Surah Al-Qasas - Marathi Translation by Muhammad Shafi I Ansari
طسٓمٓ
Tā-sīna-mīma
Surah Al-Qasas, Verse 1
تِلۡكَ ءَايَٰتُ ٱلۡكِتَٰبِ ٱلۡمُبِينِ
Yā divya granthācyā āyatī āhēta
Surah Al-Qasas, Verse 2
نَتۡلُواْ عَلَيۡكَ مِن نَّبَإِ مُوسَىٰ وَفِرۡعَوۡنَ بِٱلۡحَقِّ لِقَوۡمٖ يُؤۡمِنُونَ
Āmhī tumacyāsamōra mūsā āṇi phira'aunacī satya ghaṭanā varṇana karatō aśā lōkāṅkaritā, jē īmāna rākhatāta
Surah Al-Qasas, Verse 3
إِنَّ فِرۡعَوۡنَ عَلَا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَجَعَلَ أَهۡلَهَا شِيَعٗا يَسۡتَضۡعِفُ طَآئِفَةٗ مِّنۡهُمۡ يُذَبِّحُ أَبۡنَآءَهُمۡ وَيَسۡتَحۡيِۦ نِسَآءَهُمۡۚ إِنَّهُۥ كَانَ مِنَ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
Niḥsanśaya, phira'aunanē dharatīvara utpāta (phasāda) mājivalā hōtā, āṇi tithalyā lōkān̄cā (ēka ēka) gaṭa banavilā hōtā. Tyān̄cyā ēkā gaṭālā durbala banavūna ṭhēvalē hōtē. Tyān̄cyā lahāna mulānnā tara mārūna ṭākata asē āṇi mulīnnā jivanta sōḍūna dēta asē. Niḥsanśaya tō mōṭhā durācārī (va duṣṭa) hōtā
Surah Al-Qasas, Verse 4
وَنُرِيدُ أَن نَّمُنَّ عَلَى ٱلَّذِينَ ٱسۡتُضۡعِفُواْ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنَجۡعَلَهُمۡ أَئِمَّةٗ وَنَجۡعَلَهُمُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
Āṇi maga āmhī icchilē kī tyān̄cyāvara dayā karāvī, jyānnā dharatīvara atiśaya durbala kēlē gēlē hōtē āṇi āmhī tyānnāca pramukha āṇi (dharatīcā) vārasa banavāvē
Surah Al-Qasas, Verse 5
وَنُمَكِّنَ لَهُمۡ فِي ٱلۡأَرۡضِ وَنُرِيَ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا مِنۡهُم مَّا كَانُواْ يَحۡذَرُونَ
Āṇi hēhī kī tyānna dharatīvara śaktī-sāmarthya va sattādhikāra pradāna karāvā āṇi phira'auna āṇi hāmāna va tyān̄cyā sain'yānnā tē dākhavāvē, jyāpāsūna tē bhayabhīta āhēta
Surah Al-Qasas, Verse 6
وَأَوۡحَيۡنَآ إِلَىٰٓ أُمِّ مُوسَىٰٓ أَنۡ أَرۡضِعِيهِۖ فَإِذَا خِفۡتِ عَلَيۡهِ فَأَلۡقِيهِ فِي ٱلۡيَمِّ وَلَا تَخَافِي وَلَا تَحۡزَنِيٓۖ إِنَّا رَآدُّوهُ إِلَيۡكِ وَجَاعِلُوهُ مِنَ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Āṇi āmhī mūsācyā mātēlā vahayī (prakāśanā) kēlī kī tyālā dūdha pājata rāhā āṇi jēvhā tulā tyācyāviṣayī kāhī bhaya jāṇavēla tēvhā tyālā nadīta vāhavūna dē āṇi kasalēhī bhaya, śōka va duḥkha karū nakōsa. Āmhī niḥśansaya, tyālā tujhyākaḍē paratavū āṇi tyālā āpalyā paigambarāmpaikī banaviṇāra āhōta
Surah Al-Qasas, Verse 7
فَٱلۡتَقَطَهُۥٓ ءَالُ فِرۡعَوۡنَ لِيَكُونَ لَهُمۡ عَدُوّٗا وَحَزَنًاۗ إِنَّ فِرۡعَوۡنَ وَهَٰمَٰنَ وَجُنُودَهُمَا كَانُواْ خَٰطِـِٔينَ
Śēvaṭī phira'aunacyā lōkānnī tē bālaka ucalūna ghētalē, yāsāṭhī kī akhērīsa hēca bālaka tyān̄cē vairī ṭharalē āṇi tyān̄cyā duḥkhācē kāraṇa banalē. Yāta śaṅkā nāhī kī phira'auna āṇi hāmāna va tyān̄cē sain'ya mōṭhē aparādhī hōtē
Surah Al-Qasas, Verse 8
وَقَالَتِ ٱمۡرَأَتُ فِرۡعَوۡنَ قُرَّتُ عَيۡنٖ لِّي وَلَكَۖ لَا تَقۡتُلُوهُ عَسَىٰٓ أَن يَنفَعَنَآ أَوۡ نَتَّخِذَهُۥ وَلَدٗا وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Āṇi phira'aunacī patnī mhaṇālī kī hā tara mājhyā āṇi tumacyā nētrān̄cī śitalatā āhē. Yācī hatyā karū nakā. Phāra sambhava āhē kī hā āmhālā kāhī lābha pōhacavila kinvā āmhī yālā āpalāca putra ṭharavāvē, āṇi hē lōka akkalaca bāḷagata navhatē
Surah Al-Qasas, Verse 9
وَأَصۡبَحَ فُؤَادُ أُمِّ مُوسَىٰ فَٰرِغًاۖ إِن كَادَتۡ لَتُبۡدِي بِهِۦ لَوۡلَآ أَن رَّبَطۡنَا عَلَىٰ قَلۡبِهَا لِتَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi mūsā (alai.) Cyā mātēcē hr̥daya vyākuḷa jhālē,tara āmhī ticyā manālā dhīra dilā nasatā.Tara tī yā gōṣṭīcī vāstavikatā agadī spaṣṭa karaṇyācā bētāta hōtī. Hē aśāsāṭhī kī tī īmāna rākhaṇāṟyāmpaikī rāhāvī
Surah Al-Qasas, Verse 10
وَقَالَتۡ لِأُخۡتِهِۦ قُصِّيهِۖ فَبَصُرَتۡ بِهِۦ عَن جُنُبٖ وَهُمۡ لَا يَشۡعُرُونَ
Mūsā (alai.) Cyā mātēnē tyā (bāḷā) cyā bahiṇīsa sāṅgitalē kī tū yācyā pāṭhōpāṭha jā, tēvhā tī tyālā durunaca pāhata rāhilī. Āṇi phira'aunacyā lōkānnā yā gōṣṭīcī jāṇīvahī jhālī nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 11
۞وَحَرَّمۡنَا عَلَيۡهِ ٱلۡمَرَاضِعَ مِن قَبۡلُ فَقَالَتۡ هَلۡ أَدُلُّكُمۡ عَلَىٰٓ أَهۡلِ بَيۡتٖ يَكۡفُلُونَهُۥ لَكُمۡ وَهُمۡ لَهُۥ نَٰصِحُونَ
Āṇi tyā (bāḷā) cyā pōhacaṇyāpūrvīca āmhī mūsākaritā dāyān̄cē dūdha harāma (niṣid'dha) kēlē hōtē. Tī (bahīṇa) mhaṇālī kī, kāya mī tumhālā asē kuṭumba dākhavū jē yā bāḷācē pālanapōṣaṇa tumacyāsāṭhī karīla āṇi yā bāḷācē hitacintaka asēla
Surah Al-Qasas, Verse 12
فَرَدَدۡنَٰهُ إِلَىٰٓ أُمِّهِۦ كَيۡ تَقَرَّ عَيۡنُهَا وَلَا تَحۡزَنَ وَلِتَعۡلَمَ أَنَّ وَعۡدَ ٱللَّهِ حَقّٞ وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Aśā prakārē āmhī tyā bāḷālā tyācyā mātēkaḍē parata pōhacavilē yāsāṭhī kī ticē nētra śītala rāhāvēta āṇi tī duḥkhī hō'ū nayē. Āṇi tinē jāṇūna ghyāvē kī allāhacā vāyadā saccā āhē. Parantu adhikānśa lōka jāṇata nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 13
