Surah An-Naml - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
طسٓۚ تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡقُرۡءَانِ وَكِتَابٖ مُّبِينٍ
Tā - sīna yā āyatī āhēta kura'ānacyā (arthāta spaṣṭa) āṇi divya granthācyā
Surah An-Naml, Verse 1
هُدٗى وَبُشۡرَىٰ لِلۡمُؤۡمِنِينَ
Mārgadarśana āṇi khūśakhabara, īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā
Surah An-Naml, Verse 2
ٱلَّذِينَ يُقِيمُونَ ٱلصَّلَوٰةَ وَيُؤۡتُونَ ٱلزَّكَوٰةَ وَهُم بِٱلۡأٓخِرَةِ هُمۡ يُوقِنُونَ
Jē namāja kāyama karatāta āṇi jakāta adā karatāta āṇi ākhiratavara īmāna rākhatāta
Surah An-Naml, Verse 3
إِنَّ ٱلَّذِينَ لَا يُؤۡمِنُونَ بِٱلۡأٓخِرَةِ زَيَّنَّا لَهُمۡ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَهُمۡ يَعۡمَهُونَ
Jē lōka kayāmatavara īmāna rākhata nāhī, āmhī tyān̄cyāsāṭhī tyān̄cī karmē suśōbhita karūna dākhavilī āhēta, yāstava tē bhaṭakata phiratāta
Surah An-Naml, Verse 4
أُوْلَـٰٓئِكَ ٱلَّذِينَ لَهُمۡ سُوٓءُ ٱلۡعَذَابِ وَهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِ هُمُ ٱلۡأَخۡسَرُونَ
Hēca tē lōka hōta, jyān̄cyāsāṭhī mōṭhī vā'īṭa śikṣā- yātanā āhē, āṇi ākhiratamadhyēhī tē mōṭhē nukasāna ucalaṇārē āhēta
Surah An-Naml, Verse 5
وَإِنَّكَ لَتُلَقَّى ٱلۡقُرۡءَانَ مِن لَّدُنۡ حَكِيمٍ عَلِيمٍ
Āṇi niḥsanśaya tumhālā kura'āna śikavilā jāta āhē, hikamataśālī āṇi sarvakāhī jāṇaṇāṟyā allāhatarphē
Surah An-Naml, Verse 6
إِذۡ قَالَ مُوسَىٰ لِأَهۡلِهِۦٓ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا سَـَٔاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ ءَاتِيكُم بِشِهَابٖ قَبَسٖ لَّعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
Jēvhā mūsā āpalyā kuṭumbiyānnā mhaṇālē, mī āga pāhilī āhē. Mī tēthūna ēka tara kāhī bātamī ghē'ūna yē'īna kinvā āgīcā ēkhādā dhagadhagatā vistava ghē'ūna lagēca tumacyājavaḷa yē'īna, yāsāṭhī kī tumhī śēkūna ghyāvē
Surah An-Naml, Verse 7
فَلَمَّا جَآءَهَا نُودِيَ أَنۢ بُورِكَ مَن فِي ٱلنَّارِ وَمَنۡ حَوۡلَهَا وَسُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Jēvhā tithē pōhōcalē tēvhā tyānnā hāka dilī gēlī kī śubha āhē tō, jō tyā āgīta āhē āṇi śubha āhē tō jō ticyājavaḷa pāsa āhē āṇi mōṭhā pavitra āhē allāha, sarva viśvān̄cā svāmī va pālanakartā
Surah An-Naml, Verse 8
يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّهُۥٓ أَنَا ٱللَّهُ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡحَكِيمُ
Mūsā (aikā) kharī gōṣṭa hī kī mīca allāha āhē jabaradasta āṇi hikamata (bud'dhīkauśalya) bāḷagaṇārā
Surah An-Naml, Verse 9
وَأَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰ لَا تَخَفۡ إِنِّي لَا يَخَافُ لَدَيَّ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
Āṇi tumhī āpalī kāṭhī khālī ṭākā. (Hajarata mūsā yānnī) jēvhā tilā hālacāla karatānā pāhilē aśā prakārē kī jaṇū sāpa āhē, tēvhā tōṇḍa phiravūna pāṭha vaḷavūna paḷālē āṇi māgē vaḷūnahī pāhilē nāhī. Hē mūsā! Bhi'ū nakā. Mājhyāsamōra paigambara bhita nasatāta
Surah An-Naml, Verse 10
إِلَّا مَن ظَلَمَ ثُمَّ بَدَّلَ حُسۡنَۢا بَعۡدَ سُوٓءٖ فَإِنِّي غَفُورٞ رَّحِيمٞ
Parantu jē lōka atyācāra karatīla, maga tyāsa nēkī (satkarmā) nē badalatīla tyā durācārānantara tara mī dēkhīla māpha karaṇārā, dayā karaṇārā āhē
Surah An-Naml, Verse 11
وَأَدۡخِلۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖۖ فِي تِسۡعِ ءَايَٰتٍ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَقَوۡمِهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
Āṇi āpalā hāta āpalyā gaḷapaṭṭīta ṭākā tō śubhra (āṇi tējasvī) hō'ūna nighēla, kasalyāhī vyādhīvinā. (Tumhī) na'ū niśāṇyā ghē'ūna phira'auna āṇi tyācyā anuyāyīn̄javaḷa (jā) niḥsanśaya tō durācārī lōkān̄cā samūha āhē
Surah An-Naml, Verse 12
فَلَمَّا جَآءَتۡهُمۡ ءَايَٰتُنَا مُبۡصِرَةٗ قَالُواْ هَٰذَا سِحۡرٞ مُّبِينٞ
Yāstava, jēvhā tyān̄cyājavaḷa ḍōḷē ughaḍaviṇārē āmacē camatkāra (mōjijē) pōhōcalē, tēvhā tē mhaṇū lāgalē kī hī tara ughaḍa jādū āhē
