

يَسۡتَفۡتُونَكَ قُلِ ٱللَّهُ يُفۡتِيكُمۡ فِي ٱلۡكَلَٰلَةِۚ إِنِ ٱمۡرُؤٌاْ هَلَكَ لَيۡسَ لَهُۥ وَلَدٞ وَلَهُۥٓ أُخۡتٞ فَلَهَا نِصۡفُ مَا تَرَكَۚ وَهُوَ يَرِثُهَآ إِن لَّمۡ يَكُن لَّهَا وَلَدٞۚ فَإِن كَانَتَا ٱثۡنَتَيۡنِ فَلَهُمَا ٱلثُّلُثَانِ مِمَّا تَرَكَۚ وَإِن كَانُوٓاْ إِخۡوَةٗ رِّجَالٗا وَنِسَآءٗ فَلِلذَّكَرِ مِثۡلُ حَظِّ ٱلۡأُنثَيَيۡنِۗ يُبَيِّنُ ٱللَّهُ لَكُمۡ أَن تَضِلُّواْۗ وَٱللَّهُ بِكُلِّ شَيۡءٍ عَلِيمُۢ

Tē tumhālā kalālāviṣayī (arthāta ā'ī-bāpa āṇi santatī nasalēlyā mayatāviṣayī) vicāratāta. Tumhī sāṅgā, allāha kalālāviṣayī ādēśa dētō kī jara ēkhādā puruṣa maraṇa pāvēla āṇi tyācyā vārasāmmadhyē kōṇī santāna nasēla āṇi tyālā ēka bahīṇa asēla tara ticyāsāṭhī mayatānē māgē sōḍalēlyā dhana-sampattīcā ardhā his'sā āhē āṇi tō tyā (bahiṇī) cā vārasa āhē. Jara tyālā ēkhādī santatī nasēla, jara dōna bahiṇī asatīla tara tyā dōghīnsāṭhī dōna tr̥tiyānśa his'sā āhē. Tyātūna jē tō sōḍūna gēlā. Āṇi jara bhā'ū bahiṇī dōnhī asatīla puruṣahī āṇi striyāhī tara puruṣākaritā, dōna striyān̄cyā hiśyā'itakā his'sā āhē. Allāha tumacyāsāṭhī spaṣṭa sāṅgata āhē, yāsāṭhī kī tumhī (itastataḥ) bhaṭakata phirū nayē āṇi allāha sarva kāhī jāṇaṇārā āhē
Surah An-Nisa, Verse 176

---

Author: Muhammad Shafi I Ansari

---