وَلَمَّا بَلَغَ أَشُدَّهُۥ وَٱسۡتَوَىٰٓ ءَاتَيۡنَٰهُ حُكۡمٗا وَعِلۡمٗاۚ وَكَذَٰلِكَ نَجۡزِي ٱلۡمُحۡسِنِينَ
Āṇi jēvhā mūsā (alai.) Āpalyā tāruṇyāvasthēsa pōhacalē āṇi pūrṇataḥ śaktiśālī jhālē, āmhī tyānnā bud'dhīkauśalya āṇi jñāna pradāna kēlē. Satkarma karaṇāṟyānnā āmhī aśāca prakāracā mōbadalā dēta asatō
Surah Al-Qasas, Verse 14
وَدَخَلَ ٱلۡمَدِينَةَ عَلَىٰ حِينِ غَفۡلَةٖ مِّنۡ أَهۡلِهَا فَوَجَدَ فِيهَا رَجُلَيۡنِ يَقۡتَتِلَانِ هَٰذَا مِن شِيعَتِهِۦ وَهَٰذَا مِنۡ عَدُوِّهِۦۖ فَٱسۡتَغَٰثَهُ ٱلَّذِي مِن شِيعَتِهِۦ عَلَى ٱلَّذِي مِنۡ عَدُوِّهِۦ فَوَكَزَهُۥ مُوسَىٰ فَقَضَىٰ عَلَيۡهِۖ قَالَ هَٰذَا مِنۡ عَمَلِ ٱلشَّيۡطَٰنِۖ إِنَّهُۥ عَدُوّٞ مُّضِلّٞ مُّبِينٞ
Āṇi (mūsā) aśā vēḷī śaharāta ālē, jēvhā śaharavāsī jhōpalēlē hōtē. Ithē dōna māṇasē laḍhata asatānā āḍhaḷalē. Hā ēka tara tyān̄cyā samūhāpaikī hōtā āṇi hā dusarā tyān̄cyā śatrūmpaikī. Jō tyān̄cyā samūhāpaikī hōtā tyānē tyā māṇasācyā virōdhāta, tyā śatrū pakṣācā hōtā tyān̄cyākaḍē madata māgitalī. Jyāvara mūsānē tyālā ṭhōsā māralā. Pariṇāmī tō maraṇa pāvalā. Mūsā mhaṇālē, hē tara saitānī kr̥tya āhē niḥsanśaya, saitāna śatrū āṇi ughaḍarityā bahakaviṇārā āhē
Surah Al-Qasas, Verse 15
قَالَ رَبِّ إِنِّي ظَلَمۡتُ نَفۡسِي فَٱغۡفِرۡ لِي فَغَفَرَ لَهُۥٓۚ إِنَّهُۥ هُوَ ٱلۡغَفُورُ ٱلرَّحِيمُ
Maga mūsā du'ā (prārthanā) karū lāgalē kī hē mājhyā pālanakartyā! Mī tara svataḥvaraca atyācāra karūna ghētalā. Tū malā māpha kara. Allāhanē tyānnā māpha kēlē. Niḥsanśaya, allāha mōṭhā māpha karaṇārā āṇi mōṭhā dayāvāna āhē
Surah Al-Qasas, Verse 16
قَالَ رَبِّ بِمَآ أَنۡعَمۡتَ عَلَيَّ فَلَنۡ أَكُونَ ظَهِيرٗا لِّلۡمُجۡرِمِينَ
(Mūsā) mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Jasā tū mājhyāvara hā upakāra kēlā, mī dēkhīla ātā yāpuḍhē kōṇatyāhī aparādhyācā sahāyyaka banaṇāra nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 17
فَأَصۡبَحَ فِي ٱلۡمَدِينَةِ خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُ فَإِذَا ٱلَّذِي ٱسۡتَنصَرَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَسۡتَصۡرِخُهُۥۚ قَالَ لَهُۥ مُوسَىٰٓ إِنَّكَ لَغَوِيّٞ مُّبِينٞ
Maga (dusaṟyā divaśī) sakāḷī sakāḷī bhaya rākhata bātamī ghēṇyācyā hētūnē śaharāta gēlē, tēvaḍhyāta tōca manuṣya jyānē kāla tyān̄cyājavaḷa madata māgitalī hōtī, punhā tyān̄cyājavaḷa vinantī karīta āhē. Mūsā tyālā mhaṇālē, niḥsanśaya, tū tara ughaḍarityā pathabhraṣṭa āhēsa
Surah Al-Qasas, Verse 18
فَلَمَّآ أَنۡ أَرَادَ أَن يَبۡطِشَ بِٱلَّذِي هُوَ عَدُوّٞ لَّهُمَا قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ أَتُرِيدُ أَن تَقۡتُلَنِي كَمَا قَتَلۡتَ نَفۡسَۢا بِٱلۡأَمۡسِۖ إِن تُرِيدُ إِلَّآ أَن تَكُونَ جَبَّارٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَمَا تُرِيدُ أَن تَكُونَ مِنَ ٱلۡمُصۡلِحِينَ
Maga jēvhā āpalyā āṇi tyācyā śatrūlā dharū icchilē, tō mhaṇālā, hē mūsā! Kāya jyā prakārē tumhī kāla ēkā māṇasālā ṭhāra māralē, (āja) malāhī ṭhāra karū icchitā? Tumhī tara dēśāta julamī va utpāta karaṇārē banū icchitā āṇi tumacā hā irādāca nāhī kī samajōtā (samēṭa) karaṇāṟyāmpaikī vhāvē
Surah Al-Qasas, Verse 19
وَجَآءَ رَجُلٞ مِّنۡ أَقۡصَا ٱلۡمَدِينَةِ يَسۡعَىٰ قَالَ يَٰمُوسَىٰٓ إِنَّ ٱلۡمَلَأَ يَأۡتَمِرُونَ بِكَ لِيَقۡتُلُوكَ فَٱخۡرُجۡ إِنِّي لَكَ مِنَ ٱلنَّـٰصِحِينَ
Āṇi śaharācyā dūracyā kināṟyākaḍūna dhāvata dhāvata ēka manuṣya ālā āṇi mhaṇū lāgalā kī hē mūsā! Ithalē pramukha lōka tumacyā vadhācī sallāmasalata karīta āhēta. Yāstava tumhī (phāra lavakara) yēthūna nighūna jā. Malā āpalā hitacintaka mānā
Surah Al-Qasas, Verse 20
فَخَرَجَ مِنۡهَا خَآئِفٗا يَتَرَقَّبُۖ قَالَ رَبِّ نَجِّنِي مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Yāstava mūsā bhayabhīta hō'ūna sāvadhapaṇē tēthūna nighālē. Mhaṇālē, hē pālanakartyā! Malā atyācārī samūhāpāsūna vācava
Surah Al-Qasas, Verse 21
وَلَمَّا تَوَجَّهَ تِلۡقَآءَ مَدۡيَنَ قَالَ عَسَىٰ رَبِّيٓ أَن يَهۡدِيَنِي سَوَآءَ ٱلسَّبِيلِ
Āṇi jēvhā madayanakaḍē jā'ū lāgalē tēvhā mhaṇālē, mājhā viśvāsa āhē kī mājhā pālanakartā malā saraḷa mārga dākhavila
Surah Al-Qasas, Verse 22
وَلَمَّا وَرَدَ مَآءَ مَدۡيَنَ وَجَدَ عَلَيۡهِ أُمَّةٗ مِّنَ ٱلنَّاسِ يَسۡقُونَ وَوَجَدَ مِن دُونِهِمُ ٱمۡرَأَتَيۡنِ تَذُودَانِۖ قَالَ مَا خَطۡبُكُمَاۖ قَالَتَا لَا نَسۡقِي حَتَّىٰ يُصۡدِرَ ٱلرِّعَآءُۖ وَأَبُونَا شَيۡخٞ كَبِيرٞ
Āṇi madayana yēthē jēvhā pāṇyācyā ṭhikāṇī pōhacalē tēvhā pāhilē kī lōkān̄cā ēka samūha tithē pāṇī pājata āhē āṇi dōna striyā ēkā bājūlā (āpalyā janāvarānnā) rōkhūna ubhyā asalēlyā disalyā. Vicāralē kī tumacī kāya samasyā āhē? Tyā mhaṇālyā kī jōparyanta hē gurākhī paratūna jāta nāhīta, āmhī tōparyanta pāṇī pājū śakata nāhī āṇi āmacē pitā phāra mhātārē āhēta