Surah An-Naml, Verse 13
وَجَحَدُواْ بِهَا وَٱسۡتَيۡقَنَتۡهَآ أَنفُسُهُمۡ ظُلۡمٗا وَعُلُوّٗاۚ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
Āṇi tyānnī inkāra kēlā, vāstivaka tyān̄cyā manāta viśvāsa basalā hōtā kēvaḷa atyācāra va ghamēṇḍīmuḷē (tyānnī inkāra kēlā) tara pāhā, tyā durācārī lōkān̄cā kāya śēvaṭa jhālā
Surah An-Naml, Verse 14
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا دَاوُۥدَ وَسُلَيۡمَٰنَ عِلۡمٗاۖ وَقَالَا ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ ٱلَّذِي فَضَّلَنَا عَلَىٰ كَثِيرٖ مِّنۡ عِبَادِهِ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi niḥsanśaya, āmhī dā'ūda āṇi sulēmānalā jñāna pradāna kēlē hōtē āṇi dōghē mhaṇālē, sarva praśansā tyā allāhakaritā āhē, jyānē āmhālā āpalyā anēka īmānadhāraka dāsānvara śrēṣṭhatva pradāna kēlē āhē
Surah An-Naml, Verse 15
وَوَرِثَ سُلَيۡمَٰنُ دَاوُۥدَۖ وَقَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّاسُ عُلِّمۡنَا مَنطِقَ ٱلطَّيۡرِ وَأُوتِينَا مِن كُلِّ شَيۡءٍۖ إِنَّ هَٰذَا لَهُوَ ٱلۡفَضۡلُ ٱلۡمُبِينُ
Āṇi dā'ūdacē vārasa sulēmāna jhālē āṇi mhaṇālē, lōkānnō! Āmhālā pakṣyān̄cī bōlī (bhāṣā) śikivalī gēlī āhē. Āṇi āmhālā sarva kāhī dilē gēlē āhēē. Niḥsanśaya hā (allāhacā) mōṭhā ughaḍa upakāra āhē
Surah An-Naml, Verse 16
وَحُشِرَ لِسُلَيۡمَٰنَ جُنُودُهُۥ مِنَ ٱلۡجِنِّ وَٱلۡإِنسِ وَٱلطَّيۡرِ فَهُمۡ يُوزَعُونَ
Āṇi sulēmānacyā samōra tyān̄cē sarva sain'ya jinna āṇi manuṣya āṇi pakṣī jamā kēlē gēlē (pratyēka prakārālā) vēgavēgaḷē ubhē kēlē gēlē
Surah An-Naml, Verse 17
حَتَّىٰٓ إِذَآ أَتَوۡاْ عَلَىٰ وَادِ ٱلنَّمۡلِ قَالَتۡ نَمۡلَةٞ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلنَّمۡلُ ٱدۡخُلُواْ مَسَٰكِنَكُمۡ لَا يَحۡطِمَنَّكُمۡ سُلَيۡمَٰنُ وَجُنُودُهُۥ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Jēvhā tē muṅgyān̄cyā maidānāta pōhōcalē, tēvhā ēka muṅgī mhaṇālī, hē muṅgyānō! Āpāpalyā biḷāta paṭakana ghusā (asē na vhāvē kī) asāvadhānīmuḷē sulēmāna āṇi tyān̄cyā sain'yānē tumhālā pāyākhālī tuḍavāvē
Surah An-Naml, Verse 18
فَتَبَسَّمَ ضَاحِكٗا مِّن قَوۡلِهَا وَقَالَ رَبِّ أَوۡزِعۡنِيٓ أَنۡ أَشۡكُرَ نِعۡمَتَكَ ٱلَّتِيٓ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ وَعَلَىٰ وَٰلِدَيَّ وَأَنۡ أَعۡمَلَ صَٰلِحٗا تَرۡضَىٰهُ وَأَدۡخِلۡنِي بِرَحۡمَتِكَ فِي عِبَادِكَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Ticyā yā bōlaṇyāvara (hajarata sulēmāna) yānnī smitahāsya kēlē āṇi du'ā (prārthanā) karū lāgalē kī hē mājhyā pālanakartyā! Tū malā tauphika (subud'dhī) pradāna kara kī mī tujhyā yā dēṇagyāmbaddala kr̥tajñatā vyakta karāvī, jyā tū mājhyāvara kēlyā āhēta āṇi mājhyā mātā-pityānvara āṇi mī aśī satkarmē karīta rāhāvē, jyāmuḷē tū prasanna rāhāvē āṇi malā āpalyā dayā- kr̥pēnē āpalyā nēka- sadācārī dāsāmmadhyē sāmīla kara
Surah An-Naml, Verse 19
وَتَفَقَّدَ ٱلطَّيۡرَ فَقَالَ مَالِيَ لَآ أَرَى ٱلۡهُدۡهُدَ أَمۡ كَانَ مِنَ ٱلۡغَآئِبِينَ
Āṇi tyānnī pakṣyān̄cē nirīkṣaṇa kēlē va mhaṇālē, kāya gōṣṭa āhē kī malā huda huda disūna yēta nāhī? Kāya kharōkhara tō hajara nāhī
Surah An-Naml, Verse 20
لَأُعَذِّبَنَّهُۥ عَذَابٗا شَدِيدًا أَوۡ لَأَاْذۡبَحَنَّهُۥٓ أَوۡ لَيَأۡتِيَنِّي بِسُلۡطَٰنٖ مُّبِينٖ
Niḥsanśaya mī tyālā kaṭhōra daṇḍa dē'īna kinvā tyālā kāpūna ṭākīna kinvā tyānē mājhyāsamōra yōgya kāraṇa sādara karāvē
Surah An-Naml, Verse 21
فَمَكَثَ غَيۡرَ بَعِيدٖ فَقَالَ أَحَطتُ بِمَا لَمۡ تُحِطۡ بِهِۦ وَجِئۡتُكَ مِن سَبَإِۭ بِنَبَإٖ يَقِينٍ
Kāhī jāsta vēḷa jhālā navhatā, tēvaḍhyāta tō (yē'ūna) mhaṇālā, mī aśā gōṣṭīcī khabara āṇalī āhē kī jyāviṣayī tumhī jāṇataca nāhī. Mī ‘sabā’cī agadī viśvasanīya bātamī ghē'ūna tumacyājavaḷa ālō āhē
Surah An-Naml, Verse 22
إِنِّي وَجَدتُّ ٱمۡرَأَةٗ تَمۡلِكُهُمۡ وَأُوتِيَتۡ مِن كُلِّ شَيۡءٖ وَلَهَا عَرۡشٌ عَظِيمٞ
Mī pāhilē kī ēka strī tyān̄cyāvara rājya karīta āhē, jilā sarva prakāracyā vastūmpaikī kāhī na kāhī pradāna kēlē gēlē āhē āṇi ticē sinhāsana dēkhīla mōṭhē bhavya āhē
Surah An-Naml, Verse 23
وَجَدتُّهَا وَقَوۡمَهَا يَسۡجُدُونَ لِلشَّمۡسِ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَزَيَّنَ لَهُمُ ٱلشَّيۡطَٰنُ أَعۡمَٰلَهُمۡ فَصَدَّهُمۡ عَنِ ٱلسَّبِيلِ فَهُمۡ لَا يَهۡتَدُونَ
Mī tilā āṇi ticyā janasamūhācyā lōkānnā allāha'aivajī sūryālā sajadā karatānā pāhilē. Saitānānē tyācī karmē tyānnā bhalē cāṅgalē asalyācē dākhavūna satya mārgāpāsūna tyānnā rōkhalē āhē, yāstava tyānnā sanmārga prāpta hōta nāhī
Surah An-Naml, Verse 24
أَلَّاۤ يَسۡجُدُواْۤ لِلَّهِ ٱلَّذِي يُخۡرِجُ ٱلۡخَبۡءَ فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ وَيَعۡلَمُ مَا تُخۡفُونَ وَمَا تُعۡلِنُونَ
Kī kēvaḷa tyāca allāhalā sajadā karāvā, jō ākāśān̄cyā āṇi dharatīcyā lapalēlyā vastūnnā bāhēra kāḍhatō, āṇi jē kāhī tumhī lapavūna ṭhēvatā āṇi jāhīra karatā tō tē sarva kāhī jāṇatō
Surah An-Naml, Verse 25
ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَ رَبُّ ٱلۡعَرۡشِ ٱلۡعَظِيمِ۩
(Arthāta) allāha! Tyācyākhērīja kōṇīhī upāsanīya nāhī. Tōca mahāna arśa (īśa-sinhāsanāṁ) cā svāmī āhē
Surah An-Naml, Verse 26
۞قَالَ سَنَنظُرُ أَصَدَقۡتَ أَمۡ كُنتَ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
(Sulēmāna) mhaṇālē, ātā āmhī pāhatō kī tū kharē bōlalāsa kī tū khōṭā āhē
Surah An-Naml, Verse 27
ٱذۡهَب بِّكِتَٰبِي هَٰذَا فَأَلۡقِهۡ إِلَيۡهِمۡ ثُمَّ تَوَلَّ عَنۡهُمۡ فَٱنظُرۡ مَاذَا يَرۡجِعُونَ
Mājhē hē patra nē'ūna tyānnā dē, maga tyān̄cyāpāsūna dūra hō'ūna pāhā kī tē kāya uttara dētāta
Surah An-Naml, Verse 28
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ إِنِّيٓ أُلۡقِيَ إِلَيَّ كِتَٰبٞ كَرِيمٌ
Tī mhaṇālī, hē saradārānnō! Mājhyājavaḷa ēka mahattvapūrṇa patra ṭākalē gēlē āhē
Surah An-Naml, Verse 29
إِنَّهُۥ مِن سُلَيۡمَٰنَ وَإِنَّهُۥ بِسۡمِ ٱللَّهِ ٱلرَّحۡمَٰنِ ٱلرَّحِيمِ
Jē sulēmānatarphē āhē āṇi jyācā ārambha atiśaya dayāvāna, mōṭhyā mēharabāna allāhacyā nāvānē āhē
Surah An-Naml, Verse 30
أَلَّا تَعۡلُواْ عَلَيَّ وَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
Hē kī tumhī mājhyāsamōra vidrōha karū nakā āṇi muslima hō'ūna mājhyājavaḷa yā
Surah An-Naml, Verse 31
قَالَتۡ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَفۡتُونِي فِيٓ أَمۡرِي مَا كُنتُ قَاطِعَةً أَمۡرًا حَتَّىٰ تَشۡهَدُونِ
Tī (rāṇī) mhaṇālī, hē mājhyā darabārī lōkānnō! Tumhī mājhyā yā samasyēbābata malā sallā dyā. Mī kōṇatyāhī gōṣṭīcā antima phaisalā, jōparyanta tumacī upisthatī āṇi mata nasēla, karata nasatē
Surah An-Naml, Verse 32
قَالُواْ نَحۡنُ أُوْلُواْ قُوَّةٖ وَأُوْلُواْ بَأۡسٖ شَدِيدٖ وَٱلۡأَمۡرُ إِلَيۡكِ فَٱنظُرِي مَاذَا تَأۡمُرِينَ
Tyā sarvānnī uttara dilē, āmhī mōṭhē majabūta āṇi śaktiśālī āṇi khūpa laḍhavayyē āhōta. Ātā yāpuḍhē tumacā adhikāra āhē. Tumhī svataḥca vicāra karā kī tumhī āmhālā kōṇatā ādēśa dētā
Surah An-Naml, Verse 33
قَالَتۡ إِنَّ ٱلۡمُلُوكَ إِذَا دَخَلُواْ قَرۡيَةً أَفۡسَدُوهَا وَجَعَلُوٓاْ أَعِزَّةَ أَهۡلِهَآ أَذِلَّةٗۚ وَكَذَٰلِكَ يَفۡعَلُونَ
Tī (rāṇī) mhaṇālī, bādaśāha (rājē-mahārājē) jēvhā ēkhādyā vastīta pravēśa karatāta, tēvhā tilā ōsāḍa karūna ṭākatāta āṇi tithalyā pratiṣṭhita lōkānnā apamānita karatāta tēvhā lōka dēkhīla asēca karatīla
Surah An-Naml, Verse 34
وَإِنِّي مُرۡسِلَةٌ إِلَيۡهِم بِهَدِيَّةٖ فَنَاظِرَةُۢ بِمَ يَرۡجِعُ ٱلۡمُرۡسَلُونَ
Āṇi mī tyānnā ēka najarāṇā pāṭhaviṇāra āhē, maga pāhatē kī dūta kāya uttara ghē'ūna parata yētāta
Surah An-Naml, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَ سُلَيۡمَٰنَ قَالَ أَتُمِدُّونَنِ بِمَالٖ فَمَآ ءَاتَىٰنِۦَ ٱللَّهُ خَيۡرٞ مِّمَّآ ءَاتَىٰكُمۚ بَلۡ أَنتُم بِهَدِيَّتِكُمۡ تَفۡرَحُونَ
Yāstava (rājadūta) jēvhā (hajarata) sulēmānajavaḷa pōhōcalā, tēvhā sulēmāna mhaṇālē, kāya tumhī lōka dhana dē'ūna mājhī madata karū icchitā? Malā tara mājhyā pālanakartyānē yāhūna khūpa jāsta dē'ūna ṭhēvalē āhē, jē tyānē tumhālā dilē āhē. Tēvhā āpalyā najarāṇyānē tumhīca khūśa rāhā
Surah An-Naml, Verse 36