Surah Al-Qasas, Verse 23
فَسَقَىٰ لَهُمَا ثُمَّ تَوَلَّىٰٓ إِلَى ٱلظِّلِّ فَقَالَ رَبِّ إِنِّي لِمَآ أَنزَلۡتَ إِلَيَّ مِنۡ خَيۡرٖ فَقِيرٞ
Yāstava tyānnī svataḥ(musā) tyā (janāvarāṁ) nā pāṇī pājalē, maga sāvalīkaḍē cālata gēlē āṇi mhaṇālē, hē mājhyā pālanakartyā! Tū jē kāhī māṅgalyā mājhyāvara avatarita karaśīla, mī tyācā garajavanta āhē
Surah Al-Qasas, Verse 24
فَجَآءَتۡهُ إِحۡدَىٰهُمَا تَمۡشِي عَلَى ٱسۡتِحۡيَآءٖ قَالَتۡ إِنَّ أَبِي يَدۡعُوكَ لِيَجۡزِيَكَ أَجۡرَ مَا سَقَيۡتَ لَنَاۚ فَلَمَّا جَآءَهُۥ وَقَصَّ عَلَيۡهِ ٱلۡقَصَصَ قَالَ لَا تَخَفۡۖ نَجَوۡتَ مِنَ ٱلۡقَوۡمِ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Itakyāta tyā dōghīmpaikī ēka tyān̄cyākaḍē lājata lājata ālī āṇi mhaṇālī kī mājhē pitā tumhālā bōlavita āhēta, yāsāṭhī kī tumhī jē āmacyā janāvarānnā pāṇī pājalē āhē, tyācā mōbadalā dyāvā. Jēvhā (hajarata mūsā) tyān̄cyājavaḷa pōhacalē āṇi tyānnā āpalī sarva kathā aikavilī, tēvhā tē (pitā) mhaṇālē, ātā bhaya bāḷagū nakā. Tumhī atyācārī lōkāmpāsūna muktī prāpta kēlī
Surah Al-Qasas, Verse 25
قَالَتۡ إِحۡدَىٰهُمَا يَـٰٓأَبَتِ ٱسۡتَـٔۡجِرۡهُۖ إِنَّ خَيۡرَ مَنِ ٱسۡتَـٔۡجَرۡتَ ٱلۡقَوِيُّ ٱلۡأَمِينُ
Tyā dōghīmpaikī ēka mhaṇālī, hē pitā! Tumhī tyānnā majurīvara ṭhēvūna ghyā, kāraṇa tyānnā tumhī majurīvara rākhāla tyān̄cyāpaikī sarvānta cāṅgalā tō āhē jō balavāna āṇi viśvasta asāvā
Surah Al-Qasas, Verse 26
قَالَ إِنِّيٓ أُرِيدُ أَنۡ أُنكِحَكَ إِحۡدَى ٱبۡنَتَيَّ هَٰتَيۡنِ عَلَىٰٓ أَن تَأۡجُرَنِي ثَمَٰنِيَ حِجَجٖۖ فَإِنۡ أَتۡمَمۡتَ عَشۡرٗا فَمِنۡ عِندِكَۖ وَمَآ أُرِيدُ أَنۡ أَشُقَّ عَلَيۡكَۚ سَتَجِدُنِيٓ إِن شَآءَ ٱللَّهُ مِنَ ٱلصَّـٰلِحِينَ
Tyā (vr̥d'dha pityā) nē mhaṭalē kī mī āpalyā yā dōna mulīmpaikī ēkīlā tumacyā vivāha (bandhanā) madhyē dē'ū icchitō yā (mahara- strīdhanā) vara kī tumhī āṭha varṣāṁ paryanta mājhē kāmakāja karāvē, mātra jara tumhī dahā varṣāṁ paryanta karāla tara hē tumacyātarphē upakāra mhaṇūna āhē. Mī kadhīhī asē icchita nāhī kī tumacyāvara kaśāhī prakāracī kaṣṭa- yātanā ṭākāvī. Allāhanē icchilē tara bhaviṣyāta tumhī malā ēka bhalā māṇūsa pāhāla
Surah Al-Qasas, Verse 27
قَالَ ذَٰلِكَ بَيۡنِي وَبَيۡنَكَۖ أَيَّمَا ٱلۡأَجَلَيۡنِ قَضَيۡتُ فَلَا عُدۡوَٰنَ عَلَيَّۖ وَٱللَّهُ عَلَىٰ مَا نَقُولُ وَكِيلٞ
(Mūsā alai.) Mhaṇālē, ṭhīka āhē. Hī gōṣṭa tara mājhyā āṇi tumacyā daramyāna niścita ṭharalī. Mī yā dōnhīṁ mudatīmpaikī jī mudata pūrṇa karēna, mājhyāvara jōrajabaradastī hō'ū nayē. Āmhī hē jē kāhī (āpasāta) bōlata āhōta, tyāvara allāha (sākṣī āṇi) nirīkṣaka āhē
Surah Al-Qasas, Verse 28
۞فَلَمَّا قَضَىٰ مُوسَى ٱلۡأَجَلَ وَسَارَ بِأَهۡلِهِۦٓ ءَانَسَ مِن جَانِبِ ٱلطُّورِ نَارٗاۖ قَالَ لِأَهۡلِهِ ٱمۡكُثُوٓاْ إِنِّيٓ ءَانَسۡتُ نَارٗا لَّعَلِّيٓ ءَاتِيكُم مِّنۡهَا بِخَبَرٍ أَوۡ جَذۡوَةٖ مِّنَ ٱلنَّارِ لَعَلَّكُمۡ تَصۡطَلُونَ
Jēvhā (hajarata) mūsā (alai.) Yānnī mudata pūrṇa kēlī āṇi āpalyā kuṭumbiyānnā ghē'ūna nighālē, tēvhā tūra nāvācyā parvatākaḍē āga pāhilī. Āpalyā patnīlā mhaṇālē, thāmbā! Mī āga pāhilī āhē. Phāra sambhava āhē kī mī tēthūna ēkhādī bātamī āṇāvī kinvā āgīcā nikhārā (vistava) āṇāvā, yāsāṭhī kī tumhī śēkūna ghyāvē
Surah Al-Qasas, Verse 29
فَلَمَّآ أَتَىٰهَا نُودِيَ مِن شَٰطِيِٕ ٱلۡوَادِ ٱلۡأَيۡمَنِ فِي ٱلۡبُقۡعَةِ ٱلۡمُبَٰرَكَةِ مِنَ ٱلشَّجَرَةِ أَن يَٰمُوسَىٰٓ إِنِّيٓ أَنَا ٱللَّهُ رَبُّ ٱلۡعَٰلَمِينَ
Yāstava, jēvhā tyā ṭhikāṇī pōhacalē tēvhā tyā śubha dharatīcyā maidānācyā ujavīkaḍīla jhāḍāmadhūna sāda ghātalī gēlī kī, hē mūsā! Niḥsanśaya, mīca allāha āhē, sarva viśvān̄cā pālanakartā
Surah Al-Qasas, Verse 30
وَأَنۡ أَلۡقِ عَصَاكَۚ فَلَمَّا رَءَاهَا تَهۡتَزُّ كَأَنَّهَا جَآنّٞ وَلَّىٰ مُدۡبِرٗا وَلَمۡ يُعَقِّبۡۚ يَٰمُوسَىٰٓ أَقۡبِلۡ وَلَا تَخَفۡۖ إِنَّكَ مِنَ ٱلۡأٓمِنِينَ
Āṇi hē kī āpalī kāṭhī khālī ṭākā. Maga jēvhā tilā pāhilē, tī sāpāsārakhī vaḷavaḷa karīta āhē tēvhā pāṭha phiravūna paratalē āṇi māgē vaḷūna tōṇḍahī dākhavalē nāhī. Āmhī pharmāvilē, hē mūsā! Puḍhē yā. Bhayabhīta hō'ū nakā. Niḥsanśaya, tumhī sarva prakārē agadī surakṣita āhāta
Surah Al-Qasas, Verse 31
ٱسۡلُكۡ يَدَكَ فِي جَيۡبِكَ تَخۡرُجۡ بَيۡضَآءَ مِنۡ غَيۡرِ سُوٓءٖ وَٱضۡمُمۡ إِلَيۡكَ جَنَاحَكَ مِنَ ٱلرَّهۡبِۖ فَذَٰنِكَ بُرۡهَٰنَانِ مِن رَّبِّكَ إِلَىٰ فِرۡعَوۡنَ وَمَلَإِيْهِۦٓۚ إِنَّهُمۡ كَانُواْ قَوۡمٗا فَٰسِقِينَ
Āpalā hāta āpalyā khiśāta ghālā, tō kasalyāhī prakāracyā ḍāgāvinā pūrṇa śubhra cakākaṇārā hō'ūna bāhēra nighēla āṇi bhaya- dahaśatīpāsūna āpalā bacāva karaṇyākaritā āpalī bhujā āpalyāśī samēṭūna ghyā. Hē dōna camatkāra (mōjijē) tumacyā pālanakartyātarphē āhēta, phira'auna āṇi tyācyā samūhākaḍē (prastuta karaṇyāsāṭhī). Niḥsanśaya, tē sarvacyā sarva avajñā karaṇārē durācārī lōka āhēta