ٱرۡجِعۡ إِلَيۡهِمۡ فَلَنَأۡتِيَنَّهُم بِجُنُودٖ لَّا قِبَلَ لَهُم بِهَا وَلَنُخۡرِجَنَّهُم مِّنۡهَآ أَذِلَّةٗ وَهُمۡ صَٰغِرُونَ
Jā, parata jā, tyān̄cyākaḍē āmhī tyān̄cyāvara asē sain'ya pāṭhavū kī jyācā sāmanā karaṇyācī tyān̄cyāta tākata nāhī āṇi āmhī tyānnā apamānita va parābhūta karūna tithūna bāhēra ghālavū
Surah An-Naml, Verse 37
قَالَ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَؤُاْ أَيُّكُمۡ يَأۡتِينِي بِعَرۡشِهَا قَبۡلَ أَن يَأۡتُونِي مُسۡلِمِينَ
(Sulēmāna) mhaṇālē, hē saradārānnō! Tumacyāpaikī kōṇī asā āhē, jō tyān̄cē muslima hō'ūna pōhacaṇyāpūrvīca, ticē sinhāsana mājhyājavaḷa āṇūna dē'īla
Surah An-Naml, Verse 38
قَالَ عِفۡرِيتٞ مِّنَ ٱلۡجِنِّ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن تَقُومَ مِن مَّقَامِكَۖ وَإِنِّي عَلَيۡهِ لَقَوِيٌّ أَمِينٞ
Ēka balāḍhya jinna mhaṇālā, tumhī āpalyā jāgēvarūna uṭhaṇyāpūrvīca mī tē tumacyājavaḷa āṇatō. Viśvāsa rākhā, mī yācē sāmarthya rākhatō. Āṇi mī amānatadāra (visvasta) hī āhē
Surah An-Naml, Verse 39
قَالَ ٱلَّذِي عِندَهُۥ عِلۡمٞ مِّنَ ٱلۡكِتَٰبِ أَنَا۠ ءَاتِيكَ بِهِۦ قَبۡلَ أَن يَرۡتَدَّ إِلَيۡكَ طَرۡفُكَۚ فَلَمَّا رَءَاهُ مُسۡتَقِرًّا عِندَهُۥ قَالَ هَٰذَا مِن فَضۡلِ رَبِّي لِيَبۡلُوَنِيٓ ءَأَشۡكُرُ أَمۡ أَكۡفُرُۖ وَمَن شَكَرَ فَإِنَّمَا يَشۡكُرُ لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن كَفَرَ فَإِنَّ رَبِّي غَنِيّٞ كَرِيمٞ
Jyācyājavaḷa granthācē jñāna hōtē, tō mhaṇālē, kī tumacī pāpaṇī lavaṇyāpūrvīca mī tyāsa tumacyājavaḷa pōhacavū śakatō. Jēvhā paigambara (sulēmāna) nē tē (sinhāsana) āpalyājavaḷa hajara asalēlē pāhilē, tēvhā mhaṇālē, hā mājhyā pālanakartyācā upakāra āhē. Yāsāṭhī kī tyānē mājhī kasōṭī ghyāvī kī mī kr̥tajñatā darśavitō kī kr̥taghnatā. Kr̥tajñatā vyakta karaṇārā āpalyā phāyadyāsāṭhīca kr̥tajñatā vyakta karatō. Āṇi jō kr̥taghnatā darśavīla tara mājhā pālanakartā mōṭhā niḥspr̥ha āṇi mōṭhā mēhērabāna āhē
Surah An-Naml, Verse 40
قَالَ نَكِّرُواْ لَهَا عَرۡشَهَا نَنظُرۡ أَتَهۡتَدِيٓ أَمۡ تَكُونُ مِنَ ٱلَّذِينَ لَا يَهۡتَدُونَ
(Hajarata sulēmānanē) ādēśa dilā kī rāṇīcyā sinhāsanācē svarūpa kāhīsē badalūna ṭākā. Maga pāhū yā, tī mārgadarśana prāpta karatē kī tyā lōkāmpaikī ṭharatē jē mārgadarśana prāpta karīta nāhī
Surah An-Naml, Verse 41
فَلَمَّا جَآءَتۡ قِيلَ أَهَٰكَذَا عَرۡشُكِۖ قَالَتۡ كَأَنَّهُۥ هُوَۚ وَأُوتِينَا ٱلۡعِلۡمَ مِن قَبۡلِهَا وَكُنَّا مُسۡلِمِينَ
Maga jēvhā tī hajara jhālī tēvhā tilā vicāralē gēlē kī tumacē sinhāsana asēca āhē? Tinē uttara dilē, hē jaṇū tēca āhē āmhālā yācyāpūrvīca jñāna dilē gēlē hōtē āṇi āmhī muslima hōtō
Surah An-Naml, Verse 42
وَصَدَّهَا مَا كَانَت تَّعۡبُدُ مِن دُونِ ٱللَّهِۖ إِنَّهَا كَانَتۡ مِن قَوۡمٖ كَٰفِرِينَ
Āṇi tilā tyānnī rōkhūna ṭhēvalē hōtē, jyān̄cī tī allāhakhērīja upāsanā karīta rāhilī, niḥsanśaya tī kāphira lōkāmpaikī hōtī
Surah An-Naml, Verse 43
قِيلَ لَهَا ٱدۡخُلِي ٱلصَّرۡحَۖ فَلَمَّا رَأَتۡهُ حَسِبَتۡهُ لُجَّةٗ وَكَشَفَتۡ عَن سَاقَيۡهَاۚ قَالَ إِنَّهُۥ صَرۡحٞ مُّمَرَّدٞ مِّن قَوَارِيرَۗ قَالَتۡ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي وَأَسۡلَمۡتُ مَعَ سُلَيۡمَٰنَ لِلَّهِ رَبِّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Tilā sāṅgitalē gēlē kī mahālāta pravēśa karā. Jēvhā tinē pāhilē tēvhā tilā asē vāṭalē kī hā jalāśaya (hauda) āhē, tinē āpalyā pōṭaṟyā ughaḍyā kēlyā (sulēmāna) mhaṇālē, hā tara kācēcā banalēlā āhē. Tī mhaṇālī, hē mājhyā pālanakartyā! Mī āpalyā prāṇāvara atyācāra kēlā. Ātā mī sulēmānasōbata, sarva viśvān̄cyā pālanakartyā allāhacī ājñādhāraka banatē
Surah An-Naml, Verse 44
وَلَقَدۡ أَرۡسَلۡنَآ إِلَىٰ ثَمُودَ أَخَاهُمۡ صَٰلِحًا أَنِ ٱعۡبُدُواْ ٱللَّهَ فَإِذَا هُمۡ فَرِيقَانِ يَخۡتَصِمُونَ
Āṇi niḥsanśaya, āmhī ‘samūda’kaḍē tyān̄cā bhā'ū ‘svālēha’lā pāṭhavilē (yā sandēśāsaha) kī tumhī sarva allāhacī upāsanā karā. Tarīhī tē dōna gaṭa banūna āpasāta bhāṇḍaṇataṇṭā karū lāgalē
Surah An-Naml, Verse 45
قَالَ يَٰقَوۡمِ لِمَ تَسۡتَعۡجِلُونَ بِٱلسَّيِّئَةِ قَبۡلَ ٱلۡحَسَنَةِۖ لَوۡلَا تَسۡتَغۡفِرُونَ ٱللَّهَ لَعَلَّكُمۡ تُرۡحَمُونَ
(Paigambara svālēha) mhaṇālē, hē mājhyā janasamūhācyā lōkānnō! Tumhī bhalēpaṇācyā ādī vā'īṭa gōṣṭīcī ghā'ī kā mājavita āhāta. Tumhī allāhajavaḷa māphī kā nāhī māgata? Yāsāṭhī kī tumacyāvara dayā kēlī jāvī
Surah An-Naml, Verse 46
قَالُواْ ٱطَّيَّرۡنَا بِكَ وَبِمَن مَّعَكَۚ قَالَ طَـٰٓئِرُكُمۡ عِندَ ٱللَّهِۖ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تُفۡتَنُونَ
(Tē) mhaṇālē kī āmhī tara tumhālā āṇi tumacyā sāthīdārānnā apaśakunī samajatō (paigambarānī) uttara dilē, tumacā apaśakūna allāhajavaḷa āhē. Kimbahunā tumhī tara kasōṭīta paḍalēlē lōka āhāta
Surah An-Naml, Verse 47
وَكَانَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ تِسۡعَةُ رَهۡطٖ يُفۡسِدُونَ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا يُصۡلِحُونَ
Yā śaharāta na'ū (pramukha) māṇasē hōtī, jē dharatīta utpāta (phasāda) pasaravita hōtē āṇi sudhāraṇēcē kāma karīta navhatē
Surah An-Naml, Verse 48
قَالُواْ تَقَاسَمُواْ بِٱللَّهِ لَنُبَيِّتَنَّهُۥ وَأَهۡلَهُۥ ثُمَّ لَنَقُولَنَّ لِوَلِيِّهِۦ مَا شَهِدۡنَا مَهۡلِكَ أَهۡلِهِۦ وَإِنَّا لَصَٰدِقُونَ
Tyānnī āpasāta allāhacī śapatha ghē'ūna pratijñā kēlī kī rātrītūnaca ‘svālēha’ āṇi tyān̄cyā kuṭumbiyānvara hallā caḍhavū āṇi tyān̄cyā vārasadārālā sāṅgū kī āmhī tyān̄cyā kuṭumbācyā hatyēcyā vēḷī hajara navhatō āṇi āmhī kharē bōlata āhōta
Surah An-Naml, Verse 49
وَمَكَرُواْ مَكۡرٗا وَمَكَرۡنَا مَكۡرٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Āṇi tyānnī ḍāva khēḷā āṇi āmhī dēkhīla āṇi tē tyāsa samajataca navhatē
Surah An-Naml, Verse 50
فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ مَكۡرِهِمۡ أَنَّا دَمَّرۡنَٰهُمۡ وَقَوۡمَهُمۡ أَجۡمَعِينَ
Ātā pāhā, tyān̄cyā kaṭa-kārasthānācā kāya pariṇāma jhālā? Āmhī tyānnā āṇi tyān̄cyā janasamūhālā, sarvānnāca naṣṭa karūna ṭākalē
Surah An-Naml, Verse 51
فَتِلۡكَ بُيُوتُهُمۡ خَاوِيَةَۢ بِمَا ظَلَمُوٓاْۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَةٗ لِّقَوۡمٖ يَعۡلَمُونَ
Hī tyān̄cī gharē āhēta, jī tyān̄cyā atyācārāmuḷē ōsāḍa paḍalī āhēta. Jē lōka jñāna bāḷagatāta, tyān̄cyāsāṭhī tyāta mōṭhī niśāṇī āhē
Surah An-Naml, Verse 52
وَأَنجَيۡنَا ٱلَّذِينَ ءَامَنُواْ وَكَانُواْ يَتَّقُونَ
Āṇi āmhī tyānnā, jyānnī īmāna rākhalē hōtē āṇi jē satkarma karīta hōtē, pūrṇapaṇē vācavilē
Surah An-Naml, Verse 53
وَلُوطًا إِذۡ قَالَ لِقَوۡمِهِۦٓ أَتَأۡتُونَ ٱلۡفَٰحِشَةَ وَأَنتُمۡ تُبۡصِرُونَ
Āṇi lūtacā (ullēkha karā) jēvhā tē āpalyā janasamūhālā mhaṇālē, kī jāṇūnabujūnahī tumhī kukarma (puruṣa sahavāsa) karatā
Surah An-Naml, Verse 54
أَئِنَّكُمۡ لَتَأۡتُونَ ٱلرِّجَالَ شَهۡوَةٗ مِّن دُونِ ٱلنِّسَآءِۚ بَلۡ أَنتُمۡ قَوۡمٞ تَجۡهَلُونَ
Hī kāya gōṣṭa āhē? Kī tumhī striyānnā sōḍūna puruṣān̄javaḷa kāmavāsanāpūrtīsāṭhī yētā? Kharī gōṣṭī aśī kī tumhī mōṭhē ajñāna pūrṇa kāma karīta āhāta
Surah An-Naml, Verse 55
۞فَمَا كَانَ جَوَابَ قَوۡمِهِۦٓ إِلَّآ أَن قَالُوٓاْ أَخۡرِجُوٓاْ ءَالَ لُوطٖ مِّن قَرۡيَتِكُمۡۖ إِنَّهُمۡ أُنَاسٞ يَتَطَهَّرُونَ
Tyān̄cyā janasamūhācē uttara yā bōlaṇyāvyatirikta dusarē kāhī navhatē kī lūtacyā kuṭumbiyānnā āpalyā śaharātūna bāhēra ghālavā, hē lōka mōṭhī pavitratatā (satśīlatā) dākhavita āhēta
Surah An-Naml, Verse 56
فَأَنجَيۡنَٰهُ وَأَهۡلَهُۥٓ إِلَّا ٱمۡرَأَتَهُۥ قَدَّرۡنَٰهَا مِنَ ٱلۡغَٰبِرِينَ
Āṇi āmhī tyānnā āṇi tyān̄cyā kuṭumbālā, tyācyā patnīkhērīja sarvānnā vācivalē. Yācē anumāna(rtaka) tara māgē rāhaṇāṟyāmmadhyē āmhī lāvalēca hōtē
Surah An-Naml, Verse 57
وَأَمۡطَرۡنَا عَلَيۡهِم مَّطَرٗاۖ فَسَآءَ مَطَرُ ٱلۡمُنذَرِينَ
Āṇi tyān̄cyāvara ēka (viśēṣa prakāracā) pā'ūsa pāḍalā. Yāstava tyā khabaradāra kēlyā gēlēlyā lōkānvara vā'īṭa pā'ūsa paḍalā
Surah An-Naml, Verse 58
قُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ وَسَلَٰمٌ عَلَىٰ عِبَادِهِ ٱلَّذِينَ ٱصۡطَفَىٰٓۗ ءَآللَّهُ خَيۡرٌ أَمَّا يُشۡرِكُونَ