Surah Al-Qasas, Verse 32
قَالَ رَبِّ إِنِّي قَتَلۡتُ مِنۡهُمۡ نَفۡسٗا فَأَخَافُ أَن يَقۡتُلُونِ
(Mūsā alai.) Mhaṇālē, hē pālanakartyā! Mī tyān̄cyā ēkā māṇasācī hatyā kēlī hōtī. Ātā malā bhaya vāṭatē kī tēhī malā ṭhāra karatīla
Surah Al-Qasas, Verse 33
وَأَخِي هَٰرُونُ هُوَ أَفۡصَحُ مِنِّي لِسَانٗا فَأَرۡسِلۡهُ مَعِيَ رِدۡءٗا يُصَدِّقُنِيٓۖ إِنِّيٓ أَخَافُ أَن يُكَذِّبُونِ
Āṇi mājhā bhā'ū hāruna mājhyāpēkṣā adhika sāpha bōlaṇārā āhē. Tū tyālā dēkhīla mājhā sahāyyaka banavūna mājhyāsōbata pāṭhava, yāsāṭhī kī tyānē malā kharē mānāvē. Malā tara bhītī vāṭatē kī tē sarva malā khōṭē ṭharavatīla
Surah Al-Qasas, Verse 34
قَالَ سَنَشُدُّ عَضُدَكَ بِأَخِيكَ وَنَجۡعَلُ لَكُمَا سُلۡطَٰنٗا فَلَا يَصِلُونَ إِلَيۡكُمَا بِـَٔايَٰتِنَآۚ أَنتُمَا وَمَنِ ٱتَّبَعَكُمَا ٱلۡغَٰلِبُونَ
(Allāhanē) pharmāvilē, āmhī tumacyā bandhudvārē tumhālā majabūta bājū pradāna karū āṇi tumhā dōghānnā varcasvaśālī karū, tēvhā phira'aunacē lōka tumacyāparyanta pōhacūca śakaṇāra nāhīta. Āmacyā niśāṇyāmmuḷē tumhī dōghē āṇi tumacē anuyāyīca saphala ṭharatīla
Surah Al-Qasas, Verse 35
فَلَمَّا جَآءَهُم مُّوسَىٰ بِـَٔايَٰتِنَا بَيِّنَٰتٖ قَالُواْ مَا هَٰذَآ إِلَّا سِحۡرٞ مُّفۡتَرٗى وَمَا سَمِعۡنَا بِهَٰذَا فِيٓ ءَابَآئِنَا ٱلۡأَوَّلِينَ
Yāstava jēvhā mūsā (alai.) Tyān̄cyājavaḷa āmhī dilēlē ughaḍa camatkāra (mōjijē) ghē'ūna pōhōcalē, tēvhā tē mhaṇū lāgalē kī hī tara kēvaḷa banāvaṭī jādū āhē. Āmhī āpalyāpūrvī hō'ūna gēlēlyān̄cyā kāḷāta asē kadhī aikalē nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 36
وَقَالَ مُوسَىٰ رَبِّيٓ أَعۡلَمُ بِمَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ مِنۡ عِندِهِۦ وَمَن تَكُونُ لَهُۥ عَٰقِبَةُ ٱلدَّارِۚ إِنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلظَّـٰلِمُونَ
Āṇi (hajarata) mūsā mhaṇālē, mājhā pālanakartā tyālā cāṅgalyā prakārē jāṇatō, jō tyācyājavaḷacē mārgadarśana ghē'ūna yētā. Āṇi jyācyāsāṭhī ākhiratacā cāṅgalā pariṇāma asatō. Niḥsanśaya, atyācārī lōkān̄cē (kadhīhī) bhalē hōṇāra nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 37
وَقَالَ فِرۡعَوۡنُ يَـٰٓأَيُّهَا ٱلۡمَلَأُ مَا عَلِمۡتُ لَكُم مِّنۡ إِلَٰهٍ غَيۡرِي فَأَوۡقِدۡ لِي يَٰهَٰمَٰنُ عَلَى ٱلطِّينِ فَٱجۡعَل لِّي صَرۡحٗا لَّعَلِّيٓ أَطَّلِعُ إِلَىٰٓ إِلَٰهِ مُوسَىٰ وَإِنِّي لَأَظُنُّهُۥ مِنَ ٱلۡكَٰذِبِينَ
Āṇi phira'auna mhaṇālā, hē darabārī lōkānnō! Mī tara āpalyākhērīja dusaṟyā kōṇālā tumacā upāsya (mābūda) jāṇata nāhī. Aika, hē hāmāna! Tū mājhyāsāṭhī mātīlā āgīta bhājava, maga mājhyāsāṭhī ēka mahāla tayāra kara, yāsāṭhī kī mūsācyā upāsyālā ḍōkāvūna pāhāvē. Mī tara tyālā khōṭyā lōkāmpaikīca samajata āhē
Surah Al-Qasas, Verse 38
وَٱسۡتَكۡبَرَ هُوَ وَجُنُودُهُۥ فِي ٱلۡأَرۡضِ بِغَيۡرِ ٱلۡحَقِّ وَظَنُّوٓاْ أَنَّهُمۡ إِلَيۡنَا لَا يُرۡجَعُونَ
Tyānē āṇi tyācyā sain'yānē nāhaka dēśāta ghamēṇḍa kēlī, āṇi asē samajūna ghētalē kī āmacyākaḍē paratavilē jāṇāraca nāhīta
Surah Al-Qasas, Verse 39
فَأَخَذۡنَٰهُ وَجُنُودَهُۥ فَنَبَذۡنَٰهُمۡ فِي ٱلۡيَمِّۖ فَٱنظُرۡ كَيۡفَ كَانَ عَٰقِبَةُ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Śēvaṭī āmhī tyālā āṇi tyācyā sain'yālā dharalē āṇi samudrāta buḍavūna ṭākalē. Ātā pāhā kī tyā atyācārīn̄cā anta kasā jhālā
Surah Al-Qasas, Verse 40
وَجَعَلۡنَٰهُمۡ أَئِمَّةٗ يَدۡعُونَ إِلَى ٱلنَّارِۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ لَا يُنصَرُونَ
Āṇi āmhī tyānnā asē pēśavē banavilē kī lōkānnā jahannamakaḍē āmantrita karatīla āṇi kayāmatacyā divaśīhī tyānnā madata kēlī jāṇāra nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 41
وَأَتۡبَعۡنَٰهُمۡ فِي هَٰذِهِ ٱلدُّنۡيَا لَعۡنَةٗۖ وَيَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ هُم مِّنَ ٱلۡمَقۡبُوحِينَ
Āṇi āmhī yā jagāta dēkhīla tyān̄cyā māgē āpalī lānata (nirbhartsanā) lāvalī, āṇi kayāmatacyā divaśīhī tē vā'īṭa avasthā asaṇāṟyā lōkāmpaikī asatīla
Surah Al-Qasas, Verse 42
وَلَقَدۡ ءَاتَيۡنَا مُوسَى ٱلۡكِتَٰبَ مِنۢ بَعۡدِ مَآ أَهۡلَكۡنَا ٱلۡقُرُونَ ٱلۡأُولَىٰ بَصَآئِرَ لِلنَّاسِ وَهُدٗى وَرَحۡمَةٗ لَّعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Āṇi āmhī pūrvīcyā kāḷātīla lōkānnā naṣṭa kēlyānantara mūsālā asā grantha pradāna kēlā, jō lōkānsāṭhī pramāṇa, āṇi mārgadarśana va (allāhacī) kr̥pā hō'ūna ālā hōtā, yāsāṭhī kī tyānnī bōdha grahaṇa karāvā
Surah Al-Qasas, Verse 43
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلۡغَرۡبِيِّ إِذۡ قَضَيۡنَآ إِلَىٰ مُوسَى ٱلۡأَمۡرَ وَمَا كُنتَ مِنَ ٱلشَّـٰهِدِينَ
Āṇi tūra parvatācyā paścima diśēkaḍē jēvhā āmhī mūsālā ādēśācī vahayī (prakāśanā) pōhacavilī hōtī, tēvhā nā tumhī hajara hōtē, nā tumhī pāhaṇāṟyāmpaikī hōtē
Surah Al-Qasas, Verse 44