Tēvhā tumhī sāṅgā kī samasta praśansā allāhakaritāca āhē āṇi tyācyā nivaḍaka dāsānvara salāma (śānti) āhē. Kāya allāha adhika cāṅgalā āhē kī tē, jyānnā hē lōka (allāhacā) sahabhāgī banavata āhēta
Surah An-Naml, Verse 59
أَمَّنۡ خَلَقَ ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضَ وَأَنزَلَ لَكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ مَآءٗ فَأَنۢبَتۡنَا بِهِۦ حَدَآئِقَ ذَاتَ بَهۡجَةٖ مَّا كَانَ لَكُمۡ أَن تُنۢبِتُواْ شَجَرَهَآۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ هُمۡ قَوۡمٞ يَعۡدِلُونَ
(Barē hē sāṅgā) ākāśānnā āṇi jaminīlā kōṇī nirmāṇa kēlē? Kōṇī ākāśātūna pā'ūsa pāḍalā? Maga tyādvārē hiravyā ṭavaṭavīta sundara bāgā kōṇī ugavilyā? Yā bāgān̄cē vr̥kṣa tumhī kadhīhī ugavū śakata nāhī. Kāya allāhakhērīja dusarā kōṇī upāsanā karaṇyāyōgya āhē? Kimbahunā hē lōka (saraḷa mārgāpāsūna) dūra hōtāta
Surah An-Naml, Verse 60
أَمَّن جَعَلَ ٱلۡأَرۡضَ قَرَارٗا وَجَعَلَ خِلَٰلَهَآ أَنۡهَٰرٗا وَجَعَلَ لَهَا رَوَٰسِيَ وَجَعَلَ بَيۡنَ ٱلۡبَحۡرَيۡنِ حَاجِزًاۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ بَلۡ أَكۡثَرُهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Kāya tō, jyānē dharatīlā nivāsasthāna banavilē, ticyā daramyāna nadyā pravāhita kēlyā, ticyāsāṭhī parvata banavilē āṇi dōna samudrān̄cyā daramyāna āḍa paḍadā ghātalā, kāya allāhasōbata dusarā kōṇī upāsanā karaṇyāyōgya āhē? Kimbahunā tyān̄cyāpaikī bahutēka lōka jāṇataca nāhīta
Surah An-Naml, Verse 61
أَمَّن يُجِيبُ ٱلۡمُضۡطَرَّ إِذَا دَعَاهُ وَيَكۡشِفُ ٱلسُّوٓءَ وَيَجۡعَلُكُمۡ خُلَفَآءَ ٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قَلِيلٗا مَّا تَذَكَّرُونَ
Vivaśa āṇi agatika vyaktīcē ārjava, jēvhā tō pukāratō, kōṇa svīkārūna tyācyā trāsa- yātanēsa dūra karatō, āṇi tumhālā dharatīcā khalīfā (sattādhikārī) banavitō. Kāya allāhasōbata dusarā kōṇī upāsanā karaṇyāyōgya āhē? Tumhī lōka phāra kamī bōdha grahaṇa karatāta
Surah An-Naml, Verse 62
أَمَّن يَهۡدِيكُمۡ فِي ظُلُمَٰتِ ٱلۡبَرِّ وَٱلۡبَحۡرِ وَمَن يُرۡسِلُ ٱلرِّيَٰحَ بُشۡرَۢا بَيۡنَ يَدَيۡ رَحۡمَتِهِۦٓۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ تَعَٰلَى ٱللَّهُ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Asā kōṇa āhē, jō tumhālā khuṣkī āṇi samudrācyā andhārāta mārga dākhavitō āṇi jō āpalyā kr̥pēcyā (yēṇyā) pūrvīca khūśakhabara dēṇārī havā (vārē) pāṭhavitō. Kāya allāhasōbata dusarē ēkhādē ārādhyā daivatahī āhē? Jyānnā hē (allāhacā) sahabhāgī ṭharavitāta, tyā sarvāmpēkṣā allāha ati ucca āhē
Surah An-Naml, Verse 63
أَمَّن يَبۡدَؤُاْ ٱلۡخَلۡقَ ثُمَّ يُعِيدُهُۥ وَمَن يَرۡزُقُكُم مِّنَ ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِۗ أَءِلَٰهٞ مَّعَ ٱللَّهِۚ قُلۡ هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Asā kōṇa āhē jō sr̥ṣṭīnirmitīlā pahilyāndā nirmāṇa karatō, maga tilā punhā nirmāṇa karīla jō tumhālā ākāśa āṇi jaminitūna ājivikā pradāna karīta āhē. Kāya allāhasōbata dusarāhī kōṇī upāsya āhē? Sāṅgā, saccē asāla tara āpalē pramāṇa (purāvā) āṇā
Surah An-Naml, Verse 64
قُل لَّا يَعۡلَمُ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَٱلۡأَرۡضِ ٱلۡغَيۡبَ إِلَّا ٱللَّهُۚ وَمَا يَشۡعُرُونَ أَيَّانَ يُبۡعَثُونَ
Sāṅgā kī ākāśavālyāmpaikī āṇi dharatīvālyāmpaikī, allāhakhērīja kōṇīhī parōkṣa jñāna bāḷagata nāhī1 tē tara hē dēkhīla jāṇata nāhīta kī tyānnā dusaṟyāndā kēvhā jivanta kēlē jā'īla
Surah An-Naml, Verse 65
بَلِ ٱدَّـٰرَكَ عِلۡمُهُمۡ فِي ٱلۡأٓخِرَةِۚ بَلۡ هُمۡ فِي شَكّٖ مِّنۡهَاۖ بَلۡ هُم مِّنۡهَا عَمُونَ
Kimbahunā ākhirata (maraṇōttara jīvanā) viṣayī tyān̄cē jñāna sampuṣṭāta ālē āhē, kimbahunā hē tyā sandarbhāta sanśayagrasta āhēta, ēvaḍhēca navhē tara hē tyāpāsūna āndhaḷē āhēta
Surah An-Naml, Verse 66
وَقَالَ ٱلَّذِينَ كَفَرُوٓاْ أَءِذَا كُنَّا تُرَٰبٗا وَءَابَآؤُنَآ أَئِنَّا لَمُخۡرَجُونَ
Kāphira (satya-virōdhaka) mhaṇālē, kāya jēvhā āmhī mātī hō'ūna jā'ū āṇi āmacē vāḍavaḍīlahī, kāya āmhī punhā bāhēra kāḍhalē jā'ū
Surah An-Naml, Verse 67