وَلَٰكِنَّآ أَنشَأۡنَا قُرُونٗا فَتَطَاوَلَ عَلَيۡهِمُ ٱلۡعُمُرُۚ وَمَا كُنتَ ثَاوِيٗا فِيٓ أَهۡلِ مَدۡيَنَ تَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَا وَلَٰكِنَّا كُنَّا مُرۡسِلِينَ
Parantu āmhī anēka vanśa nirmāṇa kēlē, jyān̄cyāvara dīrgha kālāvadhī lōṭalā, āṇi nā tumhī madayanacē rahivāśī hōtē kī tyān̄cyāsamōra āmacyā āyatīn̄cē paṭhaṇa kēlē asatē, kimbahunā paigambarānnā pāṭhaviṇārē āmhīca rāhilō
Surah Al-Qasas, Verse 45
وَمَا كُنتَ بِجَانِبِ ٱلطُّورِ إِذۡ نَادَيۡنَا وَلَٰكِن رَّحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَ لِتُنذِرَ قَوۡمٗا مَّآ أَتَىٰهُم مِّن نَّذِيرٖ مِّن قَبۡلِكَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Āṇi nā tumhī tūra parvatākaḍē hajara hōtē jēvhā āmhī (mūsālā) pukāralē hōtē. Kimbahunā hī tumacyā pālanakartyātarphē kr̥pā hōya, yāsāṭhī kī tumhī aśā lōkānnā khabaradāra karāvē, jyān̄cyājavaḷa tumacyāpūrvī kōṇī khabaradāra karaṇārā pōhacalā nāhī. Navala navhē kī tyānnī bōdha prāpta karūna ghyāvā
Surah Al-Qasas, Verse 46
وَلَوۡلَآ أَن تُصِيبَهُم مُّصِيبَةُۢ بِمَا قَدَّمَتۡ أَيۡدِيهِمۡ فَيَقُولُواْ رَبَّنَا لَوۡلَآ أَرۡسَلۡتَ إِلَيۡنَا رَسُولٗا فَنَتَّبِعَ ءَايَٰتِكَ وَنَكُونَ مِنَ ٱلۡمُؤۡمِنِينَ
Āṇi jara asē nasatē kī tyānnā, tyān̄cyā āpalyā hātānnī puḍhē pāṭhavilēlyā karmāmpāyī ēkhādī kaṣṭa-yātanā pōhacalī asatī, tēvhā hē udgāralē asatē kī āmacyā pālanakartyā! Tū āmacyākaḍē ēkhādā rasūla (paigambara) kā nāhī pāṭhavilā kī āmhī tujhyā āyatīn̄cē pālana kēlē asatē āṇi īmāna rākhaṇāṟyāmpaikī jhālō asatō
Surah Al-Qasas, Verse 47
فَلَمَّا جَآءَهُمُ ٱلۡحَقُّ مِنۡ عِندِنَا قَالُواْ لَوۡلَآ أُوتِيَ مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ مُوسَىٰٓۚ أَوَلَمۡ يَكۡفُرُواْ بِمَآ أُوتِيَ مُوسَىٰ مِن قَبۡلُۖ قَالُواْ سِحۡرَانِ تَظَٰهَرَا وَقَالُوٓاْ إِنَّا بِكُلّٖ كَٰفِرُونَ
Maga jēvhā tyān̄cyājavaḷa āmacyātarphē satya yē'ūna pōhacalē, tēvhā mhaṇū lāgalē, kā nāhī dilī gēlī yālā taśī vastū jaśī mūsālā dilī gēlī hōtī. Tara kāya mūsālā yāpūrvī jē kāhī dilē gēlē hōtē tyācā lōkānnī inkāra navhatā kēlā? (Ughaḍapaṇē) mhaṇālē hōtē kī hē dōghē jādūgāra āhēta. Jē ēkamēkān̄cē sahāyyaka āhēta āṇi āmhī tara tyā sarvān̄cā inkāra karaṇārē āhōta
Surah Al-Qasas, Verse 48
قُلۡ فَأۡتُواْ بِكِتَٰبٖ مِّنۡ عِندِ ٱللَّهِ هُوَ أَهۡدَىٰ مِنۡهُمَآ أَتَّبِعۡهُ إِن كُنتُمۡ صَٰدِقِينَ
Tyānnā sāṅgā kī jara saccē asāla tara tumhī dēkhīla allāhakaḍūna asā ēkhādā grantha ghē'ūna yā, jō yā dōghāmpēkṣā jāsta mārgadarśana karaṇārā asāvā. Mī tyācēca anusaraṇa karēna
Surah Al-Qasas, Verse 49
فَإِن لَّمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَكَ فَٱعۡلَمۡ أَنَّمَا يَتَّبِعُونَ أَهۡوَآءَهُمۡۚ وَمَنۡ أَضَلُّ مِمَّنِ ٱتَّبَعَ هَوَىٰهُ بِغَيۡرِ هُدٗى مِّنَ ٱللَّهِۚ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يَهۡدِي ٱلۡقَوۡمَ ٱلظَّـٰلِمِينَ
Maga jara hē tumacē mhaṇaṇē mānata nasatīla tara tumhī viśvāsa karā kī hē kēvaḷa āpalyā icchā ākāṅkṣān̄cē anusaraṇa karīta āhēta. Āṇi tyā māṇasāpēkṣā adhika mārgabhraṣṭa kōṇa āhē, jō āpalyā icchā ākāṅkṣāmmāgē dhāvata asēla, allāhacyā mārgadarśanāvinā? Khātrīnē allāha atyācārī lōkānnā kadāpi mārga dākhavita nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 50
۞وَلَقَدۡ وَصَّلۡنَا لَهُمُ ٱلۡقَوۡلَ لَعَلَّهُمۡ يَتَذَكَّرُونَ
Āṇi āmhī sātatyānē lōkānsāṭhī āpalī vāṇī pāṭhavita rāhilō yāsāṭhī kī tyānnī bōdha prāpta karāvā
Surah Al-Qasas, Verse 51
ٱلَّذِينَ ءَاتَيۡنَٰهُمُ ٱلۡكِتَٰبَ مِن قَبۡلِهِۦ هُم بِهِۦ يُؤۡمِنُونَ
Jyā lōkānnā āmhī yāpūrvī grantha pradāna kēlā hōtā, tē tara yāvara īmāna rākhatāta
Surah Al-Qasas, Verse 52
وَإِذَا يُتۡلَىٰ عَلَيۡهِمۡ قَالُوٓاْ ءَامَنَّا بِهِۦٓ إِنَّهُ ٱلۡحَقُّ مِن رَّبِّنَآ إِنَّا كُنَّا مِن قَبۡلِهِۦ مُسۡلِمِينَ
Āṇi jēvhā (tyācyā āyatī) tyān̄cyāsamōra vācūna aikavilyā jātāta tēvhā tē asē mhaṇatāta kī āmacyā pālanakartyātarphē hē satya asaṇyāvara āmacē īmāna (pūrṇa viśvāsa) āhē. Āmhī tara yācyā pūrvīpāsūna muslima āhōta
Surah Al-Qasas, Verse 53
أُوْلَـٰٓئِكَ يُؤۡتَوۡنَ أَجۡرَهُم مَّرَّتَيۡنِ بِمَا صَبَرُواْ وَيَدۡرَءُونَ بِٱلۡحَسَنَةِ ٱلسَّيِّئَةَ وَمِمَّا رَزَقۡنَٰهُمۡ يُنفِقُونَ
Hē asē lōka āhēta, jyānnā āpalyā kēlēlyā dhīra-sanyamācyā badalyāta duppaṭa mōbadalā pradāna kēlā jā'īla. Hē satkarmādvārē duṣkarmālā dūra karatāta āṇi āmhī jē yānnā dē'ūna ṭhēvalē āhē, tyātūna dēta rāhatāta
Surah Al-Qasas, Verse 54
وَإِذَا سَمِعُواْ ٱللَّغۡوَ أَعۡرَضُواْ عَنۡهُ وَقَالُواْ لَنَآ أَعۡمَٰلُنَا وَلَكُمۡ أَعۡمَٰلُكُمۡ سَلَٰمٌ عَلَيۡكُمۡ لَا نَبۡتَغِي ٱلۡجَٰهِلِينَ
Jēvhā vyartha gōṣṭa kānī paḍatē, tēvhā ticyāpāsūna alipta hōtāta āṇi mhaṇatāta kī āmacē ācaraṇa āmacyāsāṭhī āṇi tumacē ācaraṇa tumacyāsāṭhī, tumacyāvara salāma asō. Āmhī aḍāṇī lōkānśī vāda ghālū icchita nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 55