لَقَدۡ وُعِدۡنَا هَٰذَا نَحۡنُ وَءَابَآؤُنَا مِن قَبۡلُ إِنۡ هَٰذَآ إِلَّآ أَسَٰطِيرُ ٱلۡأَوَّلِينَ
Āmhālā āṇi āmacyā pūrvajānnā phāra pūrvīpāsūna hē vāyadē dilē jāta rāhilē. Kāhī nāhī, yā tara pūrvī hō'ūna gēlēlyā lōkān̄cyā kālpanika kathā mātra āhēta
Surah An-Naml, Verse 68
قُلۡ سِيرُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ فَٱنظُرُواْ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلۡمُجۡرِمِينَ
Sāṅgā kī, jaminīvara jarā hiṇḍūna phirūna pāhā kī aparādhī lōkān̄cā kāya pariṇāma jhālā
Surah An-Naml, Verse 69
وَلَا تَحۡزَنۡ عَلَيۡهِمۡ وَلَا تَكُن فِي ضَيۡقٖ مِّمَّا يَمۡكُرُونَ
Āṇi tumhī tyān̄cyāviṣayī cintāgrasta hō'ū nakā āṇi tyān̄cyā kaṭa-kārasthānāmmuḷē mana saṅkucita karū nakā
Surah An-Naml, Verse 70
وَيَقُولُونَ مَتَىٰ هَٰذَا ٱلۡوَعۡدُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Āṇi mhaṇatāta kī hā vāyadā kēvhā pūrṇa hō'īla, saccē asāla tara sāṅgā
Surah An-Naml, Verse 71
قُلۡ عَسَىٰٓ أَن يَكُونَ رَدِفَ لَكُم بَعۡضُ ٱلَّذِي تَسۡتَعۡجِلُونَ
Tyānnā uttara dyā kī kadācita kāhī aśā gōṣṭī, jyān̄cī tumhī ēvaḍhī ghā'ī mājavita āhāta, tumacyā khūpa javaḷa yē'ūna ṭhēpalyā āhēta
Surah An-Naml, Verse 72
وَإِنَّ رَبَّكَ لَذُو فَضۡلٍ عَلَى ٱلنَّاسِ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَشۡكُرُونَ
Āṇi niḥsanśaya, tumacā pālanakartā samasta lōkānvara mōṭhā kr̥pāvāna āhē, parantu adhikānśa lōka kr̥tajñatā dākhavita nāhī
Surah An-Naml, Verse 73
وَإِنَّ رَبَّكَ لَيَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
Āṇi niḥsanśaya, tumacā pālanakartā, tyā gōṣṭīnnāhī jāṇatō, jyānnā tē āpalyā manāta lapavita āhēta, āṇi jyānnā vyakta karīta āhēta
Surah An-Naml, Verse 74
وَمَا مِنۡ غَآئِبَةٖ فِي ٱلسَّمَآءِ وَٱلۡأَرۡضِ إِلَّا فِي كِتَٰبٖ مُّبِينٍ
Ākāśa āṇi dharatīcī kōṇatīhī lapalēlī gōṣṭa aśī nāhī, jī divya spaṣṭa granthāta sāmīla nasāvī
Surah An-Naml, Verse 75
إِنَّ هَٰذَا ٱلۡقُرۡءَانَ يَقُصُّ عَلَىٰ بَنِيٓ إِسۡرَـٰٓءِيلَ أَكۡثَرَ ٱلَّذِي هُمۡ فِيهِ يَخۡتَلِفُونَ
Niḥsanśaya hā kura'āna isrā'īlacyā santatīsamōra adhika tara tyā gōṣṭīn̄cē nivēdana karīta āhē, jyāta hē matabhēda karatāta
Surah An-Naml, Verse 76
وَإِنَّهُۥ لَهُدٗى وَرَحۡمَةٞ لِّلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi hā (kura'āna) īmāna rākhaṇāṟyāṅkaritā niścitaca mārgadarśana āṇi dayā- kr̥pā āhē
Surah An-Naml, Verse 77
إِنَّ رَبَّكَ يَقۡضِي بَيۡنَهُم بِحُكۡمِهِۦۚ وَهُوَ ٱلۡعَزِيزُ ٱلۡعَلِيمُ
Tumacā pālanakartā tyān̄cyā daramyāna āpalyā ādēśānē (sarva) phaisalā karīla. Tō mōṭhā varcasvaśālī āṇi jñāna rākhaṇārā āhē
Surah An-Naml, Verse 78
فَتَوَكَّلۡ عَلَى ٱللَّهِۖ إِنَّكَ عَلَى ٱلۡحَقِّ ٱلۡمُبِينِ
Tēvhā, tumhī allāhavaraca bharavasā rākhā. Niḥsanśaya, tumhī satya āṇi ughaḍa aśā dīna (dharmā) vara āhāta
Surah An-Naml, Verse 79
إِنَّكَ لَا تُسۡمِعُ ٱلۡمَوۡتَىٰ وَلَا تُسۡمِعُ ٱلصُّمَّ ٱلدُّعَآءَ إِذَا وَلَّوۡاْ مُدۡبِرِينَ
Niḥsanśaya, tumhī nā mr̥tānnā aikavū śakatā āṇi nā bahiṟyānnā āpalī pukāra (hāka) aikavū śakatā, jēvhā tē pāṭha phiravūna vimukha hōta asatīla
Surah An-Naml, Verse 80
وَمَآ أَنتَ بِهَٰدِي ٱلۡعُمۡيِ عَن ضَلَٰلَتِهِمۡۖ إِن تُسۡمِعُ إِلَّا مَن يُؤۡمِنُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُم مُّسۡلِمُونَ
Āṇi nā tumhī āndhaḷyānnā tyān̄cyā mārgabhraṣṭatēpāsūna haṭavūna, sanmārgālā lāvū śakatā, tumhī tara kēvaḷa tyānnā aikavū śakatā, jyānnī āmacyā āyatīnvara īmāna rākhalē āhē, maga tē ājñādhāraka hōtāta
Surah An-Naml, Verse 81
۞وَإِذَا وَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِمۡ أَخۡرَجۡنَا لَهُمۡ دَآبَّةٗ مِّنَ ٱلۡأَرۡضِ تُكَلِّمُهُمۡ أَنَّ ٱلنَّاسَ كَانُواْ بِـَٔايَٰتِنَا لَا يُوقِنُونَ
Āṇi jēvhā tyān̄cyāvara śikṣā- yātanē (azāba) cā vāyadā lāgū hō'īla, āmhī jaminītūna tyān̄cyāsāṭhī ēka janāvara bāhēra kāḍhū, jē tyān̄cyāśī bōlata asēla kī lōka āmacyā āyatīnvara viśvāsa ṭhēvata navhatē
Surah An-Naml, Verse 82