إِنَّكَ لَا تَهۡدِي مَنۡ أَحۡبَبۡتَ وَلَٰكِنَّ ٱللَّهَ يَهۡدِي مَن يَشَآءُۚ وَهُوَ أَعۡلَمُ بِٱلۡمُهۡتَدِينَ
Tumhī vāṭēla tyālā īśa-mārgadarśana dē'ū śakata nāhī, kimbahunā allāhaca jyālā icchila tyālā mārgadarśana dētō. Mārgadarśana prāpta lōkānnā tōca cāṅgalyā prakārē jāṇatō
Surah Al-Qasas, Verse 56
وَقَالُوٓاْ إِن نَّتَّبِعِ ٱلۡهُدَىٰ مَعَكَ نُتَخَطَّفۡ مِنۡ أَرۡضِنَآۚ أَوَلَمۡ نُمَكِّن لَّهُمۡ حَرَمًا ءَامِنٗا يُجۡبَىٰٓ إِلَيۡهِ ثَمَرَٰتُ كُلِّ شَيۡءٖ رِّزۡقٗا مِّن لَّدُنَّا وَلَٰكِنَّ أَكۡثَرَهُمۡ لَا يَعۡلَمُونَ
Āṇi mhaṇū lāgalē kī jara āmhī āpalyāsōbata mārgadarśanācē anusaraṇa karū lāgalō tara āmacē, āmacyā bhūmī (dēśā) tūna uccāṭana kēlē jā'īla. Kāya āmhī tyānnā śānta va surikṣata āṇi ādara sanmānapūrṇa haramamadhyē jāgā nāhī dilī, jithē pratyēka prakāracē phaḷa ākarṣita hō'ūna cālata yētē jē āmacyākaḍūna ājivikā svarūpāta āhē? Tathāpi tyān̄cyāpaikī adhikānśa lōka kāhī jāṇata nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 57
وَكَمۡ أَهۡلَكۡنَا مِن قَرۡيَةِۭ بَطِرَتۡ مَعِيشَتَهَاۖ فَتِلۡكَ مَسَٰكِنُهُمۡ لَمۡ تُسۡكَن مِّنۢ بَعۡدِهِمۡ إِلَّا قَلِيلٗاۖ وَكُنَّا نَحۡنُ ٱلۡوَٰرِثِينَ
Āṇi āmhī aśā anēka vastyā naṣṭa karūna ṭākalyā, jyā āpalyā sukha vilāsāta unmatta jhālyā hōtyā. Hī āhēta tyān̄cī nivāsasthānē jī tyān̄cyānantara phāraca kamī ābāda kēlī gēlīta. Āṇi akhērīsa āmhīca sarva kāhīcē vārasa āhōta
Surah Al-Qasas, Verse 58
وَمَا كَانَ رَبُّكَ مُهۡلِكَ ٱلۡقُرَىٰ حَتَّىٰ يَبۡعَثَ فِيٓ أُمِّهَا رَسُولٗا يَتۡلُواْ عَلَيۡهِمۡ ءَايَٰتِنَاۚ وَمَا كُنَّا مُهۡلِكِي ٱلۡقُرَىٰٓ إِلَّا وَأَهۡلُهَا ظَٰلِمُونَ
Āṇi tumacā pālanakartā kadhīhī kōṇā ēkā vastīlāhī tyā vēḷēparyanta naṣṭa karīta nāhī, jōparyanta tyān̄cyā ēkhādyā mōṭhyā vastīta āpalā ēkhādā paigambara pāṭhavita nāhī, jō tyānnā āmacyā āyatī vācūna aikavila āṇi āmhī vastyānnā aśā vēḷī naṣṭa karatō, jēvhā tithalē rahivāśī atyācārī vhāvēta
Surah Al-Qasas, Verse 59
وَمَآ أُوتِيتُم مِّن شَيۡءٖ فَمَتَٰعُ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا وَزِينَتُهَاۚ وَمَا عِندَ ٱللَّهِ خَيۡرٞ وَأَبۡقَىٰٓۚ أَفَلَا تَعۡقِلُونَ
Āṇi tumhālā jē kāhī dilē gēlē āhē, tī kēvaḷa yā jagācyā jīvanācī sāmugrī āhē āṇi tyācī śōbhā sajāvaṭa āhē. Mātra allāhajavaḷa jē āhē, tē sarvānta uttama āṇi bākī rāhaṇārē āhē. Kāya tumhī samajata nāhīta
Surah Al-Qasas, Verse 60
أَفَمَن وَعَدۡنَٰهُ وَعۡدًا حَسَنٗا فَهُوَ لَٰقِيهِ كَمَن مَّتَّعۡنَٰهُ مَتَٰعَ ٱلۡحَيَوٰةِ ٱلدُّنۡيَا ثُمَّ هُوَ يَوۡمَ ٱلۡقِيَٰمَةِ مِنَ ٱلۡمُحۡضَرِينَ
Kāya tō manuṣya, jyālā āmhī cāṅgalā vāyadā dilā āhē, jyāsa tō niścitapaṇē prāpta karaṇāra āhē, tyā māṇasāsārakhā asū śakatō, jyālā āmhī aihika jīvanācī kāhī sukhē aśīca pradāna kēlī, dusaṟyāndā śēvaṭī tō kayāmatacyā divaśī (jakhaḍalēlyā avasthēta) hajara kēlā jā'īla
Surah Al-Qasas, Verse 61
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
Āṇi jyā divaśī allāha tyānnā pukārūna sāṅgēla kī tumhī jyānnā āpalyā samajutīnusāra mājhā sahabhāgī ṭharavita hōtē, tē kōṭhē āhēta
Surah Al-Qasas, Verse 62
قَالَ ٱلَّذِينَ حَقَّ عَلَيۡهِمُ ٱلۡقَوۡلُ رَبَّنَا هَـٰٓؤُلَآءِ ٱلَّذِينَ أَغۡوَيۡنَآ أَغۡوَيۡنَٰهُمۡ كَمَا غَوَيۡنَاۖ تَبَرَّأۡنَآ إِلَيۡكَۖ مَا كَانُوٓاْ إِيَّانَا يَعۡبُدُونَ
Jyān̄cyāvara āmacē pharmāna lāgū jhālē, tē uttara dētīla kī, hē āmacyā pālanakartyā! Hēca tē hōta, jyānnā āmhī mārgabhraṣṭa kēlē hōtē. Āmhī tyānnā aśāca prakārē pathabhraṣṭa kēlē, jyā prakārē āmhī pathabhraṣṭa jhālō hōtō. Āmhī tujhyā sēvēta svataḥlā yān̄cyāpāsūna vēgaḷē karatō. Hē āmacī upāsanā karīta navhatē
Surah Al-Qasas, Verse 63
وَقِيلَ ٱدۡعُواْ شُرَكَآءَكُمۡ فَدَعَوۡهُمۡ فَلَمۡ يَسۡتَجِيبُواْ لَهُمۡ وَرَأَوُاْ ٱلۡعَذَابَۚ لَوۡ أَنَّهُمۡ كَانُواْ يَهۡتَدُونَ
Āṇi tyānnā sāṅgilē jā'īla kī āpalyā sahabhāgī (īśvarānnā) bōlavā, tēvhā tē bōlavatīla, parantu tē tyānnā uttara dēkhīla dēṇāra nāhīta. Āṇi sarva azāba (allāhacī śikṣā- yātanā) pāhatīla. Yā lōkānnī mārgadarśana prāpta kēlē asatē tara barē jhālē asatē
Surah Al-Qasas, Verse 64
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ مَاذَآ أَجَبۡتُمُ ٱلۡمُرۡسَلِينَ
Āṇi tyā divaśī tyānnā bōlāvūna vicārēla kī tumhī paigambarānnā kāya uttara dilē hōtē
Surah Al-Qasas, Verse 65
فَعَمِيَتۡ عَلَيۡهِمُ ٱلۡأَنۢبَآءُ يَوۡمَئِذٖ فَهُمۡ لَا يَتَسَآءَلُونَ
Maga tara tyā divaśī tyān̄cē sagaḷē samācāra āndhaḷē hōtīla āṇi tē ēkamēkānnā kāhī vicāraṇārahī nāhīta
Surah Al-Qasas, Verse 66
فَأَمَّا مَن تَابَ وَءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗا فَعَسَىٰٓ أَن يَكُونَ مِنَ ٱلۡمُفۡلِحِينَ
Parantu jō manuṣya (allāhajavaḷa) māphī māgūna īmāna rākhēla āṇi satkarma karīta rāhīla, niścitaca tō saphalatā prāpta karaṇāṟyāmpaikī ṭharēla
Surah Al-Qasas, Verse 67
وَرَبُّكَ يَخۡلُقُ مَا يَشَآءُ وَيَخۡتَارُۗ مَا كَانَ لَهُمُ ٱلۡخِيَرَةُۚ سُبۡحَٰنَ ٱللَّهِ وَتَعَٰلَىٰ عَمَّا يُشۡرِكُونَ
Āṇi tumacā pālanakartā jē icchitō, nirmāṇa karatō, āṇi jyālā icchitō, tyān̄cyāmadhūna nivaḍūna ghētō, kōṇālā kasalāhī adhikāra nāhī. Allāhakaritāca pākī (pavitratā) āhē. Tō atiśaya ucca āhē tyā pratyēka vastūpāsūna, jyālā lōka (allāhacā) sahabhāgī banavitāta
Surah Al-Qasas, Verse 68
وَرَبُّكَ يَعۡلَمُ مَا تُكِنُّ صُدُورُهُمۡ وَمَا يُعۡلِنُونَ
Āṇi tumacā pālanakartā sarva kāhī jāṇatō, jē kāhī tē āpalyā chātīta (hr̥dayāta) lapavitāta, āṇi jē kāhī vyakta karatāta
Surah Al-Qasas, Verse 69
وَهُوَ ٱللَّهُ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۖ لَهُ ٱلۡحَمۡدُ فِي ٱلۡأُولَىٰ وَٱلۡأٓخِرَةِۖ وَلَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Āṇi tōca allāha āhē, tyācyākhērīja upāsanā karaṇyāyōgya asā dusarā kōṇīhī nāhī. Yā jagāta āṇi ākhiratamadhyē tyācīca praśansā āhē. Tyācāca ādēśa āhē āṇi tyācyācakaḍē tumhī sarva paratavilē jāla
Surah Al-Qasas, Verse 70
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلَّيۡلَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِضِيَآءٍۚ أَفَلَا تَسۡمَعُونَ
Sāṅgā kī, jarā vicāra karā, jara allāha kayāmataparyanta tumacyāvara nirantara rātraca rātra ācchādita karīla tara allāhakhērīja tē kōṇatē ārādhya daivata āhē, jē tumacyāvara divasācā prakāśa āṇīla? Kāya tumhī aikata nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 71
قُلۡ أَرَءَيۡتُمۡ إِن جَعَلَ ٱللَّهُ عَلَيۡكُمُ ٱلنَّهَارَ سَرۡمَدًا إِلَىٰ يَوۡمِ ٱلۡقِيَٰمَةِ مَنۡ إِلَٰهٌ غَيۡرُ ٱللَّهِ يَأۡتِيكُم بِلَيۡلٖ تَسۡكُنُونَ فِيهِۚ أَفَلَا تُبۡصِرُونَ
Tyānnā vicārā, hāhī vicāra karā, jara allāha kayāmataparyanta tumacyāvara nirantara divasaca divasa ṭhēvīla tara aśā sthitītahī allāhakhērīja tē kōṇatē daivata (mābūda) āhē jē tumacyājavaḷa rātra āṇīla, jyāta tumhī ārāma karū śakāvē. Kāya tumhī pāhata nāhīta
Surah Al-Qasas, Verse 72
وَمِن رَّحۡمَتِهِۦ جَعَلَ لَكُمُ ٱلَّيۡلَ وَٱلنَّهَارَ لِتَسۡكُنُواْ فِيهِ وَلِتَبۡتَغُواْ مِن فَضۡلِهِۦ وَلَعَلَّكُمۡ تَشۡكُرُونَ
Āṇi tyānēca tumacyāsāṭhī āpalyā dayā kr̥pēnē divasa rātra nirdhārita kēlē āhēta, yāsāṭhī kī rātrī tumhī ārāma karū śakāvē āṇi divasā tyācyā (pāṭhavilēlyā) ājivikēcā śōdha ghyāvā. Hē aśāsāṭhī kī tumhī kr̥tajñatā vyakta karāvī
Surah Al-Qasas, Verse 73
وَيَوۡمَ يُنَادِيهِمۡ فَيَقُولُ أَيۡنَ شُرَكَآءِيَ ٱلَّذِينَ كُنتُمۡ تَزۡعُمُونَ
Āṇi jyā divaśī tyānnā hāka mārūna allāha pharmāvila kī jyānnā tumhī mājhā sahabhāgī samajata hōtē, tē āhēta kōṭhē
Surah Al-Qasas, Verse 74
وَنَزَعۡنَا مِن كُلِّ أُمَّةٖ شَهِيدٗا فَقُلۡنَا هَاتُواْ بُرۡهَٰنَكُمۡ فَعَلِمُوٓاْ أَنَّ ٱلۡحَقَّ لِلَّهِ وَضَلَّ عَنۡهُم مَّا كَانُواْ يَفۡتَرُونَ
Āṇi tumhī pratyēka janasamudāyātūna ēka sākṣī vēgaḷā karū āṇi sāṅgū kī āpalā purāvā sādara karā, jēvhā tyā vēḷī jāṇūna ghētīla kī satya allāhacyā bājūnē āhē āṇi jē kāhī asatya tē racata rāhilē tē sarva tyān̄cyā javaḷūna haravalē jā'īla
Surah Al-Qasas, Verse 75
۞إِنَّ قَٰرُونَ كَانَ مِن قَوۡمِ مُوسَىٰ فَبَغَىٰ عَلَيۡهِمۡۖ وَءَاتَيۡنَٰهُ مِنَ ٱلۡكُنُوزِ مَآ إِنَّ مَفَاتِحَهُۥ لَتَنُوٓأُ بِٱلۡعُصۡبَةِ أُوْلِي ٱلۡقُوَّةِ إِذۡ قَالَ لَهُۥ قَوۡمُهُۥ لَا تَفۡرَحۡۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡفَرِحِينَ
Kāruna mūsācyā janasamūhāpaikī hōtā, parantu tō tyācyāvara atyācāra karū lāgalā hōtā. Āmhī tyālā ēvaḍhā pracaṇḍa khajinā dē'ūna ṭhēvalā hōtā kī kityēka śaktiśālī lōka mōṭhyā kaṣṭānē tyācyā cāvyā ucalū śakata hōtē. Ēkadā tyācyā janasamūhācyā lōkānnī tyālā mhaṭalē kī dimākha dākhavū nakōsa. Allāha, dimākha dākhaviṇāṟyānśī prēma karīta nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 76
وَٱبۡتَغِ فِيمَآ ءَاتَىٰكَ ٱللَّهُ ٱلدَّارَ ٱلۡأٓخِرَةَۖ وَلَا تَنسَ نَصِيبَكَ مِنَ ٱلدُّنۡيَاۖ وَأَحۡسِن كَمَآ أَحۡسَنَ ٱللَّهُ إِلَيۡكَۖ وَلَا تَبۡغِ ٱلۡفَسَادَ فِي ٱلۡأَرۡضِۖ إِنَّ ٱللَّهَ لَا يُحِبُّ ٱلۡمُفۡسِدِينَ
Āṇi jē kāhī allāhanē tulā pradāna kēlē āhē, tyātūna ākhiratacyā gharācā śōdhahī ṭhēva āṇi āpalā aihika his'sāhī visarū nakōsa āṇi jyā prakārē allāhanē tujhyāvara upakāra kēlā āhē, tū dēkhīla sadvartana kara āṇi dēśāta utpāta (mājaviṇyā) cī icchā dharū nakōsa. Niścitaca, allāha utpāta (phasāda) mājaviṇāṟyānśī prēma rākhata nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 77
قَالَ إِنَّمَآ أُوتِيتُهُۥ عَلَىٰ عِلۡمٍ عِندِيٓۚ أَوَلَمۡ يَعۡلَمۡ أَنَّ ٱللَّهَ قَدۡ أَهۡلَكَ مِن قَبۡلِهِۦ مِنَ ٱلۡقُرُونِ مَنۡ هُوَ أَشَدُّ مِنۡهُ قُوَّةٗ وَأَكۡثَرُ جَمۡعٗاۚ وَلَا يُسۡـَٔلُ عَن ذُنُوبِهِمُ ٱلۡمُجۡرِمُونَ