وَيَوۡمَ نَحۡشُرُ مِن كُلِّ أُمَّةٖ فَوۡجٗا مِّمَّن يُكَذِّبُ بِـَٔايَٰتِنَا فَهُمۡ يُوزَعُونَ
Āṇi jyā divaśī āmhī pratyēka janasamūhāmadhūna, aśā lōkān̄cē samūha, jē āmacyā āyatīnnā khōṭē ṭharavita hōtē, ghērūna āṇū, maga tē sarvacyā sarva vēgaḷē kēlē jātīla
Surah An-Naml, Verse 83
حَتَّىٰٓ إِذَا جَآءُو قَالَ أَكَذَّبۡتُم بِـَٔايَٰتِي وَلَمۡ تُحِيطُواْ بِهَا عِلۡمًا أَمَّاذَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Jēvhā sarvacyā sarva yē'ūna pōhacatīla tēvhā allāha pharmāvila kī tumhī mājhyā āyatīnnā, yānantarahī kī tumhālā tyān̄cē pūrṇa jñāna navhatē, kā khōṭē ṭharavilē? Āṇi hēhī sāṅgā kī tumhī kāya (karma) karīta rāhilāta
Surah An-Naml, Verse 84
وَوَقَعَ ٱلۡقَوۡلُ عَلَيۡهِم بِمَا ظَلَمُواْ فَهُمۡ لَا يَنطِقُونَ
Āṇi yācē kāraṇa hē kī tyānnī atyācāra kēlā hōtā, tyāmuḷē āmacē pharmāna tyācyāvara lāgū hō'īla āṇi tē kāhīca bōlū śakaṇāra nāhīta
Surah An-Naml, Verse 85
أَلَمۡ يَرَوۡاْ أَنَّا جَعَلۡنَا ٱلَّيۡلَ لِيَسۡكُنُواْ فِيهِ وَٱلنَّهَارَ مُبۡصِرًاۚ إِنَّ فِي ذَٰلِكَ لَأٓيَٰتٖ لِّقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Kāya tē pāhata nāhīta kī āmhī rātra aśāsāṭhī banavilī āhē kī tyānnī ticyāta ārāma karū śakāvē āṇi divasālā āmhī dākhaviṇārā banavilē āhē. Niḥsanśaya yāta tyā lōkāṅkaritā niśāṇyā āhēta, jē īmāna rākhatāta
Surah An-Naml, Verse 86
وَيَوۡمَ يُنفَخُ فِي ٱلصُّورِ فَفَزِعَ مَن فِي ٱلسَّمَٰوَٰتِ وَمَن فِي ٱلۡأَرۡضِ إِلَّا مَن شَآءَ ٱللَّهُۚ وَكُلٌّ أَتَوۡهُ دَٰخِرِينَ
Āṇi jyā divaśī sūra phuṅkalā jā'īla tēvhā tē sarvacyā sarva, jē ākāśāmmadhyē āṇi jaminīvara āhēta ghābarūna uṭhatīla,1 parantu jyālā allāha icchila (surakṣita ṭhēvīla) āṇi sarvacyā sarva vivaśa, lācāra hō'ūna tyācyāsamōra hajara hōtīla
Surah An-Naml, Verse 87
وَتَرَى ٱلۡجِبَالَ تَحۡسَبُهَا جَامِدَةٗ وَهِيَ تَمُرُّ مَرَّ ٱلسَّحَابِۚ صُنۡعَ ٱللَّهِ ٱلَّذِيٓ أَتۡقَنَ كُلَّ شَيۡءٍۚ إِنَّهُۥ خَبِيرُۢ بِمَا تَفۡعَلُونَ
Āṇi tumhī parvatānnā āpalyā jāgī niścita va sthira samajatā, parantu tē dēkhīla ḍhagāsārakhē uḍata phiratīla. Hī nirmitī (kāryakuśalatā) āhē allāhacī, jyānē pratyēka vastū majabūta banavilī āhē. Tumhī jē kāhī karatā, allāha tē cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah An-Naml, Verse 88
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَا وَهُم مِّن فَزَعٖ يَوۡمَئِذٍ ءَامِنُونَ
Jō manuṣya satkarma ghē'ūna yē'īla, tyālā tyāhūna cāṅgalā mōbadalā miḷēla āṇi asē lōka tyā divasācyā dahaśatīpāsūna nirdhāsta asatīla
Surah An-Naml, Verse 89
وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَكُبَّتۡ وُجُوهُهُمۡ فِي ٱلنَّارِ هَلۡ تُجۡزَوۡنَ إِلَّا مَا كُنتُمۡ تَعۡمَلُونَ
Āṇi jē lōka duṣkarma ghē'ūna yētīla tyānnā adhōmukhī (jahannamacyā) āgīta jhōkalē jā'īla. Tumhālā kēvaḷa tyācāca mōbadalā dilā jā'īla, jē tumhī karīta rāhilē
Surah An-Naml, Verse 90
إِنَّمَآ أُمِرۡتُ أَنۡ أَعۡبُدَ رَبَّ هَٰذِهِ ٱلۡبَلۡدَةِ ٱلَّذِي حَرَّمَهَا وَلَهُۥ كُلُّ شَيۡءٖۖ وَأُمِرۡتُ أَنۡ أَكُونَ مِنَ ٱلۡمُسۡلِمِينَ
Malā tara kēvaḷa hāca ādēśa dilā gēlā āhē kī mī yā śaharācyā pālanakartyācī upāsanā karīta rāhāvē, jyānē yāsa ādara sanmānapūrṇa banavilē āhē āṇi jō pratyēka vastūcā svāmī āhē āṇi malā hā ādēśahī dilā gēlā āhē kī mī muslamāna (ājñādhārakāṁ) paikī vhāvē
Surah An-Naml, Verse 91
وَأَنۡ أَتۡلُوَاْ ٱلۡقُرۡءَانَۖ فَمَنِ ٱهۡتَدَىٰ فَإِنَّمَا يَهۡتَدِي لِنَفۡسِهِۦۖ وَمَن ضَلَّ فَقُلۡ إِنَّمَآ أَنَا۠ مِنَ ٱلۡمُنذِرِينَ
Āṇi mī kura'ānācē paṭhaṇa karīta rāhāvē, tēvhā jō mārgadarśana aṅgīkārīla, āṇi jō mārgabhraṣṭa hō'īla tara sāṅgā, mī kēvaḷa sāvadhāna karaṇāṟyāmpaikī āhē
Surah An-Naml, Verse 92
وَقُلِ ٱلۡحَمۡدُ لِلَّهِ سَيُرِيكُمۡ ءَايَٰتِهِۦ فَتَعۡرِفُونَهَاۚ وَمَا رَبُّكَ بِغَٰفِلٍ عَمَّا تَعۡمَلُونَ
Āṇi sāṅgā, samasta praśansā allāhakaritāca āhē. Tō lavakaraca tumhālā āpalyā niśāṇyā dākhavila, jyā tumhī svataḥ ōḷakhūna ghyāla, āṇi jē kāhī tumhī karīta āhāta, tumacā pālanakartā tyāpāsūna anabhijña (ajāṇa) nāhī
Surah An-Naml, Verse 93