Kāruna mhaṇālā, hē sarva kāhī malā mājhyā svataḥcyā jñānāmuḷē dilē gēlē āhē. Kāya ātāparyanta tyālā hē māhīta jhālē nāhī kī allāhanē tyācyāpūrvī kitītarī vastīvālyānnā naṣṭa karūna ṭākalē jē tyācyāpēkṣā jāsta balavāna āṇi jāsta dhanavāna hōtē, āṇi aparādhyānnā tyān̄cyā aparādhānviṣayī aśā vēḷī vicāralē jāta nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 78
فَخَرَجَ عَلَىٰ قَوۡمِهِۦ فِي زِينَتِهِۦۖ قَالَ ٱلَّذِينَ يُرِيدُونَ ٱلۡحَيَوٰةَ ٱلدُّنۡيَا يَٰلَيۡتَ لَنَا مِثۡلَ مَآ أُوتِيَ قَٰرُونُ إِنَّهُۥ لَذُو حَظٍّ عَظِيمٖ
Yāstava (kāruna) sampūrṇa thāṭāmāṭāsaha āpalyā janasamūhācyā jamāvāta nighālā, tēvhā aihika jīvanācī āsaktī bāḷagaṇārē mhaṇālē, āmhālā kaśāhī prakārē tē lābhalē asatē, jē kārunalā dilē gēlē āhē, tara kitī barē jhālē asatē! Hā tara mōṭhā bhāgyaśālī āhē
Surah Al-Qasas, Verse 79
وَقَالَ ٱلَّذِينَ أُوتُواْ ٱلۡعِلۡمَ وَيۡلَكُمۡ ثَوَابُ ٱللَّهِ خَيۡرٞ لِّمَنۡ ءَامَنَ وَعَمِلَ صَٰلِحٗاۚ وَلَا يُلَقَّىٰهَآ إِلَّا ٱلصَّـٰبِرُونَ
Āṇi vidvāna (dharmajñānī) lōka tyānnā samajāvū lāgalē kī mōṭhyā khēdācī gōṣṭa āhē! Uttama gōṣṭa tara tī āhē jī nēkī (satkarmā) cyā rūpāta tyānnā lābhēla, jē allāhavara īmāna rākhatīla āṇi satkarma karīta rāhatīla. Hī gōṣṭa tyān̄cyāca manāta ṭākalī (prērita kēlī) jātē, jē dhairyaśīla āṇi sahanaśīla asāvēta
Surah Al-Qasas, Verse 80
فَخَسَفۡنَا بِهِۦ وَبِدَارِهِ ٱلۡأَرۡضَ فَمَا كَانَ لَهُۥ مِن فِئَةٖ يَنصُرُونَهُۥ مِن دُونِ ٱللَّهِ وَمَا كَانَ مِنَ ٱلۡمُنتَصِرِينَ
(Śēvaṭī) āmhī tyālā tyācyā mahālāsamavēta jaminīta dhasavalē āṇi allāhakhērīja, kōṇatāhī samūha tyācyā madatīkaritā tayāra jhālā nāhī, nā tō svataḥlā vācaviṇāṟyāmpaikī hō'ū śakalā
Surah Al-Qasas, Verse 81
وَأَصۡبَحَ ٱلَّذِينَ تَمَنَّوۡاْ مَكَانَهُۥ بِٱلۡأَمۡسِ يَقُولُونَ وَيۡكَأَنَّ ٱللَّهَ يَبۡسُطُ ٱلرِّزۡقَ لِمَن يَشَآءُ مِنۡ عِبَادِهِۦ وَيَقۡدِرُۖ لَوۡلَآ أَن مَّنَّ ٱللَّهُ عَلَيۡنَا لَخَسَفَ بِنَاۖ وَيۡكَأَنَّهُۥ لَا يُفۡلِحُ ٱلۡكَٰفِرُونَ
Āṇi jē lōka kālaparyanta tyācyā padāparyanta pōhacaṇyācī āśā karīta hōtē, tē āja mhaṇū lāgalē kī, kāya tumhī pāhata nāhī kī allāha āpalyā dāsāmpaikī jyācyāsāṭhī icchitō ājivikā (rōjī) vyāpaka karatō, āṇi kamī dēkhīla. Jara allāhanē āmacyāvara upakāra kēlā nasatā tara āmhālāhī dhasavilē asatē. Kāya pāhata nāhī kī kr̥taghna lōkānnā saphalatā kadāpi prāpta hōta nāhī
Surah Al-Qasas, Verse 82
تِلۡكَ ٱلدَّارُ ٱلۡأٓخِرَةُ نَجۡعَلُهَا لِلَّذِينَ لَا يُرِيدُونَ عُلُوّٗا فِي ٱلۡأَرۡضِ وَلَا فَسَادٗاۚ وَٱلۡعَٰقِبَةُ لِلۡمُتَّقِينَ
Ākhiratacē hē (bhalē) ghara āmhī aśāca lōkānsāṭhī niścita karatō jē dharatīvara ghamēṇḍa āṇi garva karīta nāhī, āṇi nā utpāta (phasāda) karū icchitāta āṇi allāhacē bhaya rākhūna ācaraṇa karaṇāṟyāṅkaritā phāra cāṅgalā mōbadalā āhē
Surah Al-Qasas, Verse 83
مَن جَآءَ بِٱلۡحَسَنَةِ فَلَهُۥ خَيۡرٞ مِّنۡهَاۖ وَمَن جَآءَ بِٱلسَّيِّئَةِ فَلَا يُجۡزَى ٱلَّذِينَ عَمِلُواْ ٱلسَّيِّـَٔاتِ إِلَّا مَا كَانُواْ يَعۡمَلُونَ
Jō manuṣya nēkī (satkarma) ghē'ūna yē'īla, tyālā tyāhūna adhika cāṅgalē lābhēla āṇi jō duṣkarma ghē'ūna yē'īla tara aśā durācārī lōkānnā tyān̄cyā tyāca ācaraṇācā mōbadalā dilā jā'īla, jē tē karīta hōtē
Surah Al-Qasas, Verse 84
إِنَّ ٱلَّذِي فَرَضَ عَلَيۡكَ ٱلۡقُرۡءَانَ لَرَآدُّكَ إِلَىٰ مَعَادٖۚ قُل رَّبِّيٓ أَعۡلَمُ مَن جَآءَ بِٱلۡهُدَىٰ وَمَنۡ هُوَ فِي ضَلَٰلٖ مُّبِينٖ
Jyā (allāha) nē tumacyāvara kura'āna avatarita kēlē āhē tō tumhālā dusaṟyāndā pahilyā sthānāvara āṇaṇāra āhē. Sāṅgā, mājhā pālanakartā tyālāhī cāṅgalyā prakārē jāṇatō, tyānē mārgadarśana prāpta kēlē āhē, āṇi tyālāhī jō ughaḍa mārgabhraṣṭatēta paḍalā āhē
Surah Al-Qasas, Verse 85
وَمَا كُنتَ تَرۡجُوٓاْ أَن يُلۡقَىٰٓ إِلَيۡكَ ٱلۡكِتَٰبُ إِلَّا رَحۡمَةٗ مِّن رَّبِّكَۖ فَلَا تَكُونَنَّ ظَهِيرٗا لِّلۡكَٰفِرِينَ
Āṇi tumhī kadhīhī vicārahī kēlā navhatā kī tumacyāvara grantha avatarita kēlā jā'īla, parantu hā tumacyā pālanakartyācyā dayā kr̥pēnē (avatarita jhālā) ātā tumhī kadhīhī kāphirān̄cē sahāyyaka hō'ū nayē
Surah Al-Qasas, Verse 86
وَلَا يَصُدُّنَّكَ عَنۡ ءَايَٰتِ ٱللَّهِ بَعۡدَ إِذۡ أُنزِلَتۡ إِلَيۡكَۖ وَٱدۡعُ إِلَىٰ رَبِّكَۖ وَلَا تَكُونَنَّ مِنَ ٱلۡمُشۡرِكِينَ
(Lakṣāta ṭhēvā) yā kāphirānnī tumhālā, allāhacyā āyatīn̄cā pracāra karaṇyāpāsūna rōkhū nayē, yānantara kī tyā tumacyāvara avatarita kēlyā jāṇyāta. Tēvhā āpalyā pālanakartyākaḍē bōlavita rāhā, āṇi anēkēśvaravādī lōkāmpaikī hō'ū nakā
Surah Al-Qasas, Verse 87
وَلَا تَدۡعُ مَعَ ٱللَّهِ إِلَٰهًا ءَاخَرَۘ لَآ إِلَٰهَ إِلَّا هُوَۚ كُلُّ شَيۡءٍ هَالِكٌ إِلَّا وَجۡهَهُۥۚ لَهُ ٱلۡحُكۡمُ وَإِلَيۡهِ تُرۡجَعُونَ
Āṇi allāhacyā sōbata dusaṟyā ēkhādyā daivatālā pukārū nakā.1 Allāhakhērīja dusarā kōṇīhī upāsanā karaṇyā yōgya nāhī. Pratyēka vastū nāśa pāvaṇāra āhē, parantu tyācē mukha,2 tyācēca śāsana āhē āṇi tumhī tyācyācakaḍē paratavilē jāla
Surah Al-Qasas, Verse 88